Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?
Kopumā 8 pārbaudes spēlēs iztaustīti 26 uzbrucēji, 14 aizsargi un 6 vārtsargi. Izlases rīcībā vēl “skaitās” 31 spēlētājs, ieskaitot šopavasar izlases spēlēs “nepārbaudīto” Ronaldu Ķēniņu. Bet uz Minsku brauks tikai 25.
Ņiživijs kā rezultatīvākais
Protams, pārbaudes spēlēs, kur strāvo eksperimenti, statistika nav galvenais. Tomēr jāatzīmē, ka Bratislavas spēlēs rezultatīvākais ir bijis uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs ar 3 rezultatīvam piespēlēm. Ar 2 punktiem ir atzīmējies Mārtiņš Cipulis (1+1) un Andris Džeriņš (0+2). Jāpiebilst, ka Džeriņam ir labākais lietderības koeficients (+2) un mikromaču vārtu attiecība (2:0).
Interesanti, ka bēdīgākos ciparus ir sakrājis Zemgus Girgensons; viņam mikromaču vārtu attiecība ir 0:4 (!!!) un lietderības koeficients -2… Respektīvi, Girgensons bija laukumā četru vārtu zaudējumu (no 5) laikā pret slovākiem. Ar to pieticis, lai vispār šopavasar uzspēlējušo 26 uzbrucēju statistikas sarakstā ierindotos pēdējā (!) vietā. Tas gan ir “mājiens” statistiķiem, ka secinājumiem ar vienu-divām spēlēm ir par maz.
Kopumā Bratislavas spēlēs laukumā devās 14 uzbrucēju; mājās palikuši vēl četri uzbrukuma vīri – Koba Jass, Roberts Jekimovs, Ronalds Ķēniņš, Miķelis Rēdlihs. Attiecīgi no 18 uzbrucējiem jāatsijā četri puiši, jo tradicionālais uzbrucēju komplekts pasaules čempionātam ir 14.
Prognozēt galvenā trenera Teda Nolana pilno izvēli ir sarežģīti; īpaši tāpēc, ka klātienē redzējis viņš ir tikai divas pēdējās spēles. Tomēr rādās, ka uz 13. un 14. uzbrucēja pozīcijām seši pretendenti ir – Bērziņš, Bičevskis, K. Jass, Jekimovs, R. Lipsbergs, Saulietis. No kuriem tad četriem būtu jāpaliek ārpus Minskas komplekta.
Latvijas izlases uzbrucēju statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk; MM = mikromaču vārtu starpība):
uzbrucējs
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Aleksandrs Ņiživijs
2
0+3
±0
3:2
0
2.
Mārtiņš Cipulis
2
1+1
-1
2:3
0
3.
Andris Džeriņš
2
0+2
+2
2:0
0
4.
Roberts Bukarts
1
1+0
+1
1:0
0
Kaspars Daugaviņš
1
1+0
+1
1:0
0
6.
Armands Bērziņš
2
1+0
+1
1:0
2
7.
Herberts Vasiļjevs C*
2
1+0
±0
2:1
2
8.
Māris Bičevskis
2
0+1
+1
1:0
35
9.
Miks Indrašis
2
0+0
±0
0:0
0
10.
Juris Štāls
1
0+0
±0
0:0
2
11.
Roberts Lipsbergs
2
0+0
±0**
0:0**
2
12.
Gints Meija
2
0+0
±0
1:2
0
13.
Kaspars Saulietis
2
0+0
-1
0:1
2
14.
Zemgus Girgensons
1
0+0
-2
0:4
2
* Otrajā spēlē (pret Norvēģijas izlasi) kapteinis bija Herberts Vasiļjevs. ** Slovakiahockey.sk statistikas uzskaitē ir nepilnības; Latvijas izlases pirmā vārtu guvuma laikā laukumā bija arī Roberts Lipsbergs, kurš nav norādīts (bet ir atzīmēti vienlaikus laukumā esoši 3 aizsargi).
Latvijas izlases uzbrucēju statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
3
0+5
±0
5:3
0
2.
Miķelis Rēdlihs
1984.
2
3+1
+2
4:0
0
3.
Mārtiņš Cipulis
1980.
5
2+2
-3
5:7
0
4.
Kaspars Daugaviņš
1988.
3
1+3
+2
6:1
2
5.
Herberts Vasiļjevs
1976.
4
3+0
±0
4:2
4
6.
Miks Indrašis
1990.
5
1+2
+3
5:0
0
7.
Roberts Bukarts
1990.
6
2+0
-2
2:4
2
8.
Juris Upītis
1991.
4
1+1
±0
2:1
0
9.
Andris Džeriņš
1988.
8
0+2
-3
3:6
2
10.
Armands Bērziņš
1983.
5
1+0
+1
2:1
4
11.
Juris Štāls
1982.
6
1+0
±0
2:3
4
12.
Gints Meija
1987.
6
1+0
-2
2:5
0
13.
Aleksejs Širokovs
1981.
3
1+0
-3
1:4
0
14.
Roberts Lipsbergs
1994.
4
0+1
+1*
1:0*
2
15.
Māris Bičevskis
1991.
7
0+1
+1
3:1
39
16.
Gunārs Skvorcovs
1990.
3
0+1
±0
1:1
0
17.
Roberts Jekimovs
1989.
5
0+1
-2
3:4
4
18.
Kaspars Saulietis
1987.
6
0+1
-2
2:3
4
19.
Jānis Ozoliņš
1989.
1
0+0
±0
0:0
0
20.
Koba Jass
1990.
2
0+0
±0
0:0
4
21.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
2
0+0
±0
0:0
2
22.
Miks Lipsbergs
1991.
1
0+0
-2
0:2
0
23.
Edijs Brahmanis
1983.
2
0+0
-2
0:2
4
24.
Artūrs Ozoliņš
1988.
2
0+0
-2
0:3
0
Edgars Kļaviņš
1993.
2
0+0
-2
0:3
0
26.
Zemgus Girgensons
1994.
1
0+0
-2
0:4
2
* Oficiālajā statistikā ir nepilnības. Piemēram, Latvijas – Slovākijas izlašu spēles mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu uzskaitē. Piemēram, reāli Roberta Lipsberga lietderības koeficients ir +2 un 2:0, bet kādam no spēlētājiem lietderības koeficients un MM attiecība ir par vienu mīnusā.
Māris Jass un Jēkabs Rēdlihs aizsargu Topā
Uz Bratislavu aizbrauca deviņi aizsargi, no kuriem uzspēlēja visi, izņemot veselības lietas kopjošo Artūru Kuldu. Veiksmīgākā statistika starp aizsargiem fiksēta pāriniekiem Mārim Jasam un Jēkabam Rēdliham; abiem pa +3 un mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu bilance 3:1. Izteikti bēdubrāļi abu spēļu summā nav saskatāmi, lai gan kļūdas bija arī pirmo divu pāru aizsargu vingrinājumos (Laviņš – Sotnieks; Galviņš – Pujacs).
Tā kā vēl pirms Bratislavas spēlēm treniņus ar izlasi beidza Mārtiņš Gipters un Maksims Širokovs, bet mājās palika Mārtiņš Porejs, tad treneriem jāizvēlas 8 no 10 aizsargiem. (Čempionātā parasti piedalāmies ar astoņiem aizsargiem.) Teds Nolans ir interesants “putns”, bet pēc pārpaudes spēlēm rādās, ka uz astotā aizsarga vietu dalībai Minskā pretendē – Jaks, Porejs, Saviels. Diviem būs jāpaliek mājās.
Latvijas izlases aizsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):
aizsargs
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Jēkabs Rēdlihs
2
0+0
+3
3:1
0
2.
Māris Jass
2
0+0
+3
3:1
2
3.
Georgijs Pujacs C*
2
0+1
±0
2:2
2
4.
Jānis Jaks
2
0+0
±0
0:0
0
Agris Saviels
2
0+0
±0
0:0
0
6.
Kristaps Sotnieks
2
0+0
-1
1:2
0
7.
Guntis Galviņš
2
0+0
-1
1:2
2
8.
Rodrigo Laviņš
2
0+0
-1
1:2
6
–
Artūrs Kulda
0
–
–
–
–
* Pirmajā spēlē (pret Slovākijas izlasi) kapteinis bija Georgijs Pujacs.
Latvijas izlases aizsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):
aizsargs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Māris Jass
1985.
3
0+0
+3
3:1
2
2.
Artūrs Kulda
1988.
3
0+1
+2
4:0
0
3.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
5
0+0
+1
4:4
2
4.
Rodrigo Laviņš
1974.
8
0+3
±0
7:6
8
5.
Georgijs Pujacs
1981.
2
0+1
±0
2:2
2
6.
Kristaps Sotnieks
1987.
5
0+0
±0
5:3
4
7.
Ēriks Ševčenko
1991.
2
0+0
±0
1:0
0
8.
Guntis Galviņš
1986.
7
1+0
-1
5:5
4
9.
Artūrs Salija
1992.
1
0+0
-1
0:1
2
10.
Maksims Širokovs
1982.
4
0+0
-1
2:4
0
11.
Mārtiņš Gipters
1989.
5
0+0
-1
1:3
2
12.
Jānis Jaks
1995.
8
0+0
-3
1:4
2
13.
Agris Saviels
1982.
6
0+0
-4
1:6
0
14.
Mārtiņš Porejs
1991.
4
0+0
-4
0:5
0
*
Vārtsargu sastāvs skaidrs. Atliek – secība
Vārtsargu pārbagātības jautājums ir atrisināts; uz Slovakiju acīmredzot aizbrauca čempionātam paredzētais komplekts – Edgars Masaļskis, Kristers Gudļevskis, Ivars Punnenovs. Vēl pirms turnīra no kandidātu loka tika atbrīvots Ervīns Mustukovs, bet turnīra laikā Rīgā palikušais Elvis Merzļikins vairs nepretendē uz vietu sastāvā.
Tagad tik jātiek skaidrībā ar secību.
Latvijas izlases vārtsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):
vārtsargs
sp.
min:sek
atv. met
atv. %
GAA
sods
MM
1.
Kristers Gudļevskis
1
60:00
30 no 30
100%
0.00
2
2:0
2.
Edgars Masaļskis
1
59:50
20 no 25
80.0%
5.01
0
3:5
3.
Ivars Punnenovs
0
0:00
–
–
–
0
–
*
Latvijas izlases vārtsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):
Ervīns Muštukovs, Mārtiņš Gipters, Masksims Širokovs prom – apollo.lv
[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Francijas izlasi 2014. gada 26. aprīlī. Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profilsfacebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše).]
Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?
Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.
Gaidām snaiperus?
Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.
Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs Ņiživijs, Miķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.
Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).
Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…
Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.
Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…
Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
met.
sods
1.
Juris Štāls
1982.
2
1+0
+1
1:1
2
0
2.
Juris Upītis
1991.
2
1+0
±0
1:0
1
0
3.
Roberts Bukarts
1990.
2
1+0
±0
1:1
4
0
4.
Miks Indrašis
1990.
1
0+1
+1
1:0
0
0
Roberts Lipsbergs
1994.
1
0+1
+1
1:0
0
0
6.
Kaspars Saulietis
1987.
2
0+1
±0
1:0
5
0
7.
Roberts Jekimovs
1989.
2
0+1
±0
1:1
2
0
8.
Māris Bičevskis
1991.
2
0+0
±0
1:0
1
2
9.
Armands Bērziņš
1983.
2
0+0
±0
1:1
4
2
10.
Jānis Ozoliņš
1989.
1
0+0
±0
0:0
1
0
Gunārs Skvorcovs
1990.
1
0+0
±0
0:0
1
0
Aleksejs Širokovs
1981.
1
0+0
±0
0:0
1
0
13.
Koba Jass
1990.
1
0+0
±0
0:0
1
4
14.
Andris Džeriņš
1988.
2
0+0
-1
0:1
3
0
Gints Meija
1987.
2
0+0
-1
0:1
3
0
16.
Mārtiņš Cipulis
1980.
1
0+0
-1
0:2
3
0
*
Kurš būs astotais aizsargs?
Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.
Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.
Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.
Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.
No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.
Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):
f
aizsargs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
met.
sods
1.
Rodrigo Laviņš C
1974.
2
0+1
+1
3:1
1
2
2.
Artūrs Kulda
1988.
1
0+0
+1
1:0
1
0
3.
Ēriks Ševčenko
1991.
2*
0+0
±0
1:0
0
0
4.
Maksims Širokovs
1982.
1
0+0
±0
1:1
1
0
5.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
1
0+0
±0
0:0
1
0
6.
Mārtiņš Gipters
1989.
1
0+0
±0
0:0
0
0
Mārtiņš Porejs
1991.
1
0+0
±0
0:0
0
0
8.
Kristaps Sotnieks
1987.
1
0+0
±0
0:0
4
2
9.
Agris Saviels
1982.
1
0+0
±0
0:1
1
0
10.
Guntis Galviņš
1985.
1
0+0
±0
0:1
0
0
11.
Jānis Jaks
1995.
2
0+0
-1
0:1
1
2
12.
Artūrs Salija
1992.
1
0+0
-1
0:1
0
2
*
Par daudz vārtsargu?
Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.
“Krievu spēlēs” Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.
Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.
Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):
vārtsargs
dz.
sp.
min:sek
U-Z
atv. met.
atv. %
GAA
„0”
1.
Ivars Punnenovs
1994.
1
60:00
1-0
49 no 49
100%
0.00
1
2.
Edgars Masaļskis
1980.
1
59:21
0-1
45 no 48
93.75%
3.03
0
*
Uzziņām:
Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat
[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]
Divreiz 1:5. Nav īpaši priecīga bilance, bet no stresa glābj doma, ka tās ir pārbaudes spēles, kurām “piedāvājam” pārbaudāmus kandidātus un no pasaules čempionātam paredzētā komplekta attālinātu sastāvu. Tomēr, kas zin… Piemēram, aizsargu izvēle ir diezgan sašaurināta; un arī citos posteņos ne viss olimpiskais komplekts būs pieejams. Kā tad izskatījās Latvijas izlase aprīļa sākuma versijā?
Pret Somijas valstsvienību aizvadīto spēļu “pēcgaršu” mazāk veido sāpe par rezultātu vai kāda kandidāta meistarības trūkumu. Kādi, nu, esam, tādiem ir jāspēlē. Izmisumā nedzen arī visu līdzjutēju pamanītais statistikas elements – metienu skaits, kas divu spēļu summā ir 20:97 somu labā. Pieņemsim, ka somi met bez savas jēgas, bet “latviešu hokeja” īpatnība ir mest reti, bet trāpīgi.
Matus plēst nav jēgas, jo, neskatoties uz nosaukumu Euro Hockey Challenge, tās ir pārbaudes spēles ar primāro uzdevumu – pārbaudīt. Tāpat arī fiziskajai formai ideālai jābūt maija nevis aprīļa sākumā. Bet… Degsme un pašmotivācija ir nepieciešama jebkurā gadījumā, t.sk. “draudzības” spēlē. Spēles pret Somiju nav svarīgākās šajā sezonā, taču atdeve bija tas elements, kas pietrūka. Skaidrs, ka pārbaudes spēles nav vieta, kur “lauzt kaulus” un rādīt raksturu. Taču pragmatiskie aprēķini – nevēlēšanās satraumēties un ar to zaudēt labo iespēju iekļūt izlases sastāvā – var gadīties aplami. Vieta valstsvienībā var nebūt garantēta un katra pārbaudes spēle var kļūt pa pēdējo šosezon. Neskatoties uz to, ka viss olimpiskais sastāvs nebūs “uz strīpas”. Attiecīgi lielai daļai spēlētāju katra pārbaudes spēle pēc būtības var būt svarīgākā spēle sezonā. Esam taču redzējuši, ka var, ja grib…
Jekimovs – A. Širokovs – Štāls
Bija tas gadījums, kad izlases kontekstā nereti ceturtās maiņās spēlētājiem bija jākļūst par pirmo maiņu – vilcējiem un lokomotīvēm. Ko arī ikdienas darbos vīri darījuši savās “pamatdarbavietās” – Aleksejs Širokovs Šveices NLB (otrajā līgā) un Juris Štāls Slovākijas ekstralīgā. Bet Roberts Jekimovs vispār ir mūsu izlases “somu speciālists” – Somijā aizvadījis jau piekto sezonu, no kurām 3 visaugstākajā līmenī.
Tomēr somu kandidātu izlase bija “ne pa zobam” arī pirmajai maiņai. Labā ziņa – pirmajā spēlē šis uzbrucēju virknējums bija vienīgais, kurš nepieļāva vārtu zaudējumu (pa nullēm bija arī īsu brīdi spēlējušais Artūrs Kuzmenkovs). Bet otrajā spēlē tieši šī maiņa vai, precīzāk, Alekseja Širokova individuālās prasmes nodrošināja vienīgo vārtu guvumu pret somiem. Tomēr summā sanāca mazizteiksmīgi vai vāji, ja prasa ka no pirmās maiņas. Iemetienus diemžēl somu statistiķi precīzi uzskaitīja tikai pirmajā spēlē, un tur ainava bēdīga – Širokovam 36,4% (4 no 11), Štālam 0% (0 no 6). Summā – 23,5%, kas arī parāda iniciatīvas iespēju proporciju.
Bukarts – Džeriņš – NN
Uzbrucēju tandēms atpazīstams kā Rīgas Dinamo, tā agrāku izlases spēļu kontekstā; tāpēc tika saskatīts kā saspēlētākais un no tā arī gaidīts kaut kas “taustāms”. Neatkarīgi no tā, ka trešais uzbrucējs mainījās – pirmajā spēlē galvenokārt Miks Lipsbergs, mazliet – Artūrs Kuzmenkovs, otrajā – Edijs Brahmanis.
Maiņas pozitīvā iezīme – Džeriņš pirmajā spēlē iemetienos pildīja centra uzbrucēja virsnormu – 72,7% (8 no 11), bet summā… Tieši Robertam Bukartam un Andrim Džeriņam ir bēdīgākais lietderības koeficients starp uzbrucējiem (-3; tāds arī A. Širokovam); visi trīs vārtu zaudējumi piedzīvoti, spēlējot vienādos sastāvos. Abi vīri kā olimpiskās izlases piektā maiņa palika faktiski kā vieni no pirmajiem aiz Olimpiādes strīpas, kas nozīmē, ka olimpiskā komplekta iztrūkuma gadījumā tieši viņi būtu starp pirmajiem, kam vieta pasaules čempionāta sastāvā būtu droša. Sagatavošanas posmā atliek vēl dažas spēles, kurās “drošumu” apliecināt. Spēles pret Somiju “garantijas” nedeva.
Upītis – Bičevskis – Skvorcovs
Pateicoties Gunta Galviņa līdzdalībai, maiņas uzbrucēju defekts pārvērtās par efektu – pie rezultatīvām piespēlēm tika Gunārs Skvorcovs un Juris Upītis (pa labi novietotā attēlā). Maiņas iemetienu statistika pirmajā spēlē gan ļoti bēdīga – Mārim Bičevskim 18,8% (3 no 16). Taču uz kopējā Latvijas valstsvienības komplekta fona šī maiņa statistiski izskatās normāli – vienīgais uzbrucēju virknējums, kuram ir neitrāls lietderības koeficients (pa nullēm arī Kuzmenkovs un aizsargs M. Širokovs), bet pārējiem lietderība ir mīnusos. Ja puiši turpinās “pielikt”, tad ir spējīgi kopā vai pa vienam turpināt pretendēt uz čempionāta ceturtās maiņas vakancēm.
Kļaviņš – A. Ozoliņš – NN
Viena no uzbrucēju kombinācijām, kuru hokeja interesenti gaidīja ar lielāku interesi nekā izlasē vai Dinamo sastāvā bieži redzētus spēlētājus. Edgars Kļaviņš – 21 gadu jauns debitants ar Zviedrijas līgu (t.sk. stiprākās – SHL) pieredzi, Artūrs Ozoliņš – viens no sava laika (dz. 1988.) talantīgākajiem centra uzbrucējiem ar labiem auguma parametriem, turklāt aizvadījis salīdzinoši labu sezonu Krievijas otraja līgā – VHL. Abiem pirmajā spēlē “pievienots” Edijs Brahmanis, otrajā – Artūrs Kuzmenkovs.
Skaidrs, ka daži izlases treniņi nevarēja vīriem “ieaudzināt” tādu saprašanos, lai varetu gaidīt spilgtu rezultātu. Tādēļ arī “somu spēlēs” bija jāpilda 3. un 4. maiņas funkcijas. Mikromaču vārtu starpība bēdīga (0:3); tā kā viens vārtu zaudējums mazākumā, tad lietderība abiem pa -2. Ozoliņš iemetienos pirmajā spēle 25,0% (2 no 8). Statistika paliek statistika, bet būtu interesanti redzēt šos spēlētājus arī kombinācijā ar citiem uzbrucējiem, arī ar nopietnākiem uzdevumiem. Tad arī varētu pārliecināties, vai šosezon izlases kontekstā cerības ir tukšas vai pamatotas.
Brahmanis, Kuzmenkovs, M. Lipsbergs
Interese par plašāku kandidātu loku un Edija Brahmaņa veiksmīgā sezona Baltkrievijas čempionātā (49 punkti 47 spēlēs regulārajā sezonā) ir tie faktori, kas veicināja jau pirms gadiem 10 debitējušā uzbrucēja iekļaušanu izlases kandidātos atkal. It kā no kopējā orķestra, kas bija itin pelēks, ārā nekrita. Kļūdas un nopietni trūkumi aizsardzības darbos bija vairumam. Taču “sausais atlikums” ir nedaudz zem vidējā: lietderība -2; mikromači 0:2; visvairāk soda minūšu komandā (četras)… Abās spēlēs, neatkarīgi no partneriem (Kļaviņš – A.Ozoliņš; Bukarts – Džeriņš) sniegums statistiski identisks (zaudēti mikromači vienādos sastāvos ar vienu vārtu starpību).
Artūrs Kuzmenkovs (pa labi novietotā attēlā) ir viens no tiem uzbrucējiem, kuram izdevies saglabāt neitrālu statistiku, “nesabojājot” ne mikromačus, ne lietderības koeficientu. Jāpiebilst, ka bija viens no tiem, kas saņēma mazāk spēles laika – pirmajā spēlē tikai 3. perioda gaitā aizstājot Miku Lipsbergu (virknējumā ar Bukartu un Džeriņu), otrajā spēlē ceturtajā maiņā (ar Kļaviņu un A. Ozoliņu). Acīmredzot galvenais uzdevums bija nezaudēt vārtus, kas arī tika izpildīts. Būtu taisnīgi, ja viņam sniegtu iespēju pacīnīties vēl.
Otrs mazāk spēlējušais uzbrucējs Miks Lipsbergs pie teikšanas tika lielākajā daļā pirmās spēles, kurā bija “piekombinēts” virknējumā ar Bukartu un Džeriņu. Vienas spēles laikā kopā ar biedriem “apstāvēja” divus vārtu zaudējumus. Uz kopējā fona “-2” nav katastrofa, taču pagaidām ir maz argumentu “par”. Ja būs vēl iespēja sevi parādīt šopavasar, būs ļoti jācenšas…
Latvijas izlases uzbrucēju statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:
* Aleksejam Širokovam pointstreak.com statistikas uzskaitē pirmajā spēlē fiksētas 2 soda minūtes, bet tas bija komandas sods par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Tajā pašā spēlē 2 soda minūtes “ieskaitītas” arī Edgaram Kļaviņam, kurš tās “atsēdēja” vaininieka – vārtsarga Ervīna Muštukova – vietā.
Galviņš – J. Rēdlihs
Tika piedāvāts ka pirmais aizsargu pāris, gaidot arī attiecīgu pienesumu. Vai tika sagaidīts? Uz kopējā fona, kas, jāatkārtojas, nebija stingrākais, bija normāli. Abi bija klāt viena vārtu guvuma laikā, turklāt Guntis Galviņš (pa labi novietotā attēlā) bija viens no divu vārtu autoriem. Kopumā atzinīgi vērtējama Galviņa pieslēgšanās uzbrukumiem. Pārbaudes spēles paliek pārbaudes, bet no abiem noteikti tiks gaidīts adekvāts sniegums pasaules čempionātā.
Porejs – Saviels
Abi Latvijas Virslīgā savas sezonas lielāko daļu pavadījušie aizsargi tika sakomplektēti vienā pārī. “Iekrist” nācās kā kopā, tā atsevišķi… “Sausais atlikums” – bēdīgākā mikromaču vārtu starpība izlasē (abiem 0:4) un arī švakākais lietderības koeficients starp aizsargiem (Mārtiņam Porejam -3; Agrim Savielam -4). Iespējams, pie vainas “pavasarīgais” hokejs, kopējais izlases ne-sniegums aizsardzībā vai somu hokeja potenciāls, taču, pat ņemot vērā šī brīža pieticīgo konkurenci aizsargu rindās, abiem vīriem būs sevi jāpierāda, lai reāli pretendētu uz Minskas komandējumu.
Laviņš – M. Širokovs
Trešajā aizsargu pārī tika sakomplektēts šī brīža kapteinis Rodrigo Laviņš un Šveices NLB (2.) čempionātā jau otro sezonu spēlējošais Maksims Širokovs (pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik jau bija nokļuvis Latvijas izlases un arī Rīgas Dinamo redzeslokā. Abi salīdzinoši pieredzējušie aizsargi tāpat kā pārējie uzspēlēja arī atsevišķi, “asistējot” debitantiem Gipteram un Jakam; tādēļ arī statistiski atšķirīgs sniegums. Maksimam Širokovam otrā spēle izdevās kā vienīgajam plusos (mikromaču vārtu summa 1:0). Attiecīgi M. Širokovs ir vienīgais aizsargs, kuram abu spēļu summā izdevies neitrāls lietderības koeficients. Kopumā labs pieteikums “pretenzijām” uz vietu sastāvā. Savukārt Laviņš ne tikai atkārtoja Ņiživija rekordu – visvairāk spēļu izlases pieteikumā, bet arī tika atzīts par otrās spēles labāko spēlētāju Latvijas vienībā (pirmajā spēlē – Galviņš).
Gipters, Jaks
Debija ir notikusi, abi aizsargi sāka pirmās spēles trešajā periodā un turpināja visas otrās spēles gaitā, spēlējot rotējošos pāros kopā ar pārējo virknējumu aizsargiem. Abi tika laukumā arī skaitliskajā mazākumā un acīmredzami “ārā nekrita”, lai gan negludumus varēja atrast arī viņu izpildījumā. Tādēļ arī “neskarti” nepalika – abiem lietderība salīdzinoši nelielā mīnusā (-1). Katrā gadījumā, pēc “lielākiem” debitantiem izskatījās viens otrs cits ar lielāku pieredzi izlasē. Bet vai ar to pietiks, lai turpinātu atrašanos kandidātu lokā?
P.S.
Atgādinājumam jāmin, ka aizsargu ierinda pasaules čempionātam provizoriski izskatās diezgan “cietusi”. No olimpiskā sastāva palīdzēt nevarēšot vismaz pieci (S. Ozoliņš, Kr. Rēdlihs, Pujacs – dēļ personīgiem iemesliem; Reķis – trauma; R. Freibergs – dopinga lieta). Joprojām ierindā nav Oskars Cibuļskis. Izlases rīcībā no olimpiskā komplekta pagaidām ir tikai Kristaps Sotnieks, bet sezonu KHL tikko beiguši un izlases treniņos vēl nav nonākuši Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda. Interesanti, kāds aizsargu komplekts tiks piedāvāts izlases nākamajām spēlēm – pret Krievijas izlasi.
Latvijas izlases aizsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:
Muštukovs
Lai arī vārtsargs Ervīns Muštukovs (attēlā raksta noslēgumā) uz spēlēm pret Somiju devās kā pirmais numurs, viņam vien sanāca viens pilns periods spēles laika (20:00), kurā statistiskais sniegums bija vairāk neka pieklājīgs. 95,0% atvairītu metienu (19 no 20) pret Somijas izlasi ir apsveicams sniegums. Taču ar 20 minūtēm spēles laika ir par maz, lai varētu salīdzināt vārtsargu sniegumu. Arī Jānim Kalniņam (attēlā pa labi) statistika pēc otrās spēles 20 minūtēm bija lieliska, un arī pēc otrā – laba. Nav vairs iespējams uzzināt, vai traumas atsvaidzināšana nepaglāba Muštukovu no statistikas “sabojāšanas”; katrā gadījumā, kad sakops potīti, joprojām būs viens no galvenajiem pretendentiem uz vietu Minskas komplektā.
Kalniņš
Debija Latvijas izlasē ir iegadījusies pret Somiju, kas arī trešajā, ceturtajā, piektajā sastāvā ir “ciets rieksts” Latvijas aktuālajam komplektam. Ne bez kļūdām, bet arī 88,3% atvairītu metienu Latvijas valstsvienības aizsardzības robu kontekstā ir pat labi. Pēc otrās spēles pirmā perioda bija atvairījis 100% (visus 15 metienus), pēc diviem – 93,8% (30 no 32), bet turpinājumā “kāršu namiņš” izrādījās visa izlases aizsardzība kopumā. Interesanti būtu aplūkot Jāņa Kalniņa sniegumu vēl kādā spēlē, kurā debijas “debijas drudzis” būtu tālāk aiz muguras un uz laukuma – nopietnāks Latvijas izlases komplekts. Būs “jāiesvīst”, lai arī turmāk pretendētu uz vietu sastāvā.
Latvijas izlases vārtsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:
Spēļu ststistikas uzskaites (nav lietderības koeficienta, mikromaču; neprecizitātes soda minūtēs) – pointstreak.com (10. aprīļa spēle; 11. aprīļa spēle)
[Andra Džeriņa un Jura Štāla (pirmais) foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Alekseja Širokova foto – spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 14. maijā; foto avots: championat.com. Jura Upīša foto avots: dinamoriga.eu. Artūra Kuzmenkova foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Somijas U-20 izlasi 2012. gada 26. decembrī; foto avots: worldjunior2013.com. Gunta Galviņa un Maksima Širokova fotoattēli fiksēti Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 30. aprīlī; abu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Kalniņa foto fiksēts kādā no U turnītiem; foto avots: hsccsikszereda.com. Ervīna Mustukova foto fiksēts Latvijas izlases treniņā 2014. gada 5. februārī; foto autors: Āris Zobens.]
10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.
Patiesībā lielākā daļa no Ozolnieku “komplekta” izlasē ir jau spēlējuši vismaz pārbaudes spēlēs. Tikai deviņiem biogrāfijā nav atzīmēta neviena spēle nacionālajā izlasē. Pārējiem 25 vīriem šādas spēles lielākā vai mazākā apjomā ir fiksētas. Tomēr jāņem vērā, ka tik liels apjoms “iesācēju” izlases komplektā nav bieža parādība. Tiesa, izlases aprīļa sākumā izlases treniņos ir pieejami arī Latvijas izlases “veterāni” ar ļoti cienījamu spēļu skaitu valstsvienībā – aizsargs Rodrigo Laviņš (215 spēles), uzbrucējs Aleksejs Širokovs (163 sp.), vārtsargs Edgars Masaļskis (131 sp.), uzbrucējs Juris Štāls (118 sp.), aizsargs Guntis Galviņš (106 sp.).
“Raibās” uzbrucēju rindas
No Latvijas olimpiskās izlases sastāva ir divi uzbrucēji – Koba Jass un Juris Štāls, kuri turklāt nenospēlēja visas valstsvienības spēles Sočos, bet tika rotēti. Toties ar skatu nākotnē uzbrucēju rindās tiek pārbaudīti nesen junioru vecumu pāraugušie Toms Andersons. Edgars Kļaviņš un Artūrs Kuzmenkovs (visi dzimuši 1993. g.), no kuriem pēdējais (Kuzmenkovs) izlasē jau skaitās uzspēlējis. Bez izlases spēļu prakses vēl divi “jauniesauktie” uzbrucēji – Jānis Ozoliņš (1989.) un Miks Lipsbergs (1991.). Kopumā septiņiem uzbrucējiem (no 18) ir pieaugušo pasaules čempionātu pieredze.
Ozolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.
Bet visādi citādi, pirms “somu spēlēm” izlases siets izskatās aptverošāks nekā dažu citu gadu pirms pasaules čempionāta. Protams, nav iespējams apskatīt un noskatīt visus potenciālos izlases personāžus – kam izslēgšanas spēles, kam traumas, bet kopumā kompānija vēl pirms Ozolnieku treniņiem tika skatīta vai uz papīra atķeksēta diezgan “raiba”.
Ozolniekos uzbrucēju pārstāvniecība ir bez Ziemeļamerikas, toties ietverot Baltkrievijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Ukrainas un Zviedrijas dažāda līmeņa čempionātus. Kopā ar aizsargiem un vārtsargiem ģeogrāfiju paplašina arī Dānija, Kazahstāna, Lielbritānija, Ungārija, kā arī ASV. Konkrēts “zooparks”…
Latvijas izlases kandidāti – UZBRUCĒJI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):
* Šajā tabulā un zemāk līgu saīsinājumi atbilstoši attiecīgās valsts līgas rangam. Piem., Šveices NLB – SUI 2., Zviedrijas SHL – SWE 1., Krievijas VHL – RUS 2. utt. ** Tomam Andersonam fiksēta arī vismaz viena spēle HC Thurgau junioru komandā. *** Jānis Straupe dalību izlases treniņos pātraucis.
Eksperimentālā aizsardzība?
Latvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.
Bet uz pārbaudi ir divi junioru vecuma aizsargi – Rūdolfs Kalvītis un Jānis Jaks. Bez izlases spēļu pieredzes arī Mārtiņš Gipters. Pārējiem it kā dalība pieaugušo valstsvienībā ir fiksēta, tomēr aizsargi Edgars Dīķis, Atrūrs Salija un arī Mārtiņš Porejs joprojām izlasei ir “jaunums”. Aizvadītajā nedēļā izlases kandidātu un Dinamo kopīgu treniņu ietvaros tika skatīti vēl daži aizsargi un arī uzbrucēji, kas liecina ne tikai par sastāva atlases “plašo skatu”, bet atgādina par realitāti, ka pasaules čempionātā nebūs pieejams viss olimpiskais sastāvs. Attiecīgi – ir jāmeklē, jātausta.
P.S. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir viens no diviem spēlētājiem, kas Latvijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu – viņam tādas ir 215. Ja treneri pārbaudes spēlēs “iesauc” arī Rodrigo Laviņu, tad viņam ir labas iespējas noķert un apdzīt Aleksandru Ņiživiju, kuram 217 spēles un kurš spēļu skaita ziņā ir valstsvienības līderis.
Latvijas izlases kandidāti – AIZSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):
* Rodrigo Laviņš uz treniņiem aicināts jau pēc oficiālā saraksta publiskošanas (publicēts 3. aprīlī). ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.
Meklējam “mūri”
Kamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).
Vēl divi kandidātos iekļautie ir pārbaudāmie un iepriekš izlases sastāvā vēl nespēlējušie – 21 gadu vecais Rihards Cimermanis un 22 gadus vecais Jānis Kalniņš. Abus būtu interesanti redzēt izlases pārbaudes spēļu kontekstā, kas jaunajiem vārtsargiem būtu labs izaicinājums. Cimermanis šosezon tā arī palika Dinamo “trešais numurs” reglamenta izpildei un bez spēles laika, spēļu praksi “lasot” jaunatnes līgā MHL. Savukārt Kalniņš bija “tālu no acīm” – Ungārijā, par kuras hokeja līmeni saprašana ir maz vai nemaz. Attiecīgi, vienīgais veids – redzēt “kaujas apstākļos”.
Latvijas izlases kandidāti – VĀRTSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):
* DAB – pilns nos. Dunaújvárosi Acélbikák. ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.
P.S.
Aizvadītajā nedēļā (līdz 3. aprīlim) starp kandidātiem arī bijuši uzbrucēji Rustams Begovs, Elvijs Biezais, Edgars Kurmis, Vitālijas Pavlovs (!), Deivids Sarkanis, Andris Siksnis un Raimonds Vilkoits, aizsargi Edmunds Augstkalns, Kristers Freibergs, Krišs Lipsbergs un Edgars Siksna.
GUNTIS GALVIŅŠ ar uzvaru ir debitējis Zviedrijas stiprākās līgas (SHL) kluba AIK krāsās, un tas šosezon jau ir trešais Latvijas hokejistu mēģinājums nostiprināties zviedru elites čempionāta kluba sastāvā. Šosezon jau pamēģināja Jēkabs Rēdlihs un Edgars Kļaviņš. Kā mūsējiem ir veicies Zviedrijas elites līgā? Bet, kas vispār ir zviedru elites hokejs, atbild RODRIGO LAVIŅŠ.
Jau tradicionāli par vienu no stiprākajiem Eiropas hokeja čempionātiem tiek uzskatīta Zviedrijas stiprākā līga, kas 2013. gadā ieguva nosaukumu SHL (Svenska hockeyligan), bet iepriekš bija pazīstama kā Elitserien. Tagad tās ir 12 vienības, kas izspēlē regulāro sezonu, no kuras sešas stiprākās garantē vietu izslēgšanas spēlēs. Bet vēl četras (7.-10. vietu ieņēmēji) pacīnās par atlikušajām divām vietām play off-ā. Savukārt regulārās sezonas divas vājākās komandas pēc tam ir spiestas “aizstāvēt godu” kvalifikācijas turnīra (Kvalserien) ietvaros, kur kopā ar stiprākajām zviedru otrās līgas HockeyAllsvenskan komandām sacenšas par vietu elitē nākamajā sezonā. Jāpiebilst, ka rotācija starp abām līgām ir diezgan ierasta. Piemēram, daži vēl neseni elites čempioni tagad spēlē otrajā līgā.
Uz Zviedriju!
Pēc tam, kad “dzelzs priekškars” zuda un Latvijas hokejistiem pavērās iespēja un nepieciešamība izbaudīt leģionāru gaitas ārvalstu čempionātos, Zviedrija kļuva par diezgan cerētu mērķi. Tomēr Zviedrijas stiprākajā čempionātā ne vienmēr ir varēts nostiprināties. Līdz šim kopumā 12 mūsējie hokejisti ir spēlējuši zviedru hokeja elitē. Turklāt četri no viņiem tikai dažas spēles – t.i., mazāk par 20. Tagad Galviņu ieskaitot, Zviedrijas virslīgā ir spēlējuši 13.
Vislielākais Latvijas spēku “sabiezējums” Zviedrijas stiprākajā līgā fiksēts 2000./2001.g. sezonā, kas zviedru elitē uzspēlēja 4 mūsējie sportisti – Aleksandrs Beļavskis (augstāk pa labi novietotā attēlā), Viktors Ignatjevs, Sergejs Naumovs un Aleksandrs Semjonovs. Salīdzinoši paprāva Latvijas hokejistu brigāde zviedru elitē uzspēlēja pēdējā sezonā pirms KHL izveides (2007./2008.) – aizsargi Rodrigo Laviņš, Krišjānis Rēdlihs un Atvars Tribuncovs, kuri jau nākamajā sezonā stiprināja jaunizveidotās Rīgas Dinamo aizsardzības ierindu.
Tribuncovs un Kļaviņš kā izņēmumi
Pēc KHL izveides Latvijas hokejistu ne īpaši lielā plūsma Zviedrijas stiprākā čempionāta virzienā apsīka. Bija tikai daži izņēmumi. Pirmās KHL sezonas (2008./2009. ) gaitā Rīgas Dinamo šķīrās no Atvara Tribuncova, un viņš sezonu pabeidza sev jau salīdzinoši ierastajā zviedru elites čempionātā. Pēc tam 3 sezonas tur nenonāca neviens mūsējais.
2012./2013. g. sezona nesa patīkamu pārsteigumu – Zviedrijas galvenajā hokeja līgā no šīs valsts junioru čempionāta izsitās Zviedrijas jauniešu komandās jau vairākus gadus spēlējušais latviešu uzbrucējs Edgars Kļaviņš (līdzās pa labi novietotā attēlā), kurš tās sezonas gaitā AIK sastāvā sakrāja 30 spēles, 5 rezultativitātes punktus un pozitīvu lietderības koeficientu (+5). Diezgan pieklājīgi debijai vēl juniora (U-20) vecumā.
“Neieņemamā” Zviedrija
Jaunā 2013./2014. g. sezona sākās cerīgi. SHL čempionāts startēja ar diviem mūsējiem – Kļaviņu un aizsargu Jēkabu Rēdlihu. Tomēr Edgars Kļaviņš SHL čempionātā šosezon ir aizvadījis tikai 6 spēles, bet lielāko daļu ārpusē – AIK kluba junioru vienībā, kā arī “aizdots” zviedru otrās (HockeyAllsvenskan) un trešās līgas (Division 1) komandām. Savukārt Jēkabs Rēdlihs (zemāk pa labi novietotā attēlā) pirms pārbaudes laika līguma nepagarināšanas MODO Hockey sastāvā uzspēja aizvadīt tikai 4 spēles.
Tagad uz regulārās sezonas beigu akordiem tas pats Kļaviņa pārstāvētais AIK klubs ir parakstījis latviešu aizsargu Gunti Galviņu, kurš jau ilgāku laiku pēc atbrīvošanas no KHL vienības Jugra bija bez darbavietas. AIK šobrīd ierindojas 12. (pēdējā) vietā SHL čempionātā, un pat ja neiekļūst izslēgšanas spēļu “zonā”, pastiprinājumam ir nozīme, ja to izmanto SHL kvalifikācijā, cīnoties par palikšanu augstākajā sabiedrībā.
Mūsu rekordi zviedru elitē
Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordu zviedru elitē 2000./2001. g. regulārajā sezonā ir iezīmējis uzbrucējs Aleksandrs Beļavskis, kurš IF Björklöven ierindā 48 spēlēs tika pie 40 punktiem (21+19). Dalītā 2./3. vietā ar 27 punktiem ierindojas tas pats Beļavskis ar sniegumu citā sezonā un uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs, kurš uzspīdēja jau minētās IF Björklöven komandas sastāvā 1998./1999. g. sezonā. Rezultatīvākais Latvijas pilsonības aizsargs pie zviedriem viņu elitē ir bijis Atvars Tribuncovs; viņam 2007./2008. g. regulārajā sezonā MODO Hockey sastāvā sakrājās 12 punkti (3+9) 33 spēlēs. Tribuncovam arī lietderības rekords starp mūsu aizsargiem (+4). Vārtsargu rekordu pretendents ir tikai viens – Sergejs Naumovs, kurš pie zviedriem elitē aizvadīja nepilnas divas sezonas. Rekordu zviedru stiprākās līgas izslēgšanas spēlēs mūsējiem ir stipri pamaz, jo play off-os ir cīnījušies tikai četri Latvijas hokejisti.
Visilgāk no mūsējiem zviedru elitē ir spēlējuši 3 mūsējie – Beļavskis, Laviņš un Tribuncovs. Viņi tur aizvadījuši pa četrām dažāda spēļu apjoma sezonām. Lielākais mūsu “ilgdzīvotājs” zviedru elitē ir tieši Rodrigo Laviņš, kuram regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu summā fiksētas 148 spēles. Attiecīgi arī Rodrigo Laviņam daži jautājumi par Zviedrijas elitē spēlēto hokeju.
LAVIŅŠ: “ZVIEDRI JŪTAS KARAĻI HOKEJĀ”
Jautājums: Vairākas sezonas esi spēlējis Zviedrijas elitē, dažādos klubos. Kā Tu kopumā varētu raksturot Zviedrijas elites līgas spēlēto hokeju?
Rodrigo Laviņš: Uzreiz pateikšu, ka ir krasa atšķirība starp somu un zviedru hokeju. Daudziem liekas, ka skandināvi spēlē kaut kur vienu hokeju. Bet tie ir divi atšķirīgākie hokeji, ko spēlē somi un ko zviedri. Ja ņem salīdzinājumā ar KHL, tad Zviedrijā arī sava specifika. Es pat teiktu – Zviedrijā ir grūtāk spēlēt nekā KHL. KHL ir vairāk improvizācijas. Zviedrijā [hokejs ir] diezgan pragmatisks, balstīts uz taktiku, un tur kārtīgi seko trenera norādītajam zīmējumam. Tas hokejs ir ļoti sakārtots, ļoti pārdomāts; viņi ir vieni no vadošajiem speciālistiem taktiskajā jomā.
Protams, viņi ir tehniski un fiziski ļoti labi sagatavoti. Zviedru spēlētāji ir masīvi, masīvāki kā somi, piemēram, vai – kaut vai latvieši. Viņi ir lieli augumā, tātad tur ir spēka spēle. Neteiksim, ka spēka spēle tur [zviedru elitē] ir vairāk nekā tai pašā Somijā, bet tur [zviedru elitē] ar ripu kādu apvest vai iziet vienatnē [pret vārtsargu] ir ļoti grūti. KHL-ā vispateicīgāk ir tādā ziņā, ka te ir radošāks hokejs, interesantāks. Te tev neviens nedos, negrūdīs mugurā, vienkārši netaisīs spēka paņēmienu, ja tas nav nepieciešams. Zviedrijā spēka paņēmiens būs noteikti – vai nu tas ir nepieciešams vai nav. Vienkārši tā vajag.
Vēl pateikšu vienu lietu – organizatoriskajā ziņā tur viss ir, es domāju, daudz augstākā līmenī nekā KHL. Skandināviem tas ir – viņi skatās kā ir NHL un viņi cenšas to visu atkārtot, cik nu tas budžets atļauj. Ģērbtuvēs viņiem viss ir, varbūt ne tas jaunākais un vai ne tas smukākais. Bet viņiem ir viss nepieciešamais, kas profesionālam hokejistam vajadzīgs.
Pēc tam, kad 2013. gadā Zviedrija uzvarēja pasaules čempionātā, viens no zelta medaļu ieguvējiem – Daniels Sedins zviedru hokeju raksturoja kā garlaicīgu hokeju. Piekrīti tam?
Zviedri rādīja visneinteresantāko hokeju pēdējo desmit gadu laikā, bet viņi to zeltu izcīnīja. Ar garlaicīgāko hokeju viņi to zeltu dabūja. Domāju, ka daudzi būtu priecīgi ar garlaicīgu hokeju dabūt zeltu. Jā, es pilnīgi piekrītu – spēlēt Zviedrijā ir grūtāk, bet nudien nav interesantāk kā, teiksim, KHL, jo šeit ir daudz interesantāk un radošāk – tu vari vairāk domāt un kaut kā izpausties.
Vai Tev pašam bija viegli pielāgoties zviedru hokejam? Kas Tev nāca tā vieglāk, kas – grūtak?
Nebija viegli, tur psiholoģiski arī nav viegli, jo tur viss ir labi, viss ir… Tonis netiek nekad pacelts, viss ir savos rāmīšos, un pie tā pierast arī dažreiz ir grūti. Liekas, ka tev ir kādu piecu spēļu sērija zaudēta, un tad tur vajadzētu būt – lidot miskastēm pa gaisu un pudelēm ģērbtuvē, bet tur nekas tāds īpašs nenotiek. Tur viss ir mierīgi, apdomīgi, iet padzert kafiju un aprunājās.
Jau raksturoji zviedru hokeja saimniecību ka tādu paraugu. Tā vienmēr ir bijis?
Es domāju ka jā, un tā arī būs. Mums vispār jāņem paraugs no zviedriem, no somiem, es uzskatu. No somiem – it sevišķi. Kā mazas valsts ar labu hokeju, sakārtotu organizatorisko vidi tā, ka [viņus] apsteidz tikai NHL, jo viņiem ir vairāk līdzekļu.
Kas Tev pašam ir tie spilgtākie iespaidi no šīm sezonām Zviedrijā? Patīkamākās atmiņas?
Brynäs komandā ar Niklasu Bekstrēmu, kad viņš bija vēl jaunais, spēlējām kopā un bija interesanti. Un tad vēl bija veterāns 42-gadīgs Tomijs Hedins [Tommy Sjödin]. Vārtsargs Juhans Holmkvists – spilgta personība. Man palicis atmiņā tas gads [2005./2006.], diezgan veiksmīgs. Play off-os kaut gan pirmajā raundā zaudējām, bet bijam tuvu tam, lai tiktu tālāk. Arī ļoti spilgta personība zviedru hokejā man bija treneris Leifs Borks. Viņš ir pazīstams jebkuram zviedram. Tā kā Tihonovs Krievijā. Ļoti interesanta personība. Pēc tās sezonas, kad viņš beidza trenēt hokeja komandu, viņš paņēma [trenēt] futbola komandu.
Tik ļoti vispusīgs?
Es nezinu, bet viņš laikam to var. Viņš ir televīzijas seja, viņš ir avīzes galvenais redaktors, tad viņš ir hokeja treneris, tagad viņš ir futbola treneris, viņš ir viss vienā.
KHL mēdz raksturot kā stiprako līgu Eiropā, Eirāzijā. Vai tas tiešām tā ir, salīdzinot ar zviedru eliti?
Domāju, ka ir, tikai no spēlētāju atlases [vien], dēļ tā, kādas naudas maksā, un visi tiecās uz turieni un, ja kāds grib apšaubīt, tad, es domāju, tā [KHL] noteikti ir stiprākā. Bet tas nenozīmē, ka kāds zviedru klubs nevar uzvarēt kādu KHL klubu. Vienkārši tādi tie apstākļi ir, tas ir ne tikai no spēlētā hokeja, tas ir vispār, no budžetiem. Spēlētāji grib spēlēt KHL, es domāju, arī zviedri. Un nopelnīt naudu.
Cik viegli leģionāram ir iejusties zviedru elitē? Kā tur komanda pieņem, personāls, fani? Stāsta, ka piemēram Čehijā ir ļoti grūti.
Zviedrija principā ir ļoti viegli. Tur ir ļoti pretimnākoši visi – vadība, spēlētāji. Tur pirmais jautājums: kāds viņš ir pēc rakstura, vai viņš iederas kolektīvā? Tas viņiem ir standarts; tur neprasa – vai viņš ir labs hokejists? Ja viņš ir nelabvēlīga persona ģērbtuvē, tad viņš nav tur laipni gaidīts.
Daudzi Latvijas hokejisti, Tavi kolēģi, ir ievilinājušies zviedru tīklos, ilgstoši strādājuši arī kā treneri – Beļavskis, Semjonovs. Kas Tavuprāt vilina Latvijas hokejistus beigt karjeru un turpināt tur? Tā sakārtotība?
Viņi tur spēlēja ilgāku laiku, bērni tur izauga, vide tik pazīstama, un piedāvāja tur trenera darbu. Nedomāju, ka kāds tagad rautos, kurš nav tur spēlējis. Zviedriem ir sava tā vide, un viņi īpaši ārzemniekus nepiesaista; viņi jūtas karaļi hokejā, un viņiem ir savi kadri visās jomās. Beļavskis un Semjonovs ir tur labi pazīstami, novērtēti un tāpēc viņiem piedāvāja darbu. Bet tā no jauna mesties iekšā – tas nav viegli Zviedrijā.
P.S.
Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā regulārajās sezonās:
spēlētājs
sezona
klubs
sp.
punkti
+/-
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Beļavskis
1993./94.
IF Björklöven
22
7+11
n/d
1994./95.
Västra Frölunda HC*
19
2+4
n/d
1998./99.
IF Björklöven
46
10+17
±0
2000./01.
IF Björklöven
48
21+19
-19
Aleksandrs Semjonovs
1998./99.
IF Björklöven
48
14+13
-12
2000./01.
IF Björklöven
46
9+15
-21
2003./04.
Leksands IF
2
1+0
±0
Edgars Kļaviņš
2012./13.
AIK** (Solna)
30
1+4
+5
2013./14.
AIK** (Solna)
6
0+0
-1
Andrejs Ignatovičs
2001./02.
Djurgårdens IF
47
3+3
+1
Harijs Vītoliņš
1995./96.
Rögle BK
19
3+2
n/d
Grigorijs Panteļejevs
2001./02.
Södertälje SK
11
4+1
-3
AIZSARGI
Rodrigo Laviņš
1998./99.
AIK** (Solna)
15
1+2
-3
2005./06.
Brynäs IF
45
5+2
-12
2006./07.
Brynäs IF
43
0+2
-5
2007./08.
Södertälje SK
34
0+1
-7
Atvars Tribuncovs
2005./06.
Mora IK
39
4+7
-1
2006./07.
Färjestad BK
16
1+6
+4
2007./08.
MODO Hockey
33
3+9
+2
2008./09.
Skellefteå AIK
9
1+3
+2
Viktors Ignatjevs
2000./01.
Leksands IF
39
0+1
-12
Krišjānis Rēdlihs
2007./08.
Linköpings HC
9
0+0
-3
Jēkabs Rēdlihs
2013./14.
MODO Hockey
4
0+0
+2
Guntis Galviņš***
2013./14.
AIK (Solna)
1
0+0
±0
VĀRTSARGI
Atv. %
GAA
Sergejs Naumovs
2000./01.
Leksands IF
9
88,2%
3.01
2001./02.
Djurgårdens IF
35
90,7%
2.38
–
* Västra Frölunda HC = tagad Frölunda Indians (Frölunda HC).
** AIK lieto arī nosaukumus – AIK IF, AIK Hockey (nejaukt ar Skellefteå AIK).
*** Guntim Galviņam SHL sezona tikko sākusies.
Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā izslēgšanas spēlēs:
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Cik tad var! Sanāk kā tāda Herberta Vasiļjeva popularizēšanas kampaņa… Tomēr, ja ir vēlme saglabāt korektu attieksmi pret ledus laukos notiekošo, tad marts un izslēgšanas spēļu pavasaris ir Vasiļjeva „zīmē”. Bet viņš nav vienīgais, kuram sezonas nogale nākusi par labu. Latvijas labāko marta hokejistu Top 7.
1. Herberts Vasiļjevs
Īpaši veiksmīga mēneša rezultativitātes un arī lietderības koeficienta summa martā ir iekrājusies Vācijas DEL čempionātā spēlējošajam latviešu uzbrucējam Herbertam Vasiļjevam. Regulārās sezonas noslēguma un izslēgšanas spēļu sākuma summā Vasiļjevs aizvadījis 10 spēles, vidēji spēlē gūstot 1,4 rezultativitātes punktus un vidēji +1,2 lietderības. DEL regulārās sezonas 4 spēlēs Herberts Vasiļjevs Krefeld Pinguine ierindā 4 spēlēs saražoja 7 punktus (3+4) un lietderības koeficientu +5. Bet play off 6 spēļu summā Krēfeldei „ienesa” arī 7 punktus (5+2) un lietderības koeficientu +7. Cienījami Krefeld Pinguine kapteinim un veterānam (dz. 1976.)!
2. Roberts Bukarts
KHL Cerības (Nadeždas) kausa izcīņa un t.sk. marta mēnesis bija Rīgas Dinamo uzbrucēja Roberta Bukarta laiks. Uz sava sezonas kopējā snieguma fona, un arī atskatoties uz Dinamo kolēģu iespēto „cerību cīņās”, Bukarta sniegums bija lielisks. Marta gaitā notikušajās Nadeždas kausa izcīņas 9 spēlēs Roberts Bukarts „izspieda” sabalansētus 10 rezultativitātes punktus (5+5), uzkrāja pozitīvu lietderības koeficientu +6 un vēl arī iemeta sērijas izšķirošo pēcspēles metienu Donbass (Krisa Holta) vārtos.
Visa Cerības kausa izcīņas turnīra gaitā – februāra nogalē un martā – Bukarts 13 spēļu gaitā guva 14 punktus (7+7; lietderība +9), kļūstot par visu Nadeždas kausa izcīņā iesaistīto vienību rezultatīvāko spēlētāju un labāko vārtu guvēju šajā turnīrā. Protams, turnīra līmenis nav salīdzināms ar „oriģinālu” (Gagarina kausa izcīņu), tomēr arī tajā bija punkti jāizcīna, bet pretendentu Dinamo ierindā bija vēl ap 20.
3. Oskars Cibuļskis
Marta lietderīgākais Dinamo spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs bija Oskars Cibuļskis, kurš Nadeždas kausa izcīņas 9 spēlēs piedzīvoja lietderības koeficientu +8 un sakrāja piecus rezultativitātes punktus (3+2). Jāpiebilst, ka marta ciklā Cibuļskis bija trešais labākais vārtu guvējs Dinamo ierindā uzreiz aiz Roberta Bukarta un Jura Upīša, kuri martā bija trāpīgi 5 reizes. Savukārt visa KHL Cerības kausa turnīra 13 spēļu summā Cibuļskis bija visa turnīra rezultatīvākais aizsargs (8 punkti), trāpīgākais aizsargs (4 vārtu guvumi) un viens no diviem labākajiem asistentiem – aizsargiem (abiem ar Gunti Galviņu pa četrām rezultatīvām piespēlēm).
4. Ronalds Ķēniņš
Šveices stiprākās līgas NLA izslēgšanas spēlēs tempu bija pasācis kāpināt latviešu uzbrucējs Ronalds Ķēniņš, kurš 2012. gada čempionu ZSC Lions ierindā martā aizvadīja 12 spēles play off cīņās, iekrāja 8 punktus (4+4) un lietderības koeficientu +3. Tomēr Cīrihes komanda nepārvarēja izslēgšanas spēļu pusfinālu, kas ļauj jau tagad Ķēniņam atrasties Latvijas izlases ierindā. Starp citu, ar saviem 8 punktiem Ķēniņš ir 4.-ais rezultatīvākais spēlētājs ZSC Lions ierindā šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.
5. Juris Upītis
Nadeždas kausa izcīņu gaitā martā viens no diviem biežākajiem vārtu guvējiem Dinamo ierindā bija uzbrucējs Juris Upītis; otrs bija Roberts Bukarts – abiem martā pa 5 vārtu guvumiem. Pērnsezon (2011./2012.) Upītis diezgan rezultatīvi bija debitējis dinamiešu rindās – regulārās sezonas 9 spēlēs tiekot pie 3 vārtu guvumiem, un varēja šķist, ka jaunajā sezonā Upītis, kā KHL jauno spēlētāju vecumam atbilstošs (dz. 1991. un jaunāki), tiks pie spēles laika regulārāk un vairāk. Tomēr nē… Juris Upītis šajā regulārajā sezonā uz Dinamo „skatuves” kāpa tikai 3 spēlēs regulārā čempionāta pašā nogalē. Cerības kausa cīņās gan biežāk, un šajā turnīrā sanāca „atvērties”. Marta gaitā 9 spēlēs sakrāti 6 punkti (5+1) un lietderības koeficients +4. Jāpiebilst, ka par Upīti rezultatīvāks Dinamo ierindā martā bija ne tikai Bukarts, bet arī četri vīri (Džeriņš, Ščehura, Meija, Pavlovs), kuriem pa 7 punktiem vienādā vārtu guvumu un piespēļu proporcijā (pa 2+5). Tomēr Upīša „svars” ir tieši vārtu guvumi. Vēl pilnākai ainavai jāfiksē, ka Jurim Upītim martā iegadījās arī viena spēle HK Rīga sastāvā MHL regulārajā čempionātā; tajā spēlē viņš sastrādāja vienu rezultatīvu piespēli un lietderības koeficientu +1.
6. Roberts Lipsbergs
Marta nogrieznis rezultatīvs ir izdevies Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Robertam Lipsbergam (dz. 1994.), kurš savu „laimi kala” Seattle Thunderbirds vienībā WHL čempionātā, kas funkcionē Kanādas junioru elites līgu jumta organizācijas CHL paspārnē. Martā R. Lipsbergs aizvadīja kopā 13 spēles: regulārās sezonas 8 spēlēs salasīja 11 punktus (8+3) un neitrālu lietderības koeficientu; WHL play off-ā martā 5 spēlēs iekrāja 5 punktus (3+2) un pozitīvu lietderību +4 apmērā.
Vēl marta otrajā pusē Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks teicis: „(..) Roberts Lipsbergs Ziemeļamerikā rāda ļoti labu sniegumu, tomēr jāatceras, ka tā ir junioru līga. Bez šaubām, būtu interesanti uz viņu paskatīties, kas šīs (Latvijas izlases) treniņnometnes kontekstā var kļūt aktuāli. Hokejistiem šad tad ir nepieciešams impulss, lai viņi sajustu, ka ir gaidīti” (citāts ar LETA un apollo.lv starpniecību). Tad nu laiks apliecināt, ka spriedelēšana par jaunajiem spēlētājiem nav tikai tukšs „tirgus”, un pieaicināt izlases treniņnometnei Robertu Lipsbergu, kuram sezona Ziemeļamerikā, starp citu, ir beigusies. Piebilde: aprīļa sākumā Thunderbirds komanda izslēgšanas spēlēs „izkrita”. Starp citu, Roberts Lipsbergs ir viens no diviem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kura vārds viskonkrētāk tiek cilāts NHL 2013. gada drafta sakarā. (Otrs – Zviedrijas stiprākajā līgā Elitserien šosezon debitējušais uzbrucējs Edgars Kļaviņš.)
7. Georgs Golovkovs
Diezgan trāpīgs mēnesis ir ienācies 17 gadus vecajam Latvijas U-18 izlases uzbrucējam Georgam Golovkovam (dz. 1995.), kurš marta gaitā dažāda ranga turnīros ir aizvadījis 14 spēles. HK Rīga ierindā MHL regulārās sezonas noslēguma 5 spēlēs Golovkovs sakrāja 3 punktus (2+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). HK Rīga vienībai MHL izslēgšanas spēlēs neveicās, un arī Georgam Golovkovam šajās 3 spēlēs tikai 1 punkts (0+1) un negatīva lietderība (-3). Kopā ar citiem HK Rīga puišiem Golovkovs ieradās palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs, un kļuva par Virslīgas play off turnīra rezultatīvāko spēlētāju. Georgam Golovkovam Latvijas play off 6 spēlēs sakrāti 9 rezultativitātes punkti (6+3). Tomēr „junioriem” nācās samierināties ar „sudrabu”, bet pie Latvijas čempionu titula tika finālsēriju ar sausu 3-0 uzvarējušie SMScredit.lv.
Jāpiebilst, ka Latvijas play off-ā 9 punktus turklāt par vienu spēli mazākā spēļu skaitā (5 gab.) salasīja SMScredit.lv uzbrucējs Valērijs Fiļimonovs; tomēr Golovkovam labāka punktu proporcija, bet Fiļimonovam – 2 vārtu guvumi un 7 piespēles. Savukārt no HK Rīga / Juniors „komplekta” vēl izceļams cits 17 gadus vecs Latvijas U-18 izlases uzbrucējs – Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kuram tāds pats spēļu skaits (14 gab.) kā Golovkovam, un tikai par vienu rezultativitātes punktu mazāk (12 punkti). Maslovskim HK Rīga regulārās sezonas 5 spēlēs 4 punkti (1+3; lietd. +1), HK Rīga ierindā play off-ā 3 spēlēs 2 punkti (1+1; lietd. -3) un Juniors sastāvā Latvijas play off-a 6 spēlēs 6 punkti (0+6). Ļoti pieklājīgi arī uz vecāko komandas spēlētāju fona.
P.S. Par mēneša Top 7
Ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.
Pasaules junioru hokeja „cāļu skaitīšanas laiks” visaugstākajā līmenī šosezon sāksies 26. decembrī Ufā, kur nosauktajā datumā paredzēts starts U-20 pasaules čempionātam elitē. Turnīrs atklāsies kā reiz ar Latvijas un Somijas U-20 izlašu spēli. Latvijas juniori „dodas ceļā” jau 10. decembrī, kad Brocēnos sākas izlases treniņnometne un junioru valstsvienības gala sastāva salikšana.
Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, treniņnometne Brocēnos paredzēta līdz 22. decembrim. Tās laikā 18. datumā Brocēnos un 19. decembrī Piņķos Latvijas U-20 izlasei plānots uzspēlēt pret MHL vienību SKA-1946. Dalībai treniņnometnē Latvijas U-20 izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs ir nosaucis 32 kandidātus, no kuriem tad arī iecerēts „izkalt” gala sastāvu 23 puišu sastāvā. Kā atskaites datums paredzēts 22. decembris, kad treneri nosauks tos puišus, kuriem ir izvirzīts galvenais uzdevums – saglabāt vietu U-20 elitē.
Kandidāti Latvijas U-20 izlases treniņnometnē nonāk pakāpeniski. Ja treneru sastāvs ar spēlētāju lielāko „frakciju” – HK Rīga spēlētājiem – pēc 6. decembra MHL spēles ir brīvi, tad liela daļa no Latvijas junioru izlases „leģionāriem”, un ne tikai, pievienosies treniņnometnes gaitā. Piemēram, Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas vārtsargs Vadims Miščuks treniņnometni plāno uzsākt tās plānotajā datumā, bet pārējie liepājnieki aptuveni no 12.-tā, jo ir izbraukumā kopā ar Liepājas galveno komandu Baltkrievijas ekstralīgas čempionātā. Piemēram, Šveicē spēlējošais vārtsargs Ivars Punnenovs plāno pievienoties 11. decembrī, uzbrucējs Ņikita Jevpalovs no Kanādas ierodas Rīgā 17. decembrī utt. Faktiski paplašinātais Latvijas U-20 izlases kandidātu loks nepieciešams arī tāpēc, lai varētu nodrošināt treniņnometnes darbu jau pašā tās sākumā.
HK Rīga – joprojām kā junioru izlases paplašinātā bāze
Apmēram puse (15 no 32) Latvijas junioru izlases kandidātu „nāk līdzi” Tambijevam no HK Rīga ierindas. Tie bez maz ir visi HK Rīga aktuālā sastāva spēlētāji, kas pēc vecuma atbilst šīs sezonas U-20 „likmei” – dzimuši 1993. gadā vai jaunāki. Attiecīgi nav junioru vecumu pāraugušie 1991. (Dīķis, M.Lipsbergs, Upītis) un 1992. gadi (Gudļevskis, Salija, Smirnovs, Straupe). Bet no junioru vecumam atbilstošajiem HK Rīga spēlētājiem kandidātu sarakstā nav vien 3 kadri: trešais vārtsargs Boriss Tretjakovs (dz. 1993.), uzbrucēji Bruno Birzītis (dz. 1995.) un Artūrs Ševčenko (dz. 1994.). Ir vēl daži nepaņemtie HK Rīga spēlētāji, kas komandā vēl nav uzspēlējuši vai jau pārcelti uz citu vienību.
No Liepājas Metalurgs saimniecības Latvijas junioru izlasē „pārskaitīti” 4 hokejisti (sarakstā – 5). Visi pārējie Latvijas junioru izlases 12 kandidāti ir leģionāri ār-Latvijā – 6 „ziemeļamerikāņi”, 3 šveicieši, pa vienam spēlē Austrijā, Krievijā, Somijā. Bet – neviena „zviedra”, piemēram. Par to tad arī galvenā šūmēšanās par šī junioru sastāva sasaukuma pilnību vai nepilnībām.
Vārtsargu kalve – Šveice un MHL
Latvijas U-20 izlases 2012. gada decembra versijā ir nosauktas četru vārtsargu kandidatūras. Divi no viņiem ir Šveices junioru elitē (Elite Junioren A) spēlējošie Elvis Merzļikins un Ivars Punnenovs, citi divi šosezon rūdās galvenokārt MHL plašumos. Vadims Miščuks ir Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas vārtu cementētājs MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, savukārt Rihards Cimermanis – HK Rīga „otrais numurs” MHL pamatčempionātā. Jāpiebilst, ka Cimermanis bija devies līdzi Rīgas Dinamo komandai KHL čempionāta izbraukumā. Jācer, ka kopējie treniņi „ar lielajiem” un pie Dinamo vārtsargu trenera Mikas Tarvainena būs gājuši labumā Rihardam Cimermanim.
Trīs no kandidātu lokā iekļautajiem vārtsargiem ir jau notestēti Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs 2012./2013. g. sezonas gaitā. Šīs spēles statistiski veiksmīgākas ir izdevušās Ivaram Punnenovam. „Brocēnos man plānots ierasties otrdien (11. decembrī). Diemžēl Rapperswil-Jona Lakers brīva ir tikai nākamā nedēļa (10. – 16. XII) un pēc tam jau atkal turpinās regulārā sezona; tā, ka izlaidīšu ļoti daudz spēļu,” stāsta Ivars Punnenovs. Piebilstot: taču izlase ir izlase!
Viens no četriem kandidātiem – Vadims Miščuks – šosezon Latvijas U-20 izlases ierindā vēl nav bijis iemēģināts, taču uzskata, ka starta pozīcija visiem vārtsargiem, lai iekļūtu junioru izlases ierindā, ir vienādas. „Pašlaik esmu normālā formā. MHL B ir labs līmenis jauniem spēlētājiem, bet, protams, nav stiprāks par BAČ-u vai MHL A; tie ir diezgan atšķirīgi līmeņi,” teic Vadims Miščuks. Kā vērtē izredzes tikt sastāvā uz Ufu? „Man principā ir tādas pašas izredzes, kā pārējiem vārtsargiem.”
Latvijas U-20 izlases kandidāti – vārtsargi un viņu statistika Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs 2012./2013. g. sezonā (nosaukti 2012-12-04):
vārtsargs
dz.
sp.
sp. laiks
GAA (vārtu z.)
klubs
līga
Rihards Cimermanis
1993.
3
137:57
2.18 (5)
HK Rīga
MHL
Elvis Merzļikins
1994.
2
101:42
3.55 (6)
HC Lugano U-20
Elite Jr. A (Šveice)
Vadims Miščuks
1993.
0
–
–
Liepājas Metalurgs
MHL B; Latvijas Virslīga
Ivars Punnenovs
1994.
2
120:48
1.99 (4)
Rapperswil-Jona Lakers
Elite Jr. A (Šveice)
*
Aizsargu ierinda retinās…
Puse (5 no 10) aizsargu Latvijas junioru izlases kandidātu sarakstā nāk no HK Rīga pieteikuma. Trīs aizsargi – no komandām citās jaunatnes līgās, bet divi aizsargi – Kristaps Nīmanis un Edgars Siksna – šo sezonu aizvada pieaugušo čempionātos. Pirmais – Somijā, otrs – Baltkrievijas ekstralīgā. Pieaugušo hokeja pieredze varētu būt īpaši vērtīgs pienesums Latvijas junioru izlasei.
Matīss Gelažis Latvijas U-20 izlases treniņnometnē ierodas no Austrijas junioru līgas – EBYSL, bet Rinalds Rosinskis ikdienā cīnās Kanādas junioru elitē – WHL līgā un šosezon Latvijas U-20 izlases ierindā nav pārbaudīts. Kandidātu sarakstā bija iekļauts arī aizsargs Roberts Mamčics, kurš ir Liepājas Metalurgs jaunatnes sastāvā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Tomēr Mamčics nevarēs piedalīties pat ne treniņnometnē, jo vienā no nesenām MHL B grupas spēlēm guvis rokas traumu, kas izrādījusies nopietna – lūzums. „Kaulam jādzīst kaut kur 5 – 6 nedēļas. Ir pagājušas 3 nedēļas; biju aizbraucis pie daktera Krastiņa uz Rīgu. Viņš teica, ka 3 nedēļas ir par maz; minimums bez hokeja – 5 nedēļas. Viņš zināja par manu uzaicinājumu izlasē un pateica man, ja dabūšu kaut kādu nelielu sitienu pa to vietu, tad viss sāksies no jauna un sadzīs tikai pēc pusotra mēneša… Izlases treniņnometnē diemžēl piedalīties nevarēšu,” skaidro Roberts Mamčics.
Kopumā Latvijas U-20 izlases potenciālā aizsardzības līnija vērtējama cerīgi, lai gan ir jau dzirdēti pārmetumi, ka kandidātu listē varēja iekļaut vēl pa kādam aizsargam, piemēram, no Liepājas Metalurgs puses. Jāatgādina, ka šosezon Latvijas junioru izlases ierindā ir notestēti vēl četri aizsargi, kuri decembrī oficiālajā kandidātu sarakstā nebija iekļauti. Divi no tiem liepājnieki – Mārtiņš Oskars Freimanis un Sandis Šostaks, kā arī tagad Juniors ierindā ieskaitītais Kalvis Ozols un Mārcis Martinsons, kurš spēlēja Šveices plašumos. Bet kas zina, iespējams, sarakstā iekļauto kandidātu traumu dēļ uzpeld arī kāds no pirmajā sarakstā neiekļautajiem…
Šogad aizsargi ir stipri? „Domājams, ka jā, jo čaļi iepriekš nespēlēja tik augstā līmenī. Mums tagad ir aizsargi no MHL, no Baltkrievijas čempionāta, no Kanādas junioru līgas. Tā, ka, domāju, ir pielikuši un ir stiprāki,” spriež Matīss Gelažis.
Latvijas U-20 izlases kandidāti – aizsargi un viņu statistika Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs 2012./2013. g. sezonā (nosaukti 2012-12-04):
aizsargs
dz.
sp.
punkti
SM
klubs
līga
Edmunds Augstkalns
1994.
5
0+2
20
HK Rīga
MHL
Matīss Gelažis
1994.
3
0+0
0
Moser Medical Graz 99ers
EBYSL (Austr. U-20)
Jānis Jaks
1995.
3
0+0
2
HK Rīga
MHL
Juniors
MHL B; Latvijas Virslīga
Krišs Lipsbergs
1993.
4
0+0
2
HK Rīga
MHL
Roberts Mamčics
1995.
0
–
–
Liepājas Metalurgs
MHL B; Latvijas Virslīga
Kristaps Nīmanis
1993.
6
0+1
0
Waasa Red Ducks
Suomi-sarja (Somijas 3.)
Rinalds Rosinskis
1994.
0
–
–
Prince George Cougars
WHL (Kanāda)
Edgars Siksna
1993.
6
2+2
2
Liepājas Metalurgs
Baltkrievijas ekstralīga
Patriks Škuratovs
1994.
6
0+2
8
HK Rīga
MHL
Pauls Zvirbulis
1993.
5
0+2
2
HK Rīga
MHL
*
Diezgan ziemeļamerikānisks uzbrukums?
Kopumā Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā iekļautais uzbrucēju apjoms izskatās itin pieklājīgi. Sarakstā, neskaitot deviņus puišus, kurus Tambijevs ņem līdzi no HK Rīga sastāva, ir arī trīs spēlētāji, kas šosezon spēlē pieaugušo hokeju – Zemgus Girgensons AHL, kā arī Artūrs Kuzmenkovs un Kārlis Ozoliņš Liepājas Metalurgs lielajā komandā. Trīs uzbrucēji sezonu aizvada Kanādas junioru elitē; turklāt viens no viņiem – Roberts Lipsbergs – ir rezultatīvākais jauniesācējs (rookie) visā WHL līgā, salasot 29 punktus 31 spēlē. Starpstadijā starp jauniešu un pieaugušo hokeju ir vēl viens uzbrucējs – Teodors Bļugers, kurš spēlē ASV koledžu hokeja galvenajā līmenī – NCAA D1. Kas vēl? Šveices junioru elites 7.-ais rezultatīvākais spēlētājs Toms Andersons, kuram izdevušies 32 punkti 25 spēlēs. Kandidātos arī viens no MHL komandas HK MVD uzbrukuma līderiem – Artjoms Dašutins.
No uzbrucēju ierindas 6 spēlētāji šosezon Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs nav „caurskatīti”. Saprotamu iemeslu dēļ no Ziemeļamerikas uz pārbaudes spēlēm „nav raustīti” pieci uzbrucēji; vēl viens ir Deivids Sarkanis, kurš nesen izcīnījis vietu HK Rīga ierindā, pārceļoties no apakšējā pakāpiena – Juniors komandas sastāva.
HK Rīga uzbrucējs Rustams Begovs teic, ka HK Rīga puiši uz izlases treniņnometni dodas pacilātā noskaņojumā. Viens no iemesliem rīdzinieku pēdējā spēle MHL čempionātā pirms izlasei paredzētās pauzes. 6. decembrī vēl 6 minūtes līdz 3. perioda beigām HK Rīga bija iedzinējos ar 1:3 pret Jaroslavļas Loko vienību. Bet ar rakstura un arī veiksmes atbalstu tika pie uzvaras (4:3 pēcspēles metienos).
Uzbrukums ar izņēmumiem
Taču ir arī savi BET. Piemēram, pamanāmākais „iztrūkums” kandidātu listē ir viens no diviem augstākajā līmenī spēlējošiem Latvijas junioru vecuma hokejistiem – uzbrucējs Edgars Kļaviņš (dz. 1993.), kurš šosezon nedaudz, bet rezultatīvi (8 punkti 6 spēlēs) uzspēlēja Zviedrijas U-20 augstākajā līmenī, un veiksmīgi debitēja Zviedrijas stiprākajā līgā Elitserien. AIK Hockey komandas ierindā zviedru Elitserien čempionātā Kļaviņš aizvadījis 18 spēles, nopelnījis 4 punktus (1+3) un lietderības koeficientu +6.
LHF pārstāvji Edgara Kļaviņa neiekļaušanu kandidātu sarakstā pamatoja ar jaunā hokejista nevēlēšanos spēlēt izlasē, jo jau novembrī paredzētajā Latvijas junioru izlases „sanākšanā” dalībai Telfsas turnīrā viņš nebija ieradies. Toreiz šī epizode netika afišēta. Citi Latvijas junioru hokeja aprindām pietuvinātie zinātāji, diemžēl galvenokārt anonīmi, norādījuši, ka Kļaviņš ir viens no tiem hokejistiem, kuri atsakās spēlēt Leonīda Tambijeva trenētajā izlasē. Iemesls – galvenā trenera darba stils un no tā izrietoši elementi. Savukārt pats Edgars Kļaviņš ir diplomātisks un situāciju nekomentē vispār.
Vēl viens diskutēts vārds ir cits „zviedrs” Romans Semjonovs (dz. 1994.), kurš 18 gadu vecumā salīdzinoši pieklājīgi cīnās Zviedrijas pieaugušo trešajā līmenī (Division 1) IFK Arboga IK komandā, kur 26 spēlēs ir salasījis 22 punktus un lietderības koeficientu +5. Starp citu, Semjonovs-jaunākais laukumā devās arī svētdien (9. decembrī), spēlē salasot 3 rezultativitātes punktus… Interesanti, ka Romans Semjonovs šosezon ir jau pārbaudījies Latvijas U-20 izlases ierindā, kur 2 spēlēs ticis pie 2 punktiem.
No šosezon Latvijas U-20 izlases testētajiem uzbrucējiem kandidātu sarakstā nebija nosaukti arī Ričards Kondrāts (dz. 1994.; HK Rīga; Juniors MHL B un Latvijas Virslīgā), Linards Mazurs-Mago (dz. 1994.; Liepājas Metalurgs MHL B un Latvijas Virslīgā), Emīls Potāpovs (dz. 1994.; HK Rīga; Juniors MHL B un Latvijas Virslīgā), Artūrs Ševčenko (dz. 1994.; HK Rīga), Juris Zandovskis (dz. 1993.; pamatā HC Fribourg-Gottéron U20 komanda Šveices Elite Jr. A). Šosezon starp kandidātiem ir bijis saukts uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics (dz. 1994.), taču pārbaudes spēles tā arī nav uzspēlējis un nav kandidātu lokā arī tagad. Neskatoties uz to, ka regulāri ir Moser Medical Graz 99ers lielās komandas ierindā Austrijas stiprākajā pieaugušo līgā EBEL, kur pagaidām piedzīvojis tikai vienu rezultativitātes punktu. Taču regulāri rezultativitāti stiprina kluba junioru vienībā… Piebilde: 1994. gadā dzimušie un jaunāki Latvijas U-20 izlasē vēl varēs uzspēlēt nākamsezon (2013./2014.).
Kopumā spriežot, katru gadu ir diskusijas: a) ka kāds varētu tikt paņemts, bet ir treneru „nemīlēts”; b) ka varētu vēl kādu liepājnieku; c) ka ir kāds „blatņiks”, kuru bīda blats nevis talants; un tagad arī d) ka par daudz HK Rīga spēlētāju. Jāatzīst, ka šī gada decembra kandidātu saraksta sakarā par „blatņikiem” runas skan vismazāk!
Ja Latvijas U-20 izlase uzrādīs labu sniegumu, sastāva komplektācijas nianses aizmirsīsies īpaši ātri. Taču, ja veiksies ne tik labi, tad par Kļaviņa, Semjonova vai vēl kāda nebūšanu izlasē atcerēsies pat tādi eksperti, kas iepriekš par šiem puišiem nebija dzirdējuši vispār…
Latvijas U-20 izlases kandidāti – uzbrucēji un viņu statistika Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs 2012./2013. g. sezonā (nosaukti 2012-12-04):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
SM
klubs
līga
Toms Andersons
1993.
6
3+1
4
SC Bern Future (U20)
Elite Jr. A (Šveice)
Rustams Begovs
1993.
3
1+0
0
HK Rīga
MHL
Teodors Bļugers
1994.
0
–
–
Minnesota State University
NCAA D1
Rihards Bukarts
1995.
5
3+4
2
HK Rīga
MHL
Artjoms Dašutins
1993.
6
1+2
2
HK MVD (Balašiha)
MHL
Zemgus Girgensons
1994.
0
–
–
Rochester Americans
AHL
Georgs Golovkovs
1995.
5
1+0
2
HK Rīga
MHL
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
4
4+2
4
HK Rīga
MHL
Ņikita Jevpalovs
1994.
0
–
–
Armada de Blainville-Boisbriand
QMJHL (Kanāda)
Edgars Kulda
1994.
0
–
–
Edmonton Oil Kings
WHL (Kanāda)
Edgars Kurmis
1993.
3
1+0
4
HK Rīga
MHL
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
6
4+9
2
Liepājas Metalurgs
Baltkrievijas ekstralīga
Martins Lavrovs
1994.
5
3+1
8
HK Rīga
MHL
Roberts Lipsbergs
1994.
0
–
–
Seattle Thunderbirds
WHL (Kanāda)
Kārlis Ozoliņš
1994.
6
1+2
2
Liepājas Metalurgs
Baltkrievijas ekstralīga
Lauris Rancevs
1993.
6
2+0
2
HK Rīga
MHL
Deivids Sarkanis
1994.
0
–
–
HK Rīga
MHL
Juniors
MHL B; Latvijas Virslīga
Andris Siksnis
1993.
5
2+4
2
HK Rīga
MHL
*
P.S. Ufā
Latvijas U-20 izlases spēles elites pasaules čempionāta A grupā:
datums
pretinieks
2012-12-26
Somijas U-20 izlase
2012-12-27
Šveices U-20 izlase
2012-12-29
Zviedrijas U-20 izlase
2012-12-30
Čehijas U-20 izlase
*
Play off un spēles pa palikšanu elitē paredzētas 2. – 5. janvārī jau 2013. gadā.
Izziņām:
4. decembrī nosauktais Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts – lhf.lv
Latvijas U-20 izlases puišu statistika Telfsas turnīrā (2012. g. novembrī): tepat
Latvijas U-20 izlases puišu statistika Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā (2012. g. augustā): tepat
Elites U-20 pasaules čempionāta web sadaļa – iihf.com
U-20 pasaules čempionāta izspēles formāts – iihf.com
[Attēlā: vēl kā Latvijas U-17 izlase. Foto fiksēts Latvijas un Baltkrievijas U-17 izlašu spēlē 2010. gada 28. decembrī. Foto: Mārtiņš Aiše, lhf.lv.]
Atkal aktualizējušās jau tradicionālās sazvērestības teorijas par deguna un auguma atlases kritērijiem Latvijas U-20 galvenā trenera Leonīda Tambijeva uzraudzītajā junioru valstsvienībā. Kā vienmēr, kad komplektējas kāda no Latvijas U izlasēm… Bet izlase ir aizbraukusi uz Telfsu Austrijā, kur mainīgām sekmēm aizvadījusi Telfs Cup turnīra divas spēles. Laika apstākļus abās spēlēs lielā mērā noteica divi līderi – Nikolajs Jeļisejevs un Artūrs Kuzmenkovs.
Margrietiņa: „Mīl, nemīl…”
Pirms Telfs Cup turnīra nosauktajā kandidātu sarakstā tika nodrukāti 26 jauno hokejistu vārdi, no kuriem 21 ir iekļauts komandas sastāvā Telfsas turnīrā. Dažādu iemeslu dēļ junioru izlases sastāvā nav iekļauti 5 spēlētāji no iepriekš publiskotā kandidātu saraksta – uzbrucēji Edgars Kļaviņš, Rihards Marenis, Zintis Nauris Zuševics un aizsargi Mārcis Martinsons, Kalvis Ozols. Pārsteidzošākā izskatījās Zviedrijas stiprākajā pieaugošo līgā Elitserien nesen rezultatīvi debitējušā Edgara Kļaviņa neiekļaušana junioru izlases sastāvā; tomēr, ja pieņem, ka Kļaviņa spēks un līmenis ir tik augsts, ka to nav nepieciešams pārbaudīt, tad tas izskatās loģiski. Bet tikai šādā gadījumā.
Toties Latvijas U-20 izlases sastāvā, „apejot” iepriekš publicēto kandidātu listi, ir iekļauts viens aizsargs – MHL B grupas un Latvijas Virslīgas vienību Juniors pārstāvošais Jānis Jaks. Pirms Telfsas turnīra norises publicētajā valstsvienības sastāvā, kas jau dodas uz Austriju, bija norādīts arī Ozola vārds, tomēr pirmo divu spēļu protokolos viņa vārda nav, bet „ar melnu uz balta” ir Jaks. Tātad Telfs Cup izspēlē Latviju pārstāv 22 spēlētāji – 12 uzbrucēji, 8 aizsargi un 2 vārtsargi. Komandas jaunākie personāži ir 1995. gadā dzimušie Rihards Bukarts, Georgs Golovkovs un Jānis Jaks.
Apmēram 1. – 3. vieta
Pēc Telfsas turnīra spēļu divām dienām turnīra tabulas galvgalī ir nostājusies Baltkrievijas U-20 izlase, kurai Latvijas juniori turnīra pirmajā dienā (7. novembrī) piekāpās papildlaikā ar 2:3 OT. Otrajā dienā (8. novembrī) Latvijas U-20 valstsvienība pretī saņēma mājiniekus – Austrijas junioru izlasi, kura tomēr izskatījās klasi švakāka. Tādēļ arī likumsakarīga bija Latvijas junioru uzvara. 5:1. Žēl, bet Latvijas U-20 izlases vārtu zaudējums „iestājās” spēles 60. minūtē…
Turnīrā atlikusi viena spēļu diena, kurā Latvijas junioru izlasei jāuzspēlē pret dāņiem, bet dienas otrajā spēlē sacentīsies Austrijas un Baltkrievijas U-20 izlases. Tabulas dispozīcija pieļauj teorētisku iespēju, ka Latvijas U-20 izlase var gala beigās ieņemt kā 3., tā 2. vai 1. vietu. Ceturtā vieta gan nespīd, jo pat Dānijas U-20 izlases uzvaras gadījumā tā paliktu pēdējā vietā. Taču ieņemtā vieta nav svarīgākais kritērijs šādos pārbaudes turnīros. Tiesa, uzvarēt grib visi un zaudētāju „instinkts” nav tas, pēc kā brauc, pat ja tas ir mazāk nozīmīgs turnīrs.
Telfs Cup turnīra tabula (2012. g. novembris; pēc turnīra 2. dienas; PP = pēc pamatlaika):
vieta
komanda
sp.
uzv.
uzv. PP
zaud. PP
zaud.
punkti
vārtu st.
LAT U-20 vs.
1.
Baltkrievijas U-20
2
1
1
0
0
5
8-5
2:3 OT
2.
Latvijas U-20
2
1
0
1
0
4
7-4
–
3.
Austrijas U-20
2
1
0
0
1
3
5-7
5:1
4.
Dānijas U-20
2
0
0
0
2
0
5-9
*
„Artilēristi” Jeļisejevs un Kuzmenkovs
Divu spēļu summā Latvijas junioru izlases kolektīvā ir izkristalizējušies divi līderi, kuru sniegums visvairāk ietekmēja spēļu rezultātu. „Pielādēja” Liepājas Metalurga rezultativitātes līderis Artūrs Kuzmenkovs (4 rezultatīvas piespēles), bet viņa piegādātos „lādiņus” mērķī nogādāja viens no HK Rīga aktuālajiem vilcējiem – Nikolajs Jeļisejevs (4 vārtu guvumi). Attiecīgi tieši šie puiši nodrošināja četrus no septiņiem vārtu guvumiem, ko īstenoja Latvijas junioru izlase. Kuzmenkovam arī komandā labākā mikromaču vārtu guvumu statistika (4:0); tiesa, Kuzmenkova noraidījums papildlaikā pret Baltkrievijas U-20 izlasi valstsvienībai jau pēc 8 sekundēm maksāja izšķirošu vārtu zaudējumu.
Aizsargu ierindā labākā mikromaču summa un lietderības koeficients arī brālīgi sadalīts starp „lielā” Liepājas Metalurga un „mazās” HK Rīgas puišiem. Liepājniekam Edgaram Siksnam mikromačos 4:1, lietderība +2 un vienīgais rezultativitātes punkts, kas fiksēts aizsargiem. Rīdziniekam Paulam Zvirbulim mikromačos 3:1 un lietderība +2.
Vārtsargu statistika labāka ir HK Rīga „otrajam numuram” Rihardam Cimermanim. Taču tas var nebūt pats objektīvākais rādītājs, jo pretinieku – Baltkrievijas un Austrijas junioru izlašu – spēku samērs varētu būt atšķirīgs. Iespējams, šo „šķirbu” varēs saskatīt turnīra pēdējās dienas spēlē starp austriešiem un baltkrieviem.
P.S.
Atbildot sazvērestības teorijām par augumā garāko un īsāko spēlētāju īpatsvaru Leonīda Tambijeva trenētajās komandās, nākamajā reizē – Latvijas U-20 izlases „centimetri pret punktiem”.
Latvijas U-20 izlases sastāvs un spēlētāju statistika Telfs Cup turnīrā 2012. g. novembrī (pēc komandas 2 spēlēm; MM = mikromaču vārtu starpība; VZ = vārtu zaudējumi):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
SM
pārstāvētais klubs
UZBRUCĒJI
1.
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
2
4+0
+2
4:1
2
HK Rīga
2.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
2
0+4
+3
4:0
2
Liepājas Metalurgs
3.
Rustams Begovs
1993.
2
1+0
+1
1:1
0
HK Rīga
4.
Martins Lavrovs
1994.
2
1+0
0
1:0
2
HK Rīga
5.
Edgars Kurmis
1993.
2
1+0
-1
1:1
4
HK Rīga
6.
Rihards Bukarts
1995.
2
0+1
+1
1:0
0
HK Rīga
7.
Kārlis Ozoliņš
1994.
2
0+1
0
2:1
2
Liepājas Metalurgs
8.
Andris Siksnis
1993.
2
0+1
+1
1:0
0
HK Rīga
9./10.
Toms Andersons
1993.
2
0+0
-1
1:1
0
SC Bern Future (U20) (Šv. 1. U-20)
9./10.
Georgs Golovkovs
1995.
2
0+0
-1
1:1
0
HK Rīga
11.
Artjoms Dašutins
1993.
2
0+0
-2
1:2
0
HK MVD (MHL)
12.
Lauris Rancevs
1993.
2
0+0
-2
1:2
2
HK Rīga
AIZSARGI
1.
Edgars Siksna
1993.
2
0+1
+2
4:1
0
Liepājas Metalurgs
2.
Pauls Zvirbulis
1993.
2
0+0
+2
3:1
0
HK Rīga
3.
Kristaps Nīmanis
1993.
2
0+0
+1
1:1
2
Waasa Red Ducks (Som. 3.)
4.
Edmunds Augstkalns
1994.
2
0+0
+1
1:1
14
HK Rīga
5.
Matīss Gelažis
1994.
2
0+0
-1
1:1
0
Moser Medical Graz 99ers (Austr. 1. U-20)
6.-8.
Jānis Jaks
1995.
2
0+0
-1
1:1
2
Juniors (MHL B; Lat. 1.)
6.-8.
Krišs Lipsbergs
1993.
2
0+0
-1
1:1
2
HK Rīga
6.-8.
Patriks Škuratovs
1994.
2
0+0
-1
1:1
2
HK Rīga
VĀRTSARGI
dz.
sp. (laiks)
GAA
met. (VZ)
atv. %
SM
pārstāvētais klubs
1.
Rihards Cimermanis
1993.
1 (59:53)
1.00
15 (1)
93.33%
0
HK Rīga
2.
Ivars Punnenovs
1994.
1 (60:48)
2.96
21 (3)
85.71%
0
Rapperswil-Jona Lakers U20 (Šv. 1. U-20)
*
P.P.S. Latvijas U-20 izlasei bija arī viens komandas sods – 2 minūtes par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Paldies Austrijas un Latvijas hokeja federācijām par otrās spēļu dienas protokolu operatīvu nonākšanu publiskajā apritē.
Telfs Cup turnīra tiešraides nodrošinošais resurss (spēles ar Austrijas U-20 izlases dalību) – laola1.tv
Latvijas U-20 izlases kandidātu komplekts un raksturojums pirms Telfs Cup (2012-10-30): tepat
[Attēlā: #17 Nikolajs Jeļisejevs – trāpīgākais Latvijas U-20 izlases spēlētājs Telfs Cup turnīrā. Fiksēts vēl Latvijas U-18 izlases krāsās – spēlē pret Kazahstānas U-18 izlasi 2011. gada 12. aprīlī. Foto: Mārtiņš Aiše, lhf.lv.]
Latvju bāleliņiem dažādos kontinentos un līgās oktobris sanāca kā pa viļņiem. KHL ledus laukumos Latvijas hokejistiem kopā veicās viduvēji – vieni satraumējās, citi turpināja būt traumēti, trešie nevarēja iemest, bet pārējo komandas neprata vinnēt. Pozitīvas atskaņas par Latvijas hokejistu sniegumu nāk no Eiropas līgām, kur mūsējie turpina stiprināt savas pozīcijas. Bet Ziemeļamerikā mūsējie vēl tikai nogatavojas…
1. Mārtiņš Karsums
Arī oktobrī rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL plašumos bija uzbrucējs Mārtiņš Karsums. Oktobra 13 spēlēs Karsums saražoja 10 punktus (3+7) un lietderības koeficientu +4. Interesanti, ka Karsuma rezultativitātē tagad apjomīgāks ir piespēļu skaits nevis vārtu guvumi, kas Mārtiņam Karsumam KHL laukumos un Dinamo ierindā ir mazāk raksturīgi. Cita starpā, Karsumam tagad ir arī labākais lietderības koeficients Rīgas Dinamo ierindā (+3). Uz kopējā KHL fona, kas NHL lokauta apstākļos piesātināts ar kovaļčukiem un malkiniem, Karsuma rezultativitāte (tagad 18 punktu) ir knapi pietiekoša, lai ietilptu KHL rezultatīvāko spēlētāju trīsdesmitniekā. Tomēr šaubu nav – Mārtiņš Karsums ir Dinamo šīs sezonas vērtīgākais aktīvs.
2. Miks Indrašis
Neskatoties uz „atsēdināšanu” divu spēļu ilgumā un epizodisku izcelšanu no Dinamo pirmā uzbrucēju virknējuma, Miks Indrašis turpina būt rezultatīvs. Skeptiķi oktobrī „smaidīja”, norādot, ka Indrašis var samest daudz tikai KHL pastarītim Avtomobiļist uz Liepājas ledus halles nestandarta laukuma. Pēc divām dienām Miks Indrašis apliecināja, ka var iemest daudz arī vieniem no līgas līderiem SKA uz viņu mājas ledus Sanktpēterburgā. Oktobra summā Indrašism 11 spēlēs ir 9 punkti (5+4) un lietderība +3. Šobrīd Miks Indrašis ir labākais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais spēlētājs Rīgas Dinamo ierindā. Vai bija daudz tādi, kas varēja prognozēt, ka Miks Indrašis būs tik labs arī pēc KHL čempionāta diviem mēnešiem? Protams, Mikam ir daudz jāstrādā katrā spēlē, lai apliecinātu piederību KHL līmenim. Tomēr vieta mēneša Topā ir vairāk nekā pelnīta.
3. Artūrs Kuzmenkovs
Joprojām rezultatīvākais Liepājas Metalurgs vienības spēlētājs Baltkrievijas ekstralīgā ir Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.). Viņš Baltkrievijas Atklātā čempionāta 5 spēlēs oktobrī ir sarūpējis 14 punktus un lietderības koeficientu +5. Liepājas vienība aizvadītajā mēnesī piedalījās arī IIHF Kontinentālā kausa izcīņā, kur Kuzmenkovam 3 spēlēs 3 punkti (2+1) un neitrāls lietderības koeficients. Tagad Artūrs Kuzmenkovs ir gan rezultatīvākais Liepājas komandā, gan lietderīgākais (+11) „metalurgs”, gan visas ekstralīgas trešais rezultatīvākais spēlētājs, gan ieņem dalītu 1.-3. vietu starp baltkrievu līgas rezultatīvākajiem asistentiem. Atliek Kuzmenkovam novēlēt veiksmes arī sezonas turpinājumā.
4. Edgars Kļaviņš
Pēc ilgāka pārtraukuma Latvijas hokejists ir arī Zviedrijas stiprākajā līgā – Elitserien. Turklāt tas ir 19 gadus vecs Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Edgars Kļaviņš (dz. 1993.). Oktobrī viņam Zviedrijas galvenajā līgā 6 spēles AIK Hockey ierindā, kur jau sarūpēti 2 rezultativitātes punkti (1+1) un lietderības koeficients +3. Pilnvērtīgākai oktobra ainavai jāpiemin Kļaviņa sniegums junioru vienībā Zviedrijas stiprākajā U-20 līgā – J20 SuperElit. Šajā čempionātā AIK Hockey J20 komandas ierindā Kļaviņam oktobrī aizvadītas 3 spēles, kurās salasīti 5 punkti (0+5) un lietderības koeficients +4. Šobrīd Edgars Kļaviņš ir viens no tiem diviem junioru vecuma Latvijas hokejistiem, kas spēlē augstākajā līmenī.
5. Ervīns Muštukovs
Oktobris bija ražīgs mēnesis arī vārtsarga Ervīna Muštukova izpildījumā Zviedrijas otrajā stiprākajā līgā HockeyAllsvenskan, kur minētais vārtsargs spēlē Mora IK klubā. Oktobrī uz zviedru otrās līgas ledus Ervīns Muštukovs aizvadīja 7 pilnas spēles pēc kārtas (sp. laiks 431:36), no kurām 4 spēles uzvarēja pamatlaikā vai papildlaikā, 1 – zaudēja un 2 spēles „aizvilka” līdz pēcspēles metieniem. Abus bullīšu seriālus Muštukovs noslēdza kā uzvarētājs, atvairot visus piecus pēcspēles metienus. Oktobra kopējā statistika Muštukovam HockeyAllsvenskan čempionātā: 93,18% atvairītu metienu un GAA (vārtu zaudējumi vidēji spēlē) 1.67. Jāpiekrīt, ka ļoti neslikta „iejūgšanās” zviedru otrajā čempionātā. Vēl oktobrī Muštukovs aizvadīja 2 spēles (sp laiks 119:30) pie Mora IK junioru vienības Zviedrijas jaudīgākajā U-20 līgā – J20 SuperElit. Tur, Mora IK J20 komandā, Muštukovam 94,12% atvairītu metienu un GAA 2.51; tiesa, abas spēles zaudētas. P.S. Spēlēšana pie junioriem nav pārpratums; zviedru junioru līgās ir atļauts ierobežotu spēļu skaitu uzspēlēt spēlētājiem, kas pārauguši U-20 vecumu.
6. Guntis Galviņš
Lai arī kāds būtu vērtējums par Galviņa atbilstību Rīgas Dinamo kapteiņa postenim un lai arī cik kļūdas viņa izpildījumā būtu saskaitāmas, Galviņš ir viens no aktīvākajiem Latviju pārstāvošajiem aizsargiem KHL ledus laukumos. Turklāt – oktobrī arī rezultatīvākais. Kopumā oktobra 13 spēlēs Guntim Galviņam uzkrāti 6 punkti (2+4) un lietderības koeficients +1. Šobrīd Galviņš ir Rīgas Dinamo rezultatīvākais aizsargs, kā arī spēlētājs, kas dinamiešu ierindā uz ledus pavada ilgāko laiku – spēles laiks vidēji spēlē 22:57.
7. Ņikita Jevpalovs
No četriem HK Rīga/Juniors puišiem, kuri šovasar devās iekarot Kanādu caur tās elites junioru līmeņa (CHL) līgām, oktobrī visrezultatīvāk un statistiski lietderīgāk ir veicies Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Ņikitam Jevpalovam (dz. 1994.). Oktobra 13 spēlēs Armada de Blainville-Boisbriand komandas ierindā QMJHL līgā 18 gadus vecais Jevpalovs sakrājis 10 punktus (4+6) un lietderības koeficientu +7.
P.S. Par mēneša Top 7
Iecerēts kā ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Tiesa, otrajā Topā trīs no septiņiem ir tieši Dinamo pārstāvji. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.
[Attēlā: Mārtiņš Karsums briest uzspēlēt pret Magņitogorskas Metallurg 2012. gada 22. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]