Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Francijas Ligue Magnus’

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

hokejs Francijā ir, bez skepses

Posted by petrovich27 uz 2011/04/22

TUVPLĀNĀ: Oļegs Koreškovs

Oļegs Koreškovs, savulaik Latvijas U-20 un U-18 izlašu uzbrucējs, pēc tam, kad bija pilnībā izgaršojis Latvijas un Baltkrievijas hokeja saimniecību piedāvājumu, savas karjeras turpinājumam 2010./2011. g. sezonā izvēlējās Francijas stiprāko līgu – Ligue Magnus. Francijas “lielā līga”, izrādījās, vērā ņemams līmenis.

savās atbildēs Oļegs Koreškovs stāsta par Francijas hokeju un tā īpatnībām, par leģionāru un treneru ietekmi uz Ligue Magnus hokeja stilu, par nepieciešamību izlikt visu sevi, par Francijas klubu līmeni, par Francijas hokeja saimniecības finansiālo kārtību.

izziņai: Oļegs Koreškovs

  • dzimis 1984. gada 16. augustā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 190 cm; 93 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Les Pingouins (Morzine-Avoriaz) sastāvā Francijas Ligue Magnus (valsts stiprākā līga)
  • iepriekšējās sezonas: Ozolnieki/Monarch; DHK Latgale (Daugavpils); Liepājas Metalurgs; Philadelphia Little Flyers (ASV; Tier III Junior A līmenis; AJHL = Atlantic Junior Hockey League); Lincoln Stars (ASV; Tier I; USHL = United States Hockey League); Connecticut Wolves (ASV; Tier III Junior B līmenis; MJHL jeb, precīzāk, MetJHL = Metropolitan Junior Hockey League); Stalkers Juniors (Daugavpils); Prizma (Rīga)
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2002./2003. un 2003./2004. g. sezonu PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2001./2002. g. sezonas PČ 1. divīzijā
  • pirmie treneri: Ēriks Miļuns, Igors Smirnovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nereti Latvijas hokeja interesenti uztver Franciju kā eksotisku hokeja valsti, kurai šis sporta veids ir maz raksturīgs. kā ir patiesībā? kā Tu vērtē hokeja līmeni un hokeja saimniecību Francijā?

Oļegs Korškovs: Domāju, ka hokeja līmenis Francijā, tāpat kā visās Eiropas valstu [stiprākajās] līgās, ir pietiekoši augsts pirmām kārtām dēļ leģionāriem, kuri pamatā savās komandās ir līderu pozīcijās. Piemēram, Ligue Magnus [Francijas stiprākajā līgā], kurā es spēlēju, ir 120 leģionāru; tie ir spēlējuši tādās līgās kā AHL, ECHL, zviedru Elitserien, somu SM-liiga, Čehijas un Slovākijas ekstralīgās utt. Manā komandā [Les Pingouins; Morzine-Avoriaz] bija 13 leģionāru.

jautājums: kas ir raksturīgākās franču hokeja iezīmes? tas ir klasiski eiropeisks, kombinacionāls hokejs? vai arī ir jūtama Ziemeļamerikas un frankokanādiešu ietekme?

Hokejs Francijā ar to arī ir interesants, ka dažādās komandās ir treneri no dažādām valstīm, un katra komanda spēlē to hokeju, kuru viņiem liek treneris.

jautājums: kā Tu vērtē Francijas stiprākās līgas – Ligue Magnus – līmeni? iemēram, salīdzinot ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu, kurās esi spēlējis iepriekš?

Baltkrievijā nav tāds leģionāru skaits, un kaut arī, es domāju, hokejs Francijā ir aptuveni vienā līmenī ar Baltkrievijas līgu, Francijā spēlēt ir interesantāk.

jautājums: Ligue Magnus ir diezgan internacionāla līga. neskaitot pašus frančus, ir daudz kanādiešu (aprīlī fiksēti – 40), slovāku, somu, zviedru, čehu, slovēņu; arī pa kādam ASV, Latvijas un pat Igaunijas hokejistam. kā Francijas klubi un skatītāji pieņem leģionārus? ir viegli iejusties franču hokejā?

Būt leģionāram visur nav viegli tāpēc, ka no tevis gaida 100% katru spēli, citādi tev uzreiz norādīs uz durvīm un nāksies meklēt jaunu klubu. Vietējam spēlētājam ir tiesības uz kļūdu, [bet] leģionāriem šādu tiesību nav. Kopumā skatītāji ļoti labi pieņem, un viņiem galvenais, lai spēlētājs izliktu sevi katrā spēlē, un tad spēlētājs būs viņiem interesants; turklāt nav svarīgi, vai tu guvi vārtus, vai atdevi piespēli, vai izdarīji spēka paņēmienu. Galvenais, lai spēlētājs izliktu sevi.

jautājums: šo (2010./2011. g.) sezonu esi aizvadījis Ligue Magnus vienībā Les Pingouins (Morzine-Avoriaz). spriežot pēc regulārā čempionāta tabulas, kurā “pingvīni” ieņēma 9. vietu 14 komandu konkurencē, tā ir līgas vidusmēra komanda. kā Tu vērtē šo komandu?

Mums bija pietiekoši stipra komanda; sezonas sākumā mēs bijām 3.-4. vietā, un, es domāju, ka šīm vietām bija jākļūst par mūsu vietu turnīra tabulā. Pēc tam nāca zaudējumi, veiktas pāris nepareizu maiņu, kā man šķiet, bet čempionāts ir tik neliels, ka, zaudējot 3 – 4 spēles, atgriezties atpakaļ augšgalā ir pietiekoši grūti.

jautājums: ja Tev būtu jāsalīdzina spēlēšana, piemēram, Liepājas Metalurgā un Les Pingouins sastāvā, kas ir savādāk? vairāk vai mazāk fanu, citi uzdevumi laukumā?

Viss ir atšķirīgs. Ir savādāks gan sagatavošanās darbs, gan paši treniņi. Te ir cita attieksme pret spēlētājiem; nav nekāda dienas kārtības režīma, spēlētājs pats lemj, ko viņam darīt un kad darīt; galvenais, lai spēlē spēlētājs būtu gatavs par 100%. kas attiecas uz līdzjutējiem, tad ļoti iepatikās spēlēt Francijā; praktiski visur bija pilni stadioni, un nav svarīgi, vai ietilpība ir 1000, 2000 vai 4000 vietu; praktiski vienmēr tribīnes bija aizpildītas, un fano tur diezgan labi.

jautājums: regulārās sezonas laikā aizvadīji 25 no komandas 26 spēlēm, guvi 4 punktus (2+2), kas uzbrucējam it kā nav daudz. kādi bija Tavi galvenie uzdevumi komandā? kā kluba vadība un kā Tu pats novērtē savu Francijas sezonu?

Sāku čempionātu ļoti labi un kļuvu par mēneša spēlētāju septembrī; pēc tam treneris, ņemot vērā manus fiziskos dotumus, izlēma mani biežāk izmantot spēlei mazākumā, bet, kad tu spēlē mazākumā, vākt punktus ir diezgan grūti. Apspriest trenera lēmumus man nav tiesību; ja viņš tā nolēma, tad viņam ir taisnība tādēļ, ka trenerim vienmēr taisnība. Savu sezonu novērtēt ir diezgan grūti, jo gribētos, protams, savākt vairāk punktu, bet, no otras puses, guvu labu pieredzi kopumā un konkrēti, spēlējot mazākumā. To, ka šo sezonu aizvadīju Francijā, nenožēloju.

jautājums: Francijas stiprākās līgas play off-am kvalificējas 12 stiprākās komandas (no 14). Tava komanda pirmajā kārtā ar 2-1 sērijā pieveica komandu no Šamonī – Les Chamois (Chamonix), kura regulārajā čempionātā ierindojās vienu vietu augstāk – 8. vietā. bet jau nākamajā kārtā “pingvīni” bez ierunām ar 0-3 sērijā piekāpās regulārā čempionāta līdervienībai – Les Dragons (Rouen), kas gala beigās arī kļuva par Francijas čempioni, uzvarot 2011. gada izslēgšanas spēlēs. kā Tu novērtē komandas un arī savu sniegumu izslēgšanas spēlēs?

Protams, mums bija jānospēlē labāk, bija jāparāda daudz stiprāku rezultātu, taču pirms spēlēm pret Ruānu mums satraumējās viens no vadošajiem uzbrucējiem un arī par komandas noteikumu pārkāpumiem bija atskaitīti 4 spēlētāji; tā ka play off spēlējām 2,5 maiņās un mums vienkārši nepietika spēka uz visiem 3 periodiem. Būtu mums visa komanda pilnā sastāvā, es domāju, ka rezultāts būtu cits.

jautājums: kā Tu novērtē Francijas play off? vai tas ir līmeni augstāks hokejs nekā regulārajā čempionātā? vai play off Francijā ir tāda pati “apmātība” kā Ziemeļamerikas līgās – piemēram, USHL, MetJHL līgās, kur esi savulaik spēlējis?

Play off spēlēs, protams, kļūdas cena ir daudz vairāk jūtama nekā regulārajā čempionātā, un viss iet uz maksimumu. Man šķiet, ka jebkurš play off jebkurā līgā ir nedaudz augstākā līmenī nekā regulārā čempionāta spēles.

jautājums: Latvijā par Francijas hokeju daži “eksperti” pārstāja smaidīt, kad 2010. gada novembrī IIHF Kontinentālā kausa izcīņas spēlēs Ruānas “drakoni” ar 4:1 pieveica Liepājas Metalurgu. vai Les Dragons ir būtiski pārāki par citām Francijas Ligue Magnus vienībām? kas veido “drakonu” komandas spēku, kas ir viņu priekšrocības?

Īstenībā Magnus līgā apmēram 10 – 11 pirmās komandas līmeņa ziņā ne pārāk atšķiras viena no otras, un es neteiktu, ka Ruāna ir stiprāka par visiem. Bet sastāvs viņiem laikam ir vairāk sabalansēts, komandas kodols vairāku gadu gaitā praktiski nemainās, bet personīgi man pret viņiem bija vieglāk spēlēt nekā, teiksim, pret Amiens [Les Gothiques; Amiens] vai Briançon [Les Diables Rouges; Briançon].

[piebilde: Les Gothiques (Amiens) 2010./2011. g. regulārajā čempionātā ieņēma 5. vietu, Les Diables Rouges (Briançon) – 4. vietu.]

jautājums: interesanti, ka Francijas jaudīgākās līgas izslēgšanas spēlēs līdz finālam nonāca arī Strasbūras komanda – Etoile Noire de Strasbourg, kas regulārajā čempionātā ieņēma tikai 11. vietu. Tavuprāt, par ko tas liecina – par Francijas hokeja nestabilitāti, neprognozējamību vai par līgas komandu spēka salīdzinošo vienmērību, vai ko citu?

Kā jau teicu, pirmo komandu līmenis ne pārāk stipri atšķiras viens no otra, tādēļ liels pārsteigums visiem tas nekļuva.

jautājums: dažviet Tavā statistikā atsevišķi nodalītas parādās spēles Les Pingouins (Morzine-Avoriaz) sastāvā Coupe de la Ligue (Līgas kauss) turnīrā. kas ir Coupe de la Ligue, kas tajā spēlē? cik būtisks ir šis turnīrs?

Līgas kausā es spēlēju vairāk vienādos sastāvos; tādēļ arī punktus guvu daudz vairāk. Bet pats turnīrs ir tā pati Magnus līga, visas tās pašas komandas, tikai nedaudz savādāka sistēma. Francijā [tās stiprākajā līmenī] ir 3 turnīri – Magnus līga, Magnus līgas kauss un Francijas kauss; un uzvarēt katrā no tiem jebkurai komandai ir liels gods

jautājums: cik izdevīgi – gan nodrošinājuma, gan atalgojuma ziņā – ir spēlēt Francijas stiprākajā līgā? piemēram, salīdzinot ar to pašu Baltkrievijas ekstralīgu un Latvijas Virslīgu?

Francijā ļoti labi norisinās naudas izmaksa, par to var neuztraukties; alga vienmēr pienāk noteiktajā laikā un pat pirms termiņa; tas, protams, ir ļoti labi, un tu par 100% vari būt pārliecināts, ka saņemsi visu naudu ko esi nopelnījis. Piemēram, DHK Latgale līdz šim brīdim ir palikuši parādā spēlētājiem no tā laika, kad es tur spēlēju, bet spēlēju es tur pirms vairākiem gadiem; kaut arī Liepājas Metalurgā arī vienmēr viss bija paredzētajā laikā.

Bet kas attiecas uz algām, ja salīdzina ar Baltkrievijas līgu, tad, es domāju, algas Baltkrievijā ir mazākas, bet prēmiju sistēma tur [Baltkrievijas ekstralīgā] ir izdevīgāka nekā Magnus līgā, kur pamatā iet alga bez prēmijām. Kopumā hokejs Francijā ar katru gadu attīstās, un tur sāk ieguldīt arvien vairāk un vairāk līdzekļu.

[piebilde: Oļegs Koreškovs DHK Latgale komandas sastāvā spēlēja 2008./2009. un 2005./2006. gadu sezonās.]

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo (2011./2012.) sezonu? vai ir kādi piedāvājumi un domas palikt Francijas hokejā? kur citur?

Pagaidām vēl nezinu; dzīvosim – redzēsim!!!

lai veicas!

[attēlos spēlētājs ar nr.17 = Oļegs Koreškovs. fotoattēli no Oļega Koreškova personīgā arhīva.]

izziņām & lasāmvielai:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »