Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Girgensons apslido rekordus. FOTOSTĀSTS

1.  Savā pirmajā NHL pussezonā latviešu uzbrucējs Zemgus Girgensons kļuvis par Buffalo Sabres pamatsastāva spēlētāju. Vismaz pašreizējā Sabres sastāva zīmējumā. Aizvadījis 37 no 38 komandas spēlēm. Un tas viss 19 gadu vecumā / Buffalo Sabres pret Calgary Flames 2013-12-14; foto avots: nhl.com

2. Savu pirmo Ziemeļamerikas sezonu Edmunda Vasiļjeva Hokeja Skolas audzēknis Zemgus Girgensons sāka 15 gadu vecumā Green Mountain Glades klubā ASV “trešā ranga” (Tier III) līgās EmJHL un EJHL. Taču jau pēc šīs sezonas (2009./2010.) ieleca ASV stiprākās junioru līgas USHL komandas Dubuque Fighting Saints sastāvā / foto no 2011./2012. g. sezonas; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

3. Un ne tikai “vienkārši” ieleca, bet savā pirmajā USHL regulārajā sezonā (2010./2011.) “uztaisīja” Latvijas hokejistu rekordu šajā līgā – 51 spēlē salasot 49 punktus. Iepriekšējais rekords piederēja Latvijas pārstavim Mihailam Salijenko, kurš bija mācējis 1996./1997. gada sezonā 56 spēlēs saražot 39 rezultativitātes punktus. Jāpiebilst, ka Girgensonam tas izdevās 17 gadu vecumā, bet USHL ir junioru līga (Ziemeļamerikā junioru vecums ir U-21)… /  foto no 2011./2012. g. sezonas; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

4. Ar to nepietika… Savā pirmajā USHL sezonā Zemgus Girgensons kopā ar Fighting Saints izcīnīja USHL galveno trofeju – Clark Cup. 2011. gada play off 11 spelēs sakrāti 8 rezultativitātes punkti / Dubuque Fighting Saints ierindā; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

5. Savā otrajā USHL sezonā (2011./2012.) Girgensons kopā ar Fighting Saints pie čempionu titula netika, bet bija komandas kapteinis un regulārajā sezonā laboja Latvijas hokejistu rezultativitates rekordu. Kopš ta laika tie ir 55 rezultativitates punkti, kas gūti 49 spēlēs / Dubuque Fighting Saints ierindā; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

6. Paralēli savām gaitām Ziemeļamerikas junioru līgās Zemgus ieradās palīgā Latvijas U-18 un U-20 izlasēm, ar kurām kopā aizvadīti trīs attiecīgo vecumu pasaules čempionāti. Piemēram, 2010. gada decembrī viņš palīdzēja Latvijas U-20 izlasei izcīnīt vietu elitē. Pēc gada – nosargāt šo vietu / Latvijas U-20 izlase pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011-12-26; foto avots: lhf.lv

7. Līdz ko NHL drafta jaunākā vecuma ierobežojums atļāva, tā latviešu jaunais talants tika draftēts. 2012. gadā. Un arī tad sanāca rekords… Zemgus Girgensons ir ar visaugstāko kārtas numuru draftētais Latvijas hokejists! Viņu izvēlējās Buffalo Sabres pirmajā kārtā ar 14. numuru. Jāpiebilst, ka iepriekš neviens Latvijas hokejists nebija draftēts jau pirmajā kārtā. Iepriekšējais rekords no 1991. gada piederēja Sandim Ozoliņam, kuru “paņēma” ar 30. numuru, otrajā kārtā / NHL 2012. gada drafta pasākumu laikā; foto avots: sabres.nhl.com

8. Pēc drafta vienu sezonu (2012./2013.) Zemgus aizvadīja Sabres fārmklubā Rochester Americans AHL čempionātā. Starp citu, šajā vienībā savulaik pieredzi krājuši arī citi latviešu hokejisti – Pēteris Skudra, Jānis Sprukts / Rochester Americans sastāvā 2012./2013. g. sezonā; foto avots: Rochester Americans profils facebook.com lapā (Micheline V)

9. Amerks ierindā Girgensonam sezonu pabojāja tās gaitā gūtās traumas, ieskaitot smadzeņu satricinājumu. AHL regulārās sezonas gaitā aizvadīta 61 spēle, sakrāti 17 punkti un lietderības koeficients -7. Kas ir patālu no Latvijas hokejistu rekordiem AHL / Rochester Americans sastāvā 2012./2013. g. sezonā; foto avots: Rochester Americans profils facebook.com lapā (Micheline V)

10. AHL izslēgšanas spēles – Kaldera kausa izcīņa – Rochester Americans komandai nebija veiksmīgas, jo tā izkrita jau pirmajā kārtā pēc 3 aizvadītām spēlēm. Taču izslēgšanas spēļu summā Zemgus kļuva par Amerks rezultatīvako spēlētaju ar 3 vārtu guvumiem un lietderības koeficientu +2, kas sarūpēts 3 spēlēs / Rochester Americans pret Toronto Marlies 2013. gada aprīlī; foto avots: marlies.ca (Graig Abel)

11. Americans “neraža” izslēgšanas spēlēs ļāva Girgensonam debitēt 2013. gada pieaugušo pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās. Latvijas izlases komplekta jaunākais spēlētajs – 19 gadus vecais Zemgus Girgensons – izcēlās ar savu aktivitāti, aizvadīja 5 spēles un iemeta pretinieku vārtos vienreiz. Starp uzbrucējiem Girgensonam bija ceturtais lielākais speles laiks (vidēji spēlē 17:20) / Latvijas izlase pret ASV izlasi 2013-05-05; foto avots: iihf.com

12. Vasara beidzās ātri… Jo jūlijā noritēja Buffalo Sabres kluba jauno talantu un “prospektu” Development Camp, pēc tam – “īstā” treniņnometne / treniņi jau Sabres krāsās 2013. gada jūlijā; foto avots: Buffalo Sabres profils facebook.com lapā

13. Jau attīstības nometnes pirmajā dienā Girgensons izcēlās ar elegantu vārtu guvumu (skatīt) / treniņi Sabres krāsās 2013. gada jūlijā; foto avots: Buffalo Sabres profils facebook.com lapā

14. Augsta pašatdeve un darba ētika bija vērojama visas vasaras treniņos. Netrūka arī vārtu guvumu pārbaudes spēlēs, piemēram, divi trapījumi vienā spēlē pret Montréal Canadiens (skatīt) / Development Camp laikā 2013. gada jūlijā; foto avots: sabres.nhl.com

15. Detroita. Joe Louis Arena. 2013. gada 2. oktobris. Savas debijas spēles 53. minūtē Zemgus Girgensons nokārto vārtu guvumu (skatīt video). Tas bija Buffalo Sabres vienīgais trāpījums šajā spēlē. Līdz šim vēl nevienam Latvijas hokejistam nebija izdevies panākt vārtu guvumu savā NHL debijas spēlē. Iepriekš savās debijās rezultatīvakais sniegums bija viena piespēle. Tas bija izdevies Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam / Debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013-10-02; foto avots: nhl.com

16. Girgensons ir cīnītājs, ko arī novērtējuši Sabres treneri. No komandas 38 spēlēm, kas jau notikušas šosezon, latviešu uzbrucējs ir piedalījies 37 spēlēs. Par viņu vairāk spēlējuši tikai četri Sabres spēlētāji – visas 38 spēles. Tikpat spēļu (37) ir vienam, bet pārējiem 24 laukuma spēlētājiem – mazāk. Šosezon Buffalo Sabres sastāvā ir uzspēlējuši 30 laukuma spēlētāji un 2 vārtsargi / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-29; foto avots: nhl.com

17. Arī spēles laiks 19-gadīgam jaunpienācējam ir pieklājīgs – vidēji spēlē 14:18. It kā ne tuvu nav pats lielākais komandā, bet pēdējās divās spēlēs tas “uzlecis” līdz 22:01 un 19:21 / Buffalo Sabres pret Dallas Stars 2013-10-28; foto avots: nhl.com

18. Ar savām 37 spēlēm Girgensons ir 11.-ais visvairāk spēļu NHL aizvadījušais Latvijas hokejists. Spēļu skaita ziņā “aiz muguras” Balderis (26 spēles), Karsums (24), Astašenko (23), Kulda (15), Sprukts (14), Ignatjevs (12), Vītoliņš (8), Kerčs (5). “Priekšā” 10 vīri, no kuriem tuvākie potenciāli “noķeramie” – Vasiļjevs (51) un Panteļejevs (54) / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

19. Savukārt rezultativitātes ziņā Girgensons visu laiku Latvijas hokejistu NHL rezultativitātes Topā dala jau 7./8. vietu, kopā ar Grigoriju Panteļejevu. Abiem pa 14 punktiem; Girgensonam 4+10. Nedaudz vairāk ir Vasiļjevam un Daugaviņam (pa 15 punktiem), arī Ivanānam (18 punkti). Bet talāk konkrētas virsotnes – Skrastiņam 139 punkti, Žoltokam 276, Ozoliņam 654 punkti… / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-29; foto avots: nhl.com

20. Movember. Arī ūsu mēnesī Zemgum bija ko atrādīt / Buffalo Sabres pret Philadelphia Flyers 2013-11-21; foto avots: nhl.com

21. Lietderības koeficients 37 spēļu summā gan negatīvs (-2). Tiesa, šosezon Sabres, kā zināms, “neiet”, un pozitīvs lietderības koeficients pagaidām ir saskaitīts tikai vienam spēlētajam komandā. Attiecīgi Girgensons ar -2 ir krietni virs vidējā savā vienībā / Buffalo Sabres pret Boston Bruins 2013-12-21; foto avots: nhl.com

22. Statistikas pilnībai: 37 spēlēs iespēti arī 58 metieni pa vārtiem, 76 (!) spēka paņēmieni, 23 bloķēti metieni, 2 soda minūtes… / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-16; foto avots: nhl.com

23. Sabres ierindā Girgensons strādā gan kā malējais, gan arī – kā centrs. Uzverēti 45,2% iemetienu. Bet… komandā tikai diviem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vairāk par vienu iemetienu, šis rādītājs ir virs videjā (50.0%) / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

24. Spēka paņēmiens jeb “buča bortam” tuvplānā. Starp citu, ar saviem 78 spēka paņēmieniem Zemgus Girgensons ir trešais nīgrakais (biežākais) spēka paņēmienu izpildītājs komandā / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

25. Hokejs mēdz būt traumatisks – ja ne bortā, tad ar slidu… Aktuālajā NHL sezonā līdz šim Girgensons ir izlaidis vienu spēli – 17. oktobrī pret Vancouver Canucks. Dēļ traumas, bet jau nākamajā spēlē bija atpakaļ ierindā / Buffalo Sabres pret Phoenix Coyotes 2013-12-23; foto avots: nhl.com

26. NHL statistiķi cenšas un rēķina nianses līdz smalkumam, ka var līdzēt ne tikai treneriem, bet arī numerologiem, astrologiem… Cik smalki? Ka, piemēram, Girgensona veiksmīgakā spēļu diena ir sestdiena – vidēji spēlē nopelnīts puspunkts, lietderība plusos un arī vidējais spēles laiks (14:43) nedaudz virs sezonas vidējā. Lielāks spēles laiks ir tikai pirmdienās un piektdienās. Bet “neražu” diena ir ceturtdiena – tikai 0,14 punktu vidēji spēlē (Girgensona vidējais apjoms ir 0,38 punkti spēlē), lietderība mīnusos un arī spēles laiks vidēji vismazākais / Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013-11-24; foto avots: nhl.com

27. Vai Nolans ir droša aizmugure? Novembra vidū Buffalo Sabres piedzīvoja galvenā trenera maiņu, un “vadības grožus” pārņēma Teds Nolans – Girgensona “vecais kolēģis” Latvijas izlases cīņu gaitās / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-15; foto avots: nhl.com

28. Tā skaitās klupināšana vai pavizināšana? / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-12-27; foto avots: nhl.com

29. Uz priekšu – guļus, rāpus, agregātstāvoklim nav nozīmes… Tā saucas mērķtiecība, ko novērtē treneri, eksperti un apskatnieki (skatīt video) / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

30. Viena no Girgensona “zvaigžņu stundām” bija spēle pret Senators 10. decembrī – Zemgus nokārtoja savas komandas vienīgo vārtu guvumu “no spēles”, iemeta izšķirošo pēcspeles metienu un nopelnīja spēles pirmās zvaigznes titulu (skatīt vārtu guvumus). Tas, starp citu, bija vispār pirmais pēcspēles metiena mēģinājums viņa NHL spēļu karjerā… / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

31. Darba ētika un cīņasspars ir viens no iemesliem nonākšanai Sabres 1. maiņā / Buffalo Sabres pret Calgary Flames 2013-12-14; foto avots: nhl.com

32. Pēdējas 3 spēles Girgensonam ir bijušas ar rezultativitātes punktiem. Pēc komandas 38 spēlēm viņš ar 14 punktiem ir ceturtais rezultatīvākais Sabres sastāvā. Un rezultatīvakais starp komandas jaunpienācējiem (rookie), punktu un arī spēļu skaita ziņā apsteidzot, piemēram, tajā pašā 2012. gadā par diviem numuriem augstāk draftēto Mihailu Grigorenko / Buffalo Sabres pret Boston Bruins 2013-12-21; foto avots: nhl.com

33. Šosezon NHL laukumos jau devušies 140 laukuma spēlētāji – jaunpienācēji. Starp tiem reultativitātes ziņā Zemgus ieņem dalītu 14./15.  vietu. Vidējais spēles laiks starp 86 uzbrucējiem – jaunpienācējiem ir 14.-ais lielākais. Spēka paņēmienu skaita ziņā starp visas līgas jaunajiem uzbrucējiem Girgensons ir ceturtais, bloķētu metienu skaita ziņā – trešais. Tas viss ir daudz vai maz? Speciālisti spriež, ka jaunā latviešu uzbrucēja lielais ieguvums ir trāpīšana Sabres komandā, kas šosezon ir totāls pastarītis – ar 24 punktiem 38 spēlēs ieņem 30. (pēdējo) vietu NHL kopvērtējumā. Komanda, kas paņem 31,6% no visiem punktiem un iemet maz, esot labs atspēriena punkts jaunajiem talantiem, kuriem būtu grūtāk ļoti labi nokomplektētā vienībā ar “iesīkstējušiem” punktu guvējiem un produktīvām pirmajām maiņām / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-12-27; foto avots: nhl.com

34. Spriežot pēc Latvijas karoga krāsu gammas un proporciju izvēles, to zīmējuši cilvēki, kuri ar mūsu nacionālo simboliku nesaskaras ikdienā. Lai vai kā, bet šis foto ir no tās bilžu sērijas, par ko būtu vērts lepoties. Ne tikai tāpēc ka Zemgus Girgensons šosezon ir vienīgais Latvijas pārstāvis NHL čempionātā. Lai izdodas arī sezonas turpinājumā! / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

Ronalds Ķēniņš: „Visam savs laiks”

Aktuālās Latvijas izlases jaunākā hokejista Ronalda Ķēniņa panākumu atslēga slēpjas vārdos: „Jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā”. Starp citu, tieši tā, kā to prasa izlases jaunais modelis, kādu veido izlases galvenais Teds Nolans. Atšķirībā no izlases jaunajiem hokejistiem ierastā Ziemeļamerikas vai KHL ceļa uz Latvijas izlasi, Ķēniņam ir savs ceļš – jau 5 sezonas aizvadītas Šveicē.

TUVPLĀNĀ: Ronalds Ķēniņš

• Dzimis 1991. gada 28. februārī
• Ampluā: uzbrucējs
• „Figūra”: 181 cm; 93 kg
• 2011./2012. g. sezonā ZSC Lions komandā Šveices stiprākajā līgā – NLA; Šveices čempions
• Iepriekšējās sezonas: Lions sistēmas komandas Šveicē – GC Küsnacht Lions (NLB), GC Küsnacht Lions U20 (Elite Jr. A), GC Küsnacht Lions U20 2 (Top Junioren); Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) (Šveices Elite Novizen); Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
• Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs, izlašu turnīros un divos pasaules čempionātos
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks divos U-20 pasaules čempionātos (pa vienam – elitē, 1. divīzijā)
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks divos U-18 pasaules čempionātos (1. divīzijā)
• Pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Piecas sezonas Šveicē nav maz, turklāt pērnruden esi pagarinājis līgumu ar savu esošo klubu ZSC Lions vēl uz 2 gadiem – līdz 2014. gadam. Kas bija tie galvenie iemesli, kāpēc 2007. gadā izvēlējies savas karjeras attīstībai Šveices hokeja saimniecību nevis kādu citu? Vai izskatīji vēl kādas citas versijas?

Ronalds Ķēniņš: Kad ierados Šveicē, nospēlēju junioros 4 gadus un ieguvu Šveices licenci, bija doma lidot pāri okeānam, bet… Tad vēl radās iespēja tikt Latvijas izlasē un pie (ZSC Lions) pirmās komandas sastāvā; parunājos ar treneriem un sapratu to – kad būšu pietiekami labs un gatavs tur (Ziemeļamerikā) spēlēt, tad arī lidošu pāri okeānam. Tādēļ arī pagarināju līgumu, jo sapratu, ka esmu jauns un nav kur steigties – visam ir savs laiks.

Savā pirmajā Šveices sezonā (2007./2008.) ietrāpīji Pikes EHC Oberthurgau 1965 (U17) komandā šīs valsts jaudīgākajā U-17 līgā – Elite Novizen. Tosezon sastrādāji 35 punktus (14+21) regulārajā čempionātā un 3 punktus (0+3) 4 spēlēs play off-ā. Kā pats vērtē šo sezonu? Kā veicās ar „aklimatizāciju” – pierašanu pie Šveices hokeja, skolas, sadzīves?

Kad ierados Šveicē, nezināju ne vārda vāciski, bet ar laiku jau sāku apgūt valodu, un sāka palikt vieglāk un viss sāka iet uz priekšu. Sezonai bija ļoti grūts sākums – biju sanervozējies, jo vēl nekad nebiju spēlējis tik stiprā ligā. Smagi strādāju un sapratu to, ka esmu stiprs, un viss aizgāja uz labo pusi. Daudz ko iemācījos no Harija Vītoliņa padoma un no trenera Kristiana Ruega; liels paldies, protams, viņiem. Būt prom no mājām – tā nebija problēma, jo agrāk spēlēju Liepājā un jau biju pieradis būt prom no mājām.

(Piebilde: Christian Rüegg – Pikes EHC Oberthurgau 1965 kluba sistēmas treneris; Harijs Vītoliņš – KHL čempionvienības OHK Dinamo un agrākais Latvijas izlases galvenā trenera palīgs ar ilggadēju spēles pieredzi Šveicē.)

Savu otro Šveices sezonu pārcēlies aizvadīt GC Küsnacht Lions komandām. Kādēļ pārcēlies no Šveices ziemeļu kantona Turgava tikai daždesmit kilometrus uz dienvidiem – Kisnahtes (Küsnacht) pilsētas hokeja saimniecību? Nepatika tas, ka Pikes nav savas komandas Šveices stiprākajās pieaugušo līgās – NLA, NLB?

Tas arī bija iemesls; pārdzīvoju par to, ka tikai vienu sezonu varēju nospēlēt tur (Pikes EHC Oberthurgau 1965 klubā), jo ļoti daudz ko tur iemācījos. Mani gribēja ņemt NLB klubs, tādēļ man nebija citas iespējas, un nolēmu arī uz turieni (GC Küsnacht Lions) pārcelties.

Jau U-18 vecumā, mazliet uzspēlējot GC Küsnacht Lions U20 komandā, nokļuvi pieaugušo komandā GC Küsnacht Lions (arī – GCK Lions), kas cīnās Šveices otrajā stiprākajā pieaugušo līgā – NLB. Turklāt, saskaņā ar statistikas datiem, aizvadīji 42 spēles, tiki pie 10 punktiem (2+8). Vai Tu biji tik labs, ka 17 gadu vecumā varēji veiksmīgi debitēt NLB līmenī, vai arī Šveices otrās līgas līmenis ir tāds, ka ir tik vienkārši 17 gadu vecumā tikt pie spēles laika un punktiem?

Ja godīgi, bija par ātru man tā NLB līga. Fiziski biju gatavs, bet galvā – vēl nebiju nobriedis, un man vēl bija problēmas ar treneri… Bet paldies Dievam, ka tiku tam visam pāri; tagad nav vairs par to jādomā.

(Piebilde: Šveices pieaugušo hokeja stiprākā līga ir NLA = National League A; otrā stiprākā – NLB = National League B. Šveices stiprākā junioru līga ir Elite Jr. A (arī Junioren Elite A), otra stiprākā – Elite Jr. B (arī Junioren Elite B).)

Šajā pašā sezonā (2008./2009.) statistiķi Tev fiksējuši arī spēles GC Küsnacht Lions U20 otrās komandas sastāvā Šveices Top Junioren čempionātā. Kas bija Top Junioren līga? Kā Tu kopumā raksturotu Šveices U-20 līgu līmeni? Cik viegli/grūti Tev nācās „salasīt” vidēji 2 punktus spēlē Šveices junioros?

Te, Šveicē, ir tāds noteikums, ka ir jānospēlē 2 sezonas U-17 līmenī, lai varētu augstākajā junioru, U-20, līgā (Elite Jr. A.) spēlēt. Es vēl nebiju nospēlējis, tādēļ man vajadzēja aizvadīt 12 spēles, lai es dabūtu licenci uz augstāko junioru līgu.

Šveicē līmenis ar katru gadu kļūst arvien augstāks un augstāks; tādēļ, kad es vēl spēlēju (U-20 līmenī), varētu teikt, ka tas bija kā MHL līmenis. Tos punktus jau nekad nav viegli savākt, bet man bija labi maiņas biedri, un viņi daudz man palīdzēja.

Tomēr pēc salīdzinoši stabilas sezonas NLB līmenī jau nākamajā sezonā (2009./2010.) atkal nokļuvi junioros – šoreiz, par GCK Lions pirmās junioru komandas spēlētāju, NLB čempionātā aizvadot vien 4 spēles, kurās guvi 4 punktus (1+3). Lielākā daļa sezonas aizvadīta GC Küsnacht Lions U20 ierindā Šveices jaudīgākajā junioru līgā Elite Jr. A. Protams, 18 – 19 gadu vecumā spēlēt junioros ir adekvāti, bet tomēr kāpēc tiki „izņemts” no pieaugušo komandas NLB un pārcelts uz junioriem?

Nospēlēju NLB tikai četras spēles, jo GCK Lions komandā drīkstēja būt tikai divi leģionāri. Es skaitījos kā trešais leģionārs, un, kad viens dabūja traumu, tad es tiku pie spēlēšanas. Tur bija tas pats treneris, ar kuru man bija problēmas, un gribēju viņam pierādīt, ka viņš pielaida kļūdu, kad man neuzticējās pirmajā gadā. Junioros man vajadzēja spēlēt, lai varētu dabūt Šveices licenci; tad ir Šveicē jānospēlē 4 gadi.

Šveices NLB čempionātā ir salīdzinoši liels skaits junioru vecuma spēlētāju. Kāda ir NLB un Elite Jr. A līmeņa atšķirība? Kas bija principiāli savādāk, spēlējot pieaugušo NLB līgas komandā un pie junioriem?

Protams, ka tās ir divas dažādas līgas. Juniori paliek juniori – var pieļaut kļūdas, vairāk ripu pieturēt, bet pie pieaugušajiem – jau jādomā ātrāk, viss ātrāk notiek; tādēļ ir liela atšķirība starp tām divām līgām.

2010./2011. g. regulārajā sezonā, neskaitot play off, spēļu sadalījums starp GC Küsnacht Lions junioru un pieaugušo komandām Tev bija jau vienmērīgāks – 18 spēles pie U-20, 11 spēles pie pieaugušajiem. Tomēr vairāk biji GC Küsnacht Lions U20 komandas spēlētājs, nevis NLB vienības kadrs. Kas Tev šajā sezonā pietrūka, lai jau tad pārceltos pieaugušo hokejā uz palikšanu? Varbūt Tavu atrašanās vietu pamanāmi ietekmēja arī kluba U-20 komandas vēlme tikt pie Elite Jr. A zelta medaļām?

Tas arī. Es pats prasījos, lai es nospēlētu divas sezonas junioros, jo, kā jau teicu, bija nedaudz par ātru tajā NLB līgā spēlēt. Tādēļ nolēmu nospēlēt junioros, un zināju, ka mans mērķis – tikt pie pirmās komandas NLA. Arī tādēļ es nospēlēju junioros vairāk, jo tur bija labs treneris, un no viņa daudz ko iemācījos. Viņš man lika cītīgi strādāt; man bija grūti ar viņu un viņam ar mani, bet mēs tikām galā.

Gala beigās 2011. gada pavasarī GC Küsnacht Lions U20 arī tika pie sava kārtējā zelta, un Tu pie tā „strādāji” ļoti čakli – ar 20 punktiem (7+13) 11 spēlēs biji komandas rezultatīvākais spēlētājs. Ko Tev nozīmē šīs Šveices junioru zelta medaļas? Atskatoties ar laika atstarpi, vai vari novērtēt, cik grūti/viegli tās ir nākušas?

Varētu teikt, ka beidzamā sezona junioros mani izvirzīja uz pirmo komandu (ZSC Lions NLA līgā), un vēl, protams, Latvijas izlase palīdzēja. Sezonas gaitā strādāju cītīgi un zināju, ka tā ir mana pēdējā iespēja sevi pierādīt un izsisties uz augšu. Zināju, ja nebūšu numur viens komandā play off-os, tad varu aizmirst par pirmo komandu. Tādēļ darīju visu, lai vinnētu čempionātu un vēl kļūtu par bombardieri, bet tomēr tas viegli nenāca – vajadzēja daudz darba ielikt.

Aizvadītajā sezonā (2011./2012.), pretēji dažu ekspertu prognozēm, Tu „paleci” garām Lions saimniecības pieaugušo fārmam NLB čempionātā (GCK Lions), kur jau iepriekšējās sezonās biji uzspēlējis, un uzreiz 20 gadu vecumā iestartēji pirmajā komandā ZSC Lions Šveices stiprākajā līgā NLA. Ko Tev „maksāja” šī salīdzinoši ātrā pierakstīšanās Lions pirmajā komandā? Cik sīksta bija konkurence par nokļūšanu Cīrihes ZSC Lions sastāvā?

Daudz darba! Man paveicās ar treneri – es viņam ļoti patiku, cītīgi strādāju, darīju visu, ko viņš man lika un rezultātā tiku komandas sastāvā. Ar laiku iegāju sliedēs, stress pārgāja un sāku savu hokeju spēlēt; treneris sāka vairāk uzticēties, un beigu beigās ar smagu darbu tiku jau pirmajā maiņā. Atceros, kad izgāju pirmajā pārbaudes spēlē uz laukuma, nezināju, kur skriet, bet tas viss bija stress; nomierinājos, un viss sāka iet uz priekšu. Konkurence bija liela, bet tomēr kaut kā tiku tanī kadrā.

Sezonas gaitā ZSC Lions sastāvā esi aizvadījis 47 spēles un iekrājis 18 punktus (6+12) regulārajā sezonā, kā arī play off 15 spēlēs iekrāji 4 rezultatīvas piespēles un tiki pie čempiona goda; tas 20-21 gadus vecam NLA debitantam ir vērā ņemams rādītājs. Kā Tu pats vērtē savu iekļaušanos Šveices pieaugušo elites līmenī?

Sezonu sākām slikti, bet visu laiku ticējām, ka mēs esam labāki, trenējāmies katru dienu pa pusotrai stundai. Pirms spēlēm nebija tāda vienkārša iesildīšanas – mēs trenējāmies vienalga, kad bija spēle vakarā. Bet ar laiku sākām vinnēt, un tad jau samazinājās treniņu process, un regulārajā sezonā palikām septītajā vietā. Neviens cits neticēja, ka mēs vinnēsim čempionu titulu, bet vienīgie, kas ticēja, bijām mēs un komandas vadība. Mēs pierādījām to, ka mēs esam labāki, lai arī par mums visi žurnālisti rakstīja, ka mums (tikai) veicas. Bet kā var tikai veikties, ja sērijā vinnējam ar 4:0 un pusfinālā atkal 4:0? Fināla sērijā bija 4:3 – lai domā paši, bet mēs pierādījām.

Kas NLA līmenī ir principiāli savādāk nekā bija NLB vai junioros, neskaitot spēlētāju meistarību? Vairāk spēka spēles, lielāki ātrumi?

Hokejs atšķiras, protams. Vēl ātrāk jādomā; spēka paņēmieni un viss – tikai vēl ātrāk.

ZSC Lions komandas sastāvā bija vēl daži 1991.-1992. gados dzimuši hokejisti, bet jaudīgākos rezultātus uzrādi Tu un vēl viens 1991. gada hokejists Reto Schäppi, ar kuru esat uzspēlējuši arī kluba sistēmas NLB un junioru komandās. Turklāt Reto Schäppi bija jau iepriekšējā sezonā (2010./2011.) aizvadījis regulārās sezonas 31 spēli un vēl 5 spēles play off-ā ZSC Lions ierindā NLA līmenī. Bet Tu šajā regulārajā sezonā esi rezultatīvāks par viņu. Vai Tev sanāk salīdzināties un sacensties ar sava vecuma cīņubiedriem komandā?

Domāju, ka katram ir savs mērķis. Es par to nedomāju, kā apsteigt savu gadu komandas biedru, es koncentrējos uz labu sezonu; tādēļ par punktiem nedomāju. Domāju, kā tik noturēties sastāvā un tikt augstākā maiņā.

Vai labi atceries savu pirmo vārtu guvumu NLA līmenī? Vai arī 24. septembra (2011.) spēle pret HC Davos Tev atmiņā nav aizķērusies?

Nu, protams, ka atceros. Tādus momentus nekad neizmirsti. Atceros – iegāju (zonā), man atdeva piespēli, es pavilku (ripu) zem sevis, uzreiz metu un trāpīju tālajā devītniekā. To nevar aizmirst, emocijas bija nepārspējamas.

Aizvadītajā regulārajā sezonā ar 48 minūtēm (47 spēlēs) biji trešais nedisciplinētākais ZSC Lions vienībā. Kā tā? Kā esi ticis pie savām soda minūtēm – regulāri kaujies vai kā citādi „apbižo” savus pretiniekus?

Es daudz spēlēju spēka spēli. Vienreiz vienam trāpīju pa ceļiem, bet viņš dabūja traumu un man iedeva 20+5 minūtes, ja nemaldos; un to parējo savācu ar divu minūšu noraidījumiem.

Kā pats kopumā novērtē savas sezonas Šveicē – jauniešu, junioru un arī NLB komandās? Kas, Tavuprāt, ir lielākie ieguvumi no tā, ka šiem gadiem izvēlējies Šveici nevis citu alternatīvu – Ziemeļamerikā, Zviedrijā vai Latvijā?

Grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kā bija lemts… Nezinu, kā būtu bijis, ja spēlētu kaut kur citur. Varbūt labāk, varbūt sliktāk, bet teikšu, ka man veicās ar to, kas man ir, un esmu pateicīgs Šveicei par to, ko esmu šeit iemācījies. Šajās sezonās daudz ko iemācījos, cītīgi strādāju. Bija sliktas sezonas un bija labas sezonas, bet kopsummā, domāju, ka labi, bet vienmēr gribas vēl labāk; tādēļ jābūt pacietībai.

Kas ir tā Šveices hokeja „kvalitātes zīme”, kas Tevi un iespējams arī citus Šveicē „kapājošos” Latvijas hokejistus atšķir no citiem Latvijas hokejistiem citās valstīs? Ar ko, Tavuprāt, Šveices hokejs ir īpašs?

Nu, var iemācīties, kas ir komanda, kas ar laiku tev jau kā ģimene. Viss, kas Kanādas hokejā, – ātrums, daudz spēka paņēmienu. Nevarētu teikt, ka kaut kas īpašs, bet ļoti labs līmenis, un cilvēki redz, ja tu strādā, viņi to novērtē un ir pateicīgi.

Latvijas izlašu ziņā Tev ļoti vērtīga bija arī iepriekšējā sezona (2010./2011.) – ātri uzkāpi no U-20 līdz nacionālajai izlasei. Novembrī biji rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-20 izlasē Sino Cup U20 turnīrā Dānijā, decembrī palīdzēji Latvijas U-20 izlasei izcīnīt zeltu junioru pasaules čempionāta apakšgrupā un nopelnīt vietu elites čempionātā. Tam sekoja pieslēgšanās Latvijas pieaugušo izlasei – februārī 2 spēles turnīrā Norvēģijā, pavasarī vēl 6 spēles Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros un 1 pārbaudes spēle pret Norvēģiju. Varētu domāt, ka U-20 vecuma hokejistam ar to pietiktu, bet Tu vēl debitēji izlases sastāvā pasaules čempionātā. Ja Tev būtu jāpaskaidro Latvijas U-12 vecuma hokejistiem, kas jādara, lai U-20 vecumā tiktu pie tik bagātas pieredzes Latvijas izlašu sastāvā? Kas ir jāziedo, lai to sasniegtu?

Jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā. Es domāju, jādara viss, ko tādā vecumā treneris liek. Domāju, ka tiku izlasē, jo darīju visu, ko treneris lika, klausījos un strādāju no visas sirds.

Vēl augstāku vilni sanāca celt 2012. gada „lielo” pasaules čempionātā, uz kuru ne tikai tiki Latvijas izlases sastāvā, bet arī kā jaunākais komandas spēlētājs biji trešais rezultatīvākais uzbrucējs izlasē. Jaunajiem hokejistiem mēdz pārmest „sakāpšanu galvā”; īpaši, ja konkrētais hokejists ir sasniedzis vairāk nekā vienaudži. Kāda ir Tava metode pret „sakāpšanu”? Varbūt to vari ieteikt arī citiem?

Nezinu par to sakāpšanu, jo nav tāda bijusi. Nedomāju tagad par to, ka kļuvis par trešo rezultatīvāko uzbrucēju, tagad plivināšos pa gaisu. Domāju: tu pārstāvi savu valsti, tādēļ par to, cik punktus dabūji, vispār nedomā. Es, piemēram, domāju par pēc iespējas augstāku vietu pasaules čempionātā dabūt, un ticu tam, ka mēs varam tālu tikt. Tikai jāstrādā!

Lai veicas!

Lasāmvielai & izziņām:

• Ronalda Ķēniņa individuālās statistikas uzskaites – hockeyfans.ch, eliteprospects.com, eurohockey.com, lhf.lv (jaunais LHF web), statistika.lhf.lv (vecā statistikas lapa – nav pilnīga)
• Ronalda Ķēniņa pirmais vārtu guvums NLA čempionātā (video) – sportacentrs.com
• Ronalda Ķēniņa īs-intervija 2012. gada pasaules čempionāta gaitā (video; 2012-05-08) – sportacentrs.com
• Ķēniņa intervija pirms 2012. gada pasaules čempionāta, trenējoties ar Latvijas izlasi (video; 2012-04-25) – sportacentrs.com
• Par Ronaldu Ķēniņu Šveices prese (2011-12-05) – sport.sf.tv
• Ronalda Ķēniņa intervija pēc debijas pasaules čempionātā (2011-05-19) – sportacentrs.com
• Lions junioru – jauniešu komandu sistēma – lions-nachwuchs.ch
• ZSC Lions un GCK Lions mājaslapas – zsclions.ch, gcklions.ch
• Latvijas izlases (t.sk. Ronalda Ķēniņa) sniegums 2012. gada pasaules čempionātā: tepat
• Agrāki raksti ar Ronalda Ķēniņa pieminējumu: tepat

[Pirmo divu Ronalda Ķēniņa fotoattēlu avots: zsclions.ch. Trešais foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010. gada 19. decembrī U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā, palīdzot Latvijas junioru valstsvienībai izcīnīt vietu elitē; šī foto avots: lhf.lv. Ceturtais foto – Latvijas izlases spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 25. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Piektā foto (atkal ZSC Lions krāsās) avots: sport.sf.tv. Sestā (noslēdzošā) foto avots: lhf.lv.]

TUVPLĀNĀ: Edmunds Augstkalns

pēc 13. maija AS Dinamo Rīga vadoņu sēdes ir oficiāli publiskots Dinamo sistēmas “jaunums”, kuru hokeja “aizkulisēs” apsprieda jau ilgāku laiku – taps jauna komanda jaunveidotajā MHL līgas otrajā līmenī, kuru pagaidām sauc dažādos nosaukumos – MHL B grupa, MHL 1. divīzija, MHL 2. divīzija. vadība ir izziņojusi, ka komandā “plānots sapulcināt perspektīvākos Latvijas hokejistus 16 – 18 gadu vecumā”. likumsakarīgi, ka komandas kodols būtu meklējams līdzšinējā HK Rīga “aizmugurē” – SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) komandā, kas, starp citu, šo sezonu noslēdza ar Baltkrievijas Junioru līgas un arī Rīgas čempionu tituliem.

SK Rīga-93/94 aizsargs Edmunds Augstkalns atbild uz jautājumiem par SK Rīga komandu veiksmīgo startu Baltkrievijas Junioru un Jauniešu līgās, par Dinama Riga U16 komandas dalību Bauer Invite 2009 turnīrā Čikāgā, par Rīgas čempionāta nozīmi, par tradicionālo EVHS un HS Rīga/Pērkons audzēkņu spēli, par perspektīvām MHL otrajā līmenī.

izziņai: Edmunds Augstkalns

• dzimis 1994. gada 25. augustā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 178 cm; 76 kg
• 2010./2011. g. sezonā SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) sastāvā Baltkrievijas Junioru līgā (U-18), Rīgas čempionātā (RAMH)
• iepriekšējās sezonas: SK Rīga-94; EVHS komandas
• pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: nu jau ne pirmo sezonu SK Rīga komandu ierindā esi izcīnījis Baltkrievijas čempiona titulu. Tavuprāt, cik vērtīga ir Latvijas jauno hokejistu dalība kaimiņvalsts čempionātā? vai nav tā, ka lielākā daļa Baltkrievijas komandu nespēj nopietni cīnīties pret Latvijas “pusizlasi”, kas tiek sakomplektēta SK Rīga komandās?

Edmunds Augstkalns: Jā, pirmo vietu esam jau izcīnījuši trīs gadus pēc kārtas un kopumā guvuši labu pieredzi trīs gadu gājumā. Uzskatu, ka ar piedalīšanos BAČ [Baltkrievijas Atklātajā čempionātā] tikai var vērtēt ar plus zīmi. Varbūt ir čempionātā arī nosacīti vājākas komandas, bet turpretim paspējām arī zaudēt sezonas garumā un izpalikt bez svarīgiem punktiem. Un tikai ar vienu punktu apsteidzām Gomeļas komandu [Gomeļ – Juņior], kā arī bija citas spēcīgas komandas kā Baltkrievijas izlase – 94 (Raubiči), Junost [SDJuŠOR Junost – Minsk] un labi zināmais Liepājas Metalurgs.

jautājums: ja Tev jāsalīdzina Baltkrievijas “zelts”, kas izcīnīts šosezon Baltkrievijas Junioru līgā kopā ar SK Rīga-93/94, ar to “zeltu”, kas nopelnīts pirms sezonas (2009./2010.) ar SK Rīga-94 Baltkrievijas Jauniešu līgas 1994. gadā dzimušo grupā, tad kurš no tiem nācās grūtāk, ar lielāku darbu un piepūli? kāpēc?

Nu, grūti spriest. It kā jau šogad čempionāts bija grūtāks, tāpēc, ka šogad bija vairāk komandu, ar kurām varēja sīvāk pacīnīties. Bet nu visas sezonas garumā smagi strādājām, lai izpelnītos zelta godalgas un to arī pierādījām, ka varam.

jautājums: SK Rīga komandām jau ierasti cīņas Baltkrievijā tiek dublētas ar “blakusmačiem” Latvijas līgās. 2009./2010. g. sezonā SK Rīga-94 spēlēja arī Latvijas U-18 līgā, bet SK Rīga-93/94 šo sezonu aizvadīja Rīgas čempionātā (RAMH). cik vērtīga Tev un komandai bija Latvijas līgu spēļu prakse? vai Latvijas U-18 līga un RAMH bija Tev vērtīga pieredze, un vai pretinieki bija līdzvērtīgi?

Latvijas [U-18] līgā pagājušogad pierādījām, ka mūsu komanda [SK Rīga-94] 94. gados ir principiāli līderi visā valstī, un uz to arī gājām. Varbūt spēles citas pat nebija tik interesantas, cik gribējām vienkārši uzvarēt. Par šo gadu runājot, domāju, ka lielākā daļa RAMH turnīrā guva ļoti labu pieredzi. Varbūt hokejs ir lēnāks, bet šeit hokeju spēlēja uz opatu [pieredzi], ātras piespēles, ļoti tehniski spēlētāji un izspēles vairākumā, kā arī vienādos sastāvos. Tas mums kā [jauniem] čaļiem nāca tikai par labu un deva labus padomus.

jautājums: daļa Latvijas jauno hokejistu jau 16-17 gadu vecumā cenšas “rauties” prom no Latvijas, meklējot un atrodot iespēju spēlēt jauniešu un/vai junioru līgās citās valstīs, kur hokeja saimniecība tiek uzskatīta par sakoptāku un U hokeja līmenis – par augstāku. kādas Tavuprāt ir priekšrocības Tev un tiem hokejistiem, kas tomēr paliek spēlēt Latvijas komandās? izglītība, tuvāk izlasei, citas?

Nemāku spriest, kas ir labāk. Pats arī vēlētos pamēģināt uzspēlēt Eiropā, ieelpot citu gaisu, paskatīties, kā viss ir, un, piemēram, par nākamo sezonu nav nekas zināms, jo varbūt arī pamēģināšu tikt citur. Bet priekšrocības, domāju, jau ka ir [arī spēlējot Latvijā]. Tādā ziņā, kā spēlētāji treneriem jau labāk zināmi no pašmāju valsts, un tas ir tikai pozitīvi.

jautājums: SK Rīga-93/94komandas sastāvā neesi starp rezultatīvākajiem aizsargiem – neesi tipisks “uzbrūkošais”; tiesa, neesi arī nerezultatīvs. kā pats vērtē savu spēles stilu? kas Tev pašam ir tuvāk – “palikt mājās” savu vārtu tuvumā, pildīt “pussarga” pienākumus?

Nu tā ir, jā, neesmu diezgan rezultatīvs, bet nu es arī sezonas laikā, atsevišķos momentos vispār nespēlēju. Neteikšu kādā sakarā, bet nu tā sanāca. Pašam patīk būt laikam jau tam pussargam un palīdzēt uzbrukumam, varbūt pat apspēlēt pretinieku pašam un izveidot situācijas.

jautājums: kādas ir Tavas “attiecības” ar spēka spēli, kuras trūkumu tradicionāli mēdz pārmest vairumam Latvijas hokejistu? uzskati sevi par agresīvu aizsargu?

Domāju, ka ar spēka spēli viss man ir kārtībā. Spēlēju, vairāk lasot pretinieka izgājienus un mēģinot notvert viņu uz pretkustību. Ļoti esmu piekopis paņēmienu “būdiņa”.

[piebilde: paņēmiena “būdiņa” izpilde apskatāma attēlā līdzās.]

jautājums: kā pats novērtē savu sniegumu 2010./2011. g. sezonā? kurus spēles elementus vari nosaukt kā izdevušos, bet kurus – mazāk?

Sezona man personīgi varēja izdoties labāk; par to es pats nešaubos. Vērtēju: esmu nospēlējis ne savā līmenī, bet zemāk.

jautājums: izskatās, ka ar Baltkrievijas Junioru līgas čempionāta beigšanos Tev sezona nebeidzās. 30. aprīlī (2011.) bija paredzēta hokeja skolu audzēkņu spēle starp EVHS un HS Rīga/Pērkons. vai esi EVHS patriots joprojām? un cik nozīmīgas Tev ir šīs “atkalredzēšanās”?

Nu, teorētiski jau bija [beigusies sezona], bet nu par patriotu es sevi varētu nosaukt, jo kopumā hokeja pamati un izaugsme no bērna kājas ir ielikta tieši EVHS komandas sastāvā. Uz šo rīkoto spēli žēl, ka nezināmu apsvērumu dēļ neierādās komandas galvenais treneris Edmunds Vasiļjevs, kā arī citi spēlētāji traumu un play off dēļ; bet atkal spēlēt EVHS komandas kreklos ar čaļiem bija gandarījums un prieks.

jautājums: laiku pa laikam Latvijas jaunieši, arī SK Rīga hokejisti tiek “vesti” atrādīties uz dažādiem turnīriem. piemēram, Tavā biogrāfijā ir fiksēta dalība Bauer Invite 2009 turnīrā 2009. gada novembrī. kas tas bija par turnīru, kāds bija tā līmenis, kur un pēc kāda principa norisinājās?

Turnīrs bija prestižs, lai gan nebija spēcīgākais, jo spēcīgākais bija Elite, bet mēs spēlējām AAA līmeņa turnīrā. Norisinājās turnīrs Čikāgā, un dzīvojām ģimenēs.

jautājums: turnīra statistikas uzskaitēs Tevis un citu Latvijas jauniešu pārstāvētā komanda ir nosaukta kā Dinama Riga U16. no kurienes tāds nosaukums? un vai tiešām saucāties Dinama/Dinamo?

Jā, komanda saucās Dinama Riga 16, bet domāts bija Dinamo; kāpēc [Dinamo] – nejautājiet man, bet bijām patīkami pārsteigti, kad to uzzinājām.

jautājums: šajā turnīrā bija “zibens-temps” – piemēram, vienā dienā aizvadīts vesels play off turnīrs, kurā ieņēmāt 2. vietu (no 8 komandām), piekāpjoties pretiniekiem tikai finālā. cik vērtīga pieredze tā bija?

Jā, tā diena visiem bija ļoti smaga. Turnīrs un komandas bija ļoti spēcīgas, vēl ātrākas, fiziski veiklākas. Tur hokejs bija daudz vienkāršāks – asa cīņa pie bortiem, momentu nobeigšana, cīņa vārtu priekšā un daudz metienu, nevis kā tas ir Krievijā vai pie mums Latvijā. Pieredze bija ļoti vērtīga.

jautājums: astoņu komandu “play off miniturnīrā” bijāt vienīgā komanda no ne-Ziemeļamerikas; 2 komandas bija no Kanādas, bet 5 – no ASV. kas bija principiālās atšķirības starp ziemeļamerikāņu 16-gadniekiem un Jums no Latvijas? vai uzvarētāji Eastern Ontario Wild U16 no Kanādas bija manāmi pārāki?

Uzskatu, ka mēs, latviešu čaļi, bijām gudrāki tieši spēles ziņā. Viņi daudz reižu iekrīt aizsardzībā; tas lika mums realizēt momentus, un uz to arī spēlējām – pretuzbrukumiem. Divcīņās pie bortiem [viņi] bija labāki, arī, no malas skatoties, ātrāki, bet līdz play off dienai mēs jau lēnām pie tā sākām pierast. Nedomāju, ka viņi bija gluži pārāki, lai gan no mūsu puses arī tikai aizvadīta laba spēle, iekrita viņiem veiksmīgs rikošeta gols papildlaikā, un ar to arī viss beidzās.

jautājums: pirms tam šī turnīra play off-ā uzveicāt ASV komandas – Troy Sting U16 un Canton Crush U16. ar ko pratāt “amīšus” paņemt? ar pārsteigumu, ar viņiem neierastu spēli, ar vēlmi uzvarēt?

Domāju, ka ar komandas gribasspēku pierādīt un izcelt Latvijas hokeju kā nopietnu pretinieku jauniešos. Pierādījām arī paši sev, ka varam spēlēt arī tādā līmenī un ka nebaidāmies no viņiem, un tas bija galvenais.

jautājums: arī šīs sezonas noslēgumā un jau pēc sezonas virkne SK Rīga-93/94 hokejistu vairāk vai mazāk organizēti dodas “atrādīties” uz jauniešu turnīriem un komandu nometnēm hokeja lielvalstīs. piemēram, atsevišķa komanda dodas uz Ziemeļameriku, citi spēlētāji – individuāli uz klubiem Somijā. vai esi jau šosezon atrādījies vai plāno atrādīties kādā ārzemju turnīrā?

Kā jau teicu, ir doma, tā teikt, atrādīties, bet viss vēl ir uz jautājuma zīmes; tāpēc par to pagaidām vēl nerunāju.

jautājums: jau ir izskanējušas runas par MHL “otrā stipruma” līgas izveidi, kurā ir iecerēta vieta komandai no Latvijas. kā Tu vērtē šādu iespēju? vai esi saņēmis jau kādus piedāvājumus nākamai sezonai?

Nu, nemāku teikt; it kā jau būtu labi tādā ziņā, ka tomēr spēlētu Krievijā un būtu divas MHL komandas, bet nu tam ir vajadzīga nauda un tas tiek domāts. Pats par nākamo sezonu nezinu. Piedāvājumu nav, bet pats centīšos strādāt pie tā.

jautājums: kādas ir Tavas tuvāko 1 – 2 sezonu ieceres attiecībā uz savām hokejista gaitām? trāpīt HK Rīga sastāvā MHL, pie iespējas uzspēlēt MHL “otrajā līmenī”? vai varbūt leģionāra gaitās?

Es vislabprātāk ietu leģionāra gaitās; turpretim šeit, cenšoties tikt uz MHL komandu, ir iespēja tikt Rīgas Dinamo, protams, pēc gadiem, bet, ja tu netiec, ko tālāk? Tāpēc labprātāk spēlētu ārzemēs. 

lai veicas!

[pirmie divi fotoattēli no Edmunda Augstkalna personīgā arhīva. trešais foto fiksēts SK Rīga-18 spēlē pret Sāga 2011. gada 20. aprīlī RAMH čempionāta ietvaros; šī foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

izziņām:

• Edmunda Augstkalna statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com [šeit 2009./2010. g. statistikā nekorekti atzīmēta SK Rīga-18 komanda, kas bija SK Rīga-94 (faktiski SK Rīga-17), startēja Latvijas U-18 līgā (t.i. vecākā līmenī) un arī Baltkrievijas Jauniešu līgas 1994. gadā dzimušo grupā; bet “īstā” SK Rīga-18 piedalījās Baltkrievijas Junioru līgā], nahl.lv, lhf.lv
• Dinama Riga U16 komandas statistika Bauer Invite 2009 (AAA) turnīrā 2009. gada novembrī – pontstreak.com (“regulārā sadaļa”; play off diena)
• Dinama Riga U16 komandas spēlētāju statistika Bauer Invite 2009 (AAA) turnīrā – pointstreak.com (“regulārā sadaļa”; play off diena)
• par Dinamo/HK Rīga sistēmā ietilpstošas komandas izveidi spēlēšanai MHL otrajā līmenī – dinamoriga.eu
• SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) spēlētāju statistika 2010./2011.: tepat

TUVPLĀNĀ: Kristaps Legzdiņš

EVHS (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolas) audzēknis Kristaps Legzdiņš ir nu jau “ilggadējs” Zviedrijas Sunne IK kluba sistēmas uzbrucējs. pagaidām Legzdiņa biogrāfijā ir Zviedrijas U-20 un U-18 līgu pieredze. bet tas pagaidām.

Kristaps Legzdiņš stāsta par Zviedrijas junioru hokeja “iekārtu”, par zviedru hokeja sniegtajiem ieguvumiem, par plusiem un mīnusiem, uzsākot agrāk spēlēt kopā ar vecākiem hokejistiem, par saviem nākotnes plāniem. un ieteikumi visiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas junioru vai jauniešu hokeja plašumiem.

izziņai: Kristaps Legzdiņš

• dzimis 1992. gada 28. februārī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 77 kg
• 2010./2011. g. sezonā Sunne J20 sastāvā Zviedrijas J20 Elit līgā (Zviedrijas 2.-ā stiprākā U-20 līga)
  
• iepriekšējās sezonas: Sunne J20; Sunne J18; Rīga/Sāga/LB 90
  
• Latvijas U-18 izlases kandidāts pirms U-18 pasaules čempionāta 2009./2010. g. sezonā
• pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau vairākas sezonas aizvadi Sunne IK kluba sistēmā, cīnoties kluba U-20 un agrāk arī U-18 komandās. kā vērtē Sunne IK kā attīstības vietu jaunajiem hokejistiem? vai Sunne Varmlandē ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju nav Zviedrijas hokeja nomale?

Kristaps Legzdiņš: Zviedrijā visa hokeja sistēma ir pakārtota valsts kopējā hokeja līmeņa attīstīšanai, mazo klubu, piemēram, Sunne IK, uzdevums ir ražot labus spēlētājus un sūtīt tālāk lielajā hokejā. Šādiem klubiem parasti ir ļoti attīstīts bērnu hokejs, ir visa vecuma komandas un liels uzsvars tiek likts tieši uz jaunajiem hokejistiem. Es uzskatu, ka šāda tipa klubi ir ļoti izdevīgi jaunajiem hokejistiem, kuri, aizvadot veiksmīgu sezonu savā junioru komandā, var izmēģināt spēkus A-lag (pieaugušo komandā). Sunne nebūt nav hokeja nomale, J18 komanda šosezon tika Allsvenskan – starp labākajām 20 komandām, [kas] tiek sadalītas 2 grupās, kur tad arī izspēlē Zviedrijas čempionu titulu. Mēs, J20, izcīnījām pirmo vietu savā J20 Elit divīzijā un ieguvām iespēju spēlēt kvalifikācijas spēlēs par iekļūšanu SuperElit.

Kamēr junioru hokejs Sunne auga un auga, kāds dabūja ciest un tā bija lielā komanda, kura šosezon aizvadīja sliktu sezonu un 1. divīzijā “vārtījās pa kājgali”. Bet kopā varu pateikt, ka Zviedrijā var izsisties no jebkuras komandas; reģions, iedzīvotāju daudzums utt. neko neizsaka, viss ir katra paša hokejista rokās.

jautājums:  Sunne J20 komanda šosezon ieņēma 1. vietu J20 Elit līgas Rietumu (Västra) grupā, izcīnot uzvaru 12 komandu konkurencē. vai šosezon Sunne J20 vienība bija pārliecinoši labākā komanda J20 Elit “Rietumos”?

Pārliecinoši labākie nebijām, to pierāda arī tabula. Turpat uz papēžiem visu sezonu mina Sunnes lielākie konkurenti Grums IK, tālu nebija arī Borlänge HF. Godīgi sakot, nebija vieglu spēļu, zaudējām pa spēlei gan divīzijas pastarītēm, gan līdervienībām. Tiesa gan, visu sezonu bijām tabulas augšgalā, sezonu iesākām ar šokējošu uzvaru – 8:1 pieveicām pagājušās sezonas J20 Elit Västra uzvarētajus Örebro HK.

jautājums: Sunne J20 ar savu 1. vietu nopelnīja tiesības pacīnīties par vietu Zviedrijas stiprākajā junioru līgā – J20 SuperElit. tomēr 3 komandu konkurencē kvalifikācijas B apakšgrupā vienīgo “ceļazīmi” izcīnīja IK Oskarshamn (Oskarshamn J20). kā Tu vērtē savas komandas sniegumu šajā sezonā? kas pietrūka, lai komanda kvalificētos?

Vēlos piebilst, ka IK Oskarshamn nemaz neizcīnijā vietu SuperElit. Vietu SuperElit izcīnīja vienīgi [kvalifikācijas A apakšgrupas uzvarētāji] IF Björklöven, kuri fināl-spēlēs pieveica IK Oskarshamn [komandu]. Katru gadu ir 6 komandas, kuras cīnās par vietu SuperElit; viņas tiek sadalītas 2 grupās – ziemeļu un austrumu, un tad katras grupas labākā komanda izcīna vietu SuperElit, bet šogad no 6 komandām iespēja bija tikt tikai vienai komandai, jo [Zviedrijas pieaugušo stiprākās līgas] Elitserien klubs Färjestads BK ar nākošo sezonu taisa J20 komandu, kura līdz šim viņiem nebija. Pa cik Färjestads BK spēlē Zviedrijas augstākajā [stiprākajā] līgā, viņiem tiek dota vieta J20 SuperElit “par velti”.

Esmu ļoti apmierināts ar komandas sniegumu, izpildījām tos uzdevumus, kurus mums deva vadība, proti, iekļūšanu kvalifikācijas spēlēs uz SuperElit. Protams, vēlējāmies izcīnīt vietu SuperElit, bet pietrūka pieredzes, nebijām spēlējuši tik daudz ar SuperElit-es komandām, nebijām gatavi tam hokejam. Godīgi sakot, pietrūka meistarība. Pirmajā kvalifikācijas spēlē izlikām ļoti daudz spēkus, lai pagarinājumā ar 1:0 pieveiktu SuperElit-es komandu IF Troja/Ljungby. Nākošajā spēlē piekāpāmies IK Oskarshamn ar 3:6, pretinieki ļoti veiksmīgi izmantoja mūsu kļūdas un guva visus savus vārtus ar pretuzbrukumiem.

jautājums: šajā sezonā esi pamanāmi uzlabojis savu statistiku – šosezon regulārā čempionāta 23 spēlēs Tev ir 20 punktu (8+12). kas šosezon ir mainījies un kas ir statistikas “izaugsmes” iemesls? Esi kļuvis pieaugušāks, pieredzējušāks?

Treneru uzticēšanās – tā ir tā lieta, kas dod katram spēlētājam daudz vairāk iespēju. Uzskatu, ka tieši tas, ka treneri man šosezon uzticējās, deva man lielāku pašpārliecinātību un uzreiz arī spēju izmantot savus momentus. Protams, esmu arī audzis kā hokejists, ļoti grūti iepriekšējās sezonās bija pārslēgties no U-16 hokeja, kur viens var apspēlēt visu komandu. Pašam grūti tomēr ir pateikt, ko esmu mainījis un kur pielicis. Viennozīmīgi varu pateikt, ka pieredze, kuru esmu guvis, spēlējot iepriekšējās sezonās pie J20, deva man daudz vairāk iespēju šosezon.

jautājums: kas ir tās būtiskākās lietas, ko Tev ir devusi Zviedrijas hokeja pieredze, kuru te nebiji un/vai nebūtu varējis gūt EVSH (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolā) vai, piemēram, Rīga/Sāga/LB 90 rindās?

Zviedrijas dēļ es vēl joprojām spēlēju hokeju! Latvijā šobrīd ir viena mana vecuma komanda  – HK Rīga, ko es darītu, ja būtu palicis Latvijā un nespētu iekļūt HK Rīga sastāvā? Protams, vienmēr var spēlēt pie pieaugušajiem, ir dažas perspektīvas komandas Latvijā, bet es uzskatu, ka tas nav pareizi – no U-18 hokeja pāriet uz pieaugušo; tu taču nevari skolā pēc 5. klases pārlekt uz 8. klasi, vai ne? Protams, vienmēr un visur ir izņēmumi.

Bet runājot par lietām, ko man Zviedrija ir devusi, lai es kļūtu par labāku spēlētāju, kā viena no tām varētu būt tas, ka es iemācījos redzēt laukumu, kur ir partneri, pretinieki, kuram var iedot piespēli, kuram nevar.

jautājums: kā Tavuprāt Tavu attīstību ir ietekmējis fakts, ka regulāri ir sanācis spēlēt kopā ar un pret vecākiem hokejistiem arī Zviedrijā? vai tas ir tikai palīdzējis, vai arī brīžam piebremzējis Tavas varēšanas?

Tam ir divējāda iedarbība. Ieguvu lielāku cīņas sparu, neatlaidību, kļuvu sīkstāks; iedomājies, ja tev visu laiku pretī nāktu garāki, smagāki, spēcīgāki, tehniskāki spēlētāji, tev nāktos pierast pie lielākiem ātrumiem, stiprākiem spēka paņēmieniem un vispār kvalitatīvāka hokeja. Vienmēr esmu uzskatījis, ka spēlēt pret vecākiem hokejistiem ir bijis ieguvums, bet Zviedrijā sastapos ar šī pasākuma negatīvo pusi. Grūti teikt, cik daudz, bet esmu zaudējis līdera garu, komandā vienmēr bija vairāki džeki, kuri bija labāki, kad vajadzēja iemest golu pēdējās minūtēs; bieži paļāvos, ka vecākie džeki iemetīs, ka viņi izvilks spēli. Bet es domāju, ka to var atgūt atpakaļ ļoti ātri, pāris spēles, kur treneris tevi izlaiž laukumā atbildīgos mirkļos, īsteno savas iespējas un esi atpakaļ zirgā.

jautājums: cik būtiskas investīcijas nepieciešamas no Tavas puses, lai spēlētu Zviedrijas “junioros”? vai arī visas ekipējuma, izglītības, sadzīves izmaksas sedz klubs?

Dzīvošanu jāmaksā pašam, un, protams, kabatas nauda vakariņām, brokastīm. Skolā paēdu pusdienas, bieži vien pat divreiz var paēst. Kad ir izbraukuma spēles, klubs sedz visus ēdiena izdevumus. Hallē vienmēr ir augļi, piens, jogurts, maize, desa, siers, tādas lietas ko uzgrauzt pirms vai pēc treniņa vai spēles.

jautājums: ko Tu varētu ieteikt Latvijas jauniešiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas U-18 un U-20 komandām? ar ko viņiem jārēķinās, kas būs sarežģītāk, nekā varētu iedomāties? un kas ir tās lietas, par kurām nevajadzētu iespringt?

Jāatceras, ka 10 gadījumos no 10, ja tu, ārzemnieks, nebūsi galvas tiesu pārāks par vietējo zviedru, tad zviedrs spēlēs vairāk nekā tu. Tā nav lieta, par ko būtu jāapvainojas vai vēl sazin kas; tā tas ir vienmēr bijis un vienmēr būs, savējie vienmēr būs svarīgāki. Pēc pieredzes varu teikt, ka zviedri ļoti respektēs tevi, ja tu ātri apgūsi valodu un viņiem nebūs jāmokās, lai tev visus sīkumus pārtulkotu angliski. Valodas zināšanas ir ļoti svarīgas. Nevajadzētu iespringt par lietām, kuras notiek ārpus ledus halles, dzīvošanu u.t.t. – to visu viņi var tev sagādāt un sakārtot, vajag tikai jautāt, prasīt un teikt to, ko tu gribi zināt. Ļoti pretimnākoša tauta, vienmēr, ja būs iespēja, palīdzēs tev.

jautājums: 2010. gada martā biji nosaukts Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā pirms U-18 pasaules čempionāta elitē. pirms tam biji piedalījies Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlēs 2009./2010. g. sezonas laikā. kas bija iemesli, kādēļ nebiji izlases sastāvā pasaules čempionātā? un cik būtiska Tev ir spēlēšana Latvijas valstsvienībā?

Iemesli jāprasa treneriem. Bet pats domāju, ka [man] nebija pietiekoša spēļu prakse, nedaudz pietrūka veiksmes. Ja netiku izlasē, tātad nebiju galvas tiesu pārāks par vietējiem džekiem. Pat nezinu, kā lai atbildu uz to, cik būtiska man ir spēlēšana valsts izlasē; vienmēr esmu gribējis un vienmēr gribēšu spēlēt Latvijas izlasē, ja man dos tādu iespēju, tad spēlēšu ar 110% atdevi.

jautājumi: kādi ir Tavi tuvāko sezonu plāni? vai ir doma vēl uz sezonu palikt Sunne IK junioru komandā vai kādā citā J20 Elit vienībā? varbūt ir kādas izaugsmes iespējas Sunne IK “lielās” komandas, kas spēlē Division 1 (3.-šā stiprākā pieaugušo hokeja līga Zviedrijā), virzienā?

Iespējas un varianti ir vairāki; esmu papētījis, ko piedāvā citas Zviedrijas J20 Elit komandas. Sunne IK lielā komanda līdz 1. maijam izsūtīs līgumus visiem spēlētājiem, ar kuriem gribēs slēgt līgumu uz nākošo sezonu, vēl jau pāris dienas ir palikušas. Latvijā arī HK Rīga spēlē ļoti augsta līmeņa junioru hokeju. Varianti ir, bet, kurš šobrīd būtu labākais, vēl neesmu izzīlējis. Tuvākā mēneša laikā būtu jāpieņem kāds lēmums, lai varētu sākt gatavoties nākošajai sezonai.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristapa Legzdiņa personīgā arhīva.]

izziņām & lasāmvielai:

• Zviedrijas līgu statistikas lapa – stats.swehockey.se
• Sunne IK kluba web lapa – sunneik.se
• Kristapa Legzdiņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, , sunneik.se,
• LHF 2010. gada martā nosauktais Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts pirms 2010. gada U-18 pasaules čempionāta – statistika.lhf.lv, lhf.lv, sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Kristaps Legzdiņš Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlē pret Rumānijas U-20 izlasi (2009. g. decembrī) – sportacentrs.com, tvnet.lv
• Kristapa Legzdiņa intervija (2010./2011. g. sezonas otrajā pusē) – parhokeju.1w.lv

TUVPLĀNĀ: Rihards Marenis

Rihards Marenis ir viens no tiem Latvijas jaunajiem hokejistiem kas Šveices SISEC (Swiss International Sports & Education Center) “apmaiņas programmas” ietvaros jau otro sezonu noslēdz, spēlējot pret vienaudžiem Kanādā – dažādu līmeņu Midget vecuma (U-18) komandām. SISEC Select Midget komanda ar dažādiem apakšnosaukumiem, saglabājot abreviatūru SISEC, šosezon piedalījās un turpina piedalīties NAMHL, CSSHL čempionātos, dažādos turnīros un pārbaudes spēlēs.

viens no SISEC Selects Midget vienības līderiem abās sezonās ir 1993. gadā dzimušais latviešu uzbrucējs Rihards Marenis. savulaik, EVHS (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolas) audzēknis, viens no perspektīvākajiem agro “U” gadu spēlētājiem Latvijas līgās. tagad – viens no tiem, kuri cenšas savu hokejista karjeru veidot Ziemeļamerikā.

Rihards Marenis atbild uz jautājumiem par nonākšanu Kanādā un “pārslēgšanos” uz Ziemeļamerikas hokeju, par latviešiem SISEC Selects komandā, par dažādajām Kanādas jauniešu līgām un to līmeņa atšķirībām,  par uzaicinājumu uz Latvijas U-18 izlasi un sezonas traumām, par vēlmi uzvarēt izslēgšanas spēlēs un nākotnes plāniem.

izziņai: Rihards Marenis

• dzimis 1993. gada 18. aprīlī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 183 cm; 91 kg
• 2010./2011. g. sezonā SISEC Selects Midget sastāvā NAMHL līgā Kanādā, CSSHL līgas Prep divīzijā (kā SISEC Prep) un Varsity divīzijā (kā SISEC Varsity) Kanādā
• iepriekšējās sezonas: SISEC Selects Midget (t.sk. SISEC Prep) RAMHL un CSSHL līgās Kanādā; EVHS (Jūrmala) komandas
• pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs
• pašreizējais treneris: Mike Carlsen

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kā ir sanācis, ka Tu kā ilggadējs Jūrmalas EVHS audzēknis un spēlētājs nonāci leģionāra gaitās un jau salīdzinoši agrā vecumā?

Rihards Marenis: Es personīgi vienmēr biju plānojis doties prom no Latvijas un spēlēt hokeju Ziemeļamerikā. Gribējās to darīt laicīgi un 16 [gadi] likās pareizais vecums, kad to darīt.

jautājums: kāpēc izvēlējies tieši SISEC (Swiss International Sports & Education Center) sistēmu?

Par šo programmu nebiju neko dzirdējis līdz satiku Andri Bartkeviču. Iepazinu Andri kādus 5 gadus atpakaļ, kad viņš vēl trenēja Aisbergu un uzaicināja mani uz turnīru Austrijā. Tad 2009. g. aprīlī satiku Andri, un viņš, zinādams mani, uzaicināja uz SISEC, kur pats arī brauca trenēt.

jautājums: publiski pieejamās statistikas vietnēs 2009./2010. g. sezonā Tev ir fiksēta dalība SISEC Selects Midget AA vienībā RAMHL (Rural Alberta Midget Hockey League) līgā Kanādā. kas tā bija par līgu un kā tika komplektēta komanda?

RAMHL sastāvēja no 8 komandām. Četras no tām bija Calgary apkārtnē, tajā skaitā arī mūsu komanda. Pērējās četras bija no Albertas provinces ziemeļiem. Komandas īpašnieks pārsvarā aicina tos spēlētājus, kas šo programmu var atļauties, bet starp tiem gadās arī daudz labu spēlētāju.

jautājums: šajā pašā 2009./2010. g. sezonā Tev ir fiksēta “otrā fronte” – aizvadītas 12 spēles SISEC Prep vienībā CSSHL (Canadian Sport School Hockey League) līgā. komanda spēlēja vienā no divām tās sezonas divīzijām – Prep, kur piecu komandu konkurencē ieņēma 4. vietu. kas CSSHL ir par līgu? un ar ko atšķīrās tās divīzijas – Prep un Varsity?

CSSHL ir līga, kas sastāv no skolu komandām. Varsity ir zemāka līmeņa divīzija, kas skaitās Midget AA, bet Prep [divīzija] ir Midget AAA.

jautājums: kādi bija Tavi pirmie iespaidi no hokeja Ziemeļamerikā? vai varēji bez sarežģījumiem “pārslēgties” uz to?

Pirms braucu uz šejieni domāju, ka būs ļoti grūti un likās, ka nevarēšu pierast, bet pēc pirmajām spēlēm sapratu, ka ļoti liela atšķirība nav, tikai daudz ātrāka spēle un, protams, daudz vairāk sišanās pie bortiem. Vienmēr esmu mīlējis spēka spēli, tāpēc pieradu ļoti ātri.

jautājums: saskaņā ar sisec.ca oficiālajiem datiem 2009./2010. g. sezonā SISEC Selects Midget vienība aizvadīja 77 spēles, bet Tu, tās sastāvā aizvadot 76 spēles, ar 146 punktiem (100+46) biji gan rezultatīvākais komandā, gan labākais vārtu guvējs. kas uzrādās šajā statistikā – summāri RAMHL, CSSHL un citas spēles? vai tikai viena čempionāta?

SISEC mājas lapā uzrādās stati no abām līgām un draudzības spēlēm. Atsevišķos līgu datus var redzēt līgu mājas lapās.

jautājums: tajā (2009./2010.) sezonā SISEC Selects Midget sastāvā bijāt 4 hokejisti no Latvijas – Tu, Dāvis Sprukts un 2 vārtsargi: Ainis Zalāns un Dāvids Jaunākais. vai laukumā arī sapratāties vislabāk? arī ikdienā turējāties kopā?

Pirmos 3 mēnešus visi dzīvojām kopā ar treneri Andri, bet pēc tam ievācāmies katrs savā ģimenē. Lielāko daļu laika pavadījām kopā tikai sākumā, kamēr dzīvojām kopā, bet vēlāk jau bija tāds tā kā mūsu bariņš ar citiem komandas biedriem.

jautājums: kā vērtē Latvijas puišu sniegumu uz visas komandas fona 2009./2010. g. sezonā?

Vārtsargiem bija sava konkurence. un katru spēli vārtus sargāja cits vārtsargs. Mans un Dāvja [Sprukta] sniegums bija diezgan iespaidīgs, jo tā mums abiem bija pirmā reize Kanādā un nospēlējām diezgan labi.

jautājums: sezonā “samest” ripu vārtos 100 reizes, neatkarīgi no čempionāta un līgas līmeņa, ne katram izdodas…. kā vērtē pats savu sniegumu šajā sezonā?

Jau no paša sākuma man sezona aizgāja ļoti labi un nebiju gaidījis, ka tā nospēlēšu, jo iepriekšējo [2008./2009.] sezonu biju izlaidis dēļ traumas. Veiksme, protams, arī bija manā pusē.

jautājums: šajā (2010./2011.) sezonā komandas nosaukums ir palicis līdzšinējais – SISEC Selects Midget, bet līgas nosaukums jau cits – NAMHL (Northern Alberta Midget AA Hockey League). ar ko šī sezona un šī līga bija savādāka? vai tas bija jauns, augstāks pakāpiens vai, piemēram, iepriekšējās līgas transformācija?

Šajā līgā mēs spēlējām pret [Albertas provinces] ziemeļu komandām no pagājušā gada RAMHL. Komandas bija tās pašas, kas pagājušogad, bet mums bija grūtāk, jo daudzi, tā saucamie veterāni, vairs nevarēja spēlēt, un to vietā nāca vairāki jaunie spēlētāji –  1994. un 1995. gados dzimušie.

jautājums: NAMHL sastāvā SISEC Selects vienībai ir tāda savādāka vieta nekā lielākajai daļai komandu. sakaņā ar namhl.ca oficiālo informāciju, līgā ir 5 divīzijas, no kurām četrās divīzijās esošās komandas aizvada katra pa 32 spēlēm. bet Dienvidu divīzijas komandas aizvada ievērojami mazāk: divas komandas – pa 12 spēlēm, bet SISEC Selects (kas ir viena no 3 komandām divīzijā) – 6 spēles. vai Jūsu kā SISEC Selects spēlētāju statuss līgā ir īpašs, savādāks nekā citām komandām un spēlētājiem?

Ar neko īpašu neatšķīrāmies no pārējām komandām, bet spēlējām tikai 6 spēles tāpēc, ka spēlējam vēl 2 līgās – CSSHL Varsity un CSSHL Prep, un nebija laika braukt uz ziemeļiem.

jautājums: CSSHL-ā 2010./2011. g. sezonā jau bija 3 divīzijas, papildinoties ar sieviešu hokeja “spārnu”. Abās pārējās divīzijās – Prep un Varsity – startēja divas SISEC komandas (katrā pa vienai) – attiecīgi SISEC Prep un SISEC Varsity, kas pēc būtības bija viena un tā pati komanda. abās spēlējāt visi 3 komandas latvieši – Tu, Dāvis Sprukts, Ainis Zalāns. ar ko jaunajā sezonā atšķīrās spēlēšana šajā līgā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu? Jūsu pieredze bija augusi, mainījās pretinieki, palika vairāk spēļu?

Spēļu skaits bija pilnīgi tas pats, bet mēs 3 jau bijām vecāki un bija salīdzinoši vieglāk spēlēt pret dažām komandām. Komandas, pret kurām spēlējām, palika tās pašas, bet spēlētāji – citi.

jautājums: vai Prep un Varsity divīziju komandu spēki šosezon CSSHL-ā ir atšķirīgi?

Prep komandas bija daudz spēcīgākas, un bija daudz grūtāk spēlēt, jo līmenis ir augstāks un ātri pierod pie Varsity līmeņa, un, kad ir jāspēlē pret Prep komandām, [tad] ir ātri jāpierod pie lielāka ātruma.

jautājums: CSSHL-ā 2010./2011.g. sezonas noslēgumā par uzvarētāju kļuva SISEC komanda. kā tika noskaidrots CSSHL uzvarētājs, katrai divīzijai savs? ko Tev un Tavai komandai nozīmē šis panākums?

Katrai divīzijai ir savs čempionāts un uzvarētājs cits. Pagājušogad finālā zaudējām Edge Maroon komandai un šogad spēkojāmies ar to pašu komandu, tikai šoreiz sērijā vinnējām 3:0. Pirms fināliem pateicu komandai, ka 2 gadus pēc kārtas netaisos zaudēt, tad nu tā arī darījām un vinnējām. Daudzi spēlētāji visas karjeras laikā nevinnē pat vienu kausu. Daudziem čaļiem, kam šis bija jau otrais gads, uzvara nozīmēja ļoti daudz, jo pagājušogad bijām ļoti tuvu un gribējās vinnēt. Uzreiz pēc spēles visa komanda braucām uz restorānu ar treneriem un nosvinējām kārtīgi.

[piebilde: 2009./2010. g. sezonas CSSHL Prep divīzijas play off-ā SISEC Prep komanda piekāpās Edge School Prep komandai. 2010./2011. g. CSSHL Varsity divīzijas izslēgšanas spēlēs uzvarēja SISEC Varsity komanda, pieveicot Edge School Maroon vienību. savukārt, RAMHL  2009./2010. g. finālā SISEC Selects bija piekāpusies Edge School Maroon komandai.]

jautājums: pēc sisec.ca oficiālās uzskaites SISEC Selects Midget vienība (uz 2011-03-24) ir aizvadījusi 61 spēli šajā sezonā. vai statistikas uzskaite ir pilnīga, komandai sezona vēl turpinās? no kā veidojas šīs sezonas statistika – CSSHL, NAMHL?

Kā jau minēju sākumā, statistika sastāv no abām līgām un draudzības spēlēm. Sezona vēl nav pilnībā beigusies. Aprīļa beigās brauksim uz turnīru Kalifornijā un vēlāk maija beigās – uz turnīru Vankūverā.

jautājums: uz 24. martu ar 95 punktiem (t.sk. 71 vārtu guvumiem) esi fiksēts kā SISEC Selects Midget rezultatīvākais spēlētājs un labākais vārtu guvējs, kā arī labākā lietderības koeficienta “īpašnieks” (+96). visu to esi iespējis mazākā spēļu skaitā nekā komandas biedri – Tev fiksētas 32 spēles. kā vērtē savu sniegumu šajā sezonā? kādēļ Tev ir mazāks aizvadīto spēļu skaits?

Šī sezona pagaidām rit ļoti labi. Nevaru sūdzēties. Šogad treneris arī ļoti palīdzēja, un bija daudz labu spēlētēju apkārt, ar ko saspēlēties, kas arī palīdzēja sasniegt šos labos rezultātus. Arī, kad braucu atpakaļ uz Kanādu, zināju, kas mani gaida, un biju gatavs, zināju, kā spēlēt, un biju pieradis šejienes hokejam. Mazais spēļu skaits šogad ir dēļ traumām. Oktobra sākumā izmežģīju celi un izlaidu pilnu mēnesi, un Ziemassvētku pārtraukumā biju atpakaļ Latvijā un pārbaudīju vecu pleca traumu, un izrādījās, ka vajadzēja taisīt operāciju. Tad nu visu janvāri pavadīju Latvijā un atkopos pēc operācijas, un februāra sākumā atlidoju atpakaļ uz Kanādu un sāku trenēties, lai būtu gatavs play off 2. raundam un finālam.

jautājums: arī šosezon komandā ir pamanāma “latviešu partija” – esat palikuši 3 no Latvijas. bet esat komandas līderi – Tu un Dāvis Sprukts rezultatīvākie spēlētāji un labākie vārtu guvēji, Ainis Zalāns – “pirmais numurs” vārtos. kā komandas vadība vērtē Jūsu sniegumu?

Jau no paša sākuma treneris un komandas īpašnieks lika lielas cerības uz mums. Uzņēmāmies līderu lomu un atvedām komandu līdz kausam.

jautājums: rakstos par SISEC Selects sniegumu esi dēvēts kā – Rihards White Skates Marenis. no kurienes ir nākusi šī iesauka un vai tā Tev ir “pielipusi”? kā vispār publika un citas komandas Ziemeļamerikā pieņem SISEC Selects komandu un spēlētājus?

Par White Skates mani sāka saukt, jo pagājušogad man bija baltas GRAF slidas un biju ļoti rezultatīvs, tad nu vienīgais veids, kā mani citas komandas atpazina, bija White Skates. Cilvēki, ar kuriem mēs sadraudzējamies, neredz nekādu lielu atšķirību starp mums un viņiem, bet ir ļoti daudzi jaunieši, kas mūsu burtiski ienīst. [:D] Iemesls tam ir meitenes. Meitenēm mēs esam kaut kas jauns un eksotisks, tad nu visas skaistās ir mūsu pusē un paši kanādieši neko nedabū. Ha-ha, smieklīgi jau, bet nu tā tas ir.

jautājums: daudzi Tavi agrākie cīņubiedri ir izkaisīti pa pasauli. piemēram, no Jūrmlas EVHS komandas, ar kuru kopā 2008. gada augustā uzvarējāt turnīru pret čehu, kanādiešu un krievu jauniešu komandām, rezultatīvākie (un arī visa turnīra labākie punktu guvēji) ir pametuši Latviju un katrs cīnās savā galā. rezultatīvākais minētajā turnīrā – pa SISEC Selects, otrs – Zemgus Girgensons pa USHL (ASV), trešais rezultatīvākais – Martins Lavrovs pa Zviedriju. vai seko līdzi citu savu EVHS laiku biedru gaitām?

Prieks jau, ka visi kaut ko dara un brauc projām no Latvijas, jo lielākas jau tās iespējas ir hokeja lielvalstīs. Katrs mēģina atrast savu labāko vietu, kur spēlēt un attīstīt savas spējas. Lai viss izdodas puišiem!

jautājums: Tavs kluba biedrs Dāvis Sprukts no SISEC Selects vienības ir nosaukts starp Latvijas U-18 izlases kandidātiem uz U-18 pasaules čempionātu. vai Latvijas Hokeja federācijas pārstāvji Tevi ir aicinājuši pievienoties Latvijas U-18 izlasei uz pārbaudes spēlēm vai ierasties uz treniņnometni?

Uzaicināja mani arī, bet es nebraukšu, jo būtībā man vēl nav ļauts spēlēt pēc operācijas. Izdomāju palīdzēt [SISEC Varsity] komandai play off, jo ļoti gribējās vinnēt kausu. Nekur jau nepazudīs, varbūt nākošgad došos uz U-20.

jautājums: kādi ir Tavi turpmākie plāni? kurā virzienā esi plānojis turpināt savas hokejista gaitas?

Maijā došos uz Denveru un Vankūveru uz tā saucamiem Showcase, kur atrādīšu sevi, bet tēmēju uz USHL vai arī šeit pat Kanādā – WHL. Vēl neesmu kārtīgi izlēmis, kuru no līgām izvēlēties, jo WHL tiek uzskatīta jau par profesionālu līgu, pēc kuras nevar doties uz NCAA. Bet laika man pagaidām pietiek, lai pieņemtu lēmumu.

[piebilde: USHL = United States Hockey League = vadošā junioru līga ASV; WHL = Western Hockey League = viena no trim vadošajām junioru līgām Kanādā; NCAA = National Collegiate Athletic Association = divu līmeņu (NCAA D1 un NCAA D3) koledžu līgas ASV.]

lai veicas!

[pirmā fotoattēla avots: sisec.ca; abi pārējie fotoattēli no Riharda Mareņa personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• Riharda Mareņa individuālais profils – sisec.ca
• SISEC Prep komandas statistika 2009./2010. g. regulārajā sezonā CSSHL – csshl.ca
• SISEC Prep komandas statistika 2009./2010.g. izslēgšanas spēlēs CSSHL – csshl.ca
• SISEC Selects Midget komandas summētā statistika 2009./2010. g. sezonā – sisec.ca
• SISEC Selects komandas statistika 2010./2011. g. regulārajā sezonā NAMHL – namhl.ca
• SISEC Selects komandas pieteikums 2010./2011. g. NAMHL – namhl.ca
• SISEC Varsity komandas statistika 2010./2011. g. regulārajā sezonā CSSHL Varsity divīzijā – csshl.ca
• SISEC Varsity komandas statistika 2010./2011. g. CSSHL Varsity divīzijas izslēgšanas spēlēs – csshl.ca
• SISEC Prep komandas statistika 2010./2011. g. regulārajā sezonā CSSHL Prep divīzijā – csshl.ca
• aktuālā SISEC Selects Midget komandas summētā statistika 2010./2011. g. sezonā – sisec.ca

TUVPLĀNĀ: Elvis Merzļikins

Latvijas U-17 izlase pamazām “briest” Eiropas jaunatnes ziemas olimpiādei, kurā ir tas gods piedalīties tikai sešām Eiropas U-17 izlasēm. jaunatnes olimpiādes norise vairs “nav aiz kalniem” – no 12. līdz 19. februārim.

gatavojoties šim turnīram, decembrī Latvijas U-17 izlases pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas vienaudžiem ir “notestēti” 3 vārtsargi, tajā skaitā Elvis Merzļikins, kurš Latvijā strādājošajiem treneriem ir bijis “tālāk no acīm” – spēlē HC Lugano sistēmā Šveicē. starp citu, Latvijas U-17 izlases sastāvā pārbaudes spēlēs nebija vienīgais vārtsargs-“šveicietis”. šajā valstī prasmes izkopj arī cits U-17 vārtsargs – Ivars Punnenovs. viens no 3 vārtuvīriem bija Nils Grīnfogels no SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18). katram vārtsargam treneri deva vienādu iespēju – 2 periodus spēles laika.

Elvis Merzļikins savās atbildēs – par satraukumu, velkot Latvijas izlases kreklu, par Šveices hokeju un savām gaitām Šveicē, par Latvijas jauno hokejistu “viens par visiem”, par Latvijas hokejistiem Šveices Novizen Elite (arī Elite Novizen) līgā, par hokeja apvienošanu ar mācībām, par Latvijas U-17 izlases sniegumu pārbaudes spēlēs.  IETEIKUMI Latvijas U-17 izlasei cīņā pret pretinieci jaunatnes olimpiādē – Šveices U-17 izlasi.

izziņai: Elvis Merzļikins

• dzimis 1994. gada 13. aprīlī
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 186 cm; 76 kg
• 2010./2011. g. sezonā HC Lugano U18 (Novizen Elite; Šveice)
• iepriekšējās sezonas: HC Lugano sistēmā; SK Rīga / Profs – 18; EVHS/Jūrmala
• Latvijas U-17 izlases dalībnieks pārbaudes spēlē
• pirmais treneris: Latvijā – Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: jau otro sezonu esi HC Lugano sistēmā, spēlē kluba komandā, kas startē Šveices Elite Novizen – jaudīgākajā U-17 līgā. kā nokļuvi Šveices hokejā? kāpēc izvēlējies tieši šo valsti?

Elvis Merzļikins: Te, Šveicē, sāku spēlēt hokeju, jo mana mamma te dzīvoja. Pēc hokeja licences es esmu šveicietis. Es te nospēlēju divus gadus un atgriezos Latvijā. Un tad 2008./2009. g. sezonā man piezvanīja treneris un pajautāja, vai es nevēlos atgriezties Šveicē. Nu, un es aizbraucu parādīt sevi, un mani klubs paņēma.

jautājums: kā bija atkal iejusties Šveices hokeja kārtībā pēc 2008./2009. g. sezonas SK Rīga ierindā? kas Tevi pārsteidza pozitīvi, kas mazāk pozitīvi?

Kad es te [Šveicē] atbraucu, man bija dīvaini, jo hokejs te ir ātrāks un ļoti, ļoti precīzāks, bet viens mīnuss ir tas, ka viņi [šveicieši] te nelieto nekādus stipros spēka paņēmienus un neaizstāv viens otru, bet Latvijā ir viens par visiem un visi par vienu.

jautājums: esi dzimis 1994. gadā, bet, saskaņā, ar LHF datiem, jau 2008./2009. g. sezonā 7 spēles aizvadīji Latvijas Bērnu un jaunatnes čempionātā U-17 grupā pie 1992. g. dzimušajiem. tāpat arī 2009./2010.g. sezonā Lugāno Novizen Elite līgas vienībā spēlēji ar un pret vecākiem jauniešiem. vai esi jau pieņēmis sev par normālu parādību, ka spēlē kopā ar vecākiem hokejistiem? Tavuprāt, tas palīdz ātrāk sagatavoties pieaugušo hokejam?

Jau no pašas bērnības vienmēr spēlēju kopā ar 2-3 gadus vecākiem puišiem. Profā [SK Rīga vienībā] es un Ņikita Jevpalovs bijām vienīgie 1994. gadā dzimušie. Nu jā, man jau no mazām dienām patīk spēlēt ar lielākiem – interesantāk, grūtāk un daudz ko jaunu iemācos.

Es pirms spēlēm trenējos parasti ar lielo HC Lugano komandu, jo tur viss hokejs notiek ātrāk, un metieni ir stiprāki un ātrāki. Kad es uzkāpju uz laukuma, kad ir spēle, man tas viss liekas palēninājumā.

jautājums: kā vērtē Novizen Elite līgas līmeni, salīdzinot ar citu valstu U-18 līgām? Šveices Novizen Elite faktiski ir U-17 līga, kurā šogad vecuma robeža ir 1994. gadā dzimušie. vai, Tavuprāt, jaunie hokejisti no tā iegūst, ka nākamajā līmenī – U-20 līgā jau pamatā ir 3 gadu hokejisti, nevis 2 gadu?

Manuprāt, šogad Novizen Elite līmenis ir zemāks nekā pagājušajā gadā. Pagājušo gadu viss notika ļoti agresīvi un bija jautri spēlēt, it īpaši play-off pēdējos divos turnos. Šogad mums nav labo spēlētāju un mums komandā ir daudzi 1995. gadā dzimušie, kuri daudz ko nevar izdarīt.

jautājums: Šveices Novizen Elite komandās šosezon uzspēlē vairāki Latvijas hokejisti – ar Tevi vienā komandā uzbrucējs Deivids Sarkanis, Pikes EHC Oberthurgau 1965 attiecīgā vecuma vienībā arī vārtsargs Ivars Punnenovs un uzbrucējs Marks Lazarevs. vai vairāk kontaktējies ar Latvijas hokejistiem? kā vispār esat iejutušies Šveices itāliski-franciski-vāciskajā vidē?

Jā, Deivids Sarkanis ir viens no maniem labākajiem draugiem. Es viņu pasaucu pie manīm uz HC Lugano, un mums ir ļoti labi kontakti, tāpat arī man ir ar Ivaru Punnenovu. Bet ar Marku Lazarevu man nav kontaktu.

Es esmu itāļu vidē, bet Ivars ir vācu vidē.

jautājums: kā Šveicē izdodas apvienot mācības ar hokeju?

Man ir brīvs laiks, bet ļoti maz. Katru dienu ir treniņi, un otrdienās un ceturtdienās man ir no rītiem un vakarā treniņi; tā, ka no rītiem es skolu nobastoju divas stundas, bet klubs to paziņo. Parasti mājās es atnāku ap 22:15, tad es paēdu un uzreiz gulēt, jo esmu nenormāli piekusis un ir jāgatavojas nākamai dienai. Mācos es parasti vai nu skolā, vai nu hallē. Pārsvarā es mājās vispār neesmu; visu dienu pavadu skolā un hallē. Mājās tikai guļu.

jautājums: vai no Tavas puses ir nepieciešamas būtiskas investīcijas, lai spēlētu HC Lugano sistēmā? vai arī klubs apmaksā visas “blakus” izmaksas – “brīvais ledus”, inventārs, dzīvesvieta, izglītība, pārtika?

Parakstīju līgumu ar HC Lugano līdz 2014. gadam; man visu apmaksā klubs – skolu, dzīvesvietu, materiālu, pārtiku.

jautājums: kā liecina Šveices Regio League pieraksti, tad Šveices 2. liga (4.-tā pieaugušo līga pēc līmeņa) “fārmvienības” HC Lugano sastāvā arī esi bijis fiksēts. cik bieži ir nācies spēlēt “amatieros”? kādu pieredzi esi guvis no dalības šajā līgā?

Es nekad tā tīri neesmu spēlējis ar amatieriem te; tikai trenējies te esmu, jo vārtsargu nav bijis un tad man sanāk atkal viens treniņš vairāk.

jautājums: jau nākamajā sezonā vairs nevarēsi palikt Novizen Elite līgā. taču HC Lugano klubam ir vienība Šveices U-20 spēcīgākajā līgā – Junioren Elite A. ir arī “dubliervienības” citās U-20, U-18 līgās. kur esi paredzējis nākamsezon turpināt savas hokeja gaitas?

Nu, pie Junioriem A esmu arī aizvadījis pagājušajā gadā dažas spēles un, pa cik man ir līgums līdz 2014. gadam, es nemainīšu klubu. Un arī tādēļ, ka te, HC Lugano, ir vislabākais vārtsargu treneris [Dusan Sidor], kāds vien ir, manuprāt. Pateicoties viņam, es esmu ticis tik tālu. Nākamgad es būšu trešais vai otrais vārtsargs, bet tomēr aiznākamajā gadā es būšu pirmais, jo daudzi [spēlētāji] nebūs vairs, jo viņi būs jau pārāk veci Junioriem.

jautājums: kādi ir Tavi tālāko gadu plāni attiecībā uz hokeju? vai “skaties” tikai uz Šveices stiprāko līgu – NLA, kurā spēlē HC Lugano “galvenā” komanda? vai varbūt ir domas un ieceres citos virzienos?

Sākumā man ļoti gribētos paspēlēt [HC Lugano] pirmajā komandā, bet pēc tam jau, cerams, ka, ja varēs, tad uz Ameriku vai Kanādu.

jautājums: decembrī (2010.) biji redzams Rīgā, sargājot Latvijas U-17 izlases vārtus vienā no pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas U-17 izlasi. “stāvēji” 2 periodus – 40 minūtes, kuru laikā paliki “sauss”. kopumā abās spēlēs Baltkrievijas vienaudžus uzvarējāt diezgan pārliecinoši. kā vērtē komandas sniegumu šajās spēlēs?

Izlasē es biju nenormāli satraukts; es vienkārši rādīju, ko māku, un man tas arī izdevās! Es uz tām 40 minūtēm ļoti gatavojos, jo tā man bija pirmā reize manā dzīvē, kad es vilku Latvijas izlases kreklu, un, godīgi sakot, kad uz laukuma izgāju, man pat kājas un rokas trīcēja, bet pēc tam es nomierināju pats sevi ar manām metodēm. Man nenormāli patika “ārzemnieku” maiņa [uzbrucēju trijnieks: Nikolajs Jeļisejevs – Teodors Bļugers – Martins Lavrovs]; viņi ļoti labi spēlēja, un pret aizsargiem man vispār nav ne vārda – viņi darīja savu darbu. No uzbrucējiem man patika Teodors Bļugers un Martins Lavrovs. Atceros, ka man bija liels karš ar Bļugeru, kad es spēlēju EVHS un viņš – BHS.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu 40 minūtēs pret Baltkrievijas U-17? kādas saskati savas izredzes uzspēlēt Eiropas jaunatnes ziemas olimpiādē šogad februārī Čehijā?

Kā jau teicu, biju nenormāli satraukts; es viesnīcā jau sāku koncentrēties, kad gulēju. Man ir arī liels prieks, ka es parādīju sevi no labās puses. Un gribētos man arī tikt U-18 izlasē; būs jādara viss, lai tur tiktu. [Eiropas jaunatnes] Olimpiādē es darīšu visu labāko, lai aizstāvētu Latvijas vārtus. Protams, man tas būs pirmais brauciens ar izlasi, un būs atkal sevi jānomierina, bet, domāju, ka šoreiz man būs vieglāk.

jautājums: kādas saskati Latvijas U-17 izlases izredzes jauniešu olimpiādē cīņā pret apakšgrupas sāncenšiem – Krievijas un Šveices U-17 izlasēm?

Domāju, ka pret krieviem būs ļoti stingra cīņa; nezinu, kā viņi spēlē, bet pret Šveici man būs daudz vieglāk, jo es pazīstu gandrīz visus, it īpaši man būs ļoti jautri spēlēt pret maniem komandas biedriem [no HC Lugano sistēmas]. Būs ļoti laba spēle pret viņiem [Šveices izlasi], bet, ja mēs nospēlēsim tā, kā pret Baltkrievijas izlasi, un darīsim visu, ko mūsu treneris saka, tad nedomāju, ka būs grūtības.

jautājums: Šveices U-17 hokejs ir Tava ikdiena jau otro sezonu. kādi būtu Tavi ieteikumi saviem Latvijas U-17 komandas biedriem pirms spēles pret Šveices U-17 izlasi? kādi būs pretinieki – šveicieši? uz ko mums jābūt gataviem? un kas ir viņu vājās puses?

Mans ieteikums ir, lai aizsargi skatās uzmanīgi vārtu priekšā, jo visās komandās Šveicē viņi visu laiku dos piespēli uz petaku. Viņi, manuprāt, būs agresīvāki nekā parastās spēlēs, jo tā ir tomēr izlase. Viņi daudz un ļoti daudz provocēs mūsu spēlētājus, jo viņiem tas ir darbs, te [Šveicē] visi tā dara. Vājā puse ir vārtsargs – viņš nemāk sevi savaldīt; es domāju, ja mēs to vārtsargu provocēsim, tad viņš sāks psihot un viņš salūzīs vienkārši. Arī aizsargi ir pavāji viņiem daudzi.

lai veicas!

[foto fiksēti Latvijas U-17 izlases pārbaudes spēlē pret Baltkrievijas U-17 izlasi 2010. gada 28. decembrī; foto autors: Mārtiņš Aiše, Sportiņš, 29501859.]

izziņām:

• individuālā statistika – lhf.lv (1. vers., 2. vers.; nekorekti auguma parametri uz 2011-01-14); eliteprospects.com (te un dažos Šveices avotos nekorekti ierakstīts uzvārds “Merkzlikins”, kas apgrūtina statistikas atrašanu; uz 2011-01-14)
• Latvijas U-17 izlases dalīnieku statistika pāraudes spēlēs pret Baltkrievijas U-17 izlasi: tepat
• HC Lugano mājaslapa – hclugano.ch

TUVPLĀNĀ: Alberts Iliško

Zviedrijas hokeja saimniecība ar savu “daudzdivīziju” struktūru un n-tajām komandām katra kluba sistēmā ir labs paraugs, kuram, ja ne sekot, tad vismaz tiekties citu Eiropas hokeja valstu funkcionāriem. Zviedru hokeja skārtotības “sekas” ir apskatāmas nevien pieaugušo, U-20 un U-18 izlašu pasaules forumos, bet arī “virsprodukts” ir labi pamanāms ārpus Zviedrijas. piemēram, NHL-ā šosezon zviedri ir 3.-šā pārstāvētākā nācija aiz mājiniekiem – kanādiešiem un ASV hokejistiem. Zviedrijas hokeja skola ir plaši pārstāvēta arī KHL, AHL līgās.

Zviedrijas hokeja sistēma ir noderīga arī citu valstu hokejistiem ar to, ka spēj sevī “ievilkt” jaunos hokejistus no valstīm, kurās līdz gadsimtu ilgām un, galvenais, koptām un pārmantotām tradīcijām ir tālu. tostarp arī virkne Latvijas hokejistu ir “gājuši cauri” Zviedrijas hokejam, daži palikuši uz ilgāku laiku.

2010./2011. g. sezonas vidū Zviedrijas 6 pieaugušo līgas vien uzskaita 20 hokejistu ar Latvijas pasi, neskaitot Latvijas jauno hokejistu skaitu, kas savas prasmes “slīpē” zviedru junioru un jauniešu līgās.

Alberts Iliško, lai gan ir tikai 1990. gadā dzimis, Zviedrijas hokejā jau ir gadiem. ir cīnījies dažādās U-18 un U-20 līgās; tagad arī Nynäshamns IF vienībā Zviedrijas 1. divīzijā, kas šajā valstī ir 3.-šā “pēc muskulatūras”. starp citu, Alberts Iliško ir piedalījies piecos “U” pasaules čempionātos, aizstāvot Latvijas karoga krāsas – divreiz U-18 pasaules forumos, trīs reizes U-20 pasaules čempionātos.

Alberts Iliško atbild uz jautājumiem par Zviedrijas hokeju, par Zviedrijas dažādo līgu atšķirīgo līmeni, par savu uzspēlēšanu Zviedrijas U-20 Superelitē, par paredzamo Nynäshamns IF kluba sistēmas pamešanu, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Atberts Iliško

• dzimis 1990. gada 11. oktobrī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 184 cm; 91 kg
• 2010./2011. g. sezonā Nynäshamns IF komandā Zviedrijas 1. divīzijā (3.-ajā stiprākajā līgā) un Nynäshamns IF J20 vienībā Zviedrijas U-20 Elitē (Zviedrijas U-20 2.-ajā stiprākajā līgā)
• iepriekšējās sezonas: Nynäshamns IF pieaugušo komandā Zviedrijas 1. un 2. divīzijās, Nynäshamns IF J20 komandā Zviedrijas U-20 Elitē un 1. divīzijā, Nynäshamns IF J18 vienībā Zviedrijas U-18 1. divīzijā; Djurgården J20 komandā Zviedrijas U-20 Superelitē (stiprākajā U-20 līgā)
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. un 2010. gada PČ elitē; 2008. gada PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gadā PČ elitē un 2008. gada PČ 1. divīzijā
• pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: nu jau gadiem esi “uzticīgs” Zviedrijas hokeja saimniecībai un konkrēti Nynäshamns IF kluba sistēmai. kā sanāca, ka izvēlējies tieši Zviedriju. kāpēc?

Alberts Iliško: Man viņi piedāvāja, vai negribu aizbraukt pie viņiem un pamēģināt spēlēt tur, un tā es arī piekritu. Un es uzskatu, ka Zviedrija ir hokeja lielvalsts, un te varētu būt laba vieta izaugsmei.

jautājums: jau piekto sezonu esi Nynäshamns IF sistēmā. kāpēc izvēlējies tieši Nynäshamns IF klubu nevis citu? vai tajā viss tik ļoti apmierina, ka neesi to mainījis?

Jā, ir jau diezgan liels laiks pagājis šajā klubā. Nu, šis klubs bija pirmais, kur es sāku spēlēt te Zviedrijā, un līdz šim viss mani arī apmierināja un nebija nekādu problēmu ar neko. Bet nu uz doto momentu nav tā, ka ar visu esmu apmierināts, un nedomāju, ka spēlēšu nākamajā sezonā šeit.

jautājums: sanāk, ka esi audzis ar klubu. kopā ar Tevi Nynäshamns IF pieaugušo komanda pakāpās no 2. divīzijas uz 1.-mo, arī U-20 vienībai ir progress – no 1. divīzijas uz Eliti. kā kluba vadība vērtē Tavu pienesumu?

Neesmu īsti par to ar viņiem runājis tieši par šo jautājumu; taču, es domāju, ka viņi ir apmierināti ar manu pienesumu šajos gados.

jautājums: šosezon lielākoties cīnies “lielajā” komandā, bet spēlēji arī U-20 vienībā. kā pats vērtē savu sniegumu šajā sezonā?

Jā, tā ir. Domāju, ka šī sezona ir pozitīva priekš manis, un, es domāju, ka mans sniegums ir bijis diezgan labs šajā sezonā, bet, protams, ka vienmēr jau var būt arī drusku labāk. Domāju, ka esmu palicis stabilāks spālētājs salīdzinājumā ar pagājušo sezonu; tādēļ, es domāju, ka sezona līdz šim ir gājusi diezgan labi.

jautājums: esi uzspēlējis gan Zviedrijas pieaugušo 2. divīzijā, gan 1. divīzijā. vai ir būtiska līmeņa atšķirība starp šīm līgām? kāda ir tās starpība?

Atšķirības ir diezgan lielas starp šīm līgām. Lielākā starpība ir spēles ātruma ziņā – 1. divīzijā viss notiek uz pusi ātrāk un tev nav laika tik ilgi domāt. Spēlētāju līmenis [1. divīzijā] arī ir daudz augstāks kā 2. divīzijā.

jautājums: vai ir “pamanāma” līmeņa atšķirība starp Zviedrijas U-20 eliti un 1. divīziju? un abu šo atšķirība no U-20 Superelites ir ļoti jūtama? kādos spēles elementos?

Līmeņa atšķirības ir ļoti lielas starp 1. divīziju un U-20 eliti. Te pat būtu grūti salīdzināt šīs līgas. Ja U-20 Supereliti varētu salīdzināt ar [pieaugušo] 1. divīziju, tad spēka samēros ir diezgan līdzīgi. Atšķirības ir kvalitātes un ātruma ziņā. Superelitē viss notiekās drusku ātrāk varbūt, un ir daudz spēka spēles, taču taktiskā spēle ir drusku sliktāka tur [Superelitē] nekā 1. divīzijā.

jautājums: 2008./2009. g. sezonā Tev bija neliels “sānsolis” – fiksētas 3 oficiālas spēles Djurgården J20 vienībā U-20 Superelitē. kā nonāci šī kluba redzeslokā un kāpēc nepaliki ilgāk?

Viņi mani bija ievērojuši, un tad pēc kāda laiciņa viņi arī piedāvāja ar viņiem uzspēlēt vienā turnīrā sezonas sākumē. Pēc turnīra viņi teica, ka bija gatavi mani ņemt komandā, taču tur ārpus hokeja laukuma bija daudzas citas lietas, kuras nevarēja īsti nokārtot, un tāpēc arī īsti nesanāca spēlēt visu sezonu tur. Taču tiku izīrēts viņiem sezonas gaitā, un tad arī sanāca uzspēlēt šīs 3 spēles.

jautājums: uz cik ilgu laiku Tev ir līgumsaistības ar Nynäshamns IF sistēmu? kādi ir Tavi plāni uz laika posmu, kad saistības būs beigušās?

Man ir līgumsaistības uz šo sezonu. Mani plāni ir meklēt kādu jaunu komandu tepat Zviedrijā kādā no 1. divīzijas klubiem, iespējams, bet gribētos izmēģināt tikt varbūt kādā no Allsvenskan komandām. [piebilde: HockeyAllsvenskan = 2.-ā stiprākā līga Zviedrijā.]

jautājums: vai nav bijusi doma pamainīt valsti, pamēģināt spēkus Ziemeļamerikas un/vai KHL virzienā? kāpēc jā/nē?

Jā, gribētos jau pamēģināt gan Ziemeļameriku vai arī uz otru pusi, bet nav bijuši nekādi piedāvājumi pagaidām no šīm abām pusēm. Bet nu tad jau manīs, kā būs. Gribās pamēģināt kaut ko jaunu kamēr vēl esmu jauns un ir vēlme kļūt labākam spēlētājam.

jautājums: esi piedalījies Latvijas “krāsās” divos U-18 un trijos U-20 pasaules čempionātos, neskaitot dažādus pārbaudes spēļu turnīrus. kam, Tavuprāt, būtu jānotiek, lai Tevi ieraudzītu “lielajā” izlasē?

Domāju, ka man ir jātiek spēlēt kādā augstākā līgā vispirms, un tad varbūt mani pamanītu; un tad jau viss, protams, būtu atkarīgs no manis, kā es parādītu savu sniegumu.

lai veicas!

[foto no Alberta Iliško personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• Alberta Iliško statistikas kopsavilkums – eliteprospects.com
• par Alberta Iliško došanos uz Djurgården J20 – parsportu.lv
• Nynäshamns IF lappuse – lagsidan.se

TUVPLĀNĀ: Artūrs Birstiņš

Artūrs Birstiņš ir viens no tiem Latvijas U-18 izlases kandidātiem, kurš tālākai savu hokejista prasmju kopšanai ir izvēlējies Vācijas hokeja plašumus. Birstiņš ir iekļuvis vācu kluba SC Riessersee sistēmā, un pašreiz viņa “pamatdarbavieta” ir kluba U-18 komanda nopietnākajā Vācijas U-18 līgā.

gada izskaņā Artūrs Birstiņš ir uzspēlējis arī Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēlēs: novembrī divas pārbaudes spēles pret Austrijas U-18 izlasi; bet decembrī – U-18 un U-17 izlašu pārbaudes spēļu turnīrā Minskā, kur nācās “krustot nūjas” ar Baltkrievijas U-18 izlasi, kā arī Krievijas un Baltkrievijas U-17 izlasēm. saskaņā ar LHF (Latvijas Hokeja federācijas) fiksētajiem un sniegtajiem datiem, Birstiņam 5 pārbaudes spēlēs “iekrāti” 5 punkti (4+1) un 6 soda minūtes.

Artūrs Birstiņš stāsta par nokļūšanu un savām gaitām Vācijā, par spēles atšķirībām vācu U-18 līgā un Baltkrievijas junioru līgā, par Vācijas U-18 hokeja spēka spēles dominēšanu pār tehniku un taktiku, par Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēlēm, par savu un Latvijas U-18 izlases sniegumu turnīrā MInskā decembrī, par saviem plāniem attiecībā uz spēlēšanu Vācijā.

izziņai: Artūrs Birstiņš

• dzimis 1993. gada 1. aprīlī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 176 cm; 76 kg
• 2010./2011. g. sezonā SC Riessersee U18 komandā Vācijas U-18 līgā DNL (Deutsche Nachwuchs Liga)
• iepriekšējās sezonas: SK Rīga
• Latvijas U-18 izlases kandidāts dalībai pasaules čempionātā un dalībnieks pārbaudes spēlēs
• pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: šosezon esi nonācis SC Riessersee U18 komandā Vācijas U-18 līgā DNL (Deutsche Nachwuchs Liga). kāpēc tieši šāda izvēle – valsts, komanda, līga? kā vispār nonāci šajā klubā?

Artūrs Birstiņš: Uz Vācu DNL līgas klubu SC Riessersee aizlidot atrādīties piedāvāja mans kādreizējais treneris Andris Bartkevičs. Viņš izskaidroja kluba līmeni, sistēmu, un interesanti likās tas, ka tajā ir 10 komandas, kurās spēlē Vācijas 300 labākie juniori vecumā līdz 19 gadiem. Nolēmu pamēģināt un aizbraucu uz pārbaudēm, kuras ilga 6 dienas. Pēc mēneša man atsūtīja dokumentus transfēram un vēstuli, ka esmu uzņemts klubā.

jautājums: kādi ir galvenie iespaidi, nomainot Latvijas klubu SK Rīga pret komandu Vācijā? vai viss ir tieši tā, kā gaidīji?

Treniņu bāzē ir viss nepieciešamais, pat brīvais ledus pieejams, lai trenētos individuāli. Hokejs gan ir pavisam savādāks – ātrs, fizisks, bet nav tik tehnisks un taktisks. Šādā hokejā arī jūtu, ka man fiziski daudz jāstrādā. SK Rīga bijām saspēlējušies un taktika bija skaidra, taču šeit vairāk “jāsitas” pašam, kur arī man pietrūkst “fiziskā un ātruma”, pie kā jāstrādā.

jautājums: saskaņā ar DNL statistiķu pointstreak.com datiem, 26 spēlēs esi ticis pie 6 rezultativitātes punktiem. kā pats vērtē savu sniegumu 2010./2011. g. sezonas pirmajā pusē?

Man iesākumā bija pavisam grūti izprast spēles stilu. Komanda ir vāja, esam tikai 9. vietā, un komandā ir savi vārtu metēji, kuri ir saspēlējušies. Treneri man dod uzdevumu spēlēt vairāk uz lietderību, un ar manu spēli ir apmierināti, taču pats neesmu, jo vēlos labāku punktu statistiku. Metienu skaits it kā normāls, bet iekšā nekrīt. Mannheim [Jungadler Mannheim U18] – 1. vieta DNL – komandā spēlē Ralfs Rinke – Leitāns, ar kuru sazināmies regulāri. Viņš mani mierina, jo pats tikai trešajā sezonā sācis vākt punktus, un tagad pat ir viens no rezultatīvākajiem komandā. Man prieks par Ralfu. Man vēl jāstrādā, un neesmu apmierināts ar pirmo pusgadu.

jautājums: SC Riessersee U18 sastāvā esat divi Latvijas hokejisti – Tu un aizsargs Vladislavs Tatarņikovs. kā esat iejutušies visādi citādi vāciskā komandā un vidē?

Klubā attiecības ir draudzīgas un ārpus komandas viss ir kārtībā. Cilvēki laipni un smaidīgi, izpalīdzīgi. Man patīk un jūtos labi. Arī sadzīves apstākļi ir labi. Arī ar Vladu saprotamies ļoti labi.

jautājums: kā Tev izdodas hokeja spēlēšanu apvienot ar mācībām?

Agrāk bija grūti apvienot mācības ar hokeju, taču šogad mācos internetā – Rīgas Tālmācības vidusskolā. Ar skolu tagad ir ok.

jautājums: vai spēlēšanai SC Riessersee klubā ir nepieciešams būtiska Tava investīcija, vai arī klubs apmaksā visas sadzīviskās lietas?

Klubs apmaksā visu, izņemot dzīvošanu un vakariņas.

jautājums: kā Tu raksturotu DNL līgas līmeni? piemēram, salīdzinot ar Baltkrievijas junioru līgu vai Latvijas Virslīgu, kur cīnījies SK Rīga / Profs – 18 sastāvā? kas uz DNL ledus notiek savādāk?

DNL spēle ir ātrāka un agresīvāka, taču Baltkrievijas līgā ir vairāk saspēles, taktika un domāšana. Grūti salīdzināt, jo šogad DNL vēl var spēlēt četri 91. gadā dzimušie katrā komandā. Sanāk, ka vecumi nesakrīt. Vairāk spēka spēle noteikti ir DNL, tiesneši ļauj spēlēt vairāk. Baltkrievijā man spēlēt bija vieglāk. DNL ir mazāk tehniski spēlētāji, bet fiziski spēcīgāki un ātri, kuri neatļauj ilgi domāt.

jautājums: šogad esi iekļauts Latvijas U-18 izlases kandidātos un jau piedalījies pārbaudes spēlēs. kuras pārbaudes spēles, Tavuprāt, ir vērtīgākas – tās divas, kurās novembrī ar graujošu rezultātu pieveicāt Austrijas U-18 izlasi vai tā, kurā decembrī ar 1:9 piekāpāties Krievijas U-17 izlasei? kāpēc vērtīgākas?

Noteikti vērtīgākās pārbaudes spēlēs bija decembrī Minskā. Tāpēc, ka tur tomēr spēlējām pret Krieviju un sava vecuma baltkrieviem. Tur bija saprotamāk pašiem, ko varam un kā mums pietrūkst.

jautājums: kā vērtē Latvijas U-18 izlases dalību turnīrā Minskā šī gada decembrī?

Pret Baltkrievijas komandām nospēlējām labi, bet man žēl spēli ar krieviem, to gan varējām nospēlēt labāk. Esmu pārliecināts, ka ja tā mums netrāpītos pirmā spēle, tad mēs pacīnītos un nebūtu tāds rezultāts [1:9]. Viņi bija saspēlējušies kopā, bet mums tā visa pietrūka, kaut visi čaļi cīnījās.

jautājums: kā Tu vērtētu savu sniegumu Minskas turnīrā? ko Tu gribētu uzlabot savās darbībās? bet kas ir tās lietas, ar kurām esi apmierināts?

Viduvēji. Bija vairākas situācijas, kurās vajadzēja nospēlēt savādāk un būtu vērtīgāk komandai. Jāmācās ātrāk pāriet no viena spēles stila uz otru, jo labi redzu laukumu un varu veidot situācijas, taču sanāca sasteigti. Apmierināts esmu ar to, ka sapratu, pie kā vairāk jāstrādā atgriežoties kluba treniņos – ātrums un fiziskā sagatavotība.

jautājums: kādas ir Tavas turpmākās izaugsmes iespējas SC Riessersee klubā? vai ir doma palikt un cīnīties par vietu SC Riessersee pieaugušo komandā, kas startē Vācijas Oberliga – 3.-ajā stiprākajā? vai arī ir iespējas “aizrotēt” uz kādu U-20 komandu?

Esmu viens no trijiem, kuriem regulāri jāpiedalās lielās komandas treniņos, un tas ir labi, bet nākamajā sezonā lielie spēlēs 2. Bundesliga [Vācijas 2.-ajā stiprākajā līgā], un tur gan varētu būt vēl par smagu. Vācijā U-20 [komandās] spēlē tikai tie, kuri no DNL līgas netiek Oberliga, 2. Bundesliga vai DEL [Vācijas stiprākajā līgā]. DNL ir tā līga, no kuras uz lielajām komandām aiziet labākie juniori, bet U-20 [līga] Vācijā neskaitās aktuāla, jo visi labākie jau spēlē vienā no trijām profesionālajām līgām. DNL skaitās U-18, bet overage līdz 19 gadu vecumam. Tāpēc jebkurā situācijā labāk būtu spēlēt turpat DNL, jo man tagad ir 17 gadi.

jautājums: kā pats skaties uz savu hokejista karjeru tuvāko 2-3 gadu perspektīvā? vai ir doma “nometināties” Vācijā vai arī pamēģināt spēkus Austrumos – MHL vai Baltkrievijas līgās? kāpēc jā vai nē?

Nu to rādīs laiks! Viss atkarīgs no tā, kā pats strādāšu un kam būšu gatavs!

lai veicas!

[abi foto no Artūra Birstiņa personīgā arhīva.]

izziņām:

• Artūra Birstiņa individuālā statistika – pointstreak.com, eliteprospects.com, lhf.lv
• SC Riessersee U18 spēlētāju aktuālā statistika – pointstreak.com
• SC Riessersee kluba komandu web lapas – scriessersee.de, scr-eishockey.de
• Latvijas U-18 izlases satististika pārbaudes spēlēs pret Austrijas U-18 izlasi Rīgā (2010. g. novembrī): tepat
• Latvijas U-18 izlases statistika U-18 un U-17 pārbaudes spēļu turnīrā Minskā (2010. g. decembrī): tepat

TUVPLĀNĀ: Edvards Zariņš

hokeja aizsargs Edvards Zariņš šosezon ir “pārcēlies” no IFK Arboga klubu sistēmas Zviedrijā atpakaļ uz Latviju, kur Virslīgā cīnās HS Rīga / Prizma komandas ierindā.

Edvards Zariņš stāsta par Zviedrijas hokeja saimniecību, par savām gaitām Dinamo Juniors un HK Rīga treniņnometnēs, par to, ka treneriem vienmēr taisnība, par HS Rīga / Prizma cīņu gaitām Latvijas Virslīgā, par Latvijas hokeja reālijām, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Edvards Zariņš

• dzimis 1991. gada 2. decembrī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 177 cm; 70 kg
• 2010./2011. g. sezonā HS Rīga / Prizma sastāvā Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Arboga J18, Arboga J20 (Zviedrija); SK Rīga komandas
• pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: iepriekšējā sezonā (2009./2010.) “ietrāpīji” Zviedrijas kluba IFK Arboga sistēmā. kā tur nokļuvi?

Edvards Zariņš: Pirms iepriekšējās sezonas es saņēmu piedāvājumu no šī kluba nākamo sezonu spēlēt Zviedrijā un vienlaicīgi es biju arī Dinamo Juniors kandidāts. Es īsti nezināju, kur es aizvadīšu nākamo sezonu līdz pat augustam, jo vēl joprojām biju Juniors treniņnometnē. Tā kā es tiku atskaitīts no Dinamo Juniors augusta sākumā, un man bija šis piedāvājums no Zviedrijas kluba Arboga, es izvēlējos pamēģināt Zviedrijas hokeju.

jautājums: Zviedrijā Tev sanāca uzspēlēt gan Arboga J18, gan Arboga J20 komandās attiecīgo vecumu 1. divīzijās. kā pats vērtē savu sniegumu Arboga komandās?

Savu sniegumu Arboga sistēmas komandās es vērtēju labi, bet es, protams, uzskatu, ka varēju aizvadīt sezonu daudz labāk. Uzskatu, ka man personīgi un visai komandai vajadzēja rādīt daudz labāku sniegumu uz ledus. Mums pirms sezonas gan U18, gan U20 komandās tika dots uzdevums tikt play off turnīrā, bet mēs neizpildījām šo uzdevumu. Bet kopsummā viss bija labi. Es guvu lielisku pieredzi, spēlējot ārzemēs, un iepazinu zviedru hokeju.

jautājums: Zviedrijas U-18 un U-20 sistēmās 1. divīzija ir 3.-ās stiprākās līgas. kā vērtē abu šo līgu līmeni? piemēram, salīdzinot ar Latvijas U-18 līgu un Latvijas Virslīgu, kuru daži speciālisti ir pamanījušies nodēvēt par “Latvijas U-20 līgu ar dažiem izņēmumiem”?

Abu šo līgu līmeni es vērtēju kā pietiekami labu, lai tur spēlētu. Salīdzināt ar Latvijas U-18 man ir diezgan grūti, jo es īsti nezinu kāds šajā līgā ir līmenis tagad, bet es domāju, ka Latvijas U-18 līga, būtu diezgan līdzīga Zviedrijas 1. divīzijas U-18 līgai. Zviedrijas 3. stiprākās U-20 līgas līmenis varētu arī būt stipri līdzīgs Latvijas Virslīgas līmenim, varbūt tikai nedaudz zemāks. Zviedrijā tas hokejs ir nedaudz citādāks, un ir grūti salīdzināt ar Latvijas hokeju.

jautājums: šovasar biji minēts starp HK Rīga kandidātiem. kāpēc nenokļuvi šīs MHL vienības sastāvā?

Es uzskatu, ka neparādīju pietiekami labi sevi komandas treniņnometnē Brocēnos, un Leonīds Tambijevs pateica man, ka pēc viņa domām es neesmu pietiekami labs, lai nākamo sezonu aizvadītu HK Rīga sastāva. Trenerim jau, laikam, vienmēr ir taisnība.

jautājums: jauno sezonu (2010./2011.) esi uzsācis HS Rīga / Prizma sastāvā Latvijas Virslīgā. Arboga komandu sakarā biji fiksēts kā aizsargs, bet LHF “reģistros” tagad HS Rīga / Prizma sastāvā esi fiksēts kā uzbrucējs. kā ir patiesībā? kāds ir Tavs īstais “aicinājums” laukumā – veidot vai jaukt?

Es jau diezgan ilgi spēlēju aizsarga pozīcijā, un nekas vēl nav mainījies; tā ir tehniska kļūme LHF datos. Es nenoliegšu, ka man patīk spēlēt arī uzbrukumā. Bieži vien es ceru, ka mani treneris izlaidīs kā uzbrucēju un dos iespēju kaut ko arī izveidot pie pretinieku vārtiem. Aizsargiem tā domāšana, spēlējot uzbrukumā, ir citādāka.

jautājums: kā bija pāriet no Zviedrijas hokeja organizācijas uz Latvijas “reālijām”?

Aprast atpakaļ ar Latvijas hokeja organizāciju man nesagādāja nekādas grūtības. Jā, Zviedrijā viss ir citādāk. Viņu domāšana, organizēšana un sistematizācija ir citādāka. Viņu hokejs ir ļoti labi noorganizēts un sakārtots. Visticamāk, ka tas arī ir tāpēc, ka Zviedrijā ir daudz labvēlīgāki finansiālie apstākļi. Visas līgas spēles atmaksā valsts, un klubiem nav izmaksu par ledus īri un spēļu organizēšanu; toties Latvijā situācija ir nedaudz bēdīgāka, un mums nav tik labi sakārtota un organizēta sistēma, bet, manuprāt, ka iemesls tam ir sliktais finansiālais stāvoklis valstī un arī Latvijas hokejā.

jautājums: pašreiz HS Rīga / Prizma ar HK Ogre “konkurē” par pēdējo vietu Latvijas Virslīgas turnīra tabulā. vai tiešām HS Rīga / Prizma spēles kvalitāte ir manāmi vājāka par citām līgas komandām? kādi ir iemesli “būšanai” tabulas lejasdaļā – komandas jaunums, pieredzes trūkums, citi?

Nē, manuprāt, HS Rīga / Prizma spēles kvalitāte nav manāmi vājāka par citām līgas komandām. Mums ir pietiekami daudz labu un nosacīti pieredzējušu spēlētāju, kuri ir aizvadījuši sezonas ārzemēs un kandidējuši uz Latvijas jauniešu izlasēm. Ja skatās pēc uzvārdiem, tad mums vajadzētu būt vismaz tabulas vidusdaļā, bet uzvārdi jau nespēlē, spēlē komanda. Mēs neesam vēl saspēlējušies un komandas mikroklimats arī nav tas labākais. Bet es uzskatu, ka sezonas otrajā pusē viss labosies un HS Rīga/Prizma būs spējīga cienīgi cīnīties Latvijas Virslīgas play off turnīrā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni uz turpmāko hokejista karjeru? vai doma atkal pamēģināt spēkus ārpus Latvijas?

Grūti spriest par maniem tālākajiem plāniem, bet tuvākie plāni būtu lieliski nospēlēt šo sezonu ar HS Rīga / Prizma un pēc tam jau gatavoties nākamajai sezonai. Ja būs piedāvājumi no ārzemju klubiem, es, noteikti, vēlētos pamēģināt savus spēkus ārpus Latvijas vēlreiz. Iespējams, ka Latvijas hokejā situācija uzlabosies un kāds piedāvājums no kāda Latvijas kluba būs jau uz nākamo sezonu; iespējams, atgriezīšos vēlreiz Zviedrijas hokejā. Ir ļoti grūti paredzēt tagad kaut ko. Laiks rādīs, un tad jau redzēs.

lai veicas!

[fotoattēli no Edvarda Zariņa personīgā arhīva.]

informācijai:

• Edvarda Zariņa statistikas dati – eliteprospects.com, lhf.lv (neprecīza), eurohockey.net
• IFK Arboga kluba mājaslapa – arbogahockey.se