Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

	valsts	skaits	t.sk. vārtsargi
1.	Kanāda	93 spēlētāji	21
2.	Čehija	82	6
3.	Somija	75	14
4.	Slovākija	51	4
5.	Zviedrija	50	4
6.	Krievija	44	4
7.	ASV	34	3
8.	Kazahstāna	25	3
9.	Baltkrievija	24	3
10.	Latvija	15	1
11.	Ukraina	12	2
12.-13.	Norvēģija	3	1
	Vācija	3	2
14.	Austrija	2	1
15.-16.	Dānija	1	0
	Šveice	1	1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

	valsts	skaits (% no kopskaita)	spēlētāji (ofic. spēles)	summēts sp. skaits
1.	Kanāda	11 spēlētāji (35.5%)	Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53)	597 spēles
2.	Slovākija	5 spēlētāji (16.1%)	Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65)	336 spēles
3.	ASV	5 spēlētāji (16.1%)	Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37)	237 spēles
4.	Zviedrija	4 spēlētāji (12.9%)	Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50)	138 spēles
5.	Čehija	3 spēlētāji (9.7%)	F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21)	129 spēles
6.	Somija	2 spēlētāji (6.5%)	Lucenius (60); V.Nieminen (16)	76 spēles
7.	Krievija	1 spēlētājs (3.2%)	Karamnovs (18)	18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona	ASV U-20	Kanādas U-20	ASV U-18	Kanādas U-18
2012./13.	1.	4.	2.	1.
2011./12.	7.	3.	1.	3.
2010./11.	3.	2.	1.	4.
2009./10.	1.	2.	1.	7.
2008./09.	5.	1.	1.	4.
2007./08.	4.	1.	3.	1.
2006./07.	3.	1.	2.	4.
2005./06.	4.	1.	1.	4.
2004./05.	4.	1.	1.	2.
2003./04.	1.	2.	2.	4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	komanda	sp. REG	punkti	+/-	SM	sp. PO	punkti	+/-	SM	klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons	1994.	2011./2012.	Dubuque Fighting Saints	49	24+31	+17	69	2	2+2	+2	0	Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
		2010./2011.	Dubuque Fighting Saints	51	21+28	+7	46	11	3+5	+7	8
Mihails Salijenko	1976.	1996./1997.	Des Moines Buccaneers	33	5+13	n/d	12	–	–	–	–	n/d
			Dubuque Fighting Saints	23	6+15	n/d	36	–	–	–	–
Māris Ziediņš	1978.	1998./1999.	Green Bay Gamblers	49	8+10	n/d	35	6	2+3	n/d	6	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis	1987.	2004./2005.	Des Moines Buccaneers	10	3+2	+2	12	–	–	–	–	Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Tri-City Storm	7	2+0	0	5	–	–	–	–	Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns	1979.	1995./1996.	Sioux City Musketeers	7	0+2	n/d	2	–	–	–	–	n/d
Oļegs Koreškovs	1984.	2003./2004.	Lincoln Stars	6	0+0	-1	0	–	–	–	–	Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs	1991.	2011./2012.	Lincoln Stars	60	8+35	+24	40	7	0+2	-3	4	Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs	1984.	2004./2005.	Sioux Falls Stempede	52	3+20	+10	45	–	–	–	–	Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs	1981.	1999./2000.	Rochester Mustangs	50	4+13	n/d	35	–	–	–	–	Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns	1977.	1997./1998.	Fargo-Moorhead Ice Sharks	55	2+11	n/d	85	4	0+0	n/d	6	n/d
Arvīds Reķis	1979.	1995./1996.	Dubuque Fighting Saints	35	3+3	n/d	85	–	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Green Bay Gamblers	14	1+1	0	54	–	–	–	–	HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

• USHL draftu kārtība – ushl.com
• USHL 2013. gada draftu rezultāti – ushl.rinknetcloud.com (Entry draft; Futures draft)
• USHL statistikas lapa – pointstreak.com

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

parlons nous français? vēlreiz par hokeju Francijā

TUVPLĀNĀ: Jānis Brakšs

Jānis Brakšs pieder tai Latvijas leģionāru daļai, kas “maršē” pa ledus laukumiem Rietumeiropā un konkrēti – Francijas pirmajā divīzijā. izskatās, ka Francijas ledus kļūst arvien pievilcīgāks spēlētājiem no Latvijas.

par savām divām sezonām Francijā, par Francijas 1. divīzijas līmeni un spēļu intensitāti, par Francijas hokeja specifiku un plusiem, par Montpellier Vipers komandu un Latvijas leģionāriem tajā, par nākotnes plāniem – Jāņa Brakša atbildēs.

izziņai: Jānis Brakšs

• dzimis 1987. gada 12. jūnijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 187 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Montpellier Vipers (Monpeljē) sastāvā Francijas Division 1 (valsts 2. stiprākā līga)
• iepriekšējās sezonas: Les Castors d’Avignon (Francijas Division 1); ASK Ogre; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga; Rīga/Sāga/LB 18
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2007. gada (2006/2007.) PČ 1. divīzijā
• pirmie treneri: Jānis Kupčs, Juris Reps, Vjačeslavs Nazarovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau otro sezonu noslēdz Francijā, šīs valsts otrajā stiprākajā līgā – Divison 1. kas bija Tavi lielākie pārsteigumi, kad 2009./2010. g. sezonā pēc ASK Ogre sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītas sezonas ieradies Aviņonā – komandā Les Castors d’Avignon? kas kļuva savādāk? kas bija tās lietas, kas bija vienkāršākas par gaidīto, bet kuras – bija grūtākas?

Jānis Brakšs: Sanāca pavisam vienkārši. Nokļuvu Avignon ar Artūra Dzelzs palīdzību. Ierodoties tur, man bija nedaudz bail tādā ziņā, ka tā bija mana pirmā sezona ārpus Latvijas, un man nebija ne mazākas nojausmas, kas mani sagaida šeit Francijā. Tas viss kopumā bija kā jauns piedzīvojums manā hokejista karjerā, bet nebija nemaz tik traki, jo iedzīvojos diezgan ātri, un spēlēt arī man bija diezgan viegli, jo biju aizbraucis ļoti labā fiziskajā formā; tajā vasarā biju ļoti labi pastrādājis! Kas bija grūti? Valodas barjera visas sezonas garumā!

jautājums: franči ir izslavēti ar diezgan fanātisku savas kultūras un tajā skaitā valodas patriotismu. cik būtiskus kuriozus, problēmas ir sagādājusi valodas barjera?

Hmm, kuriozi… Nu bija pāris reižu, kad treneris gribēja man ko pastāstīt spēles laikā, bet viņš nezināja angļu valodu, es nezināju franču valodu; tā arī mēs visu sezonu, var teikt, nerunājām, tikai ļoti svarīgos brīžos; man komandā bija 3 kanādieši, kas man regulāri palīdzēja ar tulkošanu! Uz ielas arī īpaši neviens, es domāju – vietējie franči, nerunā svešvalodās! Šogad Montpellier mums bija franču valodas skola 2 reizes nedēļā, un uz sezonas beigām bez liekas lielīšanās varu teikt, ka mēs 3 latvieši diezgan labi sapratāmies ar komandas biedriem – frančiem.

jautājums: ja Tev būtu pāris teikumos jāraksturo, kas ir Francijas hokejs, kā Tu vērtētu?  tas ir frankokanādiešu “eksports” uz vēsturisko dzimteni? vai tomēr kaut kas savs?

Vairāk vai mazāk. Līmenim nav nekādas vainas; pirmās 10 komandas mūsu līgā [Division 1] ir ļoti sakarīgas šosezon, ir daudz leģionāru, kas to vietējo hokeju ļoti, ļoti paceļ. Katrā komandā ir vismaz  pa 5 – 6 ārzemniekiem; bez viņiem nu nekā neiztikt!

jautājums: pēc sezonas Aviņonas “bebros” pārgāji uz citu pirmās divīzijas komandu – Montpellier Vipers, kur cīnījies šosezon (2010./2011.). kas Monpeljē pilsētas klubā ir labāk, savādāk nekā Aviņonā?

Pilnīgi viss ir savādāk. Pilsēta labaka; šeit pilsētā ir diezgan daudz krievu, ir daudz jaunu studentu, kas mācās vietējā augstskolā! Komanda arī ir stiprāka, attieksme no kluba vadības arī ir daudz nopietnāka. Komandai ir mērķis; Avignon tāda nebija, un tāpēc arī šogad viņi [Les Castors d’Avignon] ir tabulas lejasgalā!

jautājums: šosezon Les Castors d’Avignon vienība Division 1 regulārajā čempionātā 14 komandu konkurencē palika 12. vietā, bet Tava pašreizējā komanda Montpellier Vipers ierindojās 6. vietā, iekļūstot starp 8 vienībām, kas cīnās play off-ā. vai var apgalvot, ka Monpeljē komanda ir būtiski spēcīgāka par Aviņonas klubu? kāpēc jā/nē?

Avignon šogad nomainīja visus 5 leģionārus, nepalika neviens no pagājušā gada ārzemniekiem, un vietējie čaļi arī diezgan pašvaki, bet šogad viņi tur ir iegādājušies ļoti lētus spēlētajus, kuri nespēj pavilkt to komandu! Montpellier mums ir 8 leģionāri, un visi ir spēlējuši diezgan normālos līmeņos iepriekš.

jautājums: jau iepriekš intervijā portālam apollo.lv minēji, ka Monpeljē kluba vadība ir devusi minimālo uzdevumu – iekļūt play off 2. kārtā. izslēgšanas spēlēs Jums pretī nāca Les Boxers (Bordeaux), kas ieņēma 3. vietu regulārajā čempionātā. sērijā ar 1-2 uzvarēja Bordo komanda. kādas bija Tavas komandas izredzes?

Mums bija ļoti smaga situācija, komandai bija uzdevums iekļūt otrajā kārtā, bet tas bija grūti izdarāms, jo komandā bija traumēti 4 vadošie spēlētāji, un spēles aizvadījām ar 8 uzbrucējiem un 5 aizsargiem! Tāpec arī pirmo spēli zaudējām [o:3]; līdz trešajam periodam spēle bija kā uz nažiem – 0:0, līdz kamēr salūzām; vienā brīdī pietrūka nedaudz spēka un veiksmes, arī vārtsargs viņiem nospēlēja ļoti labi! Otro spēli izbraukumā vinnējām ar 4:3 un trešo zaudējām ar 3:7, un ar to mūsu play off sērija beidzās.

jautājums: kā Tu kopumā vērtē Francijas Division 1 regulārā čempionāta un izslēgšanas spēļu līmeni? vai ar diviem apļiem – 26 spēlēm regulārajā čempionātā nav par maz?

Nu, ja salīdzina, ka šeit regulārā sezona iet 26 spēles, tad laikam atbilstošs ir arī izslēlgšanas spēļu kalendārs. Žēl, protams, ka ir tik maz to spēļu, bet, ja paskatās kartē, tad [no Monpeljē] tuvākais brauciens ir Avignon 100 km un Valence [Les Lynx (Valence); arī V.H.C.] 180 km attālumā; pārējās komandas ir tālu, tālu prom, visas tuvāk Parīzei un tas ir 700 km; ļoti tālu sanāk izbraukumi! Treneris gan stāstīja, ka tuvāko gadu laika federācija vēloties paaugstināt spēļu skaitu, grafiku padarīt garāku! Viņi šo jautājumu risināšot, iespejams, taisot divīzijas [pēc ģeogrāfiska principa]; tas ir tikai projekts tuvākajos gados!

jautājums: šosezon Monpeljē komandā spēlē 3 puiši no Latvijas – Tu, Raimonds Daniličs un Jānis Straupe. komandā netrūkst arī citu valstu leģionāru. cik prasīga ir kluba vadība pret leģionāriem un kā kluba vadība novērtē tieši Latvijas leģionāru sniegumu?

Ar mums latviešiem viņiem problēmu nav; viņi ir apmierināti ar mūsu sniegumiem, un vēlas mūs redzēt šeit arī nākamgad. Prasības ir ļoti vienkāršas – darīt maksimāli labi savu darbu uz ledus!

jautājums: Baltic Sports Agency Tavā individuālajā profilā raksta: “[..] stabils aizsargs ar ātru slidojumu. Labi darbojas viens pret vienu ar pretinieku un ir lielisks metienu bloķētājs”. cik ļoti tas atbilst patiesībai, kas ir mainījies? vai šīs nosauktās īpašības slīpē arī Francijā? vai Francijas hokeja ietekmē esi kaut ko mainījis savā stilā?

Nedaudz esmu palicis smagāks, es varu tagad arī nedaudz spēlēt spēka spēli; agrāk man bija trūkumi tieši ar to! Vēl man ir spēcīgs metiens. Ļoti daudz spēlēju mazākumā, jo tieši to es piekopju jau trešo gadu; esmu viens no pirmajiem, kas dodas mazākumā! Gadās arī nobloķēt kādu metienu, ja vajag un situācija prasa.

jautājums: ja Tev tagad būtu jāsalīdzina sezonas, ko aizvadīji SK Rīga, SK LSPA/Rīga, Rīga 2000, ASK Ogre, Les Castors d’Avignon un Montpellier Vipers klubos, kura sezona Tev bija visvērtīgākā? kurā no komandām juties vislabāk? kāpēc?

No katras sezonas varētu kaut ko paņemt līdz’, visas sezonas ir bijušas svarīgas un interesantas; visspilgtāk laikam paliek atmiņā sezona pie Oļega Znaroka – viņš bija stingrs, un pie viņa vienmēr bija kārtība, bija vienmēr skaidrs uzdevums, kas jādara laukumā! Bet visērtāk šobrīd jūtos šeit, Montpellier; mums ir superīgākais kolektīvs – tieši spēlētāji, savā starpā!

jautājums: vai Tu varētu cietiem Latvijas hokejistiem, kuri apsver iespēju uzspēlēt Francijā un tieši 1. divīzijā, rekomendēt šo valsti un šo līgu? kas ir šīs līgas lielākie plusi, kurus Tu nosauktu leģināriem-iesācējiem? kas – mīnusi?

Noteikti, ja ir vēlēšanās un ir kāds piedāvājums, jābrauc! Jo mums tāpat ir tikai 2 komandas Latvijā palikušas – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs! Visiem vietas tur nav! Tāpēc sadarbībā ar Šveices hokeja aģentu Joelu esam izveidojuši mazu hokeja aģentūru  [adrese: hockeyagency.net], kas meklē un piedāvā spēlētājus tieši Francijas Magnus līgai [Ligue Magnus – stiprākajai līgai] un D1, D2 [1. un 2. divīzijām].

jautājums: kādus plānu “kal” attiecībā uz nākamo (2011./2012.) sezonu? vai ir domas attiecībā uz esošo līgu vai, varbūt, uz stiprāko – Ligue Magnus? vai nav doma pamainīt arī valsti, franču valodā Eiropā runā, piemēram, arī dažos Šveices klubos?

Šveices hokejs ir ļoti augsta līmeņa hokejs; esmu apmeklējis dažas spēles – Zürich Kloten [Kloten Flyers], Ženēvas Servette [Genève-Servette], Zug EVZ [EV Zug], un iespaids bija, ka [NLA – Šveices stiprākās līgas] spēļu līmenis ir salīdzināms ar KHL līmeni. Gribētos jau laikam uzspēlēt Ligue Magnus – Francijas augstākajā līgā; ir piedāvājums no esošās Montpellier!

lai veicas!

[fotoattēli no Jāņa Brakša personīgā arhīva.]

lasāmvielai:

• Jāņa Brakša statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, balticsportsagency.com, pointstreak.com (2008./2009. ASK Ogre)
• Jāņa Brakša intervija (2010. g. novembris) un tās kopijas – apollo.lv, vocsports.lv, valmiera24.lv
• Jāņa Brakša intervija (2008. g. decembris) – sportacentrs.com
• Francijas Division 1 līgas web sadaļa – hockeyfrance.com
• Francijas Division 1 līgas 2010./2011. g. regulārā čempionāta tabula (iespējams, tiks nākamsezon aizstāta ar aktuālo) – hockeyfrance.com
• Montpellier Vipers mājaslapa – montpellier-vipers.com
• Division 1 spēlētāju statistika – hockeyfrance.com