Latvijas U-18 izlases sezonas finišs

Ēriks Miļuns kā galvenais treneris šosezon ir bijis veiksmīgs ne tikai HS Rīga/Prizma komandai ceļā uz Latvijas čempionu titulu, bet arī Latvijas U-18 izlasei tās virzībā uz pasaules eliti. Uzdevums izpildīts – Latvijas jaunieši nākamgad atkal startēs sava vecuma pasaules desmit stiprāko izlašu turnīrā. Ieskatam: Latvijas U-18 izlases ciparu summa 1. divīzijas A grupas pasaules čempionātā.

Latvijas U-18 izlasei “izrāpties” no sava vecuma pasaules čempionāta pirmās divīzijas uz eliti ir izdevies četras reizes. Pirmoreiz tas sanāca Aleksandra Kļinšova vadībā 2006. gadā Rīgā. Kļinšovs panākumu atkārtoja vēl 2009. gadā Itālijā. Divreiz Latvijas U-18 izlasei pakāpties uz eliti ir palīdzējis galvenais treneris Ēriks Miļuns – 2011. gadā Rīgā un šogad Nicā, Francijā. Jādomā, ka arī attiecīgie “sapārotie gadi” Latvijas hokejā ir bijuši labi: 1988./1989.; 1991./1992.; 1993./1994.; tagad 1996./1997. Starp citu, virknei galveno treneru šāds panākums nebija izdevies; starp tiem – Oļegs Znaroks, Gints Bisenieks, Vjačeslavs Nazarovs…

Par uzdevumu un Norvēģiju

Šī gada U-18 pasaules čempionāts 1. divīzijas A grupā aizritēja no 13. līdz 19. aprīlim Nicā, Francijā. Jau pēc 4 uzvarētām spēlēm Latvijas vienība bija garantējusi atgriešanos elitē, bet piektā spēle (pret Norvēģijas U-18) atlika kā formalitāte. Iespējams, tāpēc arī tika zaudēta. Taču skumju šajā sakarā nav. Jauniešu valstsvienība savu uzdevumu izpildīja, un nākamgad ap šo laiku Latvijas 1997.-1998. gados dzimušie puiši sitīsies elitē. Jādomā, ka vispirms par palikšanu, bet, iespējams, kādreiz arī  par kaut ko vairāk nekā 9.vietu pasaulē, kas Latvijai jauniešu vecumā ir līdz šim augstākais sasniegums.

Šī pavasara bilance: pret Kazahstānas vienaudžiem (5:2); pret baltkrieviem (3:2); pret frančiem (5:1); pret itāļiem (5:2); pret Norvēģijas jauniešiem (2:4). Kurš no pretiniekiem Nicā bija vissmagākais? “Visas spēles bija smagas. Nebija tāds pretinieks, ar kuru bija viegli spēlēt. Tāpat arī Itālija, kura skaitījās pastarīte, spēlēja labu un aktīvu hokeju; spēlēt pret viņiem nebija vieglāk. Visas komandas bija līdzīgas, un spēlēt pret katru komandu bija līdzīgi grūti,” spriež Frenks Razgals, Latvijas U-18 izlases uzbrucējs un turnīra labākais spēlētājs Latvijas vienībā.

Kas pietrūka pret Norvēģiju? Vairs nebija motivācijas? “Protams, ka ir grūtāk saņemties, kad zini, ka esi jau čempions, bet uz spēli gājām kā jau vienmēr ar vienu mērķi – uzvarēt. Domāju, ka nekas netrūka; spēli salauza 5 minūšu mazākums, kad ielaidām divus vārtus, bet ir kā ir. Ja nebūtu tas noraidījums, domāju, būtu savādāks rezultāts,” tā Frenks Razgals.

Komanda vispirms

Spriežot pēc visa turnīra statistikas rādītājiem, Latvijas izlasē “zvaigžņu” nebija, bet komanda – gan. Individuālajos topos mūsējie starp pirmajiem nebija, bet vienīgo biļeti uz elites čempionātu izcīnīja. Nosacīts izņēmums ir labāko vārtu guvēju Tops, kurā Roberts Locāns ar 4 vārtu guvumiem ieņem dalītu 1./5. vietu. Bet visādi citādi: rezultatīvāko Topā augstākais sniegums ir 7. vieta; lietderības koeficienta uzskaitē – 4.; vārtsargu sarakstā – 3. vieta… Iemetienos – 11. vieta (kas gan ir viena no “latviešu hokeja” aktuālajām iezīmēm). Arī turnīra direktorāts starp čempionāta 3 labākajiem puišiem neatrada vietu Latvijas hokejistiem… Lai! 1. divīzijas “zeltam” vērtība būs vēl lielāka nākamsezon.

Uzbrukums līdzsvarā

Latvijas izlases uzbrucēju rindās salīdzinoši vienmērīgi sadalītā punktu raža apliecina visu virknējumu spējas un pienesumu. Neviens uzbrucējs no Francijas nav aizbraucis bez punktiem. Ja tomēr jāizceļ kāds no līderiem, tad rezultatīvākie ir jau nosauktie Frenks Razgals (6 punkti 5 spēlēs) un Roberts Locāns (5 punkti). Aiz Locāna otrs labākais vārtu guvējs – Ēriks Žohovs ar 3 trāpījumiem.

Labākā mikromaču (MM) vārtu attiecība un iespaidīgākais lietderības koeficients starp uzbrucējiem ir Filipam Gundaram Buncim (attiecīgi 6:1 un +5). Šajos parametros starp līderiem arī Roberts Locāns un Mārtiņš Vītoliņš (abiem pa +4, bet atšķirīga MM attiecība

Latvijas U-18 izlases uzbrucēju statistika jauniešu pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā (Francijā, 2014. g. 13.-19. aprīlī; saskaņā ar iihf.com):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	met.	sods
1.	Frenks Razgals	1996.	5	1+5	+2	9:6	8	4
2	Roberts Locāns	1996.	5	4+1	+4	6:2	11	4
3.	Ēriks Žohovs	1997.	5	3+1	+3	4:1	10	4
4.	Dāvis Zembergs A	1996.	5	2+2	+3	5:2	7	2
5.	Rodrigo Ābols C	1996.	5	1+3	-2	3:6	8	2
6.	Filips Gundars Buncis	1997.	5	2+1	+5	6:1	3	0
7.	Kirils Galoha	1996.	5	2+1	-2	5:3	11	18
8.	Mārtiņš Vītoliņš	1996.	5	0+3	+4	4:0	7	0
9.	Rūdolfs Balcers	1997.	5	0+2	+3	4:1	8	0
10.	Mārtiņš Dzierkals	1997.	5	0+2	+3	4:1	5	16
11.	Gatis Sprukts	1996.	5	0+2	+3	4:3	12	8
12.	Marks Lazarevs A	1996.	5	0+1	±0	2:3	9	2

* Te un zemāk tabulās MM – mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu attiecība.

Īpaši jaunā aizsardzība

No 22 jauniešu izlases spēlētājiem tikai nedaudz vairāk par pusi (12) ir šī gada U-18 pamatgads – 1996. gadā dzimušie, bet 10 puiši ir 1997. gadā dzimušie, kuri būs derīgi U-18 izlasei arī nākamsezon. Jaunākais gads skaita ziņā dominēja aizsargu rindās, kur veidoja 75% no sastāva (6 no 8).

Aizsargu rindās statistikas tabulas pirmās vietas ieņem abi vecākie aizsargi – Jānis Puriņš un Kirils Mitrofanovs, kuriem labākie lietderības un MM rādītāji starp aizsargiem. Puriņam arī labākais lietderības koeficients izlasē (+6). Savukārt rezultatīvākais aizsargs ar 4 punktiem ir Eduards Hugo Jansons.

Latvijas U-18 izlases aizsargu statistika jauniešu pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā (Francijā, 2014. g. 13.-19. aprīlī; saskaņā ar iihf.com):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Jānis Puriņš	1996.	5	1+1	+6	6:1	2	4
2.	Kirils Mitrofanovs	1996.	5	0+2	+5	8:3	7	10
3.	Maksims Ponomarenko	1997.	5	0+1	+4	5:2	5	6
4.	Kārlis Čukste	1997.	5	1+1	+3	5:2	7	0
5.	Eduards Fjodorovs	1997.	5	0+0	+2	3:1	7	4
6.	Eduards Hugo Jansons	1997.	5	2+2	±0	5:2	16	0
7.	Kristiāns Rubīns	1997.	5	0+0	±0	3:3	2	25
8.	Gvido Jansons	1997.	5	1+1	-2	4:5	1	2

*

Uzvarētājus netiesā

Par turnīra labāko vārtsargu Direktorāts atzina Norvēģijas U-18 izlases pārstāvi Fredrik Gronstrand, kuram izdevās čempionāta labākais vidēji spēlē “ielaisto” vārtu koeficients (GAA) 1.75. Labākais atvairīto metienu procents no vārtsargiem, kas aizvadījuši vismaz 40% spēles laika, ir Baltkrievijas vienības “mūrim” Aleksandram Osipkovam (93.18%).

Pēc atvairīto metienu procenta Latvijas jauniešu izlases “pirmais numurs” Matīss Edmunds Kivlenieks ierindojas trešajā pozīcijā, pēc GAA – ceturtajā. Otrs vārtsargs Toms Nuka palicis ārpus uzskaites, jo aizvadījis mazāk par 40% komandas spēles laika.  Bet – nepieciešamo uzvaru skaitu Kivlenieks un Nuka ir sakrājuši. “Uzvarētājus netiesā” – vismaz līdz cīņu gaitām jau Latvijas U-20 izlases rindās.

Latvijas U-18 izlases aizsargu statistika jauniešu pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā (Francijā, 2014. g. 13.-19. aprīlī; saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	U-Z	atv.met.	atv.%	GAA	sods
1.	Matīss Edmunds Kivlenieks	1996.	4	202:33	2-1	71 no 79	89,87%	2.37	2
2.	Toms Nuka	1996.	3	94:45	1-0	16 no 19	84,21%	1.90	0

* M. E. Kivlenieka MM attiecība 14:8, T. Nukas – 5:3.

P.S. Izlases galvenais treneris – Ēriks Miļuns; viņa palīgi – Anatolijs Jemeļjaņenko, Aigars Razgals.

Plašākai ainavai:

• Pasaules čempionāta (1. div. A grupa) statistikas lapa – iihf.com
• Latvijas U-18 izlases statistikas uzskaite turnīrā – iihf.com
• Latvijas U-18 izlašu vēsturiskā statistika – lhf.lv, arī sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Kritika par Latvijas U-18 sastāva komplektāciju – hokejablogs.lv vai tā cietā kopija: Hokejablogs_lv_2014-04-13

[Latvijas U-18 izlases kopfoto fiksēts pasaules čempionātā Nicā 2014. gada aprīlī; foto avots: iihf.com (Patrick Giaume).]

Jānis Puriņš par iespēju iepazīt pasauli, spēlējot hokeju

“Esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to,” teic Jānis Puriņš, latviešu hokejists, atskatoties uz savām gaitām Somijā, Latvijā, Baltkrievijā, ASV un Kanādā.

izziņai: Jānis Puriņš

• dzimis 1987. gada 13. jūnijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 95 kg
• 2011./2012. g. sezonā JHT un Ketterä komandas Somijas trešajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
• iepriekšējās sezonas: Hermes (Suomi-sarja); IK Kronan (II-divisioona = Somijas 4. stipruma līga); HS Rīga / Prizma (Latvijas Virslīga); Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga); Philadelphia Thunder (IJHL; ASV); SK LSPA / Rīga (Latvijas Virslīga); Pennsylvania Enforcers (AEHL; ASV); Mahoning Valley Phantoms (NAHL; ASV); Dallas Penguins (DJHA; ASV); Regina Blades (ASHL; Kanāda); Saskatoon Stars (ASHL; Kanāda); Aisbergs 87 (LBJMH = Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā)
• pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā devies “meklēt laimi” uz hokeja dzimteni Kanādu. cik grūti/viegli bija iedzīvoties Kanādas jauniešu hokeja saimniecībā? kas bija tā pirmā un svarīgākā pieredze, ko esi paņēmis no savas pirmās sezonas Ziemeļamerikā (2003./2004.)?

Jānis Puriņš: Tā kā ar valodu man problēmu nebija, tad iedzīvoties nebija pārāk liela problēma. Protams, no sākuma viss ir jauns – pilsēta, cilvēki, skola, hokejs, un paiet laiks, kamēr pierodi un iejūties, bet paiet pāris dienas, pāriet satraukums un sāc justies kā vietējais. Pirmā pieredze ar jauniešu hokeju bija ļoti patīkama. Biju nedaudz pārsteigts, cik agresīvs, ātrs un kvalitatīvs hokejs tiek spēlēts jauniešu vecumā. Galvenie iemesli, kāpēc devos uz Ziemeļameriku, bija – pēc iespējas vairāk apgūt hokeja gudrības, ātrāk attīstīties kā hokejistam un sākt veidot hokejista karjeru.

pirmās divas Ziemeļamerikas sezonas Tev fiksētas ASHL līgas komandās Kanādas vidienē – Saskatoon Stars un Regina Blades. kas tā bija par līgu un komandām? ar ko, Tavuprāt, visvairāk atšķīrās spēlēšana Saskačevanas jauniešu komandās no spēlēšanas Latvijas jauniešu komandās? kas ir tie faktori, elementi, kuru dēļ ir vērts nepalikt mājās vai citur Eiropā un doties kaut kur “dziļi” Kanādā? ko no tā visa pilnīgi droši nevar “dabūt” Latvijā?

Regīnā nokļuvu, pateicoties kanādiešu trenerim, kuru iepazinu Prāgā un pārrunāju iespēju doties turp un mēģināt “izsisties” vietējā hokejā. ASHL bija junioru līga, kur uzreiz aiz CHL (Kanādas junioru hokeja līga) eiropiešiem bija atļauts piedalīties. Galvenā komanda pilsētā, protams, bija Regina Pats, kura spēlē augstākajā junioru līgā Kanādā, WHL divīzijā. Pēc manas pirmās sezonas Kanādā Pats izrādīja interesi par mani, sekoja līdzi rezultātiem un manai spēlei un ieteica nospēlēt vel vienu sezonu Regīnā, lai varētu sīkāk novērtēt manas prasmes un spējas.

Galvenās atšķirības starp junioru hokeju Kanādā un Latvijā ir spēles kvalitāte, kura ir ļoti augsta Ziemeļamerikā. Junioru vecumā Kanādā jau tiek mācīts un spēlēts pieaugušo hokejs. Ļoti ātrs un ļoti agresīvs hokejs, kur nevar baidīties no spēka paņēmieniem vai laiku pa laikam izvicināt dūres.

savu trešo Ziemeļamerikas sezonu (2005./2006.) nolēmi aizvadīt ASV – Dallas Penguins vienībā DJHA (Dallas Junior Hockey Association) saimniecībā. kādēļ mainīji Kanādu pret Savienotajām Valstīm? kas Teksasā, neskaitot siltāku klimatu, bija labāk nekā Saskačevanā?

Pēc otrās sezonas Regīnā dzirdēju, ka Pats esot interese par mani uz gaidāmo CHL eiropiešu draftu gaidāmajā vasarā. Kontaktus ar Pats vadību un skautiem pirms vasaras drafta es uzturēju pats. Diemžēl uz to brīdi man nebija oficiāla pārstāvja vai aģenta. Tas sarežģīja manu situāciju, un interese no kluba puses sāka zust. Vasarā parādījās iespēja braukt uz Našvilu, kur tika veidota spēcīga junioru programma un klubs. Kluba īpašnieks vienlaikus bija NHL kluba Našvilas Predators līdzīpašnieks, un par kluba treneri tika iecelts Darren Turcotte, kurš bija aizvadījis ilgu karjeru dažādos NHL klubos. Piedāvājums likās ļoti vilinošs un daudz nedomājot braucu turp. Pēc aizvadītiem diviem mēnešiem kluba īpašniekam un trenerim radās savstarpējas domstarpības, un klubs bija uz izjukšanas robežas. Situācija neuzlabojās, un Darens iekārtoja mūs – mani, manu brāli Gintu Puriņu un Artūru Dzelzi – Dalasas junioru programmā – DJHA junioru klubā.

Protams, pagāja atkal neliels laiciņš, lai adaptētos pilnīgi pretējiem laika apstākļiem un dzīves stilam, bet visādi citādi nebija lielu atšķirību. Man galvenais bija hokejs, gūt pieredzi, cik vien daudz tas ir iespējams.

DJHA vieno vairākas dažādu vecumu jauniešu līgas; kura līmeņa komandā Tu spēlēji? kas ir galvenās atšķirības starp Kanādas un ASV jauniešu hokeja saimniecībām? arī ārpus hokeja laukuma?

Spēlēju organizācijas vecākajā jauniešu klubā; sezonu vēlāk tas nomainīja kluba nosaukumu uz Texas Attack, kuru vēlāk pārstāvēja vēl pāris jaunieši no Latvijas. Protams, hokejs ASV nav tik populārs kā Kanādā; tāpēc tiek veidotas hokeja organizācijas, kur tiek veidoti klubi katrai vecuma grupai. Kanādā hokejs ir sports Numur viens; jauniešu un junioru vecuma bērni, kuri nodarbojas ar hokeju, pārsvarā velta visu savu laiku hokejam, tas viņiem ir dzīves stils. Viņiem ir savi elki un zvaigznes, kuriem visi vēlas līdzināties, bet galvenais – milzīga kaisle pret šo sporta veidu. Savukārt, ASV hokejs nav starp populārākajiem sporta veidiem. Jaunieši nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem vienlaikus, un tikai tie, kuriem tiešām ir vēlme un talants, spēj “izsisties” līdz junioru, koledžas un profesionāļu līmenim.

pēc jauniešu hokeja “aršanas” 2006./2007. g. sezonā nonāci Mahoning Valley Phantoms (tagad zināma kā Youngstown Phantoms USHL) vienībā ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL. kā vērtē savu īsto debiju šajā līmenī? kas bija kļuvis savādāk, vai līmeņa izmaiņas bija izteikti pamanāmas?

Atrodoties vēl Dalasā, uz sezonas beigām parādījās interese no Mahoning Valley Phantoms. Viņi uzaicināja mani uz nedēļu doties turp, aizvadīt treniņus un pārbaudīt mani. Pēc pārbaudes laika klubs izteica piedāvājumu noslēgt līgumu, un panācām vienošanos. Klubam tika uzstādīti augsti mērķi, nolasīts spēcīgs sastāvs ar domu pēc sezonas vai divām pārcelties uz līgu augstāk – USHL.

Spēles līmenis un kvalitāte krasi atšķīrās no jauniešiem. Spēles stils bija līdzīgs kanādiešu hokejam; līdz ar to iejusties nebija lielu problēmu. Debija izdevās veiksmīga. Līgas līmenis un spēles stils mani ļoti apmierināja, biju priecīgs atrasties un pārstāvēt šo klubu, kura sastāvā aizcīnījos līdz NAHL finālam.

2007. gada vasarā Tu esot bijis jau pieaugušo līgas ECHL (East Coast Hockey League), kas ir jau trešais hokeja līmenis Ziemeļamerikā uzreiz aiz NHL un AHL, komandas Elmira Jackals pārbaudāmo hokejistu nometnē. kas Tev pietrūka vai patraucēja nokļūt ECHL komandas sastāvā? tas bija par agru, kāda trauma?

Radās iespēja piedalīties pirmajā no divām kluba nometnēm. Aizvadot veiksmīgu pirmo nometni, tu vari tik uzlūgts uz komandas galveno pirmssezonas nometni. Izdevās atstāt labu iespaidu, klubs izteica piedāvājumu ierasties uz galveno nometni. Diemžēl pirmās nometnes pēdējās dienās guvu nopietnu ceļgala traumu, par kuru kluba vadībai neko neteicu, cenšoties noturēt sāpes sevī.

2007./2008. g. sezona Tev oficiālajās statistikas ailītēs ir patukša – vien 6 spēles Pennsylvania Enforcers (AEHL = America East Hockey League) un 19 spēles SK Rīga / LSPA Latvijas Virslīgā. vai statistiķi kaut ko nav pamanījuši? kāpēc šī sezona bija neviendabīgāka par iepriekšējām? kāpēc nācās pamest Pennsylvania Enforcers?

Gatavojoties un gaidot Jackals galveno nometni, devos uz Pitsburgu, Pensilvānijā, sadziedēt traumu un fiziski uzturēt sevi formā. Aizvadīju pāris spēles vietējā kluba rindās, bet celis lika sevi manīt; ārsti teica, ka būs jāveic operācija, tāpēc nolēmu doties mājas, savest kārtībā veselību un pēc iespējas ātrāk atgriezties ierindā. Atgriežoties Latvijā, bija iespēja tikties ar Oļegu Znaroku, kurš uz to brīdi trenēja LSPA / Rīga. Konsultējoties ar viņu, nolēmu atlikušo sezonu aizvadīt LSPA ierindā.

Tu vēl paspēji uzspēlēt 2005. gadā dibinātajā AEHL līgā, kas drīz pēc tam (2008. g. vasarā) faktiski izbeidzās. AEHL bija neatkarīga junioru līga, kas, atšķirībā no citām līgām, bija saistīta (afiliēta) ar amatieru hokeja organizāciju NAAHA (North American Amateur Hockey Association). 2008. gada vasarā atkal mēģināji aizķerties Ziemeļamerikā, Tu esot bijis arī ECHL komandas pārbaudēs un jauno sezonu iesāki Philadelphia Thunder (tagad zināma kā Philadelphia Jr. Jackals) komandā citā ASV neatkarīgajā junioru līgā IJHL (International Junior Hockey League). 4 spēlēs guvi 10 punktus (6+4) un no komandas sastāva zudi. kāpēc nolēmi pēc 5 sezonām Ziemeļamerikā pārcelties atpakaļ uz Eiropu?

Pirms nākamās sezonas sākuma Jackals galvenais skauts, kurš vienlaikus bija arī Philadelphia Thunder galvenais treneris vietējā junioru līgā, izteica piedāvājumu vēlreiz mēģināt “aizķerties” Elmairā. Nolēmu ierasties mēnesi ātrāk pirms nometnes, aizvadīt treniņus un vairākas spēles junioru klubā, lai atkal pierastu pie Ziemeļamerikas hokeja. Diemžēl šoreiz nometne Elmairā neizdevās tā, kā biju cerējis. Kluba vadība un skauti ieteica doties uz līgu vai divām zemāk – CHL vai SPHL, lai atkal pielāgotos tur spēlējošam stilam.

(piebilde: šajā gadījumā CHL = Central Hockey League. SPHL = Southern Professional Hockey League.)

2008./2009. g. sezonā pieslēdzies Liepājas Metalurgs saimniecībai, uzspēlējot gan pirmajā komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā. sekojošajā sezonā (2009./2010.) esi reģistrēts tikai Liepājas pirmajā komandā Baltkrievijas čempionātā. kādi bija galvenie iespaidu “uz pilnu klapi” atgriežoties Latvijas / Baltkrievijas hokeja saimniecību reālijās? kuras Ziemeļamerikā slīpētās iemaņas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ) noderēja visvairāk, bet par kurām prasmēm varēja sākt droši “aizmirst”?

Devos atpakaļ uz Latviju un pievienojos Liepājas Metalurgam. Iespaidi bija dažādi. Patīkami bija tas, ka, aizvadot pārbaudes laiku klubā, tiku pie līguma un biju pamatsastāva spēlētājs. Parādījās drošības sajūta, ka ir atrasts klubs, kur varu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu, atliek tikai smagi strādāt un pierādīt sevi no labās puses. Pārstāvot klubu Latvijas čempionāta ietvaros, kļuvām par Latvijas čempioniem, kas bija patīkami.

Vajadzēja pielāgoties mazliet citam spēles stilam. Kluba galvenais treneris uz to brīdi bija Golubovičs, kurš piekopa, manuprāt, tipisku “krievu” stila – kombinācijām un sistēmām bagātu – hokeju. Man sirdij tuvāks bija Ziemeļamerikas stila hokejs; tā, ka centos abus stilus apvienot un atrast zelta vidusceļu. Turpināju būt fiziski aktīvs, izpildīt spēka paņēmienus, kas vadošo baltkrievu klubu veterāniem noteikti nepatīk, un, protams, izpildīt trenera norādījumus.

2010. gada vasarā “paņēmi” kursu uz Somiju, pārbaudījies pie Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) kluba Kiekko-Vantaa. 2010./2011. g. sezonā Tev 6 spēles ieskaitītas Latvijas Virslīgā HS Rīga / Prizma ierindā, bet pēc tam Tavā karjerā “vistīrākā” Somija. sezonu pamatā aizvadīji Somijas trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes. kāpēc Tava izvēle bija par labu Somijai nevis, piemēram, Vācijai, Lielbritānijai vai Kazahstānai?

Sezonas sākumā bija iespēja atrādīties Somijā, kuru noteikti negribēju laist garām. Aizvadīju pāris nedēļas, piedaloties kluba treniņnometnē, un, manuprāt, atstāju labu iespaidu. Aizvadīju vienu pārbaudes spēli pret citu Mestis klubu, izdevās gūt pirmos vārtus šajā līgā, bet pēc spēles uzzināju, ka klubam pievienosies 5 spēlētāji no Jokerit un tik pat no HIFK, klubiem, kas spēlē Somijas stiprākajā līgā – SM-liiga. Pa cik Vantaa bija fārmkluba saistības ar abiem šiem Helsinku klubiem, finansiāli klubam tas bija izdevīgi, jo algas šiem spēlētajiem maksā “lielie” klubi. Līdz ar to likās loģiski, ka klubs paturēs labas klases spēlētājus, kuriem nav jāmaksā alga, un ietaupīs finansiāli, atskaitot no komandas tos, kuriem bija salīdzinoši lielas algas vai pretendēja uz tām.

Atgriezos Latvijā, uzturēju sevi formā, pārstāvot Rīga / Prizma komandā LAČ ietvaros, vienlaicīgi cerot uz interesi no citiem klubiem Eiropā. Parādījās iespēja doties atkal uz Somiju, šoreiz uz līgu zemāk, bet daudz nedomājot devos un Hermes (Kokkola). Pēc uzturēšanās Helsinkos man palika labi iespaidi par Somiju, par dzīvi tur. Bez tam es vēlējos šoreiz būt tuvāk mājām. Hermes izteica labu piedāvājumu. Zināju, ka hokeja līmenis tur ir labs, un nolēmu pamēģināt.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts.)

cik viegli vai grūti Tev nācās iekļauties Somijas hokejā? cik ļoti noderēja vai nenoderēja Kanādas, ASV, Baltkrievijas pieredze?

Nebija lielu problēmu pierast pie somu hokeja. Protams, paiet laiciņš, lai saprastu, ko konkrēti klubs vēlas no tevis un vai treneris ir apmierināts ar tavu sniegumu, bet tiklīdz tas ir skaidrs, atliek tikai smagi strādāt un pildīt trenera norādījumus. Somijas hokeja stils ir ļoti līdzīgs Ziemeļamerikas hokejam ar nelielu Eiropas “piegaršu”. Ātrs, fizisks, inteliģents hokejs.

Manuprāt, jebkura pieredze, kuru tu iegūsti, spēlējot dažās valstīs vai klubos, vienmēr noderēs. Protams, ir jāpielāgojas kluba prasībām, kuru tu pārstāvi uz doto brīdi, kuras dažreiz atšķiras, bet būtībā pēc katras aizvadītās sezonas tu uzkrāj pieredzi, kura tev palīdz pielāgoties katram stilam.

Jau agrāk Tavā un Tava brāļa Ginta Puriņa biogrāfijā vienā sezonā sakrīt komandu nosaukumi. 2008./2009.g. sezonā tā bija Philadelphia Thunder, 2009./2010. g. sezonā kopā spēlējāt Liepājas Metalurgs sastāvā, 2010./2011. g. sezonā – atkal kopā Hermes komandā un pat abiem pa vienai iznomātai spēlei IK Kronan sastāvā. vai tā bija mērķtiecīga darbība visu 3 sezonu gaitā – abiem spēlēt vienā komandā? kāpēc?

Jau no bērnības bieži spēlējam kopā. Uz Ziemeļameriku devāmies kopā, bet, aizvadot pirmo sezonu Liepājā, palīdzēju brālim tikt uz pārbaudi klubā, un viņam izdevās tik sastāvā. Savukārt, sākoties nākamai sezonai, viņš bija pirmais Kokolā un palīdzēja man tur iekārtoties. Mēs esam brāļi un labākie draugi, un, protams, kopā atrasties vienmēr ir vieglāk. Trenējamies kopā, sastādām viens otram veselīgu konkurenci, varam atklāti kritizēt un sniegt padomu viens otram, lai uzlabotu katrs savu sniegumu.

Hermes sastāvs kopumā 2010./2011. g. sezonā ir bijis labvēlīgs Latvijas hokejistiem; neskaitot Tevi un brāli, ir uzspēlējuši arī Gatis Gricinskis, Viktors Jasjonis, Artjoms Ogorodņikovs. kas ir galvenie iemesli, kādēļ Hermes komandā bija izveidojusies Latvijas hokejistu “kolonija”? un kā Latvijas hokejisti jutās komandā?

Sezonu Kokolā iesāka mans brālis un Gatis. Klubs izrādīja interesi arī par mani, un uz to brīdi man nebija labāku piedāvājumu, tāpēc devos turp. Viktors un Artjoms bija mūsu kluba farmklubā un aizvadīja vairākas spēles Hermes sastāvā. Jutāmies labi, bija labas attiecības ar kluba vadību un spēlētajiem, sūdzību nebija.

kā kopumā vērtē savu pirmo Somijas sezonu? kas izdevās tieši tā, kā biji plānojis, bet kas ir lietas, kuras varēja un vajadzēja būtiski labāk?

Pozitīvi vērtēju pirmo sezonu šeit. Guvu lielu pieredzi vietējā hokeja “virtuvē”, lai gan nebiju pilnība apmierināts ar savu sniegumu. Otrā sezonas daļa klubam nebija izdevusies, arī individuāli nebiju apmierināts ar savu sniegumu. Mērķis bija palīdzēt klubam tikt Mestis līgā, bet diemžēl tas neizdevās.

šajā (2011./2012.) sezonā esi uzticīgs Suomi-sarja līgai, sezonu sāki Imatras Ketterä, bet turpini JHT (Kalajoki). ar ko Tev atšķiras otrā sezona šajā līgā? esi pieredzējušāks, vairāk zini ko sagaidīt no pretiniekiem un cīņubiedriem?

Nolēmu atgriezties uz vēl vienu sezonu Somijā. Hokejs šeit tiek spēlēts augstā līmenī, kā arī kluba mērķis – iekļūt Mestis – ir augsts. No kluba puses tiek darīts viss, lai būtu vēlamais rezultāts. Patīkami atrasties tādā vidē.

Ketterä komandas sastāvā Suomi-sarja 1. posmā (Alkulohkot; norisinājās 2011. gada septembrī – novembrī) 11 spēlēs salasīji 4 punktus (1+3), bet pēc pārcelšanās uz JHT – šī paša posma 2 spēlēs tiki pie diviem vārtu guvumiem. čempionāta turpinājumā, 2. posmā JHT ierindā 11 spēlēs esi iekrājis 6 punktus (5+1). vai JHT prot Tevi “pielietot” un motivēt labāk nekā Ketterä komanda? kā pats vērtē savu sniegumu līdz šim šajā sezonā?

Diezgan saraustīta šī sezona man padevusies sakarā ar klubu maiņu. Vasarā es trenējos un gatavojos ar domu doties uz citas valsts klubu, kas noteikti būtu pāris līmeņu augstāk, taču zuda kontakti, un laikam nebija lemts; un tā vietā devos uz Imatru. Īsti neapmierināja mans pielietojums klubā, tāpēc devos uz JHT. Esmu apmierināts atrodoties šajā klubā. Treneris man šeit uzticas, līdz ar to pašam rodas lielāka pārliecība par savām spējām.

Tevis pārstāvētā komanda JHT pārliecinoši pārvarēja Suomi-sarja pirmo posmu, 14 spēlēs kļūstot par savas (Ziemeļu) apakšgrupas līderi. līgas “pamatčempionātā” JHT arī startē pieklājīgi – pēc komandas 13 spēlēm ar 20 punktiem ieņem 7. vietu (12 komandu konkurencē). kādi ir komandas vadības uzdevumi šai sezonai? un kādas izredzes piedāvā Suomi-sarja izspēles kārtība – cik komandas kvalificējas play off-am, vai pastāv iespēja izcīnīt vietu Mestis līgā?

Komandas uzstādītais mērķis ir būt TOP trijniekā. TOP trīs komandām pievienojas vājākā komanda no Mestis; katra komanda nospēlē divas spēles (vienu mājās, vienu izbraukumā) ar katru klubu, un komanda, kas pabeidz šo izspēli pirmajā vietā, tiek Mestis līgā. Pašlaik esam to klubu vidū, kas reāli cīnās par trijnieku, un darām visu, lai izpildītu uzstādīto mērķi, kā arī tikt Mestis.

desmit komandas (no 12) Suomi-sarja pamatčempionātā uzrāda ļoti līdzīgu sniegumu – pašreiz tām ir 17-29 punkti, kas nozīmē, ka 1. vietu no 10. vietas šķir vien 12 punktu. pamanāmi vājākas ir tikai turnīra “pastarītes” – Ahmat un S-Kiekko. kā Tu vērtē Suomi-sarja kopējo līmeni? Ja ļaujamies fantazēšanai, kuru vietu Ahmat un Tava (JHT) komanda ieņemtu Latvijas Virslīgā, kuru – Baltkrievijas ekstralīgā?

Līmenis šeit ir labs. Klubi, kuri cīnās otrajā aplī par iekļūšanu Mestis, ir spēcīgi. Baltkrievu klubi noteikti ir finansiālai turīgāki, tādēļ var atļauties augstākas klases spēlētājus un speciālistus, līdz ar to līmenis ir nedaudz augstāks. Taču spēles stili atšķiras; šeit hokejs ir ātrāks un fiziski aktīvāks, kas nav tik raksturīgs Baltkrievijas hokejam. Diemžēl neesmu redzējis nevienu pilnu BAČ spēli šogad. Nedaudz sekoju Liepājas Metalurga sniegumam, bet grūti spriest par līgas līmeni šogad. Manuprāt, Suomi-sarja vadošie klubi varētu būt līdzvērtīgi BAČ vienībām, kuras atrodas tabulas vidusdaļā.

jau agrāk minēji, ka Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas dodas uz Somijas komandām, ir “jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar”, ko nosaka nelielie budžeti, bet no komandu puses apstākļi tiek radīti maksimāli. ko Tu pats sagaidi no Suomi-sarja un Somijas hokeja kopumā? ko Tu gribi sasniegt šajā sporta veidā tuvākajos pāris gados? Mestis līgu, finansiāli “smagāku” kontraktu, labākus dzīves apstākļus?

SM-līgā komandu budžeti un algas vēl ir salīdzinoši labā līmenī, bet, protams, uz Eiropas vadošo līgu fona nav tās augstākās. Mestis līgas klubi pārsvarā visi ir vienā finansiālā līmenī. 80 procenti klubu maksā spēlētājiem algas; savukārt, ir klubi, kā iepriekš minēju K-Vantaa, kuri kalpo kā farmklubs vienam vai dažreiz pat diviem augstākās līgas klubiem un līdz ar to saņem “papildinājumus” par velti.

Ja runa ir par Suomi- sarja, tad vadošo klubu budžeti ir labā līmenī. Klubu vadošajiem spēlētajiem tiek maksāta alga, nodrošināta dzīvesvieta, transports, ēdināšana. No kluba puses tiek nodrošināts un darīts viss iespējamais, lai būtu vēlamais rezultāts no spēlētajiem; tā, ka attaisnojumu un sūdzību nevar būt.

Neesmu no tiem, kam patīk skatīties tālā nākotnē, taču noteikti vēlētos izmēģināt spēkus citos Eiropas augstākās līgas klubos. Lielie kontrakti? Protams, nauda atvieglo dzīvi, bet, ja būtu iespēja pārbaudīt spēkus un spēlēt augstākajā līmenī kādā no Eiropas vadošām līgām, būtu ar mieru to darīt arī par simbolisku atlīdzību. Lielā nauda man nav svarīgākais, tā nāk un iet. Vienmēr būs laiks un iespēja to nopelnīt.

Uz doto brīdi esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Dzīvojam taču vienreiz, tāpēc arī cenšos “izspiest” visu ko varu no dzīves. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

• Jāņa Puriņa individuālie statistikas profili – eliteprospects.com, lhf.lv, balticsportsagency.com, eurohockey.com, pointstreak.com (1. sez.; 2. sez.)
• Suomi-sarja statistikas lapa – finhockey.fi
• JHT mājaslapa – jht.fi
• Ketterä mājaslapa – kettera.net
• 2002./2003. gada LBJMH (Latvijas Bērnu un jauniešu meistarsacīkstes hokejā) dažādu vecuma grupu laureāti – tvnet.lv
• par Latvijas hokejistiem Somijā un Somijas hokeja struktūru: tepat

[pirmajā attēlā Jānis Puriņš JHT krāsās; otrajā – Mahoning Valley Phantoms komandā; trešā – Liepājas Metalurgs sastāvā; ceturtā – Ketterä ierindā. visi foto no Jāņa Puriņa personīgā arhīva.]

1992. gads. Miķelis Freimanis. Prizma-Rīga. MHL B grupa

“Visi skrien, met un cīnās,” tā Prizma-Rīga uzbrucējs Miķelis Freimanis dažos vārdos raksturo MHL B grupas spēles līmeni. par savām un citu 1992.-ajā un tā apkaimē dzimušo hokejistu gaitām Prizma-Rīga vienībā MHL B grupā, HK Ogre sastāvā Latvijas Virslīgā un Ozolnieki Juniors komandā Baltkrievijas Augstākajā līgā. par 1992. gada hokejistu “palikšanu” aiz strīpas SK Rīga komandā. par konkurenci Prizma-Rīga sastāvā MHL “otrajā līgā” un spēļu principialitāti pret Dinamo sistēmas jauniešu komandu Juniors.

TUVPLĀNĀ: Miķelis Freimanis

• dzimis 1992. gada 17. septembrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 176 cm; 72 kg
• 2011./2012. g. sezonā Prizma-Rīga komandā MHL B grupā un HS Rīga/Prizma vienībā Latvijas Virslīgas versijā
• iepriekšējās sezonas: HK Ogre; Ozolnieki Juniors; HS Rīga/LB 92 (nosaukums arī SK Rīga/LB 92); “citas” Dinamo jauniešu komandas; Latvijas Bērzs / Aile
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• pirmais treneris: Uldis Opits

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: 2009. gada rudenī gaitas Baltkrievijas Augstākajā līgā (BAL), kas ir otra stiprākā šajā valstī, uzsāka jauna komanda Ozolnieki Juniors, kura bija komplektēta galvenokārt no 1988. – 1992. gados dzimušiem hokejistiem. kā nonāci komandas sastāvā? kāpēc 16-17 gadu vecumā nolēmi spēlēt Baltkrievijas Augstākajā līgā nevis, piemēram, Latvijas U-18 līgā vai citur?

Miķelis Freimanis: Komandā nonācu, jo treneri Maticins un Bisenieks trenēja iepriekšējā gada komandu, kur spēlēju, – SK Rīga (HS Rīga/LB 92). Spēlēt tur (Ozolnieki Juniors komandā) izdomāju tāpēc, ka tas likās pareizs lēmums – spēlēt ar vecākiem un sava gada puišiem; un tā arī īsti nebija, kur citur tajā brīdī spēlēt.

Ozolnieku komandā biji viens no jaunākajiem, bet tas Tev netraucēja iekļūt komandas rezultatīvāko spēlētāju pieciniekā. lai tas notiktu, Tev bija jāiekrāj 24 punkti (6+18) 42 spēlēs. kā kopumā vērtē savu “Ozolnieku – Baltkrievijas sezonu”?

Sezonu vērtēju ar “plus” zīmi, jo šī līga ir diezgan spēcīga.

cita starpā, būdams viens no jaunākajiem, biji arī Ozolnieki Juniors kapteinis. parasti šis gods un pienākums “iekrīt” komandas vecākajiem, pieredzējušākajiem. kā tas iegadījās Tev? un vai kapteiņa pienākumi nekļuva par apgrūtinājumu?

Kapteinis īsti nebiju; biju tikai sezonas sākumā uz pirmajām spēlēm, bet pēc tam ievēlējām citu – Aldi Pizānu, vienu no komandas pieredzējušākajiem.

Tavs Ozolnieku komandas biedrs Baltkrievijas Augstāko līgu raksturoja kā tādu, kur spēlētāji izcēlās ar lielu degsmi, ar vēlmi izsisties pieaugušo hokejā. kā Tu raksturotu BAL līmeni, vismaz 2009./2010. g. sezonā, kad tur spēlēji? kāds ir tās līmenis salīdzinot ar Tavu vēlāko pieredzi Latvijas Virslīgā un tagad arī MHL B grupā?

Spēlētāji šajā līgā cīnās par savu vietu pirmajā komandā, tas ir Baltkrievijas Atklātā čempionāta lielajā komandā (Baltkrievijas ekstralīgā), un tāpēc visi cīnās, visiem ļoti vajag. Uzskatu, ka šīs līgas līmenis ir augstāks kā Latvijas Virslīgas līmenis, bet ar MHL-B, domāju, ir vienādos spēka samēros.

pāris puiši no Ozolnieku “junioriem” sezonas gaitā rotēja uz Ozolnieki / Monarch komandu Latvijas Virslīgā, daži citi – tajā sezonā uzspēlēja arī Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ekstralīgā. vai jutāties kā šo komandu fārmklubs? vai centāties, konkurējāt par iespēju izsisties līdz “monarhiem” vai Dinamo Juniors sastāvam?

Bija tā, ka pie Monarha spēlēja pieredzējušie spēlētāji, bet pie Dinamo Juniora tie, kam labi veicās mūsu komandā. Protams, ka centāmies cīnīties, lai izsauktu uz kādu no komandām, bet kā fārmklubs šīm komandām nejutāmies.

Baltkrievijas Augstākajā līgā 10 komandu konkurencē Ozolnieki Juniors palika 10. vietā… vai tā bija “mazo monarhu” patiesā vieta šajā līgā? kas pietrūka, lai rezultāti būtu labāki?

Uzskatu, ka komanda bija laba, spēļu rezultāti arī nebija graujoši; kaut kas tomēr pietrūka komandai, lai veiktos labāk. Domāju, tas bija tādēļ, ka bija zināms, ka šī komanda bija izveidota tikai uz vienu sezonu.

Savā BAL sezonā biji nonācis arī Latvijas U-18 izlases komplektētāju redzeslokā. piemēram, 2009. gada decembrī, pārstāvot Latvijas U-18 izlases krāsas, aizvadīji spēli pret Rumānijas U-20 izlasi, kuru uzvarējāt ar 8:3 un kurā Tev fiksēti 2 vārtu guvumi. kā vērtē šo pārbaudes spēli? kā vērtē savu “pārbaudīšanos” Latvijas U-18 izlases kontekstā?

Šī pārbaudes spēle, manuprāt, vairāk bija rumāņiem nekā mums, jo viņi tad gatavojās savam U-20 pasaules čempionātam.

2010. gada pavasarī pirms U-18 pasaules čempionāta tiki nosaukts Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā, bet izlases sastāvā pasaules čempionātā nebiji. kāpēc? kas Tev pietrūka līdz dalībai izlasē čempionātā?

Kāpēc? Tas būtu jāprasa trenerim; parādīju, ko varu, un tāds bija viņa lēmums. Bet vēlāk viens no šiem treneriem man teica, ka izlasē nespēlēju, jo biju švakākā fiziskā formā nekā citi kandidāti.

vasarā (2010.) jau biji minēts starp MHL topošās komandas HK Rīga kandidātiem. savai pirmajai sezonai HK Rīga komplektētāji lika uzsvaru uz 1990. – 1991. gados dzimušajiem, iekļaujot tikai dažus, kas jaunāki. vai Tev sanāca atrādīties treniņos? cik nopietna bija konkurence par iekļūšanu HK Rīga sastāvā?

Konkurence bija liela; treniņos atrādīties sanāca, un visi cīnījās līdz galam, lai tiktu komandā, tātad kaut kur, kau kas man pietrūka.

aizvadīto (2010./2011.) sezonu iekļāvies Virslīgā spēlējošajā HK Ogre komandā, kas pastāvēja savu otro sezonu un kas bija atvērta jaunajiem hokejistiem. sezonas gaitā “salasīji” 20 punktus (5+15) 30 spēlēs. kāds ir Ogres posma pienesums Tavā karjerā?

Ogres posms bija vienīgā vieta, kur aizvadīt pagājušo sezonu, jo atskaitot no HK Rīgas, mūs nosūtīja pie jauniešu komandas SK Rīga (tosezon, SK Rīga-18 jeb SK Rīga-93/94), kuru trenēja Razgals un Krastiņš, un kas spēlēja Baltkrievijas U-18 līgā. Mums tika teikts, ka varēsim tur spēlēt šo (2010./2011.) sezonu, bet vēlāk, 30.augustā (2010.), mums, 92. gadiem, pateica, ka spēlēt šajā līgā mēs nevarēsim, un tad nu vairs nebija daudz iespēju, kur doties.

HK Ogre vienība, kas 2010./2011. g. sezonā bija komplektēta pamatā no 1990. – 1994. gados dzimušajiem, bija viena no jaunākajām komandām Virslīgā un salīdzinoši likumsakarīgi kopā ar citām gados jaunākām komandām (HS Rīga/LSPA, HS Rīga/Prizma) cīnījās pa Virslīgas tabulas lejasdaļu. sezonas beigās HK Ogre palika 9. vietā no 9 komandām, kā vienīgā netiekot Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs. vai tiešām HK Ogre bija objektīvi vājākā Virslīgas komanda? kāpēc jā/nē?

Es domāju, ka Ogre bija viena no vājākajām, jā; bet izslēgšanas spēlēs mums vienkārši liedza iekļūt tas, ka mums sezonas beigās nebija ledus treniņu dēļ treneru nesaskaņām ar Ogres halles vadību.

HK Ogre sportiskās neražas – tikai 4 uzvaras pamatlaikā un 1 ne-pamatlaikā (32 spēlēs), ieskaitot vienu tehnisko zaudējumu, – tuvāk sezonas noslēgumam atsāka “draudzēties” ar komandas finansiālajām nebūšanām, kas pēc tam pabeidzās ar komandas “slēgšanu”. cik ļoti tas ietekmēja komandas mikroklimatu, sniegumu?

Komandas mikroklimatu tas būtiski neietekmēja, bet nācām uz treniņiem ar domu, ka varbūt netiksim nemaz uz ledus. Domāju, ka tas arī būtiski izmainīja komandas sniegumu.

šovasar Latvijas komandu pārstāvniecība MHL-ā paplašinājās līdz 3 komandām; līdzās Dinamo sistēmai MHL-ā parādījās arī cita – Prizma, kuras MHL komandas kandidātu lokā jau no pirmā oficiālā saraksta biji arī Tu. kāpēc izvēlējies tieši MHL, kāpēc – tieši Prizma-Rīga komandu?

MHL ir līga, kur tevi var ievērot kāds no Krievijas hokeja sistēmas. Prizmu izvēlējos tādēļ, ka īsti nebija, kur spēlēt; vienīgi Virslīgā negribēju spēlēt, un tad pavērās šāda iespēja spēlēt Prizmā.

MHL B grupas komandas Prizma-Rīga kandidātu saraksts bija diezgan plašs; bet cik cieša bija konkurence par iekļūšanu MHL vienības sastāvā? vai arī viss “pa lielam” bija skaidrs pirms treniņu uzsākšanas?

Konkurence bija liela, jo šis kandidātu saraksts bija plašs. Tas ir plašs vēl joprojām, jo esam pietiekoši daudz spēlētāju, lai kāds spēlētu tavā vietā.

pirms sezonas sākuma kopā ar Prizma-Rīga uzturējies treniņnometnē Zviedrijā, kur aizvadījāt arī pāris spēles, pa vienai pret Norrtälje IK un Rimbo IF Hockey – komandām, kas 2010./2011. g. sezonā spēlēja Zviedrijas ceturtajā stiprākajā pieaugušo līgā (Division 2). pirmo uzvarējāt (9:1), otrai zaudējāt (3:5); uzreiz pēc spēlēm biji kritisks par komandas sniegumu. tagad, atskatoties uz Zviedrijas treniņnometni pēc laika, kā vērtē komandas sniegumu Zviedrijas spēlēs? kā vērtē sagatavošanos sezonai kopumā? attiecībā uz komandu, attiecībā uz sevi?

Sagatavošanās sezonai bija pietiekami stipri balstīta uz fizisko sagatavotību; trenējāmies visi, cik vien varējām, lai sagatavotos sezonai. Zviedrijas spēles parādīja, ko tajā brīdī mēs varam. Pirmā spēle, kā jau teicu, bija jāuzvar ar padsmit vārtu starpību, bet otrajā spēlē vienkārši mēs nespēlējām savu spēli, ko mēs varam.

pirms doties MHL B grupas “kaujas laukos” Prizma-Rīga pirmais sastāvs kā HS Rīga/Prizma aizvadīja divas spēles Latvijas Virslīgā. pirmajā spēlē bija “nežēlīga atraušanās” no SMScredit.lv ar 1:11, bet otrajā jau uzvara (2:1) pret Elektrēnu Energija. vai tiešām ir tik nesaprātīga starpība starp “kreditoriem” un Lietuvas komandu? vai arī pirmajā spēlē “lielajiem cipariem” bija kādi citi iemesli?

Izgājām negatavi uz spēli; likās, ka nu tik būs – spēlēsim, metīsim. Bet Lietuvas komanda ir salīdzināmi daudz vājāka nekā SMS.

pirmā sastāva prombūtnes laikā HS Rīga/Prizma vārdu Latvijas Virslīgā “nes” otrais sastāvs, kuram arī sanākušas skarbas ugunskristības (2:13 pret Jelgavas komandu). kā kopumā vērtē HS Rīga/Prizma jaunās sezonas spēlētāju “komplektu”, salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu? HS Rīga/Prizma Virslīgā šosezon ir kļuvusi stiprāka?

Es domāju, ka Prizmas sastāvs ir kļuvis spēcīgāks nekā pagājušosezon.

Prizma-Rīga debija MHL B grupā sākās ar 3 spēļu izbraukumu Penzā, kur 3 reizes pēc kārtas nācās cīkstēties pret Dizeļist komandu. 1:8, 1:2, 1:6 atbilda šo spēļu gaitai? vai Prizma-Rīga no izbraukuma bez punktiem atgriezās pelnīti?

Bez punktiem atgriezāmies pelnīti. Pirmajā spēlē mūs vienkārši noskrēja, varbūt var vainot tālo ceļu ar autobusu, varbūt ko citu. Otrajā spēlē jau zinājām, ar ko spēlēsim un kā jāspēlē; cīnījāmies darījām visu, vienkārši nepaveicās. Bet trešajā spēlē jau bijām atslābinājušies, jo jau likās, ka nu jābūt mūsējai spēlei, ka būs viegli, un ka spēli jau esam vinnējuši.

kā kopumā vērtē komandas iestartēšanos MHL-ā? kas ir kļuvis savādāk, salīdzinot ar līdzšinējām gaitām? kas Krievijas hokejā pārsteidz? kam bijāt gatavi?

Starts, protams, varēja būt labāks, bet nu – kā ir, tā ir; jāspēlē tālāk un jācīnās. Gatavi bijām visam, jo aptuveni zinājām, uz kurieni mēs braucam un kādam jābūt līmenim.

pirms sezonas minēji, ka MHL B grupas hokeja stils varētu būt sagaidāms kā “skrien, sit” (bej, begi). vai pirmās spēles MHL B grupā to ir apliecinājušas? vai pretēji?

Pirmās spēles apliecināja, ka visi skrien, met un cīnās; mazāk kombinē.

līdztekus MHL B grupas čempionātam turpināt dalību Latvijas Virslīgā, kur cīnās arī otra MHL B grupas komanda no Latvijas – Juniors. tā kā esat ar “junioriem” vienā MHL divīzijā un spēlējat Virslīgā, tad apniksiet viens otram visātrāk – t.i. būsiet biežākie pretinieki šajā sezonā. jau pirms sezonas aizvadījāt 2 pārbaudes spēles mainīgām sekmēm – zaude 6:7 un uzvara 3:1. pirmajā savstarpējā Virslīgas spēlē arī rīvējāties, bet uzvarējāt ar 4:3. cik principiālas ir prizmiešu spēles pret Dinamo saimniecības otro jauniešu komandu Juniors?

Juniors ir vistiešākais pretinieks Prizmai, jo visi seko un salīdzina, kā iet abām komandām.

kādus rezultātus būtu jāsasniedz komandai, kādus – Tev, lai sezonas noslēgumā Tu varētu atskatīties ar gandarījumu? kādus mērķus esi sev formulējis šajā sezonā?

Komandai ir jāspēlē labāk nekā tagad un jācīnās par katru spēli, tas pats attiecas arī uz mani – jācīnās, jātrenējas un tad jāskatās. Mani mērķi ir pēc iespējas labāk aizvadīt šo sezonu.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

• Miķeļa Freimaņa individuālās statistikas uzskaites – mhl2.khl.ru, eliteprospects.com, lhf.lv, eurohockey.com
• Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts (2010. g. marts) pirms U-18 pasaules čempionāta – sportaavize.lv, lhf.lv
• Ozolnieki Juniors statistika savā vienīgajā sezonā (2009./2010.) Baltkrievijas Augstākajā līgā: tepat
• Latvijas U-18 izlase pret Rumānijas U-20 izlasi (2009. g. decembris) – lhf.lv, sportacentrs.com
• HS Rīga/LB 92 sastāvs 2008./2009. g. sezonā (iespējams, nav fiksētas visas izmaiņas sezonas gaitā) – lhf.lv
• raksti ar Miķeļa Freimaņa pieminējumu (t.sk., statistiku, viedokli): tepat

[pirmais foto, vēl HK Ogre ierindā, no Miķeļa Freimaņa personīgā arhīva. otrais foto fiksēts vienā no Prizma-Rīga spēlēm pret Maskavas Zeļenograd 2011. gada oktobrī; foto avots: mhl2.khl.ru. 3., 4., 5. fotoattēli no Miķeļa Freimaņa personīgā arhīva; abos pēdējos attēlos Miķelis Freimanis – otrais no labās.]

vārtsargs Jānis Kalniņš paliek Liepājā. kāpēc?

TUVPLĀNĀ: Jānis Kalniņš

līdzšinējās Latvijas U-20 izlases vārtsargs un Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs Jānis Kalniņš ir izvēlējies karjeru turpināt Liepājas Metalurgs saimniecībā, kopā ar Liepājas “pirmo” komandu “graizot” Baltkrievijas ekstralīgas ledus laukumus. karjera tiek veidota soli pa solim. ne pirmo sezonu Jānis Kalniņš “slido kopā” ar Liepājas galveno komandu, bet jaunā sezona “draud” būt pamatīgāka.

Jānis Kalniņš par nonākšanu Liepājas Metalurgs hokeja “piramīdā” un Liepājas kluba pievilcību, par savām gaitām Latvijas U-20 izlasē un šīs izlases labāko sniegumu pasaules čempionātā 1. divīzijā, par nepieciešamību nesanervozēties, par godalgu un balvu svarīgumu, jo tās ir jāizcīna.

izziņai: Jānis Kalniņš

• dzimis 1991. gada 13. decembrī
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 178 cm; 84 kg
• 2010./2011. g. sezonā Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā; sezonas labākais vārtsargs līgā
• iepriekšējās sezonas: Liepājas Metalurgs, Liepājas Metalurgs-2, Liepājas Metalurgs U20, Liepājas Metalurgs U18, Latvijas Bērzs / Aile
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009./2010. g. sezonas PČ elitē un 2010./2011. g. sezonas PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada PČ 1. divīzijā
• pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jau vairākas sezonas esi uzticīgs Liepājas Metalurgs klubam – Liepājas komandās esi spēlējis dažādās Latvijas līgās, arī Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ). kā dzimis limbažnieks nonāci līdz Liepājai? kas Tevi saista Liepājas Metalurgs saimniecībā?

Jānis Kalniņš: Liepājā nonācu 12 vai 13 gadu vecumā. Sanāca tā, ka pirms tam es Rīgas komandā Latvijas Bērzs / Aile aizvadīju labas sezonas un divus gadus pēc kārtas biju Latvijas labākais vārtsargs [savā vecuma grupā], un pēc tam Liepāja sāka izrādīt interesi par mani. Kad Rīgas komanda sāka sadalīties, es aizgāju uz Liepāju. Pirms sāku spēlēt Liepājā jau ar Metalurgu biju uz vairākiem turnīriem. Čaļi man jau bija zināmi un nebija tik grūti iejusties komandā. Patīk, ka Metalurgā ir sakārtota dzīvošana, treniņi, un skola arī bija pretimnākoša. Pilsēta nav pārāk liela, un līdz hallei ir 10 minūšu gājiens.

pēdējās sezonās Tava “pamat-darbavieta” ir Liepājas Metalurgs-2 komanda, bet iepriekš dažādu vecumu U komandas. jau diezgan laicīgi – 16-17 gadu vecumā sāki pieslēgties pieaugušo hokejam. citi vienaudži mēģina pirms pieaugušo hokeja vēl “aizķerties” U-18, U-20 līgās. kā norit Tava pārslēgšanās uz pieaugušo hokeju? kas ir tās lietas, uz kurām jāiespringst vairāk? uz kurām mazāk?

Sākās viss ar treniņiem. Pāris gadus atpakaļ gāju tikai uz dažiem treniņiem pie lielās komandas un tikai tad, kad kādam no [pamatsastāva] vārtsargiem bija trauma vai kāda slimība. Tā nopietni ar lielo komandu sāku trenēties aizpagājušo sezonu un pagājušo sezonu. Ar lielāku uzmanību un lielāku atdevi jāiet uz ledus treniņiem, jo tie ir paši galvenie treniņi. Ar lielo komandu ledus treniņi ir interesantāki, jo viss notiek ātrāk, un man uzreiz ir interesantāk darboties vārtos. Protams, eju arī uz trenažieru zāli, bet tur cenšos pārāk neiespringt ceļot svarus, bet gan lielāku uzmanību pievēršu staipīšanai un iesildīšanai pirms treniņiem. Pats galvenais, man liekās, ir “nesadegt” pirms spēlēm. Ir jāiziet ar vēsu galvu, un tad viss būs kārtībā. Nevajag sanervozēties.

kādas, Tavuprāt, ir Tavas priekšrocības, salīdzinot ar vienaudžiem, kas vēl aizvadītajā (2010./2011.) sezonā cīnījās pa junioru, jaunatnes līgām?

Mans lielākais pluss varētu būt tas, ka spēju saglabāt mierīgu, vēsu galvu un nesāku nervozēt, ja kaut kas nesanāk, kā gribētos. Cenšos būt mierīgs. Spēlēs cenšos izlikties uz visiem 100%.

2009./2010. g. sezonā ar 55:50 spēles laika debitēji Baltkrievijas ekstralīgā, bet šosezon BAČ-ā laukumā netiki? kādēļ? vai nebiji gatavs vismaz pāris spēles atsavināt “pirmā numura” troņa pretendentiem – Žabotinskim un Jučeram? kā pats vērtē savu 2010./2011. g. sezonu?

2009./2010. g. sezonā tā gan vairāk bija sakritība, ka tiku laukumā, bet vienmēr biju gatavs spēlēt. 2010./2011. g. sezonā Jučers ar Žabotinski spēlēja labi un spēlēja bez traumām, tādēļ man arī nebija iespēja tikt laukumā. Bet pats gribēju un biju gatavs spēlēt vismaz pāris spēles BAČ. Uzskatu, ka sezona man izdevās, jo ar Latvijas U-20 izlasi aizvadīju labas spēles gan pārbaudes turnīros, gan pasaules čempionātā 1. divīzijā. Metalurga vārtos Latvijas čempionātā [Virslīgā] spēlēju diezgan stabili, un esmu apmierināts ar pagājušo sezonu.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā Latvijas Hokeja federācija atzina Tevi par Latvijas Virslīgas labāko vārtsargu. Liepājas Metalurgs-2 vārtus sargāji 23 spēlēs ar vidēji 2,26 vārtu zaudējumiem spēlē (GAA). ko Tev nozīmē Latvijas Virslīgā gūtie panākumi un konkrēti – labākā vārtsarga tituls?

Mans personīgais mērķis bija nosargāt vārtus zem 2.00 GAA, bet tomēr nedaudz pietrūka. Bija prieks, ka mani novērtē tik labi, un visu sezonu centos iet uz to, lai iegūtu Latvija labākā vārtsarga balvu. Katra balva un godalga ir man ir svarīga, jo tā ir jāizcīna.

2009. gada U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā palīdzēji Latvijas U-18 izlasei izcīnīt vietu elitē, pēdējās 2 sezonās uzspēji kopā ar Latvijas U-20 izlasi gan zaudēt, gan atgūt vietu elitē U-20 pasaules čempionātos. ko Tev nozīmē Latvijas izlase? vieta, kur atrādīties nākotnes vārdā, vai kas vairāk?

Latvijas izlasē man vienmēr ir bijis prieks spēlēt. Dažreiz labāk vai sliktāk ir gājis. Spēles kopā ar izlasi dod lielu pieredzi, jo vienmēr spēlē pret pretinieku, kuru tā īsti nezini. Protams, izlase arī palīdz nākotnē sasniegt kaut ko vairāk, bet par to domāju tikai pēc spēlēm vai turnīra beigām.

2009./2010. g. sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē, kuru Latvijai nācās toreiz pamest, biji U-20 izlases pamatvārtsargs ar 272:21 spēles laika un diezgan graujošu statistiku – 82,57% atvairītu metienu un GAA – 9.25. kā vērtē Latvijas U-20 izlases un arī savu sniegumu šajā čempionātā? vai tiešām Latvijas izlase objektīvi bija tik vāja, salīdzinot ar elites komandām?

Visa komanda nebijām īsti gatavi spēlēt tādā līmenī. Pats arī neparādīju savu labāko sniegumu. Domāju, ka visas neveiksmes sāka savākties no maziem nieciņiem – sākot ar attieksmi viesnīcā, treniņiem, treneru attieksmi un vēl visādiem sīkumiņiem. Bijām vājāki nekā visas hokeja lielvalstis, lai gan pret Šveici cīnījāmies ļoti līdzīgi, un viņi tajā čempionātā palika 4. vietā.

aizvadītās (2010./2011.) sezonas pirmajā pusē, gatavojoties U-20 pasaules čempionātam 1. divīzijā, pacīnījies virkni pārbaudes spēļu Latvijas U-20 izlasē – septembrī Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā Rīgā, novembrī U20 Sino Cup turnīrā Dānijā. arī bez visām pārbaudes spēlēm zinātāji sprieda, ka pie galvenā trenera Leonīda Beresņeva esi “pirmais numurs”. kas Tavuprāt ir tās īpašības, sniegums, ko treneri Tavā darbā novērtē visaugstāk? kas, Tavuprāt, ir tie elementi, kuros Tev vairāk “jāpieliek”?

Domāju, ka visiem treneriem galvenais ir tas, lai vārtsargs ķer to, ko var noķert un dažreiz izvelk no tādām situācijām, kur jau šķiet, ka būs gols. Tad arī spēlētāji var spēlēt drošāk, jo uzticas vārtsargam un zina, ka viņš var arī izglābt, ja kaut kas nesanāk. Liela nozīme ir runāšanai uz laukuma. Vārtsargam spēles laikā “jānostāda” spēlētājus pa vietām. Jāpasaka, kur aizsargiem vairāk jāpievērš uzmanība; dažreiz jāpasaka, lai nesteidzās, bet nospēlē mierīgāk.

pēdējā notikušajā U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā Tu manāmi sakārtoji savu pasaules forumu statistiku – 4 spēlēs (240:00) 97,50% atvairītu metienu un GAA 0,50. protams, 1. divīzija no elites atšķiras, taču kas šīs sezonas sniegumā bija savādāk? kā kopumā vērtē izlases sniegumu pasaules čempionātā 2010. gada decembrī?

Kas bija savādāk, es pats nezinu, bet jutu, ka spēju spēlēt daudz stabilāk nekā iepriekšējās sezonas. U-20 1. divīzijas čempionātā komanda bija ļoti labi sagatavojusies. Uz katru spēli gājām ar pilnu atdevi, un varēja just to, ka visi čaļi grib uzvarēt un grib cīnīties par 100%. Visi parādījām savu labāko spēli līdz šim.

pēc statistikas cipariem biji labākais 1. divīzijas A grupas čempionāta vārtsargs, bet čempionāta Direktorāts nolēma Latvijas U-20 izlasei pārāk daudz balvu nedot un par labāko vārtsargu nosauca britu Benu Baunsu. vai tas Tev nelika vilties? kā pats vērtē savu sniegumu 2010. gada decembra čempionātā un visā savā 2010./2011. g. sezonā kopumā?

Nebiju vīlies, jo galvenais bija tas, ka uzvarēja Latvijas komanda. Mēs braucām cīnīties kā komanda par 1. vietu, nevis katrs par sevi. Uzskatu, ka tas bija mans labākais turnīrs līdz šim, jo aizvadīju visu turnīru ļoti stabili. Ļoti daudz palīdzēja Sergejs Naumovs. Sagatavoja vārtsargus lieliski. Pastrādājām uz mazām niansēm, kuras spēles laikā palīdzēja.

pēc tam, kad Dinamo sastāva komplektētāji šopavasar pēc aizvadītās sezonas paziņoja, ka Dinamo vārtos nākamsezon stāsies Holts un divi jaunie Latvijas vārtsargi, virkne ekspertu prognozēja, ka viens no jaunajiem varētu būt Tu. vēl pavasarī arī tika lauzti līgumi ar HK Rīga “otrajiem” vārtsargiem – Tomu Broku un Uldi Čalpu, radot vakances. vai esi saņēmis kādu uzaicinājumu no Dinamo un/vai HK Rīga puses?

Neesmu saņēmis uzaicinājumu no Dinamo vai HK Rīga puses.

kādi ir Tavi plāni attiecībā uz tuvākajām sezonām? varbūt esi iecerējis iemēģināt leģionāra gaitas, ja ne nākamsezon, tad vēlāk?

Nākošo sezonu spēlēšu Liepājas Metalurgs komandā. Spēlēšu BAČ-ā un krāšu pieredzi, spēlējot pret Baltkrievijas pieaugušo komandām. Uzskatu, ka tas ir nākošais solis manā karjerā, jo spēles nebūs vieglas. Un pēc tam sākšu skatīties, vai būs iespēja spēlēt ārzemēs, un centīšos tikt vēl augstāk.

lai veicas!

[pirmais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 15. janvārī; foto autors: Aigars Prūsis. otrais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 27. novembrī; foto autors: Aigars Prūsis. trešais foto – Latvijas U-20 izlases spēlē pret Lielbritānijas U-20 izlasi 2010. gada 13. decembrī; foto avots: lhf.lv. ceturtais – pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Itālijas U-20 izlasi 2010. gada 17. decembrī; foto avots: lhf.lv.]

lasāmvielai & izziņām:

• Jāņa Kalniņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, lhf.lv, pointstreak.com
• Latvijas U-20 izlases rezultāti un statistika U-20 PČ 1. divīzijas A grupā (2010. g. decembrī): tepat
• Latvijas U-20 izlases rezultāti un statistika U20 Sino Cup turnīrā (2010. g. novembrī): tepat
• Latvijas U-20 izlases statistika U-20 PČ elitē (2009. decembrī – 2010. g. janvārī) – iihf.com

TUVPLĀNĀ: Ralfs Freibergs

U-20 1. divīzijas A grupas pasaules čempionāta labākais aizsargs izvēlēts no Latvijas U-20 izlases, un viņa vārds ir Ralfs Freibergs. “ikdienas darbos” nu jau otro sezonu Teksasas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs. pirms gada sezonas gaitā “sapakoja čemodānus” un no Dinamo Juniors komandas Baltkrievijas ekstralīgā pārcēlās uz ASV “junioriem” – Texas Tornado vienību ziemeļamerikāņu NAHL līgā.

NAHL čempionāts rit savu gaitu, neapstājas par godu U-20 1. divīzijas čempionāta “aktivitātēm”. taču tas netraucēja Ralfam Freibergam pievienoties Latvijas U-20 izlasei un kopā ar to izcīnīt “biļetes” uz U-20 eliti. tās “biļetes” gan būs jāatdod “sekotājiem” (sākot no 1992. gada), kuri nākamsezon cīnīsies par palikšanu U-20 elitē.

Ralfs Freibergs savās atbildēs stāsta par Latvijas U-20 izlases cīņu 1. divīzijas turnīrā Bobruiskā, par krišanu zem ripām un ledus centimetru neatdošanu, par vēlmi uzvarēt, par Baltkrievijas U-20 izlases “varēšanām” vienādos un nevienādos sastāvos, par Texas Tornado kluba lepnumu “palaist” savu spēlētāju uz pasaules čempionātu, par savām gaitām Ziemeļamerikā.

izziņai: Ralfs Freibergs

• dzimis 1991. gada 17. maijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 183 cm; 82 kg
• 2010./2011. g. sezonā 28 punkti (3+25; 27 spēlēs) Texas Tornado sastāvā NAHL (North American Hockey League; ASV 2.-ā “ranga” junioru līga – Junior A Tier II)
• iepriekšējās sezonas: Texas Tornado; Dinamo Juniors; HS Rīga / Prizma – Hanza
• 2010./2011. g. sezonas U-20 1. divīzijas A grupas pasaules čempionāta labākais aizsargs
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. un 2010. gada PČ elitē; 2011. gada PČ 1. divīzijā (notika 2010. g. decembrī)
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2008. un 2009. gada PČ 1. divīzijā
• pirmie treneri: Sergejs Ņekrasovs, Gints Bisenieks, Ēriks Miļuns

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Ziemeļamerika daudziem jaunajiem hokejistiem ir tāds kā tāls sapnis. Tev sanāca sapni “aizsniegt ar roku” jau 2009./2010. g. sezonas vidū, kad pēc 33 spēlēm Dinamo “junioros” nokļuvi Texas Tornado vienībā NAHL-ā. kas bija pirmie iespaidi uz Ziemeļamerikas ledus? kas bija kļuvis savādāk nekā Piņķos vai komandas izbraukumos Baltkrievijas ekstralīgas “pieturpunktos”?

Ralfs Freibergs: Pirmie iespaidi bija, ka tur ir citādāks hokejs – agresīvāks, ne tik tehnisks, daudzie metieni pa vārtiem un cilvēku apmeklētība uz mūsu spēlēm. Komandas biedri bija ļoti draudzīgi un man ātri ļāva iekļauties kolektīvā. Vairs nebija tie garie izbraukumi uz daudzām pilsētām. Sanāca tāda maza rutīna, kur treniņi notiek no pirmdienas līdz ceturdienai un spēles norisinās nedēļas nogalēs.

jautājums: arī šo sezonu turpini tajā pašā Texas Tornado komandā. vai Tevi viss tajā apmierina? vai komandas vadību pilnībā apmierina Tavs sniegums?

Protams, ka viss mani Teksasā apmierina. Savādāk, jau būtu nomainījis klubu, ja kaut kas nepatiktu. Treneris daudz ar mani runājas, apspriež ar manīm manas kļūdas, māca man visvisādas nianses un ļauj man progresēt. Domāju, ka klubs ar mani ir apmierināts. Te ir legionāru ierobežojumi, un tādēļ treneris vairāk pievērš uzmanību, lai spēlētāji no ārzemēm spētu uzlabot komandas sniegumu, savādāk sen jau būtu atteikušies no maniem pakalpojumiem.

jautājums: kā pats vērtē savu sniegumu Teksasas komandas sastāvā šajās abās pussezonās?

 Savu sniegumu vērtēju kā apmierinošu. Ir spēles, kad kaut kas nesanāk, bet jātrenējas un jāspēlē labāks hokejs!

jautājums: vai spēlēšana NAHL komandā prasa no Tevis būtiskas investīcijas? vai arī visu ar spēlēšanu un dzīvošanu saistīto nodrošina klubs?

Nē, komanda man nodrošina visu – dzīvoju ģimenē, mani paēdina, nogādā mani uz treniņiem. Atliek vienīgi spēlēt labi hokeju. Vienīgi ir reizes, kad, piemēram, gribas ar komandas biedriem aiziet uz kino, tad man pašam tas jāatmaksā, jo komanda nedrīkst Tev maksāt algu, jo, ja vēlies spēlēt NCAA [augstskolu līgas] hokejā, tu iepriekš nedrīksti saņemt algu.

jautājums: šosezon ar 28 punktiem 27 spēlēs esi kļuvis par vienu no NAHL rezultatīvākajiem aizsargiem. tātad esi komandai vērtīgs. vai komandas vadība bez sarežģījumiem Tevi “palaida” uz Latvijas U-20 izlasi dalībai pasaules čempionāta 1. divīzijā?

Komandai ASV ir vienmēr prestiži, ja kāds no komandas spēj iekļūt kādā valstvienībā un pārstāvēt to kādā čempionātā, tādēļ trenerim nebija problēmas mani palaist uz čempionātu.

jautājums: pirmās divīzijas A grupas U-20 pasaules čempionātā tiki atzīts par čempionāta labāko aizsargu. kas, Tavuprāt, bija tās īpašības, iemesli, kas čempionāta Direktorātam lika izvēlēties tieši Tevi?

Biju patīkami izbrīnīts, kad mani izvēlējās par labāko aizsargu turnīrā. No mūsu valstvienības jebkurš cits aizsargs varēja kļūt par vērtīgāko, jo visi spēlējām labi. Grūti teikt, kādi bija galvenie iemesli, bet, ja jau esmu izvēlēts, tad par to priecāšos nevis pārdzīvošu, kādēļ netika izvēlēts kāds cits aizsargs.

jautājums: Latvijas U-20 izlase izpildīja savu uzdevumu – izcīnīja vietu pasaules U-20 elitē. kā pats vērtē izlases sniegumu čempionātā Bobruiskā?

Komandas sniegumu vērtēju labi. Uzdevums tika izpildīts, un piesieties par kaut ko būtu nepareizi. Komanda spēlēja kā kolektīvs – visi krita zem ripām, cīnijās par katru centimetru, un mēs vairāk gribējām uzvarēt šo turnīru.

jautājums: Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlašu izredzes tika vērtētas ļoti līdzīgi. kuros elementos Latvijas puiši bija objektīvi stiprāki, bet kuros – labāka Baltkrievijas U-20 izlase?

Vienozīmīgi, kolektīva ziņā mēs bijām vairāk vienoti. Visi gribējām uzvarēt. Varbūt mēs spēlējām vienkāršāk, neko lieku neizdomājām. Domāju, ka spēlē pieci pret pieci, baltkrieviem nebija izredžu mūs apspēlēt. Vienīgais, kā viņiem radās momenti iesist vārtus, bija, spēlējot skaitliskajā vairākumā. Viņiem bija liela priekšrocība, ka viņi kā komanda sāka trenēties jau augustā, bet mēs lielākā daļa kopā savācāmiem nedēļu pirms turnīra sākuma.

jautājums: iepriekš medijiem esi norādījis, ka Tavos plānos ietilpst studijas augstskolā un spēle NCAA. vai savu hokeja karjeru iedomājies pus-profesionālu? nav “lielais sapnis” izsisties AHL vai tālāk?

 Jā, ceru savu nākotni turpināt, spēlējot NCAA hokejā, bet tur vēl jātiek. Tas ir man uzstādītais mērķis uz šo sezonu. Domāju, ka jebkurš hokejists vēlās spēlēt profesionāli, bet tu jau nekad nezini, kas ar tevi var notikt, un, ja vēl tā ir trauma, tad ko tu bez izglītības darīsi šajos grūtajos laikos. Esmu izvēlējos iet šo garo ceļu, jo spēlētājam no Latvijas ir grūti tikt ievērotam Ziemeļamerikā, ja nu vienīgi neesi ļoti talantīgs un meistarīgs spēlētājs.

jautājums: pēc HK Rīga izveides startam MHL-ā daudzu Latvijas jauno hokejistu skati no Ziemeļamerikas novērsās, saskatot labu iespēju vecajā kontinentā. kam būtu jānotiek, lai Tevi ieraudzītu kādā no Eiropas komandām?

Cerams, ka vēl pāris gadus neviens mani neieraudzīs spēlējot Eiropā, bet nekad jau neko nevar zināt, kā viss notiks.

lai veicas!

[pirmajā fotoattēlā Ralfs Freibergs saņem turnīra labākā aizsarga “laurus” pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010. gada 19. decembrī. otrais foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Lielbritānijas U-20 izlasi 2010. gada 13. decembrī. abu foto avots: lhf.lv.]

lasāmvielai & izziņām:

• Ralfa Freiberga individuālās statistikas kopsavilkums – eliteprospects.com
• Ralfa Freiberga statistika dažādās līgās – nahl.stats.pointstreak.com, lhf.lv, extraliga.stats.pointstreak.com
• NAHL mājaslapa – nahl.com
• Texas Tornado lapa – texastornado.pointstreaksites.com
• Ralfs Freibergs kļūst par NAHL rezultatīvāko aizsargu (2010. g. novembris) – sportacentrs.com
• Ralfa Freiberga intervija par Texas Tornado, par NAHL utt. (autors Juris Miņins; 2010. g. novembris) – sportacentrs.com