Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Elite Ice Hockey League’

Ir tāds IIHF Kontinentālais kauss

Posted by petrovich27 uz 2013/10/21

JuniorsIdejiski kā čempionu līga, kurā Eiropas valstu čempionvienības izspēlē pašu galveno uzvarētāju. Līga – būtu tā pārspīlēti teikts, jo kausu izspēlē periodiski mazos ekspres-turnīros sezonas gaitā. Nopietni vīri saka, ka tas jau tāds “sētas turnīrs” vien esot, jo Eiropas Top6 hokeja lielvalstis tajā nepiedalās. Latvija – piedalās!

Tomēr aiz sešinieka esošās valstis par Kontinentālo kausu interesējas vairāk. Pat, ja tēmas lokā figurē it kā nevērīga attieksme un it kā “mums jau nevajag”. Oktobrī pēc kausa lūkoties – t.i. piedalīties turnīra 2. kārtas B apakšgrupas spēlēs – aizbrauca arī Dinamo saimniecības komanda. Pērnsezon Juniors vienība Latvijas Virslīgā bija izcīnījusi otro vietu, bet tā kā Latvijas čempioni SMScredit.lv atteicās no dalības Kontinentālajā kausā un galu galā arī Virslīgā, tad Dinamo jaunatnei bija tas gods reprezentēt mūsu valsti jaunās sezonas turnīrā.

Par Dinamo Juniors komandu to dēvēt var formāli, jo no reālā Virslīgas komandas sastāva ir trīs kadri – MHL vecumu pāraugušie Māris Bičevskis, Mārtiņš Porejs un Dinamo „lielās komandas” rezerves vārtsargs Māris Jučers. Bet pārējie 19 puiši jeb 86,4% sastāva ir no HK Rīga MHL versijas. No kuriem, savukārt, divi – Edgars Siksna un Andris Siksnis – šosezon nedaudz ir “trāpījuši” uz KHL ledus Rīgas Dinamo sastāvā.

Tā kā sastāva komplekts ir diezgan pieklājīgs un arī B apakšgrupas sāncenšu pārstāvēto valstu (Lielbritānija, Nīderlande, Spānija) hokeju mūsu pusē nav pieņemts uzskatīt par pilnvērtīgu, no Latvijas pārstāvošās komandas netika gaidīts nekas savādāks kā pārliecinoša uzvara. Apmēram tā, kā bija pirmajās divās spēlēs – 8:3, 7:2… Bet britu klubs Nottingham Panthers, kas ir šī gada Lielbritānijas čempionvienība, izrādījās stiprāks. Kā tad tā!?

Stereotipus attiecībā uz Nīderlandes un Spānijas hokeju “pabarojām”, bet britu klubs neļāvās… Atveram acis un paskatāmies uz EIHL. Pilnā vārdā ‘Elite Ice Hockey League’ droši, ka nav Top5 čempionāts Eiropā. Un arī par Top10 varētu strīdēties. Bet visādi citādi – esot pieklājīga līga, kurā laiku pa laikam “laimi meklē” arī Latvijas hokejisti. Spēlētā hokeja izpratni varētu veicināt ieskats EIHL nacionālajā pārstāvniecībā: 43,8% – Lielbritānijas pavalstnieku, 45,7% – ziemeļamerikāņu (no tiem divas trešdaļas kanādiešu)…

NHL zvaigznes pilnbriedā Lielbritānijas klubu sastāvos atrast nevarēs, bet Ziemeļamerikas otrā plāna līgu – AHL un ECHL – onkuļus varēs saskatīt biezā slānī. Arī pa kādam ar NHL pieredzi. Lai arī vīri pārcēlušies uz Eiropu labākas naudas un mierīgākas dzīves baudīšanas nolūkā, spēlēt hokeju nav aizmirsuši. Tad jautājums – no kurienes var nākt pārliecība, ka Latvijas Virslīgas (nu, labi – MHL) augšgala komandai būtu bez ierunām jāsit britu stiprākās līgas vienība. Var jau būt, ka divās spēlēs no trijām tā būtu iegadījies. Bet tas jau stāsts no tēmu loka „kas būtu, ja būtu”.

Diez vai arī vajadzētu dramatizēt zaudējumu Notingemas “pantērām”. Ne tāpēc, ka “šis turnīrs ir sviests un mums patiesībā neinteresē”, bet tāpēc, ka objektīvi Latvijas Virslīgas vieta ir tieši tur, kur palika Latvijas komanda. Periodiski var lēkāt augstāk par pēcpusi un mest kūleņus. Var nosūtīt uz turnīru reāli KHL-ā (agrāk – Baltkrievijas ekstralīgā) spēlējošu vienību. Bet tas tik un tā nekļūs par plāksteri Latvijas nacionālā čempionāta īpatnībām. Vai Doņeckas Donbass šogad izcīnītais IIHF Kontinentālais kauss padarījis šīs valsts nacionālo čempionātu stiprāku? Tiem, kas nezina – Ukrainas čempionāts pēc iepriekšējo pāris gadu pozitīvām “spazmām” tomēr atrodas stipri bēdīgā stāvoklī – šosezon pāris komandas izbeigušās, plosa iekšēji konflikti utt.

P.S.

Bet visādi citādi – Dinamo “rezerves komandu” puišiem Notingema bija laba pieredze Arī realitātes izpratnei un pieredzei kopumā.

Dinamo Juniors sastāvs un spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas B apakšgrupas spēlēs Notingemā 2013. gada 18. – 20. oktobrī (secība – mikromaču vārtu starpības pozitivitāte; saskaņā ar iihf.com):

 

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM met. MM
UZBRUCĒJI
1. Edgars Kurmis 1993. 3 1+2 +4 2 6 6:0
2. Deivids Sarkanis 1994. 3 2+3 +4 0 5 5:0
3. Rodrigo Ābols 1996. 3 0+2 +3 0 5 5:0
4. Māris Bičevskis 1991. 3 2+2 +3 0 14 6:3
5. Rūdolfs Maslovskis 1995. 3 1+2 +1 2 7 6:3
6. Ričards Kondrāts 1994. 3 1+1 +2 0 1 2:0
7. Andris Siksnis 1993. 3 1+2 +1 2 8 4:3
8. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 3 1+2 -1 2 8 3:2
9. Artūrs Ševčenko 1994. 3 2+0 +1 0 5 2:1
10. Kirils Galoha 1996. 3 0+0 +1 0 0 1:0
11. Oskars Batņa 1995. 3 0+1 ±0 4 1 1:1
12.. Rustams Begovs C 1993. 3 2+0 -1 27 5 3:4
13. Kārlis Ozoliņš 1994. 3 0+1 -1 4 3 3:4
AIZSARGI  
1. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+1 +5 6 9 9:3
2. Krišs Lipsbergs 1993. 3 1+1 +2 4 7 6:3
3. Haralds Neimanis 1994. 3 0+1 +3 2 6 4:1
4. Rinalds Rosinskis 1994. 3 1+1 +1 0 3 4:2
5. Edgars Siksna 1993. 3 1+0 +1 0 5 3:1
6. Patriks Škuratovs 1994. 3 0+0 +1 39 3 3:2
7. Jānis Jaks 1995. 3 0+2 ±0 2 0 3:4
VĀRTSARGI dz. sp. sp. laiks atv. % GAA SM MM
1. Māris Jučers 1987. 3 179:29 89.47% 2.67 0 16:8
2. Nils Grīnfogels 1994. 0 0:00 0

*

Plašākai ainavai:

[Attēla avots: hkkurbads.lv.]

Advertisements

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Joprojām nedēļas izcilnieks – Herberts Vasiļjevs

Posted by petrovich27 uz 2013/04/02

Vasiljevs_rp-online_deRegulāro sezonu un izslēgšanas spēļu beigšanās lielākajā daļā Eiropas komandu, ļauj nedaudz spilgtāk izskatīties hokejistiem, kuri citos apstākļos vairumā gadījumu paliek otrā plānā. Tomēr jāmāk uzspīdēt arī šādos apstākļos. Tiesa, aizvadītās nedēļas līderis – Vācijas DEL čempionātā spēlējošais uzbrucējs Herberts Vasiļjevs būtu pamanāms arī lielākā burzmā. 25. – 31. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Herberts Vasiļjevs

Aizvadītajā nedēļā Herberts Vasiļjevs laukumā devās Vācijas DEL čempionāta play off ceturtdaļfināla 3 spēlēs, kurās ir ticis pie 4 rezultativitātes punktiem (2+2) un lietderības koeficienta +3. Vasiļjeva sniegums palīdzēja regulārajā sezonā 3. vietu izcīnījušai Krefeld Pinguine komandai pārvarēt ceturtdaļfināla sēriju, ar 4-2 uzvarot regulārās sezonas 6. vietas ieņēmējus ERC Ingolstadt. Bet aprīļa pirmajā nedēļā Vasiļjevu un Krēfeldes „pingvīnus” sagaida DEL pusfināla sērijas spēles pret regulārās sezonas 4. vietas laureātiem – Eisbären Berlin. Šobrīd Herberts Vasiļjevs ar 5+2 punktiem 6 spēlēs ir DEL izslēgšanas spēļu 9.-ais rezultatīvākais „špīleris”. Te gan jāpiebilst, ka četru 7. – 10. vietu regulārajā čempionātā ieņēmušo komandu spēlētājiem bija „handikaps” 2 – 3 spēļu apjomā, jo šīm komandām bija jāizspēlē play off pirmā kārta līdz divām uzvarām, lai kvalificētos „īstajām” izslēgšanas spēlēm.

2. Mārtiņš Raitums

Iepriekšējā (2011./2012.) sezonā viens no Kazahstānas čempionu Beibaris titula svarīgākajiem „kalējiem” bija latviešu vārtsargs Mārtiņš Raitums. Taču šī (2012./2013.) sezona kā komandai, tā arī Raitumam ir gājusi kā pa viļņiem. Beibaris regulāro sezonu noslēdza 4. vietā, bet Mārtiņa Raituma pozīcijas veiksmīgi „apstrīdēja” somu vārtsargs Tommi Nikkilä, kurš uz Kazahstānas Augstāko līgu un tajā startējošo Beibaris vienību ieradās sezonas vidū no Slovākijas ekstralīgā startējošās HK Autofinance Poprad komandas. Un kļuva par Beibaris „pirmo numuru”. Lai arī statistikas summa Mārtiņam Raitumam regulārajā sezonā izskatās itin pieklājīga: 26 spēles; 92,44% atvairītu metieni; GAA (vārtu zaudējumi vidēji spēlē) 1.94. Tomēr Nikkilä cipariski labāks – 96,03% un GAA 1.20.

Raituma „stunda sita” 25. – 31. marta nedēļā, kad Beibaris aizvadīja play off pusfināla 3 spēles pret regulārās sezonas līderiem Arlan. Izslēgšanas spēles un arī sēriju pret Arlan sāka kolēģis Nikkilä, bet turpina Mārtiņš Raitums. Divās pirmajās sērijas spēlēs no sākuma vārtos stājās somu vārtsargs, bet viņu spēles gaitā aizstāja Raitums. Sērijas trešajā spēlē jau pilnībā strādāja tikai Mārtiņš Raitums, un panāca sausu uzvaru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, minams, ka sērijas ceturto spēli jau šajā nedēļā (1. aprīlī) Beibaris vārtus turpināja sargāt Mārtiņš Raitums, palīdzot savai vienībai uzvarēt un atrasties pusfināla sērijā vadībā ar 3-1. Sērija ilgst līdz 4 uzvarām.

3. Toms Hartmanis

Lielbritānijas stiprākais čempionāts EIHL (Elite Ice Hockey League) „iestūrējis” play off stadijā, kur veiksmīgu nedēļu aizvadījis latviešu uzbrucējs Toms Hartmanis. Statistiķi viņam aizvadītajā nedēļā fiksējuši dalību 2 spēlēs un 4 rezultativitātes punktus (0+4) skotu vienības Braehead Clan sastāvā. Šāda rezultativitāte ļauj ierindoties EIHL izslēgšanas spēļu rezultatīvāko spēlētāju 10./11. vietā. Tiesa, šī vieta nesaglabāsies ilgi, jo Braehead Clan vienība no dalības play off-ā ir „izkritusi”.

4. Roberts Lipsbergs

Pilnā sparā norisinās arī Kanādas junioru elites līgā WHL izslēgšanas spēles jeb cīņa par Ed Chynoweth Cup (agrāk – Prezidenta kauss). Latvijas U-20 izlases uzbrucēja Roberta Lipsberga (dz. 1994.) pārstāvēta Seattle Thunderbirds komanda, kas WHL play off-am kvalificējās kā 7. vietas ieņēmēja Rietumu konferencē, ir vadībā sērijā ar 3-2 pret WHL Rietumu konferences otrās vietas ieņēmējiem – Kelowna Rockets. Sietlas komanda 25. – 31. marta nedēļā aizvadīja 3 spēles, kuru gaitā Roberts Lipsbergs tika pie diviem vārtu guvumiem (2+0) un pozitīva lietderības koeficienta (+1). Sērija ilgst līdz četrām uzvarām, un nākamā (sestā) spēle ir šodien – 2. aprīlī.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Herberts VasiļjevsKrefeld Pinguine krāsās un kapteiņa pienākumos. Foto avots: rp-online.de.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Mārtiņš Raitums

Posted by petrovich27 uz 2011/02/08

vārtsargs Mārtiņš Raitums Latvijas izlasi ir pārstāvējis jau četros pasaules čempionātos, neskaitot dalību U-18 un U-20 pasaules forumos. lai arī vārtus sargāt pasaules čempionātos nav nācies bieži, jo “pirmais numurs” ir bijis cits, Raitums vienmēr, arī 2011. gada pavasarī pirms pasaules čempionāta, ir gatavs būt Latvijas izlases rīcībā.

2010./2011. g. sezonu Mārtiņš Raitums aizvada vienā no Kazahstānas galvenās līgas līderkomandām – Beibaris (Atirau). 2010. gada vasarā Raitums ieradās Beibaris nometnē, kas norisinājās Latvijā, labi “atrādījās”, t.sk. pārbaudes spēlē pret Liepājas Metalurgu, un palika sastāvā. viņš ir palicis Beibaris rindās arī tagad, kad daži Latvijas hokejisti šo komandu ir pametuši. jāpiebilst, ka šosezon Kazahstānas čempionāts un konkrēti Beibaris ir piedzīvojuši Latvijas hokejistu “uzlidojumu”…

Mārtiņš Raitums savās atbildēs par hokeju Lielbritānijā un Kazahstānā, par hokejistu sadzīvi, par spēlēšanu Beibaris rindās Kazahstānas čempionātā, par latviešu turēšanos kopā Kazahstānā, par Beibaris trenera prasīgumu un komunikācijas “skaistumu”.

izziņai: Mārtiņš Raitums

  • dzimis 1985. gada 14. aprīlī
  • ampluā: vārtsargs
  • “figūra”: 185 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Beibaris (Atirau) sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā (valsts stiprākā līga)
  • iepriekšējās sezonas: Hull Stingrays (EIHL = Lielbritānijas stiprākā līga); ASK Ogre; Rīga 2000; Ņeman (Grodņa; Baltkrievijas ekstralīga); Prizma; HK Lido Nafta
  • Latvijas izlases dalībnieks PČ 2005., 2006., 2007., 2010. gadā
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005. gada PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2002., 2003. gadu PČ 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Agris Beļickis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: iepriekšējo (2009./2010.) sezonu aizbrauci cīnīties uz Lielbritānijas stiprākās līgas (EIHL) klubu Hull Stingrays. kādi bija pirmie iespaidi britu hokejā? vai viss Lielbritānijā bija tā, kā biji paredzējis? kas bija savādāk?

Mārtiņš Raitums: Pirmie iespaidi visnotaļ pozitīvi. Pirmkārt, jau tāpēc, ka pēc traumas izdevās atrast klubu ārpus Latvijas, lai turpinātu savu hokeja karjeru. Lielbritānijā bija labāk nekā es biju pirms tam iztēlojies; jau ar debiju ļoti labi iejutos komandā, izdevās atrast kopīgu valodu gan ar treneri, gan ar kluba vadību. Sadzīves ziņā – Lielbritānijā pret hokejistu un viņa ģimeni attiecas ļoti labi – mūs tur ļoti labi sagaidīja, kā arī nodrošināja labus dzīves apstākļus.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu Hull Stingrays sastāvā? kāpēc nepaliki ilgāk britu hokejā?

Ar savu sniegumu Hull Stingrays sastāvā esmu apmierināts; vienmēr jau var vēlēties labāk, bet tā kā smagi strādāju un izgāju uz katru spēli ar 100% atdevi, tad kopumā ar visu esmu apmierināts.

Anglijā es nepaliku tāpēc, ka Pasaules čempionāta laikā izvirzīju sev augstākus mērķus, gribēju spēlēt augstākā līmenī, jo jutu, ka es to varu.

jautājums: kāds, Tavuprāt, ir EIHL līmenis, salīdzinājumā ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Ir grūti salīdzināt, vai augstāks hokeja līmenis ir  Baltkrievijas ekstralīgā vai EIHL. Jo Anglijā spēlē Ziemeļamerikas hokeju, kur ir ķoti daudz metienu pa vārtiem, savukārt Baltkrievijā ir vairāk Krievu hokeja skola. Noteikti es izvēlētos labāk spēlēt Anglijā, jo man ļoti iepatikās Ziemeļamerikas hokeja stils un  atmosfēra, kas valda ap hokeju.

jautājums: ko Tu ieteiktu Latvijas hokejistiem, kas plāno leģionāra gaitas Lielbritānijā? ar ko tur jārēķinās īpaši, ir kādi “zemūdens akmeņi”?

Laikam, kā jau visās līgās un klubos – varu tikai ieteikt kārtīgi trenēties un spēlēt labi, tad arī treneris un kluba vadība būs apmierināti, tad viss pārējais tiks nodrošināts.

jautājums: Beibaris vienība no Kazahstānas 2010. gada vasarā Latvijā aizvadīja treniņnometni, kurā aicināja arī virkni Latvijas hokejistu, ieskaitot Tevi. kā nonāci Beibaris redzeslokā? vai nebija grūti pieņemt lēmumu doties uz Kazahstānu, kas tomēr ir tālāk nekā Eiropa un ir mazāk pazīstama?

Beibaris redzeslokā nonācu nejaušības dēļ, jo gatavojos doties uz cita kluba treniņnometni. Bet dažādu iemeslu dēļ uz šo klubu neaizbraucu; tieši šajā laikā arī uzzināju, ka Beibaris treniņnometne notiek Latvijā, un tādēļ arī nolēmu doties uz Beibaris treniņnometni, kas notika tepat Kandavā.

Lēmumu nebija grūti pieņemt, jo agrāk jau biju spēlējis pret Kazahstānas līgas klubiem un zināju, ka tur līmenis ir diezgan labs.

jautājums: Beibaris sastāvā sezonas pirmajā pusē bija vairāk Latvijas hokejistu nekā tagad. daži puiši Atirau vienību ir pametuši. kas Kazahstānā ir tas grūtākais leģionāriem no Latvijas? sadzīve, spēles stils, kluba vadības prasības?

Leģionāriem, kas dodas uz Beibaris komandu bez sievām vai draudzenēm, ir diezgan grūti sadzīves apstākļi, jo viņiem ir jādzīvo bāzē, kas ir diezgan sliktā stāvoklī, pretēji pārējiem, kas dzīvo ar savām ģimenēm dzīvokļos. Arī ar komandas treneri ir jāmāk saprasties, kas nav viegli, jo viņš ir ļoti prasīgs, pie mazākās kļūdas spēlētāju var nolamāt, izmantojot visu savu “skaisto” leksiku. Jārēķinās, ka brīvā laika praktiski nav, jo treniņi ir divreiz dienā, pārbaucieni – tā kā Kazahstāna ir ļoti liela – arī ir ļoti gari.

jautājums: tagad Beibaris sastāvā esat fiksēti 3 Latvijas hokejisti – Tu, Andrejs Smirnovs un Sergejs Tjoluškins. vai laukumā un ārpus laukuma saprotaties vislabāk, turieties kopā?

No sākuma, kad komandā arī bija Kaspars Astašenko un Ričards Birziņš, tad arī visi latvieši turējāmies kopā; tagad nekas nav mainījies. Atirau pilsētas basketbola komandā spēlē viens latvietis – Edgars Čunda, arī viņš ar mums turas kopā.

jautājums: kāds ir Kazahstānas stiprākās līgas līmenis, salīdzinot, piemēram, ar to pašu Baltkrievijas ekstralīgu, Latvijas Virslīgu vai britu EIHL?

Uzskatu, ka mūsu komanda, kas ir pašreiz otrajā vietā, noteikti vinnētu Latvijas čempionātu, [bet] Anglijā un Baltkrievijā būtu viena no vadošajām komandām.

jautājums: kāda ir hokeja popularitāte un spēļu apmeklētība Kazahstānā? vai Lielbritānijā bija līdzīgi?

Hokeja popularitāte Kazahstānā, tāpat kā Anglijā, katrā pilsētā atšķiras. Bet kopumā Lielbritanijā hokejs ir apmeklētāks.

jautājums: esi bijis fiksēts Latvijas izlases sastāvā divos U-18, vienā U-20 un četros pieaugušo pasaules čempionātos. kādas saskati savas izredzes tikt izlases sastāvā arī šosezon?

Nesen runāju ar [izlases ģenerālmenedžeri] Māri Baldonieku, viņš man teica, lai gatavojos uz Pasaules čempionātu, jo viņi mani grib redzēt izlases sastāvā pavasarī. Tāpēc es būšu arī gatavs uz pirmajām pārbaudes spēlēm, kas notiks aprīlī.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz hokeja karjeru nākamajās sezonās? vai plāno “piezemēties” Kazahstānā uz ilgāku laiku vai ir doma mainīt mītneszemi? ja jā, kurā virzienā?

Vēl neko neesmu konkrēti izlēmis, jo pašreiz koncentrējos šai sezonai; pēc sezonas arī domāšu tālāk. Protams, savi plāni man ir, bet laiks rādīs!

lai veicas!

[pirmais Mārtiņa Raituma foto fiksēts iesildīsanās laikā pirms Latvijas izlases pārbaudes spēles pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; šajā spēlē Raitums kā otrais vārtsargs bez spēles laika. foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. otrs foto no hcbeibarys.kz.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Krišs Grundmanis

Posted by petrovich27 uz 2011/02/03

Kriss_Grundmanis_LAT_U-20_vs_KAZ_U-20_2009-01-04_iihf_comKriša Grundmaņa hokeja biogrāfijā, neskatoties uz salīdzinoši jaunajiem gadiem (dz. 1989.) ir daudz ierakstu un plašs “darba lauks” Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Kanādas, ASV un tagad arī Lielbritānijas līgās. aizsarga Kriša Grundmaņa kontā ir viens no plašākajiem “U” pasaules čempionātu “apmeklējumiem” – viņš Latvijas krāsas ir pārstāvējis četros U-20 pasaules čempionātos un trijos U-18 pasaules čempionātos.

“Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!” teic Krišs Grundmanis, kurš  pēc diezgan traumatiskām sezonām ar pilnu krūti ir atpakaļ spēlē un 2010./2011. g. sezonu aizvada Lielbritānijā. pašreiz Sheffield Steeldogs vienībā EPIHL līgā. par britu hokeju Krišs Grundmanis: “Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.”

Krišs Grundmanis savās atbildēs stāsta par savām gaitām Krievijas hokeja klubos un Krievijas pavalstniecības nepieņemšanu, par spēlēšanu dažādās Ziemeļamerikas līgās un to līmeni, par Baltkrievijas ekstralīgu, par hokeju Lielbritānijā un britu līgu līmeni.

izziņai: Krišs Grundmanis

  • dzimis 1989. gada 13. februārī
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 195 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Sheffield Steeldogs sastāvā EPIHL (English Premier Ice Hockey League; Lielbritānijas 2.-ā stiprākajā) līgā un Hull Stingrays EIHL (Elite Ice Hockey League; Lielbritānijas stiprākajā) līgā
  • iepriekšējās sezonas: Dinamo JuniorsHS Rīga/Prizma-Hanza; Rīga 2000; Dayton Bombers (ECHL; ASV); Youngstown Steelhounds (CHL; ASV); Green Bay Gamblers (USHL; ASV); Toronto St. Michael’s Majors (OHL; Kanāda); CSKA-2 (Maskava; Krievijas 1. līga); Dinamo Rīga 88
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2006., 2009. gados PČ elitē un 2007., 2008. gados – 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē un 2005., 2006. gados – 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (Dinamo Rīga 88)
  • CHL drafts: 2006. gads; kopējais Nr. 30.; Toronto St. Michael’s Majors (OHL)

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: kaut arī ne tuvu neesi hokeja veterāns, taču esi uzspējis uzspēlēt Krievijā, Kanādā, ASV, tagad – Lielbritānijā. kā nokļuvi savā pirmajā ārzemju komandā? kāpēc izvēlējies jau 15 gadu vecumā doties prom uz Krieviju?

Krišs Grundmanis: Spēlējot vēl Latvijā, jauniešu līgā, mans tā brīža treneris sapazīstināja mani ar aģentu, kura darbības lauks bija tieši Krievija. Tā nu 2004./2005. gada sezonas sākumā devos uz pārbaudēm Krievijā. Sākumā braucu uz Maskavas Dinamo jauniešu komandu, un pēc pāris dienu treniņiem man tika piedāvāts palikt komandā, bet ar nosacījumu. ja ņemu dubultpilsonību. Protams, par Krievijas pilsonību pat nedomāju. Aģents tad piedāvāja braukt uz CSKA jauniešu komandu, un jau nākamajā dienā biju tur. Izgāju 2 nedēļu treniņnometni ar CSKA jauniešu komandu, pēc nometnes man tika piedāvāts trenēties ar CSKA-2, kurā tobrīd trenējās Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda. Īsi pirms došanās mājās, lai atjaunotu vīzu, komandas vadība piedāvāja līgumu, kuram piekritu.

jautājums: kas ir tas ieguvums un pieredze, ko vari izcelt, pēc 2004./2005. g. sezonas Krievijas 1. līgā Maskavas CSKA-2 ierindā?

Ieguvu ļoti daudz, sanāca uzspēlēt pirmoreiz pret pieaugušajiem un Krievijas labākajiem junioriem. Jāatzīmē, ka tas bija gads, kad NHL bija pārtraukums [lokauts] un daudzi spēlētāji pārcēlās uz Krieviju, un tas nozīmēja, ka daudziem spēlētājiem neatradās vieta pirmajā komanda, bet par cik viņiem bija spēkā līgums, tad nācās spēlēt CSKA-2. Tādējādi kā ieguvums jāatzīmē, ka sanāca uzspēlēt kopā ar vairākiem šī brīža KHL spēlētajiem. Protams, arī pieredzei nāca par labu pāris treniņi pie pirmās komandas, vēl jo vairāk, ka treneris ir tāds speciālists kā Vjačeslavs Bikovs.

jautājums: kāpēc nepaliki ilgāk Krievijā, bet pārcēlies uz Rīga 2000 komandu, kas cīnījās Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos?

Ņemot vērā pat to, ka komandas treneri man piedāvāja komandā atgriezties, CSKA-2 nepaliku, jo klubam nomainījās vadība un jaunā vadība atteicās nodrošināt iebraucējiem internātu un ēdināšanu; vienīgais leģionārs, kas spēlēja CSKA-2, bija Artūrs Kulda, bet Artūram nācās pašam īrēt dzīvokli Maskavā. Manai ģimenei tādu finansiālo iespēju nebija, tādēļ zināju, ka CSKA nepalikšu. Tuvojoties sezonai, man tika piedāvāts braukt uz treniņnometni Slovākijā ar Rīga 2000 komandu, kuru tobrīd vadīja Juliuss Šuplers. Dienu pēc atgriešanās no nometnes saņēmu piedāvājumu no Kriļja Sovetov otrās komandas. Tajā pašā dienā bija jātiekas ar Rīga 2000 komandas tā brīža īpašnieku Viesturu Koziola kungu. Rīga 2000 man izteica piedāvājumu, no kura man nācās atteikties. Zināju, ka spēlēt tikšu vairāk Krievijā un nauda man nebija svarīgākais. Tā nu devos uz Kriļja Sovetov-2, pievienojos viņiem 2 dienas pirms treniņnometnes beigām, nedēļu iejutos komandā, un tad jau bija jānospēlē pirmssezonas pārbaudes turnīrs. Pēc turnīra Kriļja Sovetov vadība piedāvāja man parakstīt 4 gadu līgumu, bet mans aģents par mani vēlējās vairāk naudas un tikai 2 gadu līgumu. Tā nu darījums neizdevās, un biju spiests braukt mājās un iet pie Šuplera kunga atvainoties, un lūgt, lai dod man otru iespēju atgriezties komandā. Ar tādu pavērsienu arī mani un aģenta ceļi šķīrās.

jautājums: kāds bija Krievijas 1. līgas (3.-ās stiprākās) līmenis, salīdzinot ar Latvijas čempionātu un Baltkrievijas ekstralīgu?

Domāju, ka savā ziņā var vilkt paralēles ar MHL, jo tās ir tās pašas otrās komandas, bet tajā paša laikā jāatceras, ka katrā fārmklubā bija arī pa maiņai ar [Krievijas] Superlīgas pieredzi un arī bija komandas, kurās spēlēja tikai pieaugušie. Tā kā domāju, ka līmenis bija soli augstāks par MHL.

jautājums: kā bija spēlēt Rīga 2000 ierindā pieaugušo čempionātos 16 gadu vecumā?

Godīgi sakot, pat īsti neatceros, man tas spēles laiks bija dikti ierobežots un lielas nozīmes spēlētājs arī komandā nebiju. “Atsitu numuru”; jā – jauns, jā – perspektīvs, bet, vai ieguvu daudz kā spēlētājs, nezinu. Tomēr man liekas, ka man labāk būtu bijis spēlēt Krievijā un tiešām spēlēt, nevis 4 minūtes spēles laika un būt jaunam un perspektīvam. Bet savādāk Rīga 2000 viss bija kārtībā, laba komanda ar daudz labiem spēlētājiem.

jautājums: 2006. gadā Tevi un Kasparu Daugaviņu CHL (Canadian Hockey League) draftā “norezervēja” OHL klubs Toronto St. Michael’s Majors, kurā arī aizvadīji 2006./2007. g. sezonu. kā vērtē šo sezonu savā karjerā? vai pēc “pieaugušo sezonas” nebija kļuvis vieglāk spēlēt “junioros”?

Vieglāk? Ha-ha, nu nezinu gan, kā jau teicu, 4. maiņā spēlējot, pieaugušo hokeju īsti tā arī izbaudīt nesanāk, ja izej laukumā labi, ja pāris reizes pa periodu. Bet runājot par gadu OHL, vienmēr esmu bijis paškritisks un uzskatu, ka manas labākās sezonas vēl ir priekšā!!! Pieredzes ziņā noteikti viena no vērtīgākajām sezonām manā mūžā. Noteikti kļūda bija nepalikt vismaz vēl vienu sezonu.

jautājums: 2007./2008. gada sezona Tev sanāca raibāka – uzspēlēji ASV spēcīgākās junioru līgas USHL vienībā Green Bay Gamblers, kā arī pieaugušo komandās CHL (Central Hockey League) un ECHL (East Coast Hockey League). kāpēc devies prom no Kanādas “junoriem”?

Sanāca tā, ka pa cik netiku izvēlēts NHL draftā, mans jaunais aģents man ieteica mēģināt tikt ECHL līgā un tikt draftētam no turienes, kaut gan reāli varēju palikt arī OHL. Bet, protams, paklausīju aģentu un devos uz treniņnometni ECHL [komandā] Johnstown Chiefs. Komanda skaitījās zem uzreiz divām AHL komandām – Lake Erie Monsters un Providence Bruins; izturējis pēdējās atskaitīšanas pirms sezonas, jau gatavojos pirmajai spēlei kad saņēmu, ka man jāatnāk uz halli. Kur man tika paziņots, ka Providence Bruins sūta lejā vēl vienu aizsargu un ka man jādodas prom. Bet labi, ka komandas treneris pats man sameklēja iespēju, kur spēlēt tālāk; tā nokļuvu Green Bay Gamblers (USHL). Nospēlēju tur 2 mēnešus un braucu palīgā [Latvijas] U-20 izlasei pasaules čempionātā Rīgā. Treneris teica, ka nav pretenziju, ka braucu. Bet pēc ierašanās Rīgā man treneris Maticins teica, ka [Latvijas Hokeja] federācija esot saņēmusi vēstuli, ka uz čempionātu nebūšu. Izrādījās, ka [Green Bay Gamblers ] trenerim pretenziju nebija, bet kluba vadībai gan. Tad nu, kad atgriezos ASV, 3 spēles neģērbos pat uz spēlēm. Mazliet nopsihoju, prasīju, lai mani aizmaina citur. Un tikmēr man aģents bija atradis variantu CHL, nospēlēju 3 spēles tur un bija piedāvājums no Dayton Bombers; protams, nedomājot atgriezos ECHL, aizvadīju diezgan veiksmīgas spēles tur, bet diemžēl pirms izslēgšanas spēlēm salauzu pirkstu.

jautājums: kā vērtē CHL (Central Hockey League) un ECHL līgu līmeni, salīdzinot ar citām līgām pirms un pēc tam? ar ko tās atšķirās no Baltkrievijas vai Lielbritānijas hokeja?

Par CHL man ir grūti spriest, biju tur tikai 3 spēles un visas bija pret to pašu komandu. ECHL ir diezgan augsts līmenis, daudz jauno hokejistu, visi sitās par to, lai tiktu solīti tuvāk AHL, NHL. Baltkrievijas čempionāts ir loti labs čempionāts, bet nav tik ātrs un agresīvs kā hokejs, kas tiek spēlēts otrpus okeānam. Anglijas līga ir ļoti interesanta līga, hokejs ir Ziemeļamerikas, katrā komandā ir spēlētāji ar NHL pieredzēm, daudzi, kas spēlējuši AHL un ECHL, viss turās uz kanādiešiem. Katrā komandā ir 12 leģionāri. Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.

jautājums: kāpēc nepaliki Ziemeļamerikā, vecums Tev taču vēl atļautu kādu laiku vēl spēlēt ASV vai Kanādas junioru līgās?

Neatgriezos [Ziemeļamerikā] traumu dēļ, bija doma atgriezties junioros un arī aģents solīja visu nokārtot, bet pirms 2008./2009. g. sezonas bija piedāvājums no ECHL līgas, kuram piekritu. Parakstīju līgumu un aktīvi gatavojos doties pāri okeānam, bet nedēļu pirms izlidošanas vienā no treniņiem salauzu plaukstas locītavu. Nācās aizmirst par lidošanu uz ASV un 9 nedēļas dziedēt traumu. Atgriezos hokejā tik neilgi pirms pasaules junioru čempionāta.

jautājums: pēc Ziemeļamerikas nonāci Latvijas hokeja “ārēs”. sākumā Rīga 2000, Prizmā, bet pēc tam Dinamo Juniors sastāvā. kā vērtē savu atgriešanos Latvijā? kā bija pēc Ziemeļamerikas sezonām pieņemt Baltkrievijas un Latvijas līgu laukumos notiekošo? kas bija mainījies Tavā hokeja uztverē?

Atgriezties Latvijā nācās piespiedu kārtā, tieši pieminētās traumas dēļ. Bet esmu pateicīgs, ka bija tāda iespēja. Atgriezties bija ļoti grūti, bija smagi atsākt spēlēšanu, jo biju izlaidis vairāk kā pussezonu. Sākumā nospēlēju 2 spēles Prizmas sastāvā, jo U-20 izlases vadība gribēja pārliecināties, ka būšu gatavs [U-20 pasaules] čempionātam. Pirmās oficiālās sezonas spēles aizvadīju tieši Otavā. Pēc atgriešanās mājās pievienojos Rīga 2000. Hokejs Baltkrievijā ir laba līmeņa, bet, salīdzinot ar Ziemeļameriku, tam ir lēnāks temps un tajā netiek piekopts tik daudz spēka hokejs. Hokeja uztverē īpaši nekas mainījies nebija. Vairāk gan bija grūtības salikt visu pa plauktiņiem, jo nebiju spēlējis ilgāku laiku.

jautājums: 2008./2009. gada sezonā Rīga 2000 ierindā Tev fiksētas 16 spēles sezonas otrajā pusē. kur spēlēji, ko darīji sezonas pirmajā pusē?

Visu pirmo sezonas pusi biju spiests staigāt ar ģipsi un dziedēt traumu. Slidot centos pēc iespējas vairāk, bet tomēr tas nav tas pats, kas slidot ikdienā ar komandu. Godīgi sakot, labi ka izdevās nospēlēt 16 [spēles], jo mocījos ar ļoti lielām sāpēm. Kā izrādījās sezonas beigās, tad biju lauzis locītavu vēlreiz, un vasarā nācās veikt operāciju.

jautājums: arī 2009./2010. g. sezona Latvijā/Baltkrievijā Tev reģistrēta nepilnīgi – 10 spēles Dinamo “junioros” decembrī un janvārī. kāda bija Tava pārējā sezona pirms un pēc?

Sezonas sākumā biju aizbraucis uz ASV, mazliet sanāca patrenēties tur, bet divus mēnešus sanāca nodzīvoties pie mana aģenta Ņujorkā un pie Artūra Irbes Vašingtonā. Aģents teica, lai trenējos un gatavojos uz vietas un komanda man tiks atrasta; bija vairāki varianti, bet visas sarunas apstājās pēc tā, ka komandas uzzināja, ka man nav gatavas darba vīzas. Komandas nebija ieinteresētas ņemt spēlētāju un tad vēl mēnesi kārtot atļaujas, lai varu spēlēt. Tad nu arī mans pacietības mērs bija pilns un atgriezos mājās, un pievienojos Dinamo Junioram, bet īsti neizdevās, kā cerēju. Aizvadījis pirmās 4 spēles, mačā pret Junost, izpildot spēka paņēmienu, traumēju plecu un biju spiests izlaist 7 nedēļas. Pēc atgriešanās treneru uzticību neizjutu, tad jau, domājot par nākamo gadu, sezonas beigās izlēmu braukt trenēties uz Zviedriju.

jautājums: šosezon esi nokļuvis vienā no pēdējā laika “jaunatradumiem” Latvijas hokejistu vidū – Lielbritānijā, kur divās stiprākajās līgās (EIHL un EPIHL) vien fiksēti 8 Latvijas hokejisti. kā nonāci līdz spēlēšanai šajā valstī? kāpēc tieši Lielbritānija?

Divās sezonās, ko aizvadīju Latvijā, aizvadīju tikai 26 spēles un pat tās nesanāca aizvadīt pēc kārtas, bija daudz traumu. Ir daudz kas jāatgūst. Atgūt var tikai tikai daudz spēlējot. Zināju, ka Lielbritānijā līmenis nav tik zems, kā daudzi domā, gluži pretēji. Tādēļ, kad parādījās variants, uzreiz piekritu. Domāju, ka esmu uz pareizā ceļa, spēlēt tieku daudz, trenējos daudz un atgūstu pārliecību. Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!

jautājums: šo sezonu iesāki Hull Stingrays vienībā britu stiprākajā līgā EIHL, bet sezonas gaitā pārcēlies uz Sheffield Steeldogs otrajā stiprākajā – EPIHL. kāpēc notika kluba maiņa?

Hull-ā tiku parakstīts kā aizsargs, no kura tika gaidīts rezultatīvs sniegums. Spēlēt tiku daudz un rādiju diezgan pieklājīgu sniegumu. Momenti bija, bet ar vārtu gūšanu negāja. Vēlāk radās situācija, ka trenera viens no draugiem meklēja, kur spēlēt, un bija no kāda jātiek vaļā. Tad nu kārts krita uz mani. Protams, tur tam visam bija arī savas aizkulises, kuras labāk neizpaust. Pirmajā brīdī, protams, biju sarūgtināts, bet uzreiz bija vairāki piedāvājumi. Negribēju ilgi domāt un zaudēt spēļu skaitu, un Steeldogs piedāvājums bija pieņemams, tādēļ pārcēlies uz šejieni. Šobrīd savu izvēli nenožēloju, spēlēju ļoti lielas minūtes un iegūstu pārliecību. Trenējos pat 2 reizes dienā gan pie savas komandas, gan pie Ervīna Muštukova pārstēvētās Steelers vienības.

[piebilde: Sheffield Steelers = EIHL komanda.]

jautājums: vai ir būstiska līmeņa atšķirība starp EIHL un EPIHL? kā Tu vērtē abu šo līgu līmeni, salīdzinot, piemēram, ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Elite [EIHL] ir augstāks līmenis par Baltkrievijas čempionātu, daudzi man var nepiekrist, bet tas ir mans personīgais viedoklis. EPIHL, cik stāsta, ar katru gadu paliek labāka un labāka, līmenis ir pieklājīgs. Latvijas čempionātu neesmu redzējis un arī nevēlos spriest par to, ko neesmu redzējis, bet EPIHL līmenis šobrīd nav tālu no Baltkrievijas, pat tuvu tam, bet tomēr vēl soli atpaliek.

jautājums: Sheffield Steeldogs ierindā ir Latvijas hokejistu “partija”. kopā ar Tevi kluba sastāvā fiksēti vēl 3 Latvijas hokejisti Edgars Bebris (1991.), Jānis Ozoliņš (1989.), Kristaps Pete (1985.). vai Jūs hokeja laukumā saprotaties labāk nekā ar britiem? arī ārpus “darba” turieties vairāk kopā?

Jā, dzīvoju kopā ar Jāni un Edgaru. Turamies kopā un arī laukumā saprotamies tīri labi, bet vispār arī briti labi saprot hokeju un problēmas ar savstarpējo sapratni nav. Kristaps gan mūsu komandu šobrīd ir pametis, un īsti nezinu par viņa karjeras turpmākajām gaitām.

jautājums: Latvijas Hokeja federācijas web lapā esi minēts starp Latvijas hokejistiem, “kuri pārgājuši citu valstu jurisdikcijā ar nelimitētajām pārejas kartēm”. ko tas nozīmē Tev kā hokejistam un Tavai karjerai? ko tas maina?

Godīgi sakot, pat nezinu, ko tas īsti nozīmē. Drošvien jau to, ka mana pārejas karte ir Anglijas federācijā, un par pāreju naudu nopelnīs viņi nevis LHF. Mēs visi Hull-ā tādu parakstījām, un īpaši neiedziļinājos tādā jautājumā. Būšu vajadzīgs citur, gan jau par mani samaksās. Personīgi vairāk koncentrējos uz to, lai būtu labāks hokejists, nevis kuras federācijas sarakstos figurēju.

jautājums: līdz šim Lielbritānija nav ierindojusies starp hokeja lielvalstīm, vien izņēmums – panākumi tālajā  1936. gadā. kā pats vērtē Lielbritānijas hokeja saimniecību? kādas ir tās stiprās puses, trūkumi? kāda ir spēļu apmeklētība?

Šeit daudz kas ir ieviests no Ziemeļamerikas, uz hokeju cilvēki nāk, halles ir pietiekami un hokejs attīstās. Ne velti te ir 2 pieklājīgas līgas un cilvēki uz spēlēm nāk. Acīmredzot, kaut kas te notiek pareizā virzienā. Runājot par Anglijas izlasi, pat nezinu, spēlētāju te labu netrūkst, laikam jau ir taisnība ka A grupā tikt ir grūtāk, kā tajā noturēties. Atliek tik novēlēt viņiem veiksmi un kādu dienu iziet uz augšu “pie lielajiem zēniem”. Ha-ha.

jautājums: Tavā biogrāfijā minēts kupls pasaules čempionātu skaits Latvijas “U” izlašu formā – trīs U-18 čempionāti, četri U-20 pasaules čempionāti. esi palīdzējis abām “U” izlasēm izsisties no 1. divīzijas uz eliti. vai neesi domājis par iespējām uzspēlēt Latvijas “lielajā” izlasē? Tavuprāt, cik tālu esi no Latvijas izlases?

Jā, visas “U” izlases atceros ar pozitīvākajām atmiņām. Tas bija laiks, kad cīnījāmies plecu pie pleca, par valsts godu un savu karogu. Man bija tas gods spēlēt ar lieliskiem spēlētājiem un pret pat pasaules labākajiem junioriem. Vienmēr atcerēšos to laika ar smaidu. Par lielo izlasi runājot, protams, ka vēlēšanās ir liela uzvilkt Latvijas izlases kreklu kādā no pasaules čempionātiem vai Olimpiskajās spēlēs, bet šobrīd ir vēl daudz, ko pierādīt, un tik tagad sāku sajust to spēli, kuru varu rādīt. Šogad no izlases esmu tālu; domāju, ka vieglāk ir atrast tuksnesī bezmaksas alu. Ha-ha. Bet nākamgad vai kaut kad tuvākajā nākotnē, domāju, ka, ja veselība ļaus, tad būšu gatavs sevi pieteikt kā spēcīga kandidatūra, bet tādēļ ikdienā jāstrādā un jāturpina progresēt.

jautājums: kādi ir Tavi plāni par hokejista gaitām tuvākajos gados? esi iecerējis turpināt Lielbritānijas līgās vai arī pamainīt savu “darbavietu” uz citu valsti Rietum- vai Austrumeiropā?

Protams, meklēšu labākus variantus, vissvarīgākais man ir – būt vietā, kur var attīstīties. Noteikti cerēšu uz kādu labu piedāvājumu; ja tas būs tepat Lielbritānijā, tad labi, ja citur, tad arī labi. Lielbritānijā vairāk par 2 sezonām gan negribētos spēlēt. Tomēr jāmērķē ir augstāk.

lai veicas!

[pirmie divi attēli fiksēti U-20 pasaules čempionātā, kurš norisinājās 2008. g. decembrī – 2009. g. janvārī; foto avots: iihf.com. trešā foto avots: hullstingrays.com.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »