Latviešu aizsargs, audzis ārpus Latvijas. Reinis Skorovs

Latviešu “armijas” sastāvā Ziemeļamerikā aizvadītajā sezonā bija aizsargs Reinis Skorovs. Vēl nesen – uzbrucējs Okanagan hokeja akadēmijas sistēmas komandās Austrijā, bet aizvadītajā sezonā – ASV junioru līgu plašumos. Kā ir veidojušās 18 gadus vecā, vācu un austriešu hokejā skolotā Latvijas hokeja aizsarga gaitas?

Tuvplānā: REINIS SKOROVS

• Dzimis 1996. gada 20. martā
• Ampluā: aizsargs
• “Figūra”: 185 cm, 85 kg
• 2013./2014. g. sezonā Palm Beach Hawks un Washington Jr. Nationals ASV junioru hokeja līgās
• Iepriekšējās sezonas: Lower Austria Stars (arī – L.A. Stars) Austrijas U-17 un U-20 līgās; EHC München jauniešu komandas Vācijā

Jautājums: Kā esi nonācis līdz hokejam? Vai tā bija vienīgā versija, vai arī bija citi varianti (sporta veidi) un alternatīvas?

Reinis Skorovs: Mani jau kā mazu bērnu fascinēja ziemas sporta veidi; atceros kā 2002. gadā skatījos ziemas olimpiādi un jutu līdzi bobslejistiem. Tajā pašā gadā tētis aizveda mani arī uz pirmo hokeja spēli Rīgas Sporta pilī un es izlēmu, ka vēlos spēlēt hokeju. Ar draugiem biju, protams, arī uzspēlējis futbolu un basketbolu, bet tas man vienmēr likās garlaicīgi, trūka ātrums un spēka spēle. Atceros, ka pirmajā klasē skolā sporta skolotāja sūdzējās maniem vecākiem, ka es grūstos, spēlējot futbolu sporta nodarbībās. Kā tad lai bez spēka paņēmiena atņemt citam bumbu? Tā arī 8 gadu vecumā sāku spēlēt hokeju.

Ciktāl tā bija Tava, cik izšķiroši – vecāku izvēle?

Tā kā mani vecāki nebija nodarbojušies ar nevienu sporta veidu, nekad nebija manu vecāku izvēle. Tādēļ laikam arī sāku trenēties tikai 8 gadu vecumā, pats izlēmu ka vēlos spēlēt tieši hokeju.

Tavā hokeja gaitu sākumā minēts tāds klubs kā EHC München. Kur sāki trenēties un kā nonāci līdz Minhenei?

Manam tēvam tika piedāvāts darbs Minhenē, tādēļ mana ģimene pārvācās uz dzīvi Minhenē. Man tad bija 7 gadi, tādēļ sanāca, ka uzsāku trenēties Vācijā, EHC München klubā. Es jau iepriekš laukos ziemā vienmēr biju gājis slidot uz ezera, tādēļ nebija grūti sākt trenēties ar bērniem, kuri jau trenējas gadu vai divus.

Kurš bija Tavs pirmais treneris?

EHC München klubā vecuma grupā, kurā uzsāku trenēties, bija daudz bērnu, un tādēļ bija vairāki treneri, katru dienu varēja sanākt, ka ir cits. Arī katru spēli mainījās treneris.

Minēji, ka četrus gadus aizvadīji Lower Austria Stars komandās U-17 un U-20 līgās. Kādēļ izvēlējies tieši šo ceļu?

Vasarās bieži apmeklēju kanādiešu organizētas hokeja nometnes Austrijā. 2008. gadā uzzināju, ka nākamajā sezonā tiek plānots izveidot hokeja akadēmiju, kurā tiktu apvienoti hokeja treniņi un skola. 2009. gada pavasarī piedalījos Okanagan Hockey Academy Europe “try-out” nometnē, un man piedāvāja spēlēt akadēmijā. Tā kā man bija grūti apvienot skolu un hokeja treniņus Minhenē, es nolēmu spēlēt Austrijā. Tika izveidota jauna komanda, Lower Austria Stars, kas startēja Austrijas U-17 čempionātā, un skolā pirmajā gadā bijām vienīgā klase, visi klases biedri arī komandas biedri.

Jaunie hokejisti savām gaitām vairumā gadījumu izvēlas “hokejiskākas” valstis – piemēram, Zviedriju, Somiju, Kanādu, ASV. Vai austriešu jaunatnes hokeja līmenis ir “gana labs”?

Visi treneri Austrijā bija kanādieši no Kanādas Okanagan Hockey Academy, tādēļ arī treniņi bija ļoti augstā līmenī; piedalījāmies daudzos turnīros ārzemēs un aizvadījām daudzas pārbaudes spēles Čehijā un Slovākijā sezonas laikā.

Varbūt bija vērts palikt tepat Latvijā nevis Austrijā?

Nesāku spēlēt Latvijā, tādēļ nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Pirms izlēmu spēlēt Austrijā biju doma iet spēlēt atpakaļ uz Latviju, bet tik apvienot hokeju un skolu, kā Austrijā, citur nevarēja.

Publiski pieejamās statistikas uzskaitēs, kur atspoguļota EBYSL (Austrijas U-20) līgas statistika, Tev uzrādās divu sezonu gaitā vien dažas spēles un rezutativitātes ailītēs – nullītes. Cik intensīvi un kuros līmeņos Austrijā spēlēji?

Sākumā bija tikai viena U-17 komanda, pēc tam arī U-20. Es trenējos ar abām komandām, spēlēju gan ar U-17 un U-20, bet vairāk spēles aizvadīju U-17 sastāvā. U-20 komandas sastāvā aizvadīju daudzas pārbaudes spēles un spēles turnīros. Eliteprospects uzrāda tikai U-20 sezonas spēles. Austrijas hokeja federācijas mājas lapā eishockey.at var ieskatīties pagājušo sezonu statistikā (arī U-17).

Kā risināji izglītības jautājumu, spēlējot un dzīvojot Austrijā?

Kā jau minēju, skola bija hokeja akadēmijas sastāvdaļa, nodarbības bija angļu valodā. Tā kā klase sastāvēja tikai no hokejistiem, skolotāji bija ļoti pretimnākoši, saprata, ka mums nav daudz laika mājas darbiem.

Kas ir Tavi galvenie ieguvumi no šiem gadiem Austrijā? Cik nozīmīgi tie bija Tev kā hokejistam?

Galvenais ieguvums bija, ka spēju apvienot hokeju un izglītību. Tas ka Austrijā bija kanādiešu treneri, arī ļāva iepazīties ar ziemeļamerikānisku spēles veidu un treniņu stilu.

Kāpēc pirms gada nolēmi braukt uz Ziemeļameriku? Kāpēc nepaliki Austrijā?

Hokeja akadēmiju noslēdz ar skolas izlaidumu. Pēc tam akadēmija palīdz atrast komandu nākamajai sezonai. Tieši tā es arī darīju, pabeidzu skolu un vēlējos spēlēt Amerikā.

Kā izdevās pēc Eiropas iejusties ASV ledus laukumos?

ASV mazākie ledus laukumi atļauj ātrāku spēli ar vairāk spēka paņēmieniem, kas tieši man kā aizsargam ir priekšrocīgi. Man patīk fizika spēle, kurā ripu netur uz ilgu laiku, mēģinot individuāli apspēlēt vairākus spēlētājus.

Austrijas un ASV līgu statistikas  uzskaitēs fiksēts, ka esi uzbrucējs. Kurā brīdī pārkvalificējies?

Senāk biju uzbrucējs, bet bieži spēlēju kā aizsargs. Pēc treneru ieteikumiem pagājušās sezonas sākumā pārgāju uz regulāru spēlēšanu aizsardzības pozīcijā.

Kāpēc turpmākām gaitām izvēlējies Palm Beach Hawks komandu USPHL līgas Empire divīzijā?

Treneri Austrijā palīdzēja atrast komandu nākamajai sezonai. Kamēr vēl spēlēju Austrijā, biju aizbraucis uz “try-out” ar Palm Beach Hawks un man tika piedāvāts līgums. Bija arī iespēja spēlēt P.A.L. Junior Islanders U18 komandā, tomēr, lai spēlētu Midget Hockey [līmenī], ir jābūt skolēnam Amerikā ar skolēna vīzu. Tādēļ izlēmu spēlēt Palm Beach Hawks.

Kā tas nākas, ka USPHL statistikā kā Tava mājas pilsēta uzrādīta Minhene?

USPHL statistikā laikam tika ierakstīta pirmā hokeja komanda nevis dzimšanas vieta.

Palmbīčā aizvadīji 9 spēles 2013. gada septembrī – novembrī. Kāpēc beidzās Tava sadarbība ar šo klubu?

Es trenējos gan ar USPHL Elite, gan USPHL Empire komandām. Uz vienu spēli atļauts pieteikt vien 2 ārzemniekus, tomēr komandā bija vairāk. Tika teikts, ka varēšu spēlēt arī USPHL Elite divīzijā, tomēr arī šai komandai bija 3 importi. Tā sanāca ka nospēlēju vien 9 spēles.

Sezonas turpinājumā Tavs vārds jau parādījās augstākas junioru līgas EHL vienības Washington Junior Nationals sastāvā. Kāds bija iemesls pārceļošanai uz Vašingtonu?

Washington Jr. Nationals komandai nebija īpaši veiksmīga sezona, un tā meklēja spēlētājus, lai pastiprinātu sastāvu. Pēc “showcase” turnīra ar Palm Beach Hawks man Vašingtonas Nationals īpašnieks piedāvāja pāriet uz Vašingtonas komandu, un es piekritu.

EHL līgā oficiālā statistika Tevi nosauc, bet uzrāda, ka neesi aizvadījis nevienu spēli oficiālajā čempionātā. Vai tā ir kļūda vai taisnība?

Pārcēlos uz Vašingtonu, uzsāku treniņus ar EHL komandu un biju gatavs spēlēt. Tomēr tiesības uz mani vēl piederēja Palm Beach Hawks. Tiesību “trade” vilkās garumā, jo ir daudz US Hockey noteikumi spēlētāju pārejām sezonas laikā, tādēļ uzsāku spēlēt ar Vašingtonas MetJHL [līgas] komandu, kurā varēju spēlēt arī, ja vēl nedrīkstēju spēlēt EHL. Pirms Vašingtona ieguva tiesības es savainojos MetJHL spēlē, salauzu potīti un nevarēju spēlēt vairākus mēnešus. Sezonas beigās atkal uzsāku treniņus, tomēr vēl nebiju gatavs spēlēšanai; potīti vajadzēja operēt un saskrūvēt ar skrūvēm.

Kā ar skolu veicās Amerikā?

Tā kā es skolu pabeidzu Austrijā, nebija nepieciešams iet uz skolu Amerikā. Tas man arī ļāva sezonas laikā pārcelties uz Vašingtonu.

Minēji, ka labprāt nakamsezon uzspēlētu HK Rīga komandā MHL čempionātā. Vai tas joprojām aktuāli un kāpēc tāda izvēle?

Neesmu vēl izlēmis, kur es spēlēšu nākamsezon. Ir ielūgums uz labas Kanādas komandas “main camp”, un ir piedāvājums no citas EBYSL [U-20] komandas Austrijā; tomēr ir vēlme arī uzspēlēt Latvijā, jo neviens Latvijas hokejā mani nepazīst un nezin.

Kas ir Tavs lielais mērķis hokejā?

Es neuzstādu tālus nākotnes mērķus, jo hokejā nekad nevar zināt, kāda būs situācija pēc gada. Man tagad ir mērķis nospēlēt veiksmīgu nākamo sezonu, un tad arī domāšu par turpmākajām sezonām.

Plašākai informācijai

• Austrijas jauniešu līgu statistika 2012./2013.g. sezonā – eishockey.at
• Tas pats “cietajā kopijā”: Austrijas_jauniesu_ligu_statistika_2012-2013_eishockey_at
• Statistikas kopsavilkumi (vismaz pagaidām nepilnīgi un neprecīzi) – emp_pbh.stats.pointstreak.com, eliteprospects.com, eishockey.at, eurohockey.com, floridajrblades.com, busundaym.stats.pointstreak.com

[Fotoattēli no Reiņa Skorova personīgā arhīva.]

Mūsējie MHL izlasē. Ziemeļamerikas tūre

Jau dažu sezonu gaitā tradicionāli tieši gadu mijā Jaunatnes hokeja līgas (MHL) izlase dodas pacīnīties ar līdzīga vecuma Ziemeļamerikas vienībām. Šoreiz Red Stars (arī tā sauc MHL izlasi) ierindā bija divi Latvijas pārstāvji – uzbrucēji Andris Siksnis no HK Rīga un Kirils Tambijevs no Sanktpēterburgas Dinamo.

MHL izlase šajā gadumijā uzspēlēja pret ASV junioru līgas EHL izlasi un ASV koledžu čempionāta NCAA pirmās (stiprākās) divīzijas vienībām. Rezultāti izdevās ne pārāk iepriecinoši – viena uzvara sešās spēlēs. Uzveikta ASV trešā līmeņa (Tier III) hokeja līgas Eastern Hockey League (EHL) izlase, bet ar visām koledžu komandām “nesanāca”…

MHL izlases Ziemeļamerikas tūres spēļu rezultāti:

• 23. decembrī – pret EHL izlasi (EHL All-Stars) 5:4;
• 27. decembrī – pret Yale Bulldogs (Yale University) 3:6;
• 29. decembrī – pret Harvard Crimson (Harvard University) 3:9;
• 31. decembrī – pret Colgate Raiders (Colgate University) 2:3;
• 2. janvārī – pret Merrimack College 4:5 PM;
• 3. janvārī – pret Cornell University 0:6.

Izšķirošas lomas Latvijas pārstavjiem MHL izlasē nebija iedalītas, un arī kopumā MHL komplekts “neuzpīdēja”. MHL izlasē apjoma ziņā dominēja Ufas Tolpar (šobrīd MHL kopvērtējuma 7. vietā) spēlētaji; bet mūsējie – Andris Siksnis un Kirils Tambijevs – uzspēlēja ne visās sērijas spēlēs. Taču puiši teic, ka spēles MHL Ziemeļamerikas tūres ietvaros ir bijusi vērtīga pieredze.

ANDRIS SIKSNIS: “SMĒJĀMIES, KA SPĒLĒJAM TOLPAR STARS“

MHL izlases sastāvā Andris Siksnis (zemāk pa labi novietotā attēlā) “trāpīja” kā HK Rīga pārstāvis, kurš šosezon ir debitējis Rīgas Dinamo ierindā KHL oficiālajā čempionātā.  Pagaidām gan 20 gadus vecais uzbrucējs pie spēles laika ir ticis četrās KHL spēlēs, un arī salīdzinoši mazliet – nepilnas 3 minūtes (2:48) vidēji spēlē. Šajā īsajā laikā rezultativitātes punkti nav sastrādāti, taču nav arī soda minūšu un arī lietderības koeficients ir neitrāls. Savukārt MHL čempionātā Siksnim šosezon 28 spēlēs 17 punktu (6+11).

Kā kopumā vērtē MHL izlases sniegumu Ziemeļamerikas tūrē? Kas izlasei izdevās, kas pietrūka?

Andris Siksnis: “Sniegums kopumā bija vājš, jo uzvarējām tikai vienu spēli, kas bija pret ievērojami zemāka līmeņa komandu (EHL All-Stars), salīdzinot ar NCAA komandām. Varu teikt, ka izdevās cienīgi nospēlēt pret Jēlu, Kolgeitu un Merimaku. Pietrūka pašatdeves un spēles organizācijas. Jāpiebilst, ka Amerikā ir jāspēlē citāds, daudz vienkāršāks hokejs, kurā ir vairāk divcīņu un spēka spēles, jo laukumi ir mazāki. Jāmet ripa zonā un jāiet par to cīnīties. Tur reti iet cauri smukie sologājieni un izspēles līdz tukšiem vārtiem, kā varbūt daudziem pierasts spēlējot MHL.

Es neteiktu, ka amerikāņiem būtu individuāli meistarīgāki vai tehniskāki spēlētāji, vienkārši viņi ir fiziski spēcīgāki un spēlē komandas hokeju, tur nav zvaigžņu, viss ir pakārtots komandai, visi guļās zem ripām arī pie rezultāta 5:0. Un tā jau ir runa par hokeja sistēmu kopumā, par viņu mentalitāti, savstarpējām attiecībām, cieņu komandas biedru, treneru starpā un arī dzīvē, bet tas ir garš un sarežģīts stāsts. Katrā ziņā, tas ir pareizais virziens.“

Kā iejuties Red Stars sastāvā? Kā uzņēma, kāds bija mikroklimats?

Andris Siksnis: “Nevarētu teikt, ka labi iejutos; mikroklimats bija diezgan bēdīgs, godīgi sakot. Detaļās neieslīgšu, tas lai paliek.”

Ufas Tolpar dominēja kā sastāvā, tā treneru kolektīvā. Kā, Tavuprāt, tas ietekmēja Red Stars sniegumu? Tas komandai palīdzēja vai otrādi?

Andris Siksnis: “Es domāju, ka tas komandai nepalīdzēja, brīžiem bija sajūta, ka spēlējām Tolpar komandā. Arī medpersonāls bija no Ufas, visi savējie. Mēs vēl smējāmies, ka spēlējam Tolpar Stars. Noteikti, ka Tolpar spēlētājiem bija priekšrocības. Galu galā galvenais sponsors šim pasākumam bija Ural, kas ir Salavat Julajev sistēmas galvenais sponsors, tāpēc nav jābrīnās par daudzajiem Ufas cilvēkiem komandā.”

Kuras spēles Ziemeļamerikā bija grūtākās un kāpēc?

Andris Siksnis: “Visas NCAA komandas bija diezgan līdzīgas; viss bija atkarīgs no mūsu komandas noskaņojuma un cīņasspara. Pret Jēlu, Hārvardu un Kornelu vienkārši izgāzām spēles sākumu un, pēc tam jau bija gandrīz neiespējami atspēlēties.”

Kā pats vērtē savu sniegumu? Un vai bija pietiekami daudz iespēju sevi parādīt?

Andris Siksnis: “Spēlēju maz, nevienādos sastāvos laukumā nedevos. Pret Kolgeitu un Merimaku laukumā vispār nedevos. Nav daudz tur ko runāt. Ja būtu tiešām labi sevi parādījis no sākuma, noteikti, būtu spēlējis vairāk; tas ir loģiski un to apzinos. Lai gan neuzskatu, ka būtu sev atvēlētajā laikā laukumā izskatījies sliktāk par kādu citu no ceturtās maiņas uzbrucējiem un arī dažiem citu maiņu uzbrucējiem, bet tas jau ir jautājums treneriem.”

KIRILS TAMBIJEVS: “BRAUCIENS DEVA MAN TIKAI PLUSUS”

Kirilam Tambijevam (zemāk pa labi novietotā attēlā) šī nebija pirmā reize MHL izlases ierindā. Pagājušajā sezonā viņš tika “iesaukts” Red Stars ierindā no Voskresenskas MHK Himik ierindas. Bet šosezon 21 gadu vecais uzbrucējs ir viens no diviem rezultatīvakajiem spēlētājiem MHL jaunpienācēju – Sanktpēterburgas Dinamo – ierindā. Kirils Tambijevs 22 spēlēs ir “saražojis” 32 punktus (7+25); tikpat rezultativitātes punktu ir kolēģim Aleksandram Djadjuško, bet viņam vajadzēja 36 spēles, lai to paveiktu.

Kā vērtē MHL izlases spēles Ziemeļamerikā? Rezultāti ir objektīvi? Vai varbūt varēja labāk?

Kirils Tambijevs: “Bija interesanti vēlreiz uzspēlēt pavisam citu hokeju, salīdzinot ar MHL. Viss notika ātri, stipri metieni, spēka spēle; tas viss krietni augstākā līmenī nekā MHL. Visas 5 spēles pret NCAA komandām mēs zaudējām objektīvi; par to pat nav jēga tagad kaut ko izdomāt un runāt, ka mēs bijām labāki vai mums nepaveicās. Varbūt tikai vienu spēli, kur mēs ielaidām pēdējo golu 20 sekundes līdz beigām. Es domāju, ka varētu būt krietni labāk, ja katra komanda no mūsu līgas brauktu ar savu sastāvu, jo šoreiz bija puse komandas no Ufas un pārējie bija pa vienam vai pa diviem no citām komandām, tāpēc par kaut kādu saspēli un kolektīvu runāt ir grūti.”

Ko pats guvi no šīs turnejas? Vērtīgu pieredzi?

Kirils Tambijevs: “Ka jau teicu, pieredzi es ieguvu, pie tam – ļoti lielu, daudz ko pārdomāju pēc šī brauciena, arī sapratu, ka labākā junioru [jaunatnes] līga pasaulē ir Ziemeļamerikā. Pats labākais ir tas, ka džeki no tās līgas iziet milzīgu hokeja skolu un spēlē labā čempionātā [NCAA], viņi arī dabū augstāko izglītību savā koledžā. Nav slikti, vai ne?”

Kādi iespaidi palika par tūres organizāciju? Viss bija cerētajā līmenī?

Kirils Tambijevs: “Organizācija bija diezgan labā līmenī, nevaru sūdzēties; vienīgais – jau beigās apnika visu laiku braukāt ar autobusu, tas arī iztērē ļoti daudz spēka. Piemēram, uz pēdējo spēli mēs braucām 6 stundas un mums salūza autobuss, mēs nosēdējām benzīntankā kādas 4-5 stundas, pēc tam atbraucām uz kaut kādu citu pilsētu piecos no rīta un tajā pašā dienā mums bija spēle 18:00 citā pilsētā, līdz kurai vēl bija jābrauc kādas 3-4 stundas. Mēs atbraucām stundu pirms spēles, pat nebija laika iesildīties; un, lūk, arī tāds rezultāts, pat neiemetām nevienu golu un zaudējām 0:6. Bet kopumā teikšu vēlreiz – tas brauciens deva man tikai plusus nevis mīnusus.”

Vairak informācijas:

• MHL izlase vs. EHL izlase – mhl.khl.ru (spēles gaita; kopsavilkums), easternhockeyleague.pointstreaksites.com
• MHL izlase vs. Yale Bulldogs – mhl.khl.ru (spēles gaita; kopsavilkums), yalebulldogs.com (raksts; statistika)
• MHL izlase vs. Harvard Crimson – mhl.khl.ru (spēles gaita; kopsavilkums), gocrimson.com (raksts; statistika), youtube.com
• MHL izlase vs. Colgate Raiders – mhl.khl.ru (kopsavilkums), gocolgateraiders.com (raksts; statistika; fotogalerija)
• MHL izlase vs. Merrimack College – mhl.khl.ru (spēles gaita; kopsavilkums)
• MHL izlase vs. Cornell University – mhl.khl.ru (kopsavilkums), cornellbigred.com (raksts+VIDEO), youtube.com
• Merrimack College oficiālajā lapā joprojām norādīts, ka spēle pret MHL izlasi atcelta – merrimackathletics.com
• Tūres kopsavilkums MHL pārstāvju skatījumā – mhl.khl.ru
• MHL izlases gaitām veltīto ziņu sadaļa MHL web lapā – mhl.khl.ru

[Andra Sikšņa foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com.]

Īsziņa: Ziemeļamerikas spēlētāji Latvijas U-20 izlasei palīdzēt varēs

Latvijas U-20 izlasei šīs sezonas misija ir skaidra – izcīnīt vietu U-20 pasaules elitē, no kuras pērnsezon nācās atvadīties. Tā kā U-20 pasaules čempionāts pirmajā divīzijā norisinās nedaudz agrāk nekā junioru elitē, tad zināmu satraukumu rada Ziemeļamerikā spēlējošo Latvijas junioru iespēja uzspēlēt valstsvienībā šajā turnīrā. Jo dažādu čempionātu pauzes nesakrīt, un arī klubiem ir savas intereses.

Šobrīd Latvijas Hokeja federācija saņēmusi apstiprinājumu no lielākās daļas uzrunāto Ziemeļamerikas klubu, ka Latvijas U-20 izlasei nepieciešamie kandidāti uz pasaules čempionātu tiks laisti. Pagaidām faktiski vienīgais izņēmums ir uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, kuru Kvebekas junioru līgas (QMJHL) klubs Armada de Blainville-Boisbriand neplāno atbrīvot. Un, protams, netiek skatīta iespēja par NHL spēlējošā uzbrucēja Zemgus Girgensona dalību U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā, kas norisināsies Polijā no 15. līdz 21. decembrim.

Taču savu gatavību uz junioru pasaules čempionātu laist savus spēlētājus apstiprinājuši Kanādas elites junioru līgas WHL klubi Edmonton Oil Kings (par Edgaru Kuldu), Seattle Thunderbirds (par Robertu Lipsbergu), Brandon Wheat Kings (par Rihardu Bukartu), kā arī QMJHL klubs Voltigeurs de Drummondville (par Georgu Golovkovu).

Savu spēlētāju dalībai Latvijas U-20 izlasē nav iebilduši arī ASV vadošās junioru līgas USHL klubs Muskegon Lumberjacks (par Haraldu Egli) un ASV otrās stiprākās līgas NAHL klubs Soo Eagles (par Kristoferu Binduli un Bruno Birzīti).

Turklāt Latvijas junioru izlasei būs iespēja piesaistīt ASV koledžu hokeja sistēmā NCAA spēlējošo Teodoru Bļugeru (Minnesota State University (Monkato)), kā arī ASV trešā līmeņa (Tier III) junioru līgas EHL (Eastern Hockey League) kluba Valley Jr. Warriors aizsargu Rūdolfu Kalvīti.

Ziemeļamerikā spēlējošie Latvijas U-20 izlases kandidāti, kuru iespējamība spēlēt U-20 pasaules čempionātā decembrī apstiprināta (statistika nav savstarpēji salīdzināma, jo atšķirīgas līgas):

–

	spēlētājs	dz.	klubs	līga	sp.	punkti	+/-	PČ pieredze
	UZBRUCĒJI
1.	Teodors Bļugers	1994.	Minnesota State Univ. (Monkato)	NCAA D1	6	2+1	±0	U-20 (2x), U-18 (2x)
2.	Bruno Birzītis	1995.	Soo Eagles	NAHL	16	1+5	-4	U-18 (1x)
3.	Rihards Bukarts	1995.	Brandon Wheat Kings	WHL	18	5+9	+6	U-20 (1x), U-18 (2x)
4.	Haralds Egle	1996.	Muskegon Lumberjacks	USHL	12	1+1	±0	U-18 (1x)
5.	Georgs Golovkovs	1995.	Voltigeurs de Drummondville	QMJHL	17	8+13	+4	U-18 (2x)
6.	Edgars Kulda	1994.	Edmonton Oil Kings	WHL	17	4+7	+5	U-20 (1x), U-18 (1x)
7.	Roberts Lipsbergs	1994.	Seattle Thunderbirds	WHL	17	11+5	+8	U-20 (2x), U-18 (2x)
	AIZSARGI
8.	Kristofers Bindulis	1995.	Soo Eagles	NAHL	17	0+3	+2	U-18 (1x)
9.	Rūdolfs Kalvītis	1994.	Valley Jr. Warriors	EHL	8	1+1	n/d	U-18 (2x)

*

[Foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Čerepovecas Almaz 2013. gada 17. augustā; foto avots: LHF oficiālais profils facebook.com lapā.]