Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Cerības, kas motivē vai demotivē

Sācies KHL sezonas svarīgākais cīņu posms – Gagarina kausa izcīņa, kuras ēnā rosās otrā plāna notikumi – „otrais” play off – Cerības kausa izcīņa. Pagaidām tikai ar kvalifikācijas spēlēm. Interesanti, ka šajās spēlēs pamanāmāki ir Dinamo otrā plāna spēlētāji, kas pozitīvi. „Citā pusē” – KHL „īstajā” play off – ar snaipera iemaņām atzīmējas Ak Bars uzbrucējs Lauris Dārziņš. 18. – 24. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Oskars Cibuļskis

Nadeždas jeb Cerības kauss nav Gagarina kauss, un Cerības kausa kvalifikācija nav „īstais” play off. Tomēr rezultativitātes punktus neviens nedāvina arī „neīstajās” izslēgšanas spēlēs ar savādajiem izspēles nosacījumiem. Motivācija ir tāda specifiska lieta, tādēļ nav pārsteigums, ka otrā plāna izslēgšanas spēlēs ar lielāku atdevi, motivāciju un arī rezultātu izceļas tieši līdz šim otrā plāna lomās ierasti spēlētāji. Rīgas Dinamo ierindā Cerības kausa kvalifikācijas divās spēlēs rezultatīvākie latvju hokejisti bija „tie citi” – Cibuļskis, Džeriņš, Pavlovs, Bukarts…

Oskars Cibuļskis kvalifikācijas 2 spēlēs bija viens no diviem rezultatīvākajiem spēlētājiem Rīgas Dinamo ierindā. Kā Cibuļskim, tā uzbrucējam Andrim Džeriņam pa 3 punktiem vienādā proporcijā (1+2), kā arī identisks – neitrāls – lietderības koeficients. Tā kā Oskars Cibuļskis ir aizsargs, tad viņa rezultativitātes punkti Topa ietvaros augstākā cenā par uzbrucēja iespēto.

2. Andris Džeriņš

Džeriņa trio Dinamo sezonas „gulbja dziesmu” aizvadītajā nedēļā izspēlēja izteiksmīgāk nekā liela daļa komandas arsenālā esošo solistu. Vīriem kaut ko vajag, kas priecē. Attiecīgi „vecais” uzbrukuma trijnieks ‘Bukarts – Džeriņš – Meija’ izskatījās saspēlētāks un motivētāks par dažbrīd rezultatīvākām saiknēm Dinamo ierindā. Tiesa, šādu rezultatīvo modeļu Rīgas komandā nav atlicis daudz. Un Džeriņa trijniekam ir pienācis pēdējais laiks uzrādīt savas spējas. Jo apzīmējums „jaunie – perspektīvie” jau sen ir izkusis. Vīriem jau ir itin pieklājīga KHL spēļu pieredze. Andrim Džeriņam kvalifikācijas 2 spēlēs 3 punkti (1+2) un neitrāla lietderība. Netālu arī viņa maiņas partneris Roberts Bukarts, kuram 2 spēlēs 2 punkti (1+1) un pozitīva lietderība (+1).

3. Vadims Miščuks

Savu pirmo play off MHL B grupā uzsākusi Liepājas Metalurgs jaunatnes komanda. Liepājnieki MHL B grupas izslēgšanas spēlēm kvalificējās kā Ziemeļrietumu divīzijas stiprākā un visas MHL B grupas otrā komanda. Liepājas Metalurgs jaunatne pēc 2 spēlēm ir vadībā sērijā ar 2-0 pret Omskas Avangard sistēmā ietilpstošo Omskas Jastrebi komandu. Jāpiebilst, ka Jastrebi komanda ir Avangard saimniecības trešā komanda; līdzīgi kā Juniors vienība Dinamo saimniecībā. Jastrebi vienībā kodolu veido 1993. – 1996. gadā dzimušie hokejisti, kas gan nemazina Liepājas komandas un tās dalībnieku nopelnus. Abās pirmajās play off spēlēs liepājnieku vārtus sargāja Vadims Miščuks (dz. 1993.), kuram izdevās arī viena „sausa” spēle. Kopā 2 spēļu summā Miščukam 97,6% atvairītu metienu un „caurlaidības koeficients” (GAA) 0.50. Diezgan pieklājīgi arī MHL B grupas izslēgšanas spēļu līmenim.

4. Frenks Razgals

Aizvadītajā nedēļā Eiropas jaunatnes olimpiskajā ziemas festivālā Latvijas krāsas pārstāvēja U-17 valstsvienība – pamatā ar 1996. gadā dzimušajiem hokejistiem un dažiem 1997.-ajiem. Latvijas U-17 izlases ierindā turnīra 3 spēlēs rezultatīvākais bija uzbrucējs Frenks Razgals (dz. 1996.), kurš iekrāja 5 punktus (3+2) un lietderības koeficientu +4. Viss šis komplekts F. Razgalam ienācās turnīra pēdējā spēlē – pret Rumānijas vienaudžiem. Turnīra gaitā pa 4 rezultativitātes punktiem izcīnīja vēl četri 1996. gadā dzimuši uzbrucēji – Kirils Galoha, Dāvis Zembergs, Rodrigo Ābols un Haralds Egle.

Netālu no Topa

KHL atšķirīga kalibra kausu izcīņā ar diviem vārtu guvumiem aizvadītajā nedēļā atzīmējušies uzbrucēji Lauris Dārziņš un Vitālijs Pavlovs. Dārziņam divi vārtu guvumi un pozitīvs lietderības koeficients (+1) Gagarina kausa izcīņas 2 spēļu summā Austrumu konferences līderu Ak Bars ierindā. Savukārt Pavlovam divi vārtu guvumi un vēl pozitīvāks lietderības koeficients (+2) Cerības kausa kvalifikācijas 2 spēļu summā Rietumu konferences vājākās komandas sastāvā. Neskatoties uz diametrāli pretēju atrašanos regulārās sezonas noslēgumā un izslēgšanas spēļu shēmās, Vitālija Pavlova vārtu guvumi nav stipri „negaršīgāki”, it īpaši, ja ņem vērā, ka tie ir viņa pirmie trāpījumi KHL oficiālajās spēlēs.

Čehijas ekstralīgā joprojām priecē uzbrucēja Kobas Jasa rezultativitāte; Rytíři Kladno komandas 3 spēlēs K. Jasam 2 punkti (1+1) un pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt Norvēģijas galvenajā līgā (Get Ligaen) ar 6 punktiem (2+4) un lietderības koeficientu +1 divās spēlēs Stjernen Hockey rindās atzīmējies uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis.

Aizvadītā nedēļa Kanādas junioru QMJHL līgā bija rezultatīva Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Ņikitam Jevpalovam (dz. 1994.), kuram 4 spēlēs Armada de Blainville-Boisbriand sastāvā sastrādāti 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients +3. MHL B grupas izslēgšanas spēles uzsākušas divas komandas no Latvijas – jau nosauktā Liepājas Metalurgs jaunatnes vienība un Juniors komanda. Abas komandas aizvadījušas pa divām spēlēm; rezultatīvākais Latvijas hokejists MHL B grupas play off-os bija uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.), kuram 2 spēļu summā 3 punkti (0+3) un pozitīvs lietderības koeficients (+1).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Foto: Rīgas Dinamo un Kazaņas Ak Bars šosezon diametrāli pretējās pozīcijās un atšķirīgās izslēgšanas spēlēs. Ar #44 nedēļas Topa 1. vietas ieņēmējs Oskars Cibuļskis. Foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Latvijas olimpiskā jaunatne

Latvijas U-17 hokeja izlase no Jaunatnes ziemas olimpiādes Rumānijā atbraukusi ar izcīnītu 5. vietu sešu izlašu konkurencē. Laikam jau – nav pārsteigums, jo sestā palika Rumānijas U-17 valstsvienība. Tomēr U-17 olimpiešos ieskatīties ir vērts, jo ļoti drīz no tiem ritēs iesaukums Latvijas U-18 izlasē, pāris gadu gaitā U-20 izlasē. Un necik tālu – arī nacionālajā valstsvienībā. („Ekskursiju vada” Latvijas U-17 izlases uzbrucējs Rodrigo Ābols.)

European Youth Olimpic Winter Festival (EYOWF)

Pirms divdesmit gadiem, 1993. gadā, ar pirmo Eiropas jaunatnes olimpisko ziemas festivālu Aostā (Itālijā) aizsākās EYOWF festivālu tradīcija. Kopš tā laika ik pēc 2 gadiem Eiropas jaunie sportisti tiekas kārtējā „ziemas olimpiādē”, lai sacenstos. Iepriekšējais festivāls 2011. gadā norisinājās Čehijā, šogad olimpisko ziemas festivālu pieņēma Brašovas pilsēta Rumānijā, bet 2015. gadā festivāla norise paredzēta Austrijā un Lihtenšteinā vienlaikus. Cita starpā, šī gada festivālā, kas norisinājās no 17. līdz 22. februārim, Latviju pārstāvēja U-17 vecuma hokeja izlase.

Olimpiskā ziemas festivāla programmā hokeja turnīrs paredzēts diezgan kompakts. Piedalās 6 izlases, katra aizvadot pa 3 spēlēm. Vispirms divas apakšgrupas spēles; apakšgrupā pa 3 izlasēm. Un pēc tam viena spēle par vietu, atbilstoši apakšgrupā ieņemtai vietai. Attiecīgi apakšgrupu 1. vietu ieņēmēji cīnās par zeltu, 2. vietu – par bronzu, 3. (pēdējo) vietu – par festivāla 5. vietu. Uzreiz jāpiebilst, ka, piemēram, Zviedrija uz turnīru nesūta savu U-17 izlasi, bet vieta tiek rezervēta turnīra rīkotājiem. Tā Eiropas U-17 „spicē” šosezon piedalījās Rumānijas U-17 izlase, kas vietu festivālā nenopelnīja par šīs valsts sportiskajiem sasniegumiem hokeja laukumos, bet par „skaistām acīm” – t.i., pietiekami darbietilpīgo festivāla rīkošanu. Latvijas U-17 izlasei A apakšgrupā nācās pacīnīties pret Krievijas un Šveices U-17 izlasēm. B grupā „palika” Čehijas, Rumānijas un Somijas jauniešu izlases.

Negatavi Šveicei, bet gatavi Krievijai?

Latvijas puišiem kā pirmā 19. februārī „pretī nāca” Šveices U-17 valstsvienība, ar kuru visos vecumos sanāk sīksta pacīkstēšanās, bet vairumā gadījumu kā uzvarētāji spēli pabeidz banku un pulksteņu ražotāju lielvalsts pārstāvji. U-17 vecums šosezon nebija izņēmums, un Latvijas U-17 valstsvienība gala beigās bija spiesta piekāpties ar 1:6. „Ļoti vāji nospēlējām pret Šveices valstsvienību. Manuprāt, izgājām uz spēli negatavi. Gaidījām, ka viņi būs vājāki, un jau ar pirmajām minūtēm Šveices izlase bija daudz ātrāka, un mēs netikām līdzi,” komentē Latvijas U-17 izlases uzbrucējs Rodrigo Ābols. Kas lika domāt, ka Šveices izlase vājāka nekā izrādījās? „Nemācēšu atbildēt. Varbūt runas ģērbtuvē, ka tur nav neviena laba spēlētāja, lai gan neviens tā īsti nebija redzējis Šveices izlasi. Izgājām nenoskaņojušies un redzējām, ka Šveices līmenis ir diezgan labs,” tā R. Ābols.

20. februārī Latvijas U-17 izlases pretinieki bija Krievijas vienaudži – vieni no galvenajiem pretendentiem uz olimpiskā ziemas festivāla zeltu hokejā. Šajā spēlē Latvijas jaunieši bijuši cienījami pretinieki, un spēles rezultāts bija „tikai” 2:3. Tik „šaurs” zaudējums zināmā mērā arī ir panākums, jo dažādos U vecumos jau ierasta ir lielāka rezultāta starpība… „Pret Krieviju cīnījāmies, taču ar to bija par maz,” tā Rodrigo Ābols. Kas pietrūka pret Krieviju? „Manuprāt, veiksmes un meistarības. Dažās vietās muļķīgas kļūdas, kas atveda vārtu zaudējumus.” Kurš no pretiniekiem bija grūtāks – Krievija vai Šveice? „Grūti spriest. Pirmajā spēlē bija fiziski grūtāk, jo Šveice spēlēja ātrāk nekā krievi. Manuprāt, grūtāk bija pret Šveici,” secina R. Ābols. Jāpiebilst, ka gala beigās Krievijas U-17 izlase izcīnīja festivāla sudrabu, piekāpjoties somiem, bet Šveices U-17 valstsvienība tika pie bronzas, 4. vietā atstājot čehus.

Par 5. vietu nācās pacīnīties A un B apakšgrupu pēdējās (3.) vietas ieņēmējiem – Latvijas un Rumānijas U-17 izlasēm. 21. februārī Latvijas jaunieši pabeidza turnīru „uz pozitīvas nots”, Rumānijas U-17 valstsvienību uzveicot ar divciparu skaitli 11:1. Rumāņi nav pasaules grandi, bet tik un tā – patīkami. Pret Rumānijas izlasi jau bez vienas slidas laukumā gājāt? „Tā gan es neteiktu. Gatavojāmies, domājām, ka viegli nebūs, jo čehi ar viņiem ilgi mocījās. Izgājām, spēlējām ātri un savu spēli; izdevās veiksmīgs spēles sākums, un beigās tikai atslābinājāmies,” skaidro R. Ābols.

Salīdzinājumam jāpiebilst, ka pirms 2 gadiem EYOWF 2011 turnīrā Latvijas U-17 izlase tāpat zaudēja Krievijas (2:7) un Šveices vienaudžiem (3:4), bet 5. vietu izcīnīja, uzvarot Slovākijas U-17 izlasi (4:3).

Individuālās „atzīmes”

Tāda viena vai divu izteiktu rezultativitātes līderu Latvijas U-17 izlases sastāvā Brašovas turnīrā nebija. Rezultativitātes Topa augšgala blīvumu apliecina fakts, ka pirmo vietu no piektās šķir tikai 1 punkts, bet vietu izkārtojumu starp tām nosaka vārtu guvumu un rezultatīvu piespēļu proporcija, kā arī lietderības koeficients. Bez punktiem olimpiskajā ziemas festivālā nepalika neviens no 11 uzbrucējiem; te gan visvairāk jāpateicas spēlei pret Rumānijas U-17 izlasi, kurai „sabira” 11 reizes. Tomēr kā rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-17 valstsvienībā 3 spēļu summā fiksēts uzbrucējs Frenks Razgals ar 5 punktiem (3+2). Labākais lietderības koeficients (+6) uzskaitīts uzbrucējam Rodrigo Ābolam. Lietderīgākie aizsargi izrādījušies Jānis Puriņš un Kristiāns Rubīns (abiem pa +4). Savukārt, no diviem vārtsargiem atzīmējams Matīss Edmunds Kivlenieks, kurš tikai nepilnas 23 minūtes spēlē pret rumāņiem „atdeva” uzspēlēt Tomam Nukam. Kivlenieka cipari – 90,9% atvairītu metienu un nenotverto trāpījumu koeficients (GAA) 3.06.

Latvijas U-17 izlases spēlētāju statistika EYOWF 2013 Rumānijā, 2013. g. februārī (visās 3 spēlēs; saskaņā ar lhf.lv un pointstreak.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM		punkti (+/-) vs SUI	punkti (+/-) vs RUS	punkti (+/-) vs ROM
	UZBRUCĒJI
1.	Frenks Razgals	1996.	3	3+2	+4	6:2	0		0+0 (-1)	0+0 (-1)	3+2 (+6)
2.	Kirils Galoha	1996.	3	2+2	+4	6:3	0		0+0 (-1)	0+0 (-1)	2+2 (+6)
3.	Dāvis Zembergs A	1996.	3	2+2	+2	4:2	2		0+0 (-1)	1+0 (+1)	1+2 (+2)
4.	Rodrigo Ābols A	1996.	3	1+3	+6	7:2	0		0+0 (+1)	0+0 (-1)	1+3 (+6)
5.	Haralds Egle C	1996.	3	1+3	+2	5:2	2		0+1 (±0)	0+1 (+1)	1+1 (+1)
6.	Gatis Sprukts	1996.	3	1+1	+2	3:2	0		0+0 (+1)	0+0 (-1)	1+1 (+2)
7.	Augusts Valdis Vasiļonoks	1996.	3	1+1	+1	2:1	0		0+0 (±0)	1+0 (±0)	0+1 (+1)
8.	Dans Beržanskis	1996.	3	1+0	+1	3:3	4		0+0 (-1)	0+0 (+1)	1+0 (+1)
9.	Mārtiņš Dzierkals	1997.	3	1+0	±0	2:1	6		0+0 (-1)	0+0 (+1)	1+0 (±0)
10.	Iļja Žučkovs	1996.	3	0+1	±0	2:1	4		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+1 (+1)
11.	Marks Lazarevs	1996.	3	0+1	±0	1:3	2		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+1 (+1)
	AIZSARGI
1.	Jānis Puriņš	1996.	3	0+1	+4	6:2	0		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+1 (+5)
2.	Kristiāns Rubīns	1997.	3	0+1	+4	5:3	4		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+1 (+5)
3.	Emīls Eduards Kājiņš	1996.	3	0+1	+3	5:2	4		0+0 (±0)	0+0 (+1)	0+1 (+2)
4.	Kirils Mitrofanovs	1996.	3	0+0	+1	4:2	6		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+0 (+2)
5.	Roberts Vīksna	1996.	3	0+0	+1	3:3	2		0+0 (-1)	0+0 (-1)	0+0 (+3)
6.	Vjačeslavs Minajevs	1996.	3	1+0	±0	3:2	8		1+0 (±0)	0+0 (±0)	0+0 (±0)
7.	Gvido Jansons	1997.	3	0+1	±0	2:2	2		0+0 (-1)	0+0 (±0)	0+1 (+1)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.		GAA (atv.) vs SUI	GAA (atv.) vs RUS	GAA (atv.) vs ROM
1.	Matīss Edmunds Kivlenieks	1996.	3	157:06	3.06	90.9%	80 no 88		5.00 (88.6%)	3.00 (92.1%)	0.00 (100%)
2.	Toms Nuka	1996.	1	22:54	2.62	87.5%	7 no 8		–	–	2.62 (87.5%)

*

P.S. Latvijas U-17 izlases galvenais treneris Guntis Bāliņš, treneris Ēriks Miļuns.

P.P.S. Pirms EYOWF turnīra Latvijas U-17 izlases kandidātu sarakstā 2013-02-12 bija nosaukti arī uzbrucēji Edgars Beizaks, Artūrs Bušs, Eduards Hugo Jansons, Roberts Locāns, Dāvis Pūliņš, Uvis Skrebeļs, Niks Sandis Voicesčuks, aizsargi Edgars Bušs, Kristaps Jākobsons, Krišjānis Reinfelds, Roberts Zemnieks, Maksims Žuļevs un vārtsargs Guntars Reiss.

Izziņām:

• EYOWF 2013 hokeja turnīra izspēles kārtība – eyowf2013.ro
• Latvijas U-17 izlases EYOWF turnīra spēļu protokoli – tiesraides.lv (pret Šveices U-17), pointstreak.com (pret Krievijas U-17; pret Rumānijas U-17)
• Turnīra statistika – r-hockey.ru
• Blogeris Lotārs Zariņš par Latvijas U-17 izlases gatavošanos EYOWF turnīram un izlases sastāva atlasi – lotars.wordpress.com vai “cietā kopija” (lotars_wordpress_lv_2013-02-13)
• Latvijas Hokeja federācija par Latvijas U-17 izlases gatavošanos EYOWF turnīram – lhf.lv (2013-02-12; 2013-02-15)
• Iepriekšējā, EYOWF 2011, hokeja turnīra rezultāti un spēlētāju statistika: tepat

[Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]