Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Rīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014.	61 (45.2%)	74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

–

3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas 3 uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Jāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

No savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Jau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

	spēlētājs	sp.	MM	lietd.
1.	Andris Džeriņš	6	5:0	+5
2.	Aleksandrs Ņiživijs	7	4:0	+3
3.	Jakubs Sedlāčeks	5	11:8	–
4.	Georgijs Pujacs	7	6:5	+2
5.	Jēkabs Rēdlihs	7	5:4	+1
6.	Māris Bičevskis	7	4:3	+1
7.	Gints Meija	6	6:6	-1
8.	Roberts Bukarts	6	5:5	-1
9.	Marsels Hosa	7	5:5	-1
10.	Deivids Sarkanis	1*	0:0	±0
11.	Lauris Dārziņš	7	7:8	-2
12.	Marsels Haščāks	3	0:1	-1
13.	Krišjānis Rēdlihs	7	7:9	-2
14.	Mets Robinsons	7	6:8	-2
15.	Kristaps Sotnieks	7	5:7	±0
16.	Mārtiņš Cipulis	6	3:5	±0
17.	Juris Upītis	6	2:4	-2
18.	Džeimijs Džonsons	2	0:2	-2
19.	Gunārs Skvorcovs	6	0:3	-3
20.	Mikaels Tellkvists	3	5:9	–
21.	Sandis Ozoliņš	7	3:7	-5
22.	Rustams Begovs	7	0:4	-4
23.	Pols Ščehura	7	6:12	-5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

• Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
• Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
• Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
• Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Olimpiskie rekordi Latvijas izlasē

Lielais notikums tuvojas! Līdz ziemas olimpiādei Sočos ir atlikušas skaitāmas dienas. Cerības kaļ visi – olimpieši, viņu apstāvētāji, līdzjutēji un pat tie, kas sakās ilūzijas nelolojam. Latvijas hokeja izlasei šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, ceturtās – pēc neatkarības atjaunošanas. Kuri hokejisti Latvijas olimpiskajā valstsvienībā ir atzīmējušies visspilgtāk un ar kuriem tad tiks salīdzināts šī gada olimpiskā komplekta sniegums?

Nav tā, ka Latvijas olimpiskā izlase ir kalnus gāzusi un visai pasaulei ierādījusi vietu. Tomēr Soči 2014 valstsvienībai būs jau ceturtā ziemas olimpiāde pēc kārtas; lai arī cik viegli/grūti dalība katrā nākusi, tas ir apliecinājums piederībai pasaules hokeja elitei. Pirmoreiz Latvijas valstsvienība ziemas olimpiādē uzspēlēja tālajā 1936. gada februārī Garmišā-Partenkirhenē. Diemžēl globālu politisko kataklizmu rezultātā Latvija zaudēja kā neatkarību, tā – nacionālo izlasi un tās pēctecību…

Laiks uzvarēt?

Nākamā olimpiāde jau bija pēc 66 gadiem – 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijai izdevās līdz šim augstākais sasniegums – 9. vieta (14 izlašu konkurencē). Tas bija vienīgais olimpiskais turnīrs, kurā Latvija uzvarēja kādā no spēlēm. Bija izcīnītas divas uzvaras, viens neizšķirts un vienā spēlē zaudēts. Citās olimpiādēs Latvijas izlasei uzvaru nav, tikai vēl viens neizšķirts – 2006. gadā Turīnā. Jāpiebilst, ka olimpiādēm atšķīrās gan spēļu skaits, gan izspēles kārtība, gan “sakritušie” pretinieki. Tomēr fakts paliek fakts – uzvaras bijušas tikai Soltleiksitijā 2002.

Vai kāds noķers Ņiživiju?

Visvairāk olimpisko spēļu – visas trīs 21. gadsimtā – ir bijušas pieciem Latvijas izlases vīriem: uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam, aizsargiem Rodrigo Laviņam, Kārlim Skrastiņam, vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Sergejam Naumovam. Ar piebildi, ka Masaļskis un Naumovs vienā no olimpiādēm pie reāla spēles laika netika. Masaļskis bija “tūrists” 2002. gadā Soltleiksitijā, bet Naumovs – 2010. gadā Vankūverā. Lielākais spēļu skaits olimpiādēs ir diviem izlases hokejistiem – Ņiživijam un Laviņam (pa 13 spēlēm). Sočos paredzēta ceturtā olimpiāde, dalībai kurā pieteikts Edgars Masaļskis, bet pie savas trešās olimpiādes plāno tikt vēl astoņi izlases hokejisti.

Visu laiku rezultatīvakie spēlētāji Latvijas izlasē ziemas olimpiādēs ir Aleksandrs Ņiživijs ar 12 punktiem (4+8) un Sandis Ozoliņš ar 8 punktiem (1+7). Ņiživijam, lai to sasniegtu, vajadzēja 13 spēles, bet Ozoliņam pietika ar sešām. Attiecīgi rezultatīvākais olimpietis Soču komplektā ir valstsvienības kapteinis Sandis Ozoliņš, bet otrs rezultatīvākais – Mārtiņš Cipulis, kurš pa divām olimpiādēm sakrājis 4 punktus (2+2). Nav tā, ka baigi daudz, bet pārējiem ir klājies pieticīgāk…

Vislielāko punktu ražu vienas olimpiādes ietvaros ir mācējuši sarūpēt Aleksandrs Macijevskis un Aleksandrs Ņiživijs, sakolekcionējot pa 5 punktiem (abiem pa 2+3) Soltleiksitijas olimpiādes 4 spēlēs. Šo sniegumu 2006. gadā Turīnā vēlreiz atkārtoja tas pats Ņiživijs (arī 2+3), bet jau 5 spēlēs.

Vai Ozoliņš labos savus rekordus?

Aizsargu visu laiku rezultativitātes rekords pieder Ozoliņam, bet vienas olimpiādes rezultatīvākā aizsarga rekords pieder Igoram Bondarevam (2+2) un atkal – Sandim Ozoliņam (0+4). Abi izcēlās Soltleiksitijā; ar atšķirību – Bondarevam vajadzēja visas 4 spēles, bet Ozoliņš piedalījās tikai vienā spelē, kurā tad arī nokārtoja četras rezultatīvas piespēles. Sandis Ozoliņš savu rekordu atkārtoja 2006. gadā Turīnā, bet citā proporcijā (1+3) un jau 5 spēļu summā.

Visu laiku lietderīgākie Latvijas olimpiskās izlases spēlētāji ir aizsargi Igors Bondarevs un Viktors Ignatjevs – abiem pa +5. Visvairāk soda minūšu iekrājuši Atvars Tribuncovs (18 minūtes) un Arvīds Reķis (16 minūtes); abiem uzkrājums veidojies 9 spēlēs.

Masaļska ceturtā olimpiāde

Lai arī Edgara Masaļska (pa labi novietotā attēlā) kontā jau ir trīs olimpiādes, un viņš ir pieteikumā ceturtajai, tomēr vislielākais spēles laiks starp Latvijas olimpiskās valstsvienības vārtsargiem ir Sergejam Naumovam – 300 minūtes jeb 5 pilnas spēles. Ar Naumovu vārtos Latvijai ir bijušas abas vienīgās olimpiskās uzvaras – 4:2 pret Austriju un 9:2 pret Ukrainu (Soltleiksitijā). Viņam arī labākā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) summa – 4.20. Savukārt, Masaļskim ir labākā atvairīto metienu procenta summa – 86,98%. Taisnības pēc jāatzīst, ka vārtsargu statistikas cipari ne tuvu nav ideāli, taču – tas ir olimpiskais hokejs.

Latvijas izlases uzbrucēju summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Aleksandrs Ņiživijs	3	13	4+8	-3	19	4
2.	Aigars Cipruss	2	9	3+3	±0	9	6
3.	Aleksandrs Macijevskis	1	4	2+3	+4	10	0
4.	Grigorijs Panteļejevs	2	9	2+3	+3	10	2
5.	Vjačeslavs Fanduļs	1	4	4+0	-1	7	2
6.	Harijs Vītoliņš	1	4	2+2	+4	4	0
7.	Leonīds Tambijevs	2	9	2+2	-1	18	10
8.	Mārtiņš Cipulis	2	9	2+2	-6	18	0
9.	Herberts Vasiļjevs	2	8	2+1	-8	9	10
10.	Aleksandrs Kerčs	1	4	0+3	-3	7	2
11.	Miķelis Rēdlihs	2	9	2+0	-8	11	8
12.	Ģirts Ankipāns	2	9	2+0	-10	18	4
13.	Aleksandrs Beļavskis	1	4	1+1	-2	7	4
14.	Aleksandrs Semjonovs	2	9	1+1	-3	18	6
15.	Mārtiņš Karsums	1	4	0+2	-2	4	2
16.	Armands Bērziņš	2	9	0+2	-7	4	6
17.	Māris Ziediņš	1	5	1+0	-4	5	6
18.	Sergejs Seņins	1	4	0+1	±0	2	4
19.	Lauris Dārziņš	1	4	0+1	-2	9	10
20.	Jānis Sprukts	1	4	0+1	-3	4	0
21.	Kaspars Daugaviņš	1	4	0+0	-2	6	2
22.	Gints Meija	1	4	0+0	-3	1	2
23.	Vladimirs Mamonovs	1	5	0+0	-5	9	4
24.	Aleksejs Širokovs	1	4	0+0	-5	3	2

–

Latvijas izlases aizsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Igors Bondarevs	1	4	2+2	+5	3	0
2.	Viktors Ignatjevs	1	4	0+0	+5	8	4
3.	Andrejs Maticins	1	4	1+2	+1	7	2
4.	Oļegs Sorokins	1	4	0+2	±0	4	4
5.	Kaspars Astašenko	1	3	0+1	±0	0	0
6.	Sandis Ozoliņš	2	6	1+7	-1	12	0
7.	Atvars Tribuncovs	2	9	2+1	-1	10	18
8.	Kristaps Sotnieks	1	4	1+0	-2	3	4
9.	Arvīds Reķis	2	9	0+0	-2	8	16
10.	Oskars Bārtulis	1	4	0+0	-3	1	2
11.	Kārlis Skrastiņš	3	10	0+1	-5	7	0
12.	Krišjānis Rēdlihs	2	9	0+1	-6	9	4
13.	Georgijs Pujacs	2	9	0+1	-6	5	2
14.	Guntis Galviņš	1	2	0+0	-6	0	0
15.	Agris Saviels	1	5	0+0	-8	4	8
16.	Rodrigo Laviņš	3	13	0+1	-14	6	6

–

Latvijas izlases vārtsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	OS	sp.	min.	vārtu z.	GAA	atv. met.	atv. %	soda min.
1.	Edgars Masaļskis	3*	5	276:37	25	5.42	167	86,98%	0
2.	Sergejs Naumovs	3*	5	300:00	21	4.20	138	86,79%	0
3.	Artūrs Irbe	2	4	207:58	18	5.19	95	84,07%	2
4.	Ervīns Muštukovs	1*	0	0:00	–	–	–	–	0

–

* Reāls spēles laiks Edgaram Masaļskim – 2 olimpiādēs, Sergejam Naumovam – 2 olimpiādēs, Ervīnam Mustukovam – nevienā.

Plašākām uzziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2002. gadā Soltleiksitijā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2006. gadā Turīnā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2010. gadā Vankūverā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika līdzšinējās olimpiādēs (ir atšķirības no IIHF) – lhf.lv
• 2014. gada Soču olimpiādes vīriešu hokeja sadaļa – sochi2014.iihf.com

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Lielbritānijas izlasi 2013. gada 7. februārī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Edgara Masaļska foto – spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Noslēdzošais kopfoto – spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā; foto avots: iihf.com.]

Dinamo ar dažādiem kapteiņiem

Jaunlaiku Rīgas Dinamo nepilnu sešu sezonu pastāvēšanas laikā ir spēlējuši deviņi vīri, kuru formu oficiālajās KHL spēlēs rotājis C (K) burts. Deviņi kapteiņi ar dažāda ilguma spēļu ciklu un pēdām Dinamo kopēja gleznā. Visilgak šis gods un pienākums “gūlās” uz Sanda Ozoliņa pleciem – kopā 204 oficialās spēles. Kāda ir Dinamo kluba pieredze ar kapteiņiem?

Pirmais  – Aleksejs Širokovs

Kā labi atceramies, Rīgas Dinamo pirmais kapteinis bija uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kopā ar viņu Rīgas komanda uzsāka gaitas jaunizveidotajā Kontinentālajā Hokeja Līgā. A. Širokovs kapteiņa pienākumus veica 23 spēles, bet pēc tam tika aizstāts ar aizsargu Rodrigo Laviņu.

Acīmredzot protokolēta komandas līdera pienākumus Aleksejam Širokovam nācās”nolikt” dēļ sportiskā snieguma, ar ko vadība un konkrēti galvenais treneris Juliuss Šuplers nebija apmierināti. Jau sezonas gaitā viņš sāka palikt ārpus pieteikuma, un sezonas beigās tika “atdots” redraftam (atteikumu draftam), kā rezultātā nonāca Habarovskas Amur sastāvā.

Pēc tam Širokova-vecākā ceļi ir veduši caur krievu, somu, čehu un arī Latvijas līgām uz Šveici. Un, nu, jau otro sezonu Aleksejs Širokovs ir viens no Šveices otrās līgas (NLB) kluba HC Red Ice līderiem. Bet kopš kapteiņa pienākumu pamešanas Dinamo saimniecībā ir palīdzējis Latvijas izlasei četros pasaules čempionatos.

Laviņš kā pārbaudīta vērtība

Pirmās sezonas (2008./2009.) turpinājumā Rodrigo Laviņš kapteiņa grožus “turēja” 29 oficiālajās spēlēs, iepauzējot vien uz 7 spēlēm, kad kapteinis bija Aleksandrs Ņiživijs. Laviņam kapteiņa uzšuvi nācās pielaikot vēl dažās spēlēs turpmākās sezonās. Bet kapteiņa palīga pienākumus veicis (nēsājis A burtu) vismaz 105 oficiālajās spēlēs, kas ir otrs lielākais sasniegums Rīgas Dinamo rindās.

Jāpiebilst, ka Laviņš joprojām – jau sesto sezonu ir Dinamo vērtība. Spēles laiks gan nav tik liels, kā pirmajos gados, bet – ir. Šosezon, vismaz pagaidām, tikai 13 spēles… Bet kopumā – jau 238 oficialās spēles KHL čempionātā.

Vienu spēli Laviņš bija kaptenis Dinamo otrajā sezona (2009./2008.), bet pēdējoreiz – četras spēles pēc kārtas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas pēdējā sērijā – pret Habarovskas Amur pagājušā gada martā.

Ozoliņa “ēra”

2009. gadā sākās Sanda Ozoliņa laikmets, kas ilga 3 sezonas. Tad uz sezonu iepauzēja, un ir atsācies no 2013. gada. Ozoliņš Dinamo sastāvā ir aizvadījis 204 oficiālas KHL spēles, summējot regulāro sezonu un play off. Un visās šajās spēlēs Sandis Ozoliņš ir bijis Dinamo kapteinis.

Pa starpu arī – KHL zvaigžņu spēlē Rietumu konferences izlases (Ozoliņa komandas) kapteinis. Bet pauzes laikā (2012./2013.) pamanījās kļūt par Atlant kapteini un palīdzēja nīkuļojošajai Mitišču komandai iekļūt play off-ā, kā arī atgriezās Latvijas izlasē, lai kā kapteinis veicinātu valstsvienības iespējas uzspēlēt Soču olimpiādē. Izdevās.

Lai Sandim Ozoliņam veselība un turpinās profesionāla sportista karjera, taču skaidrs, ka pēc viņa jebkuram pretendentam būs grūti būt kapteinim. Salīdzinājumi būs neizbēgami…

Ņiživijs kā Ozoliņa vietnieks

100%-īgi pilnas sezonas Dinamo sastāvā Ozoliņam uzspēlēt nav izdevies – ir nācies galvenokārt veselības dēļ vismaz dažas spēles pauzēt. Attiecīgi pirmajās Ozoliņa sezonās (2009./2010. un 2010./2011.) viņa galvenais “vietnieks” bija Aleksandrs Ņiživijs, kurš kapteiņa “uzplečus” jau bija izmēģinājis pirmajā KHL sezonā.

Kopumā Ņiživija kontā kā kapteinim ir 35 oficiālās KHL spēles, kas ir otra ilgākā kapteiņa “izdiena” pie Rīgas Dinamo. Kas vēl? Aleksandrs Ņiživijs ir līdz šim “visu laiku” ilgākais Rīgas Dinamo kapteiņa asistents; A burts viņa krūtis rotājis vismaz 194 oficiālajās KHL spēlēs visu sešu sezonu ilgumā. Nevienam citam dinamietim “asistenta” pienākumi nav gadījušies tik daudzu sezonu gaitā. Četrās sezonās A burtu izdevās epizodiski pielaikot Ģirtam Ankipānam.

Ņiživijs, tapat kā Rodrigo Laviņš, komandas rīcībā ir jau sesto sezonu. Bija neliela pauze pērn, kad viņš tikai “aizdots” uz HC Lev Praha, bet tas nav aprāvis viņa lojalitāti komandai. Lai arī spēļu skaits un punktu raža vairs nav tik apjomīga kā “senos laikos”, tomēr Ņiživijs joprojām spēj satamborēt un radīt galvassāpes pretinieku vārtsargiem. Īpaši, ja runa par situāciju 1-pret-1.

Mazliet Sprukts

Vai ir daudz tādu, kas atceras, ka Dinamo kapteinis oficialajās spēlēs ir bijis arī Jānis Sprukts? Tās ir 3 spēles 2012. gada janvārī un februārī, kad attiecīgajās spēlēs ierindā nebija Sandis Ozoliņš. Tās arī palika vienīgās, jo nākamajā sezonā Sprukts pārcēlās uz CSKA. Vēl Sprukta kontā ir vismaz 66 oficialās KHL spēles, kurās viņš nēsājis uzšuvi ar A burtu. Tas ir trešais lielākais apjoms šajā postenī aiz Ņiživija un Laviņa.

(Kapteiņu “uzskaitē” tiek ņemtas vērā tikai oficiālās KHL spēles – regulārā sezona, play off un Nadeždas kausa izcīņa. Neskaitot Špenglera, Prāgas, dažādu gubernatoru vai prezidentu kausu izcīņas u.c. turnīrus, pārbaudes spēles. Attiecīgi – pa labi novietotais attēls fiksēts, Spruktam pildot kapteiņa pienākumus Latvijas Dzelzceļa kausa spēļu gaitā 2011. gada augustā.)

Pēc Dinamo Jānis Sprukts jau otro sezonu ir KHL leģionāra “maizē”; tagad – Jaroslavļas kluba. Tur arī sava garoziņa… Šosezon Dinamo piekopj “repatriācijas” politiku, aicinot mājās pa KHL pasauli izkaisītos Latvijas hokejistus. Programmas “Nekur nav tik labi kā mājās” ietvaros šosezon ir atpakaļ Sandis Ozoliņš, Aleksandrs Ņiživijs, Mārtiņš Cipulis, Georgijs Pujacs, tagad arī Lauris Dārziņš. Varbūt tuvojas laiks no “trimdas” braukt mājās arī Jānim Spruktam…

Rautakallio kapteinis – Galviņš

2012./2013. g. sezona sākās kapteiņa Gunta Galviņa “zīmē”. Tiesa, aizsarga Galviņa debija kapteiņa postenī KHL oficiālajās spēlēs bija notikusi nedaudz agrāk – vēl Ozoliņa laikos. 2012. gada 22. februārī pret Sibir bija viena no tām spēlēm, kurās Sandis Ozoliņš nepiedalījās, un galvenais treneris Peka Rautakallio kapteiņa postenī “pamēģināja” arī Galviņu. Bet jau nākamā sezona Guntim Galviņam sākās “uz pilnu slodzi”. 33 spēles tosezon Galviņš bija Dinamo kapteinis, bet sezonas vidū tika atcelts… Viņa vietu ieņēma Mārtiņš Karsums.

Sezona kopumā Rīgas klubam ienācās diezgan bēdīga, un Galviņš tika atrasts kā viens no vainīgajiem. Runa ir gan par publiskajā telpā apgrozītajiem tematiem un niansēm, gan arī par Dinamo vadības operatīvo Galviņa “izsūtīšanu” – aizmainīšanu uz Hantimansijskas Jugra komandu uzreiz pēc sezonas beigām. Japiebilst, ka pēc kapteiņu nomaiņas Rīgas Dinamo tik un tā nespēja trapīt play off zonā, maigi izsakoties. Guntis Galviņš Hantimansijskā nepalika uz ilgu laiku; tagad zviedru hokeja elitē (SHL) – AIK klubā.

Ābola kapteinis – Karsums

Mārtiņa Karsuma debija Dinamo kapteiņa postenī noritēja vēl pirms iepriekšējā kapteiņa “atcelšanas” – 2012. gada 23. novembrī pret Ņeftehimik, kad nespēlēja oriģinalais kapteinis Guntis Galviņš. Vēl pēc sešām spēlēm Karsums kļuva pa komandas kapteini “uz palikšanu”, kapteiņa postenī aizvadot 26 spēles – regulārās sezonas atlikumu un lielāko daļu Nadeždas kausa izcīņas.

Karsumam tosezon arī bija kapteiņa palīga prakse – sezonas visās 33 spēlēs, kad kapteinis bija Galviņš, Karsums nēsāja A burtu. Tiesa, Nadeždas kausu cēla un mājās veda cits kapteinis – pēdējās un izšķirošās sērijas 4 spēles pret Amur Karsuma prombūtnes laikā kapteiņa pienākumi bija uzticēti tā brīža pieredzējušakajam Dinamo spēlētajam – Rodrigo Laviņam.

Runajot par Karsumu, interesanti, ka komandas vadība pēc sezonas atbrīvojās arī no komandas otrā kapteiņa, “pārdodot” Mārtiņu Karsumu uz Maskavas Dinamo… Rādās, ka Karsums ir viens no retajiem Latvijas hokeistiem, kas pēc Dinamo ir pratis labi iejusties leģionāra gaitās.

Krišjānis Rēdlihs – kapteinis uz vienu dienu

2012./2013. gada sezona rīdziniekiem bija dīvaina ne tikai ar netikšanu izslēgšanas spēlēs, galvenā trenera un kapteiņa rotācijām sezonas vidū, bet arī ar lielāko kapteiņu skaitu vienā sezonā. Kopā pieci vīri tās sezonas oficiālajās KHL spēlēs bija Rīgas Dinamo kapteiņi. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs ir kaptenis, kas šajā postenī aizvadījis vismazāko spēļu skaitu – vienu. Tas notika reizē, kad nevarēja spēlēt Martiņš Karsums – 2012. gada 24. decembrī pret Jugra komandu. Ta arī palika Rēdliha-vecākā vienīga reize.

Krišjānis Rēdlihs Dinamo ierindā ir jau sesto sezonu; nebūs pārsteigums, ja C burts kadubrīd atgrieztos pie viņa. It kā viņš nekad nav alcis būt redzamais līderis; visu sešu sezonu gaitā kapteiņa palīga (A) pienākumi veikti tikai 8 spēlēs. Taču cilvēki mēdz mainīties, nobriest jauniem izaicinājumiem un pienākumiem.

Ozoliņa atgriešanās un viņa pārinieks Reķis

2013. gada starpsezonā Dinamo ierindā atgriezās Ozoliņš un Kaptenis vienā personā. Šosezon Sandis Ozoliņš ir bijis vadonis 46 spēlēs, bet pēdējās 3 ir nācies izlaist. Prombūtnes laikā kapteinis ir Arvīds Reķis. Jāatgādina, ka Reķim debija kapteiņa godā oficiālā KHL spēlē notika jau iepriekšējā sezonā – 2013. gada 11. martā pret Minskas Dinamo, cīnoties par Nadeždas kausu. Tosezon Reķim bija tikai viena spēle ar C burtu, šosezon vēl 3…

Arvīds Reķis skatuves pirmajā plānā redzams reti. Kamerām smaida, pirutes taisa un intervijas sniedz citi. Reķis cenšas būt droša aizmugure – bloķē metienus, “vāc atkritumus” savu vārtu priekšā. Šobrīd ir viens no pieredzējušākajiem vīriem Dinamo rīcībā, dzimis vēl “tālajos” 70.-ajos gados. Taču C burtu nēsā ne tikai dēļ gadiem, bet ir piemērs ar attieksmi pret darbu.

P.S.

Šosezon Dinamo kapteiņiem visās līdzšinējās 49 spēlēs ir asistējis (A) uzbrucējs Pols Ščehura. Tā kā kanādietis vienu spēli pildījis kapteiņa palīga pienākumus iepriekšejā sezonā, tad viņa pieredze ar A burtu ir 50 oficialajās KHL spēlēs. Tas ir lielākais apjoms, ko asistenta postenī veicis leģionārs. Bet uzskaitot visus Dinamo kapteiņa asistentus, tas ir piektais rādītajs – aiz Ņiživija (194), Laviņa (105), Sprukta (66), Ankipāna (58). Ščehuram asistentu sarakstā seko Ivanāns (47), Pujacs (45), Tribuncovs (39) utt.

Rīgas Dinamo kapteiņi 2008. – 2013.  g. KHL oficiālajās spēlēs – regulārajā sezonā, play off un Nadeždas kausa izcīņā; norādīts spēļu skaits un iekavās uzvaretās-zaudētās spēles (2013./2014. g. sezonā pēc 49 spēlēm; saskaņā ar KHL spēļu protokoliem):

kapteinis	08./09.	09./10.	10./11.	11./12.	12./13.	13./14.	KOPĀ	% uzvaru
Ozoliņš	–	49 (24-25)	52 (28-24)	57 (26-31)	–	46 (28-18)	204 (106-98)	51,96%
Ņiživijs	7 (4-3)	15 (6-9)	13 (4-9)	–	–	–	35 (14-21)	40,00%
Laviņš	29 (15-14)	1 (1-0)	–	–	4 (3-1)	–	34 (19-15)	55,89%
Galviņš	–	–	–	1 (1-0)	33 (10-23)	–	34 (11-23)	32,35%
Karsums	–	–	–	–	26 (12-14)	–	26 (12-14)	46,15%
A.Širokovs	23 (10-13)	–	–	–	–	–	23 (10-13)	43,48%
Reķis	–	–	–	–	1 (1-0)	3 (2-1)	4 (3-1)	75%
Sprukts	–	–	–	3 (2-1)	–	–	3 (2-1)	66,67%
Kr.Rēdlihs	–	–	–	–	1 (0-1)	–	1 (0-1)	0%

* KHL oficialo spēļu protokolos kapteiņu uzskaitē nepilnu 6 sezonu gaitā ir fiksētas 3 kļūdas: 2010-11-19 spēlē norādīts Ņiživijs, bet bija Ozoliņš; 2012-02-22 norādīts Ņiživijs, bet bija – Galviņš; 2013-09-10 norādīts Reķis, bet bija – Ozoliņš. Kapteiņa palīgu (A) uzskaitē neprecizitāšu ir vairāk, t.sk. piecos gadījumos norādīts tikai viens asistents, dažās spēlēs nepareizi norādīti pienakumu pildītāji.

[Aleksejs Širokova foto avots: dinamorigahockeycards.weebly.com. Rodrigo Laviņa, Sanda Ozoliņa, Aleksandra Ņiživija un Jāņa Sprukta foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Gunta Galviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Mārtiņa Karsuma un Arvīda Reķa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Krišjāņa Rēdliha foto avots: Sportacentrs.com.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Liepājas Metalurgs pret Liepājas Metalurgu. Jeb – kam vajag Liepājas puišus?

Liepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.

Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.

Kam vajag Liepājas Metalurgu?

Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.

Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.

Liepājas diaspora emigrācijā

Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.

Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.

Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.

Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.

Aizliegums pa jokam

Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.

Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…

MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.

Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
	UZBRUCĒJI
1.	Ģirts Ankipāns	1975.	(karjeru beidz)	–	–
2.	Edgars Ārinieks	1994.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
3.	Aleksandrs Baburins	1988.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Lauris Bajaruns	1989.	Rytíři Kladno	Čehija	Čeh. Tipsport Extraliga
5.	Edgars Brancis	1985.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
6.	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
7.	Māris Diļevka	1992.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
8.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	?
9.	Pauls Hodzko	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
10.	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
11.	Egils Kalns	1991.	?
12.	Regnārs Kaļinovskis	1993.	?
13.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
14.	Linards Mazurs-Mago	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
15.	Artūrs Mickēvičs	1991.	Toros (Ņeftekamska)	Krievija	VHL (Kr. 2.)
16.	Kārlis Ozoliņš	1994.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
17.	Sergejs Pečura	1987.	?
18.	Ainars Podziņš	1992.	Vitjaz (Podoļska)	Krievija	KHL
19.	Rob Schremp	1986.	EV Zug	Šveice	NLA (Šv. 1.)
20.	Gunārs Skvorcovs	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
21.	Jānis Straupe	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
22.	Povilas Verenis (LIET)	1990.	Aristan (Temirtava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
23.	Sergejs Voroņins (BLR)	1985.	HK Ļida	Baltkrievija	Baltkr. ekstralīga
24.	Bruno Zabis	1991.	HSV Eishockey (Hamburga)	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
25.	Toms Zeltiņš	1986.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
	AIZSARGI
1.	Nerijus Ališauskas (LIET)	1991.	EV Füssen	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
2.	Ričards Birziņš	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
3.	Jānis Bullītis	1990.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Reinis Demiters	1991.	?
5.	Vents Feldmanis	1977.	(karjeru beidz)	–	–
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
7.	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
8.	Iļja Makarovs	1994.	HK Dmitrov	Krievija	MHL B
9.	Mārtiņš Porejs	1991.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
10.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	?
11.	Edgars Siksna	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
12.	Ēriks Ševčenko	1991.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
13.	Raimonds Tūbelis	1991.	Eindhoven Kemphanen	Nīderlande	Eredivisie (Nīderl. 1.)
	VĀRTSARGI
1.	Jānis Auziņš	1991.	HC 07 Detva	Slovākija	1. liga (Slovāk. 2.)
2.	Nauris Grīnvalds	1990.	?
3.	Jānis Kalniņš	1991.	Dunaújvárosi Acélbikák	Ungārija	MOL Liga (Ung. un Rumān.)

*

Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
U	Olafs Aploks	1995.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Artūrs Birstiņš	1993.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
U	Vadims Boženkovs	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Valters Freijs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Edgars Homjakovs	1995.	Lake Tahoe Blue	ASV	WSHL
U	Romans Nekļudovs	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Klāvs Plānics	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Rihads Remiņš	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Leonards Rimjāns	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Juris Ziemiņš	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Maksims Abrašins	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
A	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Ralfs Grīnbergs	1995.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Mareks Ķepals	1992.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
A	Roberts Mamčics	1995.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
A	Ričards Matuzevičs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Haralds Neimanis	1994.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Sandis Šostaks	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Raimonds Upenieks	1992.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Simas Baltrunas (LIET)	1995.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Vadims Miščuks	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Reinis Petkus	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Boriss Tretjakovs	1993.	?

*

Plašāk:

• Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
• Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
• Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona, play off)
• Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
• Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• HC Baltica profils facebook.com – facebook.com

[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Ja pie griestiem krekli būtu jāpiekar šovakar?

Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?

Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).

#13 (#5) Guntis Galviņš

• Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
• Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
• Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
• Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)

Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).

Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.

#19 Miķelis Rēdlihs

• Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
• Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
• Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
• Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
• Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
• Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)

Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.

Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.

#81 Marsels Hosa

• Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
• Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
• Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
• KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
• Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)

Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.

#8 Sandis Ozoliņš

• Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
• Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
• Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
• Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)

Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.

Bet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?

Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.

P.S.

Kam visvairāk sezonu?

Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.

Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.

Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:

ampl.	hokejists	dz.	sp. (reg+PO+Nad)	punkti	+/-	soda min.
A	Guntis Galviņš	1986.	282 (243+26+13)	19+76	+11	161
A	Kristaps Sotnieks	1987.	277 (235+29+13)	10+23	-38	149
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	247 (222+25+0)	43+94	-42	111
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	231 (189+29+13)	(22+57)	-5	86
A	Rodrigo Laviņš	1974.	225 191+21+13)	9+22	+5	127
U	Ģirts Ankipāns	1975.	223 (202+21+0)	31+43	±0	126
U	Gints Meija	1987.	194 (166+17+11)	12+28	-8	56

–

P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi

Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):

rekorda parametrs	sezona	rekorda īpašnieks un skaitļi	labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs	2009./2010.	Marsels Hosa – 55 punkti	Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs	2010./2011.	Sandis Ozoliņš – 31 punkts	Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs	2009./2010.	Marsels Hosa – 35 reizes	A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs	2011./2012.	Sandis Ozoliņš – 10 reizes	Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni	2010./2011.	Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM	R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā	2009./2010.	Marsels Hosa – 14 reizes	Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā	(3 sezonas)	(kopā 6 personas) – pa 2 reizēm	(4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle	Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi	2008./2009.	Marks Hartigans – 5 reizes	(5 personas) – pa 2 reizēm
	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients	2011./2012.	Krišjānis Rēdlihs +18	Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents	2008./2009.	Martins Pruseks – 94.1%	Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA)	2008./2009.	Martins Pruseks – 1.70*	Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles	2008./2009.	Martins Pruseks – 6 spēles	Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam	2011./2012.	Kriss Holts – 20 reizes	Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance	2009./2010.	Edgars Masaļskis +6 (17:11)	Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks	2011./2012.	Kriss Holts – 2590:12	Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients	2011./2012.	Fredriks Varjs -18	Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu	2008./2009.	Duvijs Vestkots – 124 min.	Raitis Ivanāns – 84 min.

P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

Papildu izziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
• Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Kad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill Barber kā Philadelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Teda Nolana „atradumi” un to izmērs

Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?

Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?

Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.

Jaunie, perspektīvie

Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.

Vēlīnie ziedi

Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.

Miks Indrašis kā rekordists

Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.

Ozoliņa uzstādītā latiņa

Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.

Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).

Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums

Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.

Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.

Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):

	spēlētājs	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	punkti	+/-
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990-09-30	2012.	21	7	3+2	+1
2.	Roberts Bukarts	1990-06-27	2011.	20	6	3+0	+2
3.	Mārtiņš Karsums	1986-02-26	2008.	22	2	1+2	+3
4.	Armands Bērziņš	1983-12-27	2007.	23	6	1+2	+1
5.	Mārtiņš Cipulis	1980-11-29	2005.	24	6	1+2	±0
6.	Lauris Dārziņš	1985-01-28	2006.	21	6	2+0	+2
7.	Vadims Romanovskis	1978-07-30	2003.	24	6	2+0	±0
8.	Gints Meija	1987-09-04	2010.	22	6	1+1	+1
9.	Sergejs Čubars	1976-04-23	2003.	27	6	1+1	-3
10.	Herberts Vasiļjevs	1976-05-23	1998.	21	6	0+2	+1
11.	Aleksejs Širokovs	1981-02-20	2003.	22	6	1+0	+1
12.	Sergejs Pečura	1987-06-14	2010.	22	6	1+0	±0
13.	Māris Ziediņš	1978-07-03	2005.	26	6	1+0	±0
14.	Zemgus Girgensons	1994-01-05	2013.	19	5	1+0	-3
15.-16.	Kaspars Daugaviņš	1988-05-18	2006.	17	3	0+1	±0
	Kaspars Saulietis	1987-06-12	2010.	22	3	0+1	±0
17.-18.	Mareks Jass	1976-07-22	1999.	22	6	0+1	±0
	Ģirts Ankipāns	1975-11-29	2003.	27	6	0+1	±0
19.	Miķelis Rēdlihs	1984-07-01	2005.	20	6	0+1	-1
20.	Andris Džeriņš	1988-02-14	2010.	22	6	0+1	-4
21.	Guntis Džeriņš	1985-02-17	2007.	22	1	0+0	±0
22.	Juris Štāls	1982-04-08	2006.	24	6	0+0	±0
23.-24.	Ronalds Ķēniņš	1991-02-28	2011.	20	6	0+0	-1
	Vitālijs Pavlovs	1989-06-17	2013.	23	6 (5)	0+0	-1
25.-26.	Jānis Sprukts	1982-01-31	2000.	18	7	0+0	-1
	Koba Jass	1990-05-04	2012.	22	7	0+0	-1
27.	Roberts Jekimovs	1989-11-11	2009.	19	4	0+0	-2
28.-29.	Viktors Bļinovs	1981-06-26	2002.	20	6	0+0	-2
	Juris Ozols	1977-04-06	2004.	27	6	0+0	-2
30.	Raitis Ivanāns	1979-01-03	2008.	29	6	0+0	-5
	AIZSARGI
1.	Sandis Ozoliņš	1972-08-03	1998.	25	4	1+2	+7
2.	Oskars Cibuļskis	1988-04-09	2011.	23	6	0+1	+2
3.	Māris Jass	1985-01-18	2006.	21	6	0+0	+2
4.	Kaspars Astašenko	1975-02-07	2001.	26	6	1+2	+1
5.	Atvars Tribuncovs	1976-10-14	1998.	21	2	0+0	+1
6.-7.	Georgijs Pujacs	1981-06-11	2006.	24	6	0+0	+1
	Vents Feldmanis	1977-03-07	2003.	26	6	0+0	+1
8.	Artūrs Kulda	1988-07-25	2010.	21	3	0+0	±0
9.-10.	Guntis Galviņš	1986-01-25	2005.	19	6	0+1	-1
	Krišjānis Rēdlihs	1981-01-15	2002.	21	6	0+1	-1
11.	Kristaps Sotnieks	1987-01-29	2009.	22	7	0+1	-1
12.	Oļegs Sorokins	1974-01-04	2001.	27	6	0+0	-1
13.	Jānis Andersons	1986-10-07	2010.	23	5	0+0	-1
14.	Oskars Bārtulis	1987-01-21	2005.	18	1	0+0	-1
15.	Aleksandrs Jerofejevs	1984-04-12	2006.	22	6	1+0	-2
16.	Ralfs Freibergs	1991-05-17	2013.	21	7	0+1	-2
17.	Viktors Ignatjevs	1970-04-26	2000.	30	7	0+0	-2
18.	Mihails Bogdanovs	1976-09-18	1999.	22	6	0+0	-2
19.	Agris Saviels	1982-01-15	2004.	22	7	0+0	-3
20.	Jēkabs Rēdlihs	1982-03-29	2008.	26	4	0+0	-3
21.	Arvīds Reķis	1979-01-01	2003.	24	6	0+0	-4
	VĀRTSARGI	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	atv. %	GAA
1.	Kristers Gudļevskis	1992-07-31	2013.	20	4	92.50%	2.22
2.	Edgars Masaļskis	1980-03-31	2004. (bez sp. 2002.)	24	1	92.11%	3.00
3.	Māris Jučers	1987-06-18	2012. (bez sp. 2011.)	24	2	91.84%	3.07
4.	Mārtiņš Raitums	1985-04-14	2006. (bez. sp. 2005.)	21	1	74.19%	10.75

*

Uzziņām:

• Par Latvijas izlases debiju intensitāti (līdz 2010. gada pasaules čempionātam): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātos (2000. – 2013.) – iihf.com (2000.; 2001.; 2002.; 2003.; 2004.; 2005.; 2006.; 2007.; 2008.; 2009.; 2010.; 2011.; 2012.; 2013.)

[Attēlā: Kristers Gudļevskis debitē pasaules čempionātā spēlē pret Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Troļļu un hokeja zemē Norvēģijā

Līdzšinējos 20+ gados, kopš slūžas hokejistu aizplūšanai uz auglīgām platībām ir vaļā, Norvēģija nav bijusi starp populārākajiem Latvijas hokejistu darba laukiem. Šo gadu gaitā mūsējie Norvēģijas čempionātos drīzāk ir bijis izņēmums. Taču dažu pēdējo gadu gaitā Latvijas bāleliņu skaits šīs valsts leduslaukumos pieaudzis. Līdz Somijas un Zviedrijas pievilkšanas spēkam vēl tālu, bet mūsējo netrūkst arī Norvēģijā.

Var filozofēt par jautājumu: kas ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijas hokejisti izvēlas šo savulaik mazāk populāro valsti? Tās hokeja līmeņa pieaugums pēdējos gados? Īstenu darbavietu un attīstības iespēju trūkums Latvijā? Vai vispārēja tendence doties prom no Latvijas? Patiesība ir katrā punktā vai kaut kur pa vidu starp tiem.

Kabeļtelevīzijas līga

Norvēģijas stiprākais hokeja līmenis ir Get-ligaen – čempionāts, kas nodēvēts par godu galvenajam „lieldraugam” – telekomunikāciju pakalpojumu kompānijai Get. Šāds nosaukums norvēģu stiprākajai līgai ir relatīvi nesen – kopš 2006. gada. Līdz 1990. gadam tā saucās 1. divisjon, no 1990. līdz 2004. gadam – Eliteserien, tad īsu posmu (2004.-2006.) par UPC-ligaen. UPC bija tagadējā sponsora Get nosaukums līdz 2006. gadam.

Tagad Get-ligaen ir 10 klubi, kuros, protams, skaita ziņā dominē Norvēģijas hokejisti, bet ap 30% spēlētāju sastāva veido leģionāri. Aizvadītajā sezonā ap 40 ziemeļamerikāņu, virs 30 zviedru, pa kādam Somijas, Latvijas, Šveices u.c. valstu hokejistam. Latvijas hokejisti Norvēģijas „augstākajā sabiedrībā” līdz šim ir bijuši retums. Taču aizvadītajā sezonā Get-ligaen atzīmējās uzreiz divi Latvijas hokejisti – abi Stjernen Hockey vienības sastāvā. Otro sezonu tur jau aizvadīja ilggadējs Latvijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis un aizsargs Ņikita Koļesņikovs, kurš uz Norvēģiju pārcēlās sezonas gaitā no slovāku ekstralīgas. 2012./2013. g. sezonā Macijevskis ar 50 punktiem 44 spēlēs bija Stjernen Hockey rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā, visas līgas rezultativitātes Topā ieņemot dalītu 16.-18. vietu. Savukārt Koļesņikovs ar 13 punktiem 24 spēlēs bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs regulārajā sezonā, neskatoties uz to, ka bija aizvadījis tikai nedaudz vairāk par pusi spēļu (24 no 45).

Latvijas hokejisti Norvēģijas stiprākajā līgā (info no dažādiem avotiem; iespējamas korekcijas; secība pēc sezonām):

ampl.	vārds	dz.	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-		PO sp. (punkti) +/-
U	Ģirts Ankipāns	1975.	1997./1998.	Lillehammer IK	6	2+4	n/d
U	Aleksejs Hromčenkovs	1974.	1997./1998.	Lillehammer IK	6	2+2	n/d
U	Sergejs Seņins	1972.	2003./2004.	Trondheim IK (Black Panthers)	13	3+2	n/d
U	Aleksandrs Macijevskis	1975.	2011./2012.	Stjernen Hockey	40	15+23	-7		PO 4 (0+3) ±0
			2012./2013.	Stjernen Hockey	44	20+30	-6		PO 4 (0+4) -8
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	2012./2013.	Stjernen Hockey	24	3+10	-3		PO 4 (0+1) -7

*

Norvēģijas Get-ligaen 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula un komandu varēšana izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar pointstreak.com un n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	punkti	vārtu st.	sniegums play off
1.	Vålerenga Ishockey	45	99	184-124	zaud. finālu Stavanger Oilers komandai (2-4)
2.	Stavanger Oilers	45	92	198-112	čempioni
3.	Lørenskog IK	45	89	200-127	zaud. pusfinālu Stavanger Oilers (2-4)
4.	IHK Sparta Sarpsborg (Sparta Warriors)	45	78	151-136	zaud. pusfinālu Vålerenga Ishockey (1-4)
5.	Lillehammer IK	45	72	151-130	zaudēja 1/4 finālu Lørenskog IK (2-4)
6.	Frisk Asker Ishockey	45	72	141-135	zaudēja 1/4 finālu Stavanger Oilers (1-4)
7.	Storhamar Dragons	45	60	139-155	zaudēja 1/4 finālu IHK Sparta Sarpsborg (2-4)
8.	Stjernen Hockey	45	47	130-181	zaudēja 1/4 finālu Vålerenga Ishockey (0-4)
9.	Rosenborg IHK Elite (RIHK)	45	39	132-196	kvalif. turnīrā saglabāja vietu Get-ligaen
10.	Tønsberg Vikings (Tønsberg og Omegn IH)	45	27	126-256	kvalif. turnīrā saglabāja vietu Get-ligaen

P.S. Get-ligaen ceturtdaļfināla pāru sadalījums nedaudz atšķiras no normas: regulārās sezonas 1. vieta pret 8.; 2. pret 6.; 3. pret 5.; 4. pret 7.

Norvēģijas visu laiku titulētākā vienība ir Vålerenga Ishockey (divdesmitcik čempionu tituli), bet pēdējo gadu čempioni ir Stavanger Oilers (2010., 2012., 2013.). Starp citu, par Stavangeras komandu bija aktivizējusies bauma, ka šamie gribot iestāties KHL rindās.

Pirmās divīzijas čempions

Norvēģijas otrajā stiprākajā čempionātā – 1. divisjon – savu trešo sezonu ir aizvadījis latviešu aizsargs Jānis Šmits (dz. 1990.), kurš savulaik pārstāvējis Latvijas krāsas U-20 pasaules čempionātos. Visas trīs sezona J. Šmits ir bijis Comet Halden kluba rīcībā. 2011./2012. g. sezonā regulārās sezonas 33 spēlēs Jānis Šmits iekrāja aizsargam apskaužamu statistiku – 32 rezultativitātes punktus (11+21) un izcilu lietderības koeficientu (+36).

Aizvadītajā regulārajā sezonā (2012./2013.) Šmits aizvadīja tikai 24 spēles (no 39); taču statistika itin pieklājīga – 18 punkti (3+15) un lietderība +26. Ar visu to – bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs. „Katrā ziņā mans sniegums nebija ne tuvu tam, ko gaidīju. Un lielā ziņā tas tāpēc, ka bija vairākas traumas. Sāku spēlēt, un oktobra vidu dabūju traumu. It kā to sadziedēju un sāku atkal spēlēt novembra vidū, un atkal notraumējos… Atsāku pēc tam janvāra sākumā. Līdz kvalifikācijai uz Get-ligaen, kad kvalifikācijas laikā atkal notraumēju celi. Tagad vēl joprojām ārstēju celi un vēl neesmu domājis par nākamo sezonu, jo vispirms jātiek galā ar celi,” skaidro Jānis Šmits.

Jāņa Šmita statistika Comet Halden ierindā 3 sezonās (2010. – 2013.):

sezona	turnīrs	spēles	punkti	SM	+/-
2010./2011.	1. divisjon	27	6+9	40	+2
	Get-ligaen kvalifikācija	6	1+1	4	-6
2011./2012.	1. divisjon	33	11+21	16	+36
	Get-ligaen kvalifikācija	3	0+0	4	±0
2012./2013.	1. divisjon	24	3+15	6	+26
	Get-ligaen kvalifikācija	4	0+0	2	±0

*

J. Šmita pārstāvēta Comet Halden vienība 2012./2013. g. regulāro sezonu noslēdza kā 1. divisjon līderi. Taču Get-ligaen kvalifikācijas turnīrā, kurā piedalās divas vājākās Get-ligaen komandas un divas stiprākās 1. divisjon komandas, palika pēdējā (4. vietā), nekvalificējoties spēlēšanai augstākajā līmenī. Vietu Get-ligaen saglabāja Rosenborg Ishockeyklubb Elite un Tønsberg Vikings klubi. Arī 1. divisjon vicelīderi Ringerike Panthers nekvalificējās Get-ligaen līmenim.

Norvēģijas 1. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu starpība	punkti
1.	Comet Halden	39	200-100	94
2.	Ringerike Panthers (Ringerike IHK)	39	210-93	94
3.	Bergen IK (Bergen Flyers)	39	203-125	83
4.	Manglerud Star Ishockey	39	211-79	83
5.	Kongsvinger Knights	39	194-126	78
6.	Grüner Ishockey	39	182-144	74
7.	Hasle – Løren IL	39	154-145	66
8.	Nes IK	39	173-156	62
9.	Narvik Hockey (Narvik IK)	39	163-230	40
10.	Viking Hockey	39	150-201	39
11.	IL Jutul (Jutul Ishockey)	39	128-230	28
12.	Furuset IF (Furuset Ishockey)	39	104-191	26
13.	Skien IHK	39	96-231	25
14.	Rosenborg IHK 2 (RIHK 2)	39	78-195	20

*

Savs čempions arī trešajā līgā – 2. divisjon

Jo dziļāk Norvēģijas hokeja saimniecības „mežā”, jo grūtāk pieejama konkrētu spēlētāju statistika un pat atrašanās konkrētu komandu sastāvā. Taču 2012./2013. g. sezonā Norvēģijas trešajā hokeja līmenī – 2. divisjon – atrodami vismaz 3 hokejisti, kuriem fiksēta Latvijas pavalstniecība. Pastāv iespēja, ka vēl kāds latvju kadrs ir palicis ārpus publiski un ērti pieejamām statistikas uzskaitēm un ir uzspēlējis norvēģu 2. divīzijā.

Latvijas hokejisti Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. sezonā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

ampl.	spēlētājs	dz.	komanda	sp.	punkti (vārts. – atv. %; GAA)
U	Andrejs Beresņevs	1979.	Haugesund Seagulls	8	4+2
U	Mārtiņš Vecvagars	1987.	Haugesund Seagulls	4	1+2
V	Kristaps Stiģis	1987.	IL Kråkene	18	94.4%; GAA 1.33

*

Atšķirībā no pirmo divu līmeņu čempionātiem, kuros regulārajā sezonā ir 45 vai 39 spēles, 2. divisjon turnīrs ir rāmāks – tikai 21 spēle aizvadītajā sezonā. Atpazīstamākais Latvijas spēlētājs šajā līgā ir sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu vārtsargs Kristaps Stiģis (pa labi novietotā attēlā), kurš aizvadītajā (2012./2013.) sezonā ir palīdzējis IL Kråkene komandai izcīnīt pirmo vietu 2. divīzijā un nodrošināt „pārcelšanos” līmeni augstāk – uz 1. divīziju. Vai 2. divīzijas līmenis bija tāds, kādu prognozēji? „Kā jau teicu pirms tam, zināju, ka līmenis nekāds augstais nav. Braucu, lai palīdzētu komandai vinnēt un iegūtu jaunus kontaktus. Šogad komanda spēlēs 1. divīzijā,” komentē Kristaps Stiģis. Kāds ir tas 2. divisjon līmenis, salīdzinot ar to pašu Latvijas Virslīgu? „Mūsu komanda (IL Kråkene) varētu spēlēt Virslīgā, jo mums bija daudzi spēlētāji no Get-līgas un no Zviedrijas 1. divīzijas,” tā K. Stiģis.

Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti
1.	IL Kråkene	21	166-50	40
2.	Prinsdalen Wheels	21	108-54	28
3.	Gjøvik Hockey	21	95-75	26
4.	Skedsmo IK	21	125-75	24
5.	Grüner Ishockey 2	21	89-106	17
6.	Ski IceHawks (Ski IL)	21	90-138	15
7.	Fana IHK	21	75-152	11
8.	Haugesund Seagulls	21	72-170	7

*

Ceturtā līga kā vieta izaugsmei

Norvēģijas ceturtais hokeja līmenis 3. divisjon ir sadalīts trīs dažādās reģionālās „apakšlīgās” ar atšķirīgu komandu un spēļu skaitu – Rietumu, Austrumu A un Austrumu B grupās. Šajā līmenī 2012./2013. g. sezonā ir uzspēlējis latviešu uzbrucējs Kristiāns Zelts (dz. 1995.), kurš jau otro sezonu aizvadīja Kristiansand IK vienībā. Iespējams, K. Zelts nav vienīgais Latvijas izcelsmes hokejists 3. divisjon čempionātos un vēl kāds no statistiķu vērīgās acs „noslēpies”. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā 3. divisjon Rietumu apakšgrupā spēlēja uzreiz divas Fana IHK komandas – pirmā, kas sezonu vēlāk jau cīnījās līmeni augstāk, un Fana IHK 2. Šī kluba komandu sastāvā minētajā 2011./2012. g. sezonā uzskaitīti vismaz 5 Latvijas hokejisti, kuru vārdi tomēr Latvijas hokejā ir nepazīstami. Kas arī saprotams, jo acīmredzot vīri nav profesionāli hokejisti.

17-gadīgais uzbrucējs Kristiāns Zelts ir apmierināts ar iespējām, ko sniedz Norvēģijas hokeja saimniecība. Kāpēc savas karjeras attīstībai izvēlējies tieši Norvēģiju, nevis citu valsti, piemēram, Somiju, Zviedriju, par kurām tradicionāli lielāka interese starp Latvijas jaunajiem hokejistiem? „Pirmkārt, Norvēģiju izvēlējos jau skolas un dzīvošanas apstākļu dēļ, kurus piedāvāja mani vecāki. Nekad nedomāju par to, ka spēlēšu Zviedrijā vai Somijā, jo zināju, ka vecāki negribēs laist vienu; tāpēc vidusceļš bija Norvēģija. Arī jāpiebilst, ka Norvēģija tieši hokeja ziņā, uzskatu, ka ir ar perspektīvām un lieliem plāniem uz nākotni; tas ir redzams, kā viņi iegulda augstākajā līgā pašlaik. Esmu priecīgs, ka aizbraucu uz Norvēģiju. Nedomāju, ka būtu kaut kur ticis no Latvijas,” skaidro Kristiāns Zelts.

Nākamai sezonai K. Zelts ir noslēdzis līgumu ar Get-ligaen klubu Tønsberg Vikings, kuram ir arī fārms un U komandas. Piemēram, 2012./2013. g. sezonā otrā komanda spēlēja 3. divisjon Austrumu A apakšgrupā vai, piemēram, U-18 vienība cīnījās U18 1. divisjon (otrajā līmenī). Kādi nosacījumi ir Tavam līgumam ar Tønsberg Vikings? „Kontrakts man ir ļoti parasts; kā teikt – man ir Get-līgas junioru līgums, kas man dod iespēju tikt izsauktam uz augstākās līgas spēlēm, kad treneris nolemj, ka esmu vajadzīgs komandai. Bet spēles laiks man ir principā pie U-20 Norvēģijas elites, kas arī ir diezgan stipra. Tālāk man tiek dota vieta, kur dzīvot, bet vēl nav saprotams līdz galam viss par to; tas viss tiks pateikts augustā. Tad man ir vidusskola, kurā man ir iespējams mācīties 2 gadus un pabeigt vidējo izglītību un no kuras es arī saņemu plus-mīnus 5000 – 6000 kronas (400 – 500 latu), bet klubs nekādā veidā to neiespaido. Man nav jādzīvo no stipendijas naudas. Gribēju piebilst, ka komandai nomainījies arī galvenais treneris, un izrādās, ka tas ir krievu tautības un hokejā diezgan pieredzējušais Sergejs Puškovs, kas, domājams, ļaus mums ar Rihardu Vuguli pierādīt sevi uz laukuma kādā no spēlēm,” tā Kristiāns Zelts. Piebilde: Rihars Vugulis (dz. 1996.) – latviešu vārtsargs, kuram arī ir saistības par spēlēšanu Tønsberg Vikings hokeja saimniecībā.

Kas Tavuprāt ir Tavs galvenais ieguvums no tā, ka Tava karjera norit Norvēģijā nevis citur – piemēram, Latvijā vai Zviedrijā? Kristiāns Zelts: „Pirmkārt, Norvēģijā ir augstāks līmenis hokejā nekā Latvijā, ja saprotat, ka runāju par augstāko līgu. Arī jāuzsver, ka arī izglītību varēšu iegūt labāku. Uzskatu, ka no tādām valstīm kā no Norvēģija, Dānija ir vieglāk izsisties uz augšu, bet to jau redzēs, kā būs.”

Norvēģijas 3. divisjon Rietumu grupas 2012./20113. g. regulārā sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti
1.	Lyderhorn IK (Lyndeshorn ISHK; LIK)	12	86-40	20
2.	Kristiansand IK (KIK)	12	112-42	19
3.	FS Ravens (Forus/Sandnes IK)	12	122-48	15
4.	Nærbø IL (Nærbø Farmers)	12	36-132	4
5.	Fana IHK 2	12	28-122	2

*

P.S. 3. divisjon Austrumu A apakšgrupā cīnījās 6 vienības (katra pa 15 spēlēm) un Austrumu B apakšgrupā 4 komandas (pa 12 spēlēm).

Tas vēl viss. Norvēģijā ir arī 4. divisjon čempionāts, kurā sastopami arī latviešu vārdi un uzvārdi, ir vēl dažas atsevišķas veterānu divīzijas. Jāpiebilst, ka Norvēģijā vienotā sistēmā ir sajūgti profesionālie, pusprofesionālie un amatieru čempionāti un komandas. Ko, iespējams, būtu vērts mācīties arī Latvijā, kur „otrā plāna” hokejs ir sadrumstalots dažādos UHL, NAHL, Valmieras, Rīgas, Liepājas utml. amatieru čempionātos.

Hokejs + izglītība

Lērenskūgas U-18 un U-20 komandās hokeja pieredzi krāj 1997. gadā dzimušie Latvijas hokejisti – uzbrucējs Rūdolfs Balcers (pa kreisi novietotā attēlā) un aizsargs Maksims Ponomarenko (zemāk pa labi novietotā attēlā). Abu „pamatdarbs” attiecas uz Lørenskog IK U16 vienību šajā vecuma līmenī un arī Lørenskog IK U18 komandu Eliteserie U18 līgā, kas ir šī vecuma stiprākais līmenis. Dažas spēles abiem gadījušās arī Lørenskog IK U20 komandā Norvēģijas junioru galvenajā čempionātā – Eliteserie U20. Jāpiebilst, ka abiem hokejistiem 16 gadi palika tikai šī gada aprīlī.

Rūdolfs Balcers: „Tā dzīve iegrozījās, ka no Lørenskog hokeja kluba 1997, gada komandas menedžera saņēmu piedāvājumu uzspēlēt ar viņiem turnīrā Rīgā. Tā sanāca, ka turnīra laikā es viņiem iepatikos, un viņi piedāvāja pārcelties uz Norvēģiju. Šo sezonu sanāca spēlēt trijās vecuma grupās – U16, U18, U20”. Kādi ir Tavi plāni tuvākajiem gadiem? Paliec turpat Lērenskūgā? „Pa cik es šogad beidzu pamatskolu Lorenskogā, es saņēmu vairākus piedāvājumus no dažādām hokeja skolām visā Norvēģijā. Labākais variants no visiem, ko man piedāvāja, gan skolas ziņā, gan hokeja ziņā, bija no Stavanger Oilers. Šogad Stavanger sāk veidot jaunu un spēcīgu hokeja komandu nākotnei. Uz šo brīdi komandā ir savākti aptuveni līdz 40 spēlētājiem, kuri dalīsies divās komandās, no kurām viena spēlēs U-18 elites divīzijā un otra spēlēs U-18 pirmajā līgā (U18 1. divisjon). Tāpēc, es domāju, ka būs liela konkurence. Tur man arī piedāvā iespēju spēlēt pie 1. divīzijas komandas, kas nāk tieši aiz lielās komandas, kur līmenis ir aptuveni nedaudz zemāks kā MHL,” tā R. Balcers.

Maksims Ponomarenko: „Mans tētis strādāja Norvēģijā jau ilgu laiku pirms es pārvācos uz tejieni. Kopā ar ģimeni jau sen bija doma pārvākties uz Norvēģiju. 2010. gada decembrī mans tētis aizsūtīja informāciju par mani uz dažām Norvēģijas komandām. Tad 2011. gada aprīlī viena no tām komandām atbrauca uz turnīru Riga Cup. To turnīru es aizvadīju ar viņiem. Nospēlēju labi, treneriem iepatikos, un 2011. gada jūnijā viņi uzaicināja mani uz vienu mēnesi uz Norvēģiju, lai es apskatos – kā tur viss ir. Dzīvoju pie viena puiša no komandas. Man viss patika, un tad es teicu vecākiem, ka labāk būs turpināt spēlēt hokeju Norvēģijā. 4. augustā es pārvācos uz Norvēģiju, pagaidām bez vecākiem. Nospēlēju dažus turnīrus, un 21. augustā jau atbrauca visa ģimene. Kopš tā laika mēs dzīvojam Norvēģijā. Esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, jo te man sanāk vairāk spēles nekā man bija Latvijā, trenējos arī vairāk. Spēlēju arī pie vecākām komandām, kur hokejs ir ātrāks. Daudzi turnīri notiek Zviedrijā. Man te ir baigi daudz spēlēšanas pieredzes, un tas ir ļoti svarīgi manā vecumā. Tāpēc esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, īpaši tagad, kad manā bijušajā klubā Liepājas Metalurgs ir pavisam slikta situācija, es saprotu, ka izdarīju pareizo lēmumu.”

Norvēģijas Eliteserie U20 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Vålerenga Ishockey U20	36	229-77	56	čempioni
2.	Lørenskog IK U20	36	251-92	54	zaudēja finālā
3.	Frisk Asker Ishockey U20 (Frisk Asker / NTG U20)	36	174-91	48	zaudēja pusfinālā
4.	Stjernen Hockey U20	36	194-86	46	zaudēja ceturtdaļfinālā
5.	Storhamar YA U20 (Storhamar Dragons U20)	36	157-91	43	zaudēja ceturtdaļfinālā
6.	IHK Sparta Sarpsborg U20 (Sparta Warriors U20)	36	190-146	40	zaudēja pusfinālā
7.	Lillehammer IK U20	36	176-125	37	zaudēja ceturtdaļfinālā
8.	Manglerud Star Ishockey U20	36	143-139	28	zaudēja ceturtdaļfinālā
9.	Comet Halden U20	36	56-330	7
10.	Holmen Hockey U20 (Red Eagles)	36	43-436	1

*

Norvēģijas Eliteserie U18 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Lillehammer IK U18	32	187-93	49	čempioni
2.	Vålerenga Ishockey U18	32	183-104	43	zaudēja pusfinālu
3.	Frisk Asker Ishockey U18 (Frisk Asker / NTG U18)	32	142-123	34	zaudēja ceturtdaļfinālu
4.	IHK Sparta Sarpsborg U18 (Sparta Warriors U18)	32	155-142	33	zaudēja finālu
5.	Lørenskog IK U18	32	149-133	31	zaudēja ceturtdaļfinālu
6.	Storhamar YA U18 (Storhamar Dragons U18)	32	143-156	31	zaudēja pusfinālu
7.	Manglerud Star Ishockey U18	32	104-125	29	zaudēja ceturtdaļfinālu
8.	Stjernen Hockey U18	32	116-216	21	zaudēja ceturtdaļfinālu
9.	Rosenborg IHK U18 (RIHK U18)	32	106-193	17

*

Dziļākam rakumam:

• Norvēģijas hokeja federācijas lapa – hockey.no
• Norvēģijas Get-ligaen 2012./2013. g. regulārās sezona tabula un statistika – pointstreak.com
• Stjernen Hockey spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (Regulārā sezona; Play off)
• Populārs Get-ligaen un tās vēstures apcerējums Wikipedia plašumos – wikipedia.org
• Stjernen Hockey mājaslapa – stjernen.no
• Norvēģijas 1. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Comet Halden mājaslapa – comethockey.no
• Comet Halden spēlētāju aktuālā statistika regulārajā sezonā – comethockey.no
• Jāņa Šmita statistika (ir neprecizitātes abās lapās) – comethockey.no; eurohockey.com)
• Jāņa Šmita intervija (2012. g. janvārī): tepat
• Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Kristapa Stiģa intervija (2012. g. oktobrī): tepat
• IL Kråkene mājaslapa – kraakene.no
• Norvēģijas 3. divisjon Rietumu apakšgrupas 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Kristiāna Zelta intervija (2013-04-18; piebilde: intervijā minētā „trešā līga” = 3. divisjon = Norvēģijas hokeja 4.-ais līmenis) – lotars.wordpress.com
• Kristiansand IK mājaslapa – kik.no
• Tønsberg Vikings mājaslapa – tonsberghockey.no
• Norvēģijas hokeja aktualitāšu lapas – hockeynorge.no, dagbladet.no, aftenposten.no
• Norvēģijas hokeja līgu dažādu sezonu turnīra tabulu krātuve un meklētājs – idrett.speaker.no

[Pirmā – Kristapa Stiģa – fotoattēla avots: kraakene.no. Otrs – Rūdolfa Balcera – foto no viņa personīgā arhīva.  Trešais – Maksima Ponomarenko – fotoattēls no hokejista personīgā arhīva.]