Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Erste Bank Eishockey Liga’

Latvijas Hokeja apskats. Epizode 1 (2013. g. septembris)

Posted by petrovich27 uz 2013/09/29

*

Navigācijai:

01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;

07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;

14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;

21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;

30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;

31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.

Advertisements

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, hokejs, KHL, Latvijas Hokeja apskats | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

KHL apetīte. Darba kārtībā – Horvātija, Itālija, Polija

Posted by petrovich27 uz 2013/03/31

Medvescak_hcorli_cz_N4_VERSKā jau katru sezonu ierasts, uz KHL skatuves un aizkulisēs norisinās runas un vingrinājumi saistībā ar KHL paplašināšanos. Ekspansija rietumu virzienā līgas saimniekiem ir ar sava veida kolonizācijas „piegaršu”, kā tādi „iekarojumi” un briežu ragi pie sienas. Šaubu nav, ir arī dažāda ranga biznesmeņi, kas ir ieinteresēti KHL un tā apkaimē esošo budžetu apguvē. Cik ražīgs pieaugums KHL gaidāms šogad?

Tā kā KHL ekspansija nozīmē arī iespēju „piesūkties” naudas-vadam, tad „runas plūdi” par visādām vidēji reālām un arī fantastiskām paplašināšanās iespējām nav tikai līgas vadoņu nopelns un verbālās nesaturēšanas sekas. Paplašināšanas „versiju” kurināšana ir dažādu esošu vai vēl neesošu klubu saimnieku vai menedžeru darba auglis. Eiropā netrūkst dažādu personāžu, kas ļoti labprāt apsaimniekotu kāda jaunizveidota kluba budžetu, kuru nodrošinātu, piemēram, kāds Krievijas miljonārs vai kāda lielkompānija.

Tomēr arī KHL vadoņi piecu sezonu gaitā, izskatās, ir mācījušies. Ir bijusi it kā oficiāli uzņemtu, bet pēc brīža tikpat oficiāli neuzņemtu, klubu pieredze un visādi citādi apšaubāmu piedāvājumu pēcgarša. Tomēr Prāgas un Bratislavas hokeja klubu iesaistīšanās KHL sistēmā ir bijusi ilgi gaidīta kā apstiprinājums vairāku gadu ilgai mēles kulstīšanai par paplašināšanos. Tāpat arī līgas seja Rietumu virzienā ar HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha izskatās eiropeiskāka, neatkarīgi no hokeja dolāru (rubļu) ieplūdes virziena. Tāpat gada laikā pieklusuši daži ļoti daļēji saprotami paplašināšanās virzieni – Katara, Apvienotie Arābu Emirāti; arī par Moldovas un Igaunijas klubu iestāšanos KHL tiek runāts retāk.

Zemāk KHL paplašināšanās kandidāti aptuvenas ticamības secībā…

1. Toljati Lada

hclada_logoViens no nopietnākajiem pretendentiem uz KHL papildinājumu jau 2013./2014. g. sezonā ir viens no Krievijas jaunlaiku (pēcpadomju) hokeja trofejām bagātākajiem klubiem – Toljati Lada, kas dibināts 1976. gadā kā kārtējais Torpedo. 1989. gadā komanda pārsaukta par Lada, un lietas aizgāja. Krievijas čempioni – 1994., 1996. gados, Krievijas sudrabs – 1993., 1995., 1997., 2005. gados, bronza – 2003., 2004. gados. Kā labi atceramies, Lada arī startēja KHL pirmajās divās sezonās (2008. – 2010.), bet no līgas izstājās saistībā ar finanšu problēmām, kas atstarojās no sava naudas donora – žiguļu un ņivu ražotāja neražām.

Tagad Lada jau 3 sezonas vidēji vai nedaudz virs vidējā cīnās Krievijas hokeja otrajā – VHL – čempionātā, un joprojām kluba īpašnieks ir akciju sabiedrība AvtoVAZ, bet situācija sākusi stabilizēties un ļauj cerēt uz atgriešanos KHL ierindā. Ne tāpēc, ka AvtoVAZ situācija būtu brīnumainā kārtā ārkārtīgi uzlabojusies, bet tādēļ, ka Krievijas visgalvenākie vīri bija iesaistījušies jautājuma risināšanā, arī stingri uzrunājot reģionālo – Samaras apgabala – priekšniecību. Attiecīgi viens no stabilākajaiem risinājumiem, kas šopavasar tiek izskatīts un risināts, ir Lada vienības nodošana Samaras apgabala finansiālai apgādei. Vēl martā Samaras apgabala gubernators Nikolajs Merkuškins medijiem skaidroja, ka atlicis līdz 15. aprīlim nokārtot formalitātes un dokumentus, kas nepieciešami pieteikumam jau uz 2013./2013. g. sezonu. Viss izskatās labi, tikai nedaudz atvēsina gubernatora frāze: „Ja ne šajā gadā, tad nākamajā pilnīgi droši”.

Neskaitot finanšu garantiju un drošas aizmugures trūkumu, Lada klubam bija arī cita problēma. Arī izveidojot KHL, Lada lāga neatbilda prasībām attiecībā uz hokeja arēnu, bet Toljati klubu palaida, pateicoties „skaistām acīm” – vēsturei, tradīcijām. Lada mājas arēna joprojām ir Sporta pils „Volgar”, kurā satilpst 2190 skatītāji. Turklāt jau pirmajās KHL sezonās faktiski Toljati „ledus šķūnis” bija vienīgais, no kurienes nevarēja nodrošināt ne normālas, ne īsti jebkādas TV translācijas… Tagad ar atbilstošas arēnas esamību problēmām nevajadzētu būt – jau uz 2. jūniju ir ieplānota jaunā „ledus” svinīga atklāšana. Jaunatklājamā Lada-Arena paredzēta 6200 skatītājiem. Attiecīgi, no pašas iekšKrievijas puses Lada ir nopietnākais pretendents uz iekļaušanos KHL jau no nākamās sezonas.

2. Zagrebas Medveščak

Medvescak_logoHorvātijas KHL Medveščak Zagreb (pilnā servējumā – Klub hokeja na ledu Medveščak Zagreb) uz iestāšanos KHL kandidē jau trešo sezonu. Tā, ka Zagrebas kluba aktivitātes virzībai uz KHL vairs nav ne anekdote, ne pārpratums. Protams, līdzšinējā KHL paplašināšanas „piegājienu” vēsture ļauj skeptiski izturēties arī pret oficiāliem paziņojumiem. Taču KHL oficiāli paziņoja, ka 28. martā KHL un Medveščak vadība parakstījusi nodomu protokolu par Zagrebas kluba iestāšanos KHL no jaunās (2013./2014.) sezonas. Līdz 30. aprīlim Medveščak pārstāvjiem jāsakārto visas juridiskās formalitātes un dokumenti, bet KHL pārstāvji dosies inspicēt arēnu Zagrebā. Ja apskatei tiks piedāvāta 2008. gada decembrī atvērtā Arena Zagreb, tad KHL inspekcija būs vien plezīra brauciens. Jaunā arēna spēj nodrošināt vietas 15 000 hokeja skatītāju (citos sporta veidos – pat vairāk), ir moderna un eiropeiska. Ja izdomās „apsekot” arī veco Dom Sportova, tad ainava var nebūt tik krāšņa. Tiesa, tās lieākā halle paredzēta 6400 skatītāju, kas arī KHL mērogiem ir pieklājīgs apjoms.

Savukārt, KHL Medveščak Zagreb galvenā komanda jau četras sezonas (kopš 2009.) startē Austrijas stiprākajā hokeja līgā EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). Šajā līgā šosezon startēja komandas ne tikai no Austrijas un Horvātijas, bet arī Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas un Horvātijas. Šosezon „lācēni” regulārajā čempionātā ieņēma 4. vietu 12 vienību konkurencē, bet izkrita jau play off ceturtdaļfinālā. Bet, piemēram, iepriekšējā (2011./2012.) sezonā ieņēma 2. vietu tās regulārajā daļā, izkrītot izslēgšanas spēļu pusfinālā. Tā, ka Medveščak komanda, atšķirībā no citiem KHL kārojošiem projektiem un pusprojektiem (kā, piemēram, savulaik Kijevas Budiveļņik, Popradas Lev vai Viļņas Vētra), netiek veidota pilnīgi tukšā vietā. Kluba menedžmentam ir pieredze, klubam ir tehniska bāze. Kopumā raugoties, tieši Zagrebas klubs izskatās pēc nopietnākā ārzemju pretendenta uz iestāšanos KHL jau 2013./2014. g. sezonā. Atliek savrīgākais jautājums – cik ātri un līgani tiks sakārtota finanšu resursu piesaiste Medveščak-am. Taču, iespējams, ja jau process ir „izturēts” 3 sezonas un nonācis līdz oficiālai protokolēšanai šopavasar, tad – „nauda jau sagādāta”.

3. Milānas Hockey Milano Rossoblu

Milano_rossobluArī Milānas klubs pie KHL sliekšņa „mīņājas” jau trešo sezonu. Pietiekami ilgi, lai Itālijas kluba uzņemšana KHL neliktos pilnīgi smieklīga. Jau pirms šīs (2012./2013.) sezonas Milānas vienības iekļaušana KHL struktūrā izklausījās diezgan reālistiska. Atšķirībā no pēkšņi uzplaukušo un pazudušo gribētāj-klubu pārstāvjiem, Milānas kluba prezidents un vismaz pagaidām galvenais akcionārs Iko Miljore (Ico Migliore) nav „noziedējis” no skatuves un turpina propagandēt gatavību un centību iestāties KHL.

Milānas kluba galvenie šķēršļi ir jau tradicionāli – arēna un nauda. Kluba saimnieciski – administratīvā bāze gan ir daudz maz kārtībā. Hockey Milano Rossoblu vienība 2012. gadā kļuva par Itālijas otrās līgas (Serie A2) čempioniem un ir aizvadījusi pirmo sezonu galvenajā līgā – Serie A. Tur regulārajā sezonā palika 7. vietā 10 vienību konkurencē. Milānas kluba pārstāvji sola komandas palikšanu Itālijas čempionātā, taču saimnieciskais mugurkauls būtu noderīgs atbalsta punkts arī KHL ranga vienībai.

Milānas kluba arēna ir stipri paveca Stadio del Ghiaccio Agorà, kas spēj uzņemt ne vairāk par 4000 skatītāju. Tad nu sinjors Miljore ne pirmo gadu shēmo, kā komanda varētu aizvadīt spēles citās Itālijas ledus hallēs, kas atbilstu KHL prasībām. Vienu gadu bija versija, ka Milānas klubs ceļotu bez-maz pa visu Itāliju ar „viesizrādēm”. Tagad svaigākā versija ir tāda, ka Milānas vienība varētu KHL mājas spēles aizvadīt Turīnas ledus arēnā, kas paredzēta KHL prasībām atbilstošam skatītāju skaitam. Hockey Milano Rossoblu prezidenta „lielā sāpe” ir nevarēšana vienoties par spēlēšanu Milānas „Forumā”, kas var ietvert 11 000 interesentu. Lielajai arēnai pārliecionošākus argumentus spēj nodrošināt Itālijā populārākie basketbols un volejbols…

Finanšu sakarā Milānas kluba vadībai un viņu draugiem jāiestudē ne mazāk sarežģītas shēmas. Marta beigās Iko Miljore ziņoja, ka klubam ir nopietnas sarunas fināla fāzē ar diviem lieluzņēmumiem, kas varētu kļūt par Milkānas kluba galvenajiem sponsoriem. Acīmredzot tieši no šīm sarunām būs atkarīgs, vai Itālijas karogs rotās KHL klubu mājas arēnas jau 2013./2014. g. sezonā.

4. Vladivostokas IzdomāsLīdzjutēji

Krievijas hokeja ģeopolitikas ambīcijas liek Vladivostokas kluba iestāšanos uztvert kā diezgan reālu. Ja vēl „ņem par pilnu” atsevišķu funkcionāru sludināto Korejas, Ķīnas un Japānas iesaisti KHL… Katrā gadījumā, Krievijas Hokeja federācijas Padomes locekļa un krievu hokeja leģendas Vjačeslava Fetisova kā KHL Tālo Austrumu „paplašinātāja” līdzdalība liek uz paplašināšanas lietām Austrumos paraudzīties nopietnāk nekā gadījumā, ja Fetisova vārds šajā sakarā neparādītos.

Fetisovs marta vidū Krievijas medijiem pastāstīja, ka jau 2013./2014. gada sezonā KHL-ā plānota kluba iesaiste no Vladivostokas. Skatāmies kartē… Virs 600 000 iedzīvotāju lielpilsēta Japāņu jūras krastā. Attālums no Rīgas – ap 7000 km. Salīdzinājumam: no Rīgas līdz Maskavai ir 840 km. Taču, ja atceramies par Habarovsku, tad Vladivostoka vairs nav tik izcila eksotika; no Habarovskas to šķir tikai „nieka” 650 km, kas Sibīrijas un Tālo Austrumu mērauklai ir sīkums.

Bet patiesībā savu (Krievijas) Tālo Austrumu „kulturāli-sportiskā” piesaiste KHL-am ir ne mazāk nozīmīga kā „logs uz Eiropu”. Tāpēc visādi tiek veicināta Habarovskas komandas dalība KHL, tāpēc nav no līgas izmesta Novokuzņeckas komanda, un tieši tāpēc KHL sakarā tiek cilāti Vladivostokas un Krasnojarskas pilsētu nosaukumi. Vjačeslavs Fetisovs sola Piejūras novada (Приморский край) gubernatora Vladimira Mikluševska līdzdalību kluba izveidē. Un kā zināms, Krievijas valstsvīru un reģionālo „galvu” ambīcijas mēdz būt viens no konkrētākajiem dzinējspēkiem dažādu ar sportu saistītu jautājumu risināšanā. Nekas neiespējams neesot. Līdz vasaras beigām jāpabeidz ledus arēnas celtniecība un otrs – sniegt finanšu puses garantijas, kuras, savukārt, topošajam klubam palīdzot sakārtot pats Fetisovs, kurš cita starpā ir arī Krievijas Federācijas padomes senators, kas pārstāv tieši Piejūras novadu. Fetisova dalība finanšu procesu risināšanā nemaz neizraisa smaidu, ja zinām biedra Fetisova tuvās attiecības ar citiem biedriem pie Krievijas valsts „stūres un pults”…

Vladivostokā gan ir sava hokeja federācija, taču nav sastopama komanda ne VHL vai RHL (Krievijas 3. līmenis). Tātad faktiski veidojama no nulles. Viena no versijām, kā komplektēt komandas sastāvu, Fetisova skatījumā ir redrafts. Proti, esošie KHL klubi aizsargā noteiktu skaitu savu spēlētāju, bet pārējos – neaizsargā. Līdzīgā veidā pēc KHL pirmās sezonas Habarovskas Amur sastāvā no Rīgas Dinamo nokļuva uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kas zina, Vladivostokas projekta izdošanās gadījumā, iespējams, kāds Rīgas komandas spēlētājs varēs izbraukt „tālākā ekskursijā”…

P.S. IzdomāsLīdzjutēji. Piejūras novada gubernators ierosinājis ideju – kluba nosaukumu izdomā novada iedzīvotāji.

5. Tjumeņas Rubin

rubin_logo_mazsViens no ilgstošākajiem pretendentiem uz KHL Krievijas pusē ir Tjumeņas Rubin (agrāk nosaukums – Gazovik). Šī komanda bija VHL 2010./2011. un 2011./2012. g. regulāro sezonu uzvarētāja; 2011. gadā izcīnīja VHL zeltu, bet 2012. gadā – sudrabu. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Tjumeņas komanda uzrādīja ļoti pieklājīgu rezultātu – 2. vieta VHL regulārajā sezonā, bet tomēr play off pabeidzās ceturtdaļfināla stadijā ar 3-4 piekāpjoties regulārās sezonas 12. vietas ieņēmējiem Ariada-Akpars. 600 000 cilvēku apdzīvotajā Krievijas neoficiālajā „naftas-gāzes galvaspilsētā”, kā Tjumeņu mēdz saukt, jau dažu sezonu gaitā sludina par komandas pārcelšanu no VHL uz KHL, bet ir savi ‘bet’.

Vēl decembra nogalē KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs, stāstot par iespējamo līgas pieaugumu, kā „kandidātu numur 1” Austrumu konferences paplašināšanai nosauca tieši šīs Sibīrijas pilsētas komandu. Tomēr jau martā Rubin direktors Igors Jefremenko medijiem izpaudās ar salīdzinoši maz sološām prognozēm. Viens no Rubin šķēršļiem virzienā uz KHL ir prasībām atbilstošas arēnas trūkums. Tagad Tjumeņas komanda spēlē 3300 skatītāju vietām paredzētā arēnā, bet plāno uzbūvēt 13 000 līdzjutējiem iekārtotu sporta kompleksu. Tiesa, jau kuro gadu joprojām plāno. Komandas direktors sporta kompleksā ietilpstošās viesnīcas celtniecības sākumu sola šovasar, bet ledus arēnas būvniecības sākums vēl neesot skaidri prognozējams. Protams, KHL vadība var iestudēt dažādus izņēmumus, taču paredzams, ka Tjumeņas Rubin par reālu kandidātu kļūs tikai tad, kad sporta pils celtniecība norisināsies pilnā sparā. Nu, vai vismaz iesākusies…

6. Gdaņskas Olivia

Janvārī KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs „palielījās”, ka KHL saņēmis iestāšanās pieteikumu no Gdaņskas, piebilstot, ka Polijas kluba kandidatūra drīzāk nebūšot jaunajai sezonai (2013./2014.), bet vēlākam laikam. 12. februārī notika KHL un Gdaņskas kluba pārstāvju oficiālā tikšanās ar nodomu protokola (ai, cik daudz tādu bijis) parakstīšanu. Polijas pretendentu prezentācija paredzēja topošā KHL kluba spēļu aizvadīšanu kā Gdaņskas lielākajā hokeja arēnā Ergo Arena at 11 400 sēdvietām, bet arī citu Polijas pilsētu ledus laukumos.

Bet Gdaņskas kluba „mugurkauls” būšot Polijas labākie hokejisti. Atgādinājumam: šogad no 14. līdz 20. aprīlim Polijas izlase cīnīsies 1. divīzijas B grupas pasaules čempionātā; pasaules vīriešu hokeja rangā Polija ieņem 23. vietu (salīdzinājumam, Latvija – 11., Baltkrievija – 13., Japāna – 22., Nīderlande – 24.).

Polijas KHL kluba perspektīvas tā veidotāji, vismaz mediju slejās, bija ņēmuši tik optimistiski, ka jau tuvākajās dienās solīja izveidot klubu 3 nedēļās. Atļauja no Polijas hokeja federācijas arī esot, un spēlēt piekrituši Polijas nacionālās izlases 15 spēlētāji. Viens no Gdaņskas kluba plusiem ir iespēja „iejūgt” infrastruktūru, kas veidota 2012. gada Eiropas futbola čempionātam. Vēl viens iecerētais „ēsmas” elements ir treneru Vjačeslava Bikova un Igora Zaharkina vārdi, kas tiek cilāti kontekstā ar topošo KHL komandu. Jāpiebilst, ka abi savulaik (2011.) Gagarina kausu izcīnījušie treneri darbojas Polijas nacionālās izlases apkaimē. Zaharkins ir izlases galvenais treneris, bet Bikovs strādājot sadarbībā.

Vēl vairāk. Gdaņskas kluba veidotāji solīja arī MHL komandu, kuras bāze būtu Polijas U-20 izlase, kā arī vēl vienu – VHL komandu, kur savukārt cīnītos Polijas U-18 izlases puiši. Tiesa, nav lāga saprotams, kāpēc VHL Gdaņskas „šeptmaņu” skatījumā šķiet jaunāka vai vājāka līga… Viss iederās kopējā ainavā – Krakovas plānos rīkot ziemas Olimpiādi 2022. gadā. Tiem, kas lasījuši krievu klasiķu Ilfa un Petrova garadarbu „12 krēsli”, ataust atmiņā epizode par „lielpilsētu” Veļikije Vasjuki (pārprāzējot – Lielā Vitempiska vai Dižie Mazpisāni)…

Lai jau Polijas kluba veidotājiem izdodas. Taču jau pēc mēneša, marta vidū, medijos izskrēja KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva citāts, kas nedaudz „atvēsināja” publiskās kaisles ap Gdaņskas kluba izveidi, paziņojot, ka 2013./2014. g. sezonā Gdaņskas klubs, kuram jau piedēvēts nosaukums Olivia, KHL-ā nespēlēšot finanšu iemeslu dēļ, jo neuzspēšot noteiktajā laikā sarārtot naudas jautājumus. Šādos gadījumos publiski netiek iztirzāts, kurš tieši un cik daudz naudas dod, kā arī to, kāda ir Krievijas „privātpersonu” artava. Taču, iespējams, ka arī KHL vadības vīri ieplānojuši laika pārbaudi vērienīgi-ambiciozajiem Gdaņskas kluba plāniem.

Tomēr Gdaņskas Olivia projekta galvenais publiski redzamais bīdītājs – topošā kluba prezidents Antans Sakavicks (Antanas Sakavickas) neliekas mierā arī pēc Medvedeva citāta par finansēm. Sakavicks ar mediju starpniecību ziņo, ka Medvedeva teiktais bijis izrauts no konteksta un Olivia uzspēs laikā sakārtot formalitātes ar finansēm, jo tiekot risinātas sarunas ar Polijas un „ārvalstu” sponsoriem, kā arī televīzijas kanāliem, kas translēšot KHL spēles Polijas teritorijā.

Pārpratumi vai cerības?

stavanger_oilersMarta vidū medijus apskrēja ziņa par Norvēģijas stiprākajā līgā (Get Ligaen) spēlējošo Stavanger Oilers vienību kontekstā ar KHL. Krievu mediji rakstīja galvenokārt formā ‘norvēģi lūdz uzņemt KHL’, bet norvēģu mediji – ‘KHL ir runājuši ar Stavangeras kluba dažiem pārstāvjiem’. Tur arī galvenā atšķirība… Bet pagaidām KHL virzība Norvēģijas „tirgū” izskatās tikpat produktīva, cik iepriekš Somijā un Zviedrijā. T.i., nekāda. Taču, kas zina…

Jau pirms gada, 2012. gada pavasarī, Ukrainas galvenajā čempionātā PHL spēlējošā Kijevas Berkut kluba pārstāvji publiski ziņoja, ka pēc gada, t.i. šogad, centīsies tikt KHL sastāvā. Arī šīs sezonas gaitā, janvārī, Kijevas Berkut pārstāvis Sergejs Harovskis publiski skaidroja, ka kluba mērķis – dalība KHL. Turklāt – vēlme startēt jau no 2013./2014. g. sezonas. Tomēr turpmāk KHL vadoņu „paplašināšanas runās” Kijevas Berkut vārds nefigurē. Un arī Berkut gadījumā galvenā aizture – problēmas ar atbilstošu ledus arēnu. Cits stāsts – cik ļoti KHL-am, vismaz esošajā sistēmā, būtu nepieciešams otrs klubs no Ukrainas? Jāpiebilst, ka Berkut vadība aizrāvās arī ar dažādu starptautisku turnīru veidošanas idejām, bet… Pēc uzvaras Ukrainas PHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā Kijevas Berkut tika oficiāli izslēgts no play off izspēles… Kluba „izmešanas” apstākļi ir vairāk nekā miglaini, bet tas jau ir cits stāsts.

Tie arī nav vienīgie klubi, kuru nosaukums šosezon cilāts saistībā ar KHL. Ir dzirdētas versijas par Krasnojarsku Krievijā, Francijas vēlmēm utt. Bet klusāk par nosauktajiem variantiem.

Ir varianti?

KHL paplašināšanas „palete” arī pirms nākamās sezonas izskatās itin krāsaina. Tiesa, no importa „krāsiņām” pieejamas pagaidām salīdzinoši mazāk hokejistās Polija, Horvātija, Itālija. No „iekšzemes” – Toljati, Tjumeņa, Vladivostoka. Taču – izskatās, ka ir izvēle. Vismaz izskatās. Un var arī kādu gribētāju atraidīt, neuzņemt…

Plašākam skatam:

  • Zagrebas Medveščak un KHL vadība paraksta nodomu protokolu par Zagrebas komandas iestāšanos KHL no 2013./2014. g. sezonas (2013-03-29) – khl.ru
  • KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par Medveščak iestāšanās perspektīvām (2013-03-27) – rsport.ru
  • Par Lada plāniem un izredzēm attiecībā uz KHL, t.sk. Samaras apgabala gubernatora teiktais (2013-03-25) –sportivnoe-obozrenie.ru
  • VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par Lada-Arena (2013-03-19) – vhlru.ru
  • Hockey Milano Rossoblu prezidents Iko Miljore par Milānas kluba izredzēm iestāties KHL (2013-03-27) – izvestia.ru
  • Milānas kluba prezidents Iko Miljore par kluba perspektīvām KHL virzienā (2013-02-19) – sport-xl.net
  • Par Rubin komandas izredzēm iestāties KHL (2013-03-04) – sport.mail.ru, rsport.ru
  • Krievijas Hokeja federācijas Padomes loceklis Vjačeslavs Fetisovs par KHL kluba izveidi Vladivostokā (2013-03-20) – izvestia.ru
  • KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs par līgas paplašināšanos (2012-12-27) – sports.ru
  • KHL vadība un Gdaņskas klubs paraksta nodomu protokolu (2013-02-12) – khl.ru
  • Polijas klubs pieteicies dalībai KHL (2013-01-22) – sport.rbc.ru, sovsport.ru
  • Gdaņskas topošā kluba prezidents Antans Sakavicks par kluba izveidi (2013-02-15) – sport-express.ru, sport.mail.ru
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par Gdaņskas kluba nepievienošanos 2013./2014. g. sezonā (2013-03-19) – allhockey.ru, rsport.ru
  • Gdaņskas kluba prezidents Antans Sakavicks par Gdaņskas kluba finanšu lietu risināšanu (2013-03-21) – sport.pl
  • Polijas hokeja federācija gribot komandu jaunatnes līgā MHL (2012-11-08) – allhockey.ru
  • Norvēģijas klubs Stavanger Oilers gribot spēlēt KHL (2013-03-15) – izvestia.ru
  • Norvēģijas puse par Stavanger Oilers un KHL jautājumu (2013-03-18) – dagbladet.no
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par līgas paplašināšanas plāniem un Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko paziņojumu attiecībā uz Minskas Dinamo „izņemšanu” no KHL (2013-02-23) – r-sport.ru
  • Versijas par KHL iespējamo paplašināšanos Francijā (2012-11-01) –4period.ru
  • Kijevas Berkut pārstāvja Sergeja Harovska intervija, t.sk. par mērķi – KHL (2013-01-07) – isport.ua
  • Par Kijevas Berkut izslēgšanu no Ukrainas PHL (2013. g. februāris) – phl-ua.com.ua, hotsport.ua, hc-berkut.com
  • Agrāki kopsavilkumi par KHL paplašināšanu: tepat (2012-06-13; 2012-03-23; 2011-10-21; 2011-05-27; 2011-03-21)

[Pirmais attēls no Zagrebas Medveščak cīņām EBEL līgā. Foto avots: hcorli.cz.]

Posted in hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Katram pa savam kausam

Posted by petrovich27 uz 2013/03/12

Bukarts_vs_Minska_2013_6_marts_DR_facebook_N2Marta sākumā liela daļa Eirāzijas hokeja čempionātu jau aizvada izslēgšanas spēles, bet atlikušie – pārvēršas play off stadijā vai pietuvojas tai maksimāli. T.sk., Latvijas platuma grādiem aktuālākās sacensības. Rīgas Dinamo joprojām izskatās pēc Rietumu konferences motivētākās komandas „viltotajā” play off – KHL Cerību kausa izcīņā, bet, piemēram, HK Rīga izcīnījuši tiesības uzspēlēt MHL izslēgšanas spēlēs. Pabeigusies arī Latvijas Virslīgas regulārā sezona. 4. – 10. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Roberts Bukarts

Vai Roberta Bukarta vārds Topu pirmajās vietās pēdējā laikā jau apnicis? Aizvadītā nedēļa nav kļuvusi par izņēmumu. Tās gaitā Rīgas Dinamo aizvadīja Cerības kausa izcīņas divas spēles pret Minskas dinamiešiem. Rīdziniekiem gadījās rezultativitāte, kas nebija raksturīga regulārajai sezonai – pa divām spēlēm sameta 14 reizes. Rīgas komandas ierindā rezultatīvākais šo divu spēļu summā bija uzbrucējs Roberts Bukarts, kurš savāca 5 punktus (3+2) un lietderības koeficientu +2. Pelnīti nosaukts arī par Rīgas Dinamo labāko spēlētāju „anti-Minskas” sērijas otrajā spēlē. Tas ļauj Bukartam vismaz šobrīd būt rezultatīvākajam, trāpīgākajam un lietderīgākajam spēlētājam visā KHL Cerības kausa izcīņā.

2. Arvīds Reķis

Taisnības labad jāpiebilst, ka „cerību cīņu” abu spēļu summā arī Rīgas Dinamo vārtu taisnstūrī sabira paliels apjoms – 6 vārtu zaudējumi. Un šajā kontekstā aktuāli izcelt Rīgas dinamiešu lietderīgāko spēlētāju – aizsargu Arvīdu Reķi, kurš abu spēļu summā sarūpēja lietderības koeficientu +5. Pats arī nokārtoja divus vārtu guvumus, kas uz KHL ledus Reķim ir neraksturīgi. Bet kas gan nenotiek KHL Cerības kausā… Atgādinājumam: līdzšinējo 3 regulāro sezonu 129 spēļu summā Arvīds Reķis ir sastrādājis 3 vārtu guvumus; Gagarina kausa izcīņas 6 spēles – nevienu… Rīgas un Minskas dinamiešu „dueļa” pirmajā spēlē par labāko Rīgas komandā nosaukts tieši Reķis.

3. Kristers Gudļevskis

Šosezon HK Rīga vienība intrigu par iekļūšanu vai neiekļūšanu MHL izslēgšanas spēlēs bija pavilkusi līdz regulārās sezonas priekšpēdējai (63.) spēlei, kuru uzvarot tad arī nodrošināja vietu play off. 4. – 10. marta nedēļā HK Rīga aizvadīja četras spēles, no kurām trīs uzvarēja. Tieši šīs 3 spēlēs vārtus sargāja Kristers Gudļevskis, palīdzot nodrošināt uzvaras spēlēs, kuras kļuva par izšķirošajām. Šo 3 spēļu summā Gudļevskim viena sausa spēle, 95,75% atvairītu metienu un „caurlaidība” (GAA) 1.34 vidēji spēlē. Attiecīgi vārtsarga sniegums ir viens no stūrakmeņiem, kas vispār ir ļāvis rīdziniekiem „pievilkties” līdz MHL galvenās trofejas – Harlamova kausa – izcīņai. Starp citu, 2012./2013. g. regulārās sezonas kopsummā, vērtējot atvairīto metienu procentu, Kristers Gudļevskis ar 92,7% ir visas MHL līgas trešais labākais vārtsargs. Bet pēc kritērija – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumi (GAA), 4.-ais labākais ar GAA 2.09.

4. Zintis Nauris Zuševics

Uzbrucēja Zuševica (dz. 1994.) pārstāvētā Moser Mecical Graz 99ers „lielā” komanda ir izkritusi no Austrijas stiprākās līgas EBEL (Erste Bank Eishockey Liga) play off turnīra, sērijā piekāpjoties ar 1-4 Klāgenfurtes EC-KAC (Klagenfurter Athletiksport-Club) komandai. Zuševicam pie „lielajiem” aizvadītajā nedēļā fiksēta 1 spēle, neviena punkta un negatīva lietderība (-1). Taču savu punktu ražu Zintis Nauris Zuševics sakrāja Austrijas U-20 līgā (EBYSL) – 3 spēlēs 8 punkti (3+5) un lietderības koeficients (+4). Arī Austrijas junioru līmenim diezgan pieklājīgs uzkrājums.

Topa apkaimē

Rīgas Dinamo ierindā KHL Cerības kausa 2 spēlēs atzīmējams arī otrs rezultatīvākais spēlētājs – uzbrucējs Gints Meija, kuram abu spēļu summā 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients +1. Trīs vārtu guvumus 2 spēlēs Rīgas dinamiešiem „ienesa” uzbrucējs Juris Upītis, kuram abu spēļu summā neitrāls lietderības koeficients. Tāpat Upīša aizvadītās nedēļas nopelniem pieskaitāma arī viena spēle HK Rīga ierindā, kur veikta viena rezultatīva piespēle un „paņemts” adekvāts lietderības koeficients (+1). Dinamiešu pusē no izsargu kolektīva izceļams arī Oskars Cibuļskis, kuram divu spēļu summā 3 punkti (2+1) un lietderība +2.

Aizvadītās nedēļas gaitā uzbrucējs Herberts Vasiļjevs saražoja četrus rezultativitātes punktus (1+3) un pozitīvu lietderību (+2) Krēfeldes komandas ierindā Vācijas DEL regulārā čempionāta 2 spēlēs. Uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) AHL čempionāta 3 spēlēs Rochester Americans sastāvā uzkrāja divus rezultativitātes punktus (1+1) un neitrālu lietderības koeficientu.

Pēc ASV koledžu hokeja organizatoru (NCAA) piespriestās 33 spēļu diskvalifikācijas pamazām uz NCAA D1 oficiālā čempionāta ledus iejūtas aizsargs Ralfs Freibergs. Aizvadītajā nedēļā Freibergam Bowling Green State University komandas ierindā fiksētas 3 spēles, kuru summā iekrāti 3 punkti (1+2) un lietderības koeficients +2. Savukārt uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.) ar šādu pašu punktu proporciju (1+2) un neitrālu lietderību atzīmējies Armada de Blainville-Boisbriand sastāvā Kanādas junioru elites līgas QMJHL 3 spēlēs.

HK Rīga regulārās sezonas izskaņā atzīmējams aizsargs Mārtiņš Porejs, kurš 4. – 10. marta nedēļā aizvadīja 3 spēles no komandas četrām. Porejs bija lietderīgākais spēlētājs komandas sastāvā (+4) un viens no diviem rezultatīvākajiem (0+3), palīdzot HK Rīga uzvarēt konkrētajās 3 spēlēs un veiksmīgi noslēgt izlaušanos līdz play off.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Roberta Bukarta foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 6. martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas veterāni vēl var!

Posted by petrovich27 uz 2012/12/26

Macijevskis_stjernen_no_N1Nedēļā pirms Ziemassvētkiem ļoti pieklājīgu sniegumu dažādu līgu hokeja laukumos nodemonstrēja Latvijas veterāni, kurus jau virkne hokeja komentētāju ir „norakstījusi”. Macijevskis ražoja pa 3 punktiem spēlē, Ozoliņš izrādījās rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL, Tribuncovs divās spēlēs „izspieda” lietderības koeficientu +8, Ņiživijs bija viens no labākajiem Rīgas Dinamo ierindā… 17. – 23. decembra nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Aleksandrs Macijevskis

Latvijas izlases veterāns ar deviņu pieaugušo pasaules čempionātu un vienas olimpiādes pieredzi rāda, ka vēl var. Vismaz Norvēģijas galvenajā čempionātā Get Ligaen. Aizvadītās nedēļas 2 spēlēs Stjernen Hockey ierindā Macijevskis ir sakrājis 6 punktus (3+3) un lietderības koeficientu +4, rādot labu paraugu jaunākiem kolēģiem.

2. Māris Diļevka

17. – 23. decembra nedēļā Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgā aizvadīja 3 spēles, visas uzvarot un tagad ieņemot 4. vietu čempionāta turnīra tabulā. Liepājnieku rezultatīvākais nedēļas spēlētājs bija Māris Diļevka, kura kontā 3 spēlēs uzkrāti 6 punkti (2+4) un lietderības koeficients +6.

3. Sandis Ozoliņš

Aizvadītās nedēļas rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL teritorijā bija Atlant aizsargs Sandis Ozoliņš, kuram 3 spēlēs ir iekrāti 3 rezultativitātes punkti (0+3) un lietderības koeficients -1. It kā nav nekā izcila, taču pārējiem – gan mazāka spēļu skaita, gan citu iemeslu dēļ – tik daudz nav izdevies…

4. Ņikita Jevpalovs

Latvijas U-20 izlases 3 pārbaudes spēļu summā rezultatīvākais ir izrādījies tikai aizvadītās nedēļas sākumā junioru valstsvienības treniņnometnei piebraukušais uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, kurš šosezon spēlē Kanādas junioru elitē – Kvebekas līgā (QMJHL). Jevpalovs junioru izlasē aizvadīja 2 spēles, kuru laikā uzkrāja 4 punktus (1+3). Nedaudz apsteidzot junioru izlases kolēģi Rihardu Bukartu, kuram arī 4 punkti, bet ne tik labvēlīga vārtu guvumu un piespēļu proporcija (0+4). Turklāt Bukarts-jaunākais aizvadīja vienu spēli vairāk, t.i. 3 spēles.

Netālu no Topa

Aizvadītajā nedēļā Rīgas Dinamo ierindā nedaudz vairāk par saviem cīņubiedriem atzīmējās uzbrucēji Kaspars Daugaviņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem 2 spēlēs – pa diviem punktiem un pa lietderības koeficientam +1. Daugaviņam proporcija 1+1 punkti, bet Ņiživijam 0+2. Arī aizsargam Krišjānim Rēdliham salīdzinoši pieklājīga rezultativitāte – 2 spēlēs 2 punkti (1+1), bet lietderības koeficients neitrāls.

Baltkrievijas ekstralīgā vērā ņemamu sniegumu uzrādīja vēl daži Latvijas hokejisti. Viņu vidū izceļams liepājnieku uzbrucējs Jānis Straupe, kuram 3 spēļu summā 5 punkti (3+2) un lietderība +5. J. Straupem fiksēta arī viena pārbaudes spēle „Latvijas klubu izlasē” pret Latvijas U-20 izlasi; tiesa, bez punktiem. Jāizceļ arī divi Latvijas aizsargi Baltkrievijas galvenajā čempionātā. Līdervienības Gomeļ vērtība Atvars Tribuncovs 2 spēlēs „uzzīmēja” 5 rezultatīvas piespēles un lietderības koeficientu +8. Savukārt Liepājas Metalurgs aizsargs Mārtiņš Gipters 3 spēlēs iekrāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +5.

PirmsZiemassvētku nedēļa ir bijusi veiksmīga Latvijas hokejistiem Vācijas DEL čempionātā. Uzbrucējs Herberts Vasiļjevs Krefeld Pinguine ierindā 3 spēlēs salasīja 4 punktus (2+2) un neitrālu lietderību. Bet aizsargs Māris Jass Hannover Scorpions sastāvā 3 spēlēs saražoja 3 rezultatīvas piespēles un arī neitrālu lietderību.

Uzbrucējs Kirils Tambijevs ir atzīmējies MHL izlases (Red Stars) sastāvā tās pirmajā spēlē Ziemeļamerikas viesizrāžu tūrē. MHL pārstāvji 23. decembrī ar 11:2 sakāva ASV ne paša augstākā līmeņa junioru līgas AtJHL izlasi. Šajā spēlē Tambijevam-jaunākajam sanāca hat-trick (3+0). Lielbritānijas EIHL čempionātā Edinburgh Capitals ierindā uzbrucējs Mārcis Zembergs aizvadīja tikai 1 spēli, bet sakrāja 3 punktus (1+2). Uzbrucējam Artūram Ozoliņam Arlan sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā 2 spēles un 3 punkti (2+1). Savukārt Ukrainas PHL čempionātā atzīmējies uzbrucējs Elvis Želubovskis, kuram Harkovas Dinamo ierindā 2 spēlēs iegadījušies 2 vārtu guvumi un lietderības koeficients +1. Divi vārtu guvumi PHL-ā bija arī uzbrucējam Vitālijam Hvorostiņinam Bilij Bars sastāvā, taču 3 spēlēs un ar lietderības koeficientu -1. Bet Kompaņjon-Naftogaz uzbrucējam Jurim Štālam PHL čempionāta vienā spēlē sakrātas divas rezultatīvas piespēles un lietderība +1.

Starp Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēļu dalībniekiem, neskaitot jau nosauktos Jevpalovu un Bukartu-jaunāko, izceļams arī uzbrucējs Martins Lavrovs (dz. 1994.), kuram 3 spēļu summā 3 punkti (2+1). Visu šo rezultativitātes ražu Lavrovs „saplūca” pirmajā pārbaudes spēlē, bet ar to bija izrādījies par maz, lai iekļūtu Latvijas junioru izlases sastāvā U-20 pasaules čempionātam Ufā. 3 punktus rezultatīvu piespēļu „izskatā” Latvijas U-20 izlases 3 pārbaudes spēlēs iekrāja uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.).

Savukārt uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.) Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas ierindā MHL B grupas čempionāta 2 spēlēs tika pie 3 punktiem (0+3) un negatīva lietderības koeficienta (-1). E. Homjakovam fiksētas arī 2 spēles Latvijas Virslīgā, kur iekrāti 2 punkti (1+1). Bet, piemēram, uz Latvijas U-20 izlasi decembrī neaicinātajam uzbrucējam Zintim Naurim Zuševicam (dz. 1994.) Austrijas U-20 līgā (EBYSL) Moser Medical Graz 99ers U20 ierindā 1 spēle, 2 vārtu guvumi un lietderība +2; Zuševicam fiksēta dalība arī 2 spēlēs 99ers lielajā komandā EBEL čempionātā, taču tur – pa nullēm.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam iepriekšējo nedēļu Top 4: tepat

[Aleksandra Macijevska foto avots: stjernen.no.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL, Liepājas Metalurgs (MHL), MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas U-20 izlase. Novembra stadijā

Posted by petrovich27 uz 2012/10/30

Atsākot Latvijas U-20 izlases sagatavošanās ciklu pirms junioru sezonas galvenā starptautiskā notikuma – U-20 pasaules čempionāta, kas paredzēts gadu mijā, Latvijas junioru izlase dosies uz turnīru Austrijā. Telfs Cup turnīra norise paredzēta no 7. līdz 9. novembrim, un tajā spēkiem samērīsies četras junioru izlases: Austrijas, Baltkrievijas, Dānijas, Latvijas. Tiesa, neviena no Latvijas U-20 izlases pretiniecēm šogad nespēlē junioru elitē…

Turnīra norise paredzēta pasakainā vietā – simpātiskā mazpilsētā Telfsā, ap 20 – 30 km uz rietumiem no Insbrukas. Alpu pakājē. Nostāk no lielpilsētu kņadas un cita veida traucējošiem faktoriem. Pretiniekos junioru izlases, kas decembra pirmajā pusē U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīrā Amjēnā (Francijā) cīnīsies par vienīgo „ceļazīmi” uz pasaules junioru eliti. Komandas nav vājas, tomēr pasaules junioru elites kontekstā vismaz teorētiski ir „rangā vājākas”. Tas gan neizslēdz iespēju „atrauties” arī no austriešiem, baltkrieviem un/vai dāņiem. Tomēr jādomā, ka tās var nesniegt priekšstatu par līmeni, kas Latvijas U-20 puišus sagaidīs pasaules čempionāta apakšgrupā, kurā nāks pretī Čehijas, Somijas, Šveices un Zviedrijas U-20 izlases.

Ziemeļamerikāņu – maz, HK Rīga – daudz

Pagaidām vēl pilnā sparā norisinās regulārie čempionāti. Latvijas U-20 izlases treneri un daļa komandas, kas ikdienā saucas HK Rīga, ir izbraukumā, kur pēdējā spēle pirms izlases sanākšanas paredzēta 1. novembrī Jaroslavļā. Pēc tam puiši no MHL čempionāta būs brīvi līdz 15. novembrim.

Pirms Telfs Cup turnīra nosaukti 26 kandidāti, no kuriem paredzēts dažus atsijāt, atstājot 22 izlases puišus, kam jāuzspēlē Austrijas turnīrā. Kā jau raksturīgi pārbaudes turnīriem, arī junioru izlases sastāvs ir pārbaudāmā versijā; virkne spēlētāju, kurus paredzams redzēt izlases vai vismaz kandidātu sastāvā pirms pasaules čempionāta, U-20 izlases novembra versijā nav. Piemēram, no Latviju pārstāvošās gvardes Ziemeļamerikā aktuālajā izlases kandidātu listē ir iekļauts tikai uzbrucējs Rihards Marenis, kurš spēlē ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL un kuru junioru izlases treneri ir redzējuši mazāk par citiem. Attiecīgi kandidātu sarakstā šobrīd nav atrodams ne koledžu hokeja laukumos (NCAA) spēlējošais Teodors Bļugers, ne Kanādas elites (CHL) junioru līgās spēlējošie Ņikita Jevpalovs, Edgars Kulda, Roberts Lipsbergs, Rinalds Rosinskis, ne arī AHL laukumus „arošais” Zemgus Girgensons. Cits stāsts, vai viņiem visiem būs iespēja atstāt Ziemeļameriku, lai piedalītos U-20 pasaules čempionātā Krievijā. Un nākamais story ir tas, cik viņi visi ir „interesanti” junioru izlases treneriem.

Toties jau tradicionāli salīdzinoši „biezā slānī” ir Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga pārstāvji. Šajā kandidātu komplektā „HK rīdzinieku” ir 14 (no 26) jeb 53,9%. No Liepājas Metalurgs lielās komandas ir iesaukti 3 spēlētāji; vēl 2 – no Moser Medical Graz 99ers saimniecības Austrijā. Citu „mafiju” nav. Pārējie – salasīti pa vienam no dažādiem ārvalstu klubiem.

HK Rīga pārstāvniecības sakarā jau ir izskanējusi tradicionālā kritika par to, ka Latvijas U-20 izlases treneri, kas darba apvienošanas kārtībā ir arī pie HK Rīga stūres rata, „neredz” tālāk par savu komandu un lobē savus „pavalstniekus”. Jādomā gan, ka arī šie treneri neplāno braukt uz Ufu, kur gadu mijā paredzēts junioru pasaules čempionāts, lai zaudētu, un speciāli „neatstāj mājās” labākos. Tāpat saprotama ir treneru nodrošināšanās ar jebkādu „mugurkaulu” – spēlētājiem, kas sezonas gaitā spēlē kopā. Domājams, čempionātā ar 20 spēlētājiem, kas katrs spēlē savā klubā citā līgā, būtu grūtāk. Tomēr ir jautājums, vai tiešām ārpus Dinamo saimniecības esošajos MHL B grupas apcirkņos neatrastos kāds spēlētājs, kas būtu novembrī pārbaudāms Latvijas U-20 izlases kontekstā. Runa ir gan par Liepājas Metalurgs jaunatnes vienību, gan Prizma-Rīga vienību. Ar Juniors vienību vairāk vai mazāk ir skaidrs, jo no tās labākos/vecākos „nosmeļ” saimniecības vecākā komanda HK Rīga.

Ja prizmiešu „aizmiršanu” varētu pamatot ar komandas bēdīgo startu MHL B grupā, tad liepājnieku sniegums MHL B grupā ir ļoti iepriecinošs – aktuāli 1. vieta reģionālajā divīzijā. Izlasei interesanti spēlētāji atrastos abās komandās, protams, ja tas interesētu. Bet, kas zina, varbūt vēl pirms pasaules čempionāta treneri ir ieplānojuši apskatīt kā Liepājas, tā Prizmas MHL puišus?

Rotācijas sastāvā

No Austrijas turnīram paredzētā Latvijas U-20 izlases kandidātu loka 18 spēlētājus treneri jau ir izmēģinājuši Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā šī gada augustā, un tikai 8 kandidāti šosezon Latvijas U-20 krāsās nav redzēti. Starp „neredzētajiem” jau minētais Marenis, trīs HK Rīga pārstāji – Begovs, Jeļisejevs, Kurmis, divi „austrieši” – Zuševics un Gelažis, „zviedrs” Kļaviņš un „šveicietis” Punnenovs.

No Žoltoka memoriālā Latvijas junioru izlasē spēlējušajiem šoreiz nav saukti 3 liepājnieki (aizsargi Mārtiņš Oskars Freimanis, Sandis Šostaks un uzbrucējs Linards Mazurs-Mago), 3 uzbrucēji, kas piederīgi HK Rīga/Juniors saimniecībai (Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Artūrs Ševčeko, kā arī 3 leģionāri – Šveices junioros spēlējošie vārtsargs Elvis Merzļikins un uzbrucējs Juris Zandovskis, kā arī „zviedru” uzbrucējs Romans Semjonovs, kas šosezon „dod virsū” Zviedrijas trešajā stiprākajā pieaugušo līgā (Division 1). Jādomā, ka 1 – 2 spēlētāji arī no šiem, uz Austriju „līdzi neņemamajiem”, parādīsies junioru izlases kandidātu lokā, tuvojoties „lielajam notikumam” – pasaules čempionātam.

Cik pieauguši ir Latvijas juniori?

Priecē fakts, ka no esošā Latvijas U-20 izlases kandidātu loka salīdzinoši liels spēlētāju pulciņš „ir redzējis” pieaugušo hokeju, kas varētu būt noderīgi izlases sniegumam. Proti, pasaules junioru elitē jaudīgākajās komandās Latvijas junioriem pretī stāsies izlases, kuru spēlētāji jau ir krietni „paostījuši” pieaugušo līgu hokeju. Mums tādu spēlētāju, kas spēlējuši pieaugušo līmenī, nav daudz, bet ir. Protams, var diskutēt par viņu pārstāvēto līgu līmeni, tomēr pieaugušo hokejs ir jau cita pakāpe, salīdzinot ar jaunatnes un arī CHL līgām.

No esošā komplekta Zviedrijas stiprākajā (Elitserien) čempionātā jau debitējis un pirmos punktus guvis uzbrucējs Edgars Kļaviņš, kuram līdzšinējā sezona iesākās zviedru stiprākajā U-20 līmenī – J20 SuperElit. Savukārt uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics Moser Medrical Graz 99ers saimniecībā uzspēlē gan lielajā komandā EBEL līgā (Erste Bank Eishockey Liga) ar epicentru Austrijā un satelītvienībām Čehijā, Horvātijā, Slovēnijā, Ungārijā. Tiesa, Zuševicam sanāk uzspēlēt arī kluba U-20 komandā, kas cīnās Austrijas stiprākajā U-20 līgā EBYSL (Erste Bank Young Stars League), kas vieno arī čehu, horvātu, slovēņu (divas) un ungāru junioru vienības. Somijas trešajā stiprākajā līmenī (Suomi-sarja) cīnās aizsargs Kristaps Nīmanis.

Un, protams, pieaugušo hokeja kontekstā jāpiemin Liepājas Metalurgs puiši, kas cīnās Baltkrievijas ekstralīgā. Var, protams, „raudāt” par Baltkrievijas Atklātā čempionāta līmeņa kritumu un Liepājas komandas straujo juniorizēšanos. Tomēr tur spēlējošie Latvijas U-20 izlases kandidāti – Artūrs Kuzmenkovs, Kārlis Ozoliņš, Edgars Siksna – nav tikai pie „ūdens atnešanas”, bet ir redzamās lomās komandā. Kuzmenkovs ir rezultatīvākais spēlētājs Liepājas komandā, Ozoliņš – ceturtais rezultatīvākais, Siksna – otrs rezultatīvākais aizsargs un aizsargs ar labāko lietderības koeficientu.

Visā šajā kontekstā izskatās savādi, ka Latvijas hokeja flagmanis un virzītājs Dinamo nav „uzauklējis” – t.i. palaidis kādu junioru uzspēlēt vismaz pa dažām minūtēm pāris spēlēs – nevienu U-20 vecuma hokejistu . Iepriekšējās sezonās tādu nebija daudz, bet pa kādam iegadījās – Roberts Bukarts, Ronalds Cinks. Dažu spēļu KHL pieredzi junioru vecumā dabūja arī Jānis Straupe (dz. 1989.), taču jau pēc junioru PČ – 2009. gada februārī. It kā jaunajā Dinamo modelī ir daudz jauno. Bet visi ir pus-jaunie – 1991. gadā dzimušie, kuri jau 2 gadus pārauguši junioru vecumu. Bet neviens junioru (U-20) vecuma hokejists šosezon vismaz pagaidām līdz reālam spēles laikam uz KHL ledus Dinamo ierindā nav ticis. Komandas sniegums arī acīmredzot to neveicina; kā saka: „Tagad nav īstais laiks, dzimtene briesmās”. Un arī KHL reglaments atgājis no sākotnējā atbalsta junioru vecuma hokejistiem, pamazām ceļot „dotēto” hokejistu vecumu uz U-21, U-22…

Latvijas U-20 izlases kandidāti pārbaudes spēlēm Austrijā 2012. g. novembrī, viņu statistika savos klubos un Latvijas U-20 izlasē Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā 2012. gadā (nosaukti 2012-10-29; statistika pēc 2012-10-29 spēlēm):

spēlētājs dz. līga klubs sp. punkti +/- sp. (punkti) Žoltoka turnīrā
UZBRUCĒJI
Toms Andersons 1993. Elite Jr. A (Šv.) SC Bern Future (U20) 16 9+12 n/d 3 (3+1)
Rustams Begovs 1993. MHL HK Rīga 26 7+3 +4 (nespēlēja)
Rihards Bukarts 1995. MHL HK Rīga 26 7+10 -2 2 (1+2)
Artjoms Dašutins 1993. MHL HK MVD 21 7+7 0 3 (1+2)
Georgs Golovkovs 1995. MHL HK Rīga 26 4+4 -6 2 (1+0)
Nikolajs Jeļisejevs 1994. MHL HK Rīga 26 9+5 +4 (nespēlēja)
Edgars Kļaviņš 1993. Elitserien (Zv. 1.) AIK Hockey 6 1+1 +3 (nespēlēja)
J20 SuperElit AIK Hockey J20 6 0+8 +6
Edgars Kurmis 1993. MHL HK Rīga 6 1+0 +2 (nespēlēja)
Artūrs Kuzmenkovs 1993. BAČ Liepājas Metalurgs 14 6+12 +9 3 (4+3)
Martins Lavrovs 1994. MHL HK Rīga 26 3+1 -3 2 (2+1)
Rihards Marenis 1993. NAHL Amarillo Bulls 8 1+0 +1 (nespēlēja)
Kārlis Ozoliņš 1994. BAČ Liepājas Metalurgs 15 3+6 +9 3 (0+1)
Lauris Rancevs 1993. MHL HK Rīga 24 2+4 0 3 (2+0)
Andris Siksnis 1993. MHL HK Rīga 21 4+8 +8 2 (1+1)
Zintis Nauris Zuševics 1994. EBEL (Austr. 1.) Moser Medical Graz 99ers 16 0+1 0 (nespēlēja)
EBYSL (Austr. U-20) Moser Medical Graz 99ers 7 5+6 n/d
AIZSARGI
Edmunds Augstkalns 1994. MHL HK Rīga 24 0+3 +2 2 (0+1)
Matīss Gelažis 1994. EBYSL (Austr. U-20) Moser Medical Graz 99ers 16 7+8 n/d (nespēlēja)
Krišs Lipsbergs 1993. MHL HK Rīga 26 0+4 0 1 (0+0)
Mārcis Martinsons 1993. n/d n/d n/d n/d n/d 3 (0+0)
Kristaps Nīmanis 1993. Suomi-sarja (Som. 3.) Waasa Red Ducks 12 3+2 n/d 3 (0+1)
Kalvis Ozols 1993. MHL HK Rīga 13 0+0 -2 2 (0+0)
MHL B Juniors 2 1+0 -1
Latvijas Virslīga Juniors 2 0+0 n/d
Edgars Siksna 1993. BAČ Liepājas Metalurgs 15 2+4 +7 3 (1+1)
Patriks Škuratovs 1994. MHL HK Rīga 23 0+0 +4 3 (0+1)
Pauls Zvirbulis 1993. MHL HK Rīga 26 3+3 -2 2 (0+2)
VĀRTSARGI dz. līga klubs sp. atv. % GAA sp. (min.; GAA) Žoltoka turnīrā
Rihards Cimermanis 1993. MHL HK Rīga 8 (333:57) 86.5% 3.40 2 (78:04; 3.08)
Ivars Punnenovs 1994. Elite Jr. A (Šv.) Rapperswil-Jona Lakers U20 8 n/d n/d (nespēlēja)

*

Lasāmvielai:

  • Nosaukti Latvijas U-20 izlases kandidāti (2012-10-29) – lhf.lv
  • U-20 pasaules čempionāta web lapa – iihf.com
  • Forums par Telfs Cup (U20) 2012. g. novembrī – forums.internationalhockey.net
  • Latvijas U-20 izlases sniegums Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā (2012.): tepat

[Attēlā: Latvijas U-20 izlase cīnās pret Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu 2012. gada 29. augustā Sergeja Žoltoka piemiņas turnīra ietvaros. Foto autors: Āris Zobens.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Posted by petrovich27 uz 2012/06/22

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts PČ 2008. PČ 2009. OS 2010. PČ 2010. PČ 2011. PČ 2012.
Krievija 1. 1. 6. 2. 4. 1.
Čehija 5. 6. 7. 1. 3. 3.
Slovākija 13. 10. 4. 12. 10. 2.
Baltkrievija 9. 8. 9. 10. 14. 14.
Latvija 11. 7. 12. 11. 13. 10.
Kazahstāna 19./20. 17./18. 16. 17./18. 16.
Ukraina 19./20. 19./20. 19./20. 21./22. 22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Sparta Praha 52 107 tika līdz ceturtdaļfinālam
2. HC Plzeň 1929 52 99 tika līdz pusfinālam
3. HC ČSOB Pojišťovna Pardubice 52 86 Čehijas čempioni
4. Bílí Tygři Liberec 52 84 tika līdz pusfinālam
5. HC Mountfield (České Budějovice) 52 83 tika līdz ceturtdaļfinālam
6. HC Vítkovice Steel 52 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. PSG Zlín 52 76 tika līdz ceturtdaļfinālam
8. HC Kometa Brno 52 75 tika līdz finālam
9. Rytíři Kladno 52 74 tika līdz play off kvalifikācijai
10. HC Oceláři Třinec 52 73 tika līdz play off kvalifikācijai
11. HC Energie Karlovy Vary 52 67 play out saglabāja vietu līgā
12. HC Slavia Praha 52 66 play out saglabāja vietu līgā
13. HC VERVA Litvínov 52 64 play out saglabāja vietu līgā
14. BK Mladá Boleslav 52 61 play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. a. Normunds Sējējs 1996./1997. HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov) 48 6+22
2. a. Normunds Sējējs 1998./1999. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 48 3+19
3. a. Normunds Sējējs 2000./2001. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 46 5+11
4. u. Armands Bērziņš 2006./2007. Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin) 35 5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Košice 55 110 tika līdz finālam
2. HK 36 Skalica 55 104 tika līdz ceturtdaļfinālam
3. HC Slovan Bratislava 55 102 Slovākijas čempioni
4. HK AutoFinance Poprad 55 101 tika līdz ceturtdaļfinālam
5. Dukla Trenčín 55 79 tika līdz pusfinālam
6. MsHK Žilina a.s. 55 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. HKM a.s. Zvolen 55 75 tika līdz pusfinālam
8. HC ´05 Banská Bystrica 55 75 tika līdz ceturtdaļfinālam
9. MHC Mountfield (Martin) 55 63
10. HK Nitra a.s. 55 52
HK Orange 20 10 2

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. u. Guntis Džeriņš 2007./2008. MHC Martin 54 17+22
2. a. Normunds Sējējs 2002./2003. Dukla Trenčín 54 6+20
3. a. Oļegs Sorokins 2000./2001. HC Slovan Bratislava 54 5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona sk. Čeh. spēlētāji Čeh. ekstralīgā sk. Slovāk. spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994. 2 u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice) 0
1994./1995. 1 u. J.Opuļskis (HC Vítkovice) 0
1995./1996. 1 a. G.Ceplis (HC Kometa Brno) 0
1996./1997. 1 a. N.Sējējs (HC Chemopetrol) 0
1997./1998. 0 0
1998./1999. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 0
1999./2000. 0 0
2000./2001. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 1 a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002. 0 2 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005. 1 v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava) 0
2005./2006. 0 0
2006./2007. 6 a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 5 a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008. 5 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 3 u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň) 1 u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary) 2 a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011. 1 u. A.Širokovs (HC Kometa Brno) 1 a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012. 0 2 a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo sastāva komplektācijas uzmetieni & auzāsbraucienu TOP

Posted by petrovich27 uz 2011/08/14

Rīgas Dinamo sastāva komplektācijā, kā jebkurā komandā un kolektīvā, ir savas “slidenās vietas” – kādu spēlētāju ir nocēluši no deguna priekšas, pārmaksājot Rīgas kluba ekonomiskos piedāvājumus, cits – “iedod kurvīti” jau stāvot uz lidmašīnas trapa. ir arī tādi, kas saņemti pilnā augumā, bet izrādījušies savādāki – nav bijuši centri, par maz metuši…

kā jau ierasts, laiku pa laikam Dinamo sastāva komplektācijā iegadās “falšstarti” – oficiāli izsludināti, bet reāli nenotikuši ienākošie transfēri. pirms gada tāds bija zviedru vārtsargs Henriks Karlsons (Henrik Karlsson; dz. 1983.), kuram miglainās cerības uz spēlēšanu NHL-ā bija nopietnākas par piekrišanu uzspēlēt Rīgā. ar klusu sapratni līdzjutēji un ne-līdzjutēji pieņēma Karlsona lēmumu, jo runa taču par hokeja Meku, Vatikānu un Gangu vienlaikus. Karlsons, vēlāk izrādījās, uz Calgary Flames nelidoja veltīgi un savu debiju NHL sagaidīja. diezgan pieklājīgu 17 spēļu, 90,8% atvairītu metienu un 2.58 vidēji spēlē zaudētu vārtu izmērā.

šosezon par “gandrīz dinamieti” kļuva ASV pavalstniecībā esošais uzbrucējs Robijs Ērls (Robbie Earl; 1985.), kura atteikšanās no Dinamo “debesmannas kalniem un ķīseļa upēm” pēc noklusējuma tapa traktēta ar “gan jau, ka uz NHL”. tomēr nē, AHL kalibra spīdeklis ar 47 NHL spēļu pieredzi deva priekšroku Zalcburgai – EC Red Bull Salzburg komandai un Austrijas “atklātajam čempionātam” EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). te nu “vidējais līdzjutējs” samulsa un labākajā gadījumā aizdomājās par to ka hokeju spēlē ne tikai NHL un KHL, un arī par to, ka ar Rīgas Dinamo par spēlētājiem var konkurēt ne tikai Kazaņas Ak Bars

Dinamo zina, ko grib?

neskaitot garāmšāvienus, Rīgas Dinamo komplektācijā ir iegadījušies arī trāpījumi vārtu stabā – vairāk vai mazāk ņipri un asi, bet bez rezultāta. komplektācijas “neuzminēšanas” TOPa neapstrīdami līderi, protams, ir paši Dinamo sastāva komplektētāji. šī nominācija pienākas par tādu centra uzbrucēju iegādes politiku, kuras ietvaros piesaistītie centri izrādās malējie uzbrucēji. protams, labi, ka ne vārtsargi vai, piemēram, beisbolisti; tomēr ar apzīmējumu “varu spēlēt arī kā centrs” ir par maz. ja šāds atgadījums būtu viens, tad varētu saudzīgi secināt ar “kam negadās”. bet, ja gadās divreiz, tad… attiecīga nominācija.

tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas 3 gadu gaitā sastāva komplektētāji ir auguši un attīstījušies, bet komplekti kļuvuši no sezonas uz sezonu kompaktāki. ja Dinamo un KHL pastāvēšanas pirmajā sezonā (2008./2009.) caur Rīgas klubu “izgāja” 37 hokejisti (20 uzbrucēji + 11 aizsargi + 6 vārtsargi), tad otrajā – 31 hokejists (19+9+3), bet trešajā sezonā – 30 gab. (18+9+3). protams, šo ciparu ietekmē dažādi faktori, t.sk., iemēģināto jauno hokejistu skaits. tomēr kopējais spēlētāju skaits apliecina arī kluba vadītāju un pus-vadītāju saprašanu tēmu lokā “ko īsti gribam?”.

pirmās sezonas gaitā vien draudzību ar Dinamo pārtrauca vai neturpināja 7 hokejisti. dažiem no viņiem bija iespēja palikt fārmklubā Rīga 2000, bet tomēr viņi devās meklēt laimi citur vai atpakaļ, kā, piemēram, Edija Brahmaņa (1983.) gadījumā. no šiem septiņiem arī divi leģionāri – uzbrucējs Ronalds Petrovickis (Ronald Petrovicky; 1977.) un Daniels Sperle (Daniel Sperrle; 1982.). otrajā sezonā “atteiktie” jau bija tikai divi – aizsargs Lī Svets (Lee Sweatt; 1985.) un uzbrucējs Adrians Fosters (Adrian Foster; 1982.). bet aizvadītajā 2010./2011. g. sezonā “aiz durvīm” izlikts tikai viens – centra uzbrucējs Jurajs Mikušs (Juraj Mikus; 1987.). acīmredzami nolasāms progress: 7 – 2 – 1. tomēr arī te jāatceras, ka pastāv arī dažāda veida matemātiski-ekonomiski aprēķini, kā arī iespēja turēt sastāvā neatlaižot…

TOP 3 “štangas” 3 sezonu laikā:

1. Ronalds Petrovickis (pa kreisi novietotā attēlā). šķiet, atbilstošākais apzīmējumam “ņipri un stipri, bet bez rezultāta”. izskatījās, ka slovāku uzbrucējam ar attieksmi un darba sparu viss ir kārtībā, taču 5 punkti (2+3) 30 spēlēs nebija tas, ko gaidīja no NHL gaisu krietni ieostījuša leģionāra. arī savās labākajās NHL sezonās viņš ne tuvu nebija rezultatīvākais savā komandā. tomēr “galvām bija jāripo”. 2008. gada decembrī Petrovicka-jaunākā un Dinamo ceļi šķīrās.

2. Jurajs Mikušs. par “Šuplera dēlu” dēvētais slovāku centrs hokeja forumos, kā arī līdzjutēju aiz-galda un speciālistu aizkulišu sarunās bija spiests personificēt visu “ļaunumu”, ko nesis Slovākijas hokejistu protekcionisms Šuplera izpildījumā. jau pēc 2010./2011. g. sezonas sākuma, kad nebija ierakstījies leģionāru skaita ziņā limitētajā Spartak sastāvā, Rīgā pieņemtais Mikušs tā arī “neuzplauka”. savus 4 punktus (3+1) un “-5” lietderības 22 spēlēs viņš iekrāja, bet uzticības avanss un spēles laiks, salīdzinot ar līdzīga kalibra Latvijas spēlētājiem, bija manāmi lielāks par iespēto. vai Mikušs ziedēs ziemā, tika atļauts noskaidrot Maskavas Spartak vienībai, kurai viņš tika atdots atpakaļ. starp citu, arī spartakiešu sastāvā Jurajs Mikušs “ziedēja” aptuveni tikpat intensīvi – 5 punkti 23 spēlēs regulārajā KHL čempionāta daļā, kā arī pa nullēm play off 4 spēlēs.

3. Viktors Bļinovs (1981.). viens no tiem spēlētājiem, kuriem Šuplera vadītais treneru korpuss tā arī neatrada īsto pielietojumu. 3 punkti un “-7” lietderības 24 spēlēs nav uzbrucējam pati gaidītākā statistika, neatkarīgi no virknējuma secības. kā neliels “skaidrojums”: spēles laiks nebija pats biežākais – 8:16 vidēji spēlē. Bļinovs sāka kopā ar KHL un Dinamo – 2008. gada 2. septembrī, bet pēdējā spēle Dinamo krāsās fiksēta tā paša gada 24. novembrī. pēc tam Viktors Bļinovs ar labu rezultativitāti ir “vagojis” galvenokārt Baltkrievijas ekstralīgu dažādās tās komandās. interesanti, kā Bļinovs izskatītos uz KHL ledus tagad, pēc divarpus sezonu “sānsoļiem”, pie citiem treneriem…

P.S.

nu jau tradicionāli par “neauglīgu gadījumu” ir pieņemts uzskatīt uzbrucēju Taileru Arnasonu (Tyler Arnason; 1979.; attēlā pa labi), kuram bijuši diezgan “auglīgas” sezonas Chicago Blackhawks un Colorado Avalanche ierindā, 19 spēles Ottawa Senators rindās nepieminot. tomēr, 11 punkti (4+7) un “+3” lietderības regulārā čempionāta 26 spēlēs Dinamo rindās ir ļoti neslikts rezultāts, ja pieņem zināšanai – galvenais treneris no sākta gala neuzticējās Arnasonam, iedalot vien 9:48 laika vidēji spēlē. vai protestējot pret nepielaišanu Tailera Arnasona izvēlē, vai citu iemeslu dēļ, lai paliek Šuplera ziņā. play off-ā Arnasona “pulksteņlaiks” bija vēl pieticīgāks – 7:05, vien 3 spēles un 1 rezultatīva piespēle. nu, nemācēja un/vai negribēja treneri atrast pielietojumu Arnasonam.

kandidāti uz “stenderēm” 2011./2012. g. sezonā?

pēc pirmajām divām pārbaudes spēlēm, neskaitot sparing-maču pret HK Rīga (9:2; 29. jūlijā), vietām ir panesusies “gaudu dziesma”, kuras melodija nāk no Dinamo zaudējumiem pārbaudes spēlēs pret Sibir (2:6; 3. augustā) un pret CSKA (1:4; 13. augustā). piedziedājuma tematika – “neredzamie” jeb neizteiksmīgie leģionāri. pa starpai kāda “slavas dziesma” izskan par godu vienīgajiem “trāpītājiem” Gintam Meijam un Robertam Bukartam, bet kopumā – “play off-ā netiksim”, “labu vārtsargu Latvijā nav”, “kas tie par leģionāriem, kas bullīti nevar iemest”…

hallo, ir pārbaudes spēles. ne vairāk, ne mazāk. vai stāsts par 2009. gada starpsezonas KHL čempioniem ir aizmirsts?

Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-08-13):

ampl.

vārds

dz.

komentāri

VĀRTSARGI
V Kristers Gudļevskis 1992. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
V Chris Holt 1985.
V Māris Jučers 1987.
AIZSARGI
A Jānis Andersons 1986.
A Oskars Cibuļskis 1988.
A Guntis Galviņš 1986.
A Rodrigo Laviņš 1974.
A Sandis Ozoliņš 1972. kopj veselību
A Jēkabs Rēdlihs 1982.
A Krišjānis Rēdlihs 1981.
A Arvīds Reķis 1979.
A Kristaps Sotnieks 1987. kopj veselību
UZBRUCĒJI
U Ģirts Ankipāns 1975.
U Armands Bērziņš 1983. try-out
U Roberts Bukarts 1990.
U Mārtiņš Cipulis 1980. noslēgts “īstais” līgums
U Andris Džeriņš 1988.
U Mārtiņš Karsums 1986.
U Niclas Lucenius 1989.
U Gints Meija 1987.
U Björn Melin 1981.
U Aleksandrs Ņiživijs 1976.
U Ainars Podziņš 1992. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
U Miķelis Rēdlihs 1984.
U Jānis Sprukts 1982.
U Juris Štāls 1982.
U Fredrik Warg 1979.
 

dalību Dinamo 2011. g. vasaras nometnē pārtraukuši (uz 2011-08-13):

ampl.

Vārds

dz.

Komentāri

U Kaspars Daugaviņš 1988. līgums ar Ottawa Senators
V Nauris Enkuzens 1989.
U Miks Indrašis 1990. pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U Artūrs Ozoliņš 1988.
U Kristiāns Pelšs 1992.
A Mārtiņš Porejs 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
A Ēriks Ševčenko 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U Juris Upītis 1991. pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs

P.S. Roberta Jekimova (1989.) “pievienošanās” Rīgas Dinamo ar try-out ir bijusi vai nu kāda Krievijas žurnālista pārklausīšanās, vai – Dinamo ģenerālmenedžera Normunda Sējēja pārteikšanās…

[pirmais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Bobruiskas Šiņņik 2010. gada 12. decembrī Baltkrievijas ekstralīgas regulārā čempionāta ietvaros; foto autors: Aigars Prūsis. otrajā attēlā Ronalds Petrovickis 2008./2009. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

“hokeja līmenis Austrijā varbūt nav tik augsts, bet hokeja saimniecība tur ir sakārtota un pārdomāta”

Posted by petrovich27 uz 2011/07/02

TUVPLĀNĀ: Zintis Nauris Zuševics

17 gados hokejistam “īstā” karjera, medaļas, kausi un gredzeni vēl ir priekšā. taču jau tagad top svarīgi secinājumi, tiek krāta neatsverama pieredze un sasktītas perspektīvas. Zintis Nauris Zuševics pieredzes krāšanai un stiprināšanai jau ir 2 sezonas aizvadījis Austrijas kluba Moser Medical Graz 99ers sistēmā, cīnoties Austrijas jauniešu un junioru līgās, kā arī jau pieaugušo līmenī – Graz 99ers II komandā Slohokej līgā, kas vieno Slovēnijas, Horvātijas, Austrijas un Serbijas klubus.

Zintis Nauris Zuševics atbild uz jautājumiem par jauniešu un junioru hokeju Austrijā,  par Slohokej līgas stiprumiem un vājumiem, par spēlēšanu kopā ar vecākiem hokejistiem un pārorientēšanos uz pieaugušo hokeju, par dalību un sniegumu Latvijas jauniešu izlasēs.

izziņai: Zintis Nauris Zuševics

  • dzimis 1994. gada 7. martā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 186 cm; 78 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Moser Medical Graz 99ers II (Graz 99ers II) sastāvā Slohokej līgā, Graz 99ers U-17 jauniešu komandā Austrijas U-17 līgā
  • iepriekšējās sezonas: Graz 99ers II; Graz 99ers komandas Austrijas U-17 līgā un  Super Junior League; SK Rīga-94 (2008./2009.)
  • Austrijas U-17 līgas rezultatīvākais hokejists 2010./2011. g. sezonā
  • Latvijas U-17 izlases dalībnieks 2011. gada Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
  • pirmais treneris: Ģirts Ūdris

JAUTĀJUMI / ATBILDES

kā Tu nonāci līdz atziņai, ka jādodas spēlēt hokeju ārpus Latvijas? un kāpēc izvēle “krita uz” Austriju un tieši uz Grācas klubu – Moser Medical Graz 99ers (arī EC Graz 99ers)?

Nauris Zintis Zuševics: Biju jau nolēmis, ka nespēlēšu Latvijā, meklēju, kur varētu doties, un saņēmu piedāvājumu no Grācas – Haralds Vasiļjevs meklēja papildinājumu savam klubam.

94 World Selects turnīrā, kas norisinājās 2009. g. aprīlī Rīgā, cīnījies Latvian Selects 94 komandas sastāvā, un Tavas komandas jaudīgākā uzvara “iegadījās” tieši pret Austrijas komandu (Austrian National Team), kuru pieveicāt ar 7:0. vai tas neradīja pamatu “viedoklim”, ka hokeja līmenis Austrijā ir “nekas īpašs”?

Nepavisam; pēc vienas spēles nevar spriest par hokeja līmeni valstī. Tad, kad piedalījos šajā turnīrā, nemaz nezināju, ka turpināšu savas gaitas tieši Austrijā. Hokeja līmenis Austrijā varbūt nav tik augsts, bet hokeja saimniecība tur ir sakārtota un pārdomāta.

no šīs pašas Latvian Selects 94 komandas daļa cīņubiedru ir devušies dažādos virzienos – Ziemeļamerika, Zviedrija, Krievija, daži palikuši SK Rīga komandās, cīnoties Baltkrievijas un Latvijas čempionātos. kāda, Tavuprāt, ir Austrijas hokeja priekšrocība, salīdzinot, piemēram, ar Zviedriju vai to pašu Baltkrieviju? kādi varētu būt mīnusi spēlēšanai Austrijā?

Priekšrocība ir tāda, ka spēlēju pie sava vecuma un arī pie pieaugušajiem, kur līmenis ir diezgan labs, un sezonā ir diezgan daudz spēļu. Mīnuss ir tas, ka Austrijā hokejs nav starp vadošajiem sporta veidiem un [tam] nav diezgan liela popularitāte.

savā pirmajā Austrijas sezonā (2009./2010.) nonāci Graz 99ers II komandā – fārmklubā, kurš cīnījās draudzīgajā Slovēnijas līgā Slohokey (Slohokej liga članov), kur Tev fiksēta dalība 14 spēlēs un iekrāti 2 punkti (1+1). vai savā pirmajā “importa” sezonā sanāca uzspēlēt arī Austrijas U-17 līgā? kā kopumā vērtē savu leģionāra gaitu sākumu? kā vispār iejuties leģionāra gaitās?

Jā, jau pirmajā sezonā arī spēlēju U-17 līgā, nospēlēju 20 spēles, biju otrais rezultatīvākais spēlētājs – guvu 34+30 punktus. Pirmo sezonu vērtēju kā izdevušos, ātri spēju iejusties komandā, komandas biedri bija ļoti laipni, draudzīgi un ātri vien pieņēma savā komandā, un arī palīdzēja iejusties tas, ka treneris bija latvietis.

Slohokej līgā 2009./2010. g. sezonā 10 komandu konkurencē vienīgā Austrijas komanda – Graz 99ers II nostartēja švaki – 27 spēlēs 15 punkti un 9. vieta ar palikšanu ārpus play off. sliktāk bija veicies tikai vienīgajai līgas komandai no Horvātijas – Mladost no Zagrebas (KHL Mladost Zagreb), kas 27 spēlēs “sakrāja” 6 punktus. kāds bija Grācas fārmkluba uzstādījums un kādi ir iemesli komandas salīdzinoši vājam sniegumam?

Tā komandai bija pirmā sezona šajā līgā, un uzstādījuma nebija. Komanda gados bija ļoti jauna, sastāvēja no junioru vecuma spēlētājiem; un tas arī ir iemesls komandas vājajam sniegumam.

kopumā Slohokej līga vieno 7 komandas Slovēnijā un pa vienai no 3 valstīm – Austrijas, Horvātijas, Serbijas. vai šī “internacionāle” nesarežģī saprašanos un spēlēšanu? vai “dienvidslāviskā” mentalitāte neliek sevi manīt?

Kāpēc lai sabojātu saprašanos? Visi taču spēlē vienu spēli. Vienīgi Horvātija un Serbija atšķiras ar to, ka halles un apstākļi ir diezgan slikti. Bet komanda no Serbijas ir ļoti spēcīga un ir vadoša līgā.

[piebilde: Serbijas komanda Slohokej līgā – Belgradas HK Partizan 2010./2011. g. sezonā kļuva par līgas čempioni, play off finālā pieveicot regulārās sezonas līderi – Ļubļanas HDD Tilia Olimpija II vienību.]

2009./2010. g. sezonā Tev fiksēta dalība arī Graz 99ers komandā Super Junior League čempionātā, kas funkcionēja austriešu reģionālās federācijas Kärntner Eishockeyverband (KEHV) paspārnē, kur darbojas virkne līgu, tostarp arī daudz jauniešu-junioru līgu. kas tā Super Junior League bija par līgu, kāds bija vecuma limits, kāds bija tās līmenis, piemēram, salīdzinot ar Austrijas U-17 līgu vai Slohokej līgu?

Austrijā noteikumi un līgas mainās ļoti bieži; līga pastāvēja tikai dažus gadus. Spēlēt tur varēja līdz 21 gada vecumam, un līmenis bija pietiekoši spēcīgs. Daudz labāks par U-17, bet ne tik spēcīgs, kā Slohokej līgā, jo tomēr tā [Super Junior League] bija junioru līga.

Super Junior League čempionātā 2009./2010. g. sezonā spēlēja 6 junioru-jauniešu komandas: 4 no Austrijas , pa vienai no Slovēnijas un Horvātijas. šo komandu konkurencē Tava komanda ieņēma 1. vietu. cik vērtīga bija komandas un Tava dalība šajā čempionātā? ko no tā guvi pats sev?

Komandas bija ļoti līdzīgas, un tā pirmā vieta nāca grūtā cīņā. Biju viens no jaunākajiem spēlētājiem, un tā bija ļoti laba pieredze, jo tā bija pirmā sezona, kad jāspēlē pret pāris gadus vecākiem spēlētājiem. Komandai vienmēr šīs līgas ir vērtīgas, ir vairāk spēļu sezonā un pieredze pret jauniem pretiniekiem.

[piebilde: 2009./2010. g. sezonā Super Junior League čempionātā 4 Austrijas komandas bija – Graz 99ers; Zalcburgas Red Bull; EC VSV U/20 (EC Villacher SV); KAC U/20 (EC KAC jeb Klagenfurter Athletiksport Club), Slovēniju pārstāvēja – HK Triglav Kranj, Horvātiju – KHL Medvescak Zagreb attiecīgo vecumu komandas.]

Graz 99ers komandai Super Junior League čempionātā 2009./2010. g. sezonā fiksētas 18 spēles; cik spēļu Tev bija nepieciešams, lai sakrātu 15 punktus (5+10), 29 soda minūtes un kļūtu par līgas 6.-to rezultatīvāko spēlētāju, kā to norāda KEHV statistikas uzskaite? vai tā statistikas uzskaite vispār ir precīza? piemēram, turpat rezultativitātes tabulā vēlreiz parādās Tavs vārds, bet nu jau tikai ar 1 rezultatīvu piespēli…

Es nospēlēju 15 spēles tajā līgā. Statistika ir patiesa, biju sakrājis 15 punktus; droši vien tā kļūda ar vienu punktu ir radusies, jo nepareizi ierakstīts mans vārds vai uzvārds spēles protokolā.

jāpiebilst, ka par Tevi rezultatīvāki bija vecāki spēlētāji, kas dzimuši 1989. – 1993. gados, bet neviens Tavs vienaudzis (1994.). kā bija spēlēt kopā ar būtiski vecākiem hokejistiem? un kā Tu vērtē savu pirmo Austrijas sezonu (2009./2010.) un savu sniegumu tās gaitā?

Ar vecākiem spēlētājiem spēlēt, protams, ir vieglāk – ātrāka domāšana, precīzākas piespēles, lielāks ātrums; un tas arī palīdzēja man tikt pie tik daudziem punktiem. Arī treneri jau no sezonas sākuma uzticējās man un ļāva spēlēt ļoti lielu spēles laiku. Vērtēju savu pirmo sezonu ārzemēs kā izdevušos, spēju ātri iejusties komandā un arī labi spēlēju sezonas gaitā. Varēja, protams, būt labāk, bet visu uzreiz nevar vēlēties.

2010. gada pavasarī notiekošajā Riga Cup 2010 jauniešu hokeja turnīrā U-16 “līmenī” uzspēlēji HS Rīga sastāvā. biji nosaukts par savas komandas labāko spēlētāju šajā turnīrā. vai, Tavuprāt, šādi pavasara turnīri ir vērtīgi? kāpēc?

Pēc sezonas negribas uzreiz iet atpūtā un neko nedarīt. Jebkurā turnīrā tu gūsti kādu pieredzi, ar katru spēli tu kaut ko iegūsti; tāpēc vienmēr, ja man ir iespēja, piedalos šādos turnīros.

Riga Cup 2010 turnīra U-16 vecuma B apakšgrupā HS Rīga “komplekts” ieņēma 2. vietu, bet visā U-16 līmenī kopumā – 3. vietu. pārliecinoši sasitāt savas apakšgrupas somus – HPK (ar 7:0) un Laser H.T. (5:0), arī somu TuWe komandu uzvarējāt (6:3). pieveicāt arī Jelgavas LSS (3:2), bet piekāpties nācās Norvēģijas Manglerud Star (1:2) un Igaunijas H.C. Unistars (2:3). kāds, Tavuprāt, ir Latvijas jauniešu hokeja līmenis, salīdzinot ar Somiju, Norvēģiju, Igauniju?

Pēc tāda turnīra to nevar spriest, jo no katras valsts atbrauc dažāda līmeņa komandas un ne vienmēr atbrauc valsts labākās komandas. No pieredzes spriežot, Somijas hokeja līmenis ir ļoti augsts, un Norvēģijā ar katru gadu arī hokeja līmenis progresē. Par Igauniju gan nemācēšu teikt.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā atkal biji Graz 99ers fārmklubā, kas šajā sezonā spēlēja ne tikai Slohokej līgā, bet arī Austrijas 3.-ajā stiprākajā līgā – Oberliga. abās līgās Graz 99ers II komanda (dažkārt saukta arī Graz 99ers Junior) “kapāja” ļoti līdzīgā sastāvā, bet Tavs vārds fiksējas Slohokej līgas spēlēs, bet Oberligā – nē. kādēļ nespēlēji Oberliga spēlēs? iemesls ir tas, ka biji viens no jaunākajiem komandā un Austrijas 3. līgā tomēr dominēja tie, kas arī junioru vecumu (U-20) pārauguši?

Nespēlēju Oberlīgā, jo par katru ārzemnieku, kas piedalās Oberliga, klubam bija jāmaksā ļoti liela dalības maksa, un klubs no tā atteicās.

2010./2011. g. sezonā Graz 99ers II komandas sastāvā Slohokej līgā Tev fiksētas 16 spēles, 8 punkti (2+6) un 12 soda minūtes. “cipari” uzlabojās arī komandai – 27 punkti 27 spēlēs, 7. vieta (no 10) un dalība play off-ā. kas šajā sezonā bija mainījies komandas un Tavā sniegumā, atšķirībā no iepriekšējās sezonas?

Komandai, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, sastāvs bija uzlabojies, un komanda arī bija guvusi pieredzi no iepriekšējās sezonas. Arī es jau biju apradis ar pieaugušo hokeju, un mans sniegums uzlabojās, jo biju guvis pieredzi pirmajā sezonā šajā līgā.

savukārt Austrijas Oberliga čempionātā Graz 99ers II uzvarēja, izcīnot “laurus” izslēgšanas spēlēs, kurās “ienāca” kā regulārā čempionāta 3. vietas komanda. lai arī Oberliga-s pieredzes Tev nav, tomēr – kā Tu vērtē Slohokej līmeni salīdzinājumā ar Oberliga?

Protams, ka šīs līgas nevar salīdzināt; Slohokej līmenis ir krietni augstāks par Oberliga. Piemēram, [Graz 99ers] sastāvs šajās abās līgās bija vienāds, un Slohokej līgā komanda ar to pašu sastāvu bija 7. vietā, bet Oberligā uzvarēja. Līmenis Oberliga un ir zemāks par Slohokej.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā visvairāk laika Tev nācās aizvadīt galvenajā Austrijas U-17 līgā Graz 99ers / Ausb. – Team Graz komandā, kura 13 vienību konkurencē izcīnīja 4. vietu. kas bija Tava pārstāvētā komanda – tā bija vairāku “lielo” klubu “kopražojums”? varbūt tajā ar saviem jauniešiem piedalījās cits Grācas klubs – ATSE Graz, kas startē Austrijas 2. stiprākajā līgā = Nationalliga? ko nozīmē tā “aste” nosaukumā – “Ausb. – Team Graz”?

Tā bija Graz 99ers jauniešu komanda bez citu klubu spēlētājiem. Es nevaru atbildēt, ko tas nozīmē. ATSE Graz ir pavisam cits klubs, un ar to mūsu klubam nav saistību.

savukārt Tu biji šīs sezonas visas Austrijas U-17 līgas rezultatīvākais spēlētājs – 31 spēlē sakolekcionēji 119 rezultativitātes punktu (55+64), no tuvākā sekotāja – komandas biedra Marco Schörkmayer atraujoties pamatīgi (viņam 79 punkti 32 spēlēs). kā Tu pats vērtē savu sniegumu? Tu biji ļoti labs vai Austrijas U-17 līgas līmenis varētu būt labāks, vai abi apgalvojumi atbilst īstenībai?

Abi apgalvojumi ir patiesi; bija spēles, kad vispār negūstu punktus, un bija spēles, kad uzvaram ar lielu vārtu starpību. Bija pretinieki, pret kuriem spēlēt bija ļoti grūti, bet bija arī vājākas komandas.

aizvadītajā sezonā Graz 99ers sistēmā ienāca vēl viens hokejists no Latvijas – Matīss Gelažis (1994.), ar kuru kopā cīnījies gan Slohokey, gan U-17 līgas “kaujas laukos”. vai sapratāties vislabāk laukumā un ārpus laukuma? vai Tavs komforts komandā ar vēl viena latvieša ierašanos uzlabojās?

Protams, ja komandā ārzemēs ir vēl viens latvietis, ir vieglāk, tas palīdz. Labi sapratāmies gan uz laukuma, gan ārpus tā. Ārpus laukuma lielāko laiku pavadīju ar viņu.

starp citu, šajā pašā Austrijas U-17 līgā uzspēlēja arī cits latvietis – Reinis Skorovs (dz. 1996.), kurš cīnījās L.A. Stars 2 komandā un iepriekš bija skolojies arī EHC München jauniešu sistēmā. vai uzturēji kontaktus arī ar viņu? vai Austrijā latvieši turas kopā, ja ir tāda iespēja? vai tomēr katrs par sevi, katrs pats savas laimes kalējs?

Katrs pats par sevi… Ar šo latvieti, kas bija citā komandā, vispār neesmu kontaktējies. Un vismaz mūsu pilsētā par kādiem citiem latviešiem vispār nav ziņu, tur neviens neturas kopā.

2010./2011. g. sezonas vidū nonāci Latvijas U-17 un U-18 izlašu “treniņnometnēs”, abu izlašu sastāvā decembrī aizvadot pārbaudes spēles. Latvijas U-18 izlases sastāvā Minskas turnīrā Tev fiksētas 3 spēles bez rezultativitātes punktiem, bet Latvijas U-17 izlases sastāvā divās pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-17 izlasi “salasīji” jau 2 punktus (1+1). kā pats vērtē savu sniegumu izlašu pārbaudes spēlēs? ar ko šīs spēles bija savādākas par ikdienu Graz 99ers komandās?

Spēles vērtēju kā izdevušās. Uzskatu, ka nospēlēju normāli; protams, ir grūti atbraukt uz Latviju, notrenēties vienu treniņu, un tev jau jāspēlē ar jauniem partneriem, ir jāspēj ātrāk saspēlēties. Tas ir grūti, un tāpēc sniegums varbūt nebija tas labākais.

jau 2011. gada februārī Latvijas U-17 izlases sastāvā piedalījies Eiropas jaunatnes olimpiskajā ziemas festivālā. ar ko Tev šis turnīrs bija svarīgs? kā vērtē savu un komandas sniegumu? par 5. vietu Eiropā bijāt gandarīti?

Mans sniegums bija ļoti slikts. Pirms turnīra saslimu un izlaidu visu sagatavošanās procesu, aizbraucu negatavs un nospēlēju arī diezgan slikti, un tāpēc turnīrs bija neizdevies. Ja skatās, ka turnīrā bija tikai 6 komandas, tad nezinu, vai īpaši bija jābūt gandarītiem par 5. vietu.

kādas Tu saskati savas iespējas Graz 99ers kluba sistēmā? un kādi ir Tavi plāni attiecībā uz hokejista gaitām Austrijā? vai Tevi “nepievelk” Graz 99ers galvenā komanda, kas startē Austrijas jaudīgākajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kas, savukārt, vieno stiprākos Austrijas klubus, kā arī 2 hokeja “flagmaņus” no Slovēnijas un pa vienam – no Ungārijas, Horvātijas? no nākamās sezonas EBEL plāno pievienoties čehu 2.-ās stiprākās līgas klubs Orli no Znojmo.

Es vēl nezinu, vai turpināšu spēlēt Austrijā; tāpēc pāragri spriest par saviem plāniem Austrijā. Protams, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk spēlēt lielajā Graz 99ers komandā.

vēl 2008./2009. g. sezonā spēlēji SK Rīga-94 komandā. tagad daļa no tiem, kuri palika SK Rīga sistēmā, pamatoti plāno iekļūt gan HK Rīga sastāvā MHL “pamatčempionātā”, gan arī jaunveidotajā HK Rīga “otrajā komandā”, kuru izsludināja par U-18 vecuma “bāzi”, MHL B grupā. ir plānota arī Prizma komandas “palaišana” MHL otrajā līmenī. vai neesi izskatījis iespēju “nākt atpakaļ” Latvijā un mēģināt iekļūt kādā no MHL vienībām? kāpēc jā/nē?

Nesaistu savu nākotni ar Latviju; nesaku, ka te līmenis ir slikts, vienkārši savu nākotni saskatu ārzemēs.

kādi kopumā ir Tavi plāni saistībā ar hokeju 3-5 gadu griezumā?

Ātrāk pāraugt juniora hokeju un pēc iespējas ātrāk pāriet uz pieaugušo hokeju. Cerams, ka man tas izdosies, un spēšu tikt kādā laba līmeņa pieaugušo komandā un tajā nostiprināties 3 – 5 gadu laikā.

lai veicas!

[pirmā fotoattēla avots: graz-99ers.at. otrais foto no Zinta Naura Zuševica personīgā arhīva. trešais fotoattēls fiksēts Latvijas U-17 izlases spēlē pret Baltkrievijas U-17 izlasi 2010. gada 28. decembrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

lasāmvielai & izziņām:

  • Zinta Naura Zuševica statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com (nav norādīta dalība Graz 99ers jauniešu komandās), lhf.lv, eurohockey.com (nav fiksēta dalība U komandās)
  • Graz 99ers II spēlētāju statistika Slohokej līgā 2010./2011. g. sezonā – slohokej.net, eurohockey.com (Z. N. Zuševics norādīts kā aizsargs)
  • Riga Cup 2010 turnīra U-16 grupas spēļu rezultāti, turnīra tabula, ieņemtās vietas un komandu labākie spēlētāji (HS Rīga labākais spēlētājs: Zintis Nauris Zuševics) – eitc-tournaments.com
  • Latvian Selects 94 komandas spēlētāju rezultativitāte 94 World Selects turnīrā Rīgā (2009. g. aprīlī) – pointstreak.com
  • Slohokej līgas 2010./2011. g. regulārā čempionāta tabula – slohokej.net
  • Austrijas U-17 līgas aktuālā tabula (Graz 99ers 4. vietā 2010./2011. g. sezonā) – eishockey.at
  • Austrijas U-17 līgas spēlētāju aktuālās statistikas kopsavilkums (2010./2011. g. sezonā Z. N. Zuševics ir rezultatīvākais visā līgā: 55+64 punkti un 86 soda minūtes 31-ā spēlē; statistikā summētas čempionāta dažādu posmu spēles: pamatsacīkstes; spēles par 1.-6. vietu; play off) – eishockey.at
  • Graz 99ers spēlētāju statistika Austrijas U-17 līgā – eishockey.at
  • Super Junior League 2009./2010. g. sezonas turnīra tabula – kehv.at
  • Super Junior League spēlētāju rezultativitāte 2009./2010. g. sezonā – kehv.at
  • Austrijas hokeja līgu lapa – eishockey.at
  • Moser Medical Graz 99ers mājaslapa – graz-99ers.at
  • Karintijas hokeja organizācijas (Kärntner Eishockeyverband; KEHV) un tās līgu web lapa – kehv.at
  • 2010./2011. g. Austrijas līgu statistikas arhivējums – eishockey.at
  • Latvijas U-17 izlases spēlētāju statistika 2011. gada Eiropas jauniešu olimpiskajā ziemas festivālā: tepat
  • Latvijas U-17 izlases spēlētāju statistika divās pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-17 izlasi (2010. gada decembrī): tepat
  • Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika Minskas turnīrā (2010. gada decembrī): tepat

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

KHL paplašināšanas sapņi & reālijas. 2011./2012.

Posted by petrovich27 uz 2011/03/21

KHL vadība no kļūdām mācās daļēji. tā vismaz pagaidām izskatās attiecībā uz KHL paplašināšanas izsludināšanu. ja iepriekšējās sezonās tika vērienīgi un oficiāli ieziņots par plāniem attiecībā uz Zviedrijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā vai Ukrainā bāzētu klubu “iejūgšanu” KHL pajūgā, tad tagad skaļu oficiālu paziņojumu nav. tas gan nenozīmē, ka KHL “nerok” šajā virzienā vai klubiem nebūtu intereses. paziņojumi ir salīdzinoši klusāki un tikai nedaudz skaļāki par ierindas baumām. tomēr arī ar šiem pieticīgajiem minējumiem saceļas “vētras ūdens glāzē”… laiku pa laikam KHL amatpersonas turpina pārsteigt ar savām vīzijām KHL paplašināšanas kontekstā. bet tas notiek tēmu lokā “starp citu”. tiek cilātas dažādas jaunpienācēju “kandidatūras”, bet kamēr nebūs par 99% skaidra šo komandu uzņemšana KHL apritē, tikmēr KHL centīsies atturēties no oficiālām “uzņemšanas svinībām”. jo vēl nesenā atmiņā ir izgāšanās ar Popradas “lauvām” – nācās pat oficiāli izsludināto kalendāru mainīt… interesanti, ka KHL vadoņi 99% līmenī ir jau nosaukuši to pašu Popradas Lev.

baltkrievi grib vēl?

kā viens no reālistiskākajiem KHL jaunpienācējiem tiek nosaukts Minskas Junost klubs, kuram faktiski ir visi racionālie priekšnoteikumi un kura vadībai ir vēlme attīstīties tieši KHL virzienā. kluba vadībai šķiet, ka Baltkrievijā pēdējos gados komanda ir “paņēmusi” visu, ko varēja paņemt – tam apliecinājums šīs valsts 5 čempionu tituli (2004., 2005., 2006., 2009., 2010.), neskaitot ne-zelta medaļas un Baltkrievijas kausus. Junost galvenā komanda startē Baltkrievijas ekstralīgā, jauniešu komanda jau aizvadījusi vienu sezonu MHL-ā, fārmklubs Juņior (Minska) startē Baltkrievijas Augstākajā līgā (otrajā stiprākajā). bet tā ir tikai redzamākā daļa; Junost “aisbergam” ir arī sporta skolas sistēma (SDJuŠOR Junost-Minsk), kuras komandas cīnās Baltkrievijas Junioru līgā un Baltkrievijas Jauniešu līgas dažādajās vecuma grupās. Junost rīcībā ir pilnīga hokeja “piramīda” un šīs komandas iekļaušanās KHL-ā būtu pat salīdzinoši likumsakarīga.

taču ir viens bet – cik pretimnākoša vai šķēršļota būs Baltkrievijas Hokeja federācijas nostāja. pagaidām federācijas “poza” vēl līdz galam nav skaidra, bet virkne Baltkrievijas hokeja speciālistu klabina “trauksmes zvanu”, norādot, ka Junost aiziešana uz KHL būs ieguldījums Baltkrievijas ekstralīgas degradācijā, līmeņa zaudēšanā. Junost ģenerāldirektors Sergejs Soloņecs gan sola, ja klubs tiek uzņemts KHL, tad Baltkrievijas ekstralīgā tiek saglabāta Junost otrā komanda – fārmklubs. oponentus šis solījums gan nemierina. Baltkrievijas hokeja federācijai ir iespēja demonstrēt “sava tirgus” aizsardzību, liekot šķēršļus kluba dalībai KHL-ā. taču ir intereses un viedokļi, ka Baltkrievijas hokejam nāktu par labu arī otras vienības iestartēšana KHL-ā, kādēļ arī pastāv liela iespējamība, ka federācija tomēr šķēršļus neliks. lai arī kā Baltkrievijas hokeja saimnieki risinās savas iekšlietas, Junost iespējas un nodomu nopietnība esot pamatīgāka nekā pirms gada bija vēl vienam Baltkrievijas hokeja klubam – HK Gomeļ, kas publiskoja savas vēlmes pievienoties KHL-am.

Krievijas hokeja tīrradņi

Tjumeņas Rubin, kas iepriekš saucās Gazovik un šo “gāzveidīgo” nosaukumu atdeva savai MHL vienībai, joprojām nav atmetuši ideju par startēšanu KHL-ā. jau pirms gada Tjumeņas komanda (tolaik Gazovik) “pieteicās” uz KHL, taču uzņemta netika, jo nespēja izpildīt KHL tehniskās prasības. pagaidām galvenā problēma – KHL prasībām atbilstošas hokeja arēnas trūkums. sportiskā ziņā Tjumeņas komanda gan būtu pelnījusi būt starp jaunpienācējiem, ja Kontinentālā hokeja līga tiek paplašināta no Krievijas “rezervēm”. 2010./2011. g. sezonā Rubin jau ir kļuvis par VHL regulārās sezonas uzvarētāju. pašreiz Tjumeņas komanda cīnās VHL izslēgšanas spēlēs – 1. kārtā (Austrumu konferences ceturtdaļfinālā) ar 3-1 sērijā ir pieveikta Sputņik vienība, bet 2. kārtā (konferences pusfinālā) Rubin ar 2-0 sērijā ir vadībā pret Jermak.

Rubin iekļaušanās KHL-ā varētu notikt, nesagaidot gatavu jaunu arēnu. jo KHL vadība esot apstiprinājusi Tjumeņas kluba saimniekiem, ka komandu varētu uzņemt KHL, ja jaunās hokeja arēnas būvniecība būs uzsākta. lai to varētu nodrošināt un apstiprināt Rubin nopietnos nodomus attiecībā uz KHL, klubam tiek meklēts papildu finansējums. cits stāsts, vai tjumeņieši iespēs “savākties” uz 2011./2012. g. sezonu, bet, ja tiek vērtēta KHL paplašināšanās perspektīva no Krievijas plašumiem, tad Tjumeņas Rubin ir reālistiskākā versija. līdzīgi, kā pirms sezonas Jugra. P.S. savu nodomu nopietnību KHL “ass” virzienā Tjumeņas Rubin ir tāpat kā Minskas Junost apliecinājuši, palaižot savu jauniešu komandu MHL līgā.

Popradas “lauvas” neliekas mierā?

Popradas Lev atšķirībā no citiem pērnajiem ne-Krievijas pretendentiem – “vētrām” un “budiveļņikiem” – noturīgus nodomus iestāties KHL-ā ir saglabājis arī pirms 2011./2012. g. sezonas. viens no KHL paplašināšanās politikas bīdītājiem – Aleksandrs Medvedevs – izdevumā sport.ru šodien (2011-03-21) šajā sakarā ir minējis 99% pārliecību par to, ka jau 2011./2012. g. sezonā Popradas klubs startēs KHL (“Процентов на 99 можно сказать, что в следующем сезоне в КХЛ появится словацкий «Попрад»,” tā oriģinālā). paziņojumi par Popradas Lev gan joprojām tiek uztverti rezervēti. gan tādēļ, ka pirms 2010./2011. g. sezonas jau bija nosvinēta Popradas kluba uzņemšana, kas tomēr beidzās ar neko. gan arī tādēļ, ka Medvedeva aktuālais paziņojums ir nācis intervijā cita starpā un kopā ar citiem paplašināšanas kandidātiem, kuru dalība KHL-ā tomēr nav viennozīmīga un ir citu saistīto pušu apšaubīta…

taču par labu Lev kandidatūrai “runā” šī projekta noturība un fakts, ka projekts nav aizgājis “aizmirstībā”. Lev projekta organizatoru nodomus apliecina arī centieni MHL virzienā. MHL-ā jau oficiāli ir uzņemta komanda no Popradas – “Tatru vilki” (Tatranski Vlci), kas MHL oficiālajos jaunumos tiek pozicionēta kā topošās Lev sistēmas jauniešu komanda.

cita starpā, ja pirms 2010./2011. g. sezonas par kavēkli “ielaist” Lev KHL-ā tika minēta Slovākijas hokeja federācijas nostāja, tad tagad tas esot atrisināts. jau 2010. gada rudenī Slovākijas hokeja federācija nosūtīja Krievijas hokeja federācijai oficiālu atzinumu, ka neiebilst Lev dalībai KHL-ā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tas noticis pēc tam, kad Lev oficiāli iestājies Slovākijas hokeja federācijā. visu šo faktu autentiskumu izdevumam sovsport.ru apliecinājis Slovākijas hokeja federācijas preses atašejs Peters Dobiašs. piebilde: rudens “versijās” izskanēja uzstādījums, ka Popradā līdzās KHL vienībai tiktu saglabāta arī komanda, kas startē Slovākijas ekstralīgā. jādomā, ka KHL vadība centīsies nepalaist garām iespēju reabilitēties par pagājušā gada “garāmšāvienu”, un 2011./2012. g. sezonā ir lielas iespējas KHL sastāvā ieraudzīt Popradas vienību.

Vācija grib KHL vai otrādi?

KHL paplašināšanas “vācu versijas” brīžam parādās un vēl ātrāk pazūd. baumas un pus-baumas par kāda Vācijas kluba iespējamo vai neiespējamo pievienošanos KHL-am klejoja jau pirms 2010./2011. g. sezonas. tagad pēdējais aktuālais Vācijas “kandidāta” nosaukums ir IceFighters Leipzig, kas cīnās Vācijas Oberliga – šīs valsts 3.-ajā stiprākajā līgā. vācu Oberliga vieno 38 komandas, kas sadalītas 4 reģionālajās grupās. un Leipcigas IceFighters Vācijas Oberliga-s Austrumu grupā šosezon ieņēma 8. vietu 9 komandu konkurencē…

skaidru ziņu par Leipcigas kluba un KHL “attiecību” pakāpi nav, bet abu pušu sarunas esot bijušas. Krievijas mediji jau ir pamanījušies salīdzinoši pieticīgajai ziņai salikt virsrakstus kā “Vācijas klubs prasās uz KHL” un izpušķot ar papildu frāzēm, kas, acīmredzot, nāk no “drošiem avotiem”. viens no tēmas “locījumiem” medijos ir tāds, ka IceFighters klubu grib nopirkt Krievijas investori.

nesagaidot, kā beigsies vai nebeigsies eposs ar IceFighters Leipzig dalību, ir skaidrs, ka KHL paplašinātāji taustās Vācijas virzienā, meklējot faktisku un/vai juridisku bāzi. šosezon vēl nesen “uzpeldēja” informācija, ka Krievijas investori izskatījuši iespēju ieguldīties vienā no Vācijas stiprākās līgas (DEL = Deutsche Eishockey Liga) līdervienībām Hannover Scorpions. tāpat tika variētas tēmas par to, ka interese par “skorpioniem” bijusi saistībā ar KHL paplašināšanas idejām. agrāk līdzīgi tika cilāti DEL klubu Eisbären Berlin un Kölner Haie nosaukumi, bet vairāk par “nosaukumu cilāšanu” nekas nesanāca.

vācu hokeja federācijas nostāja DEL “izkomplektēšanas” lietā ir skaidra – federācija centīsies to nepieļaut. pagaidām gan nav tiražēts Vācijas hokeja saimnieku viedoklis par Krievijas investīciju un KHL ielaišanu Vācijas “otrajā un trešajā līmenī”. jādomā, ka KHL paplašināšanas aktivitātes Vācijas virzienā ir ilgtermiņa projekts, kura rezultātu tik ātri ieraudzīt var nesanākt. būs pārsteigums, ja Vācijas klubs tuvākajās sezonās nonāks KHL sastāvā. taču nevar aizmirst, ka ar naudu var panākt ļoti daudz.

KHL hokeja eksotika?

Milānas kluba (Itālija) uzņemšana KHL ir absolūts 2010./2011. g. sezonas “hīts”. KHL līdz oficiāliem paziņojumiem par šo tēmu “nenolaidās”, taču KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pa retam, bet visas sezonas garumā pieminēja Milānas kluba dalību KHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas. interesanti, ka jau oktobrī un novembrī Medvedevs jau bijis pārliecināts par Milānā bāzēta kluba dalību Kontinentālajā Hokeja Līgā. bet šī gada martā Aleksandrs Medvedevs teic, ka Itālijas klubs “ir tuvu” KHL-am…

pagaidām nav publiskota informācija par Milānas kluba “saknēm” – cik ļoti jauno projektu paredzēts vai nav paredzēts saistīt ar līdzšinējo Milānas hokeja dzīvi un komandu Hockey Milano Rossoblu, kas startē Itālijas 2.-ajā stiprākajā līgā – Serie A2. starp citu, Hockey Milano Rossoblu regulāro sezonu ir noslēgusi 4. vietā (9 komandu konkurencē) un play off-ā ir pārvarējusi ceturtdaļfinālu.

virkne hokeja apskatnieku un komentētāju KHL Itālijas “variantu” ir nodēvējuši par šīs sezonas KHL pasakām, pēc nopietnības šos nodomus ierindojot tajā pašā kategorijā, kur Viļņas un Kijevas komandas, kuras, kā zināms, tika skaļi iztirzātas KHL kontekstā, bet netika uzņemtas līgā. taču no KHL amatpersonāža Aleksandra Medvedeva paustajiem vārdiem ir skaidrs, ka KHL “iekš” Eiropas nenāk pa parādes durvīm, pa kurām hokeja lielvalstu federācijas “krievu līgu” nelaiž. KHL Eiropā kāpj pa logiem, caur pagrabstāviem – kustību sākumā virzot ne uz lielvalstīm, ne uz stiprākajām līgām un vairumā gadījumu – ne uz stiprākajām vienībām. iespējams, šī taktika pat ir pareizāka, ja uzstādījums ir paplašināšana. iespējams, pa sāndurvīm ir vieglāk tikt iekšā… pagaidām gan Milānas komandas dalība KHL ir biezā miglā “iepinusies” – nav nekādas konkrētas informācijas par projekta attīstību. tādēļ pagaidām paliek kategorijā “pasaka”. tiesa, izskatās, ka Medvedevs ļoti grib Itāliju KHL-ā redzēt…

KHL “somu fantāzijas”?

konkrēta “bumba” ir izrādījies KHL paplašināšanās kontekstā Medvedeva pieminētais Espoo Blues nosaukums. šaubu nav, Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) kluba iekļaušanās KHL-ā būtu nozīmīgs notikums un panākums; tomēr pagaidām tas izskatās vispasakainākais no visiem KHL amatpersonu nosauktajiem kandidātiem ar konkrētu nosaukumu. pasakainākais arī tādēļ, ka uzreiz pēc Medvedeva teiktā par šo tēmu tika aptaujāts Espoo Blues ģenerālmenedžeris Markuss Lindstrēms, kurš atbildējis ar zīmīgu frāzi: “Pirmo reizi par to dzirdu”. savukārt, Espoo Blues investors Jussi Solonoja jau nokomentēja, ka nākamsezon (2011./2012.) Blues turpinās spēlēt Somijas čempionātā.

Medvedevs bija pārteicies minot kluba nosaukumu? žurnālisti pārklausījās? Espoo Blues ģenerālmenedžeris nav informēts? kluba investors kaut ko slēpj? vai arī KHL vadoņi blefo? vai arī Medvedevs nav mācījies un joprojām saka “hop” vēl ilgi pirms lēciena? jāpiebilst, ka tieši Somijas kluba pieminēšana ir likusi daudziem apskatniekiem ar skepsi izturēties pret citiem Medvedeva minētajiem KHL paplašināšanās kandidātiem…

aizmirstā Horvātija?

2010./2011. g. sezonas gaitā KHL kandidātu sarakstā parādījās arī Horvātijas hokeja flagmaņa Medveščak Zagreb nosaukums. parādījās uz īsu brīdi un diezgan ātri pazuda. savas aktualitātes neilgajā posmā informācijas nebija daudz – parādījās Medveščak prezidenta Damira Gojanoviča apstiprinājums, ka ir bijušas sarunas ar KHL par iestāšanos līgā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tēmas attīstīšana pagaidām iesprūdusi. arī KHL oficiālās amatpersonas par Medveščak tuvumu vai tālumu līgai nav skaļi izteikušās.

bet tikmēr Medveščak Zagreb galvenā komanda startē Austrijas stiprākajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur 2010./2011. g. regulārajā čempionātā 10 komandu konkurencē ieņēma 8. vietu. savukārt Medveščak otrā komanda piedalās Horvātijas nacionālajā čempionātā, kur spēkiem mērās 4 vienības. uz kopējā hokeja lielvalstu/mazvalstu dalījuma fona Medveščak izskatās pat salīdzinoši mazāk fantastiska ideja attiecībā uz KHL. bet ne vairāk, vismaz pagaidām.

off-topic: interesanti, ka Medveščak pilnais nosaukums ir KHL Medveščak Zagreb. KHL abreviatūra šajā gadījumā nozīmē – klub hokeja na ledu.

tas vēl nav viss…

bez jau nosauktajām versijām par KHL paplašināšanos sezonas gaitā atkārtoti vai no jauna ir izcilāti dažādas amplitūdas nosaukumi, galvenokārt aprobežojoties ar valstu nosaukumiem. tas gan vairāk attiecas nevis uz reāliem projektiem un sarunām, bet uz vairāk vai mazāk spontānām idejām un globāliem desmitgažu “mērķējumiem”. gan no KHL, gan arī no dažu klubu puses.

atsevišķas komandas, galvenokārt postpadomju telpā, ir izvēlējušās KHL sev kā tuvāku vai tālāku mērķi. nav slikti, ka komandām ir uz ko tiekties. un iespējams tieši šiem klubiem KHL ir tuvāk, nekā  vairāk vai mazāk pasakainiem paziņojumiem par izplešanos Rietumeiropā vai Tālajos Austrumos. joprojām saistībā ar KHL laiku pa laikam tiek pieminēts atkalapvienotā Kriļja Sovetov kluba vārds. pagaidām “krilišku” galvenā komanda samierinās ar dalību VHL, bet jauniešu komanda spēlē MHL-ā. kontekstā ar KHL ir minēts arī Kazahstānas klubs Sariarka (Karaganda). turklāt, Sariarka nav vienīgais Kazahstānas klubs, kura vārds tiek aplūkots saistībā ar KHL.

pilnībā aizmirsta neesot Ukrainas kluba dalības ideja. pirms gada pilnā nopietnībā tika iestudēti “vingrinājumi” ap “dzīvības iedvešanu” jaunveidojamā Kijevas Budiveļņik komandā. klubs bija nonācis pat līdz sastāva komplektācijai, bet galvenais uzņemšanas atcelšanas iemesls – nosacījumu neizpildīšanās attiecībā uz arēnu. tomēr KHL amatpersonas tēmu “tur siltu” – Medvedevs zina teikt, ka Kijevas komanda KHL-ā varētu iekļauties pēc gada, t.i., 2012./2013. g. sezonā. viņš gan piemin nevis jaunveidojamo Budiveļņik, bet Kijevas Sokil, kas pēdējās sezonas startē Baltkrievijas ekstralīgā. varbūt Medvedevs atkal pārteicās?

kā vēl vienu KHL paplašināšanās kandidātu pirms aiznākamās (2012./2013. g.) sezonas Aleksandrs Medvedevs nosauc Bratislavas Slovan. atšķirībā no Popradas Lev, kas ir teorētiska komanda, HC Slovan Bratislava ir reāla vienība, kas startē Slovākijas stiprākajā līgā – Slovnaft Extraliga. šīs sezonas regulārajā čempionātā HC Slovan ir ierindojušies 4. vietā.

tiktāl salīdzinoši taustāmi kandidāti, bet ir vēl KHL amatpersonu sludinātā “Austrumu tēma”… kā potenciālās KHL klubu mājvietas ir nosauktas tādas eksotiskas valstis kā Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, kuras par hokeja “mazvalstīm” pat būtu grūti nosaukt. protams, par “godīgu samaksu” varētu winter classic noturēt tuksnesī, bet kam to vajag? salīdzinot ar “emirātiem”, pat reālistiski izklausās KHL direktoru padomes priekšsēdētāja Vjačeslava Fetisova stāstītais par KHL Tālo Austrumu divīzijas izveidi, iekļaujot hokeja komandas no Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas.

P.S. MHL nevelk garumā

savukārt, jaunatnes hokeja līga paplašināšanās jautājumus pirms nākamās sezonas jau ir nokārtojusi. marta sākumā MHL oficiāli izziņoja par 3 jaunu klubu uzņemšanu MHL-ā. runa ir par Lev jauniešu komandu – “Tatru vilkiem”, jauniešu komandu Kapitan no Stupino un Hantimansijskas Jugra jauniešu vienību. tiesa, zinot MHL nosacījumu maiņas un to operativitāti, tikpat labi jaunatnes līgā varētu ieraudzīt vēl kādu jaunu dalībnieku un neredzēt kādu līdzšinējo. turklāt MHL vadoņi spriež par MHL “otrās divīzijas” (otrā līmeņa līgas) ieviešanu jau no 2011./2012. g. sezonas. jaunā “apakšlīga” būšot paredzēta VHL un citu neatkarīgu hokeja klubu jauniešu komandām.

lasāmvielai:

Posted in hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 8 Comments »