Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Elvijs Biezais’

Tikšana play off kā griesti. HK Rīga trešā sezona

Posted by petrovich27 uz 2013/03/17

HK_Riga_vs_Energie_2012-10-21_HK_R_facebook_N2_VERSHK Rīga komanda MHL čempionātā aizvadījusi savu trešo sezonu un jau kļuvusi par līgas ierastu parādību. Dinamo jaunieši Krievijas jaunatnes līgās vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums. Jau otro sezonu MHL B grupā pabeigušas divas komandas no Latvijas, savu pirmo sezonu vēl turpina Liepājas Metalurgs jaunatne. Citā Krievijas čempionātā Sanktpēterburgā U-15, U-16 un U-17 vecuma grupās jau otro gadu piedalījušās trīs SK Rīga komandas. Tātad latvju bāleliņi plašās kaimiņzemes čempionātos jau ir bez-maz savējie. Kāda sezona ir izdevusies Latvijas pirmajai komandai Krievijas jaunatnes hokeja piramīdā?

2012./2013. g. regulārā sezona Leonīda Tambijeva trenētajai Dinamo jaunatnei ir ienākusies viļņveidīga. Sezonas sākums bija diezgan bēdīgs, un treneri to skaidroja ar komandas sastāva rotācijām, t.sk. dažu spēlētāju pārcelšanos uz Ziemeļameriku. Sezonas gaitā HK Rīga puišiem izdevās savākties un pamazām aizvirzīties līdz uzdevumam – MHL izslēgšanas spēlēm. Cits stāsts par to, ko komanda varēja parādīt šajā play off. Tomēr atzinība par mērķtiecīgu pakāpšanos no MHL Rietumu konferences tabulas zemākiem plauktiem uz 8. vietu ir pelnīta.

Kas tad pavilka komandu?

Aizsteidzoties cipariem pa priekšu, jāatzīst, ka uzbrukuma līnija kopumā nebija panākumu pamats, kam ir atrodams arī objektīvs izskaidrojums… Regulārajā sezonā HK Rīga vienībai bija 26.-ais labākais jeb 8.-ais sliktākais uzbrukums visā līgā, vidēji spēlē tiekot pie 2,55 vārtu guvumiem. Savā pirmajā MHL regulārajā sezonā (2010./2011.) rīdzinieki trāpīja 3,32 reizes vidēji spēlē, kas bija līgas dalīts 12./13.-ais labākais trāpīgums. Pēnsezon (2011./2012.) rīdzinieki meta tikpat trāpīgi, cik šosezon – 2,55 vārtu guvumi spēlē, kas bija MHL regulārās sezonas 25.-tā labākā rezultativitāte. Jeb 8.-tā ailīte no beigām. Kopumā var pieņemt, ka HK Rīga uzbrukums stagnē. Taču, ja ņem vērā sastāva rotāciju, tad ir notikusi iepriekšējai sezonai līdzvērtīga atkopšanās. Taču līdz savas pirmās sezonas rezultativitātei ir patālu… Komplektā ar to visu, šosezon MHL sliktākais vairākums (11,8% realizācijas) bija HK Rīga un Sņežnije Barsi komandām…

Kopumā MHL 2012./2013. g. regulārās sezonas laikā caur HK Rīga sastāvu izgāja 21 uzbrucējs. 10 no šiem puišiem iepriekšējā sezonā bija uzspēlējuši komandas ierindā, bet 11.-ais (Rihards Bukarts) MHL līmeņa pieredzi bija guvis citā MHL vienībā – Stupino Kapitan. No šiem 11 ar MHL pieredzi „bruņotajiem” uzbrucējiem tikai pieci bija aizvadījuši vismaz pusi MHL regulārās sezonas spēļu (Nikolajs Jeļisejevs, Miks Lipsbergs, Dāvis Straupe, Edgars Kurmis, kā arī Rihards Bukarts). Divi sezonas lielāko daļu aizvadīja Liepājas Metalurgā un/vai Dinamo (Ainars Podziņš, Juris Upītis), bet četriem no iepriekšējās sezonas „palikušajiem” MHL regulārās sezonas spēļu pieredze bija zem puses – Deividam Sarkanim 2 spēles, Artūram Ševčenko 11 spēles, Laurim Rancevam 17 spēles, Andrim Siksnim 24 spēles. Bet 10 (!!!) uzbrucēji, kas šosezon uzspēlēja HK Rīga sastāvā, to MHL līmenī darīja pirmoreiz. Ne visiem izdevās sastāvā aizķerties un aizvadīt vismaz pusi sezonas. Tomēr cipars iespaidīgs.

Upitis_HK_Riga_vs_Mamonti_Jugri_2011-12-03_HK_Riga_profils_facebook_com_N3Daži no MHL debitantiem uz kopējā fona uzrādīja diezgan atzīstamu rezultativitāti. Rustams Begovs (dz. 1993.) 63 spēlēs salasīja 30 punktus (16+14) un lietderības koeficientu +10, kļūstot par ceturto rezultatīvāko HK Rīga ierindā. Vai, piemēram, Georgs Golovkovs (dz. 1995.) regulārā čempionāta 57 spēlēs iekrāja 24 punktus (9+15), bet negatīvu lietderību -5, ieņemot sesto vietu rīdzinieku rezultativitātes Topā. Bet, savukārt, Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.) 12 punktus (6+6) un lietderības koeficientu +3 sakolekcionēja tikai 20 spēlēs. Tā nav rezultativitāte, kas „gāž no kājām”, un ir tālu no MHL līderu uzskaitēm, taču tādas ir šī brīža reālijas.

Absolūtais šīs sezonas rezultativitātes līderis bija HK Rīga veterāns ar 3 sezonu pieredzi – Juris Upītis (dz. 1991.; pa labi novietotā attēlā), kuram ir arī Dinamo spēļu pieredze. Salīdzinoši neliela, bet ir. Attiecīgi Upītim 52 punkti (20+32) regulārā čempionāta 58 spēlēs. Tuvākajam sekotājam – Rihardam Bukartam (dz. 1995.) – 35 punkti (18+17) 62 spēlēs. Labākie trāpītāji – Upītis 20 reizes, Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.) 19 reizes, Bukarts 18 reizes. Rezultatīvākie asistenti – tas pats Upītis ar 32 piespēlēm un Miks Lipsbergs (dz. 1991.) ar 20. Uzbrucēji ar pozitīvāko lietderības koeficientu: atkal Upītis +11; Begovs un Andris Siksnis (dz. 1993.) – abiem pa +10. Jā, un vēl jānosauc uzbrucējs Dāvis Straupe (dz. 1992.), kuram visvairāk izšķirošo pēcspēles metienu (4 gab.).

Zemāk uzbrucēju rezultativitātes tabula savirknēta pēc kritērija – gūtie rezultativitātes punkti vidēji spēlē, lai var pietuvinātāk salīdzināt rezultativitāti tiem spēlētājiem, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu. Savukārt, „pareizu” rezultativitātes tabulu var atrast mhl.khl.ru statistikas sadaļā. Tiesa, šajā sakarā piebilde attiecībā uz spēlētājiem, kuriem bija pieticīgs spēļu skaits; jāņem vērā, ka šiem puišiem 1 spēle nozīmē daudz mazāk nekā pirmajās maiņās spēlējošiem.

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

uzbrucējs dz. agr. MHL pieredze sp. punkti +/- SM izšķ. PM iemet. PUNKTI/SP.
1. Juris Upītis 1991. 58 20+32 +11 53 2 46.8% (145 no 310) 0.897
2. Miks Lipsbergs 1991. 45 10+20 +7 28 0 47.2% (308 no 653) 0.667
3. Rūdolfs Maslovskis 1995. 20 6+6 +3 14 0 36.4% (4 no 11) 0.600
4. Rihards Bukarts 1995. 62 18+17 -4 44 2 66.7% (14 no 21) 0.565
5. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 62 19+12 +4 26 0 27.8% (5 no 18) 0.500
6. Rustams Begovs 1993. 63 16+14 +10 58 0 47.2% (467 no 989) 0.476
7. Georgs Golovkovs 1995. 57 9+15 -5 40 0 50.5% (230 no 455) 0.421
8. Andris Siksnis 1993. 57 10+13 +10 76 0 47.1% (8 no 17) 0.404
9. Ainars Podziņš 1992. 5 0+2 -1 2 0 0.0% (0 no 5) 0.400
10 Deivids Sarkanis 1994. 35 8+5 +3 6 0 44.4% (4 no 9) 0.371
11. Edgars Kurmis 1993. 42 3+11 +7 50 0 38.0% (19 no 50) 0.333
12. Dāvis Straupe 1992. 63 7+10 +2 22 4 46.9% (214 no 456) 0.270
13. Artūrs Ševčenko 1994. 63 5+10 +7 16 0 34.7% (17 no 49) 0.238
14. Lauris Rancevs 1993. 55 3+8 -2 16 0 44.7% (188 no 421) 0.200
15. Ruslans Ignatovičs 1995. 7 1+0 -2 0 0 0.0% (0 no 1) 0.143
16. Martins Lavrovs 1994. 38 3+1 -3 18 0 34.6% (9 no 26) 0.105
17. Ričards Kondrāts 1994. 29 1+2 -4 12 0 38.7% (104 no 269) 0.104
18. Bruno Birzītis 1995. 29 0+1 -5 2 0 100% (1 no 1) 0.035
19. Aleksandrs Burcevs 1993. 1 0+0 ±0 0 0 0.0
20. Ritvars Zonenbergs 1993. 6 0+0 -1 2 0 0.0
21. Emīls Potāpovs 1994. 7 0+0 -6 2 0 100% (1 no 1) 0.0

*

Aizsardzība ir

Smirnovs_Andrejs_HK_Riga_vs_MHK_Spartak_2011-09-24_HK_Riga_profils_facebook_comAizsargu ierindā arī notikušas manāmas rotācijas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. No 11 aizsargiem, kas 2012./2013. g. regulārajā sezonā uzspēlēja HK Rīga ierindā, seši ir palikuši no iepriekšējās sezonas. Par MHL pieredzes trūkumu viņi sūdzēties nevar, jo iepriekšējā sezonā katrs aizvadīja 43 – 59 spēles. No jauna „iemēģināti” pieci – Edmunds Augstkalns (dz. 1994.), Jānis Jaks (dz. 1995.), Kalvis Ozols (dz. 1993.), Patriks Škuratovs (dz. 1994.), Ģirts Zemītis (dz. 1995.). Ne visiem no nosauktajiem uzreiz izdevās „pierakstīties” Tambijeva trenētās komandas sastāvā, bet no nosauktajiem lielāko spēļu skaitu regulārās sezonas gaitā saņēma Augstkalns (62) un Škuratovs (46).

Savukārt no iepriekšējās sezonas aizsargiem nepalika 3 vīri: starp citu, pērnsezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Jakovļevs, kuru Dinamo saimniecība nosūtīja pieredzes krāšanai uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat; Ēriks Ševčenko, kurš turpināja gaitas Liepājas Metalurgs komandā Baltkrievijas ekstralīgā; Kristers Freibergs – pārcēlās uz Vācijas trešo līgu (Oberliga). Te jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā it kā palika iepriekšējās sezonas kapteinis Mārtiņš Porejs, taču viņš MHL regulārajā čempionātā šosezon aizvadīja 11 spēles, vairāk laika pavadot pie „lielajiem” – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs sastāvos.

Neskatoties uz manāmo rotāciju arī aizsargu ierindā, HK Rīga aizsardzība 2012./2013. g. regulārajā sezonā uz kopējā fona ir bijusi salīdzinoši pieklājīga. Vidēji spēlē rīdzinieki „atļāvās” 2,47 vārtu zaudējumus, kas ir dalīts 5./6.-ais labākais rādītājs visā MHL (kopā ar Belije Medvedi). Arī mazākums nav bijusi katastrofa – 84,6% neitralizācijas un 10./11. vieta (kopā ar to pašu Belije Medvedi). Protams, aizsardzība ir kolektīvs darbs, kur piedalās arī uzbrucēji, taču uz aizsargiem gulst lielāka nasta un atbildība. Bet par vārtsargu atsevišķs stāsts.

Lietderīgākie aizsargi 2012./2013. g. regulārajā sezonā ir bijis Andrejs Smirnovs (dz. 1992.; pa labi novietotā attēlā) ar +9 un Edmunds Augstkalns (+8). Rezultatīvākais aizsargs un vienīgais regulārās sezonas „dzelzs vecis” bija Pauls Zvirbulis, kurš aizvadīja visas 64 spēles un guva 15 punktus (5+10). Arī te zemāk „deformēta” aizsargu statistikas tabula; šoreiz izvilkts „koeficients” – lietderība vidēji spēlē. Lai varētu salīdzināt aizsargus, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu.

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

aizsargs dz. agr. MHL pieredze sp. punkti +/- SM VID. LIETD./SP.
1. Mārtiņš Porejs 1991. 11 0+5 +3 12 +0.273
2. Andrejs Smirnovs 1992. 58 1+8 +9 76 +0.155
3. Edmunds Augstkalns 1994. 62 3+7 +8 66 +0.129
4. Pauls Zvirbulis 1993. 64 5+10 +7 12 +0.109
5. Patriks Škuratovs 1994. 46 0+2 +4 34 +0.087
6. Artūrs Salija 1992. 42 4+4 +2 38 +0.048
7. Edgars Dīķis C 1991. 58 2+5 +1 40 +0.017
8. Krišs Lipsbergs 1993. 56 1+9 -3 77 -0.054
9. Jānis Jaks 1995. 30 0+3 -2 20 -0.067
10. Kalvis Ozols 1993. 14 0+0 -2 10 -0.143
11. Ģirts Zemītis 1995. 3 0+0 -1 8 -0.333

*

Cik daudz no komandas ir Gudļevskis?

Gudlevskis_vs_Gazovik_2011-12-05_HK_Riga_prof_facebook_comJau vairāk nekā pierasts ir teiciens, ka vārtsargs ir puse no komandas, bet labs vārtsargs – vairāk par pusi. HK Rīga salīdzinoši mazais vārtu zaudējumu apjoms ir lielā mērā pateicoties HK Rīga „pirmajam numuram” un Dinamo „trešajam” – Kristeram Gudļevskim (pa labi novietotā attēlā). Nevajag pat „dziedāt slavas dziesmas”, šosezon ir diezgan daudz ciparisku apliecinājumu. Protams, neviens vārtsargs nevar „atstrādāt” bez ciešas saprašanās ar aizsargiem, tomēr Gudļevska sniegums ir ļāvis aizsargiem un arī uzbrucējiem neiedzīvoties lietderības koeficienta mīnusos vai lielākos mīnusos. Par citiem HK Rīga vārtsargiem šosezon runa ir maz vai nemaz. Jo Gudļevskis nocīnījās lauvastiesā regulārās sezonas spēļu, lāga nelaižot pārējos divus „pie šprices”.

Tātad, Kristers Gudļevskis regulārās sezonas gaitā piedalījās 56 spēlēs (3190 minūtes!), 27 uzvarot, 18 zaudējot, bet 11 spēles „aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. Kopā 3 spēles „sausas”, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 2.09 un atvairīto metienu apjoms veidoja 92,7%. Pēc atvairītu metienu procenta 2012./2013. g. regulārajā sezonā Gudļevksis bija visas MHL 3.-ais labākais vārtsargs! Pēc GAA kritērija – 4.-ais labākais.

Tas vēl nav viss! HK Rīga komandai šajā regulārajā sezonā bija līgā vislabākā pēcspēles metienu sēriju proporcija: 8 uzvarētas; 3 zaudētas. Bullīšu seriālos parasti vērtē uzbrucēju varēšanas, taču HK Rīga gadījumā „nesošais” elements bija Gudļevskis, kurš bija „mūris” visos 11 pēcspēles metienu seriālos. Pēcspēles bullīšu īstenošanas procents rīdziniekiem bija tikai 34,3% (12 no 35) jeb tikai 19.-ais labākais līgā. Toties pretinieku realizācijas procents, kad pretinieki spēlēja pret HK Rīga (lasīt, Gudļevski) bija ceturtais sliktākais līgā – 17,9% (7 no 39). Attiecīgi, Kristera Gudļevska sargātie vārti palika neskarti 82,1% gadījumu. Pēcspēles metieniem (izgājieniem 1-pret-1) tas ir lielisks „cipars”.

Jāpiebilst gan, ka Gudļevskim šī bija trešā sezona HK Rīga ierindā. Laiks būtiskām izmaiņām ir jau pienācis. Iespējams, jau ilgāku laiku. Ne tikai tādēļ, ka viņam nepieciešams progress, bet arī tāpēc, ka HK Rīga komandai jau būtu jāaudzina citi vārtsargi, kuri sēžot aiz Kristera Gudļevska muguras, netiek ne pie prakses, ne pie spēles laika, ne pie atbildības.

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

vārtsargs dz. agr. MHL pieredze sp. min:sek uzv.-zaud. PM (u-z) atv. met. GAA „sausas” SM
1. Kristers Gudļevskis 1992. 56 3190:00 27-18 11 (8-3) 92.7% 2.09 3 6
2. Rihards Cimermanis 1993. 15 634:42 2-5 0 87.0% 3.50 0 2
3. Boriss Tretjakovs 1993. 1 58:03 0-1 0 86.4% 3.10 0 0

*

Vai HK Rīga izpilda savus uzdevumus?

Nacionālais uzdevums. Savulaik, kad tika „izcepta” jauna vienība dalībai MHL čempionātā, kā viens no šī veidojuma pamatuzdevumiem bija – būt par bāzi Latvijas U-20 izlasei. Savā pirmajā sezonā (2010./2011.) HK Rīga kodols un pamatmasa bija nokomplektēta no „junioru gada” (togad 1991. gadā dzimušie un jaunāki); togad komanda šo misijas daļu pildīja un izpildīja. Izcīnīja „biļetes” uz U-20 eliti arī.

Sezonu pēc tam (2011./2012.) arī var pieņemt, ka HK Rīga „kalpoja” par Latvijas U-20 izlases bāzi. Vieta junioru elitē tika nosargāta… HK Rīga „ieguldījums” – pirmais vārtsargs, divi rezultatīvākie uzbrucēji, vēl „skoloti” 3 uzbrucēji un 4 aizsargi. Kopā 10 kadri, ieskaitot uz sezonu vai pussezonu no Liepājas „palienētos” Artūru Kuzmenkovu un Kristeru Freibergu. Skaits paliels, un nav tik būtiski mazāks par pirmās sezonas 13 „HK rīdziniekiem” (kas bija uzspēlējuši vismaz dažas spēles HK Rīga ierindā). Tomēr „atslēgas lomas” bija pasākušas samazināties. Atgādinājumam: pirmajā sezonā „toni noteica” tādi spēlētāji kā Upītis, Bičevskis, Biezais; tikai viens no aizsargiem (Ralfs Freibergs) bija bez HK Rīga spēļu pieredzes.

Bet otrajā sezonā (2011./2012.) bija sākusies junioru „pārturēšana” Dinamo jaunatnes komandā. HK Rīga ierindā palika liels skaits U-20 izlases vecumu pāraugušo hokejistu – 1990. un 1991. gadā dzimušo. Attiecīgi junioru izlasei „ražotās produkcijas” apjoms samazinājās; U-20 vecumam atbilstošo spēlētāju vidējā pieredze kļuva mazāka, spēles laiks pieticīgāks un atbildība – ierobežotāka.

2012./2013. g. sezonā? Latvijas U-20 izlase „izbira” no elites. Vadošajās lomās uzbrucēju sastāvā pamanāmi bijušie HK Rīga spēlētāji, bet no šīs sezonas aktuālajiem – 4.-ais rezultatīvākais uzbrucējs (Artūrs Ševčenko), 9.-ais rezultatīvākais (Lauris Rancevs). Aizsargu sastāvs gan bija „rīdziniecisks” – četrus no 7 aizsargiem izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs bija paņēmis no savas pamatdarbavietas HK Rīga. No 3 vārtsargiem pasaules čempionātā nebija neviens ar HK Rīga pieredzi. Kopā 9 hokejisti no HK Rīga aktuālā sastāva. Vēl arī treneru kolektīvs nāca no HK Rīga ierindas. Skaits un ieguldījums nav nemaz tik mazs, bet spēlētāju lomas vēl pieticīgākas nekā sezonu iepriekš. Protams, var pieminēt, ka pāris junioru izlases uzbrucēju (Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs) iepriekšējo sezonu bija HK Rīga sastāvā „audzināti”. Tomēr šosezon HK Rīga vienību par Latvijas U-20 izlases bāzi varētu saukt tikai saimnieciski… Tāpat ir loģiski, ka Dinamo sistēmai ir savas intereses un vajadzības, kas ne vienmēr saskan ar deklarēto misiju – būt U-20 izlases bāzei.

Dinamo uzdevums. Audzināt kadrus KHL čempionātā spēlējošajai titulkomandai – šī uzdevuma izpildi vislabāk vajadzētu vērtēt ilgākā laika posmā par 3 aizvadītajām MHL sezonām. Tomēr zināmu ieskatu var sniegt arī šodiena. Kopumā no HK Rīga ierindā trīs sezonu gaitā uzspēlējušajiem spēlētājiem 12 puiši tika uz ledus arī Dinamo sastāvā KHL oficiālajās spēlēs. Par HK Rīga „lolotiem, auklētiem” un Dinamo komandai sagatavotiem spēlētājiem pilnīgi droši nevar uzskatīt četrus – no Krievijas jaunatnes hokeja atgādātos Ainaru Podziņu un Vitaliju Karamnovu, kā arī divus 1990. gadā dzimušos – Robertu Bukartu un Ronaldu Cinku, kuri Dinamo sastāvā jau bija uzspēlējuši pirms HK Rīga izveides. Bet 8 hokejistus dalībai „lielajā” komandā ar spēļu praksi un visādi citādi gatavoja HK Rīga soliņš un ierinda. Skaits ir itin pieklājīgs. Septiņi no šiem puišiem arī šosezon ir piedalījušies Dinamo spēlēs – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Indrašis, Miks Lipsbergs, Juris Upītis, aizsargs Mārtiņš Porejs un vārtsargs Kristers Gudļevskis. Der atcerēties, ka KHL reglamenta pārstrāde un 1991. gadā dzimušo „dotēšana” ir veicinājušas tieši šo puišu iesaisti Dinamo sastāvā. Jā, un tikai viens no „audzēkņiem” (Raimonds Vilkoits) šosezon cīnās ārpus Dinamo saimniecības. Vai uzdevums attiecībā uz Dinamo ir izpildīts? Šobrīd un aktuālajā situācijā – noteikti jā. Liels jautājums, kā būs veicies ar nākamās sezonas KHL jaunākā vecuma hokejistiem – 1992. gadā dzimušajiem un jaunākiem, ko piedāvāt Dinamo sastāvam. Kuri un cik daudz to būs?

Savs uzdevums. Šīs sezonas uzdevums bija iekļūt play off-ā, kas arī izdevās. 17 komandu konkurencē izlauzties no regulārās sezonas tabulas lejasdaļas – apsveicami! 8. vieta Rietumu konferencē bija pēdējā „biļete” uz izslēgšanas spēlēm. Bet tas arī viss! Kas arī labi saskatāms izslēgšanas spēļu pirmajā sērijā, kas zaudēta ar vienādi graujošiem rezultātiem Rietumu konferences līderiem – Atlanti. Jā, jā – tiem pašiem, kuri arī divās iepriekšējās sezonās pirmajā kārtā rīdziniekus „izslēdza” no Harlamova kausa izcīņas. Protams, var filozofēt, ka Atlanti sastāvā ir „ieņēmuši” vairākus spēlētājus no galvenās komandas – Atlant, kam beidzies KHL play off. Taču noteikumi visiem vienādi; neviens neliedza taisīt rokādes no Dinamo. Taču „lielajiem” savas cīņas – par Cerības kausu. Tāpat neviens neliedza HK Rīga sastāvā esošajiem puišiem dot spēļu praksi KHL regulārās sezonas gaitā un īpaši noslēgumā pie „lielajiem” vai, piemēram, Liepājā, kur tomēr pieaugušāks hokejs.

P.S. Izslēgšanas spēles

Zaudējums sērijā ar 0-3 nav pārsteigums. Mulsinošs ir rezultāts, kas visās 3 spēlēs bija vienāds 1:7. Arī mājas spēlē Piņķos. Tomēr, ja aizdomājas, kas tad bija tie HK Rīga argumenti un priekšnoteikumi, lai būtu savādāk? Vai komandas spēlētāji, treneri un arī augstāka vadība ir gatava kaut kam vairāk? Ja jā, tad kādi vingrinājumi ir paveikti, lai HK Rīga sniegums kardināli mainītos?

HK Rīga spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas MHL izslēgšanas spēlēs (pēc komandas visām 3 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM met. iemet.
UZBRUCĒJI
1. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 3 1+1 -2 2 9 0% (0 no 3)
2. Rūdolfs Maslovskis 1995. 3 1+1 -3 2 4
3. Miks Lipsbergs 1991. 3 1+0 -4 0 3 28.8% (5 no 18)
4. Georgs Golovkovs 1995. 3 0+1 -3 2 0 43.8% (14 no 32)
5. Andris Siksnis 1993. 3 0+0 ±0 2 4
6. Artūrs Ševčenko 1994. 3 0+0 -1 0 3 50% (1 no 2)
7. Rustams Begovs 1993. 3 0+0 -1 2 2 40.6% (26 no 64)
8. Rihards Bukarts 1995. 3 0+0 -2 0 4 0% (0 no 1)
9. Deivids Sarkanis 1994. 3 0+0 -2 0 0
10. Lauris Rancevs 1993. 3 0+0 -2 2 0 38.9% (7 no 18)
11. Ričards Kondrāts 1994. 3 0+0 -4 2 1 80% (4 no 5)
12. Edgars Kurmis 1993. 3 0+0 -6 8 2 100% (1 no 1)
13. Dāvis Straupe 1992. 3 0+0 -8 2 3 30% (6 no 20)
AIZSARGI
1. Pauls Zvirbulis 1993. 1 0+0 -1 0 0
2. Patriks Škuratovs 1994. 2 0+0 -1 2 0
3. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+0 -2 6
4. Artūrs Salija 1992. 3 0+1 -3 10 1
5. Edmunds Augstkalns 1994. 3 0+0 -3 0 2 50% (1 no 2)
6. Andrejs Smirnovs 1992. 3 0+0 -3 4 1 0% (0 no 2)
7. Krišs Lipsbergs 1993. 3 0+0 -4 0 0
8. Edgars Dīķis 1991. 3 0+0 -6 2 1
VĀRTSARGI dz. sp. uzv-zaud atv. met. atv. % GAA sp. laiks
1. Rihards Cimermanis 1993. 2 0-0 10 no 12 83.3% 4.55 26:23
2. Kristers Gudļevskis 1992. 3 0-3 56 no 75 74.7% 7.42 153:37

*

P.P.S.

HK Rīga puišiem klubu sezona vēl nav beigusies. Jau nākamajā dienā (šodien) virkne spēlētāju ir devusies palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs – pret Ozolnieki / Monarch komandu. Spēles pieteikumā: Rihards Bukarts, Rihards Cimermanis, Georgs Golovkovs, Krišs Lipsbergs, Rūdolfs Maslovskis, Patriks Škuratovs. Iespējams Juniors spēļu sastāvā būs ieraugāmi vēl citi tikko pret Atlanti komandu spēlējušie, jo komandas kopējā pieteikumā ir arī tādi vārdi kā Edmunds Augstkalns, Rustams Begovs, Edgars Dīķis, Kristers Gudļevskis, Nikolajs Jeļisejevs, Edgars Kurmis, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Lauris Rancevs, Artūrs Salija, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis, Andrejs Smirnovs, Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko, Pauls Zvirbulis. Tiesa, Juniors pieteikumā ir arī čupa ar šī brīža dinamiešiem – Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Roberts Bukarts, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Gints Meija, Vitālijs Pavlovs, Gunārs Skvorcovs, Kristaps Sotnieks, Juris Upītis. Varbūt Latvijas Virslīgā ir cerība sagaidīt ņipru finālu starp Liepājas Metalurgs un Dinamo spēkiem? Pagaidām abām komandām pusfināli.

HK Rīga komandas rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs rekords 2012./2013. (64 sp.) rekords 2011./2012. (60 sp.) rekords 2010./2011. (56 sp.)
uzvara ar lielāko vārtu st. 7:1 pret Patriot (2012-10-24) 6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09) 13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
5:1 pret Kuzņeckije Medvedi (2012-03-02)
visvairāk vārtu guvumu spēlē 8:3 pret Krasnaja Armija 6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09) 13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
6:3 pret Tatranski Vlci (2011-09-11)
6:5 PM pret Bars (2012-02-14)
zaude ar lielāko vārtu st. 0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18) 0:6 pret MHK Himik (2011-12-11) 0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
1:5 pret Almaz (2011-02-26)
2:6 pret Dmitrovas Kriļja Sovetov (2010-11-30)
visvairāk vārtu zaudējumu spēlē 2:7 pret Almaz (2013-02-26) 0:6 pret MHK Himik (2011-12-11) 5:8 pret MHK Himik (2011-01-10)
5:6 PM pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-05)
rezultatīvākā “sausā” uzvara 1:0 pret Russkije Vitjazi (2013-03-04) 5:0 pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-06) 6:0 pret Junost (2011-02-15)
1:0 OT pret MHK Himik (2013-02-15)
1:0 PM pret Serebrjanije Ļvi (2012-12-03)
skarbākā “sausā” zaude 0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18) 0:6 pret MHK Himik (2011-12-11) 0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)

*

HK Rīga spēlētāju rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs rekords 2012./2013. (64 sp.) rekords 2011./2012. (60 sp.) rekords 2010./2011. (56 sp.)
rezultatīvākais spēlētājs Juris Upītis 52 (20+32) punkti (58 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.) Miks Indrašis 53 (21+32) punkti (56 sp.)
labākais vārtu guvējs Juris Upītis 20 reizes (58 sp.) Roberts Lipsbergs 14 reizes (58 sp.) Raimonds Vilkoits 25 reizes (56 sp.)
rezultatīvākais asistents Juris Upītis 32 piesp. (58 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 26 piesp. (60 sp.) Miks Indrašis 32 piesp. (56 sp.)
visvairāk spēļu sezonā Pauls Zvirbulis visas 64 sp. Mārtiņš Jakovļevs visas 60 sp. Miks Indrašis visas 56 sp.
Mārtiņš Porejs visas 56 sp.
Raimonds Vilkoits visas 56 sp.
labākais lietderības koeficients Juris Upītis +11 (58 sp.) Mārtiņš Porejs +15 (59 sp.) Vitalijs Karamnovs +13 (25 sp.)
Mārtiņš Porejs +13 (56 sp.)
sliktākais lietderības koef. Emīls Potāpovs -6 (7 sp.) Ēriks Ševčenko -13 (55 sp.) Kārlis Kalvītis -10 (52 sp.)
rezultatīvākais aizsargs Pauls Zvirbulis 15 (5+10) punkti (64 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 24 (4+20) punkti (54 sp.)
labākais vārtu guvējs aizsargs Pauls Zvirbulis 5 reizes (64 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 3 reizes (60 sp.) Mārtiņš Porejs 5 reizes (56 sp.)
visvairāk izšķirošo PM Dāvis Straupe 4 reizes (63 sp.) Juris Upītis 2 reizes (22 sp.) Roberts Bukarts 2 reizes (12 sp.)
vārtsargs ar ilgāko sp. laiku Kristers Gudļevskis 3190:00 Kristers Gudļevskis 2285:06 Kristers Gudļevskis 2760:17
labākais GAA vārtsargam Kristers Gudļevskis 2.09 (56 sp.) Jānis Auziņš 2.00 (28 sp.) Kristers Gudļevskis 2.20 (49 sp.)
labākais atv. met. % vārts. Kristers Gudļevskis 92.7% (56 sp.) Jānis Auziņš 91.8% (28 sp.) Kristers Gudļevskis 92.0% (49 sp.)
Kristers Gudļevskis 91.8% (40 sp.)
visvairāk “sausu” sp. vārts. Kristers Gudļevskis 3 sp. (56 sp.) Jānis Auziņš 3 sp. (28 sp.) Kristers Gudļevskis 7 sp. (49 sp.)
vārtsargam labākā uzv.-zaud. attiecība Kristers Gudļevskis 27-18 (56 sp.) Kristers Gudļevskis 16-16 (40 sp.) Kristers Gudļevskis 26-16 (49 sp.)
visvairāk soda minūšu Krišs Lipsbergs 77 min. (56 sp.) Māris Bičevskis 76 min. (33 sp.) Mārtiņš Porejs 87 min. (56 sp.)
visvairāk uzvaras vārtu Juris Upītis 5 reizes (58 sp.) Roberts Bukarts 3 reizes (15 sp.) Raimonds Vilkoits 4 reizes (56 sp.)
Nikolajs Jeļisejevs 5 reizes (62 sp.) Juris Upītis 3 reizes (22 sp.)
Māris Bičevskis 3 reizes (33 sp.)
Nikolajs Jeļisejevs 3 reizes (40 sp.)
lab. iemet. % (no 100 iemet.) Georgs Golovkovs 50.5% (57 sp.; 455 iemet.) Raimonds Upenieks 54.7% (36 sp.; 276 iemet.) Raimonds Upenieks 62.1% (25 sp.; 103 iemet.)

*

Plašākai ainavai un blakus interesei:

  • HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā – mhl.khl.ru
  • HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. izslēgšanas spēlēs – mhl.khl.ru
  • Iepriekšējo 2 regulāro sezonu HK Rīga rekordi: tepat
  • MHL izlases sastāvs decembra, janvāra spēlēm Ziemeļamerikā (sastāvā arī Miks Lipsbergs un Juris Upītis, kā arī MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs) – mhl.khl.ru
  • MHL zvaigžņu spēles (Izaicinājuma kausa) Rietumu konferences komandas sastāvs (t.sk., Edgars Dīķis) – mhl.khl.ru
  • Igauņi gribot savu komandu MHL – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga ierindas fragments pirms spēles pret čehu Energie 2012. gada 21. oktobrī. Otrs (Jura Upīša) foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī. Trešais (Andreja Smirnova) foto – HK Rīga spēlē pret MHK Spartak 2011. gada 24. septembrī. Ceturtais (Kristera Gudļevska) foto – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. Visu 4 foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Izziņa: Latvijas „bruņoto spēku” personālsastāvs

Posted by petrovich27 uz 2013/02/07

Jekimovs_LAT_vs_Denmark_2012-12-13_lhf_lv_VERS_2Viens no sezonas svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais, Latvijas hokeja izlases notikumiem ir klāt. Kauja par Sočiem, ja dzejā. Caur valstsvienības „sietu” šosezon praksē – mazākas nozīmes spēlēs – izgājuši 37 kandidāti, vēl 12 vīri ir bijuši paplašinātajā kandidātu sarakstā, bet viens izlasē „ienācis” bez visādām pārbaudēm vai kandidātu listēm – „jaunais” izlases kapteinis Sandis Ozoliņš. Kā kandidāti ir izskatījušies izlases spēlēs šosezon? „Sausais atlikums” pirms turnīra.

Šosezon, pirms Olimpiskās kvalifikācijas turnīra, Latvijas izlase ir aizvadījusi 5 spēles. Novembrī divas pret Krievijas „rezerves” valstsvienību, kā arī 3 spēles – decembrī kārtējā EIHL turnīra ietvaros. Šo spēļu gaitā sastāvā bija redzēti 37 spēlētāji, no kuriem 17 ir iekļauti valstsvienības pieteikumā arī Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā. Sešus vīrus šosezon pārbaudes vai EIHC spēlēs nav nācies „sastapt”, taču vairums viņu liekus jautājumus nerada – Sandis Ozoliņš, Krišjānis Rēdlihs, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Aleksandrs Ņiživijs, Ervīns Muštukovs.

Šoreiz tikai „nodeva” statistikai un tās cienītājiem.

Latvijas izlases sastāvs Olimpiskās kvalifikācijas turnīram 2013. gada februārī un spēlētāju statistika līdzšinējās izlases spēlēs 2012./2013. g. sezonā (nosaukts 2013-02-06):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM klubs (līga) 2012./2013.
UZBRUCĒJI
1. Roberts Jekimovs 1989. 5 1+3 +2 37 SaiPa (SM-liiga; FIN 1.)
2. Vitālijs Pavlovs 1989. 5 1+2 +1 2 Dinamo (Rīga; KHL); Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
3. Miks Indrašis 1990. 5 1+2 ±0 2 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
4. Juris Štāls 1982. 3 1+1 -2 4 HK Poprad (SVK 1.); Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
5. Ronalds Ķēniņš 1991. 5 0+2 ±0 2 ZSC Lions (NLA; SUI 1.)
6. Mārtiņš Cipulis 1980. 2 1+0 ±0 0 HC Lev Praha (KHL)
7. Gints Meija 1987. 5 1+0 -2 2 Dinamo (Rīga; KHL)
8. Mārtiņš Karsums 1986. 1 0+1 ±0 0 Dinamo (Rīga; KHL)
9. Armands Bērziņš 1983. 3 0+1 -1 0 Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
10. Jānis Sprukts 1982. 1 0+0 ±0 0 CSKA (KHL)
11.-13. Lauris Dārziņš 1985. 0 Ak Bars (KHL)
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 0 HC Lev Praha (KHL); Dinamo (Rīga; KHL)
Miķelis Rēdlihs 1984. 0 Lokomtiv (KHL)
AIZSARGI
1. Oskars Bārtulis 1987. 2 0+1 +1 2 Donbass (KHL)
2. Kristaps Sotnieks 1987. 4 1+2 ±0 4 Dinamo (Rīga; KHL)
3. Arvīds Reķis 1979. 1 0+0 ±0 0 Dinamo (Rīga; KHL)
4. Artūrs Kulda 1988. 2 1+0 -1 2 Sibir (KHL)
5. Georgijs Pujacs 1981. 1 0+0 -1 0 Avangard (KHL)
6.-7. Sandis Ozoliņš 1972. 0 Atlant (KHL)
Krišjānis Rēdlihs 1981. 0 Dinamo (Rīga; KHL)
VĀRTSARGI dz. sp. sp. laiks GAA uzv.-zaud. klubs (līga)
1. Edgars Masaļskis 1980. 1 59:43 2.01 0-1 Jugra (KHL)
2. Māris Jučers 1987. 4 205:30 3.21 1-2 Dinamo (Rīga; KHL)
3. Ervīns Muštukovs 1984. 0 Mora IK (SWE 2.); Mora IK J20 (SWE U-20 1.)

* P.S. No Rīgas Dinamo saimniecības šoreiz sastāvā 8 kadri. Neraksturīgi maz?

Latvijas izlases kandidāti, kas ir spēlējuši izlasē 2012./2013. g. spēlēs un/vai bijuši kandidātu sarakstā pirms Olimpiskās kvalifikācijas turnīra 2013. gada februārī, bet sastāvā nav iekļauti (+ viņu statistika līdzšinējās izlases spēlēs 2012./2013. g. sezonā):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM klubs (līga) 2012./2013.
UZBRUCĒJI
1. Lauris Bajaruns 1989. 3 1+1 +2 0 Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
2. Gunārs Skvorcovs 1990. 2 1+0 +1 2 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
3. Elvijs Biezais 1991. 3 1+0 ±0 2 Dinamo (Rīga; KHL)
4. Māris Bičevskis 1991. 4 0+1 ±0 4 Dinamo (Rīga; KHL)
5.-6. Roberts Bukarts 1990. 1 0+0 ±0 0 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
Kaspars Daugaviņš 1988. 1 0+0 ±0 0 Ottawa Senators (NHL); Dinamo (Rīga; KHL)
7. Kaspars Saulietis 1987. 1 0+0 ±0 2 Juņior (BLR 1.); Junost-Minsk (VHL; RUS 2.); Sokil (PHL; UKR 1.)
8. Artūrs Ozoliņš 1988. 3 0+0 ±0 2 Aristan (KAZ 1.)
9. Aleksejs Širokovs 1981. 2 0+0 -1 0 HC Red Ice (NLB; SUI 2.)
10. Raitis Ivanāns 1979. 2 0+0 -1 4 Dinamo (Rīga; KHL)
11. Andris Džeriņš 1988. 5 0+0 -3 2 Dinamo (Rīga; KHL)
12.-13. Ģirts Ankipāns 1975. 0 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
Zemgus Girgensons 1994. 0 Rochester Americans (AHL)
AIZSARGI
1. Aleksandrs Jerofejevs 1984. 3 0+2 +1 0 Kubaņ (VHL; RUS 2.)
2. Jānis Andersons 1986. 1 0+0 +1 0 Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
3.-4. Oskars Cibuļskis 1988. 2 0+0 +1 0 Dinamo (Rīga; KHL)
Mārtiņš Jakovļevs 1991. 2 0+0 +1 0 Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
5. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+2 -1 16 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.); HK Rīga (MHL)
6. Jēkabs Rēdlihs 1982. 2 0+0 -2 2 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
7. Agris Saviels 1982. 3 0+0 -2 0 Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
8. Māris Jass 1985. 4 1+0 -3 4 Hannover Scorpions (DEL; GER 1.)
9.-10. Guntis Galviņš 1986. 0 Dinamo (Rīga; KHL)
Rodrigo Laviņš 1974. 0 Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
VĀRTSARGI dz. sp. sp. laiks GAA uzv.-zaud. klubs (līga)
1. Mārtiņš Raitums 1985. 1 40:00 7.50 0-1 Beibaris (KAZ 1.)
2.-3. Kristers Gudļevskis 1992. 0 Dinamo (Rīga; KHL); HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B)
Jānis Kalniņš 1991. 0 Liepājas Metalurgs (BLR 1.)

*

Papildu info:

  • Nosaukts Latvijas izlases sastāvs (2013-02-06) – lhf.lv
  • Pirmsturnīra „bomba”: Sandis Ozoliņš atgriežas izlasē pēc 7 gadu pauzes (2013-02-04) – lhf.lv
  • Pirmsturnīra „intriga”: Latvijas izlases sastāvā netikšot aicināti Andris Džeriņš un Gints Meija (2013-01-26) – diena.lv
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas līdzšinējās spēlēs: tepat (novembris; decembris)

[Attēlā: Roberts Jekimovs – Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs šosezon. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 13. decembrī; foto avots: lhf.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo „tirgus placis” – iespēja jaunajiem?

Posted by petrovich27 uz 2013/02/04

HK_Riga_vs_Energie_2012-10-21_HK_R_facebook_N4_VERSVietu KHL izslēgšanas spēlēs zaudējušās Rīgas Dinamo komandas sastāva „izpārdošana” pagaidām saredzama tikai kā izmaksu optimizēšana. Taču varbūt ir pēdējais laiks dot iespēju jaunajiem? Īstiem junioriem? Pirmajās četrās KHL sezonās Rīgas komanda vismaz nedaudz bija devusi iespēju spēlēt U-20 vecuma hokejistiem, bet šosezon – nē. Dinamo sastāva komplektētājiem un treneriem pietrūkst domāšanas ilgtermiņā vai drosmes? Vai arī HK Rīga un tās galvenā trenera Leonīda Tambijeva devums ir bezjēgā?

Dinamo „autlets” jeb sezonas izskaņas izpārdošana ar atlaidēm ir diezgan normāla parādība, bet Rīgas klubs ar to saskārās pirmoreiz. Jo ir pirmā reize kluba neilgajā pastāvēšanas vēsturē, kad cīņa par Gagarina kausu vairs nespīd. Tādēļ ir normāli, ja spēlētājus, ar kuriem nerēķinās komandas nākotnes zīmējumā, cenšas pārdot, iemainīt vai atdot citiem klubiem. Tas ne tikai atbrīvo finanšu līdzekļus, bet nereti tiek izmantots jauno spēlētāju iespēlēšanai. Mazāk pieredzējušie tiek pie lielāka spēles laika, bet citi, kas netiktu spēlēt vispār, tiek pie kaut kāda spēles laika. Labi, ka Dinamo izredzes uz play off pazuda tik ātri, jo pretējā gadījumā, rādās, Kristeram Gudļevskism un Jurim Upītim būtu jāgaida vēl ilgāk…

Tad nu 2013. gada janvārī no komandas „deportētie” Matjē Karls, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksandrs Žirū, Ģirts Ankipāns vismaz teorētiski atbrīvo vairāk vai mazāk spēles laika pārējiem. Cits stāsts, ka kluba vadība leģionārus varēja „triekt” arī daudz ātrāk, kā arī varēja mazāk runāt par Karsuma un Indraša „iznomāšanu”, kas KHL tomēr nav leģitīma. Uz konkrētā fona izskatījās tā, ka pat pārdošanai / iznomāšanai Dinamo pusē spēju nepietiek…

Kā atlikušo sezonas daļu izmantos Rīgas Dinamo? Savas nevarēšanas ļoti gribēs kompensēt Cerības (Nadeždas) kausa izcīņā? Vai tomēr dos iespēju un laidīs pie teikšanas ne tikai savu jaunāko galu, bet arī īstus juniorus – U-20 vecuma hokejistus (dz. 1993. g. un jaunāki), kuri Dinamo saimniecībā ir! 2. un 3. februāra spēlēs HK Rīga puiši MHL čempionāta spēlēs pret CSKA jaunatnes komandu Krasnaja Armija skrēja un cīnījās ar tādu azartu, atdevi un pašaizliedzību, ka prieks. Jo viņi grib šosezon uzspēlēt Dinamo. Un kad tad Rīgas kluba menedžments plāno pārbaudīt savu „jauno paaudzi”, kas būs vajadzīga turpmākajās sezonās?

Cik tad jauns ir Rīgas Dinamo?

Šosezon Dinamo komandas sastāvā dažādos posmos iespēlējot piecus 1991. gadā dzimušos hokejistus (Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Juris Upītis) un vienu 1992. gada spēlētāju (Kristers Gudļevskis), Dinamo ir radījuši ilūziju, ka ir jaunatnei pretimnākoša klubs. Ja vēl pieskaita trīs 1990. gadā dzimušos (Robertu Bukartu, Miku Indraši, Gunāru Skvorcovu), tad šķiet vispār rožaina ainava. Bet viss atkarīgs, kur novieto jaunības atskaites latiņu. Vairumā hokeja pasaules robežšķirtne ir junioru vecums (U-20; šosezon 1993. gadā dzimušie), kurā spēlētājs vēl atbilst junioru līgu standarta vecumam un kurā tiek izspēlēti pasaules čempionāti. Pēc tam jau sākas vai nekad nesākas pieaugušais hokejs. Pasaules kartē ir daži izņēmumi. Piemēram, Ziemeļamerikā junioru līgās ļauj uzspēlēt pa kādam U-21 vecuma spēlētājam. Skarbākais jaunības pagarinājums ir Krievijā bāzētajās līgās, kur MHL atļauj spēlēt arī U-22 vecuma hokejistiem, bet KHL-ā kā dotētais jauno vecums, kas ļauj pieteikt pilnu sastāvu, ir tas pats U-22 (šogad 1991. gadā dzimušie un jaunāki).

Tomēr vairums KHL klubu šo dotēto vecumu izmanto prātīgi – iespēlē arī U-20 vecuma hokejistus, dodot tiem KHL līmeņa pieredzi. Līdz šim 2012./2013. g. sezonā KHL oficiālajās spēlēs ir piedalījušies 48 junioru vecuma (U-20) hokejisti: 28 puiši – dzimuši 1993. gadā; 17 puiši – 1994. gadā; 3 jaunieši – 1995. gadā.

No 26 KHL klubiem šosezon iespēju uzspēlēt U-20 vecuma hokejistiem nav devuši tikai 4 klubi. Ne sekundi junioriem nav devuši Sibir, Lokomotiv, Rīgas Dinamo un tai menedžmenta rokraksta ziņā radniecīgais HC Lev Praha. Protams, ir arī dažas komandas, kur junioru spēles laiks ir bijis ļoti simbolisks. Pārējās junioriem ne īpaši vai mazliet draudzīgās komandas ir Amur (ar 2:38 kopējā spēles laika junioriem), Torpedo (4:24), SKA (28:16) un arī Vitjaz (35:23).

Tradicionāli junioriem ar spēles laiku dāsnākās komandas atrodas Austrumu konferences lejasdaļā. Tās jaunajiem „dod spēlēt” ne tikai tad, kad ir skaidra netikšana izslēgšanas spēlēs, bet arī krietni pirms tam. U-20 vecuma hokejistiem draudzīgākā komanda 2012./2013. g. sezonā līdz šim ir bijusi Jekaterinburgas Avtomobiļist, kura šosezon iespēlējusi tikai divus juniorus, bet ar pamatīgu spēles laiku (kopsummā 895:52). Otrs junioriem labvēlīgākais klubs ir Novokuzņeckas Metallurg, kurš šosezon sastāvā „ielaidis” 7 junioru vecuma hokejistus (!!!) un kopsummā ļāvis U-20 spēlētājiem 862 minūtes „ar asti” (862:54).

Tomēr nav tā, ka tikai uz Gagarina kausa izcīņu nepretendējošas komandas dod spēles laiku jaunajiem. Junioriem trešā draudzīgākā komanda ir uz play off pretendējošā HC Slovan Bratislava (3 spēlētāji un 598:02), ceturtā – viens no Austrumu līderiem Traktor (4 spēlētāji un 558:48), piektā – viens no Rietumu līderiem Maskavas Dinamo (1 spēlētājs, bet 477:55). Turpat netālu arī Magņitka – 4 spēlētāji un 422:10 spēles laika summā.

KHL junioriem (U-20) draudzīgākās komandas 2012./2013. g. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; īsi pirms regulārās sezonas beigām):

klubs U-20 vec. sp. skaits kop. sp. laiks t.sk. vārts. laiks vieta KHL
1. Avtomobiļist 2 895:52 26.
2. Metallurg (Novokuzņecka) 7* 862:54 80:18 21.
3. HC Slovan Bratislava 3 598:02 13.
4. Traktor 4 558:48 6.
5. Dinamo (Maskava) 1 477:55 3.
6. Metallurg (Magņitogorska) 4 422:10 7.
7. Spartak 2 414:40 23.
8. Ņeftehimik 2 376:12 14.
9. Salavat Julajev 3* 339:50 237:58 9.
10. Baris 3 297:56 19:00 11.
11. Jugra 1 293:55 17.
12. Avangard 1 167:54 2.
13. Ak Bars 2 152:29 4.
14. CSKA 2 135:48 5.
15. Atlant 2 88:14 19.
16. Donbass 2 75:58 18.
17. Dinamo (Minska) 1 63:18 63:18 16.
18. Severstaļ 2 51:42 10.
19. Vitjaz 2 35:23 22.
20. SKA 1 28:16 1.
21. Torpedo 1 4:24 20.
22. Amur 1 2:38 25.
23.-26. Dinamo (Rīga) 0 24.
HC Lev Praha 0 15.
Lokomotiv 0 8.
Sibir 0 12.

* P.S. Viens spēlētājs – 1994. gadā dzimušais uzbrucējs Antons Sļepiševs – šosezon ir spēlējis 2 komandās: Novokuzņeckas Metallurg un Salavat Julajev.

Rezultatīvākie U-20 vecuma uzbrucēji KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

spēlētājs dz. klubs sp. punkti +/- vid. sp. laiks
1. Nails Jakupovs 1993. Ņeftehimik 22 10+8 -4 14:24
2. Damirs Žafjarovs 1994. Metallurg (Novokuzņecka) 38 4+6 -5 11:22
3. Antons Sļepiševs 1994. Slavat Julajev / Metallurg (Novokuzņecka) 23 6+1 -1 12:33
4. Jaroslavs Kosovs 1993. Metallurg (Magņitogorska) 38 4+3 -5 8:48
5. Marko Daňo 1994. HC Slovan Bratislava 35 3+4 +3 9:29
6. Aleksandrs Hohlačovs 1993. Spartak 26 2+5 0 13:04
7. Tomáš Mikúš 1993. HC Slovan Bratislava 31 3+3 +3 8:01

*

Lietderīgākie U-20 vecuma aizsargi KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

spēlētājs dz. klubs sp. punkti +/- vid. sp. laiks
1. Andrejs Mironovs 1994. Dinamo (Maskava) 37 0+5 +4 12:55
2. Ņikita Ņesterovs 1993. Traktor 33 0+0 +4 12:13
3. Jaroslavs Dibļenko 1993. Atlant 8 0+1 +3 10:43
4. Alberts Jaruļļins 1993. Ak Bars 27 0+1 +2 5:22

*

Visu U-20 vecuma vārtsargu sniegums KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

vārtsargs dz. klubs sp. sp. laiks atv. % GAA
Andrejs Vasiļevskis 1993. Salavat Julajev 7 237:58 91.8% 2.27
Iļja Sorokins 1995. Metallurg (Novokuzņecka) 3 80:18 92.7% 2.24
Jans Šeļepņovs 1993. Dinamo (Minska) 2 63:18 87.0% 2.84
Vladimirs Kramars 1993. Baris 1 19:00 77.8% 6.32

*

Protams, KHL regulārās sezonas noslēgumā dažās spēlēs varētu nedaudz pieaugt to U-20 vecuma spēlētāju skaits, kas devušies laukumā KHL čempionātā. Tāpat arī līdz šim spēlējušo jauno hokejistu statistika. Taču principiālas izmaiņas kopējā KHL griezumā nav gaidāmas. Saistībā ar Dinamo paliek jautājums par domāšanu ilgtermiņā un drosmi uzticēties junioriem.

Vai Dinamo nav savu U-20 vecuma hokejistu?

Kā zinām, 2010. gada rudenī savā pirmajā KHL čempionātā devās HK Rīga vienība, kurai viens no definētajiem pamatuzdevumiem bija un ir – jauno hokejistu audzināšana un „iesildīšana” Dinamo vajadzībām. Šajā sakarā arī absolūtais vairums Dinamo sastāvā KHL čempionātā spēlējušo 1990.-1992. gadā dzimušo hokejistu ir gājuši cauri vai turp-atpakaļ caur HK Rīga ierindu. Vienīgais – Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.) nav spēlējis MHL čempionātā.

Lai nebūtu plaša diskusija par to, vai 1994. un 1995. gadā dzimušie (attiecīgi, U-19 un U-18) var būt gatavi KHL līmenim, var pievērsties tikai IIHF noteiktajai klasikai – U-20 „tīrajam” vecumam, t.i. 1993. gadā dzimušajiem. HK Rīga ierindā šosezon MHL oficiālajās spēlēs tādi ir uzspēlējuši 11 personu skaitā, no kurām viens ir leģionārs (Aleksandrs Burcevs) un viens (Ritvars Zonenbergs) jau ir pametis Dinamo sistēmu, lai uzspēlētu pie Aigara Ciprusa Viļņas Baltika komandā MHL B grupā. Vai no palikušajiem nav kāds „ņemams” vismaz uz tām spēlēm, kurās vairs nav ko zaudēt? Ja nē, tad jautājums – HK Rīga vienu gadu strādājusi pa tukšo? Un kam tad vajadzīga HK Rīga?

Nav tā, ka būtu anormāla pārbagātība, tomēr arī HK Rīga sastāvā varētu atrast spēlētājus, kas ainavu nebojātu. Tiesa, šosezon būtu īpaši jācenšas, lai kopskatu varētu sabojāt… Starp 1993. gadā dzimušiem HK Rīga uzbrucējiem, vismaz pagaidām, nebūs atrodami superrezultatīvi „glābēji”, bet uzbrucējus ar pieklājīgi nostādītu darba ētiku, atdevi un degsmi, kas derētu vismaz 4. maiņai, atrast varētu noteikti. T.sk., deficītajā centra pozīcijā. Cik gatavi vai negatavi KHL-am, to jau tikai uz ledus varētu redzēt. Arī aizsargu varētu atrast, ja ģenerālmenedžerim Opuļskim, treneriem Ābolam un Ignatjevam ir doma par ilgtermiņu. Starp citu, augumā ne pārāk raženais Pauls Zvirbulis ir viens no labākajiem aizsargiem HK Rīga ierindā. Šajā gadījumā, jājautā, vai Dinamo sastāva „skauti” būtu gatavi rīkoties pret stereotipiem un vispārēju skepsi, lai sastāvā iemēģinātu ne to garāko aizsargu. Savukārt, vārtsargi pagaidām paliek „aiz strīpas”, jo HK Rīga pirmo vijoli spēlē Gudļevskis, bet pārējiem atliek tas, kas pāri paliek.

HK Rīga 1993. gadā dzimušie spēlētāji un viņu sniegums MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; dati saskaņā ar mhl.khl.ru; auguma cm un kg iespējams izmaiņas):

spēlētājs cm kg sp. punkti +/-
UZBRUCĒJI
Rustams Begovs 179 70 52 14+12 +10
Aleksandrs Burcevs 187 72 1 0+0 0
Edgars Kurmis 179 69 32 3+9 +7
Lauris Rancevs 186 81 43 2+7 -3
Andris Siksnis 178 80 47 9+12 +12
Ritvars Zonenbergs 183 73 6 0+0 -1
AIZSARGI
Krišs Lipsbergs 182 78 49 1+5 -3
Kalvis Ozols 198 80 14 0+0 -2
Pauls Zvirbulis 172 70 52 5+9 +9
VĀRTSARGI cm kg sp. (sp. laiks) atv % GAA
Rihards Cimermanis 180 70 13 (539:41) 86.7% 3.34
Boriss Tretjakovs 182 74 1 (58:03) 86.4% 3.10

*

Ieskatam:

  • Dinamo jaunākie hokejisti uz KHL fona 2011./2012. g. sezonas vidū: tepat
  • Par junioru vecuma (U-20) spēlētājiem KHL pirmajās 3 sezonās (2008. – 2011.): tepat
  • KHL komandu junioru vecuma spēlētāji pirmajās 3 sezonās (pilns saraksts): tepat
  • AS Dinamo Rīga pārstāvja Jura Savicka intervija (2013-02-01) – sportacentrs.com

[Attēlā: HK Rīga puišu konsultācija pie Tambijeva. Ierindā arī 1993. gadi – #62 Siksnis, #7 Begovs, #89 Rancevs… Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Energie (Karlovi Vari) 2012. gada 21. oktobrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Pēc nesabradātās Dānijas un nesaplēstās Francijas

Posted by petrovich27 uz 2012/12/18

Sotnieks_Dinamo_vs_HK_Riga_2011-07-29_HK_Riga_ofic_profils_facebook_comRegulāro čempionātu pauzes laikā Latvijas valstsvienība, ja labāk patīk – Latvijas otrā izlase, aizvadīja Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) turnīru Lionā, Francijā. Ja kāds bija iecerējis, ka Latvija jebkurā sastāvā plēsīs un bradās Dāniju, Franciju un Slovēniju, tad sanāca vilšanās. „Pierunāt” izdevās vien Slovēnijas izlasi. Kontekstā ar izlasi un EIHC turnīru arī 10. – 16. decembra nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Kristaps Sotnieks

Tā kā Lionas ledus arēnas interneta taupības programmas apstākļos spēļu „bildes” translācijā nebija pieejams pilnīgi viss Latvijas izlases sniegums, tad kopējā spēļu vērtējumā jāpaļaujas uz video piegriezumiem, statistiķu godprātību un aculiecinieku spriedumiem.

Latvijas izlases spēlētāju individuālā snieguma summā viens no 3 rezultatīvākajiem valstsvienībā ir izrādījies aizsargs Kristaps Sotnieks. Viņam 3 spēlēs sakrāti 3 punkti (1+2) un neitrāls lietderības koeficients. Trīs punkti un tāda pati to proporcija (1+2) ir vēl diviem kolēģiem – uzbrucējiem, taču Sotnieks, saskaņā ar „darba aprakstu”, ir aizsargs. Tātad šī ampluā spēlētājiem punktu guvumi ir īpašs „bonuss”.

2. Roberts Jekimovs

Ikdienā Somijas stiprākajā līgā aizņemtais uzbrucējs Roberts Jekimovs uzrādīja pieklājīgu noderību arī Latvijas valstsvienībai. EIHC turnīra 3 spēlēs Jekimovs izcīnīja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Uz EIHC turnīrā startējušās Latvijas izlases komplekta fona Roberts Jekimovs sevi uzrādīja kā viens no valstsvienības līderiem, saņemot „pluspunktus”, ar kuriem vajadzētu būt pietiekoši, lai viņu bez ilgas spriešanas un vērtēšanas aicinātu uz izlasi arī olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī. Atliek vien novēlēt veselību.

3. Miks Indrašis

Latvijas gada balvai sportā 2012 nominācijā „Gada uzlecošā zvaigzne” nosauktā Mika Indraša spīdums, tuvojoties gada nogalei, bija sācis palikt mazāk spožss. Rīgas Dinamo, meklējot savu spēli, sāka izņemt Miku Indraši no pirmās maiņas, „miksēt” citos virknējumos un pat atstāt ārpus pieteikuma. Tiesa, gala beigās sezonas sākuma veiksmīgākais virknējums ‘Karsums – Džonsons – Indrašis’ tika izkomplektēts pilnībā, un „pa vienam” šie vīri izskatījās stipri savādāk, lai neteiktu, ka veiksmīgā pirmā maiņa tika pazaudēta. Arī bez Mika Indraša klātbūtnes ne Karsums, ne Džonsons par punktu mašīnu nav kļuvuši. Un neskatoties uz dažu spēļu izlaišanu un „izsūtīšanu” maiņās ar salīdzinoši mazāku spēles laiku, Indrašis ar 18 punktiem (9+9) 28 spēlēs ir otrs rezultatīvākais Rīgas Dinamo ierindā un viens no 3 labākajiem komandas vārtu guvējiem.

Savukārt aizvadītajā nedēļā Miks Indrašis, atrādoties ārpus Dinamo ierindas – Latvijas izlases krāsās, atgādināja, ka viņa rezultativitāte ir likumsakarība. EIHC turnīra 3 spēlēs viņam arī 3 punkti (1+2), bet neitrāls lietderības koeficients. Protams, tās nav zvaigznes no naksnīgās Lionas debesīm, tomēr uz kopējā fona – labi. Jādomā, ka 22 gadus vecais hokejists izlasē var kļūt par vēl rezultatīvāku instrumentu, ja treneri atradīs viņam visatbilstošāko vietu un saskanīgākos partnerus.

4. Artūrs Ševčenko

HK Rīga uzbrucēja Artūrs Ševčenko (dz. 1994.) vārds atšķirībā no vairuma savas komandas biedru nebija minēts Latvijas U-20 izlases decembra treniņnometnes kandidātu sarakstā. Kopā ar dažiem citiem cīņu biedriem, kamēr HK Rīga komandai ir pauze MHL čempionātā, A. Ševčenko tika nosūtīts palīgā citai Dinamo saimniecības jauniešu komandai – Juniors MHL B grupas čempionātā. Aizvadītajā nedēļā „juniori” aizvadīja 2 spēles, un abas pret Prizma-Rīga, vēl vienu MHL B grupas komandu no Latvijas. Šo spēļu summā Artūrs Ševčenko kļuva par rezultatīvāko Juniors ierindā, gūstot 5 punktus (3+2) un lielisku lietderības koeficientu +6. Acīmredzot tieši sniegums šajās divās MHL B grupas spēlēs ir viens no faktoriem, kādēļ Latvijas U-20 izlases treneri, papildinot Latvijas U-20 izlases kandidātu loku, kā vienu no papildu kandidātiem ir izvēlējušies tieši Artūru Ševčenko. „Ielavoties” jau jaunajā nedēļā, jāpiebilst, ka A. Ševčenko ar rezultativitāti atzīmējies arī junioru izlases decembra pirmajā pārbaudes spēlē (0+2 punkti).

P.S. Netālu no Topa

Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) turpina „art” Kanādas junioru elites druvu WHL līgas ietvaros; viņam Seattle Thunderbirds 3 spēlēs 3 punkti (2+1), bet lietderība negatīva (-1). Cits Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.) ASV koledžas hokeja (NCAA D1) cīņas laukos Minnesota State University komandā aizvadījis 2 spēles, kurās tika pie 3 rezultativitātes punktiem (0+3) un negatīva lietderības koeficienta (-2). Atgādinājumam: šis ir tas pats T.Bļugers, kuru šogad draftēja Pittsburgh Penguins klubs,

Par sniegumu aizvadītajā nedēļā atzīmējami arī no MHL vienības HK Rīga uz Juniors komandu MHL B grupā pārceltie uzbrucēji Dāvis Straupe un Bruno Birzītis (dz. 1995.), abiem 2 spēlēs pa 4 punktiem un atbilstošs lietderības koeficients. D. Straupem 2+2 un +5; B. Birzītim 1+3 un +4.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

P.P.S.

Latvijas izlases spēlētāju statistika EIHC turnīrā Francijā (2012. g. decembrī; saskaņā ar turnīra oficiālo statistiku eihcsite.stats.pointstreak.com; SM = soda minūtes):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM metieni
UZBRUCĒJI
1. Roberts Jekimovs 1989. 3 1+2 +1 12 5
2. Miks Indrašis 1990. 3 1+2 ±0 0 10
3. Lauris Bajaruns 1989. 3 1+1 +2 0 3
4. Vitālijs Pavlovs 1989. 3 1+1 ±0 0 8
5. Juris Štāls 1982. 3 1+1 -2 4 2
6. Ronalds Ķēniņš 1991. 3 0+2 +2 2 7
7. Gunārs Skvorcovs 1990. 2 1+0 +1 2 4
8. Gints Meija 1987. 3 1+0 ±0 2 12
9. Elvijs Biezais 1991. 3 1+0 ±0 2 4
10. Māris Bičevskis 1991. 3 0+1 ±0 4 4
11. Armands Bērziņš 1983. 3 0+1 -1 0 1
12. Artūrs Ozoliņš 1988. 3 0+0 ±0 2 4
13. Andris Džeriņš 1988. 3 0+0 -1 2 8
AIZSARGI
1. Aleksandrs Jerofejevs 1984. 3 0+2 +1 0 5
2. Oskars Bārtulis 1987. 2 0+1 +1 2 5
3. Mārtiņš Jakovļevs 1991. 2 0+0 +1 0 4
4. Kristaps Sotnieks 1987. 3 1+2 ±0 4 9
5. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+2 -1 16 3
6. Māris Jass 1985. 2 1+0 -1 0 2
7. Agris Saviels 1982. 3 0+0 -2 0 11
VĀRTSARGI* dz. sp. sp. laiks atv. % GAA uzv.-zaud.
1. Māris Jučers 1987. 3 146:33 87.1% 3.28 1-1
2. Mārtiņš Raitums 1985. 1 40:00 77.3% 7.50 0-1

*

P.S. Laukuma spēlētājiem pie spēļu skaita norādīta katra spēle, kad konkrētais hokejists ir bijis spēles pieteikumā. * Turnīrā vārtsargu statistikai ir sava specifika – pie uzvarētām un zaudētām spēlēm tiek fiksētas arī spēles ar pēcspēles metieniem (Jučeram – zaudējums), kā vārtu zaudējums tiek fiksēts pēcspēles metiens, ietekmējot atvairīto metienu % un arī GAA aprēķinu.

EIHC Francijas turnīra beigu tabula (2012. g. decembrī):

vieta izlase sp. punkti vārtu st. LAT vs.
1. Dānijas izlase 3 7 8-4 2:3 PM
2. Francijas izlase 3 6 14-8 4:7
3. Latvijas izlase 3 3 10-13
4. Slovēnijas izlase 3 2 5-12 4:3 OT

*

Plašākam ieskatam:

[Attēlā: Kristaps Sotnieks (attēlā pa kreisi) cīņā par teritoriju; foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē pret HK Rīga 2011. gada 29. jūlijā. Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Virsaitis iepazīst Kazahstānas un Ukrainas stepes

Posted by petrovich27 uz 2012/12/14

Nolans_2012-12_lhf_lv_NO_Gaetan_Boucheret_hockeyhebdo_comLatvijas izlases sastāvs turnīram Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) nokomplektēts kā šādam pārbaudes spēļu turnīram pieklājas. Astoņi valstsvienības dalībnieki līdz šim nav piedalījušies nevienā pasaules čempionātā vai olimpiādē. Pieciem tādas reizes ir bijušas viena vai divas. Savukārt galvenais treneris Teds Nolans pēta Latvijas hokeja potenciālu un rezerves.

Kāpēc Kazahstānas un Ukrainas stepes? Kazahstānas un Ukrainas nacionālie čempionāti iepriekšējos gadus, salīdzinot ar ierastajiem „pieklājīga” līmeņa hokeja čempionātiem ir rosinājuši smaidu, un arī tagad netrūks hokeja pazinēju, kas par šo valstu hokeja līgu līmeni pavīpsnās. Jo nav taču Krievija, Zviedrija, Somija vai vismaz Šveice, Vācija… Tomēr neskatoties uz to visu, Latvijas izlases „iztaustāmajā” modelī ir iekļauti divi spēlētāji no Kazahstānas Augstākās līgas un trīs hokejisti – no Ukrainas PHL.

Var pieņemt, ka Tedam Nolanam, kura izpratni nav tik ļoti ietekmējuši Eirāzijas hokeja stereotipi kā pašmāju kadrus, ir viens pīpis – kas Vācija, kas Kazahstāna. Tomēr nav arī pirmā reize, kad Nolans ir „redzējis” Kazahstānas čempionātā spēlējošu hokejistu; piemēram, pērnsezonas nogalē diezgan ieredzēto Kobu Jasu. Tāpat galvenais treneris „pazina” virkni citur spēlējošu Latvijas izlases spēlētāju pirms tie pārcēlās uz PHL.

Tendences, pazīmes un realitāte

No mazāk pazīstamo hokeju valstu čempionātiem iekļauto spēlētāju dalība Latvijas izlasē liecina par vairākiem faktiem un tendencēm, un ne tikai par vēlmi pamēģināt plašāku kandidātu loku. Pirmais – stereotipi, piemēram, par Ukrainas un Kazahstānas čempionātu „sētas mačiem” arvien straujāk sāk novecot. Otrs – gribam to vai nē, bet pasaules stiprākajās līgās nozīmīgu lomu „spēlējošu” Latvijas hokejistu skaits lielāks nepaliek, lai neteiktu – saraujas. Protams, var pieminēt Dinamo pienesumu, kas sniedz reālas darbavietas virknei dinamiešu, kas ārpus Rīgas kluba KHL līmenī visdrīzākais, ka nespēlētu. Tāpēc der atcerēties, ka pagaidām Latvijas stihija ir kordziedāšana, bet solistu ir tik, cik ir. Maz vai nemaz.

Vēl kāda atziņa, ko mums (Latvijas izlasei un tās līdzjutējiem) ar pietiekamu regularitāti atgādina vēl nesen „trešās pasaules” hokeja valstis – Dānija, Norvēģija, Francija, Slovēnija… Un savā naivumā un rožainās cerībās piemirstam, ka tās ir izlases, ar kurām mums ir principiālākās spēles. Nevis pret zviedrijām, kanādām, krievijām. Protams, pēc vienas episkas uzvaras pār Krieviju mēs varam pievērt acis uz piecgades zaudējumiem izlasēm, kas pretendē uz dalību pasaules čempionāta „izdzīvošanas grupā”. Bet tieši pret tādām izlasēm spēlējot, būs jācīnās par biļeti uz Soču olimpiskajām spēlēm.

Aizbraukušie un neaizbraukušie

Šoreiz patīkams pārsteigums bija EIHC turnīram Latvijas izlases kandidātu lokā iekļauto hokejistu salīdzinošais jaunums. Nav tā, ka būtu gluži juniori (U-20), kuri, starp citu, gatavojas savam pasaules čempionātam, bet netrūkst arī 1991., 1990., 1989. gados dzimušiem. Tāpat priecē kandidātu loks, kas sniedzas nedaudz plašāk par ierastajām „barotnēm” – Dinamo un citur KHL… Lai gan, pārbaudāmo sastāvā varētu arī būt vairāk ne-dinamiešu. Neskatoties uz Dinamo „galveno spēku” nepiedalīšanos EIHC turnīrā, tik un tā komandas sastāvā ir 9 dinamieši.

Pozitīva iezīme izlasē ir „perifērās redzes” trenēšana, iekļaujot izlases kandidātu sastāvā ne tajās visaugstākajās līgās spēlējošos: piemēram, „kazahstānieti” Artūru Ozoliņu, liepājnieku Lauri Bajarunu, Krievijas otrajā stiprākajā līgā spēlējošo Aleksandru Jerofejevu, arī izlases kontekstā jau aizmirsto Agri Savielu no Ukrainas PHL… Tiesa, Jerofejevs un Saviels tāpat kandidātu lokā nokļuva tikai pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka pirmajā sarakstā (26. novembrī) nosauktie aizsargi Jānis Andersons, Oskars Cibuļskis un Jēkabs Rēdlihs izlasei EIHC turnīrā palīdzēt nevarēs. Aizsargu trūkuma dēļ izlasei arī pievienots Oskars Bārtulis, kuru gan par pārbaudāmo laikam jau nevarētu nosaukt.

Starp citu, izlases kandidātu sākumsastāvā bija nosaukts arī uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kuru tomēr neesot palaiduši jaunie darba devēji – Prāgas Lev, bet viņa vietā aizbrauca Elvijs Biezais. Būtiskas izmaiņas notika arī vārtsargu līnijā. No 3 nosauktajiem kandidātiem EIHC turnīrā ir tikai Māris Jučers, bet nav Edgars Masaļskis un Jānis Kalniņš. Toties ir Mārtiņš Raitums, kura vārds kandidātu vidū sākotnēji nefigurēja.

Drīz pēc nosaukšanas kandidātu sarakstā Liepājas Metalurgs vārtsargs Jānis Kalniņš minēja: „Protams, patīkami redzēt savu vārdu izlases kandidātu sarakstā. Bet tas pagaidām ir tikai kandidātu saraksts, un vēl jau nezinu, vai tikšu sastāvā vai nē. Personīgi neviens neko nav teicis; tā, ka būtu pāragri priecāties, ja vēl droši neko nezinu. Bet vispār šosezon mērķis ir iekļūt izlases sarakstā.” Tā arī sanāca… Bet jācer, ka izlases treneri atradīs laiku „apskatīt” 1991. gadā dzimušo Jāni Kalniņu darbībā. Citādi nereti sanāk, ka izlase vārtsargus un arī laukuma spēlētājus par labiem esam atzīst, ja tos ir pamēģinājusi Dinamo/HK Rīga saimniecība…

Latvijas izlases sastāvs EIHC turnīrā 2012. g. decembrī un statistika pēc spēles pret Dānijas izlasi (2012-12-13; saskaņā ar turnīra oficiālo statistiku eihcsite.stats.pointstreak.com; SM = soda minūtes):

spēlētājs dz. līga klubs PČ izl. OS izl. sp. EIHC punkti EIHC ± EIHC metieni EIHC SM EIHC
UZBRUCĒJI
1. Roberts Jekimovs 1989. SM-liiga (Som. 1.) SaiPa 1 0 1 1+1 ±0 2 0
2. Vitālijs Pavlovs 1989. KHL Dinamo (Rīga) 0 0 1 1+0 ±0 3 0
Mestis (Som. 2.) Jokipojat
3. Gints Meija 1987. KHL Dinamo (Rīga) 3 1 1 0+0 ±0 5 0
4. Miks Indrašis 1990. KHL Dinamo (Rīga) 1 0 1 0+0 ±0 3 0
5. Elvijs Biezais 1991. KHL Dinamo (Rīga) 0 0 1 0+0 ±0 1 0
6.- 7. Lauris Bajaruns 1989. Baltkr. 1. Liepājas Metalurgs 0 0 1* 0+0 ±0 0 0
Armands Bērziņš 1983. PHL (Ukr. 1.) Kompaņjon-Naftogaz 5 2 1 0+0 ±0 0 0
8. Ronalds Ķēniņš 1991. NLA (Šv. 1.) ZSC Lions 2 0 1 0+0 ±0 2 2
9.- 10. Artūrs Ozoliņš 1988. Kazahst. 1. Arlan 0 0 1 0+0 ±0 1 2
Gunārs Skvorcovs 1990. KHL Dinamo (Rīga) 0 0 1 0+0 ±0 1 2
Baltkr. 1. Liepājas Metalurgs
11. Andris Džeriņš 1988. KHL Dinamo (Rīga) 3 0 1 0+0 -1 3 0
12.- 13. Māris Bičevskis 1991. KHL Dinamo (Rīga) 0 0 1 0+0 -1 0 0
Juris Štāls 1982. PHL (Ukrainas 1.) Kompaņjon-Naftogaz 5 0 1 0+0 -1 0 0
AIZSARGI
1. Oskars Bārtulis 1987. KHL Donbass 3 1 1 0+0 +1 2 0
2. Aleksandrs Jerofejevs 1984. VHL (Krievijas 2.) Kubaņ 5 0 1 0+2 ±0 0 0
3. Kristaps Sotnieks 1987. KHL Dinamo (Rīga) 4 1 1 0+0 ±0 2 2
4. Mārtiņš Porejs 1991. KHL Dinamo (Rīga) 0 0 1 0+0 ±0 0 12
Baltkr. 1. Liepājas Metalurgs
MHL HK Rīga
5. Agris Saviels 1982. PHL (Ukrainas 1.) Kompaņjon-Naftogaz 5 1 1 0+0 -1 2 0
6. Māris Jass 1985. DEL (Vācijas 1.) Hannover Scorpions 2 0 1 0+0 -2 0 0
-. Mārtiņš Jakovļevs 1991. Mestis (Somijas 2.) Jokipojat 0 0 0
VĀRTSARGI dz. līga klubs PČ izl. OS izl. sp. EIHC atv. % EIHC atv. met. EIHC GAA EIHC SM EIHC
1. Māris Jučers 1987. KHL Dinamo (Rīga) 2 (1) 0 1 (65:00) 91.30% 21 no 23** 1.85 0
Mārtiņš Raitums 1985. Kazahstānas Augst. līga Beibaris 5 (3) 0 0 (0:00)

P.S. * Lauris Bajaruns fiksēts spēles pieteikumā, bet pārbaudāms, vai bijis laukumā. ** EIHC statistiķi vārtsargiem kā metienu un vārtu zaudējumu ieskaita arī pēcspēles metienu izšķirošo bullīti. Attiecīgi Jučeram skaitās saņemti 24 metieni un 3 vārtu zaudējumi, no kā tad arī mainās atvairīto metienu % un GAA.

Izziņām:

  • Latvijas un Dānijas izlašu spēles statistika (2012-12-13) – eihcsite.stats.pointstreak.com
  • Latvijas izlases sastāvs EIHC turnīrā Francijā (gala versija 2012-12-13) – lhf.lv
  • Latvijas izlases kandidāti EIHC turnīram (nosaukti 2012-11-26) – lhf.lv

[Attēlā: Teds Nolans EIHC turnīrā Francijā 2012. gada decembrī. Foto avots: lhf.lv (Gaetan Boucheret, hockeyhebdo.com).]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Vai esam kļuvuši labāki? Bez kaislībām

Posted by petrovich27 uz 2012/10/12

Neiztirzājot jautājumus par Rīgas Dinamo rokraksta un radošā izpildījuma trūkumu vai Rautakallio meklētā „jaunā modeļa” latviešu hokeja pakāpenisko atrašanu. Dinamo pirmo 15 spēļu skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu to pašu nogriezni. Kā arī laukuma spēlētāju „rezultativitātes koeficients” – spēles laika un rezultativitātes attiecība.

Rezultativitāte un citi acīmredzami statistikas elementi, protams, nav vienīgais atskaites punkts un vērtības mērs. Tomēr „sausie cipari” ir kas vairāk nekā kategorijas: patīk/nepatīk.

Sezonas pirmo 15 spēļu cikls punktu ziņā aizritējis apbrīnojami līdzīgi pērnās sezonas „uzkrājuma” veidošanai. Proti, šosezon sakrāts tieši tikpat punktu cik 2011./2012. g. sezonas pirmajās 15 spēlēs. T.i., 17 punkti. Tas ir mazāk nekā varēts „labajos” Šuplera gados – 2008. un 2010. gada rudeņos. Bet vairāk nekā Šuplera „sliktajā” gadā (2009./2010.), kad sezonas pirmajās 15 spēlēs Dinamo varēja sakrāt vien 14 punktus. Tosezon rīdzinieki cīnījās par pēdējo un priekšpēdējo vietu Rietumu konferences tabulā.

Tomēr atšķirībā no iepriekšējām sezonām 2012. gada rudenī Rīgas Dinamo „iemet” pagalam nedaudz. 15 spēlēs ir iespēti 29 vārtu guvumi, ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu (PM). Kas ir vidēji 1,93 vārtu guvumi spēlē (neskaitot „bullīti” – 1,87). Visās iepriekšējās sezonās dinamieši pirmajās 15 spēlēs bija varējuši vairāk. Dažās sezonās manāmi vairāk. Iepriekš mazāk trāpīgākais sezonas sākums bija pirms gada – 2011. gada rudenī, kad pirmajās 15 spēlēs Rīgas Dinamo varēja 35 vārtu guvumus (vidēji spēlē 2,33). Starp citu, pirms gada jau šķita, ka nevar būt lielākas problēmas ar ripas dabūšanu pāri vārtu līnijai. Savukārt, trāpīgākais sezonas starts bija 2010. gada rudenī, kad Rīgas Dinamo 15 spēlēs salasīja 54 (!!!) vārtu guvumus, ieskaitot divus rīdziniekiem „pozitīvus” (izšķirošus) pēcspēles metienus. Tātad vidēji spēlē 3,6 vārtu guvumi (bez PM – 3,47). Tas nevar būt?

Šīs sezonas labā ziņa ir tāda, ka nekad iepriekš sezonas ievaddaļā Dinamo nav ielaiduši tik maz. Šīs sezonas 15 spēlēs tie ir 34 vārtu zaudējumi, ieskaitot izšķirošu „bullīti” (t.i., 2,27 vidēji spēlē). Kas patiesībā uz visas KHL fona ir labāk par vidējo, bet tomēr – „nothing special”. Šobrīd šajā parametrā (mazākā cauršāvībā) labākas par rīdziniekiem ir deviņas KHL komandas. Līderi ir Čeļabinskas Traktor ar salīdzinoši apskaužamu 1,69 spēlē. Starp grūtāk „sašaujamām” komandām arī Magņitka, CSKA, Znaroka dinamieši.

Bet hokeja „cāļus” skaita pavasaros. Pēc snieguma izslēgšanas spēlēs, par kurām, protams, vēl krietni jāpacīnās.

Rīgas Dinamo piecu sezonu sniegums pirmajās 15 spēlēs:

sezona vārtu st. st. summa vārtu st. bez PM punkti
2008./2009. 42:50 -8 39:48 26
2009./2010. 40:54 -14 40:52 14
2010./2011. 54:40 +14 52:39 25
2011./2012. 35:44 -9 35:42 17
2012./2013. 29:34 -5 28:33 17

*

Ne katrs „šremps” ir „hosa”

Nebūs korekti tiešā veidā salīdzināt pirmās un ceturtās maiņas uzbrucēju rezultativitāti, taču pēc ranga līdzīgos un pēc maiņu secības tuvu esošos – brīvi un bez aizķeršanās. Un vēl interesantāk uz šo visu paskatīties no spēles laika un rezultativitātes attiecības. Proti, kurš sev atvēlēto laiku izmanto visrezultatīvāk? Protams, šajā „rezultativitātes koeficientā” nav skaidri saredzama spēle nevienādos sastāvos. Tomēr šis koeficients būs precīzāks par aprēķinu – punkti vidēji spēlē, kas arī nav zemē metams.

„Rezultativitātes koeficienta” tabulā viss būs līdzīgi kā rezultativitātes tabulā. Tomēr ar būtisku atšķirību – tabulas saturā „integrējas” arī spēlētāji, kas pieslēgušies sezonas gaitā un aizvadījuši mazāk spēļu par citiem. Attiecīgi tādas personas kā Daugaviņš un Ščehura nav „nolemti” automātiskai atpalikšanai no līderu „handikapa” – vairāk aizvadītajām spēlēm. No tā, piemēram, saskatāms, ka jaunākais „pievedums” Pols Ščehura sev atvēlēto kopējo spēles laiku uz ledus aizvada rezultatīvāk nekā, piemēram, punktu ziņā divreiz bagātākais Aleksandrs Žirū un pat vēl „biezākais” Džeimijs Džonsons.

Ieskatam „rezultativitātes koeficients” sarēķināts arī aizsargiem, kuriem bez rezultativitātes ir arī būtiskāki darba uzdevumi. Tomēr būs interesanti, kā koeficients izskatīsies sezonas turpinājumā, salīdzinot rezultatīvākos aizsargus ar uzbrucējiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

spēlētājs spēles vid. sp. laiks punkti izšķ. PM rezult. koef.
1. Mārtiņš Karsums 15 19:13 5+5 0 5.7820
2. Miks Indrašis 14 16:24 3+4 0 5.0813
3. Andris Džeriņš 15 15:32 2+5 0 5.0072
4. Pols Ščehura 6 18:21 1+2 0 4.5413
5. Aleksandrs Žirū 15 15:17 5+1 0 4.3621
6. Džeimijs Džonsons 15 19:59 3+4 0 3.8921
7. Kaspars Daugaviņš 9 17:52 1+2 0 3.1095
8. Robs Šremps 14 15:37 1+2 1* 3.0492
9. Māris Bičevskis 13 9:47 0+2 0 2.6209
10. Aleksandrs Ņiživijs 9 15:06 0+2 0 2.4528
11. Gints Meija 14 14:50 1+2 0 2.4077
12. Elvijs Biezais 15 9:13 0+1 0 1.2055
13. Ģirts Ankipāns 1 11:48 0+0 0 0
14. Roberts Bukarts 2 8:15 0+0 0 0
15. Miks Lipsbergs 4 7:02 0+0 0 0
16. Gunārs Skvorcovs 6 8:56 0+0 0 0
17. Raitis Ivanāns 14 8:58 0+0 0 0
Ainars Podziņš 0 0:00

*

Rīgas Dinamo aizsargu „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

spēlētājs sp. vid. sp. laiks punkti +/- rezult. koef.
1. Guntis Galviņš 15 23:00 3+3 0 2.8986
2. Matjē Karls 15 20:52 2+1 +3 1.5974
3. Krišjānis Rēdlihs 15 22:45 1+2 +1 1.4652
4. Oskars Cibuļskis 14 20:45 0+2 -4 1.1474
5. Kristaps Sotnieks 14 16:55 0+1 -2 0.7037
6. Rodrigo Laviņš 2 15:32 0+0 0 0
7. Jēkabs Rēdlihs 6 17:15 0+0 0 0
8. Arvīds Reķis 9 17:50 0+0 -2 0
Mārtiņš Porejs 0 0:00

*

P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 15 spēlēm; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. * Robam Šrempam koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Atkal divi „pirmie” vārtsargi

Pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA) abi Dinamo „pirmie vārtsargi”, neskaitot vien periodu un papildlaika pusi aizvadījušo Kristeru Gudļevski, ir „vidēji” labi un līdzīgi. Mikaels Tellkvists ar GAA 2.08 šajā parametrā ierindojas 12. vietā visā KHL, bet Jučers ir turpat līdzās – 13. vietā (GAA 2.10).

Ar atvairīto metienu procentu Dinamo vārtsargi uz kopējā KHL fona vairs neatrodas tik tuvu Topa galvgalim. Jučers ar savu pieklājīgo procentu (92,1%) ir 19.-ais labākais KHL, bet Tellkvists ar 90,8% ieņem 28. vietu līgā pēc atvairīto metienu procenta. Atgādinājumam: vārtsargu topos (GAA un atv. %) netiek rēķināta „gadījuma rakstura” līdzdalība. Attiecīgi Gudļevska 92,3% atvairītu metienu (22 pilnās minūtēs) Topiem nekvalificējas.

Viena karmatiska dilemma ir Māra Jučera negatīvā uzvarēto un zaudēto spēļu bilance. Tas ir viens no iemesliem, kas vismaz pagaidām neļauj nostiprināties „pirmā numura” tronī. Proti, Jučeram tā arī nav sanācis komandas pirmo 15 spēļu gaitā kaut vienu reizi uzvarēt „no spēles”, bez pēcspēles metienu starpniecības; attiecīgi viņa uzvarēto un zaudēto spēļu bilance joprojām nav iepriecinoša (tagad 0-6). Tellkvists, neskatoties uz sava snieguma dažādību (lasīt – periodisku nestabilitāti), ir veiksmīgāks ar bilanci 4-2.

Rīgas Dinamo vārtsargu „cipari” 2012./2013. g. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

vārtsargs sp. uzv-zaud bilance PM met. vārtu z. atv. % GAA sp. laiks
Māris Jučers 8 0:6 1:1 214 17 92.1% 2.10 485:55
Mikaels Tellkvists 7 4:2 153 14 90.8% 2.08 403:20
Kristers Gudļevskis 1 1:0 13 1 92.3% 2.67 22:27

*

[Aleksandra Žirū un Kaspara Daugaviņa apkampiens fiksēts Dinamo spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo jaunievedums: divas ceturtās maiņas?

Posted by petrovich27 uz 2012/09/12

Savulaik Tihonovs-vecākais un viņa trenētā „vecā” Rīgas Dinamo komanda bija hokeja pionieri, kas krievu hokejā un ne tikai ieviesa spēli ar četriem uzbrukuma virknējumiem. Vai tagad jaunlaiku Dinamo ir kļuvuši par novatoriem, iestudējot divus ceturtos virknējumus? Katrā gadījumā, KHL piektās sezonas sākums Dinamo izpildījumā ir uzkrājis vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Uz sezonas sākumu var paraudzīties dažādi. Ir aizvadītas tikai 3 spēles, turklāt – visas izbraukumā. Frāzes „komandas sniegums uzlabojas“ (Rautakallio), „izbraukums bija vērtīga pieredze“ (Šremps), „mums bija jāgūst vairāk vārtu” (atkal Rautakallio) vai „vārtus gūst tikai viena maiņa“ (atkal Šremps) drīzāk ir atbilžu klišejas un acīmredzamu lietu virknējums, kas loģiski uzprasās uz pretjautājumiem. Salīdzinot ar ko uzlabojas? Kā iegūto pieredzi izmantosiet? Kad būs vairāk vārtu guvumu? Kad metīs citas maiņas?

Diskutēt var daudz, bet kāds ir sausais atlikums? Ar 2 punktiem pēc 3 spēlēm rīdzinieki ierindojas 13. vietā Rietumu konferencē. Kas tabulas agrīnajā stadijā ir pilnīgs sīkums, jo, redz, komandu no lielā astotnieka šķir tikai 2-3 punkti, bet no konferences līderiem – tikai 6. Lielais jautājums ir – kad Dinamo starpsezonā „piešautā“ artilērija sāks trāpīt arī regulārajā sezonā? Starpsezonas spēles ar 4 un 5 vārtu guvumiem, salīdzinot ar šī brīža realitāti, šķiet sapnis. Tagad 3 spēlēs ir iekrāti 5 vārtu guvumi. Turklāt „no spēles” – tikai 4 reizes (viens vārtu guvums – izšķirošais pēcspēles metiens). Protams, ir tikai sezonas pats sākums. Tomēr retoriskais jautājums ar zināmu atbildi ir tas pats vecais – vai ar vienu, diviem vārtu guvumiem spēles laikā pietiks uzvarām…

Vai otrā maiņa paliks dekoratīva?

Sezonas sākuma mazā intriga ir jautājums: vai ilgi saglabāsies otrā maiņa esošajā sastāvā: Ņiživijs – Šremps – Žirū? Sezonas trešajā spēlē „tamborētāji“ jau izskatījās labāk nekā pirmajās divās, tomēr gaidīts no viņiem tiek būtiski vairāk. Ne tikai tāpēc, ka divi no viņiem ir leģionāri un saņem lielāku algu. Arī tāpēc, ka var un prot. Un it īpaši tāpēc, ka no ceturtās maiņas vārtu guvumus neprasa. Bet pirmajās 3 spēlēs Dinamo ierindā bija divas „ceturtās maiņas“. Pēc secības trešajai maiņai pagaidām nav nekādu pazīmju, kas to atšķirtu no „kapātājiem Nr. 4”. Arī ar Bukarta izņemšanu no „veco draugu“ komplekta (pārējie – Džeriņš un Meija). Tagad aiz Ņiživija, Šrempa un Žirū muguras, runājot jaunajā terminoloģijā, ir kapļu rinda.

Kas pietrūkst otrajai maiņai? Veiksmes? Ķīmijas? Interesanti, vai treneriem būs pacietība gaidīt „zelta oliņas” no šiem vīriem vienā „laktā” (maiņā). Ar laiku noteikti sagaidītu. Un, pieļaujams, ļoti pat drīz. Taču, iespējams, treneru domas noturība ir īsāka, un, šo meistaru komplektu sadalot pa dažādiem virknējumiem, ne tikai otrā maiņa kļūtu produktīva ātrāk, bet arī daiļrades elements tiktu dots trešajai maiņai.

Toties pirmajās Dinamo spēlēs, neskaitot importa večus un Ivanānu, Dinamo sastāvā oficiālajā KHL čempionātā debitēja tādi pašmāju kadri kā Elvijs Biezais (dz. 1991.), Miks Lipsbergs (dz. 1991.) un Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.). Vienam, otram no viņiem vēl nesen tika prognozēts tāls attālums līdz Dinamo. Tiesa, tie paši pravieši nekādi nespēja prognozēt, piemēram, Mikam Indrašim vietu arī Dinamo pirmajā virknējumā un rezultativitāti jau sezonas pirmajās spēlēs. Jā, un Jučers joprojām sargā Dinamo vārtus… (Tpu, tpu, tpu)

Liepāja tiešām palikusi tuvāk

Pēc pirmajām 3 spēlēm aizsargu sastāvs uz Dinamo soliņa ir nostabilizējies nelielā 7 personu rotācijā. Pagaidām „liekie” ir izrādījušies divi – līdz spēlēšanai netikušie Rodrigo Laviņš un Mārtiņš Porejs, kuri jau desantēti satelīt-komandās un jau 11. septembrī aizvadījuši pa spēlei. Laviņš – Liepājas Metalurgā, bet Porejs – HK Rīga ierindā. Līdz ar minētajiem kadriem no Dinamo sastāva devušies prom arī uzbrucēji Ģirts Ankipāns (Liepāja) un Ainars Podziņš (HK Rīga), kuri pie reāla spēles laika uz KHL ledus šosezon nav tikuši, bet jau tajā pašā 11. septembrī uzspēlēja attiecīgajās komandās.

Savukārt divi Dinamo „interesējošie” hokejisti – uzbrucējs Vitālijs Pavlovs un aizsargs Mārtiņš Jakovļevs – joprojāam atrodas Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubā Jokipojat. Kur, cita starpā, 7. septembrī aizvadīja pārbaudes spēli, kurā Jakovļevs izcēlās ar vārtu guvumu. Mestis „īstās” sezonas sākums paredzēts šodien, 12. septembrī, un abi Dinamo iesūtītie ir komandas pieteikumā. Vien der piefiksēt, ka Vitālijs Pavlovs ir fiksēts kā ‘Pavlos’, kas varētu radīt zināmu nesaprašanos statistikas uzskaitēs.

KHL Rietumu konferences 2012./2013. g. reg. sezonas tabula (pēc 2012-09-12 spēles):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti
1. Dinamo (Maskava) 4 2 0 1 0 0 1 13-8 8
2. Lokomotiv 3 2 0 1 0 0 0 12-7 8
3. Spartak 3 2 0 0 1 0 0 6-3 7
4. SKA 3 2 0 0 0 0 1 15-10 6
5. CSKA 3 2 0 0 0 0 1 7-5 6
6. HC Lev Praha 3 2 0 0 0 0 1 4-5 6
7. Atlant 4 0 0 2 0 1 1 10-11 5
8. Severstaļ 3 1 0 0 0 1 1 6-8 4
9. Vitjaz 3 0 0 2 0 0 1 9-8 4
10. Donbass 3 1 0 0 0 0 2 7-8 3
11. HC Slovan Bratislava 3 0 0 1 1 0 1 6-8 3
12. Dinamo (Minska) 3 0 1 0 0 0 2 6-11 2
13. Dinamo (Rīga) 3 0 0 1 0 0 2 5-6 2
14. Torpedo 3 0 0 0 1 1 1 7-11 2

*

Lasāmvielai:

[Attēlā: Mārtiņš Karsums un Miks Indrašis – pagaidām vienīgie Dinamo uzbrucēji, kas pilda plānu “no spēles” (izšķirošs bullītis sanāca arī kadrā neesošajam Robam Šrempam). Foto fiksēts spēlē pret HC Slovan Bratislava 2012. gada 8. septembrī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kad sliežu duna pierimusi. Eposs ar Dinamo spēlētāju raksturojuma elementiem

Posted by petrovich27 uz 2012/08/31

Pēdējās ēveles kustības paveiktas, noslēdzošie otas triepieni uzlikti, un jaunās sezonas Dinamo sastāvs faktiski ir gatavs. Vēl tikai paliek izdomāt īsto vietu Ivanānam un atstāt iedomātu „robu” Daugaviņam – lokauta gadījumā. Pēc kā izskatās Dinamo jaunās sezonas komplekts?

Līdz oficiālās KHL sezonas sākumam palikusi nedēļa, pārbaudes spēles beigušās, galvenie secinājumi veikti, un ķīmiskie savienojumi, kam jāsāk sezona un jārada rezultāts, atrasti. Cik veiksmīgi tie būs, rādīs sezonas sākums… Pagaidām var spriest pēc pārbaudes spēlēs redzētā. Taču pirms starpsezonas snieguma vērtējuma der atcerēties, ka pārbaudes spēles mēdz būt kā sava veida Greizo spoguļu valstība. Ir bijušas vasaras, kurās Dinamo bijuši starpsezonas „čempioni”, bet pēc tam sezonas sākums sācies ar melnu strīpu un tabulas lejasgalu. Un arī starpsezonas rezultatīvākie vīri ne vienmēr par tādiem kļūst „īstajā” sezonā.

Leģionāru spārns

Džemijs Džonsons (Jamie Johnson). Lai arī ņemts parasti trūkstošajā – centra uzbrucēju – pozīcijā, uz kopējā Dinamo leģionāru fona un „uz papīra” šis spēlētājs izskatījās visžēlīgāk. Visa pieaugušā hokejista karjera pa lielam Ziemeļamerikas otrās un trešās pakāpes līgās AHL, ECHL, ar vienu gadu pie somiem SM-liiga. Pat nevienas pašas spēles NHL laukumos un, atšķirībā no citiem leģionāriem, nav NHL draftēts ne ar 100.-to, ne 250.-to numuru. Turklāt 30 gadus vecs… Viņam nav ne Šrempa tehnikas, ne Žirū snaipera slavas, ne Luseniusa jaunības, taču sezonai Džonsons izskatās nobriedis ātrāk nekā nosauktie. Pēc pirmajiem metriem izskatās, ka ar Džonsonu ir trāpīts. Jādomā, ka arī cena viņam varētu būt adekvāta – darba devējiem nav jāpiemaksā ne par NHL draftu un dažām NHL spēlēm karjerā.

Robs Šremps (Rob Schremp). Šis 26 gadus vecais, NHL drafta 1. kārtā aizrunātais un 114 spēles NHL aizvadījušais nūjas un ripas meistars ir viena no lielākajām Dinamo sastāva komplektētāju cerībām leģionāru vidū. Un, jādomā, ka arī dārgākais importa pievedums šajā starpsezonā. Izskatās pieklājīgi un, ņemot vērā ziemeļamerikāņu tradicionālo atrunu, ka viņu bioloģiskais hokeja pulkstenis sāk darboties no oktobra, solās uzņemt apgriezienus jau pēc sezonas sākuma. Ja „nesapīsies” meistarībā, būs neiztrūkstoša sastāvdaļa ne tikai hokeja saldēdienos un „jūtūbos”.

Aleksandrs Žirū (Alexandre Giroux; līdzās novietotajā attēlā – pa labi). Pāris veiksmīgi vārtu guvumi pārbaudes spēļu sākumā jau lika Dinamo „cīņā saucējiem” (mārketinga veidotājiem) par vienu no Dinamo sejām plakātos, baneros un cita veida vizuālajos „pievilinātājos” izvēlēties tieši Žirū vaigu. Arī krievu mediji saskatīja šajā Kvebekas provincē dzimušajā frankokanādietī KHL zvaigznes potenciālu. Laikam jau 31 gadu vecajam un 48 spēles NHL aizvadījušajam Žirū kungam uz ledus nav ne vainas un, iespējams, viņa sniegums ir otrajai maiņai atbilstošs. Tomēr starpsezonā AHL snaiperis un šīs līgas divkārtējs čempions (2009., 2010.) nav tik pamanāms, kā no pārbaudes spēļu sākuma varēja šķist. Gan jau iešūposies. Bet pagaidām reklāmas plakātos jāliek citi – piemēram, Karsuma, Krišjāņa Rēdliha sejas.

Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius). Aktuālajā starpsezonā aizvadījis vien 3 spēles, bet Dinamo treneri ar viņu jau „izrēķinājušies”. Galvenais treneris un Luseniusa tautietis Peka Rautakallio skaidri demonstrē, ka ar 23 gadu veco un „deficītās” centra uzbrucēja pozīcijas spēlētāju neauklējas. Tādā veidā arī simbolizējot, ka nekādi „somu laiki” ar saviem Santa Klausa dzimtenes mīluļiem nav pienākuši. Tajā salīdzinoši neilgajā posmā, ko treneri atvēlēja Luseniusam pārbaudes spēlēs, viņš varoņdarbus neuzrādīja. No šīm pārbaudes spēlēm var vien iztēloties, vai tas ir tieši tas pats hokejists, kas 17 gadu vecumā debitēja Somijas stiprākajā līgā un 20 gadu vecumā šajā līgā regulārās sezonas 56 spēlēs sameta pretinieku vārtos 17 reizes, salasīja 46 punktus un vēl play off 9 spēlēs iekrāja 4+4 punktus. Tomēr nebūs patiesi, ja Luseniuss saņems tikai kritiku. Starp citu, šim puikam bija aizvadītās regulārās sezonas labākais lietderības koeficients starp Dinamo uzbrucējiem (+6), viņš bija trešais labākais piespēlētājs starp uzbrucējiem. Ja ņem vērā, ka viņa pamatpartneri sezonas lielākajā daļā bija 3. un 4. maiņas vīri, tad sniegums ir pieklājīgs. Un uz kopējā nieminenu, melinu un šindelu fona Luseniuss bija pat labs. Bet šajā starpsezonā stāsts ir ne tikai par viņa gatavību/negatavību, bet arī par blakusapstākli – jāatbrīvo divas vietas 1991. gadā dzimušiem vai jaunākiem spēlētājiem. Ja šādos apstākļos Luseniuss nav pārliecinoši „izaudzis” līdz 3. maiņas uzbrucēja vietai, viņš kļūst nevajadzīgs. Ar visu to, ka ir meistarīgāks un pat rezultatīvāks par kādu „jauno perspektīvo”, kas vecāks par gadu, diviem. Tiesa, grūtāk komandai būs, ja centri sāks iedzīvoties traumās… Vēl jau variants ir savu „zvaigžņu ražošana” – latviešu deviņdesmito gadu puikas diezgan skaisti sāk izskatīties, kad viņus liek, piemēram, 1. vai 2. maiņā.

Matjē Karls (Mathieu Carle; augstāk novietotā attēlā – pa kreisi). Pirmais leģionārs aizsargs pēc ilgākiem laikiem – vēl no 2009./2010. g. mijas, kad no Rīgas atvadījās Lī Svets. Cik noprotams, Karla pielietojums ir iecerēts vairākumā. Viņam ir pareizais (labais) nūjas satvēriens, aicinājums piedalīties uzbrukumā un, taisnības pēc pieminams, pamanāmi daudz brāķa savas zilās līnijas tuvumā. Protams, var norakstīt uz starpsezonu un to pašu ziemeļamerikāņu vēlāku nobriešanu sezonai. Bet pagaidām 24 gadus vecais (ceturtdaļgadsimts paliks septembra nogalē) arī īpašu izcilību nespīd un īpašu kvalitātes plaisu starp viņu un pašmāju aizsardzības kaldinātājiem neredz. Turklāt titulaizsargu lomā joprojām ir citi – savējie Galviņš un Kr. Rēdlihs. Cerams, tas Karlu nekompleksēs. Labā ziņa – viņš ir viens no jaunākajiem leģionāriem Dinamo dienestā.

Mikaels Tellkvists (Mikael Tellqvist; pa labi novietotā attēlā). Zviedru vārtsarga „otrā atnākšana” pēc sezonas pauzes bruģēta ar parunu vai drīzāk ticējumu: „Vecs zirgs vagu nebojā”. Tellkvista no debesīm nestas zvaigznes diezin vai kāds gaidīja un gaida, bet stabilu sniegumu gan. Turklāt Tellkvists ir ņemts kā pārbaudīta vērtība; arī iepriekšējo sezonu pie zviedru Elitserien kluba MODO aizvadījis daudzsološi – regulārās sezonas 45 spēlēs GAA 2.30 un 92,4% atvairītu metienu „skan” labi, bet izslēgšanas spēlēs bija vēl skaistāk – 6 spēlēs GAA 1.99 un 94,6% atvairītu metienu! Šīs starpsezonas pārbaudes spēļu statistika ar pērnsezonas sniegumu kaut kā konfliktē… Šovasar 5 spēlēs GAA 2.98, turklāt pēdējā redzētā spēlē – četri vārtu zaudējumi, kuros arī dīvainības sastopamas. Protams, tās ir tikai pārbaudes spēles, un Tellkvists, pārfrāzējot ģenerālmenedžeri Opuļski, ir pieredzējis puika un pats visu zina. Tomēr šosezon Tellkvistam ir liela iespēja palikt „otrajam numuram”. Viena no sezonas intrigām – vai Jučers būs gatavs un „nokodīs” Tellkvistu konkurencē uz vietu vārtos.

70. gados dzimušie jau pensionāri?

Aleksandrs Ņiživijs. Neskaitot 1979. gadā dzimušo Tellkvistu, Dinamo ierindai netrūkst savu vietējo „pensionāru” – 70. gados dzimušo spēlētāju. Pārbaudes spēlē redzamākais un ar lielāko spēles laiku apveltītākais no viņiem bija Ņiživijs, kuram iedalīta vieta otrajā uzbrukuma virknējumā kopā ar citiem ripas kontroles meistariem – Šrempu un Žirū. Kopumā izskatījās pieklājīgi, dzīvīgi… Vairākums – jā, ripas pieturēšana – jā, saprašanās ar kolēģiem – jā… Ir skaidrs, ka Ņiživijs nekad nav bijis spēka spēles gigants, un diezin vai kāds to no viņa prasa. Viņa stihija ir vērpt un tamborēt ap vārtiem. Bet, ja vienā komplektā ir arī citi tamborētāji kā Šremps, tad ir bažas, ka tamborējumu un apslidotu vārtu būs daudz, par daudz… Jānovēl tamborēt rezultatīvi.

Ģirts Ankipāns. Bija dota iespēja atrādīties tikai četrās pārbaudes spēlēs, saņemot vienu no mazākajiem „pārbaudīšanās” laikiem. Vai treneri atradīs pielietojumu sezonas laikā, paliek atklāts jautājums. Ja salīdzina ar 15-16 gadus jaunākiem hokejistiem, kas skraida un cīnās par vietu sastāvā, tad Ankipāns varbūt neizskatās tik sprauns un tik degošām acīm. Bet viņš nenoliedzami ir pieredzējis un arī gudrs spēlētājs; viņa smadzenes noderētu arī trešajā un pat ceturtajā maiņā, kurai pārsvarā liek domāt ar kājām.

Raitis Ivanāns (pa kreisi novietotā attēlā). Pateicoties Ņižņijnovgorodas turnīra pirmajā spēlē gūtajai traumai, Ivanāns joprojām paliek dekorācija sastāva sarakstos un reklāmas vizualizācijās. Bet pagaidām – nepilnas divas pārbaudes spēles, kā arī līdzjutēju un žurnālistu kurināta ažiotāža par to, kā nu būs jāaizstāv savi komandas biedri, kā nu tagad kausies ar Vitjaz „cīņas klubu” un kā nu „vitjazieši” nebaidās no Ivanāna. Tātad – tikai vārdi un cerības. Viss, kas līdz šim redzēts – mārketinga aktivitātes. Uz plakātiem izskatās labi. Gaidām sezonas sākumu.

Arvīds Reķis. Viens no aizsargiem, kas uzspēlējis mazāku spēļu skaitu starpsezonā – 5 spēles. Līdz šim stabila Dinamo vērtība aizsardzībā. Strauja personiska izaugsme no Reķa tā kā vairs nebūtu gaidāma, taču stabilitāte un prognozējamība gan. Tāpēc viņš joprojām ir te. Kad jaunatne būs izaugusi līdz viņam, tad arī varēs runāt par paaudžu maiņu vai līdzīgi. Cits stāsts – veselība. Lai tās nepietrūkst.

Rodrigo Laviņš. Līdz ar Ozoliņa aiziešanu no komandas, ir palicis vecākais tās pārstāvis. Starp citu, pēdējais no Dinamo ierindā spēlējošajiem, kas pieredzējis vēl „veco” Dinamo – lai arī tā transformētajā pēcpadomju stadijā un ar nosaukumu Pārdaugava. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir arī vienīgais spēlētājs pašreizējā Dinamo ierindā, kurš uzspēlējis Latvijas izlases pirmajā spēlē pirms gadiem 20 – 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas izlasi. Vai Laviņš ir kaut kas vairāk par relikviju, pierādīt var tikai viņš pats. Tiesa, ja dos iespēju. Pārbaudes spēlēs deva tikai trīsreiz (3 spēlēs). Lai arī kādas diagnozes uzstādītu viņa vecumam, jādomā, ka Laviņa pieredze un lojalitāte sistēmai var būt noderīga.

Dinamo pats pamats. 1981. – 1986. g. dzimušie vietējie

Mārtiņš Karsums (pa labi novietotā attēlā). 2012. gada starpsezonā vēl lieliskāks nekā pirms gada, kad bija 2011. gada starpsezonas rezultatīvākais dinamietis. Lai arī Latvijas Dzelzceļa kauss ir ārpus sezonas „stāvošs” turnīrs, tā vērtīgākā spēlētāja (MVP) tituls nav zemē metams. Līdz šim starpsezonas panākumi Karsumam nav traucējuši uzrādīt rezultātu arī regulārajā sezonā. Atgādinājumam: aizvadītajā sezonā Mārtiņš Karsums bija biežākais vārtu guvējs Dinamo ierindā. Labākais vārtu guvējs viņš ir arī šajā starpsezonā – 9 spēlēs 7 reizes (kopā 10 punkti). Izskatās pieklājīgi. Karsumam vezums būs jāvelk arī sezonas gaitā; no viņa arī visvairāk prasīs. Vairāk nekā no uzbrukuma virknējuma partneriem. Bet kopumā kombinācija ”Karsums-Džonsons-Indrašis” ir starpsezonas atradums.

Guntis Galviņš (raksta pirmajā attēlā). Jaunās sezonas kapteinis vēl tikai iejūtas savā jaunajā amatā, bet saviem 26 gadiem izskatās gana pieredzējis buks, kuru vairs nebiedē nekas. Cita starpā arī salīdzinoši rezultatīvs aizsargs Dinamo starpsezonā – jebkurās statistikas uzskaites versijās, kas, kā raksturīgs starpsezonām, nav vienprātīgas. Galviņš arī vairākuma „atslēga”; spēlēja par sevi un „par kaimiņu”, paliekot līdz vairākuma beigām. Līdz ar to, varētu būt viens no lielākajiem, ja ne lielākais, spēles laiks komandā.

Krišjānis Rēdlihs. Arī starpsezonā nemainīgi un pelnīti aizsargu pirmajā pārī. Rāma stabilitāte. un var arī uzmest. Reti, bet precīzi. Vispār vecākā Rēdliha stāsts ir par pacietību. Gan savā hokeja karjerā vispār, gan Dinamo sastāvā. No galvenā trenera Šuplera laikos „ne pārāk mīlēta” aizsarga, kas deleģēts palīgā Dinamo Juniors vienībai – cīnīties par Latvijas Virslīgas zeltu. Līdz pirmajam aizsargu pārim ar dzelžainu spēles laiku un nozīmi komandā.

Jēkabs Rēdlihs. Viņam piemītošais pamatīgums reizēm ir smagnējs, taču visbiežāk Jēkabs Rēdlihs ir neredzams. Tieši tas, kas no „mājās paliekoša” aizsarga tiek gaidīts. Lai arī kādas aizsargu rotācijas sagaidāmas otrā un trešā aizsargu pāra ietvaros sezonas gaitā, Jēkabam Rēdliham pienāktos spēles laika ievērojama daļa. Viņš nav un arī pārbaudes spēlēs nebija mākslinieks, taču reizēm šis viņa daiļrades trūkums ir tieši tas, kas komandai vajadzīgs visvairāk.

„Jaunie un perspektīvie”. Vietējie 1987. – 1990.

Miks Indrašis (pa kreisi novietotā attēlā). Arī viņa pilnā „loterijas biļete” ir stāsts par pacietību, lai gan – 21 gadus vecajam (22 – paliks 30. septembrī) uzbrucējam nebija pārlieku ilgi jāgaida. 19 gadu vecumā kopā ar Jāni Straupi bija rezultatīvākais Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (39 punkti 49 spēlēs), pēc tam no Dinamo saimniecības aizmainīts uz Maskavu pie Kriļja Sovetov, tad atgriezies un kļuvis par rezultatīvāko HK Rīga ierindā MHL čempionātā. Pērnsezon uz pusēm – Liepājas Metalurgs un HK Rīga, bet tikai viena spēle Dinamo ierindā KHL oficiālajā čempionātā, plus mazliet Špenglera kausā. Un tad, pirmajā brīdī šķietami nejauša nokļūšana Latvijas izlases pirmajā maiņā un uguņošana pasaules čempionātā. „Nejaušība” turpinās arī šajā starpsezonā, kur Miks Indrašis spēlē pirmajā maiņā un, cita starpā, ir rezultatīvākais spēlētājs Dinamo starpsezonā. Protams, paldies, partneriem, un ceturtajā maiņā tik skaisti varētu neklāties. Tomēr 14 punkti 9 spēlēs nav tikai virknējuma partneru nopelns.

Gints Meija. No tiem vairāk vai mazāk jaunajiem, kas Dinamo sastāvā spēlē ilgāk, apzināti vai neapzināti tiek prasīts un gaidīts vairāk. Meija ir viens no tiem. Viņam šī ir piektā sezona Dinamo krāsās, lai arī pirmajās sezonās spēļu skaits bija neliels. Pērnajā starpsezonā viņš bija viens no diviem rezultatīvākajiem (9 punkti 11 spēlēs, ieskaitot treniņspēli), bet šajā – divi punkti. Starp citu, vienīgais no Dinamo ierindas, kas šajā starpsezonā aizvadīja visas 10 pārbaudes spēles. Šovasar Meijam aiz muguras arvien vairāk pamanāmi rosās citi „jaunie un perspektīvie”, kas ir ne mazāk aktīvi un piedāvā viņu noskriet. Viņa prasme aizskriet pretuzbrukumā vairs nav pārsteigums. Tagad tiek gaidīts, ka kājām biežāk tiks „pievienota” galva. Sāk pienākt laiks pieredzei un hokeja gudrībai.

Andris Džeriņš (zemāk novietotā attēlā – pa labi). Viņa pluss ir centra uzbrucēja postenis un epizodiski uzplaiksnījumi, ar ko var kļūt par maz, lai nodrošinātu vietu sastāvā. Jo arī Džeriņš kopā ar saviem tuvāko gadu vienaudžiem pieder tai apdraudētajai „sugai”, kuru sastāvā draud izkonkurēt ar KHL reglamentu obligāti paredzētie 1991. gadi. Var jau būt, ka viņam palīdzētu pieredzes bagātāku partneru klātbūtne virknējumā. Tomēr noderība pirmo divu maiņu sastāvam jāpierāda. Kas zina, varbūt sezonas laikā šāda iespēja gadīsies. Bet pagaidām cerību ir vairāk nekā faktu. Lai veicas, mainot šo vienādojumu!

Roberts Bukarts (līdzās novietotā attēlā – pa kreisi). Savos 22 gados jau diezgan pieredzējis Dinamo kadrs, lai arī sezonu gaitā ir „aizdots” palīdzēt citām Dinamo saimniecības komandām – Dinamo Juniors, HK Rīga. Kur bija ļoti rezultatīvs. Kas tagad? Atkal jācīnās par vietu Dinamo sastāvā. Iespējams, pirmo divu maiņu ietvaros būtu cits Bukarts. Bet pagaidām, pārbaudes spēlēs, redzams nevis ierastais Bukarts-mākslinieks, bet gan Bukarts-strādnieks. Acīmredzot tiek pildīts galvenā trenera Rautakallio uzstādījums – mazāk mākslas, vairāk darba. Vai tā ir nodeva tikšanai sastāvā? Skaidrs, ka Roberts Bukarts var labāk un skaistāk.

Gunārs Skvorcovs. Katrs jaunais pašmāju kadrs, kas ir nonācis līdz Dinamo arēnai un starmešiem, tiek sagaidīts ar klusām cerībām un ticību, ka pašu apcirkņos arī kaut kas ir. Ka pašmāju ne-Dinamo komandas arī spēj iedot pietiekamu bagāžu, lai uzspēlētu „lielajā” Dinamo. Un, ja vēl spēlētājs nāk no Liepājas Metalurga, tad prieks ir ne tikai liepājniekiem. Skvorcovs Liepājai kaunu nedarīja, ar katru spēli sastāvā iejutās pārliecinošāk, piespēles dalīja arvien simpātiskākas un kopumā apliecināja, ka nav pārpratums Dinamo šīs sezonas jauno spēlētāju piesaistē. Lai arī kā izvērtīsies viņa jaunā sezona un pat, ja ceļi vedīs uz fārmklubu, Skvorcovs briest par nesliktu komandas soliņa turpinājumu.

Vitālijs Pavlovs. Vēl viens personāžs, kuru nosacīti iepūtis rietumvējš no Liepājas. Nosacīti tāpēc, ka starp Liepājas Metalurgu un Dinamo saimniecību Pavlovam bija viena sezona Kazahstānā, bet pirms Liepājas sezonām – Daugavpils, Rīga. Šovasar Dinamo kreklā aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kurā arī tika pie vārtu guvuma, un tika „parakstīts” no Dinamo puses. Bet ātri vien „iznomāts” uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat. Jādomā, ka šis papildinājums piedienas Rīgas Dinamo „garā soliņa” politikai. Acīmredzot augumā raženais uzbrucējs ir Dinamo „sēkla” nākotnei. Interesanti, kā Pavlovs izskatīsies pēc „somu skolas”.

Kristaps Sotnieks. Faktiski opis 87.-90. gadu spēlētāju vidū – aizvadījis četras pilnvērtīgas KHL sezonas. Visas šīs sezonas arī Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos un vienā olimpiādē. Pārbaudes spēlēs bijis arī nacionālās izlases kapteinis. Un pat atzīmējies Washington Capitals vasaras nometnē. Viss šķiet stabili, droši un četru sezonu gaitā pārbaudīti. Ja tā domās arī pats, „ziepes” būs vairumā…

Oskars Cibuļskis. Savulaik Šuplera par „Latvijas hokeja nākotni” nosauktajam aizsargam ir labi auguma parametri, Ozoliņa skola (spēlējot vienā maiņā), aicinājums uzspēlēt vairākumā un jau divu pasaules čempionātu pieredze Latvijas izlasē. No tā visa šķiet, ka stabils „pieraksts” Dinamo sastāvā jau ir noticis. Tomēr, ja Dinamo jaunajā sezonā dzelžaini paliks pie 6 aizsargu shēmas, Cibuļskim ir jāpiestrādā, lai nekļūtu par biežāko personāžu aizsargu rotācijās. Dinamo pārbaudes spēlēs šovasar ir „izmalti” 10 aizsargi. Vēl jau 70. gadi kājas cilā, bet aiz muguras jau „dotētā” 1991. gada pārstāvis – Mārtiņš Porejs, ne cik tālu aiz viņa – Jakovļevs, kuram, starp citu, arī ir tieksmes uzspēlēt vairākumā.

Māris Jučers (pa kreisi novietotā attēlā). Šajā starpsezonā un uz Tellkvista fona pat īpaši labs. To arī pasvītro labākā vārtsarga lauri 2012. gada vasaras abos „pilnajos” turnīros, kur piedalījās Rīgas Dinamo. Tagad Jučeru sagaida sezonas pārbaudījums, kur vispirms būs stabili jāapliecina nu jau Rautakallio teikto vārdu „mums ir divi pirmie vārtsargi” pareizība. Bet jau pēc tam, atkarībā no iespējām un veselības, jāpakonkurē uz iespēju kļūt par vienīgo „pirmo numuru”. Iespējas, potenciāls un vieta ir! Tagad tikai – veiksmi! Un vēl der novēlēt Dinamo treneru sastāvam neatkārtot otrās sezonas Šuplera korpusa kļūdas, kad arī tika deklarēti divi „pirmie” – Masaļskis un Pruseks. Kā labi atceramies, sezonas pirmā pusē abi labākajā gadījumā bija „otrie”, tā arī nesaprotot savu lomu un regulāri raustoties, kad treneri ņēmās tos mainīt jebkurā spēles minūtē.

„Dotētie” 1991. gadi

Elvijs Biezais. Hokejists, kas no šī komplekta šovasar spēris visplatāko soli Dinamo un vispār pieaugušo hokeja virzienā. Iespējams, soļa platumu nosaka arī tas, ka salīdzinot ar Bičevski un Upīti, Elvijs Biezais Dinamo kreklā KHL oficiālajās spēlēs nebija piedalījies, un, tiem, kas neseko MHL aktualitātēm, bija kā „kaķis maisā”. Bet – jaunais hokejists ar katru spēli paliek drošāks un pārliecinātāks. Var iemest „no spēles”. Var arī trāpīt bullīti. Ja vēl ņem vērā, ka Biezajam šajā starpsezonā ir tāda pati rezultativitāte kā, piemēram, Aleksandram Žirū (2+1 punkti), turklāt pie mazāka spēļu skaita, tad… Jaunajā sezonā būs ar viņa konkurenci jārēķinās. Un jācer, ka hokeja kluba saimniekiem pietiks saprašanas nesūtīt Biezo uz jaunatnes līgu (nav runa par Baltkrieviju vai Somiju). Pat ne vārtu guvumu garšai.

Māris Bičevskis. Ar veselības dilemmām, rādās, ticis galā, par ko prieks. Un sniegumā bez pārsteigumiem: savai pieredzes bagāžai un gadalaikam atbilstoši, stabili. Bez pārsteigumiem arī tāpēc, ka Bičevska kvalitātes Dinamo krāsās redzētas jau dažās spēlēs pērnsezon. Priecē viņa darbs mazākumā, pārī ar savu cīņubiedru un partneri kopš jauniešu hokeja laikiem – Elviju Biezo. Turklāt „īsts” centrs nevis „varu spēlēt arī centrā”, kas ir viņa pievienotā vērtība, salīdzinot ar citiem 1991. gadiem un arī vecākiem.

Juris Upītis. No pērnsezon ar izcilu rezultativitāti sev atvēlētajā laikā paspīdējušā Upīša neapšaubāmi tiek gaidīti „zvaigznīšu brīži”, bet kopainā pagaidām pamanāms, ka viņš nejūtas droši. Vai tāpēc, ka viņam uz papēžiem min citi līdz Dinamo aizaugušie vienaudži, un treneris dod nelielu spēles laiku, vai arī ir citi iemesli? Salīdzinot ar citiem 1991. gadiem, Upītim centimetru trūkumu nākas kompensēt ar ātrumu, manevrētspēju un citām kvalitātēm. Jādomā, ka nav viegli. Šajā starpsezonā Upītim fiksēta dalība 5 spēlēs, ieskaitot sēdēšanu uz soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam. Noteikti Upītis var vairāk un labāk. Tikai paša spēkos ir pierādīt, ka 3 vārtu guvumi deviņās KHL spēlēs, nebija tikai iesācēja veiksme. Un prasa tikai no tiem, kas var.

Miks Lipsbergs (pa labi novietotā attēlā). Protams, taisnīga ir piebilde: ja ne solītās KHL reglamenta izmaiņas attiecībā uz diviem obligātajiem U-22 (tātad dz. 1991. vai jaunāki) spēlētājiem 18 spēlētāju pieteikumā, Miks Lipsbergs un vēl dažs Dinamo treniņnomentnē netiktu vai vismaz tik ilgi tajā neuzkavētos. No visiem 1991.-ajiem, kas piedalījās pārbaudes spēlēs, sākotnēji Miks Lipsbergs izskatījās tālāks no Dinamo nekā pārējie. Tomēr ar katru spēli (viņam tādas bija 8, ieskaitot „dežūras” 13.-tā uzbrucēja postenī) viņš aug, neizskatās ne vairs „klibs” vai citādi katastrofāli nederīgs; sāk pieslīpēties un ticēt sev, kas nav mazsvarīgi. Un vairs nemaz tik tālu no Dinamo nav kā varēja šķist starpsezonas sākumā. Jācer, ka arī M.Lipsbergam tiks atrasta vieta kādā draudzīgā pieaugušo komandā, jo ir pēdējais laiks pārslēgties uz „lielo” hokeju. Tur arī būs skaidrība par „būt vai nebūt”.

Edijs Rinke-Leitāns. Arī 1991. gadā dzimis uzbrucējs, bet „svešais latvietis”. Jau gadiem, ar vienas sezonas pauzi Kanādas junioru līgā OHL, savas prasmes pilnveido un slīpē Vācijas hokejā. Ir uzspēlējis Latvijas U-18 izlasē 2009. gada jauniešu čempionātā. Pēc OHL sezonas 2010. gadā KHL drafta otrajā kārtā ar 37. kopējo numuru viņu „aizrunāja” Rīgas Dinamo, un pēc diviem gadiem – šovasar – Rīgas komanda noslēdza pārbaudes laika līgumu. Šoavsar aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kuras ietvaros tika arī pie rezultativitātes punkta, bet pēc šīs spēles viņa try-out līgums tika pārtraukts. Atsevišķi zinātāji un speciālisti Ediju Rinki-Leitānu kritizēja par ātruma un jēgas trūkumu. Tomēr laukumā viņš bija pamanāms ne tikai ar iespaidīgo augumu. Speciālisti minēja, ka šamais neesot labāks vai pat švakāks par HK Rīga sastāvā audzinātajiem 1991. gadā dzimušajiem (t.i. visiem pārējiem). Tomēr kopumā – nebija sliktāks; vien saprašanās laukumā ar cīņubiedriem bija nedaudz vājāka nekā citiem laikabiedriem, kas HK Rīga sastāvā saspēlējušies jau gadus divus un/vai vēl pirms tam cīnījušies kopā citu komandu sastāvos.

Mārtiņš Porejs. Pārbaudes spēļu gaitā daudz laika pavadīja kā 7.-ais aizsargs bez spēles laika, bet savu iespēju tomēr sagaidīja un vairumā gadījumu neizniekoja. Bet, ņemot vērā nu jau tradicionāli maz vai nemaz mainīgo Dinamo aizsargu kopumu, iefiltrēties to rindās līdz šim ir bijis grūti vai neiespējami. To arī liecina Jāņa Andersona piemērs – puisim bija/ir visas potences, bet divās oficiālajās KHL sezonās viņam vieta (spēles laiks) atradās 26 spēlēs. Kā rezultātā šis aizsargs meklē jaunu darba vietu, bet teorētiski Dinamo sistēmai paliekot interese par viņu. Atliek novēlēt Mārtiņam Porejam, lai viņa gadījumā cerības uz Dinamo sastāvu nebūtu „Andersona pasakas” (Jāņa Matuļa formulējums).

Mārtiņš Jakovļevs. Vēl viens 1991. gadā dzimušo aizsargu paaudzes kadrs, ko Dinamo sakarā ir vērts paturēt uzmanības lokā. Vismaz līdz šim to ir sapratuši arī Dinamo saimniecības atbildīgie vīri. Jakovļevs aizvadītajā sezonā bija rezultatīvākais spēlētājs HK Rīga ierindā, kas aizsargam jebkurā līgā un komandā ir īpašs atgadījums. Regulārā čempionāta 60 spēlēs Mārtiņš Jakovļevs sakrāja 3 vārtu guvumus, 26 rezultatīvas piespēles un 1 izšķirošu pēcspēles metienu. Aizsargs, kas met un iemet bullīšus, „mūsmājās” tomēr ir retums. Skaidrs, ka tas viss bija jaunatnes līgā, tomēr raksturo Jakovļeva improvizējošu un pat avantūrisku spēles stilu. Likumsakarīgi, ka pie šāda stila pieļautās kļūdas ir īpaši pamanāmas. Bet kurš tad nekļūdās? Pagaidām Rautakallio drošā hokeja zīmējumā tas lāga neiederas, taču kas zina, kā būs tālāk nākotnē. Tāpat interesanti, kādas jaunas šķautnes tiks ieslīpētas somu Mestis čempionātā, kur paredzēts „nomas līguma” ietvaros.

Kurš netika nosaukts?

Ainars Podziņš. 1992. gadā dzimis uzbrucējs, kas it kā varētu pretendēt uz „dotētajām” divām vietām, tomēr viņa laiki Dinamo saimniecībā šīs starpsezonas gaismā izskatās apdraudēti. Pat pie vienas pārbaudes spēles šovasar viņš nav ticis, bet „izsūtīts” uz HK Rīga sastāvu, kur pie spēles laika tiek ar grūtībām vai netiek vispār… Lai gan viņa līgums ar Dinamo saimniecību tika slēgts uz 4 gadiem un būtu spēkā vēl 2 sezonas, tomēr Podziņš ir ietrāpījis „šaurā bezizejā”. Dinamo sastāvā viņam ir „garš soliņš” ar konkurentiem, kuri ir vidēji gadu vecāki. Savukārt HK Rīga ierindā viņam jau divus gadus nav bijusi saprašanās ar jaunatnes vienības galveno treneri Leonīdu Tambijevu; būtu dīvaini, ja tagad tā pēkšņi rastos. Tāpēc arī HK Rīga izbraukumā, atklājot sezonu, viņš netikšot ņemts līdzi, bet par došanos izbraukumā ar Dinamo treneri vēl lemšot. Vairāk vai mazāk dzeltenos plašsaziņas līdzekļos jau parādījās ziņa, ka Podziņš jau spiests meklēt jaunu darbavietu; bet diennakts laikā ziņa jau tika skaidrota kā „pārpratums”, un Podziņš Dinamo sistēmā palikšot (vai nav līdzīgi Luiseniusa gadījumam?). Tomēr arī šoreiz nav dūmu bez uguns… Vēl viena Podziņa dilemma – pat ja viņš meklētu darbu austrumos, Krievijā viņš faktiski ir kļuvis par leģionāru, bet to vietas šīs valsts hokeja klubos ir ierobežotas… Vēl norisinās viņa oficiāli noformētais pārejas posms starp Krievijas un Latvijas hokeja pavalstniecību; un paredzēts, ka šī pāreja pilnā izmērā pabeigsies šoruden. Ja viss noritēs kā aizsākts, tad vienīgā valsts, kur viņš nav leģionārs, būs Latvija. Bet Krievijā? KHL jaunā reglamenta formula: leģionārs = spēlētājs, kuram nav tiesību spēlēt Krievijas izlasē. Podziņam šādu tiesību jau nav… Ko jau apliecināja viņa atbrīvošana no Krievijas U-20 izlases nometnes decembrī.

Rīgas Dinamo sastāvs Latvijas Dzelzceļa kausa spēlēs un spēlētāju statistika starpsezonā (pēc komandas visām 10 pārbaudes spēlēm; statistikas precizējumi saskaņā ar dinamoriga.eu spēļu apskatiem):

spēlētājs dz. sp. punkti
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990. 9 5+9
2. Mārtiņš Karsums 1986. 9 7+3
3. Jamie Johnson 1982. 8 2+7
4. Rob Schremp 1986. 9 2+5
5. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 9 2+4
6. Elvijs Biezais 1991. 8 2+1
7. Alexander Giroux 1981. 9 2+1
8. Gunārs Skvorcovs 1990. 9* 0+3
9.-10. Roberts Bukarts 1990. 7 1+1
Andris Džeriņš 1988. 7 1+1
11. Gints Meija 1987. 10 1+1
12. Māris Bičevskis 1991. 6 0+1
13. Ģirts Ankipāns 1975. 4 0+0
14. Juris Upītis 1991. 5* 0+0
15. Miks Lipsbergs 1991. 8* 0+0
AIZSARGI
1. Guntis Galviņš 1986. 9 0+5
2. Mathieu Carle 1987. 7 1+2
3. Krišjānis Rēdlihs 1981. 8 1+1
4. Jēkabs Rēdlihs 1982. 6 0+2
5. Arvīds Reķis 1979. 5 0+0
6. Kristaps Sotnieks 1987. 8 0+0
7. Mārtiņš Porejs 1991. 9* 0+0
8. Oskars Cibuļskis 1988. 8 0+0
VĀRTSARGI dz. sp. (min.) GAA (vārtu z.)
1. Māris Jučers 1987. 6 (320) 1.50 (8)
2. Mikael Tellqvist 1979. 5 (282) 2.98 (14)

* Mārtiņam Porejam ieskaitītas arī spēles kā 7.-ajam aizsargam bez reāla spēles laika. Tāpat arī Mikam, Lipsbergam, Gunāram Skvorcovam un Jurim Upītim kā 13.-ajiem uzbrucējiem.

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl. spēlētājs dz. sp. punkti komentārs
U Raitis Ivanāns 1979. 2 0+0 kopj traumu; gaidīts uz sezonas sākumu
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. 1 0+0 deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
A Rodrigo Laviņš 1974. 4 0+0 Dinamo rezervē
U Niclas Lucenius 1989. 3 0+0 lauzts līgums ar Dinamo
U Vitālijs Pavlovs 1989 1 1+0 deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U Edijs Rinke-Leitāns 1991. 1 0+1 pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Rīgas Dinamo 2012. gada starpsezonas visu 10 pārbaudes spēļu rezultāti:

datums pretinieks Dinamo vs. vieta turnīrs
2012-08-03 Dinamo (Minska) 1:2 Daugavpils pārbaudes spēle
2012-08-08 Ņeftjaņik (Almetjevska) 2:1 Piņķi pārbaudes spēle
2012-08-14 Spartak (Maskava) 3:2 OT Ņižņijnovgoroda (ŅN) ŅN gubernatora kauss
2012-08-15 Dinamo (Maskava) 5:3 ŅN ŅN gubernatora kauss
2012-08-17 Torpedo (ŅN) 3:0 ŅN ŅN gubernatora kauss
2012-08-18 Spartak (Maskava) 2:3 ŅN ŅN gubernatora kauss; spēle par 1. vietu
2012-08-25 Espoo Blues 4:3 Rīga Latvijas Dzelzceļa kauss
2012-08-26 Atlant (Maskavas apg.) 4:3 Rīga Latvijas Dzelzceļa (LDz) kauss
2012-08-28 Lokomotiv (Jaroslavļa) 1:4 Rīga LDz kauss
2012-08-29 Lokomotiv (Jaroslavļa) 3:1 Rīga LDz kauss; spēle par 1. vietu

*

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo un Lokomotiv spēles par turnīra Latvijas Dzelzceļa kauss 1. vietu 2012. gada 29. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otra – Matjē Karla un Aleksandra Žirū – fotoattēla avots: dinamoriga.eu. Trešais – Mikaela Tellkvista – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2011. gada 16. februārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais – Raita Ivanāna – foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Piektā – Mārtiņa Karsuma – fotofiksācija notikusi Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Sestais – Mika Indraša – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2012. gada 29. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Septītais – Roberta Bukarta un Andra Džeriņa – attēls fotofiksēts Dinamo spēlē pret Espoo Blues 2012. gada 25. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Māra Jučera (astotais) foto – Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Devītais (Mika Lipsberga) foto – Dinamo spēlē pret Atlant 2012. gada 26. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Dinamo jaunie un perspektīvie

Posted by petrovich27 uz 2012/08/18

Katra gados jauna hokejista parādīšanās Latvijas izlases un Rīgas Dinamo sastāvā vai tā apkaimē tiek uztverta ar klusu cerību un dažkārt – ar iecietību. Neesam hokeja lielvalsts, tādēļ katrs šāds gadījums Latvijas hokejā ir īpašs. Šī iemesla dēļ vieni un tie paši „jaunie un perspektīvie” mēdz par tādiem būt sezonām ilgi… Kur ir tā robeža, kur jaunais un perspektīvais pārtop par „gatavu” hokejistu?

Rīgas Dinamo vienības sastāva pieteikums Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīrā šķiet tāds salīdzinoši zaļoksnējs un „jaunajiem, perspektīvajiem” bagāts. Ir pieci hokejisti (Bičevskis, Biezais, Miks Lipsbergs, Porejs, Upītis), kas dzimuši 1991. gadā un vēl pēc vecuma drīkst spēlēt jaunatnes līgā – MHL. Vēl divi (Roberts Bukarts, Indrašis) vēl pirms dažiem mēnešiem to arī darīja un „tikai” tikko ir pārauguši vecuma limitu. Bukarta un Indraša „viengadnieks” (dz. 1990.) ir arī Gunārs Skvorcovs. Nemaz nerunājot par citos virzienos deleģētajiem Dinamo saimniecības puišiem, rodas priekšstats, ka Ņižņijnovgorodas turnīrā Rīgas komanda ir paņēmusi astoņus ļoti jaunus, faktiski vēl topošus hokejistus.

Vēl ausis „griež” KHL TV komentatoru bieži skandinātais apzīmējums „jaunais vārtsargs” un „Tellkvistam aug maiņa” attiecībā uz vārtsargu Māri Jučeru. Hallo! Jučeram ir 25 gadi! (dz. 1987.) Cik tad sezonas viņš skaitīsies jaunais? Atgādinājumam: aktuālās (2012./2013.) sezonas 1991. gadā dzimušie ir U-22 vecums, bet 1990. gada vīri ir U-23 vecums. Vēl joprojām šo gadu hokejisti šķiet jaunieši (pēc hokeja mērauklas)? Protams, nokļūstot 30-gadnieku pulkā arī 25 gadus jauns sportists var kļūt par jauno hokejistu…

Kā tad ir, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām?

Pārbaudes spēles, protams, nav salīdzināmas ar KHL oficiālo čempionātu, jo ne visi „pārbaudītie” tiek līdz īstajai sezonai; tāpat arī sezonas gaitā atrodas pa kādam agrāk „nepārbaudītam” spēlētājam. Pirmajās četrās KHL sezonās par Dinamo jaunajiem hokejistiem tika uzlūkoti tie 18 – 19 gadus veci (U-20) hokejisti, kam, saskaņā ar KHL reglamentu, „dotas” papildu vietas sastāvā. Tādu nav bijis daudz – Jānis Straupe, Ronalds Cinks, Roberts Bukarts, Ainars Podziņš…

Šajā starpsezonā pārbaudes spēlēs Dinamo sastāvā netiek iemēģināts neviens U-20 vecuma (dz. 1993. vai vēlāk) hokejists. Pērnajā starpsezonā vēl pa kādam bija – piemēram, 1992. gadā dzimušie Kristiāns Pelšs, Ainārs Podziņš. Lai arī cik smieklīgi liels/neliels bija Ronalda Cinka un Ainara Podziņa spēles laiks viņu pirmajās Dinamo sezonās, kad viņi atbilda U-19 vecumam, tomēr Rautakallio laikos neviens U-19 vecuma hokejists nav dabūjis nevienu sekundi spēles laika KHL oficiālajās spēlēs.

Ja skatās pēc kritērija U-20 vai pat U-21, tad šīs starpsezonā Dinamo sastāvs galīgi nav jauns, jo pārbaudes spēlēs nav uzspēlējis neviens šiem vecumiem atbilstošs spēlētājs. Arī Ainars Podziņš (dz. 1992.), kas iepriekšējās divas sezonas KHL vienībā „lutināts” un pat epizodiski saņēma pieklājīgu spēles laiku, šajā starpsezonā līdz pārbaudes spēlēm Dinamo ierindā vēl nav ticis, bet ir nosūtīts „krāt pieredzi” HK Rīga sastāvā.

Taču, ja par atskaiti ņem U-22 vecumu, tad šīs starpsezonas pārbaudes spēlēs, ieskaitot Ņižņijnovgorodas turnīru, ir visjaunākais Dinamo sastāvs, kāds jebkad 21. gadsimtā redzēts. Vienīgais izņēmums ir šī gada 6. aprīlī notikusī spēle pret Igaunijas izlasi, kad Dinamo kreklos „uzstājās” HK Rīga sastāvs ar papildinājumiem no Juniors. Toreiz Dinamo sastāvu pārstāvēja tikai 3 vairāk vai mazāk dinamieši – Indrašis, Podziņš un Upītis.

Rīgas Dinamo U-23 / U-19 vecuma hokejisti pirmajās 4 sezonās (oficiālajās KHL spēlēs; ar spēles laiku):

sezona U-23 U-22 U-21 U-20 U-19
2008./2009. 1986. – 2 (Galviņš; Avotiņš) 1987. – 4 (Sotnieks; Meija; Pečura; Hartmanis) 1988. – 0 1989. – 1 (Straupe) 1990. – 1 (Cinks)
2009./2010. 1987. – 2 (Sotnieks; Meija) 1988. – 2 (Cibuļskis; Džeriņš) 1989. – 0 1990. – 2 (Bukarts; Cinks) 1991. – 0
2010./2011. 1988. – 2 (Cibuļskis; Džeriņš) 1989. – 1 (Karamnovs) 1990. – 2 (Bukarts; Vilkoits) 1991. – 0 1992. – 1 (Podziņš)
2011./2012. 1989. – 1 (Lucenius) 1990. – 2 (Bukarts; Indrašis) 1991. – 2 (Bičevskis; Upītis) 1992. – 1 (Podziņš) 1993. – 0

*

Rīgas Dinamo U-23/U-19 vecuma hokejisti 2012. gada starpsezonas pārbaudes spēlēs (pēc 5 spēlēm):

U-23 U-22 U-21 U-20 U-19
1990. – 3 (Bukarts; Indrašis; Skvorcovs) 1991. – 7 (Bičevskis; Biezais; Jakovļevs; M.Lipsbergs; Porejs; Rinke-Leitāns; Upītis) 1992. – 0 1993. – 0 1994. – 0

*

Kur rodas priekšstati par ieilgušo „jaunību”?

Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) ar fiksētu normu U-20, kas paredz arī savu junioru pasaules čempionātu, ir novilkusi skaidru robežu starp jaunajiem un tādiem, kas vairs tādi nav. No tā var pieņemt, ka katra hokejista pirmais īstais „vīra gads” būtu U-21 vecums (šosezon – dz. 1992.), kad startēt U-20 čempionātos vairs nedrīkst un ir pēdējais laiks brīvprātīgi vai piespiedu kārtā iekļauties pieaugušo hokejā, vai arī pārvērtēt dzīves prioritātes, atsakoties no hokejista karjeras.

Protams, ir vēl daži izņēmumi – piemēram, Ziemeļamerikas junioru līgas, kur atļauts uzspēlēt ierobežotam skaitam U-21 vecuma hokejistu. Vai, piemēram, Ziemeļamerikas koledžu hokejs (NCAA, ACHA), kurā iekļūšanu ierobežo kandidātu vēlmes/spējas augstākās izglītības virzienā, kā arī nepārdomāta pagātne – piemēram, NCAA neļauj brīvi startēt hokejistiem, kam iepriekš bijuši profesionāli vai pusprofesionāli līgumi (respektīvi, HK Rīga spēlējušajiem NCAA nespīd vai spīd ar palielām diskvalifikācijām). Vēl, piemēram, alternatīva ir Francijas U-22 līga vai… KHL/MHL saimniecība.

KHL un MHL pagarina jaunību

KHL un MHL saimniecība hokejistu „jaunības vecumu” pagarina divās frontēs. Tas viss notiek ar mērķi – jaunu asiņu ieplūšanu attiecīgās valsts (Krievijas) hokejā un jauno hokejistu atturēšanu no hokeja gaitām Ziemeļamerikā. Šīs politikas rezultātus varēs izvērtēt ilgākā termiņā, bet galvenais jautājums būs: vai jauno talantu sijāšana vienkārši nav atlikta tikai par 2 gadiem?

2009. gadā iestartējusī MHL – jaunatnes līga – pieņēma vecuma griestus U-22. Šī pati norma „skāra” arī no 2010. gada MHL plašumos startējošo HK Rīga vienību. Attiecīgi vēl 2012. gada pavasarī HK Rīga ierindā cīnījās, piemēram, Roberts Bukarts, Miks Indrašis un sezonas vidū arī Raimonds Vilkoits – 1990. gadā dzimuši hokejisti. T.i., 21-22 gadus veci spēlētāji, kuriem tomēr īstā vieta būtu jau pieaugušo hokejs. Bet bija ļauts spīdēt teorētiski jauniešu hokejā un teorētiski būt „jaunajiem un perspektīvajiem”.

Jau kopš MHL sākuma līgas organizatoriem ir bijusi doma skaita ziņā ierobežot U-22 vecuma hokejistu apjomu MHL, bet pirmajās divās sezonās nebija izdevies. Trešajā sezonā (2011./2012.) jau nedaudz sanāca – tika noteikts, ka komandas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā pieci U-22 vecuma hokejisti (tosezon – 1990. gadā dzimušie). Bet 2012./2013. g. sezonā jau ir reglamentēta norma – ne vairāk par 3-4 spēlētājiem U-22 vecumā, un arī atruna, ka pēc sezonas U-22 vecuma hokejisti drīkstēs būt tikai divi.

Savukārt pieaugušo līga – KHL – ar dažādiem normatīviem cenšas radīt labvēlīgu augsni jauno hokejistu ceļa bruģēšanai uz pieaugušo līgu. Pirmās trīs sezonas bija centieni uzlabot U-20 hokejistu iespēlēšanu KHL komandu sastāvos, dodot iespēju pieteikt divus junioru vecuma laukuma spēlētājus papildu standarta pieteikumam. Brīžiem bija idejas šos vienu-divus U-20 spēlētājus padarīt par obligātiem katras komandas sastāvā katrā spēlē. Taču līdz tam nenonāca, jo funkcionāri saprata, ka piespiest iekļaut sastāvā izdosies, bet piespiest trenerus, lai viņi šos spēlētājus laistu laukumā, nevis turētu uz soliņa, nevarēs.

2011./2012. g. sezonas gaitā KHL vadoņi nolēma paaugstināt šo „dotēto” spēlētāju normu līdz U-21 slieksnim, padarot vecāku arī izpratni par junioriem uz KHL ledus. Nākamais solis ir 2012./2013. g. sezonas reglamenta uzlabojumi, kuros, kā liecina jaunā reglamenta zinātāji (oficiāli tas vēl nav pilnībā publiskots), ir noteikts, ka komandā paredzēts obligāti iekļaut divus U-22 vecuma (šosezon – dz. 1991. vai jaunāki) vecuma spēlētājus. Tāpat cits stāsts par to, cik ilgi „dzīvos” šī reglamenta norma un vai netiks „nokosta” pirms sezonas vai sezonas gaitā. Bet pagaidām runas par obligātajiem 1991. gadiem liekot arī Rīgas Dinamo vienībai „iesvīst” un sastāvā pārbaudīt, integrēt U-22 vecuma „juniorus”. Interesanti, ka Ņižņijnovgorodas turnīra gaitā Dinamo 1991. gadā dzimušie sāk izskatīties arvien pieklājīgāk, apdraudot arī 1988. – 1990. gados un varbūt pat 70. gados dzimušo „veco” vietu sastāvā.

Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīrā un spēlētāju statistika starpsezonā (pēc 6 spēlēm; statistikas precizējumi saskaņā ar dinamoriga.eu):

spēlētājs dz. sp. punkti komentāri
UZBRUCĒJI
Rob Schremp 1986. 5 2+5
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 5 2+4
Miks Indrašis 1990. 5 4+1
Mārtiņš Karsums 1986. 5 1+3
Alexander Giroux 1981. 5 2+1
Elvijs Biezais 1991. 4 1+1
Jamie Johnson 1982. 4 0+2
Roberts Bukarts 1990. 4 1+0
Gints Meija 1987. 6 1+0
Māris Bičevskis 1991. 3 0+1
Andris Džeriņš 1988. 3 0+1
Gunārs Skvorcovs 1990. 5 0+1
Raitis Ivanāns 1979. 2 0+0 traumēts
Niclas Lucenius 1989. 3 0+0
Ģirts Ankipāns 1975. 3 0+0
Juris Upītis 1991. 3 0+0
Miks Lipsbergs 1991. 5 0+0
AIZSARGI
Guntis Galviņš 1986. 5 0+3
Mathieu Carle 1987. 3 1+0
Jēkabs Rēdlihs 1982. 3 0+1
Rodrigo Laviņš 1974. 4 0+0
Krišjānis Rēdlihs 1981. 4 0+0
Arvīds Reķis 1979. 3 0+0
Mārtiņš Porejs 1991. 5* 0+0
Oskars Cibuļskis 1988. 5 0+0
Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0
VĀRTSARGI dz. sp. (min.) GAA (vārtu z.)
Māris Jučers 1987. 4 (200) 1.20 (4)
Mikael Tellqvist 1979. 3 (162) 2.59 (7)

*

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl. spēlētājs dz. sp. punkti komentārs
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. 1 0+0 deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U Vitālijs Pavlovs 1989 1 1+0 deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U Edijs Rinke-Leitāns 1991. 1 0+1 pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

P.S. * Mārtiņam Porejam ieskaitītas arī spēles kā 7.-ajam aizsargam bez reāla spēles laika.

Rīgas Dinamo pārbaudes spēļu rezultāti (pēc 6 spēlēm):

datums pretinieks Dinamo vs. vieta turnīrs
2012-08-03 Dinamo (Minska) 1:2 Daugavpils pārbaudes spēle
2012-08-08 Ņeftjaņik (Almetjevska) 2:1 Piņķi pārbaudes spēle
2012-08-14 Spartak (Maskava) 3:2 OT Ņižņijnovgoroda (ŅN) ŅN gubernatora kauss
2012-08-15 Dinamo (Maskava) 5:3 ŅN ŅN gubernatora kauss
2012-08-17 Torpedo (ŅN) 3:0 ŅN ŅN gubernatora kauss
2012-08-18 Spartak (Maskava) 2:3 ŅN ŅN gubernatora kauss; spēle par 1. vietu

*

P.S. Par visa Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīra labāko vārtsargu nosaukts Māris Jučers, labāko bombardieri – Aleksandrs Ņiživijs (statistiski ir kolīzijas/nesaskanēšanas – Šrempam līdzīgi vai pat vairāk).

Lasāmvielai:

[Pirmajā attēlā – Miks Indrašis fotofiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Maskavas Dinamo 2012. gada 15. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrais – Roberta Bukarta foto – Rīgas Dinamo spēlē pret Amur 2012. gada 26. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Trešajā attēlā – Raimonds Vilkoits HK Rīga ierindā pret Staļnije Ļisi 2011. gada 29. novembrī; HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

Dinamo jaunais rokraksts – bez zvaigznēm, bet ar garu soliņu?

Posted by petrovich27 uz 2012/08/13

Starpsezonas treniņnometne un pārbaudes spēles neapšaubāmi ir paredzētas jaunās sezonas melnrakstiem, kandidātu atlasei, maiņu komplektācijai un citiem mazāk pamanāmiem, bet svarīgiem darbiem. Šādos apstākļos tiek pieradināti komandas jaunpienācēji, kā arī treneru uzticēšanos bauda pulciņš jauno hokejistu, kuriem sezona sāksies fārmklubā vai jaunatnes vienībā. Kādas ir Dinamo jaunās sezonas rokraksta iezīmes?

Nākamais pirmssezonas tests paredzēts Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīrā, uz kurieni devusies vēl Dinamo paplašinātā sastāva versija – 2 vārtsargi, 9 aizsargi, 17 uzbrucēji. Tajā skaitā pieci HK Rīga vecuma spēlētāji – 1991. gadā dzimušie. Līdz sezonas sākumam vēl nedēļas četras, ir noticis viens atklātais treniņš un divas pārbaudes spēles, bet jau tagad parādās dažas rokraksta iezīmes, kuras pastāv reāla iespēja saskatīt jaunajā sezonā. Interesanti, vai šie simptomi tiks pasvītroti vai „izārstēti” starpsezonas turnīru gaitā?

1. Zvaigznes beigušās?

Jau aizvadītajā sezonā Rautakallio piedāvātais spēles modelis un prasītā disciplīna ierobežoja brīvdomību, iecietību pret importa un pašmāju kadru nepilnībām aizsardzībā, kā arī samazināja bijību pret konkrēto spēlētāju gadu pieredzes handikapu. Solīti nācās pielikt kā jaunam, tā vecam, leģionāram un ne-leģionāram. Jāstrādā bija visiem, un pat Marsels Hosa cīnījās aizsardzībā un pretēji prognozēm prata būt rezultatīvs.

Pēdējo pāris gadu laiku Dinamo sastāvs ir plānveidīgi „atzvaigžņots” – Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš, arī Hosa, Sprukts ir prom. Cits stāsts ir par to, cik liels spīdeklis ir katrs no nosauktajiem, tomēr Dinamo sastāvā šie vīri bija gana pamanāmi.

Jaunie Dinamo papildspēki – kā leģionāri, tā Latvijas pavalstniecības „ledus gladiatori” – salīdzinoši īsā laikā , pat ja gribētu, nemaz nespētu aizlāpīt tādus emocionālus caurumus, kādus atstāja konkrēto labi pazīstamo un jau ierasto Dinamo spēlētāju aiziešana. Dinamo mārketinga veidotāji ir spiesti zīlēt, kurus personāžus likt uz reklāmas plakātiem un baneriem blakus Raitim Ivanānam. Tācu Dinamo treneriem zīlēšanas mazāk – darbs, darbs un darbs bez zvaigznēm un to raideriem (spec-pasūtījumu lapām). Lai arī jaunpieņemtie uzbrucēji Šremps un Žirū varētu uzspīdēt un iemest caurmērā biežāk nekā citi, tomēr par zvaigznēm vai zvaigznītēm kļūt viņiem liedz Rautakallio proponētā hokeja loģika. Un šajā hokejā būs pilnīgi vienalga un nebūtiski, kurš tieši samet. Jo spēle netiks pakārtota nevienam – ne ar, ne bez paplātes. Sezonas rezultatīvāko vīru virspusē tikpat labi varētu būt kā Karsums, tā Luseniuss, kā Žirū, tā Meija. Ja par zvaigzni tiek veidots Raitis Ivanāns, tad tas nekādā mērā nav saistīts ar viņa rezultativitāti.

2. Veterāniem atlaižu nebūs?

Rautakallio hokejā pērnsezon nebija viegli nevienam no Dinamo pieredzējušākiem kadriem – ne fiziski, ne droši vien arī psiholoģiska komforta ziņā. Kaut kā arī veselība ne visiem turējās tik laba. Aleksandram Ņiživijam (1976.) sanāca 33 spēles regulārajā sezonā, 9 punkti un pēdējo gadu neizteiksmīgākā sezona. Ģirtam Ankipānam (1975.) arī nepilna sezona: 31 spēle regulārajā čempionātā + 4 spēles play off-ā. Rodrigo Laviņam (1974.) vēl mazāk spēļu: 28 „regulāras” + 3 izslēgšanas; turklāt daudz spēles laika kā 7.-ajam aizsargam uz rezervistu soliņa. Sandim Ozoliņam gan regulārajā sezonā spēļu skaits (50 spēles) lielāks nekā iepriekšējās sezonas, tomēr arvien mazāks pielietojums atrasts viņa avantūristiskajam stilam. Rautakallio to visu aizstāj vai cenšas aizstāt ar kārtību. Cits jautājums, kas aizstās Ozoliņa autoritāti ģērbtuvē un reprezentējot komandu uz ledus?

Jādomā, ka „somu kārtību” labi apzinās arī Ankipāns, Laviņš un Ņiživijs, kuri, neskatoties uz „rožu dārza” trūkumu aizvadītajā sezonā, ir pagarinājuši līgumu ar Dinamo atkal. Atliek vien novēlēt, lai pietiek spēka. Visādi citādi – nav ticības, ka viņus un viņu līgumus „taupīs”.

3. Iespēja tiks dota visiem?

Šīs vasaras treniņnometnes sastāvs un pārbaudes spēles liecina – treneri ir nobrieduši dot iespēju, ja ne visiem, tad daudziem. Piemēram, 8. augusta pārbaudes spēli pret VHL komandu Ņeftjaņik (Almetjevska) dinamiešu treneri izmantoja tā, kā paredzēts pārbaudes spēlēm. Pārbaudīja un taustīja palielu skaitu kandidātu Dinamo 3. – 4. maiņu pretendentu, kuru daļai citos apstākļos Dinamo krāsās nebūtu iespēja uzspēlēt. Tie, kas bija par piecīti iecerējuši Piņķos ieraudzīt visus leģionārus un Ivanānu, varēja samierināties ar „otrā vārtsarga” Mikaela Tellkvista vērošanu uz Dinamo rezervistu soliņa.

Bet šī pārbaudes spēle ļāva savākt savus plusiņus vai nesavākt mīnusiņus diviem pārbaudes laika līguma īpašniekiem – Vitālijam Pavlovam un Gunāram Skvorcovam, ar kuriem drīz pēc tam tika noslēgti pilnvērtīgi 2 sezonu līgumi.

Arī tagad uz turnīru Ņižņijnovgorodā brauc pieci 1991. gadā dzimušie – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Juris Upītis un aizsargs Mārtiņš Porejs. Nevienam no viņiem vieta sastāvā nav ne garantēta, ne nopelnīta, bet iespēja ir. Zinot Rautakallio piegājienu aizvadītajā sezonā, tad savu iespēju, ja tā būs nopelnīta, viņš varētu dot visiem. Cik daudz, tas ir cits stāsts. Bet pērnsezon slidas Dinamo oficiālajās spēlēs pirmoreiz āva virkne līdz šim HK Rīga sakarā pazīstamu vairāk vai mazāk jauno hokejistu – Miks Indrašis (1990.), Juris Upītis (1991.), Māris Bičevskis (1991.). Ne visiem bija debijai „pietiekams” spēles laiks, piemēram, Indrašim – 1 spēle, bet bija.

Aizvadītajā sezonā Dinamo saimniecībā faktiski vienīgais tā īsti neizmantotais spēlētājs bija aizsargs Jānis Andersons. Viņam aizvadītajā sezonā KHL oficiālajā čempionātā ļāva uzspēlēt 2 spēles… Vēl 11 spēles Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā un daudz treniņu. Arī šosezon aizsardzības ierinda draud būt gana konservatīva, taču no traumām un hroniskām kļūdām nav pasargāts neviens. Savukārt tuvākajiem kandidātiem – Mārtiņam Porejam, Mārtiņam Jakovļevam jābūt gana čakliem, lai savu iespēju sagaidītu.

4. Liepāja būs tuvāk?

Liepāja arī iepriekšējās sezonās nebija tālu, tomēr – visu fārmkluba „apmaiņas programmas” potenciālu Dinamo divos draudzības gados ar Liepājas Metalurgu nav izmantojuši. Tiesa, Liepājas klubam ir savi mērķi un uzdevumi, kas ne vienmēr varētu sakrist ar Dinamo vajadzībām. Ko arī apliecina starp- un pirmssezonu prātojumi, ka Liepājas un Dinamo fārm-attiecības ir pārtraucamas vai nav turpināmas.

Vairāk vai mazāk no Dinamo uz Liepāju 2011./2012. g. sezonas laikā tika deleģēti 3 spēlētāji – aizsargs Jānis Andersons (11 spēles), uzbrucējs Juris Upītis (20 spēles) un arī uzbrucējs Miks Indrašis (27 spēles). No Dinamo saimniecības puses uz Liepāju pērnsezon tika deleģēti vēl 3 hokejisti, taču tie vairāk bija HK Rīga manevri, un Dinamo sastāvā KHL čempionātā šie puiši vismaz pērnsezon neuzspēlēja: vārtsargs Jānis Auziņš (6 spēles Liepājā); aizsargs Ēriks Ševčenko (6 spēles); uzbrucējs Raimonds Vilkoits (4 spēles). Tas viss, neskaitot Liepājas Metalurgs piramīdas puišus, kas uzspēlēja gan HK Rīga, gan Liepājas Metalurgs sastāvā.

Pirmajā ar Liepājas Metalurgu saistītajā sezonā (2010./2011.) Dinamo uz fārmklubu bija nodeleģējuši 3 kadrus: aizsargu Jāni Andersonu (15 spēles), uzbrucējus Gintu Meiju (12 spēles) un Juri Štālu (19 spēles).

Jaunajā sezonā uz Liepājas Metalurgu deleģēto spēlētāju skaits varētu pārsniegt skaitli ‘3’. Ja nav kāda īpaši slepena vienošanās starp klubu vadītājiem, ka fārmošana paliek īpaši formāla un Dinamo uz Liepāja nesūta nevienu vai sastrādā tikai pāris formālu vingrinājumu.

Šobrīd biežākus reisus uz Liepāju ļauj prognozēt gan Dinamo „garais soliņš”, gan, piemēram, MHL reglamenta izmaiņu tendences. Dinamo soliņu pagarina kā rinda jauno kadru no HK Rīga puses, tā arī, piemēram, nesen līgumus noslēgušie Vitālijs Pavlovs (1989.), Gunārs Skvorcovs (1990.), kuri vismaz sākumā pretendē uz vietu ceturtajā maiņā vai uzreiz aiz strīpas. Šī iemesla dēļ kuluāros mēdz nosmaidīt, ka abi nosauktie ir Dinamo dāvana Liepājas MetalurgamDinamo apmaksāti Liepājas kluba hokejisti pateicībā par fārma līgumu. Kā ir patiesībā, to gan varēs novērtēt sezonas gaitā.

Savukārt, MHL jaunais reglaments paredz, ka HK Rīga (t.i., KHL kluba sistēmā esošas MHL komandas) sastāvā vienā spēlē drīkstēs spēlēt tikai trīs vecākā iespējamā vecuma – 1991. gadā dzimuši – hokejisti. Taču Dinamo/HK Rīga saimniecībā tādi, vismaz pagaidām, ir septiņi: aizsargi Dīķis, Jakovļevs, Porejs un uzbrucēji Bičevskis, Biezais, Miks Lipsbergs un Upītis. Visiem, kas periodiski „paliks pāri” no Dinamo un HK Rīga, loģisks risinājums ir biļete „Rīga – Liepāja”. Tāpat arī visus 1990. gadā dzimušos un vecākus, kuriem dažādu iemeslu dēļ var kļūt nepieciešama spēļu prakse ārpus Dinamo, pēc idejas, sagaida Pilsēta, kurā piedzimst vējš. 1990. gadā dzimušie, t.i. pirmie, kas pārauguši MHL, Dinamo sastāvā ir Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Gunārs Skvorcovs.

P.S. Obligātie jaunie

KHL aizvadītā sezona (2011./2012.) iesākās ar principu, ka katra komanda papildu 18 laukuma spēlētāju standartam drīkst vienā spēlē pieteikt un iespēlēt papildu divus jaunos – U-20 vecuma hokejistus (tosezon – 1992. gadā dzimušus). Taču jau drīz – rudenī – šo papildu spēlētāju limits tika pacelts par gadu – uz U-21 (dz. 1991.). Tas ļāva aizvadītajā sezonā ar „vieglāku sirdi” iekļaut sastāvā 1991. gadā dzimušos Juri Upīti un Māri Bičevski.

KHL amatpersonas runā, ka līgas reglaments attiecībā uz jaunajiem spēlētājiem ir atkal pamainīts, bet pagaidām oficiāli izsludināti un KHL publiski pieejamos dokumentos veikti labojumi nav pieejami. Neoficiālos paziņojumos izskan versijas, ka U-21 (dz.1992.) vai U-20 (dz. 1993.) vecuma hokejistus būs pa vienam jāliekot sastāvā obligāti, un, iespējams, vēl divus pēc brīvas izvēles. Cita versija liecina, ka atkal vecuma limits tiks pacelts, un attiecīgi U-22 (dz. 1991.) vecuma hokejisti būs obligātie vai papildu iespēlējamie. Lai vai kā, kamēr labojumi nav oficiāli publiskoti, tie pagaidām ir pus-oficiāli minējumi. Turklāt, arī oficiālās normas attiecībā uz jaunajiem spēlētājiem KHL reglamentā ir mainītas arī sezonu laikā.

Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīram (ofic. nosaukts 2012-08-13) un spēlētāju statistika starpsezonā:

spēlētājs dz. sp. punkti komentāri
UZBRUCĒJI
Ģirts Ankipāns 1975. 1 0+0
Māris Bičevskis 1991. 0 0+0
Elvijs Biezais 1991. 1 0+1
Roberts Bukarts 1990. 2 1+0
Andris Džeriņš 1988. 1 0+1
Alexandre Giroux 1981. 1 1+0
Miks Indrašis 1990. 1 0+0
Raitis Ivanāns 1979. 1 0+0
Jamie Johnson 1982. 1 0+0
Mārtiņš Karsums 1986. 1 0+0
Miks Lipsbergs 1991. 2 0+0
Niclas Lucenius 1989. 1 0+0
Gints Meija 1987. 2 0+0
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 1 0+0
Rob Schremp 1986. 1 0+1
Gunārs Skvorcovs 1990. 2 0+1 noslēdzis 2 sezonu līgumu ar Dinamo
Juris Upītis 1991. 2 0+0
AIZSARGI
Mathieu Carle 1987. 1 0+0
Oskars Cibuļskis 1988. 2 0+0
Guntis Galviņš 1986. 1 0+0 kapteinis 1. sp.
Rodrigo Laviņš 1974. 1 0+0
Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0
Jēkabs Rēdlihs 1982. 1 0+0
Krišjānis Rēdlihs 1981. 1 0+0
Arvīds Reķis 1979. 1 0+0 kapteinis 2. sp.
Kristaps Sotnieks 1987. 2 0+0
VĀRTSARGI dz. sp. GAA
Māris Jučers 1987. 2 0.75
Mikael Tellqvist 1979. 1 3.00

*

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl. spēlētājs dz. sp. punkti komentārs
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. 1 0+0 trenējas ar HK Rīga
U Vitālijs Pavlovs 1989 1 1+0 noslēdzis 2 sezonu līgumu ar Dinamo
U Edijs Rinke-Leitāns 1991. 1 0+1 pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Lasāmvielai:

  • Torpedo mājalapa (paredzētas arī Ņižņijnovgorodas turnīra translācijas) – hctorpedo.ru
  • Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīram – dinamoriga.eu
  • Dinamo noslēdz 2 sezonu līgumu ar Gunāru Skvorcovu un Vitāliju Pavlovu, kā arī pārtrauc saistības ar Ediju Rinki-Leitānu – dinamoriga.eu
  • Dinamo atklātais treniņš Valmierā (2012-08-02) – dinamoriga.eu
  • Līdzšinējais KHL sporta reglaments (acīmredzot vēl nelabotā versija) – khl.ru
  • MHL 2012./2013. g. sezonas reglaments – mhl.khl.ru

[Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »