Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?
Kopumā 8 pārbaudes spēlēs iztaustīti 26 uzbrucēji, 14 aizsargi un 6 vārtsargi. Izlases rīcībā vēl “skaitās” 31 spēlētājs, ieskaitot šopavasar izlases spēlēs “nepārbaudīto” Ronaldu Ķēniņu. Bet uz Minsku brauks tikai 25.
Ņiživijs kā rezultatīvākais
Protams, pārbaudes spēlēs, kur strāvo eksperimenti, statistika nav galvenais. Tomēr jāatzīmē, ka Bratislavas spēlēs rezultatīvākais ir bijis uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs ar 3 rezultatīvam piespēlēm. Ar 2 punktiem ir atzīmējies Mārtiņš Cipulis (1+1) un Andris Džeriņš (0+2). Jāpiebilst, ka Džeriņam ir labākais lietderības koeficients (+2) un mikromaču vārtu attiecība (2:0).
Interesanti, ka bēdīgākos ciparus ir sakrājis Zemgus Girgensons; viņam mikromaču vārtu attiecība ir 0:4 (!!!) un lietderības koeficients -2… Respektīvi, Girgensons bija laukumā četru vārtu zaudējumu (no 5) laikā pret slovākiem. Ar to pieticis, lai vispār šopavasar uzspēlējušo 26 uzbrucēju statistikas sarakstā ierindotos pēdējā (!) vietā. Tas gan ir “mājiens” statistiķiem, ka secinājumiem ar vienu-divām spēlēm ir par maz.
Kopumā Bratislavas spēlēs laukumā devās 14 uzbrucēju; mājās palikuši vēl četri uzbrukuma vīri – Koba Jass, Roberts Jekimovs, Ronalds Ķēniņš, Miķelis Rēdlihs. Attiecīgi no 18 uzbrucējiem jāatsijā četri puiši, jo tradicionālais uzbrucēju komplekts pasaules čempionātam ir 14.
Prognozēt galvenā trenera Teda Nolana pilno izvēli ir sarežģīti; īpaši tāpēc, ka klātienē redzējis viņš ir tikai divas pēdējās spēles. Tomēr rādās, ka uz 13. un 14. uzbrucēja pozīcijām seši pretendenti ir – Bērziņš, Bičevskis, K. Jass, Jekimovs, R. Lipsbergs, Saulietis. No kuriem tad četriem būtu jāpaliek ārpus Minskas komplekta.
Latvijas izlases uzbrucēju statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk; MM = mikromaču vārtu starpība):
uzbrucējs
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Aleksandrs Ņiživijs
2
0+3
±0
3:2
0
2.
Mārtiņš Cipulis
2
1+1
-1
2:3
0
3.
Andris Džeriņš
2
0+2
+2
2:0
0
4.
Roberts Bukarts
1
1+0
+1
1:0
0
Kaspars Daugaviņš
1
1+0
+1
1:0
0
6.
Armands Bērziņš
2
1+0
+1
1:0
2
7.
Herberts Vasiļjevs C*
2
1+0
±0
2:1
2
8.
Māris Bičevskis
2
0+1
+1
1:0
35
9.
Miks Indrašis
2
0+0
±0
0:0
0
10.
Juris Štāls
1
0+0
±0
0:0
2
11.
Roberts Lipsbergs
2
0+0
±0**
0:0**
2
12.
Gints Meija
2
0+0
±0
1:2
0
13.
Kaspars Saulietis
2
0+0
-1
0:1
2
14.
Zemgus Girgensons
1
0+0
-2
0:4
2
* Otrajā spēlē (pret Norvēģijas izlasi) kapteinis bija Herberts Vasiļjevs. ** Slovakiahockey.sk statistikas uzskaitē ir nepilnības; Latvijas izlases pirmā vārtu guvuma laikā laukumā bija arī Roberts Lipsbergs, kurš nav norādīts (bet ir atzīmēti vienlaikus laukumā esoši 3 aizsargi).
Latvijas izlases uzbrucēju statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
3
0+5
±0
5:3
0
2.
Miķelis Rēdlihs
1984.
2
3+1
+2
4:0
0
3.
Mārtiņš Cipulis
1980.
5
2+2
-3
5:7
0
4.
Kaspars Daugaviņš
1988.
3
1+3
+2
6:1
2
5.
Herberts Vasiļjevs
1976.
4
3+0
±0
4:2
4
6.
Miks Indrašis
1990.
5
1+2
+3
5:0
0
7.
Roberts Bukarts
1990.
6
2+0
-2
2:4
2
8.
Juris Upītis
1991.
4
1+1
±0
2:1
0
9.
Andris Džeriņš
1988.
8
0+2
-3
3:6
2
10.
Armands Bērziņš
1983.
5
1+0
+1
2:1
4
11.
Juris Štāls
1982.
6
1+0
±0
2:3
4
12.
Gints Meija
1987.
6
1+0
-2
2:5
0
13.
Aleksejs Širokovs
1981.
3
1+0
-3
1:4
0
14.
Roberts Lipsbergs
1994.
4
0+1
+1*
1:0*
2
15.
Māris Bičevskis
1991.
7
0+1
+1
3:1
39
16.
Gunārs Skvorcovs
1990.
3
0+1
±0
1:1
0
17.
Roberts Jekimovs
1989.
5
0+1
-2
3:4
4
18.
Kaspars Saulietis
1987.
6
0+1
-2
2:3
4
19.
Jānis Ozoliņš
1989.
1
0+0
±0
0:0
0
20.
Koba Jass
1990.
2
0+0
±0
0:0
4
21.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
2
0+0
±0
0:0
2
22.
Miks Lipsbergs
1991.
1
0+0
-2
0:2
0
23.
Edijs Brahmanis
1983.
2
0+0
-2
0:2
4
24.
Artūrs Ozoliņš
1988.
2
0+0
-2
0:3
0
Edgars Kļaviņš
1993.
2
0+0
-2
0:3
0
26.
Zemgus Girgensons
1994.
1
0+0
-2
0:4
2
* Oficiālajā statistikā ir nepilnības. Piemēram, Latvijas – Slovākijas izlašu spēles mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu uzskaitē. Piemēram, reāli Roberta Lipsberga lietderības koeficients ir +2 un 2:0, bet kādam no spēlētājiem lietderības koeficients un MM attiecība ir par vienu mīnusā.
Māris Jass un Jēkabs Rēdlihs aizsargu Topā
Uz Bratislavu aizbrauca deviņi aizsargi, no kuriem uzspēlēja visi, izņemot veselības lietas kopjošo Artūru Kuldu. Veiksmīgākā statistika starp aizsargiem fiksēta pāriniekiem Mārim Jasam un Jēkabam Rēdliham; abiem pa +3 un mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu bilance 3:1. Izteikti bēdubrāļi abu spēļu summā nav saskatāmi, lai gan kļūdas bija arī pirmo divu pāru aizsargu vingrinājumos (Laviņš – Sotnieks; Galviņš – Pujacs).
Tā kā vēl pirms Bratislavas spēlēm treniņus ar izlasi beidza Mārtiņš Gipters un Maksims Širokovs, bet mājās palika Mārtiņš Porejs, tad treneriem jāizvēlas 8 no 10 aizsargiem. (Čempionātā parasti piedalāmies ar astoņiem aizsargiem.) Teds Nolans ir interesants “putns”, bet pēc pārpaudes spēlēm rādās, ka uz astotā aizsarga vietu dalībai Minskā pretendē – Jaks, Porejs, Saviels. Diviem būs jāpaliek mājās.
Latvijas izlases aizsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):
aizsargs
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Jēkabs Rēdlihs
2
0+0
+3
3:1
0
2.
Māris Jass
2
0+0
+3
3:1
2
3.
Georgijs Pujacs C*
2
0+1
±0
2:2
2
4.
Jānis Jaks
2
0+0
±0
0:0
0
Agris Saviels
2
0+0
±0
0:0
0
6.
Kristaps Sotnieks
2
0+0
-1
1:2
0
7.
Guntis Galviņš
2
0+0
-1
1:2
2
8.
Rodrigo Laviņš
2
0+0
-1
1:2
6
–
Artūrs Kulda
0
–
–
–
–
* Pirmajā spēlē (pret Slovākijas izlasi) kapteinis bija Georgijs Pujacs.
Latvijas izlases aizsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):
aizsargs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Māris Jass
1985.
3
0+0
+3
3:1
2
2.
Artūrs Kulda
1988.
3
0+1
+2
4:0
0
3.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
5
0+0
+1
4:4
2
4.
Rodrigo Laviņš
1974.
8
0+3
±0
7:6
8
5.
Georgijs Pujacs
1981.
2
0+1
±0
2:2
2
6.
Kristaps Sotnieks
1987.
5
0+0
±0
5:3
4
7.
Ēriks Ševčenko
1991.
2
0+0
±0
1:0
0
8.
Guntis Galviņš
1986.
7
1+0
-1
5:5
4
9.
Artūrs Salija
1992.
1
0+0
-1
0:1
2
10.
Maksims Širokovs
1982.
4
0+0
-1
2:4
0
11.
Mārtiņš Gipters
1989.
5
0+0
-1
1:3
2
12.
Jānis Jaks
1995.
8
0+0
-3
1:4
2
13.
Agris Saviels
1982.
6
0+0
-4
1:6
0
14.
Mārtiņš Porejs
1991.
4
0+0
-4
0:5
0
*
Vārtsargu sastāvs skaidrs. Atliek – secība
Vārtsargu pārbagātības jautājums ir atrisināts; uz Slovakiju acīmredzot aizbrauca čempionātam paredzētais komplekts – Edgars Masaļskis, Kristers Gudļevskis, Ivars Punnenovs. Vēl pirms turnīra no kandidātu loka tika atbrīvots Ervīns Mustukovs, bet turnīra laikā Rīgā palikušais Elvis Merzļikins vairs nepretendē uz vietu sastāvā.
Tagad tik jātiek skaidrībā ar secību.
Latvijas izlases vārtsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):
vārtsargs
sp.
min:sek
atv. met
atv. %
GAA
sods
MM
1.
Kristers Gudļevskis
1
60:00
30 no 30
100%
0.00
2
2:0
2.
Edgars Masaļskis
1
59:50
20 no 25
80.0%
5.01
0
3:5
3.
Ivars Punnenovs
0
0:00
–
–
–
0
–
*
Latvijas izlases vārtsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):
Ervīns Muštukovs, Mārtiņš Gipters, Masksims Širokovs prom – apollo.lv
[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Francijas izlasi 2014. gada 26. aprīlī. Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profilsfacebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše).]
Drīzāk jau franči Latvijas izlases gaumē, ko apliecina 2:1 un 6:3. Tomēr rēķinoties ar pārbaudes spēļu (EHC) rezultāta maznozīmību un neskatoties uz divām uzvarām, “šaurās vietas” jāsaskata un secinājumi jāveic. Protams, interesi rosina arī blakusfaktors – ar katru spēli izlases sastāvs kļūst nopietnāks un pietuvinātāks Minskas versijai. Pēc kā mūsējie izskatījās spēlēs pret Franciju?
Indrašis – Daugaviņš – M. Rēdlihs
Teda Nolana prombūtnes laika aktuālais treneris Toms Kūlens jau ir “piedraudējis”, ka šis uzbrucēju virknējums varētu saglabāties arī uz pasaules čempionāta “skatuves”. Trio sniegums spēlēs pret Francijas izlasi izskatījās itin pieklājīgs, neraugoties uz to, ka diviem vīriem šajā pārbaudes ciklā šīs bija pirmās spēles izlasē, bet vienam (Indrašim) – 2./3. spēle ar pakāpenisku atkopšanos no traumas. Šis grupējums nokārtoja pusi no abu franču spēļu vārtu guvumiem (4 no 8), bija vienīgie uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu un bija mācējuši mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu summā “sarīkot” četru vārtu guvumu starpību.
Īpaši medīgs un “izslāpis” izskatījās pie Jaroslavļas dzelzceļniekiem divas švakas sezonas aizvadījušais Miķelis Rēdlihs; viņa četri punkti (3+1) ir arī rezultatīvākais sniegums abu spēļu summā. Ļoti pieklājīgi arī pārbaudes spēļu ritmam izskatījās Ženēvas hokeja kluba zvaigzne Kaspars Daugaviņš. Pēc skaistas spēles un vārtu guvumiem “izbadējies” arī Miks Indrašis; pie saviem punktiņiem tika, bet līdz ierastajai formai vēl jātiek, kam vēl ir laiks līdz Minskai – nedēļas divas.
Ņiživijs/Jekimovs – Vasiļjevs – Cipulis
Kombinācija ar Vasiļevu, Cipuli un Ņiživiju Latvijas izlasei nav tik sena, kā mēdz mālēt, bet tomēr ir 2009. – 2011. gadu pasaules čempionātu un olimpiādes reinkarnācija. Trīs gadus vīri bija katrs savos darbos, un izlasē cīnījās tikai Mārtiņš Cipulis un pa retam – Aleksandrs Ņiživijs. Bet nu – arī Herberts Vasiļjevs ir atpakaļ ierindā, par ko saņēmis kapteiņa uzšuvi, kā arī nopelnījis labākā spēlētāja pagodinājumu otrajā spēlē.
Labā ziņa – veterāni (Ņiživijs un Vasiļjevs – abiem pa 37) grib spēlēt un “ar prātu un pīpēšanu” spēj izdarīt vairāk nekā jaunie, pus-jaunie ar kājām… (Tiesa, maiņas biedrs Mārtiņš Cipulis joprojām ir ātrs un ņiprs, neatpaliekot no jaunajiem.) Pirmajā spēlē “Ņiživija lomu” pildīja Roberts Jekimovs, un, rādās, ka ar Aleksandru Ņiživiju abi pārējie sapratās labāk. Tomēr nevajadzētu pārvērtēt virknējuma ‘Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis’ vēsturisko saprašanos un mentālo tuvību. Būtu interesanti pie veterāniem redzēt kādu “jauno, perspektīvo” vai arī kādu šī virknējuma personāžu kā gudrības porciju kādā “skrējēju virknējumā”.
Meija – Džeriņš – Saulietis
Abu franču spēļu iespēlētais virknējums šādā komplektā acīmredzot tiek pārbaudīts Minskas čempionāta ceturtās maiņas lomai. Ja vērtē no šāda viedokļa, tad īpašu pretenziju īsti nav. Pirmais mazākuma pāris ‘Džeriņš – Meija’ darbu padarīja pieklājīgi, ja jau vārtu zaudējumu viņu darba laikā nebija. Bet vienādos sastāvos virknējums piedzīvoja divus caurkritienus ar degošām lampiņām aiz Latvijas izlases vārtiem. Situāciju pieklājīgāku padarīja realizētais Ginta Meijas izskrējiens, ļaujot virknējumam palikt lietderībā pie -1. Bet, ja šo maiņu vērtē uzbrukuma (ne jaukšanas un ciešanas) maiņas griezumā, tad – varētu labāk… Meijas simpātiskais 1-pret-1 faktiski ir viena no retajām šī komplekta pamanāmajām epizodēm uzbrukuma zonā.
Štāls – Bērziņš – K. Jass
Pirmās franču spēles ceturtā maiņa palika pa nullēm, kas lomu sadalījumā nozīmē labu rezultātu. Arī ņemot vērā, ka ‘Bērziņš – Štāls’ bija otrs mazākuma pāris. BET šajā gadījumā ir statistiķu fiksētais viens metiens pa Francijas izlases vārtiem šo vīru izpildījumā visas spēles garumā. Visu cieņu pretiniekiem frančiem, tomēr tā nav ne Krievija, ne Somija… Jā, un vietu sastāvā nemaz nav tik daudz, lai pietiktu visiem.
R. Lipsbergs – Bičevskis – Bukarts
Otras spēles ceturtā maiņa arī palika “pa nullēm”, bet pretinieku vārtus apdraudēja nedaudz biežāk. Vismaz statistiķi fiksējuši 3 metienus. Mazākumā vīriem (Bičevskis – Bukarts) un vispār Latvijas izlasei otrajā spēlē sanāca spēlēt tikai vienreiz; “ziepes savārītas” nebija, turklāt šajā spēles nogrieznī Māris Bičevskis nopelnīja Latvijas izlasei vairākumu. Skaitlisko pārsvaru valstsvienībai ienesa arī Roberts Lipsbergs, šī izlases komplekta otrs jaunākais spēlētājs (pa labi novietotajā attēlā #40).
Ja meklē mīnusus, tad maiņas uzbrucēju darbības bija diezgan individuālas, risinājumi – personiski un bieži vien, neredzot partnerus. Kas zināmā mērā loģiski, jo no šīs maiņas uz Minskas sastāvu reāli pretendē kāds viens uzbrucējs. Katram ir savi plusi: Māris Bičevskis – mazākuma vilcējs ar aicinājumu, centrs; Roberts Bukarts – var iemest; Roberts Lipsbergs – var spēlēt centrā un būtu laba “investīcija” nākotnē. Tomēr katram no viņiem ir/būtu stipri “jāiesvīst”, lai tiktu uz Minsku. Nebūtu arī pārsteigums, ja Minskas komplektā nebūs neviens no šiem puišiem. Jo uz 2-3 uzbrucēju vakancēm ir prāvs pretendentu loks. Bet brauks Teds Nolans un “svaigu aci” redzēs visu no jauna.
Citi
Pirmdien (28. aprīlī) tiek solīts, ka izlasei piebiedrosies ne tikai galvenais treneris Teds Nolans, bet arī – uzbrucēji Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš. Savukārt, kopš pārtraukumā kopš spēlēm pret Krievijas izlasi mūsu valstsvienības kandidātu loku un treniņus pametuši uzbrucēji Lauris Bajaruns, Jānis Ozoliņš, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis.
Vēl joprojām nav pilnīgi skaidra informācija par uzbrucēju Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma varēšanu vai nevarēšanu pieslēgties. Tomēr pēc “noklusējuma” skaidrs – jo tuvāk maijs, jo iespējamība ar katru dienu būtiski samazinās…
Latvijas izlases uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
met.
sods
1.
Miķelis Rēdlihs
1984.
2
3+1
+2
4:0
9
0
2.
Kaspars Daugaviņš
1988.
2
0+3
+1
5:1
5
2
3.
Herberts Vasiļjevs C
1976.
2
2+0
±0
2:1
4
2
4.
Miks Indrašis
1990.
2
1+1
+2
4:0
9
0
5.
Mārtiņš Cipulis
1980.
2
1+1
-1
3:2
2
0
6.
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
1
0+2
±0
2:1
1
0
7.
Gints Meija
1987.
2
1+0
-1
1:2
5
0
8.
Roberts Bukarts
1990.
1
0+0
±0
0:0
2
0
9.
Armands Bērziņš
1983.
1
0+0
±0
0:0
1
0
Māris Bičevskis
1991.
1
0+0
±0
0:0
1
0
11.
Koba Jass
1990.
1
0+0
±0
0:0
0
0
Roberts Lipsbergs
1994.
1
0+0
±0
0:0
0
0
Juris Štāls
1982.
1
0+0
±0
0:0
0
0
14.
Roberts Jekimovs
1989.
1
0+0
-1
1:1
3
2
15.
Andris Džeriņš
1988.
2
0+0
-1
1:2
2
2
Kaspars Saulietis
1987.
2
0+0
-1
1:2
2
2
*
Galviņš – Kulda
Pirmais aizsargu pāris ir vienīgais, kuram mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu bilance ir pozitīvi sausa (abiem pa 3:0). Tā kā divi vārtu guvumi “gadījušies”, spēlējot vairākumā, tad lietderības koeficients kā Guntim Galviņam, tā Artūram Kuldam +1. “Statistisku pārmetumu” nav un nevar būt. Bet arī pirmā pāra izpildījumā bija saskatāms “tehnisks brāķis”, kuru meistarīgāki pretinieki varētu konvertēt Latvijas izlases vārtu apdraudējumā. Labā ziņa, ka “sliktās epizodes” biežāk bija spēlējot vairākumā un pretinieku zonā, bet retāk savas aizsardzības areālā.
Laviņš – Sotnieks
Otrais aizsargu pāris attiecīgi bija arī otrs statistiski veiksmīgākais spēlēs pret konjaka un šampanieša dzimtenes dēliem. Lai arī uz abiem aizsargiem attiecas pa vienam vārtu zaudējumam, tomēr kā Kristaps Sotnieks, tā Rodrigo Laviņš aizvadīja kopumā labas spēles pret Francijas izlasi. Cīnījās mazākumā, piedalījās realizētā vairākumā un, patiesībā, liekus jautājumus daudz neradīja. Cita starpā, Laviņš abu spēļu summā – rezultatīvākais starp aizsargiem. Savukārt, Sotnieks atzīts par labāko pirmajā spēlē pret frančiem. Pelnīti gan spēles griezumā, gan pārbaudes ciklā kopumā.
Gipters, M. Jass, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs
Tā kā izlases rīcībā ir arī Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs, tad uz divām aizsargu vakancēm pretendē seši pārējie. Vai pieci, ja neskaita pirmajā franču duelī savainojumu guvušo Māri Jasu. Atgādinājumam, tradicionālais komplekts pasaules čempionātā = 8 aizsargi + 14 uzbrucēji + 3 vārtsargi.
Latvijas izlases šī gada pavasara 6 spēļu summā no šiem pieciem pretendentiem (Gipters, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs) “statistiski vistuvāk” valstsvienībai atrodas Gipters un M. Širokovs. Mārtiņš Gipters piedalījies 5 spēlēs, kurās iekrājis lietderības koeficientu -1 un mikromaču “apšaudes” attiecība 2:3. Maksims Širokovs ir netālu: 4 spēles; lietderība -1; MM vārtu guvumi/zaudējumi 2:4. Jāuzsver, ka pārējiem kā mīnusi ir lielāki, tā arī mikromaču cipari bēdīgāki. Statistika, protams, nav izšķirošs elements iekļaušanai sastāvā, tomēr nav nenozīmīgs. Kopumā vērtējot, Maksims Širokovs pieklājīgi atrādījās iepriekšējās spēlēs, kad sastāvs bija vēl salīdzinoši nepilnīgs. Savukārt izlases debitants Mārtiņš Gipters turas līmenī un joprojām ir izlases komplektā. Jā, “īsto” pretendentu pirmajās spēlēs bija mazāk, taču arī no treniņiem atbrīvoto netrūkst.
Izlases jaunākais cīnītājs – 18 gadus vecais Jānis Jaks kopā ar vecāko spēlētāju (Laviņš) ir vienīgie aizsargi, kuri pavasara tūrē līdz šim ir aizvadījuši visas sešas spēles. (Tikpat spēļu arī Andrim Džeriņam.) Sešu spēļu summā izlases debitants Jaks iekrājis lietderības koeficientu -3 un mikromaču rezultāta izmaiņu attiecību 1:4. Spīdoši nav, bet acīmredzot Kūlens ar draugiem taupa jauno aizsargu, lai atrādītu Tedam Nolanam. Bet Nolanam, kā zināms, patīk “pavilkt” jaunos un/vai nezināmos talantus. Ne bez viņa līdzdalības uz pasaules čempionātā ir varējuši atrādīties vai vismaz piedalīties tādi puiši kā Ralfs Freibergs, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Koba Jass, par kuru dalību pirms debijas čempionātiem mēdza vīpsnāt ne viens vien eksperts.
Bēdīgākā statistika sešu spēļu summā starp aizsargiem ir Porejam un Savielam. Statistikas “sānslīdes” lauvastiesa gadījusies spēlēs pret somiem, bet tomēr arī pēc tam savs mīnuss nedaudz krājies… Mārtiņam Porejam 4 spēlēs lietderība -4 un MM vārti 0:5. Agrim Savielam līdzīgi: 4 spēlēs -4 un 1:6. Pēdējo spēļu summā uz kopējā fona ne bez kļūdām, tomēr nav bijis tik dramatiski. Ja treneri vēl saglabās iespēju atrādīties, Slovākijas turnīrā var izskatīties savādāk. Bet vai dos? Saviela gadījumā treneriem noteikti patīk “izdiena” (pieredze) – seši pieaugušo pasaules čempionāti (viens pie Nolana), viena olimpiāde (tiesa, sen – 2006.).
P.S. Māris Jass pirmajā spēlē pret Francijas izlasi iedzīvojās stiprā gurna sasitumā, kā informē Latvijas Hokeja federācija. Kas nozīmējot “ārā no aprites” uz 4-5 dienām. Nebūs nekas dīvains, ja viņš tomēr pastiprinās konkurenci uz vietām aizsargu postenī.
P.P.S. Starplaikā pēc krievu spēlēm no Latvijas izlases kandidātu komplekta atvadījās ne tikai traumu guvušais aizsargs Ēriks Ševčenko, bet arī – Artūrs Salija. Bija runas par to, ka izlasei varētu piebiedroties Krišjānis Rēdlihs, tomēr taustāmu liecību par to nav.
Latvijas izlases aizsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):
aizsargs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
met.
sods
1.
Artūrs Kulda
1988.
2
0+1
+1
3:0
3
0
2.
Kristaps Sotnieks
1987.
2
0+0
+1
4:1
3
2
3.
Guntis Galviņš
1986.
2
0+0
+1
3:0
2
0
4.
Rodrigo Laviņš
1974.
2
0+2
±0
3:1
3
0
5.
Agris Saviels
1982.
1
0+0
±0
1:1
2
0
6.
Mārtiņš Gipters
1989.
2
0+0
±0
1:1
0
2
7.
Māris Jass
1985.
1
0+0
±0
0:0
0
0
8.
Jānis Jaks
1995.
2
0+0
-1
1:2
0
0
9.
Maksims Širokovs
1982.
1
0+0
-1
0:1
1
0
10.
Mārtiņš Porejs
1991.
1
0+0
-1
0:1
0
0
*
Konkrēta problēma ar vārtsargiem… Ir izvēle!
Edgars Masaļskis izpildīja savu “normatīvu” – palīdzēja uzvarēt pirmajā spēlē, bet otrajā deva “uz pusēm” vietu jaunajiem. Ivaram Punnenovam (#33 attēlā pa labi) tā bija otrā spēle, bet Elvim Merzļikinam (#30) – debija. Skaidrs, ka abu vēl junioru vecumam atbilstošo vārtsargu sniegumā varēja atrast kādu nepilnību, taču kopumā kā Punnenovs, tā Merzļikins sevi pieteikuši labi un uz trešā vārtsarga posteni turpina kandidēt.
Jo pirmās divas vietas rezervētas ilggadējai pamatvērtībai – Edgaram Masaļskim un sezonu NHL laukumā pabeigušajam Kristeram Gudļevskim. Teorētiski cīņā par trešā vārtsarga posteni piedalās izlases rīcībā esošais Ervīns Muštukovs. Taču Punnenova un arī Merzļikina salīdzinoši pieklājīgā debija attālina citus kandidātus. Jauno papildspēku ierašanās un varēšanas dēļ vēl nesen izlases kandidātu loku atstāja Jānis Kalniņš. Vienīgais iemesls, kādēļ Muštukovs varētu doties uz Minsku, lai demonstrētu vienlīdzību starp Ivaru Punnenovu un Elvi Merzļikinu, jo vārtsargu vietas ir 3 un kādam jāpaliek mājās… Šķiet, variants ņemt četrus vārtsargus netiek izskatīts.
Bet – “priekšā” vēl Nolans un turnīrs Slovākijā. Jāpiekrīt vērotājiem un ekspertiem, kas neatceras tik “biezu” pretendentu loku uz pasaules čempionāta vārtsargu vietām Latvijas izlasē…
Latvijas izlases vārtsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):
vārtsargs
dz.
sp.
min:sek
atv. met.
atv. %
GAA
MM
1.
Edgars Masaļskis
1980.
1
60:00
36 no 37
97,30%
1,00
2:1
2.
Elvis Merzļikins
1994.
1
28:28
n/d
n/d
2,11
2:1
3.
Ivars Punnenovs
1994.
1
31:07
n/d
n/d
3,86
4:2
*
Uzziņām:
Latvijas – Francijas izlašu spēļu statistika – eurohc.stats.pointstreak.com (25. aprīlī; 26. aprīlī);
Latvijas Hokeja federācijas twitter konts – twitter.com
Latvijas izlases trenera Toma Kūlena komentārs pēc franču spēlēm – sportacentrs.com
Latvijas izlases komplektēšanas kopsavilkums pirms spēlēm pret Franciju (autors: Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
[Pirmo 4 un pēdējo divu (6., 7.) foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše). Šie foto fiksēti Latvijas izlases spēlēs pret Francijas izlasi 2014. gada aprīlī. Piektā (Kristapa Sotnieka) foto avots: lhf.lv (autors arī Mārtiņš Aiše). Šis fotoattēls fiksēts Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēlē 2013. gada 19. aprīlī.]
Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?
Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.
Gaidām snaiperus?
Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.
Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs Ņiživijs, Miķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.
Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).
Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…
Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.
Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…
Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
met.
sods
1.
Juris Štāls
1982.
2
1+0
+1
1:1
2
0
2.
Juris Upītis
1991.
2
1+0
±0
1:0
1
0
3.
Roberts Bukarts
1990.
2
1+0
±0
1:1
4
0
4.
Miks Indrašis
1990.
1
0+1
+1
1:0
0
0
Roberts Lipsbergs
1994.
1
0+1
+1
1:0
0
0
6.
Kaspars Saulietis
1987.
2
0+1
±0
1:0
5
0
7.
Roberts Jekimovs
1989.
2
0+1
±0
1:1
2
0
8.
Māris Bičevskis
1991.
2
0+0
±0
1:0
1
2
9.
Armands Bērziņš
1983.
2
0+0
±0
1:1
4
2
10.
Jānis Ozoliņš
1989.
1
0+0
±0
0:0
1
0
Gunārs Skvorcovs
1990.
1
0+0
±0
0:0
1
0
Aleksejs Širokovs
1981.
1
0+0
±0
0:0
1
0
13.
Koba Jass
1990.
1
0+0
±0
0:0
1
4
14.
Andris Džeriņš
1988.
2
0+0
-1
0:1
3
0
Gints Meija
1987.
2
0+0
-1
0:1
3
0
16.
Mārtiņš Cipulis
1980.
1
0+0
-1
0:2
3
0
*
Kurš būs astotais aizsargs?
Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.
Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.
Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.
Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.
No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.
Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):
f
aizsargs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
met.
sods
1.
Rodrigo Laviņš C
1974.
2
0+1
+1
3:1
1
2
2.
Artūrs Kulda
1988.
1
0+0
+1
1:0
1
0
3.
Ēriks Ševčenko
1991.
2*
0+0
±0
1:0
0
0
4.
Maksims Širokovs
1982.
1
0+0
±0
1:1
1
0
5.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
1
0+0
±0
0:0
1
0
6.
Mārtiņš Gipters
1989.
1
0+0
±0
0:0
0
0
Mārtiņš Porejs
1991.
1
0+0
±0
0:0
0
0
8.
Kristaps Sotnieks
1987.
1
0+0
±0
0:0
4
2
9.
Agris Saviels
1982.
1
0+0
±0
0:1
1
0
10.
Guntis Galviņš
1985.
1
0+0
±0
0:1
0
0
11.
Jānis Jaks
1995.
2
0+0
-1
0:1
1
2
12.
Artūrs Salija
1992.
1
0+0
-1
0:1
0
2
*
Par daudz vārtsargu?
Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.
“Krievu spēlēs” Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.
Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.
Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):
vārtsargs
dz.
sp.
min:sek
U-Z
atv. met.
atv. %
GAA
„0”
1.
Ivars Punnenovs
1994.
1
60:00
1-0
49 no 49
100%
0.00
1
2.
Edgars Masaļskis
1980.
1
59:21
0-1
45 no 48
93.75%
3.03
0
*
Uzziņām:
Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat
[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]
Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pabeigusi savu ceturto regulāro sezonu jaunatnes čempionātā – MHL. Tagad Leonīda Tambijeva trenētajai jaunatnei priekšā sezonas “deserts” – MHL izslēgšanas spēles, kurās būs iespēja pacīnīties spraigākā gaisotnē un ar “augstākām likmēm”. Pretiniekos – EC Red Bull Salzburg jaunatnes komanda. Bet pagaidām: atskats uz HK Rīga ceturto regulāro sezonu un tās pienesumu.
Regulārās sezonas punktu raža šogad HK Rīga vienībai ir izdevusies četru sezonu salīdzinājumā vislabākā. 56 spēlēs iekrāti 104 punkti. Tieši tikpat punktu bija arī pirms gada, taču tam bija nepieciešams 64 spēles. Attiecīgi šosezon ir paņemti 61,91% no visiem punktiem, bet pērn – 54,17%. Šīs sezonas sniegums ļauj ierindoties 2. vietā Ziemeļrietumu divīzijā 10 komandu konkurencē (ieskaitot jau no sezonas sākuma nestartējušo un 56 tehniskos zaudējumus saņēmušo Budapeštas Patriot SKEKS). Savukārt līgas kopvērtējumā rīdzinieki ierindojas 12. vietā, kas ir četru sezonu otrs labākais sniegums. Savā pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) HK Rīga iekrāja mazāk punktu, bet ieņēma 9. vietu MHL koptabulā (virknējot pēc paņemto punktu %, jo komandām bija atšķirīgs spēļu skaits).
Šosezon HK Rīga izslēgšanas spēlēm kvalificējās jau salīdzinoši laicīgi un pārliecinoši. No katras MHL divīzijas 10 komandām play off-ā startēs 8 vienības, bet Dinamo jaunatne “pieteicās” kā divīzijas 2. vietas ieguvēja. Iepriekšējās divas sezonas izslēgšanas spēlēs rīdzinieki iekļuva pēdējā brīdī – ieņemot pēdējo iespējamo vietu savā konferencē (2012./2013.) vai divīzijā (2011./2012.). Tiesa, šosezon MHL play off spēlēs 32 komandas (no 40), bet iepriekšējos gados tās bija 16 komandas. Attiecīgi kvalificēšanās cīņai par līgas galveno trofeju vismaz teorētiski ir divreiz vieglāka, bet jāņem arī vērā, ka pretendentu skaits katru gadu pieaug. Taisnības pēc jāpiebilst, ka neskatoties uz “atviegloto” (paplašināto) kārtību, rīdzinieki izslēgšanas spēlēm ir kvalificējušies diezgan pārliecinoši.
HK Rīga komandas sniegums četrās MHL regulārajās sezonās un 3 play off turnīros:
sezona
sp.
punkti
punktu %
vieta div.
vieta konf.
vieta MHL
play off**
2010./11.
56
99
58.93%
2. (no 8)
3.(no 15)*
9. (no 29)*
1. k. (1/8) 0:3
2011./12.
60
90
50.00%
4. (no 8)
8. (no 16)
15. (no 32)
1. k. (1/8) 2:3
2012./13.
64
104
54.17%
–
8. (no 17)*
16. (no 33)*
1. k. (1/8) 0:3
2013./14.
56
104
61.91%
2. (no 10)
6. (no 20)
12. (no 40)
?
–
* 2010./2011. un 2012./2013. gadu sezonās vieta līgā un konferencē aprēķināta pēc izcīnīto punktu proporcijas (%), jo līgas komandām bija atšķirīgs spēļu skaits.
** Izslēgšanas spēlēs 1. kārta ir MHL astotdaļfināls, bet konferenču griezumā – konferences ceturtdaļfināls. Visos 3 līdzšinējos play off-os jau pirmajā sērijā HK Rīga ir piekāpusies Atlanti (iepriekšējais nosaukums – Mitiščinskije Atlanti) komandai.
Īstais juniors Maslovskis un citi. UZBRUCĒJI
Sezonas gaitā Tambijeva trenētajā kolektīvā oficiālajās MHL spēlēs laukumā devies kopumā 21 uzbrucējs. Četri no tiem šosezon ir tikuši pie lielāka vai mazāka spēles laika arī “lielajā” komandā Dinamo oficiālajās KHL spēlēs – Rustams Begovs, Artūrs Kuzmenkovs, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis. Turklāt Begovs kā novembrī nokļuva pie “lielajiem”, tā arī tur ir palicis un aizvadījis jau 22 spēles. Sarkanim un Siksnim fiksētas vien 3-4 spēles ar nelielu spēles laiku, bet Kuzmenkovam Dinamo sastāvā 25 spēles.
Par HK Rīga regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuvis nevis kāds no Dinamo testētajiem puišiem, bet uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (34 punkti; attēlā pa labi #88). Turklāt pirmoreiz četru sezonu gaitā par rezultatīvāko ir kļuvis junioru vecumam (U-20) vēl atbilstošs hokejists. Iepriekšējās sezonās rezultatīvakie bija junioru vecumu jau pārauguši spēlētaji – Miks Indrašis (2010./2011), Mārtiņš Jakovļevs (2011./2012.), Juris Upītis (2012./2013.). Bet tagad – Maslovskis, kurš vēl arī nākamsezon būs atbilstošs U-20 vecumam.
Taisnības pēc jāpiebilst, ka Maslovskis ir rezultatīvākais punktu summā, bet rezultatīvākā proporcija (punkti vidēji spēlē) ir Dinamo sastāva periodiski iesauktajam Artūram Kuzmenkovam (pa labi novietotā attēlā #10). Viņš HK Rīga sastāvā aizvadījis tikai 21 spēli, bet uzkrājis 28 punktus, t.i. vidēji spēlē 1,22 punkti. Sezonas labākais vārtu guvējs ir Nikolajs Jeļisejevs ar 19 vārtu guvumiem. Savukārt lietderīgākais HK Rīga spēlētājs ir centra uzbrucējs Rustams Begovs ar koeficientu +16. Tas arī ir HK Rīga četru sezonu rekords; iepriekšējais piederēja aizsargam Mārtiņam Porejam (2011./2012. g. sezonā +15). Labākais iemetienos šosezon ir bijis Artūrs Kuzmenkovs ar 57,1%. Visvairāk spēļu regulārajā sezonā aizvadījis uzbrucējs Oskars Batņa – 54 spēles (no 56).
Vēl viens interesants vērojums ir attiecībā uz Linardu Mazuru-Mago. Šis uzbrucējs sezonas gaitā pārcēlās no MHL B grupā spēlējušās Viļņas HC Baltica un pie rīdziniekiem aizvadīja tikai 14 spēles, kurās iemeta pretinieku vārtos četras reizes. Zīmīgi, ka šie visi četri vārtu guvumi ir bijuši komandas uzvaras vārti! Pa četriem uzvaras vārtiem ir vēl divu uzbrucēju kontā (Nikolajam Jeļisejevam, Oskaram Batņam), bet viņiem bija nepieciešams ievērojami lielāks spēļu skaits.
HK Rīga uzbrucēju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; SM = soda minūtes, P/SP = punkti vidēji spēlē):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
+/-
SM
iemet.*
P/SP
1.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
40
9+25
+8
22
–
0.850
2.
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
44
19+12**
+14
28
–
0.705
3.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
23
7+21
+1
20
57,1%
1.217
4.
Andris Siksnis
1993.
45
9+15
-3
40
–
0.533
5.
Edgars Kurmis
1993.
49
11+12
±0
52
–
0.469
6.
Kārlis Ozoliņš
1994.
52
13+9
-11
28
47,0%
0.423
7.
Rustams Begovs
1993.
23
6+11
+16
8
49,1%
0.739
8.
Rodrigo Ābols
1996.
44
7+9**
-10
34
53,7%
0.364
9.
Deivids Sarkanis
1994.
41
7+7
-7
18
–
0.342
10.
Oskars Batņa
1995.
54
6+8
-1
85
49,6%
0.259
11.
Kirils Galoha
1996.
52
6+7
+1
30
47,8%
0.250
12.
Artūrs Ševčenko
1994.
52
6+7
-3
51
–
0.250
13.
Ričards Kondrāts
1994.
26
3+4
-3
10
46,2%
0.269
14.
Gatis Sprukts
1996.
17
0+7
+8
6
52,8%
0.412
15.
Linards Mazurs-Mago
1994.
14
4+2
-4
10
–
0.429
16.
Ruslans Ignatovičs
1995.
39
0+3
-6
26
49,5%
0.077
17.
Daniels Riekstiņš
1994.
6
1+1
+2
8
–
0.333
18.
Edgars Opuļskis
1994.
19
1+0
-2
8
–
0.053
19.
Rūdolfs Krieviņš
1995.
12
0+1
±0
2
–
0.083
20.
Frenks Razgals
1996.
1
0+0
±0
0
–
0.0
21.
Artūrs Logunovs
1995.
10
0+0
-2
0
–
0.0
* Uzvarēto iemetienu % norādīts tikai tiem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos. ** Nikolajam Jeļisejevam un Rodrigo Ābolam – arī pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam.
10 vīri AIZSARDZĪBĀ
HK Rīga ierindā šosezon iespēlēti 10 aizsargi, no kuriem viens – Edgars Siksna – ir ticis uz ledus arī KHL oficiālajās spēlēs Dinamo sastāvā. Tiesa, tās bija divas spēles ar nelielu spēles laiku. Vēl divi HK Rīga aizsargi (Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs) ir bijuši pieteikti KHL spēlēm, bet reāli laukumā netika. Savukārt, Patriks Škuratovs šomēnes (18. februārī) tika iekļauts Rīgas Dinamo sastāvā pārbaudes spēlei pret zviedru klubu Linköpings HC.
Lietderīgākais aizsargs HK Rīga ierindā ir izrādījies Rinalds Rosinskis (attēlā pa labi #49), kuram iekrājies koeficients +9. Rezultatīvākais – Edmunds Augstkalns; viņam izdevies sakolekcionēt 19 rezultativitātes punktus 38 spēlēs. Visvairāk spēļu aizsargu ierindā ir aizvadījis Patriks Škuratovs (51 spēle); viņam arī pieder jauns HK Rīga noraidījumu apjoma rekords. Škuratovs šajā regulārajā sezonā ir saņēmis 96 soda minūtes.
HK Rīga aizsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; LIETD/SP = lietderības koeficients vidēji spēlē):
aizsargs
dz.
sp.
punkti
+/-
SM
LIETD/SP
1.
Rinalds Rosinskis
1994.
48
1+5
+9
36
+0.188
2.
Patriks Škuratovs
1994.
51
0+3
+7
96
+0.137
3.
Edmunds Augstkalns
1994.
38
7+12
+6
61
+0.158
4.
Krišs Lipsbergs
1993.
46
5+5
+2
53
+0.044
5.
Haralds Neimanis
1994.
37
1+6
+1
32
+0.027
6.
Jānis Jaks
1995.
38
0+2
+1
22
+0.026
7.
Juris Dembickis
1993.
14
0+0
-3
10
-0.214
8.
Matīss Gelažis
1994.
26
0+0
-6
10
-0.231
9.
Edgars Siksna
1993.
34
5+12
-9
54
-0.265
10.
Ralfs Grīnbergs
1995.
29
0+0
-9
14
-0.310
–
Laikmets pēc Gudļevska
Turpinājums HK Rīga vārtsardzībā tika gaidīts diezgan piesardzīgi. Kristers Gudļevskis trīs sezonas bija komandas vārtsargs, un divās no šīm sezonām dominēja absolūti, pat otro vārtsargu lāga nelaižot “pie teikšanas”. Spriežot pēc vārtsargu un komandas kopējās statistikas, katastrofa nav notikusi. Tomēr vārtsarga postenis ir viens no tiem elementiem, par kuru jautājumi rodas, un tas acīmredzot notiek tieši Gudļevska paceltās latiņas dēļ.
Šosezon HK Rīga treneri spēles laiku ir devuši četriem vārtsargiem. Visvairāk laika ir saņēmis Nils Grīnfogels, bet pēc KHL reglamenta izmaiņām sezonas gaitā (tika samazināts obligāto jauno spēlētāju skaits KHL komandās) par HK Rīga “pirmo numuru” kļuvis Rihards Cimermanis (pa labi novietotā attēlā #85). Viņam bija uzkrājusies paprāva pieredze uz Dinamo rezervistu soliņa KHL oficiālajās spēlēs. Bet tagad Cimermanis, rādās, ka ir iecerēts kā “pilnā loze” HK Rīga sezonas noslēguma daļai. Starp citu, jārēķinās, ka Rihards Cimermanis atkal var kļūt vajadzīgs “lielajai” komandai. Dinamo sastāvā ir tikai divi vārtu vīri – Tellkvists un Sedlāčeks, bet nākamais rindā (lai visiem laba veselība) ir Cimermanis. Atgādinājumam: nesen Māris Jučers pārtrauca savas līgumattiecības ar Dinamo; tiesa, fārmklubā Dinamo Juniors palika.
Atgriežoties pie HK Rīga regulārās sezonas snieguma, atvairīto metienu procents un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) labāks ir Rihardam Cimermanim. Savukārt, Nilam Grīnfogelam uzvaru-zaudējumu attiecība priecīgāka (14-7). Kopumā, salīdzinoši labi izskatās trešā vārtsarga Salvja Balandīna “tuvošanās”. Jāpiebilst, ka Cimermanis nākamsezon būs pāraudzis MHL vecumu, bet Balandīnam esošajā kārtībā MHL “derēs” turpmākās sezonas 3.
Salīdzinājumam. Pēc atvairīto metienu proporcijas (91,3%) Rihards Cimermanis ieņem dalītu 18./19. vietu līgā, bet Nils Grīnfogels – ārpus labāko Top 30. Ar savu vidēji spēlē “ielaisto” vārtu zaudējumu koeficientu Cimermanis ir 9. vietā līgā (GAA 2.08), bet Grīnfogels 11. vietā (2.14).
HK Rīga vārtsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; “0” = “sausas” spēles bez vārtu zaudējumiem):
vārtsargs
dz.
sp.
U-Z
atv.
GAA
“0”
SM
sp. laiks
1.
Rihards Cimermanis
1993.
22
10-9
91,3%
2.08
4
2
1240:42
2.
Nils Grīnfogels
1994.
29
14-7
90,4%
2.14
3
4
1376:10
3.
Salvis Balandīns
1996.
13
7-2
89,6%
2.28
0
0
630:12
4.
Kristians Čopejs
1995.
1
0-0
80,0%
5.33
0
0
11:15
–
Kas tālāk?
MHL izslēgšanas spēļu sešpadsmitdaļfināls (konferences astotdaļfināls) līdz 3 uzvarām pret Austrijas vienību – EC Red Bull Salzburg. Pirmās divas spēles Piņķos jau 1. un 2. martā. Pret Zalcburgas klubu MHL čempionāta ietvaros rīdzinieki ir spēlējuši divreiz. 30. septembrī savā laukumā uzvarēja ar 2:1, bet 20. janvārī izbraukumā zaudēja ar 2:4. “Sarkanie buļļi” MHL Rietumu konferences tabulā ierindojušies 11. vietā (80 punkti 56 spēlēs).
P.S.
HK Rīga individuālie rekordi četrās MHL regulārajās sezonās:
parametrs
rekordists, sez.
rekords
2013./2014. lab.
rezultat. spēlētājs
M. Indrašis 2010./11.
53 punkti (56 sp.)
R. Maslovskis 34 p. (40 sp.)
vārtu guvējs
R. Vilkoits 2010./11.
25 reizes (56 sp.)
N. Jeļisejevs 19 r. (44 sp.)
rez. asistents
M. Indrašis 2010./11.
32 piesp. (56 sp.)
R. Maslovskis 25 p. (40 sp.)
vairāk spēļu sezonā
P. Zvirbulis 2012./13.
Visas 64 sp.
O. Batņa 54 sp. (no 56)
labākais +/-
R. Begovs 2013./14.
+16 (23 sp.)
(tas pats)
sliktākais +/-
Ē. Ševčenko 2011./12.
-13 (55 sp.)
K. Ozoliņš -11 (52 sp.)
rezultat. aizsargs
M. Jakovļevs 2011./12.
29 punkti (60 sp.)
E. Augstkalns 19 p. (38 sp.)
vārtu guv. aizsargs
E. Augstkalns 2013./14.
7 reizes (38 sp.)
(tas pats)
vairāk izšķ. PM
D. Straupe 2012./13.
4 reizes (63 sp.)
Pa 2 r. (R. Ābols, N. Jeļisejevs)
vārts. Liel. sp. laiks
K. Gudļevskis 2012./13.
3190:00
N. Grīnfogels 1376:10
GAA vārts.
J. Auziņš 2011./2012.
2.00 (28 sp.)
R. Cimermanis 2.08 (22 sp.)
atv. met. % vārts.
K. Gudļevskis 2012./13.
92,7% (56 sp.)
R. Cimermanis 91,3% (22 sp.)
vairāk “sauso” vārts.
K. Gudļevskis 2010./11.
7 sausas (49 sp.)
R. Cimermanis 4 s. (22 sp.)
vārts. uzv.-zaud. att.
K. Gudļevskis 2010./11.
26-16 (49 sp.)
N. Grīnfogels 14-7 (29 sp.)
vairāk soda min.
P. Škuratovs 2013./14.
96 min. (51 sp.)
(tas pats)
vairāk uzvaras vārtu
J. Upītis 2012./13.
5 reizes (58 sp.)
Pa 4 r. (L. Mazurs-Mago, N. Jeļisejevs, O. Batņa)
N. Jeļisejevs 2012./13.
5 reizes (60 sp.)
lab. iemet %*
R. Upenieks 2010./11.
62,1% (25 sp.)
A. Kuzmenkovs 57,1 % (23 sp.)
* Iemetienu rekordu uzskaitē ņemti vērā tikai tie spēlētāji, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos attiecīgajā sezonā.
Plašākam ieskatam:
HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezona – mhl.khl.ru
MHL 2013./2014. g. reg. sezonas turnīra tabulas – mhl.khl.ru
HK Rīga pirmo 3 sezonu rekordi un trešās sezonas (2012./2013.) spēlētāju statistika: tepat
HK Rīga rekordi un statistika savā otrajā MHL sezonā (2011./2012.), kā arī salīdzinājums ar pirmo: tepat
HK Rīga rekordi un statistika savā pirmaja MHL sezonā (2010./2011.): tepat
[Leonīda Tambijeva, Rūdolfa Maslovska, Artūra Kuzmenkova, Rinalda Rosinska un noslēdzošā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Riharda Cimermaņa foto avots: silverlions.ru.]
Latvijas leģionam Ziemeļamerikā pievienojies aizsargs Ēriks Ševčenko, kurš skarbo Norvēģiju iemainījis pret saulaino Kaliforniju. Cīņas lauks – ECHL čempionāts, turpat, kur daļu sava spēles laika aizvada bijušais komandas biedrs no HK Rīga un MHL laikiem – Kristers Gudļevskis. Par Ērika jauno darbavietu kļuvusi Klusā okeāna piekrastē mājojošā San Francisco Bulls komanda, kas tāpat kā AHL klubs Worcester Sharks, ir San Jose Sharks (NHL) fārmklubs.
Sezonu kopā ar citiem latviešu leģionāriem – aizsargu Ričardu Birziņu un uzbrucēju Jāni Straupi – Ēriks Ševčenko (attelā – pa kreisi) aizsāka Norvēģijas stiprākas līgas Get Ligaen vienībā Tønsberg Vikings. Latvijas pārstavji kļuva par “vikingu” komandas līderiem, taču sezonas vidū finanšu problēmu vajāto Norvēģijas čempionāta “pastarīti” – Tēnsbergas komandu – nācās atstāt. Tāpat kā citiem komandas līderiem. Toties tagad ir jauns ceļš un jaunas iespējas.
Kā esi nokļuvis ECHL un kapēc tieši San Francisco Bulls?
Ēriks Ševčenko: “Vasarā parādījās divi varianti – ECHL un Norvēģija. Izvēlējos Norvēģiju, jo biju 100% pārliecināts, ka man būs liels spēles laiks – tieši tas, kas vajadzīgs manos gados. Gandrīz viss mani apmierināja. Bet tad komandai sākās finansiālas problēmas; viņi nebija spējīgi tālāk maksāt. Šķīrāmies normāli, [bet] nevar teikt ka labi; viņu organizācija mani ļoti pārsteidza.
Es sāku meklēt jaunu komandu, prioritāte bija Amerika. Tieši San Francisco Bulls atsaucās, ka ir ieinteresēti manī. Atbraucu uz komandu, uzreiz sāka taisīt man darba vīzu; pagāja nedēļa-pusotra, kamēr nokārtojās visi dokumenti. “
Kā esi iejuties ECHL? Ar ko tas viss atšķiras no Tavas līdzšinējās pieredzes?
“Biju ļoti nomākts par laukuma izmēriem; treniņos bija grūti pierast pie ātra hokeja un maza laukuma. Es domāju, minimums, lai pierastu, vajag 6-7 spēles noteikti. Bet sapratu, ka man nav tik daudz spēles, lai pierādītu sevi, jo uz katru [ECHL]spēli var pieteikt tikai 6 aizsargus un 10 uzbrucējus vai arī – 7 aizsargus un 9 uzbrucējus. Sāku aizdomāties, ko lai dara. Cītīgi vēroju komandas spēles, kamēr vīza nebija gatava. Skatījos arī citu komandu spēles; protams, vairāk aizsargus – ko viņi dara, kā uzvedas.
Kad vīza bija gatava, nebiju pārliecināts, ka uzreiz sākšu spēlēt, jo visi aizsargi labi spēlē un ir ar labu statistiku. Bet tad treneris ielika mani pirmajā maiņā vairakumā, par ko es biju ļoti pārsteigts, un pieteica spēlei kā septīto aizsargu. Teica: patīk tava slidošana un redzu tevi kā vairākuma pirmo numuru. Centos viņu nepievilt, kas man izdevās. Komandā iejutos ļoti labi; visi čaļi ir ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Ļoti priecājos, ka esmu šeit.”
P.S.
“Vienīgi, kas uztrauc, ka četri labākie uzbrucēji iet prom, un vairākumā klāsies daudz grūtak nekā pirmajā spēlē. Divi brauc uz Eiropu un divi – uz AHL,” tā Ēriks Ševčenko.
Atgādinājumam: savā ECHL čempionāta debijas spēlē 3. janvārī pret Stockton Thunder Ēriks Ševčenko būdams aizsargs nokārtoja divus vārtu guvumus, kopā salasot 3 rezultativitātes punktus un palīdzot savai komandai uzvarēt ar 4:2. Tagad 3 spēļu summā Ērikam ir 3 rezultativitātes punkti, neitrāls lietderības koeficients, divas soda minūtes, 8 metieni pa vārtiem…
[Pirmais foto fiksēts 2014. gada janvārī San Francisco Bulls spēlē pret Stockton Thunder; foto avots: sfbulls.com. Otrs – no Tønsberg Vikings profila facebook.com lapā.]
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Liepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.
Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.
Kam vajag Liepājas Metalurgu?
Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.
Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.
Liepājas diaspora emigrācijā
Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.
Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.
Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.
Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.
Aizliegums pa jokam
Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.
Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…
MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.
Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):
spēlētājs
dz.
komanda
valsts
līga
UZBRUCĒJI
1.
Ģirts Ankipāns
1975.
(karjeru beidz)
–
–
2.
Edgars Ārinieks
1994.
Sputņik (Almetjevska)
Krievija
MHL B
3.
Aleksandrs Baburins
1988.
HS Rīga/Prizma
Latvija
Latv. Virslīga
4.
Lauris Bajaruns
1989.
Rytíři Kladno
Čehija
Čeh. Tipsport Extraliga
5.
Edgars Brancis
1985.
Beibaris (Atirava)
Kazahstāna
Kaz. Augstākā līga
6.
Roberts Bukarts
1990.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
7.
Māris Diļevka
1992.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
8.
Vladislavs Dobreņkijs
1991.
?
9.
Pauls Hodzko
1993.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
10.
Miks Indrašis
1990.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
11.
Egils Kalns
1991.
?
12.
Regnārs Kaļinovskis
1993.
?
13.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
14.
Linards Mazurs-Mago
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
15.
Artūrs Mickēvičs
1991.
Toros (Ņeftekamska)
Krievija
VHL (Kr. 2.)
16.
Kārlis Ozoliņš
1994.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
HK Rīga
Latvija
MHL
17.
Sergejs Pečura
1987.
?
18.
Ainars Podziņš
1992.
Vitjaz (Podoļska)
Krievija
KHL
19.
Rob Schremp
1986.
EV Zug
Šveice
NLA (Šv. 1.)
20.
Gunārs Skvorcovs
1990.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
21.
Jānis Straupe
1989.
Tønsberg Vikings
Norvēģija
Get Ligaen (Norv. 1.)
22.
Povilas Verenis (LIET)
1990.
Aristan (Temirtava)
Kazahstāna
Kaz. Augstākā līga
23.
Sergejs Voroņins (BLR)
1985.
HK Ļida
Baltkrievija
Baltkr. ekstralīga
24.
Bruno Zabis
1991.
HSV Eishockey (Hamburga)
Vācija
Oberliga (Vācijas 3.)
25.
Toms Zeltiņš
1986.
Kurbads (Ogre)
Latvija
Latv. Virslīga
AIZSARGI
1.
Nerijus Ališauskas (LIET)
1991.
EV Füssen
Vācija
Oberliga (Vācijas 3.)
2.
Ričards Birziņš
1989.
Tønsberg Vikings
Norvēģija
Get Ligaen (Norv. 1.)
3.
Jānis Bullītis
1990.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
4.
Reinis Demiters
1991.
?
5.
Vents Feldmanis
1977.
(karjeru beidz)
–
–
6.
Mārtiņš Gipters
1989.
Beibaris (Atirava)
Kazahstāna
Kaz. Augstākā līga
7.
Rodrigo Laviņš
1974.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
8.
Iļja Makarovs
1994.
HK Dmitrov
Krievija
MHL B
9.
Mārtiņš Porejs
1991.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
10.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
?
11.
Edgars Siksna
1993.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
HK Rīga
Latvija
MHL
12.
Ēriks Ševčenko
1991.
Tønsberg Vikings
Norvēģija
Get Ligaen (Norv. 1.)
13.
Raimonds Tūbelis
1991.
Eindhoven Kemphanen
Nīderlande
Eredivisie (Nīderl. 1.)
VĀRTSARGI
1.
Jānis Auziņš
1991.
HC 07 Detva
Slovākija
1. liga (Slovāk. 2.)
2.
Nauris Grīnvalds
1990.
?
3.
Jānis Kalniņš
1991.
Dunaújvárosi Acélbikák
Ungārija
MOL Liga (Ung. un Rumān.)
*
Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):
spēlētājs
dz.
komanda
valsts
līga
U
Olafs Aploks
1995.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
U
Artūrs Birstiņš
1993.
Kurbads (Ogre)
Latvija
Latv. Virslīga
U
Vadims Boženkovs
1994.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
U
Valters Freijs
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
U
Edgars Homjakovs
1995.
Lake Tahoe Blue
ASV
WSHL
U
Romans Nekļudovs
1995.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
U
Klāvs Plānics
1993.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
U
Rihads Remiņš
1993.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
U
Leonards Rimjāns
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
U
Juris Ziemiņš
1993.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Maksims Abrašins
1994.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
A
Mārtiņš Oskars Freimanis
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Ralfs Grīnbergs
1995.
HK Rīga
Latvija
MHL
A
Mareks Ķepals
1992.
HS Rīga/Prizma
Latvija
Latv. Virslīga
A
Roberts Mamčics
1995.
Sputņik (Almetjevska)
Krievija
MHL B
A
Ričards Matuzevičs
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Haralds Neimanis
1994.
HK Rīga
Latvija
MHL
A
Sandis Šostaks
1993.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Raimonds Upenieks
1992.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
V
Simas Baltrunas (LIET)
1995.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
V
Vadims Miščuks
1993.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
V
Reinis Petkus
1995.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
V
Boriss Tretjakovs
1993.
?
*
Plašāk:
Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona,play off)
Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]
Piektdienas vakarā, kad pabeidzās Latvijas izlases spēle pret Baltkrievijas valstsvienību, ainava likās īpaši pelēka. Divu dienu un 3 spēļu summā Latvijas izlases, ieskaitot U-18 izlases sniegumu, bija pamanījušās zaudēt 0:17. Tomēr zināmu reabilitācijas procesu „lielā” izlase paveica nākamā dienā, ar 4:1 pieveicot tos pašus kaimiņus – Baltkrievijas hokejistus. 15. – 21. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4. Un izlases komplektācijas stāvoklis.
1. Mārtiņš Cipulis
Latvijas izlases pirmsčempionāta sagatavošanās cikla ietvaros divās Euro Hockey Challenge spēlēs pret Baltkrievijas izlasi rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs ir izrādījies uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kurš 2 spēļu summā saražoja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un lietderības koeficientu +1. Jāatgādina, ka pirmā spēle pret „sābriem” bija sausa zaude, un Cipulis visus punktus iekrāja otrajā spēlē, būdams pārcelts pirmajā maiņā pie partneriem Jāņa Sprukta un Laura Dārziņa. Mārtiņš Cipulis nevien nekrita ārā no pirmā uzbrucēju virknējuma kolektīva, bet lieliski to papildināja un arī „pavilka uz priekšu” ierastos izlases līderus.
2. Ralfs Freibergs
ASV augstskolu hokejā (NCAA) sezonu pabeigušais Ralfs Freibergs bija viens no tiem Latvijas izlases kandidātiem, kuri nebija nosaukti federācijas paplašinātajā nacionālās izlases kandidātu sarakstā un kuri tomēr salīdzinoši „biezā slānī” tika testēti valstsvienības vajadzībām. Kas, savukārt, notika pēc tam, kad noskaidrojās, ka virkne izlases spēlētāju dažādu iemeslu dēļ tomēr nebūs valstsvienības rīcībā pasaules čempionātā… Aizsargs R. Freibergs bija viens no retajiem „aprīļa papildinājumiem”, kas tomēr nonāca līdz izlases spēlēm. Un, re ko, – savās pirmajās divās spēlēs Latvijas pieaugušo izlases ierindā (tās kā reizi iegadījās aizvadītajā nedēļā pret Baltkrievijas izlasi) Ralfs Freibergs bija lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā. Divu spēļu summā R. Freibergam lietderības koeficients +3, kā arī viena rezultatīva piespēle. Bet štrunts par statistiku; izskatās, ka students Freibergs izlases sastāvā iekļaujas diezgan organiski un lietderīgi. Viņa sniegumā redzams briedums, kas nereti viņa vecuma (21 gads; dz. 1991.) Latvijā spēlējošiem hokejistiem pietrūkst.
3. Kristers Gudļevskis
Viens no vaimanu vai vismaz uztraukuma iemesliem Latvijas izlases kontekstā ir līdzšinējā pasaules čempionātu pamatvārtsarga Edgara Masaļska lēnā veselības atkopšanās un nebūšana izlases ierindā. Šādi apstākļi ir ļoti pateicīgi „pelnu kaisīšanai uz galvas”, „mazākā ļaunuma (cauruma) izvēlei” vai citam bēdu ielejas stāstam. Protams, starp 1. divīzijas sasniegšanas un citu kataklizmu iemesliem tika minēts izlases jaunākais vārtsargs 20-gadīgais Kristers Gudļevskis. Aizvadītajā nedēļā Gudļevskis sargāja vārtus savā otrajā spēlē Latvijas nacionālās izlases sastāvā, un sargāja līdz uzvarai – 96,5% atvairītu metienu un vidēji spēlē viens vārtu zaudējums (GAA 1.00). Protams, der piebilst, ka Latvijas izlase uz otru spēli pret Baltkrievijas izlasi devās jau ar iepriekšējā dienā iekrātu sausu zaudējumu un citu motivāciju. Tomēr Gudļevska krahs šajā konkrētajā spēlē nav sagaidīts. Sezonas divu spēļu summā izlasē Kristeram Gudļevskim pieklājīgs GAA 1.51.
4. Edgars Kulda
Kanādas rietumu gala galvenās junioru līgas WHL izslēgšanas spēles rit pilnā gaitā. Norisinās konferenču fināli. Uzbrucēja Edgara Kuldas (dz. 1994.) pārstāvētā Edmonton Oil Kings vienība Austrumu konferences finālsērijā „tur” rezultātu 1-1 pret Calgary Hitmen. Abas pirmās spēles norisinājās Kalgari; pirmajā uzvaru papildlaikā izspieda mājinieki (3:2 OT), bet otrajā „akmeni uz akmens neatstāja” Edmontonas komanda (0:6). Šo divu spēļu summā Edgars Kulda sakrāja 2 punktus (0+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1).
P.S. Par Nedēļas Top 4
„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!
Latvijas izlases kandidātu statistika 19. un 20. aprīļa spēlēs pret Baltkrievijas izlasi un 2012./2013. g. sezonas spēlēs kopumā (saskaņā ar eurohc.stats.poinstreak.com, lhf.lv; summētajā statistikā 14 spēles: 2 spēles pret Krievijas izlasi novembrī Rīgā; 3 spēles EIHC turnīrā decembrī Lionā (Francijā); 3 spēles Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī Rīgā; 2 spēles pret Čehijas izlasi aprīlī Jindržihūvhradecā (Čehijā); 2 spēles pret Zviedrijas izlasi aprīlī Rīgā; 2 spēles pret Baltkrievijas izlasi aprīlī Rīgā):
spēlētājs
dz.
sp. vs BLR
punkti vs BLR
+/- vs BLR
SM vs BLR
met. vs BLR
sp. SUMMĀ
punkti SUMMĀ
+/- SUMMĀ
SM SUMMĀ
UZBRUCĒJI
1.
Mārtiņš Cipulis
1980.
2
1+2
+1
2
4
10
2+4
+3
2
2.
Jānis Sprukts
1982.
2
1+1
+2
2
6
6
1+2
+4
4
3.
Lauris Dārziņš
1985.
2
0+2
+1
0
6
5
3+4
+4
0
4.
Juris Štāls
1982.
2
1+0
-1
0
2
11
3+2
-1
8
5.
Aleksejs Širokovs
1981.
2
0+1
±0
0
1
7
0+1
-2
2
6.
Andris Džeriņš
1988.
2
0+0
+1
0
1
9
1+0
-2
4
7.-8.
Miks Indrašis
1990.
2
0+0
±0
0
4
13
4+3
-1
2
Vitālijs Pavlovs
1989.
2
0+0
±0
0
4
12
1+2
-4
6
9.
Koba Jass
1990.
1
0+0
±0
0
0
5
0+1
-2
2
10.
Armands Bērziņš
1983.
2
0+0
-1
0
3
8
0+1
-3
6
11.
Toms Hartmanis
1987.
1
0+0
-1
0
2
1
0+0
-1
0
12.
Roberts Jekimovs
1989.
1
0+0
-1
0
1
13
1+6
+1
39
13.
Ronalds Ķēniņš
1991.
2
0+0
-1
2
3
13
1+3
-1
6
14.
Gints Meija
1987.
2
0+0
-3
0
2
13
2+2
-3
2
AIZSARGI
1.
Ralfs Freibergs
1991.
2
0+1
+3
4
1
2
0+1
+3
4
2.
Georgijs Pujacs
1981.
2
1+0
+2
2
4
6
2+0
+4
2
3.
Mārtiņš Porejs
1991.
1
0+0
±0
0
0
8
0+2
-5
16
4.
Oskars Cibuļskis
1988.
1
0+0
-1
0
1
7
0+0
-5
0
5.
Jānis Andersons
1986.
2
0+0
-1
0
0
3
0+0
±0
0
6.
Agris Saviels
1982.
2
0+0
-1
2
3
7
0+1
-3
2
7.-8.
Māris Jass
1985.
2
0+0
-2
2
2
10
1+0
-9
2
Kristaps Sotnieks
1987.
2
0+0
-2
2
2
11
1+3
-7
6
VĀRTSARGI
dz.
sp. vs BLR
atv. vs BLR
GAA vs BLR
SM vs BLR
sp. laiks vs BLR
sp. (laiks) SUMMĀ
uzv.-zaud. SUMMĀ
GAA SUMMĀ
SM SUMMĀ
1.
Kristers Gudļevskis
1992.
1
96.5% (25 no 26)
1.00
0
60:00
2 (119:29)
1-1
1.51 (3 vārtu z.)
0
2.
Māris Jučers
1987.
1
91.43% (32 no 35)
3.00
0
60:00
8 (444:48)
1-6
3.37 (25 vārtu z.)
0
*
Citu Latvijas izlases kandidātu sniegums Latvijas izlases sastāvā 2012./2013. g. sezonā (šie nepiedalījās spēlēs pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada aprīlī):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
+/-
SM
statuss
UZBRUCĒJI
1.
Lauris Bajaruns
1989.
7
2+1
-2
0
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2.
Mārtiņš Karsums
1986.
4
1+2
+2
0
kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
3.
Miķelis Rēdlihs
1984.
3
1+2
+1
0
kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
4.
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
3
0+3
-2
4
PČ piedalīties neplāno
5.
Gunārs Skvorcovs
1990.
2
1+0
+1
2
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6.
Elvijs Biezais
1991.
6
1+0
-4
4
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
7.
Māris Bičevskis
1991.
8
0+1
-3
10
trenējas ar izlasi
8.-9.
Kaspars Daugaviņš
1988.
1
0+0
±0
0
joprojām Boston Bruins (NHL) rīcībā
Roberts Bukarts
1990.
1
0+0
±0
0
kopj veselību (plecs); netiekot gaidīts uz PČ
10.
Artūrs Ozoliņš
1988.
3
0+0
±0
2
kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
11.
Kaspars Saulietis
1987.
3
0+0
-1
2
trenējas ar izlasi
12.
Raitis Ivanāns
1979.
2
0+0
-1
4
kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
13.
Juris Upītis
1991.
3
0+0
-2
2
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
AIZSARGI
1.
Aleksandrs Jerofejevs
1984.
5
0+3
+3
4
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2.
Oskars Bārtulis
1987.
5
1+1
+2
6
kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
3.
Arvīds Reķis
1979.
4
0+1
+2
2
kopj veselību; PČ nepiedalīsies
4.
Krišjānis Rēdlihs
1981.
7
0+0
+1
2
trenējas ar izlasi
5.
Mārtiņš Jakovļevs
1991.
6
0+1
±0
2
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6.
Sandis Ozoliņš
1972.
3
0+0
±0
2
PČ piedalīties neplāno
7.
Artūrs Kulda
1988.
4
1+0
-1
2
joprojām Winnipeg Jets (NHL) rīcībā
8.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
2
0+0
-2
2
kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
VĀRTSARGI
dz.
sp. (laiks)
uzv.-zaud.
GAA
SM
statuss
1.
Edgars Masaļskis
1980.
4 (244:03)
2-2
2.21 (9 vārtu z.)
0
trenējas ar izlasi
2.
Mārtiņš Raitums
1985.
1 (40:00)
0-1
7.50 (5 vārtu z.)
0
kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
*
Citi Latvijas izlases kandidāti, kuri nosaukti 21. marta paplašinātajā sarakstā vai treniņnometnei pievienojušies pēc tam, bet nav aizvadījuši izlases spēles 2012./2013. g. sezonā:
ampl.
spēlētājs
dz.
statuss
V
Jānis Kalniņš
1991.
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
V
Ervīns Muštukovs
1984.
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Edgars Apelis
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Ričards Birziņš
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Guntis Galviņš
1986.
kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A
Mārtiņš Gipters
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Rodrigo Laviņš
1974.
kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A
Ēriks Ševčenko
1991.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Zemgus Girgensons
1994.
joprojām Rochester Americans (AHL) rīcībā
U
Vitālijs Hvorostiņins
1992.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Roberts Lipsbergs
1994.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Roberts Maziņš
1990.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Jānis Ozoliņš
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Ēriks Ozollapa
1987.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Sergejs Pečura
1987.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Kristiāns Pelšs
1992.
joprojām Oklahoma City Barons (AHL) rīcībā
U
Jānis Straupe
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Raimonds Vilkoits
1990.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Mārcis Zembergs
1988.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
Izmaiņas Latvijas izlases kandidātu lokā (2013-04-15) – lhf.lv
Latvijas izlases papildu kandidātu apskate aprīļa vidū (2013-04-12 un 2013-04-13) – sportacentrs.com, sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
Iepriekšējais Latvijas izlases treniņu procesa un sastāva statuss (2013-04-06): tepat
Latvijas un Zviedrijas izlašu 7. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
Latvijas un Zviedrijas izlašu 8. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
Latvijas izlases spēlētāju statistika 2 spēlēs pret Zviedrijas izlasi aprīlī (ar izcili greizu iemetienu statistiku) – stats.swehockey.se
[Attēlā: Mārtiņš Cipulis Latvijas izlases ierindā spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]
Latvijas hokeja norišu priekšplānā aprīlī savu ieņem nacionālās izlases vajadzības un gatavošanās pasaules čempionātam. Šo norišu fonā arī dažu hokejistu gaitas vēl dažos notiekošos vairāk vai mazāk nacionālos čempionātos, kā arī Latvijas U-18 izlases pieslīpēšanās savam pasaules čempionātam. Jā, un „igauniskas” Dinamo viesizrādes Leonīda Tambijeva trenētās HK Rīga vienības izpildījumā. 8. – 14. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.
1. Edgars Kulda
„Pilnās burās” un diezgan pārliecinoši izslēgšanas spēlēs jeb cīņā par Ed Chynoweth Cup kustās Kanādas junioru līgas WHL Austrumu konferences līderi un aktuālie kausa „īpašnieki” Edmonton Oil Kings. Pirms gada par WHL čempionu kopā ar Edmontonas komandu kļuva uzbrucējs Kristiāns Pelšs, bet šosezon kopā ar „naftiniekiem” arvien pārliecinošāk cīnās Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Edgars Kulda (dz. 1994.). Oil Kings izslēgšanas spēļu pirmo sēriju ir pārvarējuši ar 4-1, otru sēriju ar 4-0, bet tagad nonākuši līdz Austrumu konferences finālam pret Calgary Hitmen vienību. Austrumu finālsērijas sākums paredzēts 18. aprīlī.
Edmontonas vienība aizvadītajā nedēļā izcīnīja divas spēles, kurās Kulda-jaunākais nopelnīja 3 rezultativitātes punktus (0+3) un priecējošu lietderības koeficientu +3. Jāpiebilst, ka Edgars Kulda ir atvēries tieši izslēgšanas spēlēs. Piemēram, regulārās sezonas 64 spēlēs viņš saražoja 17 punktus (6+11), kas ir vidēji 0,27 punkti spēlē. Bet play off 9 spēlēs uzkrājums ir 9 punkti (2+7), kas veido „apaļu” rezultativitātes punktu vidēji spēlē. Ar šiem 9 punktiem 18-gadīgais Edgars Kulda ir WHL izslēgšanas spēļu šī brīža otrs rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie). Labāks „jauniņais” ir tikai dāņu brīnumbērns Oliver Bjorkstrand (dz. 1995.), kuram 13 punkti 10 spēlēs. Skatoties kopā visus WHL spēlētājus play off-ā, Edgars Kulda ar saviem ‘2+7’ ir 22.-ais rezultatīvākais. Katrā gadījumā, laba nedēļa un rezultatīvs play off!
2. Artūrs Ozoliņš
Kazahstānas Augstākās līgas izslēgšanas spēles ir sadalījušās… Kamēr tika gaidīta play off finālsērija, aizvadītajā nedēļā ir aizsācies „mazais fināls” – cīņa par 3. vietu, kurā nūjas krusto regulārās sezonas līderi Arlan un 3. vietas ieņēmēji – Aristan. Abās pusēs ir pa Latvijas pārstāvjiem. Aristan krāsās – uzbrucējs Edijs Brahmanis, bet Arlan ierindā pat trīs – uzbrucēji Artūrs Ozoliņš, Andrejs Smirnovs (kurš dz. 1983.) un aizsargs Renārs Demiters. Turklāt Arlan galvenais treneris šosezon, starp citu, ir sava laika dažādu vecumu Latvijas izlašu treneris Leonīds Beresņevs. Aizvadītajā nedēļā „mazajā finālā” noritējušas divas spēles, rezultāts līdzsvarā (1:1). Šo divu spēļu gaitā rezultatīvākais Latvijas hokejists bija Arlan uzbrucējs Artūrs Ozoliņš, kurš nopelnīja 3 rezultativitātes punktus (2+1).
3. Edijs Brahmanis
Savukārt Aristan pusē Kazahstānas izslēgšanas spēļu „3. vietas seriāla” 2 spēlēs 2 punktus (1+1) iekrāja bijušais prizmietis, metalurgs, „bebrs”, dinamietis utml. – Edijs Brahmanis. Jāpiebilst, ka Brahmanis bija Aristan vienības labākais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā, 51 spēlē sakrājot 46 punktus (28+18) un lietderības koeficientu +14. Starp citu, šodien 15. aprīlī sākās Kazahstānas čempionāta fināla sērija, kurā čempionu titulu mēģina nosargāt Beibaris – komanda, kurā, savukārt, cīnās divi latviešu hokejisti – Mārtiņš Raitums un Aldis Āboliņš. Viņiem pretiniekos regulārās sezonas 2. vietas ieguvēji Ertis-Pavlodar. Atgādinājumam: Beibaris šosezonas regulārajā daļā bija palikuši ceturtie. Piebilde: fināla sērijas pirmā spēle noslēgusies latviešiem labvēlīgi (4:1). Raitums sargāja vārtus.
4. Egils Kalns
8. – 14. aprīļa nedēļā Baltijas jūras krastos iegadījās viena, bet diemžēl sausi zaudēta Latvijas izlases spēle pret Zviedrijas valstsvienību, kā arī „apmēram” HK Rīga vienības pārbaudes spēles un Latvijas U-18 izlases gatavošanās jauniešu pasaules čempionātam. Aizvadītajā nedēļā papildinātais HK Rīga komplekts, kuru kaimiņi Igaunijā dēvēja par Riia Dinamo, aizvadīja divas pārbaudes spēles Tallinā pret Igaunijas nacionālo izlasi (9:5 un 5:4 PM), kā arī vienu spēli Ozolniekos pret Latvijas U-18 izlasi (4:3). Abām izlasēm tika līdzēts gatavoties aprīlī notiekošajiem pasaules čempionātiem, katrai savā vecumā un līmenī.
Kāpēc „apmēram” un „gandrīz” HK Rīga? Tāpēc, ka no 26 spēlētājiem, kas devās laukumā HK Rīga krāsās, vien 15 puiši šosezon bija uzspēlējuši šīs komandas sastāvā oficiālajās MHL spēlēs. Sešus hokejistus bija „atpūtis” rietumvējš no Liepājas Metalurgs komandām. Tiesa, no šiem „mečiem” četri puiši savulaik jau bija uzspēlējuši Leonīda Tambijeva virsvadībā HK Rīga sastāvā. Mazliet papildspēku bija no Dinamo saimniecības „mazajām komandām” – Juniors un SK Rīga-96, kā arī šosezon mazāk vai nemaz neredzētie – ex-rīdzinieks Raimonds Vilkoits uzbrukumā, kā arī Somijas un Kanādas U līgu ledus laukumus izbaudījušais vārtsargs Konstantīns Šipunovs.
Kopā 3 pārbaudes spēļu summā rezultatīvākie bija izrādījušies tieši „no malas” ņemtie liepājnieki un Vilkoits. Pats rezultatīvākais – uzbrucējs Egils Kalns, kuram 3 spēļu summā 6 punkti (3+3) un izšķirošs pēcspēles metiens. Pieklājīgi arī it kā neko nenozīmējošām pārbaudes spēlēm. Arī tāpēc, ka Dinamo saimniecības pārstāvji apskata puišus kontekstā ar iespējamiem sastāva papildinājumiem Rīgas Dinamo treniņnometnei. Cits stāsts par to, cik lielas perspektīvas ir/nav nokļūt uz KHL spēļu soliņa. Taču arī treniņnometne ir diezgan vērtīgs atskaites punkts.
„Apmēram” HK Rīga spēlētāju statistikas pārbaudes spēlēs 2013. g. aprīlī (kopā 3 spēles; t.sk. 2 spēles pret Igaunijas izlasi, 1 spēle pret Latvijas U-18 izlasi; LM = Liepājas Metalurgs, BEk = Baltkrievijas ekstralīga; saskaņā ar icehockey.ee un lhf.lv):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
SM
izšķ PM
komanda 2012./2013.
UZBRUCĒJI
1.
Egils Kalns
1991.
3
3+3
4
1 (no 1)
LM (BEk); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
2.
Raimonds Vilkoits
1990.
2
2+3
0
–
MHC Mountfield Martin (Slovak. Ekstral.); Šahtjor (Soļogorska; BEk)
3.
Artūrs Mickēvičs
1991.
3
2+2
2
0 (no 1)
LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
4.
Bruno Zabis
1991.
3
0+4
2
–
LM (BEk); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
5.
Rustams Begovs
1993.
3
3+0
0
–
HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
6.
Edgars Kurmis
1993.
3
1+2
0
–
HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
7.
Andris Siksnis
1993.
3
1+2
4
–
HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
8.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
3
0+3
0
–
LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
9.
Martins Lavrovs
1994.
3
1+1
0
–
HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
10.
Deivids Sarkanis
1994.
3
1+0
0
1 neizšķ (no 1)
HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
11.
Rodrigo Ābols
1996.
1
1+0
0
–
SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Lat. Virslīga)
12.
Dāvis Straupe
1992.
3
0+1
0
–
HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
13.
Ričards Kondrāts
1994.
2
0+0
0
–
HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
14.
Artūrs Ševčenko
1994.
3
0+0
0
–
HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
15.
Emīls Potāpovs
1994.
3
0+0
4
–
HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
AIZSARGI
1.
Raimonds Tūbelis
1991.
3
1+3
12
–
LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
2.
Andrejs Smirnovs
1992.
3
1+1
8
–
HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
3.-4.
Mikus Ābelītis
1993.
2
0+2
0
–
Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
Ēriks Ševčenko
1991.
2
0+2
0
–
LM (BEk)
5.
Krišs Lipsbergs
1993.
3
0+2
4
–
HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
6.
Edgars Dīķis
1991.
3
0+1
0
–
HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
7.
Edmunds Augstkalns
1994.
3
0+0
4
–
HK Rīga (MHL)
8.
Patriks Škuratovs
1994.
2
0+0
8
–
HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
VĀRTSARGI
dz.
sp.
min:sek
GAA
SM
komanda 2012./2013.
1.
Rihards Cimermanis
1993.
1
60:00
3.00
0
HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
2.
Nils Grīnfogels
1994.
2
65:02
3.69
0
Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
3.
Konstantins Šipunovs
1993.
1
54:58
5.46
0
Sturgeon Falls Lumberjacks (GMHL: Kanāda)
*
P.S. Par Nedēļas Top 4
„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti! Tiem, kam apnicis, mierinājums: sezona drīz būs galā!
HK Rīga komanda MHL čempionātā aizvadījusi savu trešo sezonu un jau kļuvusi par līgas ierastu parādību. Dinamo jaunieši Krievijas jaunatnes līgās vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums. Jau otro sezonu MHL B grupā pabeigušas divas komandas no Latvijas, savu pirmo sezonu vēl turpina Liepājas Metalurgs jaunatne. Citā Krievijas čempionātā Sanktpēterburgā U-15, U-16 un U-17 vecuma grupās jau otro gadu piedalījušās trīs SK Rīga komandas. Tātad latvju bāleliņi plašās kaimiņzemes čempionātos jau ir bez-maz savējie. Kāda sezona ir izdevusies Latvijas pirmajai komandai Krievijas jaunatnes hokeja piramīdā?
2012./2013. g. regulārā sezona Leonīda Tambijeva trenētajai Dinamo jaunatnei ir ienākusies viļņveidīga. Sezonas sākums bija diezgan bēdīgs, un treneri to skaidroja ar komandas sastāva rotācijām, t.sk. dažu spēlētāju pārcelšanos uz Ziemeļameriku. Sezonas gaitā HK Rīga puišiem izdevās savākties un pamazām aizvirzīties līdz uzdevumam – MHL izslēgšanas spēlēm. Cits stāsts par to, ko komanda varēja parādīt šajā play off. Tomēr atzinība par mērķtiecīgu pakāpšanos no MHL Rietumu konferences tabulas zemākiem plauktiem uz 8. vietu ir pelnīta.
Kas tad pavilka komandu?
Aizsteidzoties cipariem pa priekšu, jāatzīst, ka uzbrukuma līnija kopumā nebija panākumu pamats, kam ir atrodams arī objektīvs izskaidrojums… Regulārajā sezonā HK Rīga vienībai bija 26.-ais labākais jeb 8.-ais sliktākais uzbrukums visā līgā, vidēji spēlē tiekot pie 2,55 vārtu guvumiem. Savā pirmajā MHL regulārajā sezonā (2010./2011.) rīdzinieki trāpīja 3,32 reizes vidēji spēlē, kas bija līgas dalīts 12./13.-ais labākais trāpīgums. Pēnsezon (2011./2012.) rīdzinieki meta tikpat trāpīgi, cik šosezon – 2,55 vārtu guvumi spēlē, kas bija MHL regulārās sezonas 25.-tā labākā rezultativitāte. Jeb 8.-tā ailīte no beigām. Kopumā var pieņemt, ka HK Rīga uzbrukums stagnē. Taču, ja ņem vērā sastāva rotāciju, tad ir notikusi iepriekšējai sezonai līdzvērtīga atkopšanās. Taču līdz savas pirmās sezonas rezultativitātei ir patālu… Komplektā ar to visu, šosezon MHL sliktākais vairākums (11,8% realizācijas) bija HK Rīga un Sņežnije Barsi komandām…
Kopumā MHL 2012./2013. g. regulārās sezonas laikā caur HK Rīga sastāvu izgāja 21 uzbrucējs. 10 no šiem puišiem iepriekšējā sezonā bija uzspēlējuši komandas ierindā, bet 11.-ais (Rihards Bukarts) MHL līmeņa pieredzi bija guvis citā MHL vienībā – Stupino Kapitan. No šiem 11 ar MHL pieredzi „bruņotajiem” uzbrucējiem tikai pieci bija aizvadījuši vismaz pusi MHL regulārās sezonas spēļu (Nikolajs Jeļisejevs, Miks Lipsbergs, Dāvis Straupe, Edgars Kurmis, kā arī Rihards Bukarts). Divi sezonas lielāko daļu aizvadīja Liepājas Metalurgā un/vai Dinamo (Ainars Podziņš, Juris Upītis), bet četriem no iepriekšējās sezonas „palikušajiem” MHL regulārās sezonas spēļu pieredze bija zem puses – Deividam Sarkanim 2 spēles, Artūram Ševčenko 11 spēles, Laurim Rancevam 17 spēles, Andrim Siksnim 24 spēles. Bet 10 (!!!) uzbrucēji, kas šosezon uzspēlēja HK Rīga sastāvā, to MHL līmenī darīja pirmoreiz. Ne visiem izdevās sastāvā aizķerties un aizvadīt vismaz pusi sezonas. Tomēr cipars iespaidīgs.
Daži no MHL debitantiem uz kopējā fona uzrādīja diezgan atzīstamu rezultativitāti. Rustams Begovs (dz. 1993.) 63 spēlēs salasīja 30 punktus (16+14) un lietderības koeficientu +10, kļūstot par ceturto rezultatīvāko HK Rīga ierindā. Vai, piemēram, Georgs Golovkovs (dz. 1995.) regulārā čempionāta 57 spēlēs iekrāja 24 punktus (9+15), bet negatīvu lietderību -5, ieņemot sesto vietu rīdzinieku rezultativitātes Topā. Bet, savukārt, Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.) 12 punktus (6+6) un lietderības koeficientu +3 sakolekcionēja tikai 20 spēlēs. Tā nav rezultativitāte, kas „gāž no kājām”, un ir tālu no MHL līderu uzskaitēm, taču tādas ir šī brīža reālijas.
Absolūtais šīs sezonas rezultativitātes līderis bija HK Rīga veterāns ar 3 sezonu pieredzi – Juris Upītis (dz. 1991.; pa labi novietotā attēlā), kuram ir arī Dinamo spēļu pieredze. Salīdzinoši neliela, bet ir. Attiecīgi Upītim 52 punkti (20+32) regulārā čempionāta 58 spēlēs. Tuvākajam sekotājam – Rihardam Bukartam (dz. 1995.) – 35 punkti (18+17) 62 spēlēs. Labākie trāpītāji – Upītis 20 reizes, Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.) 19 reizes, Bukarts 18 reizes. Rezultatīvākie asistenti – tas pats Upītis ar 32 piespēlēm un Miks Lipsbergs (dz. 1991.) ar 20. Uzbrucēji ar pozitīvāko lietderības koeficientu: atkal Upītis +11; Begovs un Andris Siksnis (dz. 1993.) – abiem pa +10. Jā, un vēl jānosauc uzbrucējs Dāvis Straupe (dz. 1992.), kuram visvairāk izšķirošo pēcspēles metienu (4 gab.).
Zemāk uzbrucēju rezultativitātes tabula savirknēta pēc kritērija – gūtie rezultativitātes punkti vidēji spēlē, lai var pietuvinātāk salīdzināt rezultativitāti tiem spēlētājiem, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu. Savukārt, „pareizu” rezultativitātes tabulu var atrast mhl.khl.ru statistikas sadaļā. Tiesa, šajā sakarā piebilde attiecībā uz spēlētājiem, kuriem bija pieticīgs spēļu skaits; jāņem vērā, ka šiem puišiem 1 spēle nozīmē daudz mazāk nekā pirmajās maiņās spēlējošiem.
HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):
uzbrucējs
dz.
agr. MHL pieredze
sp.
punkti
+/-
SM
izšķ. PM
iemet.
PUNKTI/SP.
1.
Juris Upītis
1991.
jā
58
20+32
+11
53
2
46.8% (145 no 310)
0.897
2.
Miks Lipsbergs
1991.
jā
45
10+20
+7
28
0
47.2% (308 no 653)
0.667
3.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
nē
20
6+6
+3
14
0
36.4% (4 no 11)
0.600
4.
Rihards Bukarts
1995.
jā
62
18+17
-4
44
2
66.7% (14 no 21)
0.565
5.
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
jā
62
19+12
+4
26
0
27.8% (5 no 18)
0.500
6.
Rustams Begovs
1993.
nē
63
16+14
+10
58
0
47.2% (467 no 989)
0.476
7.
Georgs Golovkovs
1995.
nē
57
9+15
-5
40
0
50.5% (230 no 455)
0.421
8.
Andris Siksnis
1993.
jā
57
10+13
+10
76
0
47.1% (8 no 17)
0.404
9.
Ainars Podziņš
1992.
jā
5
0+2
-1
2
0
0.0% (0 no 5)
0.400
10
Deivids Sarkanis
1994.
jā
35
8+5
+3
6
0
44.4% (4 no 9)
0.371
11.
Edgars Kurmis
1993.
jā
42
3+11
+7
50
0
38.0% (19 no 50)
0.333
12.
Dāvis Straupe
1992.
jā
63
7+10
+2
22
4
46.9% (214 no 456)
0.270
13.
Artūrs Ševčenko
1994.
jā
63
5+10
+7
16
0
34.7% (17 no 49)
0.238
14.
Lauris Rancevs
1993.
jā
55
3+8
-2
16
0
44.7% (188 no 421)
0.200
15.
Ruslans Ignatovičs
1995.
nē
7
1+0
-2
0
0
0.0% (0 no 1)
0.143
16.
Martins Lavrovs
1994.
nē
38
3+1
-3
18
0
34.6% (9 no 26)
0.105
17.
Ričards Kondrāts
1994.
nē
29
1+2
-4
12
0
38.7% (104 no 269)
0.104
18.
Bruno Birzītis
1995.
nē
29
0+1
-5
2
0
100% (1 no 1)
0.035
19.
Aleksandrs Burcevs
1993.
nē
1
0+0
±0
0
0
–
0.0
20.
Ritvars Zonenbergs
1993.
nē
6
0+0
-1
2
0
–
0.0
21.
Emīls Potāpovs
1994.
nē
7
0+0
-6
2
0
100% (1 no 1)
0.0
*
Aizsardzība ir
Aizsargu ierindā arī notikušas manāmas rotācijas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. No 11 aizsargiem, kas 2012./2013. g. regulārajā sezonā uzspēlēja HK Rīga ierindā, seši ir palikuši no iepriekšējās sezonas. Par MHL pieredzes trūkumu viņi sūdzēties nevar, jo iepriekšējā sezonā katrs aizvadīja 43 – 59 spēles. No jauna „iemēģināti” pieci – Edmunds Augstkalns (dz. 1994.), Jānis Jaks (dz. 1995.), Kalvis Ozols (dz. 1993.), Patriks Škuratovs (dz. 1994.), Ģirts Zemītis (dz. 1995.). Ne visiem no nosauktajiem uzreiz izdevās „pierakstīties” Tambijeva trenētās komandas sastāvā, bet no nosauktajiem lielāko spēļu skaitu regulārās sezonas gaitā saņēma Augstkalns (62) un Škuratovs (46).
Savukārt no iepriekšējās sezonas aizsargiem nepalika 3 vīri: starp citu, pērnsezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Jakovļevs, kuru Dinamo saimniecība nosūtīja pieredzes krāšanai uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat; Ēriks Ševčenko, kurš turpināja gaitas Liepājas Metalurgs komandā Baltkrievijas ekstralīgā; Kristers Freibergs – pārcēlās uz Vācijas trešo līgu (Oberliga). Te jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā it kā palika iepriekšējās sezonas kapteinis Mārtiņš Porejs, taču viņš MHL regulārajā čempionātā šosezon aizvadīja 11 spēles, vairāk laika pavadot pie „lielajiem” – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs sastāvos.
Neskatoties uz manāmo rotāciju arī aizsargu ierindā, HK Rīga aizsardzība 2012./2013. g. regulārajā sezonā uz kopējā fona ir bijusi salīdzinoši pieklājīga. Vidēji spēlē rīdzinieki „atļāvās” 2,47 vārtu zaudējumus, kas ir dalīts 5./6.-ais labākais rādītājs visā MHL (kopā ar Belije Medvedi). Arī mazākums nav bijusi katastrofa – 84,6% neitralizācijas un 10./11. vieta (kopā ar to pašu Belije Medvedi). Protams, aizsardzība ir kolektīvs darbs, kur piedalās arī uzbrucēji, taču uz aizsargiem gulst lielāka nasta un atbildība. Bet par vārtsargu atsevišķs stāsts.
Lietderīgākie aizsargi 2012./2013. g. regulārajā sezonā ir bijis Andrejs Smirnovs (dz. 1992.; pa labi novietotā attēlā) ar +9 un Edmunds Augstkalns (+8). Rezultatīvākais aizsargs un vienīgais regulārās sezonas „dzelzs vecis” bija Pauls Zvirbulis, kurš aizvadīja visas 64 spēles un guva 15 punktus (5+10). Arī te zemāk „deformēta” aizsargu statistikas tabula; šoreiz izvilkts „koeficients” – lietderība vidēji spēlē. Lai varētu salīdzināt aizsargus, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu.
HK Rīga aizsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):
aizsargs
dz.
agr. MHL pieredze
sp.
punkti
+/-
SM
VID. LIETD./SP.
1.
Mārtiņš Porejs
1991.
jā
11
0+5
+3
12
+0.273
2.
Andrejs Smirnovs
1992.
jā
58
1+8
+9
76
+0.155
3.
Edmunds Augstkalns
1994.
nē
62
3+7
+8
66
+0.129
4.
Pauls Zvirbulis
1993.
jā
64
5+10
+7
12
+0.109
5.
Patriks Škuratovs
1994.
nē
46
0+2
+4
34
+0.087
6.
Artūrs Salija
1992.
jā
42
4+4
+2
38
+0.048
7.
Edgars Dīķis C
1991.
jā
58
2+5
+1
40
+0.017
8.
Krišs Lipsbergs
1993.
jā
56
1+9
-3
77
-0.054
9.
Jānis Jaks
1995.
nē
30
0+3
-2
20
-0.067
10.
Kalvis Ozols
1993.
nē
14
0+0
-2
10
-0.143
11.
Ģirts Zemītis
1995.
nē
3
0+0
-1
8
-0.333
*
Cik daudz no komandas ir Gudļevskis?
Jau vairāk nekā pierasts ir teiciens, ka vārtsargs ir puse no komandas, bet labs vārtsargs – vairāk par pusi. HK Rīga salīdzinoši mazais vārtu zaudējumu apjoms ir lielā mērā pateicoties HK Rīga „pirmajam numuram” un Dinamo „trešajam” – Kristeram Gudļevskim (pa labi novietotā attēlā). Nevajag pat „dziedāt slavas dziesmas”, šosezon ir diezgan daudz ciparisku apliecinājumu. Protams, neviens vārtsargs nevar „atstrādāt” bez ciešas saprašanās ar aizsargiem, tomēr Gudļevska sniegums ir ļāvis aizsargiem un arī uzbrucējiem neiedzīvoties lietderības koeficienta mīnusos vai lielākos mīnusos. Par citiem HK Rīga vārtsargiem šosezon runa ir maz vai nemaz. Jo Gudļevskis nocīnījās lauvastiesā regulārās sezonas spēļu, lāga nelaižot pārējos divus „pie šprices”.
Tātad, Kristers Gudļevskis regulārās sezonas gaitā piedalījās 56 spēlēs (3190 minūtes!), 27 uzvarot, 18 zaudējot, bet 11 spēles „aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. Kopā 3 spēles „sausas”, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 2.09 un atvairīto metienu apjoms veidoja 92,7%. Pēc atvairītu metienu procenta 2012./2013. g. regulārajā sezonā Gudļevksis bija visas MHL 3.-ais labākais vārtsargs! Pēc GAA kritērija – 4.-ais labākais.
Tas vēl nav viss! HK Rīga komandai šajā regulārajā sezonā bija līgā vislabākā pēcspēles metienu sēriju proporcija: 8 uzvarētas; 3 zaudētas. Bullīšu seriālos parasti vērtē uzbrucēju varēšanas, taču HK Rīga gadījumā „nesošais” elements bija Gudļevskis, kurš bija „mūris” visos 11 pēcspēles metienu seriālos. Pēcspēles bullīšu īstenošanas procents rīdziniekiem bija tikai 34,3% (12 no 35) jeb tikai 19.-ais labākais līgā. Toties pretinieku realizācijas procents, kad pretinieki spēlēja pret HK Rīga (lasīt, Gudļevski) bija ceturtais sliktākais līgā – 17,9% (7 no 39). Attiecīgi, Kristera Gudļevska sargātie vārti palika neskarti 82,1% gadījumu. Pēcspēles metieniem (izgājieniem 1-pret-1) tas ir lielisks „cipars”.
Jāpiebilst gan, ka Gudļevskim šī bija trešā sezona HK Rīga ierindā. Laiks būtiskām izmaiņām ir jau pienācis. Iespējams, jau ilgāku laiku. Ne tikai tādēļ, ka viņam nepieciešams progress, bet arī tāpēc, ka HK Rīga komandai jau būtu jāaudzina citi vārtsargi, kuri sēžot aiz Kristera Gudļevska muguras, netiek ne pie prakses, ne pie spēles laika, ne pie atbildības.
HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):
vārtsargs
dz.
agr. MHL pieredze
sp.
min:sek
uzv.-zaud.
PM (u-z)
atv. met.
GAA
„sausas”
SM
1.
Kristers Gudļevskis
1992.
jā
56
3190:00
27-18
11 (8-3)
92.7%
2.09
3
6
2.
Rihards Cimermanis
1993.
nē
15
634:42
2-5
0
87.0%
3.50
0
2
3.
Boriss Tretjakovs
1993.
nē
1
58:03
0-1
0
86.4%
3.10
0
0
*
Vai HK Rīga izpilda savus uzdevumus?
Nacionālais uzdevums. Savulaik, kad tika „izcepta” jauna vienība dalībai MHL čempionātā, kā viens no šī veidojuma pamatuzdevumiem bija – būt par bāzi Latvijas U-20 izlasei. Savā pirmajā sezonā (2010./2011.) HK Rīga kodols un pamatmasa bija nokomplektēta no „junioru gada” (togad 1991. gadā dzimušie un jaunāki); togad komanda šo misijas daļu pildīja un izpildīja. Izcīnīja „biļetes” uz U-20 eliti arī.
Sezonu pēc tam (2011./2012.) arī var pieņemt, ka HK Rīga „kalpoja” par Latvijas U-20 izlases bāzi. Vieta junioru elitē tika nosargāta… HK Rīga „ieguldījums” – pirmais vārtsargs, divi rezultatīvākie uzbrucēji, vēl „skoloti” 3 uzbrucēji un 4 aizsargi. Kopā 10 kadri, ieskaitot uz sezonu vai pussezonu no Liepājas „palienētos” Artūru Kuzmenkovu un Kristeru Freibergu. Skaits paliels, un nav tik būtiski mazāks par pirmās sezonas 13 „HK rīdziniekiem” (kas bija uzspēlējuši vismaz dažas spēles HK Rīga ierindā). Tomēr „atslēgas lomas” bija pasākušas samazināties. Atgādinājumam: pirmajā sezonā „toni noteica” tādi spēlētāji kā Upītis, Bičevskis, Biezais; tikai viens no aizsargiem (Ralfs Freibergs) bija bez HK Rīga spēļu pieredzes.
Bet otrajā sezonā (2011./2012.) bija sākusies junioru „pārturēšana” Dinamo jaunatnes komandā. HK Rīga ierindā palika liels skaits U-20 izlases vecumu pāraugušo hokejistu – 1990. un 1991. gadā dzimušo. Attiecīgi junioru izlasei „ražotās produkcijas” apjoms samazinājās; U-20 vecumam atbilstošo spēlētāju vidējā pieredze kļuva mazāka, spēles laiks pieticīgāks un atbildība – ierobežotāka.
2012./2013. g. sezonā? Latvijas U-20 izlase „izbira” no elites. Vadošajās lomās uzbrucēju sastāvā pamanāmi bijušie HK Rīga spēlētāji, bet no šīs sezonas aktuālajiem – 4.-ais rezultatīvākais uzbrucējs (Artūrs Ševčenko), 9.-ais rezultatīvākais (Lauris Rancevs). Aizsargu sastāvs gan bija „rīdziniecisks” – četrus no 7 aizsargiem izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs bija paņēmis no savas pamatdarbavietas HK Rīga. No 3 vārtsargiem pasaules čempionātā nebija neviens ar HK Rīga pieredzi. Kopā 9 hokejisti no HK Rīga aktuālā sastāva. Vēl arī treneru kolektīvs nāca no HK Rīga ierindas. Skaits un ieguldījums nav nemaz tik mazs, bet spēlētāju lomas vēl pieticīgākas nekā sezonu iepriekš. Protams, var pieminēt, ka pāris junioru izlases uzbrucēju (Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs) iepriekšējo sezonu bija HK Rīga sastāvā „audzināti”. Tomēr šosezon HK Rīga vienību par Latvijas U-20 izlases bāzi varētu saukt tikai saimnieciski… Tāpat ir loģiski, ka Dinamo sistēmai ir savas intereses un vajadzības, kas ne vienmēr saskan ar deklarēto misiju – būt U-20 izlases bāzei.
Dinamo uzdevums. Audzināt kadrus KHL čempionātā spēlējošajai titulkomandai – šī uzdevuma izpildi vislabāk vajadzētu vērtēt ilgākā laika posmā par 3 aizvadītajām MHL sezonām. Tomēr zināmu ieskatu var sniegt arī šodiena. Kopumā no HK Rīga ierindā trīs sezonu gaitā uzspēlējušajiem spēlētājiem 12 puiši tika uz ledus arī Dinamo sastāvā KHL oficiālajās spēlēs. Par HK Rīga „lolotiem, auklētiem” un Dinamo komandai sagatavotiem spēlētājiem pilnīgi droši nevar uzskatīt četrus – no Krievijas jaunatnes hokeja atgādātos Ainaru Podziņu un Vitaliju Karamnovu, kā arī divus 1990. gadā dzimušos – Robertu Bukartu un Ronaldu Cinku, kuri Dinamo sastāvā jau bija uzspēlējuši pirms HK Rīga izveides. Bet 8 hokejistus dalībai „lielajā” komandā ar spēļu praksi un visādi citādi gatavoja HK Rīga soliņš un ierinda. Skaits ir itin pieklājīgs. Septiņi no šiem puišiem arī šosezon ir piedalījušies Dinamo spēlēs – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Indrašis, Miks Lipsbergs, Juris Upītis, aizsargs Mārtiņš Porejs un vārtsargs Kristers Gudļevskis. Der atcerēties, ka KHL reglamenta pārstrāde un 1991. gadā dzimušo „dotēšana” ir veicinājušas tieši šo puišu iesaisti Dinamo sastāvā. Jā, un tikai viens no „audzēkņiem” (Raimonds Vilkoits) šosezon cīnās ārpus Dinamo saimniecības. Vai uzdevums attiecībā uz Dinamo ir izpildīts? Šobrīd un aktuālajā situācijā – noteikti jā. Liels jautājums, kā būs veicies ar nākamās sezonas KHL jaunākā vecuma hokejistiem – 1992. gadā dzimušajiem un jaunākiem, ko piedāvāt Dinamo sastāvam. Kuri un cik daudz to būs?
Savs uzdevums. Šīs sezonas uzdevums bija iekļūt play off-ā, kas arī izdevās. 17 komandu konkurencē izlauzties no regulārās sezonas tabulas lejasdaļas – apsveicami! 8. vieta Rietumu konferencē bija pēdējā „biļete” uz izslēgšanas spēlēm. Bet tas arī viss! Kas arī labi saskatāms izslēgšanas spēļu pirmajā sērijā, kas zaudēta ar vienādi graujošiem rezultātiem Rietumu konferences līderiem – Atlanti. Jā, jā – tiem pašiem, kuri arī divās iepriekšējās sezonās pirmajā kārtā rīdziniekus „izslēdza” no Harlamova kausa izcīņas. Protams, var filozofēt, ka Atlanti sastāvā ir „ieņēmuši” vairākus spēlētājus no galvenās komandas – Atlant, kam beidzies KHL play off. Taču noteikumi visiem vienādi; neviens neliedza taisīt rokādes no Dinamo. Taču „lielajiem” savas cīņas – par Cerības kausu. Tāpat neviens neliedza HK Rīga sastāvā esošajiem puišiem dot spēļu praksi KHL regulārās sezonas gaitā un īpaši noslēgumā pie „lielajiem” vai, piemēram, Liepājā, kur tomēr pieaugušāks hokejs.
P.S. Izslēgšanas spēles
Zaudējums sērijā ar 0-3 nav pārsteigums. Mulsinošs ir rezultāts, kas visās 3 spēlēs bija vienāds 1:7. Arī mājas spēlē Piņķos. Tomēr, ja aizdomājas, kas tad bija tie HK Rīga argumenti un priekšnoteikumi, lai būtu savādāk? Vai komandas spēlētāji, treneri un arī augstāka vadība ir gatava kaut kam vairāk? Ja jā, tad kādi vingrinājumi ir paveikti, lai HK Rīga sniegums kardināli mainītos?
HK Rīga spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas MHL izslēgšanas spēlēs (pēc komandas visām 3 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
+/-
SM
met.
iemet.
UZBRUCĒJI
1.
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
3
1+1
-2
2
9
0% (0 no 3)
2.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
3
1+1
-3
2
4
–
3.
Miks Lipsbergs
1991.
3
1+0
-4
0
3
28.8% (5 no 18)
4.
Georgs Golovkovs
1995.
3
0+1
-3
2
0
43.8% (14 no 32)
5.
Andris Siksnis
1993.
3
0+0
±0
2
4
–
6.
Artūrs Ševčenko
1994.
3
0+0
-1
0
3
50% (1 no 2)
7.
Rustams Begovs
1993.
3
0+0
-1
2
2
40.6% (26 no 64)
8.
Rihards Bukarts
1995.
3
0+0
-2
0
4
0% (0 no 1)
9.
Deivids Sarkanis
1994.
3
0+0
-2
0
0
–
10.
Lauris Rancevs
1993.
3
0+0
-2
2
0
38.9% (7 no 18)
11.
Ričards Kondrāts
1994.
3
0+0
-4
2
1
80% (4 no 5)
12.
Edgars Kurmis
1993.
3
0+0
-6
8
2
100% (1 no 1)
13.
Dāvis Straupe
1992.
3
0+0
-8
2
3
30% (6 no 20)
AIZSARGI
1.
Pauls Zvirbulis
1993.
1
0+0
-1
0
0
–
2.
Patriks Škuratovs
1994.
2
0+0
-1
2
0
–
3.
Mārtiņš Porejs
1991.
3
0+0
-2
6
–
4.
Artūrs Salija
1992.
3
0+1
-3
10
1
–
5.
Edmunds Augstkalns
1994.
3
0+0
-3
0
2
50% (1 no 2)
6.
Andrejs Smirnovs
1992.
3
0+0
-3
4
1
0% (0 no 2)
7.
Krišs Lipsbergs
1993.
3
0+0
-4
0
0
–
8.
Edgars Dīķis
1991.
3
0+0
-6
2
1
–
VĀRTSARGI
dz.
sp.
uzv-zaud
atv. met.
atv. %
GAA
sp. laiks
1.
Rihards Cimermanis
1993.
2
0-0
10 no 12
83.3%
4.55
26:23
2.
Kristers Gudļevskis
1992.
3
0-3
56 no 75
74.7%
7.42
153:37
*
P.P.S.
HK Rīga puišiem klubu sezona vēl nav beigusies. Jau nākamajā dienā (šodien) virkne spēlētāju ir devusies palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs – pret Ozolnieki / Monarch komandu. Spēles pieteikumā: Rihards Bukarts, Rihards Cimermanis, Georgs Golovkovs, Krišs Lipsbergs, Rūdolfs Maslovskis, Patriks Škuratovs. Iespējams Juniors spēļu sastāvā būs ieraugāmi vēl citi tikko pret Atlanti komandu spēlējušie, jo komandas kopējā pieteikumā ir arī tādi vārdi kā Edmunds Augstkalns, Rustams Begovs, Edgars Dīķis, Kristers Gudļevskis, Nikolajs Jeļisejevs, Edgars Kurmis, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Lauris Rancevs, Artūrs Salija, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis, Andrejs Smirnovs, Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko, Pauls Zvirbulis. Tiesa, Juniors pieteikumā ir arī čupa ar šī brīža dinamiešiem – Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Roberts Bukarts, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Gints Meija, Vitālijs Pavlovs, Gunārs Skvorcovs, Kristaps Sotnieks, Juris Upītis. Varbūt Latvijas Virslīgā ir cerība sagaidīt ņipru finālu starp Liepājas Metalurgs un Dinamo spēkiem? Pagaidām abām komandām pusfināli.
HK Rīga komandas rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):
kritērijs
rekords 2012./2013. (64 sp.)
rekords 2011./2012. (60 sp.)
rekords 2010./2011. (56 sp.)
uzvara ar lielāko vārtu st.
7:1 pret Patriot (2012-10-24)
6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)
13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
5:1 pret Kuzņeckije Medvedi (2012-03-02)
visvairāk vārtu guvumu spēlē
8:3 pret Krasnaja Armija
6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)
13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
6:3 pret Tatranski Vlci (2011-09-11)
6:5 PM pret Bars (2012-02-14)
zaude ar lielāko vārtu st.
0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18)
0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)
0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
1:5 pret Almaz (2011-02-26)
2:6 pret Dmitrovas Kriļja Sovetov (2010-11-30)
visvairāk vārtu zaudējumu spēlē
2:7 pret Almaz (2013-02-26)
0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)
5:8 pret MHK Himik (2011-01-10)
5:6 PM pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-05)
rezultatīvākā “sausā” uzvara
1:0 pret Russkije Vitjazi (2013-03-04)
5:0 pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-06)
6:0 pret Junost (2011-02-15)
1:0 OT pret MHK Himik (2013-02-15)
1:0 PM pret Serebrjanije Ļvi (2012-12-03)
skarbākā “sausā” zaude
0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18)
0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)
0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
*
HK Rīga spēlētāju rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):
kritērijs
rekords 2012./2013. (64 sp.)
rekords 2011./2012. (60 sp.)
rekords 2010./2011. (56 sp.)
rezultatīvākais spēlētājs
Juris Upītis 52 (20+32) punkti (58 sp.)
Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)
Miks Indrašis 53 (21+32) punkti (56 sp.)
labākais vārtu guvējs
Juris Upītis 20 reizes (58 sp.)
Roberts Lipsbergs 14 reizes (58 sp.)
Raimonds Vilkoits 25 reizes (56 sp.)
rezultatīvākais asistents
Juris Upītis 32 piesp. (58 sp.)
Mārtiņš Jakovļevs 26 piesp. (60 sp.)
Miks Indrašis 32 piesp. (56 sp.)
visvairāk spēļu sezonā
Pauls Zvirbulis visas 64 sp.
Mārtiņš Jakovļevs visas 60 sp.
Miks Indrašis visas 56 sp.
Mārtiņš Porejs visas 56 sp.
Raimonds Vilkoits visas 56 sp.
labākais lietderības koeficients
Juris Upītis +11 (58 sp.)
Mārtiņš Porejs +15 (59 sp.)
Vitalijs Karamnovs +13 (25 sp.)
Mārtiņš Porejs +13 (56 sp.)
sliktākais lietderības koef.
Emīls Potāpovs -6 (7 sp.)
Ēriks Ševčenko -13 (55 sp.)
Kārlis Kalvītis -10 (52 sp.)
rezultatīvākais aizsargs
Pauls Zvirbulis 15 (5+10) punkti (64 sp.)
Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)
Mārtiņš Jakovļevs 24 (4+20) punkti (54 sp.)
labākais vārtu guvējs aizsargs
Pauls Zvirbulis 5 reizes (64 sp.)
Mārtiņš Jakovļevs 3 reizes (60 sp.)
Mārtiņš Porejs 5 reizes (56 sp.)
visvairāk izšķirošo PM
Dāvis Straupe 4 reizes (63 sp.)
Juris Upītis 2 reizes (22 sp.)
Roberts Bukarts 2 reizes (12 sp.)
vārtsargs ar ilgāko sp. laiku
Kristers Gudļevskis 3190:00
Kristers Gudļevskis 2285:06
Kristers Gudļevskis 2760:17
labākais GAA vārtsargam
Kristers Gudļevskis 2.09 (56 sp.)
Jānis Auziņš 2.00 (28 sp.)
Kristers Gudļevskis 2.20 (49 sp.)
labākais atv. met. % vārts.
Kristers Gudļevskis 92.7% (56 sp.)
Jānis Auziņš 91.8% (28 sp.)
Kristers Gudļevskis 92.0% (49 sp.)
Kristers Gudļevskis 91.8% (40 sp.)
visvairāk “sausu” sp. vārts.
Kristers Gudļevskis 3 sp. (56 sp.)
Jānis Auziņš 3 sp. (28 sp.)
Kristers Gudļevskis 7 sp. (49 sp.)
vārtsargam labākā uzv.-zaud. attiecība
Kristers Gudļevskis 27-18 (56 sp.)
Kristers Gudļevskis 16-16 (40 sp.)
Kristers Gudļevskis 26-16 (49 sp.)
visvairāk soda minūšu
Krišs Lipsbergs 77 min. (56 sp.)
Māris Bičevskis 76 min. (33 sp.)
Mārtiņš Porejs 87 min. (56 sp.)
visvairāk uzvaras vārtu
Juris Upītis 5 reizes (58 sp.)
Roberts Bukarts 3 reizes (15 sp.)
Raimonds Vilkoits 4 reizes (56 sp.)
Nikolajs Jeļisejevs 5 reizes (62 sp.)
Juris Upītis 3 reizes (22 sp.)
Māris Bičevskis 3 reizes (33 sp.)
Nikolajs Jeļisejevs 3 reizes (40 sp.)
lab. iemet. % (no 100 iemet.)
Georgs Golovkovs 50.5% (57 sp.; 455 iemet.)
Raimonds Upenieks 54.7% (36 sp.; 276 iemet.)
Raimonds Upenieks 62.1% (25 sp.; 103 iemet.)
*
Plašākai ainavai un blakus interesei:
HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā – mhl.khl.ru
HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. izslēgšanas spēlēs – mhl.khl.ru
Iepriekšējo 2 regulāro sezonu HK Rīga rekordi: tepat
MHL izlases sastāvs decembra, janvāra spēlēm Ziemeļamerikā (sastāvā arī Miks Lipsbergs un Juris Upītis, kā arī MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs) – mhl.khl.ru
MHL zvaigžņu spēles (Izaicinājuma kausa) Rietumu konferences komandas sastāvs (t.sk., Edgars Dīķis) – mhl.khl.ru
[Pirmajā attēlā: HK Rīga ierindas fragments pirms spēles pret čehu Energie 2012. gada 21. oktobrī. Otrs (Jura Upīša) foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī. Trešais (Andreja Smirnova) foto – HK Rīga spēlē pret MHK Spartak 2011. gada 24. septembrī. Ceturtais (Kristera Gudļevska) foto – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. Visu 4 foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]
Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?
Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).
Petrovich27 blogs 