Posts Tagged ‘Edgars Lūsiņš’

Vārtsargu jautājums. Kuras KHL komandas „pavilka” vārtsargs? Kuras nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/06/20

Cik daudz no komandas ir vārtsargs? Puse? Vairāk? Matemātiski neaprēķināms lielums, jo komandas kopējais sniegums ir cieši saistīts ar konkrētu vārtsarga izpildījumu. Viens otru spēj celt, bet var arī gremdēt. Vai Rīgas Dinamo vārtsargi komandu stiprināja? Un kurās KHL komandās vārtsargi „pavilka” uz augšu komandas sniegumu?

Viselementārākais vārtsarga kvalifikācijas aprēķins ir komandas uzvaras. Attiecīgi čempionu, regulārās sezonas un konferences uzvarētāju vārtsarga pienesumu apšauba reti. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Tomēr ne vienmēr KHL sezonas labākā vārtsarga tituls nonāk pie aktuālā Gagarina kausa ieguvēja un pat ne vienmēr pie finālista. Pēdējās divās sezonās par KHL labāko vārtsargu ir nosaukts čempionu – Maskavas Dinamo – „mūris” Aleksandrs Jerjomenko. Arī 2010. gadā labākais vārtsargs bija Gagarina kausa „turētājs” – Ak Bars vārtsargs Petri Vehanen. Bet KHL pirmajā sezonā labākais nebija play off uzvarētājs, bet finālists – Georgijs Gelašvili, kurš pārstāvēja Lokomotiv vienību. Pilnīgs izņēmums no „iekārtas” bija 2010./2011. g. sezonas labākais – Vitalijs Jeremejevs, Baris komandas vārtsargs. Jāpiebilst, ka Astanas Baris nebija starp KHL līderiem un nemaz nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.

Ne vienmēr labākie vārtsargi spēj aizsisties līdz fināliem, pusfināliem… Jo ar vārtsarga statistiku, sniegumu un veiksmi nepietiek. Vēl vajag īsto komandu. Piemēram, 2012./2013.g. regulārās sezonas labākais vārtsargs kritērijā ’atvairīto metienu procents’ bija Atlant pārstāvis Staņislavs Gaļimovs, kuram 94,3% atvairītu metienu. Šaubu nav, ka Gaļimova sniegums bija viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļāva „atlantiem” daudzmaz sakopt „izlieto” sezonu un ierāpties play off, kur tomēr „buldozeram” SKA nopietnus šķēršļus likt neizdevās. Piemēram, CSKA vārtsargam Rastislavam Staņam (Rastislav Staňa) bija regulārās sezonas labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 1.76); Gagarina kausa izcīņā Staņam GAA bija vēl labāks un viens no diviem labākajiem (1.74 abiem ar Jerjomenko). Tomēr CSKA netika līdz Rietumu konferences finālam, aizķeroties sērijā pret to pašu Maskavas Dinamo un Jerjomenko. Bet, piemēram, Minskas Dinamo vārtsargs Lars Haugen, kuram bija KHL regulārās sezonas otrs labākais GAA koeficients (1.81), nemaz netika pie spēlēšanas Gagarina kausa izcīņā. Jo netika arī Minskas Dinamo. KHL regulārās sezonas sausākie vārtsargi – Vasilijs Košečkins (Severstaļ; 8 „sausas” spēles) un Tomáš Pöpperle (HC Lev Praha; 6 sausumi) – līdz izslēgšanas spēlēm tika, tomēr viņu komandas uz visaugstākajiem mērķiem „negāja”. Tiesa, Severstaļ pirmo kārtu pārvarēja. Savukārt Gagarina kausa izcīņā par Jerjomenko labāks atvairīto metienu procents bija četriem kadriem, tomēr pret Gagarina kausu tie bija nepietiekami argumenti… (Atgādinājumam: KHL vārtsargu topos uzrādās te vīri, kas vārtus sargājuši vismaz vienā trešdaļā spēļu.)

Ceļ vai gremdē?

Labāko vārtsargu nominācijas un svarīgāko parametru statistiku apšaubīt nav vērts, taču – ir interesanti salīdzināt komandu ieņemto vietu un vārtsargu pozīcijas Topos. Tas, protams, neatklāj vislabākos vārtsargus un to pienesuma korektu secību. Tomēr vismaz statistiski norāda – kurš vārtsargs acīmredzami „vilka” komandu uz augšu, bet kura sniegums ir stipri zem komandas kopējā snieguma.

Skaidrs, ka ir savas nianses. Protams, vārtsarga sniegums ir saistīts un atkarīgs no laukuma spēlētāju līdzdalības, bloķēto metienu apjoma, „atļauto” metienu izdarīšanas vietas, izvēlētās taktikas utt. Arī pretinieki dažādās spēlēs ir atšķirīgi. Tātad vārtsargi ir tik labi, cik labiem viņiem ļauj būt savējie un pretinieku spēlētāji laukumā.

P.S. Izvērtējumā tikai regulārā sezona un tikai komandu „pirmie vārtsargi” – tie, kuri aizvadījuši lielāko spēles laiku savas komandas vārtos. Attiecīgi, neuzrādās citi izcilnieki, kuri aizvadījuši komandas vārtos relatīvi daudz laika un diezgan veiksmīgi. Piemēram, Semjons Varlamovs (Lokomotiv; 94,6%; GAA 1.74), minētie Staņislavs Gaļimovs (Atlant; 94,3%; GAA 1.94), Lars Haugen (Minskas Dinamo; 93,3%; GAA 1.81).

KHL 2012./2013. g. regulārās sezonas vārtsargu „pavilkšanas” apjoma Top:

	komanda	vieta KHL reg.	pirmais vārtsargs	atv. % (vieta KHL)	GAA (vieta KHL)	summēta vieta	+/- pret kom. vietu
1.	Vitjaz	22.	Ivans Kasutins	92.9% (92.8%; 10.*)	2.60 (2.56; 21.*)	15.5	+6.5
2.	Sibir	12.	Jeff Glass	93.3% (4.)	2.02 (8.)	6.	+6
3.	CSKA	6.	Rastislav Staňa	93.4% (3.)	1.76 (1.)	2.	+4
4.	HC Slovan Bratislava	13.	Jaroslav Janus	92.8% (9.)	2.17 (11.)	10.	+3
5.	Avtomobiļist	26.	Chris Holt	91.2% (91.6%; 19.*)	2.83 (2.67; 27.*)	23.	+3
6.	Spartak	23.	Sergejs Borisovs	91.6% (20.)	2.59 (22.)	21.	+2
7.	Dinamo (Maskava)	4.	Aleksandrs Jerjomenko	93.1% (7.)	1.85 (3.)	5.	-1
8.	Severstaļ	11.	Vasilijs Košečkins	92.3% (14.)	2.13 (10.)	12.	-1
9.	HC Lev Praha	15.	Tomáš Pöpperle	91.7% (18.)	2.25. (14.)	16.	-1
10.	Ņeftehimik	14.	Matt Dalton	92.3% (15.)	2.36 (16.)	15.5	-1.5
11.	Amur	25.	Aleksejs Murigins	91.0% (28.)	2.63 (25.)	26.5	-1.5
12.	Ak Bars	2.	Konstantins Baruļins	94.0% (2.)	1.95 (6.)	4.	-2
13.	Dinamo (Rīga)	24.	Mikael Tellqvist	90.9% (29.)	2.62 (23.)	26.	-2
14.	Torpedo	20.	Vitalijs Kovaļs	91.3% (22.)	2.63 (24.)	23.	-3
15.	Metallurg (Mag.)	7.	Ari Ahonen	92.4% (13.)	2.04 (9.)	11.	-4
16.	Donbass	18.	Ján Laco	91.3% (24.)	2.52 (20.)	22.	-4
17.	SKA	1.	Sergejs Bobrovskis	93.2% (6.)	1.94 (5.)	5.5	-4.5
18.	Avangard	3.	Karri Rämö	92.9% (8.)	2.00 (7.)	7.5	-4.5
19.	Lokomotiv	8.	Curtis Sanford	92.7% (11.)	2.25 (15.)	13.	-5
20.	Traktor	5.	Michael Garnett	92.3% (16.)	2.20 (12.)	14.	-9
21.	Metallurg (Novok.)	21.	Aleksandrs Lazušins	90.3% (30.+)	3.26 (30.+)	30.+	-9 (un sliktāk)
22.	Atlant	17.	Antons Hudobins	91.2% (25.)	2.96 (30.+)	27.5+	-10.5 (un sliktāk)
23.	Salavat Julajev	9.	Iiro Tarkki	91.3% (23.)	2.37 (17.)	20.	-11
24.	Dinamo (Minska)	19.	Pekka Rinne	89.7% (30.+)	3.08 (30.+)	30.+	-11 (un sliktāk)
25.	Jugra	16.	Edgars Masaļskis	91.0% (27.)	2.94 (30.)	28.5	-12.5
26.	Baris	10.	Vitalijs Jeremejevs	89.7% (30.+)	3.07 (30.+)	30.+	-20 (un sliktāk)

* Ivanam Kasutinam norādīts sniegums (%; GAA) Vitjaz ierindā, bet iekavās – šie paši rādītāji un ieņemtā vieta, iekļaujot dažas spēles SKA sastāvā. Līdzīgi Krisam Holtam – iekavās skaitļi un vietas summa, ņemot vērā arī dažas spēles Donbass sastāvā.

Vitjaz un Sibr vārtsargi – labāki par komandu

Acīmredzamākie savu komandu „pavilcēji” regulārajā sezonā ir izrādījušies – Ivans Kasutins un Jeff Glass. Vitjaz regulārās sezonas KHL koptabulā ierindojās 22. vietā, bet pirmais numurs Kasutns regulārās sezonas vārtsargu Topā pēc atvairīto metienu procenta bija 10.-as. Turklāt Ivana Kasutina darbam atzinīgu novērtējumu sniedz arī fakts, ka neilgi pirms izslēgšanas spēļu sākuma viņu „iegādājās” uz lieliem mērķiem ejošā SKA vienība. Savukārt Jeff Glass vārtsargu Topos bija labāks par viņa pārstāvētās komandas Sibir ieņemto vietu. Arī izslēgšanas spēlēs Glass pacīnījās pieklājīgi (94,1%; GAA 1.77). Austrumu konferences otrā stiprākā vienība Avangard ne bez piepūles pieveica sibīriešus, kas play off-ā ienāca kā septītie (sērijā 4-3).

„Labāks par savu komandu” ir izrādījies 2012./2013.g. sezonas Avtomobiļist pirmais vārtsargs un bijušais Rīgas dinamietis Kriss Holts (Chris Holt). Viņa ieņemtās vietas vārtsargu Topos nav bijušas augstas – starp 19. un 27.; taču to summa ir augstāka par komandas ieņemto vietu (26. = pēdējo). Arī Holta novērtējumā sava loma ir „pirkšanai”; regulārās sezonas beigās viņu pārpirka Donabass vienība, kas centās tikt Gagarina kausa izcīņā, bet tomēr nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu.

Savukārt uzskatāmākie KHL „pirmie numuri”, kuriem vismaz statistiski nav izdevies regulārajā sezonā „pavilkt” savu komandu ir – kādreizējais līgas labākais vārtsargs Vitalijs Jeremejevs (Baris), Edgars Masaļskis (Jugra), Pekka Rinne (Minskas Dinamo), Iiro Tarkki (Salavat Julajev), Antons Hudobins (Atlant).

Vai Tellkvsts vilka?

Pieņēmumiem, ka Rīgas Dinamo „pirmais numurs” Mikaels Tellkvists regulārajā sezonā būtu īpaši cēlis vai gremdējis komandu, nav. Abu – komandas un Tellkvista – atrašanās savos „Topos” ir aptuveni līdzīga, komanda – 24. vietā, vārtsargu GAA topā – 23. vietā, atvairīto metienu Topā – 29. vietā. Protams, metiens metienam ir starpība. Ja ir vēlme skatīt kritiskāk, tad summa ir ’-2’, kas nozīmē, ka komandas ieņemtā vieta ir augstāka par pirmā vārtsarga ieņemto vietu sava aroda Topos. Taču pirms „mest ar akmeni” Tellkvistam der atcerēties, ka Rīgas komanda bija trešā sliktāk iemetošā vienība regulārajā sezonā (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Savus Topus neuzlabo

Uz visu piecu līdzšinējo KHL regulāro sezonu fona Dinamo pamatvārtsargu Mikaela Tellkvista un Māra Jučera statistikas rādītāji izskatās viduvēji, lai neteiktu – vāji. Savukārt, „trešā numura” Kristera Gudļevska skaitļi izskatās salīdzinoši labi, bet ar 82 minūtēm ir par maz, lai uz tām balstītu dziļus un plašus secinājumus. Bet katrā ziņā Gudļevskis saņemto iespēju neizniekoja.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 5 regulārajās sezonās (2008.- 2013.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pietikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20 (25)	10-6	2	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33 (49)	13-11	8	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20 (35)	8-9	1	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Kristers Gudļevskis	2012./2013.	2 (18)	1-1	0	2.18	92.1%	0	82:27
5.	Chris Holt	2011./2012.	45 (54)	20-16	6	2.27	91.9%	5	2590:12
6.	Edgars Masaļskis	2008./2009.	8 (8)	4-2	1	2.66	91.5%	1	406:40
7.	Edgars Masaļskis	2009./2010.	37 (56)	17-11	5	2.84	91.0%	2	1920:26
8.	Mikael Tellqvist	2012./2013.	35 (50)	12-9	1	2.62	90.9%	1	1972:09
9.	Māris Jučers	2011./2012.	16 (54)	2-5	5	2.41	90.8%	0	695:54
10.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5 (9)	1-3	0	2.61	90.8%	0	252:56
11.	Ervīns Muštukovs	2008./2009.	2 (11)	0-1	0	3.00	90.5%	0	80:00
12.	Martin Prusek	2009./2010.	28 (49)	7-14	2	3.13	90.3%	0	1476:56
13.	Edgars Lūsiņš	2010./2011.	4 (21)	1-2	1	2.63	89.7%	0	182:10
14.	MārisJučers	2012./2013.	19 (36)	2-13	3	3.01	89.4%	0	1075:54
15.	Sergejs Naumovs	2008./2009.	29 (56)	12-12	2	3.50	89.3%	0	1489:53
-.	Uģis Avotiņš	2008./2009.	1 (3)	0-0	0	0.00	–	0	0:13
–	Ervīns Muštukovs	2009./2010.	0 (7)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2010./2011.	0 (3)	–	0	–	–	–	0:00

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 4 play off sezonās (2009.-2012.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	2010.	6 (6)	3-2	1.93	93.4%	1	373:30
2.	Martin Prusek	2010.	4 (6)	1-3	2.57	92.1%	0	209:50
3.	Mikael Tellqvist	2011.	6 (11)	3-1	3.04	90.4%	0	295:45
4.	Chris Holt	2011.	7 (11)	2-5	3.27	89.9%	0	403:40
5.	Chris Holt	2012.	5 (5)	2-2	2.72	88.7%	0	287:15
6.	Māris Jučers	2012.	3 (7)	1-2	2.85	86.9%	0	168:10
7.	Martin Prusek	2009.	3 (3)	0-3	4.67	85.9%	0	167:02
8.	Sergejs Naumovs	2009.	1 (3)	0-0	10.10	77.8%	0	11:53
–	Ervīns Muštukovs	2010.	0 (6)	–	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2012.	0 (2)	–	–	–	–	0:00

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika vienīgajā Nadeždas kausa izcīņas sezonā (2013.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Mikael Tellqvist	2013.	11 (13)	9-2	0	1.97	93.9%	2	671:27
2.	Māris Jučers	2013.	3 (13)	0-2	1	3.28	90.5%	0	128:01

Vēl info:

KHL komandu ieņemtā vieta pēc rezultativitātes punktiem 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru
Donbass vārtsargu trenera Sergeja Naumova intervija Sporta Avīzē (2013-06-18; pieejams sportaavize.lv abonentiem) – sportacentrs.com
Latvijas izlases (vārtsargu) trenera Artūra Irbes intervija (2013-06-19) – apollo.lv
Artūra Irbes intervija (video; 2013-05-29; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
KHL vārtsargu Topi 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru (Atv.%; GAA; “Sausas”)
Rīgas Dinamo pirmo četru sezonu vārtsargu snieguma kopsavilkums: tepat

[Attēlā: Mikaels Tellkvists Rīgas Dinamo vārtos spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2013. gada 28. janvārī. Foto avots: metallurg-nk.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: Ak Bars, Aleksandrs Jerjomenko, Aleksandrs Lazušins, Aleksejs Murigins, Antons Hudobins, Ari Ahonen, Astanas Baris, Atlant, Atlant pret SKA, Avangard pret Sibir, Avtomobiļist, Baris, Chris Holt, CSKA, Curtis Sanford, Daniel Sperrle, Daniels Sperle, Dinamo vārtsargi, Donbass, Doņeckas Donbass, Edgars Lūsiņš, Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, Georgijs Gelašvili, HC Lev Praha, Iiro Tarkki, Ivans Kasutins, Jaroslav Janus, Ján Laco, Jeff Glass, Jekaterinburgas Avtomobiļist, Karri Rämö, Kazaņas Ak Bars, KHL vārtsargu TOP, Konstantins Baruļins, Kriss Holts, Kristers Gudļevskis, Lars Haugen, Maikls Garnets, Martin Prusek, Martins Pruseks, Maskavas apgabala Atlant, Maskavas CSKA, Maskavas Dinamo, Maskavas OHK Dinamo, Matt Dalton, Michael Garnett, Mikael Tellqvist, Mikaels Tellkvists, Minskas Dinamo, Mitišču Atlant, Māris Jučers, Novosibirskas Sibir, OHK Dinamo, Pekka Rinne, Petri Vehanen, Petri Vehanens, Rastislavs Staņa, Sanktpēterburgas SKA, Semjons Varlamovs, Sergejs Bobrovskis, Sergejs Borisovs, Sergejs Naumovs, Severstaļ, Sibir, SKA, Staņislavs Gaļimovs, Tomáš Pöpperle, Uģis Avotiņš, Vasilijs Košečkins, Vitalijs Jeremejevs, Vitalijs Kovaļs, Vitjaz, vārtsargi, vārtsargu "pavilkšanas" Top, vārtsargu statistika, vārtsargu TOP, Čehovas Vitjaz, Čerepovecas Severstaļ | Leave a Comment »

„Uz pirmo, otro skaitīties!” jeb Dinamo vārtsargu konkurences tradīcijas

Posted by petrovich27 uz 2012/09/06

„Mums ir divi pirmie vārtsargi,” pēc Rīgas Dinamo pārbaudes spēļu aizvadīšanas teic komandas galvenais treneris Peka Rautakallio. Jācer, ka treneris šajā frāzē pauž pieklājību, nevis Dinamo vārtsargu izvēles un secības „filozofiju”. Jo, kā liecina Dinamo četru gadu pieredze, divi „pirmie” – tas nav iespējams. Vai jaunās sezonas treneru korpuss pratīs apiet vecus grābekļus?

Iemesls galvenā trenera atziņām ir līdzšinējā otrā vārtsarga Māra Jučera (pa labi novietotā attēlā) varēšana pārbaudes spēlēs. Iespējams, Jučera sniegumā super-panākumus šajā starpsezonā nevarēja vērot, tomēr uz atkārtoti importētā Mikaela Tellkvista fona gan statistikā, gan „uz aci” Jučers izskatās pārliecinošāk. To arī atzinuši organizatori abos turnīros, kuros šovasar piedalījās Dinamo, nosaucot Māri Jučeru par šo abu turnīru labāko vārtsargu. Hokeja eksperti steidz paziņot, ka Jučers jau izkonkurējis Tellkvistu cīņā par “pirmo numuru”, bet treneris smaida bārdā – viņš zinot, kurš sāks sezonu kā pirmais.

Nav stabilākas vērtības par otro vārtsargu. Naumova piemērs

KHL pirmajā sezonā, kad no jauna bija dzimis tāds hokeja zīmols kā Dinamo Rīga, faktiski jebkāds komandas un tās vārtsargu sniegums tiktu pieņemts. Ar lielākām vai mazākām ovācijām, bet pieņemts. Jo salīdzināt nebija ar ko. Edgars Masaļskis sāka šo 2008./2009. g. sezonu kā pārliecinoši pirmais numurs, bet pieredzējušais Sergejs Naumovs palika aiz viņa muguras. Tikai tāda neraža, ka tas ilga vien sezonas pirmās 8 spēles līdz brīdim, kad Masaļskis ārpus ledus laukuma guva traumu… Bet tā – gāja laukumā visās 8 spēlēs, kurās bija pieteikts, 7 spēles sāka vārtos, tikai vienā spēlē tika nocelts no trases spēles (14. minūtē pie 0:3) un vienā spēlē stājās ar pirmo numuru „izliktā” Naumova vietā spēles 33. minūtē (pie 0:4). Starp citu, abas saraustītās spēles izglābt neizdevās un tika pazaudētas 1:6, 0:7; tā, ka vārtsargu rotācija izrādījās lieka.

Pēc Masaļska atbrīvošanas jau pirmās sezonas pašā sākumā, faktiski septembrī, Dinamo vārtos stājās Naumovs, bet komandas menedžments sāka meklēt jaunu pirmo vārtsargu. Sergejam Naumovam pat iegadījās 5 uzvaru sērija pēc kārtas, bija arī zaudējumi, bet komandas sastāva komplektētāji atrada zviedru Danielu Sperli. Zviedrs uzspēlēja bez acīmredzamiem kritumiem un katastrofālām kļūdām, bet nepavilka uz „varoņdarbiem”. Turklāt viņa viesošanās komandā sakrita ar komandas psiholoģisko un tā rezultātā sportisko bedri – Dinamo aizvadīja zaudējumu seriālu n-to spēļu garumā. Uz pārbaudes laiku ņemto Sperli atlaida, bet komanda vēl palika bedrē. Situācija tika lāpīta ar Naumovu, un tad novembrī tika atrasts „laimes lācis” Martina Pruseka (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) personā.

Pruseka pieslēgšanās komandai sakrita vienā laikā ar Dinamo atkopšanos, ko arī čehu vārtsargs „vaiga sviedros” veicināja. Viņš regulārajā sezonā aizvadīja 20 spēles, no kurām 6 – sausas. Bija KHL mēneša un pāris reizes nedēļas labākais vārtsargs. Viņa statistika joprojām ir Dinamo regulāro sezonu vārtsargu rekordi, kuriem neviens nav spējis pietuvoties pat pārskatāmā „attālumā”. GAA (vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients) 1.70, atvairīto metienu daļa – 94,1%. Tiesa play off-os Dinamo vārtsargi „caurkrita” kopā ar visu komandu. Kā Pruseka, tā Naumova 2009. gada izslēgšanas spēļu statistika joprojām ir četru sezonu sliktākie Dinamo vārtsargu „cipari” play off-os.

Dinamo pirmajā sezonā bija arī divi „trešie vārtsargi”, kuri vairumā gadījumu pasēdēja uz soliņa. Ervīns Muštukovs tika pie 80 minūtēm spēles laika, bet Uģis Avotiņš pie… 13 sekundēm.

Summāri pirmās sezonas gaitā Dinamo vārtos „sabāza” 6 vārtsargus!!! Kas arī uz KHL fona ir diezgan liels skaits. Un spēles laika ziņā reālākais komandas vilcējs, kuram nācās aizstāvēt komandas godu (vārtus) arī skumjākajos brīžos, bija neviens cits kā „otrais vārtsargs” Sergejs Naumovs. Ne sezonas sākuma „lauva” Masaļskis un arī ne sezonas glābējs Pruseks. Bet N-A-U-M-O-V-S! Sergejs Naumovs spēles pieteikumā bija visas sezonas spēles – 56 regulārajā sezonā un 3 play off-os. Laukumā devās – attiecīgi 29 un 1 spēlē. Aizvadīja vārtos vislielāko minūšu skaitu. Un lai arī Naumova statistika nav „paraugu paraugs”, tomēr lika treneru korpusam ielāgot – otrais vārtsargs varbūt ir lētāks, taču ne mazāk svarīgs komandas komplektācijā. Ielāgoja, un atlaida Naumovu… Pat ne atlaida, bet nepainformēja, ka nepagarinās līgumu.

Divi pirmie – Šuplera dublis Nr.1.

Līdz šim, faktiski visas sezonas, pasaules čempionāts un gatavošanās tam ir bijis labs katalizators Dinamo sastāva komplektētājiem. Konkrētā spēlētāja sniegums čempionātā un/vai sagatavošanās posmā ir palīdzējis pieņemt lēmumu – slēgt/neslēgt, pagarināt/nepagarināt līgumu. Varbūt tāpēc pēdējos gados nacionālās izlases treniņnometnē labprātīgi neiekļaujas virkne spēlētāju, kam iecerēta līgumu slēgšana ar Dinamo saimniecību. Tā sakot, lai nejauši nesamazinātu cenu vai vispār neatceltu darījumu.

2009. gada pasaules čempionātā Edgars Masaļskis (pa labi novietotā attēlā) „pateica”, ka ir atpakaļ „zirgā”, un pēc tam tika parakstīts uz Dinamo. Atlika jautājums – kurš tad būs aiz viņa platās muguras? Tika meklēts, līdz vasarā pienāca ziņa, ka pagarina līgumu ar iepriekšējās sezonas atradumu Martinu Pruseku. Kuram tad jākļūst par pirmo? To nezināja neviens – ne Šuplers, ne Masaļskis, ne Pruseks… Galvenais treneris pirms sezonas atklāja, ka Dinamo ir divi pirmie vārtsargi, pēc tam jau rudenī – ka gribētu, lai ir divi pirmie vārtsargi, vēlāk – par vārtsargu numerāciju nerunāja… Dinamo otrā sezona (2009./2010.) sākās kā pa celmiem, pa tabulas lejasdaļu un „divi pirmie vārtsargi” sistemātiski kļuva par otrajiem… Tapa raustīts kā viens, tā otrs. Pārliecība netika veicināta ne komandai, ne pašiem vārtsargiem. Iecerētās abu vārtsargu skriešanās sacīkstes nebija izdevušās… Situācijas uzlabošanas nolūkā 2009. gada novembrī tika nolīgts vārtsargu treneris; Sergejs Naumovs bija piekritis nākt talkā.

Un sezonas otrā pusē pārliecinošāk uzdarbojās Masaļskis, atrisinot jautājumu par vārtsargu secību. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka treneru neizlēmība vai netrāpīšana ar vārtsargiem bija viena no sezonas sākuma neveiksmju atslēgām. Play off-ā jau kā neapstrīdams pirmais „ieslīdēja” Masaļskis; kā viņš, tā komanda rādīja brīnumus, izlidinot Rietumu līderus SKA pirmajā kārtā. Edgars Masaļskis cīnījās ar būtiskām traumām un pelnīti uzražoja Dinamo vārtsargu rekordu izslēgšanas spēlēs – GAA 1.93, 93,4% atvairītu metienu un 1 sausa spēle. Pruseks uz brīdi salīdzinoši veiksmīgi piesedza Masaļski, bet pirmais palika Masaļskis, kas bija gatavs sargāt vārtus kaut „uz kruķiem un uz špricēm”. Trešais vārtsargs Ervīns Muštukovs sildīja soliņu regulārās sezonas 7 spēlēs un vēl play off 6 spēlēs, bet pie spēles laika tā arī netika.

Vietējie neder?

Pēc otrās sezonas Dinamo 100%-īgi nomainīja vārtsargu korpusu. Masaļska tirgus vērtība un arī pieprasījums bija pieaudzis. Pruseka veselības problēmas sezonas izskaņā un arī sniegums lika komandai atteikties arī no šī vārtsarga pakalpojumiem. Ar Ervīnu Muštukovu Šuplers jau faktiski nerēķinājās ne aizvadītās otrās sezonas gaitā, ne arī turpmāk. Muštukovs bija apvainojies par zemē nomestu sezonu kopā ar Dinamo, to paziņoja publiski un no komandas aizgāja. Vien par nosacītu vārtsargu līnijas pārmantotību liecināja Sergeja Naumova palikšana par vārtsargu treneri.

2010. gada vasarā vārtsargu „sagādes” epopeja norisinājās ar dažādām intrigām. Tika jau publiski un oficiāli izziņots par vienošanos ar zviedru vārtsargu Henriku Karlsonu, kurš tomēr nolēma kļūt par Calgary Flames otro vārtsargu. Pēc Karlsona „uzmetiena” Rīgas komandas sastāva komplektā tika iedabūts cits zviedrs. Sezonu sāka NHL gaisu „ostījušais” olimpiskais čempions, bet tradicionāli otrais numurs, Mikaels Tellvists un Kriss Holts – AHL un ECHL līgu „plēsējs” ar NHL divu spēļu pieredzi (abi pa kreisi novietotā attēlā; Holts bez maskas). Un vēl katram gadījumam un pilnvērtīgam treniņu procesam kā trešo vārtsargu salīga Edgaru Lūsiņu.

No treneru shēmām bija jaušams, ka pieredzējušākam „kadram” – Tellkvistam bija jākļūst par „pirmo numuru”, bet Holtam, ar kuru slēgts 2 gadu līgums, jāstrādā labi, lai nākamajā sezonā būtu vēl labāks. Protams, bez „zirgu sacīkstēm” neiztika. Ārēji mierīgi, bet tomēr diezgan konkrēti risinājās abu importa vārtsargu konkurence. Faktiski Tellkvista veselības sarežģījumi svaru kausu (spēles minūšu apjomu) sasvēra par labu Holtam, bet ne kategoriski. Arī regulārās sezonas statistika Holtam bija nedaudz labāka. Tomēr izslēgšanas spēlēs Tellkvists apliecināja, ka formu nav zaudējis. Bija labāks par Holtu faktiski visos parametros; lai gan kritumi bija abiem. 2011. gada izslēgšanas spēles vārtsargu ziņā bija loterija, kurā treneri mēģināja trāpīt ar vārtsargiem, tos parotējot. Pirmajā kārtā, jāpieņem, ka izdevās – jo sērija tika uzvarēta. Bet vispār – nebija iespējams saprast, kurš ir pirmais vārtsargs… Tas ne tik daudz radīja problēmas pretinieku panākumu shēmošanā, cik pašiem vārtsargiem viesa daļēju vai nekādu skaidrību… Un tas jau bija kļuvis par Rīgas Dinamo rokrakstu.

Trešais numurs Edgars Lūsiņš regulārās sezonas gaitā pie savām 182 minūtēm tika, vienā spēlē pacīnījās un uzvarēja pēcspēles metienos. Un kopumā nepievīla, bet izslēgšanas spēlēs netika ne uz ledus, ne uz rezervistu soliņa kā otrais. Vēl sezonas vidū – decembrī, Dinamo pirmo divu vārtsargu satraumētības apstākļos, kad jau no spēles sākuma vārtos stājās Lūsiņš, 3 spēlēm tika pieteikts HK Rīga vārtsargs Kristers Gudļevskis. Spēles laiks gan viņam nesanāca.

Jaunākie laiki. Rautakallio hokejs

Par pirmo sezonu ar skaidri saprotamu vārtsargu secību un lomām kļuva tikai Dinamo ceturtā sezona (2011./2012.). Kā pirmais numurs bija paredzēts un arī bija Kriss Holts, bet kā otrais tika paņemts Māris Jučers no Liepājas Metalurgs komandas (pa kreisi novietotā attēlā). Regulārās sezonas gaitā visās 54 spēlēs pietika tikai ar viņiem, bet izslēgšanas spēlēs Holta neveselības apstākļos divas spēles aiz Jučera muguras nosēdēja Kristers Gudļevskis; bez spēles laika (zemāk pa labi novietotā attēlā; kreisajā pusē). Vēl 2011. gada starpsezonā bija pamēģināts jau agrāk kluba saimniecībā bijušais Nauris Enkuzens, bet no viņa pakalpojumiem atteicās vēl pirms sezonas sākuma.

Jaunajam trenerim Rautakallio vismaz līdz šim nav novērota pastiprināta tendence raustīt – t.i. atsēdināt vārtsargus spēles gaitā. Pa lielam, regulārās sezonas laikā tas bija noticis 5 spēlēs. Četrās no tām sāka Holts un pabeidza Jučers, bet tikai vienreiz – otrādi. Bija arī viena ātrā nomaiņa – 30. janvārī spēlē pret OHK Dinamo Holts tika nocelts no trases jau spēles 8. minūtē pie rezultāta 0:3. Bet visādi citādi, regulārā sezona stabilā grafikā – Holts pirmais ar lauvastiesu spēles laika (78,8%) un Jučers otrais ar spēles laiku pieklājīgai praksei (21,2%). Lai arī kritiķi pirms sezonas analizēja Holta dzīvsvara atbilstību hokejista kanoniem un arī nereti pamatoti norādīja, ka Holts ir nevis pirmais, bet 0,7.-ais vārtsargs (Armanda Pučes formulējums), viņš palika pirmais.

Arī izslēgšanas spēlēs Holts sāka kā pirmais. Visās 5 spēlēs, kurās piedalījās, viņš sāka vārtos. Vien 3. martā traumas dēļ viņu nocēla spēles 45. minūtē. Tā spēle ievilkās līdz otrajam papildlaikam, un Jučeram pat sanāca vairāk spēles laika nekā Holtam. Kā atceramies, Jučeram nācās divas spēles būt pamatvārtsargam, tad atkal nāca Holts. Bet Dinamo sīkstā cīņā zaudēja pirmo kārtu. Nebija maz tādu, kas izkrišanu play off 1. kārtā skaidroja ar Holta vājo sniegumu. Vainot otro vārtsargu Jučeru bija mazāk populāri, jo viņš tomēr – otrais… Tā kā Gudļevskis laukumā netika, viņu nevainoja.

Daļējs pārsteigums

Attiecību neturpināšana ar Holtu nebija pārsteigums. Gan snieguma izcilības trūkuma dēļ, gan, ņemot vērā Dinamo reputāciju – klubs leģionāriem algas pielikumus dod nelabprāt vai nedod vispār. Šī iemesla dēļ Dinamo komandas neilgajā vēsturē ir tikai divi leģionāri, kas komandā aizvadījuši divas pilnas sezonas pēc kārtas. Viens ir Kriss Holts, otrs – Marsels Hosa. Uzsvars uz vārdiem „pilnas” un „pēc kārtas”. Holts, protams, apvainojās; kā sava talanta apliecinājumu un jaunās cenas argumentu pieminēja piedalīšanos KHL zvaigžņu spēlē (vēsture klusē, ka viņš tika cita vārtsarga vietā) un devās meklēt citu darbavietu. Jauno sezonu viņš sāk Jekaterinburgā.

Toties neliels pārsteigums ir Mikaela Tellkvista (pa labi novietotā attēlā; labajā pusē) atkārtota parakstīšana pēc vienas sezonas pauzes. Uz divām sezonām. Rīgas klubā jau ir pieredzēta salīdzinoši regulāra spēlētāju atkalatnākšana (Hosa, Hartigans, Masaļskis, Cipulis, Petrovickis-vecākais, arī Štāls), tādēļ pārsteigums nevar būt mega-negaidīts. Ir skaidrs, ka Dinamo sastāva komplektētāji šajos gadījumos grib „pa drošo” – pārbaudīts spēlētājs par demokrātiskām naudiņām. Taču šādi manevri ne vienmēr nesuši gaidītos rezultātus… Vai ar Tellkvistu būs uzminēts? Ņemot vērā, ka diez vai pieredzējis ārvalstu vārtsargs tiek ņemts ar domu, lai būtu stabils otrais…

Dinamo ierindā palikušā Māra Jučera sniegums 2012. gada starpsezonā liek mazāk satraukties par Tellkvista varēšanām vai nevarēšanām. Atsevišķi hokeja apskatnieki un speciālisti jau ir secinājuši, ka ar pārbaudes spēlēm ir bijis pietiekoši, lai noskaidrotu vārtsargu secību, un Jučers esot nepārprotami pirmais. Arī statistika vairāk glaimo Jučeram – GAA 1,50, bet Tellkvistam divreiz lielāks birums – GAA 2.98. Tomēr tās ir tikai pārbaudes spēles.

Tagad teorēmas un cita veida pieņēmumus jāpārbauda praksē. Starp citu, arī jaunā vārtsargu trenera Mikas Tarvainena lietderību komandā vērtēs pēc Jučera un Tellkvista sinerģijas uz vārtu līnijas. Ja Tellkvistam neies, tad „nācija” pieprasīs „asinis” – Tellkvista vai Tarvanainena „galvu”.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	sp. (pietikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20 (25)	10-6	2	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33 (49)	13-11	8	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20 (35)	8-9	1	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45 (54)	20-16	6	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Edgars Masaļskis	2008./2009.	8 (8)	4-2	1	2.66	91.5%	1	406:40
6.	Edgars Masaļskis	2009./2010.	37 (56)	17-11	5	2.84	91.0%	2	1920:26
7.	Māris Jučers	2011./2012.	16 (54)	2-5	5	2.41	90.8%	0	695:54
8.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5 (9)	1-3	0	2.61	90.8%	0	252:56
9.	Ervīns Muštukovs	2008./2009.	2 (11)	0-1	0	3.00	90.5%	0	80:00
10.	Martin Prusek	2009./2010.	28 (49)	7-14	2	3.13	90.3%	0	1476:56
11.	Edgars Lūsiņš	2010./2011.	4 (21)	1-2	1	2.63	89.7%	0	182:10
12.	Sergejs Naumovs	2008./2009.	29 (56)	12-12	2	3.50	89.3%	0	1489:53
13.	Uģis Avotiņš	2008./2009.	1 (3)	0-0	0	0.00	–	0	0:13
–	Ervīns Muštukovs	2009./2010.	0 (7)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2010./2011.	0 (3)	–	0	–	–	–	0:00

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 play off sezonās:

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	2010.	6 (6)	3-2	1.93	93.4%	1	373:30
2.	Martin Prusek	2010.	4 (6)	1-3	2.57	92.1%	0	209:50
3.	Mikael Tellqvist	2011.	6 (11)	3-1	3.04	90.4%	0	295:45
4.	Chris Holt	2011.	7 (11)	2-5	3.27	89.9%	0	403:40
5.	Chris Holt	2012.	5 (5)	2-2	2.72	88.7%	0	287:15
6.	Māris Jučers	2012.	3 (7)	1-2	2.85	86.9%	0	168:10
7.	Martin Prusek	2009.	3 (3)	0-3	4.67	85.9%	0	167:02
8.	Sergejs Naumovs	2009.	1 (3)	0-0	10.10	77.8%	0	11:53
–	Ervīns Muštukovs	2010.	0 (6)	–	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2012.	0 (2)	–	–	–	–	0:00

Lasāmvielai:

Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio intervijas (2012-09-05) – apollo.lv, diena.lv
Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums pirms gada: tepat

[Māra Jučera (pirmais) foto fiksēts spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2012. gada 8. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs, Martina Pruseka, un trešais, Edgara Masaļska, foto no 2009./2010. g. sezonas; šo abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais, Mikaela Tellkvista un Krisa Holta, foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektais, Māra Jučera, foto fiksēts spēles dienā pret SaiPa 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas laikā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestais, Kristera Gudļevska un Mikaela Tellkvista, foto fiksēts Dinamo treniņnometnē Valmierā 2012. gada vasarā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, KHL | Tagots: Chris Holt, Daniel Sperrle, Daniels Sperle, Dinamo rekordi, Dinamo vārtsargi, Edgars Lūsiņš, Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, Juliuss Šuplers, Kriss Holts, Kristers Gudļevskis, Latvijas vārtsargi, Liepājas Metalurgs vārtsargi, Martin Prusek, Martins Pruseks, Mika Tarvainen, Mika Tarvainens, Mikael Tellqvist, Mikaels Tellkvists, Māris Jučers, Nauris Enkuzens, Peka Rautakallio, Pekka Rautakallio, Sergejs Naumovs, Uģis Avotiņš, vārtsargu statistika, vārtsargu TOP, vārtsargu treneri | 1 Comment »

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Posted by petrovich27 uz 2012/06/22

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts	PČ 2008.	PČ 2009.	OS 2010.	PČ 2010.	PČ 2011.	PČ 2012.
Krievija	1.	1.	6.	2.	4.	1.
Čehija	5.	6.	7.	1.	3.	3.
Slovākija	13.	10.	4.	12.	10.	2.
Baltkrievija	9.	8.	9.	10.	14.	14.
Latvija	11.	7.	12.	11.	13.	10.
Kazahstāna	19./20.	17./18.	–	16.	17./18.	16.
Ukraina	19./20.	19./20.	–	19./20.	21./22.	22.

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Sparta Praha	52	107	tika līdz ceturtdaļfinālam
2.	HC Plzeň 1929	52	99	tika līdz pusfinālam
3.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice	52	86	Čehijas čempioni
4.	Bílí Tygři Liberec	52	84	tika līdz pusfinālam
5.	HC Mountfield (České Budějovice)	52	83	tika līdz ceturtdaļfinālam
6.	HC Vítkovice Steel	52	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	PSG Zlín	52	76	tika līdz ceturtdaļfinālam
8.	HC Kometa Brno	52	75	tika līdz finālam
9.	Rytíři Kladno	52	74	tika līdz play off kvalifikācijai
10.	HC Oceláři Třinec	52	73	tika līdz play off kvalifikācijai
11.	HC Energie Karlovy Vary	52	67	play out saglabāja vietu līgā
12.	HC Slavia Praha	52	66	play out saglabāja vietu līgā
13.	HC VERVA Litvínov	52	64	play out saglabāja vietu līgā
14.	BK Mladá Boleslav	52	61	play out izkrita no līgas

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a. Normunds Sējējs	1996./1997.	HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov)	48	6+22
2.	a. Normunds Sējējs	1998./1999.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	48	3+19
3.	a. Normunds Sējējs	2000./2001.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	46	5+11
4.	u. Armands Bērziņš	2006./2007.	Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin)	35	5+3

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Košice	55	110	tika līdz finālam
2.	HK 36 Skalica	55	104	tika līdz ceturtdaļfinālam
3.	HC Slovan Bratislava	55	102	Slovākijas čempioni
4.	HK AutoFinance Poprad	55	101	tika līdz ceturtdaļfinālam
5.	Dukla Trenčín	55	79	tika līdz pusfinālam
6.	MsHK Žilina a.s.	55	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	HKM a.s. Zvolen	55	75	tika līdz pusfinālam
8.	HC ´05 Banská Bystrica	55	75	tika līdz ceturtdaļfinālam
9.	MHC Mountfield (Martin)	55	63	–
10.	HK Nitra a.s.	55	52	–
–	HK Orange 20	10	2	–

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	u. Guntis Džeriņš	2007./2008.	MHC Martin	54	17+22
2.	a. Normunds Sējējs	2002./2003.	Dukla Trenčín	54	6+20
3.	a. Oļegs Sorokins	2000./2001.	HC Slovan Bratislava	54	5+18

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona	sk. Čeh.	spēlētāji Čeh. ekstralīgā	sk. Slovāk.	spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994.	2	u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice)	0	–
1994./1995.	1	u. J.Opuļskis (HC Vítkovice)	0	–
1995./1996.	1	a. G.Ceplis (HC Kometa Brno)	0	–
1996./1997.	1	a. N.Sējējs (HC Chemopetrol)	0	–
1997./1998.	0	–	0	–
1998./1999.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	0	–
1999./2000.	0	–	0	–
2000./2001.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	1	a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002.	0	–	2	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005.	1	v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava)	0	–
2005./2006.	0	–	0	–
2006./2007.	6	a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	5	a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008.	5	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	3	u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň)	1	u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary)	2	a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011.	1	u. A.Širokovs (HC Kometa Brno)	1	a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012.	0	–	2	a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: Agris Saviels, Aleksandrs Baburins, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksejs Širokovs, Armands Bērziņš, Artūrs Birstiņš, Artūrs Irbe, Atvars Tribuncovs, Austrijas EBEL, Baltkrievijas ekstralīga, Baltkrievijas izlase, Bílí Tygři Liberec, BK Mladá Boleslav, Bratislavas HC Slovan, Dukla Trenčín, EBEL, Edgars Apelis, Edgars Lūsiņš, Edgars Masaļskis, Energie, Erste Bank Eishockey Liga, Gatis Ceplis, Guntis Džeriņš, Guntis Galviņš, HC ´05 Banská Bystrica, HC Becherovka Karlovy Vary, HC Benzina Litvínov, HC Chemopetrol, HC Dukla Jihlava, HC Energie, HC Energie Karlovy Vary, HC K Cero Nitra, HC Kometa Brno, HC Košice, HC Lasselsberger Plzeň, HC Lev Praha, HC Litvínov, HC Mountfield (České Budějovice), HC Nitra, HC Oceláři Třinec, HC Plzeň 1929, HC Slavia Praha, HC Slovan, HC Slovan Bratislava, HC Sparta Praha, HC Vítkovice, HC Vítkovice Steel, HC VERVA Litvínov, HC Vsetin, HC ČSOB Pojišťovna Pardubice, HK 36 Skalica, HK Aquacity ŠKP Poprad, HK Ardo Nitra, HK AutoFinance Poprad, HK Dynamax Oil Nitra, HK Lev Poprad, HK Nitra a.s., HK Orange 20, HK ŠKP Poprad, HKM a.s. Zvolen, Igors Bondarevs, Igors Pavlovs, Juris Opuļskis, Juris Štāls, Jānis Andersons, Jēkabs Rēdlihs, Karlovi Vari, Karlovy Vary, Kaspars Astašenko, Kaspars Saulietis, Kazahstānas izlase, KLH Chomutov, Krievijas izlase, Krišs Grundmanis, Latvijas izlase, Lauris Dārziņš, Maksims Širokovs, MHC Martin, MHC Mountfield (Martin), MsHK Žilina, MsHK Žilina a.s., Māris Jass, Mārtiņš Cipulis, Nitra, Orli, Oļegs Sorokins, Oļegs Znaroks, Piráti Chomutov, Popradas klubs, Popradas Lev, Prāgas Lev, PSG Zlín, Rytíři Kladno, Slovnaft Play Off, Slovākija KHL, Slovākijas ekstralīga, Slovākijas izlase, Slovākijas U-20 izlase, Sparta, Tipsport Extraliga, Ukrainas izlase, Vsetínská hokejová, Znojmo Orli, Čehija KHL, Čehijas 1. līga, Čehijas 2. līga, Čehijas ekstralīga, Čehijas izlase, Ļev Hradec Králové | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Edgars Lūsiņš

Posted by petrovich27 uz 2012/01/20

Edgars Lūsiņš par savu pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju, par Dinamo vārtsargu izvēles politiku Šuplera laikos, par tālo izbraukumu plusiem un mīnusiem, par Latvijas Virslīgas labākā vārtsarga titula noderību karjerā, par savas karjeras līkločiem un savu attieksmi pret hokeju vispār.

izziņai: Edgars Lūsiņš

dzimis 1984. gada 25. decembrī
ampluā: vārtsargs
“figūra”: 174 cm; 83 kg
2011./2012. g. sezonā EC Hannover Indians sastāvā Vācijas otrajā stiprākajā līgā – 2. Bundesliga un HC Most Čehijas otrajā stiprākajā līgā – 1. liga
iepriekšējās sezonas: Dinamo (Rīga; KHL); Fischtown Pinguins (Brēmerhāfene; 2. Bundesliga); Ozolnieki / Monarch (Latvija); Rīga 2000 (Baltkrievijas ekstralīga; Latvija); ASK Ogre (Latvija); Zemgale (Latvija); Dayton Gems (CEHL; ASV); Indianapolis Park Tudor Prep (MPHL; ASV); Stalkers Juniors (Daugavpils; Latvija)
Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs; 2010. gada pasaules čempionātā (bez spēles laika)
Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionātā 1. divīzijā
pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Tavā rīcībā ir laba mēraukla – 2000./2001. g. sezona, Latvijas čempionāts, Juniors Stalkers (Daugavpils) komanda un 2010./2011. ar KHL, Rīgas Dinamo. ar ko, kurā virzienā ir mainījies hokejs Latvijā šajos 10 gados?

Edgars Lūsiņš: Laikā, kad spēlēju Stalkers komandā, Metalurgs bija TOP komanda, un tajā laikā pat tālāk neaizdomājos, kas notiek citas komandās, līgās. Kļūstot vecākam, vieglāk ir apjaust kādā rangā ir katra komanda un līga. Ņemot vērā, ka tajā laikā nepievērsu uzmanību, man būs grūti salīdzināt. Piedevām man bija 15 gadu, un tad viss likās savādāk.

no 2000./2001. g. sezonas jauniešu komandas Juniors Stalkers sastāva “lielajā hokejā” esat palikuši ne tuvu ne visi. Tu un vēl Aleksandrs Jerofejevs, Māris Jass, Ervīns Muštukovs bijāt “aizsitušies” līdz KHL-am. kā Tu kopumā vērtē “1984. gadu” Latvijas hokejā? kas Jums, 1984.-ajiem, bija savādāk nekā, piemēram, 1983.-ajiem vai 1985.-ajiem?

Uzskatu, ka visi šie gadi savā ziņā bija līdzīgi, jo 2 gadu starpība nav tik liela, un čaļi viens otru jau zināja un sāka apjaust, kas viņus sagaida. Daži no 85. gada jau spēlēja pie 83. gada U-20, arī Karsums, būdams 86. gads, jau spēlēja; tā, ka uzskatu visus trīs gadus kā vienu paaudzi. Liela atšķirība nebija, un kaut kādu vērē ņemamu pienesumu ir devusi šī paaudze – gan izlases ziņā, gan klubos.

no tā paša Juniors Stalkers sastāva puiši ir “izšķīduši” pa visu Eiropu un tālāk: piemēram, Sergejs Ļouškins un Juris Galajevs šosezon pamanīti spēlējam Lielbritānijā, Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – Slovākijā, Renārs Undelis, Raimonds Daniličs un Oļegs Koreškovs – Francijā, Ervīns Muštukovs – Dānijā, Andrejs Maslovskis – SMScredit.lv komandā Latvijā, bet, piemēram, Aleksejs Bihanovs – vismaz pērnsezon fiksēts kā Tallinas TKK galvenais treneris. vai Stalkera puiši uztur kontaktus, sazinās savā starpā arī pēc 10 gadiem?

Pie Stalkera es ierados 9. klasē, bet puiši jau kopā bija kopš 6. klases un ja ne vēl agrāk; līdz ar to viņiem jau bija nodibinājusies tuvāka saikne savā starpā, bet ierodoties nejutos izstumts. Speciāli ne ar vienu nerīkoju randiņus, bet, ja satiekamies, vienmēr ir par ko parunāt. Ar dažiem vēl vasarā kopā slidojām un gatavojāmies sezonai.

2001./2002. g. sezonā kā daudzi Latvijas jaunie hokejisti devies “meklēt laimi” uz Ziemeļameriku, kur nokļuvi Indianapolis Park Tudor Prep komandā, kas spēlēja MPHL (Midwest Prep Hockey League). vai 16 – 17 gadi bija īstākais laiks, lai dotos pāri okeānam? kas bija Tavi pirmie iespaidi par hokeju “aiz dīķa”?

Principā, vajadzēja varbūt braukt pat uzreiz pēc 9. klases, bet aizbraucu pēc desmitās. Pirmie iespaidi bija pārsteidzoši – sašutis jutos, jo, pa cik tā bija vidusskolas komanda, hokejs ir sezonālais sports un tiek spēlēts no oktobra līdz martam. Latvijā jau augustā visi slidoja, spēlēja, un viss notikās, tāpēc tas vēlais sezonas sākums man likās mulsinošs.

kāpēc izvēlējies tieši ASV skolu līgu MPHL, kas bija dibināta tikai sezonu iepriekš – 2000. gadā? kāds bija šīs līgas līmenis un kādu pienesumu tas deva Tavai izaugsmei?

Tajā brīdī, kad radās iespēja braukt uz ASV, ne es zināju, kas ir MPHL, ne to, ko nozīme skolu hokejs. Braucu un atpakaļ neskatījos. Tas hokejs, ko mēs spēlējām Baltkrievijas jauniešu līgā, bija noteikti augstāka līmeņa, jo ASV vidusmēra skolu komandas ir vājākas, un daudzi puiši ar hokeju nodarbojas prieka pēc. Pavasarī futbols, vasarā teniss. Daudziem hokejs bija hobijs un, beidzoties skolai, arī hokeju neturpināja, līdz ar to neliels kokteilis gan attieksmes, gan izveicības un meistarības ziņā. Man noteikti tas deva neatsveramu pieredzi – pirmkārt, jau tas, ka dzīvoju prom no mājām, svešā kultūrā, un man bija jādara daudzas lietas pašam. Sākās pirmie soļi pieaugušo dzīvē. Man hokejs vienmēr bijis kā profesionāla lieta ar savu mērķi. Atrodoties Amerikā un līdz pat šodienai mana attieksme pret to nav mainījusies.

Tavā Indianapolisas sezonā Indianapolis Park Tudor Prep kļuva par MPHL čempioniem. ko tas nozīmēja komandai un Tev pašam?

Komandai un skolai, domāju, tas nozīmēja kārtējo kausu, ko dod par jebkuru uzvaru jebkurā sporta veidā; nedomāju, ka tam bija kāda sevišķa vērtība. Tituli, turnīri tiek rīkoti, lai skolniekam ir interesantāka sportiskā dzīve.

nākamajā (2002./2003.) sezonā jau pakāpies līmeni augstāk – spēlēji Dayton Gems komandā CEHL (Continental Elite Hockey League) – ASV Tier III līmeņa līgā. kas bija tās principiālās izmaiņas, spēlējot jauniešu hokeju MPHL līgā un sākot junioru gaitas CEHL?

Pirmāmkārtām, vidusskola spēlē līdz 17-18 gadu vecumam, bet junioros, tieši CEHL līgā līdz 22 gadu vecumam. Pirmais pārbaudījums man bija – nokļūšana pie 4 gadus vecākiem cīņu biedriem. Komandā biju jaunākais spēlētājs, līdz ar to bija gan jāpierod. Junioros ir cits ātrums, spēks un tradīcijas; viss notiek profesionālā līmenī.

kā Tu vērtē 3 gadus pastāvējušās (2001. – 2004.) CEHL līgas spēlētā hokeja līmeni? un kā Tu kopumā vērtē savas Ziemeļamerikas sezonas? kas Tev bija izdevies, kas mazāk? kas bija tie ieguvumi ilgtermiņā, ko, iespējams, vari novērtēt tikai tagad?

CEHL bija līdzvērtīga otrajai spēcīgākajai junioru līgai Amerikā – NAHL. Ņemot vērā, ka junioros nospēlēju 1 gadu, man būs grūti salīdzināt 3 gadus. Esmu priecīgs, ka man bija iespēja spēlēt Amerikā. Dzīves pieredze, valoda un arī hokejs cits. Izdevās veiksmīgi spēlēt tur, kur atrados tajā brīdī, bet neizdevās no tā atsperties sev vēlamā virzienā tajā brīdī. Vienīgais, ko es nožēloju, ka neizmantoju iespēju spēlēt universitātes hokeju un paralēli iegūt izglītību. Tā būtu vienīgā lieta, ko vēlētos izmainīt, ja būtu iespēja. Paejot ilgākam laikam, tikai tagad saprotu, ka tas man nebūtu bremzējis sportisko izaugsmi, plus tagad būtu izglītība. Ja es būtu nokļuvis kādā pro līmeņa hokejā, tad teiktu, ka viss ok, bet es nokļuvu Latvijas hokeja līgā, kas nebūt nedod man nekādas lielākas privilēģijas nekā to būtu devusi universitāte. Tajā brīdī es to neapzinājos.

2003./2004. gada sezonā Tavas statistikas ailītēs vēl figurē CEHL līgas nosaukums, šoreiz ar Traverse City Enforcers komandas nosaukumu, un arī hokeja kluba Zemgale vārds. kā Tev sākās un beidzās spēlēšana Traverssitijā? un kā Tu nonāci Zemgale sastāvā?

Zemgalē ierados, jo Amerikā sezona nebija sākusies, un izmantoju kā labu vietu, kur sagatavoties sezonai. Vai nu liktenis bija lēmis, vai konsuls Amerikas vēstniecībā, bet neaizbraucu atpakaļ uz Ameriku, jo man neiedeva uzturēšanās vīzu. Ātri un vienkārši – “ko darīsi Amerikā?” Spēlēšu hokeju. “Kādā līmenī?” Junioru. “Naudu pelnīsi?” Nē. “Tātad arī nodokļus nemaksāsi un tur dzīvosi. Paldies un uz redzēšanos. Paliec Latvijā”. Es gāju vairāk kā 5 reizes; beigās tā arī neizcīnīju savu taisnību un biju spiests palikt Latvijā.

sekojošās 4 sezonas (līdz 2008.) Tev sanākušas “tīri latviskas” – ar cīņām Latvijas čempionātā; vispirms sezonu – atkal Zemgale, divas sezonas – ASK Ogre, tad turpinājumā – sezona Rīga 2000 rindās. kas Tevi turēja Latvijas čempionātā? vai nebija doma “aizmukt” leģionāra gaitās? vai arī Latvijas čempionāta līmenis Tevi pilnībā apmierināja?

Bija doma, un arī 2004. gada vasarā mēģināju to izdarīt; biju Minskā uz Krievijas Augstākās līgas kluba nometni, bet acīmredzot nebija man lemts tur palikt, jo viņiem jau bija nokomplektēta komanda, un tā arī nesapratu, kāpēc tiku piesaistīts komandai, jo, ierodoties pirmajā dienā, teica, ka diemžēl nevaru palikt.

Ogri uzskatu par pirmo īsto profesionālo komandu savā karjerā. Tikko bija sācies hokeja bums Latvijā, un tas man bija solis augšup, jo bija cerība, ka Ogre spēlēs Baltkrievijā, un tajā brīdī tas bija augstākais, uz ko reāli varēju cerēt. Pāriešana uz Rīgu notika neplānojot; veicu pārrunas ar Ogri par līguma pagarināšanu, bet viņi mīlēja teicienu “Rītdien”… Rītdien, nekādas konkrētības ar domu “nu, kur tu liksies; gan jau paspēsim vienoties”. Nolēmu aprunāties ar Normundu Sējēju, tajā brīdī Rīga 2000 galveno treneri. Lietas notika salīdzinoši ātri, jo sakrita ar laiku, kad Mārtiņš Raitums bija traumēts, un Rīga 2000 labprāt mani paņēma pie sevis. Dzirdēju pēc tam nievas no Ogres kluba pārstāvja Viktora Anaņjeva puses, ka esmu nodevējs, bet, nu, es jau nevaru mūžīgi gaidīt to rītdienu. Katrā ziņā, es biju priecīgs nokļūt Rīgā, un pavadītais laiks Rīga 2000 komandā tiešām bija to vērts. Es par līmeni nedomāju, spēlēju, kur mani ņēma, un darīju to, kā mācēju.

2008./2009. g. sezona jau bija “latviski-baltkrieviska” – ar spēlēšanu Rīga 2000 rindās Baltkrievijas ekstralīgā un cīņām Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā. kāda Tev pašam bija atšķirība spēlēt Latvijas vai Baltkrievijas līgās? spēlēm Baltkrievijā koncentrējies vairāk? uztvēri nopietnāk?

Spēlējot jebkurā līmenī – LAČ, BAČ utt., vienmēr pret spēli esmu attiecies ar visaugstāko atbildības sajūtu. Tieši tas kādreiz arī traucē, jo uztver visu pārāk nopietni, bet tā reiz esmu ieprogrammējis sevi un attieksmes ziņā sev pārmest neko nevaru. Baltkrievija man bija jauns turnīrs, laba pieredze. Atgriežoties LAČ, nebūtu tīri objektīvi salīdzināt, jo tomēr LAČ bija neprofesionāla hokeja līga, bet tas nemazināja manu vēlmi noķert ripu. Paldies cilvēkiem, kas man deva iespēju nospēlēt 2008./2009. gada sezonu līdz galam un atrasties apritē. Tie cilvēki ir Guntars Paste un Konstantīns Kikas.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts.)

tosezon vispār 4 komandas no Latvijas startēja Baltkrievijas galvenajā čempionātā. vai Rīga 2000 komandai un Tev pašam spēles pret pārējām 3 Latvijas komandām bija nozīmīgākas nekā pret Baltkrievijas klubiem? kāpēc jā/nē?

Ja ne nozīmīgāk, tad interesantāk – viennozīmīgi. Tādā veidā varējām uzturēt kaut kādu reitinga rangu starp pašmāju klubiem. Līdzjutējiem pārāk neinteresēja, kā komanda spēlē pret baltkrievu klubiem, jo galvenais, kā spēlē savā starpā.

2008./2009. g. sezonā Rīga 2000 sastāvā, tāpat kā Stalkers Juniors laikos, uz pirmā vārtsarga godu nācās “konkurēt” ar Ervīnu Muštukovu. Daugavpils laikos vairāk spēļu aizvadīja Muštukovs, bet tajā pussezonā (2008. g. septembris – decembris) komandas “pirmais numurs” pārliecinoši biji Tu. vai nemēdz savas gaitas salīdzināt ar dažādu laiku partneriem – sāncenšiem komandas vārtsargu postenī? nemēdzat sacensties kaut kādā ziņā arī neklātienē vēlāk, pēc tam, kad nespēlējat vienā komandā?

Konkurence ir jebkurā klubā jebkurā līgā. Latvijā tā tika saasināta dēļ tā, ka esam tikai divi no 1984. gadiem. Brīžiem tas kļuva smieklīgi – gan aizkulišu runas, gan lomu sadalījums. Viens otram seko noteikti – tīri aiz ziņkārības vai kādu citu iemeslu vadīti. Sports ir un paliek sacensības; kādam tā ir melna skaudība, kādam – prieks par otra panākumiem. Mēs visi esam katrs par sevi, un dāvināt vietu vārtos neviens nevienam negrasās. Personīgi ar saviem konkurentiem esmu labās attiecībās, bet aizkulišu cīņas mēdza un dažreiz tagad mēdz būt absurdas un brīžiem nožēlojamas, bet ne jau man par to spriest. Tajā laikā, kad bijām ar Ervīnu komandas biedri, nebija mums ne pirmais, ne otrais numurs, varbūt kādam sanāca vairāk uzspēlēt, kādam mazāk. Abi gribējām spēlēt.

šī pati (2008./2009.) bija KHL un Rīgas Dinamo pirmā sezona, bet Rīga 2000 bija dinamiešu fārms. tajā sezonā uz daždesmit minūtēm vai vismaz uz dažām sekundēm spēles laika tika “uz augšu parauti” divi Rīga 2000 vārtsargi – Uģis Avotiņš un Ervīns Muštukovs. cik Tev pietrūka, lai jau tad nonāktu līdz Dinamo?

Cik man pietrūka? Godīgi sakot, necik nepietrūka, jo mana kandidatūra nemaz netika izskatīta. Pirms sezonas pajautāju, vai man būs iespēja sevi pierādīt arī Dinamo sakarā; atbilde bija – “nē”. Līdz ar to nemaz uz to pusi neskatījos ar cerību, ka varbūt kādu dienu vajadzēs palīdzēt. To, ka es sekoju visam līdzi un biju lietas kursā, nenoliegšu. Katram tika iedalīta vieta, loma, un man tajā projektā nebija ne vieta, ne loma; līdz ar to, domāju, ka visas spekulācijas, kāpēc es jā, vai es nē, ir liekas…

kāpēc sezonas gaitā, gadu mijā pārcēlies no Rīga 2000 uz Ozolnieki / Monarch? un kā bija pārslēgties atpakaļ no Baltkrievijas ekstralīgas uz Latvijas Virslīgu?

Kad krita “ekonomiskās krīzes priekškars”, spēlētāji, kam nebija līgumsaistību vai arī tālākas intereses no Dinamo komandas, tika pateikts paldies. Neko nevienam neteica – ne slikti ripas ķer vai to ne tā dari. Nedomāju, ka tur kāds skatījās arī tekošās sezonas statistiku. Naudas devējiem bija iemesls, situācija vai vēlme neturpināt līgumsaistības, un mūsu ceļi šķīrās.

Pārslēgties nebija problēmu; cik tad es tur biju Baltkrievijā – pus sezonu. Bija iespēja uzspēlēt Latvijā, spēlēju. Jā, rūgtums bija, ka citi čaļi turpina spēlēt Baltkrievijā, bet ne vienmēr viss notiek tā, kā tu pats to vēlies. Ļaunu prātu neturēju ne uz vienu, atradu sev motivāciju un turpināju spēlēt LAČ.

cita starpā, 2008./2009. g. sezonu noslēdzi kā Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs. ko Tev nozīmē šis tituls?

Lai vai cik ironiski tas neskanētu, bet tas tituls palīdzēja tikt pie līguma Dānijā, kas tālāk mani aizveda uz Vāciju. Bija jau arī cits variants – neko nedarīt un sēdēt mājās, bet beigās izrādījās, ka esmu tikai ieguvis. Atklāti sakot, Eiropā neviens neseko līdzi Baltkrievijas čempionātam, LAČ vai Krievijas Augstākajai līgai; viņiem viss ir vienā katlā liekams. Līdz ar to, ja tev ir kāda atziņa vai novērtējums, tas palīdz. Baltkrievijā līdz labākajam vārtsargam laikam netiktu, bet vēlāk uzzināju, ka LAČ balva deva savu ieguldījumu. Tā ka, paldies, tiem, kas piešķīra to.

vairāku gadu gaitā pieaugušo hokeja līmenī esi uzspēlējis lielākajā daļā Latvijas hokeja “centru” – Daugavpilī, Zemgales komandā, ASK Ogre sastāvā, Rīga 2000 un arī Ozolnieki / Monarch ierindā; šķiet, atskaitot vien Liepāju. kurā klubā, komandā Tu juties vislabāk? kāpēc, kas Tevi tur saistīja, priecēja visvairāk?

Ogre man bija pirmais nopietnais klubs, bet Rīga 2000 bija tajā brīdī visprofesionālākais klubs; līdz ar to Rīgā viss bija ērtāk, labāk un vieglāk. Nekas jau īpašs tur nebija, bet sīkumi, par kuriem klubs parūpējās, bija no svara, un to laiku atceros ar prieku.

pirms 2009./2010. g. sezonas “uzņēmi” pilnīgi jaunu kursu – Dānija, kur biji iecerējis aizvadīt sezonu Herlev Eagles komandā Dānijas stiprākajā līgā AL-Bank Ligaen. pamanījies komandā uzspēlēt pārbaudes spēles, Dānijas kausā, bet gala beigās – sezona “noklājās” tā īsti nesākusies. Herlev Eagles pēc tam pat 2 pēdējās pilnās sezonas nebija piedalījusies AL-Bank Ligaen čempionātā; tagad ir “atkopusies” un 2011./2012. g. sezonā startē. kas notika ar komandu, kā klubs atrisināja saistības ar Tevi?

Klubs bija sarunājis sponsoru naudu, bet fiziski tā bija solījumu līmenī no tās devējiem. Kad līga lika naudu parādīt, garantēt, tad klubs to nespēja, un līdz ar to klubam tika atņemta licence. Varēja jau mēģināt spēlēt tālāk, bet līga un valsts to nepieļauj, lai izvairītos no tālākām sekām, kuras var rasties, ja nauda beidzas sezonas vidū. Labāk tā nekā, ja nospēlē pusgadu un tad tevi iepazīstina ar “piedod, naudas nav un nebūs”. Komanda neko; pieejamā nauda tika apķīlāta, un aizbraucu uz Vāciju ar to, kas bija kabata. Pēc sezonas gan valsts, pa cik bija garantējusi līgumu, kompensēja daļu no līguma summas.

pēc īslaicīgās “pieturas” Dānijā nonāci turpat relatīvi netālu Vācijā, kur nokļuvi Fischtown Pinguins sastāvā 2. Bundesliga čempionātā, kas pēc līmeņa ir otrs stiprākais Vācijā. kāpēc izvēlējies tieši šo valsti, līgu, komandu?

Tajā brīdī, kad uzzināju, ka Dānijā bizness ir beidzies, biju gatavs braukt uz jebkurieni; bija neliels izmisums, jo apzinājos, ka darbu atrast nav tik viegli, kur nu vēl tad, kad visiem sastāvs nokomplektēts. Šo valsti neizvēlējos; šis bija pirmais piedāvājums, kuru ne brīdi neapsvēru, un biju gatavs braukt un spēlēt.

cik var secināt no statistikas, biji Fischtown Pinguins pirmais vārtsargs, kuram arī uzticēja spēles pēc regulārā čempionāta, cīnoties par komandas palikšanu 2. Bundesliga sastāvā. kā pats vērtē savu pirmo Vācijas sezonu? vai tās gaitā piepildīji sev uzstādītos mērķus, uzdevumus?

Vācijā treneris bija izvēlējies tādu politiku – spēlēt pārsvarā ar vienu vārtsargu, un es biju situācijas ieguvējs. Sezonu noteikti vērtēju ar plus zīmi, jo tā bija mana pirmā īstā sezona, ar regulāru spēles laiku. Man nebija nekādu mērķu; primārais bija nospēlēt pēc iespējas vairāk minūtes, un tad jau redzēs, kā būs nākamajā sezonā. Pirmais piedāvājums pagarināt līgumu bija mēnesi pēc manas ierašanās, bet tajā brīdī uzskatīju, ka spēlēju pietiekami labi, ka nekur nav jāsteidzas.

kāda atšķirība bija starp Vācijas 2. Bundesliga un Latvijā, Baltkrievijā spēlēto hokeju? vai “bundeslīgas” līmenis ir salīdzināms ar Baltkrievijas ekstralīgu, un kurai līgai par labu?

Visi, kas spēlē Eiropā, saka: līmenis kā BAČ. Neatkarīgi no tā, kurā līgā spēlē. Es teikšu, ka Vācijā ir patīkamāk spēlēt nekā BAČ vai LAČ; Vācijā – skatītāji pilnas halles, klubos attieksme profesionāla un pašam jādomā tikai par hokeju. Hokeju spēlē visā pasaulē; tā, ka nevēlos salīdzināt. Es varu sastāstīt vienalga ko un tālāk? Paskatieties uz komandu sastāviem – tie paši uzvārdi klejo pa visu Eiropu.

Fischtown Pinguins ir komanda, kas mitinās Ziemeļjūras piekrastē – t.i. vistālāk no 2. Bundesliga norises epicentra; komandas koncentrējas galvenokārt Vācijas dienvidos un arī austrumos. vai salīdzinoši tālie pārbraucieni nenogurdināja, neietekmēja komandas sniegumu? (Tavā sezonā komandai regulārajā čempionātā 11. vieta 14 komandu konkurencē.)

Braucienam ir savi plusi un mīnusi. Tad, kad esi busā, tu brauc, guli, neko nedomā, atpūties, gatavojies spēlei. Ja spēlē mājās, tad tev ir jāpaēd, jābrauc uz mājām, jābrauc uz halli. Visādas blakus lietas; tā, ka šajā gadījumā viss ir līdzsvarā. Man nebija diskomforts no tālajiem braucieniem, jo autobuss aprīkots maksimāli ērti, lai katrs var gulēt un atpūsties.

2010./2011. g. sezonā biji atpakaļ Latvijā. šoreiz Latvijas hokeja aktuālajā “flagmanī” – Rīgas Dinamo. Pats intervijās esi minējis, ka ne mirkli nenožēlo savu izvēli būt “trešajam vārtsargam” un tās dažas spēles Dinamo rindās ir bijušas tā vērtas. kas ir tie iemesli, kādēļ Tev interesēja spēlēt Dinamo?

Kurš negrib spēlēt Dinamo? Tur arī atbilde uz jautājumu. Plus pievienotā vērtība ir tas, ka CV ieraksts arī nav zemē metams – lai vai cik minūtes un sekundes, bet tu tur esi bijis, piedalījies. To tev neatņemt. Kas no tā tālāk, ir jau cits jautājums, bet tas man jebkurā gadījumā nāca tikai par labu, un esmu priecīgs par pavadīto laiku Dinamo sastāvā.

kā Tu vērtē Dinamo vārtsargu politiku līdzšinējās sezonās un tagad? kas, Tavuprāt, ir galvenā atšķirība vārtsargu komplektā starp Šuplera un Rautakallio laikiem?

Politiku? Šupleram vajag NHL vārtsargus – vienalga, vai tu spēlē LAČ, BAČ vai spēlē ar skatītājiem. Viņš pat baidījās mani ielikt vārtos pret Liepājas Metalurgu, pārbaudes spēlē pirms sezonas. Ko man vēl pateikt? Šodien Dinamo dod spēlēt abiem vārtsargiem. Julio trenējot CSKA, pat Gaidučenko vārtos neliek, kaut gan spēlētājs sevi jau sen ir apliecinājis kā derīgu KHL līmenim. Treneri Rautakallio nepazīstu, tādēļ nevaru komentēt sīkāk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) izskatījās, ka dalība Latvijas izlasē pasaules čempionātā Tev jau ir “kabatā”. taču trauma pārbaudes spēlē un 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionāts (U-20) Tev palika pirmais un pēdējais reālais. vismaz pagaidām. cik nopietnu traumu “saķēri” aprīlī un cik veiksmīgi tiki galā ar tās sakopšanu?

Tāds, nu, reiz ir profesionālais sports; tajā brīdī savainoju kājas muskuli. Sadzija ar laiku, neko īpaši neārstējot, bet uz to brīdi nevarēju spēlēt. Esmu pilnībā atkopies un spēlēju bez nekādām komplikācijām. Bija liela vilšanās, ka tā notika, bet es tur neko nevarēju padarīt; tā sanāca un viss.

vasarā (2011.) sarunā un arī intervijās minēji, ka Austrumeiropas – VHL, Kazahstānas – un arī Lielbritānijas versijas neizskati, par iemeslu minot sociālo garantiju trūkumu vai hokeja līmeņa “neatbilstības”. tādēļ, iespējams, Tev nācās savu jauno darbavietu gaidīt ilgāk. kas, Tavuprāt, ir tie objektīvie un subjektīvie kavēkļi, kas traucē Latvijas hokejistiem starptautiskajā tirgū būt pieprasītākiem nekā viņi ir? neprotam sevi pārdot? ar profesionālu klubu skaita samazināšanos Latvijā ir pārāk daudz pretendentu uz leģionāru vietām ārzemēs? citi iemesli?

Latvijas hokejisti pasaulē nekotējas kā brends. Hokejā priekšroka ir jebkuram kanādietim, amerikānim un futbolā brazīlietim. Kā jau iepriekš minēju, neviens neseko Latvijas hokeja līgai, Baltkrievijai utt. Tu vari stāstīt zilus brīnumus, cik tu labs un veikls. Ja ir izvēle starp nezināmu latvieti un nezināmu kanādieti, tad lielākā daļa klubu īpašnieku un pircēju priekšroku dod kanādietim, jo vienmēr ir doma, ka krosbijs atbrauks. Un otrs faktors, ja jau tu labākais, tad kāpēc Latvijā nespēlē? Viņi jau nesaprot, ka Latvijā hokejs ir Liepāja un Dinamo… Ej un katram stāsti par savas valsts hokeja īpatnībām.

šosezon savas leģionāra gaitas sāki HC Most komandā Čehijas otrajā stiprākajā līgā (1.liga). HC Most aizvadītajā sezonā izcīnīja tiesības spēlēt Čehijas 1. liga, bet šosezon, spēlējot šajā līmenī, komandai diez cik neklājas (stabila pēdējā vieta). kāpēc Tava “pietura” Čehijā bija salīdzinoši īsa un kāpēc nepaliki ilgāk?

Sākuma, kad vienojāmies mutiski, runa bija – līdz 31. decembrim, bet satiekoties aci pret aci, sarunājām, ka palieku visu sezonu. Man tas bija svarīgi, jo 1. janvārī meklēt darbu, zinot, ka pārejas laiks beidzas 31. janvārī, diez ko izdevīgi nav. Sezonai ejot, komanda spēlēja vienkārši atbaidoši slikti, mainījās sastāvs katru dienu; kopā bija vairāk par 50 spēlētāju. Pats tur jutos drausmīgi; hokejs bija labs, nenoliegšu, un spēlēt vājākajā komandā nebija diez ko interesanti. Tu ej vārtos ar domu neielaist 10 ripas nevis uzvarēt. Dzīvošanas apstākļi, spēles bez skatītājiem – viss bija nomācoši, un paralēli meklēju iespēju atrast darbu citur. Pie pirmās iespējas to izmantoju, un esmu Vācijā. Bija vienošanās ar saimnieku – ja atrodu citu komandu, varu braukt; to arī izmantoju un ne brīdi nenožēloju.

sezonas vidū esi pārcēlies uz sev jau zināmo Vācijas 2. Bundesliga, kur spēlē EC Hannover Indians sastāvā. esi aizvadījis 3 spēles, pat guvis vienu rezultativitātes punktu, komanda pēdējās spēles uzvar. kā esi iejuties komandas sastāvā? vai esi apmierināts ar savu pārcelšanos no HC Most uz Hannoveri?

Komandas kolektīvs ir ļoti pretimnākošs, uzņēma kā savējo nevis kā ienaidnieku, kas atbraucis atņemt kādam vietu uz laukuma. Es otrreiz uz Čehijas 1. līgu braukt negribētu, bet Vācijā spēlētu kaut vai atlikušo karjeru. Šī atbilde, laikam, pasaka manas domas par pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju.

ja Tev jāsalīdzina Čehijas 1.liga līmeni un kārtību ar Vācijas 2. Bundesliga, tad kāda ir atšķirība. kādas būtu Tavas rekomendācijas Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas izvēlas kādu no šīm līgām? ar ko būtu jārēķinās vairāk nekā varētu pirms tam iedomāties?

Čehijā noteikti spēlētāji vairāk spēlē kombinacionālo hokeju, bet Vācijā, ņemot vērā 5 ārzemnieku un naturalizēto ārzemnieku būšanu sastāvā, padara spēli vairāk uzbrūkoša tipa, kādu spēlē pāri okeānam. Katram ir savi mērķi. Vācija ir 3 profesionālās līgas, junioru un jauniešu sistēma. Labs spēlētājs var atsperties arī, esot Vācijā. Pavērojat, cik spēlētājus no Vācijas izvēlas katru vasaru NHL, un kur viņi spēlē, tepat savā Vācijā.

Čehijā leģionārus ne kāds gaida, ne vajag. Viņiem sava kultūra, virtuve un resursi arī pietiekami lieli. Sadzīves ziņā Vācija noteikti ir labāka par Čehiju, bet pārējais jau paša izvēle.

kam būtu jānotiek, lai 2012. vai 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās redzētu Tevi?

Nekam ārkārtējam, jāķer ripas un jāpasaka Nolanam, ka es arī esmu indiānis, Hanoveres Indiānis.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

Edgara Lūsiņa individuālie statistikas profili – eliteprospects.com, eurohockey.com (neadekvāti auguma parametri), khl.ru, lhf.lv, extraliga2.stats.pointstreak.com, pointstreak.com (atvairīto metienu % neatbilst realitātei)
Hannover Indians spēlētāju statistika – pointstreak.com, hannover-indians.de (visu vārtsargu atvairīto metienu % neatbilst realitātei)
2. Bundesliga mājaslapa – esbg.de
Fischtown Pinguins spēlētāju statistika 2009./2010. g. sezonā – pointstreak.com
Rīga 2000 spēlētāju statistika 2008./2009. g. sezonā Baltkrievijas ekstralīgā – extraliga2.stats.pointstreak.com
par Edgara Lūsiņa pārcelšanos uz HC Most (2011-10-14) – hcmost.cz
Edgara Lūsiņa fotoattēli EC Hannover Indians sastāvā – indians-fotogalerie.de
Stalkers Juniors statistika 2000./2001. g. sezonā (iespējams, nepilnīga) – eurohockey.net
Edgara Lūsiņa īs-intervija (2011-01-09) – sportbox.ru
Edgara Lūsiņa intervija par gaitām Dānijā (2009-09-26) – parsportu.lv

[pirmais un pēdējais (11.-ais) foto fiksēts 2012. gada janvārī EC Hannover Indians krāsās; foto avots: indians-fotogalerie.de. otrs foto – Rīgas Dinamo spēlē pret Hantimansijskas Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešais un ceturtais – Rīga 2000 krāsās; abu foto autors: Normunds Brics, foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. piektais – Fischtown Pinguins ierindā; foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. sestais un septītais – Dinamo ierindā 2010. gada decembrī; abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). astotais – Latvijas izlases treniņā 2011. gada 24. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). devītais – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). desmitais foto – HC Most ierindā 2011. gada 2. pusē; foto avots: hokejsumperk2003.cz.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: 2. Bundesliga, AL-Bank Ligaen, ASK Ogre, Baltkrievijas ekstralīga, BAČ vs. Vācijas 2. Bundesliga, CEHL, Continental Elite Hockey League, Dayton Gems, Dinamo vārtsargi, Dānijas AL-Bank Ligaen, EC Hannover Indians, Edgars Lūsiņš, Ervīns Muštukovs, Fischtown Pinguins, Guntars Paste, HC Most, Herlev Eagles, HK Zemgale, Indianapolis Park Tudor Prep, Juliuss Šuplers, Konstantīns Kikas, Latvijas vārtsargi, Midwest Prep Hockey League, MPHL, Mārtiņš Raitums, Normunds Sējējs, Ojārs Rode, Ozolnieki / MONARCH, Rīga 2000, Stalkers Juniors, Traverse City Enforcers, Viktors Anaņjevs, Vācijas 2. Bundesliga, Zemgale, Čehijas 1. līga | 2 komentāri »

Dinamo sauso spēļu tradīcijas & cik labs ir Holts?

Posted by petrovich27 uz 2012/01/10

Dinamo nav izņēmums skatītāju vietās ierastai parādībai – zvaigžņu un vainīgo meklēšanai, kas ir tikpat pierasta lieta, cik īsa mēdz būt līdzjutēju atmiņa, no kuras mēdz ātri pagaist, ka pirms brīža tas pats spēlētājs ir slavēts vai likts “pie vietas”. Kriss Holts ir svaigākais piemērs, kas vienā dienā tiek “norakts”, citā – ir prototips svaigi būvējamam piemineklim. ko par Holta varējumu un Dinamo sausajām spēlēm “saka” statistika?

ar spēli pret Maskavas OHK Dinamo vienību rīdzinieki un arī vārtsargs Kriss Holts ir tikuši pie savas ceturtās “sausās” uzvaras šajā sezonā. jāpiebilst, ka šī 9. janvāra uzvara ar 1:0 papildlaikā ir pirmā reize dinamiešiem KHL oficiālajos čempionātos, kad pamatlaiks ir beidzies ar 0:0. pēc parametra “visvairāk sauso uzvaru” Rīgas Dinamo ar 4 panākumiem vismaz pagaidām ieņem dalītu 6.-9. vietu visā līgā. “čempioni” šajā parametrā pašreiz ir Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas šosezon uzspējuši jau 6 “sausas” uzvaras.

KHL pirmā sezona kā mēraukla

“sauso” uzvaru skaita mērauklu Dinamo komanda nosprauda savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.), kad izcīnīja 7 “sausas” uzvaras, kurās superieguldījumu sniedza sava laika vārtsargs Martins Pruseks. Prusekam tosezon Dinamo ierindā bija 6 “sausas” spēles, kā arī vēl divi “sausiņi” Spartak ierindā pirms tam. ar 8 spēlēm bez ielaistām ripām Martins Pruseks 2008./2009. gada sezonā bija otrais “sausākais” KHL vārtsargs. līdz šim pirmās sezonas rekords nav pārvarēts; otrajā un trešajā sezonā rīdzinieki sarūpēja vien pa divām “sausām” uzvarām. otrajā sezonā (2009./2010.) divās spēlēs “pavilka” Edgars Masaļskis, trešajā – pa vienai Kriss Holts un Mikaels Tellkvists. 7 “sausās” uzvaras pirmajā sezonā (2008./2009.) ļāva dinamiešiem ieņemt dalītu 4.-6. vietu līgā pēc “sauso” uzvaru skaita. arī tas ir nepārspēts rekords. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, dinamieši ieņem dalītu 6.-9. vietu “sauso” uzvaru skaita ziņā.

Rīgas Dinamo “sausās” uzvaras KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

sezona	datums	pretinieki	rezultāts	DR vārtsargs
2008./2009.	2008-09-14	Atlant	2:0	Masaļskis
	2008-11-26	Traktor	5:0	Pruseks
	2008-12-07	Ak Bars	2:0	Pruseks
	2008-12-09	Lada	1:0	Pruseks
	2008-12-24	Avangard	2:0	Pruseks
	2008-12-28	Baris	1:0	Pruseks
	2009-01-09	Lada	2:0	Pruseks
2009. play off	–
2009./2010.	2009-12-13	Dinamo (Minska)	2:0	Masaļskis
	2010-01-14	Avtomobiļist	4:0	Masaļskis
2010. play off	2010-03-10	SKA	2:0	Masaļskis
2010./2011.	2010-09-11	Metallurg (Novok.)	3:0	Holts
	2010-10-13	Atlant	3:0	Tellkvists
2011. play off	–
2011./2012.	2011-10-14	Avtomobiļist	2:0	Holts
	2011-10-31	Jugra	1:0	Holts
	2011-12-11	Vitjaz	2:0	Holts
	2012-01-09	OHK Dinamo	1:0 OT	Holts

KHL un Dinamo pirmā sezona bija ne tikai “sauso” uzvaru paraugs, bet arī pilnīga katastrofa bezvārtu zaudējumu skaita ziņā. liela daļa “nullveidīgo” zaudējumu jau bija iestudēts pirms Pruseka “ēras”; tomēr sezonas summā 8 spēles bija zaudētas bez vārtu guvumiem!!! arī tas ir un, novēlams, lai paliktu, nepārspēts Dinamo anti-rekords. otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) dinamieši bija saņēmušies un “pa sausam” zaudēja tikai vienreiz, trešajā sezonā – divreiz. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, jau trīsreiz.

Rīgas Dinamo “sausie” zaudējumi KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

sezona	datums	pretinieki	rezultāts
2008./2009.	2008-09-07	0:7	Metallurg (Novok.)
	2008-10-20	0:3	Baris
	2008-10-23	0:3	Avangard
	2008-10-27	0:6	Lada
	2008-11-17	0:4	Salavat Julajev
	2008-11-24	0:1	Lada
	2009-01-03	0:4	SKA
	2009-02-26	0:1	Amur
2009. play off	2009-03-01	0:4	Dinamo (Maskava)
2009./2010.	2009-09-30	0:2	SKA
2010. play off	2010-03-20	0:3	HK MVD
2010./2011.	2010-10-27	0:2	Vitjaz
	2010-12-24	0:4	Baris
2011. play off	–
2011./2012.	2011-09-26	0:2	Lev
	2011-10-05	0:3	Spartak
	2011-10-16	0:5	Baris

vai Holts-2012 ir labāks par Holtu-2011?

pēc iepriekšējās spēles (2012-01-07) pret SKA, kad atsevišķās epizodēs Kriss Holts nospēlēja ne pārāk pārliecinoši, atsevišķi līdzjutēji un ne-līdzjutēji atvēzējās saklausāmai čalošanai virtuālajā vidē. lozungs tiešs un kodolīgs “Holt Go Home“, aicinājums daiļrunīgs – Dinamo nepieciešams pirmais vārtsargs nevis ģitārists. mūzikas instruments šoreiz kā atsauce uz plaši zināmo Holta vaļasprieku. taču jau pēc nākamās spēles (2012-01-09) pret OHK Dinamo daļa karstgalvīgāko Holta kritizētāju bija gatavi šamo bučot nost; jo ļoti bija iepaticies Holta “sausais” sniegums, ieskaitot varēšanu neitralizēt divus soda metienus. cik tad īsti Holts ir labs šajā sezonā?

protams, pētot vārtsarga sniegumu, Šuplera Dinamo 2010./2011. g. sezonā nav tik viegli salīdzināms ar Rautakallio jaunā modeļa Dinamo. tomēr atšķirībā no vērtējuma kritērijiem “patīk/nepatīk”, statistikas cipari būs mazāk kaislīgi. ja par atskaites punktu ņem vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA), tad šobrīd aktuālais Holta GAA 2.28 ir labāks nekā viņam pašam sezonu iepriekš (2.47). un vispār Holta aktuālais “vidējais” 2.28 ir pagaidām otrs labākais GAA, kāds Dinamo vārtsargiem līdz šim ir bijis regulārajās sezonās. labāks “vidējais cipars” ir bijis tikai Prusekam pirmajā sezonā (1.70).

interesanti, ka šosezon KHL vārtsargiem, lai noturētu agrākās pozīcijas, ir nepieciešami labāki “vidējā caurbiruma” rādītāji. respektīvi, Holtam 2010./2011. g. sezonā, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā, pietika ar GAA 2.47, bet šosezon, kad cipars ir labāks (2.28) Holts ir aptuveni turpat – 15. vietā. te gan jāņem vērā, ka KHL vārtsargu Topos tiek ņemti vērā vārtsargi, kas spēlējuši ne mazāk par trešdaļu komandas aizvadīto spēļu. kas nozīmē, ka no aktuālā Topa var “izbirt” kāds vārtsargs, kuram samazinās spēļu proporcija; taču tieši tāpat kāds var ienākt Topā. pašreiz Topa virsotnē pēc GAA parametra ir Kovaļs ar 1.70.

ja GAA parametra svārstības vēl var norakstīt uz komandas kopējām “tradīcijām” aizsardzībā un principā, uzspiežot uz “daudz iemest” vai “maz ielaist”, tad atvairīto metienu procents varētu būt no aizsargu snieguma mazāk atkarīgs parametrs. protams, arī nosacīti, jo “atļautie” metieni un laukuma spēlētāju palīdzība vārtsargam arī var būt dažādi. katrā gadījumā – atvairīto metienu procents Holtam šajā sezonā ir krities par 4 procentpunktiem, kas vārtsargu statistikā tomēr ir pamanāma izmaiņa.

2010./2011. g. regulārā čempionāta summā ar 92,4% atvairītu metienu Holts ieņēma 6. vietu visā KHL, bet šosezon ar 92,0% Holtam pietiek, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā (turpat arī Garnets un Lalands). šosezon, vismaz pagaidām, visi “līdzinās uz” Magņitkas vārsargu Ari Ahonen, kuram “drošības procents” ir 93,7%. ir arī viens vārtsargu statistikas parametrs, kurā Holts, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, “ir zirgā”. tās ir sausās spēles; šajā Topā Kriss Holts ar 4 “sausiņiem” vismaz šobrīd ierindojas dalītā 2.-7. vietā visā līgā.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL regulārajos čempionātos (rankings pēc atvairīto metienu %; 4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

vārtsargs; sezona	sp.	uzv.	zaud.	PM sērijas	atv. met %	GAA	punkti	SM	“sausi”	sp. laiks
Martins Pruseks 2008./2009.	20	10	6	2	94.1%	1.70	0+0	0	6	1163:48
Kriss Holts 2010./2011.	33	13	11	8	92.4%	2.47	0+0	2	1	1965:37
Mikaels Tellkvists 2010./2011.	20	8	9	1	92.2%	2.63	0+0	4	1	1139:33
Kriss Holts 2011./2012.	33	15	12	4	92.0%	2.28	0+0	4	4	1917:39
Edgars Masaļskis 2008./2009.	8	4	2	1	91.5%	2.66	0+0	0	1	406:40
Edgars Masaļskis 2009./2010.	37	17	12	5	91.0%	2.84	1+0	6	2	1920:26
Daniels Sperle 2008./2009.	5	1	3	0	90.8%	2.61	0+0	0	0	252:56
Ervīns Muštukovs 2008./2009.	2	0	1	0	90.5%	3.00	0+0	0	0	80:00
Māris Jučers 2011./2012.	11	0	3	4	90.4%	2.54	0+0	0	0	401:16
Martins Pruseks 2009./2010.	28	7	15	2	90.3%	3.13	0+0	2	0	1476:56
Edgars Lūsiņš 2010./2011.	4	1	2	1	89.7%	2.63	0+0	0	0	182:10
Sergejs Naumovs 2008./2009.	29	12	12	2	89.3%	3.50	0+0	2	0	1489:53
ĀRPUS
Uģis Avotiņš 2008./2009.	1*	0	0	0	–	0.00	0+0	0	0	0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010.	0*	–	–	–	–	–	–	0	–	0
Kristers Gudļevskis 2010./2011.	0*	–	–	–	–	–	–	0	–	0

* Uģim Avotiņam fiksēts 13 sekunžu spēles laika, kurā netika izdarīts neviens metiens pa viņa sargātajiem vārtiem. Ervīns Muštukovs un Kristers Gudļevskis konkrētajā sezonā ir bijuši pieteikti spēlēm attiecīgajās sezonās, taču pie spēles laika nav tikuši.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums KHL izslēgšanas spēlēs (rankings pēc atvairīto metienu %; pirmās 3 sezonas):

vārtsargs; sezona	sp.	uzv.	zaud.	atv. met %	GAA	punkti	SM	“sausi”	sp. laiks
Edgars Masaļskis play off 2010.	6	3	2	93.4%	1.93	0+0	2	1	373:30
Martins Pruseks play off 2010.	4	1	3	92.1%	2.57	0+0	0	0	209:50
Mikaels Tellkvists play off 2011.	6	3	1	90.4%	3.04	0+0	2	0	295:45
Kriss Holts play off 2011.	7	2	5	89.0%	3.27	0+0	2	0	403:40
Martins Pruseks play off 2009.	3	0	3	85.9%	4.67	0+0	0	0	167:02
Sergejs Naumovs play off 2009.	1	0	0	77.8%	10.10	0+0	0	0	11:53
ĀRPUS
Ervīns Muštukovs play off 2010.	0*	–	–	–	–	–	0	–	0

* Ervīns Muštukovs ir bijis pieteikts spēlēm, taču konkrētajā sezonā pie spēles laika nav ticis.

[Krisa Holta foto fiksēts Dinamo spēlē pret Atlant 2011. gada 15. septembrī; foto avots: atlant-mo.ru. Māra Jučera un Krisa Holta kopfoto – spēlē pret SKA 2011. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: Chris Holt, Daniel Sperrle, Daniels Sperle, Dinamo statistika, Dinamo vārtsargi, Edgars Lūsiņš, Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, Kevin Lalande, Kevins Lalands, KHL sauso spēļu TOP, Kriss Holts, Kristers Gudļevskis, Maikls Garnets, Martin Prusek, Martins Pruseks, Michael Garnett, Mikael Tellqvist, Mikaels Tellkvists, Māris Jučers, sausās spēles, Sergejs Naumovs, Uģis Avotiņš, Vitalijs Kovaļs, vārtsargi, vārtsargu statistika, vārtsargu TOP | Leave a Comment »

Dinamo debitantiem labvēlīgs zvaigžņu stāvoklis

Posted by petrovich27 uz 2011/10/06

Dinamo komandā jaunu Latvijas spēlētāju debijas nav ikdienas parādība. 5. oktobrī zvaigžņu stāvoklis, kolēģu sniegums un komandas traumatisms bija labvēlīgi, lai uz KHL oficiālā ledus debitētu uzreiz divi. pēc kā izskatās Miks Indrašis un Māris Jučers uz Dinamo līdzšinējo debiju fona?

Dinamo debiju “otrais vilnis”

Dinamo galvenā un skaitliski lielākā debija norisinājās kopā ar komandas un visas KHL debiju 2008. gada 2. septembrī Habarovskā. debija iegadījās veiksmīga, komanda līgā pieteicās ar uzvaru 4:2. virkne spēlētāju “jauno posmu” savā karjerā aizsāka ar rezultativitātes punktiem, lietderības plusiem un apziņu “mēs varam”. turpmāk “lielās” debiju dienas ir sezonu atklāšanas spēles, bet “pa ceļam” tiek iemēģināti daži kadri. no tiem tikai neliels skaits aizķeras komandā uz laiku līdz sezonas beigām, bet vēl mazāk puišu pie Dinamo “galda” paliek arī nākamajā sezonā.

katra debija, neatkarīgi no sezonas gadalaika, Dinamo sakarā tiek uztverta ar gaidām, kas mēdz būt cerīgas vai tādas, pēc kurām varētu izpausties ar “es taču teicu, ka tur nekā nebūs”. vairumā gadījumu interesentu ticība par izdošanos vai pārliecība par neizdošanos izkristalizējas nevis pirms debijas, bet pēc tās. cilvēcīgi…

aktuālās sezonas pirmajā spēlē, 13. septembrī Kazaņā, nodebitējās visi 4 jauniegūtie leģionāri Dinamo uzbrukumā. komandas sniegums jau sezonas sākumā liek aizdomāties, ka šī varētu nebūt vienīgā importa hokejistu debijas diena šajā sezonā… 5. oktobris, Maskavā pret Spartak, bija sezonas otrā debiju diena, kad laukumā ar reālu spēles laiku devās uzreiz divi pašmāju kadri – uzbrucējs Miks Indrašis (1990.) un vārtsargs Māris Jučers (1987.). debijai nebija paši “saulainākie” laika apstākļi (0:3 pret Spartak); tas arī virknei kritiķu un vērtētāju ir licis debitantus “sabāzt” vienā maisā un ļauties “meinstrīmam”, kas jau Dinamo “pusē” kritizē visus, par visu, visos elementos…

debiju rekordi

protams, statistika neuzrāda atdevi, mazākumā izlietotos sviedru litrus, saņemtos un “atdotos” spēka paņēmienus, bloķētos metienus un izjaukto saspēli, kā arī partneriem izsniegtās, bet lietderībā nepārvēstās piespēles. daudz elementu nav taustāmi statistikā, bet tikai uz ledus. arī veiksmes/neveiksmes “koeficients”, skatot vienu spēli, ir statistiski iespaidīgāks. tāpat arī Salavat Julajev un Amur komandas vismaz iepriekšējās sezonās viena no otras būtiski atšķīrās; gala beigās katra spēle ir citāda. tomēr, ja ne statistika, tad spēlētāju debijas aizmirstos tikpat ātri kā Dinamo otrās sezonas leģionāri.

jaunlaiku Dinamo rezultatīvākā debija ir izdevusies diviem uzbrucējiem – Metam Elisonam un Marselam Hosam – dinamiešu pirmajā oficiālajā KHL spēlē, kad minētie leģionāri “saražoja” katrs pa 2 punktiem (abiem pa 1+1). “plānākā” debija uzbrucēju ierindā bija sanākusi Jānim Spruktam otrās sezonas pirmajā spēlē, kad Spruktam punktu nebija, bet lietderības koeficients “-3” iegadījās gan. taisnības dēļ jāatgādina, ka šī spēle bija pret līgas “monstru” – Salavat Julajev, kurš sagādāja mīnusus lietderības koeficientos virknei dinamiešu. “pozitīvs” tovakar nebija neviens, neitrāli bija seši laukuma spēlētāji…

visu laiku īsākā debija gadījās vārtsargam Uģim Avotiņam – 13 sekundes spēles laika, kas viņam izrādījās arī vienīgās Dinamo vārtos KHL oficiālajās spēlēs. savukārt, debija bez statistikā reģistrēta spēles laika ir iegadījusies vārtsargam Edgaram Lūsiņam, kurš debiju piedzīvoja pēcspēles metienos un palīdzēja komandai pieveikt OHK Dinamo vienību.

aizsargu debijas izrādījušās stabilākas, bez lielām “šūpolēm”. neviens aizsargs debijas spēlē nav savā lietderībā aizgājis ārpus “plus mīnus 1” robežām un nav varējis saorganizēt vairāk par vienu rezultativitātes punktu. vērtīgākā debija starp aizsargiem ir izdevusies uzreiz 3 vīriem, kuriem vienlaikus ir pozitīvs lietderības koeficients un iegūts rezultativitātes punkts (visiem pa “+1” un 0+1). tie ir Atvars Tribuncovs, Duvijs Vestkots un Georgijs Pujacs. vienīgais aizsargs, kas savā debijas spēlē ir cauršāvis pretinieku mūri, ir Lī Svets (1+0 punktu ar “0” lietderības). attiecīgi ar “-1” savas gaitas Dinamo ierindā ir aizsākuši 5 aizsargi (Rodrigo Laviņš, Sandis Ozoliņš, Krišjānis Rēdlihs, Oļegs Sorokins, Maksims Širokovs), kuri pagaidām uz visiem dala šo rekordu. līdz brīdim, kamēr nāks kāds aizsargs ar saviem “mīnusiem”. vai nenāks.

vārtsargu ierindā debija ar 100% atvairītiem metieniem ir norisinājusies 3 vīriem – Danielam Sperlem, Ervīnam Muštukovam un Mārim Jučeram, taču neviens no viņiem neaizvadīja pilnu spēles laiku (svārstību josla 20 – 40 minūtes) un visi stājās vārtos, kad pretinieki bija nodrošinājušies ar lielāku/mazāku handikapu un uzbrukumu neuzskatīja par galveno prioritāti. tātad visiem 3 “gandrīz sausajiem” nācās debitēt zaudētās spēlēs. pilnā spēles laikā labākā vārtsarga debija “pieder” Edgaram Masaļskim ar 94,3% atvairītu metienu un GAA 2.00 (vārtu zaudējumiem vidēji spēlē = 60 minūtēs). statistiski “caurākā” debija Dinamo vārtsargu “kolektīvā” fiksēta Sergejam Naumovam – 69,2% atvairītu metienu un GAA 7.47. jāpiebilst, ka Naumova debijas spēle bija 2008. gada 5. septembrī, kad rīdzinieki Novokuzņeckā zaudēja ar 0:7. savā spēles daļā Sergejs Naumovs saņēma 4 vārtu zaudējumus, bet “bēdubrālis” Edgars Masaļskis, kurš nomainīja vārtos Naumovu, šajā spēlē kapitulēja 3 reizes, sapelnot līdzīgi krāšņu statistiku – 78,6% atvairītu metienu un GAA 6.46.

pēc kā izskatās Miks Indrašis un Māris Jučers?

uz kopējā debiju fona Miks Indrašis ar nullēm vairumā statistikas ailīšu (vārtu guvumi, rezultatīvas piespēles, punkti, iemetieni, lietderības koeficients, soda minūtes) ir apmēram “pa vidu” līdzšinējā debiju “reitingā”. toties uzkrājumā fiksēts 1 metiens pa pretinieku vārtiem un spēles laiks virs 9 minūtēm. ņemot par paraugu 3 sezonu gaitā Šuplera iekopto “mērauklu”, tad 9 minūtes debijas spēlē līdz 21-22 gadu jaunam vietējam spēlētājam ir ļoti labs spēles laiks. savukārt, “nulles” lietderības koeficienta un arī soda minūšu ailītēs šoreiz, ņemot vērā kopējo Dinamo sniegumu, ir vērtējamas ar pozitīvu “akcentu”. citiem secinājumiem, protams, nepieciešams vairāk spēļu, vairāk minūšu. bet iespējas ir.

Mārim Jučeram “nulles” zaudēto vārtu uzskaitē nav dāvinātas. protams, palīdzēja veiksme un aizsargi, bet daudzu prognozes par tautas deju kolektīvu “Sietiņš” vismaz debijas spēlē nav piepildījušās. Jučeram debija ir izrādījusies statistiski līdzīga priekšgājējiem Sperlem un Muštukovam, kuriem salīdzinoši sakarīgais starts gan nenozīmēja “iecementēšanos” komandas vārtos. tomēr visos 3 gadījumos ir atšķirības. Daniels Sperle bija paredzēts kā “pirmais numurs”, bet nesanāca. savukārt, Ervīns Muštukovs bija “trešais numurs”, kura debija un vēlāk arī pirmā pilnā spēle kaut kā nekonvertējās par evolūciju virzienā uz Dinamo. Māra Jučera gadījumā ir vidusceļš – neviens neprasa un negaida kā no Sperles, bet ir vairāk iespēju nekā “trešajam”. protams, ja iespējas netiks noturētas, ir iespējas kļūt par trešo. taču pagaidām ceļavējš ir pareizais. ja vēl Rautakallio ņemsies audzināt un atstāt uz soliņa Holtu…

Rīgas Dinamo uzbrucēju debija; individuālā statistika debijas spēlē (līdz 2011-10-05, ieskaitot; saskaņā ar khl.ru; debijas spēle = pirmā spēle KHL čempionātā):

*uzbrucējs*	*dz.*	*debijas dat.*	*debijas pretin. un rez.*	*punkti*	*+/-*	SM	*metieni*	*iemet.*	*iemet. %*	*sp. laiks*
Matt Ellison	1983.	2008-09-02	Amur (4:2)	1+1	0	0	2	15	60.0%	17:08
Marcel Hossa	1981.	2008-09-02	Amur (4:2)	1+1	0	0	4	1	0%	15:10
Miķelis Rēdlihs	1984.	2008-09-02	Amur (4:2)	1+0	+1	2	4	1	0%	14:01
Tomas Surovy	1981.	2010-09-09	SKA (5:4 OT)	1+0	0	0	2	0	–	22:16
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	2008-09-02	Amur (4:2)	1+0	0	0	3	0	–	15:06
Jamie Lundmark	1981.	2011-09-13	Ak Bars (2:5)	1+0	-1	0	5	3	33.3%	16:31
Lauris Dārziņš	1985.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	+1	2	4	0	–	12:22
Mark Hartigan	1977.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	+1	0	1	21	42.9%	11:33
Fredrik Warg	1979.	2011-09-13	Ak Bars (2:5)	0+1	0	0	2	14	78.6%	14:39
Aleksejs Širokovs	1981.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	0	2	2	24	62.5%	16:34
Ronald Petrovicky	1977.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	0	0	1	5	40.0%	13:08
Mārtiņš Karsums	1986.	2010-01-18	Metallurg (Mag.; 3:2)	0+0	+1	0	2	0	–	17:10
Brock Trotter	1987.	2010-09-08	SKA (5:4 OT)	0+0	0	2	2	18	61.1%	10:36
Vitalijs Karamnovs	1989.	2010-09-23	Avtomobiļist (1:2)	0+0	0	0	2	1	100%	6:42
Gints Meija	1987.	2008-11-27	Metallurg (Mag.; 1:2 PM)	0+0	0	0	2	0	–	6:43
Andris Džeriņš	1988.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	0+0	0	0	1	8	50.0%	9:40
Mārtiņš Cipulis	1980.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	0	2	1	0	–	16:51
Juris Štāls	1982.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	0	0	1	0	–	9:30
Miks Indrašis	1990.	2011-10-05	Spartak (0:3)	0+0	0	0	1	0	–	9:16
Roberts Bukarts	1990.	2009-09-24	Torpedo (2:7)	0+0	0	0	0	2	100%	4:37
Viktors Bļinovs	1981.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	0	0	0	1	100%	5:40
Juraj Mikus	1987.	2010-09-23	Avtomobiļist (1:2)	0+0	0	0	2	8	62.5%	8:46
Martin Kariya	1981.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	0+0	0	0	0	20	60.0%	15:19
Armands Bērziņš	1983.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	0	2	0	14	35.7%	9:46
Sergejs Pečura	1987.	2008-10-11	Severstaļ (1:2)	0+0	0	0	0	5	0%	8:45
Jānis Straupe	1989.	2009-02-12	HK MVD (4:2)	0+0	0	0	0	0	–	9:18
Edijs Brahmanis	1983.	2009-01-16	Avangard (5:4 OT)	0+0	0	0	0	0	–	5:03
Ainars Podziņš	1992.	2010-09-21	Ņeftehimik (6:3)	0+0	0	0	0	0	–	1:20
Toms Hartmanis	1987.	2008-11-13	Metallurg (Mag.; 3:5)	0+0	0	0	0	0	–	1:00
Ronalds Cinks	1990.	2008-09-08	Sibir (1:6)	0+0	0	0	0	0	–	0:23
Robert Petrovicky	1973.	2009-10-22	Sibir (3:5)	0+0	-1	0	4	19	42.1%	17:43
Adrian Foster	1982.	2009-10-02	Severstaļ (3:2)	0+0	-1	0	2	15	46.7%	18:44
Niclas Lucenius	1989.	2011-09-13	Ak Bars (2:5)	0+0	-1	0	1	3	66.7%	10:26
Raimonds Vilkoits	1990.	2010-12-08	Avtomobiļist (3:5)	0+0	-1	0	0	1	100%	6:15
Tyler Arnason	1979.	2009-11-19	Spartak (6:4)	0+0	-1	0	0	10	70.0%	8:08
Mike Iggulden	1982.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	0+0	-1	0	2	22	54.5%	16:58
Ģirts Ankipāns	1975.	2008-09-05	Metallurg (Novok.; 0:7)	0+0	-1	0	0	0	–	7:06
Aigars Cipruss	1972.	2008-09-05	Metallurg (Novok.; 0:7)	0+0	-2	4	1	9	66.7%	13:47
Bjorn Melin	1981.	2011-09-13	Ak Bars (2:5)	0+0	-2	2	1	0	–	11:34
Jānis Sprukts	1982.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	0+0	-3	2	1	15	53.3%	15:12
										–

Rīgas Dinamo aizsargu debija; individuālā statistika debijas spēlē (līdz 2011-10-05, ieskaitot; saskaņā ar khl.ru; debijas spēle = pirmā spēle KHL čempionātā):

*aizsargs*	*dz.*	*debijas dat.*	*debijas pretin. un rez.*	*punkti*	*+/-*	SM	*sp. laiks*
Atvars Tribuncovs	1976.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	+1	2	22:43
Duvie Westcott	1977.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+1	+1	4	20:26
Georgijs Pujacs	1981.	2009-01-19	Lokomotiv (2:1)	0+1	+1	0	18:42
Filip Novak	1982.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	+1	2	19:39
Kristaps Sotnieks	1987.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	+1	0	18:36
Jānis Andersons	1986.	2010-12-08	Avtomobiļist (3:5)	0+0	+1	0	7:58
Jēkabs Rēdlihs	1982.	2009-09-22	Vitjaz (5:3)	0+0	+1	0	5:33
Lee Sweatt	1985.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	1+0	0	0	23:18
Guntis Galviņš	1986.	2008-09-14	Atlant (2:0)	0+0	0	0	19:23
Arvīds Reķis	1979.	2010-09-09	SKA (5:4 OT)	0+0	0	0	18:29
Agris Saviels	1982.	2008-09-07	Sibir (1:2 OT)	0+0	0	4	15:44
Oskars Cibuļskis	1988.	2009-09-16	Baris (2:4)	0+0	0	0	5:27
Sandis Ozoliņš	1972.	2009-09-12	Salavat Julajev (1:5)	0+0	-1	2	22:06
Oļegs Sorokins	1974.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	-1	0	20:35
Krišjānis Rēdlihs	1981.	2008-09-24	Spartak (1:5)	0+0	-1	4	19:25
Rodrigo Laviņš	1974.	2008-09-02	Amur (4:2)	0+0	-1	4	17:37
Maksims Širokovs	1982.	2008-09-05	Metallurg (Novok.; 0:7)	0+0	-1	0	16:17
							–

Rīgas Dinamo vārtsargu debija; individuālā statistika debijas spēlē (līdz 2011-10-05, ieskaitot; saskaņā ar khl.ru; debijas spēle = pirmā spēle KHL čempionātā):

*vārtsargs*	*dz.*	*debijas dat.*	*debijas pretin. Un rez.*	*metieni*	*ielaisti*	*atv. %*	*GAA*	SM	*sp. laiks*
Daniel Sperrle	1982.	2008-10-13	Lokomotiv (2:3)	16	0	100%	0.00	0	39:38
Māris Jučers	1987.	2011-10-05	Spartak (0:3)	16	0	100%	0.00	0	30:20
Ervīns Muštukovs	1984.	2009-01-29	CSKA (2:6)	10	0	100%	0.00	0	20:00
Edgars Masaļskis	1980.	2008-09-02	Amur (4:2)	35	2	94.3%	2.00	0	60:00
Mikael Tellqvist	1979.	2010-09-21	Ņeftehimik (6:3)	37	3	91.9%	3.00	0	60:00
Martin Prusek	1975.	2008-11-13	Metallurg (Mag.; 3:5)	34	5	85.3%	5.00	0	60:00
Chris Holt	1985.	2010-09-09	SKA (5:4 OT)	26	4	84.6%	3.70	0	64:55
Edgars Lūsiņš*	1984.	2010-12-22	OHK Dinamo (2:1 PM)	–	–	–	–	0	0:00
		2010-12-24	Baris (0:4)	22	4	81.8%	4.00	0	60:00
Sergejs Naumovs	1969.	2008-09-05	Metallurg (Novok.; 0:7)	13	4	69.2%	7.47	0	32:09
Uģis Avotiņš	1986.	2008-11-17	Salavat Julajev (0:4)	0	–	–	0.00	0	0:13
									–

piebilde: Edgars Lūsiņš debitēja pēcspēles mietienu sērijā, kam netiek fiksēts spēles laiks.

[Miks Indrašis fotofiksēts HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: Atvars Tribuncovs, Daniel Sperrle, Daniels Sperle, Dinamo debijas, Dinamo rekordi, Duvie Westcott, Duvijs Vestkots, Edgars Lūsiņš, Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, Georgijs Pujacs, Jānis Sprukts, Lee Sweatt, Lī Svets, Marcel Hossa, Marsels Hosa, Matt Ellison, Mets Elisons, Miks Indrašis, Māris Jučers, Sergejs Naumovs, Uģis Avotiņš | Leave a Comment »

Dinamo vārtsargu “rotācijas”. papildspēki pirms 2011./2012.

Posted by petrovich27 uz 2011/06/08

Rīgas Dinamo vārtsargu “līnija” ir ļoti nepastāvīgs “amats” komandā. tikai 3 sezonu laikā rīdzinieku vārtus ir sargājuši 9 dažādi “varianti”. starp tiem arī Uģis Avotiņš ar 13 sekundēm spēles laika. bet ar visu to – vidēji 3 jauni vārtsargi sezonā ir diezgan augsts rotācijas rādītājs.

būs latviešu vārtsargi

jau drīz pēc aizvadītās (2010./2011.) sezonas beigām, Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs medijiem atklāja komandas komplektācijas “rāmjus”. tostarp pieminot, ka “pirmā numura” loma paliek Krisam Holtam, ar Mikaelu Tellkvistu līgums pagarināts netiks, bet pārējie divi vārtsargi tiks meklēti Latvijas jauno vārtsargu apcirkņos. vārtsargu jaunības robežas gan nebija nosauktas, taču apcirkņi nav tik ietilpīgi, lai pretendentus nevarētu uzminēt. tagad Sējējs sporta apskatniekam Armandam Pučem ir nosaucis divus jaunos, kas iesaukti dinamiešos, – Māris Jučers (dz. 1987.) un Nauris Enkuzens (dz. 1989.). jāpiebilst, ka Enkuzenam tā ir “otrā atnākšana” uz Dinamo. 2009./2010. g. sezonā viņš jau bija Dinamo nometnē, bet oficiālajās spēlēs uz ledus netika, cīnoties galvenokārt tā laika fārmkluba Dinamo Juniors krāsās. tā kā zinātāji zina apšaubīt Krisa Holta sportisko formu, tad Jučeram un Emkuzenam iespējas ir. ja tās netiks izmantotas, tad neesot “izslēgts, ka jau pēc pirmā KHL čempionāta mēneša, Dinamo sāk hokeja tirgū šajā [vārtsargu] sakarā jaunus meklējumus” (tā Sējēja sniegto informāciju pārstāsta sportaavize.lv). vien jāatceras, ka “trešo vārtsargu” iespēlēšanas tradīcijas Dinamo komandā ir pieticīgas – iespējas līdz šim tika dotas nedaudz. taču iespējams jaunpieņemtais galvenais treneris Peka Rautakallio būs ieviesis izmaiņas.

“trešo numuru” iespēlēšanas tradīcijas

6 vārtsargu “iespēlēšana” savā pirmajā sezonā varētu maldīgi liecināt par Dinamo tendenci, ka visiem pretendentiem tika dota iespēja. tomēr “sešinieks” šajā gadījumā liecināja par “pirmā numura” meklējumiem; un gala beigās “tālais soliņš” Ervīna Muštukova un Uģa Avotiņa personā “dabūja” pa abiem tikai 80 minūtes un 13 sekundes spēles laika. otrajā sezonā Dinamo treneri vispār iztika ar 2 vārtsargiem – Masaļski un Pruseku, tiesa, nomokoties ar saprašanu, kurš no tiem ir pirmais un kurš otrais… dilemmas par vārtsargu hierarhiju Dinamo vārtos turpinājās arī trešajā (2010./2011.) sezonā, vien uzvārdi citi – Tellkvists un Holts. un tikai, kad traumas abus pirmos bija izsitušas no ierindas, treneri “atcerējās” par Edgaru Lūsiņu, kurš sev uzticētajās spēlēs un pēcspēles metienos nepievīla. tomēr pēc 2010./2011. g. sezonas saistības ar Lūsiņu tika pārtrauktas…

Māris Jučers (1987.)

Jučers 2010./2011. g. sezonu turpināja aizvadīt Liepājas Metalurgs saimniecībā. šajā sezonā bija viens no diviem Liepājas komandas vārtsargiem Baltkrievijas ekstralīgā. regulārajā čempionātā vieta liepājnieku vārtos tika sadalīta brālīgi – Dmitrijam Žabotinskim (dz. 1980.) 1694:43 kopējā spēles laika, bet Mārim Jučeram – 1681:07. play off-os sadalījums bija par labu Žabotinskim, kurš cīnījās 2 spēles (118:16), bet Jučers – 1 spēli (60:00). pārējie divi liepājnieku pieteikumā fiksētie vārtsargi – Nauris Grīnvalds (1990.) un Jānis Kalniņš (1991.) – pie spēles laika Baltkrievijas ekstralīgā netika.

Mārim Jučeram aizvadītajā Liepājas Metalurgs regulārajā sezonā vidēji spēlē “iegadījās” 2,53 vārtu zaudējumi (Žabotinskim – 2,48) un izdevās atvairīt 91,5% pretinieku metienus (Žabotinskim – 90,9%). savukārt, izslēgšanas spēlēs vidēji 4.00 vārtu zaudējumi spēlē (Žabotinskim 3,55) un 90,7% atvairītu metienu (Žabotinskim – 89,2%). vēl švakāk “metalurgiem” un viņu vārtsargiem klājās IIHF Kontinentālā kausa izcīņā, kur Jučeram fiksēta dalība 3 spēlēs un vidēji 5,71 “neglābiens” spēlē (Žabotinskim – 2 spēlēs “vidējais” 5,56).

vēl Māra Jučera 2010./2011. g. sezonas biogrāfijā ir dažas spēles Latvijas Virslīgā un dalība Latvijas izlasē. Virslīgas regulārajā čempionātā Liepājas Metalurgs-2 (tā saucās oficiāli) sastāvā – 1 spēle, 20 minūtes spēles laika un 0,00 zaudētu vārtu. šīs pašas komandas sastāvā Latvijas play off-ā – 6 spēles, 320 minūtes, vidēji spēlē 2,06 (Žabotinskim – play off 5 spēlēs vidēji 1,29). Latvijas izlases sastāvā dalība, vismaz pagaidām, pieticīga – apmēram puse pārbaudes spēles (vidēji 1,89 “nenosargājumu”) un dalība 2011. gada pasaules čempionātā “trešā numura” statusā bez spēles laika.

Nauris Enkuzens (1989.)

2010. gada vasarā Nauris Enkuzens bija aizbraucis atrādīties treniņnometnē Washington Capitals paspārnē, taču pēc tam no “nopietnā” hokeja skatuves uz brīdi pazuda. formas uzturēšanai aizvadītas dažas spēles Sāga sastāvā Rīgas čempionātā (RAMH), bet sezonas gaitā pārcēlās uz Somiju – Kiekkohait klubu. Kiekkohait sastāvā Somijas II-divisioona (4.-ās stiprākās līgas) regulārajā čempionātā Enkuzenam uzspēlēt nesanāca, bet kvalifikācijas spēlēs par komandu tiesībām spēlēt Somijas 3.-ajā līmenī (Suomi-Sarja) Enkuzens uzspēlēja 16 spēlēs (898:51 spēles laika), vidēji spēlē “salasot” vidēji 3,87 vārtu zaudējumu, atvairot 90,14% metienu, nopelnot 25 soda minūtes un 1 rezultatīvu piespēli (saskaņā ar finfockey.fi). kvalifikācijā Kiekkohait sastāvā uzspēlēja vēl viens vārtsargs (Karri Ojanperä), kuram Nauris Enkuzens “lika kloķi” visās statistikas ailītēs. sāncensim Ojanperä (dz. 1991.) 7 spēles (360:32), 86% atvairītu metienu un “vidējais” 5,42. jāpiebilst, ka Nauris Enkuzens komandai labi palīdzēja un Kiekkohait izcīnīja tiesības jaunajā sezonā (2011./2012.) spēlēt Suomi-Sarja čempionātā.

vēl 2010./2011. g. sezonā Enkuzens 2 spēles aizvadīja Kiekkohait U20 komandā Somijas Jr. A III-divisioona (4.-ajā stiprākajā U-20 līgā); te 119:59 spēles laika, vidēji 3,00 vārtu zaudējumu spēlē un 92% atvairītu metienu.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL 3 regulārajos čempionātos (rankings pēc vidēji spēlē ielaistajām ripām):

vārtsargs	sp.	uzv.	zaud.	PM sērijas	atv. met %	vidēji spēlē	punkti	SM	„sausi”	sp. laiks
Martins Pruseks 2008./2009.	20	10	6	2	94,1%	1.70	0+0	0	6	1163:48
Kriss Holts 2010./2011.	33	13	11	8	92,4%	2.47	0+0	2	1	1965:37
Daniels Sperle 2008./2009.	5	1	3	0	90,8%	2.61	0+0	0	0	252:56
Mikaels Tellkvists 2010./2011.	20	8	9	1	92,2%	2.63	0+0	4	1	1139:33
Edgars Lūsiņš 2010./2011.	4	1	2	1	89,7%	2.63	0+0	0	0	182:10
Edgars Masaļskis 2008./2009.	8	4	2	1	91,5%	2.66	0+0	0	1	406:40
Edgars Masaļskis 2009./2010.	37	17	12	5	91,0%	2.84	1+0	6	2	1920:26
Ervīns Muštukovs 2008./2009.	2	0	1	0	90,5%	3.00	0+0	0	0	80:00
Martins Pruseks 2009./2010.	28	7	15	2	90,3%	3.13	0+0	2	0	1476:56
Sergejs Naumovs 2008./2009.	29	12	12	2	89,3%	3.50	0+0	2	0	1489:53
ĀRPUS
Uģis Avotiņš 2008./2009.	1*	0	0	0	–	0.00	0+0	0	0	0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010.	0**	–	–	–	–	–	–	0	–	0
Kristers Gudļevskis 2010./2011.	0**	–	–	–	–	–	–	0	–	0
* Uģim Avotiņam fiksēts 13 sekunžu spēles laika, kurā netika izdarīts neviens metiens pa viņa sargātajiem vārtiem.
** ir bijuši pieteikti spēlēm, taču pie spēles laika nav tikuši.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL izslēgšanas spēlēs (rankings pēc vidēji spēlē ielaistajām ripām; pirmās 3 sezonas) :

vārtsargs	sp.	uzv.	zaud.	atv. met %	vidēji spēlē	punkti	SM	„sausi”	sp. laiks
Edgars Masaļskis play off 2010	6	3	2	93,4%	1.93	0+0	2	1	373:30
Martins Pruseks play off 2010	4	1	3	92,1%	2.57	0+0	0	0	209:50
Mikaels Tellkvists play off 2011	6	3	1	90,4%	3.04	0+0	2	0	295:45
Kriss Holts play off 2011	7	2	5	89,0%	3.27	0+0	2	0	403:40
Martins Pruseks play off 2009	3	0	3	85,9%	4.67	0+0	0	0	167:02
Sergejs Naumovs play off 2009	1	0	0	77,8%	10.10	0+0	0	0	11:53
ĀRPUS
Ervīns Muštukovs play off 2010	0*	–	–	–	–	–	0	–	0
* ir bijis pieteikts spēlēm, taču pie spēles laika nav ticis.

lasāmvielai & izziņām:

Armands Puče par Dinamo sastāva komplektāciju (t.sk. vārtsargu izvēli; 2011-06-06) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2010./2011. g. regulārajā sezonā – pointstreak.com
Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2011. gada play off – pointstreak.com
Māra Jučera statistikas uzskaites – statistika.lhf.lv, eliteprospects.com (nav korekti cipari attiecībā uz Latvijas Virslīgu), eurohockey.com
Naura Enkuzena statistikas uzskaites – nahl.lv, statistika.lhf.lv, eliteprospects.com (nekorekts Sāga sastāvā aizvadīto spēļu skaits), eurohockey.com (ir uzskaites nepilnības)
Naura Enkuzena u.c. vārtsargu statistika Suomi-Sarja kvalifikācijas spēlēs (2010./2011.) – finhockey.fi
Mikaels Tellkvits pārceļas uz MODO Hockey (2011-06-07) – modohockey.se
Naura Enkuzena intervija (2010. g. jūlijs): tepat
Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums (2010. g. oktobris): tepat

[pirmajā attēlā Latvijas izlases krāsās – Māris Jučers; foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). otrajā attēlā – Nauris Enkuzens; foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Liepājas Metalurgs 2010. gada 3. aprīlī; foto avots: dinamoriga.eu. trešajā attēlā, zemāk – Mikaels Tellkvists un Edgars Lūsiņš; foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2010. gada 22. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Mikaels Tellkvists un Edgars Lūsiņš dodas prom…

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: Chris Holt, Daniel Sperrle, Daniels Sperle, Dinamo vārtsargi, Dmitrijs Žabotinskis, Edgars Lūsiņš, Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, HK Sāga, II-divisioona, IIHF Kontinentālais kauss, Jr. A III-divisioona, Jānis Kalniņš, Karri Ojanperä, Kiekkohait, Kiekkohait U20, Kriss Holts, Kristers Gudļevskis, Latvijas izlase, Latvijas Virslīga, Latvijas vārtsargi, Liepājas Metalurgs, Liepājas Metalurgs - 2, Martin Prusek, Martins Pruseks, Mikael Tellqvist, Mikaels Tellkvists, Māris Jučers, Nauris Enkuzens, Nauris Grīnvalds, Normunds Sējējs, RAMH, Rīgas čempionāts, Sergejs Naumovs, Somijas II-divisioona, Somijas Jr. A III-divisioona, Suomi-Sarja, Suomi-Sarja kvalifikācija, Sāga, Uģis Avotiņš, Virslīga, vārtsargi, vārtsargu statistika, Washington Capitals | 7 komentāri »

Latvijas izlases “izaicinājumi” Bratislavā & pirms-čempionāta pavasara statistika

Posted by petrovich27 uz 2011/04/28

Latvijas izlases sastāvs savam 15.-ajam pasaules čempionātam elitē ir gatavs. par pēdējo “sietiņu” kalpoja divas pārbaudes spēles pret Norvēģijas izlasi, kura tika pieveikta ar 4:1 (25. aprīlī) un 5:3 (26. aprīlī). uz Bratislavu dodas 25 vīri: 3 vārtsargi, 8 aizsargi un 14 uzbrucēji. pirmajā kārtā būs iespēja pieteikt 23 puišus, kas nozīmē, ka divi no līdzpaņemtajiem pasaules čempionāta pirmā posma spēlēs nepiedalīsies, bet viņi varēs tikt pieteikti čempionāta nākamajā kārtā.

Latvijas izlases “izaicinājumi”

1. vairākuma izspēle. pēc pārbaudes spēļu statistikas – 7 no 9 vārtu guvumiem pret Norvēģiju “ienākušies” vairākumā – var nonākt pie secinājuma, ka “ar ko, ar ko”, bet ar vairākumu Latvijas izlasei viss ir kārtībā. šajā spēles elementā vērtīgs pienesums nācis ar Aleksandra Ņiživija iekļaušanos izlases sastāvā. pa abām spēlēm pret Norvēģiju gūtos 4 punktus (1+3) Ņiživijs salasīja tieši vairākumā. tomēr gremdēties ilūzijās nebūtu ieteicams, jo tas, kas izdevās vairākumā pret Norvēģiju, var tik raiti neveikties pret rangā jaudīgākām vienībām. pārbaudes spēlēs pret norvēģiem bija skaidri redzams, ka treneri vairākuma “pirmo vijoli” uztic tieši pirmajai maiņai, kur uzbrucēji: Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis. iespējas gan tika dotas arī citām maiņām, bet tomēr galvenie tik un tā bija “pirmie”. tomēr ar Vasiļjeva maiņu var izrādīties par maz, tādēļ vairākums būs “jāprot” arī citiem. ar pretuzbrukumiem un tālšāvieniem ne vienmēr būs līdzēts.

2. uzbrucēju darbs aizsardzībā noteikti būs, ja ne izšķirošs, tad vitāli svarīgs spēles elements. it īpaši, ja tiek ņemts vērā treneru teiktais, ka Latvijas izlase nebrauc cīnīties tikai pret Dānijas izlasi. pārbaudes spēlēs pret Norvēģiju tieši “pasvītrojās” daži negludumi, kas parādījās arī dažu vadošo uzbrucēju lietderības koeficientos. tiesa, arī dažu vadošo aizsargu lietderības mīnusi “uzdod” jautājumus. ja Znaroks mācēs saorganizēt izlases uzbrucējus “aizsardzības darbiem”, tad arī Čehijas un Somijas izlases var nebūt nekāds Everests.

3. nespēlēt kā ceturtajai maiņai. pavasara pārbaudes spēlēs, kad izlases sastāvā vēl nebija visu vadošo uzbrucēju, virknei pārējo bija iespēja uzspēlēt līderu lomā. tomēr liela daļa, nonākot 1. maiņā, turpināja spēlēt 4.-tās maiņas stilā – skriet, mest, skriet, klupt… kājas pa priekšu galvai, kā mēdz raksturot eksperti un ne-eksperti. pārbaudes spēļu gaitā zināmā mērā evolucionēja virknējums ar Bukartu un Meiju “pa malām”, un pēdējā versijā ar Bērziņu centrā. to arī apliecina šī trijnieka puišu rezultativitāte – visi 3 vīri ir pavasara pārbaudes spēļu rezultatīvākie uzbrucēji Latvijas izlasē. tomēr puišiem, acīmredzot, saglabājās pietiekoši daudz “ceturto” iezīmes, kas liek treneriem viņus saglabāt kā izlases 4.-to uzbrukuma virknējumu. izaicinājums Bērziņa trijniekam būs tad, ja viņi pakāpsies maiņu secībā augstāk. vēl būtiskāks izaicinājums – lai ceturtās maiņas stilu labotu uz vadošākām maiņām raksturīgu manieri tiem puišiem, kas vēl nesen bija izlases un/vai savu pamatklubu 4.-to maiņu rutīnā – Jurim Štālam, Andrim Džeriņam, arī Kasparam Saulietim.

4. mazākums. iespējams, treneri, ja ne paļaujas, tad pieļauj domu, ka Latvijas izlases Dinamo “spārna” slepenais ierocis, tāpat kā sezonas gaitā, būs pretuzbrukumi mazākumā. iespējams. taču daudz darba būs jāiegulda, lai sameklētu pareizos risinājumus mazākuma izturēšanai nevis “realizācijai”. protams, mazākuma sakarā tiks pieminēti čempionātā neesošo mazākuma meistaru Jāņa Sprukta un Mārtiņa Karsuma, kā arī “dzelzs veča” Kārļa Skrastiņa vārdi. taču būs iespēja tapt jauniem mazākuma līderiem.

5. fiziskā forma un veselība kā jautājums. laika sagatavoties čempionātam it kā bija diezgan, tomēr ļoti daudziem spēlētājiem bija jātiek galā ar veselības sarežģījumiem. tas pagaidām no malas neļauj 100%-īgi saprast šo spēlētāju kondīciju un “varēšanu”. iespējams, arī tādēļ treneri uz Bratislavu ņem paplašinātas rezerves, nevis ir pilnīgā skaidrībā par esošajiem spēkiem. izkrist no ierindas ir iespēja daudziem. tādēļ rezervistiem ir izredzes “iekļauties” nākamās kārtas divu papildspēlētāju skaitā. vēl vairāk tādēļ, ka cerības uz Kaspara Daugaviņa iespējamo pieslēgšanos izlasei čempionāta gaitā ir ļoti miglainas – cieši saistītas ar viņa Binghamton Senators panākumiem Kaldera kausa izcīņas 2. kārtā.

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pavasara pārbaudes spēlēs – Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros un atsevišķi pret Norvēģijas izlasi (2011. g. marts – aprīlis):

spēlētājs	*EHC 2011*				\|	*pret Norvēģijas izl.*				\|	*SUMMA*
UZBRUCĒJI	sp.	punkti	SM	+/-		sp.	punkti	SM	+/-		sp.	punkti	SM	+/-
Gints Meija	6	2+4	2	-1		1	0+2	0	+1		7	2+6	2	0
Roberts Bukarts	6	3+2	2	-5		1	0+0	4	+1		7	3+2	6	-4
Armands Bērziņš	5	1+2	2	0		1	0+2	2	+1		6	1+4	4	+1
Kaspars Saulietis	6	3+0	4	0		2	0+1	4	+1		8	3+1	8	+1
Aleksandrs Ņiživijs	0	–	–	–		2	1+3	0	-2		2	1+3	0	-2
Miķelis Rēdlihs	3	1+1	14	-2		2	1+0	0	-1		5	2+1	14	-3
Juris Štāls	6	1+2	4	0		1	0+0	0	0		7	1+2	4	0
Andris Džeriņš	6	1+1*	0	-6		2	0+1	2	0		8	1+2	2	-6
Lauris Dārziņš	0	–	–	–		2	1+1	0	-1		2	1+1	0	-1
Mārtiņš Cipulis	3	0+0	4	-3		2	1+1	0	-2		5	1+1	4	-5
Sergejs Pečura	4	0+1	4	-2		2	0+1	2	+1		6	0+2	6	-1
Herberts Vasiļjevs	0	–	–	–		2	0+2	0	-2		2	0+2	0	-2
Aleksejs Širokovs	4	1+0	2	0		0	–	–	–		4	1+0	2	0
Roberts Jekimovs	6	1+0	10	-2		2	0+0	2	0		8	1+0	12	-2
Kristiāns Pelšs	3	0+1	4	-1		0	–	–	–		3	0+1	4	-1
Ģirts Ankipāns	0	–	–	–		2	0+0	0	+1		2	0+0	0	+1
Raimonds Vilkoits	4	0+0	4	-1		0	–	–	–		4	0+0	4	-1
Vitālijs Pavlovs	6	0+0	8	-3		1	0+0	0	0		7	0+0	8	-3
Ronalds Ķēniņš	6	0+0	2	-5		1	0+0	0	0		7	0+0	2	-5
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	3	0+1	0	-1		2	2+0	2	+2		5	2+1	2	+1
Jānis Andersons	6	0+0	2	-1		2	1+0	0	+1		8	1+0	2	0
Artūrs Kulda	0	–	–	–		1	0+0	0	0		1	0+0	0	0
Alberts Iliško	6	0+1	2	-1		0	–	–	–		6	0+1	2	-1
Arvīds Reķis	0	–	–	–		2	0+2	4	-2		2	0+2	4	-2
Kristaps Sotnieks	6	0+1	6	-3		2	0+0	0	+1		8	0+1	6	-2
Māris Jass	4	0+0	6	-2		0	–	–	–		4	0+0	6	-2
Mārtiņš Porejs	2	0+0	0	-2		0	–	–	–		2	0+0	0	-2
Jēkabs Rēdlihs	4	0+2	6	-3		2	0+0	4	0		6	0+2	10	-3
Krišjānis Rēdlihs	4	0+2	2	-3		2	0+0	4	-1		6	0+2	6	-4
Mārtiņš Jakovļevs	6	0+0	4	-3		1	0+0	0	-1		7	0+0	4	-4
Georgijs Pujacs	4	1+2	4	-4		2	2+0	0	-2		6	3+2	4	-6
VĀRTSARGI	sp.	min.	GAA	SM		sp.	min.	GAA	SM		sp.	min.	GAA	SM
Mārtiņš Raitums	0	–	–	–		1	28:15	0.00	0		1	28:15	0.00	0
Māris Jučers	1	31:20	3.83	0		1	31:45	1.89	0		2	63:05	2.85	0
Edgars Masaļskis	3	190:00	3.47	0		1	60:00	3.00	0		4	250:00	3.36	0
Edgars Lūsiņš	3	147:14	6.11	0		0	–	–	–		3	147:14	6.11	0

P.S. tabulā boldēti (treknrakstā) to spēlētāju vārdi, kas apstiprināti braukšanai uz pasaules čempionātu. *Andrim Džeriņam Euro Hockey Challenge spēlēs arī viens izšķirošs pēcspēles metiens.

izziņām:

Latvijas izlase vs. Norvēģijas izlase: daļēji spēļu protokoli – lhf.lv (25. aprīlis; 26. aprīlis)
abu spēļu online pieraksti (ir neprecizitātes: piemēram, 25. aprīļa spēlē ir norādīts, ka Latvijas izlases vārtu zaudējuma laikā bijis Nr.20 [Vitālijs Pavlovs], kurš laukumā nebija – to apliecina video un oriģinālais protokols) – lhf.lv (25. aprīlis; 26. aprīlis)
25. aprīļa spēles video – sportacentrs.com
26. aprīļa spēles video – lhf.lv
Latvijas izlases gala sastāvs pasaules čempionātam, ieskaitot divus rezervistus (nosaukts pēc 26. aprīļa spēles; ir atšķirīgs no 26. aprīlī pirms tam nosauktā; ir izņemts Roberts Jekimovs, bet ir iekļauti – Armands Bērziņš un Ronalds Ķēniņš) – lhf.lv
Ilmārs Stūriška par statusu Latvijas izlasē (2011-04-26) – la.lv
par izlases gatavošanos čempionātam (2011-04-21; Skrastiņam piedāvāts apdrošināt viņa “tirgus vērtību” bez līguma) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
izlasei pievienojies Artūrs Kulda, bet izlasi pamet Alberts Iliško (2011-04-20) – lhf.lv
Mārtiņa Karsuma dalība izlasē “uz jautājuma zīmes” (2011-02-19) – sportacentrs.com
treniņus izlasē sāk Herberts Vasiļjevs, bet pamet Aleksejs Širokovs (2011-04-19) – lhf.lv
baumas par un ap Laura Dārziņa būšanu/nebūšanu izlasē – kasjauns.lv
par Latvijas izlases aktualitātēm: koptreniņus pamet Kristiāns Pelšs un Raimonds Vilkoits; izlasei nevarēs palīdzēt Edgars Lūsiņš (2011-04-18) – lhf.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 26. aprīlī. foto avots: lhf.lv; foto autors: Mārtiņš Aiše.]

Posted in hokejs | Tagots: Alberts Iliško, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksejs Širokovs, Armands Bērziņš, Artūrs Kulda, Arvīds Reķis, Edgars Lūsiņš, Edgars Masaļskis, Georgijs Pujacs, Gints Meija, Herberts Vasiļjevs, Juris Štāls, Jānis Andersons, Jēkabs Rēdlihs, Kaspars Daugaviņš, Kaspars Saulietis, Kristaps Sotnieks, Kristiāns Pelšs, Krišjānis Rēdlihs, Latvija vs Norvēģija, Latvijas izlase, Latvijas izlases kandidāti, Latvijas izlases statistika, Miķelis Rēdlihs, Māris Jass, Māris Jučers, Mārtiņš Jakovļevs, Mārtiņš Porejs, Mārtiņš Raitums, Norvēģijas izlase, Oskars Cibuļskis, Raimonds Vilkoits, Roberts Bukarts, Roberts Jekimovs, Ronalds Ķēniņš, Vitālijs Pavlovs, Ģirts Ankipāns | Leave a Comment »

Latvijas izlases “asins apmaiņas” īpatnības un tendences

Posted by petrovich27 uz 2011/04/25

pirmā iekļūšana Latvijas nacionālās izlases sastāvā ir zināma kvalitātes zīme jeb “marķējums”, kas apliecina attiecīga spēlētāja piederību valsts labākajiem hokejistiem. nebūs daudz tādu Latvijas U-20 un/vai U-18 izlases hokejistu, kuri nebūtu sev par mērķi nosaukuši Latvijas “lielo” izlasi. tomēr daudziem Latvijas hokejistiem dalība Latvijas nacionālajā izlasē paliek vien sapņa līmenī. gribētāju un cerētāju ir daudz, bet katru gadu pasaules čempionātā izlases dalībnieku skaits ir ierobežots.

“izredzētie” un to jaunpienācēji

kopumā Latvijas izlases sastāvā 14 pasaules čempionātos elitē (1997. – 2010.) un 3 olimpisko spēļu turnīros (2002., 2006., 2010.) ir fiksēti 79 hokejisti. tas ir, neskaitot pārbaudes spēles, dažādus turnīrus sezonu gaitā, cīņas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīros, kā arī izlases gaitas B un C grupā (tagad saprotamas kā PČ 1. un 2. divīzija). tas nozīmē, ka Latvijas izlase uz katru no saviem 17 turnīriem elitē ir “vedusi” līdzi vidēji 4 – 5 debitantus (precīzi – 4,65). bet, ja rēķina pa sezonām, tad katru sezonu izlases sastāvā elites turnīros ir debitējuši 5 – 6 “neredzēti” hokejisti (precīzi 5,64).

protams, vidējais debitantu cipars izskatās pēc ikgadējas jauno asiņu pieplūdes 21 – 27% apjomā. tomēr vidējo ciparu būtiski uzlabo “mākslīgs” faktors – savā pirmajā elites (A grupas) pasaules čempionātā 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitanti elitē bija visi 23 izlases dalībnieki… ja rēķina “vidējā debitanta” apjomu, neskaitot pirmo čempionātu elitē, tad sanāk 4,31 / sezonā. protams, jāņem vērā arī fakts, ka jaunpienācēji mēdz izlasē “ieklīst” uz vienu sezonu vai turnīru, kā arī mēdz sastāvā “noskaitīties”, bet laukumā neiziet.

neskaitot debijas sezonu, Latvijas izlases sastāvā vislielākais jaunu vārdu pieplūdums bija pēdējās divās olimpiskajās sezonās – 2005./2006. un 2009./2010. abās šajās sezonās Latvijas izlases ierindā debitēja pa 8 hokejistiem. seši debitanti izlases sastāvā bija 2002./2003. g. sezonas čempionātā. pārējās sezonās jaunpienācēju skaits svārstījās starp 1 un 5.

Latvijas izlases debitanti pasaules čempionātos elitē un olimpiskajās spēlēs (14 sezonās: 1996./1997. – 2009./2010.):

*sezona*	*debitanti*	*izcīnītā vieta*
1996./1997.	23	7. vieta
1997./1998.	5	9. vieta
1998./1999.	5	11. vieta
1999./2000.	4	8. vieta
2000./2001.	2	13. vieta
2001./2002.	3	11. vieta (OS – 9.)
2002./2003.	6	9. vieta
2003./2004.	2	7. vieta
2004./2005.	6	9. vieta
2005./2006.	8	10. vieta (OS – 12.)
2006./2007.	1	13. vieta
2007./2008.	4	11. vieta
2008./2009.	2	7. vieta
2009./2010.	8	11. vieta (OS – 12.)

tiešu likumsakarību starp debitantu skaitu un izlases ieņemto vietu attiecīgā gada pasaules čempionātā nav. protams, var saskatīt, ka savas “sliktākās” 13.-tās vietas čempionātā Latvijas izlase ir izcīnījusi ar minimālu jaunpienācēju skaitu (1-2). taču šo “paralēli” iznīcina fakts, ka divas no 3 savām labākajām vietām (7.) izlase ir nopelnījusi ar salīdzinoši minimālu debitantu skaitu (abas reizes – pa 2).

80% ražas aiziet pelavās?

sākot ar 1973. gadā dzimušajiem Latvijas izlases hokejistiem, rekrutēšanās “lielajai” izlasei veidojusies caur Latvijas U-20 izlasi. tieši šajā gadā dzimušie ir vecākais gads, kas “satilpa” pirmajā Latvijas U-20 izlasē tās pirmajā sezonā (1992./1993.). šajā pašā sezonā “dzima” arī Latvijas U-18 izlase, kurai likumsakarīgi bija jākļūst par atlases posmu pirms U-20 izlases.

un sākot ar 1973. gadā dzimušajiem, Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs ir bijuši tikai divi hokejisti, kuri nav spēlējuši Latvijas U-20 izlasē U-20 pasaules čempionātos vai to atlases turnīros. tie ir – Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.) un Krišjānis Rēdlihs (dz. 1981.). Vasiļjevs spēlēt “lielajā” izlasē sāka bez U izlašu pieredzes pasaules čempionātos, bet Kr. Rēdlihs pirms pieaugušo izlases bija spēlējis U-18 izlasē pasaules čempionātā.

protams, dalība Latvijas U-20 izlasē ne tuvu negarantē dalību nacionālajā izlasē. tikai 21,5% spēlētāju no visiem (54 no 251), kuri visu Latvijas U-20 izlases pastāvēšanas gadu gaitā ir spēlējuši U-20 izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai PČ atlases turnīros, nonākuši līdz Latvijas nacionālās izlases sastāvam pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs. “dabiskā atlase” veido apmēram 4/5 “pārpalikuma”…

pēc ražības rādītājiem sezonas ir atšķirīgas. pēdējā desmitgadē spēcīgākais pienesums Latvijas izlasei ir nācis no Latvijas U-20 izlases 2005./2006. g. sezonas U-20 pasaules čempionāta – 10 puiši līdz šim jau ir atrādījušies “lielās” izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs.

cik tālu no U-20 līdz nacionālajai izlasei?

cik ilgi spēlētājam jāgaida pēc pēdējās sezonas U izlasē, lai iekļūtu Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā vai olimpiādē? vidējais “attālums” ir 3 – 4 sezonas (precīzi 3,53 sezonas), kas aprēķināts no spēlētājiem, kas pirms “lielās” izlases ir spēlējuši Latvijas U izlasēs un nav debitējuši Latvijas izlasē pirms tās spēlēšanas elitē (A grupā). aprēķinos nav ņemti vērā spēlētāji, kas ir iepriekš startējuši PSRS un/vai NVS “U” izlasēs.

laika starpība starp junioru un pieaugušajiem “laikiem” nav liela, taču dažādos gadījumos ļoti atšķirīga. piemēram, ir daži izņēmumi – hokejisti, kas pamanījās jau debitēt pieaugušo izlases elites turnīros, bet pēc tam vēl turpināja aizstāvēt valsts godu arī U izlasēs. tādi ir 4 hokejisti – Oskars Bārtulis, Kaspars Daugaviņš, Guntis Galviņš un Jānis Sprukts.

ir arī pretēji rekordisti, kuriem uz dalību nacionālajā izlasē ir bijis ilgi jāgaida. piemēram, Raitis Ivanāns pieaugušo izlasē pirmoreiz uzspēlēja 9 sezonas pēc savas pēdējās sezonas U-20 izlases sastāvā. Ģirtam Ankipānam un Dmitrijam Žabotinskim bija jāgaida 8 sezonas, Sergejam Čubaram, Jurim Ozolam un Oļegam Sorokinam – pa 7 sezonām. secinājums: vēl ilgi nav par vēlu; nepieciešama vien pacietība un spēja attīstīties.

līderu zaudējums kā iespēja

ja ne katru sezonu, tad ik pēc divām kāds no izlases stabilajām “vērtībām” veselības, Ziemeļamerkas play off-u vai kādu citu apstākļu dēļ izlases sastāvā nenonāk. vairumā gadījumu līdzjutēji un citi izlases aplūkotāji šīs nebūšanas pavada ar dažāda izmēra vaimanām vai klusām nopūtām. tomēr der atcerēties, ka katra “stabilā veča” nebūšana paver iespēju kādam, kuram šāda iespēja nav bijusi vai ir bijusi daudz mazākā “izmērā”. līdzšinējo līderu prombūtnē ir iespēja būt atrastiem jauniem līderiem.

Latvijas nacionālās izlases dalībnieki pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (1997. – 2010. g.):

	hokejists	dz.g.	1. sez. nac. izl. elitē vai OS	pēd. sez. U-20 izl. PČ	pēd. sez. U-18 izl. PČ/EČ	sez. starp pēd. U un nac.
1.	Andersons Jānis	1986.	2009./2010.	2005./2006.	2003./2004.	4
2.	Ankipāns Ģirts	1975.	2002./2003.	1994./1995.	1992./1993.	8
3.	Astašenko Kaspars	1975.	2000./2001.	1994./1995.	1**	6
4.	Ābols Artis	1973.	1998./1999.	1992./1993.	–	6
5.	Bārtulis Oskars	1987.	2004./2005.	2006./2007.	2003./2004.	-2
6.	Beļavskis Aleksandrs	1964.	1996./1997.	–	–	–
7.	Bērziņš Armands	1983.	2005./2006.	2002./2003.	2000./2001.	3
8.	Bļinovs Viktors	1981.	2001./2002.	1999./2000.	1998./1999.	2
9.	Bogdanovs Mihails	1976.	1998./1999.	1**	1**	-**
10.	Boldaveško Sergejs	1970.	1996./1997.	–	–	–
11.	Bondarevs Igors	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 0]
12.	Cipruss Aigars	1972.	1996./1997.	–	–	–
13.	Cipulis Mārtiņš	1980.	2004./2005.	1999./2000.	1997./1998.	5
14.	Čudinovs Sergejs	1962.	1996./1997.	–	–	–
15.	Čubars Sergejs	1976.	2002./2003.	1995./1996.	1993./1994.	7
16.	Daugaviņš Kaspars	1988.	2005./2006.	2007./2008.	2005./2006.	-2
17.	Dārziņš Lauris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2002./2003.	1
18.	Džeriņš Andris	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
19.	Džeriņš Guntis	1985.	2006./2007.	2004./2005.	2002./2003.	2
20.	Fanduļs Vjačeslavs	1969.	1998./1999.	–	–	–
21.	Feldmanis Vents	1977.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
22.	Galviņš Guntis	1986.	2004./2005.	2005./2006.	2003./2004.	-1
23.	Ignatjevs Viktors	1970.	1999./2000.	–	–	–
24.	Ignatovičs Andrejs	1971.	1996./1997.	–	–	–
25.	Irbe Artūrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
26.	Ivanāns Raitis	1979.	2007./2008.	1998./1999.	–	9
27.	Jass Mareks	1976.	1998./1999.	1994./1995.	1993./1994.	4
28.	Jass Māris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2001./2002.	1
29.	Jekimovs Roberts	1989.	2008./2009.	2008./2009.	2006./2007.	0
30.	Jerofejevs Aleksandrs	1984.	2005./2006.	2003./2004.	–	2
31.	Karsums Mārtiņš	1986.	2007./2008.	2005./2006.	2002./2003.	2
32.	Kerčs Aleksandrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
33.	Klodāns Juris	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 1]
34.	Kulda Artūrs	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
35.	Kupaks Artūrs	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
36.	Laviņš Rodrigo	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
37.	Lūsiņš Edgars	1984.	2009./2010.	2003./2004.	–	6
38.	Macijevskis Aleksandrs	1975.	1996./1997.	1994./1995.	1992./1993.	2 [B gr. 1]
39.	Mamonovs Vladimirs	1980.	2005./2006.	1999./2000.	1996./1997.	6
40.	Masaļskis Edgars	1980.	2001./2002.	1999./2000.	–	2
41.	Maticins Andrejs	1963.	1996./1997.	–	–	–
42.	Meija Gints	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
43.	Muštukovs Ervīns	1984.	2009./2010.	2003./2004.	2001./2002.	6
44.	Naumovs Sergejs	1969.	1999./2000.	–	–	–
45.	Ņiživijs Aleksandrs	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3 [B gr. 0]
46.	Opuļskis Juris	1969.	1997./1998.	–	–	–
47.	Ozoliņš Sandis	1972.	1997./1998.	–	–	–
48.	Ozols Juris	1977.	2003./2004.	1996./1997.	1993./1994.	7
49.	Panteļejevs Grigorijs	1972.	1999./2000.	–	–	–
50.	Pavlovs Igors	1965.	1996./1997.	–	–	–
51.	Pečura Sergejs	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
52.	Pujacs Georgijs	1981.	2005./2006.	1999./2000.	1998./1999.	6
53.	Raitums Mārtiņš	1985.	2004./2005.	2004./2005.	2002./2003.	0
54.	Reķis Arvīds	1979.	2002./2003.	1998./1999.	1994./1995.	4
55.	Rēdlihs Jēkabs	1982.	2007./2008.	2001./2002.	1999./2000.	6
56.	Rēdlihs Krišjānis	1981.	2001./2002.	–	1998./1999.	3
57.	Rēdlihs Miķelis	1984.	2004./2005.	2003./2004.	2001./2002.	1
58.	Romanovskis Vadims	1978.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
59.	Saulietis Kaspars	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
60.	Saviels Agris	1982.	2003./2004.	1999./2000.	1999./2000.	4
61.	Semjonovs Aleksandrs	1972.	1996./1997.	–	–	–
62.	Seņins Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
63.	Sējējs Normunds	1968.	1996./1997.	–	–	–
64.	Skrastiņš Kārlis	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
65.	Skudra Pēteris	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
66.	Sotnieks Kristaps	1987.	2008./2009.	2006./2007.	2004./2005.	2
67.	Sorokins Oļegs	1974.	2000./2001.	1993./1994.	–	7
68.	Sprukts Jānis	1982.	1999./2000.	2000./2001.	1999./2000.	-1
69.	Širokovs Aleksejs	1981.	2002./2003.	2000./2001.	1998./1999.	2
70.	Štāls Juris	1982.	2005./2006.	2000./2001.	1998./1999.	5
71.	Tambijevs Leonīds	1970.	1996./1997.	–	–	–
72.	Tribuncovs Atvars	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3
73.	Vasiļjevs Herberts	1976.	1997./1998.	–	–	–
74.	Vītoliņš Harijs	1968.	1996./1997.	–	–	–
75.	Ziediņš Māris	1978.	2004./2005.	1**	1**	-**
76.	Zinkovs Andrejs	1968.	1998./1999.	–	–	–
77.	Znaroks Oļegs	1963.	1996./1997.	–	–	–
78.	Žabotinskis Dmitrijs	1980.	2007./2008.	1999./2000.	1997./1998.	8
79.	Žoltoks Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
	* sarakstā ir iekļauti visi elites (A grupas) pasaules čempionātu un olimpisko spēļu pieteikumos esošie Latvijas izlases spēlētāji, t.sk., vārtsargi ar spēles laiku 0:00. nav ņemta vērā dalība PSRS un/vai NVS izlasēs. info precizējumi saskaņā lhf.lv publiskoto informāciju. U-20 izlases aprēķinos ņemti vērā čempionāti visās divīzijās (grupās), iekaitot PČ atlases turnīrus 1992./1993. un 1993./1994. g. sezonās. U-18 izlases dalība līdz 1998./99. g. sezonai Eiropas čempionātā, pēc tam PČ; ņemtas vērā visas divīzijas (grupas). ** uzreiz nav pieejami precīzi dati; ja norādīts cipars, tas atbilst sezonu skaitam U-20 vai U-18 izlasē.

Latvijas U izlašu hokejisti, kas līdz 2009./2010. g. sezonai, ieskaitot, ir jau fiksēti nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (10 sezonās: 2000./2001. – 2009./2010.):

*sezona*	*U-20 izlase*	*U-18 izlase*
2009./2010.	0	0
2008./2009.	1 (Jekimovs)	0
2007./2008.	4 (Daugaviņš, A.Džeriņš,	0
	Jekimovs, Kulda)
2006./2007.	9 (Bārtulis, Daugaviņš, Meija,	1 (Jekimovs)
	A.Džeriņš, Jekimovs, Kulda,
	Pečura, Saulietis, Sotnieks)
2005./2006.	10 (Bārtulis, Kulda, Sotnieks,	4 (Kulda, A.Džeriņš, Jekimovs,
	Karsums, Pečura, Daugaviņš,	Daugaviņš)
	Saulietis, J.Andersons,
	Galviņš, Meija)
2004./2005.	9 (Bārtulis, Māris Jass,	7 (Kulda, Sotnieks, Meija, A.Džeriņš,
	J.Andersons, Galviņš,	Pečura, Saulietis, Daugaviņš)
	Karsums, G.Džeriņš, Dārziņš,
	Saulietis, Raitums)
2003./2004.	8 (Lūsiņš, Jerofejevs, Bārtulis,	7 (Galviņš, Kulda, Bārtulis, Saulietis,
	G.Džeriņš, M.Rēdlihs,	Daugaviņš, J.Andersons, Pečura)
	Karsums, Dārziņš, Muštukovs)
2002./2003.	6 (Māris Jass, Arm.Bērziņš,	7 (Galviņš, Bātulis, G.Džeriņš,
	Karsums, M.Rēdlihs, Dārziņš,	Karsums, Dārziņš, Raitums,
	Muštukovs)	Andersons)
2001./2002.	5 (Sprukts, Štāls, J.Rēdlihs,	7 (Muštukovs, M.Rēdlihs, Māris Jass,
	M.Rēdlihs, Arm.Bērziņš)	G.Džeriņš, Karsums, Dārziņš, Raitums)
2000./2001.	4 (Sprukts, Štāls, A.Širokovs,	3 (Karsums, Arm.Bērziņš, M.Rēdlihs)
	Arm.Bērziņš)

lasāmvielai & izziņām:

visu laiku Latvijas U-20 izlases spēlētāji un viņu statistika oficiālajos turnīros (ieskaitot 2010./2011. g. sezonu) – lhf.lv
Latvijas U izlašu spēlētāju uzkaites (ir nepilnības, bet labāk nekā nekas) – statistika.lhf.lv (U-20; U-18)
par Latvijas jauniešu hokeja “pamatiem” – nra.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in hokejs | Tagots: Agris Saviels, Aigars Cipruss, Aleksandrs Beļavskis, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksandrs Kerčs, Aleksandrs Macijevskis, Aleksandrs Semjonovs, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksejs Širokovs, Andrejs Ignatovičs, Andrejs Maticins, Andrejs Zinkovs, Andris Džeriņš, Armands Bērziņš, Artis Ābols, Artūrs Irbe, Artūrs Kulda, Artūrs Kupaks, Arvīds Reķis, Atvars Tribuncovs, Dmitrijs Žabotinskis, Edgars Lūsiņš, Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, Georgijs Pujacs, Gints Meija, Grigorijs Panteļejevs, Guntis Džeriņš, Guntis Galviņš, Harijs Vītoliņš (III), Herberts Vasiļjevs, Igors Bondarevs, Igors Pavlovs, Juris Klodāns, Juris Opuļskis, Juris Ozols, Juris Štāls, Jānis Andersons, Jānis Sprukts, Jēkabs Rēdlihs, Kaspars Astašenko, Kaspars Daugaviņš, Kaspars Saulietis, Kristaps Sotnieks, Krišjānis Rēdlihs, Kārlis Skrastiņš, Latvijas izlase, Latvijas izlases debitanti, Latvijas U-18 izlase, Latvijas U-20 izlase, Lauris Dārziņš, Leonīds Tambijevs, Mareks Jass, Mihails Bogdanovs, Miķelis Rēdlihs, Māris Jass, Māris Ziediņš, Mārtiņš Cipulis, Mārtiņš Karsums, Mārtiņš Raitums, Normunds Sējējs, Oskars Bārtulis, Oļegs Sorokins, Oļegs Znaroks, pasaules čempionāts, Pēteris Skudra, Raitis Ivanāns, Roberts Jekimovs, Rodrigo Laviņš, Sandis Ozolinsh, Sandis Ozoliņš, Sergejs Boldaveško, Sergejs Naumovs, Sergejs Pečura, Sergejs Seņins, Sergejs Žoltoks, Sergejs Čubars, Sergejs Čudinovs, U-18 Eiropas čempionāts, U-18 pasaules čempionāts, U-20 pasaules čempionāts, Vadims Romanovskis, Vents Feldmanis, Viktors Bļinovs, Viktors Ignatjevs, Vjačeslavs Fanduļs, Vladimirs Mamonovs, Ģirts Ankipāns | 1 Comment »

Latvijas izlases “komplekts” un statistika pēc Austrijas

Posted by petrovich27 uz 2011/04/17

Latvijas izlase kaujasformu šosezon iegūst ļoti pamazām. ir aizvadīti jau 75% pavasara pārbaudes spēļu (6 no 8), bet skaidrojums ir viens – laukumā vēl tiek testētas rezerves un sijāti pretendenti, bet pamatsastāva vīri pievienojas izlases spēlēm “nelielās porcijās”. uz 13. un 14. aprīļa spēlēm (4:5 PM un 3:2 PM) Insbrukā pret Austrijas izlasi līdzi valstsvienībai devās arī Ģirts Ankipāns un Arvīds Reķis, tomēr laukumā netika laisti. vēl pirms lidošanas uz Austriju “no trases” tika noņemts Aleksandrs Ņiživijs, kura došanās uz Austriju īsi pirms tam tika izsludināta.

“īstā” Latvijas izlase tiek gaidīta uz pēdējām divām pirms-čempionāta pārbaudes spēlēm pret Norvēģijas izlasi 25. un 26. aprīlī Rīgā. tiesa, nemaz tik daudz papildspēku “apkārt nemētājas”, un skaitliski lielāko daļu no šī gada čempionāta izlases ir bijusi uz Euro Hockey Challenge turnīra spēļu laukumiem.

“gaidības” uzbrucēju rindās

gaidītie. papildinājumi uzbrucēju rindās ir paredzēti dinamiešu Ģirta Ankipāna, Laura Dārziņa un Aleksandra Ņiživija personā, kā arī LHF oficiālajā paziņojumā “solīja”, ka šonedēļ izlasei pievienosies Herberts Vasiļjevs, kura komandai ir noslēdzies play off-s Vācijas DEL līgā. pagaidām gan “miglā tīta” ir gan Kaspara Daugaviņa, gan Mārtiņa Karsuma dalība izlasē. Daugaviņš kopā ar savu vienību plosās AHL izslēgšanas spēlēs cerībā uz Kaldera kausu. savukārt, Karsums jau trenējas, taču veselības sarežģījumi var pārvilkt strīpu spēlēšanai pasaules čempionātā. atgādinājumam: Jānis Sprukts uz vietu izlasē šī gada pasaules čempionātā “nekandidē”. tātad – uzbrucēju rindās Latvijas izlase var sagaidīt “jaunas asinis” 3-5 personu izskatā. visi pārējie “čempionāta izlases” uzbrucēji ir šajā pavasarī redzēti pārbaudes spēlēs un, atskaitot traumēto Sergeju Pečuru, bija Insbrukā.

vai Bukarts tagad pasaules čempionātam ir derīgs? abās spēlēs pret Austrijas izlasi sakarīgu un rezultatīvu sniegumu demonstrēja virkne vairāk vai mazāk jauno uzbrucēju. vairāk rezultatīvs uzbrucēju rindās bija Roberts Bukarts, kuram divās spēlēs 3 punkti (2+1), bet visu 6 notikušo Euro Hockey Challenge spēļu summā viņš ir otrs rezultatīvākais spēlētājs Latvijas valstsvienībā. starp citu, pirms iepriekšējā pasaules čempionāta Bukarts no izlases tika atbrīvots ar “domu”, ka ceturtajā maiņā viņam darīt nav ko, bet pirmajām trijām “nekvalificējas”, un, ka viņam “viss vēl priekšā”. izskatās, ka “priekša” ir atnākusi diezgan ātri… par pagājušā gada atbrīvošanu pirms pasaules čempionāta intervijā Jānim Matulim Roberts Bukarts teica: “Ja neesmu vajadzīgs, paldies un uzredzēšanos! Sauciet mani uz nometni nākamgad, es atbraukšu” (Sporta Avīze, 2010. g. 9.-15.XI). rādās, ka Bukarts vairs netiek saskatīts kā izlases kandidāts, bet esošajā modelī jau gandrīz kā “veterāns”…

“plusiņi”. izskatās, ka sezona Somijas stiprākajā līgā (SM-liiga) ir nākusi par labu vīriem, kas iepriekšējā sezonā “dzīvoja” starp KHL klubu un tā fārmklubu – Kasparam Saulietim un Armandam Bērziņam. jādomā, ka Saulieša kaujasspars, spēles stils un komandas kapteiņa rakstura īpašību “aizmetņi” īpaši simpatizē treneriem. spēlēs pret Austriju gāja dažādi, bet “plusiņus” nopelnīja arī Gints Meija (pa divām spēlēm 0+2) un Andris Džeriņš, kurš otrajā spēlē pret Austrijas izlasi prata aizstāt ārpus izlases sastāva esošo “cilvēku-bullīti” Aleksandru Ņiživiju un citu meistaru Lauri Dārziņu, sametot austriešiem divus pēcspēles metienus, no kuriem viens bija izšķirošais.

veterāni gaida? īpaši pārliecinoši pirmajā spēlē pret Austrijas izlasi gaidīto radoša un rezultatīva snieguma “piešprici” demonstrēja izlases pamatvērtība Miķelis Rēdlihs. taču pārējo veterānu, kuri, cita starpā, aizvadītajā sezonā ir “ostījuši” arī KHL ledu ārpus Dinamo, sniegums izraisa vairāk jautājumu, nekā atbilžu. iespējams, vīriem traucē kādas nesakoptas vai no jauna dabūtas traumas? varbūt kas cits? protams, vīri “kapā”, bet paliek jautājums – vai ceturtās maiņas līmenis ir “vieta”, kas tiek gaidīta no veterāniem? protams, var atbildēt, ka kādam galvenajās maiņās “jānes klavieres”. pagaidām gan nav uzskatāmi redzams, kurš spēlēs viņu nesto instrumentu…

neveselā aizsardzība

papildspēki aizsardzībā. Latvijas izlases aizsargu sastāvā droši zināmi papildinājumi ir gaidāmi tikai vienas personas – Artūra Kuldas – izskatā. vēl AHL sezonas gaitā A.Kulda teica, ka pēc AHL sezonas beigšanās viņa komandai, viņš būs gatavs. viņa Chicago Wolves Kaldera kausa izcīņai nekvalificējās, un attiecīgi – izlase jau šonedēļ, kā ziņoja LHF, sagaida Artūru Kuldu izlases sastāvā. savukārt, Kārļa Skrastiņa pievienošanās izlasei ir vairāk teorētiska nekā praktiska. Skrastiņa Dallas Stars izslēgšanas spēlēs netika un viņš skaidru “nē” izlasei nav pieteicis, tomēr, rādās, ka šajā pasaules čempionātā bez Skrastiņa. bet izlasei jau “līdzi braukā” un izlases kontekstā tiek “solīts” Arvīds Reķis, kurš tomēr ilgāku laiku nav spēlējis… tātad, pat teorētiski, izlasē gaidāmas tikai 2-3 “jaunas” aizsargu sejas, kas nav bijušas pārbaudes spēlēs.

lazarete “modē”? atgādinājumam: šosezon traumu un dažādu citu iemeslu dēļ savus vārdus no izlases dalībnieku & kandidātu sarakstiem ir izņēmuši Oskars Bārtulis, Guntis Galviņš, Aleksandrs Jerofejevs, Rodrigo Laviņš, Agris Saviels. arī izlases sastāvā redzēto aizsargu rindās ir neliela lazarete. uz Austriju nebrauca “pietraumētie”, bet uz atlabšanu gaidošie Oskars Cibuļskis un Māris Jass.

plusi un mīnusi… spēlēs pret Austriju ar rezultativitāti “paspīdēja” izlases kapteiņa uzšuvi nēsājošais Georgijs Pujacs, kuram fiksēti 3 punkti (1+2) un kurš Euro Hockey Challenge spēļu summā ir rezultatīvākais aizsargs Latvijas valstsvienībā. tomēr rezultativitātes rādītāji nevar noslēpt negludumus laukumā un Pujaca švakāko lietderības koeficientu starp aizsargiem (“-4”). otrajā spēlē pret Austrijas izlasi ar divām rezultatīvām piespēlēm “atzīmējās” Krišjānis Rēdlihs, bet “bēda” tā pati – lietderība “-3” (4 spēlēs). interesanti, ka nevienam Latvijas izlases aizsargam pārbaudes spēļu summā nav pozitīvs un pat ne neitrāls lietderības koeficients. visi mīnusos…

uzvārdi vai “bilde” laukumā? ja treneri izlases aizsardzību komplektēs tikai pēc laukumā demonstrētā snieguma, tad kādu no it kā “stabilajiem” aizsargiem izlases sastāvā varētu arī neredzēt. tomēr cerība uz agrāk “dzirdētiem” uzvārdiem un Latvijas aizsargu lazarete varētu uz pasaules čempionātu aizvest kādu, kurš citos apstākļos šosezon tālāk par Insbruku nebūtu ticis. laba iespēja jaunajiem un gandrīz garantēta “piedošana” ne tik jaunajiem.

vārtos un uz soliņa…

bez zīlēšanas. par vārtu “pirmo numuru” šaubu nav un, visdrīzākais, nebūtu, lai arī cik labi vai nelabi pārbaudes spēlēs būtu “uzvedies” Edgars Masaļskis. šaubu nav – viņš ir pārbaudīta vērtība. tik ļoti, ka konkurences viņam īsti nav. un te nav stāsts par to, ka starp viņu un citiem Latvijas vārtsargiem būtu tik milzīga meistarības bedre. protams, šīs bedres izveidē ir arī zināma loma stereotipiem, bet labā ziņa – treneriem un arī vārtsargiem nav “radošo moku” par to, kurš ir “pirmais vārtsargs”. un nav arī zīlēšanas šajā sakarā.

traumas arī te. bet kā zināms, uz pasaules čempionātu brauc 3 vārtsargi. pārbaudes spēlēs izlases rīcībā bija vēl 2 vārtu vīri – Edgars Lūsiņš un Māris Jučers. vienā no spēlēm cirkšņa traumu guvušais Edgars Lūsiņš teic, ka citkārt ir juties labāk, bet galīgi “norakstīties” vēl neļaujas – cerības līdz čempionātam sakopt traumu Lūsiņš vērtē ar “indeksu” – 50/50.

papildspēki nāk. savukārt, izlasei ir “papildinājums” arī vārtsargu rindās. Latvijas izlase “dabū” šīs sezonas Kazahstānas čempionāta vērtīgāko spēlētāju un Kazahstānas aktuālo čempionu Mārtiņu Raitumu, kuram ir acīmredzamas iespējas “paņemt” vārtu “otrā numura” kreklu. trešā vieta “uz brieža” būs atkarīga no Lūsiņa veselības, Jučera varēšanas un treneru shēmošanas. iepriekš Latvijas izlases un pasaules čempionāta kontekstā tika cilāts arī Ervīna Muštukova vārds, kurš tomēr paklusām izzuda vai neparādījās oficiālajos kandidātu sarakstos. kas zina, iespējams, cilvēciskie faktori pakāpsies malā un arī Muštukova kandidatūra kļūs aktuāla.

Latvijas izlases spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros (pēc komandas 6 spēlēm; pa 2 spēlēm – pret Zviedrijas, Somijas un Austrijas izlasēm; 2011. g. marts – aprīlis):

*spēlētājs*	*sp.*	*punkti*	SM	*metieni*	*izšķ. PM*	*+/-*
UZBRUCĒJI
Gints Meija	6	2+4	2	14	0	-1
Roberts Bukarts	6	3+2	2	13	0	-5
Kaspars Saulietis	6	3+0	4	5	0	0
Armands Bērziņš	5	1+2	2	5	0	0
Juris Štāls	6	1+2	4	9	0	0
Andris Džeriņš	6	1+1	0	7	1	-6
Miķelis Rēdlihs	3	1+1	14	3	0	-2
Aleksejs Širokovs	4	1+0	2	9	0	0
Roberts Jekimovs	6	1+0	10	9	0	-2
Kristiāns Pelšs	3	0+1	4	4	0	-1
Sergejs Pečura	4	0+1	4	4	0	-2
Raimonds Vilkoits	4	0+0	4	3	0	-1
Mārtiņš Cipulis	3	0+0	4	4	0	-3
Vitālijs Pavlovs	6	0+0	8	6	0	-3
Ronalds Ķēniņš	6	0+0	2	10	0	-5
AIZSARGI
Alberts Iliško	6	0+1	2	3	0	-1
Oskars Cibuļskis	3	0+1	0	3	0	-1
Jānis Andersons	6	0+0	2	5	0	-1
Māris Jass	4	0+0	6	4	0	-2
Mārtiņš Porejs	2	0+0	0	1	0	-2
Krišjānis Rēdlihs	4	0+2	2	5	0	-3
Jēkabs Rēdlihs	4	0+2	6	5	0	-3
Kristaps Sotnieks	6	0+1	6	7	0	-3
Mārtiņš Jakovļevs	6	0+0	4	6	0	-3
Georgijs Pujacs	4	1+2	4	11	0	-4
VĀRTSARGI	*sp.*	*min.*	*GAA*	*atv. %*	*“sausi”*	SM
Edgars Masaļskis	3	190:00	3.47	90,27%	0	0
Māris Jučers	1	31:20	3.83	89,47%	0	0
Edgars Lūsiņš	3	147:14	6.11	85,98%	0	0

lasāmvielai & izziņām:

Latvijas izlases un tās spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge turnīra spēlēs (“zem” sadaļas Euro Hockey Challenge) – stats.swehockey.se
Latvijas – Austrijas izlašu pārbaudes spēļu video – lhf.lv (13. aprīļa; 14. aprīļa)
Ilmārs Stūriška (Latvijas Avīze) par Latvijas izlasi (2011-04-16) – la.lv
nosaukts izlases sastāvs spēlēm pret Austrijas izlasi – lhf.lv
Aleksandrs Ņiživijs uz Austriju tomēr nebrauc – sportacentrs.com
Mārtiņš Raitums nosaukts par 2010./2011. g. sezonas Kazahstānas čempionāta vērtīgāko spēlētāju – icehockey.kz

[Roberta Bukarta foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: Agris Saviels, Alberts Iliško, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksejs Širokovs, Andris Džeriņš, Armands Bērziņš, Artūrs Kulda, Arvīds Reķis, Austrijas izlase, Edgars Lūsiņš, Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, Euro Hockey Challenge, Georgijs Pujacs, Gints Meija, Guntis Galviņš, Herberts Vasiļjevs, Juris Štāls, Jānis Andersons, Jānis Sprukts, Jēkabs Rēdlihs, Kaspars Daugaviņš, Kaspars Saulietis, Kristaps Sotnieks, Kristiāns Pelšs, Krišjānis Rēdlihs, Kārlis Skrastiņš, Latvija vs Austrija, Latvijas izlase, Latvijas izlases kandidāti, Latvijas izlases statistika, Latvijas izlases treniņnometne, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Māris Jass, Māris Jučers, Mārtiņš Cipulis, Mārtiņš Jakovļevs, Mārtiņš Karsums, Mārtiņš Porejs, Mārtiņš Raitums, Oskars Cibuļskis, Raimonds Vilkoits, Roberts Bukarts, Roberts Jekimovs, Rodrigo Laviņš, Ronalds Ķēniņš, Sergejs Pečura, Vitālijs Pavlovs, Ģirts Ankipāns | 3 komentāri »

« Vecāki ieraksti

Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Meta

Seko blogam, saņemot ziņas e-pastā

Lasītākie ieraksti

Arhīvi

Seko facebook.com

Blogroll

Biežākie tagi

Posts Tagged ‘Edgars Lūsiņš’

Vārtsargu jautājums. Kuras KHL komandas „pavilka” vārtsargs? Kuras nē?

„Uz pirmo, otro skaitīties!” jeb Dinamo vārtsargu konkurences tradīcijas

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

TUVPLĀNĀ: Edgars Lūsiņš

Dinamo sauso spēļu tradīcijas & cik labs ir Holts?

Dinamo debitantiem labvēlīgs zvaigžņu stāvoklis

Dinamo vārtsargu “rotācijas”. papildspēki pirms 2011./2012.

Latvijas izlases “izaicinājumi” Bratislavā & pirms-čempionāta pavasara statistika

Latvijas izlases “asins apmaiņas” īpatnības un tendences

Latvijas izlases “komplekts” un statistika pēc Austrijas

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Meta

Seko blogam, saņemot ziņas e-pastā

Kategorijas

Lasītākie ieraksti

Arhīvi

Blogroll

Biežākie tagi

Posts Tagged ‘Edgars Lūsiņš’