Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘English Premier Ice Hockey League’

Edgars Bebris: britu vai latviešu hokejists?

Posted by petrovich27 uz 2011/08/16

Lielbritānija ir diezgan populārs „darbalauks” arī hokejistiem. laiku pa laikam Latvijas hokejisti piestāj dažādos britu klubos un secina, ka britu stiprāko hokeja līgu – EIHL un EPIHL – līmenis „nav zemē metams”. Edgars Bebris britu hokejā nometinājies no 13 gadu vecuma. bija „pauze” ar dažām sezonām Latvijā, bet tagad jau pilna sezona aizvadīta Šefīldā.

TUVPLĀNĀ: Edgars Bebris

Edgars Bebris par nokļūšanu Lielbritānijā un Šefīldas komandās, par savu sniegumu Sheffield Steeldogs sastāvā un komandas sniegumu EPIHL čempionātā, par britu līgu salīdzinājumu ar Baltkrievijas ekstralīgu, par savu valstisko piederību.

izziņai: Edgars Bebris

  • dzimis 1991. gada 7. augustā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 193 cm; 94 kg
  • 2010./2011. g. sezonā: Sheffield Steeldogs (Lielbritānijas 2. līmeņa līgā EPIHL = English Premier Ice Hockey League)
  • iepriekšējās sezonas: HK Ogre; Dinamo Juniors; SK Rīga komandas; HS Prizma/Hanza; Sheffield Steelhawks; Steel City Scorpions; Bradford Pirates; Sheffield Rapiers
  • pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: šo sezonu aizvadīji britu otrās stiprākās līgas – EPIHL klubā Sheffield Steeldogs. taču šī nav Tava pirmā reize Lielbritānijā un Šefīldā – pirms dažām sezonām Tev fiksēta dalība Sheffield Steelhawks komandā britu U-19 līgā un citās jaunākās vienībās agrāk. kā esi nonācis tik salīdzinoši agros gados leģionāru gaitās un tieši Lielbritānijā?

Edgars Bebris: Kad man bija 13 gadu, mana ģimene 2004. gadā pārbrauca uz dzīvi Lielbritānijā. Tētis mani aizveda uz Šefīldu, un tā es sāku spēlēt pie jauniešu komandas un pēc tam papildu pie Sheffield Steelhawks. Lai gan biju augumā mazāks un vecuma ziņā jaunāks man ļāva spēlēt pie Sheffield Steelhawks, jo bija ļoti labi rādītāji savā vecuma grupā.

kāpēc tieši Šefīldas komandās? vai šī ir pati hokejiskākā britu pilsēta?

Pirmkārt, tāpēc ka Šefīlda atradās vistuvāk mūsu dzīves vietai, un kā pēc tam izrādījās, Šefīlda tiešām ir pati hokejistiskākā pilsēta; tā, ka man paveicās.

Sheffield Steeldogs ierindā ar 39 punktiem (16+23) 52 spēlēs esi komandas trešais rezultatīvākais spēlētājs regulārajā čempionātā. junioru vecumā tas ir ļoti pat neslikts rādītājs. kā pats vērtē šo sezonu Šefīldā?

Statistiski, protams, esmu apmierināts, bet uzskatu, ka vienmēr ir jācenšās sasniegt vēl labākus rezultātus. Esmu izvērtējis savus mīnusus un strādāju pie tā, lai nākošajā sezonā mani rezultāti būtu vēl labāki.

kas šajā sezonā ir mainījies Tavā sniegumā, salīdzinot ar iepriekšējo (2009./2010.) sezonu Dinamo Juniors un HK Ogre ierindā? esi kļuvis pieredzējušāks, ātrāks, gudrāks?

Mainījies ir daudz kas, un to var redzēt pēc statistikas rādītājiem. Bez šaubām esmu kļuvis pieredzējušāks, ātrāks un gudrāks… Taču mani visvairāk motivē tas, ka, spēlējot hokeju šeit, es izjūtu lielāku brīvību; man uzticas, paļaujas, un tas ļauj pilnībā koncentrēties spēlei un saviem uzbrucēja pienākumiem.

kā Tu vērtē britu otrās stiprākās līgas EPIHL līmeni salīdzinājumā ar Baltkrievijas ekstralīgu, kurā izmēģināji spēkus Dinamo Juniors rindās? ar ko atšķiras britu hokejs no Baltkrievijas Atklātā čempionāta (BAČ) ekstralīgā piekoptā?

Lai es varētu salīdzināt, man būtu bijis reāli jāspēlē Dinamo Juniors; diemžēl, man tika dots smieklīgi mazs spēles laiks, kurā paspēju tikai izslidot uz laukuma un noslidot no laukuma. Kopumā, ņemot vērā savu hokejista pieredzi, varu teikt, ka EPIHL līmenis ir zemāks salīdzinājumā ar Baltkrievijas ekstralīgu; taču, ja salīdzina britu augstāko līgu EIHL ar BAČ, es teiktu, ka britu augstākā līga līdzinās BAČ-am, varētu būt pat spēcīgāka. Gribu teikt, ka hokejs ir ne tikai spēka un izturības spēle, bet arī prāta spēle; spēlējot šeit, es varu izmantot šo kombināciju pilnībā. Laikam nebūs nekas jauns, ja teikšu, ka britu hokejs vairāk līdzinās Ziemeļamerikas hokejam, bet BAČ-ā vairāk piekoptas Krievijas hokeja metodes.

šosezon pēc 54 spēlēm Sheffield Steeldogs ieņēma 8. vietu 10 komandu konkurencē, kā pēdējā vienība kvalificējoties izslēgšanas spēlēm. bet play off-ā tālāk par ceturtdaļfinālu (1. kārtu) netika. kā vērtē komandas sniegumu šajā sezonā?

Kopumā vērtējot, komanda darīja, ko varēja. Sapratām arī to, ka bija jāmaina treneris. Viss tas kopumā ietekmēja spēļu rezultātus; līdz ar to pagājušajā sezonā esam tur, kur esam. Labā ziņa ir tā, ka mūsu komandai pievienojas 4 jauni spēlētāji no citiem klubiem, līdz ar to nākamā sezona izskatās perspektīva.

Sheffield Steeldogs ir diezgan latviska komanda; komandā aizvadītajā sezonā uzspēlēja četri Latvijas pārstāvji – Tu, Jānis Ozoliņš, Krišs Grundmanis, Kristaps Pete. kāpēc Šefīldā tā ir izveidojies? treneri vai cits komandas personāls ir “latviski”?

Tas laikam jāprasa Sheffield Steeldogs vadībai, kāpēc izvēlas latviešus. Sheffield Steeldogs treneri un komandas personāls ir pat ļoti angliski.

vai Latvijas hokejisti ir devuši komandas vadības gaidīto pienesumu komandas sniegumā? kā kluba vadība atsaucas par Tavu sniegumu?

Domāju, ka vadība ir apmierināta ar Latvijas hokejistu sniegumu. Kas attiecas uz mani, esmu atzīts un novērtēts no kluba vadības puses; līdz ar to nākošajā sezonā darīšu visu, lai mans sniegums būtu vēl labāks.

statistikas reģistros Tev parādās divas pavalstniecības – Latvijas un Lielbritānijas. vai tas nozīmē, ka savu hokeja nākotni esi nopietni saistījis ar Lielbritāniju? ja jā, tad kāpēc tāda izvēle?

Laikam ir pienācis laiks izkliedēt šaubas; uz doto brīdi esmu Latvijas valsts pilsonis! Pieļauju, ka šāda informācija par divām pavalstniecībām statistikas reģistros ir saistīta ar to, ka iepriekš 2 sezonas biju spēlējis Lielbritānijā. Bet dzīve rādīs, ar kuru valsti nākotnē saistīsies mana hokeja karjera.

cik noprotams, no Tavas hokeja biogrāfijas aktuālajām fiksācijām, arī nākamsezon cīnīsies Sheffield Steeldogs komandā. kādi ir Tavi tuvāko gadu plāni hokejā? EPIHL, britu stiprākā līga – EIHL, citur? ko esi iecerējis sasniegt?

Lai sasniegtu to, ko vēlos, būs atkarīgs no tā, kā es nospēlēšu nākošo sezonu. Varu tikai teikt to, ka mērķi man ir lieli.

lai veicas!

lasāmvielai vēl:

[foto avots: sheffieldsteeldogs.co.uk.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

TUVPLĀNĀ: Krišs Grundmanis

Posted by petrovich27 uz 2011/02/03

Kriss_Grundmanis_LAT_U-20_vs_KAZ_U-20_2009-01-04_iihf_comKriša Grundmaņa hokeja biogrāfijā, neskatoties uz salīdzinoši jaunajiem gadiem (dz. 1989.) ir daudz ierakstu un plašs “darba lauks” Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Kanādas, ASV un tagad arī Lielbritānijas līgās. aizsarga Kriša Grundmaņa kontā ir viens no plašākajiem “U” pasaules čempionātu “apmeklējumiem” – viņš Latvijas krāsas ir pārstāvējis četros U-20 pasaules čempionātos un trijos U-18 pasaules čempionātos.

“Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!” teic Krišs Grundmanis, kurš  pēc diezgan traumatiskām sezonām ar pilnu krūti ir atpakaļ spēlē un 2010./2011. g. sezonu aizvada Lielbritānijā. pašreiz Sheffield Steeldogs vienībā EPIHL līgā. par britu hokeju Krišs Grundmanis: “Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.”

Krišs Grundmanis savās atbildēs stāsta par savām gaitām Krievijas hokeja klubos un Krievijas pavalstniecības nepieņemšanu, par spēlēšanu dažādās Ziemeļamerikas līgās un to līmeni, par Baltkrievijas ekstralīgu, par hokeju Lielbritānijā un britu līgu līmeni.

izziņai: Krišs Grundmanis

  • dzimis 1989. gada 13. februārī
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 195 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Sheffield Steeldogs sastāvā EPIHL (English Premier Ice Hockey League; Lielbritānijas 2.-ā stiprākajā) līgā un Hull Stingrays EIHL (Elite Ice Hockey League; Lielbritānijas stiprākajā) līgā
  • iepriekšējās sezonas: Dinamo JuniorsHS Rīga/Prizma-Hanza; Rīga 2000; Dayton Bombers (ECHL; ASV); Youngstown Steelhounds (CHL; ASV); Green Bay Gamblers (USHL; ASV); Toronto St. Michael’s Majors (OHL; Kanāda); CSKA-2 (Maskava; Krievijas 1. līga); Dinamo Rīga 88
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2006., 2009. gados PČ elitē un 2007., 2008. gados – 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē un 2005., 2006. gados – 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (Dinamo Rīga 88)
  • CHL drafts: 2006. gads; kopējais Nr. 30.; Toronto St. Michael’s Majors (OHL)

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: kaut arī ne tuvu neesi hokeja veterāns, taču esi uzspējis uzspēlēt Krievijā, Kanādā, ASV, tagad – Lielbritānijā. kā nokļuvi savā pirmajā ārzemju komandā? kāpēc izvēlējies jau 15 gadu vecumā doties prom uz Krieviju?

Krišs Grundmanis: Spēlējot vēl Latvijā, jauniešu līgā, mans tā brīža treneris sapazīstināja mani ar aģentu, kura darbības lauks bija tieši Krievija. Tā nu 2004./2005. gada sezonas sākumā devos uz pārbaudēm Krievijā. Sākumā braucu uz Maskavas Dinamo jauniešu komandu, un pēc pāris dienu treniņiem man tika piedāvāts palikt komandā, bet ar nosacījumu. ja ņemu dubultpilsonību. Protams, par Krievijas pilsonību pat nedomāju. Aģents tad piedāvāja braukt uz CSKA jauniešu komandu, un jau nākamajā dienā biju tur. Izgāju 2 nedēļu treniņnometni ar CSKA jauniešu komandu, pēc nometnes man tika piedāvāts trenēties ar CSKA-2, kurā tobrīd trenējās Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda. Īsi pirms došanās mājās, lai atjaunotu vīzu, komandas vadība piedāvāja līgumu, kuram piekritu.

jautājums: kas ir tas ieguvums un pieredze, ko vari izcelt, pēc 2004./2005. g. sezonas Krievijas 1. līgā Maskavas CSKA-2 ierindā?

Ieguvu ļoti daudz, sanāca uzspēlēt pirmoreiz pret pieaugušajiem un Krievijas labākajiem junioriem. Jāatzīmē, ka tas bija gads, kad NHL bija pārtraukums [lokauts] un daudzi spēlētāji pārcēlās uz Krieviju, un tas nozīmēja, ka daudziem spēlētājiem neatradās vieta pirmajā komanda, bet par cik viņiem bija spēkā līgums, tad nācās spēlēt CSKA-2. Tādējādi kā ieguvums jāatzīmē, ka sanāca uzspēlēt kopā ar vairākiem šī brīža KHL spēlētajiem. Protams, arī pieredzei nāca par labu pāris treniņi pie pirmās komandas, vēl jo vairāk, ka treneris ir tāds speciālists kā Vjačeslavs Bikovs.

jautājums: kāpēc nepaliki ilgāk Krievijā, bet pārcēlies uz Rīga 2000 komandu, kas cīnījās Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos?

Ņemot vērā pat to, ka komandas treneri man piedāvāja komandā atgriezties, CSKA-2 nepaliku, jo klubam nomainījās vadība un jaunā vadība atteicās nodrošināt iebraucējiem internātu un ēdināšanu; vienīgais leģionārs, kas spēlēja CSKA-2, bija Artūrs Kulda, bet Artūram nācās pašam īrēt dzīvokli Maskavā. Manai ģimenei tādu finansiālo iespēju nebija, tādēļ zināju, ka CSKA nepalikšu. Tuvojoties sezonai, man tika piedāvāts braukt uz treniņnometni Slovākijā ar Rīga 2000 komandu, kuru tobrīd vadīja Juliuss Šuplers. Dienu pēc atgriešanās no nometnes saņēmu piedāvājumu no Kriļja Sovetov otrās komandas. Tajā pašā dienā bija jātiekas ar Rīga 2000 komandas tā brīža īpašnieku Viesturu Koziola kungu. Rīga 2000 man izteica piedāvājumu, no kura man nācās atteikties. Zināju, ka spēlēt tikšu vairāk Krievijā un nauda man nebija svarīgākais. Tā nu devos uz Kriļja Sovetov-2, pievienojos viņiem 2 dienas pirms treniņnometnes beigām, nedēļu iejutos komandā, un tad jau bija jānospēlē pirmssezonas pārbaudes turnīrs. Pēc turnīra Kriļja Sovetov vadība piedāvāja man parakstīt 4 gadu līgumu, bet mans aģents par mani vēlējās vairāk naudas un tikai 2 gadu līgumu. Tā nu darījums neizdevās, un biju spiests braukt mājās un iet pie Šuplera kunga atvainoties, un lūgt, lai dod man otru iespēju atgriezties komandā. Ar tādu pavērsienu arī mani un aģenta ceļi šķīrās.

jautājums: kāds bija Krievijas 1. līgas (3.-ās stiprākās) līmenis, salīdzinot ar Latvijas čempionātu un Baltkrievijas ekstralīgu?

Domāju, ka savā ziņā var vilkt paralēles ar MHL, jo tās ir tās pašas otrās komandas, bet tajā paša laikā jāatceras, ka katrā fārmklubā bija arī pa maiņai ar [Krievijas] Superlīgas pieredzi un arī bija komandas, kurās spēlēja tikai pieaugušie. Tā kā domāju, ka līmenis bija soli augstāks par MHL.

jautājums: kā bija spēlēt Rīga 2000 ierindā pieaugušo čempionātos 16 gadu vecumā?

Godīgi sakot, pat īsti neatceros, man tas spēles laiks bija dikti ierobežots un lielas nozīmes spēlētājs arī komandā nebiju. “Atsitu numuru”; jā – jauns, jā – perspektīvs, bet, vai ieguvu daudz kā spēlētājs, nezinu. Tomēr man liekas, ka man labāk būtu bijis spēlēt Krievijā un tiešām spēlēt, nevis 4 minūtes spēles laika un būt jaunam un perspektīvam. Bet savādāk Rīga 2000 viss bija kārtībā, laba komanda ar daudz labiem spēlētājiem.

jautājums: 2006. gadā Tevi un Kasparu Daugaviņu CHL (Canadian Hockey League) draftā “norezervēja” OHL klubs Toronto St. Michael’s Majors, kurā arī aizvadīji 2006./2007. g. sezonu. kā vērtē šo sezonu savā karjerā? vai pēc “pieaugušo sezonas” nebija kļuvis vieglāk spēlēt “junioros”?

Vieglāk? Ha-ha, nu nezinu gan, kā jau teicu, 4. maiņā spēlējot, pieaugušo hokeju īsti tā arī izbaudīt nesanāk, ja izej laukumā labi, ja pāris reizes pa periodu. Bet runājot par gadu OHL, vienmēr esmu bijis paškritisks un uzskatu, ka manas labākās sezonas vēl ir priekšā!!! Pieredzes ziņā noteikti viena no vērtīgākajām sezonām manā mūžā. Noteikti kļūda bija nepalikt vismaz vēl vienu sezonu.

jautājums: 2007./2008. gada sezona Tev sanāca raibāka – uzspēlēji ASV spēcīgākās junioru līgas USHL vienībā Green Bay Gamblers, kā arī pieaugušo komandās CHL (Central Hockey League) un ECHL (East Coast Hockey League). kāpēc devies prom no Kanādas “junoriem”?

Sanāca tā, ka pa cik netiku izvēlēts NHL draftā, mans jaunais aģents man ieteica mēģināt tikt ECHL līgā un tikt draftētam no turienes, kaut gan reāli varēju palikt arī OHL. Bet, protams, paklausīju aģentu un devos uz treniņnometni ECHL [komandā] Johnstown Chiefs. Komanda skaitījās zem uzreiz divām AHL komandām – Lake Erie Monsters un Providence Bruins; izturējis pēdējās atskaitīšanas pirms sezonas, jau gatavojos pirmajai spēlei kad saņēmu, ka man jāatnāk uz halli. Kur man tika paziņots, ka Providence Bruins sūta lejā vēl vienu aizsargu un ka man jādodas prom. Bet labi, ka komandas treneris pats man sameklēja iespēju, kur spēlēt tālāk; tā nokļuvu Green Bay Gamblers (USHL). Nospēlēju tur 2 mēnešus un braucu palīgā [Latvijas] U-20 izlasei pasaules čempionātā Rīgā. Treneris teica, ka nav pretenziju, ka braucu. Bet pēc ierašanās Rīgā man treneris Maticins teica, ka [Latvijas Hokeja] federācija esot saņēmusi vēstuli, ka uz čempionātu nebūšu. Izrādījās, ka [Green Bay Gamblers ] trenerim pretenziju nebija, bet kluba vadībai gan. Tad nu, kad atgriezos ASV, 3 spēles neģērbos pat uz spēlēm. Mazliet nopsihoju, prasīju, lai mani aizmaina citur. Un tikmēr man aģents bija atradis variantu CHL, nospēlēju 3 spēles tur un bija piedāvājums no Dayton Bombers; protams, nedomājot atgriezos ECHL, aizvadīju diezgan veiksmīgas spēles tur, bet diemžēl pirms izslēgšanas spēlēm salauzu pirkstu.

jautājums: kā vērtē CHL (Central Hockey League) un ECHL līgu līmeni, salīdzinot ar citām līgām pirms un pēc tam? ar ko tās atšķirās no Baltkrievijas vai Lielbritānijas hokeja?

Par CHL man ir grūti spriest, biju tur tikai 3 spēles un visas bija pret to pašu komandu. ECHL ir diezgan augsts līmenis, daudz jauno hokejistu, visi sitās par to, lai tiktu solīti tuvāk AHL, NHL. Baltkrievijas čempionāts ir loti labs čempionāts, bet nav tik ātrs un agresīvs kā hokejs, kas tiek spēlēts otrpus okeānam. Anglijas līga ir ļoti interesanta līga, hokejs ir Ziemeļamerikas, katrā komandā ir spēlētāji ar NHL pieredzēm, daudzi, kas spēlējuši AHL un ECHL, viss turās uz kanādiešiem. Katrā komandā ir 12 leģionāri. Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.

jautājums: kāpēc nepaliki Ziemeļamerikā, vecums Tev taču vēl atļautu kādu laiku vēl spēlēt ASV vai Kanādas junioru līgās?

Neatgriezos [Ziemeļamerikā] traumu dēļ, bija doma atgriezties junioros un arī aģents solīja visu nokārtot, bet pirms 2008./2009. g. sezonas bija piedāvājums no ECHL līgas, kuram piekritu. Parakstīju līgumu un aktīvi gatavojos doties pāri okeānam, bet nedēļu pirms izlidošanas vienā no treniņiem salauzu plaukstas locītavu. Nācās aizmirst par lidošanu uz ASV un 9 nedēļas dziedēt traumu. Atgriezos hokejā tik neilgi pirms pasaules junioru čempionāta.

jautājums: pēc Ziemeļamerikas nonāci Latvijas hokeja “ārēs”. sākumā Rīga 2000, Prizmā, bet pēc tam Dinamo Juniors sastāvā. kā vērtē savu atgriešanos Latvijā? kā bija pēc Ziemeļamerikas sezonām pieņemt Baltkrievijas un Latvijas līgu laukumos notiekošo? kas bija mainījies Tavā hokeja uztverē?

Atgriezties Latvijā nācās piespiedu kārtā, tieši pieminētās traumas dēļ. Bet esmu pateicīgs, ka bija tāda iespēja. Atgriezties bija ļoti grūti, bija smagi atsākt spēlēšanu, jo biju izlaidis vairāk kā pussezonu. Sākumā nospēlēju 2 spēles Prizmas sastāvā, jo U-20 izlases vadība gribēja pārliecināties, ka būšu gatavs [U-20 pasaules] čempionātam. Pirmās oficiālās sezonas spēles aizvadīju tieši Otavā. Pēc atgriešanās mājās pievienojos Rīga 2000. Hokejs Baltkrievijā ir laba līmeņa, bet, salīdzinot ar Ziemeļameriku, tam ir lēnāks temps un tajā netiek piekopts tik daudz spēka hokejs. Hokeja uztverē īpaši nekas mainījies nebija. Vairāk gan bija grūtības salikt visu pa plauktiņiem, jo nebiju spēlējis ilgāku laiku.

jautājums: 2008./2009. gada sezonā Rīga 2000 ierindā Tev fiksētas 16 spēles sezonas otrajā pusē. kur spēlēji, ko darīji sezonas pirmajā pusē?

Visu pirmo sezonas pusi biju spiests staigāt ar ģipsi un dziedēt traumu. Slidot centos pēc iespējas vairāk, bet tomēr tas nav tas pats, kas slidot ikdienā ar komandu. Godīgi sakot, labi ka izdevās nospēlēt 16 [spēles], jo mocījos ar ļoti lielām sāpēm. Kā izrādījās sezonas beigās, tad biju lauzis locītavu vēlreiz, un vasarā nācās veikt operāciju.

jautājums: arī 2009./2010. g. sezona Latvijā/Baltkrievijā Tev reģistrēta nepilnīgi – 10 spēles Dinamo “junioros” decembrī un janvārī. kāda bija Tava pārējā sezona pirms un pēc?

Sezonas sākumā biju aizbraucis uz ASV, mazliet sanāca patrenēties tur, bet divus mēnešus sanāca nodzīvoties pie mana aģenta Ņujorkā un pie Artūra Irbes Vašingtonā. Aģents teica, lai trenējos un gatavojos uz vietas un komanda man tiks atrasta; bija vairāki varianti, bet visas sarunas apstājās pēc tā, ka komandas uzzināja, ka man nav gatavas darba vīzas. Komandas nebija ieinteresētas ņemt spēlētāju un tad vēl mēnesi kārtot atļaujas, lai varu spēlēt. Tad nu arī mans pacietības mērs bija pilns un atgriezos mājās, un pievienojos Dinamo Junioram, bet īsti neizdevās, kā cerēju. Aizvadījis pirmās 4 spēles, mačā pret Junost, izpildot spēka paņēmienu, traumēju plecu un biju spiests izlaist 7 nedēļas. Pēc atgriešanās treneru uzticību neizjutu, tad jau, domājot par nākamo gadu, sezonas beigās izlēmu braukt trenēties uz Zviedriju.

jautājums: šosezon esi nokļuvis vienā no pēdējā laika “jaunatradumiem” Latvijas hokejistu vidū – Lielbritānijā, kur divās stiprākajās līgās (EIHL un EPIHL) vien fiksēti 8 Latvijas hokejisti. kā nonāci līdz spēlēšanai šajā valstī? kāpēc tieši Lielbritānija?

Divās sezonās, ko aizvadīju Latvijā, aizvadīju tikai 26 spēles un pat tās nesanāca aizvadīt pēc kārtas, bija daudz traumu. Ir daudz kas jāatgūst. Atgūt var tikai tikai daudz spēlējot. Zināju, ka Lielbritānijā līmenis nav tik zems, kā daudzi domā, gluži pretēji. Tādēļ, kad parādījās variants, uzreiz piekritu. Domāju, ka esmu uz pareizā ceļa, spēlēt tieku daudz, trenējos daudz un atgūstu pārliecību. Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!

jautājums: šo sezonu iesāki Hull Stingrays vienībā britu stiprākajā līgā EIHL, bet sezonas gaitā pārcēlies uz Sheffield Steeldogs otrajā stiprākajā – EPIHL. kāpēc notika kluba maiņa?

Hull-ā tiku parakstīts kā aizsargs, no kura tika gaidīts rezultatīvs sniegums. Spēlēt tiku daudz un rādiju diezgan pieklājīgu sniegumu. Momenti bija, bet ar vārtu gūšanu negāja. Vēlāk radās situācija, ka trenera viens no draugiem meklēja, kur spēlēt, un bija no kāda jātiek vaļā. Tad nu kārts krita uz mani. Protams, tur tam visam bija arī savas aizkulises, kuras labāk neizpaust. Pirmajā brīdī, protams, biju sarūgtināts, bet uzreiz bija vairāki piedāvājumi. Negribēju ilgi domāt un zaudēt spēļu skaitu, un Steeldogs piedāvājums bija pieņemams, tādēļ pārcēlies uz šejieni. Šobrīd savu izvēli nenožēloju, spēlēju ļoti lielas minūtes un iegūstu pārliecību. Trenējos pat 2 reizes dienā gan pie savas komandas, gan pie Ervīna Muštukova pārstēvētās Steelers vienības.

[piebilde: Sheffield Steelers = EIHL komanda.]

jautājums: vai ir būstiska līmeņa atšķirība starp EIHL un EPIHL? kā Tu vērtē abu šo līgu līmeni, salīdzinot, piemēram, ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Elite [EIHL] ir augstāks līmenis par Baltkrievijas čempionātu, daudzi man var nepiekrist, bet tas ir mans personīgais viedoklis. EPIHL, cik stāsta, ar katru gadu paliek labāka un labāka, līmenis ir pieklājīgs. Latvijas čempionātu neesmu redzējis un arī nevēlos spriest par to, ko neesmu redzējis, bet EPIHL līmenis šobrīd nav tālu no Baltkrievijas, pat tuvu tam, bet tomēr vēl soli atpaliek.

jautājums: Sheffield Steeldogs ierindā ir Latvijas hokejistu “partija”. kopā ar Tevi kluba sastāvā fiksēti vēl 3 Latvijas hokejisti Edgars Bebris (1991.), Jānis Ozoliņš (1989.), Kristaps Pete (1985.). vai Jūs hokeja laukumā saprotaties labāk nekā ar britiem? arī ārpus “darba” turieties vairāk kopā?

Jā, dzīvoju kopā ar Jāni un Edgaru. Turamies kopā un arī laukumā saprotamies tīri labi, bet vispār arī briti labi saprot hokeju un problēmas ar savstarpējo sapratni nav. Kristaps gan mūsu komandu šobrīd ir pametis, un īsti nezinu par viņa karjeras turpmākajām gaitām.

jautājums: Latvijas Hokeja federācijas web lapā esi minēts starp Latvijas hokejistiem, “kuri pārgājuši citu valstu jurisdikcijā ar nelimitētajām pārejas kartēm”. ko tas nozīmē Tev kā hokejistam un Tavai karjerai? ko tas maina?

Godīgi sakot, pat nezinu, ko tas īsti nozīmē. Drošvien jau to, ka mana pārejas karte ir Anglijas federācijā, un par pāreju naudu nopelnīs viņi nevis LHF. Mēs visi Hull-ā tādu parakstījām, un īpaši neiedziļinājos tādā jautājumā. Būšu vajadzīgs citur, gan jau par mani samaksās. Personīgi vairāk koncentrējos uz to, lai būtu labāks hokejists, nevis kuras federācijas sarakstos figurēju.

jautājums: līdz šim Lielbritānija nav ierindojusies starp hokeja lielvalstīm, vien izņēmums – panākumi tālajā  1936. gadā. kā pats vērtē Lielbritānijas hokeja saimniecību? kādas ir tās stiprās puses, trūkumi? kāda ir spēļu apmeklētība?

Šeit daudz kas ir ieviests no Ziemeļamerikas, uz hokeju cilvēki nāk, halles ir pietiekami un hokejs attīstās. Ne velti te ir 2 pieklājīgas līgas un cilvēki uz spēlēm nāk. Acīmredzot, kaut kas te notiek pareizā virzienā. Runājot par Anglijas izlasi, pat nezinu, spēlētāju te labu netrūkst, laikam jau ir taisnība ka A grupā tikt ir grūtāk, kā tajā noturēties. Atliek tik novēlēt viņiem veiksmi un kādu dienu iziet uz augšu “pie lielajiem zēniem”. Ha-ha.

jautājums: Tavā biogrāfijā minēts kupls pasaules čempionātu skaits Latvijas “U” izlašu formā – trīs U-18 čempionāti, četri U-20 pasaules čempionāti. esi palīdzējis abām “U” izlasēm izsisties no 1. divīzijas uz eliti. vai neesi domājis par iespējām uzspēlēt Latvijas “lielajā” izlasē? Tavuprāt, cik tālu esi no Latvijas izlases?

Jā, visas “U” izlases atceros ar pozitīvākajām atmiņām. Tas bija laiks, kad cīnījāmies plecu pie pleca, par valsts godu un savu karogu. Man bija tas gods spēlēt ar lieliskiem spēlētājiem un pret pat pasaules labākajiem junioriem. Vienmēr atcerēšos to laika ar smaidu. Par lielo izlasi runājot, protams, ka vēlēšanās ir liela uzvilkt Latvijas izlases kreklu kādā no pasaules čempionātiem vai Olimpiskajās spēlēs, bet šobrīd ir vēl daudz, ko pierādīt, un tik tagad sāku sajust to spēli, kuru varu rādīt. Šogad no izlases esmu tālu; domāju, ka vieglāk ir atrast tuksnesī bezmaksas alu. Ha-ha. Bet nākamgad vai kaut kad tuvākajā nākotnē, domāju, ka, ja veselība ļaus, tad būšu gatavs sevi pieteikt kā spēcīga kandidatūra, bet tādēļ ikdienā jāstrādā un jāturpina progresēt.

jautājums: kādi ir Tavi plāni par hokejista gaitām tuvākajos gados? esi iecerējis turpināt Lielbritānijas līgās vai arī pamainīt savu “darbavietu” uz citu valsti Rietum- vai Austrumeiropā?

Protams, meklēšu labākus variantus, vissvarīgākais man ir – būt vietā, kur var attīstīties. Noteikti cerēšu uz kādu labu piedāvājumu; ja tas būs tepat Lielbritānijā, tad labi, ja citur, tad arī labi. Lielbritānijā vairāk par 2 sezonām gan negribētos spēlēt. Tomēr jāmērķē ir augstāk.

lai veicas!

[pirmie divi attēli fiksēti U-20 pasaules čempionātā, kurš norisinājās 2008. g. decembrī – 2009. g. janvārī; foto avots: iihf.com. trešā foto avots: hullstingrays.com.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 komentāri »