Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘HC Most’

Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Posted by petrovich27 uz 2013/06/13

Egle_jrpirates_pucksystems2_com_N2Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona ASV U-20 Kanādas U-20 ASV U-18 Kanādas U-18
2012./13. 1. 4. 2. 1.
2011./12. 7. 3. 1. 3.
2010./11. 3. 2. 1. 4.
2009./10. 1. 2. 1. 7.
2008./09. 5. 1. 1. 4.
2007./08. 4. 1. 3. 1.
2006./07. 3. 1. 2. 4.
2005./06. 4. 1. 1. 4.
2004./05. 4. 1. 1. 2.
2003./04. 1. 2. 2. 4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs dz. sezona komanda sp. REG punkti +/- SM sp. PO punkti +/- SM klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons 1994. 2011./2012. Dubuque Fighting Saints 49 24+31 +17 69 2 2+2 +2 0 Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
2010./2011. Dubuque Fighting Saints 51 21+28 +7 46 11 3+5 +7 8
Mihails Salijenko 1976. 1996./1997. Des Moines Buccaneers 33 5+13 n/d 12 n/d
Dubuque Fighting Saints 23 6+15 n/d 36
Māris Ziediņš 1978. 1998./1999. Green Bay Gamblers 49 8+10 n/d 35 6 2+3 n/d 6 Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis 1987. 2004./2005. Des Moines Buccaneers 10 3+2 +2 12 Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs 1985. 2004./2005. Tri-City Storm 7 2+0 0 5 Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns 1979. 1995./1996. Sioux City Musketeers 7 0+2 n/d 2 n/d
Oļegs Koreškovs 1984. 2003./2004. Lincoln Stars 6 0+0 -1 0 Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs 1991. 2011./2012. Lincoln Stars 60 8+35 +24 40 7 0+2 -3 4 Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs 1984. 2004./2005. Sioux Falls Stempede 52 3+20 +10 45 Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs 1981. 1999./2000. Rochester Mustangs 50 4+13 n/d 35 Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns 1977. 1997./1998. Fargo-Moorhead Ice Sharks 55 2+11 n/d 85 4 0+0 n/d 6 n/d
Arvīds Reķis 1979. 1995./1996. Dubuque Fighting Saints 35 3+3 n/d 85 Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis 1989. 2007./2008. Green Bay Gamblers 14 1+1 0 54 HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

USHL_karte_hockeyrecruits4u_wordpress_com_VERS

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

TUVPLĀNĀ: Edgars Lūsiņš

Posted by petrovich27 uz 2012/01/20

Edgars Lūsiņš par savu pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju, par Dinamo vārtsargu izvēles politiku Šuplera laikos, par tālo izbraukumu plusiem un mīnusiem, par Latvijas Virslīgas labākā vārtsarga titula noderību karjerā, par savas karjeras līkločiem un savu attieksmi pret hokeju vispār.

izziņai: Edgars Lūsiņš

  • dzimis 1984. gada 25. decembrī
  • ampluā: vārtsargs
  • “figūra”: 174 cm; 83 kg
  • 2011./2012. g. sezonā EC Hannover Indians sastāvā Vācijas otrajā stiprākajā līgā – 2. Bundesliga un HC Most Čehijas otrajā stiprākajā līgā – 1. liga
  • iepriekšējās sezonas: Dinamo (Rīga; KHL); Fischtown Pinguins (Brēmerhāfene; 2. Bundesliga); Ozolnieki / Monarch (Latvija); Rīga 2000 (Baltkrievijas ekstralīga; Latvija); ASK Ogre (Latvija); Zemgale (Latvija); Dayton Gems (CEHL; ASV); Indianapolis Park Tudor Prep (MPHL; ASV); Stalkers Juniors (Daugavpils; Latvija)
  • Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs; 2010. gada pasaules čempionātā (bez spēles laika)
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionātā 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Tavā rīcībā ir laba mēraukla – 2000./2001. g. sezona, Latvijas čempionāts, Juniors Stalkers (Daugavpils) komanda un 2010./2011. ar KHL, Rīgas Dinamo. ar ko, kurā virzienā ir mainījies hokejs Latvijā šajos 10 gados?

Edgars Lūsiņš: Laikā, kad spēlēju Stalkers komandā, Metalurgs bija TOP komanda, un tajā laikā pat tālāk neaizdomājos, kas notiek citas komandās, līgās. Kļūstot vecākam, vieglāk ir apjaust kādā rangā ir katra komanda un līga. Ņemot vērā, ka tajā laikā nepievērsu uzmanību, man būs grūti salīdzināt. Piedevām man bija 15 gadu, un tad viss likās savādāk.

no 2000./2001. g. sezonas jauniešu komandas Juniors Stalkers sastāva “lielajā hokejā” esat palikuši ne tuvu ne visi. Tu un vēl Aleksandrs Jerofejevs, Māris Jass, Ervīns Muštukovs bijāt “aizsitušies” līdz KHL-am. kā Tu kopumā vērtē “1984. gadu” Latvijas hokejā? kas Jums, 1984.-ajiem, bija savādāk nekā, piemēram, 1983.-ajiem vai 1985.-ajiem?

Uzskatu, ka visi šie gadi savā ziņā bija līdzīgi, jo 2 gadu starpība nav tik liela, un čaļi viens otru jau zināja un sāka apjaust, kas viņus sagaida. Daži no 85. gada jau spēlēja pie 83. gada U-20, arī Karsums, būdams 86. gads, jau spēlēja; tā, ka uzskatu visus trīs gadus kā vienu paaudzi. Liela atšķirība nebija, un kaut kādu vērē ņemamu pienesumu ir devusi šī paaudze – gan izlases ziņā, gan klubos.

no tā paša Juniors Stalkers sastāva puiši ir “izšķīduši” pa visu Eiropu un tālāk: piemēram, Sergejs Ļouškins un Juris Galajevs šosezon pamanīti spēlējam Lielbritānijā, Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – Slovākijā, Renārs Undelis, Raimonds Daniličs un Oļegs Koreškovs – Francijā, Ervīns Muštukovs – Dānijā, Andrejs Maslovskis – SMScredit.lv komandā Latvijā, bet, piemēram, Aleksejs Bihanovs – vismaz pērnsezon fiksēts kā Tallinas TKK galvenais treneris. vai Stalkera puiši uztur kontaktus, sazinās savā starpā arī pēc 10 gadiem?

Pie Stalkera es ierados 9. klasē, bet puiši jau kopā bija kopš 6. klases un ja ne vēl agrāk; līdz ar to viņiem jau bija nodibinājusies tuvāka saikne savā starpā, bet ierodoties nejutos izstumts. Speciāli ne ar vienu nerīkoju randiņus, bet, ja satiekamies, vienmēr ir par ko parunāt. Ar dažiem vēl vasarā kopā slidojām un gatavojāmies sezonai.

2001./2002. g. sezonā kā daudzi Latvijas jaunie hokejisti devies “meklēt laimi” uz Ziemeļameriku, kur nokļuvi Indianapolis Park Tudor Prep komandā, kas spēlēja MPHL (Midwest Prep Hockey League). vai 16 – 17 gadi bija īstākais laiks, lai dotos pāri okeānam? kas bija Tavi pirmie iespaidi par hokeju “aiz dīķa”?

Principā, vajadzēja varbūt braukt pat uzreiz pēc 9. klases, bet aizbraucu pēc desmitās. Pirmie iespaidi bija pārsteidzoši – sašutis jutos, jo, pa cik tā bija vidusskolas komanda, hokejs ir sezonālais sports un tiek spēlēts no oktobra līdz martam. Latvijā jau augustā visi slidoja, spēlēja, un viss notikās, tāpēc tas vēlais sezonas sākums man likās mulsinošs.

kāpēc izvēlējies tieši ASV skolu līgu MPHL, kas bija dibināta tikai sezonu iepriekš – 2000. gadā? kāds bija šīs līgas līmenis un kādu pienesumu tas deva Tavai izaugsmei?

Tajā brīdī, kad radās iespēja braukt uz ASV, ne es zināju, kas ir MPHL, ne to, ko nozīme skolu hokejs. Braucu un atpakaļ neskatījos. Tas hokejs, ko mēs spēlējām Baltkrievijas jauniešu līgā, bija noteikti augstāka līmeņa, jo ASV vidusmēra skolu komandas ir vājākas, un daudzi puiši ar hokeju nodarbojas prieka pēc. Pavasarī futbols, vasarā teniss. Daudziem hokejs bija hobijs un, beidzoties skolai, arī hokeju neturpināja, līdz ar to neliels kokteilis gan attieksmes, gan izveicības un meistarības ziņā. Man noteikti tas deva neatsveramu pieredzi – pirmkārt, jau tas, ka dzīvoju prom no mājām, svešā kultūrā, un man bija jādara daudzas lietas pašam. Sākās pirmie soļi pieaugušo dzīvē. Man hokejs vienmēr bijis kā profesionāla lieta ar savu mērķi. Atrodoties Amerikā un līdz pat šodienai mana attieksme pret to nav mainījusies.

Tavā Indianapolisas sezonā Indianapolis Park Tudor Prep kļuva par MPHL čempioniem. ko tas nozīmēja komandai un Tev pašam?

Komandai un skolai, domāju, tas nozīmēja kārtējo kausu, ko dod par jebkuru uzvaru jebkurā sporta veidā; nedomāju, ka tam bija kāda sevišķa vērtība. Tituli, turnīri tiek rīkoti, lai skolniekam ir interesantāka sportiskā dzīve.

nākamajā (2002./2003.) sezonā jau pakāpies līmeni augstāk – spēlēji Dayton Gems komandā CEHL (Continental Elite Hockey League) – ASV Tier III līmeņa līgā. kas bija tās principiālās izmaiņas, spēlējot jauniešu hokeju MPHL līgā un sākot junioru gaitas CEHL?

Pirmāmkārtām, vidusskola spēlē līdz 17-18 gadu vecumam, bet junioros, tieši CEHL līgā līdz 22 gadu vecumam. Pirmais pārbaudījums man bija – nokļūšana pie 4 gadus vecākiem cīņu biedriem. Komandā biju jaunākais spēlētājs, līdz ar to bija gan jāpierod. Junioros ir cits ātrums, spēks un tradīcijas; viss notiek profesionālā līmenī.

kā Tu vērtē 3 gadus pastāvējušās (2001. – 2004.) CEHL līgas spēlētā hokeja līmeni? un kā Tu kopumā vērtē savas Ziemeļamerikas sezonas? kas Tev bija izdevies, kas mazāk? kas bija tie ieguvumi ilgtermiņā, ko, iespējams, vari novērtēt tikai tagad?

CEHL bija līdzvērtīga otrajai spēcīgākajai junioru līgai Amerikā – NAHL. Ņemot vērā, ka junioros nospēlēju 1 gadu, man būs grūti salīdzināt 3 gadus. Esmu priecīgs, ka man bija iespēja spēlēt Amerikā. Dzīves pieredze, valoda un arī hokejs cits. Izdevās veiksmīgi spēlēt tur, kur atrados tajā brīdī, bet neizdevās no tā atsperties sev vēlamā virzienā tajā brīdī. Vienīgais, ko es nožēloju, ka neizmantoju iespēju spēlēt universitātes hokeju un paralēli iegūt izglītību. Tā būtu vienīgā lieta, ko vēlētos izmainīt, ja būtu iespēja. Paejot ilgākam laikam, tikai tagad saprotu, ka tas man nebūtu bremzējis sportisko izaugsmi, plus tagad būtu izglītība. Ja es būtu nokļuvis kādā pro līmeņa hokejā, tad teiktu, ka viss ok, bet es nokļuvu Latvijas hokeja līgā, kas nebūt nedod man nekādas lielākas privilēģijas nekā to būtu devusi universitāte. Tajā brīdī es to neapzinājos.

2003./2004. gada sezonā Tavas statistikas ailītēs vēl figurē CEHL līgas nosaukums, šoreiz ar Traverse City Enforcers komandas nosaukumu, un arī hokeja kluba Zemgale vārds. kā Tev sākās un beidzās spēlēšana Traverssitijā? un kā Tu nonāci Zemgale sastāvā?

Zemgalē ierados, jo Amerikā sezona nebija sākusies, un izmantoju kā labu vietu, kur sagatavoties sezonai. Vai nu liktenis bija lēmis, vai konsuls Amerikas vēstniecībā, bet neaizbraucu atpakaļ uz Ameriku, jo man neiedeva uzturēšanās vīzu. Ātri un vienkārši – “ko darīsi Amerikā?” Spēlēšu hokeju. “Kādā līmenī?” Junioru. “Naudu pelnīsi?” Nē. “Tātad arī nodokļus nemaksāsi un tur dzīvosi. Paldies un uz redzēšanos. Paliec Latvijā”. Es gāju vairāk kā 5 reizes; beigās tā arī neizcīnīju savu taisnību un biju spiests palikt Latvijā.

sekojošās 4 sezonas (līdz 2008.) Tev sanākušas “tīri latviskas” – ar cīņām Latvijas čempionātā; vispirms sezonu – atkal Zemgale, divas sezonas – ASK Ogre, tad turpinājumā – sezona Rīga 2000 rindās. kas Tevi turēja Latvijas čempionātā? vai nebija doma “aizmukt” leģionāra gaitās? vai arī Latvijas čempionāta līmenis Tevi pilnībā apmierināja?

Bija doma, un arī 2004. gada vasarā mēģināju to izdarīt; biju Minskā uz Krievijas Augstākās līgas kluba nometni, bet acīmredzot nebija man lemts tur palikt, jo viņiem jau bija nokomplektēta komanda, un tā arī nesapratu, kāpēc tiku piesaistīts komandai, jo, ierodoties pirmajā dienā, teica, ka diemžēl nevaru palikt.

Ogri uzskatu par pirmo īsto profesionālo komandu savā karjerā. Tikko bija sācies hokeja bums Latvijā, un tas man bija solis augšup, jo bija cerība, ka Ogre spēlēs Baltkrievijā, un tajā brīdī tas bija augstākais, uz ko reāli varēju cerēt. Pāriešana uz Rīgu notika neplānojot; veicu pārrunas ar Ogri par līguma pagarināšanu, bet viņi mīlēja teicienu “Rītdien”… Rītdien, nekādas konkrētības ar domu “nu, kur tu liksies; gan jau paspēsim vienoties”. Nolēmu aprunāties ar Normundu Sējēju, tajā brīdī Rīga 2000 galveno treneri. Lietas notika salīdzinoši ātri, jo sakrita ar laiku, kad Mārtiņš Raitums bija traumēts, un Rīga 2000 labprāt mani paņēma pie sevis. Dzirdēju pēc tam nievas no Ogres kluba pārstāvja Viktora Anaņjeva puses, ka esmu nodevējs, bet, nu, es jau nevaru mūžīgi gaidīt to rītdienu. Katrā ziņā, es biju priecīgs nokļūt Rīgā, un pavadītais laiks Rīga 2000 komandā tiešām bija to vērts. Es par līmeni nedomāju, spēlēju, kur mani ņēma, un darīju to, kā mācēju.

2008./2009. g. sezona jau bija “latviski-baltkrieviska” – ar spēlēšanu Rīga 2000 rindās Baltkrievijas ekstralīgā un cīņām Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā. kāda Tev pašam bija atšķirība spēlēt Latvijas vai Baltkrievijas līgās? spēlēm Baltkrievijā koncentrējies vairāk? uztvēri nopietnāk?

Spēlējot jebkurā līmenī – LAČ, BAČ utt., vienmēr pret spēli esmu attiecies ar visaugstāko atbildības sajūtu. Tieši tas kādreiz arī traucē, jo uztver visu pārāk nopietni, bet tā reiz esmu ieprogrammējis sevi un attieksmes ziņā sev pārmest neko nevaru. Baltkrievija man bija jauns turnīrs, laba pieredze. Atgriežoties LAČ, nebūtu tīri objektīvi salīdzināt, jo tomēr LAČ bija neprofesionāla hokeja līga, bet tas nemazināja manu vēlmi noķert ripu. Paldies cilvēkiem, kas man deva iespēju nospēlēt 2008./2009. gada sezonu līdz galam un atrasties apritē. Tie cilvēki ir Guntars Paste un Konstantīns Kikas.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts.)

tosezon vispār 4 komandas no Latvijas startēja Baltkrievijas galvenajā čempionātā. vai Rīga 2000 komandai un Tev pašam spēles pret pārējām 3 Latvijas komandām bija nozīmīgākas nekā pret Baltkrievijas klubiem? kāpēc jā/nē?

Ja ne nozīmīgāk, tad interesantāk – viennozīmīgi. Tādā veidā varējām uzturēt kaut kādu reitinga rangu starp pašmāju klubiem. Līdzjutējiem pārāk neinteresēja, kā komanda spēlē pret baltkrievu klubiem, jo galvenais, kā spēlē savā starpā.

2008./2009. g. sezonā Rīga 2000 sastāvā, tāpat kā Stalkers Juniors laikos, uz pirmā vārtsarga godu nācās “konkurēt” ar Ervīnu Muštukovu. Daugavpils laikos vairāk spēļu aizvadīja Muštukovs, bet tajā pussezonā (2008. g. septembris – decembris) komandas “pirmais numurs” pārliecinoši biji Tu. vai nemēdz savas gaitas salīdzināt ar dažādu laiku partneriem – sāncenšiem komandas vārtsargu postenī? nemēdzat sacensties kaut kādā ziņā arī neklātienē vēlāk, pēc tam, kad nespēlējat vienā komandā?

Konkurence ir jebkurā klubā jebkurā līgā. Latvijā tā tika saasināta dēļ tā, ka esam tikai divi no 1984. gadiem. Brīžiem tas kļuva smieklīgi – gan aizkulišu runas, gan lomu sadalījums. Viens otram seko noteikti – tīri aiz ziņkārības vai kādu citu iemeslu vadīti. Sports ir un paliek sacensības; kādam tā ir melna skaudība, kādam – prieks par otra panākumiem. Mēs visi esam katrs par sevi, un dāvināt vietu vārtos neviens nevienam negrasās. Personīgi ar saviem konkurentiem esmu labās attiecībās, bet aizkulišu cīņas mēdza un dažreiz tagad mēdz būt absurdas un brīžiem nožēlojamas, bet ne jau man par to spriest. Tajā laikā, kad bijām ar Ervīnu komandas biedri, nebija mums ne pirmais, ne otrais numurs, varbūt kādam sanāca vairāk uzspēlēt, kādam mazāk. Abi gribējām spēlēt.

šī pati (2008./2009.) bija KHL un Rīgas Dinamo pirmā sezona, bet Rīga 2000 bija dinamiešu fārms. tajā sezonā uz daždesmit minūtēm vai vismaz uz dažām sekundēm spēles laika tika “uz augšu parauti” divi Rīga 2000 vārtsargi – Uģis Avotiņš un Ervīns Muštukovs. cik Tev pietrūka, lai jau tad nonāktu līdz Dinamo?

Cik man pietrūka? Godīgi sakot, necik nepietrūka, jo mana kandidatūra nemaz netika izskatīta. Pirms sezonas pajautāju, vai man būs iespēja sevi pierādīt arī Dinamo sakarā; atbilde bija – “nē”. Līdz ar to nemaz uz to pusi neskatījos ar cerību, ka varbūt kādu dienu vajadzēs palīdzēt. To, ka es sekoju visam līdzi un biju lietas kursā, nenoliegšu. Katram tika iedalīta vieta, loma, un man tajā projektā nebija ne vieta, ne loma; līdz ar to, domāju, ka visas spekulācijas, kāpēc es jā, vai es nē, ir liekas…

kāpēc sezonas gaitā, gadu mijā pārcēlies no Rīga 2000 uz Ozolnieki / Monarch? un kā bija pārslēgties atpakaļ no Baltkrievijas ekstralīgas uz Latvijas Virslīgu?

Kad krita “ekonomiskās krīzes priekškars”, spēlētāji, kam nebija līgumsaistību vai arī tālākas intereses no Dinamo komandas, tika pateikts paldies. Neko nevienam neteica – ne slikti ripas ķer vai to ne tā dari. Nedomāju, ka tur kāds skatījās arī tekošās sezonas statistiku. Naudas devējiem bija iemesls, situācija vai vēlme neturpināt līgumsaistības, un mūsu ceļi šķīrās.

Pārslēgties nebija problēmu; cik tad es tur biju Baltkrievijā – pus sezonu. Bija iespēja uzspēlēt Latvijā, spēlēju. Jā, rūgtums bija, ka citi čaļi turpina spēlēt Baltkrievijā, bet ne vienmēr viss notiek tā, kā tu pats to vēlies. Ļaunu prātu neturēju ne uz vienu, atradu sev motivāciju un turpināju spēlēt LAČ.

cita starpā, 2008./2009. g. sezonu noslēdzi kā Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs. ko Tev nozīmē šis tituls?

Lai vai cik ironiski tas neskanētu, bet tas tituls palīdzēja tikt pie līguma Dānijā, kas tālāk mani aizveda uz Vāciju. Bija jau arī cits variants – neko nedarīt un sēdēt mājās, bet beigās izrādījās, ka esmu tikai ieguvis. Atklāti sakot, Eiropā neviens neseko līdzi Baltkrievijas čempionātam, LAČ vai Krievijas Augstākajai līgai; viņiem viss ir vienā katlā liekams. Līdz ar to, ja tev ir kāda atziņa vai novērtējums, tas palīdz. Baltkrievijā līdz labākajam vārtsargam laikam netiktu, bet vēlāk uzzināju, ka LAČ balva deva savu ieguldījumu. Tā ka, paldies, tiem, kas piešķīra to.

vairāku gadu gaitā pieaugušo hokeja līmenī esi uzspēlējis lielākajā daļā Latvijas hokeja “centru” – Daugavpilī, Zemgales komandā, ASK Ogre sastāvā, Rīga 2000 un arī Ozolnieki / Monarch ierindā; šķiet, atskaitot vien Liepāju. kurā klubā, komandā Tu juties vislabāk? kāpēc, kas Tevi tur saistīja, priecēja visvairāk?

Ogre man bija pirmais nopietnais klubs, bet Rīga 2000 bija tajā brīdī visprofesionālākais klubs; līdz ar to Rīgā viss bija ērtāk, labāk un vieglāk. Nekas jau īpašs tur nebija, bet sīkumi, par kuriem klubs parūpējās, bija no svara, un to laiku atceros ar prieku.

pirms 2009./2010. g. sezonas “uzņēmi” pilnīgi jaunu kursu – Dānija, kur biji iecerējis aizvadīt sezonu Herlev Eagles komandā Dānijas stiprākajā līgā AL-Bank Ligaen. pamanījies komandā uzspēlēt pārbaudes spēles, Dānijas kausā, bet gala beigās – sezona “noklājās” tā īsti nesākusies. Herlev Eagles pēc tam pat 2 pēdējās pilnās sezonas nebija piedalījusies AL-Bank Ligaen čempionātā; tagad ir “atkopusies” un 2011./2012. g. sezonā startē. kas notika ar komandu, kā klubs atrisināja saistības ar Tevi?

Klubs bija sarunājis sponsoru naudu, bet fiziski tā bija solījumu līmenī no tās devējiem. Kad līga lika naudu parādīt, garantēt, tad klubs to nespēja, un līdz ar to klubam tika atņemta licence. Varēja jau mēģināt spēlēt tālāk, bet līga un valsts to nepieļauj, lai izvairītos no tālākām sekām, kuras var rasties, ja nauda beidzas sezonas vidū. Labāk tā nekā, ja nospēlē pusgadu un tad tevi iepazīstina ar “piedod, naudas nav un nebūs”. Komanda neko; pieejamā nauda tika apķīlāta, un aizbraucu uz Vāciju ar to, kas bija kabata. Pēc sezonas gan valsts, pa cik bija garantējusi līgumu, kompensēja daļu no līguma summas.

pēc īslaicīgās “pieturas” Dānijā nonāci turpat relatīvi netālu Vācijā, kur nokļuvi Fischtown Pinguins sastāvā 2. Bundesliga čempionātā, kas pēc līmeņa ir otrs stiprākais Vācijā. kāpēc izvēlējies tieši šo valsti, līgu, komandu?

Tajā brīdī, kad uzzināju, ka Dānijā bizness ir beidzies, biju gatavs braukt uz jebkurieni; bija neliels izmisums, jo apzinājos, ka darbu atrast nav tik viegli, kur nu vēl tad, kad visiem sastāvs nokomplektēts. Šo valsti neizvēlējos; šis bija pirmais piedāvājums, kuru ne brīdi neapsvēru, un biju gatavs braukt un spēlēt.

cik var secināt no statistikas, biji Fischtown Pinguins pirmais vārtsargs, kuram arī uzticēja spēles pēc regulārā čempionāta, cīnoties par komandas palikšanu 2. Bundesliga sastāvā. kā pats vērtē savu pirmo Vācijas sezonu? vai tās gaitā piepildīji sev uzstādītos mērķus, uzdevumus?

Vācijā treneris bija izvēlējies tādu politiku – spēlēt pārsvarā ar vienu vārtsargu, un es biju situācijas ieguvējs. Sezonu noteikti vērtēju ar plus zīmi, jo tā bija mana pirmā īstā sezona, ar regulāru spēles laiku. Man nebija nekādu mērķu; primārais bija nospēlēt pēc iespējas vairāk minūtes, un tad jau redzēs, kā būs nākamajā sezonā. Pirmais piedāvājums pagarināt līgumu bija mēnesi pēc manas ierašanās, bet tajā brīdī uzskatīju, ka spēlēju pietiekami labi, ka nekur nav jāsteidzas.

kāda atšķirība bija starp Vācijas 2. Bundesliga un Latvijā, Baltkrievijā spēlēto hokeju? vai “bundeslīgas” līmenis ir salīdzināms ar Baltkrievijas ekstralīgu, un kurai līgai par labu?

Visi, kas spēlē Eiropā, saka: līmenis kā BAČ. Neatkarīgi no tā, kurā līgā spēlē. Es teikšu, ka Vācijā ir patīkamāk spēlēt nekā BAČ vai LAČ; Vācijā – skatītāji pilnas halles, klubos attieksme profesionāla un pašam jādomā tikai par hokeju. Hokeju spēlē visā pasaulē; tā, ka nevēlos salīdzināt. Es varu sastāstīt vienalga ko un tālāk? Paskatieties uz komandu sastāviem – tie paši uzvārdi klejo pa visu Eiropu.

Fischtown Pinguins ir komanda, kas mitinās Ziemeļjūras piekrastē – t.i. vistālāk no 2. Bundesliga norises epicentra; komandas koncentrējas galvenokārt Vācijas dienvidos un arī austrumos. vai salīdzinoši tālie pārbraucieni nenogurdināja, neietekmēja komandas sniegumu? (Tavā sezonā komandai regulārajā čempionātā 11. vieta 14 komandu konkurencē.)

Braucienam ir savi plusi un mīnusi. Tad, kad esi busā, tu brauc, guli, neko nedomā, atpūties, gatavojies spēlei. Ja spēlē mājās, tad tev ir jāpaēd, jābrauc uz mājām, jābrauc uz halli. Visādas blakus lietas; tā, ka šajā gadījumā viss ir līdzsvarā. Man nebija diskomforts no tālajiem braucieniem, jo autobuss aprīkots maksimāli ērti, lai katrs var gulēt un atpūsties.

2010./2011. g. sezonā biji atpakaļ Latvijā. šoreiz Latvijas hokeja aktuālajā “flagmanī” – Rīgas Dinamo. Pats intervijās esi minējis, ka ne mirkli nenožēlo savu izvēli būt “trešajam vārtsargam” un tās dažas spēles Dinamo rindās ir bijušas tā vērtas. kas ir tie iemesli, kādēļ Tev interesēja spēlēt Dinamo?

Kurš negrib spēlēt Dinamo? Tur arī atbilde uz jautājumu. Plus pievienotā vērtība ir tas, ka CV ieraksts arī nav zemē metams – lai vai cik minūtes un sekundes, bet tu tur esi bijis, piedalījies. To tev neatņemt. Kas no tā tālāk, ir jau cits jautājums, bet tas man jebkurā gadījumā nāca tikai par labu, un esmu priecīgs par pavadīto laiku Dinamo sastāvā.

kā Tu vērtē Dinamo vārtsargu politiku līdzšinējās sezonās un tagad? kas, Tavuprāt, ir galvenā atšķirība vārtsargu komplektā starp Šuplera un Rautakallio laikiem?

Politiku? Šupleram vajag NHL vārtsargus – vienalga, vai tu spēlē LAČ, BAČ vai spēlē ar skatītājiem. Viņš pat baidījās mani ielikt vārtos pret Liepājas Metalurgu, pārbaudes spēlē pirms sezonas. Ko man vēl pateikt? Šodien Dinamo dod spēlēt abiem vārtsargiem. Julio trenējot CSKA, pat Gaidučenko vārtos neliek, kaut gan spēlētājs sevi jau sen ir apliecinājis kā derīgu KHL līmenim. Treneri Rautakallio nepazīstu, tādēļ nevaru komentēt sīkāk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) izskatījās, ka dalība Latvijas izlasē pasaules čempionātā Tev jau ir “kabatā”. taču trauma pārbaudes spēlē un 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionāts (U-20) Tev palika pirmais un pēdējais reālais. vismaz pagaidām. cik nopietnu traumu “saķēri” aprīlī un cik veiksmīgi tiki galā ar tās sakopšanu?

Tāds, nu, reiz ir profesionālais sports; tajā brīdī savainoju kājas muskuli. Sadzija ar laiku, neko īpaši neārstējot, bet uz to brīdi nevarēju spēlēt. Esmu pilnībā atkopies un spēlēju bez nekādām komplikācijām. Bija liela vilšanās, ka tā notika, bet es tur neko nevarēju padarīt; tā sanāca un viss.

vasarā (2011.) sarunā un arī intervijās minēji, ka Austrumeiropas – VHL, Kazahstānas – un arī Lielbritānijas versijas neizskati, par iemeslu minot sociālo garantiju trūkumu vai hokeja līmeņa “neatbilstības”. tādēļ, iespējams, Tev nācās savu jauno darbavietu gaidīt ilgāk. kas, Tavuprāt, ir tie objektīvie un subjektīvie kavēkļi, kas traucē Latvijas hokejistiem starptautiskajā tirgū būt pieprasītākiem nekā viņi ir? neprotam sevi pārdot? ar profesionālu klubu skaita samazināšanos Latvijā ir pārāk daudz pretendentu uz leģionāru vietām ārzemēs? citi iemesli?

Latvijas hokejisti pasaulē nekotējas kā brends. Hokejā priekšroka ir jebkuram kanādietim, amerikānim un futbolā brazīlietim. Kā jau iepriekš minēju, neviens neseko Latvijas hokeja līgai, Baltkrievijai utt. Tu vari stāstīt zilus brīnumus, cik tu labs un veikls. Ja ir izvēle starp nezināmu latvieti un nezināmu kanādieti, tad lielākā daļa klubu īpašnieku un pircēju priekšroku dod kanādietim, jo vienmēr ir doma, ka krosbijs atbrauks. Un otrs faktors, ja jau tu labākais, tad kāpēc Latvijā nespēlē? Viņi jau nesaprot, ka Latvijā hokejs ir Liepāja un Dinamo… Ej un katram stāsti par savas valsts hokeja īpatnībām.

šosezon savas leģionāra gaitas sāki HC Most komandā Čehijas otrajā stiprākajā līgā (1.liga). HC Most aizvadītajā sezonā izcīnīja tiesības spēlēt Čehijas 1. liga, bet šosezon, spēlējot šajā līmenī, komandai diez cik neklājas (stabila pēdējā vieta). kāpēc Tava “pietura” Čehijā bija salīdzinoši īsa un kāpēc nepaliki ilgāk?

Sākuma, kad vienojāmies mutiski, runa bija – līdz 31. decembrim, bet satiekoties aci pret aci, sarunājām, ka palieku visu sezonu. Man tas bija svarīgi, jo 1. janvārī meklēt darbu, zinot, ka pārejas laiks beidzas 31. janvārī, diez ko izdevīgi nav. Sezonai ejot, komanda spēlēja vienkārši atbaidoši slikti, mainījās sastāvs katru dienu; kopā bija vairāk par 50 spēlētāju. Pats tur jutos drausmīgi; hokejs bija labs, nenoliegšu, un spēlēt vājākajā komandā nebija diez ko interesanti. Tu ej vārtos ar domu neielaist 10 ripas nevis uzvarēt. Dzīvošanas apstākļi, spēles bez skatītājiem – viss bija nomācoši, un paralēli meklēju iespēju atrast darbu citur. Pie pirmās iespējas to izmantoju, un esmu Vācijā. Bija vienošanās ar saimnieku – ja atrodu citu komandu, varu braukt; to arī izmantoju un ne brīdi nenožēloju.

sezonas vidū esi pārcēlies uz sev jau zināmo Vācijas 2. Bundesliga, kur spēlē EC Hannover Indians sastāvā. esi aizvadījis 3 spēles, pat guvis vienu rezultativitātes punktu, komanda pēdējās spēles uzvar. kā esi iejuties komandas sastāvā? vai esi apmierināts ar savu pārcelšanos no HC Most uz Hannoveri?

Komandas kolektīvs ir ļoti pretimnākošs, uzņēma kā savējo nevis kā ienaidnieku, kas atbraucis atņemt kādam vietu uz laukuma. Es otrreiz uz Čehijas 1. līgu braukt negribētu, bet Vācijā spēlētu kaut vai atlikušo karjeru. Šī atbilde, laikam, pasaka manas domas par pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju.

ja Tev jāsalīdzina Čehijas 1.liga līmeni un kārtību ar Vācijas 2. Bundesliga, tad kāda ir atšķirība. kādas būtu Tavas rekomendācijas Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas izvēlas kādu no šīm līgām? ar ko būtu jārēķinās vairāk nekā varētu pirms tam iedomāties?

Čehijā noteikti spēlētāji vairāk spēlē kombinacionālo hokeju, bet Vācijā, ņemot vērā 5 ārzemnieku un naturalizēto ārzemnieku būšanu sastāvā, padara spēli vairāk uzbrūkoša tipa, kādu spēlē pāri okeānam. Katram ir savi mērķi. Vācija ir 3 profesionālās līgas, junioru un jauniešu sistēma. Labs spēlētājs var atsperties arī, esot Vācijā. Pavērojat, cik spēlētājus no Vācijas izvēlas katru vasaru NHL, un kur viņi spēlē, tepat savā Vācijā.

Čehijā leģionārus ne kāds gaida, ne vajag. Viņiem sava kultūra, virtuve un resursi arī pietiekami lieli. Sadzīves ziņā Vācija noteikti ir labāka par Čehiju, bet pārējais jau paša izvēle.

kam būtu jānotiek, lai 2012. vai 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās redzētu Tevi?

Nekam ārkārtējam, jāķer ripas un jāpasaka Nolanam, ka es arī esmu indiānis, Hanoveres Indiānis.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

[pirmais un pēdējais (11.-ais) foto fiksēts 2012. gada janvārī EC Hannover Indians krāsās; foto avots: indians-fotogalerie.de. otrs foto – Rīgas Dinamo spēlē pret Hantimansijskas Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešais un ceturtais – Rīga 2000 krāsās; abu foto autors: Normunds Brics, foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. piektais – Fischtown Pinguins ierindā; foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. sestais un septītais – Dinamo ierindā 2010. gada decembrī; abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). astotais – Latvijas izlases treniņā 2011. gada 24. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). devītais – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). desmitais foto – HC Most ierindā 2011. gada 2. pusē; foto avots: hokejsumperk2003.cz.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

HK Rīga no Čerepovecas. pareizās proporcijas meklējumos

Posted by petrovich27 uz 2011/08/09

HK Rīga vienības “stabilie” spēlētāji un kandidāti ir ar 2:9 patestējušies treniņspēlē pret “lielo”, bet aptuveni tikpat testējamo Dinamo, ir nogaršojuši MHL vienību turnīru Čerepovecā un turpina sastāva pareizās proporcijas meklējumus.

Čerepovecas secinājumi

no Čerepovecas, kur 1. – 5. augustā norisinājās MHL komandu pārbaudes spēļu turnīrs, HK Rīga ir atpakaļ ar neitrālu bilanci – 2 uzvaras, 1 neizšķirts, 2 zaudējumi – un 3. vietas “diplomu”, kas izcīnīts 6 komandu konkurencē. nepārvarami turnīrā bija izrādījušies saimnieki – Čerepovecas Almaz (3:4) un izslēgšanas spēļu “pāridarītāji” – Mitiščinskije Atlanti (1:5). neizšķirts rezultāts iegadījās pret Sanktpēterburgas SKA-1946 (3:3), bet “pa zobam” šovasar bija Sanktpēterburgas Serebrjanije Ļvi (4:1) un Balašihas HK MVD (iepriekš – Šerif; 3:2). ņemot vērā apstākli, ka vēl joprojām ir starpsezona, rezultātiem gan ir otršķirīga nozīme.

“Neteiktu, ka turnīra spēles bija vasarīgas, jo cīņa uz laukuma bija diezgan nopietna un asa, bija sastopami arī nelieli kautiņi. Spēles bija diezgan līdzīgas, kā regulārajā čempionātā,” par turnīra līmeni spriež Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Artjoms Dašutins, kurš turnīrā aizvadīja 3 spēles Balašihas HK MVD krāsās. līdzīgās domās ir HK Rīga aizsargs Edgars Dīķis: “Lielākā daļa komandu pārbaudīja kandidātus. Piemēram, HK MVD komandā bija trīs 1995. gada uzbrucēji; mums arī pienāca daudz jaunu spēlētāju, bet tik un tā, manuprāt, turnīrs bija labā līmenī. Varētu pat teikt, atbilstošs MHL čempionāta līmenim”.

četras no 6 komandām, kas vingrinājās Čerepovecas turnīrā, bija aizvadītajā sezonā un būs jaunākajā visciešākie konkurenti Ziemeļrietumu divīzijā uz kārotajām vietām MHL izslēgšanas spēlēs. runa ir par Almaz, HK Rīga, SKA-1946 un Serebrjanije Ļvi vienībām. “SKA komandai palika visi pagājušā gada spēlētāji; turnīrā viņiem nebija 1991. gada piecinieks, jo šobrīd trenējas ar pirmo komandu, bet, cik es sapratu, uz sezonu viņi visi būs atpakaļ. Vēl viņiem pievienojās Minskas Zubru spēlētājs Ņikita Feoktistovs un aizsargs no Serebrjanije Ļvi komandas. Komanda būs spēcīga,” SKA-1946 “muskulatūru” vērtē Edgars Dīķis.

turnīra grūtākā spēle rīdziniekiem bijusi pret Mitiščinskije Atlanti, ar kuriem HK Rīga komandai ir “nesakārtotas attiecības” kopš aizvadītās sezonas play off. “Mums ar viņiem nekad nav bijis viegli. Līmenis šai komandai ir ļoti labs, komanda spēlē ar labu disciplīnu un izpilda trenera uzstādījumus,” par Mitiščinskije Atlanti spriež HK Rīga uzbrucējs Kirils Tambijevs.

turnīra noslēgumā organizatori “salipināja” turnīra labāko spēlētāju sešinieku – 3 uzbrucējus, 2 aizsargus un 1 vārtsargu. kā jau sagaidāms, “politkorektums” ņēma virsroku un 6-niekā atradās vieta pa vienam spēlētājam no katras komandas. Kristers Gudļevskis tika nosaukts par turnīra labāko vārtsargu; tiesa, viņam nenācās sargāt komandas vārtus nevienā no turnīra 2 spēlēm, kurās HK Rīga uzvarēja.

Severstaļ balvu turnīrs MHL komandām. FINAL tabula (Čerepovecā, 2011. g. augustā):

vieta

komanda

sp.

uzv.

N

zaud.

vārti

punkti

vs. HK Rīga

1. SKA-1946 5 3 2 0 21-14 8 3:3
2. Mitiščinskije Atlanti 5 3 1 1 19-11 7 1:5
3. HK Rīga 5 2 1 2 14-15 5
4. Almaz 5 2 0 3 19-22 4 3:4
5. HK MVD 5 1 2 2 14-19 4 3:2
6. Serebrjanije Ļvi 5 1 0 4 12-18 2 4:1

P.S. turnīrā bija iespējams neizšķirts rezultāts. par uzvaru – 2 punkti; neizšķirts – 1 punkts.

papildinājums no Krievijas ir “izbrāķēts”

HK Rīga sastāva precizēšana pagaidām norisinās nelielā tempā. kopš treniņnometnes sākuma sastāvu ir pametuši tikai daži – kāds pēc savas vēlēšanās, cits satraumēts, vēl kāds “rotē” pa Dinamo saimniecības vertikāli – uz Dinamo augšā vai HK Rīga Juniors, kas paredzēts startam MHL B grupā. prognozējams, ka no esošā HK Rīga komplekta vēl daži spēlētāji varētu pastiprināt jaunāko komandu. tiesa, šie paši spēlētāji sezonas gaitā paredzami starp pirmajiem, kas tiek “rauti” uz augšu.

bez treniņnometnes sākumā nosauktā sastāva komplekta HK Rīga nometnē ir iemēģināti vēl daži aizsargi. piemēram, aizvadīto sezonu DHK Latgale ierindā aizvadījušais aizsargs Rihards Grigors (1992.), kura dalību HK Rīga treniņos ir nācies iepauzēt traumas dēļ. traumas no HK Rīga ierindas ir izsitušas arī uzbrucējus Viktoru Jasjoni un Artūru Kuzmenkovu.

HK Rīga sastāvā šovasar aplūkots arī aizsargs Ivans Podimajs (Иван Поддымай; 1993.) no Krievijas hokejistu plašajām rezervēm. Podimajs 2010./2011. g. sezonā startēja Maskavas Sport-Centr komandā Maskavas Junioru līgā. pirms Sport-Centr komandām spēlējis arī Maskavas Raduga un Sozvezdije jauniešu komandās Maskavas jauniešu čempionāta dažāda vecuma grupās. “attiecības” ar Podimaju bijušas ne pārāk ilgas – kaut kas “nesasējās”, un Podimajs ir prom.

Artūrs Birstiņš devies uz Čehiju

ar SK Rīga komandu kādreizējo spēlētāju, kuri uz sezonu bija devušies leģionāru gaitās, pieradināšanu Leonīda Tambijeva komandētajam treneru korpusam sokas atšķirīgi. piemēram, par MHL līmeni atzinīgi izsakās un ar try-out līgumu “kabatās” par vietu HK Rīga sastāvā cīnās uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (1994.), kurš 2010./2011. g. sezonā “lika uz ausīm” GMHL (Greater Metro Junior A Hockey League) – Kanādas neatkarīgo Jr. A līmeņa junioru līgu (tajā pārstāvēts arī viens ASV klubs). Jevpalovs ar 91 punktu 41 spēlē regulārajā čempionātā un 27 punktiem play off 16 spēlēs bija ne tikai rezultatīvākais savā South Muskoka Shield komandā, bet arī viens no rezultatīvākajiem visā GMHL līgā – trešais “punktīgākais” kā izslēgšanas spēlēs, tā regulārajā. “No sākuma bija grūti spēlēt, pēc tam sāku adaptēties pie spēles ritma. Šeit viss ir daudz profesionālāk, sākot no ģērbtuves un beidzot ar spēli uz ledus. MHL līmenis ir augstāks nekā GMHL,” pēc Čerepovecas turnīra salīdzina Ņikita Jevpalovs.

bet, piemēram, Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Artūrs Birstiņš (1993.), kurš aizvadīto sezonu cīnījās SC Riessersee U18 komandā Vācijas jaudīgākajā U-18 līgā DNL (Deutsche Nachwuchs Liga), ir pametis HK Rīga nometni, lai karjeru turpinātu Čehijā – HC Most kluba sistēmā. Birstiņa plānos ir spēlēt gan HC Most “lielajā” komandā Čehijas 1. līgā (otrajā stiprākajā) un arī kluba U-20 komandā Čehijas U-20 galvenajā līgā. “Mani jau otro gadu sauc spēlēt uz Čehiju… Tagad piedāvāja labāku līgumu nekā HK Rīga; izrunājos kārtīgi ar vecākiem, ko labāk darīt. Spēlējot Vācijā, uz spēli bija skauts no HC Most čehu komandas; tieši tajā spēlē iemetu divus vārtus, un pēc spēles piedāvāja, vai nākamgad negribu spēlēt Čehijas 1. līgā un U-20 ekstralīgā. Mana atbilde bija tāda, ka pēc sezonas viņiem atbildēšu. Un sanāca tā, ka man tuvāk tomēr ir Čehija; kā nekā viena no hokeja valstīm,” savu nokļūšanu Čehijā skaidro Artūrs Birstiņš.

P.S. “bijušais” Vilkoits

viens no HK Rīga pirmās sezonas līderiem – Raimonds Vilkoits cīnās Zviedrijas otrās stiprākās līgas HockeyAllsvenskan vienības Mora IK treniņos Zviedrijas vidienē. pagaidām Vilkoitam ir pārbaudes laika līgums, kas spēkā līdz augusta beigām, taču viņš pats prognozē, ka skaidrībai ir jābūt jau ātrāk. “Pagaidām vēl nevaru spriest, kā izskatās manas izredzes; ir tikai sezonas sākums, sausajos treniņos čaļi ir labi un spēcīgi. Būs grūti, bet cīnīšos,” par savām izredzēm spriež Raimonds Vilkoits. “Komanda te ir draudzīga, iejusties nebija problēmu; uzņēma uzreiz kā savējo, palīdzēja ar ikdienas darbiem, palīdzēja sakārtot visu iedzīvi. Te ir viss, kas vajadzīgs – stadions, daudz mežu un kalnu, trenažieru zāle, protams, arī ledus halle un vispār lieliski apstākļi nometnei. Neliela pilsēta, bet te ir pilnīgi viss, ko vien sirds kāro; te ir pilsēta, kur visi cilvēki mīl hokeju un seko tam,” tā Vilkoits par savām gaitām Zviedrijā.

P.P.S. Raimonda Vilkoita vietu kapteiņa pozīcijā vismaz pagaidām ir ieņēmis aizsargs Mārtiņš Porejs, kuram šis pienākums bija jāpilda Čerepovecas turnīrā.

HK Rīga nometnes sastāvs (uz 2011-08-07; treknrakstā spēlētāji, kuri bija HK Rīga sastāvā 2010./2011. g. sezonā):

ampl.

spēlētājs

dz.

komentāri

VĀRTSARGI
V Jānis Auziņš 1991.
V Rihards Cimermanis 1993.
V Kristers Gudļevskis 1992.
AIZSARGI
A Edgars Dīķis 1991.
A Kristers Freibergs 1992.
A Mārtiņš Jakovļevs 1991.
A Krišs Lipsbergs 1993.
A Mārtiņš Porejs 1991. Čerepovecā: 0+1
A Artūrs Salija 1992.
A Andrejs Smirnovs 1992.
A Ēriks Ševčenko 1991. Čerepovecā: 0+2
A Pauls Zvirbulis 1993. Čerepovecā: 0+2
UZBRUCĒJI
U Rustams Begovs 1993.
U Māris Bičevskis 1991. Čerepovecā: 0+2
U Elvijs Biezais 1991. Čerepovecā: 1+1
U Vladislavs Dobreņkijs 1991. Čerepovecā: 1+1; treniņspēlē pret DR: 0+1
U Pauls Hodzko 1993. Čerepovecā: 0+1
U Ņikita Jevpalovs 1994.
U Edgars Kurmis 1993. Čerepovecā: 3+2; treniņspēlē pret DR: 0+1
U Miks Lipsbergs 1991.
U Roberts Lipsbergs 1994. Čerepovecā: 1+0
U Rūdolfs Prūsis 1992. Čerepovecā: 1+0
U Lauris Rancevs 1993.
U Andris Siksnis 1993.
U Dāvis Straupe 1992. Čerepovecā: 3+3; treniņspēlē pret DR: 1+0
U Kirils Tambijevs 1992. Čerepovecā: 2+0; treniņspēlē pret DR: 1+0
U Raimonds Upenieks 1992. Čerepovecā: 2+0
 

P.S. statistikas “domstarpību” gadījumā ņemta vērā HK Rīga sniegtā informācija par vārtu guvējiem. Čerepovecas turnīrā HK Rīga sastāvā startēja vēl viens vārdā nenosaukts spēlētājs.

HK Rīga treniņnometni pametušie un/vai traumētie spēlētāji (uz 2011-08-07):

ampl.

spēlētājs

dz.

komentāri

U Artūrs Birstiņš 1993. uz HC Most (Čehija) kluba sistēmu
A Ansis Brikainis 1993.
A Rihards Grigors 1992. traumēts
U Viktors Jasjonis 1991. traumēts
U Artūrs Kuzmenkovs 1993. traumēts
A Jānis Lazdāns 1992.
A Ivans Podimajs 1993.
U Ainars Podziņš 1992. pārcelts uz Dinamo
U Juris Ziemiņš 1993. pārcelts uz HK Rīga Juniors
 

 –

izziņām & lasāmvielai:
  • HK Rīga 2011. gada treniņnometnes sākumsastāvs: tepat
  • Ivana Podimaja “biogrāfija” – r-hockey.ru
  • Čerepovecas turnīra FINAL tabula & HK Rīga vs HK MVD “summa” (2011-08-05) – severstalclub.ru
  • HK Rīga vs. SKA-1946 (2011-08-04) – severstalclub.ru
  • HK Rīga vs. Serebrjanije Ļvi (2011-08-03) – severstalclub.ru
  • HK Rīga vs. Serebrjanije Ļvi (2011-08-03; Rīgas versija) – dinamoriga.eu
  • HK Rīga vs. Mitiščinskije Atlanti (2011-08-02) – severstalclub.ru
  • HK Rīga vs. Almaz (2011-08-01) – severstalclub.ru
  • Čerepovecas turnīra kopsavilkums – r-hockey.ru
  • treniņspēle: HK Rīga vs. Dinamo (Rīga; 2011-07-29) – dinamoriga.eu
  • Ņikitas Jevpalova īs-intervija (2011. g. janvāris): tepat
  • Artūra Birstiņa īs-intervija (2010. g. decembris): tepat

[Kristera Gudļevska un Mārtiņa Poreja kopfoto fiksējies HK Rīga spēlē pret Jaroslavļas Loko 2011. gada 22. februārī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in HK Rīga, hokejs, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »