Jaunas sejas izlasē…

10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.

Patiesībā lielākā daļa no Ozolnieku “komplekta” izlasē ir jau spēlējuši vismaz pārbaudes spēlēs. Tikai deviņiem biogrāfijā nav atzīmēta neviena spēle nacionālajā izlasē. Pārējiem 25 vīriem šādas spēles lielākā vai mazākā apjomā ir fiksētas. Tomēr jāņem vērā, ka tik liels apjoms “iesācēju” izlases komplektā nav bieža parādība. Tiesa, izlases aprīļa sākumā izlases treniņos ir pieejami arī Latvijas izlases “veterāni” ar ļoti cienījamu spēļu skaitu valstsvienībā – aizsargs Rodrigo Laviņš (215 spēles), uzbrucējs Aleksejs Širokovs (163 sp.), vārtsargs Edgars Masaļskis (131 sp.), uzbrucējs Juris Štāls (118 sp.), aizsargs Guntis Galviņš (106 sp.).

“Raibās” uzbrucēju rindas

No Latvijas olimpiskās izlases sastāva ir divi uzbrucēji – Koba Jass un Juris Štāls, kuri turklāt nenospēlēja visas valstsvienības spēles Sočos, bet tika rotēti. Toties ar skatu nākotnē uzbrucēju rindās tiek pārbaudīti nesen junioru vecumu pāraugušie Toms Andersons. Edgars Kļaviņš un Artūrs Kuzmenkovs (visi dzimuši 1993. g.), no kuriem pēdējais (Kuzmenkovs) izlasē jau skaitās uzspēlējis. Bez izlases spēļu prakses vēl divi “jauniesauktie” uzbrucēji – Jānis Ozoliņš (1989.) un Miks Lipsbergs (1991.). Kopumā septiņiem uzbrucējiem (no 18) ir pieaugušo pasaules čempionātu pieredze.

Ozolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.

Bet visādi citādi, pirms “somu spēlēm” izlases siets izskatās aptverošāks nekā dažu citu gadu pirms pasaules čempionāta. Protams, nav iespējams apskatīt un noskatīt visus potenciālos izlases personāžus – kam izslēgšanas spēles, kam traumas, bet kopumā kompānija vēl pirms Ozolnieku treniņiem tika skatīta vai uz papīra atķeksēta diezgan “raiba”.

Ozolniekos uzbrucēju pārstāvniecība ir bez Ziemeļamerikas, toties ietverot Baltkrievijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Ukrainas un Zviedrijas dažāda līmeņa čempionātus. Kopā ar aizsargiem un vārtsargiem ģeogrāfiju paplašina arī Dānija, Kazahstāna, Lielbritānija, Ungārija, kā arī ASV. Konkrēts “zooparks”…

Latvijas izlases kandidāti – UZBRUCĒJI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* Šajā tabulā un zemāk līgu saīsinājumi atbilstoši attiecīgās valsts līgas rangam. Piem., Šveices NLB – SUI 2., Zviedrijas SHL – SWE 1., Krievijas VHL – RUS 2. utt. ** Tomam Andersonam fiksēta arī vismaz viena spēle HC Thurgau junioru komandā. *** Jānis Straupe dalību izlases treniņos pātraucis.

Eksperimentālā aizsardzība?

Latvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.

Bet uz pārbaudi ir divi junioru vecuma aizsargi – Rūdolfs Kalvītis un Jānis Jaks. Bez izlases spēļu pieredzes arī Mārtiņš Gipters. Pārējiem it kā dalība pieaugušo valstsvienībā ir fiksēta, tomēr aizsargi Edgars Dīķis, Atrūrs Salija un arī Mārtiņš Porejs joprojām izlasei ir “jaunums”. Aizvadītajā nedēļā izlases kandidātu un Dinamo kopīgu treniņu ietvaros tika skatīti vēl daži aizsargi un arī uzbrucēji, kas liecina ne tikai par sastāva atlases “plašo skatu”, bet atgādina par realitāti, ka pasaules čempionātā nebūs pieejams viss olimpiskais sastāvs. Attiecīgi – ir jāmeklē, jātausta.

P.S. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir viens no diviem spēlētājiem, kas Latvijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu – viņam tādas ir 215. Ja treneri pārbaudes spēlēs “iesauc” arī Rodrigo Laviņu, tad viņam ir labas iespējas noķert un apdzīt Aleksandru Ņiživiju, kuram 217 spēles un kurš spēļu skaita ziņā ir valstsvienības līderis.

Latvijas izlases kandidāti – AIZSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* Rodrigo Laviņš uz treniņiem aicināts jau pēc oficiālā saraksta publiskošanas (publicēts 3. aprīlī). ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

Meklējam “mūri”

Kamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).

Vēl divi kandidātos iekļautie ir pārbaudāmie un iepriekš izlases sastāvā vēl nespēlējušie – 21 gadu vecais Rihards Cimermanis un 22 gadus vecais Jānis Kalniņš. Abus būtu interesanti redzēt izlases pārbaudes spēļu kontekstā, kas jaunajiem vārtsargiem būtu labs izaicinājums. Cimermanis šosezon tā arī palika Dinamo “trešais numurs” reglamenta izpildei un bez spēles laika, spēļu praksi “lasot” jaunatnes līgā MHL. Savukārt Kalniņš bija “tālu no acīm” – Ungārijā, par kuras hokeja līmeni saprašana ir maz vai nemaz. Attiecīgi, vienīgais veids – redzēt “kaujas apstākļos”.

Latvijas izlases kandidāti – VĀRTSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* DAB – pilns nos. Dunaújvárosi Acélbikák. ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

P.S.

Aizvadītajā nedēļā (līdz 3. aprīlim) starp kandidātiem arī bijuši uzbrucēji Rustams Begovs, Elvijs Biezais, Edgars Kurmis, Vitālijas Pavlovs (!), Deivids Sarkanis, Andris Siksnis un Raimonds Vilkoits, aizsargi Edmunds Augstkalns, Kristers Freibergs, Krišs Lipsbergs un Edgars Siksna.

Uzziņām:

• Video no 7. aprīļa treniņa – sportacentrs.com
• Oficiālais 7., 8. aprīļa treniņos aicināto kandidātu saraksts (vēlāk aicināts Rodrigo Laviņš, kas ārpus saraksta) – lhf.lv
• Izlases un Dinamo 3. aprīļa treniņspēles kopsavilkums un kandidātu atlases gaita – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF

[Rodrigo Laviņa un Kristapa Sotnieka foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Edija Brahmaņa foto avots: hcgomel.com (Denis Kulik). Edgara Masaļska foto avots: iihf.com.]

Tambijeva ceturtā sezona

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pabeigusi savu ceturto regulāro sezonu jaunatnes čempionātā – MHL. Tagad Leonīda Tambijeva trenētajai jaunatnei priekšā sezonas “deserts” – MHL izslēgšanas spēles, kurās būs iespēja pacīnīties spraigākā gaisotnē un ar “augstākām likmēm”. Pretiniekos – EC Red Bull Salzburg jaunatnes komanda. Bet pagaidām: atskats uz HK Rīga ceturto regulāro sezonu un tās pienesumu.

Regulārās sezonas punktu raža šogad HK Rīga vienībai ir izdevusies četru sezonu salīdzinājumā vislabākā. 56 spēlēs iekrāti 104 punkti. Tieši tikpat punktu bija arī pirms gada, taču tam bija nepieciešams 64 spēles. Attiecīgi šosezon ir paņemti 61,91% no visiem punktiem, bet pērn – 54,17%. Šīs sezonas sniegums ļauj ierindoties 2. vietā Ziemeļrietumu divīzijā 10 komandu konkurencē (ieskaitot jau no sezonas sākuma nestartējušo  un 56 tehniskos zaudējumus saņēmušo Budapeštas Patriot SKEKS). Savukārt līgas kopvērtējumā rīdzinieki ierindojas 12. vietā, kas ir četru sezonu otrs labākais sniegums. Savā pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) HK Rīga iekrāja mazāk punktu, bet ieņēma 9. vietu MHL koptabulā (virknējot pēc paņemto punktu %, jo komandām bija atšķirīgs spēļu skaits).

Šosezon HK Rīga izslēgšanas spēlēm kvalificējās jau salīdzinoši laicīgi un pārliecinoši. No katras MHL divīzijas 10 komandām play off-ā startēs 8 vienības, bet Dinamo jaunatne “pieteicās” kā divīzijas 2. vietas ieguvēja. Iepriekšējās divas sezonas izslēgšanas spēlēs rīdzinieki iekļuva pēdējā brīdī – ieņemot pēdējo iespējamo vietu savā konferencē (2012./2013.) vai divīzijā (2011./2012.). Tiesa, šosezon MHL play off spēlēs 32 komandas (no 40), bet iepriekšējos gados tās bija 16 komandas. Attiecīgi kvalificēšanās cīņai par līgas galveno trofeju vismaz teorētiski ir divreiz vieglāka, bet jāņem arī vērā, ka pretendentu skaits katru gadu pieaug. Taisnības pēc jāpiebilst, ka neskatoties uz “atviegloto” (paplašināto) kārtību, rīdzinieki izslēgšanas spēlēm ir kvalificējušies diezgan pārliecinoši.

HK Rīga komandas sniegums četrās MHL regulārajās sezonās un 3 play off turnīros:

sezona	sp.	punkti	punktu %	vieta div.	vieta konf.	vieta MHL	play off**
2010./11.	56	99	58.93%	2. (no 8)	3.(no 15)*	9. (no 29)*	1. k. (1/8) 0:3
2011./12.	60	90	50.00%	4. (no 8)	8. (no 16)	15. (no 32)	1. k. (1/8) 2:3
2012./13.	64	104	54.17%	–	8. (no 17)*	16. (no 33)*	1. k. (1/8) 0:3
2013./14.	56	104	61.91%	2. (no 10)	6. (no 20)	12. (no 40)	?

–

* 2010./2011. un 2012./2013. gadu sezonās vieta līgā un konferencē aprēķināta pēc izcīnīto punktu proporcijas (%), jo līgas komandām bija atšķirīgs spēļu skaits.

** Izslēgšanas spēlēs 1. kārta ir MHL astotdaļfināls, bet konferenču griezumā – konferences ceturtdaļfināls. Visos 3 līdzšinējos play off-os jau pirmajā sērijā HK Rīga ir piekāpusies Atlanti (iepriekšējais nosaukums – Mitiščinskije Atlanti) komandai.

Īstais juniors Maslovskis un citi. UZBRUCĒJI

Sezonas gaitā Tambijeva trenētajā kolektīvā oficiālajās MHL spēlēs laukumā devies kopumā 21 uzbrucējs. Četri no tiem šosezon ir tikuši pie lielāka vai mazāka spēles laika arī “lielajā” komandā Dinamo oficiālajās KHL spēlēs – Rustams Begovs, Artūrs Kuzmenkovs, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis. Turklāt Begovs kā novembrī nokļuva pie “lielajiem”, tā arī tur ir palicis un aizvadījis jau 22 spēles. Sarkanim un Siksnim fiksētas vien 3-4 spēles ar nelielu spēles laiku, bet Kuzmenkovam Dinamo sastāvā 25 spēles.

Par HK Rīga regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuvis nevis kāds no Dinamo testētajiem puišiem, bet uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (34 punkti; attēlā pa labi #88). Turklāt pirmoreiz četru sezonu gaitā par rezultatīvāko ir kļuvis junioru vecumam (U-20) vēl atbilstošs hokejists. Iepriekšējās sezonās rezultatīvakie bija junioru vecumu jau pārauguši spēlētaji – Miks Indrašis (2010./2011), Mārtiņš Jakovļevs (2011./2012.), Juris Upītis (2012./2013.). Bet tagad – Maslovskis, kurš vēl arī nākamsezon būs atbilstošs U-20 vecumam.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka Maslovskis ir rezultatīvākais punktu summā, bet rezultatīvākā proporcija (punkti vidēji spēlē) ir Dinamo sastāva periodiski iesauktajam Artūram Kuzmenkovam (pa labi novietotā attēlā #10). Viņš HK Rīga sastāvā aizvadījis tikai 21 spēli, bet uzkrājis 28 punktus, t.i. vidēji spēlē 1,22 punkti. Sezonas labākais vārtu guvējs ir Nikolajs Jeļisejevs ar 19 vārtu guvumiem. Savukārt lietderīgākais HK Rīga spēlētājs ir centra uzbrucējs Rustams Begovs ar koeficientu +16. Tas arī ir HK Rīga četru sezonu rekords; iepriekšējais piederēja aizsargam Mārtiņam Porejam (2011./2012. g. sezonā +15). Labākais iemetienos šosezon ir bijis Artūrs Kuzmenkovs ar 57,1%. Visvairāk spēļu regulārajā sezonā aizvadījis uzbrucējs Oskars Batņa – 54 spēles (no 56).

Vēl viens interesants vērojums ir attiecībā uz Linardu Mazuru-Mago. Šis uzbrucējs sezonas gaitā pārcēlās no MHL B grupā spēlējušās Viļņas HC Baltica un pie rīdziniekiem aizvadīja tikai 14 spēles, kurās iemeta pretinieku vārtos četras reizes. Zīmīgi, ka šie visi četri vārtu guvumi ir bijuši komandas uzvaras vārti! Pa četriem uzvaras vārtiem ir vēl divu uzbrucēju kontā (Nikolajam Jeļisejevam, Oskaram Batņam), bet viņiem bija nepieciešams ievērojami lielāks spēļu skaits.

HK Rīga uzbrucēju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; SM = soda minūtes, P/SP = punkti vidēji spēlē):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	iemet.*	P/SP
1.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	40	9+25	+8	22	–	0.850
2.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	44	19+12**	+14	28	–	0.705
3.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	23	7+21	+1	20	57,1%	1.217
4.	Andris Siksnis	1993.	45	9+15	-3	40	–	0.533
5.	Edgars Kurmis	1993.	49	11+12	±0	52	–	0.469
6.	Kārlis Ozoliņš	1994.	52	13+9	-11	28	47,0%	0.423
7.	Rustams Begovs	1993.	23	6+11	+16	8	49,1%	0.739
8.	Rodrigo Ābols	1996.	44	7+9**	-10	34	53,7%	0.364
9.	Deivids Sarkanis	1994.	41	7+7	-7	18	–	0.342
10.	Oskars Batņa	1995.	54	6+8	-1	85	49,6%	0.259
11.	Kirils Galoha	1996.	52	6+7	+1	30	47,8%	0.250
12.	Artūrs Ševčenko	1994.	52	6+7	-3	51	–	0.250
13.	Ričards Kondrāts	1994.	26	3+4	-3	10	46,2%	0.269
14.	Gatis Sprukts	1996.	17	0+7	+8	6	52,8%	0.412
15.	Linards Mazurs-Mago	1994.	14	4+2	-4	10	–	0.429
16.	Ruslans Ignatovičs	1995.	39	0+3	-6	26	49,5%	0.077
17.	Daniels Riekstiņš	1994.	6	1+1	+2	8	–	0.333
18.	Edgars Opuļskis	1994.	19	1+0	-2	8	–	0.053
19.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	12	0+1	±0	2	–	0.083
20.	Frenks Razgals	1996.	1	0+0	±0	0	–	0.0
21.	Artūrs Logunovs	1995.	10	0+0	-2	0	–	0.0

* Uzvarēto iemetienu % norādīts tikai tiem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos. ** Nikolajam Jeļisejevam un Rodrigo Ābolam – arī pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam.

10 vīri AIZSARDZĪBĀ

HK Rīga ierindā šosezon iespēlēti 10 aizsargi, no kuriem viens – Edgars Siksna – ir ticis uz ledus arī KHL oficiālajās spēlēs Dinamo sastāvā. Tiesa, tās bija divas spēles ar nelielu spēles laiku. Vēl divi HK Rīga aizsargi (Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs) ir bijuši pieteikti KHL spēlēm, bet reāli laukumā netika. Savukārt, Patriks Škuratovs šomēnes (18. februārī) tika iekļauts Rīgas Dinamo sastāvā pārbaudes spēlei pret zviedru klubu Linköpings HC.

Lietderīgākais aizsargs HK Rīga ierindā ir izrādījies Rinalds Rosinskis (attēlā pa labi #49), kuram iekrājies koeficients +9. Rezultatīvākais – Edmunds Augstkalns; viņam izdevies sakolekcionēt 19 rezultativitātes punktus 38 spēlēs. Visvairāk spēļu aizsargu ierindā ir aizvadījis Patriks Škuratovs (51 spēle); viņam arī pieder jauns HK Rīga noraidījumu apjoma rekords. Škuratovs šajā regulārajā sezonā ir saņēmis 96 soda minūtes.

HK Rīga aizsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; LIETD/SP = lietderības koeficients vidēji spēlē):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	LIETD/SP
1.	Rinalds Rosinskis	1994.	48	1+5	+9	36	+0.188
2.	Patriks Škuratovs	1994.	51	0+3	+7	96	+0.137
3.	Edmunds Augstkalns	1994.	38	7+12	+6	61	+0.158
4.	Krišs Lipsbergs	1993.	46	5+5	+2	53	+0.044
5.	Haralds Neimanis	1994.	37	1+6	+1	32	+0.027
6.	Jānis Jaks	1995.	38	0+2	+1	22	+0.026
7.	Juris Dembickis	1993.	14	0+0	-3	10	-0.214
8.	Matīss Gelažis	1994.	26	0+0	-6	10	-0.231
9.	Edgars Siksna	1993.	34	5+12	-9	54	-0.265
10.	Ralfs Grīnbergs	1995.	29	0+0	-9	14	-0.310

–

Laikmets pēc Gudļevska

Turpinājums HK Rīga vārtsardzībā tika gaidīts diezgan piesardzīgi. Kristers Gudļevskis trīs sezonas bija komandas vārtsargs, un divās no šīm sezonām dominēja absolūti, pat otro vārtsargu lāga nelaižot “pie teikšanas”. Spriežot pēc vārtsargu un komandas kopējās statistikas, katastrofa nav notikusi. Tomēr vārtsarga postenis ir viens no tiem elementiem, par kuru jautājumi rodas, un tas acīmredzot notiek tieši Gudļevska paceltās latiņas dēļ.

Šosezon HK Rīga treneri spēles laiku ir devuši četriem vārtsargiem. Visvairāk laika ir saņēmis Nils Grīnfogels, bet pēc KHL reglamenta izmaiņām sezonas gaitā (tika samazināts obligāto jauno spēlētāju skaits KHL komandās) par HK Rīga “pirmo numuru” kļuvis Rihards Cimermanis (pa labi novietotā attēlā #85). Viņam bija uzkrājusies paprāva pieredze uz Dinamo rezervistu soliņa KHL oficiālajās spēlēs. Bet tagad Cimermanis, rādās, ka ir iecerēts kā “pilnā loze” HK Rīga sezonas noslēguma daļai. Starp citu, jārēķinās, ka Rihards Cimermanis atkal var kļūt vajadzīgs “lielajai” komandai. Dinamo sastāvā ir tikai divi vārtu vīri – Tellkvists un Sedlāčeks, bet nākamais rindā (lai visiem laba veselība) ir Cimermanis. Atgādinājumam: nesen Māris Jučers pārtrauca savas līgumattiecības ar Dinamo; tiesa, fārmklubā Dinamo Juniors palika.

Atgriežoties pie HK Rīga regulārās sezonas snieguma, atvairīto metienu procents un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) labāks ir Rihardam Cimermanim. Savukārt, Nilam Grīnfogelam uzvaru-zaudējumu attiecība priecīgāka (14-7). Kopumā, salīdzinoši labi izskatās trešā vārtsarga Salvja Balandīna “tuvošanās”. Jāpiebilst, ka Cimermanis nākamsezon būs pāraudzis MHL vecumu, bet Balandīnam esošajā kārtībā MHL “derēs” turpmākās sezonas 3.

Salīdzinājumam. Pēc atvairīto metienu proporcijas (91,3%) Rihards Cimermanis ieņem dalītu 18./19. vietu līgā, bet Nils Grīnfogels – ārpus labāko Top 30. Ar savu vidēji spēlē “ielaisto” vārtu zaudējumu koeficientu Cimermanis ir 9. vietā līgā (GAA 2.08), bet Grīnfogels 11. vietā (2.14).

HK Rīga vārtsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; “0” = “sausas” spēles bez vārtu zaudējumiem):

	vārtsargs	dz.	sp.	U-Z	atv.	GAA	“0”	SM	sp. laiks
1.	Rihards Cimermanis	1993.	22	10-9	91,3%	2.08	4	2	1240:42
2.	Nils Grīnfogels	1994.	29	14-7	90,4%	2.14	3	4	1376:10
3.	Salvis Balandīns	1996.	13	7-2	89,6%	2.28	0	0	630:12
4.	Kristians Čopejs	1995.	1	0-0	80,0%	5.33	0	0	11:15

–

Kas tālāk?

MHL izslēgšanas spēļu sešpadsmitdaļfināls (konferences astotdaļfināls) līdz 3 uzvarām pret Austrijas vienību – EC Red Bull Salzburg. Pirmās divas spēles Piņķos jau 1. un 2. martā. Pret Zalcburgas klubu MHL čempionāta ietvaros rīdzinieki ir spēlējuši divreiz. 30. septembrī savā laukumā uzvarēja ar 2:1, bet 20. janvārī izbraukumā zaudēja ar 2:4. “Sarkanie buļļi” MHL Rietumu konferences tabulā ierindojušies 11. vietā (80 punkti 56 spēlēs).

P.S.

HK Rīga individuālie rekordi četrās MHL regulārajās sezonās:

parametrs	rekordists, sez.	rekords	2013./2014. lab.
rezultat. spēlētājs	M. Indrašis 2010./11.	53 punkti (56 sp.)	R. Maslovskis 34 p. (40 sp.)
vārtu guvējs	R. Vilkoits 2010./11.	25 reizes (56 sp.)	N. Jeļisejevs 19 r. (44 sp.)
rez. asistents	M. Indrašis 2010./11.	32 piesp. (56 sp.)	R. Maslovskis 25 p. (40 sp.)
vairāk spēļu sezonā	P. Zvirbulis 2012./13.	Visas 64 sp.	O. Batņa 54 sp. (no 56)
labākais +/-	R. Begovs 2013./14.	+16 (23 sp.)	(tas pats)
sliktākais +/-	Ē. Ševčenko 2011./12.	-13 (55 sp.)	K. Ozoliņš -11 (52 sp.)
rezultat. aizsargs	M. Jakovļevs 2011./12.	29 punkti (60 sp.)	E. Augstkalns 19 p. (38 sp.)
vārtu guv. aizsargs	E. Augstkalns 2013./14.	7 reizes (38 sp.)	(tas pats)
vairāk izšķ. PM	D. Straupe 2012./13.	4 reizes (63 sp.)	Pa 2 r. (R. Ābols, N. Jeļisejevs)
vārts. Liel. sp. laiks	K. Gudļevskis 2012./13.	3190:00	N. Grīnfogels 1376:10
GAA vārts.	J. Auziņš 2011./2012.	2.00 (28 sp.)	R. Cimermanis 2.08 (22 sp.)
atv. met. % vārts.	K. Gudļevskis 2012./13.	92,7% (56 sp.)	R. Cimermanis 91,3% (22 sp.)
vairāk “sauso” vārts.	K. Gudļevskis 2010./11.	7 sausas (49 sp.)	R. Cimermanis 4 s. (22 sp.)
vārts. uzv.-zaud. att.	K. Gudļevskis 2010./11.	26-16 (49 sp.)	N. Grīnfogels 14-7 (29 sp.)
vairāk soda min.	P. Škuratovs 2013./14.	96 min. (51 sp.)	(tas pats)
vairāk uzvaras vārtu	J. Upītis 2012./13.	5 reizes (58 sp.)	Pa 4 r. (L. Mazurs-Mago, N. Jeļisejevs, O. Batņa)
	N. Jeļisejevs 2012./13.	5 reizes (60 sp.)
lab. iemet %*	R. Upenieks 2010./11.	62,1% (25 sp.)	A. Kuzmenkovs 57,1 % (23 sp.)

* Iemetienu rekordu uzskaitē ņemti vērā tikai tie spēlētāji, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos attiecīgajā sezonā.

Plašākam ieskatam:

• HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezona – mhl.khl.ru
• MHL 2013./2014. g. reg. sezonas turnīra tabulas – mhl.khl.ru
• HK Rīga pirmo 3 sezonu rekordi un trešās sezonas (2012./2013.) spēlētāju statistika: tepat
• HK Rīga rekordi un statistika savā otrajā MHL sezonā (2011./2012.), kā arī salīdzinājums ar pirmo: tepat
• HK Rīga rekordi un statistika savā pirmaja MHL sezonā (2010./2011.): tepat

[Leonīda Tambijeva, Rūdolfa Maslovska, Artūra Kuzmenkova, Rinalda Rosinska un noslēdzošā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Riharda Cimermaņa foto avots: silverlions.ru.]

Ir tāds IIHF Kontinentālais kauss

Idejiski kā čempionu līga, kurā Eiropas valstu čempionvienības izspēlē pašu galveno uzvarētāju. Līga – būtu tā pārspīlēti teikts, jo kausu izspēlē periodiski mazos ekspres-turnīros sezonas gaitā. Nopietni vīri saka, ka tas jau tāds “sētas turnīrs” vien esot, jo Eiropas Top6 hokeja lielvalstis tajā nepiedalās. Latvija – piedalās!

Tomēr aiz sešinieka esošās valstis par Kontinentālo kausu interesējas vairāk. Pat, ja tēmas lokā figurē it kā nevērīga attieksme un it kā “mums jau nevajag”. Oktobrī pēc kausa lūkoties – t.i. piedalīties turnīra 2. kārtas B apakšgrupas spēlēs – aizbrauca arī Dinamo saimniecības komanda. Pērnsezon Juniors vienība Latvijas Virslīgā bija izcīnījusi otro vietu, bet tā kā Latvijas čempioni SMScredit.lv atteicās no dalības Kontinentālajā kausā un galu galā arī Virslīgā, tad Dinamo jaunatnei bija tas gods reprezentēt mūsu valsti jaunās sezonas turnīrā.

Par Dinamo Juniors komandu to dēvēt var formāli, jo no reālā Virslīgas komandas sastāva ir trīs kadri – MHL vecumu pāraugušie Māris Bičevskis, Mārtiņš Porejs un Dinamo „lielās komandas” rezerves vārtsargs Māris Jučers. Bet pārējie 19 puiši jeb 86,4% sastāva ir no HK Rīga MHL versijas. No kuriem, savukārt, divi – Edgars Siksna un Andris Siksnis – šosezon nedaudz ir “trāpījuši” uz KHL ledus Rīgas Dinamo sastāvā.

Tā kā sastāva komplekts ir diezgan pieklājīgs un arī B apakšgrupas sāncenšu pārstāvēto valstu (Lielbritānija, Nīderlande, Spānija) hokeju mūsu pusē nav pieņemts uzskatīt par pilnvērtīgu, no Latvijas pārstāvošās komandas netika gaidīts nekas savādāks kā pārliecinoša uzvara. Apmēram tā, kā bija pirmajās divās spēlēs – 8:3, 7:2… Bet britu klubs Nottingham Panthers, kas ir šī gada Lielbritānijas čempionvienība, izrādījās stiprāks. Kā tad tā!?

Stereotipus attiecībā uz Nīderlandes un Spānijas hokeju “pabarojām”, bet britu klubs neļāvās… Atveram acis un paskatāmies uz EIHL. Pilnā vārdā ‘Elite Ice Hockey League’ droši, ka nav Top5 čempionāts Eiropā. Un arī par Top10 varētu strīdēties. Bet visādi citādi – esot pieklājīga līga, kurā laiku pa laikam “laimi meklē” arī Latvijas hokejisti. Spēlētā hokeja izpratni varētu veicināt ieskats EIHL nacionālajā pārstāvniecībā: 43,8% – Lielbritānijas pavalstnieku, 45,7% – ziemeļamerikāņu (no tiem divas trešdaļas kanādiešu)…

NHL zvaigznes pilnbriedā Lielbritānijas klubu sastāvos atrast nevarēs, bet Ziemeļamerikas otrā plāna līgu – AHL un ECHL – onkuļus varēs saskatīt biezā slānī. Arī pa kādam ar NHL pieredzi. Lai arī vīri pārcēlušies uz Eiropu labākas naudas un mierīgākas dzīves baudīšanas nolūkā, spēlēt hokeju nav aizmirsuši. Tad jautājums – no kurienes var nākt pārliecība, ka Latvijas Virslīgas (nu, labi – MHL) augšgala komandai būtu bez ierunām jāsit britu stiprākās līgas vienība. Var jau būt, ka divās spēlēs no trijām tā būtu iegadījies. Bet tas jau stāsts no tēmu loka „kas būtu, ja būtu”.

–

Diez vai arī vajadzētu dramatizēt zaudējumu Notingemas “pantērām”. Ne tāpēc, ka “šis turnīrs ir sviests un mums patiesībā neinteresē”, bet tāpēc, ka objektīvi Latvijas Virslīgas vieta ir tieši tur, kur palika Latvijas komanda. Periodiski var lēkāt augstāk par pēcpusi un mest kūleņus. Var nosūtīt uz turnīru reāli KHL-ā (agrāk – Baltkrievijas ekstralīgā) spēlējošu vienību. Bet tas tik un tā nekļūs par plāksteri Latvijas nacionālā čempionāta īpatnībām. Vai Doņeckas Donbass šogad izcīnītais IIHF Kontinentālais kauss padarījis šīs valsts nacionālo čempionātu stiprāku? Tiem, kas nezina – Ukrainas čempionāts pēc iepriekšējo pāris gadu pozitīvām “spazmām” tomēr atrodas stipri bēdīgā stāvoklī – šosezon pāris komandas izbeigušās, plosa iekšēji konflikti utt.

P.S.

Bet visādi citādi – Dinamo “rezerves komandu” puišiem Notingema bija laba pieredze Arī realitātes izpratnei un pieredzei kopumā.

Dinamo Juniors sastāvs un spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas B apakšgrupas spēlēs Notingemā 2013. gada 18. – 20. oktobrī (secība – mikromaču vārtu starpības pozitivitāte; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	MM
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Kurmis	1993.	3	1+2	+4	2	6	6:0
2.	Deivids Sarkanis	1994.	3	2+3	+4	0	5	5:0
3.	Rodrigo Ābols	1996.	3	0+2	+3	0	5	5:0
4.	Māris Bičevskis	1991.	3	2+2	+3	0	14	6:3
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	1+2	+1	2	7	6:3
6.	Ričards Kondrāts	1994.	3	1+1	+2	0	1	2:0
7.	Andris Siksnis	1993.	3	1+2	+1	2	8	4:3
8.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	3	1+2	-1	2	8	3:2
9.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	2+0	+1	0	5	2:1
10.	Kirils Galoha	1996.	3	0+0	+1	0	0	1:0
11.	Oskars Batņa	1995.	3	0+1	±0	4	1	1:1
12..	Rustams Begovs C	1993.	3	2+0	-1	27	5	3:4
13.	Kārlis Ozoliņš	1994.	3	0+1	-1	4	3	3:4
	AIZSARGI
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+1	+5	6	9	9:3
2.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	1+1	+2	4	7	6:3
3.	Haralds Neimanis	1994.	3	0+1	+3	2	6	4:1
4.	Rinalds Rosinskis	1994.	3	1+1	+1	0	3	4:2
5.	Edgars Siksna	1993.	3	1+0	+1	0	5	3:1
6.	Patriks Škuratovs	1994.	3	0+0	+1	39	3	3:2
7.	Jānis Jaks	1995.	3	0+2	±0	2	0	3:4
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	atv. %	GAA	SM	MM
1.	Māris Jučers	1987.	3	179:29	89.47%	2.67	0	16:8
2.	Nils Grīnfogels	1994.	0	0:00	–	–	0	–

*

Plašākai ainavai:

• Dinamo Juniors komandas spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas spēlē – iihf.com
• IIHF Kontinentālā kausa 2. posma B apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
• Dinamo Juniors spēļu epizožu piegriezumi – youtube.com (pret Nīderlandes klubu; pret Spānijas klubu; pret Lielbritānijas klubu)

[Attēla avots: hkkurbads.lv.]

HK Rīga atkal kļuvuši vājāki? Vai kā?

Rīgas Dinamo papildspēku komanda HK Rīga uzsākusi savu ceturto sezonu jaunatnes līgā MHL. Pirms katras nākamās sezonas vienības galvenais treneris Leonīds Tambijevs ir spiests stāstīt, ka komanda nav palikusi stiprāka, jo U-22 vecuma cenzu pāraugušie un Kanādas junioru līgu vilinātie pamet HK Rīga sastāvu. Arī šovasar Kanādā noskatītie un pat divu vecāko gadu spēlētāji ir prom. Bet vai komanda ir palikusi vājāka?

Par labāko HK Rīga sezonu uzskatāma pirmā (2010./2011.). Visās 3 līdzšinējās sezonās rīdzinieki ir kvalificējušies izslēgšanas spēlēm, visos play off-os uzrāvušies uz Mitišču Atlant jaunatnes komandu un tālāk par pirmo kārtu nav tikuši. Taču savā pirmajā sezonā HK Rīga vienība bija pat starp MHL līderiem, regulārās sezonas summā savā (Ziemeļrietumu) divīzijā ieņemot 2. vietu 8 vienību konkurencē. Tosezon komandas pamatgads bija 1991.-ais, kas arī veidoja Latvijas U-20 izlases kodolu. Junioru valstsvienība tajā pašā sezonā arī izcīnīja tiesības spēlēt izlasē. Deviņdesmit pirmais esot labs gads Latvijas hokejā, teic lietpratēji. Pārējās sezonās vieta izslēgšanas spēlēs HK Rīga puišiem nākusi mazāk pārliecinoši, lai neteiktu – stipri grūtāk… Kā līgas 15.-16. vietas ieņēmēji play off-am kvalificējās vieni no pēdējiem.

Jaunajā sezonā pamatgads ir 1994.-ais, kuram kopā ar šo pašu galveno treneri būs uzdots rūpēties par U-20 valstsvienības atgriešanos elitē. Runā, ka 94.-ais arī esot labs ražas gads Latvijas hokejā. Par ko liecina divas NHL drafta izvēles, pārstāvji Kanādas junioru līgās un citviet pasaulē. Arī HK Rīga ierindā ir pa kādam talantīgam šī dzimšanas gada pārstāvim.

Līgas iebrukušie griesti un atasiņošana

Šosezon MHL reglaments ir vēl „bargāks” nekā iepriekšējās sezonās, bet vienādi nežēlīgs pret visām MHL komandām, kurām ir „savi” KHL vai VHL klubi. Kā katru gadu no sastāva mīnusojas nost lielākais vecums, kas pērnsezon bija 1991.-ais dzimšanas gads. Attiecīgi jaunajā sezonā HK Rīga sastāvam pat ne epizodiski nevarēs līdzēt Dinamo gaisu ostījušie Juris Upītis, Mārtiņš Porejs, Miks Lipsbergs, Elvijs Biezais, Māris Bičevskis, no kuriem divi pēdējie jau iepriekšējā sezonā uz HK Rīga vairs netika deleģēti. Tāpat arī rīdzinieku kapteinis Edgars Dīķis ir prom.

Turklāt atšķirībā no agrākām MHL sezonām šogad ir pazemināti MHL vecuma griesti no U-22 uz U-21, kas nozīmē, ka komandu pamet arī pērnsesonas U-21 vecums jeb 1992. gadā dzimušie. Izņēmums ir tikai patstāvīgie MHL klubi bez saistības ar KHL/VHL klubiem; tie drīkst turēt divus „pāraugušos” U-22 vecuma puišus.

Attiecīgi jaunajā sezonā nedrīkst spēlēt ne vārtsargs Kristers Gudļevskis, pat ja nebūtu devies uz Ziemeļameriku, ne citi 92.-ie – Dāvis Straupe, Andrejs Smirnovs, Artūrs Salija. Bez šiem vecuma griestu „nogrieztajiem” ir arī rinda MHL vecumam vēl atbilstošo, bet dažādu iemeslu dēļ Leonīda Tambijeva trenēto komandu pametušo jauno hokejistu. Redzamākais iztrūkums ir 1995. gadā dzimušie uzbrucēji Rihards Bukarts un Georgs Golovkovs, kuri karjeru plāno turpināt Kanādas junioru līgās.

No HK Rīga sastāvā pērnsezon spēlējošajiem jaunās sezonas pieteikumā nav atrodami arī uzbrucēji Lauris Rancevs, Martins Lavrovs, Bruno Birzītis, Aleksandrs Burcevs, Ritvars Zonenbergs, Emīls Potāpovs, aizsargi Pauls Zvirbulis, Ģirts Zemītis, Kalvis Ozols un vārtsargs Boriss Tretjakovs. Daži no viņiem „satina makšķeri” jau aizvadītās sezonas gaitā. Kāds no viņiem atrodams Latvijas Virslīgas klubu pieteikumos, viens otrs devies uz Aigara Ciprusa trenēto HC Baltica komandu Lietuvā, dažs – uz attālākām ārzemēm. Raugoties sarakstā, izskatās notikusi diezgan pamatīga atasiņošana. No pērn komandā uzspēlējušiem 34 spēlētājiem aktuālajā pieteikumā palikuši 14 puiši – vārtsargs, 4 aizsargi un 9 uzbrucēji. Jeb 41,2% no sastāva.

Liepājas Metalurgs kā donors

Toties medaļai ir arī otra puse. HK Rīga vienībai palīdzēt varoši papildspēki ir ienākušies ne tikai no „apakšstāviem” –Juniors un SK Rīga-96 komandām, kas pērnsezon spēlēja Latvijas Virslīgā un Krievijas jaunatnes čempionātos. Šosezon papildspēki ir nākuši arī no MHL līmenim līdzīgiem un pat salīdzinoši jaudīgākiem čempionātiem.

Piemēram, šosezon HK Rīga pieteikumā ir atrodami pieci pērn Liepājā spēlējušie jaunie hokejisti. Trīs no viņiem – Artūrs Kuzmenkovs, Kārlis Ozoliņš, Edgars Siksna – sezonas absolūti lielāko daļu aizvadīja pieaugušo līmenī Baltkrievijas ekstralīgā. Cits stāsts, cik bieži Dinamo ļaus izmantot šos kadrus, kas nepieciešami pašiem jauno spēlētāju kvotu izpildīšanai. Vēl? Rinalds Rosinskis ir ieceļojis no Kanādas, Matīss Gelažis – no Austrijas U-20 čempionāta. No Prizma-Rīga pārvilināts uzbrucējs Daniels Riekstiņš…

Atšķirībā no citām starpsezonām, šogad HK Rīga ir ne tikai „atdevusi”, bet arī saņēmusi vērā ņemamus papildspēkus. Protams, ir pozīcijas, kuras aizstāt būs stipri sarežģīti. Piemēram, viena no redzamākajām „šaurajām vietām” ir vārtsarga postenis, kur līdz šim dominēja Kristers Gudļevskis. Taču viss nāk ar pieredzi, un jācer, ka HK Rīga vārtu rāmī atklāsies jauns „pirmais numurs”. Tas pats sakāms par citiem pienākumiem laukumā.

Cerīga starpsecona

Pārbaudes spēļu rezultātiem īpašas nozīmes nav, taču der pieminēt, ka starpsezonā HK Rīga sastāvs kopumā diezgan pieklājīgi aizvadījis pārbaudes spēles un turnīrus. Pretinieki arī vairumā gadījumu bija respektējami. Ar 5:1 pieveikta Krasnodaras Kubaņ vienība, lai arī ne ideālākajā komplektā, bet tomēr – VHL klubs.

Augusta sākumā Sanktpēterburgā notikušajā „Novoje Pokoļeņije” (Jaunā paaudze) turnīrā rīdzinieki palika trešajā vietā sešu komandu konkurencē. „Spēles bija diezgan nopietnas, un, domāju, ka tādas arī būs sezonas laikā – spraigas, sīvas. Neviens neko negribēja par velti atdot, viss bija jāizcīna,” par Sanktpēterburgas turnīru teic HK Rīga uzbrucējs Rodrigo Ābols.

Vēl nopietnāks bija jaunatnes komandu „Pasaules kausa” izcīņas turnīrs augusta beigās Omskā, kur HK Rīga uzvarēja 3 no 4 spēlēm, piekāpjoties tikai kausa ieguvējiem – Omskije Jastrebi. Turnīra izspēles specifika noteica ieņemto vietu kā piekto (8 komandu konkurencē). Bet pieveikto starpā arī Dubuque Fighting Saints (5:2) – lai arī krietni atjauninātā sastāvā, bet tomēr ASV stiprākās junioru līgas USHL aktuālie čempioni. Starp citu, tā pati vienība, kur savulaik Zemgus Girgensons spēlēja.

HK Rīga starpsezonai ir pierakstīta arī dalība Latvijas Hokeja federācijas kausa izcīņā augusta vidū Rīgā. Tomēr taisnības labad jāpiebilst, ka tā bija neīstā vai, labākajā gadījumā, daļēji īstā HK Rīga vienība. Jo dalībai šajā pašā turnīrā no HK Rīga aktuālā sastāva Latvijas U-20 izlasē bija „iesaukti” 18 juniori, treneru korpusu pieskaitot!!! No 23 spēlētājiem, kas Federācijas kausa spēlēs pārstāvēja HK Rīga krāsas, tikai 9 ir šīs komandas pieteikumā MHL čempionātā. Vismaz pagaidām. Bet pārējie – kandidāti un/vai jaunāki kolēģi no Dinamo Juniors sastāva.

„Rozā brilles” un pazīmes

Ar pārbaudes spēļu rezultātu apjūsmošanu nevajadzētu aizrauties. Tāpat arī „rozā brilles” nevajadzētu atstāt pēc simpātiskas uzvaras (8:4) sezonas pirmajā spēlē – pret aktuālajiem MHL vicečempioniem MHK Spartak. Jā, tas ir forši kaut brīdi pēc pirmās spēles MHL individuālo Topu pirmajās vietās redzēt mūsējos – Andris Siksnis kā rezultatīvākais (4 punkti), labākais asistents (3 piespēles) un lietderīgākais (+3), Nikolajs Jeļisejevs kā snaiperis (hat-trick). Der atcerēties, ka tie ir tāla ceļa pirmie metri.

Bet pazīmes priecē – liecina par cīņassparu, raksturu un atdevi. Taču, lai atgādinājumam ir tie četri vārtu zaudējumi. Lai domas pa zemi (ledu), ne pa gaisu.

Lai veicas jaunajā sezonā!

HK Rīga sastāvs un pieredze (treknrakstā iepriekšējā sezonā HK Rīga spēlējušie):

nr.	spēlētājs	dz.	2012./2013.	U-20 PČ	U-18 PČ	MHL	MHL B
	UZBRUCĒJI
#48	Rodrigo Ābols	1996.	SK Rīga-96 (Lat. Virslīga; Spb.* U-17/18)	–	–	–	–
#63	Oskars Batņa	1995.	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)	–	1 x	–	1 sez.
#7	Rustams Begovs C	1993.	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)	–	–	1 sez.	1 sez.
#76	Kirils Galoha	1996.	SK Rīga-96 (Lat. Virslīga; Spb. U-17/18)	–	–	–	–
#24	Ruslans Ignatovičs	1995.	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga); HK Rīga (MHL)	–	–	1 sez.	1 sez.
#69	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)	1 x	2 x	2 sez.	1 sez.
#14	Ričards Kondrāts	1994.	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)	–	1x	1 sez.	2 sez.
#21	Edgars Kurmis	1993.	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)	1 x	2 x	3 sez.	–
#10	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	LM** (Baltkr.); LM-2 (Lat. Virslīga)	2x	2x	1 sez.	–
#58	Artūrs Logunovs	1995.	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)	–	–	–	1 sez.
#88	Rūdolfs Maslovskis	1995.	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)	–	1 x	1 sez.	1 sez.
#64	Edgars Opuļskis	1994.	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)	–	–	–	2 sez.
#92	Kārlis Ozoliņš	1994.	LM (Baltkr.); LM-2 (Lat. Virslīga); LM jaun. (MHL B)	1 x	1 x	–	1 sez
#15	Daniels Riekstiņš	1994.	Prizma-Rīga (MHL B; Lat. Virslīga)	–	1 x	–	2 sez.
#83	Deivids Sarkanis	1994.	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)	–	–	2 sez.	2 sez.
#22	Andris Siksnis	1993.	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)	1 x	–	2 sez.	1 sez.
#52	Gatis Sprukts	1996.	SK Rīga-96 (Lat. Virslīga; Spb. U-17/18)	–	–	–	–
#28	Artūrs Ševčenko	1994.	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)	1 x	1 x	2 sez.	2 sez.
	AIZSARGI
#61	Edmunds Augstkalns	1994.	HK Rīga (MHL)	1 x	1 x	1 sez.	1 sez.
#3	Matīss Gelažis	1994.	Moser Medical Graz 99ers (Austr. U-20)	–	2 x	–	–
#4	Ralfs Grīnbergs	1995.	LM-2 (Lat. Virslīga); LM jaun. (MHL B)	–	1 x	–	1 sez.
#89	Jānis Jaks	1995.	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)	–	1 x	1 sez.	1 sez.
#93	Krišs Lipsbergs	1993.	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)	2 x	2 x	3 sez.	–
#23	Haralds Neimanis	1994.	LM-2 (Lat. Virslīga); LM jaun. (MHL B)	–	–	–	1 sez.
#49	Rinalds Rosinskis	1994.	Prince George Cougars (WHL; Kanāda)	1 x	1 x	–	1 sez.
#55	Edgars Siksna	1993.	LM (Baltkr.); LM-2 (Lat. Virslīga); LM jaun. (MHL B)	2 x	2 x	–	1 sez.
#91	Patriks Škuratovs	1994.	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)	1 x	1 x	1 sez.	1 sez.
	VĀRTSARGI
#60	Salvis Balandīns	1996.	SK Rīga-96 (Lat. Virslīga; Spb. U-17/18)	–	–	–	–
#85	Rihards Cimermanis	1993.	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)	1 x	1 x	1 sez.	1 sez.
#35	Nils Grīnfogels	1994.	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)	–	1 x (bez sp.)	–	2 sez.

* Spb. = Sanktpēterburgas. ** LM = Liepājas Metalurgs. MHL un MHL B grupas sezonas var pārklāties. Sezona tiek skaitīta pat, ja 1-2 spēles.

Plašākai ainavai:

• HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā – facebook.com
• Pasaules kausa turnīra web sadaļa (HK Rīga spēlētāju, īpaši vārtsargu, statistikā kliedzošas nepilnības) – mhl.khl.ru
• Turnīra „Novoje pokoļeņije” rezultāti 2013. g. augustā (HK Rīga sastāvs norādīts nepilnīgi; piedalījās arī vārtsargs Salvis Balandīns un aizsargs Rūdolfs Kalvītis, bet nespēlēja uzbrucējs Andris Siksnis) – r-hockey.ru
• Par turnīru „Novoje pokoļeņije” – hc-forward.ru
• Attēli no turnīra „Novoje pokoļeņije” – hokejapasaule.1s.lv
• HK Rīga vs. Kubaņ (2013-07-28) – sportacentrs.com
• „Neīstās” HK Rīga komandas statistika Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kausa turnīrā 2013. g. augustā – lhf.lv
• LHF kausa web sadaļa – lhf.lv
• MHL jaunais reglaments – mhl.khl.ru

[Attēlā: Andris Siksnis pēc MHL pirmās spēļu dienas raudzījās no līgas rezultatīvāko, lietderīgāko un rezultatīvi piespēlējošāko spēlētāju Topu pirmajām vietām. Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Budapeštas Patriot 2012. gada oktobrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Uz atvadām no MHL B. Juniors 2012./2013.

MHL čempionātā startējošās Dinamo jaunatnes komandas – HK Rīga – „ēnā” divas sezonas bija palikusi sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Tas arī saprotams, jo komanda startēja mazāk populāros un/vai televīzijas ekrānos retāk demonstrētos MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos, bet labākos „juniorus” iesauca „augstākas šķiras” – MHL (A grupas) – čempionātā HK Rīga ierindā. Tagad no komandas plāniem strīpota MHL B grupa, bet ieviests cits nosaukums, logo… Ko tad Juniors ir izaudzinājis 2012./2013. g. sezonas laikā?

Periodiski Latvijas hokeja saimniecībā notiek situācijas pārvērtēšana, materiālo iespēju pārskatīšana un reglamentētu akcentu izmaiņas. Cits stāsts, vai ir izvēlēta un konstanti īstenota stratēģija… Bet pirms pāris gadiem vadošo jaunatnes komandu „bāze” SK Rīga komandu „personā” tika pārcelta no Baltkrievijas Junoru un Jauniešu līgas uz Krieviju – MHL B grupu un Sanktpēterburgas atklāto čempionātu. Pārorientēšanās uz Krieviju savu augstāko vilni sasniedza pirms aizvadītās sezonas, kad MHL-ā startēja 4 komandas no Latvijas – HK Rīga oriģinālajā līmenī un vēl 3 vienības MHL B grupā – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma – Rīga.

Tomēr sezonas gaitā un pēc sezonas Latvijas Hokeja federācijas vadībai tās prezidenta Kirova Lipmana personā sakrājās rūgtums un secinājumi. Latvijas U-20 un U-18 izlases izkrita no pasaules elites, un secinājumi par MHL vai vismaz MHL B grupas nevajadzību nebija ilgi jāgaida. Nonāca arī līdz Lipmana paziņojumiem par neatļaušanu jauniešiem spēlēt ārpus Latvijas. Gala beigās arī LHF treneru padome pauda lēmumu:

„Pamatojoties uz pēdējos gados uzkrāto vairāk negatīvo nekā pozitīvo pieredzi, ko devis dažādu jauniešu un junioru komandu starts citu valstu čempionātos (MHL, Sanktpēterburgas, Baltkrievijas, Lietuvas čempionāti) treneru padome Latvijas hokeja attīstības un spēcīga valsts čempionāta sarīkošanas nolūkā lūdz LHF valdi izskatīt mūsu komandu dalības citu valstu čempionātos lietderību un aizliegt mūsu valsts jauniešu komandām dalību citu valstu čempionātos, izņemot, ieteikt atļaut:
– HK „Rīga” komandas startu MHL augstākajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda arī turpmāk ir Latvijas U 20 izlases bāzes komanda;
– Vienas komandas startu MHL pirmajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda ir Latvijas U 18 izlases bāzes komanda.” (citāta beigas)

Drīz pēc LHF treneru padomes „lūguma” Lipmanam Dinamo vadība nolēma paziņot par savas otrās jauniešu komandas Juniors izņemšanu no MHL B grupas čempionāta, komandu atstājot tikai Latvijas Virslīgas meistarsacīkstēs un tādā veidā arī izvairoties no konfrontācijas ar federāciju šajā konkrētajā jautājumā. Interesanti, ka ar šo arī nomanījies komandas nosaukums uz Dinamo / Juniors un arī logo – uz logotipu, ko 2009./2010.g. sezonā lietoja Dinamo fārmklubs Dinamo Juniors Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā. Logo un nosaukums bija pakārts uz naglas 3 sezonas, bet tagad atkal ir noderīgs…

Bet laikam, ka jaunais Dinamo / Juniors būs cita komanda, bet Juniors kā MHL B grupas komanda ir kļuvusi par pabeigtām lappusēm Latvijas hokeja vēsturē. Gan jau, ka pa kādam Juniors spēlētājam varēs sastapt Dinamo / Juniors sastāvā. Papildspēki komandai nāks jau tradicionāli no SK Rīga vecākās komandas, kas aizvadītajā sezonā bija SK Rīga-96. Ja vien federācija pēkšņi nenolems ierobežot U-18 vecuma hokejistu dalību Virslīgā. Bet visādi citādi Dinamo / Juniors komandai nebūs jāpakļaujas MHL čempionātu reglamentam ar vecuma griestiem, kas pērnsezon izpaudās kā ierobežots skaits U-22 vecuma hokejistu, bet jaunajā sezonā lielākais vecums tiek solīts U-21 izmērā. Kas zina, varbūt komandas sastāvā uz Virslīgas ledus varēs ieraudzīt kādu dinamieti, kas gūst spēļu praksi un/vai kritis treneru nežēlastībā? Tiesa, kas traucēja Juniors sastāvā Virslīgas spēlēm pieteikt dinamiešus jau aizvadītajā sezonā, vai pirms gada… Nekas. Tādēļ arī Virslīgas izslēgšanas spēlēs „junioru” kreklos bija KHL oficiālā čempionāta gaisu apostījušie Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Mārtiņš Porejs, arī Kristers Gudļevskis – kā smejies, Latvijas izlases pirmais vārtsargs… Tiesa, kā atceramies, līdzekļi neļāva sasniegt mērķi, un čempionu titulu paņēma regulārās sezonas uzvarētāji SMScredt.lv.

Kas tad bija Juniors izcilnieki 2012./2013.g. sezonā MHL B grupā?

Juniors komandas galvenie uzdevumi ir fokusēti uz kadru sagatavošanu lielajai komandai, tādēļ vietas čempionātu un divīziju tabulās jāskata kā otršķirīgas. Tomēr jādomā, ka „juniori” gribēja uzvarēt katrā spēlē. Vai varēja, ir cits stāsts. Jāatgādina, ka komandas lielu masu veidoja U-18 vecuma hokejisti (1995. g. dzimušie), kamēr MHL B grupā vairumā komandu nāca pretī reglamentētais U-22 vecums, bet Latvijas Virslīga – bez griestiem. Tiesa, arī regulārās sezonas gaitā uz dažām spēlēm kā MHL, tā Virslīgas meistarsacīkstēs Juniors komanda saņēma caurmērā vecākus papildspēkus no attiecīgajā brīdī spēļu pauzē esošā HK Rīga sastāva.

MHL B grupas čempionātā „junioriem” izdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, kurās bija paredzēta vieta sešām (no 11) Ziemeļrietumu divīzijas komandām. Juniors paņēma divīzijas pēdējo biļeti – 6. vietu. Taču atšķirībā no savas pirmās MHL sezonas tālāk par pirmo kārtu netika… Virslīgas regulārajā sezonā „juniori” godīgi nopelnīja 2. vietu, bet Latvijas izslēgšanas spēlēs „deva virsū” faktiski cita komanda – „viltotais” Juniors. Tā sastāvā daži „juniori” bija, bet faktiski – HK Rīga sastāvs…

Juniors komandas rekordisti MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

Rezultatīvākas spēlētājs	Maksims Osipovs	23 punkti (37 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs	Rūdolfs Pētersons	11 reizes (33 spēlēs)
Biežākais asistents	Maksims Osipovs	16 piespēles (37 spēlēs)
	Aleksandrs Burcevs	16 piespēles (37 spēlēs)
Labākais iemetienos (≥100)	Oskars Batņa	58.5% (37 spēlēs)
Labākais +/- koeficients	Ralfs Karelis	+14 (40 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs	Mikus Ābelītis	15 punkti (37 spēlēs)
Visvairāk spēļu	Ralfs Karelis	40 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu	Artūrs Ševčenko	2.50 (2 spēlēs)
Vidēji spēlē visvairāk punktu (≥10 sp.)	Rūdolfs Maslovskis	0.93 (15 spēlēs)
Labākais atv. % vārtsargam	Nils Grīnfogels	92.0% (22 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam	Nils Grīnfogels	2.36 (22 spēlēs)
Visvairāk metienu pa vārtiem	Rūdolfs Pētersons	101 metiens (33 spēlēs)
Labākā metienu realizācija (≥10 sp.)	Paulis Zvirgzdiņš	27.8% (11 spēlēs)
	Edgars Opuļskis	27.8% (31 spēlē)
Visvairāk soda minūšu	Oskars Batņa	74 min. (37 spēlēs)

*

Juniors uzbrucēju statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	SM REG	izšķ. PM REG	met. REG	iemet. REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	met. PO	iemet. PO
1.	Maksims Osipovs	1995.	37	7+16	-4	16	1	52	58.3% (7 no 12)		3	0+0	-2	0	2	– (0 no 0)
2.	Ņikita Zgirskis	1995.	36	9+11	+7	10	0	58	34.1% (14 no 41)		3	0+0	±0	0	6	23.5% (4 no 17)
3.	Aleksandrs Burcevs	1993.	37	4+16	+10	8	0	48	45.6% (182 no 399)		3	0+1	±0	2	0	30.0% (6 no 20)
4.	Ruslans Ignatovičs	1995.	32	10+9	±0	10	0	46	36.1% (44 no 122)		3	0+0	-1	2	1	90.0% (9 no 10)
5.	Emīls Potāpovs	1994.	31	6+13	+9	30	0	82	45.1% (23 no 51)		3	0+0	-1	0	1	80.0% (4 no 5)
6.	Rūdolfs Pētersons	1995.	33	11+7	+7	2	1	101	43.9% (18 no 41)		3	0+0	±0	0	0	12.5% (1 no 8)
7.	Oskars Batņa	1995.	37	5+13	+5	74	0	76	58.5% (355 no 607)		1	0+0	±0	0	1	66.7% (4 no 6)
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	15	3+11	+3	8	0	36	25.0% (4 no 16)
9.	Artūrs Logunovs	1995.	39	7+6	-4	24	0	89	42.1% (16 no 38)		3	0+0	-1	2	3	70.0% (21 no 30)
10.	Jurijs Moiseičenko	1995.	26	6+5	-5	8	0	34	44.4% (152 no 342)		3	0+0	-1	4	0	44.7% (17 no 38)
11.	Jegors Samofalovs	1995.	31	4+5	+7	43	0	26	43.2% (140 no 324)		3	0+0	±0	8	2	41.7% (15 no 36)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	12	2+7	+2	8	0	20	0% (0 no 4)		3	0+0	-1	4	11	0% (0 no 1)
13.	Ritvars Zonenbergs	1993.	16	5+3	+2	2	0	43	55.6% (10 no 18)
14.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	11	5+2	+6	2	0	18	50.0% (4 no 8)		1	0+0	-1	0	0	– (0 no 0)
15.	Edgars Opuļskis	1994.	31	5+0	-1	8	0	18	– (0 no 0)		3	0+0	-1	2	1	– (0 no 0)
16.	Artūrs Ševčenko	1994.	2	3+2	+6	0	0	7	42.9% (6 no 14)
17.	Ričards Kondrāts	1994.	12	1+4	-3	4	0	13	48.9% (65 no 133)
18.	Martins Lavrovs	1994.	4	4+0	+2	2	0	15	33.3% (1 no 3)		3	0+1	-2	4	2	0% (0 no 2)
19.	Deivids Sarkanis	1994.	12	3+1	-3	31	0	19	25.0% (1 no 4)
20.	Dāvis Straupe	1992.	2	2+2	+5	2	0	8	36.4% (8 no 22)
21.	Bruno Birzītis	1995.	2	1+3	+4	4	0	2	– (0 no 0)
22.	Pēteris Priediņš	1995.	11	1+2	+3	0	0	10	60.9% (56 no 92)
23.	Arvis Purviņš	1995.	20	0+1	-1	8	0	8	– (0 no 0)		1	0+0	±0	0	0	– (0 no 0)
24.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	15	0+1	-3	2	0	3	16.7% (1 no 6)
25.	Vladislavs Koniševs	1994.	8	0+0	-4	0	0	6	56.8% (46 no 81)

*

Juniors aizsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	SM REG	met. REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	met. PO
1.	Ralfs Karelis	1995.	40	3+6	+14	6	37		3	0+0	-1	2	2
2.	Kristofers Bindulis	1995.	34	4+6	+9	62	47		3	0+0	-1	2	5
3.	Mikus Ābelītis	1993.	37	3+12	+7	16	30		3	0+0	-2	2	1
4.	Ģirts Zemītis	1995.	37	2+5	+5	51	35		3	0+0	±0	4	1
5.	Edgars Kamoliņš	1993.	33	0+5	+4	18	27		2	0+0	-1	4	0
6.	Edgars Dīķis	1991.	2	1+0	+3	0	4
7.	Andrejs Smirnovs	1992.	2	0+1	+3	27	7
8.	Kalvis Ozols	1993.	17	2+3	+2	16	18
9.	Toms Bernhards	1995.	29	2+4	+1	12	15		3	0+0	-2	2	0
10.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	21	0+0	-1	0	3		1	0+0	-1	0	0
11.	Jānis Jaks	1995.	10	3+1	-2	24	19
12.	Viktors Poņatovskis	1995.	16	0+2	-2	10	8		3	1+0	-1	2	1

*

Juniors vārtsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	uzv.-zaud. REG	PM REG	atv. % REG	GAA REG	„sausi” REG	SM REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	PM PO	atv. % PO	GAA PO	„sausi” PO	SM PO
1.	Nils Grīnfogels	1994.	22 (1170:35)	10-8	1	92.0%	2.36	4	0		3 (177:33)	0-1	1	93.8%	1.69	1	2
2.	Kristers Gudļevskis	1992.	2 (120:00)	2-0	0	91.3%	3.00	0	0
3.	Maksims Rešetņikovs	1995.	17 (816:14)	7-4	3	90.2%	2.65	2	25		1 (12:27)	0-1	0	63.6%	19.28	0	0
4.	Jānis Irbe	1994.	6 (327:04)	0-3	2	89.0%	3.12	0	0

*

Juniors komandas rekordisti Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

Rezultatīvākas spēlētājs	Rūdolfs Pētersons	31 punkts (26 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs	Rūdolfs Pētersons	17 reizes (26 spēlēs)
Biežākais asistents	Rūdolfs Pētersons	14 piespēles (26 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs	Artūrs Salija	8 punkti (7 spēlēs)
	Kristofers Bindulis	8 punkti (17 spēlēs)
Visvairāk spēļu	5 spēlētāji	26 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu	Rūdolfs Maslovskis	1.41 (12 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam	Jānis Irbe	2.00 (4 spēlēs)
Visvairāk soda minūšu	Oskars Batņa	36 min. (26 spēlēs)

*

Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	SM REG		sp.PO	punkti PO	SM PO
	UZBRUCĒJI
1.	Rūdolfs Pētersons	1995.	26	17+14	4		3	0+0	2
2.	Deivids Sarkanis	1994.	16	10+11	10		5	1+2	0
3.	Oskars Batņa	1995.	26	9+12	36		2	0+0	0
4.	Ruslans Ignatovičs	1995.	21	7+13	10		2	0+0	2
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	12	8+9	4		6	0+6	6
6.	Maksims Osipovs	1995.	22	6+9	4		4	0+1	0
7.	Jurijs Moiseičenko	1995.	23	7+6	6		1	0+0	0
8.	Ričards Kondrāts	1994.	12	5+8	4		2	0+0	0
9.	Ņikita Zgirskis	1995.	20	5+6	4
10.	Bruno Birzītis	1995.	10	4+6	6		5	0+0	0
11.	Artūrs Logunovs	1995.	23	5+4	8
12.	Jegors Samofalovs	1995.	23	4+4	8		1	0+0	0
13.	Pēteris Priediņš	1995.	16	3+5	0
14.	Dāvis Straupe	1992.	6	4+3	0		3	1+0	2
15.	Ritvars Zonenbergs	1993.	7	4+3	16
16.	Emīls Potāpovs	1994.	19	2+4	16
17.	Edgars Opuļskis	1994.	20	0+6	8		1	0+0	2
18.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	7	4+0	8		1	0+0	2
19.	Vladislavs Koniševs	1994.	6	2+2	4
20.	Lauris Rancevs	1993.	3	1+2	0		4	0+0	0
21.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	8	0+3	0
22.	Martins Lavrovs	1994.	4	1+1	0
23.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	9	1+1	0
24.	Arvis Purviņš	1995.	15	0+1	8
–	Georgs Golovkovs	1995.	0	–	–		6	6+3	2
–	Elvijs Biezais	1991.	0	–	–		2	2+1	2
–	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	0	–	–		5	2+1	0
–	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–		2	0+1	0
–	Rihards Bukarts	1995.	0	–	–		2	0+1	0
–	Artūrs Ševčenko	1994.	0	–	–		4	0+1	0
–	Edgars Kurmis	1993.	0	–	–		5	0+1	2
–	Andris Siksnis	1993.	0	–	–		5	0+0	0
–	Rustams Begovs	1993.	0	–	–		5	0+0	6
	AIZSARGI
1.	Artūrs Salija	1992.	7	2+6	16		4	0+0	4
2.	Kristofers Bindulis	1995.	17	2+6	20
3.	Ralfs Karelis	1995.	26	3+4	2		2	0+0	0
4.	Ģirts Zemītis	1995.	20	1+5	22		3	0+0	4
5.	Kalvis Ozols	1993.	11	0+6	8
6.	Andrejs Smirnovs	1992.	6	1+4	6		2	1+1	0
7.	Edgars Kamoliņš	1993.	26	1+4	14		1	0+0	0
8.	Mikus Ābelītis	1993.	25	0+4	22		6	0+0	0
9.	Toms Bernhards	1995.	26	0+4	6		1	0+0	0
10.	Jānis Jaks	1995.	10	1+1	8		6	0+1	6
11.	Viktors Poņatovskis	1995.	11	1+1	2
12.	Edgars Dīķis	1991.	6	1+0	2		5	1+1	4
13.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	12	0+1	6
14.	Patriks Škuratovs	1994.	1	0+0	0		6	0+0	2
–	Mārtiņš Porejs	1991.	0	–	–		2	0+1	6
–	Krišs Lipsbergs	1993.	0	–	–		6	0+0	8
	VĀRTSARGI	dz.	sp. REG	GAA REG	SM REG		sp.PO	GAA PO	punkti PO
1.	Jānis Irbe	1994.	4 (180:03)	2.00	0
2.	Rihards Cimermanis	1993.	5 (270:15)	2.22	0		5 (297:26)	2.82	0+1
3.	Maksims Rešetņikovs	1995.	13 (642:43)	2.43	0
4.	Nils Grīnfogels	1994.	12 (585:55)	2.46	0
–	Kristers Gudļevskis	1992.	0	–	–		1 (59:00)	1.02	0+0

*

MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Liepājas Metalurgs	40	196-101	91	izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
2.	Zeļenograd	40	175-112	80	izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
3.	OGI	40	199-114	78	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
4.	Dmitrov	40	161-98	74	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
5.	Kļin	40	125-92	72	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
6.	Juniors	40	126-110	64	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
7.	Prizma – Rīga	40	124-150	56	nekvalificējās
8.	Baltica	40	120-132	50	nekvalificējās
9.	Tverči	40	120-166	48	nekvalificējās
10.	Belgorod	40	109-139	44	nekvalificējās
11.	Platina-Chişinău	40	50-291	3	nekvalificējās

*

MHL B grupas čempionāta 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu koptabula (17. – 31. vietas izslēgšanas spēlēm nekvalificējas, kā arī to secība pirms un pēc izslēgšanas spēlēm ir identiska; saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	punktu %	play off (vieta līgā pēc play off)
1.	Juņior (Kurgana)	42	199-93	101	80.16%	čempioni (1.)
2.	Liepājas Metalurgs (Liepāja)	40	196-101	91	75.83%	ceturtdaļfinālisti (5.)
3.	Irbis (Kazaņa)	44	145-77	100	75.76%	ceturtdaļfinālisti (6.)
4.	Oļimpija (Kirovočepecka)	44	159-83	100	75.76%	pusfinālisti (4.)
5.	Ladja (Toljati)	44	162-94	96	72.73%	ceturtdaļfinālisti (7.)
6.	Krasnojarskije Risi (Krasnojarska; Podgornija)	42	193-117	91	72.22%	astotdaļfinālisti (9.)
7.	Sputņik (Almetjevska)	44	150-95	88	66.67%	līgas bronza (3.)
8.	Zeļenograd (Maskava)	40	175-112	80	66.67%	ceturtdaļfinālisti (8.)
9.	OGI (Odincovo)	40	199-114	78	65.00%	astotdaļfinālisti (10.)
10.	Dmitrov (Dmitrova)	40	161-98	74	61.67%	astotdaļfinālisti (11.)
11.	Batir (Ņeftekamska)	44	149-105	80	60.61%	līgas sudrabs (2.)
12.	Kļin (Kļina)	40	125-92	72	60.00%	astotdaļfinālisti (12.)
13.	Dizeļist (Penza)	44	136-109	76	57.58%	astotdaļfinālisti (13.)
14.	Mečel (Čeļabinska)	42	130-103	68	53.97%	astotdaļfinālisti (14.)
15.	Jastrebi (Omska)	42	144-122	68	53.97%	astotdaļfinālisti (15.)
16.	Juniors (Rīga; Piņķi)	40	126-110	64	53.33%	astotdaļfinālisti (16.)
17.	Altajskije Berkuti (Barnaula)	42	125-111	67	53.17%
18.	Metallurg (Mednogorska)	44	112-115	68	51.52%
19.	Prizma – Rīga (Rīga)	40	124-150	56	46.67%
20.	Juņior – Sputņik (Ņižņijtagila)	42	127-140	57	45.24%
21.	Rossoš (Voroņeža; Rosoša)	44	127-146	56	42.42%
22.	Baltica (Viļņa; Elektrēni)	40	120-132	50	41.67%
23.	Tverči (Tvera)	40	120-166	48	40.00%
24.	Čelni (Naberežnije Čelni)	44	124-140	52	39.39%
25.	Belgorod (Belgoroda)	40	109-139	44	36.67%
26.	Angarskij Jermak (Angarska)	42	127-156	46	36.51%
27.	Kristall – Juņior (Saratova)	44	91-170	36	27.27%
28.	Raketa (Sarova)	44	78-156	24	18.18%
29.	Molņija (Rjazaņa)	44	70-213	16	12.12%
30.	Metallurg – M (Serova)	42	67-270	6	4.76%
31.	Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole)	40	50-291	3	2.50%

*

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp.	zaud.	vārtu st.	punkti	play off
1.	SMScredit.lv	28	24	0	1	3	189-88	73	čempioni
2.	Juniors	28	18	3	0	7	122-67	60	zaudējums finālā
3.	Ozolnieki / Monarch	28	17	2	1	8	136-87	56	izkrita pusfinālā
4.	Liepājas Metalurgs – 2	28	16	1	3	8	120-86	53	izkrita pusfinālā; tehniska uzvara sērijā par bronzu
5.	Zemgale / JLSS	28	14	2	1	11	144-125	47	izkrita ceturtdaļfinālā
6.	HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)	28	6	1	3	18	97-146	23	izkrita ceturtdaļfinālā
7.	HS Rīga / Prizma II	28	4	1	0	23	72-148	14
8.	SK Rīga-96	28	3	0	1	24	83-216	10

*

Plašākai ainavai:

• LHF treneru padomes sēdes protokols (2013. g. maijā) – lhf.lv
• Juniors nestartēs MHL B grupā (2013. g. maijā) – dinamoriga.eu
• Juniors spēlētāju statistika MHL B grupas 2012./2013.g. sezonā – mhl2.khl.ru (Regulārā sezona; Play off)
• Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013.g. sezonā – lhf.lv (Regulārā sezona; Play off)
• Juniors gaitu apcerējums (2012. g. decembrī): tepat

[Attēlā: Juniors spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 19. oktobrī;  foto avots: lhf.lv.]

Nedēļas „karaļi”. Un „gandrīz” Dinamo Tallinā

Latvijas hokeja norišu priekšplānā aprīlī savu ieņem nacionālās izlases vajadzības un gatavošanās pasaules čempionātam. Šo norišu fonā arī dažu hokejistu gaitas vēl dažos notiekošos vairāk vai mazāk nacionālos čempionātos, kā arī Latvijas U-18 izlases pieslīpēšanās savam pasaules čempionātam. Jā, un „igauniskas” Dinamo viesizrādes Leonīda Tambijeva trenētās HK Rīga vienības izpildījumā. 8. – 14. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Edgars Kulda

„Pilnās burās” un diezgan pārliecinoši izslēgšanas spēlēs jeb cīņā par Ed Chynoweth Cup kustās Kanādas junioru līgas WHL Austrumu konferences līderi un aktuālie kausa „īpašnieki” Edmonton Oil Kings. Pirms gada par WHL čempionu kopā ar Edmontonas komandu kļuva uzbrucējs Kristiāns Pelšs, bet šosezon kopā ar „naftiniekiem” arvien pārliecinošāk cīnās Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Edgars Kulda (dz. 1994.). Oil Kings izslēgšanas spēļu pirmo sēriju ir pārvarējuši ar 4-1, otru sēriju ar 4-0, bet tagad nonākuši līdz Austrumu konferences finālam pret Calgary Hitmen vienību. Austrumu finālsērijas sākums paredzēts 18. aprīlī.

Edmontonas vienība aizvadītajā nedēļā izcīnīja divas spēles, kurās Kulda-jaunākais nopelnīja 3 rezultativitātes punktus (0+3) un priecējošu lietderības koeficientu +3. Jāpiebilst, ka Edgars Kulda ir atvēries tieši izslēgšanas spēlēs. Piemēram, regulārās sezonas 64 spēlēs viņš saražoja 17 punktus (6+11), kas ir vidēji 0,27 punkti spēlē. Bet play off 9 spēlēs uzkrājums ir 9 punkti (2+7), kas veido „apaļu” rezultativitātes punktu vidēji spēlē. Ar šiem 9 punktiem 18-gadīgais Edgars Kulda ir WHL izslēgšanas spēļu šī brīža otrs rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie). Labāks „jauniņais” ir tikai dāņu brīnumbērns Oliver Bjorkstrand (dz. 1995.), kuram 13 punkti 10 spēlēs. Skatoties kopā visus WHL spēlētājus play off-ā, Edgars Kulda ar saviem ‘2+7’ ir 22.-ais rezultatīvākais. Katrā gadījumā, laba nedēļa un rezultatīvs play off!

2. Artūrs Ozoliņš

Kazahstānas Augstākās līgas izslēgšanas spēles ir sadalījušās… Kamēr tika gaidīta play off finālsērija, aizvadītajā nedēļā ir aizsācies „mazais fināls” – cīņa par 3. vietu, kurā nūjas krusto regulārās sezonas līderi Arlan un 3. vietas ieņēmēji – Aristan. Abās pusēs ir pa Latvijas pārstāvjiem. Aristan krāsās – uzbrucējs Edijs Brahmanis, bet Arlan ierindā pat trīs – uzbrucēji Artūrs Ozoliņš, Andrejs Smirnovs (kurš dz. 1983.) un aizsargs Renārs Demiters. Turklāt Arlan galvenais treneris šosezon, starp citu, ir sava laika dažādu vecumu Latvijas izlašu treneris Leonīds Beresņevs. Aizvadītajā nedēļā „mazajā finālā” noritējušas divas spēles, rezultāts līdzsvarā (1:1). Šo divu spēļu gaitā rezultatīvākais Latvijas hokejists bija Arlan uzbrucējs Artūrs Ozoliņš, kurš nopelnīja 3 rezultativitātes punktus (2+1).

3. Edijs Brahmanis

Savukārt Aristan pusē Kazahstānas izslēgšanas spēļu „3. vietas seriāla” 2 spēlēs 2 punktus (1+1) iekrāja bijušais prizmietis, metalurgs, „bebrs”, dinamietis utml. – Edijs Brahmanis. Jāpiebilst, ka Brahmanis bija Aristan vienības labākais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā, 51 spēlē sakrājot 46 punktus (28+18) un lietderības koeficientu +14. Starp citu, šodien 15. aprīlī sākās Kazahstānas čempionāta fināla sērija, kurā čempionu titulu mēģina nosargāt Beibaris – komanda, kurā, savukārt, cīnās divi latviešu hokejisti – Mārtiņš Raitums un Aldis Āboliņš. Viņiem pretiniekos regulārās sezonas 2. vietas ieguvēji Ertis-Pavlodar. Atgādinājumam: Beibaris šosezonas regulārajā daļā bija palikuši ceturtie. Piebilde: fināla sērijas pirmā spēle noslēgusies latviešiem labvēlīgi (4:1). Raitums sargāja vārtus.

4. Egils Kalns

8. – 14. aprīļa nedēļā Baltijas jūras krastos iegadījās viena, bet diemžēl sausi zaudēta Latvijas izlases spēle pret Zviedrijas valstsvienību, kā arī „apmēram” HK Rīga vienības pārbaudes spēles un Latvijas U-18 izlases gatavošanās jauniešu pasaules čempionātam. Aizvadītajā nedēļā papildinātais HK Rīga komplekts, kuru kaimiņi Igaunijā dēvēja par Riia Dinamo, aizvadīja divas pārbaudes spēles Tallinā pret Igaunijas nacionālo izlasi (9:5 un 5:4 PM), kā arī vienu spēli Ozolniekos pret Latvijas U-18 izlasi (4:3). Abām izlasēm tika līdzēts gatavoties aprīlī notiekošajiem pasaules čempionātiem, katrai savā vecumā un līmenī.

Kāpēc „apmēram” un „gandrīz” HK Rīga? Tāpēc, ka no 26 spēlētājiem, kas devās laukumā HK Rīga krāsās, vien 15 puiši šosezon bija uzspēlējuši šīs komandas sastāvā oficiālajās MHL spēlēs. Sešus hokejistus bija „atpūtis” rietumvējš no Liepājas Metalurgs komandām. Tiesa, no šiem „mečiem” četri puiši savulaik jau bija uzspēlējuši Leonīda Tambijeva virsvadībā HK Rīga sastāvā. Mazliet papildspēku bija no Dinamo saimniecības „mazajām komandām” – Juniors un SK Rīga-96, kā arī šosezon mazāk vai nemaz neredzētie – ex-rīdzinieks Raimonds Vilkoits uzbrukumā, kā arī Somijas un Kanādas U līgu ledus laukumus izbaudījušais vārtsargs Konstantīns Šipunovs.

Kopā 3 pārbaudes spēļu summā rezultatīvākie bija izrādījušies tieši „no malas” ņemtie liepājnieki un Vilkoits. Pats rezultatīvākais – uzbrucējs Egils Kalns, kuram 3 spēļu summā 6 punkti (3+3) un izšķirošs pēcspēles metiens. Pieklājīgi arī it kā neko nenozīmējošām pārbaudes spēlēm. Arī tāpēc, ka Dinamo saimniecības pārstāvji apskata puišus kontekstā ar iespējamiem sastāva papildinājumiem Rīgas Dinamo treniņnometnei. Cits stāsts par to, cik lielas perspektīvas ir/nav nokļūt uz KHL spēļu soliņa. Taču arī treniņnometne ir diezgan vērtīgs atskaites punkts.

„Apmēram” HK Rīga spēlētāju statistikas pārbaudes spēlēs 2013. g. aprīlī (kopā 3 spēles; t.sk. 2 spēles pret Igaunijas izlasi, 1 spēle pret Latvijas U-18 izlasi; LM = Liepājas Metalurgs, BEk = Baltkrievijas ekstralīga; saskaņā ar icehockey.ee un lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	izšķ PM	komanda 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Egils Kalns	1991.	3	3+3	4	1 (no 1)	LM (BEk); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
2.	Raimonds Vilkoits	1990.	2	2+3	0	–	MHC Mountfield Martin (Slovak. Ekstral.); Šahtjor (Soļogorska; BEk)
3.	Artūrs Mickēvičs	1991.	3	2+2	2	0 (no 1)	LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
4.	Bruno Zabis	1991.	3	0+4	2	–	LM (BEk); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
5.	Rustams Begovs	1993.	3	3+0	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
6.	Edgars Kurmis	1993.	3	1+2	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
7.	Andris Siksnis	1993.	3	1+2	4	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
8.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	3	0+3	0	–	LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
9.	Martins Lavrovs	1994.	3	1+1	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
10.	Deivids Sarkanis	1994.	3	1+0	0	1 neizšķ (no 1)	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
11.	Rodrigo Ābols	1996.	1	1+0	0	–	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Lat. Virslīga)
12.	Dāvis Straupe	1992.	3	0+1	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
13.	Ričards Kondrāts	1994.	2	0+0	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
14.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	0+0	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
15.	Emīls Potāpovs	1994.	3	0+0	4	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	AIZSARGI
1.	Raimonds Tūbelis	1991.	3	1+3	12	–	LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
2.	Andrejs Smirnovs	1992.	3	1+1	8	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
3.-4.	Mikus Ābelītis	1993.	2	0+2	0	–	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	Ēriks Ševčenko	1991.	2	0+2	0	–	LM (BEk)
5.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	0+2	4	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
6.	Edgars Dīķis	1991.	3	0+1	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
7.	Edmunds Augstkalns	1994.	3	0+0	4	–	HK Rīga (MHL)
8.	Patriks Škuratovs	1994.	2	0+0	8	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	SM	komanda 2012./2013.
1.	Rihards Cimermanis	1993.	1	60:00	3.00	0	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
2.	Nils Grīnfogels	1994.	2	65:02	3.69	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
3.	Konstantins Šipunovs	1993.	1	54:58	5.46	0	Sturgeon Falls Lumberjacks (GMHL: Kanāda)

*

P.S. Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti! Tiem, kam apnicis, mierinājums: sezona drīz būs galā!

Vairāk:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• HK Rīga (kā Rīgas Dinamo) un Igaunijas izlases spēļu kopsavilkumi – icehockey.ee (10. aprīlī; 11. aprīlī)
• HK Rīga un Latvijas U-18 izlases spēles protokols (2013-04-13) – lhf.lv

[Attēlā: Edgars Kulda Edmonton Oil Kings krāsās 2012./2013. g. sezonā; foto avots: oilkings.ca.]

Tikšana play off kā griesti. HK Rīga trešā sezona

HK Rīga komanda MHL čempionātā aizvadījusi savu trešo sezonu un jau kļuvusi par līgas ierastu parādību. Dinamo jaunieši Krievijas jaunatnes līgās vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums. Jau otro sezonu MHL B grupā pabeigušas divas komandas no Latvijas, savu pirmo sezonu vēl turpina Liepājas Metalurgs jaunatne. Citā Krievijas čempionātā Sanktpēterburgā U-15, U-16 un U-17 vecuma grupās jau otro gadu piedalījušās trīs SK Rīga komandas. Tātad latvju bāleliņi plašās kaimiņzemes čempionātos jau ir bez-maz savējie. Kāda sezona ir izdevusies Latvijas pirmajai komandai Krievijas jaunatnes hokeja piramīdā?

2012./2013. g. regulārā sezona Leonīda Tambijeva trenētajai Dinamo jaunatnei ir ienākusies viļņveidīga. Sezonas sākums bija diezgan bēdīgs, un treneri to skaidroja ar komandas sastāva rotācijām, t.sk. dažu spēlētāju pārcelšanos uz Ziemeļameriku. Sezonas gaitā HK Rīga puišiem izdevās savākties un pamazām aizvirzīties līdz uzdevumam – MHL izslēgšanas spēlēm. Cits stāsts par to, ko komanda varēja parādīt šajā play off. Tomēr atzinība par mērķtiecīgu pakāpšanos no MHL Rietumu konferences tabulas zemākiem plauktiem uz 8. vietu ir pelnīta.

Kas tad pavilka komandu?

Aizsteidzoties cipariem pa priekšu, jāatzīst, ka uzbrukuma līnija kopumā nebija panākumu pamats, kam ir atrodams arī objektīvs izskaidrojums… Regulārajā sezonā HK Rīga vienībai bija 26.-ais labākais jeb 8.-ais sliktākais uzbrukums visā līgā, vidēji spēlē tiekot pie 2,55 vārtu guvumiem. Savā pirmajā MHL regulārajā sezonā (2010./2011.) rīdzinieki trāpīja 3,32 reizes vidēji spēlē, kas bija līgas dalīts 12./13.-ais labākais trāpīgums. Pēnsezon (2011./2012.) rīdzinieki meta tikpat trāpīgi, cik šosezon – 2,55 vārtu guvumi spēlē, kas bija MHL regulārās sezonas 25.-tā labākā rezultativitāte. Jeb 8.-tā ailīte no beigām. Kopumā var pieņemt, ka HK Rīga uzbrukums stagnē. Taču, ja ņem vērā sastāva rotāciju, tad ir notikusi iepriekšējai sezonai līdzvērtīga atkopšanās. Taču līdz savas pirmās sezonas rezultativitātei ir patālu… Komplektā ar to visu, šosezon MHL sliktākais vairākums (11,8% realizācijas) bija HK Rīga un Sņežnije Barsi komandām…

Kopumā MHL 2012./2013. g. regulārās sezonas laikā caur HK Rīga sastāvu izgāja 21 uzbrucējs. 10 no šiem puišiem iepriekšējā sezonā bija uzspēlējuši komandas ierindā, bet 11.-ais (Rihards Bukarts) MHL līmeņa pieredzi bija guvis citā MHL vienībā – Stupino Kapitan. No šiem 11 ar MHL pieredzi „bruņotajiem” uzbrucējiem tikai pieci bija aizvadījuši vismaz pusi MHL regulārās sezonas spēļu (Nikolajs Jeļisejevs, Miks Lipsbergs, Dāvis Straupe, Edgars Kurmis, kā arī Rihards Bukarts). Divi sezonas lielāko daļu aizvadīja Liepājas Metalurgā un/vai Dinamo (Ainars Podziņš, Juris Upītis), bet četriem no iepriekšējās sezonas „palikušajiem” MHL regulārās sezonas spēļu pieredze bija zem puses – Deividam Sarkanim 2 spēles, Artūram Ševčenko 11 spēles, Laurim Rancevam 17 spēles, Andrim Siksnim 24 spēles. Bet 10 (!!!) uzbrucēji, kas šosezon uzspēlēja HK Rīga sastāvā, to MHL līmenī darīja pirmoreiz. Ne visiem izdevās sastāvā aizķerties un aizvadīt vismaz pusi sezonas. Tomēr cipars iespaidīgs.

Daži no MHL debitantiem uz kopējā fona uzrādīja diezgan atzīstamu rezultativitāti. Rustams Begovs (dz. 1993.) 63 spēlēs salasīja 30 punktus (16+14) un lietderības koeficientu +10, kļūstot par ceturto rezultatīvāko HK Rīga ierindā. Vai, piemēram, Georgs Golovkovs (dz. 1995.) regulārā čempionāta 57 spēlēs iekrāja 24 punktus (9+15), bet negatīvu lietderību -5, ieņemot sesto vietu rīdzinieku rezultativitātes Topā. Bet, savukārt, Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.) 12 punktus (6+6) un lietderības koeficientu +3 sakolekcionēja tikai 20 spēlēs. Tā nav rezultativitāte, kas „gāž no kājām”, un ir tālu no MHL līderu uzskaitēm, taču tādas ir šī brīža reālijas.

Absolūtais šīs sezonas rezultativitātes līderis bija HK Rīga veterāns ar 3 sezonu pieredzi – Juris Upītis (dz. 1991.; pa labi novietotā attēlā), kuram ir arī Dinamo spēļu pieredze. Salīdzinoši neliela, bet ir. Attiecīgi Upītim 52 punkti (20+32) regulārā čempionāta 58 spēlēs. Tuvākajam sekotājam – Rihardam Bukartam (dz. 1995.) – 35 punkti (18+17) 62 spēlēs. Labākie trāpītāji – Upītis 20 reizes, Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.) 19 reizes, Bukarts 18 reizes. Rezultatīvākie asistenti – tas pats Upītis ar 32 piespēlēm un Miks Lipsbergs (dz. 1991.) ar 20. Uzbrucēji ar pozitīvāko lietderības koeficientu: atkal Upītis +11; Begovs un Andris Siksnis (dz. 1993.) – abiem pa +10. Jā, un vēl jānosauc uzbrucējs Dāvis Straupe (dz. 1992.), kuram visvairāk izšķirošo pēcspēles metienu (4 gab.).

Zemāk uzbrucēju rezultativitātes tabula savirknēta pēc kritērija – gūtie rezultativitātes punkti vidēji spēlē, lai var pietuvinātāk salīdzināt rezultativitāti tiem spēlētājiem, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu. Savukārt, „pareizu” rezultativitātes tabulu var atrast mhl.khl.ru statistikas sadaļā. Tiesa, šajā sakarā piebilde attiecībā uz spēlētājiem, kuriem bija pieticīgs spēļu skaits; jāņem vērā, ka šiem puišiem 1 spēle nozīmē daudz mazāk nekā pirmajās maiņās spēlējošiem.

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	uzbrucējs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	PUNKTI/SP.
1.	Juris Upītis	1991.	jā	58	20+32	+11	53	2	46.8% (145 no 310)	0.897
2.	Miks Lipsbergs	1991.	jā	45	10+20	+7	28	0	47.2% (308 no 653)	0.667
3.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	nē	20	6+6	+3	14	0	36.4% (4 no 11)	0.600
4.	Rihards Bukarts	1995.	jā	62	18+17	-4	44	2	66.7% (14 no 21)	0.565
5.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	jā	62	19+12	+4	26	0	27.8% (5 no 18)	0.500
6.	Rustams Begovs	1993.	nē	63	16+14	+10	58	0	47.2% (467 no 989)	0.476
7.	Georgs Golovkovs	1995.	nē	57	9+15	-5	40	0	50.5% (230 no 455)	0.421
8.	Andris Siksnis	1993.	jā	57	10+13	+10	76	0	47.1% (8 no 17)	0.404
9.	Ainars Podziņš	1992.	jā	5	0+2	-1	2	0	0.0% (0 no 5)	0.400
10	Deivids Sarkanis	1994.	jā	35	8+5	+3	6	0	44.4% (4 no 9)	0.371
11.	Edgars Kurmis	1993.	jā	42	3+11	+7	50	0	38.0% (19 no 50)	0.333
12.	Dāvis Straupe	1992.	jā	63	7+10	+2	22	4	46.9% (214 no 456)	0.270
13.	Artūrs Ševčenko	1994.	jā	63	5+10	+7	16	0	34.7% (17 no 49)	0.238
14.	Lauris Rancevs	1993.	jā	55	3+8	-2	16	0	44.7% (188 no 421)	0.200
15.	Ruslans Ignatovičs	1995.	nē	7	1+0	-2	0	0	0.0% (0 no 1)	0.143
16.	Martins Lavrovs	1994.	nē	38	3+1	-3	18	0	34.6% (9 no 26)	0.105
17.	Ričards Kondrāts	1994.	nē	29	1+2	-4	12	0	38.7% (104 no 269)	0.104
18.	Bruno Birzītis	1995.	nē	29	0+1	-5	2	0	100% (1 no 1)	0.035
19.	Aleksandrs Burcevs	1993.	nē	1	0+0	±0	0	0	–	0.0
20.	Ritvars Zonenbergs	1993.	nē	6	0+0	-1	2	0	–	0.0
21.	Emīls Potāpovs	1994.	nē	7	0+0	-6	2	0	100% (1 no 1)	0.0

*

Aizsardzība ir

Aizsargu ierindā arī notikušas manāmas rotācijas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. No 11 aizsargiem, kas 2012./2013. g. regulārajā sezonā uzspēlēja HK Rīga ierindā, seši ir palikuši no iepriekšējās sezonas. Par MHL pieredzes trūkumu viņi sūdzēties nevar, jo iepriekšējā sezonā katrs aizvadīja 43 – 59 spēles. No jauna „iemēģināti” pieci – Edmunds Augstkalns (dz. 1994.), Jānis Jaks (dz. 1995.), Kalvis Ozols (dz. 1993.), Patriks Škuratovs (dz. 1994.), Ģirts Zemītis (dz. 1995.). Ne visiem no nosauktajiem uzreiz izdevās „pierakstīties” Tambijeva trenētās komandas sastāvā, bet no nosauktajiem lielāko spēļu skaitu regulārās sezonas gaitā saņēma Augstkalns (62) un Škuratovs (46).

Savukārt no iepriekšējās sezonas aizsargiem nepalika 3 vīri: starp citu, pērnsezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Jakovļevs, kuru Dinamo saimniecība nosūtīja pieredzes krāšanai uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat; Ēriks Ševčenko, kurš turpināja gaitas Liepājas Metalurgs komandā Baltkrievijas ekstralīgā; Kristers Freibergs – pārcēlās uz Vācijas trešo līgu (Oberliga). Te jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā it kā palika iepriekšējās sezonas kapteinis Mārtiņš Porejs, taču viņš MHL regulārajā čempionātā šosezon aizvadīja 11 spēles, vairāk laika pavadot pie „lielajiem” – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs sastāvos.

Neskatoties uz manāmo rotāciju arī aizsargu ierindā, HK Rīga aizsardzība 2012./2013. g. regulārajā sezonā uz kopējā fona ir bijusi salīdzinoši pieklājīga. Vidēji spēlē rīdzinieki „atļāvās” 2,47 vārtu zaudējumus, kas ir dalīts 5./6.-ais labākais rādītājs visā MHL (kopā ar Belije Medvedi). Arī mazākums nav bijusi katastrofa – 84,6% neitralizācijas un 10./11. vieta (kopā ar to pašu Belije Medvedi). Protams, aizsardzība ir kolektīvs darbs, kur piedalās arī uzbrucēji, taču uz aizsargiem gulst lielāka nasta un atbildība. Bet par vārtsargu atsevišķs stāsts.

Lietderīgākie aizsargi 2012./2013. g. regulārajā sezonā ir bijis Andrejs Smirnovs (dz. 1992.; pa labi novietotā attēlā) ar +9 un Edmunds Augstkalns (+8). Rezultatīvākais aizsargs un vienīgais regulārās sezonas „dzelzs vecis” bija Pauls Zvirbulis, kurš aizvadīja visas 64 spēles un guva 15 punktus (5+10). Arī te zemāk „deformēta” aizsargu statistikas tabula; šoreiz izvilkts „koeficients” – lietderība vidēji spēlē. Lai varētu salīdzināt aizsargus, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu.

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	aizsargs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	punkti	+/-	SM	VID. LIETD./SP.
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	jā	11	0+5	+3	12	+0.273
2.	Andrejs Smirnovs	1992.	jā	58	1+8	+9	76	+0.155
3.	Edmunds Augstkalns	1994.	nē	62	3+7	+8	66	+0.129
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	jā	64	5+10	+7	12	+0.109
5.	Patriks Škuratovs	1994.	nē	46	0+2	+4	34	+0.087
6.	Artūrs Salija	1992.	jā	42	4+4	+2	38	+0.048
7.	Edgars Dīķis C	1991.	jā	58	2+5	+1	40	+0.017
8.	Krišs Lipsbergs	1993.	jā	56	1+9	-3	77	-0.054
9.	Jānis Jaks	1995.	nē	30	0+3	-2	20	-0.067
10.	Kalvis Ozols	1993.	nē	14	0+0	-2	10	-0.143
11.	Ģirts Zemītis	1995.	nē	3	0+0	-1	8	-0.333

*

Cik daudz no komandas ir Gudļevskis?

Jau vairāk nekā pierasts ir teiciens, ka vārtsargs ir puse no komandas, bet labs vārtsargs – vairāk par pusi. HK Rīga salīdzinoši mazais vārtu zaudējumu apjoms ir lielā mērā pateicoties HK Rīga „pirmajam numuram” un Dinamo „trešajam” – Kristeram Gudļevskim (pa labi novietotā attēlā). Nevajag pat „dziedāt slavas dziesmas”, šosezon ir diezgan daudz ciparisku apliecinājumu. Protams, neviens vārtsargs nevar „atstrādāt” bez ciešas saprašanās ar aizsargiem, tomēr Gudļevska sniegums ir ļāvis aizsargiem un arī uzbrucējiem neiedzīvoties lietderības koeficienta mīnusos vai lielākos mīnusos. Par citiem HK Rīga vārtsargiem šosezon runa ir maz vai nemaz. Jo Gudļevskis nocīnījās lauvastiesā regulārās sezonas spēļu, lāga nelaižot pārējos divus „pie šprices”.

Tātad, Kristers Gudļevskis regulārās sezonas gaitā piedalījās 56 spēlēs (3190 minūtes!), 27 uzvarot, 18 zaudējot, bet 11 spēles „aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. Kopā 3 spēles „sausas”, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 2.09 un atvairīto metienu apjoms veidoja 92,7%. Pēc atvairītu metienu procenta 2012./2013. g. regulārajā sezonā Gudļevksis bija visas MHL 3.-ais labākais vārtsargs! Pēc GAA kritērija – 4.-ais labākais.

Tas vēl nav viss! HK Rīga komandai šajā regulārajā sezonā bija līgā vislabākā pēcspēles metienu sēriju proporcija: 8 uzvarētas; 3 zaudētas. Bullīšu seriālos parasti vērtē uzbrucēju varēšanas, taču HK Rīga gadījumā „nesošais” elements bija Gudļevskis, kurš bija „mūris” visos 11 pēcspēles metienu seriālos. Pēcspēles bullīšu īstenošanas procents rīdziniekiem bija tikai 34,3% (12 no 35) jeb tikai 19.-ais labākais līgā. Toties pretinieku realizācijas procents, kad pretinieki spēlēja pret HK Rīga (lasīt, Gudļevski) bija ceturtais sliktākais līgā – 17,9% (7 no 39). Attiecīgi, Kristera Gudļevska sargātie vārti palika neskarti 82,1% gadījumu. Pēcspēles metieniem (izgājieniem 1-pret-1) tas ir lielisks „cipars”.

Jāpiebilst gan, ka Gudļevskim šī bija trešā sezona HK Rīga ierindā. Laiks būtiskām izmaiņām ir jau pienācis. Iespējams, jau ilgāku laiku. Ne tikai tādēļ, ka viņam nepieciešams progress, bet arī tāpēc, ka HK Rīga komandai jau būtu jāaudzina citi vārtsargi, kuri sēžot aiz Kristera Gudļevska muguras, netiek ne pie prakses, ne pie spēles laika, ne pie atbildības.

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	vārtsargs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	min:sek	uzv.-zaud.	PM (u-z)	atv. met.	GAA	„sausas”	SM
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	jā	56	3190:00	27-18	11 (8-3)	92.7%	2.09	3	6
2.	Rihards Cimermanis	1993.	nē	15	634:42	2-5	0	87.0%	3.50	0	2
3.	Boriss Tretjakovs	1993.	nē	1	58:03	0-1	0	86.4%	3.10	0	0

*

Vai HK Rīga izpilda savus uzdevumus?

Nacionālais uzdevums. Savulaik, kad tika „izcepta” jauna vienība dalībai MHL čempionātā, kā viens no šī veidojuma pamatuzdevumiem bija – būt par bāzi Latvijas U-20 izlasei. Savā pirmajā sezonā (2010./2011.) HK Rīga kodols un pamatmasa bija nokomplektēta no „junioru gada” (togad 1991. gadā dzimušie un jaunāki); togad komanda šo misijas daļu pildīja un izpildīja. Izcīnīja „biļetes” uz U-20 eliti arī.

Sezonu pēc tam (2011./2012.) arī var pieņemt, ka HK Rīga „kalpoja” par Latvijas U-20 izlases bāzi. Vieta junioru elitē tika nosargāta… HK Rīga „ieguldījums” – pirmais vārtsargs, divi rezultatīvākie uzbrucēji, vēl „skoloti” 3 uzbrucēji un 4 aizsargi. Kopā 10 kadri, ieskaitot uz sezonu vai pussezonu no Liepājas „palienētos” Artūru Kuzmenkovu un Kristeru Freibergu. Skaits paliels, un nav tik būtiski mazāks par pirmās sezonas 13 „HK rīdziniekiem” (kas bija uzspēlējuši vismaz dažas spēles HK Rīga ierindā). Tomēr „atslēgas lomas” bija pasākušas samazināties. Atgādinājumam: pirmajā sezonā „toni noteica” tādi spēlētāji kā Upītis, Bičevskis, Biezais; tikai viens no aizsargiem (Ralfs Freibergs) bija bez HK Rīga spēļu pieredzes.

Bet otrajā sezonā (2011./2012.) bija sākusies junioru „pārturēšana” Dinamo jaunatnes komandā. HK Rīga ierindā palika liels skaits U-20 izlases vecumu pāraugušo hokejistu – 1990. un 1991. gadā dzimušo. Attiecīgi junioru izlasei „ražotās produkcijas” apjoms samazinājās; U-20 vecumam atbilstošo spēlētāju vidējā pieredze kļuva mazāka, spēles laiks pieticīgāks un atbildība – ierobežotāka.

2012./2013. g. sezonā? Latvijas U-20 izlase „izbira” no elites. Vadošajās lomās uzbrucēju sastāvā pamanāmi bijušie HK Rīga spēlētāji, bet no šīs sezonas aktuālajiem – 4.-ais rezultatīvākais uzbrucējs (Artūrs Ševčenko), 9.-ais rezultatīvākais (Lauris Rancevs). Aizsargu sastāvs gan bija „rīdziniecisks” – četrus no 7 aizsargiem izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs bija paņēmis no savas pamatdarbavietas HK Rīga. No 3 vārtsargiem pasaules čempionātā nebija neviens ar HK Rīga pieredzi. Kopā 9 hokejisti no HK Rīga aktuālā sastāva. Vēl arī treneru kolektīvs nāca no HK Rīga ierindas. Skaits un ieguldījums nav nemaz tik mazs, bet spēlētāju lomas vēl pieticīgākas nekā sezonu iepriekš. Protams, var pieminēt, ka pāris junioru izlases uzbrucēju (Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs) iepriekšējo sezonu bija HK Rīga sastāvā „audzināti”. Tomēr šosezon HK Rīga vienību par Latvijas U-20 izlases bāzi varētu saukt tikai saimnieciski… Tāpat ir loģiski, ka Dinamo sistēmai ir savas intereses un vajadzības, kas ne vienmēr saskan ar deklarēto misiju – būt U-20 izlases bāzei.

Dinamo uzdevums. Audzināt kadrus KHL čempionātā spēlējošajai titulkomandai – šī uzdevuma izpildi vislabāk vajadzētu vērtēt ilgākā laika posmā par 3 aizvadītajām MHL sezonām. Tomēr zināmu ieskatu var sniegt arī šodiena. Kopumā no HK Rīga ierindā trīs sezonu gaitā uzspēlējušajiem spēlētājiem 12 puiši tika uz ledus arī Dinamo sastāvā KHL oficiālajās spēlēs. Par HK Rīga „lolotiem, auklētiem” un Dinamo komandai sagatavotiem spēlētājiem pilnīgi droši nevar uzskatīt četrus – no Krievijas jaunatnes hokeja atgādātos Ainaru Podziņu un Vitaliju Karamnovu, kā arī divus 1990. gadā dzimušos – Robertu Bukartu un Ronaldu Cinku, kuri Dinamo sastāvā jau bija uzspēlējuši pirms HK Rīga izveides. Bet 8 hokejistus dalībai „lielajā” komandā ar spēļu praksi un visādi citādi gatavoja HK Rīga soliņš un ierinda. Skaits ir itin pieklājīgs. Septiņi no šiem puišiem arī šosezon ir piedalījušies Dinamo spēlēs – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Indrašis, Miks Lipsbergs, Juris Upītis, aizsargs Mārtiņš Porejs un vārtsargs Kristers Gudļevskis. Der atcerēties, ka KHL reglamenta pārstrāde un 1991. gadā dzimušo „dotēšana” ir veicinājušas tieši šo puišu iesaisti Dinamo sastāvā. Jā, un tikai viens no „audzēkņiem” (Raimonds Vilkoits) šosezon cīnās ārpus Dinamo saimniecības. Vai uzdevums attiecībā uz Dinamo ir izpildīts? Šobrīd un aktuālajā situācijā – noteikti jā. Liels jautājums, kā būs veicies ar nākamās sezonas KHL jaunākā vecuma hokejistiem – 1992. gadā dzimušajiem un jaunākiem, ko piedāvāt Dinamo sastāvam. Kuri un cik daudz to būs?

Savs uzdevums. Šīs sezonas uzdevums bija iekļūt play off-ā, kas arī izdevās. 17 komandu konkurencē izlauzties no regulārās sezonas tabulas lejasdaļas – apsveicami! 8. vieta Rietumu konferencē bija pēdējā „biļete” uz izslēgšanas spēlēm. Bet tas arī viss! Kas arī labi saskatāms izslēgšanas spēļu pirmajā sērijā, kas zaudēta ar vienādi graujošiem rezultātiem Rietumu konferences līderiem – Atlanti. Jā, jā – tiem pašiem, kuri arī divās iepriekšējās sezonās pirmajā kārtā rīdziniekus „izslēdza” no Harlamova kausa izcīņas. Protams, var filozofēt, ka Atlanti sastāvā ir „ieņēmuši” vairākus spēlētājus no galvenās komandas – Atlant, kam beidzies KHL play off. Taču noteikumi visiem vienādi; neviens neliedza taisīt rokādes no Dinamo. Taču „lielajiem” savas cīņas – par Cerības kausu. Tāpat neviens neliedza HK Rīga sastāvā esošajiem puišiem dot spēļu praksi KHL regulārās sezonas gaitā un īpaši noslēgumā pie „lielajiem” vai, piemēram, Liepājā, kur tomēr pieaugušāks hokejs.

P.S. Izslēgšanas spēles

Zaudējums sērijā ar 0-3 nav pārsteigums. Mulsinošs ir rezultāts, kas visās 3 spēlēs bija vienāds 1:7. Arī mājas spēlē Piņķos. Tomēr, ja aizdomājas, kas tad bija tie HK Rīga argumenti un priekšnoteikumi, lai būtu savādāk? Vai komandas spēlētāji, treneri un arī augstāka vadība ir gatava kaut kam vairāk? Ja jā, tad kādi vingrinājumi ir paveikti, lai HK Rīga sniegums kardināli mainītos?

HK Rīga spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas MHL izslēgšanas spēlēs (pēc komandas visām 3 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	iemet.
	UZBRUCĒJI
1.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	3	1+1	-2	2	9	0% (0 no 3)
2.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	1+1	-3	2	4	–
3.	Miks Lipsbergs	1991.	3	1+0	-4	0	3	28.8% (5 no 18)
4.	Georgs Golovkovs	1995.	3	0+1	-3	2	0	43.8% (14 no 32)
5.	Andris Siksnis	1993.	3	0+0	±0	2	4	–
6.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	0+0	-1	0	3	50% (1 no 2)
7.	Rustams Begovs	1993.	3	0+0	-1	2	2	40.6% (26 no 64)
8.	Rihards Bukarts	1995.	3	0+0	-2	0	4	0% (0 no 1)
9.	Deivids Sarkanis	1994.	3	0+0	-2	0	0	–
10.	Lauris Rancevs	1993.	3	0+0	-2	2	0	38.9% (7 no 18)
11.	Ričards Kondrāts	1994.	3	0+0	-4	2	1	80% (4 no 5)
12.	Edgars Kurmis	1993.	3	0+0	-6	8	2	100% (1 no 1)
13.	Dāvis Straupe	1992.	3	0+0	-8	2	3	30% (6 no 20)
	AIZSARGI
1.	Pauls Zvirbulis	1993.	1	0+0	-1	0	0	–
2.	Patriks Škuratovs	1994.	2	0+0	-1	2	0	–
3.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+0	-2	6	–
4.	Artūrs Salija	1992.	3	0+1	-3	10	1	–
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	3	0+0	-3	0	2	50% (1 no 2)
6.	Andrejs Smirnovs	1992.	3	0+0	-3	4	1	0% (0 no 2)
7.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	0+0	-4	0	0	–
8.	Edgars Dīķis	1991.	3	0+0	-6	2	1	–
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	uzv-zaud	atv. met.	atv. %	GAA	sp. laiks
1.	Rihards Cimermanis	1993.	2	0-0	10 no 12	83.3%	4.55	26:23
2.	Kristers Gudļevskis	1992.	3	0-3	56 no 75	74.7%	7.42	153:37

*

P.P.S.

HK Rīga puišiem klubu sezona vēl nav beigusies. Jau nākamajā dienā (šodien) virkne spēlētāju ir devusies palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs – pret Ozolnieki / Monarch komandu. Spēles pieteikumā: Rihards Bukarts, Rihards Cimermanis, Georgs Golovkovs, Krišs Lipsbergs, Rūdolfs Maslovskis, Patriks Škuratovs. Iespējams Juniors spēļu sastāvā būs ieraugāmi vēl citi tikko pret Atlanti komandu spēlējušie, jo komandas kopējā pieteikumā ir arī tādi vārdi kā Edmunds Augstkalns, Rustams Begovs, Edgars Dīķis, Kristers Gudļevskis, Nikolajs Jeļisejevs, Edgars Kurmis, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Lauris Rancevs, Artūrs Salija, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis, Andrejs Smirnovs, Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko, Pauls Zvirbulis. Tiesa, Juniors pieteikumā ir arī čupa ar šī brīža dinamiešiem – Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Roberts Bukarts, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Gints Meija, Vitālijs Pavlovs, Gunārs Skvorcovs, Kristaps Sotnieks, Juris Upītis. Varbūt Latvijas Virslīgā ir cerība sagaidīt ņipru finālu starp Liepājas Metalurgs un Dinamo spēkiem? Pagaidām abām komandām pusfināli.

HK Rīga komandas rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs	rekords 2012./2013. (64 sp.)	rekords 2011./2012. (60 sp.)	rekords 2010./2011. (56 sp.)
uzvara ar lielāko vārtu st.	7:1 pret Patriot (2012-10-24)	6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)	13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
		5:1 pret Kuzņeckije Medvedi (2012-03-02)
visvairāk vārtu guvumu spēlē	8:3 pret Krasnaja Armija	6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)	13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
		6:3 pret Tatranski Vlci (2011-09-11)
		6:5 PM pret Bars (2012-02-14)
zaude ar lielāko vārtu st.	0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
			0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
			1:5 pret Almaz (2011-02-26)
			2:6 pret Dmitrovas Kriļja Sovetov (2010-11-30)
visvairāk vārtu zaudējumu spēlē	2:7 pret Almaz (2013-02-26)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	5:8 pret MHK Himik (2011-01-10)
		5:6 PM pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-05)
rezultatīvākā “sausā” uzvara	1:0 pret Russkije Vitjazi (2013-03-04)	5:0 pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-06)	6:0 pret Junost (2011-02-15)
	1:0 OT pret MHK Himik (2013-02-15)
	1:0 PM pret Serebrjanije Ļvi (2012-12-03)
skarbākā “sausā” zaude	0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
			0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)

*

HK Rīga spēlētāju rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs	rekords 2012./2013. (64 sp.)	rekords 2011./2012. (60 sp.)	rekords 2010./2011. (56 sp.)
rezultatīvākais spēlētājs	Juris Upītis 52 (20+32) punkti (58 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)	Miks Indrašis 53 (21+32) punkti (56 sp.)
labākais vārtu guvējs	Juris Upītis 20 reizes (58 sp.)	Roberts Lipsbergs 14 reizes (58 sp.)	Raimonds Vilkoits 25 reizes (56 sp.)
rezultatīvākais asistents	Juris Upītis 32 piesp. (58 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 26 piesp. (60 sp.)	Miks Indrašis 32 piesp. (56 sp.)
visvairāk spēļu sezonā	Pauls Zvirbulis visas 64 sp.	Mārtiņš Jakovļevs visas 60 sp.	Miks Indrašis visas 56 sp.
			Mārtiņš Porejs visas 56 sp.
			Raimonds Vilkoits visas 56 sp.
labākais lietderības koeficients	Juris Upītis +11 (58 sp.)	Mārtiņš Porejs +15 (59 sp.)	Vitalijs Karamnovs +13 (25 sp.)
			Mārtiņš Porejs +13 (56 sp.)
sliktākais lietderības koef.	Emīls Potāpovs -6 (7 sp.)	Ēriks Ševčenko -13 (55 sp.)	Kārlis Kalvītis -10 (52 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Pauls Zvirbulis 15 (5+10) punkti (64 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 24 (4+20) punkti (54 sp.)
labākais vārtu guvējs aizsargs	Pauls Zvirbulis 5 reizes (64 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 3 reizes (60 sp.)	Mārtiņš Porejs 5 reizes (56 sp.)
visvairāk izšķirošo PM	Dāvis Straupe 4 reizes (63 sp.)	Juris Upītis 2 reizes (22 sp.)	Roberts Bukarts 2 reizes (12 sp.)
vārtsargs ar ilgāko sp. laiku	Kristers Gudļevskis 3190:00	Kristers Gudļevskis 2285:06	Kristers Gudļevskis 2760:17
labākais GAA vārtsargam	Kristers Gudļevskis 2.09 (56 sp.)	Jānis Auziņš 2.00 (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 2.20 (49 sp.)
labākais atv. met. % vārts.	Kristers Gudļevskis 92.7% (56 sp.)	Jānis Auziņš 91.8% (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 92.0% (49 sp.)
		Kristers Gudļevskis 91.8% (40 sp.)
visvairāk “sausu” sp. vārts.	Kristers Gudļevskis 3 sp. (56 sp.)	Jānis Auziņš 3 sp. (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 7 sp. (49 sp.)
vārtsargam labākā uzv.-zaud. attiecība	Kristers Gudļevskis 27-18 (56 sp.)	Kristers Gudļevskis 16-16 (40 sp.)	Kristers Gudļevskis 26-16 (49 sp.)
visvairāk soda minūšu	Krišs Lipsbergs 77 min. (56 sp.)	Māris Bičevskis 76 min. (33 sp.)	Mārtiņš Porejs 87 min. (56 sp.)
visvairāk uzvaras vārtu	Juris Upītis 5 reizes (58 sp.)	Roberts Bukarts 3 reizes (15 sp.)	Raimonds Vilkoits 4 reizes (56 sp.)
	Nikolajs Jeļisejevs 5 reizes (62 sp.)	Juris Upītis 3 reizes (22 sp.)
		Māris Bičevskis 3 reizes (33 sp.)
		Nikolajs Jeļisejevs 3 reizes (40 sp.)
lab. iemet. % (no 100 iemet.)	Georgs Golovkovs 50.5% (57 sp.; 455 iemet.)	Raimonds Upenieks 54.7% (36 sp.; 276 iemet.)	Raimonds Upenieks 62.1% (25 sp.; 103 iemet.)

*

Plašākai ainavai un blakus interesei:

• HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā – mhl.khl.ru
• HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. izslēgšanas spēlēs – mhl.khl.ru
• Iepriekšējo 2 regulāro sezonu HK Rīga rekordi: tepat
• MHL izlases sastāvs decembra, janvāra spēlēm Ziemeļamerikā (sastāvā arī Miks Lipsbergs un Juris Upītis, kā arī MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs) – mhl.khl.ru
• MHL zvaigžņu spēles (Izaicinājuma kausa) Rietumu konferences komandas sastāvs (t.sk., Edgars Dīķis) – mhl.khl.ru
• Igauņi gribot savu komandu MHL – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga ierindas fragments pirms spēles pret čehu Energie 2012. gada 21. oktobrī. Otrs (Jura Upīša) foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī. Trešais (Andreja Smirnova) foto – HK Rīga spēlē pret MHK Spartak 2011. gada 24. septembrī. Ceturtais (Kristera Gudļevska) foto – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. Visu 4 foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo „tirgus placis” – iespēja jaunajiem?

Vietu KHL izslēgšanas spēlēs zaudējušās Rīgas Dinamo komandas sastāva „izpārdošana” pagaidām saredzama tikai kā izmaksu optimizēšana. Taču varbūt ir pēdējais laiks dot iespēju jaunajiem? Īstiem junioriem? Pirmajās četrās KHL sezonās Rīgas komanda vismaz nedaudz bija devusi iespēju spēlēt U-20 vecuma hokejistiem, bet šosezon – nē. Dinamo sastāva komplektētājiem un treneriem pietrūkst domāšanas ilgtermiņā vai drosmes? Vai arī HK Rīga un tās galvenā trenera Leonīda Tambijeva devums ir bezjēgā?

Dinamo „autlets” jeb sezonas izskaņas izpārdošana ar atlaidēm ir diezgan normāla parādība, bet Rīgas klubs ar to saskārās pirmoreiz. Jo ir pirmā reize kluba neilgajā pastāvēšanas vēsturē, kad cīņa par Gagarina kausu vairs nespīd. Tādēļ ir normāli, ja spēlētājus, ar kuriem nerēķinās komandas nākotnes zīmējumā, cenšas pārdot, iemainīt vai atdot citiem klubiem. Tas ne tikai atbrīvo finanšu līdzekļus, bet nereti tiek izmantots jauno spēlētāju iespēlēšanai. Mazāk pieredzējušie tiek pie lielāka spēles laika, bet citi, kas netiktu spēlēt vispār, tiek pie kaut kāda spēles laika. Labi, ka Dinamo izredzes uz play off pazuda tik ātri, jo pretējā gadījumā, rādās, Kristeram Gudļevskism un Jurim Upītim būtu jāgaida vēl ilgāk…

Tad nu 2013. gada janvārī no komandas „deportētie” Matjē Karls, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksandrs Žirū, Ģirts Ankipāns vismaz teorētiski atbrīvo vairāk vai mazāk spēles laika pārējiem. Cits stāsts, ka kluba vadība leģionārus varēja „triekt” arī daudz ātrāk, kā arī varēja mazāk runāt par Karsuma un Indraša „iznomāšanu”, kas KHL tomēr nav leģitīma. Uz konkrētā fona izskatījās tā, ka pat pārdošanai / iznomāšanai Dinamo pusē spēju nepietiek…

Kā atlikušo sezonas daļu izmantos Rīgas Dinamo? Savas nevarēšanas ļoti gribēs kompensēt Cerības (Nadeždas) kausa izcīņā? Vai tomēr dos iespēju un laidīs pie teikšanas ne tikai savu jaunāko galu, bet arī īstus juniorus – U-20 vecuma hokejistus (dz. 1993. g. un jaunāki), kuri Dinamo saimniecībā ir! 2. un 3. februāra spēlēs HK Rīga puiši MHL čempionāta spēlēs pret CSKA jaunatnes komandu Krasnaja Armija skrēja un cīnījās ar tādu azartu, atdevi un pašaizliedzību, ka prieks. Jo viņi grib šosezon uzspēlēt Dinamo. Un kad tad Rīgas kluba menedžments plāno pārbaudīt savu „jauno paaudzi”, kas būs vajadzīga turpmākajās sezonās?

Cik tad jauns ir Rīgas Dinamo?

Šosezon Dinamo komandas sastāvā dažādos posmos iespēlējot piecus 1991. gadā dzimušos hokejistus (Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Juris Upītis) un vienu 1992. gada spēlētāju (Kristers Gudļevskis), Dinamo ir radījuši ilūziju, ka ir jaunatnei pretimnākoša klubs. Ja vēl pieskaita trīs 1990. gadā dzimušos (Robertu Bukartu, Miku Indraši, Gunāru Skvorcovu), tad šķiet vispār rožaina ainava. Bet viss atkarīgs, kur novieto jaunības atskaites latiņu. Vairumā hokeja pasaules robežšķirtne ir junioru vecums (U-20; šosezon 1993. gadā dzimušie), kurā spēlētājs vēl atbilst junioru līgu standarta vecumam un kurā tiek izspēlēti pasaules čempionāti. Pēc tam jau sākas vai nekad nesākas pieaugušais hokejs. Pasaules kartē ir daži izņēmumi. Piemēram, Ziemeļamerikā junioru līgās ļauj uzspēlēt pa kādam U-21 vecuma spēlētājam. Skarbākais jaunības pagarinājums ir Krievijā bāzētajās līgās, kur MHL atļauj spēlēt arī U-22 vecuma hokejistiem, bet KHL-ā kā dotētais jauno vecums, kas ļauj pieteikt pilnu sastāvu, ir tas pats U-22 (šogad 1991. gadā dzimušie un jaunāki).

Tomēr vairums KHL klubu šo dotēto vecumu izmanto prātīgi – iespēlē arī U-20 vecuma hokejistus, dodot tiem KHL līmeņa pieredzi. Līdz šim 2012./2013. g. sezonā KHL oficiālajās spēlēs ir piedalījušies 48 junioru vecuma (U-20) hokejisti: 28 puiši – dzimuši 1993. gadā; 17 puiši – 1994. gadā; 3 jaunieši – 1995. gadā.

No 26 KHL klubiem šosezon iespēju uzspēlēt U-20 vecuma hokejistiem nav devuši tikai 4 klubi. Ne sekundi junioriem nav devuši Sibir, Lokomotiv, Rīgas Dinamo un tai menedžmenta rokraksta ziņā radniecīgais HC Lev Praha. Protams, ir arī dažas komandas, kur junioru spēles laiks ir bijis ļoti simbolisks. Pārējās junioriem ne īpaši vai mazliet draudzīgās komandas ir Amur (ar 2:38 kopējā spēles laika junioriem), Torpedo (4:24), SKA (28:16) un arī Vitjaz (35:23).

Tradicionāli junioriem ar spēles laiku dāsnākās komandas atrodas Austrumu konferences lejasdaļā. Tās jaunajiem „dod spēlēt” ne tikai tad, kad ir skaidra netikšana izslēgšanas spēlēs, bet arī krietni pirms tam. U-20 vecuma hokejistiem draudzīgākā komanda 2012./2013. g. sezonā līdz šim ir bijusi Jekaterinburgas Avtomobiļist, kura šosezon iespēlējusi tikai divus juniorus, bet ar pamatīgu spēles laiku (kopsummā 895:52). Otrs junioriem labvēlīgākais klubs ir Novokuzņeckas Metallurg, kurš šosezon sastāvā „ielaidis” 7 junioru vecuma hokejistus (!!!) un kopsummā ļāvis U-20 spēlētājiem 862 minūtes „ar asti” (862:54).

Tomēr nav tā, ka tikai uz Gagarina kausa izcīņu nepretendējošas komandas dod spēles laiku jaunajiem. Junioriem trešā draudzīgākā komanda ir uz play off pretendējošā HC Slovan Bratislava (3 spēlētāji un 598:02), ceturtā – viens no Austrumu līderiem Traktor (4 spēlētāji un 558:48), piektā – viens no Rietumu līderiem Maskavas Dinamo (1 spēlētājs, bet 477:55). Turpat netālu arī Magņitka – 4 spēlētāji un 422:10 spēles laika summā.

KHL junioriem (U-20) draudzīgākās komandas 2012./2013. g. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; īsi pirms regulārās sezonas beigām):

	klubs	U-20 vec. sp. skaits	kop. sp. laiks	t.sk. vārts. laiks	vieta KHL
1.	Avtomobiļist	2	895:52	–	26.
2.	Metallurg (Novokuzņecka)	7*	862:54	80:18	21.
3.	HC Slovan Bratislava	3	598:02	–	13.
4.	Traktor	4	558:48	–	6.
5.	Dinamo (Maskava)	1	477:55	–	3.
6.	Metallurg (Magņitogorska)	4	422:10	–	7.
7.	Spartak	2	414:40	–	23.
8.	Ņeftehimik	2	376:12	–	14.
9.	Salavat Julajev	3*	339:50	237:58	9.
10.	Baris	3	297:56	19:00	11.
11.	Jugra	1	293:55	–	17.
12.	Avangard	1	167:54	–	2.
13.	Ak Bars	2	152:29	–	4.
14.	CSKA	2	135:48	–	5.
15.	Atlant	2	88:14	–	19.
16.	Donbass	2	75:58	–	18.
17.	Dinamo (Minska)	1	63:18	63:18	16.
18.	Severstaļ	2	51:42	–	10.
19.	Vitjaz	2	35:23	–	22.
20.	SKA	1	28:16	–	1.
21.	Torpedo	1	4:24	–	20.
22.	Amur	1	2:38	–	25.
23.-26.	Dinamo (Rīga)	0	–	–	24.
	HC Lev Praha	0	–	–	15.
	Lokomotiv	0	–	–	8.
	Sibir	0	–	–	12.

* P.S. Viens spēlētājs – 1994. gadā dzimušais uzbrucējs Antons Sļepiševs – šosezon ir spēlējis 2 komandās: Novokuzņeckas Metallurg un Salavat Julajev.

Rezultatīvākie U-20 vecuma uzbrucēji KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	vid. sp. laiks
1.	Nails Jakupovs	1993.	Ņeftehimik	22	10+8	-4	14:24
2.	Damirs Žafjarovs	1994.	Metallurg (Novokuzņecka)	38	4+6	-5	11:22
3.	Antons Sļepiševs	1994.	Slavat Julajev / Metallurg (Novokuzņecka)	23	6+1	-1	12:33
4.	Jaroslavs Kosovs	1993.	Metallurg (Magņitogorska)	38	4+3	-5	8:48
5.	Marko Daňo	1994.	HC Slovan Bratislava	35	3+4	+3	9:29
6.	Aleksandrs Hohlačovs	1993.	Spartak	26	2+5	0	13:04
7.	Tomáš Mikúš	1993.	HC Slovan Bratislava	31	3+3	+3	8:01

*

Lietderīgākie U-20 vecuma aizsargi KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	vid. sp. laiks
1.	Andrejs Mironovs	1994.	Dinamo (Maskava)	37	0+5	+4	12:55
2.	Ņikita Ņesterovs	1993.	Traktor	33	0+0	+4	12:13
3.	Jaroslavs Dibļenko	1993.	Atlant	8	0+1	+3	10:43
4.	Alberts Jaruļļins	1993.	Ak Bars	27	0+1	+2	5:22

*

Visu U-20 vecuma vārtsargu sniegums KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

vārtsargs	dz.	klubs	sp.	sp. laiks	atv. %	GAA
Andrejs Vasiļevskis	1993.	Salavat Julajev	7	237:58	91.8%	2.27
Iļja Sorokins	1995.	Metallurg (Novokuzņecka)	3	80:18	92.7%	2.24
Jans Šeļepņovs	1993.	Dinamo (Minska)	2	63:18	87.0%	2.84
Vladimirs Kramars	1993.	Baris	1	19:00	77.8%	6.32

*

Protams, KHL regulārās sezonas noslēgumā dažās spēlēs varētu nedaudz pieaugt to U-20 vecuma spēlētāju skaits, kas devušies laukumā KHL čempionātā. Tāpat arī līdz šim spēlējušo jauno hokejistu statistika. Taču principiālas izmaiņas kopējā KHL griezumā nav gaidāmas. Saistībā ar Dinamo paliek jautājums par domāšanu ilgtermiņā un drosmi uzticēties junioriem.

Vai Dinamo nav savu U-20 vecuma hokejistu?

Kā zinām, 2010. gada rudenī savā pirmajā KHL čempionātā devās HK Rīga vienība, kurai viens no definētajiem pamatuzdevumiem bija un ir – jauno hokejistu audzināšana un „iesildīšana” Dinamo vajadzībām. Šajā sakarā arī absolūtais vairums Dinamo sastāvā KHL čempionātā spēlējušo 1990.-1992. gadā dzimušo hokejistu ir gājuši cauri vai turp-atpakaļ caur HK Rīga ierindu. Vienīgais – Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.) nav spēlējis MHL čempionātā.

Lai nebūtu plaša diskusija par to, vai 1994. un 1995. gadā dzimušie (attiecīgi, U-19 un U-18) var būt gatavi KHL līmenim, var pievērsties tikai IIHF noteiktajai klasikai – U-20 „tīrajam” vecumam, t.i. 1993. gadā dzimušajiem. HK Rīga ierindā šosezon MHL oficiālajās spēlēs tādi ir uzspēlējuši 11 personu skaitā, no kurām viens ir leģionārs (Aleksandrs Burcevs) un viens (Ritvars Zonenbergs) jau ir pametis Dinamo sistēmu, lai uzspēlētu pie Aigara Ciprusa Viļņas Baltika komandā MHL B grupā. Vai no palikušajiem nav kāds „ņemams” vismaz uz tām spēlēm, kurās vairs nav ko zaudēt? Ja nē, tad jautājums – HK Rīga vienu gadu strādājusi pa tukšo? Un kam tad vajadzīga HK Rīga?

Nav tā, ka būtu anormāla pārbagātība, tomēr arī HK Rīga sastāvā varētu atrast spēlētājus, kas ainavu nebojātu. Tiesa, šosezon būtu īpaši jācenšas, lai kopskatu varētu sabojāt… Starp 1993. gadā dzimušiem HK Rīga uzbrucējiem, vismaz pagaidām, nebūs atrodami superrezultatīvi „glābēji”, bet uzbrucējus ar pieklājīgi nostādītu darba ētiku, atdevi un degsmi, kas derētu vismaz 4. maiņai, atrast varētu noteikti. T.sk., deficītajā centra pozīcijā. Cik gatavi vai negatavi KHL-am, to jau tikai uz ledus varētu redzēt. Arī aizsargu varētu atrast, ja ģenerālmenedžerim Opuļskim, treneriem Ābolam un Ignatjevam ir doma par ilgtermiņu. Starp citu, augumā ne pārāk raženais Pauls Zvirbulis ir viens no labākajiem aizsargiem HK Rīga ierindā. Šajā gadījumā, jājautā, vai Dinamo sastāva „skauti” būtu gatavi rīkoties pret stereotipiem un vispārēju skepsi, lai sastāvā iemēģinātu ne to garāko aizsargu. Savukārt, vārtsargi pagaidām paliek „aiz strīpas”, jo HK Rīga pirmo vijoli spēlē Gudļevskis, bet pārējiem atliek tas, kas pāri paliek.

HK Rīga 1993. gadā dzimušie spēlētāji un viņu sniegums MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; dati saskaņā ar mhl.khl.ru; auguma cm un kg iespējams izmaiņas):

spēlētājs	cm	kg	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Rustams Begovs	179	70	52	14+12	+10
Aleksandrs Burcevs	187	72	1	0+0	0
Edgars Kurmis	179	69	32	3+9	+7
Lauris Rancevs	186	81	43	2+7	-3
Andris Siksnis	178	80	47	9+12	+12
Ritvars Zonenbergs	183	73	6	0+0	-1
AIZSARGI
Krišs Lipsbergs	182	78	49	1+5	-3
Kalvis Ozols	198	80	14	0+0	-2
Pauls Zvirbulis	172	70	52	5+9	+9
VĀRTSARGI	cm	kg	sp. (sp. laiks)	atv %	GAA
Rihards Cimermanis	180	70	13 (539:41)	86.7%	3.34
Boriss Tretjakovs	182	74	1 (58:03)	86.4%	3.10

*

Ieskatam:

• Dinamo jaunākie hokejisti uz KHL fona 2011./2012. g. sezonas vidū: tepat
• Par junioru vecuma (U-20) spēlētājiem KHL pirmajās 3 sezonās (2008. – 2011.): tepat
• KHL komandu junioru vecuma spēlētāji pirmajās 3 sezonās (pilns saraksts): tepat
• AS Dinamo Rīga pārstāvja Jura Savicka intervija (2013-02-01) – sportacentrs.com

[Attēlā: HK Rīga puišu konsultācija pie Tambijeva. Ierindā arī 1993. gadi – #62 Siksnis, #7 Begovs, #89 Rancevs… Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Energie (Karlovi Vari) 2012. gada 21. oktobrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Kurš un ko mācīsies no Latvijas U-20 izlases sliktākā čempionāta elitē?

Ja Latvijas U-20 izlase nebūtu izkritusi no elites, bet kaut kā noturējusies augstākajā sabiedrībā, tad droši, ka nācijas interese par šīs izlases gaitām būtu stipri mazāka. Taču tagad ir iespēja prasīt treneru vai federācijas vadības „skalpus”, cilāt dažādas problēmas, kuras, starp citu, ir ne pirmo gadu. Visai jezgai būs nekonvertētu santīmu vērtība, ja no tā nebūs mācījušās „attiecīgās iestādes”, kas atbildīgas par jauniešu hokeja saimniecības kārtību Latvijā.

Tiešām sliktākais sniegums elitē

Kopumā Latvijas U-20 izlase ir aizvadījusi piecus pasaules čempionātus elitē. Visi tie ir iegadījušies 21. gadsimtā, pēdējo 7 sezonu gaitā, un visos izlase aizvadīja pa 6 spēlēm; tādēļ ir savā starpā salīdzināmi diezgan tieši. Arī iepriekš reizes divas Latvijas U-20 izlase ir lidojusi ārā no elites, taču vēl nekad pirms šīs sezonas čempionāta, Latvijas juniori nebija šo turnīru pabeiguši bez nevienas uzvaras, bez neviena punkta, ar tik maz vārtu guvumiem, un arī 10. vieta junioru elitē ir pirmoreiz. Jāpiebilst, ka savulaik arī 9. vieta krita ārā uz 1. divīziju.

Protams, var atrast pozitīvas iezīmes. Piemēram, nebija neviena divciparu „zāģa”, bez kādiem nebija iztikts nevienā no iepriekšējiem pasaules čempionātiem elitē. Un arī vārtu zaudējumi šoziem ir bijuši mazāk nekā, piemēram, divos iepriekšējos elites līmeņa turnīros. Tomēr jāatkārtojas, bet visu izsaka „sausais atlikums” – 10. vieta… Iepriekš Latvijas U-20 izlase, lai arī „atkāpās” no elites, tad ar „kaujām”. Bet skaisti zaudējumi ir bijuši arī iepriekš… Ja negribam sevi mānīt un „slāpēt troksni”, tad pašiem sev skaidri jāatzīst – šis bija visšķidrākais Latvijas U-20 izlases starts elitē. Bez atrunām, bez attaisnojumiem, bez vaimanām par Latvijas resursiem un „mazumu”.

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē:

sezona	rezultāti	punkti	vārtu st.	vieta
2005./2006.	vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3
	vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0	3	14:30	9. vieta (ārā)
2008./2009.	vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10
	vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1	6	19:28	8. vieta
2009./2010.	vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12
	vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4	3	17:57	9. vieta (ārā)
2011./2012.	vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14
	vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT	2	12:44	9. vieta
2012./2013.	vs FIN 1:5; vs SUI 2:7; vs SWE 1:5
	vs CZE 2:4; vs SVK 3:5; vs GER 2:5	0	11:31	10. vieta

*

Vai bija visu laiku labākais Latvijas U-20 sastāvs?

Objektīvu stratēģisku priekšnoteikumu tam, lai Latvijas U-20 izlase nostartētu labāk par pieaugušo valstsvienību (10. vieta 2012. gadā), bija nosacīti vai, ja tikpat godīgi, to nebija nemaz. Vai pēdējo gadu gaitā ir notikuši būtiski uzlabojumi Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja sistēmā? Vai ir audzis Latvijas U līgu līmenis? Ir palielinājies hokeja skolu skaits un augusi esošo kvalitāte? Vai ir iekopusies perfekta Latvijas treneru skola? Vai varbūt treneri stāv rindā uz Latvijas U-20 izlases treneru posteni? Varbūt ir manāmi palielinājies Latvijas U-20 izlasei novirzītais finansējums? Piemēram, Dinamo ir iespēlējis kaut vienu junioru vecuma spēlētāju šosezon? Ja ir atrasts viens, divi „jā” uz kādu no retoriskajiem jautājumiem, tad priekšnoteikumi ir mazliet. Bet vai ir vispār??

Tomēr ir vairāki salīdzināmie parametri, kas no šīs sezonas Latvijas U-20 sasaukuma ir likuši gaidīt vairāk nekā no dažiem agrākiem. Arī no sastāva, kurā nav, piemēram, Girgensons vai Kļaviņš. Un ne tikai tāpēc, ka galvenais treneris grib kaut ko vairāk nekā cīnīšanos par palikšanu elitē. Arī ne tāpēc, ka kāds spēlētājs pirms čempionāta sapņo par medaļām. Tas nav pārmetums – mērķiem ir jābūt.

1994. gadu ir pieņemts uzskatīt par ļoti labu Latvijas hokejā. Arī tādi parametri kā spēlētāju pieredze U-20 un U-18 pasaules čempionātos elitē, hokejistu skaits no Ziemeļamerikas Top junioru līgām un pat auguma parametri šosezon ir labāki nekā dažus citus gadus.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze, drafti pirms konkrētā čempionāta (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs	2005./2006.	2008./2009.	2009./2010.	2011./2012.	2012./2013.
Iepriekš U-20 PČ (ieskaitot 1. div.)	10	11	9	6	10
Iepriekš U-20 PČ tikai elitē	0	1	9	0	10
Iepriekš U-18 PČ (ieskaitot 1. div.)	22	16	15	20	22
Iepriekš U-18 PČ tikai elitē	0	14	4	14	19
CHL; USHL; NCAA pieredze	3	2	1	4	5
CSHL; USHL draftēti	2	3	2	5	5
NHL draftēti	2	0	0	1	1
Augums no 185 cm	10	6	8	5	9
Svars no 85 kg	5	8	5	4	9
Maksimālā vecuma	11 (1986.)	12 (1989.)	11 (1990.)	9 (1992.)	10 (1993.)

*

Uz papīra vai datora ekrānā šīs sezonas Latvijas U-20 izlases salīdzināmie cipari izskatās itin pieklājīgi. Sasaukums neizskatās vājākais. Bet, kā zinām, cipari nespēlē. Pieri pierē, kauls kaulā iet fricis, krievs un letiņš… Neatkarīgi no statistiķu aprēķiniem.

Pagarinātā bērnība…

Taču ir parametrs, kuros 2012./2013. g. sezonas Junioru pasaules čempionāta sarkanbaltsarkanā valstsvienība „kāš vienos vārtos” visiem iepriekšējiem Latvijas U-20 izlases sasaukumiem iepriekšējos čempionātos elitē. Šis parametrs ir „pieaugušie spēlētāji” jeb spēlētāju skaits ar pieredzi pieaugušo līgās. Ja neņemam vērā Latvijas Virslīgu, kas ir stipri jauneklīga un kur ir arī, piemēram, „tīra” U-17 komanda (šosezon SK Rīga-96), tad pieaugušo hokeju no Latvijas U-20 izlases spēlē tikai 4 hokejisti (Kuzmenkovs, Nīmanis, Ozoliņš, Siksna). Ja vēl „atmīnuso” Baltkrievijas ekstralīgā startējošos, tad „pieaugušajās ārzemēs” paliek tikai Kristaps Nīmanis. Un ar tik nelielu skaitu ir izrādījies par maz…

Vai Latvijas juniori nevar vai negrib spēlēt pieaugušās komandās? Vēl jautājums vietā – cik daudz tad ir salīdzinoši augsta līmeņa pieaugušo komandu Latvijā? Pareizi – divas! Liepājas Metalurgs, kas arī taupības nolūkā pasācis jaunatnei dot vairāk spēles laika, un Rīgas Dinamo. Bet tālāk jau leģionāru gaitas… Vai nepieaugušie MHL un MHL B čempionāti, kur startē nu jau 4 komandas no Latvijas. Lai arī kā, bet paliek fakts, ka Latvijas U-20 izlase komplektācijas un satura ziņā attālinās no pieaugušo hokeja, arvien mazāk saņemot un/vai iesaistot spēlētājus ar „lielā hokeja” pieredzi. Un tas arī ļoti acīmredzami atspoguļojas junioru valstsvienības sniegumā.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze pieaugušo līgās (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs	2005./2006.	2008./2009.	2009./2010.	2011./2012.	2012./2013.
Līgas (ieskaitot Latvijas 1.)	22	21	20	16	16
Līgas (neskaitot Latvijas 1.)	16	14	16	9	4
Līgas (neskaitot Latviju/Baltkrieviju*)	7	5	5	3	1
Iepriekš pieaugušo PČ	2	0	0	0	0

*Arī neskaitot EEHL un dažādas pan-Baltijas līgas. **Pie pieaugušo līgām nav skaitītas Šveices 4. un 5. stipruma līgas, kā arī Francijas 3. līga. *** Skaitļos ir ierēķināti arī daži spēlētāji, kuriem pieaugušo līgas pieredze ir tajā sezonā vispār nevis tikai pirms U-20 pasaules čempionāta gadu mijā. Attiecīgi arī aktuālās sezonas (2012./2013.) skaitlis var teorētiski pieaugt.

Bet taču 1994. gads Latvijā ir tik labs? Uz šo jautājumu pirms gadiem diviem īsi un precīzi atbildēja Zemgus Girgensons, kuru aizvadītā čempionāta laikā darba devēji bija nolēmuši paturēt Ziemeļamerikā: „1994.gads visā pasaulē ir izdevies”…

Liepājas Metalurgs kā izlases īstenā bāze?

Pirms Junioru pasaules čempionāta Ufā par Latvijas U-20 izlasi dominēja viedoklis, ka valstsvienības uzbrukums ir labā līmenī, bet aizsardzība tāda pašvaka… Jo mums taču ir Kanādas junioru elites CHL līgās spēlējošie, viens kadrs no ASV koledžu līgas NCAA, Liepājas Metalurga rezultatīvākais spēlētājs un citi. Pieņēmums praksē nenostrādāja… Jāatkārtojas, bet tik maz vārtu guvumu kā šajā čempionātā (11), Latvijas U-20 izlasei nebija gadījies. Tiesa, priekšvēstneši jau bija pirms gada, kad 6 spēlēs trāpīts vārtos 12 reizes. Savukārt aizsardzības statistika – 31 vārtu zaudējums – šogad izrādījusies būtiski labāka nekā iepriekšējās divas reizes elitē.

Šajā situācijā simboliski, ka Latvijas U-20 izlases rezultatīvākais spēlētājs bija aizsargs – tās kapteinis Edgars Siksna, kuram 6 spēlēs sanāca 4 rezultatīvas piespēles. Pēc tam seko uzbrucēji Ņikita Jevpalovs (2+1) un Artūrs Kuzmenkovs (1+2), kā arī aizsargs Krišs Lipsbergs (0+3). Vienīgais izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu izrādījās uzbrucējs Kārlis Ozoliņš (+2). Ar neapbruņotu aci redzams, ka rezultāta organizēšanā un komandas „atslēgas lomās” ir bijuši tieši Liepājas Metalurgs ierindā pieaugušo līgā spēlējošie Siksna, Kuzmenkovs, Ozoliņš.

Vārtsardzība? Piemēram, Ivara Punnenova vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 4.27 un atvairīto metienu procents – 88,65% – ir attiecīgi labākais un otrs labākais cipars Latvijas junioru izlašu vārtsargiem elitē. Arī Merzļikina cipari GAA 5.85 un 86,02% nav sliktākie.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

	vārtsargs	sezona	vārts. U vecums	sp. laiks	atv. %	GAA
1.	Nauris Enkuzens	2008./2009.	U-20	346:18	90.27%	4.33
2.	Ivars Punnenovs	2012./2013.	U-19	224:37	88.65%	4.27
3.	Kristers Gudļevskis	2011./2012.	U-20	279:41	86.52%	5.15
4.	Uģis Avotiņš	2005./2006.	U-20	333:57	86.14%	5.03
5.	Elvis Merzļikins	2012./2013.	U-19	133:19	86.02%	5.85
6.	Rihards Cimermanis	2011./2012.	U-19	19:04	82.76%	15.73
7.	Jānis Kalniņš	2009./2010.	U-19	272:21	82.57%	9.25
8.	Raimonds Ermičs	2008./2009.	U-19	13:42	82.35%	13.14
9.	Kristaps Stiģis	2005./2006.	U-19	26:03	81.82%	4.61
10.	Elvis Merzļikins	2011./2012.	U-18	60:00	72.00%	14.00
11.	Raimonds Ermičs	2009./2010.	U-20	87:39	68.75%	10.27

*

Secinājumi?

Protams, kā jau katrai „neražai” arī Latvijas U-20 izlases pārceļošanai uz 1. divīziju tiek meklēti un atrasti vainīgie. Galvenais treneris Leonīds Tambijevs, LHF prezidents Kirovs Lipmans, nepalaistā Girgensona pārstāvētās komandas vadība un pat regulāro sezonu kalendāri – tas viss ir aprunāšanas aisberga redzamākā un populārākā daļa. Protams, katrs uzskaitītais elements ir pateicīgs kritikai. Katrs vārds, kas teikts pirms vai pēc fakta, var tikt un tiek izmantots pret teicējiem.

Īpaši jautra bija LHF prezidenta „pērle” uzreiz pēc Latvijas junioru pēdējās spēles Ufā: „Mērķis nav izpildīts un domāju, ka Tambijevs, visticamāk, nesaglabās savu amatu. Zinu, ko viņš teiks… Teiks, ka izlasei pietrūka pārbaudes spēļu, taču, ja čaļi ikdienā spēlē MHL, vai ar to nepietiek?” (citāts no Sportacentrs.com). Acīmredzot – nepietiek.

Katra mācību stunda ir tik vērta, cik no tās ir prasts mācīties. Tad jautājums – ko būs mācījušies par izlases startu atbildīgie amatpersonāži? Vai „reformas” aprobežosies tikai ar Tambijeva atlaišanu? Vienkāršākais jau kādu, lai arī pelnīti atbrīvot, un turpināt plostot virzienā, kur straume nes…

Vai arī tomēr ir pēdējais laiks stratēģiskiem lēmumiem U izlašu sakarā un skaidrai vīzijai, kurā virzienā ejam un kādus „transporta līdzekļus” izvēlamies? Protams, ja gribam kaut ko vairāk no hokeja Latvijā. Ja negribam, priecājamies par to, kas ir un kādreiz bij’…

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika elites U-20 pasaules čempionātā 2012. gada decembrī – 2013. g. janvārī, Ufā (saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	PM	met.
	UZBRUCĒJI
1.	Ņikita Jevpalovs	1994.	6	2+1	-8	8	17
2.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	6	1+2	-2	2	7
3.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	5	2+0	-4	4	6
4.	Artūrs Ševčenko	1994.	6	1+1	-2	0	4
5.	Roberts Lipsbergs	1994.	6	1+1	-4	2	11
6.	Teodors Bļugers	1994.	6	1+1	-8	8	18
7.	Edgars Kulda	1994.	6	1+1	-9	14	13
8.	Kārlis Ozoliņš	1994.	6	1+0	+2	0	7
9.	Lauris Rancevs	1993.	6	1+0	-4	2	8
10.	Toms Andersons	1993.	4	0+1	-1	6	4
11.	Rihards Bukarts	1995.	6	0+1	-1	6	8
12.	Edgars Kurmis	1993.	6	0+1	±0	14	5
13.	Andris Siksnis	1993.	6	0+0	-1	0	2
	AIZSARGI
1.	Pauls Zvirbulis	1993.	6	0+1	-1	2	4
2.	Edgars Siksna	1993.	6	0+4	-3	14	7
3.	Rinalds Rosinskis	1994.	6	0+1	-4	4	5
4.	Kristaps Nīmanis	1993.	6	0+0	-4	4	3
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	6	0+0	-4	6	6
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	6	0+3	-5	4	6
7.	Patriks Škuratovs	1994.	6	0+1	-5	0	1
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	atv.	atv.%	GAA
1.	Ivars Punnenovs	1994.	5	224:37	125 no 141	88.65%	4.27
2.	Elvis Merzļikins	1994.	3	133:19	80 no 93	86.02%	5.85
–	Vadims Miščuks	1993.	0	0:00	–	–	–

*

Papildu ieskatam:

• Latvijas U-20 izlases sniegums iepriekšējos U-20 pasaules čempionātos elitē (statistikas salīdzinājums): tepat
• Latvijas U-20 izlašu pieteikumi pasaules čempionātos elitē – iihf.com (2005./2006.;  2008./2009.; 2009,.2010.; 2011./2012.; 2012./2013.)
• Kirova Lipmana komentārs pēc Latvijas U-20 izlases zaudējuma Vācijas vienaudžiem (2013-01-04) – sportacentrs.com
• Latvijas U-20 izlases puišu statistika 2012./2013. g. sezonas pasaules čempionātā – iihf.com
• Latvijas U-20 izlases sastāvs, kandidāti un to piederība 2012./2013. g. sezonā: tepat

[Attēlā: Latvijas U-20 izlases puiši cīņā pret Zviedrijas junioriem 2012. gada 29. decembrī. Foto avots: fhr.ru (Almir Sibagatullin).]

2012. gada noslēgums Masaļska un jaunatnes izlašu gaumē

Gada nogale Latvijas hokeja griezumā ir bijusi diezgan intensīva. Lielā daļā hokeja līgu kalendārs ir bijis pašķidrs – bija neliels spēļu skaits vai pat nebija vispār. Taču situāciju kompensē U-20 pasaules čempionāts elitē, kurā arī Latvijas junioru izlase cīnās ar eksistenciālām problēmām. Norisinājās arī Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēles. 24. – 30. decembra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Edgars Masaļskis

Šosezon jau ir ierasti dažādu Topu augstās pozīcijās saskatīt Hantimansijskas Jugra vienības vārtsarga Edgara Masaļska vārdu. Pērnsezon viņš uzkavējās Jugra komandas „pirmā numura” un Krievijas izlases vārtsarga Mihaila Birjukova ēnā. Šosezon Masaļskis faktiski ir kļuvis par Hantimansijskas kluba pirmo vārtsargu, un viņa ēnā ir jau Birjukovs. Abiem Jugra „mūriem” šīs sezonas atvairīto metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) statistika nav tik būtiski atšķirīga, un Birjukovam tā pat ir labāka: Masaļskim 90,4% un GAA 3.18; Birjukovam 90,9% un GAA 2.91. Tomēr uzvarēto un zaudēto spēļu bilance ir par labu Latvijas pārstāvim. Edgaram Masaļskim 11 uzvarētas un 10 zaudētas spēles, bet Mihailam Birjukovam – 4 uzvarētas un 9 zaudētas.

Aizvadītajā nedēļā Edgars Masaļskis sargāja Jugra vārtus divās spēlēs, abās komanda uzvarēja, bet Masaļskis „saņēma” 57 metienus, atvairīja 92,98% metienu un nodrošināja GAA koeficientu 2,00 izmērā. Jāpiebilst, ka Jugra vadība joprojām izmisīgi mēģina „iespēlēt” arī Birjukovu. Piemēram, aizvadītajā nedēļā arī Mihails Birjukovs aizvadīja divas pilnas spēles KHL laukumos, piedaloties zaudējumos un piedzīvojot ne pārāk glaimojošu statistiku…

Kā hokeja vērotāji pamatoti uzsver, tad Birjukova iespēlēšana Jugra sastāvā ir ne tikai gaišu atmiņu un cerību izraisīta, bet arī pragmatiski nepieciešama. Proti, saskaņā ar aktuālo KHL sporta reglamentu (41. pants; 19. lpp.), Krievijas klubā vārtsargs-leģionārs nedrīkst aizvadīt vairāk par 2/3 (jeb 66%) regulārās sezonas spēles laika. (Uz play off šis ierobežojums neattiecas.) Dēļ Krievijas vārtsargu spēles laika obligātajām „kvotām” regulārajā sezonā Jugra treneriem gribot-negribot ir jālaipo starp abiem vārtsargiem. Pagaidām izdodas. Pēc sezonas 39 spēlēm Hantimansijskas kluba vārtos leģionārs Edgars Masaļskis ir aizvadījis ap 59% no vārtsargu spēles laika. Regulārajā sezonā atlikusi vēl ceturtdaļa spēļu (13 gab.), kuru laikā Jugra treneriem jāatrisina galvenais uzdevums – tikt izslēgšanas spēlēs. Šajā maratonā Hantimansijskas kluba vadoņi, ja gribēs, varēs Masaļski izmantot pat nedaudz vairāk kā divās trešdaļās gadījumu.

2. Edgars Siksna

Latvijas U-20 izlasei Junioru pasaules čempionāta pirmais posms – apakšgrupas spēles (Preliminary Round) – pabeidzies ar palikšanu A apakšgrupas pēdējā (5.) vietā. Tas nozīmē turpmāku cīņu „nāvinieku grupā” – par palikšanu pasaules elitē; tam atvēlētas 2 spēles… Neskatoties uz punktu trūkumu un tikai sešiem vārtu guvumiem pirmajās 4 spēlēs, var atrast labus vārdus arī par Latvijas U-20 izlases sniegumu.

No Latvijas junioru valstsvienības sastāva nedēļas Topā vietu ir izcīnījis tās kapteinis Edgars Siksna (dz. 1993.), kurš izlasē „iesaukts” no Liepājas Metalurgs ierindas. Siksna, būdams aizsargs, šobrīd ir arī rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-20 izlases ierindā šīs sezonas junioru pasaules čempionātā. Edgaram Siksnam 4 spēlēs sakrāti trīs rezultativitātes punkti (0+3), bet diemžēl negatīvs lietderības koeficients (-1). Tiesa, neviens Latvijas junioru izlases spēlētājs vismaz pašreiz pasaules čempionātā nav plusos, tikai divi (Kuzmenkovs, Kurmis) ir neitrāli, bet visi pārējie – dažāda apjoma mīnusos…

3. Rūdolfs Maslovskis

Latvijas U-18 izlases ierindā divās pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas vienaudžiem rezultatīvākais bija Juniors komandas uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kurš 2 spēlēs guva 4 punktus (2+2). Aizvadītajā nedēļā Maslovskis uzspēlēja arī vienu spēli Latvijas Virslīgas čempionātā, pārstāvot Juniors komandu cīņā pret savu kādreizējo „dzimto” klubu – Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu. Virslīgas spēlē Maslovskis sarūpēja 4 punktus: divus vārtu guvumus, vienu rezultatīvu piespēli un vēl izšķirošo pēcspēles metienu. Ļoti neslikti.

4. Ivars Punnenovs

Lai arī Latvijas U-20 izlases vārtsarga Ivara Punnenova (dz. 1994.) statistika junioru pasaules čempionātā aizvadītajā nedēļā neuzrāda spīdošākos rezultātus, tomēr viņa sniegums ir palīdzējis Latvijas izlasei nepiedzīvot „episkus” zaudējumus ar jau ierasti katastrofāliem cipariem. Lielā mērā pateicoties Punnenovam, pret Zviedrijas U-20 izlasi bija „tikai” 1:5. Šajā spēlē viņš arī pelnīti atzīts par labāko spēlētāju Latvijas U-20 izlasē. Pagaidām, pēc pasaules čempionāta 1. posma spēlēm un aizvadītās nedēļas summā Ivara Punnenova cipari ir – 3 spēles, 140 minūtes, 88,42% atvairītu metienu un GAA 4.71.

Aiz strīpas

Aizvadītajā nedēļā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs KHL cīņu laukos bija Rīgas Dinamo centrs Andris Džeriņš, kurš 3 spēlēs sakrāja 2 punktus (1+1) un lietderības koeficientu -1. Rezultatīvākais aizsargs, nu jau bez pārsteigumiem – Atlant pārstāvis Sandis Ozoliņš ar divām rezultatīvām piespēlēm 3 spēlēs; lietderības koeficients neitrāls. Liepājas Metalurgs komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā atzīmējies aizsargs Ričards Birziņš, kuram 2 spēlēs 2 vārtu guvumi un neitrāls lietderības koeficients. Divi vārtu guvumi un neitrāla lietderība Baltkrievijas ekstralīgas divās spēlēs arī Liepājas komandas uzbrucējam Artūram Mickēvičam.

No Latvijas U-20 izlases ierindas izceļams arī līdz šim aktuālā junioru pasaules čempionāta labākais vārtu guvējs valstsvienībā – HK Rīga komandas uzbrucējs Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.). Aizvadītās nedēļas gaitā 4 spēlēs Jeļisejevam fiksēti divi vārtu guvumi un lietderības koeficients -2. Savukārt Latvijas U-18 izlases ierindā divās pārbaudes spēlēs atzīmējams arī Juniors komandas uzbrucējs Oskars Batņa (dz. 1995.), kuram 2 spēļu summā pret Baltkrievijas U-18 izlasi fiksēti 3 vārtu guvumi. Visi trāpījumi ienācās kā hat-trick vienā spēlē. Batņam vēl arī uzskaitīta viena spēle Latvijas Virslīgas čempionātā, bet bez punktiem. No „jaunā gala” atzīmējams Austrijā spēlējošais uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics (dz. 1994.), kurš decembra pēdējā nedēļā aizvadīja vienu spēli Moser Mecical Graz 99ers U20 komandā Austrijas junioru līgā (EBYSL), salasot 2 punktus (0+2) un neitrālu lietderību. Zuševicam fiksētas arī 3 spēles 99ers „lielajā” komandā Austrijas stiprākajā pieaugušo līgā EBEL, kur viņš guvis savu otro rezultativitātes punktu (0+1) un lietderības koeficientu +1.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Ieskatam:

• Iepriekšējo nedēļu Top 4: tepat
• Aktuālais KHL Sporta reglaments – khl.ru

[Attēlā: Edgars Masaļskis pārmij vārdu ar tiesnesi. Foto fiksēts Jugra spēlē pret Atlant 2012. gada rudenī; foto avots: atlant-mo.ru.]