Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Ģirts Ankipāns’

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/16

LAT_vs_FIN_2013-05-14_iihf_com_VERS_3Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads vieta galv. treneris kapteinis rezult. sp. lietd. aizs. pirmais vārts.
1997. 7. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (8 sp. 3+7) K.Skrastiņš (8 sp. +8) A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998. 9. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (6 sp. 5+3) S.Ozoliņš (4 sp. +7) A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
H.Vītoliņš*
1999. 11. L.Beresņevs O.Znaroks A.Cipruss (6 sp. 5+1) S.Čudinovs (6 sp. +2) A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000. 8. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš A.Beļavskis (7 sp. 4+1) N.Sējējs (7 sp. +3) A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001. 13. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš S.Žoltoks (6 sp. 5+1) S.Ozoliņš (6 sp. +7) A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002. 11. K.Lindstrēms H.Vītoliņš A.Beļavskis (6 sp. 2+2) O.Sorokins (6 sp. +3) S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003. 9. K.Lindstrēms V.Fanduļs K.Skrastiņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004. 7. K.Lindstrēms V.Fanduļs S.Žoltoks (7 sp. 3+2) O.Sorokins (7 sp. +2) A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005. 9. L.Beresņevs K.Skrastiņš Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4) O.Sorokins (6 sp. +3) A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006. 10. P.Vorobjovs A.Semjonovs A.Semjonovs (6 sp. 3+0) Mā.Jass (6 sp. +2) S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
A.Širokovs (6 sp. 1+2)
A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007. 13. O.Znaroks R.Laviņš K.Daugaviņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
O.Sorokins (6 sp. 2+4) A.Saviels (6 sp. +2)
2008. 11. O.Znaroks R.Laviņš L.Dārziņš (6 sp. 2+1) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
M.Karsums (2 sp. 1+2)
M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009. 7. O.Znaroks K.Skrastiņš He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6) K.Skrastiņš (7 sp. +2) E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010. 11. O.Znaroks He.Vasiļjevs J.Sprukts (6 sp. 2+3) G.Galviņš (6 sp. +4) E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011. 13. O.Znaroks He.Vasiļjevs M.Rēdlihs (6 sp. 1+6) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012. 10. T.Nolans J.Sprukts M.Indrašis (7 sp. 3+2) G.Galviņš (7 sp. +3) E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013. 11. T.Nolans L.Dārziņš L.Dārziņš (7 sp. 5+1) K.Sotnieks (7 sp. +2) K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM* met. SM SM pret** SM bilance vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Lauris Dārziņš C 1985. 7 5+1 +2 9:5 31 2 6+B (+4+B) 17:56
2. Jānis Sprukts 1982. 7 1+5 ±0 8:7 10 2 4 (+2) 18:30
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 7 2+2 +1 8:6 20 9+20 4 (-5 un 20) 17:16
4. Gints Meija 1987. 5 1+2 +2 3:3 3 4 4 (0) 15:06
5. Andris Džeriņš 1988. 7 0+2 -1 3:7 7 4 6 (+2) 14:34
6. Zemgus Girgensons 1994. 5 1+0 -3 1:3 10 0 4 (+4) 17:20
7. Roberts Jekimovs 1989. 6 1+0 -3 1:5 6 2 0 (-2) 10:26
8. Armands Bērziņš 1983. 7 1+0 -4 1:6 6 7+20 2 (-5 un 20) 10:34
9. Koba Jass 1990. 4 0+1 +1 2:1 2 0 0 (0) 5:13
10. Miks Indrašis 1990. 7 0+1 -5 2:7 16 0 6 (+6) 17:37
11. Ronalds Ķēniņš 1991. 7 0+1 -5 1:7 5 6 2 (-4) 14:21
12. Vitālijs Pavlovs 1989. 6 (fakt. 5) 0+0 -1 0:2 1 2 6 (+4) 7:42 (fakt. 9:15)
13. Aleksejs Širokovs 1981. 7 0+0 -4 0:4 4 2 2 (0) 8:15
14. Juris Štāls 1982. 7 0+0 -4 1:6 2 4 2 (-2) 10:07
AIZSARGI
1. Kristaps Sotnieks 1987. 7 0+0 +2 4:5 12 2+10 0 (-2 un 10) 21:56
2. Jānis Andersons 1986. 7 (fakt. 6) 0+1 ±0 4:6 4 4 0 (-4) 11:27 (fakt. 13:22)
3. Agris Saviels 1982. 5 1+0 -2 1:3 5 2 0 (-2) 13:09
4. Ralfs Freibergs 1991. 7 0+1 -2 4:4 3 4 2 (-2) 13:17
5. Māris Jass 1985. 7 0+0 -2 2:4 6 8 0 (-8) 11:27
6. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+0 -2 0:2 2 2 0 (-2) 15:38
7. Artūrs Kulda 1988. 7 1+1 -5 4:11 9 8 2 (-6) 23:15
8. Krišjānis Rēdlihs 1981. 7 0+0 -5 7:15 6 0 0 (0) 24:32
VĀRTSARGI dz. sp. min:sek GAA MM atv. % atv. met. SM SM pret SM bilance
1. Kristers Gudļevskis 1992. 5 (fakt. 4) 243:46 2.22 9:9 92.50% 111 no 120 0 0 (0)
2. Māris Jučers 1987. 3 (fakt. 1) 40:00 6.00 0:4 83.33% 20 no 24 0 0 (0)
3. Edgars Masaļskis 1980. 6 (fakt. 3) 140:00 5.14 4:12 80.33% 49 no 61 0 0 (0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Cik daudz Dinamo palīdzēja Liepājas Metalurgam?

Posted by petrovich27 uz 2013/03/10

LM_IIHF_Kont_kausa_2_posms_2011-0kt_iihf_com_N4Jau trešo sezonu Rīgas Dinamo fārmklubs ir vai skaitās Baltkrievijas ekstralīgā spēlējošais Liepājas Metalurgs. Faktiski vai teorētiski, bet deviņiem dinamiešiem Liepāja uz divām vai divdesmit spēlēm šosezon kļuva par „otrajām mājām”. Kā šo sezonu noslēdza Liepājas galvenā komanda? Cik daudz liepājniekiem palīdzēja partneri no Dinamo? Kāds ir Liepājas Metalurgs pienesums izlasei šosezon?

Jau iepriekšējo (2011./2012.) sezonu Liepājas Metalurgs aizvadīja ar mainītu politiku, t.i. saīsinātu finansējumu, un Baltkrievijas ekstralīgas čempionātam piedāvāja salīdzinoši jaunu Latvijas hokejistu sastāvu. Leģionāri un „vecie” kļuva par izņēmumu un retumu. Šo sezonu (2012./2013.) Liepājas galvenā komanda faktiski turpināja ar pērno sastāvu. Ar atrunu, ka puiši bija kļuvuši par vienu sezonu pieredzējušāki. Izmaiņas bija salīdzinoši nelielas. Respektīvi, šosezon no pērnās sezonas 40 spēlētājiem, kas Liepājas lielajā komandā uzspēlēja vismaz vienu regulārās sezonas spēli, nebija palikuši 13 puiši. Tātad 67,5% jeb noapaļoti divas trešdaļas palika uz vietas. Bet no tiem komandu pametušajiem 32,5% par atslēgas spēlētājiem uzskatāms īsti nav neviens. Tikai aizsargs Kārlis Liepiņš (dz. 1990.) bija aizvadījis vairāk par pusi regulārās sezonas – 33 spēles, bet pārējie regulārajā čempionātā mazāk par 20 spēlēm. T.sk., četriem puišiem bija tikai 1 – 4 spēles lielajā komandā…

Savukārt no jauna 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvam cauri izgāja 14 hokejisti, kas nebija spēlējuši iepriekšējā sezonā. Vairums no viņiem (9 vīri) Liepājas komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadīja ne vairāk kā 10 spēles. Un tikai viens aizvadīja vairāk kā pusi regulārās sezonas – aizsargs Jānis Bullītis (dz. 1990.). Pārējās sastāva izmaiņas – iepriekš un šosezon spēlējušo hokejistu spēļu skaitā. Kāds izaudzis līdz lielākam spēļu skaitam, cits – vairāk laika pavada Liepājas komandās Latvijas Virslīgā vai MHL B grupā. Retais – biežāk uzspēlē Rīgas Dinamo.

Desmitdaļa rezultāta

Tiesa, šosezon Liepājas komandai pieslēdzās vēl lielāks skaits no Rīgas Dinamo nonākušo spēlētāju. No tiem, kas nebija Liepājā spēlējuši iepriekšējā sezonā – Ainars Podziņš (22 spēles reg. sezonā), Roberts Bukarts (14), Ģirts Ankipāns (13 spēles reg. un 3 play off), Rodrigo Laviņš (9), Mārtiņš Porejs (7), Jēkabs Rēdlihs (3) un pat leģionārs Robs Šremps (1). Šo vīru klātbūtnei vismaz teorētiski bija jāceļ kopējais līmenis. No statistikas aprēķiniem arī redzams, ka ainavu viņi, maigi izsakoties, nebojāja un savu artavu „meču” šīs sezonas sniegumā ielika. Tomēr konkrētie spēlētāji aizvadīja pārāk īsu un/vai saraustītu laika posmu komandā, lai viņus varētu nosaukt par atslēgas personāžiem.

LM_skliepajasmetalurgs_lv_2012-2013_N4Ja skata tikai rezultativitāti, tad 2012./2013. g. regulārajā sezonā no Rīgas Dinamo iesūtītie vai atbrīvotie hokejisti Liepājas klubā sastrādāja 14,01% no visiem vārtu guvumiem (22 no 157) un 10,86% no visiem rezultativitātes punktiem (47 no 433). Iepriekšējā sezonā, ieskaitot no HK Rīga deleģētos Dinamo sistēmas kadrus (Ēriku Ševčenko, Raimondu Vilkoitu), kuri pērn Dinamo ierindā tā arī neuzspēlēja, cipari ir nedaudz mazāki, bet līdzīgi – 2011./2012. g. regulārās sezonas summā 9,77% vārtu guvumu (13 no 133) un 10,53% rezultativitātes punktu (38 no 361).

Progress?

2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas Metalurgs izcīnīja 7. vietu un tiesības uzspēlēt Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēs. Liepājnieki pretī dabūja regulārā čempionāta 2. vietas ieņēmējus – Grodņas Ņeman, kuriem piekāpās sērijā ar 1-3. Šosezon Liepājas komanda izcīnīja 5. vietu regulārajā sezonā un play off-ā pretiniekos saņēma relatīvi mazāk stipru komandu – Soļigorskas Šahtjor. Tomēr izslēgšanas spēles liepājniekiem pabeidzās jau pēc 0-3… Kā komentē liepājnieku uzbrucējs Lauris Bajaruns, Soļigorskas komandas galvenie argumenti izslēgšanas spēļu sērijā bija – spēle nevienādos sastāvos.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka spēku samēru Baltkrievijas ekstralīgā šosezon, salīdzinot ar iepriekšējo, pamainīja Junost komandas pārcelšanās uz VHL līgu. Junost-Minsk saimniecība Baltkrievijas ekstralīgā bija atstājusi savu fārmklubu ar „oriģinālu” nosaukumu Juņior. Fārmam veicās tomēr nedaudz švakāk nekā Junost pirmajai komandai. Tiesa, tās ir pašu Junost un Juņior problēmas, kas nemazina liepājnieku nopelnus kopumā. Tomēr, lai „aizķertos” izslēgšanas spēlēs, liepājniekiem šosezon „par īsu”…

Kas tālāk?

„Tagad jāizcīna Latvijas čempionu kauss,” tā Liepājas Metalurgs komandas uzbrucējs Lauris Bajaruns. Jau tradicionāli pēc Baltkrievijas ekstralīgas spēlēm Liepājas pirmās komandas puiši pastiprina Liepājas Metalurgs-2 sastāvu Latvijas Virslīgā. Jau tagad skaidrs, ka Latvijas čempionātā Liepājas Metalurgs-2 regulāro sezonu noslēgs 4. vietā, kas nozīmē play off pretiniekos Zemgale/JLSS komandu, kas nodrošinājusi 5. vietu. Latvijas Virslīgas play off sākums paredzēts jau 12. martā.

LM_skliepajasmetalurgs_lv_2012-2013_N8_VERS_2Šosezon Liepājas „lielās” komandas spēki var pastiprināt arī Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvu MHL B grupas izslēgšanas spēlēs. Dzimstošo vēju pilsētas jaunatne kā MHL B grupas otrā stiprākā komanda play off astotdaļfināla sērijā ar 3-2 pievarēja 15. vietas ieņēmējus Omskas Jastrebi. Bet 9. martā uzsāka ceturtdaļfināla sēriju pret līgas 7.-to stiprāko vienību – Almetjevskas Sputņik. Liepājnieku pieteikumā atkal vai no jauna ir parādījušies „lielās” komandas spēki – aizsargi Edgars Siksna, Reinis Demiters, uzbrucēji Māris Diļevka, Bruno Zabis, Kārlis Ozoliņš… Starp citu, arī pamatkomandas vārtsargs Jānis Kalniņš ir oficiāli „pārskaitīts” uz MHL B grupas komandu. Zinātāji teic, ka tikai trauma viņam traucē doties laukumā.

Mickēvičs un Kuzmenkovs!!!

Liepājas Metalurgs komandas rezultatīvākais spēlētājs Baltkrievijas ekstralīgas regulārajā sezonā izrādījās uzbrucējs Artūrs Mickēvičs, kuram 50 spēlēs 40 rezultativitātes punktu. Otrs rezultatīvākais – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs 19-gadīgais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) ar 35 punktiem 43 spēlēs. Trāpīgākie bija Mickēvičs ar 19 vārtu guvumiem un Jānis Straupe ar 16 trāpījumiem 48 spēlēs. Labākais asistents – Kuzmenkovs ar 23 piespēlēm. Bet lietderīgākais uzbrucējs izrādījās leģionārs Povilas Verenis, kuram 30 spēlēs uzkrāts lietderības koeficients +12.

Taču, lai ievērtētu Rīgas Dinamo „iesēto” spēlētāju epizodisko varēšanu, interesanti paskatīties attiecībā ‘rezultativitāte pret spēles laiku’. Diemžēl Baltkrievijas ekstralīgas statistiķi precīzu laukumā aizvadītā laika uzskaiti veic tikai vārtsargiem; tādēļ par „koeficienta” pamatu jāņem nevis spēles laiku minūtēs un sekundēs, bet – spēļu skaitu neatkarīgi no laukumā atvēlētā apjoma. Ja Mika Indraša divi punkti divās spēlēs var saturēt ievērojamu „statistisko kļūdu”, tad pārējo no Dinamo atsūtīto kadru varējums ir statistiski pietiekams.

Liepājas Metalurgs uzbrucēju statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – rezultativitātes punkti vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti un/vai atbrīvoti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):

UZBRUCĒJI dz. sp. reg. punkti reg. +/- reg. SM reg. sp. PO punkti PO +/- PO SM PO SUMMĀ vid. punkti/sp.
1. Miks Indrašis 1990. 2 0+2 ±0 0 0 1.000
2. Gunārs Skvorcovs 1990. 12 8+3 +5 0 0 0.917
3. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 43 12+23 +5 38 3 0+2 +1 2 0.804
4. Artūrs Mickēvičs 1991. 50 19+21 +6 12 3 0+0 -1 0 0.755
5. Povilas Verenis 1990. 30 9+13 +12 22 0 0.733
6. Roberts Bukarts 1990. 14 6+4 ±0 4 0 0.714
7. Ģirts Ankipāns 1975. 13 0+8 -1 8 3 1+1 +1 0 0.625
8. Edgars Brancis 1985. 50 11+20 -6 26 3 1+0 +1 2 0.604
9. Jānis Straupe 1989. 48 16+11 +3 10 3 1+0 -2 0 0.549
10. Ainars Podziņš 1992. 22 6+6 +5 2 0 0.546
11. Māris Diļevka 1992. 36 11+10 +5 22 3 0+0 -2 2 0.539
12. Bruno Zabis 1991. 34 5+11 +1 20 3 0+2 +1 4 0.487
13. Egils Kalns 1991. 37 4+12 -1 12 3 0+0 -3 0 0.400
14. Lauris Bajaruns 1989. 45 3+14 +3 30 3 1+1 +1 4 0.396
15. Sergejs Voroņins 1985. 50 6+12 +5 20 3 0+0 ±0 0 0.340
16. Toms Zeltiņš 1986. 40 6+7 -8 34 0 0.325
17. Kārlis Ozoliņš 1994. 41 4+9 +5 6 3 0+0 -1 2 0.296
18. Sergejs Pečura 1987. 5 0+1 ±0 2 0 0.200
19. Aleksandrs Baburins 1988. 20 1+2 -5 8 3 0+0 -1 2 0.130
20. Edgars Ārinieks 1994. 10 0+1 -4 2 0 0.100
21.-22. Pauls Hodzko 1993. 1 0+0 ±0 0 0 0
Robs Šremps 1986. 1 0+0 ±0 0 0 0
23.-24. Vladislavs Dobreņkijs 1991. 2 0+0 ±0 0 0 0
Regnārs Kaļinovskis 1993. 1 0+0 ±0 0 1 0+0 ±0 0 0
25. Linards Mazurs-Mago 1994. 2 0+0 -1 0 0 0

*

Liepājas Metalurgs ierindā regulārās sezonas lietderīgākais spēlētājs bija aizsargs Ričards Birziņš, kuram 49 spēlēs izdevās noturēt lietderības koeficientu +16 līmenī. Otrs lietderīgākais liepājnieku aizsargs regulārajā čempionātā bija Mārtiņš Gipters ar +8, kas sasummēts no 42 spēlēm. Birziņš ar 24 punktiem (6+18) ir arī liepājnieku rezultatīvākais aizsargs regulārajā čempionātā. Savukārt Latvijas U-20 izlases aizsargs Edgars Siksna (dz. 1993.) bija liepājnieku trāpīgākais aizsargs ar 7 vārtu guvumiem.

No Dinamo puses uz fārmkluba saitēm vienojošo Liepājas Metalurgs komandu sezonas gaitā tika nosūtīti 3 aizsargi – Rodgrigo Laviņš (9 spēles), Mārtiņš Porejs (7 spēles) un Jēkabs Rēdlihs (3 spēles). Ja, līdzīgi uzbrucēju rezultativitātes punktiem, sadala aizsargu lietderības koeficientu pa aizvadītajām spēlēm, tad vidēji lietderīgākie aizsargi ir tieši dinamieši Porejs un Laviņš. Šajā gadījumā uz fārmu sūtītajiem aizsargiem nav bijis mājas spēļu „handikaps”; Mārtiņš Porejs Liepājā spēlēja 4 reizes un kopā ar liepājniekiem izbraukumā 3 spēles, Laviņš – attiecīgi 4 Liepājā un 5 izbraukumā. Savukārt neitrālajam Jēkabam Rēdliham mājas spēles bija divas, izbraukumā – viena.

Liepājas Metalurgs aizsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – lietderības koeficients vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):

AIZSARGI dz. sp. reg. punkti reg. +/- reg. SM reg. sp. PO punkti PO +/- PO SM PO SUMMĀ vid. lietd./sp.
1. Mārtiņš Porejs 1991. 7 0+1 +4 8 0 +0.571
2. Rodrigo Laviņš 1974. 9 2+1 +3 14 0 +0.333
3. Ričards Birziņš 1989. 49 6+18 +16 77 3 1+0 -3 0 +0.250
4. Mārtiņš Gipters 1989. 42 4+9 +8 20 3 0+0 -3 4 +0.111
5. Edgars Siksna 1993. 44 7+8 +5 61 3 0+0 ±0 0 +0.106
6. Reinis Demiters 1991. 38 2+9 +4 42 3 0+0 ±0 0 +0.098
7. Raimonds Tūbelis 1991. 49 4+6 +4 67 3 0+0 ±0 2 +0.077
8. Iļja Makarovs 1994. 1 0+0 ±0 0 0 ±0
9. Jēkabs Rēdlihs 1982. 3 0+0 ±0 4 0 ±0
10. Ēriks Ševčenko 1991. 32 2+16 -1 16 3 1+0 ±0 0 -0.029
11. Vents Feldmanis 1977. 45 3+6 -5 59 2 0+0 +1 4 -0.085
12. Jānis Bullītis 1990. 34 0+4 -2 20 1 0+0 -1 0 -0.086
13. Nerijus Ališauskas 1991. 47 0+8 -6 84 3 0+1 ±0 4 -0.120

*

P.S. Liepājas Metalurgs vārtsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – GAA = vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (saskaņā ar pointstreak.com):

VĀRTSARGI dz. sp. (min:sek) reg. uzv.-zaud. reg. GAA reg. atv. % reg. sp. (min:sek) PO uzv.-zaud. PO GAA PO atv. % PO
1. Jānis Auziņš 1991. 25 (1243:52) 14-8 2.51 91.0% 3 (188:14) 0-3 4.46 83.9%
2. Jānis Kalniņš 1991. 29 (1594:38) 13-12 2.78 91.7% 0
3. Nauris Grīnvalds 1990. 5 (184:01) 0-3 3.26 90.8% 0

*

Cik daudz šosezon „saražots”?

Jau ierasts, ka Rīgas Dinamo starpsezonās mazliet „pasmeļ” no Liepājas Metalurgs sastāva. Tā 2012. gada starpsezonā Dinamo ierindā tika iesaistīts liepājnieku 2011./2012. g. sezonas rezultatīvākais spēlētājs – uzbrucējs Gunārs Skvorcovs. Tiesa, arī sezonas gaitā viņš „paviesojās” fārmklubā Liepājā. Vai, piemēram, pēc 2010./2011. g. sezonas no Liepājas Metalurgs komandas uz Rīgas Dinamo pārcēlās vārtsargs Māris Jučers. Kurš varētu būt tas spēlētājs (-i), kuri starpsezonā varētu ieinteresēt Dinamo sastāva komplektētājus? Un vai tādi ir? Varbūt savulaik uz sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga „īrētie” liepājnieku rezultāta taisītāji – Artūrs Mickēvičs vai Artūrs Kuzmenkovs? Vai savulaik vēl Dinamo Juniors sastāvā spēlējušie aizsargi Ričards Birziņš, Mārtiņš Gipters vai uzbrucējs Jānis Straupe, kuram jau KHL pirmajā sezonā fiksētas 5 oficiālas spēles Dinamo sastāvā?

LM_skliepajasmetalurgs_lv_2012-2013_N9_VERSUn kāds tad šosezon ir Liepājas Metalurgs pienesums Latvijas nacionālajai izlasei vismaz pārbaudes spēļu formātā? No 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā uzspēlējušajiem hokejistiem veseli pieci ir uzspēlējuši Latvijas izlases atšķirīga ranga spēlēs jau šajā sezonā. Tomēr četri (no 5) ir „neīstie” liepājnieki, t.i., spēlētāji, kuru pamatdarbavieta šosezon ir Rīgas Dinamo – Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Mārtiņš Porejs, Gunārs Skvorcovs. Vienīgais Liepājas Metalurgs šīs sezonas „īstenais” spēlētājs, kurš piedalījās nacionālās valstsvienības spēlēs, bija Lauris Bajaruns. Viņš piedalījās Latvijas izlases spēlēs Euro Ice Hockey Challenge turnīra ietvaros 2012. gada decembrī Francijā, kur 3 spēlēs guva 2 punktus (1+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+2). Kas uz izlases kopējā fona bija gan ļoti rezultatīvi, gan ļoti lietderīgi. Kurš no Liepājas puses varētu saistīt Teda Nolana un viņa Latvijas „acu” uzmanību, lai aicinātu uz pārbaudes spēlēm šopavasar?

P.S. Jāpiebilst, ka Liepājas Metalurgs galvenā komanda deva ievērojamu ieguldījumu šīs sezonas Latvijas U-20 izlases sastāvam. Junioru izlase vietu elitē nenosargāja, tomēr liepājnieki U-20 valstsvienībā atzīmējās salīdzinoši labi. Rezultatīvākais Latvijas junioru izlasē pasaules čempionātā bija Liepājas Metalurgs aizsargs Edgars Siksna ar 4 punktiem 6 spēlēs. Starp rezultativitātes līderiem arī uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kuram 6 spēlēs 3 punkti. Liepājnieku uzbrucējs Kārlis Ozoliņš U-20 pasaules čempionāta 6 spēlēs sagādāja tikai vienu vārtu guvumu, taču nopelnīja labāko un vienīgo pozitīvo lietderības koeficientu izlasē (+2).

P.P.S. Statistiskai pilnībai jāpiemin, ka 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs aizvadīja arī 3 spēles IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupā. Četru komandu konkurencē liepājnieki gan palika trešie un cīņu par kausu vairs neturpināja. Šajās 3 spēlēs ar rezultativitāti atzīmējās Edgars Brancis (3+4) un Gunārs Skvorcovs (2+4). Lietderīgākais spēlētājs bija Lauris Bajaruns (+4), bet lietderīgākais aizsargs Mārtiņš Gipters (+2).

Izziņām:

  • Baltkrievijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas noslēguma tabula – pointstreak.com
  • Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (regulārā; play off)
  • Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupas spēlēs Somijā, 2012. gada oktobrī – lahtis-enterprises.com

[Pirmajā fotoattēlā: Liepājas Metalurgs puiši pēc IIHF Kontinentālā kausa izcīņas posma pārvarēšanas 2011. gada oktobrī; foto avots: iihf.com. Pārējos attēlos Liepājas Metalurgs vīri 2012./2013. g. sezonas gaitā; šo foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Liepājas Metalurgs (MHL), MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Cik trāpa Dinamo? Leģionāri pret vietējiem

Posted by petrovich27 uz 2013/02/18

Biezais_un_Bicevskis_vs_SKA_2012-10-31_ska_ruForečekings vai bekčekings, galvenais treneris vai vietas izpildītājs, bet dienas beigās vienīgā mēraukla ir rezultāts un turnīra tabulā ieņemtā vieta. Lai arī kāda ir treneru piekoptā taktika, bez vārtu guvumiem arī pilnīga anti-hokeja apstākļos uzvarēt nav iespējams. Ar statistiku krustoti secinājumi par Rīgas Dinamo spēles elementu ‘trāpīt’. Cik trāpa leģionāri? Cik – pašmāju „zieds”?

Noburtā vārtu līnija?

24.-ais labākais, lasi 3.-ais sliktākais, uzbrukums komplektā ar 19.- labāko aizsardzību līgā nozīmē pēdējo vietu Rietumu konferencē un 24. (no 26) vietu visā līgā. Izcils pedagoģiskais fons, lai klubs un tā komandas sastāva komplektētāji saprastu, ka zemāk vairs nav kur krist. Mērfija prātulas liecina, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Taču diezin vai tās atbilstība būtu speciāli jāpārbauda…

2012./2013. gada regulārās sezonas 52 spēlēs Rīgas Dinamo vienība pretinieku vārtos trāpīja 109 reizes, ieskaitot divus izšķirošos pēcspēles metienus. Tas ir – 2,10 vārtu guvumi vidēji spēlē. Līdz šim tik bēdīgi regulārajā sezonā nebija klājies – ne Dinamo pirmajā „testa” sezonā (2008./2009. – 2,36), ne šķietami netrāpīgajā Rautakallio pirmajā sezonā (2012./2013. – 2,39). Protams, sezonas varēšanas summu nevarēja neietekmēt janvāra gaitā notikusī dažu komandas spēlētāju deleģēšana uz citiem klubiem; tomēr neskatoties uz Žirū, Ņiživija, Karla pārcelšanos prom, arī pirms tam Rīgas kluba trāpīgums bija ārkārtīgi vājš.

Rīgas Dinamo vārtu guvumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu guv. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 132 2 2.36 19. (no 24)
2009./2010. 56 174 3 3.11 5. (no 24)
2010./2011. 54 160 6 2.96 7. (no 23)
2011./2012. 54 129 5 2.39 17. (no 23)
2012./2013. 52 109 2 2.10 24. (no 26)

*

Ir bijis arī sliktāk

Statistiski un sašaurināti spriežot, Pekas Rautakallio galvenais pienesums Rīgas Dinamo zīmējumā bija – aizsardzības sakārtošana. Ar to trāpīgumu bija kā bija, bet Rautakallio pirmajā sezonā (2011./2012.) Dinamo „caurlaidība” sasniedza savu rekordu – vidēji spēlē vien 2,52. Bet jaunajā regulārajā sezonā (2012./2013.) paveiktās iestrādes savu vārtu drošībai tomēr zuda. 52 spēlēs Dinamo piedzīvoja 151 vārtu zaudējumu, t.sk. divus izšķirošus pēcspēles metienus, kas veido 2,90 vidēji spēlē. Tomēr tas nav sliktākais rādītājs jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē; otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Rīgas kluba vārtos krita biežāk – vidēji 3,13 reizes spēlē. Neskatoties uz to, dinamieši izcīnīja pēdējo ceļazīmi uz play off, kur pirmajā kārtā izgāza Petrogradas SKA.

Piemēram, šosezon par rīdziniekiem vēl vairāk savos vārtos saņēmuši Astanas Baris vīri – 161 reizi un vidēji spēlē 3,10, šajā parametrā līgā ieņemot 22. vietu, t.i. esot 5.-tie sliktākie. Tomēr Astanas klubs jau laicīgi nodrošināja vietu Gagarina kausa izcīņā un nodarbojās ar „brazīliešu” hokeju – ļāva mest citiem, bet sameta arī paši. Attiecīgi Baris regulārās sezonas summā ieņem otro vietu KHL pēc vārtu guvuma skaita. Kazahstānas kluba vīri šosezon trāpīja 175 reizes kopā un vidēji spēlē 3,37. Trāpīgāk bija klājies tikai SKA.

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu zaud. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 156 3 2.79 11. (no 24)
2009./2010. 56 175 5 3.13 20. (no 24)
2010./2011. 54 149 5 2.76 12. (no 23)
2011./2012. 54 136 7 2.52 11. (no 23)
2012./2013. 52 151 2 2.90 19. (no 26)

*

Dinamo snieguma problēmas attiecīgi ir izveidojušās summā – metam mazāk, ielaižam vairāk, ir līgas otrais sliktākais vairākums un arī otrs sliktākais mazākums… Faktiski lielākajā daļā komandas kopējās statistikas elementu Dinamo šosezon bija starp vājākajiem un ražoja sev jaunus anti-rekordus. Attiecīgi – pilnīgi likumsakarīga ir Dinamo atrašanās attiecīgajā vietā turnīra tabulā. Jo nebija neviena spēles elementa, aiz kura „aizķerties”; nebija nekā tāda, ar ko dinamieši būtu labāki par vismaz pusi KHL čempionātā spēlējošo komandu. Pērn, piemēram, tas bija atstrādāts vairākums.

Šosezon? Varbūt apstāklis, ka Dinamo ļoti maz noraidījās – tikai 586 minūtes, kas 5.-6. labākais rādītājs līgā. Taču kopā ar faktu, ka Rīgas Dinamo ir arī tā komanda, pret kuru pretinieki nopelna vismazāk soda minūšu līgā (488 minūtes), tas handikapu dinamiešiem nedod. Turklāt, ja atceras par otro sliktāko vairākumu, jēgas vēl mazāk.

Leģionāri vainīgi?

Starp citu, Rīgas Dinamo nu jau aizvadītajā regulārajā sezonā bija viena no komandām, kas visvairāk meta pa vārtiem. 1468 metieni pa vārtiem un 6. vieta šajā parametrā; tikai, ka realizācijas procents – vien 7,43%, kas bija ceturtais sliktākais līgā… Un tieši trāpīgums dinamiešiem, salīdzinot ar agrākajām sezonām, ir pasliktinājies vēl vairāk nekā savas zonas „caurstaigājamība”, kas arī ne tuvu nav labākajā stāvoklī. Ir tāda atbilstoša krievu paruna „lauzt nav būvēt”.

Paul Szczechura (38)Komandas snieguma, t.sk. vārtu negūšanas, nepilnībās ir ierasts meklēt vainīgos leģionāru aprindās, jo importa algotņi ir pirmie, no kuriem prasa rezultāta taisīšanu. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās divās sezonās leģionāri jau bija aizstumti otrā plānā un arī šosezon pirmā plāna lomu sezonas gaitā izdevās izcīnīt tikai Sējēja (HC Lev Praha) izbrāķētajam Polam Ščehuram (pa labi novietotajā attēlā). Tuvu bija arī Džeimijs Džonsons un Aleksandrs Žirū, bet līdz Karsumam un Indrašim tiem bija „jāaug”.

Protams, rezultativitāte un trāpīgums nav vienīgais kritērijs, pēc kura iespējams vērtēt katra spēlētāja pienesumu, tomēr aizvadītās 2012./2013. g. sezonas leģionāru pienesums nav sliktākais pieredzētais. Ir bijis sliktāks, ir bijis labāks, bet „visu laiku sliktākais” tomēr bija iepriekšējās sezonas (2011./2012.) leģionāru iesaukums. Uz to fona aktuālās sezonas leģionāri izskatās pat diezgan pieklājīgi.

Atzinību visās frontēs izpelnās Ščehura. Sezonas ievaddaļā labāk par gaidīto izskatījās Džeimijs Džonsons, kurš tomēr pazuda sezonas gaitā. Un viņa uzstāšanās regulārās sezonas pēdējās spēlē tomēr „neaizmālē acis” par kopējo sniegumu sezonas otrajā pusē. Jādomā, ka atstāšana starp Mārtiņu Karsumu un Miku Indraši ļautu Džonsonam pielasīt vairāk punktu. Bet jautājums, vai Karsums un Indrašis būtu tikpat ražīgi ja viņiem Ščehuras vietā „patronas pienestu” Džonsons. Turklāt Džeimijam Džonsonam +/- ailītē ir katastrofa, nevis lietderības koeficients (-14).

Bet ar visu to Dinamo leģionāri šajā sezonā „pogā ārā” pērnos. Rezultativitātes salīdzinājumā šīs sezonas Ščehura, Džonsons, Žirū ir labāki (rezultatīvāki) par jebkuru 2011./2012. g. sezonas ārzemnieku Dinamo sastāvā. Vien salīdzinājums nebūtu īsti korekts attiecībā uz Marselu Hosu pērnajā versijā, jo Hosa aizvadīja tikai 19 spēles. Ja „mērītu” Hosas vidēji spēlē sakrāto punktu skaitu (16), tad viņš būtu rezultatīvāks par visiem pērnajiem un aktuālajiem leģionāriem. Bet leģionāru antiTopā galvenie ieraksti paveikti tieši iepriekšējā sezonā – Melins, Nieminens, Šindels. Šosezon neviens no leģionāriem tik maz vai nemaz samest/nesamest „neuzdrošinājās”

Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 5 regulārajās sezonās:

uzbrucējs sezona spēles punkti +/- sp. laiks
1. Marcel Hossa 2009./2010. 56 35+20 -3 19:15
2. Marcel Hossa 2008./2009. 52 22+22 +3 19:43
3. Mark Hartigan 2008./2009. 55 20+18 -1 17:03
4. Matt Ellison 2008./2009. 55 15+22 +1 19:00
5. Mike Iggulden 2009./2010. 55 13+20 +6 16:15
6. Tomáš Surový 2010./2011. 54 14+18 -4 17:40
7. Paul Szczechura 2012./2013. 43 8+20 +3 17:03
8. Brock Trotter 2010./2011. 49 9+17 +3 14:26
9. Mark Hartigan 2010./2011. 45 16+8 +8 17:16
10. Martin Kariya 2009./2010. 38 4+19 +8 13:17
11. Jamie Johnson 2012./2013. 52 8+14 -14 19:27
12. Alexandre Giroux 2012./2013. 47 16+5 -7 15:15
13. Róbert Petrovický 2009./2010. 34 8+11 -3 16:20
14. Fredrik Warg 2011./2012. 49 10+7 -18 16:42
15. Jamie Lundmark 2011./2012. 47 8+8 -11 15:35
16. Niclas Lucenius 2011./2012. 53 0+15 +6 14:34
17. Marcel Hossa 2011./2012. 19 8+6 +2 17:06
18. Tyler Arnason 2009./2010. 26 4+7 +3 9:48
19. Rob Schremp 2012./2013. 21 1+5 -1 14:38
20. Ronald Petrovický 2008./2009. 30 2+3 -4 11:36
21. Juraj Mikúš 2010./2011. 22 3+1 -5 12:04
22. Adrian Foster 2009./2010. 10 2+2 -1 13:49
23. Róbert Petrovický 2010./2011. 20 1+3 -4 11:03
24. Vitalijs Karamnovs 2010./2011. 18 0+2 -3 10:03
25. Jakub Šindel 2011./2012. 21 1+0 -9 12:32
26. Ville Nieminen 2011./2012. 16 0+1 -7 16:53
27. Björn Melin 2011./2012. 11 0+0 -9 12:03

*

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 5 regulārajās sezonās:

aizsargs sezona spēles punkti +/- sp. laiks
1. Lee Sweatt 2009./2010. 37 2+5 +2 19:56
2. Mathieu Carle 2012./2013. 35 3+2 +2 20:39
3. Duvie Westcott 2008./2009. 51 2+18 -1 21;28
4. Filip Novák 2008./2009. 50 4+14 -7 20:43

*

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 5 regulārajās sezonās:

vārtsargs sezona spēles GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Chris Holt 2011./2012. 45 2.27 91.9% 5 2590:12
5. Mikael Tellqvist 2012./2013. 35 2.62 90.9% 1 1972:09
6. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 2.61 90.8% 0 252:56
7. Martin Prusek 2009./2010. 28 3.13 90.3% 0 1476:56

*

Arī Mikaela Tellkvista sniegums nav katastrofālākais, salīdzinot ar iepriekš uzrādītajiem vārtsargu-leģionāru cipariem iekš Dinamo. Tāds stipri vidējs un viduvējs summā, bet ne sliktākais. Kā pēc atvairīto metienu procenta, tā pēc vidēji spēlē neatvairīto metienu koeficienta (GAA). Jā, sezonas sākumā Tellkvists tik ļoti buksēja, ka Māris Jučers viņu „nokoda”, bet sezonas gaitā viss nostājās otrādi…

Ja jau leģionāri šosezon nebija nemaz tik švaki, kur tad izpalika arī šīs sezonas veiksmes stāsts?

Cik „sver” leģionāri?

Pirmo četru KHL sezonu gaitā leģionāru pienesums vārtu guvumu izteiksmē kopējā Dinamo „katlā” pakāpeniski samazinājās. Ne tikai leģionāru atlases īpatnību un viņu varēšanas līmeņa dēļ, bet arī tāpēc, ka vietējie kadri kāpināja savas jaudas, guva pieredzi un auga. Tik labi, ka vēlāk dažus izpirka Ak Bars, Lokomotiv, CSKA. Pērnsezon bija leģionāru trāpīguma zemākais punkts; importa laukuma spēlētāji pienesa tikai 21,6% no visiem vārtu guvumiem „no spēles”. Šosezon, neskatoties uz kopēju tendenci – iemetam mazāk, ir pieaugusi leģionāru sarūpēto vārtu guvumu proporcija. Proti, tagad leģionāri bija trešdaļa no Dinamo uzbrukuma (33,6%). Skaidrs, ka vārtu guvumi nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs, un tur nav saskatāmas piespēles, iemetieni, darbs aizsardzībā utt. Tomēr kritērijs ir pietiekami ilustratīvs, jo čekeru, kapļu un „kausētāju” netrūkst uz vietas, lai vēl tos importētu. Respektīvi, nu nav uz mežu malku jāved līdzi…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija piecās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona Latvijas spēlētāji leģionāri
2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)

*

Kāds secinājums? Šoreiz vainīgie un pievīlēji nav jāmeklē starp džonsoniem. Latvijas „preces” pienesums Dinamo vārtu guvumos ir samazinājies no 98 vārtu guvumiem (54 spēlēs) pērnsezon uz 71 reizi (52 spēlēs) šosezon. Attiecīgi vietējo „produktu” ieguldījuma proporcija ir noplakusi no 78,4% uz 66,4%. Tas nav maz, bet – par maz.

Progresējam par lēnu?

Runa ir par to, ka ar Karsuma un Indraša performanci nepietiek, lai izpildītu visas vietējam personālam atvēlētās rezultativitātes normas. Bet Džeriņš, Ņiživijs, Daugaviņš, Meija dažādu iemeslu dēļ Rēdliha-jaunākā, Sprukta un arī Ozoliņa atstātos rezultativitātes robus varēja aizlāpīt tikai daļēji.

Tas viss nekādā ziņā nav nekāds pārmetums nosauktajiem Latvijas spēlētājiem Dinamo ierindā. Drīzāk pretēji! Vairums Latvijas uzbrucēju, kas palika Dinamo ierindā no pērnās sezonas, ir pielikuši rezultativitātē. Ja, piemēram, Karsumam šajā regulārajā sezonā pieaugums ir par vienu punktu, tad Indrašim un Džeriņam, salīdzinot ar pērnajām nullēm, šajā regulārajā sezonā ir matemātiski nenovērtējams procentuālais pieaugums. „Audzis” ir pat Aleksandrs Ņiživijs, kuram identiskā spēļu skaitā pērn 9 punkti, bet šosezon tikai Dinamo ierindā – 15 punktu…

Rezultativitātes kritums ir fiksēts tikai trijiem Dinamo uzbrucējiem, kas palikuši no iepriekšējās sezonas. Redzamākais kritums kā spēļu, tā punktu skaitā ir Ģirtam Ankipānam (no 12 punktiem uz vienu), bet pārējās izmaiņas ir salīdzinoši kosmētiskas. „Ārpus konkurences” un salīdzinājumu loka paliek virkne uzbrucēju, kas iepriekš ne Dinamo, ne KHL nav spēlējuši – Biezais, Daugaviņš, Ivanāns, M.Lipsbergs, Pavlovs, Skvorcovs.

Rīgas Dinamo uzbrucēji, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs sp. (punkti) 2011./2012. sp. (punkti) 2012./2013. punkti SUMMĀ
UZ AUGŠU
Miks Indrašis 1 (0+0) 43 (14+12) +26
Andris Džeriņš 9 (0+0) 52 (8+9) +17
Aleksandrs Ņiživijs 33 (3+6) 33 (1+14) +6
Gints Meija 46 (3+5) 50 (4+9) +5
Māris Bičevskis 15 (1+1) 45 (1+4) +3
Mārtiņš Karsums 54 (21+12) 51 (16+18) +1
LEJUP
Roberts Bukarts 26 (3+3) 18 (3+0) -3
Juris Upītis 9 (3+0) 3 (0+0) -3
Ģirts Ankipāns 31 (6+6) 18 (1+0) -11

*

Aizsargi un uzbrukums

Aizsargiem ir savi tiešie darba pienākumi – „spodrība” savu vārtu priekšā, piespēļu un metienu neitralizācija, nu, varbūt arī pirmā piespēle. Bet Rautakallio veidotajā modelī aizsargi tika vairāk ievilkti uzbrukumā, bet uzbrucējiem attiecīgi bija „jāatmaksā” ar darbu aizsardzībā.

Salīdzinot ar 2011./2012. g. sezonu, šosezon sastāva ziņā it kā izmaiņas nebija skaitliski lielas. Palika 7 aizsargi, aizgāja tikai divi, pienāca klāt tikai divi… Pat, ja neiedziļināmies personālijās un to sniegtajā garīgi-psiholoģiskajā pienesumā, tad „sausais” atlikums ir tāds, ka šosezon Dinamo aizsargi kopā pa visiem pērnsezon salasīja 87 rezultativitātes punktus (28+59), bet šosezon, ieskaitot importa Karlu, 65 punktus (21+44). Jāatkārtojas, ka aizsargu snieguma primārais kritērijs nav rezultativitāte, tomēr šis salīdzinājums parāda arī aizsargu lomas samazināšanos uzbrukuma veidošanā, t.sk. vairākuma izspēlē, kas šosezon „kliboja ar abām kājām”.

Raupjā skatījumā (± 1 punkts) vairumam no pērnās sezonas palikušajiem aizsargiem rezultativitāte palika iepriekšējās sezonas līmenī vai pat nedaudz uzlabojās. Vienīgais, bet acīmredzot diezgan ietekmīgs kritums fiksēts pērnās sezonas rezultatīvākajam aizsargam Guntim Galviņam (mīnus 16 punkti). Bet mazliet pienesa leģionārs Matjē Karls (3+2) un pašmāju Mārtiņš Porejs (2+2).

Tomēr acīmredzot lielākais caurums ne tikai kapteiņa nozīmes griezumā ir palicis pēc Sanda Ozoliņa aiziešanas. Viņa pērnie 20 punkti (10+10) arī veido statistiski pamanāmo, aptuveno „šķirbu” starp Dinamo aizsargu pērno un aktuālo rezultativitāti. Un te arī vietā stāsts par prasmi atdot pirmo piespēli, varēšanām „iekāpt” pretinieka zonā, neizmantojot tikai ripas iemešanu, arī – par radošu pieeju un meistarību.

Rīgas Dinamo aizsargi, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs sp. (punkti) 2011./2012. sp. (punkti) 2012./2013. punkti SUMMĀ
Oskars Cibuļskis 42 (1+2) 38 (2+4) +3
Kristaps Sotnieks 49 (2+4) 47 (3+5) +2
Arvīds Reķis 39 (0+3) 39 (1+4) +2
Rodrigo Laviņš 28 (0+1) 30 (0+1) ±0
Krišjānis Rēdlihs 50 (5+16) 43 (5+15) -1
Jēkabs Rēdlihs 46 (2+1) 24 (2+0) -1
Guntis Galviņš 54 (8+22) 45 (3+11) -16

*

Kopumā, neskaitot leģionārus, Dinamo saimniecību pēc iepriekšējās sezonas pameta septiņi Latvijas pavalstniecības spēlētāji, kuru vietu nav izdevies „aizlāpīt” pilnībā. Pēc iedvesmas un pārliecības var izvēlēties konkrēto personāžu, kuru punktu un citu kvalitāšu šosezon pietrūkst visvairāk. Ieskatam: Miķelis Rēdlihs pērnsezon 54 spēlēs 44 punkti (13+31), Jānis Sprukts 53 spēlēs 35 punkti (11+24), Sandis Ozoliņš 50 spēlēs 20 punkti (10+10), Mārtiņš Cipulis 48 spēlēs 10 punkti (2+8), Ainars Podziņš 38 spēlēs 4 punkti (4+0), Juris Štāls 26 spēlēs 1 punkts (0+1), Jānis Andersons 2 spēlēs bez punktiem.

Kurp iet, Dinamo?

Rīgas Dinamo vadība ir nolikusi virzienu – Gagarina kauss. Lai vai kā, ir skaidrs, ka lielais uzdevums ir aizsniegties līdz play off principā. Ja vēl gribam, kaut ko vairāk par emocionālu pirmo kārtu, tad komandas sastāva komplektācijā „ar paveiksies” un pirms Dinamo nogatavinātiem Latvijas resursiem būs stipri par maz. Kas atliek?

Izcila leģionāru atlase, starp citu klubu izmestiem stikliem atrodot dimantus. Cik tādu „spīdekļu” ir trāpījies Dinamo sastāvā? Pēdējās 2 – 3 sezonās faktiski ir bijuši 2 – 3 uzbrucēji, kuru palikšana Dinamo sastāvā arī uz sekojošo sezonu neizraisītu plašas diskusijas. Runa par Hosu, Ščehuru un arī Suroviju. Varbūt vēl „aiz matiem” varētu pievilkt Broka Trotera gadījumu, taču pussezonu viņš bija „auksts”. Tātad reālitātē vidēji sezonā Dinamo menedžments atrod vienu laukuma spēlētāju, kurš būtu interesants arī nākamā sezonā. Viss pārējais vairāk vai mazāk garām. Turpmāk mācēsim labāk? Un kuri tad Dinamo pusē būtu tie perfektie skauti un komplektēšanas virtuozi?

Vietējo kadru „šņorēšana”, radot labvēlīgu gaisotni esošo Latvijas izlases līmeņa hokejistu noturēšanai un piesaistīšanai. Kā ilustrācijai var pabaidīt ar piemēriem, ka latviešu bāleliņi aizgājuši uz Kazaņu, Jaroslavļu, Maskavu, bet neiet – te traumas, te treneri neuzticas, te punkti paši nenāk… Jo Rīgā taču labāk! Mājas tomēr… Tiesa, ne kāroto kapteini Ozoliņu, ne vārtsargu Masaļski, ne arī Kuldu un Bārtuli ar neražu svešumā nenobiedēsi. Katrā gadījumā, Dinamo menedžmentam būs jācenšas ar vietējo Latvijas zvaigžņu un zvaigznīšu piesaistīšanu, jo ar Ivanāna uzvārdu būs par maz, lai arēnu piepildītu ar līdzjutējiem. Kārtējie šrempi, šindeli, mikuši nebūs tie, kas pildīs magnēta lomu. Savējie varētu…

Komandas sastāva ķīmija, rūpējoties par komandas mikroklimatu un saglabājot auglīgās saiknes. Šis nav lēts pasākums, turklāt nepieciešamas iemaņas un „oža”, lai saprastu komandas iekšienē notiekošo un diagnosticētu „ķīmiskās formulas”. Un arī te uzprasās jautājums, vai vispirms nav nepieciešamas izmaiņas vai vismaz papildinājumi Dinamo menedžmentā.

Savu hokeja audzēkņu „auklēšana”, laižot hokeja tirgū savas hokeja skolas „ražu”. Pagaidām starp HS Dinamo vecāko galu un MHL „otrajā līgā” spēlējošo Juniors komandu ir apmēram 6 gadu „robs”, bet tas drīz „aizaugs”, jo katrs gads šim procesam nāk par labu. Atliek vien izveikt kvalitatīvu mērķtiecīgu selekciju, lai papildinājumi sastāvā nebūtu „uz gataviem” Liepājas vai SK Rīga „produktiem”, bet gan saviem – motivētiem, lojāliem un sistemātiski koptiem kadriem. Jau laicīgi tos „nogatavinot” KHL līmenim. Attiecīgai politikai nepieciešami savi ieguldījumi, t.sk. komandas izveidei, lai būtu starpposms starp KHL un MHL. Arī treneru kolektīvam nepieciešama profesionāla pieeja, ne tikai bastoties uz principu: labs hokejists = labs treneris. Tādi rautakallio un nolani būtu vajadzīgi jau laicīgi – jauniešu un bērnu hokejā. Speciālisti nebūs pa lēto, tomēr ilgtermiņā tas būtu arī lētāk nekā katru gadu mēģināt sastāvam nopirkt vēl neatklātu malkinu. Protams, tikai uz savas hokeja skolas neizdodas veģetēt faktiski nevienam no KHL flagmaņiem. Tomēr komandām ar „vidēju budžetu”, kura lielumu gan neatklāj, bet vajadzības gadījumā pasūdzas par tā robežām, sava skola ir viena no izejām.

Ieskatam:

  • Dinamo spēlētāju 2012./2013. g. regulārās sezonas statistika – khl.ru
  • KHL komandu statistikas lapa – khl.ru

[Pirmajā fotoattēlā: Māris Bičevskis (#96) un Elvijs Biezais (#98) treniņa procesā pirms Dinamo spēles pret SKA 2012. gada oktobrī; foto avots: ska.ru. Otrajā attēlā: Pols Ščehura (#38); foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Izziņa: Latvijas „bruņoto spēku” personālsastāvs

Posted by petrovich27 uz 2013/02/07

Jekimovs_LAT_vs_Denmark_2012-12-13_lhf_lv_VERS_2Viens no sezonas svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais, Latvijas hokeja izlases notikumiem ir klāt. Kauja par Sočiem, ja dzejā. Caur valstsvienības „sietu” šosezon praksē – mazākas nozīmes spēlēs – izgājuši 37 kandidāti, vēl 12 vīri ir bijuši paplašinātajā kandidātu sarakstā, bet viens izlasē „ienācis” bez visādām pārbaudēm vai kandidātu listēm – „jaunais” izlases kapteinis Sandis Ozoliņš. Kā kandidāti ir izskatījušies izlases spēlēs šosezon? „Sausais atlikums” pirms turnīra.

Šosezon, pirms Olimpiskās kvalifikācijas turnīra, Latvijas izlase ir aizvadījusi 5 spēles. Novembrī divas pret Krievijas „rezerves” valstsvienību, kā arī 3 spēles – decembrī kārtējā EIHL turnīra ietvaros. Šo spēļu gaitā sastāvā bija redzēti 37 spēlētāji, no kuriem 17 ir iekļauti valstsvienības pieteikumā arī Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā. Sešus vīrus šosezon pārbaudes vai EIHC spēlēs nav nācies „sastapt”, taču vairums viņu liekus jautājumus nerada – Sandis Ozoliņš, Krišjānis Rēdlihs, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Aleksandrs Ņiživijs, Ervīns Muštukovs.

Šoreiz tikai „nodeva” statistikai un tās cienītājiem.

Latvijas izlases sastāvs Olimpiskās kvalifikācijas turnīram 2013. gada februārī un spēlētāju statistika līdzšinējās izlases spēlēs 2012./2013. g. sezonā (nosaukts 2013-02-06):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM klubs (līga) 2012./2013.
UZBRUCĒJI
1. Roberts Jekimovs 1989. 5 1+3 +2 37 SaiPa (SM-liiga; FIN 1.)
2. Vitālijs Pavlovs 1989. 5 1+2 +1 2 Dinamo (Rīga; KHL); Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
3. Miks Indrašis 1990. 5 1+2 ±0 2 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
4. Juris Štāls 1982. 3 1+1 -2 4 HK Poprad (SVK 1.); Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
5. Ronalds Ķēniņš 1991. 5 0+2 ±0 2 ZSC Lions (NLA; SUI 1.)
6. Mārtiņš Cipulis 1980. 2 1+0 ±0 0 HC Lev Praha (KHL)
7. Gints Meija 1987. 5 1+0 -2 2 Dinamo (Rīga; KHL)
8. Mārtiņš Karsums 1986. 1 0+1 ±0 0 Dinamo (Rīga; KHL)
9. Armands Bērziņš 1983. 3 0+1 -1 0 Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
10. Jānis Sprukts 1982. 1 0+0 ±0 0 CSKA (KHL)
11.-13. Lauris Dārziņš 1985. 0 Ak Bars (KHL)
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 0 HC Lev Praha (KHL); Dinamo (Rīga; KHL)
Miķelis Rēdlihs 1984. 0 Lokomtiv (KHL)
AIZSARGI
1. Oskars Bārtulis 1987. 2 0+1 +1 2 Donbass (KHL)
2. Kristaps Sotnieks 1987. 4 1+2 ±0 4 Dinamo (Rīga; KHL)
3. Arvīds Reķis 1979. 1 0+0 ±0 0 Dinamo (Rīga; KHL)
4. Artūrs Kulda 1988. 2 1+0 -1 2 Sibir (KHL)
5. Georgijs Pujacs 1981. 1 0+0 -1 0 Avangard (KHL)
6.-7. Sandis Ozoliņš 1972. 0 Atlant (KHL)
Krišjānis Rēdlihs 1981. 0 Dinamo (Rīga; KHL)
VĀRTSARGI dz. sp. sp. laiks GAA uzv.-zaud. klubs (līga)
1. Edgars Masaļskis 1980. 1 59:43 2.01 0-1 Jugra (KHL)
2. Māris Jučers 1987. 4 205:30 3.21 1-2 Dinamo (Rīga; KHL)
3. Ervīns Muštukovs 1984. 0 Mora IK (SWE 2.); Mora IK J20 (SWE U-20 1.)

* P.S. No Rīgas Dinamo saimniecības šoreiz sastāvā 8 kadri. Neraksturīgi maz?

Latvijas izlases kandidāti, kas ir spēlējuši izlasē 2012./2013. g. spēlēs un/vai bijuši kandidātu sarakstā pirms Olimpiskās kvalifikācijas turnīra 2013. gada februārī, bet sastāvā nav iekļauti (+ viņu statistika līdzšinējās izlases spēlēs 2012./2013. g. sezonā):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM klubs (līga) 2012./2013.
UZBRUCĒJI
1. Lauris Bajaruns 1989. 3 1+1 +2 0 Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
2. Gunārs Skvorcovs 1990. 2 1+0 +1 2 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
3. Elvijs Biezais 1991. 3 1+0 ±0 2 Dinamo (Rīga; KHL)
4. Māris Bičevskis 1991. 4 0+1 ±0 4 Dinamo (Rīga; KHL)
5.-6. Roberts Bukarts 1990. 1 0+0 ±0 0 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
Kaspars Daugaviņš 1988. 1 0+0 ±0 0 Ottawa Senators (NHL); Dinamo (Rīga; KHL)
7. Kaspars Saulietis 1987. 1 0+0 ±0 2 Juņior (BLR 1.); Junost-Minsk (VHL; RUS 2.); Sokil (PHL; UKR 1.)
8. Artūrs Ozoliņš 1988. 3 0+0 ±0 2 Aristan (KAZ 1.)
9. Aleksejs Širokovs 1981. 2 0+0 -1 0 HC Red Ice (NLB; SUI 2.)
10. Raitis Ivanāns 1979. 2 0+0 -1 4 Dinamo (Rīga; KHL)
11. Andris Džeriņš 1988. 5 0+0 -3 2 Dinamo (Rīga; KHL)
12.-13. Ģirts Ankipāns 1975. 0 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
Zemgus Girgensons 1994. 0 Rochester Americans (AHL)
AIZSARGI
1. Aleksandrs Jerofejevs 1984. 3 0+2 +1 0 Kubaņ (VHL; RUS 2.)
2. Jānis Andersons 1986. 1 0+0 +1 0 Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
3.-4. Oskars Cibuļskis 1988. 2 0+0 +1 0 Dinamo (Rīga; KHL)
Mārtiņš Jakovļevs 1991. 2 0+0 +1 0 Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
5. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+2 -1 16 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.); HK Rīga (MHL)
6. Jēkabs Rēdlihs 1982. 2 0+0 -2 2 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
7. Agris Saviels 1982. 3 0+0 -2 0 Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
8. Māris Jass 1985. 4 1+0 -3 4 Hannover Scorpions (DEL; GER 1.)
9.-10. Guntis Galviņš 1986. 0 Dinamo (Rīga; KHL)
Rodrigo Laviņš 1974. 0 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
VĀRTSARGI dz. sp. sp. laiks GAA uzv.-zaud. klubs (līga)
1. Mārtiņš Raitums 1985. 1 40:00 7.50 0-1 Beibaris (KAZ 1.)
2.-3. Kristers Gudļevskis 1992. 0 Dinamo (Rīga; KHL); HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B)
Jānis Kalniņš 1991. 0 Liepājas Metalurgs (BLR 1.)

*

Papildu info:

  • Nosaukts Latvijas izlases sastāvs (2013-02-06) – lhf.lv
  • Pirmsturnīra „bomba”: Sandis Ozoliņš atgriežas izlasē pēc 7 gadu pauzes (2013-02-04) – lhf.lv
  • Pirmsturnīra „intriga”: Latvijas izlases sastāvā netikšot aicināti Andris Džeriņš un Gints Meija (2013-01-26) – diena.lv
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas līdzšinējās spēlēs: tepat (novembris; decembris)

[Attēlā: Roberts Jekimovs – Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs šosezon. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 13. decembrī; foto avots: lhf.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas „pensionāri” uz KHL ledus

Posted by petrovich27 uz 2012/12/06

Ozolins_Sandis_2012Par aizvadītās nedēļas sniegumu Sandis Ozoliņš jau saņēmis pieklājīgu devu dažādu ekspertu un mediju uzmanības. Tomēr labu vārdu nevar būt par daudz. Īpaši apstākļos, kad to labo hokeja ziņu pietrūkst. Kā ūdens un skābekļa. Cita starpā, ir pieejams Ozoliņa un citu Latvijas „pensionāru” salīdzinājums ar vienaudžiem KHL-ā. Arī labi nobriedis 26. novembra – 2. decembra nedēļas Latvijas hokejistu Top 4.

1. Sandis Ozoliņš

KHL vecākais aizsargs Sandis Ozoliņš savos 40 joprojām spīd kā tikko kalts dālderis. Aizvadītās nedēļas 4 spēlēs gūtie 4 punkti (0+4) un lietderības koeficients +5 ir adekvāti novērtēti arī no KHL statistiķu puses ar nedēļas labākā KHL aizsarga titulu. Der atcerēties, ka šos „datus” iesniedz viens no līgas pieredzējušākajiem un arī vēl nesen tikai pārbaudes līgumiem apveltītajiem spēlētājiem. Laikam jau Maskavas apgabala Atlant menedžeri kopumā var būt apmierināti par savu izvēli.

2. Ervīns Muštukovs

Aizvadītā nedēļa bija arī vārtsarga Ervīna Muštukova „zīmē”. Minētais vārtsargs aizvadīja 2 spēles (120 minūtes) zviedru otrās līgas HockeyAllsvenskan čempionātā, palīdzot savai komandai Mora IK tikt pie uzvarām, bet pašam iekopjot pieklājīgu statistiku – 96,88% atvairītu metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.00. Šos ciparus ir pamanījuši arī zviedru hokeja apskatnieki. Varbūt Muštukova varēšanas ir vērts atkal apskatīt tuvāk arī kādā Latvijas izlases pārbaudes spēlē?

3. Roberts Lipsbergs

Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) arvien spilgtāk iestrādājas Seattle Thunderbirds ierindā Kanādas junioru WHL čempionātā. Aizvadītās nedēļas 4 spēlēs R. Lipsbergam 7 vārtu guvumi (!!!), bet lietderības koeficients neitrāls. Rezultativitāte „skan” ļoti cerīgi, gaidot uzbrucēja pievienošanos Latvijas U-20 izlasei pirms pasaules čempionāta, kura starts paredzēts decembra nogalē.

4. Atvars Tribuncovs

Pēc pusotra mēneša pauzītes Gomeļ komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā ir atpakaļ aizsargs Atvars Tribuncovs, kurš aizvadītajā nedēļā uz laukuma tika 2 spēlēs, saražoja 4 punktus (1+3) un pamanāmu lietderības koeficientu +7. Lai arī Tribuncova un Gomeļ pretiniekos nebija tās stiprākās BAČ komandas, kuras arī tika apspēlētas pamatīgi – HK Vitebsk (16:1), Novopolockas Himik-SKA (7:1), tomēr Tribuncova sniegumu tas neblamē. Aizvadītajā nedēļā arī Liepājas Metalurgs aizsargs Ēriks Ševčenko Baltkrievijas ekstralīgā ir ticis pie 4 punktiem (0+4), kas ir vērtīgs panākums; tomēr Atvars Tribuncovs ir bijis statistiski labāks blakus-parametros: lietderības koeficients (Ērikam Ševčenko +5); vārtu guvumu un piespēļu proporcija; statistika saražota mazākā spēļu skaitā.

Topa tuvumā

Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītajā nedēļā rezultatīvākie uzbrucēji bija Edgars Brancis (3 spēlēs 1+5 punkti un lietderība +4) un Lauris Bajaruns (3 spēlēs 2+3 punkti un lietderība +5). Acīmredzot Bajarunu pozitīvi stimulē nosaukšana Latvijas izlases kandidātu vidū pārbaudes spēļu turnīram Francijā. Pa četriem punktiem liepājnieku sastāvā BAČ-ā aizvadītajā nedēļā guvuši arī Māris Diļevka (2 sp., 3+1, +5), Jānis Straupe (3 sp., 2+2, +4), Artūrs Mickēvičs (3 sp., 2+2, -1).

MHL B grupas čempionātā ir atzīmējušies Liepājas Metalurgs jaunatnes vienības uzbrucēji Valters Freijs (dz. 1994.) un Bruno Zabis, abiem – pa 2 spēlēm, pa 4 punktiem (abiem 1+3), pa lietderības koeficientam +4. Savukārt MHL B grupas Prizma-Rīga ierindā izceļams uzbrucējs Deniss Baškatovs (dz. 1993.), kurš aizvadītās nedēļas 4 spēlēs sakrāja 5 punktus (2+3) un neitrālu lietderības koeficientu. Cits prizmiešu uzbrucējs Daniels Riekstiņš (dz. 1993.) aizvadīja 3 spēles, gūstot 4 punktus (3+1) un lietderību +3. Prizma-Rīga gadījumā gan jāpiemin, ka komanda divas spēles aizvadīja pret MHL B grupas čempionāta pastarīšiem Platina-Chişinău, kura bija nolēmusi spēlēt ar divām pilnām uzbrucēju maiņām… Cita starpā, Moldovas klubs ir aizvadījis 21 spēli, kurā nav guvis nevienu punktu!!! Tiesa, prizmiešu pretinieku spēkus sabalansēja fakts, ka nedēļas pārējās divas spēles bija pret MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas līderiem – Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu, kuru vienā spēlē prizmieši pieveica, sagādājot liepājniekiem tikai otro zaudējumu spēles pamatlaikā MHL B grupas čempionātā. Starp citu, pirmo zaudējumu pamatlaikā liepājniekiem bija nokārtojusi tā pati Prizma-Rīga.

Nedēļas Top4 tuvumā nosaucams arī vārtsargs Mārtiņš Raitums, kurš Beibaris komandas vārtus sargājis Kazahstānas Augstākās līgas 2 spēlēs, piedzīvojot vienu „sausu” uzvaru un tikai vienu vārtu zaudējumu. Attiecīgi Raitumam GAA bijis ap 0.50. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), kurš ASV koledžu hokeja galvenajā līmenī (NCAA D1) pazīstams kā Teddy Blueger, aizvadītajā nedēļā 2 spēles nocīnījās Minnesota State University komandas ierindā, nopelnot 3 punktus (0+3) un neitrālu lietderības koeficientu. Vēl atzīmējams uzbrucējs Kaspars Saulietis, kuram decembra-novembra mijas nedēļā saskaitītas 2 spēles, 3 punkti (1+2) un lietderības koeficients +3 Kijevas Sokil ierindā Ukrainas PHL čempionātā.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

P.S.

KHL uzbrucēji, kas dzimuši 1976. gadā un vecāki (pēc 2012-12-04 spēles):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM sp. laiks komanda valsts
1. Randy Robitaille 1975. 31 8+18 -2 34 19:54 Metallurg (Novokuzņecka) CAN
2. Aleksandrs Koroļuks 1976. 27 13+7 +6 43 20:53 Vitjaz (Čehova) RUS
3. Miroslav Šatan 1974. 21 7+5 +2 22 19:14 HC Slovan Bratislava SVK
4. Oļegs Petrovs 1971. 25 2+9 -3 22 17:58 Spartak (Maskava) RUS / CAN
5. Andrejs Subotins 1973. 28 4+6 -10 12 14:50 Ņeftehimik (Ņižņekamska) RUS
6. Ľuboš Bartečko 1976. 26 4+5 0 6 14:52 HC Lev Praha SVK
7. Ján Lipiansky 1974. 28 3+6 0 37 13:07 HC Slovan Bratislava SVK
8. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 23 1+8 -8 4 14:29 Dinamo (Rīga) LAT
9. Viktors Kozlovs 1975. 18 1+5 -2 14 12:55 Lokomotiv (Jaroslavļa) RUS
10. Chris Simon 1972. 21 1+2 -2 22 6:47 Metallurg (Novokuzņecka) CAN
11. Ģirts Ankipāns 1975. 10 0+0 -5 8 11:08 Dinamo (Rīga) LAT

*

KHL aizsargi, kas dzimuši 1976. gadā un vecāki (pēc 2012-12-04 spēles):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM sp. laiks komanda valsts
1. Deron Quint 1976. 31 3+7 +9 15 20:25 Traktor (Čeļabinska) USA
2. Sergejs Gončars 1974. 27 2+18 +7 36 21:45 Metallurg (Magņitogorska) RUS
3. Aleksandrs Guskovs 1976. 31 3+7 +3 16 20:26 CSKA (Maskava) / Lokomotiv (Jaroslavļa) RUS
4. Oļegs Tverdovskis 1976. 18 0+3 +3 14 14:25 Metallurg (Magņitogorska) UKR / RUS
5. Dmitrijs Rjabikins 1976. 31 1+6 +2 24 20:56 Traktor (Čeļabinska) RUS
6. Aleksejs Troščinskis 1973. 31 1+5 +2 6 18:46 Vitjaz (Čehova) KAZ / RUS
7. Ľubomír Višňovský 1976. 23 5+8 +1 14 24:15 HC Slovan Bratislava SVK
8. Sandis Ozoliņš 1972. 22 1+9 +1 16 21:50 Atlant (Maskavas apg.) LAT
9. Aleksandrs Bojkovs 1975. 2 0+1 0 4 16:48 Dinamo (Maskava) RUS
10. Jevgeņijs Varlamovs 1976. 19 2+5 -1 6 20:35 Torpedo (Ņižņijnovgoroda) RUS / EST
11. Vitalijs Proškins 1976. 32 3+12 -5 32 21:59 Salavat Julajev (Ufa) RUS
12. Daņiils Markovs 1976. 29 1+1 -5 58 17:43 Vitjaz (Čehova) RUS
13. Rodrigo Laviņš 1974. 13 0+0 -5 10 17:53 Dinamo (Rīga) LAT
14. Jaroslav Obšut 1976. 23 1+4 -8 12 20:08 Donbass (Doņecka) SVK
15. Sergejs Gusevs 1975. 32 4+5 -9 26 19:13 Avtomobiļist (Jekaterinburga) RUS
16. Jere Karalahti 1975. 30 1+5 -11 51 23:54 Dinamo (Minska) FIN

*

KHL vārtsargi, kas dzimuši 1976. gadā un vecāki (pēc 2012-12-04 spēles):

vārtsargs dz. sp. uzv.-zaud. atv. % GAA sp. laiks komanda valsts
1. Andrejs Mezins 1974. 10 4:3 91.4% 2.41 473:10 Traktor (Čeļabinska) BLR / RUS
2. Maksims Sokolovs 1972. 14 6:4 90.4% 3.34 771:57 Ņeftehimik (Ņižņekamska) RUS
3. Vitalijs Jeremejevs 1975. 10 3:5 89.0% 3.33 540:03 Baris (Astana) KAZ / RUS
4. Vadims Tarasovs 1976. 9 2:4 88.6% 2.99 521:51 Salavat Julajev (Ufa) KAZ / RUS

*

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Maskavas apgabala Atlant aizsargs Sandis Ozoliņš. Viņš arī ne tikai KHL vecākais, bet arī nedēļas labākais aizsargs. Foto fiksēts 2012. gada rudenī; foto avots: atlant-mo.ru.]

Posted in hokejs, KHL, Liepājas Metalurgs (MHL), MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Veiksmes faktors Dinamo ierindā

Posted by petrovich27 uz 2012/11/24

Spēles rezultātu veido meistarība un darbs – daudz darba laukumā un ārpus tā. Bet ne tikai. Viena no mazāk novērtētām sastāvdaļām ir veiksme, bez kuras nevienā sporta veidā nevar iztikt. Un nedrīkst nenovērtēt. Arī Rīgas Dinamo ierindā, kur pēdējā pusotra gada laikā atslēgas vārds bija „darbs”, ir savs veiksmes faktors. T.sk., ir veiksmīgāki spēlētāji, ar kuriem laukumā komanda uzvar biežāk, un mazāk veiksmīgi. Kuri dinamieši piedzīvo uzvaras biežāk?

Kā zināms, spēli veido ārkārtīgi daudz komponentes, kam būtu jāstrādā uz galveno rādītāju – spēles rezultātu. Svarīgākos un/vai vieglāk saskaitāmos spēles elementus pasaules nopietnākajās hokeja līgās skaita centralizēti, profesionāli. To veic konkrētas statistiķu brigādes vairāku cilvēku sastāvā. Tā, piemēram, KHL ledus laukumos tiek skaitīti katra spēlētāja vārtu guvumi, piespēles, lietderības koeficients, soda minūtes, sniegums iemetienos, izšķirošo pēcspēles metienu skaits, metienu skaits, spēles laiks un nomaiņu skaits. Var arī atsevišķi apskatīt vārtu guvumus nevienādos sastāvos. Tāpat arī diezgan detalizēti skatāma vārtsargu statistika – uzvaras, zaudējumi, metienu skaits, atvairīto metienu %, GAA utt. Ir līgas, kur saskaita bloķētos metienus; mēdz skaitīt spēka paņēmienus, mikromačus un pat kautiņus.

Taču nav tādas statistikas, kas mēģinātu saskaitīt veiksmīgumu. Jo nav tādas „veiksmes formulas” un skaidras tās aprēķina kārtības. Līdzīgi, kā nevar konkrētā skalā izmērīt, piemēram, kapteiņa pienākumu izpildi. Vai nu ir, vai nav…

Bet nē, tomēr ir neliela hokejistu grupa – vārtsargi – kuru statistikā skaita uzvarētas un zaudētas spēles. Nedaudz precīzāks aprēķins būs, ja rēķinās komandas gūto punktu apjomu spēlēs, kurās piedalījies konkrētais vārtsargs un jebkurš spēlētājs. Ja pēc šāda parametra „sašķiro” arī Rīgas Dinamo hokejistus, paveras interesanta aina… Protams, ne vienmēr komandas uzvarai un zaudējumam ir tieša saistība ar konkrētā spēlētāja sniegumu. Tomēr pastarpināti – noteikti ir. Arī pelnot „liekas” soda minūtes uzbrukuma zonā, šīs minūtes atsēžot vai neuzvarot iemetienu pēdējās spēles minūtēs.

Iesācēja veiksme?

Šajā sezonā Rīgas Dinamo vienība ir jau aizvadījusi 28 spēles, kurās 10 reizes ir uzvarēts, bet 18 spēles zaudētas. Kopumā ir nopelnīti 29 punkti (no 84 iespējamiem) jeb 34,52% no „pieejamā” punktu apjoma. Šāda „vidusmēra” statistika ir 3 dinamiešiem, kuri šosezon aizvadījuši visas līdzšinējās 28 spēles – Andrim Džeriņam, Džeimijam Džonsonam un Mārtiņam Karsumam. Pārējiem „veiksmes procents” ir vai nu labāks, vai sliktāks…

Veiksmīgākie Dinamo spēlētāji, ar kuriem sastāvā komanda ir biežāk uzvarējusi nekā zaudējusi, ir no jaunākā gala – aizsargs Mārtiņš Porejs, uzbrucējs Miks Lipsbergs un vārtsargs Kristers Gudļevskis. Taču jebkuras statistikas nepilnība ir tā, ka mazā izpētes apjomā ir lielāka nejaušības iespējamība.

„Laimes lāči” – Tellkvists, Ankipāns, J. Rēdlihs

Ja neņem vērā spēlētājus, kas aizvadījuši tikai vienu spēli (kā Porejs, Gudļevskis) vai 4 spēles ar 7 sekundēm spēles laika vienā no šīm spēlēm (kā Lipsbergs), tad veiksmīgākie spēlētāji Dinamo ierindā – ar kuriem uzvaras bijušas tikpat daudz, cik zaudējumi – ir Tellkvists, Ankipāns un J. Rēdlihs. Tieši tas pats Mikaels Tellkvists, kurš sezonas pirmajā pusē bieži un pamatoti kritizēts par pieticīgu sniegumu. Tas pats Ģirts Ankipāns, kurš esot par vecu un lāga nepaticis nu jau bijušajam galvenajam trenerim Pekam Rautakallio. Un tieši tas pats Jēkabs Rēdlihs, kurš Dinamo aizsargu „rotācijā” iekļūst biežāk un spēlē salīdzinoši mazāk. No dinamiešu aizsargiem mazāk par Rēdlihu-vidējo šosezon spēlējuši tikai divi – sezonas sākumdaļas treneru „nemīlētais” Laviņš un savu kārtu gaidošais Porejs.

Savukārt ir daži spēlētāji, kuriem iegadījies biežāk par citiem doties laukumā spēlēs, kad komanda zaudē, un retāk, kad komanda vinnē. Absolūts līderis šajā kritērijā ir vārtsargs Māris Jučers, neskatoties uz salīdzinoši pieklājīgu individuālo statistiku – starp komandas vārtsargiem labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA), atvairīto metienu procents arī virs 90… Tomēr uzvarēta tikai viena spēle (no 11) ar Jučeru sastāvā. Uzbrucējam Robertam Bukartam gadījies aizvadīt tikai 5 spēles, no kurām komanda zaudēja četrās. Antitopu noslēdz aizsargs Arvīds Reķis, kuram ir nācies doties laukumā 21 spēlē, no kurām 16 ir zaudētas. Attiecīgi Reķim arī vislielākais uzvarēto/zaudēto spēļu mīnuss (-11). Protams, tās visas ir dažādu apstākļu sakritības, kas var neizrietēt no konkrēto hokejistu snieguma kvalitātes… Bet ar loterijām ir tā – vieni vinnē, bet pārējiem – ir jākrāj… T.i., jāstrādā.

Rīgas Dinamo spēlētāju „veiksmes procents” – komandas uzvarētās/zaudētās spēles un gūto punktu apjoms ar šo spēlētāju sastāvā (2012./2013. g. sezona; pēc komandas 28 spēlēm):

spēlētājs sp. kom. uzv.-zaud. uzvaru bilance komandas punkti punktu %
1. Mārtiņš Porejs 1 1:0 +1 3 no 3 100%
2. Miks Lipsbergs 4 3:1 +2 8 no 12 66.67%
3. Kristers Gudļevskis 1 1:0 +1 2 no 3 66.67%
4. Mikaels Tellkvists 18 9:9 ±0 26 no 54 48.15%
5. Ģirts Ankipāns 8 4:4 ±0 11 no 24 45.83%
6. Jēkabs Rēdlihs 14 7:7 ±0 19 no 42 45.24%
7. Raitis Ivanāns 21 9:12 -3 26 no 63 41.27%
8. Aleksandrs Ņiživijs 20 8:12 -4 23 no 60 38.33%
9. Gunārs Skvorcovs 7 3:4 -1 8 no 21 38.10%
10. Oskars Cibuļskis 26 10:16 -6 29 no 78 37.18%
11. Rodrigo Laviņš 10 4:6 -2 11 no 30 36.67%
12. Kristaps Sotnieks 25 9:16 -7 27 no 75 36.00%
13. Aleksandrs Žirū 27 10:17 -7 29 no 81 35.80%
14. Pols Ščehura 19 7:12 -5 20 no 57 35.09%
15. Krišjānis Rēdlihs 22 8:14 -6 23 no 66 34.85%
16.-17. Māris Bičevskis 26 9:17 -8 27 no 78 34.62%
16.-17. Miks Indrašis 26 9:17 -8 27 no 78 34.62%
18.-20. Andris Džeriņš 28 10:18 -8 29 no 84 34.52%
18.-20. Džeimijs Džonsons 28 10:18 -8 29 no 84 34.52%
18.-20. Mārtiņš Karsums 28 10:18 -8 29 no 84 34.52%
21. Gints Meija 27 9:18 -9 27 no 81 33.33%
22. Guntis Galviņš 27 9:18 -9 26 no 81 32.10%
23. Elvijs Biezais 24 8:16 -8 23 no 72 31.94%
24. Kaspars Daugaviņš 22 7:15 -8 21 no 66 31.82%
25. Matjē Karls 22 7:15 -8 20 no 66 30.30%
26. Robs Šremps 21 6:15 -9 17 no 63 26.98%
27. Arvīds Reķis 21 5:16 -11 16 no 63 25.40%
28. Roberts Bukarts 5 1:4 -3 3 no 15 20.00%
29. Māris Jučers 11 1:10 -9 4 no 33 12.12%

*

P.S. Fiksētas tikai tās spēles, kurās spēlētājam bijis reāls spēles laiks. Attiecīgi, spēlētājiem, t.sk. otrajiem vārtsargiem, kuri bijuši spēles pieteikumā, bet nav devušies laukumā, attiecīgā spēle nav fiksēta.

[Attēlā: Mikaels Tellkvists Dinamo treniņnometnē Valmierā 2012. gada vasarā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Vai esam kļuvuši labāki? Bez kaislībām

Posted by petrovich27 uz 2012/10/12

Neiztirzājot jautājumus par Rīgas Dinamo rokraksta un radošā izpildījuma trūkumu vai Rautakallio meklētā „jaunā modeļa” latviešu hokeja pakāpenisko atrašanu. Dinamo pirmo 15 spēļu skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu to pašu nogriezni. Kā arī laukuma spēlētāju „rezultativitātes koeficients” – spēles laika un rezultativitātes attiecība.

Rezultativitāte un citi acīmredzami statistikas elementi, protams, nav vienīgais atskaites punkts un vērtības mērs. Tomēr „sausie cipari” ir kas vairāk nekā kategorijas: patīk/nepatīk.

Sezonas pirmo 15 spēļu cikls punktu ziņā aizritējis apbrīnojami līdzīgi pērnās sezonas „uzkrājuma” veidošanai. Proti, šosezon sakrāts tieši tikpat punktu cik 2011./2012. g. sezonas pirmajās 15 spēlēs. T.i., 17 punkti. Tas ir mazāk nekā varēts „labajos” Šuplera gados – 2008. un 2010. gada rudeņos. Bet vairāk nekā Šuplera „sliktajā” gadā (2009./2010.), kad sezonas pirmajās 15 spēlēs Dinamo varēja sakrāt vien 14 punktus. Tosezon rīdzinieki cīnījās par pēdējo un priekšpēdējo vietu Rietumu konferences tabulā.

Tomēr atšķirībā no iepriekšējām sezonām 2012. gada rudenī Rīgas Dinamo „iemet” pagalam nedaudz. 15 spēlēs ir iespēti 29 vārtu guvumi, ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu (PM). Kas ir vidēji 1,93 vārtu guvumi spēlē (neskaitot „bullīti” – 1,87). Visās iepriekšējās sezonās dinamieši pirmajās 15 spēlēs bija varējuši vairāk. Dažās sezonās manāmi vairāk. Iepriekš mazāk trāpīgākais sezonas sākums bija pirms gada – 2011. gada rudenī, kad pirmajās 15 spēlēs Rīgas Dinamo varēja 35 vārtu guvumus (vidēji spēlē 2,33). Starp citu, pirms gada jau šķita, ka nevar būt lielākas problēmas ar ripas dabūšanu pāri vārtu līnijai. Savukārt, trāpīgākais sezonas starts bija 2010. gada rudenī, kad Rīgas Dinamo 15 spēlēs salasīja 54 (!!!) vārtu guvumus, ieskaitot divus rīdziniekiem „pozitīvus” (izšķirošus) pēcspēles metienus. Tātad vidēji spēlē 3,6 vārtu guvumi (bez PM – 3,47). Tas nevar būt?

Šīs sezonas labā ziņa ir tāda, ka nekad iepriekš sezonas ievaddaļā Dinamo nav ielaiduši tik maz. Šīs sezonas 15 spēlēs tie ir 34 vārtu zaudējumi, ieskaitot izšķirošu „bullīti” (t.i., 2,27 vidēji spēlē). Kas patiesībā uz visas KHL fona ir labāk par vidējo, bet tomēr – „nothing special”. Šobrīd šajā parametrā (mazākā cauršāvībā) labākas par rīdziniekiem ir deviņas KHL komandas. Līderi ir Čeļabinskas Traktor ar salīdzinoši apskaužamu 1,69 spēlē. Starp grūtāk „sašaujamām” komandām arī Magņitka, CSKA, Znaroka dinamieši.

Bet hokeja „cāļus” skaita pavasaros. Pēc snieguma izslēgšanas spēlēs, par kurām, protams, vēl krietni jāpacīnās.

Rīgas Dinamo piecu sezonu sniegums pirmajās 15 spēlēs:

sezona vārtu st. st. summa vārtu st. bez PM punkti
2008./2009. 42:50 -8 39:48 26
2009./2010. 40:54 -14 40:52 14
2010./2011. 54:40 +14 52:39 25
2011./2012. 35:44 -9 35:42 17
2012./2013. 29:34 -5 28:33 17

*

Ne katrs „šremps” ir „hosa”

Nebūs korekti tiešā veidā salīdzināt pirmās un ceturtās maiņas uzbrucēju rezultativitāti, taču pēc ranga līdzīgos un pēc maiņu secības tuvu esošos – brīvi un bez aizķeršanās. Un vēl interesantāk uz šo visu paskatīties no spēles laika un rezultativitātes attiecības. Proti, kurš sev atvēlēto laiku izmanto visrezultatīvāk? Protams, šajā „rezultativitātes koeficientā” nav skaidri saredzama spēle nevienādos sastāvos. Tomēr šis koeficients būs precīzāks par aprēķinu – punkti vidēji spēlē, kas arī nav zemē metams.

„Rezultativitātes koeficienta” tabulā viss būs līdzīgi kā rezultativitātes tabulā. Tomēr ar būtisku atšķirību – tabulas saturā „integrējas” arī spēlētāji, kas pieslēgušies sezonas gaitā un aizvadījuši mazāk spēļu par citiem. Attiecīgi tādas personas kā Daugaviņš un Ščehura nav „nolemti” automātiskai atpalikšanai no līderu „handikapa” – vairāk aizvadītajām spēlēm. No tā, piemēram, saskatāms, ka jaunākais „pievedums” Pols Ščehura sev atvēlēto kopējo spēles laiku uz ledus aizvada rezultatīvāk nekā, piemēram, punktu ziņā divreiz bagātākais Aleksandrs Žirū un pat vēl „biezākais” Džeimijs Džonsons.

Ieskatam „rezultativitātes koeficients” sarēķināts arī aizsargiem, kuriem bez rezultativitātes ir arī būtiskāki darba uzdevumi. Tomēr būs interesanti, kā koeficients izskatīsies sezonas turpinājumā, salīdzinot rezultatīvākos aizsargus ar uzbrucējiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

spēlētājs spēles vid. sp. laiks punkti izšķ. PM rezult. koef.
1. Mārtiņš Karsums 15 19:13 5+5 0 5.7820
2. Miks Indrašis 14 16:24 3+4 0 5.0813
3. Andris Džeriņš 15 15:32 2+5 0 5.0072
4. Pols Ščehura 6 18:21 1+2 0 4.5413
5. Aleksandrs Žirū 15 15:17 5+1 0 4.3621
6. Džeimijs Džonsons 15 19:59 3+4 0 3.8921
7. Kaspars Daugaviņš 9 17:52 1+2 0 3.1095
8. Robs Šremps 14 15:37 1+2 1* 3.0492
9. Māris Bičevskis 13 9:47 0+2 0 2.6209
10. Aleksandrs Ņiživijs 9 15:06 0+2 0 2.4528
11. Gints Meija 14 14:50 1+2 0 2.4077
12. Elvijs Biezais 15 9:13 0+1 0 1.2055
13. Ģirts Ankipāns 1 11:48 0+0 0 0
14. Roberts Bukarts 2 8:15 0+0 0 0
15. Miks Lipsbergs 4 7:02 0+0 0 0
16. Gunārs Skvorcovs 6 8:56 0+0 0 0
17. Raitis Ivanāns 14 8:58 0+0 0 0
Ainars Podziņš 0 0:00

*

Rīgas Dinamo aizsargu „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

spēlētājs sp. vid. sp. laiks punkti +/- rezult. koef.
1. Guntis Galviņš 15 23:00 3+3 0 2.8986
2. Matjē Karls 15 20:52 2+1 +3 1.5974
3. Krišjānis Rēdlihs 15 22:45 1+2 +1 1.4652
4. Oskars Cibuļskis 14 20:45 0+2 -4 1.1474
5. Kristaps Sotnieks 14 16:55 0+1 -2 0.7037
6. Rodrigo Laviņš 2 15:32 0+0 0 0
7. Jēkabs Rēdlihs 6 17:15 0+0 0 0
8. Arvīds Reķis 9 17:50 0+0 -2 0
Mārtiņš Porejs 0 0:00

*

P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 15 spēlēm; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. * Robam Šrempam koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Atkal divi „pirmie” vārtsargi

Pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA) abi Dinamo „pirmie vārtsargi”, neskaitot vien periodu un papildlaika pusi aizvadījušo Kristeru Gudļevski, ir „vidēji” labi un līdzīgi. Mikaels Tellkvists ar GAA 2.08 šajā parametrā ierindojas 12. vietā visā KHL, bet Jučers ir turpat līdzās – 13. vietā (GAA 2.10).

Ar atvairīto metienu procentu Dinamo vārtsargi uz kopējā KHL fona vairs neatrodas tik tuvu Topa galvgalim. Jučers ar savu pieklājīgo procentu (92,1%) ir 19.-ais labākais KHL, bet Tellkvists ar 90,8% ieņem 28. vietu līgā pēc atvairīto metienu procenta. Atgādinājumam: vārtsargu topos (GAA un atv. %) netiek rēķināta „gadījuma rakstura” līdzdalība. Attiecīgi Gudļevska 92,3% atvairītu metienu (22 pilnās minūtēs) Topiem nekvalificējas.

Viena karmatiska dilemma ir Māra Jučera negatīvā uzvarēto un zaudēto spēļu bilance. Tas ir viens no iemesliem, kas vismaz pagaidām neļauj nostiprināties „pirmā numura” tronī. Proti, Jučeram tā arī nav sanācis komandas pirmo 15 spēļu gaitā kaut vienu reizi uzvarēt „no spēles”, bez pēcspēles metienu starpniecības; attiecīgi viņa uzvarēto un zaudēto spēļu bilance joprojām nav iepriecinoša (tagad 0-6). Tellkvists, neskatoties uz sava snieguma dažādību (lasīt – periodisku nestabilitāti), ir veiksmīgāks ar bilanci 4-2.

Rīgas Dinamo vārtsargu „cipari” 2012./2013. g. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

vārtsargs sp. uzv-zaud bilance PM met. vārtu z. atv. % GAA sp. laiks
Māris Jučers 8 0:6 1:1 214 17 92.1% 2.10 485:55
Mikaels Tellkvists 7 4:2 153 14 90.8% 2.08 403:20
Kristers Gudļevskis 1 1:0 13 1 92.3% 2.67 22:27

*

[Aleksandra Žirū un Kaspara Daugaviņa apkampiens fiksēts Dinamo spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Ķīmijas nozīme hokejā. Dinamo piemērs

Posted by petrovich27 uz 2012/09/23

Katras komandas treneru uzdevums ir no savāktā spēlētāju daudzuma „izspiest” vislielāko lietderību, t. sk. rezultativitāti. Šajā gadījumā saskaitāmo (spēlētāju) secībai ir nozīme, un saskaitāmo summa no šīs secības mainās. Jo komandas sporta veidos dominē ķīmija, nevis matemātika. Kā ar ķīmijas „mājas darbiem” starpsezonās ir veicies Rīgas Dinamo?

Nenoliedzami viens no svarīgākajiem katras komandas dārgumiem ir rezultāta taisītāji – „skoreri”, kas dēj „zelta oliņas” – rezultativitātes punktus. Protams, ir komandas, kas kopj bezzvaigžņu politiku ar salīdzinoši līdzsvarotu rezultativitāti starp komandas spēlētājiem. Tomēr nekad nebūs tā, ka visi ir tikpat labi solisti, cik sparīgi nēsās instrumentu, un otrādi.

Izņēmums un treneru laime ir supertalanti un „universālie kareivji”, kas spēj vienādi labi šaut, bliezt vai vismaz pielādēt visādās partneru kombinācijās. Bet cik tad tādu augstākās raudzes „universāļu” dinamiešiem ir? Toties labi zināmi ir savulaik rezultatīvi personāži, kas pēc Dinamo pamešanas, nonākot prom no saviem ierastajiem partneriem, pazūd. Jaunās komandās, pie citiem partneriem un treneriem vairs „neiet” – nav rezultāta, nāk traumas, treneri „nemīlē” utt.

Par „ķīmiski” ērtiem partneriem un spēlētāju „aizvēršanu”

Tā kā „supermeņu” ir baigi maz un viņi ir nešpetni dārgi, jebkurā komandā tiek meklēta un sargāta spēlētāju vislabākā savstarpējā ķīmija – saikne un saprašanās. Īpaši, ja ir runa, par uzbrukuma radošo pusi un rezultativitāti. Protams, ne no visām sastāva kombinācijām un virknējumiem tiek prasīta vienāda rezultativitāte vai rezultativitāte vispār. Tomēr radīt ir grūtāk nekā iznīcināt; tādēļ arī izveidot radošu un rezultatīvu uzbrukuma komplektu ir salīdzinoši grūtāk nekā „apvienot” pretinieka saspēles jaucējus.

Starp citu, arī komandas, kas var atļauties vienu vai vairākus zvaigžņveidīgos, tik un tā meklē un cenšas nosargāt stāriem „ķīmiski” ērtus partnerus, kas ļauj izredzētajiem gūt punktus, dažkārt piesedz viņu trūkumus un palīdz zvaigznēm justies ērtāk psiholoģiski. Lai arī kā, bet konkrēto personāžu savstarpējai sapratnei un spējai vienam otru papildināt ir lielāka nozīme nekā to var nolasīt no rezultātiem un statistikas ailītēm.

Tādēļ selekcionāri, sastāva komplektētāji un treneri vaiga sviedros strādā un cenšas. Viņu spēkos ir kādam personāžam palīdzēt atvērties vai aizvērties. Protams, ja konkrētajā gadījumā ir ko vērt… Tas arī atkarīgs no termiņa, kurā spēlētājs kluba sistēmai ir interesants. Ar dārgākajiem leģionāriem parasti auklējas mazāk un rezultātu no viņiem gaida ātrāk, jo „par visu ir samaksāts”. Tomēr komandas interesēs ir atrast šo pieeju. Daudz kas atkarīgs ne tikai no treneru pacietības, bet arī no katras komandas „hokeja filozofijas”, kurā var neiekļauties pat liela kalibra zvaigznes un zvaigznītes. Der pieminēt dažas ar humoru teiktas atziņas, ka, piemēram, latvju un pasaules supertalants Balderis pie Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio tiktu atsēdināts par presinga trūkumu un apgrēcībām aizsardzībā… Katrā jokā var sadzirdēt kādu patiesību…

Pirmais pāris šķirās…

Vai Dinamo starpsezonās sargā savas komandas pašu vērtīgāko (rezultatīvāko) saspēli? „Pa lielam” – nē. Jo Dinamo pirkšanas (vairumā gadījumu) un pārdošanas (Dārziņa gadījumā) politika vai iespējas ir ļāvušas saglabāt iepriekšējās sezonas Dinamo savstarpēji rezultatīvāko tandēmu tikai vienreiz. Pēc 2009./2010. g. sezonas komandā palika „nešķiramie” Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuriem minētajā sezonā bija rezultatīvākā saspēle. Bet citu triju sezonu savstarpēji rezultatīvākie pāri pēc attiecīgās sezonas tika izkomplektēti, vienam vai abiem pāra dalībniekiem dodoties „tālēs zilajās”. Pēc pirmās sezonas prom bija Elisons, pēc trešās – Dārziņš, pēc ceturtās – Miķelis Rēdlihs un Sprukts. Un nevienu reizi no iepriekšējās sezonas nav saglabāta otra rezultatīvākā saite…

Jau pirms gada, kad 2011./2012. g. (ceturtajā) sezonā Dinamo ierindā palika tikai divas no septiņām rezultatīvākajām „saitēm”, dinamiešiem bija problēmas ar uzbrukuma „ķīmijas” atrašanu. Pekas Rautakallio pirmā sezona (2011./2012.) pie Dinamo stūres, kā atceramies, sākās ar pamanāmu buksēšanu, kurai par iemeslu minēja galvenokārt somu trenera atnesto jauno hokeja filozofiju un spēles stilu, kuru pieņemšanai un ielāgošanai nepieciešams laiks. Jādomā, ka sezonas nepārliecinošā sākuma iemesls bija arī iepriekš iestrādātās rezultatīvākās saspēles zaudēšana to dalībnieku personā. Tiesa, arī pirms tam – pēc pirmās un otrās KHL sezonas – pie rīdziniekiem bija palikuši divi no 7 – 8 rezultatīvākajiem pāriem; taču vienā no reizēm bija palicis labākais (rezultatīvākais) duets, bet citā – sezonas sākums bija diezgan katastrofāls (2009. gada rudenī)

Pēc Dinamo ceturtās (2011./2012.) sezonas komandā ir palikusi tikai viena no astoņām (!!!) rezultatīvākajām saitēm. Rezultatīvākās piecas nepalika… Tajās visās neatņemama sastāvdaļa bija M.Rēdlihs un/vai Sprukts… Protams, šos aprēķinus var uztvert kā lieku shēmošanu un sistēmas meklēšanu bezsistēmā. Tomēr jaunajā sezonā izteiktu savstarpēji labi iespēlētu rezultāta taisītāju ir mazāk nekā iepriekšējās sezonās. Attiecīgi – šosezon Dinamo ķīmijas meklējumos ir jāiegulda vairāk laika un veiksmes nekā citās sezonās, kas, protams, nav neiespējams. Tikai treneriem nākas vairāk „iesvīst” un „lipināt”. Pirmās (metēju) maiņas top faktiski no nulles. Bez maz kā Dinamo pirmajā sezonā.

Karsums un Indrašis – jauni nešķiramie?

Savukārt šosezon, pēc 8 aizvadītajām spēlēm, par vērtīgāko saikni izkristalizējusies tieši saspēle starp Miku Indraši un Mārtiņu Karsumu. 5 reizes tā bijusi rezultatīva. Neviens partneru pāris ne tuvumā nav šim ciparam… Ja uz vienu spēli, meklējot pielietojumu „snaiperiem” Šrempam un Žirū, rezultatīvais pāris tika izkomplektēts, tad pēc spēles ātri tika „atlikts atpakaļ”. Tā sakot, nevajag remontēt mehānismus, kas darbojas…

Nākamais solis ķīmijas meklējumos ir Dinamo ierindā nesen debitējušā Kaspara Daugaviņa iespēlēšana sastāvā. Jādomā, ka treneri ilgstošu treniņu gaitā, kur jau kopš vasaras piedalās Daugaviņš, ir piešāvuši aci, tēmējot viņa novietojumu sastāvā. Tomēr treniņi tāpat kā pārbaudes spēles ne vienmēr uzrāda patieso ainavu. Pērnsezon virkne dinamiešu stāstīja, ka daži spēlētāji, kas regulārās sezonas gaitā nevarēja tikt pie vārtu guvumiem „no spēles”, treniņos esot tādus skaistus trāpījumus „devītniekā” iestudējuši… Bet dzīvē viss ir savādāk.

Dzīvē – aizvadītās 8 spēlēs – Dinamo ir pratuši spēles gaitā, neskaitot vienu gadījumu ar pēcspēles metieniem, trāpīt pretinieku vārtos 13 reizes. Tas ir – vidēji 1,625 vārtu guvumi spēlē. Pieskaitot kā vārtu guvumu izšķirošo pēcspēles metienu, sanāk 14 vārtu guvumi un vidēji 1.75 vārtu guvumi spēlē. Tas ir sliktākais rādītājs KHL (pēc 23. septembra spēlēm). Precīzi tikpat “ražīgi” (14 vārtu guvumi; vidēji spēlē 1,75) ir Maskavas Spartak; tiesa, „spartakiešiem” tas ir izdevies spēles laikā bez pēcspēles metienu „palīdzības”.

P.S. Leģendas

Jaunā Dinamo nesenajā vēsturē klīst leģendas par to, cik Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) labi sapratās Marsels Hosa un Mets Elisons. Tas tiesa. Abu saspēle 24 reizes nonāca līdz vārtu guvumam vai palīdzēja trāpīt trešajam kolēģim. Bet tas patiesībā bija „tikai” trešais labākais tandēms… Rezultatīvāk aizvadītajā (2011./2012.) sezonā saspēlējās Miķelis Rēdlihs un Jānis Sprukts, kuru sadarbība sezonas gaitā līdz vārtu guvumam nonāca 26 reizes. Dinamo visu laiku vērtīgākie pārinieki bija Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuru saspēle 2010./2011. g. sezonā vārtu guvumos transformējās 37 reizes. Lai nonāktu līdz šai „zvaigžņu sezonai”, abiem bija pirms tās jāaizvada divas pilnas sezonas vienā maiņā…

P.P.S. Rakstā pieminētā ‘rezultatīvā saite’ ir rezultatīva saspēle starp spēlētājiem, kas guvuši rezultativitātes punktus viena vārtu guvuma ietvaros. Attiecīgi, ja punktu guvēji ir 3, tad aprēķinā summējas vienlīdzīgi: 1. piespēle – 2. piespēle; 2. piespēle – vārtu guvums; 1. piespēle – vārtu guvums.

Dinamo 2012./2013. g. sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā (skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; pēc komandas 8 spēlēm; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

saspēle starp rezultativitāte
Bičevskis – Kr.Rēdlihs 1
Cibuļskis – Džeriņš 1
Cibuļskis – Indrašis 1
Cibuļskis – Karsums 1
Cibuļskis – Meija 1
Džeriņš – Meija 2
Džeriņš – Sotnieks 1
Džeriņš – Šremps 1
Džonsons – Indrašis 1
Džonsons – Karsums 1
Galviņš – Indrašis 1
Galviņš – Karsums 1
Indrašis – Karsums 5
Karsums – Kr.Rēdlihs 1
Meija – Sotnieks 1
Ņiživijs – Žirū 1

*

Dinamo četru sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā; katras sezonas TOP 7 (ieskaitot play off; skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

saspēle starp rezultativitāte
2008./2009.
1. Elisons – Hosa 24
2. Hartigans – Ņiživijs 16
3. Cipulis – Ņiživijs 12
4. Elisons – Vestkots 11
5. Dārziņš – M.Rēdlihs 10
Elisons – Novāks 10
Hosa – Vestkots 10
2009./2010.
1. Dārziņš – M.Rēdlihs 18
2. Dārziņš – Karija 16
3. Karija – M.Rēdlihs 13
4. Ankipāns – Hosa 12
Hosa – Ņiživijs 12
6. Ņiživijs – Ozoliņš 11
7. Hosa – Ozoliņš 10
Hosa – Sprukts 10
2010./2011.
1. Dārziņš – M.Rēdlihs 37
2. Hartigans – Ņiživijs 22
3. Dārziņš – Troters 20
4. Ankipāns – Karsums 19
Ņiživijs – Surovijs 19
M.Rēdlihs – Troters 19
7. Karsums – Sprukts 14
2011./2012.
1. M.Rēdlihs – Sprukts 26
2. Karsums – Sprukts 24
3. Karsums – M.Rēdlihs 22
4. Galviņš – Sprukts 11
5. Galviņš – M.Rēdlihs 10
6. Kr.Rēdlihs – M.Rēdlihs 9
Kr.Rēdlihs – Sprukts 9
Galviņš – Karsums 9

*

[Foto: Ainava no Dinamo “vasaras darbiem” 2012. gada augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo jaunievedums: divas ceturtās maiņas?

Posted by petrovich27 uz 2012/09/12

Savulaik Tihonovs-vecākais un viņa trenētā „vecā” Rīgas Dinamo komanda bija hokeja pionieri, kas krievu hokejā un ne tikai ieviesa spēli ar četriem uzbrukuma virknējumiem. Vai tagad jaunlaiku Dinamo ir kļuvuši par novatoriem, iestudējot divus ceturtos virknējumus? Katrā gadījumā, KHL piektās sezonas sākums Dinamo izpildījumā ir uzkrājis vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Uz sezonas sākumu var paraudzīties dažādi. Ir aizvadītas tikai 3 spēles, turklāt – visas izbraukumā. Frāzes „komandas sniegums uzlabojas“ (Rautakallio), „izbraukums bija vērtīga pieredze“ (Šremps), „mums bija jāgūst vairāk vārtu” (atkal Rautakallio) vai „vārtus gūst tikai viena maiņa“ (atkal Šremps) drīzāk ir atbilžu klišejas un acīmredzamu lietu virknējums, kas loģiski uzprasās uz pretjautājumiem. Salīdzinot ar ko uzlabojas? Kā iegūto pieredzi izmantosiet? Kad būs vairāk vārtu guvumu? Kad metīs citas maiņas?

Diskutēt var daudz, bet kāds ir sausais atlikums? Ar 2 punktiem pēc 3 spēlēm rīdzinieki ierindojas 13. vietā Rietumu konferencē. Kas tabulas agrīnajā stadijā ir pilnīgs sīkums, jo, redz, komandu no lielā astotnieka šķir tikai 2-3 punkti, bet no konferences līderiem – tikai 6. Lielais jautājums ir – kad Dinamo starpsezonā „piešautā“ artilērija sāks trāpīt arī regulārajā sezonā? Starpsezonas spēles ar 4 un 5 vārtu guvumiem, salīdzinot ar šī brīža realitāti, šķiet sapnis. Tagad 3 spēlēs ir iekrāti 5 vārtu guvumi. Turklāt „no spēles” – tikai 4 reizes (viens vārtu guvums – izšķirošais pēcspēles metiens). Protams, ir tikai sezonas pats sākums. Tomēr retoriskais jautājums ar zināmu atbildi ir tas pats vecais – vai ar vienu, diviem vārtu guvumiem spēles laikā pietiks uzvarām…

Vai otrā maiņa paliks dekoratīva?

Sezonas sākuma mazā intriga ir jautājums: vai ilgi saglabāsies otrā maiņa esošajā sastāvā: Ņiživijs – Šremps – Žirū? Sezonas trešajā spēlē „tamborētāji“ jau izskatījās labāk nekā pirmajās divās, tomēr gaidīts no viņiem tiek būtiski vairāk. Ne tikai tāpēc, ka divi no viņiem ir leģionāri un saņem lielāku algu. Arī tāpēc, ka var un prot. Un it īpaši tāpēc, ka no ceturtās maiņas vārtu guvumus neprasa. Bet pirmajās 3 spēlēs Dinamo ierindā bija divas „ceturtās maiņas“. Pēc secības trešajai maiņai pagaidām nav nekādu pazīmju, kas to atšķirtu no „kapātājiem Nr. 4”. Arī ar Bukarta izņemšanu no „veco draugu“ komplekta (pārējie – Džeriņš un Meija). Tagad aiz Ņiživija, Šrempa un Žirū muguras, runājot jaunajā terminoloģijā, ir kapļu rinda.

Kas pietrūkst otrajai maiņai? Veiksmes? Ķīmijas? Interesanti, vai treneriem būs pacietība gaidīt „zelta oliņas” no šiem vīriem vienā „laktā” (maiņā). Ar laiku noteikti sagaidītu. Un, pieļaujams, ļoti pat drīz. Taču, iespējams, treneru domas noturība ir īsāka, un, šo meistaru komplektu sadalot pa dažādiem virknējumiem, ne tikai otrā maiņa kļūtu produktīva ātrāk, bet arī daiļrades elements tiktu dots trešajai maiņai.

Toties pirmajās Dinamo spēlēs, neskaitot importa večus un Ivanānu, Dinamo sastāvā oficiālajā KHL čempionātā debitēja tādi pašmāju kadri kā Elvijs Biezais (dz. 1991.), Miks Lipsbergs (dz. 1991.) un Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.). Vienam, otram no viņiem vēl nesen tika prognozēts tāls attālums līdz Dinamo. Tiesa, tie paši pravieši nekādi nespēja prognozēt, piemēram, Mikam Indrašim vietu arī Dinamo pirmajā virknējumā un rezultativitāti jau sezonas pirmajās spēlēs. Jā, un Jučers joprojām sargā Dinamo vārtus… (Tpu, tpu, tpu)

Liepāja tiešām palikusi tuvāk

Pēc pirmajām 3 spēlēm aizsargu sastāvs uz Dinamo soliņa ir nostabilizējies nelielā 7 personu rotācijā. Pagaidām „liekie” ir izrādījušies divi – līdz spēlēšanai netikušie Rodrigo Laviņš un Mārtiņš Porejs, kuri jau desantēti satelīt-komandās un jau 11. septembrī aizvadījuši pa spēlei. Laviņš – Liepājas Metalurgā, bet Porejs – HK Rīga ierindā. Līdz ar minētajiem kadriem no Dinamo sastāva devušies prom arī uzbrucēji Ģirts Ankipāns (Liepāja) un Ainars Podziņš (HK Rīga), kuri pie reāla spēles laika uz KHL ledus šosezon nav tikuši, bet jau tajā pašā 11. septembrī uzspēlēja attiecīgajās komandās.

Savukārt divi Dinamo „interesējošie” hokejisti – uzbrucējs Vitālijs Pavlovs un aizsargs Mārtiņš Jakovļevs – joprojāam atrodas Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubā Jokipojat. Kur, cita starpā, 7. septembrī aizvadīja pārbaudes spēli, kurā Jakovļevs izcēlās ar vārtu guvumu. Mestis „īstās” sezonas sākums paredzēts šodien, 12. septembrī, un abi Dinamo iesūtītie ir komandas pieteikumā. Vien der piefiksēt, ka Vitālijs Pavlovs ir fiksēts kā ‘Pavlos’, kas varētu radīt zināmu nesaprašanos statistikas uzskaitēs.

KHL Rietumu konferences 2012./2013. g. reg. sezonas tabula (pēc 2012-09-12 spēles):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti
1. Dinamo (Maskava) 4 2 0 1 0 0 1 13-8 8
2. Lokomotiv 3 2 0 1 0 0 0 12-7 8
3. Spartak 3 2 0 0 1 0 0 6-3 7
4. SKA 3 2 0 0 0 0 1 15-10 6
5. CSKA 3 2 0 0 0 0 1 7-5 6
6. HC Lev Praha 3 2 0 0 0 0 1 4-5 6
7. Atlant 4 0 0 2 0 1 1 10-11 5
8. Severstaļ 3 1 0 0 0 1 1 6-8 4
9. Vitjaz 3 0 0 2 0 0 1 9-8 4
10. Donbass 3 1 0 0 0 0 2 7-8 3
11. HC Slovan Bratislava 3 0 0 1 1 0 1 6-8 3
12. Dinamo (Minska) 3 0 1 0 0 0 2 6-11 2
13. Dinamo (Rīga) 3 0 0 1 0 0 2 5-6 2
14. Torpedo 3 0 0 0 1 1 1 7-11 2

*

Lasāmvielai:

[Attēlā: Mārtiņš Karsums un Miks Indrašis – pagaidām vienīgie Dinamo uzbrucēji, kas pilda plānu “no spēles” (izšķirošs bullītis sanāca arī kadrā neesošajam Robam Šrempam). Foto fiksēts spēlē pret HC Slovan Bratislava 2012. gada 8. septembrī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

“Tuvu tuvu, tuvāk vēl…” TOP 20 Dinamo apskāvieni ar pretiniekiem

Posted by petrovich27 uz 2012/09/05

1. Četru sezonu simpātiskākais apskāviens. Mārtiņš Cipulis un CSKA uzbrucējs Aleksejs Badjukovs (#55) / pret CSKA 2012-01-13; foto avots: cska-hockey.ru

2. No Gunta Galviņa sejas izteiksmes nodomu nopietnība ir pamanāma / pret Ak Bars 2011-09-13; foto avots: ak-bars.ru

3. “Piedod, Ville (Peka, Jusi), esmu aizņemts,” Aleksandrs Ņiživijs ir godīgs / pret SaiPa 2011-08-26; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

4. Šo nevarēja neielikt TOPā. Ģirta Ankipāna sejas izteiksme pauž tik īstas sajūtas… / pret Lokomotiv 2011-03-12; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

5. Mārtiņa Karsuma “maigums” pie borta / pret Lokomotiv 2011-03-14; foto avots: khl.ru

6. Balets uz ledus ir iespējams. Cipulis cīnās par katru kvadrātmetru / pret Torpedo 2012-03-08; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

7. Kad Galviņš lec mugurā, jābaidās arī tiesnešiem… / pret Popradas Lev 2011-10-12; foto autors: Oļegs Siračenko

8. “Es zinu, šie vārdi Tev nenāk no sirds,” dziesmas tekstu atceras Jānis Sprukts / pret Lokomotiv 2011-03-12; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

9. Joprojām par kvadrātcentimetriem cīnās Mārtiņš Cipulis / pret OHK Dinamo 2012-01-09; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

10. Ar Vitjaz var ne tikai uzkauties, bet arī padejot. Pāris: Džeimijs Lundmarks un Daņiils Markovs / pret Vitjaz 2011-10-09; foto avots: hcvityaz.ru

11. Rīdzinieki stāv rindā, lai aprunātos ar Leo Komarovu / pret OHK Dinamo 2011-10-23; foto avots: khl.ru

12. Divi vienā: Gints Meija spartakieša apskāvienos / pret Spartak 2011-11-20; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

13. “Parādi, parādi, kas Tev tur,” skan balss aiz Broka Trotera muguras / pret Lokomotiv 2011-03-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

14. Šūpuļdziesma Miķeļa Rēdliha izpildījumā / pret OHK Dinamo 2010-12-22; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

15. “Kāpēc sinhronā slidošana nav olimpiskais sporta veids,” spriež Lauris Dārziņš / pret Vitjaz 2010-02-03; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

16. Marks Hartigans kā Roberta Bukarta drošā aizmugure / pret CSKA 2010-02-07; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

17. Fredriks Varjs (Fredrik Warg) pretiniekiem māca latviešu tautas deju elementus / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

18. Jurajs Mikušs (#47) vizītē pie austrieša Bernda Briklera (Bernd Brückler). Vismaz toreiz nerezultatīvi / pret Torpedo 2010-10-09; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

19. Māris Bičevskis nav no kautrīgajiem arī savā pirmajā KHL sezonā / pret Torpedo 2012-03-08; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

20. Atpūtas mirklis pie Daugavpils ledus halles borta. Rīgas Dinamo krāsās – Miks Indrašis / pret Minskas Dinamo 2012-08-03; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »