Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.
Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.
Leonīds un Kirils Tambijevi
Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.
Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.
Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.
Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).
Aleksandri Kerči I, II
Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.
Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.
Aleksandrs un Romans Semjonovi
Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.
Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.
Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.
Artis un Rodrigo Āboli
Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).
Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.
18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.
Vladimirs un Georgs Golovkovi
“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi. Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.
Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.
Andrejs un Ruslans Ignatoviči
Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).
Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.
Andrejs un Vadims Maticini
Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).
Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.
Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).
Juris un Edgars Opuļski
Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.
Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.
Aigars un Frenks Razgali
Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.
Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo JuniorsLatvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.
P.S.
Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.
Latvijas U-20 izlases zaudējums Dānijas vienaudžiem un netikšana elitē ir pateicīga augsne vainīgo, “blatņiku” un cita veida atbildīgo meklēšanai. Arī pozitīvā nots čempionāta noslēgumā – atspēlēšanās un uzvara pār baltkrieviem – ir salīdzinoši vājš plāksteris neizpildītam uzdevumam tikt elitē. Nav daudz tādu, kas priecātos par pirmās divīzijas sudraba medaļām, bet tomēr…
Vienīgais individuālās statistikas parametrs, kurā Latvijas U-20 izlases pārstāvji nav starp 1. divīzijas A grupas pasaules čempionāta līderiem – ir lietderības koeficients. Tur “saimnieko” baltkrievi un dāņi. Bet visos pārējos faktiski viss ir “zem kontroles”.
Meistarības netrūkst…
Latvijas U-20 izlases rezultatīvakais un visa turnīra otrs punktiem bagātākais spēlētājs ir Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (augstāk pa labi novietotā attēlā), kurš 5 spēlēs ir salasījis deviņus rezultativitātes punktus (4+5). Visa čempionāta labakais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais Latvijas valstsvienībā ir uzbrucējs Roberts Lipsbergs, kuram izdevās seši vārtu guvumi. Savukārt trešais rezultatīvakais Latvijas U-20 izlases spēlētājs Edgars Kulda ar sešām rezultatīvām piespēlēm ieņem visa turnīra labāko asistentu Topā dalītu 1./3. vietu. Labāko iemetienu uzvarētaju Topā vispār pirmās trīs vietas “okupējuši” Latvijas U-20 izlases pārstāvji. Pirmais – Teodors Bļugers ar 70,45% uzvarētu iemetienu, viņam seko Ņikita Jevpalovs (63,64%) un Georgs Golovkovs (62,96%).
Aizsargu rezultativitātes Topa dalītā 1./2. vietā izvirzījies Jānis Jaks (līdzās pa labi novietotā attelā). Viņam starp Latvijas U-20 izlases aizsargiem vislabakā mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu starpība (8:0). Turklāt Jaku čempionāta direktorāts atzina par visa turnīra labāko aizsargu. Japiebilst, ka Jānis Jaks izlases “vilcienā” ieleca kā pēdējais – gala sastāvā netika iekļauts, bet pēdējā brīdī nomainīja satraumētu kolēģi. Vislabākā MM bilance Latvijas U-20 izlasē iekrājusies uzbrucējam Rūdolfam Maslovskim (11:0).
Bet čempionāta vārtsargu Topa 1. vietā ar pieklājīgu atrāvienu ir mūsējais Ivars Punnenovs (raksta lejasdaļā novietotā attēla – pa vidu), kuram nepilnās 3 spēlēs (171 minūtē) bija nācies piedzīvot tikai vienu vārtu zaudējumu…
Tas viss tikai likumsakarīgs spogulis tam, ka Latvijas U-20 izlases puišiem ar meistarību un individuālām prasmēm viss ir kārtībā, lai neteiktu, ka ļoti labi. Protams, ar neapbruņotu aci statistikas tabulā var atrast spēlētājus, uz kuriem liktas lielākas cerības nekā viņi varēja parādīt. Taču tie nebūs īstie vainīgie, kuriem būtu jāuzņemas atbidība par visiem junioru izlases “grēkiem”.
Tikai ar meistarību tomēr ir par maz
Vispirms atbilde jāsagaida uz jautājumu, vai darīts viss, lai Latvijas U-20 izlasei būtu pilnvērtīga sagatavošanās gaita pirms čempionāta. Nav runa par to, ka būtu iespējams, ka visi ziemeļamerikāņi ļoti laicīgi būtu valstsvienības rīcībā. Iespējams, pietiktu ar to, ka izlases gatavošanās laikā novembrī un decembrī vienlaikus nenorisinātos MHL speles. Tās, protams, var uztvert kā pus-izlases treniņus. Tomēr, kā secināms, tādā formātā šādi treniņi nav izrāījušies produktīvi.
Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā 2013. g. decembrī (pēc visām 5 spēlēm; saskaņā ar IIHF):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM v.st.
SM
UZBRUCĒJI
1.
Ņikita Jevpalovs
1994.
5
4+5
-1
13:5
4
2.
Roberts Lipsbergs
1994.
5
6+1
±0
14:4
2
3.
Edgars Kulda
1994.
5
1+6
±0
9:3
2
4.
Rodrigo Ābols
1996.
5
3+2
±0
5:2
2
5.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
5
2+3
+4
11:0
4
6.
Georgs Golovkovs
1995.
5
1+4
+3
8:0
4
7.
Ričards Kondrāts
1994.
5
0+3
+3
3:0
0
8.
Linards Mazurs-Mago
1994.
5
1+0
+3
3:0
0
9.
Haralds Egle
1996.
5
1+0
+2
6:1
12
10.
Bruno Birzītis
1995.
5
1+0
+1
1:0
0
11.
Teodors Bļugers
1994.
3
0+1
-4
4:5
8
12.
Artūrs Ševčenko
1994.
5
0+0
+1
1:0
0
13.
Oskars Batņa
1995.
5
0+0
-1
1:2
8
AIZSARGI
1.
Jānis Jaks
1995.
4
2+2
+4
8:0
2
2.
Kristaps Bazevičs
1994.
5
0+1
+3
3:0
2
3.
Patriks Škuratovs
1994.
5
0+2
+2
4:3
6
4.
Ralfs Grīnbergs
1995.
5
0+0
+2
2:0
0
5.
Rinalds Rosinskis
1994.
5
1+0
±0
6:4
8
6.
Rūdolfs Kalvītis C*
1994.
5
0+3
-1
8:3
4
7.
Edmunds Augstkalns C*
1994.
3
0+4
-2
5:3
2
VĀRTSARGI
dz.
sp. (min)
atv. %
GAA
MM v.st.
uzv.-zaud.
1.
Ivars Punnenovs
1994.
3 (171:39)
98,31%
0.35
17:1
3-0
2.
Elvis Merzļikins
1994.
3 (127:09)
90,0%
2.36
6:5
1-1
–
* 1., 3. un 4. spēlē izlases kapteinis bija Edmunds Augstkalns; viņš 2. un 5. nepiedalījās. Šajās spēlēs kapteinis bija Rūdolfs Kalvītis.
** Par labākajiem spēlētājiem atzīti: ceturtaja spēlē – Edmunds Augstkalns; piektajā – Oskars Batņa. Bet par labāko Latvijas U-20 izlases spēlētāju visā čempionātā treneri atzina Artūru Ševčenko.
Atskatam:
Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā – iihf.com
MalopolskaTV kanāls ar čempionata spēļu ierakstiem un izgriezumiem – youtube.com
LHF prezidents Kirovs Lipmans sola atbrīvot no amata Latvijas U-20 izlases galveno treneri Leonīdu Tanbijevu – sportacentrs.com
Iepriekšējais Latvijas U-20 izlases snieguma kopsavilkums: tepat
[Pirmais, Ņikitas Jevpalova, foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Dānijas U-20 izlasi 2013. gada 19. decembrī. Otrais, Jāņa Jaka, foto no Latvijas U-18 izlases foto sesijas 2013. gada U-18 pasaules čempionatam. Trešais foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Austrijas U-20 izlasi 2013. gada 18. decembrī. Visu foto avots: iihf.com.]
It kā lielākā daļa spēļu (3 no 5) virzienā uz eliti Latvijas U-20 izlasei pārvarēta, tomēr roka neceļas rakstīt, ka būtu pusceļš. Pirmās trīs spēles uzvarētas, turklāt “sausi”, nepiedzīvojot vārtu zaudējumus, un ar izteiksmīgu bilanci 18:0. Tomēr galvenās spēles vēl priekšā – pret Dānijas un Baltkrievijas junioru izlasēm.
Atšķirībā no pirmajās 3 spēlēs pieveiktajām – Polijas (5:0), Slovēnijas (10:0) un Austrijas (3:0) – U-20 izlasēm, Dānijas un Baltkrievijas junioru izlases ir nopietnāki pretendenti uz dalību elitē. Par to liecināja gan prognozes pirms turnīra, gan arī čempionāta norises gaita. Šodien dāņi un baltkrievi savstarpējās attiecības noskaidrojuši ar 5:4 Dānijas labā.
Ko tas nozīmē Latvijai? Ja neņem vērā cerības un matemātiskus aprēķinus par iespējamībām, tad, lai paliktu apritē, Latvijas U-20 izlasei dāņi ir jāuzvar. Vai arī jāshēmo un jācer, ka pēc tam Dānija zaudē Slovēnijas vienaudžiem… Jā, un Latvijai pēc tam vēl paliek “pēdēja pietura” – Baltkrievijas juniori, kuri arī var nebūt vēl zaudējuši cerības tikt elitē, ja Latvija ir uzvarējusi Dāniju. Jo maz ticams, ka baltkrievi nepieveiks poļus. Protams, visādi var gadīties, un vienīgā drošā “izeja” – uzvarēt visus.
Ziemeļamerikāņi nepārsteidz, jo attaisno cerības
Latvijas U-20 izlases uzbrukuma galvenais spēks ir izrādījušies mūsu “ziemeļamerikāņi”, kas gan nav pārsteigums. Izcilnieks ir Roberts Lipsbergs ar pieciem vārtu guvumiem, bet rezultatīvākais izlasē ir Ņikita Jevpalovs ar sešiem rezultativitātes punktiem. Turpat netālu ar pieciem punktiem (1+4) vēl viens kanādietis – Edgars Kulda. Visi 3 puiši jau otro sezonu pēc kārtas cīnās Kanādas junioru elitē. Uz viņiem cerības lika treneri, viņi arī atstrādā.
Rezultativitātes konsekvenci izjauc 17 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols, kurš, starp citu, ir divus gadus jaunāks par šī gada U-20 izlašu pamatvecumu – 1994. gadā dzimušajiem. Ābols-juniors savā debijas čempionātā jau pamanījies sastrādāt piecus rezultativitātes punktus, t.sk. 3 vārtu guvumus. Lai arī pirmās spēles bija pret turnīra otrā plāna vienībām, sniegums ir cerīgs.
HK Rīga kā aizsardzības “cements”?
Aizsargu ierindā lietderīgakais ir izrādījies HK Rīga pārstāvis Patriks Škuratovs ar +4; viņam seko arī Tambijeva trenētās MHL vienības cīņubiedri Rinalds Rosinskis un Jānis Jaks (abiem pa +3). Savukārt iespaidīgākā mikromaču vārtu starpības summa (8:0) starp aizsargiem ir Ziemeļamerikā spēlējošajam Rūdolfam Kalvītim.
Viens otra ēnā? Sausie “šveicieši”
Par Latvijas U-20 vārtsargiem visvairāk liecina visu 3 aizvadīto spēļu “sausums”. Lai arī cik jaudīgi būtu pretinieki, pastāv visādi rikošeti, “taurenīšī”, pašu un laukuma spēlētāju sarūpēti pārsteigumi… Nekas tāds rezultātā nav atspoguļojies. Kā Elvis Merzļikins, tā Ivars Punnenovs ar pienākumiem ir tikuši galā labi. Punnenovam (attēlā – priekšplānā) darba apjoms minūtēs ir bijis divreiz ilgāks, kā arī nopelnīts labākā Latvijas U-20 izlases spēlētāja tituls trešajā spēle – pret Austrijas junioriem. Bet kurš no viņiem ir pirmais vai otrais vārtsargs, zin tikai treneri. Vai arī nezin…
Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā A grupā (pēc 3 spēlēm; 2013. g. decmbrī; saskaņā ar IIHF datiem):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM v.st.
SM
UZBRUCĒJI
1.
Ņikita Jevpalovs
1994.
3
2+4
+3
9:0
2
2.
Roberts Lipsbergs
1994.
3
5+0
+4
10:0
2
3.
Rodrigo Ābols
1996.
3
3+2
+2
5:0
0
4.
Edgars Kulda
1994.
3
1+4
+3
6:0
2
5.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
3
2+2
+3
9:0
2
6.
Georgs Golovkovs
1995.
3
1+3
+2
7:0
4
7.
Ričards Kondrāts
1994.
3
0+3
+3
3:0
0
8.
Haralds Egle
1996.
3
1+0
+3
6:0
6
9.
Linards Mazurs-Mago
1994.
3
1+0
+2
2:0
0
10.
Bruno Birzītis
1995.
3
1+0
+1
1:0
0
11.
Artūrs Ševčenko
1994.
3
0+0
+1
1:0
0
12.
Oskars Batņa
1995.
3
0+0
+1
1:0
2
13.
Teodors Bļugers
1994.
1
0+0
±0
0:0
4
AIZSARGI
1.
Patriks Škuratovs
1994.
3
0+2
+4
4:0
4
2.
Rinalds Rosinskis
1994.
3
1+0
+3
6:0
8
3.
Jānis Jaks
1995.
2
0+1
+3
4:0
2
4.
Rūdolfs Kalvītis C*
1994.
3
0+3
+2
8:0
4
5.
Kristaps Bazevičs
1994.
3
0+1
+2
2:0
2
6.
Ralfs Grīnbergs
1995.
3
0+0
+2
2:0
0
7.
Edmunds Augstkalns C*
1994.
2
0+3
+1
4:0
2
VĀRTSARGI
dz.
sp. (min)
atv. (%)
GAA
MM v.st.
SM
1.
Ivars Punnenovs
1994.
2 (120:00)
40 (100%)
0.00
13:0
0
2.
Elvis Merzļikins
1994.
1 (60:00)
14 (100%)
0.00
5:0
0
–
* Pirmajā un trešajā spēlē (pret poļiem un austriešiem) izlases kapteinis bija Edmunds Augstkalns; viņš otrajā spēlē (pret slovēņiem) nepiedalījās. Šajā spēlē pret Slovēnijas U-20 izlasi kapteinis bija Rūdolfs Kalvītis.
** Par labākajiem spēlētājiem atzīti: pirmajā spēlē – Roberts Lipsbergs; otrajā – Jānis Jaks; trešajā – Ivars Punnenovs.
Plašākām izziņām:
Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā – iihf.com
[Foto fiksēts Latvijas un Dānijas U-20 izlašu spēle 2013. gada novembrī Rīgā, Žoltoka piemiņas turnīra ietvaros. Foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts).]
“Netikšanu elitē neviens nesapratīs”, “Bez pirmās vietas mājās nerādieties”. Ar šādām komentāru sadaļās vēstītām frāzēm pavadīta cīņā par eliti devusies un U-20 pasaules čempionātu Polijā pret mājiniekiem uzsākusi Latvijas junioru izlase.
Ilūzijas vai ticību izlases spēkiem (formulējums noskaidrosies pēc turnīra pēdējās spēles – t.i., tikšanas vai netikšanas elitē) ir noteicis U-20 valstsvienībai pieejamais sastāvs uz junioru pasaules čempionātu 1. divīzijā. Neskatoties uz biedēšanu par Ziemeļamerikā spēlējošo Latvijas junioru nepieejamību, no Atlantijas okeāna otras puses ir varēts dabūt lielāko daļu gaidīto jauno hokejistu. Tāpat arī pieejami ir abi Latvijas U-20 izlases cerētie vārtsargi; tieši tāpat – neskatoties uz aplēsēm, ka kādu no viņiem varētu klubs nelaist.
Pat Kanādā spēlējošais uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, neskatoties uz ziņām, ka klubs Armada de Blainville-Boisbriand viņu nelaidīšot, ir klāt. Tiesa, iznāca rokāde – kanādieši nav palaiduši uzbrucēju Rihardu Bukartu, ko arī viņš pats apstiprina. Veselības stāvokļa dēļ nav tikuši HK Rīga uzbrucēji Kārlis Ozoliņš un Nikolajs Jeļisejevs. Bet visādi citādi – sastāvs ir vismaz teorētiski tuvu optimālam. Protams, varētu gribēt vecuma rāmjiem vēl abilstošo Zemgu Girgensonu; tomēr Girgensons ir cita plaukta sportists, kuru latvju federācija pirms olimpiādes pa tādiem sīkumiem kā “1. divīzijas A grupas čempionāts” neplāno raustīt. Nemaz nerunājot par to, vai Buffalo Sabres vadība ļautu “raustīt” vienu no saviem rezultatīvākajiem spēlētājiem.
Muskulatūra “uz papīra”
Vairums situācijas pazinēju teiks, ka sastāvs ir diezgan jaudīgs, lai tikšanu elitē varētu nokārtot arī bez Girgensona. “Pēc papīriem” izcila ir Latvijas U-20 vārtsargu līnija. Uzbrucēju rindās septiņi (!) Ziemeļamerikā – junioru līgās vai koledžu čempionātā – spēlējošie, kas atšķaidīti ar sešiem HK Rīga puišiem. Aizsardzībā – vēl divi ziemeļamerikāņi un pieci MHL čempionātā (HK Rīga) nodarbinātie.
Ja “tausta” U-20 izlases muskulatūru, tad Latvijas valstsvienības 10 sportisti (no 22) jau iepriekš ir spēlējuši U-20 pasaules čempionātos, turklāt elitē. Četriem no viņiem (Bļugeram, Jevpalovam, Lipsbergam un Merzļikinam) šis ir jau trešais U-20 pasaules čempionāts. Vairums Latvijas junioru ir spēlējuši arī U-18 pasaules čempionātā; tikai 3 puišiem nav U-18 (un arī U-20) pasaules foruma pieredzes – Ābolam, Bazevičam un Mazuram-Mago. Tātad vairumam Latvijas pārstāvju līdzīgu un pat jaudīgāku turnīru pieredze ir.
Kas vēl? Salīdzinoši ar iepriekšējiem Leonīda Tambijeva trenētiem U izlašu komplektiem, ir maz runu par spēlētāju nepietiekamo augumu… Uzbrucēji: Oskars Batņa 194 cm, Rodrigo Ābols 191 cm, Linards Mazurs-Mago 190 cm… Aizsargu ierindā Rinalds Rosinskis, ja runā par augumu, ar saviem 196 cm “pastieptu” jebkuras izlases vidējos skaitļus. Arī vārtsargiem centimetri ir…
Vai 1. divīzijai var atļauties negatavoties?
Vienīgais “par un pret” svaru kausos redzamais trūkums ir – nepilnvērtīgais izlases sagatavošanās posms. Ja viss izdosies, kā iecerēts un tiesības spēlēt elitē būs izcīnītas, neviens nepievērsīs uzmanību tam, ka prāva daļa no izlases sastāva piebrauc pa taisno uz čempionāta norises vietu Sanokā. Bet pārējiem bijis pusotra treniņa kopā… Turklāt tikai 13. decembrī, t.i. divas dienas pirms pasaules čempionāta, liela daļa izlases puišu aizvadīja spēli MHL čempionāta ietvaros. Tiesa, to var uztvert kā izlases (puszlases) treniņu. Jo kam-kam, bet HK Rīga pārstāvētajai daļai vismaz teorētiski ar saprašanos būtu jābūt kārtībai.
Šādos ierobežotas sagatavošanās apstākļos labā ziņa varētu būt tā, ka pasaules čempionāts Latvijas U-20 izlasei ir bijis jāsāk pret Polijas junioriem, kas īsti nav turnīra favorīti un reālākie pretendenti uz vietu elitē…
Poļi kā Latvijas izlases “iesildītāji”?
Ar spēli pret Polijas vienaudžiem viss ir tikai sācies, un šo spēli un rezultātu (5:0) par atskaites punktu uzskatīt diez vai būtu derīgi. 3 punkti no šīs spēles bija minimālā prasība, jo mērķis – elite. Bet ar katru nākamo spēli pretinieku spēks un “izmērs” draud pieaugt – pirmdien (16.) Slovēnija, trešdien (18.) Austrija, ceturtdien (19.) Dānija, sestdien (21.) Baltkrievija.
Bet tiem, kam ļoti patīk statistika. Elvis Merzļikins (attēlā) pēc pirmās dienas spēlēm ir vienīgais sausais vārtsargs. Tiesa, Polijas izlase bija tā valstsvienība, kas turnīra pirmajās spēlēs meta pa vārtiem vismazāk, un Merzļikinam nācās atvairīt 14 mērķējumus.
Savukārt uzbrucēji Roberts Lipsbergs un Rodrigo Ābols katrs ar diviem vārtu guvumiem ir starp čempionāta četriem trāpīgākajiem spēlētājiem. Vēl pa diviem vārtu guvumiem ir sastrādājuši – Baltkrievijas U-20 izlases pārstāvji Arturs Gavruss un Jegors Voronovs.
Turnīra līderis iemetienos – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (81,82% jeb 7 no 9), bet trešais labākais – Georgs Golovkovs (71,43%). Kas aizmirsts? Rezultatīvākais aizsargs Latvijas U-20 izlasē pēc pirmās spēles – Rūdolfs Kalvītis ar divām rezultatīvām piespēlēm. Bet vēlreiz jāatgādina, tā bija tikai Polijas junioru valstsvienība.
Latvijas U-20 izlases sastāvs (cm un kg saskaņā ar IIHF datiem):
spēlētājs
dz.
cm
kg
U-20 PČ
U-18 PČ
klubs (līga) 2013./2014.
UZBRUCĒJI
1.
Rodrigo Ābols
1996.
191
81
–
–
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.
Oskars Batņa
1995.
194
89
–
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
3.
Bruno Birzītis
1995.
184
70
–
1x
Soo Eagles (NAHL; ASV)
4.
Teodors Bļugers*
1994.
183
84
2x
2x
Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA; ASV)
5.
Haralds Egle
1996.
178
85
–
1x
Muskegon Lumberjacks (USHL; ASV)
6.
Georgs Golovkovs
1995.
181
79
1x
2x
Drummondville Voltigeurs (QMJHL; Kanāda)
7.
Ņikita Jevpalovs A
1994.
185
90
2x
1x
Blainville-Boisbriand Armada (QMJHL; Kanāda)
8.
Ričards Kondrāts
1994.
183
78
–
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
9.
Edgars Kulda
1994.
180
82
1x
1x
Edmonton Oil Kings (WHL; Kanāda)
10.
Roberts Lipsbergs
1994.
181
88
2x
2x
Seattle Thunderbirds (WHL; ASV/Kanāda)
11.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
171
68
–
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
12.
Linards Mazurs-Mago
1994.
190
92
–
–
HK Rīga (MHL), HC Baltica (Viļņa; MHL B)
13.
Artūrs Ševčenko
1994.
183
82
1x
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
AIZSARGI
1.
Edmunds Augstkalns C
1994.
180
80
1x
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.
Kristaps Bazevičs
1994.
185
90
–
–
New Jersey Renegades (MetJHL; ASV; formāli),
Wichita Falls Wildcats (NAHL; ASV)
3.
Ralfs Grīnbergs
1995.
189
83
–
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
4.
Jānis Jaks**
1995.
181
83
–
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
5.
Rūdolfs Kalvītis A
1994.
186
76
–
2x
Valley Jr. Warriors (EHL; ASV)
6.
Rinalds Rosinskis
1994.
196
92
1x
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
7.
Patriks Škuratovs
1994.
181
81
1x
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
VĀRTSARGI
1.
Elvis Merzļikins
1994.
191
85
2x
2x
HC Lugano (NLA; Šveice),
HC Lugano U20 (Elite Jr. A; Šveice)
2.
Ivars Punnenovs
1994.
185
85
1x
1x
Rapperswil-Jona Lakers (NLA; Šveice),
Rapperswil-Jona Lakers U20 (Elite Jr. A; Šv.)
* Teodors Bļugers vēl nav iekļauts turnīra oficiālajā pieteikumā, bet plānots, ka pievienosies izlasei turnīra gaitā.
** Īsi pirms došanās uz pasaules čempionātu veselības problēmu dēļ aizsargu Haraldu Neimani, kas tika nosaukts izlases gala sastāvā, aizstāja aizsargs Jānis Jaks.
*** 2. decembrī pēdējā Latvijas U-20 izlases kandidātu “šotlistā” bija nosaukti, bet uz čempionātu Sanokā nedevās: vārtsargs Nils Grīnfogels; aizsargi Krists Apsītis, Toms Bernhards, Matīss Gelažis, Haralds Neimanis; uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs, Kārlis Ozoliņš, Deivids Sarkanis.
Galvenais treneris – Leonīds Tambijevs; treneri – Andrejs Banada, Ronalds Ozoliņš.
Latvijas U-20 izlasei šīs sezonas misija ir skaidra – izcīnīt vietu U-20 pasaules elitē, no kuras pērnsezon nācās atvadīties. Tā kā U-20 pasaules čempionāts pirmajā divīzijā norisinās nedaudz agrāk nekā junioru elitē, tad zināmu satraukumu rada Ziemeļamerikā spēlējošo Latvijas junioru iespēja uzspēlēt valstsvienībā šajā turnīrā. Jo dažādu čempionātu pauzes nesakrīt, un arī klubiem ir savas intereses.
Šobrīd Latvijas Hokeja federācija saņēmusi apstiprinājumu no lielākās daļas uzrunāto Ziemeļamerikas klubu, ka Latvijas U-20 izlasei nepieciešamie kandidāti uz pasaules čempionātu tiks laisti. Pagaidām faktiski vienīgais izņēmums ir uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, kuru Kvebekas junioru līgas (QMJHL) klubs Armada de Blainville-Boisbriand neplāno atbrīvot. Un, protams, netiek skatīta iespēja par NHL spēlējošā uzbrucēja Zemgus Girgensona dalību U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā, kas norisināsies Polijā no 15. līdz 21. decembrim.
Taču savu gatavību uz junioru pasaules čempionātu laist savus spēlētājus apstiprinājuši Kanādas elites junioru līgas WHL klubi Edmonton Oil Kings (par Edgaru Kuldu), Seattle Thunderbirds (par Robertu Lipsbergu), Brandon Wheat Kings (par Rihardu Bukartu), kā arī QMJHL klubs Voltigeurs de Drummondville (par Georgu Golovkovu).
Savu spēlētāju dalībai Latvijas U-20 izlasē nav iebilduši arī ASV vadošās junioru līgas USHL klubs Muskegon Lumberjacks (par Haraldu Egli) un ASV otrās stiprākās līgas NAHL klubs Soo Eagles (par Kristoferu Binduli un Bruno Birzīti).
Turklāt Latvijas junioru izlasei būs iespēja piesaistīt ASV koledžu hokeja sistēmā NCAA spēlējošo Teodoru Bļugeru (Minnesota State University (Monkato)), kā arī ASV trešā līmeņa (Tier III) junioru līgas EHL (Eastern Hockey League) kluba Valley Jr. Warriors aizsargu Rūdolfu Kalvīti.
Ziemeļamerikā spēlējošie Latvijas U-20 izlases kandidāti, kuru iespējamība spēlēt U-20 pasaules čempionātā decembrī apstiprināta (statistika nav savstarpēji salīdzināma, jo atšķirīgas līgas):
–
spēlētājs
dz.
klubs
līga
sp.
punkti
+/-
PČ pieredze
UZBRUCĒJI
1.
Teodors Bļugers
1994.
Minnesota State Univ. (Monkato)
NCAA D1
6
2+1
±0
U-20 (2x), U-18 (2x)
2.
Bruno Birzītis
1995.
Soo Eagles
NAHL
16
1+5
-4
U-18 (1x)
3.
Rihards Bukarts
1995.
Brandon Wheat Kings
WHL
18
5+9
+6
U-20 (1x), U-18 (2x)
4.
Haralds Egle
1996.
Muskegon Lumberjacks
USHL
12
1+1
±0
U-18 (1x)
5.
Georgs Golovkovs
1995.
Voltigeurs de Drummondville
QMJHL
17
8+13
+4
U-18 (2x)
6.
Edgars Kulda
1994.
Edmonton Oil Kings
WHL
17
4+7
+5
U-20 (1x), U-18 (1x)
7.
Roberts Lipsbergs
1994.
Seattle Thunderbirds
WHL
17
11+5
+8
U-20 (2x), U-18 (2x)
AIZSARGI
8.
Kristofers Bindulis
1995.
Soo Eagles
NAHL
17
0+3
+2
U-18 (1x)
9.
Rūdolfs Kalvītis
1994.
Valley Jr. Warriors
EHL
8
1+1
n/d
U-18 (2x)
*
[Foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Čerepovecas Almaz 2013. gada 17. augustā; foto avots: LHF oficiālais profils facebook.com lapā.]
Latvijas jauno hokejistu pārstāvniecību Kanādas elites junioru līgā Kvebekas provincē – QMJHL – šosezon veido divi Latvijas uzbrucēji – Georgs Golovkovs un Ņikita Jevpalovs. Saprotams, ka arī QMJHL čempionātā spēlējošo gaitas liek cerēt, ka stāstam būs turpinājums. Jā, netrūkst gadījumu, ka Latvijas hokejistiem tālāk par Kvebekas līgu Ziemeļamerikā neizdodas izsisties, taču ir arī veicinoši piemēri – caur šo līgu ceļš uz NHL vedis tādiem Latvijas hokejistiem kā Oskaram Bārtulim, Mārtiņam Karsumam, Jānim Spruktam.
Ņikita Jevpalovs uz QMJHL devās 2012. gada vasarā, bet Georgs Golovkovs – gadu vēlāk. Abi pirms došanās uz Ziemeļameriku bija “iesildījušies” Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, abi – izvēlēti Kanādas elites junioru līgu jumta organizācijas CHL Ārzemnieku draftā (CHL Import draft), kurā piesaka spēlētājus, kuriem nav Kanādas un/vai ASV pavalstniecības.
QMJHL, atšifrējot – Quebec Major Junior Hockey League, Kanādas mērogiem ir salīdzinoši kompakta hokeja līga, kas vieno 18 klubus Kanādas austrumu piekrastē – Atlantijas okeāna pusē. Klubi ir izvietoti relatīvi nelielā teritorijā – Kvebekas provinces pašā dienvidu galā ar nelielu ģeogrāfisku “pārklājumu” līdzās esošajās Kanādas teritorijās – Ņūbransvikā, Jaunskotijā. Varbūt izklausās sarežģīti, taču viss ir ļoti tuvu, ja runā par Ziemeļamerikas mērauklu. Un vēl – savā mītnes zemē var arī nesameklēt līgu ar abreviatūru QMJHL, jo franču valodā runājošajā Kanādas daļā būs sava versija – LHJMQ (la Ligue de hockey junior majeur du Québec).
Georgs Golovkovs (dz. 1995.)
Liepājas Metalurgs hokeja skolas audzēkni Georgu Golovkovu (augstāk pa kreisi novietotā attēlā) 2012. gada KHL drafta otrajā kārtā ar kopējo 48. numuru draftē Rīgas Dinamo klubs, un jaunais centra uzbrucējs “krāmē somas”, lai dotos uz Dinamo jaunatnes komandu HK Rīga. Taču pie Leonīda Tambijeva, kurš ir vienības galvenais treneris, G.Golovkovam sanāk uzspēlēt tikai vienu sezonu. Jaunais Golovkovs ir pamanīts, kam par labu ir nākuši divi U-18 pasaules čempionāti, kuros viņš bijis viens no līderiem, bet pēdējā arī valstsvienības kapteinis. 2013. gada CHL Import draft procedūrā ar kopējo 30. numuru (no 120) jauno uzbrucēju izvēlējās Drummondville Voltigeurs (franču Voltigeurs de Drummondville).
Tur tad arī 18 gadus vecais Georgs Golovkovs ir uzsācis aktuālo sezonu. 10 spēlēs ir iekrāti 11 rezultativitātes punkti (6+5) un lietderības koeficients +2. Uzvarētu iemetienu proporcija – 34,7% (35 no 101). Viņš ir rezultatīvākais Voltigeurs komandas jaunpienācējs (Rookie); kopā komandā uzbrucēju pozīcijā ir četri “zaļknābji”. Voltigeurs visu spēlētāju statistikas uzskaitē ir ceturtais rezultatīvākais. Bet visas QMJHL jaunpienācēju rezultativitātes uzskaitē Georgs Golovkovs ir 3. vietā! No līdera atpaliekot tikai par vienu rezultativitātes punktu.
Cik viegli ir spēlēt Kvebekas līgā? “Es neteiktu, ka ir viegli, man personīgi ir grūtāk, spēle ir daudz ātrāka nekā Eiropā. Vieglāk ir gūt vārtus, jo ir daudz momentu; visi met pa vārtiem un iet uz atlekušajām ripām. Dažreiz vienkārši paveicas gūt vārtus, sanāk arī kuriozus vārtus gūt. Grūtāk ir pierast pie spēles, jo tā ir daudz ātrāka un [tajā ir] daudz vairāk spēka paņēmienu, ātri jāpieņem lēmums, nav daudz laika domāt,” tā Georgs Golovkovs.
Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.)
Blainville-Boisbriand Armada (franču Armada de Blainville-Boisbriand) uzbrucēja Ņikitas Jevpalova (attēlā līdzās pa kreisi) pieredze ārpus un pirms QMJHL ir diezgan pieklājīga. Neskaitot sniegumu HK Rīga un MHL, ir vēl dalība U-18 pasaules čempionātā, kur Jevpalovs bija Latvijas jauniešu izlases kapteinis, arī – divi U-20 pasaules čempionāti un sezona zemāka līmeņa Kanādas junioru hokeja līgā GMHL (Greater Metro Junior A Hockey League). Šajā GMHL tolaik 16 gadus vecais Ņikita Jevpalovs kļuva par visas līgas rezultatīvāko uzbrucēju un izpelnījās gada jaunpienācēja titulu – Rookie Of The Year (2010./2011.). Lai tas notiktu, bija nepieciešams salasīt 91 punktu regulārās sezona 41 spēlē. GMHL play off 16 spēlēs iekrājās 27 punkti.
Tam sekoja viena sezona MHL, kur līmenis augstāks un cipari mazāki. Un tad – atpakaļ Kanādā. 2012./2013. g. regulārajā sezonā Armada sastāvā 60 spēlēs 39 punkti (18+21) un lietderība +26! Play off 15 spēlēs 8 punkti (3+5) un lietderība +2. Ar šiem cipariem Jevpalovs nebija starp komandas rezultativitātes līderiem. Taču jaunā sezona uzsākta cerīgāk un rezultatīvāk – 11 spēlēs 12 punktu (8+4). Ņikita Jevpalovs ir otrs rezultatīvākais komandā, kā arī vienības labākais snaiperis. Savukārt Armada tagad ir QMJHL turnīra tabulas līdervienība.
Uzsāki jau otro sezonu Armada ierindā. Kā esi iejuties – jau kā veterāns, māci jaunpienācējus? “Sezonu visa komanda uzsāka diezgan labi, arī pašam spēle iet labi pagaidām. Jaunpienācējus baigi nemācu, jo mums ir draudzīga komanda, un pats neesmu vēl nekāds veterāns – tikai otrā sezona. Ir daži spēlētāji, kas spēlē jau ceturto gadu,” stāsta Ņikita Jevpalovs.
Esi otrs rezultatīvākais komandā. Vai tas nozīmē ka Tev vairāk uzticas treneri? Un arī vairāk no Tevis prasa? “Nu, treneris dod vairāk spēles laika; tagad vienkārši ir jāspēlē un jāpierāda! Par punktiem tagad cenšos nedomāt; vairāk gribas, lai komanda uzvar.”
Kā Tu vērtētu Kvebekas līgā spēlēto hokeju? Salīdzinot ar Tavu agrāko pieredzi Eiropā un Ziemeļamerikā? “Protams, ka Kvebekas līgas hokejs ir pagaidām labākais līmenis, kur esmu spēlējis – hokejs ir ļoti ātrs un vairāk fiziskas spēles. Daudz metienu pa vārtiem, ar to arī vairāk goli. Arī baigi patīkami redzēt daudz fanus uz tribīnēm. Kanādā hokejs patiešām ir dzīvesveids.”
P.S.
Latvijas hokejistu rezultativitātes rekords QMJHL regulārajā sezonā pieder Jānim Spruktam, kurš pirms padsmit gadiem – 2001./2002. g. sezonā – sarūpēja 79 punktus (35+44) 63 spēlēs Acadie-Bathurst Titan ierindā.
Papildu ainavai:
Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
Par NHL, CHL un KHL 2012. gada draftiem, kā arī Latvijas hokejistu rekordiem CHL līgās: tepat
Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
QMJHL čempionāta kopējā statistikas lapa – theqmjhl.ca
QMJHL spēlētāju statistikas lapa, šķirojot pēc komandām – theqmjhl.ca
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
MHL čempionātā startējošās Dinamo jaunatnes komandas – HK Rīga – „ēnā” divas sezonas bija palikusi sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Tas arī saprotams, jo komanda startēja mazāk populāros un/vai televīzijas ekrānos retāk demonstrētos MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos, bet labākos „juniorus” iesauca „augstākas šķiras” – MHL (A grupas) – čempionātā HK Rīga ierindā. Tagad no komandas plāniem strīpota MHL B grupa, bet ieviests cits nosaukums, logo… Ko tad Juniors ir izaudzinājis 2012./2013. g. sezonas laikā?
Periodiski Latvijas hokeja saimniecībā notiek situācijas pārvērtēšana, materiālo iespēju pārskatīšana un reglamentētu akcentu izmaiņas. Cits stāsts, vai ir izvēlēta un konstanti īstenota stratēģija… Bet pirms pāris gadiem vadošo jaunatnes komandu „bāze” SK Rīga komandu „personā” tika pārcelta no Baltkrievijas Junoru un Jauniešu līgas uz Krieviju – MHL B grupu un Sanktpēterburgas atklāto čempionātu. Pārorientēšanās uz Krieviju savu augstāko vilni sasniedza pirms aizvadītās sezonas, kad MHL-ā startēja 4 komandas no Latvijas – HK Rīga oriģinālajā līmenī un vēl 3 vienības MHL B grupā – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma – Rīga.
Tomēr sezonas gaitā un pēc sezonas Latvijas Hokeja federācijas vadībai tās prezidenta Kirova Lipmana personā sakrājās rūgtums un secinājumi. Latvijas U-20 un U-18 izlases izkrita no pasaules elites, un secinājumi par MHL vai vismaz MHL B grupas nevajadzību nebija ilgi jāgaida. Nonāca arī līdz Lipmana paziņojumiem par neatļaušanu jauniešiem spēlēt ārpus Latvijas. Gala beigās arī LHF treneru padome pauda lēmumu:
„Pamatojoties uz pēdējos gados uzkrāto vairāk negatīvo nekā pozitīvo pieredzi, ko devis dažādu jauniešu un junioru komandu starts citu valstu čempionātos (MHL, Sanktpēterburgas, Baltkrievijas, Lietuvas čempionāti) treneru padome Latvijas hokeja attīstības un spēcīga valsts čempionāta sarīkošanas nolūkā lūdz LHF valdi izskatīt mūsu komandu dalības citu valstu čempionātos lietderību un aizliegt mūsu valsts jauniešu komandām dalību citu valstu čempionātos, izņemot, ieteikt atļaut:
– HK „Rīga” komandas startu MHL augstākajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda arī turpmāk ir Latvijas U 20 izlases bāzes komanda;
– Vienas komandas startu MHL pirmajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda ir Latvijas U 18 izlases bāzes komanda.” (citāta beigas)
Drīz pēc LHF treneru padomes „lūguma” Lipmanam Dinamo vadība nolēma paziņot par savas otrās jauniešu komandas Juniors izņemšanu no MHL B grupas čempionāta, komandu atstājot tikai Latvijas Virslīgas meistarsacīkstēs un tādā veidā arī izvairoties no konfrontācijas ar federāciju šajā konkrētajā jautājumā. Interesanti, ka ar šo arī nomanījies komandas nosaukums uz Dinamo / Juniors un arī logo – uz logotipu, ko 2009./2010.g. sezonā lietoja Dinamo fārmklubs Dinamo Juniors Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā. Logo un nosaukums bija pakārts uz naglas 3 sezonas, bet tagad atkal ir noderīgs…
Bet laikam, ka jaunais Dinamo / Juniors būs cita komanda, bet Juniors kā MHL B grupas komanda ir kļuvusi par pabeigtām lappusēm Latvijas hokeja vēsturē. Gan jau, ka pa kādam Juniors spēlētājam varēs sastapt Dinamo / Juniors sastāvā. Papildspēki komandai nāks jau tradicionāli no SK Rīga vecākās komandas, kas aizvadītajā sezonā bija SK Rīga-96. Ja vien federācija pēkšņi nenolems ierobežot U-18 vecuma hokejistu dalību Virslīgā. Bet visādi citādi Dinamo / Juniors komandai nebūs jāpakļaujas MHL čempionātu reglamentam ar vecuma griestiem, kas pērnsezon izpaudās kā ierobežots skaits U-22 vecuma hokejistu, bet jaunajā sezonā lielākais vecums tiek solīts U-21 izmērā. Kas zina, varbūt komandas sastāvā uz Virslīgas ledus varēs ieraudzīt kādu dinamieti, kas gūst spēļu praksi un/vai kritis treneru nežēlastībā? Tiesa, kas traucēja Juniors sastāvā Virslīgas spēlēm pieteikt dinamiešus jau aizvadītajā sezonā, vai pirms gada… Nekas. Tādēļ arī Virslīgas izslēgšanas spēlēs „junioru” kreklos bija KHL oficiālā čempionāta gaisu apostījušie Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Mārtiņš Porejs, arī Kristers Gudļevskis – kā smejies, Latvijas izlases pirmais vārtsargs… Tiesa, kā atceramies, līdzekļi neļāva sasniegt mērķi, un čempionu titulu paņēma regulārās sezonas uzvarētāji SMScredt.lv.
Kas tad bija Juniors izcilnieki 2012./2013.g. sezonā MHL B grupā?
Juniors komandas galvenie uzdevumi ir fokusēti uz kadru sagatavošanu lielajai komandai, tādēļ vietas čempionātu un divīziju tabulās jāskata kā otršķirīgas. Tomēr jādomā, ka „juniori” gribēja uzvarēt katrā spēlē. Vai varēja, ir cits stāsts. Jāatgādina, ka komandas lielu masu veidoja U-18 vecuma hokejisti (1995. g. dzimušie), kamēr MHL B grupā vairumā komandu nāca pretī reglamentētais U-22 vecums, bet Latvijas Virslīga – bez griestiem. Tiesa, arī regulārās sezonas gaitā uz dažām spēlēm kā MHL, tā Virslīgas meistarsacīkstēs Juniors komanda saņēma caurmērā vecākus papildspēkus no attiecīgajā brīdī spēļu pauzē esošā HK Rīga sastāva.
MHL B grupas čempionātā „junioriem” izdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, kurās bija paredzēta vieta sešām (no 11) Ziemeļrietumu divīzijas komandām. Juniors paņēma divīzijas pēdējo biļeti – 6. vietu. Taču atšķirībā no savas pirmās MHL sezonas tālāk par pirmo kārtu netika… Virslīgas regulārajā sezonā „juniori” godīgi nopelnīja 2. vietu, bet Latvijas izslēgšanas spēlēs „deva virsū” faktiski cita komanda – „viltotais” Juniors. Tā sastāvā daži „juniori” bija, bet faktiski – HK Rīga sastāvs…
Juniors komandas rekordisti MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar mhl2.khl.ru):
Rezultatīvākas spēlētājs
Maksims Osipovs
23 punkti (37 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs
Rūdolfs Pētersons
11 reizes (33 spēlēs)
Biežākais asistents
Maksims Osipovs
16 piespēles (37 spēlēs)
Aleksandrs Burcevs
16 piespēles (37 spēlēs)
Labākais iemetienos (≥100)
Oskars Batņa
58.5% (37 spēlēs)
Labākais +/- koeficients
Ralfs Karelis
+14 (40 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs
Mikus Ābelītis
15 punkti (37 spēlēs)
Visvairāk spēļu
Ralfs Karelis
40 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu
Artūrs Ševčenko
2.50 (2 spēlēs)
Vidēji spēlē visvairāk punktu (≥10 sp.)
Rūdolfs Maslovskis
0.93 (15 spēlēs)
Labākais atv. % vārtsargam
Nils Grīnfogels
92.0% (22 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam
Nils Grīnfogels
2.36 (22 spēlēs)
Visvairāk metienu pa vārtiem
Rūdolfs Pētersons
101 metiens (33 spēlēs)
Labākā metienu realizācija (≥10 sp.)
Paulis Zvirgzdiņš
27.8% (11 spēlēs)
Edgars Opuļskis
27.8% (31 spēlē)
Visvairāk soda minūšu
Oskars Batņa
74 min. (37 spēlēs)
*
Juniors uzbrucēju statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):
spēlētājs
dz.
sp. REG
punkti REG
+/- REG
SM REG
izšķ. PM REG
met. REG
iemet. REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
SM PO
met. PO
iemet. PO
1.
Maksims Osipovs
1995.
37
7+16
-4
16
1
52
58.3% (7 no 12)
3
0+0
-2
0
2
– (0 no 0)
2.
Ņikita Zgirskis
1995.
36
9+11
+7
10
0
58
34.1% (14 no 41)
3
0+0
±0
0
6
23.5% (4 no 17)
3.
Aleksandrs Burcevs
1993.
37
4+16
+10
8
0
48
45.6% (182 no 399)
3
0+1
±0
2
0
30.0% (6 no 20)
4.
Ruslans Ignatovičs
1995.
32
10+9
±0
10
0
46
36.1% (44 no 122)
3
0+0
-1
2
1
90.0% (9 no 10)
5.
Emīls Potāpovs
1994.
31
6+13
+9
30
0
82
45.1% (23 no 51)
3
0+0
-1
0
1
80.0% (4 no 5)
6.
Rūdolfs Pētersons
1995.
33
11+7
+7
2
1
101
43.9% (18 no 41)
3
0+0
±0
0
0
12.5% (1 no 8)
7.
Oskars Batņa
1995.
37
5+13
+5
74
0
76
58.5% (355 no 607)
1
0+0
±0
0
1
66.7% (4 no 6)
8.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
15
3+11
+3
8
0
36
25.0% (4 no 16)
9.
Artūrs Logunovs
1995.
39
7+6
-4
24
0
89
42.1% (16 no 38)
3
0+0
-1
2
3
70.0% (21 no 30)
10.
Jurijs Moiseičenko
1995.
26
6+5
-5
8
0
34
44.4% (152 no 342)
3
0+0
-1
4
0
44.7% (17 no 38)
11.
Jegors Samofalovs
1995.
31
4+5
+7
43
0
26
43.2% (140 no 324)
3
0+0
±0
8
2
41.7% (15 no 36)
12.
Rūdolfs Krieviņš
1995.
12
2+7
+2
8
0
20
0% (0 no 4)
3
0+0
-1
4
11
0% (0 no 1)
13.
Ritvars Zonenbergs
1993.
16
5+3
+2
2
0
43
55.6% (10 no 18)
14.
Paulis Zvirgzdiņš
1994.
11
5+2
+6
2
0
18
50.0% (4 no 8)
1
0+0
-1
0
0
– (0 no 0)
15.
Edgars Opuļskis
1994.
31
5+0
-1
8
0
18
– (0 no 0)
3
0+0
-1
2
1
– (0 no 0)
16.
Artūrs Ševčenko
1994.
2
3+2
+6
0
0
7
42.9% (6 no 14)
17.
Ričards Kondrāts
1994.
12
1+4
-3
4
0
13
48.9% (65 no 133)
18.
Martins Lavrovs
1994.
4
4+0
+2
2
0
15
33.3% (1 no 3)
3
0+1
-2
4
2
0% (0 no 2)
19.
Deivids Sarkanis
1994.
12
3+1
-3
31
0
19
25.0% (1 no 4)
20.
Dāvis Straupe
1992.
2
2+2
+5
2
0
8
36.4% (8 no 22)
21.
Bruno Birzītis
1995.
2
1+3
+4
4
0
2
– (0 no 0)
22.
Pēteris Priediņš
1995.
11
1+2
+3
0
0
10
60.9% (56 no 92)
23.
Arvis Purviņš
1995.
20
0+1
-1
8
0
8
– (0 no 0)
1
0+0
±0
0
0
– (0 no 0)
24.
Dmitrijs Komarņickis
1995.
15
0+1
-3
2
0
3
16.7% (1 no 6)
25.
Vladislavs Koniševs
1994.
8
0+0
-4
0
0
6
56.8% (46 no 81)
*
Juniors aizsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):
spēlētājs
dz.
sp. REG
punkti REG
+/- REG
SM REG
met. REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
SM PO
met. PO
1.
Ralfs Karelis
1995.
40
3+6
+14
6
37
3
0+0
-1
2
2
2.
Kristofers Bindulis
1995.
34
4+6
+9
62
47
3
0+0
-1
2
5
3.
Mikus Ābelītis
1993.
37
3+12
+7
16
30
3
0+0
-2
2
1
4.
Ģirts Zemītis
1995.
37
2+5
+5
51
35
3
0+0
±0
4
1
5.
Edgars Kamoliņš
1993.
33
0+5
+4
18
27
2
0+0
-1
4
0
6.
Edgars Dīķis
1991.
2
1+0
+3
0
4
7.
Andrejs Smirnovs
1992.
2
0+1
+3
27
7
8.
Kalvis Ozols
1993.
17
2+3
+2
16
18
9.
Toms Bernhards
1995.
29
2+4
+1
12
15
3
0+0
-2
2
0
10.
Roberts Ernests Goldmanis
1995.
21
0+0
-1
0
3
1
0+0
-1
0
0
11.
Jānis Jaks
1995.
10
3+1
-2
24
19
12.
Viktors Poņatovskis
1995.
16
0+2
-2
10
8
3
1+0
-1
2
1
*
Juniors vārtsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonāun izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):
spēlētājs
dz.
sp. REG
uzv.-zaud. REG
PM REG
atv. % REG
GAA REG
„sausi” REG
SM REG
sp. PO
uzv.-zaud. PO
PM PO
atv. % PO
GAA PO
„sausi” PO
SM PO
1.
Nils Grīnfogels
1994.
22 (1170:35)
10-8
1
92.0%
2.36
4
0
3 (177:33)
0-1
1
93.8%
1.69
1
2
2.
Kristers Gudļevskis
1992.
2 (120:00)
2-0
0
91.3%
3.00
0
0
3.
Maksims Rešetņikovs
1995.
17 (816:14)
7-4
3
90.2%
2.65
2
25
1 (12:27)
0-1
0
63.6%
19.28
0
0
4.
Jānis Irbe
1994.
6 (327:04)
0-3
2
89.0%
3.12
0
0
*
Juniors komandas rekordisti Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar lhf.lv):
Rezultatīvākas spēlētājs
Rūdolfs Pētersons
31 punkts (26 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs
Rūdolfs Pētersons
17 reizes (26 spēlēs)
Biežākais asistents
Rūdolfs Pētersons
14 piespēles (26 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs
Artūrs Salija
8 punkti (7 spēlēs)
Kristofers Bindulis
8 punkti (17 spēlēs)
Visvairāk spēļu
5 spēlētāji
26 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu
Rūdolfs Maslovskis
1.41 (12 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam
Jānis Irbe
2.00 (4 spēlēs)
Visvairāk soda minūšu
Oskars Batņa
36 min. (26 spēlēs)
*
Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):
spēlētājs
dz.
sp. REG
punkti REG
SM REG
sp.PO
punkti PO
SM PO
UZBRUCĒJI
1.
Rūdolfs Pētersons
1995.
26
17+14
4
3
0+0
2
2.
Deivids Sarkanis
1994.
16
10+11
10
5
1+2
0
3.
Oskars Batņa
1995.
26
9+12
36
2
0+0
0
4.
Ruslans Ignatovičs
1995.
21
7+13
10
2
0+0
2
5.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
12
8+9
4
6
0+6
6
6.
Maksims Osipovs
1995.
22
6+9
4
4
0+1
0
7.
Jurijs Moiseičenko
1995.
23
7+6
6
1
0+0
0
8.
Ričards Kondrāts
1994.
12
5+8
4
2
0+0
0
9.
Ņikita Zgirskis
1995.
20
5+6
4
10.
Bruno Birzītis
1995.
10
4+6
6
5
0+0
0
11.
Artūrs Logunovs
1995.
23
5+4
8
12.
Jegors Samofalovs
1995.
23
4+4
8
1
0+0
0
13.
Pēteris Priediņš
1995.
16
3+5
0
14.
Dāvis Straupe
1992.
6
4+3
0
3
1+0
2
15.
Ritvars Zonenbergs
1993.
7
4+3
16
16.
Emīls Potāpovs
1994.
19
2+4
16
17.
Edgars Opuļskis
1994.
20
0+6
8
1
0+0
2
18.
Rūdolfs Krieviņš
1995.
7
4+0
8
1
0+0
2
19.
Vladislavs Koniševs
1994.
6
2+2
4
20.
Lauris Rancevs
1993.
3
1+2
0
4
0+0
0
21.
Paulis Zvirgzdiņš
1994.
8
0+3
0
22.
Martins Lavrovs
1994.
4
1+1
0
23.
Dmitrijs Komarņickis
1995.
9
1+1
0
24.
Arvis Purviņš
1995.
15
0+1
8
–
Georgs Golovkovs
1995.
0
–
–
6
6+3
2
–
Elvijs Biezais
1991.
0
–
–
2
2+1
2
–
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
0
–
–
5
2+1
0
–
Māris Bičevskis
1991.
0
–
–
2
0+1
0
–
Rihards Bukarts
1995.
0
–
–
2
0+1
0
–
Artūrs Ševčenko
1994.
0
–
–
4
0+1
0
–
Edgars Kurmis
1993.
0
–
–
5
0+1
2
–
Andris Siksnis
1993.
0
–
–
5
0+0
0
–
Rustams Begovs
1993.
0
–
–
5
0+0
6
AIZSARGI
1.
Artūrs Salija
1992.
7
2+6
16
4
0+0
4
2.
Kristofers Bindulis
1995.
17
2+6
20
3.
Ralfs Karelis
1995.
26
3+4
2
2
0+0
0
4.
Ģirts Zemītis
1995.
20
1+5
22
3
0+0
4
5.
Kalvis Ozols
1993.
11
0+6
8
6.
Andrejs Smirnovs
1992.
6
1+4
6
2
1+1
0
7.
Edgars Kamoliņš
1993.
26
1+4
14
1
0+0
0
8.
Mikus Ābelītis
1993.
25
0+4
22
6
0+0
0
9.
Toms Bernhards
1995.
26
0+4
6
1
0+0
0
10.
Jānis Jaks
1995.
10
1+1
8
6
0+1
6
11.
Viktors Poņatovskis
1995.
11
1+1
2
12.
Edgars Dīķis
1991.
6
1+0
2
5
1+1
4
13.
Roberts Ernests Goldmanis
1995.
12
0+1
6
14.
Patriks Škuratovs
1994.
1
0+0
0
6
0+0
2
–
Mārtiņš Porejs
1991.
0
–
–
2
0+1
6
–
Krišs Lipsbergs
1993.
0
–
–
6
0+0
8
VĀRTSARGI
dz.
sp. REG
GAA REG
SM REG
sp.PO
GAA PO
punkti PO
1.
Jānis Irbe
1994.
4 (180:03)
2.00
0
2.
Rihards Cimermanis
1993.
5 (270:15)
2.22
0
5 (297:26)
2.82
0+1
3.
Maksims Rešetņikovs
1995.
13 (642:43)
2.43
0
4.
Nils Grīnfogels
1994.
12 (585:55)
2.46
0
–
Kristers Gudļevskis
1992.
0
–
–
1 (59:00)
1.02
0+0
*
MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar mhl2.khl.ru):
vieta
komanda
sp.
vārtu st.
punkti
play off
1.
Liepājas Metalurgs
40
196-101
91
izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
2.
Zeļenograd
40
175-112
80
izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
3.
OGI
40
199-114
78
izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
4.
Dmitrov
40
161-98
74
izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
5.
Kļin
40
125-92
72
izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
6.
Juniors
40
126-110
64
izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
7.
Prizma – Rīga
40
124-150
56
nekvalificējās
8.
Baltica
40
120-132
50
nekvalificējās
9.
Tverči
40
120-166
48
nekvalificējās
10.
Belgorod
40
109-139
44
nekvalificējās
11.
Platina-Chişinău
40
50-291
3
nekvalificējās
*
MHL B grupas čempionāta 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu koptabula (17. – 31. vietas izslēgšanas spēlēm nekvalificējas, kā arī to secība pirms un pēc izslēgšanas spēlēm ir identiska; saskaņā ar mhl2.khl.ru):
vieta
komanda
sp.
vārtu st.
punkti
punktu %
play off (vieta līgā pēc play off)
1.
Juņior (Kurgana)
42
199-93
101
80.16%
čempioni (1.)
2.
Liepājas Metalurgs (Liepāja)
40
196-101
91
75.83%
ceturtdaļfinālisti (5.)
3.
Irbis (Kazaņa)
44
145-77
100
75.76%
ceturtdaļfinālisti (6.)
4.
Oļimpija (Kirovočepecka)
44
159-83
100
75.76%
pusfinālisti (4.)
5.
Ladja (Toljati)
44
162-94
96
72.73%
ceturtdaļfinālisti (7.)
6.
Krasnojarskije Risi (Krasnojarska; Podgornija)
42
193-117
91
72.22%
astotdaļfinālisti (9.)
7.
Sputņik (Almetjevska)
44
150-95
88
66.67%
līgas bronza (3.)
8.
Zeļenograd (Maskava)
40
175-112
80
66.67%
ceturtdaļfinālisti (8.)
9.
OGI (Odincovo)
40
199-114
78
65.00%
astotdaļfinālisti (10.)
10.
Dmitrov (Dmitrova)
40
161-98
74
61.67%
astotdaļfinālisti (11.)
11.
Batir (Ņeftekamska)
44
149-105
80
60.61%
līgas sudrabs (2.)
12.
Kļin (Kļina)
40
125-92
72
60.00%
astotdaļfinālisti (12.)
13.
Dizeļist (Penza)
44
136-109
76
57.58%
astotdaļfinālisti (13.)
14.
Mečel (Čeļabinska)
42
130-103
68
53.97%
astotdaļfinālisti (14.)
15.
Jastrebi (Omska)
42
144-122
68
53.97%
astotdaļfinālisti (15.)
16.
Juniors (Rīga; Piņķi)
40
126-110
64
53.33%
astotdaļfinālisti (16.)
17.
Altajskije Berkuti (Barnaula)
42
125-111
67
53.17%
18.
Metallurg (Mednogorska)
44
112-115
68
51.52%
19.
Prizma – Rīga (Rīga)
40
124-150
56
46.67%
20.
Juņior – Sputņik (Ņižņijtagila)
42
127-140
57
45.24%
21.
Rossoš (Voroņeža; Rosoša)
44
127-146
56
42.42%
22.
Baltica (Viļņa; Elektrēni)
40
120-132
50
41.67%
23.
Tverči (Tvera)
40
120-166
48
40.00%
24.
Čelni (Naberežnije Čelni)
44
124-140
52
39.39%
25.
Belgorod (Belgoroda)
40
109-139
44
36.67%
26.
Angarskij Jermak (Angarska)
42
127-156
46
36.51%
27.
Kristall – Juņior (Saratova)
44
91-170
36
27.27%
28.
Raketa (Sarova)
44
78-156
24
18.18%
29.
Molņija (Rjazaņa)
44
70-213
16
12.12%
30.
Metallurg – M (Serova)
42
67-270
6
4.76%
31.
Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole)
40
50-291
3
2.50%
*
Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):
vieta
komanda
sp.
uzv.
uzv. pp
zaud. pp.
zaud.
vārtu st.
punkti
play off
1.
SMScredit.lv
28
24
0
1
3
189-88
73
čempioni
2.
Juniors
28
18
3
0
7
122-67
60
zaudējums finālā
3.
Ozolnieki / Monarch
28
17
2
1
8
136-87
56
izkrita pusfinālā
4.
Liepājas Metalurgs – 2
28
16
1
3
8
120-86
53
izkrita pusfinālā; tehniska uzvara sērijā par bronzu
5.
Zemgale / JLSS
28
14
2
1
11
144-125
47
izkrita ceturtdaļfinālā
6.
HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)
28
6
1
3
18
97-146
23
izkrita ceturtdaļfinālā
7.
HS Rīga / Prizma II
28
4
1
0
23
72-148
14
8.
SK Rīga-96
28
3
0
1
24
83-216
10
*
Plašākai ainavai:
LHF treneru padomes sēdes protokols (2013. g. maijā) – lhf.lv
Juniors nestartēs MHL B grupā (2013. g. maijā) – dinamoriga.eu
Juniors spēlētāju statistika MHL B grupas 2012./2013.g. sezonā – mhl2.khl.ru (Regulārā sezona; Play off)
Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013.g. sezonā – lhf.lv (Regulārā sezona; Play off)
Juniors gaitu apcerējums (2012. g. decembrī): tepat
[Attēlā: Juniors spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 19. oktobrī; foto avots: lhf.lv.]
Šosezon savu spēku un atbilstību patiesībai zaudējusi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana mantra, ka mums visas izlases elitē spēlē, kas mazai valstij liels sasniegums. Janvārī no elites izkrita U-20 izlase, aprīlī arī U-18 izlase… Tagad jauni skaitāmpanti: dalība MHL vainīga pie Latvijas U izlašu nespēka. Varbūt Lipmana k-gam taisnība?
LHF prezidenta frāzes ir diezgan konkrētas (citāti no apollo.lv):
„Šo (U-20 un U-18) izlašu nesenais sniegums demonstrē, ka mums ir sagrauts vietējais čempionāts. Ja tā turpināsies, varam zaudēt visas izlases A grupā (elitē).”
„Mani pārsteidza Nazarova (U-18 izlases galvenā trenera) uzskats, ka komandām ir jāturpina spēlēt Krievijā. Uzskatu, ka šāda doma ir lielākā iespējamā kļūda.”
„Es palieku pie savām domām un uzskatu, ka mums nav jāspēlē ārzemēs.”
„Bez pašmāju jaunajiem spēlētājiem vietējais čempionāts neuzlabosies, bet mums tas noteikti ir jāattīsta.”
Ja vien federācijas galvenās personas vārdi nav tukšs „tirgus”, tad būtu jāseko konsekvencēm. Jau pirms sezonas izskanēja teksti, ka federācija pēc 2012./2013. g. neļaušot Latvijas komandām startēt ārvalstu čempionātos, atskaitot tādas vienības kā Dinamo KHL un HK Rīga MHL. Kā zinām, bez nosauktajām šajā sezonā 3 komandas startēja MHL B grupā, 3 komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā, 1 – Lietuvas U-10 līgā, 1 – Baltkrievijas ekstralīgā. Attiecīgi šīm komandām vai to „pārpalikumiem” būtu jāliedz dalība kaimiņvalstu čempionātos. Paliek vien neatbildēts jautājums, vai šis liegums noturēs Latvijā arī vadošos spēlētājus? Cits jautājums – kāpēc atlaides būtu jādod Dinamo saimniecībai? Ja federācija ir konsekventa, tad arī KHL „ir vainīgs” un „jāaizliedz”, jo, paskat – Latvijas nacionālā izlase elitē jau pēc kārtas piedzīvo četrus sausus zaudējumus, starta spēlē ar 0:6 „piekāpjas” Krievijas izlasei, kas pa lielam ir ekvivalents Latvijas U-18 izlases 2:10 pret Krievijas vienaudžiem…
Racionālu skaidrojumu attiecībā uz MHL B grupas „aizliegšanu” var atrast Latvijas Virslīgas šīs sezonas rezultātos, kur MHL B grupā spēlējošo komandu sastāvi, maigi izsakoties, nebija ar pamatīgu atrāvienu pārāki par visiem citiem Virslīgas dalībniekiem. Un arī ar pastiprinājumiem ar Baltkrievijas ekstralīgas un pat KHL pieredzi nevarēja tikt galā ar Virslīgas stiprāko komandu SMScredit.lv. Tad varbūt tiešām MHL B grupas un arī A grupas komandām nav jēgas „vagot” Krievijas arumus un ir lietderīgāk nobriest tepat uz vietas bez tālajiem izbraukumiem? Vai tomēr jaunatnes komandām ir nepieciešama pieredze arī Krievijas plašumos?
Viedokļi dalās. Protams, paši jaunie hokejisti MHL-ā saskata lielo iespēju. Piemēram, Latvijas U-18 izlases kapteinis Georgs Golovkovs uzskata, ka MHL Latvijas jaunatnei ir vajadzīgs. „Uzskatu, ka MHL (A grupa) ir pat ļoti laba līga, lai varētu izaugt par labu spēlētāju, nav pat nekur jābrauc prom uz ārzemēm. Domāju, ja visa (Latvijas U-18) izlase spēlētu MHL (A grupas) līmenī, tad mēs pasaules čempionātā nostartētu daudz labāk, jo spēlēt varēja ar visiem (pretiniekiem).” Varbūt nemaz nevajag MHL un pietiek ar Latvijas Virslīgu? SMScredit-am klāt netika ne MHL B, ne MHL sastāvs… Ar ko tad MHL ir labāks par Virslīgu? „Nē, es tā neuzskatu. Latvijas Virslīgā, bija tikai viena spēcīga komanda SMScredit, kura tiešām bija spēcīgāka, bet pārējās jau nav tik stipras. Pie tam MHL ir jaunatnes līga, bet SMScredit spēlēja jau pieredzējuši vīrieši, un tur spēlēja tiešām samērā augstā līmenī paspēlējuši spēlētāji. Varu pateikt tā, ka MHL ir daudz ātrāks hokejs nekā Virslīga. MHL ir daudz disciplinētāks, visi ievēro savas pozīcijas, nav tādas anarhijas kā Virslīgā. SMScredit mūs vinnēja tikai ar pieredzi, viņiem tās bija vairāk, jo kā redzam, ka Dinamo jauno spēlētāju palīdzība mums neko īpaši daudz nedeva.” Bet ja Virslīgas kopējās līmenis tiktu celts, tad būtu vērts spēlēt tepat? Vai tomēr MHL? „Jā, pat ja tiktu celts Virslīgas līmenis, kāds tas bija pirms 4 – 5 gadiem, vienalga uzskatu, ka labāk ir spēlēt MHL, jo – kur no Virslīgas var izsisties? Tikai Dinamo varbūt pamanīs, ja būsi labs. Bet MHL tevi var ieraudzīt jebkurš cits klubs un uzaicināt, turpat jau ir KHL un VHL,” tā Georgs Golovkovs.
Vai objektīvi esam pasaules Top9 komanda?
Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites pasaules čempionāta atvadījās pēc diviem zaudējumiem play out sērijā pret Slovākijas vienaudžiem (2:5 un 2:3). Kas pietrūka pret Slovākiju? „Domāju, ka meistarības un varbūt pat ticības saviem spēkiem. Bet vairāk liekas, ka meistarības, jo slovāki spēlē augstākā līmeni nekā Latvijas izlase. Daudzi (Slovākijas U-18 izlases) puiši spēlē Zviedrijas U-20 elitē, viens pat pieaugušo Elitsērijā, vēl daļa spēlē lielajā Slovākijas līgā,” spriež Latvijas U-18 izlases kapteinis G. Golovkovs. Savukārt vārtsargs Maksims Rešetņikovs rezumē: „Ar slovākiem otrajā spēlē nedaudz nepaveicās – nevarējām iemest 3 vārtus, bet tā spēle bija viena no labākajām pasaules čempionātā. Pietrūka veiksmes; mēs bijām vienādā līmenī ar viņiem.”
Virkne Latvijas U-18 izlases vērotāju un dalībnieku spriež, ka viens no Latvijas U-18 izlases vājākajiem posmiem šajā čempionātā bijis vārtsargu sniegums. Tāpēc izlasei nācies spēlēt no aizsardzības. Tomēr šāds spriedums un vainīgo atrašana nav taisnīga! Piemēram, Ziemeļamerikā spēlējošais uzbrucējs Roberts Šmits secina: „Diemžēl arī neviens vairākums netika realizēts, tikai divi 5-uz-3 vairākumi. Skatoties no mūsu vecuma grupas U-20 izlases virzienā, gribētos, lai Latvija sāktu pievērst vairāk uzmanības vārtsargu attīstībai un treniņiem”. Attīstības un treniņu doma ir pareiza, bet – vai tikai vārtsargu?
Latvijas U-18 izlases vārtsargu sniegums pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):
vārtsargs
dz. (tā gada U)
PČ gads
sp.
sp. laiks
GAA
atv. %
atv. met.
vieta PČ pēc atv. %*
1.
Ivars Punnenovs
1994. (U-18)
2012.
4
178:07
3.37
89.58%
86 no 96
7. (no 12)
2.
Nauris Enkuzens
1989. (U-18)
2007.
6
297:26
5.45
88.51%
208 no 235
11. (no 11)
3.
Elvis Merzļikins
1994. (U-18)
2012.
4
184:22
4.88
88.46%
115 no 130
9. (no 12)
4.
Kristers Gudļevskis
1992. (U-18)
2010.
6
339:03
5.13
85.57%
172 no 201
9. (no 11)
5.
Kristaps Nazarovs
1995. (U-18)
2013.
3
147:31
6.51
84.3%
86 no 102
10. (no 13)
6.
Maksims Rešetņikovs
1995. (U-18)
2013.
4
209:34
6.59
83.92%
120 no 143
11. (no 13)
7.
Vadims Miščuks
1993. (U-17)
2010.
1
25:51
11.61
80.00%
20 no 25
–
8.
Dainis Vasiļjevs
1990. (U-17)
2007.
2
62:34
8.63
76.32%
29 no 38
–
* Topā vārtsargi ar vismaz 40% no kopējā spēles laika.
Noraugoties U-18 izlašu vārtsargu statistikas salīdzinājumu, var secināt, ka caurmērā 2013. gada čempionātu vārtsargu cipari ir zem iepriekšējo gadu „vilcēju” rādījumiem. Taču – ne tik dramatiski, lai viņu personā saskatītu vienīgos vainīgos. Īpaši, ja salīdzina arī citus statistikas kritērijus. Piemēram, to pašu rezultativitāti un arī rezultativitātes Topus.
Piemēram, sešu spēļu gaitā Latvijas jauniešu izlase trāpīja pretinieku vārtos vien 7 reizes, t.i., vidēji 1,17 vārtu guvumi spēlē. Līdz šim U-18 elitē Latvijas jauniešiem tik maztrāpīgi nebija klājies. Pie šāda snieguma nekādi vārtsargi nebūs pie vainas… Un faktiski visos kritērijos Latvijas U-18 izlase izrādījās zemāk savas līdz šim zemākās latiņas.
Latvijas U-18 izlases sniegums pasaules čempionātos elitē (komandas „pamatcipari”):
kritērijs
2013.
2012.
2010.
2007.
vārtu guvumi : zaudējumi
7:39
18:26
15:34
10:34
vārtu starpība
-32
-8
-19
-24
vārtu guvumi vid. spēlē
1.17
3.00
2.50
1.67
uzvaras
0
2
1
0
punkti
0
7
3
0
sausas zaudēs
2
0
1
1
vieta
10. (ārā)
9. (paliek)
9. (ārā)
10. (ārā)
čemp. pamatgads (dz.)
1995.
1994.
1992.
1989.
*
Vai pratīsim secināt?
Psihologi un citi gudri speciālisti spriež, ka no zaudējumiem mācās vairāk nekā no uzvarām. Tad nu šoreiz mācību viela vairumā ir sagādāta kā federācijai, tā treneriem un spēlētājiem. Ja esam taisnīgi, tad jāatzīst – šis čempionāts U-18 izlasei ir bijis vispār švakākais līdzšinējā elites turnīru pieredzē. Lai kaut kas mainītos, ir jādara savādāk, jo, pārfrāzējot Einšteinu, nevar gaidīt jaunus rezultātus, strādājot (nestrādājot) tādām pašām metodēm…
Saistībā ar šo tad arī galvenais jautājums: Kādas principiālas izmaiņas, kardinālus lēmumus un darbus īstenos Latvijas Hokeja federācija? Kā Latvijas jauniešu hokeja sakārtošanas virzienā, tā Latvijas Virslīgas līmeņa uzlabošanā.
Latvijas U-18 izlases labākie 2013. gada pasaules čempionātā
kritērijs
spēlētājs
cipari
rezultatīvākie:
Edgars Homjakovs
3 (1+2) punkti
Georgs Golovkovs
3 (1+2) punkti
vārtu guvējs:
Haralds Egle
2 vārtu guvumi
rezultatīvākie aizsargi:
Toms Bernhards
2 (1+1) punkti
Jānis Jaks
2 (1+1) punkti
lietderīgākie:
Haralds Egle
±0
Olafs Aploks
±0
lietderīgākais aizsargs:
Ralfs Karelis
-1
labākā MM summa:
Haralds Egle
3:5
Olafs Aploks
3:5
Ralfs Karelis
0:2
labākais iemetienos:
Edgars Homjakovs
55.32%
lielākais sp. laiks laukuma sp:
Jānis Jaks
24:56
treneru noteiktie 3 labākie:
Georgs Golovkovs
–
Toms Bernhards
–
Edgars Homjakovs
–
*
Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika U-18 pasaules čempionāta visās 6 spēlēs 2013. gada aprīlī (saskaņā ar iihf.com):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM*
SM
met.
vid.sp. laiks
UZBRUCĒJI
1.
Edgars Homjakovs
1995.
6
1+2
-1
3:8
8
13
16:39
2.
Georgs Golovkovs C
1995.
6
1+2
-7
3:8
6
14
18:45
3.
Haralds Egle
1996.
6
2+0
±0
3:5
0
20
15:01
4.
Rihards Bukarts
1995.
6
1+1
-7
3:10
0
26
17:01
5.
Olafs Aploks
1995.
6
0+2
±0
3:5
8
7
14:27
6.
Roberts Šmits
1995.
6 (fakt. 5)
0+1
-3
1:6
0
3
8:21 (fakt. 10:01)
7.
Bruno Birzītis
1995.
6
0+1
-5
1:7
4
2
7:53
8.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
6
0+1
-8
3:9
4
10
17:56
9.
Dāvis Zembergs
1996.
6
0+0
-5
0:7
2
7
7:44
10.
Rūdolfs Pētersons
1995.
6
0+0
-6
0:12
12
6
12:25
11.
Maksims Osipovs
1995.
6 (fakt. 4)
0+0
-7
1:7
0
2
6:35 (fakt 9:53)
12.
Rūdolfs Krieviņš
1995.
6
0+0
-7
0:10
4
3
12:40
13.
Oskars Batņa
1995.
6
0+0
-7
0:10
8
3
12:46
AIZSARGI
1.
Ralfs Karelis
1995.
6 (fakt. 4)
0+0
-1
0:2
4
2
7:30 (fakt. 11:15)
2.
Toms Berhnhards
1995.
6
1+1
-2
6:9
0
6
22:26
3.
Kristofers Bindulis
1995.
6
0+0
-4
1:10
6
1
15:21
4.
Ģirts Zemītis
1995.
6
0+1
-8
0:12
2
4
16:54
5.
Ralfs Grīnbergs
1995.
5
0+0
-8
0:12
2
0
15:25
6.
Jānis Jaks
1995.
6
1+1
-9
6:16
6
8
24:56
7.
Roberts Mamčics
1995.
6
0+0
-10
1:17
8
5
18:32
VĀRTSARGI
dz.
sp.
atv. %
GAA
MM
SM
atv. met.
sp. laiks
1.
Kristaps Nazarovs
1995.
3
84.31%
6.51
5:16
0
86 no 102
147:31
2.
Maksims Rešetņikovs
1995.
4
83.92%
6.59
2:23
0
120 no 143
209:34
–
Matīss Edmunds Kivlenieks
1996.
0
–
–
–
0
–
0:00
* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā.
Plašākai ainavai:
U-18 pasaules čempionātu statistikas lapas – iihf.com (2013.; 2012.; 2010.; 2007.)
Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada pasaules čempionātā (statistika, rekordi utt.): tepat
LHF vadoņa Kirova Lipmana izteikumi U-18 pasaules čempionāta rezultātu kontekstā un attiecībā uz Virslīgas stiprināšanu – apollo.lv
Latvijas U-18 izlases snieguma kopsavilkums 2013. gada pasaules čempionātā pēc apakšgrupas spēlēm: tepat
Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā – iihf.com
[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; foto avots: iihf.com.]
Nacionālās valstsvienības pietuvojušās savas sezonas kulminācijai – pasaules čempionātam. Aprīļa gaitā izlases vēl izcīnīja dažāda ranga pārbaudes spēles, bet tagad – melnraksti beigušies. Tiesa, dažās pasaules hokeja līgās bija vēl regulārās sezonas…Aprīļa labāko Latvijas hokejistu Top 7.
1. Mārtiņš Cipulis
Aprīļa gaitā Latvijas izlase ir aizvadījusi 7 spēles – sešas norisinājās Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros, viena bija ārpuskārtas spēle pret Francijas izlasi. Vienu no šīm spēlēm Latvijas valstsvienībai izdevās uzvarēt. Aprīļa spēļu summā rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs ir izrādījies uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kuram 5 spēlēs sakrāti 4 punkti (1+3) un neitrāls lietderības koeficients. Protams, nav rezultativitātes rekordi, bet tāds, nu, bija Latvijas izlases „dvēseles stāvoklis” aprīlī.
2. Edgars Kulda
Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Edgaram Kuldam (dz. 1994.) aprīlis ir bijis īpaši veiksmīgs. Kanādas junioru elites līgas WHL izslēgšanas spēlēs viņa pārstāvētā Edmonton Oil Kings komanda ir aizcīnījusies līdz līgas finālam. Bet Kulda-jaunākais aprīlī play off 11 spēlēs ir sakrājis 11 punktus (1+10) un apskaužamu lietderības koeficientu (+10). Jāatgādina, ka Edgars Kulda joprojām ir WHL izslēgšanas spēļu otrs rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie); šīs sezonas play off 16 spēlēs „izspiesti” 14 punkti (2+12).
3. Miks Indrašis
Trāpīgākais un otrs rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs aprīļa spēļu ciklā bija uzbrucējs Miks Indrašis, kurš 6 spēlēs sarūpēja 3 rezultativitātes punktus (2+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Jāpiebilst, ka Indrašis ir Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs visas 2012./2013. g. sezonas pirms pasaules čempionāta 15 aizvadīto spēļu summā. Miks Indrašis valstsvienībā cīnījās 14 spēlēs, kurās sakrāja 8 punktus (4+4) un neitrālu lietderības koeficientu.
4. Zemgus Girgensons
Viens no diviem Latvijas hokejistiem Ziemeļamerikas otrā ranga līgā AHL – Rochester Americans uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) aprīļa gaitā ir aizvadījis 11 spēles. AHL čempionāta regulārajā daļā iegadījās 9 spēles, kurās Girgensons iekrāja vien 3 punktus (2+1) un negatīvu lietderības koeficientu (-4). Taču mēneša vidējā rezultativitāte tika manāmi uzlabota AHL play off – Kaldera kausa izcīņas 2 spēlēs, kurās sastrādāti divi vārtu guvumi (2+0) un pozitīvs lietderības koeficients (+1). Nedaudz iekāpjot jau maija notikumos, var piebilst, ka play off trešajā spēlē Zemgus Girgensons arī tika pie vārtu guvuma, bet viņa Amerks vienība tomēr sēriju zaudēja ar sausu 0-3.
5. Kristers Gudļevskis
Aprīļa gaitā Latvijas izlases sastāvā salīdzinoši veiksmīgi iedebitējis 20 gadus vecais vārtsargs Kristers Gudļevskis, kuram bija uzticēta valstsvienības vārtu drošība 3 spēlēs. Vienu no šīm spēlēm Latvijas izlase uzvarēja (4:1 pret Baltkrievijas izlasi), bet divās piekāpās – 1:2 pret Zviedrijas, 1:3 pret Francijas nacionālajām izlasēm. 3 spēļu statistikas summā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) bija 2.01. Arī nav izcils skaitlis, bet ņemot vērā debitēšanas faktu un izlases kopējo varēšanu, jaunā vārtsarga sniegums ir pieklājīgs.
6. Aldis Āboliņš
Vai ir daudz tādu Latvijas hokeja pazinēju, kas atceras uzbrucēja Alda Āboliņa vārdu? Šis tagad 28 gadus vecais hokejists pirms dažiem gadiem vairākas sezonas nospēlēja sava laika Latvijas hokeja flagmaņos Rīga 2000 un Liepājas Metalurgs. Pērnsezon (2011./2012.) uzspēlēja Vācija Oberliga čempionātā, kas šajā valstī pēc stipruma ir trešais līmenis. Šo sezonu sāka Zemgale / JLSS komandā Latvijas Virslīgā, bet sezonas vidū pārcēlās uz Kazahstānas Augstākās līgas klubu Beibaris, kur Āboliņa uzvārds plašāku skanējumu ieguva Kazahstānas čempionāta izslēgšanas spēļu gaitā. Divkārtējā (2011., 2012.) Kazahstānas čempionvienība Beibaris šogad „buksēja” – regulāro sezonu noslēdza 4. vietā, bet play off-os aizkārpījās līdz finālam, kur tomēr piekāpās Ertis-Pavlodar vienībai. Atiravas Beibaris komandas izslēgšanas spēļu gaitā manāmu ieguldījumu deva arī latviešu hokejisti – Aldis Āboliņš un Mārtiņš Raitums.
Aldis Āboliņš aprīļa gaitā play off ietvaros aizvadīja 7 spēles, kurās tika pie četriem vārtu guvumiem (4+0). Bet visu Kazahstānas izslēgšanas spēļu summā Āboliņš ar 6 vārtu guvumiem (14 spēlēs) ieņēma dalītu 2.-4. vietu snaiperu Topā (t.sk., „daloties” ar Andreju Smirnovu, Arlan uzbrucēju). Āboliņam bija lielākais uzvaras vārtu skaits Kazahstānas izslēgšanas spēlēs visu spēlētāju konkurencē (3 reizes), otrs labākais vārtu guvumu skaits vairākumā (4 reizes) un arī labākais metienu realizācijas procents visā Kazahstānas play off-ā (26,08%).
7. Edgars Homjakovs
Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites ir atvadījusies, taču uz kopējā fona var atrast arī pa kādam salīdzinoši veiksmīgāk uzspēlējušam hokejistam. Uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.) ar 6 spēlēs nopelnītiem 3 punktiem (1+2) bija viens no diviem rezultatīvākajiem spēlētājiem izlasē. Taču salīdzinot ar cīņubiedru Georgu Golovkovu, kuram arī 1+2 punkti, Homjakovam lietderības koeficients bija -1 (Golovkovam -7). Edgars Homjakovs visa U-18 pasaules čempionāta summā bija 16.-ais labākais iemetienos (55,32%); Latvijas izlasē tas bija labākais rādītājs. Jāatgādina, ka E.Homjakovs pasaules čempionāta summā ir nosaukts arī par vienu no 3 labākajiem Latvijas U-18 izlases spēlētājiem.
P.S. Par mēneša Top 7
Ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.
Vēl ieskatam:
Kazahstānas Augstākās līgas 2013. gada play off spēlētāju individuālie rekordi – icehockey.kz
[Mārtiņa Cipuļa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Zviedrijas izlasi 2013. gada 7. aprīlī. Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas ofic. profils facebook.com (Mārtiņš Aiše).]
Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.
Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.
Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.
Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.
Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.
Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.
Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).
Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.
Petrovich27 blogs 