Čempionāta pēcgarša. Nulle emociju, tikai cipari

Nedēļas divas – trīs kā pabeidzies kārtējais pasaules čempionāts – 18.-ais Latvijas izlasei elitē. Tas nesis saviļņojošus panākumu pret hokeja lielvalstīm ASV un Somiju, kā arī šī gada pastarīti Kazahstānu. Pret “sava ranga” Baltkrieviju, Šveici un Vāciju punktus dažādu iemeslu dēļ paņemt neizdevās, tādēļ – arī šogad ārpus play off. Kā izskatās Latvijas izlases vīri no neliela laika attāluma?

UZBRUCĒJI

Armands Berziņš. Kazahstānas Beibaris vienībā sezonu aizvadījušais centra uzbrucējs ir Latvijas izlases nezūdoša vērtība jau septītajā pasaules čempionātā – kopš 2007. gada (ar pauzi 2010.). ‘Nezūdoša’ būs par skaļu teikts, jo daļā sezonu un arī šajā kandidātu sarakstā bijis “uz robežas”. Lai arī kā, neskatoties uz balansēšanu, sastāvā ir trāpījis. Varoņdarbi nav gaidīti un nav bijuši, ja neskaita 3 rezultativitātes punktus 2007. gada pasaules čempionātā. Arī šogad – vidēji 5 minūtes spēles laika ceturtā ranga maiņās, statistika viduvēja, bet ar tendenci uz mīnusu. It kā nekā spīdoša, bet arī nekāda pamata pārmetumiem.

Mārtiņš Cipulis. Viņam šis bija jau 10.-ais pasaules čempionāts Latvijas izlasē, un, šķiet, tie laiki, kad Cipulis vāca pa sešiem punktiem turnīrā (2009., 2011.) ir tālu prom. Skaidrs, ka ne visiem maiņā ir “jābrauc pie stūres” (jāmet), kādam ir jābūt arī kontrolierim. Tomēr Minskas čempionāts ir vairāk mīnusos un pieder Cipuļa bālāko čempionātu daļai. Starp citu, šī gada čempionātā bija otrs visvairāk metošais Latvijas izlasē. 15 metieni, 0% realizācijas…

Kaspars Daugaviņš. Ženevā lielisku sezonu aizvadījušajam un nu jau Maskavas Dinamo “sagūstītajam” uzbrucējam šis čempionāts bija lielisks. Viens no rezultatīvākajiem Latvijas izlasē, nosaukts starp 3 labākajiem Latvijas izlasē Minskas turnīrā, lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā (+4), labākās mikromaču summas (4:1) un mikromaču vārtu starpības (12:5) “īpašnieks”. Šis patiešām bija Daugaviņa čempionāts. Jau sestais Latvijas izlases krāsās.

Andris Džeriņš. No enerģijas maiņas un mazākuma pirmā komplekta uzbrucējiem rezultativitāti gaida mazāk par izturību, stabilitāti un savu vārtu drošību. Tādēļ viena rezultatīva piespēle un nelielais metienu skaits (4 reizes 7 spēlēs) ir sīkums. Tomēr arī lietderība mīnusos (-3), zaudēti 5 spēļu mikromači (vienā neizšķirts)… Statistika ir īpaši bēdīga; no uzbrucējiem tikpat “šķidra” tā ir pāriniekam Gintam Meijam. Ja atceras, ka 2011. gada pasaules čempionātā A.Džeriņam bija 5 rezultativitātes punkti… Runa nav par punktiem, bet lomām. (Džeriņam šis bija piektais pasaules čempionāts; visi pēc kārtas – 2010.-2014.).

Zemgus Girgensons. Latvju jaunais talants jau saņēma pārmetumu “jūru” par nesavaldību pret krievu Burmistrovu, kas maksāja 5 minūšu mazākumu spēlē pret Krieviju un diskvalifikāciju uz vienu spēli – pret tik “vajadzīgo” Baltkrieviju. Iespējams, arī kāds gaidīja nedaudz vairāk par diviem vārtu guvumiem. Bet Girgensona pienesums bija ne tikai mega-skaists vārtu guvums pret ASV izlasi, bet arī salīdzinoša lietderība – viņam esot laukumā Latvija ir varējusi iemest 8 reizes (no 20), mikromaču starpība starp labākajām uzbrucēju ierindā (3:1). Zemgum šis bija otrais pasaules čempionāts.

Miks Indrašis. Aizpērnajam brīnumbērnam, kurš uzguņoja savā debijas čempionātā 2012. gadā, uz pirkstiem skatījās pirms gada, kad iepriekšējo 5 punktu vietā izdevās iekrāt vienu, Šogad viss līdzsvarā – četri rezultativitātes punkti, kas ir trešais labākais uzkrājums starp uzbrucējiem. Lietderība neitrāla, bet mikromaču cipari ar tendenci uz plusiem. Vienmēr var labāk, bet Mika trešais pasaules čempionāts pieņemams kā izdevies.

Koba Jass. Viens no tiem spēlētājiem, par kura iekļaušanu izlases sastāvā diskusiju bijis vairāk nekā attiecībā uz citiem. Jādomā, ka ceturtās maiņas vai 13./14. uzbrucēja posteņa ieņēmējam nav izšķiroša nozīme, lai komplektācijā to vispār bez diskusijām atstātu treneru ziņā. Ainavu sev atvēlētajās četrās spēlēs (ar vidējo spēles laiku – 6 minūtes) Koba neizbojāja. Arī statistiski. Lietderība neitrāla, mikromači stabili, soda minūtes bez katastrofas, pat viens vārtu guvums sanācis, kas nav izdevies pieciem izlases uzbrucējiem. “Malējais” būs jāmeklē citur… Galvenais treneris Teds Nolans nebija vienaldzīgs pret šo uzbrucēju, ņemot līdzi uz visiem 3 pasaules čempionātiem savā virsvadībā (2012. – 2014.). Interesanti, kā veiksies pie citiem treneriem.

Ronalds Ķēniņš. Kā vienīgais no spēlētājiem iekļāvās sastāvā, neaizvadījis nevienu pārbaudes spēli. Tādēļ pie valstsvienības ritma nācās pierast. Aktuālais Šveices čempions Ķēniņš ļāva spīdēt maiņas biedriem Daugaviņam un Rēdliham-jaunākajam, bija mazāk manāms, tomēr cipariski – plusos. Četri punkti, lietderība nelielos, bet plusos (+1), mikromači ar pozitīvu tendenci. Šis Ķēniņam ir ceturtais pasaules čempionāts “pie lielajiem”, un rakstāms pozitīvajā bilancē.

Roberts Lipsbergs. Nolanam labpatīk pavilkt uz augšu jaunos, kas savos debijas čempionātos mēdza izšaut. Piemēri ir. Šogad “pilnā loze” gadījās diviem debitantiem (trijiem, ja pieskaita reāli nespēlējušo trešo vārtsargu), viens no kuriem bija 19 gadus vecais Roberts Lipsbergs. Jau pirmajā spēlē trešajā maiņā kopā ar vienaudzi,  izlases vienīgo NHL uzbrucēju Zemgu Girgensonu un KHL ranga Top-uzbrucēju Miku Indraši. Arī otrajā spēlē bija iespēja uzspēlēt šādā komplektā. Ko vēl varētu vēlēties savā debijā? R.Lipsbergs kā debitants neizgāzās, tomēr iespēju, šķiet, neizmantoja “līdz galam”. Bet arī tā ir pieredze, atliek vien novēlēt veiksmes turpmāk.

Gints Meija. Viens no izlases uzbrucēju bēdīgākās statistikas īpašniekiem. Ka mazākuma uzbrucējiem mikromaču (MM) statistiku “izcūko” mazākumā zaudētie vārti, ir ierasta netaisnība. Tomēr Gintam Meijam ir ne tikai katastrofa MM ailītēs, bet arī otrs sliktākais lietderības koeficients (-4). Kā zinām lietderības koeficientu neietekmē “iekritieni” mazākumā… (Meijam šis bija piektais pasaules čempionāts.)

Aleksandrs Ņiživijs. Ir viens no pasaules rekordistiem – viņam šis bija 14.-ais pasaules čempionāts elitē un 16.-ais, ja ierēķina arī B grupu. Tādi veterāni pasaules vēsturē ir bijuši tikai daži. Mazliet pulvera vēl ir, dažas epizodes izdevās lieliski… Sūtīt pensijā nebūtu korekti, īpaši, ja uzbrucējs ir “pierunāts” palīdzēt izlasei, kad virkne vadošo uzbrucēju nevar. Iespējams, pie atbilstošas apstākļu sakritības pat varētu būt izlasei noderīgs vēl kādu gadu. Tomēr statistiski no otrās maiņas uzbrucējiem (ar laika devu vairākumā) varētu prasīt kaut ko vairāk par diviem vārtu guvumiem uz visiem un sinhroni negatīvu lietderību.

Miķelis Rēdlihs. Miķeļa devītais pasaules čempionāts ir izrādījies viņam īpaši veiksmīgs. Pēc šķidrām un aptuvenām sezonām Jaroslavļas Lokomotiv sastāvā no Rēdliha-jaunākā ir sagaidīts vairāk nekā varēja nojaust no sezonas snieguma. Viņš ar 6 punktiem ir rezultatīvākais izlasē, ir iekļauts 3 labāko vīru sastāvā, ir lietderīgs un mikromači plusos. Pelnīti viens no labākajiem valstsvienībā.

Juris Štāls. Izlases “kapļu” rindai pieskaitītais Štāls pamanījies 6 spēlēs saražot 3 rezultativitātes punktus – tikpat, cik, piemēram, ar būtiski lielāku spēles laiku un vairākuma izspēli bruņotais komandas kapteinis 7 spēlēs. Vairāk nekā astoņi citi izlases uzbrucēji. Turklāt Štāls ir viens no pieciem izlases uzbrucējiem, kuriem šajā pasaules čempionātā ir bijis pozitīvs lietderības koeficients. Neslikti “kaut kādam” hroniskam ceturtās maiņas “čekerim”. Štālam šis bija septītais čempionāts, un pirmoreiz tas ir tik rezultatīvs. Iepriekšējo sešu turnīru summā vispār tikai divi rezultativitātes punkti gūti (abas piespēles – 2010. gada pasaules čempionātā).

Herberts Vasiļjevs. Kopā ar kapteiņa uzšuvi uzņēmās centra uzbrucēja pienākumus, iemetienos bija piektais labākais visa čempionāta centra uzbrucēju uzskaitē (62,24% uzvarētu iemetienu). Savus 3 rezultativitātes punktus sakrāja. Lietderība gan mīnusos (-2). Lai atvēzētos vērienīgai kritikai, roka neceļas. Ne tikai tāpēc, ka veterāns pieteicās palīdzēt izlasei it kā tukšākā komplektācijas periodā un deficītajā centra postenī. Lai arī kapteiņa maiņa faktiski bija otrā un strādāja vairākumos, kas liek no tās prasīt vairāk, tomēr paša Vasiļjeva sniegums statistiski ir nedaudz virs vidējā. Ja gribējām vairāk par 11. vietu čempionātā, tad arī Vasiļjeva maiņai vajadzēja mest vairāk un strādāt lietderīgāk. Ja šī vieta izlasei ir objektīva, tad viss ir normas robežās. Izvēlies, ko vēlies! P.S. Herbertam tas bija 11.-ais pasaules čempionāts, un vairāk par 3 punktiem viņš ir guvis tikai divos (2007.g. – 5 punktus; 2009.g. – 9 punktus). Izlases kapteiņa godā jau trešais čempionāts (iepriekšējie – 2010., 2011.).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com; MM = mikromači (uzvaras/zaudējumi vienas spēles ietvaros; MM vārti = mikromačos gūto/zaudēto vārtu attiecība; met. = paša veiktie metieni pa pretinieku vārtiem):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	7	3+3	+2	4:2	10:5	2	9	17:19
2.	Kaspars Daugaviņš	7	2+3	+4	4:1	12:5	12+30	20	19:52
3.	Miks Indrašis	7	2+2	±0	3:2	6:4	2	8	15:56
4.	Ronalds Ķēniņš	7	0+4	+1	4:2	6:4	4	13	14:01
5.	Juris Štāls	6	1+2	+1	2:1	4:4	6	4	10:50
6.	Herberts Vasiļjevs C	7	1+2	-2	2:1	4:4	4	8	15:21
7.	Zemgus Girgensons	6	2+0	+1	3:1	8:6	9+20	12	16:40
8.	Aleksandrs Ņiživijs	7	1+1	-2	2:1	4:3	4	5	15:15
9.	Gints Meija	7	1+1	-4	1:6	2:9	2	7	11:44
10.	Mārtiņš Cipulis	7	0+2	-2	1:2	4:5	2	15	16:36
11.	Koba Jass	4	1+0	±0	1:1	1:1	0	2	6:08
12.	Armands Bērziņš	6	0+1	-1	1:2	1:2	0	1	5:10
13.	Andris Džeriņš	7	0+1	-3	1:5	3:10	2	4	12:20
14.	Roberts Lipsbergs	3*	0+0	-1	0:1	0:1	2	0	6:37*

* Te un nākamajā tabulā norādīts spēļu skaits, kurā attiecīgais spēlētājs reāli saņēmis spēles laiku, nevis tikai bijis pieteikumā. Arī vidējais spēles laiks norādīts atbilstoši reālajam spēles laikam. Šajos statistikas rādītājos ir atšķirība no IIHF oficiālās statistikas, kas fiksē visas spēles pieteikumā un no tām rēķinātu vidējo spēles laiku.

AIZSARGI

Guntis Galviņš. Šosezon bez noteiktas darbavietas klīstošais (10 spēles Jugra KHL, 15 spēles AIK Zviedrijas SHL) aizsargs kļuva itin noderīgs Latvijas izlases komplektam, kuram šosezon nācās iztikt bez 5 aizsargiem no Soču olimpiskā komplekta. Kopumā Galviņa sniegums ir aptuveni izlases aizsargu statistikas viduslīnija. Tomēr sliktā ziņa ir mikromači – tikai vienā spēlē tie uzvarēti, četrās – zaudēti. Ir trīs aizsargi, kuriem lietderības koeficients ir bēdīgāks, bet nav neviena aizsardzības vīra, kuram būtu tik bēdīga mikromaču starpība (1:4; nejaukt ar MM vārtu starpību). Galviņam Minskā bija astotais pasaules čempionāts.

Jānis Jaks. Otrs izlases debitants. Jakam tas izdevies 18 gadu vecumā. Laukumā devās tikai vienā spēlē – pret Krievijas izlasi un laukumā sabija tikai septiņarpus minūtes. Plašiem secinājumiem apjoms par mazu, bet savu iespēju “neizlēja”. Varoņdarbus pret Znaroka un Vītoliņa trenētajiem krieviem Jānis Jaks nerādīja, un diezin vai kāds tos no viņa gaidīja. Debijai un kā investīcija nākotnē “ir okei”.

Māris Jass. Izlases aizsargs ar vienu no mazākajiem spēles laikiem (mazāk tikai Jakam un Laviņam) ir izrādījies itin lietderīgs. Interesanti, ka ir vienīgais no “pilna laika” aizsargiem izlasē, kurš šajā pasaules čempionātā nav zaudējis nevienu spēli kā mikromaču! MM bilance ir labākā starp aizsargiem un līdz ar Daugaviņu labākā izlasē. Viņam arī kopā ar Jēkabu Rēdlihu labākais lietderības koeficients starp aizsargiem (+3). Var patikt vai nepatikt Māris Jass, bet viņš šajā pasaules čempionātā bija viens no labākajiem aizsargiem. (Viņam šis bija ceturtais PČ; pirmoreiz jau 2006.g.).

Artūrs Kulda. Izlases tālšāvējs-lielgabals bija labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē un starp aizsargiem visā pasaules čempionātā. Tādēļ arī nevarēja palikt ārpus valstsvienības 3 labāko vīru sastāva. Kuldam arī vidēji lielākais spēles laiks izlasē, pozitīvs lietderības koeficients (+2) un mikromaču cipari. Artūram tas ir saturiski un arī statistiski vislabākais čempionāts (arī ceturtais pēc skaita).

Rodrigo Laviņš. Izlases veterāns atsaucās palīdzēt valstsvienībai laikā, kad aizsargu pozīcijās draudēja vakuuma iestāšanās. Aizvadīja visas astoņas pārbaudes spēles pirms čempionāta, un no izlases komplektētāju puses būtu rupji, ja viņu nepaņemtu. Laviņam jau sen nav nevienam nekas jāpierāda. Viņš ir “pēdējais mohikānis” – vienīgais vēl spēlējošais no atjaunotās izlases pirmās spēles sastāva (1992.g. novembrī). Šis viņam bija 12.-ais pasaules čempionāts elitē, vēl divi aizvadīti B un C grupās. Šajā pasaules čempionātā pie teikšanas laukumā tika maz; rēķinot spēļu summu, viņam bija otrs mazākais spēles laiks no aizsargiem. Savas kļūdas labot treneri īpaši neļāva; tādēļ statistika vērtējama uzmanīgi. Bet visādi citādi – paldies Rodrigo Laviņam par Latvijas hokejam veltītajiem gadiem. Un bez jebkādas skepses – arī #2 ir rezervēšanas vērts.

Georgijs Pujacs. Ja kādam aizsargam ir katastrofāla statistika pasaules čempionātā, tad šoreiz tas ir Georgijs Pujacs – vīrs ar otru lielāko spēles laiku valstsvienībā. Īpaši negatīvs lietderības koeficients (-7) un mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu trafiks 4:12!!! Tas nozīmē, ka Pujacs bija laukumā pusē visu gadījumu, kad Latvijas izlase piedzīvoja vārtu zaudējumu (kopā 24 reizes 7 spēlēs). Respektīvi, devītais pasaules čempionāts G.Pujacam ir gadījies statistiski bēdīgākais starp šiem turnīriem.

Jēkabs Rēdlihs. Savukārt Rēdlihs-vidējais, kurš nereti atradies izlases sastāvā tuvāk robežai starp iekļūšanu / neiekļūšanu, ir viens no diviem statistiski veiksmīgākajiem aizsargiem šajā pasaules čempionātā. Lietderība plusos (+3), mikromači un to vārtu starpība – arī. Pat divas piespēles saskaitītas. Jāpiebilst, ka 32 gadus vecajam Jēkabam Rēdliham šis bija tikai ceturtais pasaules čempionāts.

Kristaps Sotnieks. Arī šajā turnīrā uzspīdēja ar atsevišķām efektīgām epizodēm – pildot vārtsarga funkcijas pie tukša vārtu stūra, vai, piemēram, atstājot bez vārtu guvuma divus šveiciešus, kas skrien uz tukšiem vārtiem. Tomēr, neskatoties uz mirkļu skaistumu, kopējo ainavu nedaudz koriģē statistika, kas video “hailaitus” (skaistās epizodes) un estētiku nepazīst. Sotniekam arī vārtu guvums un 3 rezultatīvas piespēles ir, bet aizsargu darba pamatparametros mīnusi – lietderībā (-2), mikromači (1:3), MM vārtu starpība (6:10). Bez dzejas paliek diezgan prozaiska situācija… (K.Sotniekam šis bija sestais pasaules čempionāts.)

Latvijas izlases aizsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Jēkabs Rēdlihs	7	0+2	+3	2:1	6:4	4	5	13:51
2.	Māris Jass	7	0+0	+3	3:0	4:1	10+10	5	8:12
3.	Artūrs Kulda	6	4+1	+2	3:2	10:7	4	13	24:21
4.	Jānis Jaks	1*	0+0	±0	0:0	0:0	0	0	7:35
5.	Guntis Galviņš	7	0+1	-1	1:4	4:8	0	9	21:45
6.	Kristaps Sotnieks	7	1+2	-2	1:3	6:10	8	7	22:13
7.	Rodrigo Laviņš	4*	0+0	-2	0:2	1:3	6	0	8:32*
8.	Georgijs Pujacs	7	1+1	-7	1:3	4:12	4	14	23:09

–

VĀRTSARGI

Edgars Masaļskis. Bija statistiski veiksmīgāks par savu kolēģi. Divās spēlēs (no 3) palīdzēja komandai uzvarēt, vidēji spēlē “ielaida” mazāku apjomu (2.69). Tomēr vismaz 40% spēles laika saņēmušo 20 vārtsargu uzskaitē šajā čempionātā Masaļskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem tikai 15. vietu (88,24%), pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu apjoma (GAA) – 11. vietu (2.69). T.i., tuvāk tam galam, kurā vietu ieņēmusi Latvijas izlase. (Edgaram Masaļskim šis bija 13.-ais pasaules čempionāts; tiesa, 2 no tiem bija bez spēles laika. Ar turnīru skaitu Masaļskis ir viens no pasaules rekordistiem.)

Kristers Gudļevskis. Lai arī statistikā viņam skaitās viena uzvarēta spēle (no četrām), tomēr neviens spēles mikromačs summā nav vinnēts… Uzvarētajā spēlē pret ASV Gudļevskim mikromačs ir neizšķirts, jo viena vārtu guvuma laikā viņš bija pametis laukumu, dodot vietu laukuma spēlētājam. Kopumā Gudļevskim šis turnīrs ir nesalīdzināmi vājāks par pērngada debiju pasaules čempionātā. Abos pasaules čempionātos bija pa 4 spēlēm, bet: atvairīto metienu procents – šogad 89,13% (2013.g. 92,50%); vidēji spēlē vārtu zaudējumi – šogad 3.79 (pirms gada 2.22); mikromaču vārtu starpība – šogad 9:15 (pērn 9:9). Skaidrs, ka nav tā, ka Gudļevskis būtu ķēdes vājākais posms. Taču taisnības pēc, un bez īpašas iecietības uz mūsu retajiem ziemeļamerikāņiem, Gudļevskim šis bija švaks turnīrs. 20 pamatvārtsargu konkurencē Gudļevskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem 12. vietu un šajā “ciparā” ir labāks par Masaļski. Bet pēc “caurlaidības” vidēji spēlē – 19. vietu (no 20 konkurentiem)…

Ivars Punnenovs. Gribējās vismaz vienā spēlē, vismaz uz periodu laukumā redzēt 19-gadus jauno Punnenovu, kuram nu jau 30. maijā palika 20. Šveices galvenajā līgā (NLA) spēlējošais un nereti vienaudža Elvja Merzļikina panākumu ēnā palikušais Punnenovs bez jautājumiem brauca kā trešais vārtsargs. Kas zin, varbūt gadītos vēl viens Nolana “atklājums” un tikpat daudzsološs kā Gudļevskis pirms gada. Atliek novēlēt veiksmi un spēles laiku nākotnē.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	GAA	MM	MM vārti	sods	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	3	2-1	88.24%	2.69	2:1	9:8	0	178:30
2.	Kristers Gudļevskis	4	1-3	89.13%	3.79	0:3	9:15	0	237:30
3.	Ivars Punnenovs	0	–	–	–	–	–	–	–

–

Cipari vairāk:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 2014. g. Minskā (atskaitot MM) – iihf.com
• Minskas čempionāta lapa – iihfworlds2014.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā: tepat
• Debiju salīdzinājums izlasē pasaules čempionātos: tepat

[Pirmā, trešā (Mika Indraša), piektā (Miķeļa Rēdliha), sestā (Māra Jasa un Kristera Gudļevska) un devītā (Edgara Masaļska) foto avots: iihf.com. Otrā (Kaspara Daugaviņa), ceturtā un astotā (Jēkaba Rēdliha) foto avots: Latvijas Hokeja Federācijas profils facebook.com tīklā. Septītā (Artūra Kuldas) foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Kurš brauks uz Minsku? Latvijas izlases kandidāti ciparos

Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?

Kopumā 8 pārbaudes spēlēs iztaustīti 26 uzbrucēji, 14 aizsargi un 6 vārtsargi. Izlases rīcībā vēl “skaitās” 31 spēlētājs, ieskaitot šopavasar izlases spēlēs “nepārbaudīto” Ronaldu Ķēniņu. Bet uz Minsku brauks tikai 25.

Ņiživijs kā rezultatīvākais

Protams, pārbaudes spēlēs, kur strāvo eksperimenti, statistika nav galvenais. Tomēr jāatzīmē, ka Bratislavas spēlēs rezultatīvākais ir bijis uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs ar 3 rezultatīvam piespēlēm. Ar 2 punktiem ir atzīmējies Mārtiņš Cipulis (1+1) un Andris Džeriņš (0+2). Jāpiebilst, ka Džeriņam ir labākais lietderības koeficients (+2) un mikromaču vārtu attiecība (2:0).

Interesanti, ka bēdīgākos ciparus ir sakrājis Zemgus Girgensons; viņam mikromaču vārtu attiecība ir 0:4 (!!!) un lietderības koeficients -2… Respektīvi, Girgensons bija laukumā četru vārtu zaudējumu (no 5) laikā pret slovākiem. Ar to pieticis, lai vispār šopavasar uzspēlējušo 26 uzbrucēju statistikas sarakstā ierindotos pēdējā (!) vietā. Tas gan ir “mājiens” statistiķiem, ka secinājumiem ar vienu-divām spēlēm ir par maz.

Kopumā Bratislavas spēlēs laukumā devās 14 uzbrucēju; mājās palikuši vēl četri uzbrukuma vīri – Koba Jass, Roberts Jekimovs, Ronalds Ķēniņš, Miķelis Rēdlihs. Attiecīgi no 18 uzbrucējiem jāatsijā četri puiši, jo tradicionālais uzbrucēju komplekts pasaules čempionātam ir 14.

Prognozēt galvenā trenera Teda Nolana pilno izvēli ir sarežģīti; īpaši tāpēc, ka klātienē redzējis viņš ir tikai divas pēdējās spēles. Tomēr rādās, ka uz 13. un 14. uzbrucēja pozīcijām seši pretendenti ir – Bērziņš, Bičevskis, K. Jass, Jekimovs, R. Lipsbergs, Saulietis. No kuriem tad četriem būtu jāpaliek ārpus Minskas komplekta.

Latvijas izlases uzbrucēju statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk; MM = mikromaču vārtu starpība):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	MM	sods
1.	Aleksandrs Ņiživijs	2	0+3	±0	3:2	0
2.	Mārtiņš Cipulis	2	1+1	-1	2:3	0
3.	Andris Džeriņš	2	0+2	+2	2:0	0
4.	Roberts Bukarts	1	1+0	+1	1:0	0
	Kaspars Daugaviņš	1	1+0	+1	1:0	0
6.	Armands Bērziņš	2	1+0	+1	1:0	2
7.	Herberts Vasiļjevs C*	2	1+0	±0	2:1	2
8.	Māris Bičevskis	2	0+1	+1	1:0	35
9.	Miks Indrašis	2	0+0	±0	0:0	0
10.	Juris Štāls	1	0+0	±0	0:0	2
11.	Roberts Lipsbergs	2	0+0	±0**	0:0**	2
12.	Gints Meija	2	0+0	±0	1:2	0
13.	Kaspars Saulietis	2	0+0	-1	0:1	2
14.	Zemgus Girgensons	1	0+0	-2	0:4	2

* Otrajā spēlē (pret Norvēģijas izlasi) kapteinis bija Herberts Vasiļjevs. ** Slovakiahockey.sk statistikas uzskaitē ir nepilnības; Latvijas izlases pirmā vārtu guvuma laikā laukumā bija arī Roberts Lipsbergs, kurš nav norādīts (bet ir atzīmēti vienlaikus laukumā esoši 3 aizsargi).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	sods
1.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+5	±0	5:3	0
2.	Miķelis Rēdlihs	1984.	2	3+1	+2	4:0	0
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	5	2+2	-3	5:7	0
4.	Kaspars Daugaviņš	1988.	3	1+3	+2	6:1	2
5.	Herberts Vasiļjevs	1976.	4	3+0	±0	4:2	4
6.	Miks Indrašis	1990.	5	1+2	+3	5:0	0
7.	Roberts Bukarts	1990.	6	2+0	-2	2:4	2
8.	Juris Upītis	1991.	4	1+1	±0	2:1	0
9.	Andris Džeriņš	1988.	8	0+2	-3	3:6	2
10.	Armands Bērziņš	1983.	5	1+0	+1	2:1	4
11.	Juris Štāls	1982.	6	1+0	±0	2:3	4
12.	Gints Meija	1987.	6	1+0	-2	2:5	0
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	3	1+0	-3	1:4	0
14.	Roberts Lipsbergs	1994.	4	0+1	+1*	1:0*	2
15.	Māris Bičevskis	1991.	7	0+1	+1	3:1	39
16.	Gunārs Skvorcovs	1990.	3	0+1	±0	1:1	0
17.	Roberts Jekimovs	1989.	5	0+1	-2	3:4	4
18.	Kaspars Saulietis	1987.	6	0+1	-2	2:3	4
19.	Jānis Ozoliņš	1989.	1	0+0	±0	0:0	0
20.	Koba Jass	1990.	2	0+0	±0	0:0	4
21.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	2	0+0	±0	0:0	2
22.	Miks Lipsbergs	1991.	1	0+0	-2	0:2	0
23.	Edijs Brahmanis	1983.	2	0+0	-2	0:2	4
24.	Artūrs Ozoliņš	1988.	2	0+0	-2	0:3	0
	Edgars Kļaviņš	1993.	2	0+0	-2	0:3	0
26.	Zemgus Girgensons	1994.	1	0+0	-2	0:4	2

* Oficiālajā statistikā ir nepilnības. Piemēram, Latvijas – Slovākijas izlašu spēles mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu uzskaitē. Piemēram, reāli Roberta Lipsberga lietderības koeficients ir +2 un 2:0, bet kādam no spēlētājiem lietderības koeficients un MM attiecība ir par vienu mīnusā.

Māris Jass un Jēkabs Rēdlihs aizsargu Topā

Uz Bratislavu aizbrauca deviņi aizsargi, no kuriem uzspēlēja visi, izņemot veselības lietas kopjošo Artūru Kuldu. Veiksmīgākā statistika starp aizsargiem fiksēta pāriniekiem Mārim Jasam un Jēkabam Rēdliham; abiem pa +3 un mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu bilance 3:1. Izteikti bēdubrāļi abu spēļu summā nav saskatāmi, lai gan kļūdas bija arī pirmo divu pāru aizsargu vingrinājumos (Laviņš – Sotnieks; Galviņš – Pujacs).

Tā kā vēl pirms Bratislavas spēlēm treniņus ar izlasi beidza Mārtiņš Gipters un Maksims Širokovs, bet mājās palika Mārtiņš Porejs, tad treneriem jāizvēlas 8 no 10 aizsargiem. (Čempionātā parasti piedalāmies ar astoņiem aizsargiem.) Teds Nolans ir interesants “putns”, bet pēc pārpaudes spēlēm rādās, ka uz astotā aizsarga vietu dalībai Minskā pretendē – Jaks, Porejs, Saviels. Diviem būs jāpaliek mājās.

Latvijas izlases aizsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

	aizsargs	sp.	punkti	+/-	MM	sods
1.	Jēkabs Rēdlihs	2	0+0	+3	3:1	0
2.	Māris Jass	2	0+0	+3	3:1	2
3.	Georgijs Pujacs C*	2	0+1	±0	2:2	2
4.	Jānis Jaks	2	0+0	±0	0:0	0
	Agris Saviels	2	0+0	±0	0:0	0
6.	Kristaps Sotnieks	2	0+0	-1	1:2	0
7.	Guntis Galviņš	2	0+0	-1	1:2	2
8.	Rodrigo Laviņš	2	0+0	-1	1:2	6
–	Artūrs Kulda	0	–	–	–	–

* Pirmajā spēlē (pret Slovākijas izlasi) kapteinis bija Georgijs Pujacs.

Latvijas izlases aizsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	sods
1.	Māris Jass	1985.	3	0+0	+3	3:1	2
2.	Artūrs Kulda	1988.	3	0+1	+2	4:0	0
3.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	5	0+0	+1	4:4	2
4.	Rodrigo Laviņš	1974.	8	0+3	±0	7:6	8
5.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+1	±0	2:2	2
6.	Kristaps Sotnieks	1987.	5	0+0	±0	5:3	4
7.	Ēriks Ševčenko	1991.	2	0+0	±0	1:0	0
8.	Guntis Galviņš	1986.	7	1+0	-1	5:5	4
9.	Artūrs Salija	1992.	1	0+0	-1	0:1	2
10.	Maksims Širokovs	1982.	4	0+0	-1	2:4	0
11.	Mārtiņš Gipters	1989.	5	0+0	-1	1:3	2
12.	Jānis Jaks	1995.	8	0+0	-3	1:4	2
13.	Agris Saviels	1982.	6	0+0	-4	1:6	0
14.	Mārtiņš Porejs	1991.	4	0+0	-4	0:5	0

*

Vārtsargu sastāvs skaidrs. Atliek – secība

Vārtsargu pārbagātības jautājums ir atrisināts; uz Slovakiju acīmredzot aizbrauca čempionātam paredzētais komplekts – Edgars Masaļskis, Kristers Gudļevskis, Ivars Punnenovs. Vēl pirms turnīra no kandidātu loka tika atbrīvots Ervīns Mustukovs, bet turnīra laikā Rīgā palikušais Elvis Merzļikins vairs nepretendē uz vietu sastāvā.

Tagad tik jātiek skaidrībā ar secību.

Latvijas izlases vārtsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

	vārtsargs	sp.	min:sek	atv. met	atv. %	GAA	sods	MM
1.	Kristers Gudļevskis	1	60:00	30 no 30	100%	0.00	2	2:0
2.	Edgars Masaļskis	1	59:50	20 no 25	80.0%	5.01	0	3:5
3.	Ivars Punnenovs	0	0:00	–	–	–	0	–

*

Latvijas izlases vārtsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	GA	sods	MM
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	1	60:00	0.00	2	2:0
2.	Ivars Punnenovs	1994.	2	91:07	1.32	0	5:2
3.	Elvis Merzļikins	1994.	1	28:88	2.11	0	2:1
4.	Ervīns Muštukovs	1984.	1	20:00	3.00	2	1:1
5.	Edgars Masaļskis	1980.	3	179:11	3.01	0	7:9
6.	Jānis Kalniņš	1991.	2	100:00	5.40	0	1:9
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	0:00	–	0	–

*

Plašākam skatam:

• Slovakia Cup 2014 spēļu statistika – hockeyslovakia.sk (pret Slovākiju; pret Norvēģiju)
• Šī pavasara pārējo spēļu statistika: tepat (pret Somiju; pret Krieviju; pret Franciju)
• Par izlases sastāva komplektāciju, aizsargu atlasi utt. (autors Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Elvis Merzļikins dodas prom – sportacentrs.com
• Ervīns Muštukovs, Mārtiņš Gipters, Masksims Širokovs prom – apollo.lv

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Francijas izlasi 2014. gada 26. aprīlī.  Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profilsfacebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše).]

Latvijas izlase franču gaumē

Drīzāk jau franči Latvijas izlases gaumē, ko apliecina 2:1 un 6:3. Tomēr rēķinoties ar pārbaudes spēļu (EHC) rezultāta maznozīmību un neskatoties uz divām uzvarām, “šaurās vietas” jāsaskata un secinājumi jāveic. Protams, interesi rosina arī blakusfaktors – ar katru spēli izlases sastāvs kļūst nopietnāks un pietuvinātāks Minskas versijai. Pēc kā mūsējie izskatījās spēlēs pret Franciju?

Indrašis – Daugaviņš – M. Rēdlihs

Teda Nolana prombūtnes laika aktuālais treneris Toms Kūlens jau ir “piedraudējis”, ka šis uzbrucēju virknējums varētu saglabāties arī uz pasaules čempionāta “skatuves”. Trio sniegums spēlēs pret Francijas izlasi izskatījās itin pieklājīgs, neraugoties uz to, ka diviem vīriem šajā pārbaudes ciklā šīs bija pirmās spēles izlasē, bet vienam (Indrašim) – 2./3. spēle ar pakāpenisku atkopšanos no traumas. Šis grupējums nokārtoja pusi no abu franču spēļu vārtu guvumiem (4 no 8), bija vienīgie uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu un bija mācējuši mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu summā “sarīkot” četru vārtu guvumu starpību.

Īpaši medīgs un “izslāpis” izskatījās pie Jaroslavļas dzelzceļniekiem divas švakas sezonas aizvadījušais Miķelis Rēdlihs; viņa četri punkti (3+1) ir arī rezultatīvākais sniegums abu spēļu summā. Ļoti pieklājīgi arī pārbaudes spēļu ritmam izskatījās Ženēvas hokeja kluba zvaigzne Kaspars Daugaviņš. Pēc skaistas spēles un vārtu guvumiem “izbadējies” arī Miks Indrašis; pie saviem punktiņiem tika, bet līdz ierastajai formai vēl jātiek, kam vēl ir laiks līdz Minskai – nedēļas divas.

Ņiživijs/Jekimovs – Vasiļjevs – Cipulis

Kombinācija ar Vasiļevu, Cipuli un Ņiživiju Latvijas izlasei nav tik sena, kā mēdz mālēt, bet tomēr ir 2009. – 2011. gadu pasaules čempionātu un olimpiādes reinkarnācija. Trīs gadus vīri bija katrs savos darbos, un izlasē cīnījās tikai Mārtiņš Cipulis un pa retam – Aleksandrs Ņiživijs. Bet nu – arī Herberts Vasiļjevs ir atpakaļ ierindā, par ko saņēmis kapteiņa uzšuvi, kā arī nopelnījis labākā spēlētāja pagodinājumu otrajā spēlē.

Labā ziņa – veterāni (Ņiživijs un Vasiļjevs – abiem pa 37) grib spēlēt un “ar prātu un pīpēšanu” spēj izdarīt vairāk nekā jaunie, pus-jaunie ar kājām… (Tiesa, maiņas biedrs Mārtiņš Cipulis joprojām ir ātrs un ņiprs, neatpaliekot no jaunajiem.) Pirmajā spēlē “Ņiživija lomu” pildīja Roberts Jekimovs, un, rādās, ka ar Aleksandru Ņiživiju abi pārējie sapratās labāk. Tomēr nevajadzētu pārvērtēt virknējuma ‘Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis’ vēsturisko saprašanos un mentālo tuvību. Būtu interesanti pie veterāniem redzēt kādu “jauno, perspektīvo” vai arī kādu šī virknējuma personāžu kā gudrības porciju kādā “skrējēju virknējumā”.

Meija – Džeriņš – Saulietis

Abu franču spēļu iespēlētais virknējums šādā komplektā acīmredzot tiek pārbaudīts Minskas čempionāta ceturtās maiņas lomai. Ja vērtē no šāda viedokļa, tad īpašu pretenziju īsti nav. Pirmais mazākuma pāris ‘Džeriņš – Meija’ darbu padarīja pieklājīgi, ja jau vārtu zaudējumu viņu darba laikā nebija. Bet vienādos sastāvos virknējums piedzīvoja divus caurkritienus ar degošām lampiņām aiz Latvijas izlases vārtiem. Situāciju pieklājīgāku padarīja realizētais Ginta Meijas izskrējiens, ļaujot virknējumam palikt lietderībā pie -1. Bet, ja šo maiņu vērtē uzbrukuma (ne jaukšanas un ciešanas) maiņas griezumā, tad – varētu labāk… Meijas simpātiskais 1-pret-1 faktiski ir viena no retajām šī komplekta pamanāmajām epizodēm uzbrukuma zonā.

Štāls – Bērziņš – K. Jass

Pirmās franču spēles ceturtā maiņa palika pa nullēm, kas lomu sadalījumā nozīmē labu rezultātu. Arī ņemot vērā, ka ‘Bērziņš – Štāls’ bija otrs mazākuma pāris. BET šajā gadījumā ir statistiķu fiksētais viens metiens pa Francijas izlases vārtiem šo vīru izpildījumā visas spēles garumā. Visu cieņu pretiniekiem frančiem, tomēr tā nav ne Krievija, ne Somija… Jā, un vietu sastāvā nemaz nav tik daudz, lai pietiktu visiem.

R. Lipsbergs – Bičevskis – Bukarts

Otras spēles ceturtā maiņa arī palika “pa nullēm”, bet pretinieku vārtus apdraudēja nedaudz biežāk. Vismaz statistiķi fiksējuši 3 metienus. Mazākumā vīriem (Bičevskis – Bukarts) un vispār Latvijas izlasei otrajā spēlē sanāca spēlēt tikai vienreiz; “ziepes savārītas” nebija, turklāt šajā spēles nogrieznī Māris Bičevskis nopelnīja Latvijas izlasei vairākumu. Skaitlisko pārsvaru valstsvienībai ienesa arī Roberts Lipsbergs, šī izlases komplekta otrs jaunākais spēlētājs (pa labi novietotajā attēlā #40).

Ja meklē mīnusus, tad maiņas uzbrucēju darbības bija diezgan individuālas, risinājumi – personiski un bieži vien, neredzot partnerus. Kas zināmā mērā loģiski, jo no šīs maiņas uz Minskas sastāvu reāli pretendē kāds viens uzbrucējs. Katram ir savi plusi: Māris Bičevskis – mazākuma vilcējs ar aicinājumu, centrs; Roberts Bukarts – var iemest; Roberts Lipsbergs – var spēlēt centrā un būtu laba “investīcija” nākotnē. Tomēr katram no viņiem ir/būtu stipri “jāiesvīst”, lai tiktu uz Minsku. Nebūtu arī pārsteigums, ja Minskas komplektā nebūs neviens no šiem puišiem. Jo uz 2-3 uzbrucēju vakancēm ir prāvs pretendentu loks.  Bet brauks Teds Nolans un “svaigu aci” redzēs visu no jauna.

Citi

Pirmdien (28. aprīlī) tiek solīts, ka izlasei piebiedrosies ne tikai galvenais treneris Teds Nolans, bet arī – uzbrucēji Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš. Savukārt, kopš pārtraukumā kopš spēlēm pret Krievijas izlasi mūsu valstsvienības kandidātu loku un treniņus pametuši uzbrucēji Lauris Bajaruns, Jānis Ozoliņš, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis.

Vēl joprojām nav pilnīgi skaidra informācija par uzbrucēju Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma varēšanu vai nevarēšanu pieslēgties. Tomēr pēc “noklusējuma” skaidrs – jo tuvāk maijs, jo iespējamība ar katru dienu būtiski samazinās…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Miķelis Rēdlihs	1984.	2	3+1	+2	4:0	9	0
2.	Kaspars Daugaviņš	1988.	2	0+3	+1	5:1	5	2
3.	Herberts Vasiļjevs C	1976.	2	2+0	±0	2:1	4	2
4.	Miks Indrašis	1990.	2	1+1	+2	4:0	9	0
5.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	1+1	-1	3:2	2	0
6.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	1	0+2	±0	2:1	1	0
7.	Gints Meija	1987.	2	1+0	-1	1:2	5	0
8.	Roberts Bukarts	1990.	1	0+0	±0	0:0	2	0
9.	Armands Bērziņš	1983.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Māris Bičevskis	1991.	1	0+0	±0	0:0	1	0
11.	Koba Jass	1990.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Roberts Lipsbergs	1994.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Juris Štāls	1982.	1	0+0	±0	0:0	0	0
14.	Roberts Jekimovs	1989.	1	0+0	-1	1:1	3	2
15.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	1:2	2	2
	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+0	-1	1:2	2	2

*

Galviņš – Kulda

Pirmais aizsargu pāris ir vienīgais, kuram mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu bilance ir pozitīvi sausa (abiem pa 3:0). Tā kā divi vārtu guvumi “gadījušies”, spēlējot vairākumā, tad lietderības koeficients kā Guntim Galviņam, tā Artūram Kuldam +1. “Statistisku pārmetumu” nav un nevar būt. Bet arī pirmā pāra izpildījumā bija saskatāms “tehnisks brāķis”, kuru meistarīgāki pretinieki varētu konvertēt Latvijas izlases vārtu apdraudējumā. Labā ziņa, ka “sliktās epizodes” biežāk bija spēlējot vairākumā un pretinieku zonā, bet retāk savas aizsardzības areālā.

Laviņš – Sotnieks

Otrais aizsargu pāris attiecīgi bija arī otrs statistiski veiksmīgākais spēlēs pret konjaka un šampanieša dzimtenes dēliem. Lai arī uz abiem aizsargiem attiecas pa vienam vārtu zaudējumam, tomēr kā Kristaps Sotnieks, tā Rodrigo Laviņš aizvadīja kopumā labas spēles pret Francijas izlasi. Cīnījās mazākumā, piedalījās realizētā vairākumā un, patiesībā, liekus jautājumus daudz neradīja. Cita starpā, Laviņš abu spēļu summā – rezultatīvākais starp aizsargiem. Savukārt, Sotnieks atzīts par labāko pirmajā spēlē pret frančiem. Pelnīti gan spēles griezumā, gan pārbaudes ciklā kopumā.

Gipters, M. Jass, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs

Tā kā izlases rīcībā ir arī Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs, tad uz divām aizsargu vakancēm pretendē seši pārējie. Vai pieci, ja neskaita pirmajā franču duelī savainojumu guvušo Māri Jasu. Atgādinājumam, tradicionālais komplekts pasaules čempionātā = 8 aizsargi + 14 uzbrucēji + 3 vārtsargi.

Latvijas izlases šī gada pavasara 6 spēļu summā no šiem pieciem pretendentiem (Gipters, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs) “statistiski vistuvāk” valstsvienībai atrodas Gipters un M. Širokovs. Mārtiņš Gipters piedalījies 5 spēlēs, kurās iekrājis lietderības koeficientu -1 un mikromaču “apšaudes” attiecība 2:3. Maksims Širokovs ir netālu: 4 spēles; lietderība -1; MM vārtu guvumi/zaudējumi 2:4. Jāuzsver, ka pārējiem kā mīnusi ir lielāki, tā arī mikromaču cipari bēdīgāki. Statistika, protams, nav izšķirošs elements iekļaušanai sastāvā, tomēr nav nenozīmīgs. Kopumā vērtējot, Maksims Širokovs pieklājīgi atrādījās iepriekšējās spēlēs, kad sastāvs bija vēl salīdzinoši nepilnīgs. Savukārt izlases debitants Mārtiņš Gipters turas līmenī un joprojām ir izlases komplektā. Jā, “īsto” pretendentu pirmajās spēlēs bija mazāk, taču arī no treniņiem atbrīvoto netrūkst.

Izlases jaunākais cīnītājs – 18 gadus vecais Jānis Jaks kopā ar vecāko spēlētāju (Laviņš) ir vienīgie aizsargi, kuri pavasara tūrē līdz šim ir aizvadījuši visas sešas spēles. (Tikpat spēļu arī Andrim Džeriņam.) Sešu spēļu summā izlases debitants Jaks iekrājis lietderības koeficientu -3 un mikromaču rezultāta izmaiņu attiecību 1:4. Spīdoši nav, bet acīmredzot Kūlens ar draugiem taupa jauno aizsargu, lai atrādītu Tedam Nolanam. Bet Nolanam, kā zināms, patīk “pavilkt” jaunos un/vai nezināmos talantus. Ne bez viņa līdzdalības uz pasaules čempionātā ir varējuši atrādīties vai vismaz piedalīties tādi puiši kā Ralfs Freibergs, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Koba Jass, par kuru dalību pirms debijas čempionātiem mēdza vīpsnāt ne viens vien eksperts.

Bēdīgākā statistika sešu spēļu summā starp aizsargiem ir Porejam un Savielam. Statistikas “sānslīdes” lauvastiesa gadījusies spēlēs pret somiem, bet tomēr arī pēc tam savs mīnuss nedaudz krājies… Mārtiņam Porejam 4 spēlēs lietderība -4 un MM vārti 0:5. Agrim Savielam līdzīgi: 4 spēlēs -4 un 1:6. Pēdējo spēļu summā uz kopējā fona ne bez kļūdām, tomēr nav bijis tik dramatiski. Ja treneri vēl saglabās iespēju atrādīties, Slovākijas turnīrā var izskatīties savādāk. Bet vai dos? Saviela gadījumā treneriem noteikti patīk “izdiena” (pieredze) – seši pieaugušo pasaules čempionāti (viens pie Nolana), viena olimpiāde (tiesa, sen – 2006.).

P.S. Māris Jass pirmajā spēlē pret Francijas izlasi iedzīvojās stiprā gurna sasitumā, kā informē Latvijas Hokeja federācija. Kas nozīmējot “ārā no aprites” uz 4-5 dienām. Nebūs nekas dīvains, ja viņš tomēr pastiprinās konkurenci uz vietām aizsargu postenī.

P.P.S. Starplaikā pēc krievu spēlēm no Latvijas izlases kandidātu komplekta atvadījās ne tikai traumu guvušais aizsargs Ēriks Ševčenko, bet arī – Artūrs Salija. Bija runas par to, ka izlasei varētu piebiedroties Krišjānis Rēdlihs, tomēr taustāmu liecību par to nav.

Latvijas izlases aizsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Artūrs Kulda	1988.	2	0+1	+1	3:0	3	0
2.	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0	+1	4:1	3	2
3.	Guntis Galviņš	1986.	2	0+0	+1	3:0	2	0
4.	Rodrigo Laviņš	1974.	2	0+2	±0	3:1	3	0
5.	Agris Saviels	1982.	1	0+0	±0	1:1	2	0
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	2	0+0	±0	1:1	0	2
7.	Māris Jass	1985.	1	0+0	±0	0:0	0	0
8.	Jānis Jaks	1995.	2	0+0	-1	1:2	0	0
9.	Maksims Širokovs	1982.	1	0+0	-1	0:1	1	0
10.	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	-1	0:1	0	0

*

Konkrēta problēma ar vārtsargiem… Ir izvēle!

Edgars Masaļskis izpildīja savu “normatīvu” – palīdzēja uzvarēt pirmajā spēlē, bet otrajā deva “uz pusēm” vietu jaunajiem. Ivaram Punnenovam (#33 attēlā pa labi) tā bija otrā spēle, bet Elvim Merzļikinam (#30) – debija. Skaidrs, ka abu vēl junioru vecumam atbilstošo vārtsargu sniegumā varēja atrast kādu nepilnību, taču kopumā kā Punnenovs, tā Merzļikins sevi pieteikuši labi un uz trešā vārtsarga posteni turpina kandidēt.

Jo pirmās divas vietas rezervētas ilggadējai pamatvērtībai – Edgaram Masaļskim un sezonu NHL laukumā pabeigušajam Kristeram Gudļevskim. Teorētiski cīņā par trešā vārtsarga posteni piedalās izlases rīcībā esošais Ervīns Muštukovs. Taču Punnenova un arī Merzļikina salīdzinoši pieklājīgā debija attālina citus kandidātus. Jauno papildspēku ierašanās un varēšanas dēļ vēl nesen izlases kandidātu loku atstāja Jānis Kalniņš. Vienīgais iemesls, kādēļ Muštukovs varētu doties uz Minsku, lai demonstrētu vienlīdzību starp Ivaru Punnenovu un Elvi Merzļikinu, jo vārtsargu vietas ir 3 un kādam jāpaliek mājās… Šķiet, variants ņemt četrus vārtsargus netiek izskatīts.

Bet – “priekšā” vēl Nolans un turnīrs Slovākijā. Jāpiekrīt vērotājiem un ekspertiem, kas neatceras tik “biezu” pretendentu loku uz pasaules čempionāta vārtsargu vietām Latvijas izlasē…

Latvijas izlases vārtsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	atv. met.	atv. %	GAA	MM
1.	Edgars Masaļskis	1980.	1	60:00	36 no 37	97,30%	1,00	2:1
2.	Elvis Merzļikins	1994.	1	28:28	n/d	n/d	2,11	2:1
3.	Ivars Punnenovs	1994.	1	31:07	n/d	n/d	3,86	4:2

*

Uzziņām:

• Latvijas – Francijas izlašu spēļu statistika – eurohc.stats.pointstreak.com (25. aprīlī; 26. aprīlī);
• Latvijas Hokeja federācijas twitter konts – twitter.com
• Latvijas izlases trenera Toma Kūlena komentārs pēc franču spēlēm – sportacentrs.com
• Latvijas izlases komplektēšanas kopsavilkums pirms spēlēm pret Franciju (autors: Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Izlases spēlētāju statistika šī pavasara citās spēlēs: tepat (pret Somiju; pret Krieviju)

[Pirmo 4 un pēdējo divu (6., 7.) foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše). Šie foto fiksēti Latvijas izlases spēlēs pret Francijas izlasi 2014. gada aprīlī. Piektā (Kristapa Sotnieka) foto avots: lhf.lv (autors arī Mārtiņš Aiše). Šis fotoattēls fiksēts Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēlē 2013. gada 19. aprīlī.]

Latvija pēc Krievijas. Izlases komplektācijas stāvoklis

Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?

Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.

Gaidām snaiperus?

Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.

Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs Ņiživijs, Miķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.

Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).

Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…

Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.

Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…

Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Juris Štāls	1982.	2	1+0	+1	1:1	2	0
2.	Juris Upītis	1991.	2	1+0	±0	1:0	1	0
3.	Roberts Bukarts	1990.	2	1+0	±0	1:1	4	0
4.	Miks Indrašis	1990.	1	0+1	+1	1:0	0	0
	Roberts Lipsbergs	1994.	1	0+1	+1	1:0	0	0
6.	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+1	±0	1:0	5	0
7.	Roberts Jekimovs	1989.	2	0+1	±0	1:1	2	0
8.	Māris Bičevskis	1991.	2	0+0	±0	1:0	1	2
9.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	±0	1:1	4	2
10.	Jānis Ozoliņš	1989.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Aleksejs Širokovs	1981.	1	0+0	±0	0:0	1	0
13.	Koba Jass	1990.	1	0+0	±0	0:0	1	4
14.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	0:1	3	0
	Gints Meija	1987.	2	0+0	-1	0:1	3	0
16.	Mārtiņš Cipulis	1980.	1	0+0	-1	0:2	3	0

*

Kurš būs astotais aizsargs?

Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.

Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.

Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.

Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.

No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

f	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Rodrigo Laviņš C	1974.	2	0+1	+1	3:1	1	2
2.	Artūrs Kulda	1988.	1	0+0	+1	1:0	1	0
3.	Ēriks Ševčenko	1991.	2*	0+0	±0	1:0	0	0
4.	Maksims Širokovs	1982.	1	0+0	±0	1:1	1	0
5.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	1	0+0	±0	0:0	1	0
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	±0	0:0	0	0
8.	Kristaps Sotnieks	1987.	1	0+0	±0	0:0	4	2
9.	Agris Saviels	1982.	1	0+0	±0	0:1	1	0
10.	Guntis Galviņš	1985.	1	0+0	±0	0:1	0	0
11.	Jānis Jaks	1995.	2	0+0	-1	0:1	1	2
12.	Artūrs Salija	1992.	1	0+0	-1	0:1	0	2

*

Par daudz vārtsargu?

Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.

“Krievu spēlēs”  Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.

Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	U-Z	atv. met.	atv. %	GAA	„0”
1.	Ivars Punnenovs	1994.	1	60:00	1-0	49 no 49	100%	0.00	1
2.	Edgars Masaļskis	1980.	1	59:21	0-1	45 no 48	93.75%	3.03	0

*

Uzziņām:

• Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
• Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
• Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat

[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla  foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Jaunas sejas izlasē…

10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.

Patiesībā lielākā daļa no Ozolnieku “komplekta” izlasē ir jau spēlējuši vismaz pārbaudes spēlēs. Tikai deviņiem biogrāfijā nav atzīmēta neviena spēle nacionālajā izlasē. Pārējiem 25 vīriem šādas spēles lielākā vai mazākā apjomā ir fiksētas. Tomēr jāņem vērā, ka tik liels apjoms “iesācēju” izlases komplektā nav bieža parādība. Tiesa, izlases aprīļa sākumā izlases treniņos ir pieejami arī Latvijas izlases “veterāni” ar ļoti cienījamu spēļu skaitu valstsvienībā – aizsargs Rodrigo Laviņš (215 spēles), uzbrucējs Aleksejs Širokovs (163 sp.), vārtsargs Edgars Masaļskis (131 sp.), uzbrucējs Juris Štāls (118 sp.), aizsargs Guntis Galviņš (106 sp.).

“Raibās” uzbrucēju rindas

No Latvijas olimpiskās izlases sastāva ir divi uzbrucēji – Koba Jass un Juris Štāls, kuri turklāt nenospēlēja visas valstsvienības spēles Sočos, bet tika rotēti. Toties ar skatu nākotnē uzbrucēju rindās tiek pārbaudīti nesen junioru vecumu pāraugušie Toms Andersons. Edgars Kļaviņš un Artūrs Kuzmenkovs (visi dzimuši 1993. g.), no kuriem pēdējais (Kuzmenkovs) izlasē jau skaitās uzspēlējis. Bez izlases spēļu prakses vēl divi “jauniesauktie” uzbrucēji – Jānis Ozoliņš (1989.) un Miks Lipsbergs (1991.). Kopumā septiņiem uzbrucējiem (no 18) ir pieaugušo pasaules čempionātu pieredze.

Ozolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.

Bet visādi citādi, pirms “somu spēlēm” izlases siets izskatās aptverošāks nekā dažu citu gadu pirms pasaules čempionāta. Protams, nav iespējams apskatīt un noskatīt visus potenciālos izlases personāžus – kam izslēgšanas spēles, kam traumas, bet kopumā kompānija vēl pirms Ozolnieku treniņiem tika skatīta vai uz papīra atķeksēta diezgan “raiba”.

Ozolniekos uzbrucēju pārstāvniecība ir bez Ziemeļamerikas, toties ietverot Baltkrievijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Ukrainas un Zviedrijas dažāda līmeņa čempionātus. Kopā ar aizsargiem un vārtsargiem ģeogrāfiju paplašina arī Dānija, Kazahstāna, Lielbritānija, Ungārija, kā arī ASV. Konkrēts “zooparks”…

Latvijas izlases kandidāti – UZBRUCĒJI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* Šajā tabulā un zemāk līgu saīsinājumi atbilstoši attiecīgās valsts līgas rangam. Piem., Šveices NLB – SUI 2., Zviedrijas SHL – SWE 1., Krievijas VHL – RUS 2. utt. ** Tomam Andersonam fiksēta arī vismaz viena spēle HC Thurgau junioru komandā. *** Jānis Straupe dalību izlases treniņos pātraucis.

Eksperimentālā aizsardzība?

Latvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.

Bet uz pārbaudi ir divi junioru vecuma aizsargi – Rūdolfs Kalvītis un Jānis Jaks. Bez izlases spēļu pieredzes arī Mārtiņš Gipters. Pārējiem it kā dalība pieaugušo valstsvienībā ir fiksēta, tomēr aizsargi Edgars Dīķis, Atrūrs Salija un arī Mārtiņš Porejs joprojām izlasei ir “jaunums”. Aizvadītajā nedēļā izlases kandidātu un Dinamo kopīgu treniņu ietvaros tika skatīti vēl daži aizsargi un arī uzbrucēji, kas liecina ne tikai par sastāva atlases “plašo skatu”, bet atgādina par realitāti, ka pasaules čempionātā nebūs pieejams viss olimpiskais sastāvs. Attiecīgi – ir jāmeklē, jātausta.

P.S. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir viens no diviem spēlētājiem, kas Latvijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu – viņam tādas ir 215. Ja treneri pārbaudes spēlēs “iesauc” arī Rodrigo Laviņu, tad viņam ir labas iespējas noķert un apdzīt Aleksandru Ņiživiju, kuram 217 spēles un kurš spēļu skaita ziņā ir valstsvienības līderis.

Latvijas izlases kandidāti – AIZSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* Rodrigo Laviņš uz treniņiem aicināts jau pēc oficiālā saraksta publiskošanas (publicēts 3. aprīlī). ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

Meklējam “mūri”

Kamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).

Vēl divi kandidātos iekļautie ir pārbaudāmie un iepriekš izlases sastāvā vēl nespēlējušie – 21 gadu vecais Rihards Cimermanis un 22 gadus vecais Jānis Kalniņš. Abus būtu interesanti redzēt izlases pārbaudes spēļu kontekstā, kas jaunajiem vārtsargiem būtu labs izaicinājums. Cimermanis šosezon tā arī palika Dinamo “trešais numurs” reglamenta izpildei un bez spēles laika, spēļu praksi “lasot” jaunatnes līgā MHL. Savukārt Kalniņš bija “tālu no acīm” – Ungārijā, par kuras hokeja līmeni saprašana ir maz vai nemaz. Attiecīgi, vienīgais veids – redzēt “kaujas apstākļos”.

Latvijas izlases kandidāti – VĀRTSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* DAB – pilns nos. Dunaújvárosi Acélbikák. ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

P.S.

Aizvadītajā nedēļā (līdz 3. aprīlim) starp kandidātiem arī bijuši uzbrucēji Rustams Begovs, Elvijs Biezais, Edgars Kurmis, Vitālijas Pavlovs (!), Deivids Sarkanis, Andris Siksnis un Raimonds Vilkoits, aizsargi Edmunds Augstkalns, Kristers Freibergs, Krišs Lipsbergs un Edgars Siksna.

Uzziņām:

• Video no 7. aprīļa treniņa – sportacentrs.com
• Oficiālais 7., 8. aprīļa treniņos aicināto kandidātu saraksts (vēlāk aicināts Rodrigo Laviņš, kas ārpus saraksta) – lhf.lv
• Izlases un Dinamo 3. aprīļa treniņspēles kopsavilkums un kandidātu atlases gaita – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF

[Rodrigo Laviņa un Kristapa Sotnieka foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Edija Brahmaņa foto avots: hcgomel.com (Denis Kulik). Edgara Masaļska foto avots: iihf.com.]

Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Rīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014.	61 (45.2%)	74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

–

3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas 3 uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Jāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

No savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Jau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

	spēlētājs	sp.	MM	lietd.
1.	Andris Džeriņš	6	5:0	+5
2.	Aleksandrs Ņiživijs	7	4:0	+3
3.	Jakubs Sedlāčeks	5	11:8	–
4.	Georgijs Pujacs	7	6:5	+2
5.	Jēkabs Rēdlihs	7	5:4	+1
6.	Māris Bičevskis	7	4:3	+1
7.	Gints Meija	6	6:6	-1
8.	Roberts Bukarts	6	5:5	-1
9.	Marsels Hosa	7	5:5	-1
10.	Deivids Sarkanis	1*	0:0	±0
11.	Lauris Dārziņš	7	7:8	-2
12.	Marsels Haščāks	3	0:1	-1
13.	Krišjānis Rēdlihs	7	7:9	-2
14.	Mets Robinsons	7	6:8	-2
15.	Kristaps Sotnieks	7	5:7	±0
16.	Mārtiņš Cipulis	6	3:5	±0
17.	Juris Upītis	6	2:4	-2
18.	Džeimijs Džonsons	2	0:2	-2
19.	Gunārs Skvorcovs	6	0:3	-3
20.	Mikaels Tellkvists	3	5:9	–
21.	Sandis Ozoliņš	7	3:7	-5
22.	Rustams Begovs	7	0:4	-4
23.	Pols Ščehura	7	6:12	-5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

• Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
• Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
• Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
• Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Olimpiskie rekordi Latvijas izlasē

Lielais notikums tuvojas! Līdz ziemas olimpiādei Sočos ir atlikušas skaitāmas dienas. Cerības kaļ visi – olimpieši, viņu apstāvētāji, līdzjutēji un pat tie, kas sakās ilūzijas nelolojam. Latvijas hokeja izlasei šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, ceturtās – pēc neatkarības atjaunošanas. Kuri hokejisti Latvijas olimpiskajā valstsvienībā ir atzīmējušies visspilgtāk un ar kuriem tad tiks salīdzināts šī gada olimpiskā komplekta sniegums?

Nav tā, ka Latvijas olimpiskā izlase ir kalnus gāzusi un visai pasaulei ierādījusi vietu. Tomēr Soči 2014 valstsvienībai būs jau ceturtā ziemas olimpiāde pēc kārtas; lai arī cik viegli/grūti dalība katrā nākusi, tas ir apliecinājums piederībai pasaules hokeja elitei. Pirmoreiz Latvijas valstsvienība ziemas olimpiādē uzspēlēja tālajā 1936. gada februārī Garmišā-Partenkirhenē. Diemžēl globālu politisko kataklizmu rezultātā Latvija zaudēja kā neatkarību, tā – nacionālo izlasi un tās pēctecību…

Laiks uzvarēt?

Nākamā olimpiāde jau bija pēc 66 gadiem – 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijai izdevās līdz šim augstākais sasniegums – 9. vieta (14 izlašu konkurencē). Tas bija vienīgais olimpiskais turnīrs, kurā Latvija uzvarēja kādā no spēlēm. Bija izcīnītas divas uzvaras, viens neizšķirts un vienā spēlē zaudēts. Citās olimpiādēs Latvijas izlasei uzvaru nav, tikai vēl viens neizšķirts – 2006. gadā Turīnā. Jāpiebilst, ka olimpiādēm atšķīrās gan spēļu skaits, gan izspēles kārtība, gan “sakritušie” pretinieki. Tomēr fakts paliek fakts – uzvaras bijušas tikai Soltleiksitijā 2002.

Vai kāds noķers Ņiživiju?

Visvairāk olimpisko spēļu – visas trīs 21. gadsimtā – ir bijušas pieciem Latvijas izlases vīriem: uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam, aizsargiem Rodrigo Laviņam, Kārlim Skrastiņam, vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Sergejam Naumovam. Ar piebildi, ka Masaļskis un Naumovs vienā no olimpiādēm pie reāla spēles laika netika. Masaļskis bija “tūrists” 2002. gadā Soltleiksitijā, bet Naumovs – 2010. gadā Vankūverā. Lielākais spēļu skaits olimpiādēs ir diviem izlases hokejistiem – Ņiživijam un Laviņam (pa 13 spēlēm). Sočos paredzēta ceturtā olimpiāde, dalībai kurā pieteikts Edgars Masaļskis, bet pie savas trešās olimpiādes plāno tikt vēl astoņi izlases hokejisti.

Visu laiku rezultatīvakie spēlētāji Latvijas izlasē ziemas olimpiādēs ir Aleksandrs Ņiživijs ar 12 punktiem (4+8) un Sandis Ozoliņš ar 8 punktiem (1+7). Ņiživijam, lai to sasniegtu, vajadzēja 13 spēles, bet Ozoliņam pietika ar sešām. Attiecīgi rezultatīvākais olimpietis Soču komplektā ir valstsvienības kapteinis Sandis Ozoliņš, bet otrs rezultatīvākais – Mārtiņš Cipulis, kurš pa divām olimpiādēm sakrājis 4 punktus (2+2). Nav tā, ka baigi daudz, bet pārējiem ir klājies pieticīgāk…

Vislielāko punktu ražu vienas olimpiādes ietvaros ir mācējuši sarūpēt Aleksandrs Macijevskis un Aleksandrs Ņiživijs, sakolekcionējot pa 5 punktiem (abiem pa 2+3) Soltleiksitijas olimpiādes 4 spēlēs. Šo sniegumu 2006. gadā Turīnā vēlreiz atkārtoja tas pats Ņiživijs (arī 2+3), bet jau 5 spēlēs.

Vai Ozoliņš labos savus rekordus?

Aizsargu visu laiku rezultativitātes rekords pieder Ozoliņam, bet vienas olimpiādes rezultatīvākā aizsarga rekords pieder Igoram Bondarevam (2+2) un atkal – Sandim Ozoliņam (0+4). Abi izcēlās Soltleiksitijā; ar atšķirību – Bondarevam vajadzēja visas 4 spēles, bet Ozoliņš piedalījās tikai vienā spelē, kurā tad arī nokārtoja četras rezultatīvas piespēles. Sandis Ozoliņš savu rekordu atkārtoja 2006. gadā Turīnā, bet citā proporcijā (1+3) un jau 5 spēļu summā.

Visu laiku lietderīgākie Latvijas olimpiskās izlases spēlētāji ir aizsargi Igors Bondarevs un Viktors Ignatjevs – abiem pa +5. Visvairāk soda minūšu iekrājuši Atvars Tribuncovs (18 minūtes) un Arvīds Reķis (16 minūtes); abiem uzkrājums veidojies 9 spēlēs.

Masaļska ceturtā olimpiāde

Lai arī Edgara Masaļska (pa labi novietotā attēlā) kontā jau ir trīs olimpiādes, un viņš ir pieteikumā ceturtajai, tomēr vislielākais spēles laiks starp Latvijas olimpiskās valstsvienības vārtsargiem ir Sergejam Naumovam – 300 minūtes jeb 5 pilnas spēles. Ar Naumovu vārtos Latvijai ir bijušas abas vienīgās olimpiskās uzvaras – 4:2 pret Austriju un 9:2 pret Ukrainu (Soltleiksitijā). Viņam arī labākā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) summa – 4.20. Savukārt, Masaļskim ir labākā atvairīto metienu procenta summa – 86,98%. Taisnības pēc jāatzīst, ka vārtsargu statistikas cipari ne tuvu nav ideāli, taču – tas ir olimpiskais hokejs.

Latvijas izlases uzbrucēju summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Aleksandrs Ņiživijs	3	13	4+8	-3	19	4
2.	Aigars Cipruss	2	9	3+3	±0	9	6
3.	Aleksandrs Macijevskis	1	4	2+3	+4	10	0
4.	Grigorijs Panteļejevs	2	9	2+3	+3	10	2
5.	Vjačeslavs Fanduļs	1	4	4+0	-1	7	2
6.	Harijs Vītoliņš	1	4	2+2	+4	4	0
7.	Leonīds Tambijevs	2	9	2+2	-1	18	10
8.	Mārtiņš Cipulis	2	9	2+2	-6	18	0
9.	Herberts Vasiļjevs	2	8	2+1	-8	9	10
10.	Aleksandrs Kerčs	1	4	0+3	-3	7	2
11.	Miķelis Rēdlihs	2	9	2+0	-8	11	8
12.	Ģirts Ankipāns	2	9	2+0	-10	18	4
13.	Aleksandrs Beļavskis	1	4	1+1	-2	7	4
14.	Aleksandrs Semjonovs	2	9	1+1	-3	18	6
15.	Mārtiņš Karsums	1	4	0+2	-2	4	2
16.	Armands Bērziņš	2	9	0+2	-7	4	6
17.	Māris Ziediņš	1	5	1+0	-4	5	6
18.	Sergejs Seņins	1	4	0+1	±0	2	4
19.	Lauris Dārziņš	1	4	0+1	-2	9	10
20.	Jānis Sprukts	1	4	0+1	-3	4	0
21.	Kaspars Daugaviņš	1	4	0+0	-2	6	2
22.	Gints Meija	1	4	0+0	-3	1	2
23.	Vladimirs Mamonovs	1	5	0+0	-5	9	4
24.	Aleksejs Širokovs	1	4	0+0	-5	3	2

–

Latvijas izlases aizsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Igors Bondarevs	1	4	2+2	+5	3	0
2.	Viktors Ignatjevs	1	4	0+0	+5	8	4
3.	Andrejs Maticins	1	4	1+2	+1	7	2
4.	Oļegs Sorokins	1	4	0+2	±0	4	4
5.	Kaspars Astašenko	1	3	0+1	±0	0	0
6.	Sandis Ozoliņš	2	6	1+7	-1	12	0
7.	Atvars Tribuncovs	2	9	2+1	-1	10	18
8.	Kristaps Sotnieks	1	4	1+0	-2	3	4
9.	Arvīds Reķis	2	9	0+0	-2	8	16
10.	Oskars Bārtulis	1	4	0+0	-3	1	2
11.	Kārlis Skrastiņš	3	10	0+1	-5	7	0
12.	Krišjānis Rēdlihs	2	9	0+1	-6	9	4
13.	Georgijs Pujacs	2	9	0+1	-6	5	2
14.	Guntis Galviņš	1	2	0+0	-6	0	0
15.	Agris Saviels	1	5	0+0	-8	4	8
16.	Rodrigo Laviņš	3	13	0+1	-14	6	6

–

Latvijas izlases vārtsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	OS	sp.	min.	vārtu z.	GAA	atv. met.	atv. %	soda min.
1.	Edgars Masaļskis	3*	5	276:37	25	5.42	167	86,98%	0
2.	Sergejs Naumovs	3*	5	300:00	21	4.20	138	86,79%	0
3.	Artūrs Irbe	2	4	207:58	18	5.19	95	84,07%	2
4.	Ervīns Muštukovs	1*	0	0:00	–	–	–	–	0

–

* Reāls spēles laiks Edgaram Masaļskim – 2 olimpiādēs, Sergejam Naumovam – 2 olimpiādēs, Ervīnam Mustukovam – nevienā.

Plašākām uzziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2002. gadā Soltleiksitijā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2006. gadā Turīnā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2010. gadā Vankūverā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika līdzšinējās olimpiādēs (ir atšķirības no IIHF) – lhf.lv
• 2014. gada Soču olimpiādes vīriešu hokeja sadaļa – sochi2014.iihf.com

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Lielbritānijas izlasi 2013. gada 7. februārī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Edgara Masaļska foto – spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Noslēdzošais kopfoto – spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā; foto avots: iihf.com.]

Par Dinamo mentalitāti, spēlētāju karmu un “Džonsona sindromu”

Ja gribam būt godīgi, tad jāatzīst – četru mājas spēļu sērija pret Austrumu konferences tabulas otrās puses komandām ir aizvadīta stipri bēdīgi, lai neteiktu – daļēji “izlieta”. Ja piecu baļļu sistēmā, tad uz “3 ar mīnusu”. Kapēc? Izsmeļošu atbildi sniedz punktu raža – 5 no 12 (jeb 41,7%). P.S. Izklaidei arī mazliet par spēlētājiem, ar kuriem šosezon Dinamo uzvar biežāk un ar kuriem – retāk, jeb “Džonsona sindromu”.

Krievijas Tālo Austrumu gala vienību – Admiral, Amur, Kuzņas, Sibir – viesizrādēm KHL Eiropas daļā, regulārās sezonas pēdējā demita spēļu ietvaros ir cits zemteksts. Proti, šos klubus rindas kārtībā, bet citā secībā “laipni pieņēma” vistuvākie konkurenti Rietumu konferences tabulā – CSKA, HC Lev Praha un Rīgas Dinamo. Starp Eiropas “mājiniekiem” arī HC Slovan Bratislava, bet tā kā Slovākijā bāzētais klubs kuļas pa turnīra tabulas ne-play off zonu, tad par to interese mazāka.

Tālo Austrumu tūres ietvaros “eksāmenus” uz teicami ir nokārtojuši kā CSKA (11 punktu no 12), tā arī – HC Lev Praha (tāpat 11 punktu no 12). Kas arī nosaka pārkārtojumus Rietumu konferences turnīra tabulā. Prāgas “lauvas” nostiprinājušies 3. vietā, CSKA – cenšas iekārtoties uz palikšanu 4. vietā. Rīdziniekiem atliek – piektā. Turklāt pirms svētdienas (19. janvāra) spēlēm trauksmes zvanus zvanīja atrašanās jau 7. vietā (!!!), kur tikko rīdziniekus bija atstūmuši uzvarējušie Donbass un Medveščak (!!!).

Žēlabām iemesla īsti nav, jo dinamiešiem priekšā vēl 8 spēles, un KHL statistiķi stāsta, ka Rīgas Dinamo ir (bija?) viena no labākajām līgas komandām izbraukumā. Ja Austrumu “otrais gals” nebija īpaši kairinošs motivators, tad “iedvesmai” nevajadzētu pietrūkt pret tādiem nosaukumiem kā Ak Bars, Maskavas Dinamo & Znaroks, arī – Torpedo & Skudra. Cits stāsts, ka diez vai tas būs vieglāk. Bet, kā zināms, mūsu mentalitāte ne vienmēr paredz vieglākā ceļa izvēli…

KHL Rietumu konferences tabula; 2013./2014. g. reg. sezona (pēc 2014-01-19 spēlēm; saskaņā ar khl.ru):

vieta	komanda	sp.	p.	vēl IZBRAUKUMĀ	vēl MĀJĀS
1.	Dinamo (Maskava)	46	100
2.	SKA	47	92
3.	HC Lev Praha	46	86	Torpedo, Ak Bars, Dinamo (Mas), Vitjaz	Donbass, Dinamo (Min), Medveščak, Spartak
4.	CSKA	48	82	Dinamo (Mas), Torpedo,	Spartak. Medveščak, Donbass, Dinamo (Min)
5.	Dinamo (Rīga)	46	80	Vitjaz, Dinamo (Mas), Ak Bars, Torpedo, Dinamo (Min)	Medveščak, Spartak, Donbass
6.	Donbass	45	79	Avangard, Lev, Slovan, CSKA, Dinamo (R)	SKA, Severstaļ, Lokomotiv, Atlant
7.	Medveščak	46	78	Avtomobiļist, Dinamo (R), CSKA, Lev, Slovan	Atlant, Lokomotiv, Severstaļ
8.	Lokomotiv	46	69	Spartak, Medveščak, Donbass, Dinamo (Min)	Avtomobiļist, Jugra, Avangard, Baris
9.	Atlant	46	63
10.	Severstaļ	46	59
11.	HC Slovan Bratislava	45	56
12.	Spartak	45	52
13.	Vitjaz	47	50
14.	Dinamo (Minska)	45	42

–

PAR MITOLOĢIJU

Kad komandai neiet, līdzjutēji nereti (lai neteiktu – vienmēr) apzināti vai neapzināti meklē vainīgos, mistiskas sakritības, veiksmes un neveiksmes formulu. Tā arī – kad Rīgas Dinamo pēc Ziemassvētkiem aizvadīja divas mazāk izteiksmīgas spēles pret čeho-slovāku vienībām, tas sakrita ar pērnsezonas leģionāra Džeimija Džonsona atgriešanos Rīgas maizē. Attiecīgi Džonsons tika saskatīts kā sliktās “karmas”, “auras” vai tamlīdzīgi nesējs. Kanādiešu centram apsūdzības pilnīgu atcelšanu nav nesis arī Jaunā gada sākums, kas salīdzinot ar aizvadīto sezonas daļu, rīdziniekiem nav spilgtākais.

Kā tad īsti ir ar Džonsona un pārējo dinamiešu “karmu”?

Neiedziļinoties papildlaikos un pēcspeles metienos, Rīgas Dinamo komanda līdzšinējās 46 spēlēs ir guvusi 28 uzvaras un piedzīvojusi 18 zaudējumus. Attiecīgi kopējā bilance ir 60,87% uzvaru aizvadītajās spēlēs. Šāda uzvaru bilance sakrīt 6 spēlētājiem, kuri līdz šim aizvadījuši visas spēles – Hosam, Ozoliņam, Pavlovam, Robinsonam, Ščehuram un Vilsonam.

Taču pārējiem šis “procents” atšķiras – ir vai nu labāks, vai pretēji. Attiecīgi – ar konkrēto spēlētaju sastāvā Dinamo uzvar biežāk vai retāk par vidējo. Protams, var atrast loģiskas likumsakarības. Piemēram, vārtsargam Jakubam Sedlāčekam bilanci “kropļo” apstāklis, ka viņam acīmredzami atvēlētas spēles pret salīdzinoši stiprākiem pretiniekiem attiecīgajā spēļu posmā. Vai, piemēram, 13.-tie uzbrucēji un 7.-tie aizsargi mēdz nonākt laukumā, kad spēles “liktenis” jau skaitās izšķirts. Tāpat skaidrs – ka dažādiem spēlētājiem ir iegadījies dažāda stipruma pretinieku komplekts. Tomēr Rīgas Dinamo gadījumā dalījums “stiprajos un vājajos”, kā liecina pieredze, nav skaidri nodalāms un ne tuvu nav izšķirošs.

Attiecīgi lielākais Dinamo veiksminieks starp spēlētajiem, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles komandas sastāvā, ir aizsargs Krišjānis Rēdlihs, ar kuru sastāvā Dinamo uzvar nedaudz vairāk kā divās trešdaļās gadījumu – 67,65%. Tāpat starp spēlētājiem ar veiksmīgu “karmu” nosaucami tie, kuri uzvarējuši divās trešdaļās spēļu (66,67%) – uzbrucēji Gints Meija, Māris Bičevskis un Vojtehs Polāks. Protams, var uz lietām skatīties atturīgāk, ka nevis attiecīgie spēlētaji komandai veiksmi nesuši, bet viņiem paveicies trāpīt spēlēs, kurās Dinamo uzvar. Var saukt, kā gribas un patīk.

Savukārt, spēlētāji, kuriem biežāk sanācis nonākt komandas pieteikumā spēlēm, kurās zaudē, ir veiksminieka Krišjāņa brālis – aizsargs Jēkabs Rēdlihs. Šosezon jau sezonas gaitā parakstītais J. Rēdlihs ir spēlējis tikai piecās spēlēs, turklāt to summā uzkrājis pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Tomēr komanda prata uzvaret tikai vienreiz – ar 4:1 Lokomotiv vienību. Bet pārējās četrās – zaudēts. Otrs, kuram “auru” derētu uzlabot, ir jau piesauktais uzbrucējs Džeimijs Dzonsons, kopā ar kuru rīdzinieki uzvarējuši 44,44% gadījumu. Trešais no beigām ir vārtsargs Jakubs Sedlāčeks (45,46%), kuram bija jāstājas vārtos arī pret līgas līderiem – Magņitku (divreiz), SKA (divreiz), Salavat Julajev… Arī pret to pašu Sibir, kas pēdējā mājas spēļu sērijā bija jaudīgakais pretinieks.

P.S. Aicinājums zemāk izvietotās tabulas uztvert kā ilustrāciju, nevis kā statistikas uzskaiti un spēlētāju novērtējumu.

Rīgas Dinamo spēlētāju “veiksmes procents” 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 46 spēlēm; vērā ņemti hokejisti, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles ar reālu spēles laiku):

	spēlētājs	sp.	uzv.	zaud.	bilance	% uzvaru
1.	Krišjānis Rēdlihs	34	23	11	+12	67,65%
2.	Gints Meija	24	16	8	+8	66,67%
3.	Māris Bičevskis	18	12	6	+6	66,67%
4.	Vojtehs Polāks	9	6	3	+3	66,67%
5.	Mikaels Tellkvists	35	23	12	+11	65,71%
6.	Mārtiņš Cipulis	32	21	11	+10	65,63%
7.-8.	Marsels Haščāks	25	16	9	+7	64,00%
	Artūrs Kuzmenkovs	25	16	9	+7	64,00%
9.	Georgijs Pujacs	36	23	13	+10	63,89%
10.	Arvīds Reķis	40	25	15	+10	62,50%
11.	Kristaps Sotnieks	45	28	17	+11	62,22%
12.	Roberts Bukarts	31	19	12	+7	61,29%
13.-18.	Marsels Hosa	46	28	18	+10	60,87%
	Sandis Ozoliņš	46	28	18	+10	60,87%
	Vitālijs Pavlovs	46	28	18	+10	60,87%
	Mets Robinsons	46	28	18	+10	60,87%
	Pols Ščehura	46	28	18	+10	60,87%
	Kails Vilsons	46	28	18	+10	60,87%
19.	Miks Indrašis	45	27	18	+9	60,00%
20.	Aleksandrs Ņiživijs	30	18	12	+6	60,00%
21.	Gunārs Skvorcovs	32	19	13	+6	59,38%
22.	Juris Upītis	27	16	11	+5	59,26%
23.	Andris Džeriņš	37	21	16	+5	56,76%
24.	Rustams Begovs	20	10	10	±0	50,00%
25.-26.	Oskars Cibuļskis	12	6	6	±0	50,00%
	Rodrigo Laviņš	12	6	6	±0	50,00%
27.	Jakubs Sedlāčeks	11	5	6	-1	45,46%
28.	Džeimijs Džonsons	9	4	5	-1	44,44%
29.	Jēkabs Rēdlihs	5	1	4	-3	20,00%

–

Rīgas Dinamo spēlētāji, kas aizvadījuši mazāk par 5 spēlēm, un viņu “veiksmes procents” 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 46 spēlēm; iekavās skaitļi, ierēķinot arī spēles, kurās attiecīgais spēlētājs bijis pieteikumā, bet laukumā nav devies):

	spēlētājs	sp.	uzv.	zaud.	bilance	% uzvaru
1.	Deivids Sarkanis	2 (11)	2 (9)	0 (2)	+2 (+7)	100% (81,82%)
2.	Andris Siksnis	4 (11)	3 (6)	1 (5)	+2 (+1)	75% (54,55%)
3.	Edgars Siksna	2 (14)	1 (9)	1 (5)	±0 (+4)	50% (64,29%)
4.	Lauris Dārziņš	2	1	1	±0	50%
5.	Mārtiņš Porejs	1	0	1	-1	0%
–	Edmunds Augstkalns	0 (14)	0 (11)	0 (3)	±0 (+8)	– (78,57%)
–	Rihards Cimermanis	0 (36)	0 (24)	0 (12)	±0 (+12)	– (66,67%)
–	Krišs Lipsbergs	0 (2)	0 (1)	0 (1)	±0 (±0)	– (50,00%)

–

[Džeimija Džonsona foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Krišjāņa Rēdliha foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]