Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Eva Dinsberga’

Toms Tauriņš par iedzīvošanos un pieredzi Amerikas junioru hokejā

Posted by petrovich27 uz 2012/07/02

Aizvadītajā sezonā uzbrucējs Toms Tauriņš bija nolēmis pamainīt Jelgavu pret Kvadsitiju Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur arī uzspēlēja hokeju Quad City Jr. Flames komandā ASV junioru hokeja trešajā līmenī – NA3HL. Pieklājīga pieredze 16 gadu vecumam…

TUVPLĀNĀ: Toms Tauriņš

  • Dzimis 1995. gada 15. maijā
  • Ampluā: uzbrucējs
  • „Figūra”: 176 cm; 70 kg
  • 2011./2012. g. sezonā Quad City Jr. Flames komandā NA3HL (ASV Tier III Junior A – trešajā stiprākajā junioru līmenī)
  • Iepriekšējās sezonas: Jelgavas LSS komandas
  • Pirmās treneres: Eva Dinsberga; Lolita Andriševska

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Esi aizvadījis virkni sezonu Latvijas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās, panākot diezgan augstu rezultativitāti. Piemēram, savā pēdējā Latvijas sezonā (2010./2011.) U-16 līgā, summējot apakšgrupas spēles un spēles par 4. vietu, esi salasījis 74 punktus 32 spēlēs. Bet U-18 līgā vēl 14 punktus 13 spēlēs. Kāpēc nolēmi pamest šo „komforta zonu”, lai pārceltos uz nezināmo ASV, kur nav zināms, kā viss sakārtotos?

Toms Tauriņš: Pirmkārt, devos uz ASV, lai paplašinātu savu redzesloku un izvērtētu savus spēkus ārpus „komforta zonas”, vēl nezināmajā ASV. Kā arī tiecos pēc augstākā līmeņa hokejā.

Pirms gada pārcēlies uz Quad City Jr. Flames ASV junioru līgā – NA3HL. T.i., vairākus tūkstošus kilometru no mājām, kur nav savu atbalstītāju un radu. Kas ir tā galvenā motivācija cīnīties kaut kur tik tālu prom?

Nebija jau tā, ka biju viens, jo ASV dzīvo mani krustvecāki un pietiekoši citu atbalstītāju. Galvenā motivācija – pierādīt sevi un to, ka esmu spējīgs uzrādīt labus rezultātus arī augstākā līmenī.

Daži hokeja pazinēji zina apgalvot, ka neesot jēga doties uz Ziemeļamerikas junioru līgām, ja vien tās nav stiprākās līgas – USHL ASV vai CHL līgas Kanādā. Ko Tu atbildētu uz šo viedokli? Kas ir tie galvenie ieguvumi, ko esi guvis Ziemeļamerikā? Kas ir tā pieredze, ko paliekot Latvijā Tev nebūtu iespēja pieredzēt?

Katram bijusi sava pieredze šajā visā, tāpēc arī atšķirīgi viedokļi. Galvenie ieguvumi – nopietnāka attieksme pret savu darbu, profesionālāka pieeja un pasniegšana. Iepazinu treniņu metodes, protams, ieguvu arī jaunus draugus, kā arī viesmīlīgās ASV ģimenes. Paliekot Latvijā nebūtu bijusi iespēja pieredzēt tālos izbraukumus starp štatiem un citādākas treniņu metodes.

Taču liela daļa jauno hokejistu tiecas un sapņo par Ziemeļameriku, bet ne visiem ir iespēja. Tev ir sanācis. Kā Tu nokļuvi pāri okeānam? Kāpēc tieši NA3HL līga? Kāpēc Kvadsitija?

Kā jau pieminēju, tur dzīvo mani krustvecāki, kuri bija mans atbalsts un iedrošināja tālajam braucienam. Quad City Jr. Flames treneri bija redzējuši manu sniegumu uz ledus un uzaicināja mani spēlēt tieši šajā komandā un līgā.

Kas ir tā „garoziņa” ar ko jāsaskaras, 16 gadu vecumā pārceļoties uz ASV junioru līgu? Cik viegli bija iejusties? Vai valoda bija labā līmenī un barjeru neveidoja?

Pirmkārt, jau došanās prom no mājām, ģimenes, draugiem nav īpaši patīkama. Labi, ka pastāv Skype. Otrkārt, pielāgošanās citai videi un ēšanas paražu maiņa sākumā sagādāja grūtības. Dzīvot pie amerikāņu ģimenes, pierast pie viņu ikdienas un dzīves stila – tas sākumā sagādāja grūtības. Bet pierast jau var pie visa. Ja runa par komandas biedriem, tad iejusties kolektīvā nebija grūti. Komanda bija saprotoša un draudzīga. Valoda nebija izcilā līmenī, bet barjeru neveidoja un grūtības nesagādāja.

NA3HL līgā šosezon uzspēlēja vairāki Latvijas hokejisti, tajā skaitā arī Tavā komandā – aizsargs Nauris Buškevics. Vai tas atviegloja Tavu ikdienu un iejušanos Savienotajās Valstīs?

Viennozīmīgi varu teikt, ka Nauris spēlēja lielu lomu manā iejušanās procesā, jo tur jau bija bijis. Kā arī mēs esam sen pazīstami un labi draugi.

Cita starpā NA3HL līgā, bet citās komandās (North Iowa Bulls, Twin City Steel) šozezon uzspēlēja vēl viens Latvijas hokejists ar tādu pašu vārdu un uzvārdu – Toms Tauriņš. Viņš gan ir aizsargs un dzimis 1991. gadā. Vai šī sakritība nav radījusi pārpratumus čempionāta gaitā un arī agrāk?

Man šī sakritība likās smieklīga, tāpat čempionātā likās maniem komandas biedriem. It īpaši epizodēs, kad abi bijām uz laukuma. Īpašas problēmas tas nesagādāja, tikai mazs apjukums treneru vidū.

Kā izdevās kārtot savas skolas lietas? Izmantoji tālmācības iespējas, mēģināji ielauzties ASV izglītības sistēmā vai atliki mācības uz 1 – 2 sezonām?

Ar skolu problēmas nebija, mācījos Rīgas Tālmācības vidusskolā. Skolotāji bija pretimnākoši, un bija viegli apvienot mācības ar hokeju.

Aizvadītajā (2011./2012.) regulārajā sezonā salasīji 26 punktus 45 spēlēs, ar ko biji 4.-tais rezultatīvākais Jr. Flames komandā. Par Tevi rezultatīvāki bija tikai daži 2 – 4 gadus vecāki puiši, kas dzimuši 1991.-1993. gados. Kā treneri novērtēja Tavu sniegumu?

Treneri jau sezonas sākumā par mani nešaubījās, jo tiku ieliks pirmajā maiņā. Sezonas laikā trenerus un komandas biedrus nepievīlu. Kā arī sezonas laikā iemantoju treneru uzticību.

Jr. Flames ierindā biji pats jaunākais spēlētājs. Bija vēl trīs 1994. gadā dzimuši aizsargi, bet visi pārējie 1991. – 1993. gados dzimuši. Cik sarežģīti vai viegli bija iekļauties vecākā komandā un jau vecākā hokejā? Vai jaunākie spēlētāji ir kādā īpašā stāvoklī, tos vairāk aizstāv vai kā citādi?

Vecākā komandā iejusties bija viegli, vecuma atšķirību neizjutu. Spēļu laikā uz ledus vecuma atšķirību arī nemanīju, jo ātri pielāgojos un par to nedomāju. Pret gados jaunākiem attieksme bija tādi pati kā pret citiem. Bet jaunpienācējus komandā īpaši iesvētīja. Tas man ilgi paliks atmiņā.

Tev arī saskaitītas divas spēles NA3HL izslēgšanas spēlēs. Kas pietrūka, lai šo spēļu būtu vairāk?

Manai komandai viennozīmīgi pietrūka sportiskās veiksmes; viss pārējais, komandas attieksme, sagatavotība bija augstā līmenī. Viss tas pats, protams, netrūka arī komandai, pret kuru mēs spēlējām (play off). Kura, starp citu, jau 2010. gadā bija līgas čempioni.

Kā pats vērtē savu sniegumu savā pirmajā un līdz šim vienīgajā ASV sezonā?

Uzskatu, ka mans šīs sezonas sniegums bija labs, it sevišķi pirmajā sezonas pusē, kuru aizvadīju bez aizķeršanās. Tik pat veiksmīga varēja būt arī otra sezonas puse, bet kopumā esmu apmierināt ar savu veikumu.

NA3HL ir viena Tier III Junior A līmeņa līgām ASV; šajā līmenī kopā ir 8 līgas. Uz augšu tikai Tier II – NAHL un Tier I – USHL. Ja paliec ASV, uz ko Tu tiecies, un kas varētu būt Tava attīstība? Vēl pacīnīties pa NA3HL vai mēģināt ielauzties NAHL, USHL?

Ja izlemju palikt ASV, tad viennozīmīgi tiektos uz augšu – NAHL, USHL. Pēc manām domām, NA3HL esmu sevi jau pierādījis, tāpēc, ja būtu iespēja tiektos uz augstākām līgām.

Ar Latvijas komandu skaita paplašināšanos KHL paspārnē veidotajās MHL un MHL B grupā, virkne Ziemeļamerikas dažādās līgās spēlējošo puišu nolemj atgriezties Latvijā. Aizvadītajā sezonā MHL abās grupās spēlēja 3 komandas no Latvijas; šosezon plāno arī Liepājas Metalurgs. Vai Tev nav vilinājums pievērsties MHL cīņu laukiem? Kāpēc ir vai nav šis vilinājums?

Vilinājums ir, jo labprāt pārbaudītu savus spēkus MHL. Tā atkal būtu jauna pieredze, kaut kas savādāks no Amerikas hokeja līgām.

Ar sezonas beigām Ziemeļamerikā Tava sezona nepabeidzās. Šopavasar Tavs vārds bija atrodams starp spēlētājiem Riga Cup 2012 starptautiskajā turnīrā, kur biji fiksēts Jelgavas LSS komandas sastāvā turnīra U-18 vecuma grupā. Kā vērtē savas komandas un savu startu šajā turnīrā?

Pirmkārt, bija liels prieks atkal spēlēt kopā ar saviem draugiem un pārstāvēt savu pilsētu. Cīnījāmies, bet varēja veikties labāk. Savu ieguldīto darbu turnīra spēlēs vērtēju labi.

Cik noderīga ir šādu turnīru pieredze?

Ikviena turnīra gūtā pieredze ir ļoti noderīga, jo turnīros ir iespēja trenēties un mācīties no savām kļūdām. Turnīri sagatavo čempionātiem un spēlēm. Turnīros aug pārliecība par sevi uz ledus, un tā drošības sajūta, kas vēlāk ir čempionātos un spēlēs.

Kādi tad ir Tavi plāni tuvākajām 2 – 3 sezonām? Ko Tu gribētu sasniegt šajā laika posmā?

Tuvākajās sezonās ceru uz vēl lielāku izaugsmi, turpināt trenēties un pilnveidot sevi. Plāni ir daudz un dažādi, tad jau redzēs kā viss iegriezīsies. Šajā laika posmā gribētu paspēlēt augstākā līgā, kā arī aizvadīt rezultatīvas un labas sezonas.

Lai veicas!

Izziņām:

[Pirmie divi fotoattēli no Toma Tauriņa personīgā arhīva; trešā foto avots: quadcityjrflames.pointstreksites.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Ģirts Zemītis. Jaunākās paaudzes hokeja pussargs

Posted by petrovich27 uz 2012/05/24

Latvijas U-18 izlases aizsargs Ģirts Zemītis savai pieredzei, kas krāta Latvijas un Zviedrijas jauniešu līgās, pievienojis arī sezonu Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem un Latvijas Virslīgā. 16 gadu vecumā uzspēlēts arī U-18 pasaules čempionātā. Kaļot nākotnes plānus, viņš spriež, ka uz Ziemeļamerikas junioru līgām ir vērts doties tikai tad, kad jaunais hokejists ir gatavs to līmenim, jo vēlreiz iespēja var netikt dota.

TUVPLĀNĀ: Ģirts Zemītis

  • Dzimis 1995. gada 13. jūnijā
  • Ampluā: aizsargs
  • „Figūra”: 188 cm; 84 kg
  • 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā un Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Nacka HK J18 un Nacka HK J16 komandas (t.sk. Zviedrijas J18 Elit līgā); Jelgavas LSS
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks U-18 pasaules čempionātā elitē 2012. g. aprīlī
  • pirmā trenere: Eva Dinsberga

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā kopā ar SK Rīga-95 komandu izcīnīji 2. vietu Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā. Kā Tu raksturotu šī čempionāta līmeni? Un kā vērtē savu noderību komandai?

Ģirts Zemītis: Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis ir vidējs, jo dažas komandas bija spēcīgas, bet pārējās – ne tik ļoti. Par to liecina rezultāti. Runājot par noderību, manuprāt, es biju noderīgs. Svarīgas spēlēs spēlēju labu hokeju un palīdzēju komandai gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Spēlēs, kurās pretinieks tika uzvarēts ar divciparu skaitli, parasti spēlēju bez motivācijas, bija grūti saņemties tādām spēlēm; tas laikam tāpēc, ka spēlējot Zviedrijā, tādu spēļu praktiski nav.

Iepriekš minēji, ka pēc spēlēšanas Zviedrijā, Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis likās „pavājš, lēns bērnu hokejs”. Kur, Tavuprāt, robeža starp „bērnu hokeju” un pieaugušāku? Kas ir tā principiālā atšķirība?

Jauniešu, junioru hokejā katrs laukuma spēlētājs jau zina, kā jāspēlē katrā noteiktā situācijā. Spēle norit ātrāk, spēlētāji ir taktiski gudrāki un pieņem pareizos lēmumus ātrāk. Savukārt bērnu hokejā taktiskā daļa ir ļoti minimāla, spēlētāji nezina, kā pareizi un gudri nospēlēt noteiktās situācijās, un bieži vien mēģina spēlēt individuāli.

2010./2011. g. sezonu aizvadīji Nacka HK paspārnē Zviedrijā uzspēlējot gan U-18 vecuma komandās Zviedrijas J18 Elit un J18 Division 1 līgās, gan U-16 komandā. Cik vērtīga hokeja un arī sadzīves ziņā Tev bija šī sezona Zviedrijā? Esi audzis?

Jā, noteikti. Pagaidām Zviedrijas sezonu uzskatu par labāko, kāda man ir bijusi. Treneri bija ļoti profesionāli. Bija grūti, bet pieradu pie zviedru hokeja, un treneri sāka man uzticēties. Daudz mācījos no kļūdām, treneri bieži vien pēc momenta izskaidroja, kā labāk nospēlēt noteiktajā epizodē. Arī U-18 elites divīzijā aizvadīju pāris spēles, kurās daudz iemācījos.

Agrāk minēji, ka Zviedrijas J18 Division 1 ir „skolnieku līga” ar līmeni, kas stipri zemāks par Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātu. Vai Latvijas puišiem vispār ir vērts braukt uz Zviedriju U-16 vecumā, kā to darīji Tu? Kāpēc jā vai nē?

Par 1. divīziju varbūt tā nevarētu teikt, taču 2. divīziju, kurā aizvadīju pāris spēles ar Nacka U-16 komandu varu salīdzināt ar spēlēm pret Piter 95 (13:0; 5:2; 11:1; 11:1).

Vai ir jēga doties uz Zviedriju? Es uzskatu, ka viss atkarīgs, cik laba ir komanda un kādi ir treneri. Man ļoti paveicās, jo treneri bija ļoti labi, un es nebiju vienīgais leģionārs komandā, mēs bijām pieci. Divi somi, ungārs, es un latvietis Roberts Šmits, kurš pievienojās komandai nedaudz vēlāk.

Kāpēc nepaliki Zviedrijā arī uz 2011./2012. g. sezonu? Un kāpēc izvēlējies tieši SK Rīga-95, nevis, piemēram, Jelgavas komandas, kur biji spēlējis iepriekš?

Zviedrijā nepaliku tāpēc, ka zviedru U-18 elitē ir daudz spēcīgu komandu, kuras katru gadu savāc labākos spēlētājus. Tas pats notika arī ar Nacka U-16 komandu; visi labākie zviedri aizgāja katrs uz savu pusi, un komandā no Nacka U-16 palika aptuveni 5 spēlētāji, kas nākamgad spēlēja Nacka U-18. SK Rīgu-95 izvēlējos tāpēc, ka augusta beigās vairs nebija citu variantu.

Salīdzinot savu iepriekšējo pieredzi Latvijā vai Baltkrievijā, Latvijas jaunieši min, ka Krievijas jauniešu hokejā ir būtiska atšķirība – spēka spēle. Kā tad īsti ir? Vai Sanktpēterburgas čempionātā spēka spēles ir vairāk nekā Latvijas jauniešu līgās?

Jā, spēka spēles ir vairāk kā Latvijā un Baltkrievijā, taču ne ļoti daudz. Zviedrijā spēka spēle ir daudz izteiktāka.

Ja ņemam vērā stiprākās komandas Sanktpēterburgā un arī Zviedrijas J18 Elit līmenī, kas ir tās principiālās lietas, kas Latvijas jauniešiem pietrūkst, lai būtu šo stiprāko komandu līmenī? Kas, Tavuprāt, ir mūsu aktuālākās problēmas – slidošana, spēles „lasīšana”, ātrums, spēka spēles trūkums, kas cits?

Mazdrusciņ no visa, varbūt nedaudz vairāk nepieciešama spēka spēle un spēles „lasīšanas” spējas.

Bet kas, savukārt, ir Latvijas jauno hokejistu priekšrocība, salīdzinot ar krieviem un zviedriem? Kas mūsējiem ir ielikts labi un pamatīgi?

Hmmm… Varbūt individuālās prasmes, spēle ar ripu. Vispār grūti tā salīdzināt, tas ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Latvietis, kas būs nospēlējis vairākus gadus Zviedrijā, spēlēs vairāk spēka spēli nekā tie, kas savu U-10-16 vecumu pavada Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Katrai līgai ir sava specifika ar savu spēles stilu. Jau minēju, ka man pašam bija grūti pierast pie zviedru hokeja.

Tavs ampluā ir aizsargs, bet aizsarga pozīcijai esi salīdzinoši rezultatīvs. Piemēram, aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Sanktpēterburgā 33 spēlēs tev saskaitīti 19 punkti (7+12), Latvijas Virslīgas čempionāta regulārajā daļā 36 spēlēs 25 punkti (8+17). Arī iepriekš Latvijas jauniešu vecumos esi bijis rezultatīvs – piemēram, savulaik U-14 grupā 19 spēlēs 34 punkti (17+17). Vienmēr esi bijis aizsargs? Un kā nonāci līdz šī ampluā izvēlei?

Pirmos trīs gadus biju uzbrucējs, taču sāku ātri augt un biju izteikti lielāks par pārējiem vienaudžiem, tāpēc treneris iespēlēja mani kā aizsargu.

Un kas ir iemesls šādai rezultativitātei? Pretinieki bija tādi vājāki vai pats īpaši piestrādāji pie savām hokeja „pussarga” prasmēm?

Labs sezonas sākums. Zviedrijā biju pazaudējis savu rezultativitāti, taču jau pirmajos Virslīgas mačos guvu punktus un pārliecību. Bet jāsaka, ka pārāk daudz sāku aizrauties ar uzbrukumu, kas bieži vien nesa arī augļus, taču trenerim nepatika. Sezonas vidū jau atkal spēlēju disciplinētāk, spējot saglabāt rezultativitāti. Jāpiebilst, ka Sanktpēterburgas čempionātā vienmēr centos spēlēt disciplinēti.

Līdzās čempionātam Sanktpēterburgā kopā ar SK Rīga-95 uzspēlēji Virslīgas čempionātā pret nosacīti pieaugušajiem, bet pret vecākām komandām – noteikti. Tavi komandas biedri saka, ka tā bijusi vērtīga pieredze – uzspēlēt pret „lielajiem”. Tavuprāt arī tas tā ir? Vai tiešām Virslīga spēj nodrošināt šo neaizstājamo pieredzi, kas nebija iegūstama sezonas gaitā Sanktpēterburgā vai, ja komanda spēlētu Latvijas U-18 līgā?

Jā, noteikti. Spēlējot pret vecākiem pretiniekiem, vienmēr ir papildus stimuls, gribas parādīt, ka esi jaunāks, bet vari tikpat labi un vēl labāk. Uzskatu, ka Virslīgā vienmēr spēlējām labāk nekā Krievijā, jo vienmēr pretinieks bija spēcīgs un ātrs, tāpēc arī mēs pielāgojāmies pretiniekam un turējāmies līdzi. Katra spēle bija svarīga, katrā spēlē centāmies izdarīt labāko, ko varam. Atšķirībā no Sanktpēterburgas čempionāta, intriga saglabājās līdz pat pēdējai spēlei.

Sanktpēterburgas čempionāta statistikā un uzskaitēs esi fiksēts kā „Rūdolfs Ziemiņš”, kas, kā minēji, radies no treneru ieviestās kļūdas. Tev šis pārpratums čempionāta gaitā nav radījis sarežģījumus, patraucējis vai kā reizi – palīdzējis?

Īsti netraucēja un arī nepalīdzēja. Varbūt kāds komandas biedrs kādreiz pasmējās par to, bet tā nekādas problēmas neradīja.

Sezonas noslēgumā Tev nāca „saldais ēdiens” – dalība Latvijas izlasē U-18 pasaules čempionātā elitē. Bet pirms tam bija jāiztur konkurence uz vietu sastāvā, aizvadīji divas pārbaudes spēles. Konkurence bija sīva? Kāpēc, Tavuprāt, treneri izvēlējās Tevi?

Jā, konkurence bija sīva, un viss izšķīrās tikai otrajā pārbaudes spēlē. Manuprāt, treneri mani izvēlējās dēļ tā, ka abās pārbaudes spēlēs parādīju atzīstamu sniegumu, pildīju trenera norādīto uzdevumu un mēģināju spēlēt vienkārši. Tas man izdevās, un tāpēc tiku izvēlēts es, nevis kāds cits aizsargs.

Latvijas U-18 izlases sastāvā biji jaunākais aizsargs, bet visā izlasē biji viens no 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1995. gadā (atšķirībā no pārējiem – 1994. gadiem). Vēlāk izrādījās, ka 1995. gada uzbrucēji bija rezultatīvākie. Kā Tu kopumā vērtē Latvijas 1995. gadā dzimušo hokejistu „paaudzi”, piemēram, salīdzinot ar „izslavēto” 1994. gadu?

Es uzskatu, ka 1995. gads Latvijas hokejam, salīdzinot ar 1994. gadu, nav tik labs. Jā, 1995. gadam ir daži labi uzbrucēji un aizsargi, taču 1994. gads, manuprāt, ir labāks.

Kā vērtē Latvijas U-18 izlases startu un arī savu pienesumu jauniešu izlasei? Kas pietrūka čempionāta turpinājumā, lai ieņemtu augstāku vietu par devīto?

Vērtēju pozitīvi; pats centos nospēlēt kā treneris lika, kas, pēc manām domām, man izdevās. Viennozīmīgi pietrūka veiksme; grupu turnīrā mēs izdarījām visu ko varējām, taču ļoti nepaveicās.

Pirms dažām dienām minēji, ka meklē iespējas lai aizķertos Zviedrijā, pieļauj iespēju uzspēlēt kādā komandā CHL līgās Kanādā un kā variantu izskati HK Rīga. Vai ir jau skaidrība? Kuru no variantiem 2012./2013. g. sezonai Tu izvēlētos vislabprātāk, un kāpēc tieši to?

Visreālākais variants šķiet HK Rīga; ja treneris dos iespēju nometnē, tad esmu pārliecināts, ka spēšu to izmantot tā, kā U-18 izlasē. Neesmu pārliecināts, vai esmu gatavs CHL līmenim. Ja došos turp un izrādīsies, ka neesmu gatavs, tad vēlreiz man tur netiks dota iespēja.

Tāpat minēji, ka vēlies mācīties koledžā (NCAA). Ar ko šis variants (koledžu hokejs) Tev liekas labāks par „sišanos” uz augšu caur pieaugušo līgām?

Uzskatu, ka „iet caur koledžām” ir daudz drošāk. Iegūt augstu izglītību un spēlēt augsta līmeņa hokeju vienlaicīgi – ir perfekta iespēja nodrošināt savu nākotni.

Lai veicas!

Izziņām:

  • Ģirta Zemīša individuālās statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com
  • Ģirta Zemīša statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012.: Reg. sezona – lhf.lv; Izslēgšanas spēles – lhf.lv
  • Ģirta Zemīša statistika S-Pēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā (kļūdaini dēvēts par Rūdolfu Ziemiņu) – fhspb.ru
  • Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā elitē: tepat
  • SK Rīga-95 spēlētāju individuālā statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Attēlos: Ģirts Zemītis, tolaik vēl Jelgavas LSS komandas ierindā. Fotoattēli no Ģirta Zemīša personīgā arhīva.]

Posted in HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »