Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Doņeckas Donbass’

Hokejs kara laikā. 2. (Par KHL ģeopolitiku.)

Posted by petrovich27 uz 2014/03/17

DR_vs_Admiral_2014-01-13_dinamoriga_eu_VERSNeatkarīgi no pārliecības un uzskatiem par sporta, politikas un jebkāda veida agresijas nošķiršanu, situācija ar Rīgas Dinamo un Donbass savstarpējo spēli ir izveidojusies stipri dīvaina. Ukrainā un konkrēti Doņeckā esošo politisko saviļņojumu (maigi izsakoties) dēļ sērijas septītā spēle nenotiks Doņeckā, bet to paredzēts aizvadīt neitrālā laukumā – Bratislavā. T.i., Slovākijas galvaspilsētā. Interesants precedents. Bet kas tālāk?

Ja situāciju un jautājumu aplūko tā plašāk atvērtām acīm, tad viss, kas šobrīd notiek Austrumu virzienā ir stipri ārpus ikdienas norisēm. Notikumi Ukrainā, Krievijas reakcija un karaspēks Krimā, stipri neviennozīmīgā situācija Ukrainas austrumos un dienvidos, Rietumvalstu vingrinājumi ar sankcijām Krievijai…

Jebkāda “satiksme” ar Krieviju šādā situācijā rada jautājumus. Kategoriskāki attieksmes izrādītāji, piemēram, daļa kultūras darbinieku savu pozīciju nodemonstrējuši atceļot viesizrādes Krievijā, citi – neatceļ, skaidrojot ar iespēju rādīt attieksmi Krievijā. Katram savs pamatojums, un šajā situācijā nav viss tikai balts vai melns. Ir arī viedoklis, ka Krievija ir ne tikai tās vadonis un valdošā “brigāde”, lai gan šīs valsts informatīvā telpa un atstrādātā “vienīgā pareizā viedokļa” mašinērija atstāj iespaidu, ka Krievijā ir tikai prezidenta viedoklis, nu, vismaz 96,77%. Proporcijas līdzība ar Krimas referendumā par pievienošanos “PSRS” (skatāmies Krievijas “vadoņa” politikas atbalstītāju gājiena karogus: 1., 2., 3.) nav izvēlēta nejauši…

Pa visu šo burzmu savu sesto sezonu darbojas arī Rīgas Dinamo. Nonākšanu “dīvainā situācijā” labi pasvītro dažu dienu norises. Play off sērijas piektās spēles laikā (13. martā) Doņeckā norisinājās (turpinājās) asiņaini konflikti ar bojā gājušiem cilvēkiem. Septīto spēli Doņeckā aizvadīt jau neesot droši, tāpēc – Bratislava. No idejas vārdā nogalināto tuvinieku viedokļa notiekošais ir tāda kā “balle mēra laikā”. Bet dzīve iet uz priekšu… Degvielu lejam, gāzes plītis turpinām izmantot, droši vien salt arī negribās (ziemas turpinājums pilnīgā nelaikā). Pilnīgi droši, ka arī sportisti nav atbildīgi par politisko situāciju un vēl jo mazāk – par jebkādu vardarbību. Bet jautājums paliek atklāts, cik tālu “sports” ir gatavs iet un būt neitrāls?

Skaidrs, ka sportisti dara savu darbu. Krievijas čempionātos spēlējošo klubu ierindā ir mūsējie – Latvijas atlēti, kuri ir mūsējie neatkarīgi no darbavietas un kuriem gan jau, ka ir savs viedoklis par politisko situāciju. Tāpat kā administrācijas cilvēkiem. Tomēr šobrīd būtu savādi no jebkuru ar Krievijas finansējumu un čempionātu norisi cieši saistītu pārstāvju puses gaidīt kaut kādu principiālu situācijas vērtējumu, nemaz nerunājot par skaidri un gaiši pateiktiem vārdiem attiecībā uz Krievijas politiku, propagandu utml. Šosezon jau gadījās sakritība ar 18. novembra svētku pasākuma elementiem, kuros tomēr ar atkārtotu caurskatīšanu KHL vadība ieraudzīja nacistisko simboliku – svastiku. Krievijas portālu komentāru sadaļās 96,77%-iem viedokli paudušajiem neradās vispār nekādas šaubas par Rīgas “fašistiem”.

Patiesībā nav arī nekādas diskusijas par ārvalstu virzienā orientēto Krievijas sporta organizāciju (šajā gadījumā – KHL) kā propagandas intrumentu nozīmi. Nu, nav līgai biznesa uzdevumu šī vārda saprotamākajā nozīmē. Nekādas biļešu un atribūtikas pārdošanas cenas, translācijas tiesības un citi tiešā biznesa ienākumu avoti neatsver ieguldījumus hokejistu algās un aviopārlidojumos. Tiesa, bizness ir arī ģeopolitikas mērauklā mērāms. Runa ir par ietekmi, monopolu, reputācijas veidošanu utml. gadu desmitu griezumā.

Protams, līgai ir savi sportiskie uzdevumi, Krievijas reģionu līderu “mērīšanās”, arī ieguldījums dažādu Krievijas rūpniecisko un/vai ģeogrāfiski attālāko pilsētu “kulturālajā” dzīvē. Tomēr jautājums, kāpēc KHL (un tās patroniem visaugstākajā vadībā) nepieciešami līgas dalībnieki Čehijā, Slovākijā, Horvātijā, Latvijā, tagad arī – Somijā? Kā “prettrieciens” un alternatīva NHL? Jā, bet ne tikai. Un labdarība noteikti nav starp šiem “ne tikai”.

Vienkāršoti ņemot, ārzemju KHL klubiem ir līdzīga funkcija, kā Soču olimpiādes atklāšanas un noslēgšanas ceremonijai. Būt par “balto un pūkaino” daļu Krievijas portretā. Par to šaubu nav bijis no KHL darbības sākšanas 2008. gadā. Tikai, ka mūsējiem ir iespēja IZMANTOT šo piedāvājumu SAVĀS sportiskajās INTERESĒS. Šķiet, līdz šim savu labumu arī Latvija no tā guvusi; lai gan patiesi izvērtēt plusus un mīnusus būs iespējams tikai pēc ilgāka laika posma. Bet joprojām paliek jautājums, kur ir tā robeža un cik tālu mums ar KHL ir pa ceļam?

Un jautājums nav tikai mums. Kā ir ar Horvātiju, Slovākiju, Čehiju, arī līgai no jaunās sezonas iecerēto Somiju? Skaidrs, ka attiecīgo klubu finanšu donoru vidū nebūs grūtības atrast Krievijas pārstāvjus un krievu “rubli”, un skaidrs – kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Bet jautājums paliek. Vai minētās valstis, kurām kaimiņvalstu “apskāvieni” nav bijuši sveši, ir aizmirsušas savu pagātni? Un kam jānotiek Ukrainas vai citas Eiropas zemes kartē, lai atcerētos?

Bet vēlreiz jautājums mums pašiem: ciktāl mūsu “sports” un citas sfēras ir gatavas nošķirt savu darbību no politikas? Kam ir jānotiek, lai tās lietas vairs nebūtu iespējams nodalīt? Skaidrs, ka dialogs un miera līgums ātrāk vai vēlāk seko jebkuram konfliktam. Iespējams, sports ir labs veids, kā uzturēt dialogu. Tomēr jārēķinās, ka šajā “miera sarunu” laukumā noteikumus arī nosaka tas, kurš pasūta mūziku. Šajā situācijā kāds dalībnieks var nepamanīt īsto brīdi, kad ir kļuvis par karbonādi vai kartupeli uz šķīvja, protams, bez balsstiesības ēdienreizes laikā. Kā ir ar mums?

Atkāpei. Arī šis raksts nav aicinājums boikotēt, aizliegt vai attaisnot. Jāatkārtojas, bet MŪSU VALSTS sportisti ir un paliek mūsējie. Ieraksts ir aicinājums padomāt un saprast, kur ir tā robeža, kuru pārkāpjot, arī “sports” vairs nevar palikt neitrāls?

P.S.

  • Hokejs kara laikā (1. daļa): tepat
  • Oficiālā ziņa: KHL apstiprina, ka sērijas 7. spēle notiks Bratislavā – khl.ru

[Attēli no Rīgas Dinamo spēlēm. Pirmā avots: dinamoriga.eu; otrā avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

DR_2009_2010_sezona_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , | Leave a Comment »

Hokejs kara laikā

Posted by petrovich27 uz 2014/03/03

Kijeva_2014_twitter_com_euromaidanViens no miera sludinātāju pamatpostulātiem deklarē – nejauciet sportu ar politiku. Šī iemesla dēļ dažādās sporta sacīkstēs līdzās startē dažādu, aktuāli vai vēsturiski naidīgu valstu sportisti. Ar godīgas spēles lozungiem sacenšas un cīnās par godalgām. Tiktāl skaisti. Bet vai tiešām šādu sportisku sacensību – olimpiāžu un starptautisku čempionātu – norise, organizācija, atklāšana, pasniegšana ir “tīra” no politikas un propagandas?

Olimpiādes laikā noklusētais stāsts ir ar Ukrainas nacionālo karogu rokās, un tas turpinās joprojām. Pat neiztirzājot Ukrainas iekšpolitiskās norises un problēmas, ir skaidrs, ka valsts atrodas karastāvoklī ne tikai iekšēju saviļņojumu dēļ, bet arī pateicoties kādas kaimiņvalsts gatavībai situāciju vajadzīgajā virzienā attīstīt ar “durkļu” (karaspēka) palīdzību. Var saukt Ukrainā notiekošo dažādi, taču neatkarīgi no tā, kas sāka un kas vainīgs, Ukrainā ir karš. Aukstais, karstais, pusaukstais, bet – karš. Ja vajag, šo vārdu var mīkstināt, saucot par okupāciju, aneksiju vai kā citādi. Bet fakts paliek fakts, ka vienas valsts parlaments sniedz atļauju savas valsts prezidentam veikt militāras operācijas citas valsts teritorijā. Turklāt “alvas zaldātiņu” pārbīdes šīs otras valsts teritorijā jau notiek.

Tā nu ir iegadījies, ka abas nosauktās valstis piedalās arī hokeja čempionātā KHL, kur pārstāvētas vēl arī Kazahstāna, Baltkrievija, Čehija, Slovākija, Horvātija un LATVIJA. Vēl viena sakritība, ka ne tikai regulārās sezonas pēdējā spēle 4. martā, bet arī izslēgšanas spēļu pirmā kārta līdz četrām uzvarām Rīgas dinamiešiem paredzēta pret Doņeckas Donbass komandu. Pret tās valsts komandu, kura atrodas faktiskā karastāvoklī ar citu KHL dalībvalsti. (Cits stāsts, no kurienes aug Donbass “saknes” un finansējums… Šis stāsts ne vienmēr patīk arī Rīgas Dinamo patriotiem.)

Jau ne reizi vien izskanējušas pusoficiālas runas, ka Ukrainas “stāvokļa” dēļ play off pirmās kārtas spēles Donbass, iespējams, nevarēs aizvadīt mājas arēnā Doņeckā. Tiem, kas Ukrainas kartē ieskatās retāk, skaidrojums: Doņecka (līdz 1961. g. nosaukums – Staļino) ir Ukrainas piektā lielākā pilsēta, atrodas šīs valsts austrumu daļā – “pa lielam” ap 100 km no Krievijas robežas. Pilsētā ir ap miljons iedzīvotāju, aglomerācijā – 1,7. Pilsētas aptuvenais etniskais sadalījums – pusi uz pusi ukraiņi un krievi.

Atkāpei

Aizvadītajā gadsimtā civilizācija ir piedzīvojusi neskaitāmus militārus konfliktus un globālas sadursmes, no kurām par postošāko izvērtās Otrais pasaules karš (1939.-1945.). Ar šādu nosaukumu vismaz to pazīst lielākā daļa civilizētās pasaules. Un pat šāda mēroga katastrofas laikā sporta dzīve neiznīka. Jā, bija izlaistas sezonas, bet paprāvs pulciņš karadarbībā iesaistīto valstu kara laikā aizvadīja, piemēram, savus hokeja čempionātus. Protams, hokeja sacensības norisinājās teritorijās, kurās karadarbība vēl vai vairs nenorisinājās, vai neskāra vispār.

Skaidrs, ka Ziemeļamerika nebūs atskaites punkts, jo tur tikai “naudas” lokauts spēj pārtraukt NHL sezonu. Bet hokeja čempionāts Otrā pasaules kara laikā periodiski norisinājās ne tikai nacistiskā bloka valstīs – Vācijā, Somijā, Ungārijā, Rumānijā, Itālijā, bet arī okupētajās Francijas, Beļģijas teritorijās vai neitrālajās Šveicē un Zviedrijā. Arī Latvija nav izņēmums. 1940./1941. g. sezonā pirmās padomju okupācijas laikā tika izspēlēts pirmais Latvijas PSR čempionāts, bet vācu okupācijas laikā esot izdevies aizvadīt divus Latvijas čempionātus. Vienu – pilnīgi droši, citi tādi puspabeigti sanāca…

Tomēr ir būtiska atšķirība: hokeja sacensības nav notikušas starp aktuāli karojošajām pusēm. Jā, okupācijas laikā okupētajās zonās sacensības ir bijušas. Bet vai varam iedomāties situāciju, ka, piemēram, 1943. gadā Vācija uzspēlē kādu draudzības spēli pret PSRS valstsvienību. Tāpat arī savāda liktos Krievijas un Gruzijas jebkāda sporta veida spēle tajās 2008. gada augusta dienās, kad norisinājās šo valstu militārais konflikts. Starp citu, tieši pirms KHL pirmās sezonas starta; tikai, ka Gruzija nav KHL dalībvalsts…

Secinājumu vietā

Šis nav aicinājums steidzamā kārtā pārtraukt Latvijas sportistu dalību jebkādos militāru konfliktu atbalstošas valsts sporta turnīros vai sūtīt Soču medaļas atpakaļ to organizatoriem. Tikai un vienīgi viela pārdomām – ierosinājums domāt ar galvu un piedāvājums atcerēties par mūzikas pasūtītājiem. Tāpat der apdomāt, kurai pusei visvairāk noderīga neitralitāte divu valstu konfliktā?

Vai varam iedomāties situāciju, ka Latvijai kaimiņos esošas valsts parlaments (piemēram, Igaunijas) nobalso par prezidenta rīcības brīvību militārām operācijām Latvijas teritorijā. Piemēram, ar pamatojumu – igauņu iedzīvotāju tiesību aizstāvība Alūksnē, Valkā un mazliet Ainažos. Vai šādā situācijā kāda Latvijas komanda spētu “nošķirt” sportu no politikas un turpināt spēlēt futbolu vai regbiju Igaunijas atklātajā čempionātā?

Otrs jautājums: kā mēs vērtētu citu valstu neitralitāti, kas turpinātu spēlēt šajā Igaunijas čempionātā un komentētu, ka nevajag jaukties “brāļu tautu” nesaskaņās? (Līdzību saskatīšana katra paša ziņā.)

P.S. Ja nav saprotams, tad atgādinājumam: Doņeckas Donbass nav Ukrainas spogulis. Līdzīgi kā Daugavpils nav visas Latvijas atspoguļojums.

[Pirmā attēla avots: Euromaidan konts twitter.com lapā. Zemāk novietotā foto avots: hcdonbass.com.]

Donbass_fani_vs_DR_2013-09-12_hcdonbass_com

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Par Dinamo mentalitāti, spēlētāju karmu un “Džonsona sindromu”

Posted by petrovich27 uz 2014/01/20

Dzonsons_vs_Sibir_2012-09-13_nahl_lv_O_SiracenkoJa gribam būt godīgi, tad jāatzīst – četru mājas spēļu sērija pret Austrumu konferences tabulas otrās puses komandām ir aizvadīta stipri bēdīgi, lai neteiktu – daļēji “izlieta”. Ja piecu baļļu sistēmā, tad uz “3 ar mīnusu”. Kapēc? Izsmeļošu atbildi sniedz punktu raža – 5 no 12 (jeb 41,7%). P.S. Izklaidei arī mazliet par spēlētājiem, ar kuriem šosezon Dinamo uzvar biežāk un ar kuriem – retāk, jeb “Džonsona sindromu”.

Krievijas Tālo Austrumu gala vienību – Admiral, Amur, Kuzņas, Sibir – viesizrādēm KHL Eiropas daļā, regulārās sezonas pēdējā demita spēļu ietvaros ir cits zemteksts. Proti, šos klubus rindas kārtībā, bet citā secībā “laipni pieņēma” vistuvākie konkurenti Rietumu konferences tabulā – CSKA, HC Lev Praha un Rīgas Dinamo. Starp Eiropas “mājiniekiem” arī HC Slovan Bratislava, bet tā kā Slovākijā bāzētais klubs kuļas pa turnīra tabulas ne-play off zonu, tad par to interese mazāka.

Tālo Austrumu tūres ietvaros “eksāmenus” uz teicami ir nokārtojuši kā CSKA (11 punktu no 12), tā arī – HC Lev Praha (tāpat 11 punktu no 12). Kas arī nosaka pārkārtojumus Rietumu konferences turnīra tabulā. Prāgas “lauvas” nostiprinājušies 3. vietā, CSKA – cenšas iekārtoties uz palikšanu 4. vietā. Rīdziniekiem atliek – piektā. Turklāt pirms svētdienas (19. janvāra) spēlēm trauksmes zvanus zvanīja atrašanās jau 7. vietā (!!!), kur tikko rīdziniekus bija atstūmuši uzvarējušie Donbass un Medveščak (!!!).

Žēlabām iemesla īsti nav, jo dinamiešiem priekšā vēl 8 spēles, un KHL statistiķi stāsta, ka Rīgas Dinamo ir (bija?) viena no labākajām līgas komandām izbraukumā. Ja Austrumu “otrais gals” nebija īpaši kairinošs motivators, tad “iedvesmai” nevajadzētu pietrūkt pret tādiem nosaukumiem kā Ak Bars, Maskavas Dinamo & Znaroks, arī – Torpedo & Skudra. Cits stāsts, ka diez vai tas būs vieglāk. Bet, kā zināms, mūsu mentalitāte ne vienmēr paredz vieglākā ceļa izvēli

KHL Rietumu konferences tabula; 2013./2014. g. reg. sezona (pēc 2014-01-19 spēlēm; saskaņā ar khl.ru):

vieta komanda sp. p. vēl IZBRAUKUMĀ vēl MĀJĀS
1. Dinamo (Maskava) 46 100
2. SKA 47 92
3. HC Lev Praha 46 86 Torpedo, Ak Bars, Dinamo (Mas), Vitjaz Donbass, Dinamo (Min), Medveščak, Spartak
4. CSKA 48 82 Dinamo (Mas), Torpedo, Spartak. Medveščak, Donbass, Dinamo (Min)
5. Dinamo (Rīga) 46 80 Vitjaz, Dinamo (Mas), Ak Bars, Torpedo, Dinamo (Min) Medveščak, Spartak, Donbass
6. Donbass 45 79 Avangard, Lev, Slovan, CSKA, Dinamo (R) SKA, Severstaļ, Lokomotiv, Atlant
7. Medveščak 46 78 Avtomobiļist, Dinamo (R), CSKA, Lev, Slovan  Atlant, Lokomotiv, Severstaļ
8. Lokomotiv 46 69 Spartak, Medveščak, Donbass, Dinamo (Min) Avtomobiļist, Jugra, Avangard, Baris
9. Atlant 46 63
10. Severstaļ 46 59
11. HC Slovan Bratislava 45 56
12. Spartak 45 52
13. Vitjaz 47 50
14. Dinamo (Minska) 45 42

PAR MITOLOĢIJU

Kad komandai neiet, līdzjutēji nereti (lai neteiktu – vienmēr) apzināti vai neapzināti meklē vainīgos, mistiskas sakritības, veiksmes un neveiksmes formulu. Tā arī – kad Rīgas Dinamo pēc Ziemassvētkiem aizvadīja divas mazāk izteiksmīgas spēles pret čeho-slovāku vienībām, tas sakrita ar pērnsezonas leģionāra Džeimija Džonsona atgriešanos Rīgas maizē. Attiecīgi Džonsons tika saskatīts kā sliktās “karmas”, “auras” vai tamlīdzīgi nesējs. Kanādiešu centram apsūdzības pilnīgu atcelšanu nav nesis arī Jaunā gada sākums, kas salīdzinot ar aizvadīto sezonas daļu, rīdziniekiem nav spilgtākais.

Kā tad īsti ir ar Džonsona un pārējo dinamiešu “karmu”?

Neiedziļinoties papildlaikos un pēcspeles metienos, Rīgas Dinamo komanda līdzšinējās 46 spēlēs ir guvusi 28 uzvaras un piedzīvojusi 18 zaudējumus. Attiecīgi kopējā bilance ir 60,87% uzvaru aizvadītajās spēlēs. Šāda uzvaru bilance sakrīt 6 spēlētājiem, kuri līdz šim aizvadījuši visas spēles – Hosam, Ozoliņam, Pavlovam, Robinsonam, Ščehuram un Vilsonam.

Taču pārējiem šis “procents” atšķiras – ir vai nu labāks, vai pretēji. Attiecīgi – ar konkrēto spēlētaju sastāvā Dinamo uzvar biežāk vai retāk par vidējo. Protams, var atrast loģiskas likumsakarības. Piemēram, vārtsargam Jakubam Sedlāčekam bilanci “kropļo” apstāklis, ka viņam acīmredzami atvēlētas spēles pret salīdzinoši stiprākiem pretiniekiem attiecīgajā spēļu posmā. Vai, piemēram, 13.-tie uzbrucēji un 7.-tie aizsargi mēdz nonākt laukumā, kad spēles “liktenis” jau skaitās izšķirts. Tāpat skaidrs – ka dažādiem spēlētājiem ir iegadījies dažāda stipruma pretinieku komplekts. Tomēr Rīgas Dinamo gadījumā dalījums “stiprajos un vājajos”, kā liecina pieredze, nav skaidri nodalāms un ne tuvu nav izšķirošs.

Kr_Redlihs_vs_Lokomotiv_2012-08-29_A_krustsAttiecīgi lielākais Dinamo veiksminieks starp spēlētajiem, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles komandas sastāvā, ir aizsargs Krišjānis Rēdlihs, ar kuru sastāvā Dinamo uzvar nedaudz vairāk kā divās trešdaļās gadījumu – 67,65%. Tāpat starp spēlētājiem ar veiksmīgu “karmu” nosaucami tie, kuri uzvarējuši divās trešdaļās spēļu (66,67%) – uzbrucēji Gints Meija, Māris Bičevskis un Vojtehs Polāks. Protams, var uz lietām skatīties atturīgāk, ka nevis attiecīgie spēlētaji komandai veiksmi nesuši, bet viņiem paveicies trāpīt spēlēs, kurās Dinamo uzvar. Var saukt, kā gribas un patīk.

Savukārt, spēlētāji, kuriem biežāk sanācis nonākt komandas pieteikumā spēlēm, kurās zaudē, ir veiksminieka Krišjāņa brālis – aizsargs Jēkabs Rēdlihs. Šosezon jau sezonas gaitā parakstītais J. Rēdlihs ir spēlējis tikai piecās spēlēs, turklāt to summā uzkrājis pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Tomēr komanda prata uzvaret tikai vienreiz – ar 4:1 Lokomotiv vienību. Bet pārējās četrās – zaudēts. Otrs, kuram “auru” derētu uzlabot, ir jau piesauktais uzbrucējs Džeimijs Dzonsons, kopā ar kuru rīdzinieki uzvarējuši 44,44% gadījumu. Trešais no beigām ir vārtsargs Jakubs Sedlāčeks (45,46%), kuram bija jāstājas vārtos arī pret līgas līderiem – Magņitku (divreiz), SKA (divreiz), Salavat Julajev… Arī pret to pašu Sibir, kas pēdējā mājas spēļu sērijā bija jaudīgakais pretinieks.

P.S. Aicinājums zemāk izvietotās tabulas uztvert kā ilustrāciju, nevis kā statistikas uzskaiti un spēlētāju novērtējumu.

Rīgas Dinamo spēlētāju “veiksmes procents” 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 46 spēlēm; vērā ņemti hokejisti, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles ar reālu spēles laiku):

spēlētājs sp. uzv. zaud. bilance % uzvaru
1. Krišjānis Rēdlihs 34 23 11 +12 67,65%
2. Gints Meija 24 16 8 +8 66,67%
3. Māris Bičevskis 18 12 6 +6 66,67%
4. Vojtehs Polāks 9 6 3 +3 66,67%
5. Mikaels Tellkvists 35 23 12 +11 65,71%
6. Mārtiņš Cipulis 32 21 11 +10 65,63%
7.-8. Marsels Haščāks 25 16 9 +7 64,00%
Artūrs Kuzmenkovs 25 16 9 +7 64,00%
9. Georgijs Pujacs 36 23 13 +10 63,89%
10. Arvīds Reķis 40 25 15 +10 62,50%
11. Kristaps Sotnieks 45 28 17 +11 62,22%
12. Roberts Bukarts 31 19 12 +7 61,29%
13.-18. Marsels Hosa 46 28 18 +10 60,87%
Sandis Ozoliņš 46 28 18 +10 60,87%
Vitālijs Pavlovs 46 28 18 +10 60,87%
Mets Robinsons 46 28 18 +10 60,87%
Pols Ščehura 46 28 18 +10 60,87%
Kails Vilsons 46 28 18 +10 60,87%
19. Miks Indrašis 45 27 18 +9 60,00%
20. Aleksandrs Ņiživijs 30 18 12 +6 60,00%
21. Gunārs Skvorcovs 32 19 13 +6 59,38%
22. Juris Upītis 27 16 11 +5 59,26%
23. Andris Džeriņš 37 21 16 +5 56,76%
24. Rustams Begovs 20 10 10 ±0 50,00%
25.-26. Oskars Cibuļskis 12 6 6 ±0 50,00%
Rodrigo Laviņš 12 6 6 ±0 50,00%
27. Jakubs Sedlāčeks 11 5 6 -1 45,46%
28. Džeimijs Džonsons 9 4 5 -1 44,44%
29. Jēkabs Rēdlihs 5 1 4 -3 20,00%

Rīgas Dinamo spēlētāji, kas aizvadījuši mazāk par 5 spēlēm, un viņu “veiksmes procents” 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 46 spēlēm; iekavās skaitļi, ierēķinot arī spēles, kurās attiecīgais spēlētājs bijis pieteikumā, bet laukumā nav devies):

spēlētājs sp. uzv. zaud. bilance % uzvaru
1. Deivids Sarkanis 2 (11) 2 (9) 0 (2) +2 (+7) 100% (81,82%)
2. Andris Siksnis 4 (11) 3 (6) 1 (5) +2 (+1) 75% (54,55%)
3. Edgars Siksna 2 (14) 1 (9) 1 (5) ±0 (+4) 50% (64,29%)
4. Lauris Dārziņš 2 1 1 ±0 50%
5. Mārtiņš Porejs 1 0 1 -1 0%
Edmunds Augstkalns 0 (14) 0 (11) 0 (3) ±0 (+8) – (78,57%)
Rihards Cimermanis 0 (36) 0 (24) 0 (12) ±0 (+12) – (66,67%)
Krišs Lipsbergs 0 (2) 0 (1) 0 (1) ±0 (±0) – (50,00%)

[Džeimija Džonsona foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Krišjāņa Rēdliha foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Ja play off sāktos jau rīt. Jeb – ko ir nodrošinājuši Dinamo?

Posted by petrovich27 uz 2014/01/05

Cipulis_u_Tellkvists_vs_Mask_Din_2013-09-19_DR_facebook_versVērtējot pēc uzkrāto punktu bagāžas un ieņemtās vietas turnīra tabulā, Rīgas Dinamo vēl nekad iepriekšējās KHL sezonās Jauno gadu nav sagaidījuši tik priecīgi. Neskatoties uz “izslīdēšanu” gada nogalē pret čeho-slovakiem, Rīgas klubs ir Rietumu konferences galvgalī, ja ar to domājam Top4 vai Top5. Jā, turpat “grūstās” arī citi gribetāji. Tomēr tik “bagāts” punktu uzkrājums gadu mijā ir pirmoreiz. Bet vai 40 spēlēs uzkrātie 72 punkti dinamiešiem kaut ko garantē?

Ar regulārās sezonas katru nākamo spēļu dienu palielinās līdzjušana Dinamo tuvāko konkurentu (CSKADonbassHC Lev Praha) pretiniekiem. Protams, tie pretinieki interesē maz, bet galvenais – lai nosauktās komandas zaudē. Jo pārliecinošāk, jo labāk. Skaidrs, ka visdrošākā metode ir pašiem uzvarēt visus, taču tie punkti nenāk viegli. Atliek shēmot, ka sāncenšiem uzkrājuma veidošana būs vēl grūtāka…

Tikpat skaidrs, ka neviens Dinamo pārstāvis nenomedīta lāča ādu publiski nedalīs un savus plānus attiecībā uz Gagarina kausa izcīņas gaitu neklāstīs, jo vieta play off nav garantēta. Taisnība jau ir… Teorētiski skaitot, tikai SKA un Maskavas Dinamo, pat ja zaudē visas atlikušās spēles, nevar sezonu pabeigt Rietumu konferences pēdējā (14.) vietā. Bet pārējās 12 rietumnieku komandas vismaz teorētiski “pretendē” arī uz 14. vietu. Tāpat kā neviena vienība vēl nav zaudējusi cerības nodrošināt dalību izslēgšanas spēlēs. Protams, daļa cerību regulārās sezonas izskaņā konvertēsies cīņās par Cerību kausu, taču diez vai KHL Rietumos kāds plāno atslābt. Neatkarīgi no šobrīd ieņemtās vietas. Tādēļ – regulārās sezonas atlikušās spēles (rīdziniekiem – 14) solās būt diezgan spraigas.

Kamēr lācis vel mežā. Pole position

“Izvēlēties” play off pretiniekus un dalīt pārus būtu stipri pāragri. Skaidrs, ka galvenais ir TIKT izslēgšanas spēlēs, taču arī ieņemtajai vietai ir nozīme. “Vienalga kurā vietā” it tad, ja esi aiz izslēgšanas spēļu strīpas un centies ielauzties play off zonā. Visādi citādi – ieņemtai vietai ir savas konsekvences. Savulaik Rīgas Dinamo parādīja konferences 1. un 2. vietas ieņēmējiem, ka arī stipri zemākas vietas var “sagāzt podus”. Tomēr tie uz kopējā fona ir starp izņēmumiem. Nu, nav tā, ka līgas klubi alktu sākt izslēgšanas spēles pret konferences līderiem.

Šķiet, nav lielas starpības starp 4. un 5. vietu konferences tabulā, jo jebkurā gadījumā pirmajā kārtā ceturtā vieta spēlē pret piekto. Tomēr atšķirība ir – mājas spēļu priekšrocība. Izslēgšanas spēles sākas savā arēnā, kas savukārt nozīmē, ka izbraukumā sanāk spēlēt tikpat, cik mājās, vai par vienu spēli mazāk. It kā sīkums… Vai arī nav sīkums, jo nopietnos mehānismos katrai detaļai ir nozīme.

Attiecīgi mājas spēļu priekšrocības ir turnīra tabulas pirmajām četrām vietām, kuru ietvaros mēģina “ielauzties” vai noturēties visas komandas, kurām ir tādas iespējas. Vēl viens faktors, kāpēc “negribas” būt play off dalībnieku tabulas otrajā pusē, ir uz Gagarina kausa izcīņas otro kārtu liktās cerības. Jo zemāku vietu ieņēmušas komandas, pat ja pirmajā sērijā uzvar relatīvi stiprākus pretiniekus, otrajā kārtā saņem citu līdervienību. To paredz KHL izslēgšanas spēļu princips – katrā kārtā augstākā vieta spēlē pret zemāko. Tā KHL otrajā sezonā, kad Rīgas Dinamo (8. vieta) izsita SKA, nākamajā kārtā pretī dabūja konferences 2. vietu – HK MVD. Līdzīgi pēc gada – pirmajā sērijā rīdzinieki (7.) uzvarēja 2. vietu (Maskavas Dinamo), bet nākamajā kārtā pretī nāca 1. vieta – Lokomotiv. Protams, ja mērķis ir (tikai) PIEDALĪTIES play off, tad tiešām ir vienalga, no kuras starta pozīcijas…

Jāpiebilst, ka reālākie (biezākie) Gagarina kausa pretendenti uz konferenču pirmo vai vismaz otro vietu tiecas arī tāpēc, ka grib sākt KHL Gagarina kausa finālsēriju mājās. Piemēram, Sanktpēterburgā vai Maskavā, nevis Kazaņā vai Astanā. Vai otrādi. Oligarhklubi taču nekad nav slēpusi, ka grib kausu, un viss pārējais ir izgāšanās.

Vēl viens sīkums – regulārajā sezonā ieņemtajai vietai ir nozīme sezonas beigās, kad rēķina komandas izcīnīto vietu sezonas kopvērtējumā. Kas nozīmē, ka augstāka vieta starp attiecīgajā play off kārtā “izkritušajiem” nodrošina augstāku vietu kopvērtējumā. It kā liela nozīme tam nav, tomēr atšķirība ir – 9. vai 16. vieta, 4. vai 8.-tā… Īpaši komandām, kas līdz tik augstām vietām nemēdz aizsniegties bieži vai nekad.

Kāds pretinieks būtu ērtāks Rīgas Dinamo?

Šo jautājumu, šķiet, lielāka jēga būtu uzdot astrologam, numerologam vai kādam citam -logam, jo pārliecinošas likumsakarības nav. Ir novērots, ka pret stiprākiem un titulētākiem pretiniekiem motivācija ir augstāka, bet “stipriniekiem” gadās rīdziniekus nenovērtēt. Tā Dinamo bez pārsteiguma var atrauties no “vājiniekiem” un “likt uz ausīm” līderus. Ka piemēri gan agrāki play off-i, gan šīs sezonas spēles. Skaidrs, ka jebkura komanda izslēgšanas spēlēs ir jau ar citu zobu asumu un tvēriena krampi. No šāda aprēķina raugoties, šķiet, ka pretiniekam nav nozīmes…

Arī mājas spēļu priekšrocība attiecībā pret izbraukuma spēlēm nav skaidri nolasāma. Jo pēc sezonas 40 spēlēm ir identiska. Mājās 20 spēles un 36 punkti; tieši tikpat spēļu un punktu izbraukumā… Bet, ja salīdzina tikai spēles pret tuvākajiem sāncenšiem – Rietumu konferences Top 8, tad tomēr mājas spēles rīdziniekiem ir izdevušās veiksmīgākas.

Rīgas Dinamo vienībai ērtāko vai neērtāko pretinieku nosaukt ir salīdzinoši grūti, jo savstarpējās spēles ir tikai divas. Turklāt pret dažiem pretiniekiem šosezon aizvadīta ir tikai viena. Ja “shēmošanai” pietiek ar esošajām, tad līdz šim rīdzinieku “klienti” ir bijuši Jaroslavļas Lokomotiv, kas uzvarēti abās spēlēs pamatlaikā. Bet neērtākais pretinieks ir bijis nevis SKA vai CSKA, bet Prāgas “lauvas”, kuriem zaudētas abas spēles. Tiesa, pēcspēles metienos, kas izslēgšanas spēlēs nav paredzēti.

P.S.

Atgādinājumam: vieta izslēgšanas spēlēs nav garantēta… Bet ieguldīts jau diezgan daudz, lai pacīnītos par konkrētam vietām play off zonā.

Rietumu konferences play off zonas komandas (8 no 14) un Rīgas Dinamo rezultāti pret tām (pēc 2014-01-05 spēlēm):

vieta komanda sp. punkti DR mājās DR izbr.
1. Dinamo (Maskava) 41 90 3:2 PM
2. SKA 41 82 6:4 3:4 PM
3. Donbass 42 74 4:2
4. Dinamo (Rīga) 40 72
5. CSKA 42 71 4:3 1:2 PM
6. HC Lev Praha 40 69 1:2 PM 1:2 PM
7. Medveščak 41 65 5:1
8. Lokomotiv 40 60 4:1 2:1

*

KHL turnīra tabulas – khl.ru (skatīt)

[Mārtiņa Cipuļa un Mikaela Tellkvista kopējie vārtsardzības darbi fiksēti 2013. gada 19. septembrī spēlē pret Maskavas Dinamo, bet Rīgas Dinamo ierinda – 2013. gada augustā spēlē pret SKA. Abu foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

DR_vs_SKA_2013-augusts_DR_facebook_N2_VERS_VERS_2

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Ir tāds IIHF Kontinentālais kauss

Posted by petrovich27 uz 2013/10/21

JuniorsIdejiski kā čempionu līga, kurā Eiropas valstu čempionvienības izspēlē pašu galveno uzvarētāju. Līga – būtu tā pārspīlēti teikts, jo kausu izspēlē periodiski mazos ekspres-turnīros sezonas gaitā. Nopietni vīri saka, ka tas jau tāds “sētas turnīrs” vien esot, jo Eiropas Top6 hokeja lielvalstis tajā nepiedalās. Latvija – piedalās!

Tomēr aiz sešinieka esošās valstis par Kontinentālo kausu interesējas vairāk. Pat, ja tēmas lokā figurē it kā nevērīga attieksme un it kā “mums jau nevajag”. Oktobrī pēc kausa lūkoties – t.i. piedalīties turnīra 2. kārtas B apakšgrupas spēlēs – aizbrauca arī Dinamo saimniecības komanda. Pērnsezon Juniors vienība Latvijas Virslīgā bija izcīnījusi otro vietu, bet tā kā Latvijas čempioni SMScredit.lv atteicās no dalības Kontinentālajā kausā un galu galā arī Virslīgā, tad Dinamo jaunatnei bija tas gods reprezentēt mūsu valsti jaunās sezonas turnīrā.

Par Dinamo Juniors komandu to dēvēt var formāli, jo no reālā Virslīgas komandas sastāva ir trīs kadri – MHL vecumu pāraugušie Māris Bičevskis, Mārtiņš Porejs un Dinamo „lielās komandas” rezerves vārtsargs Māris Jučers. Bet pārējie 19 puiši jeb 86,4% sastāva ir no HK Rīga MHL versijas. No kuriem, savukārt, divi – Edgars Siksna un Andris Siksnis – šosezon nedaudz ir “trāpījuši” uz KHL ledus Rīgas Dinamo sastāvā.

Tā kā sastāva komplekts ir diezgan pieklājīgs un arī B apakšgrupas sāncenšu pārstāvēto valstu (Lielbritānija, Nīderlande, Spānija) hokeju mūsu pusē nav pieņemts uzskatīt par pilnvērtīgu, no Latvijas pārstāvošās komandas netika gaidīts nekas savādāks kā pārliecinoša uzvara. Apmēram tā, kā bija pirmajās divās spēlēs – 8:3, 7:2… Bet britu klubs Nottingham Panthers, kas ir šī gada Lielbritānijas čempionvienība, izrādījās stiprāks. Kā tad tā!?

Stereotipus attiecībā uz Nīderlandes un Spānijas hokeju “pabarojām”, bet britu klubs neļāvās… Atveram acis un paskatāmies uz EIHL. Pilnā vārdā ‘Elite Ice Hockey League’ droši, ka nav Top5 čempionāts Eiropā. Un arī par Top10 varētu strīdēties. Bet visādi citādi – esot pieklājīga līga, kurā laiku pa laikam “laimi meklē” arī Latvijas hokejisti. Spēlētā hokeja izpratni varētu veicināt ieskats EIHL nacionālajā pārstāvniecībā: 43,8% – Lielbritānijas pavalstnieku, 45,7% – ziemeļamerikāņu (no tiem divas trešdaļas kanādiešu)…

NHL zvaigznes pilnbriedā Lielbritānijas klubu sastāvos atrast nevarēs, bet Ziemeļamerikas otrā plāna līgu – AHL un ECHL – onkuļus varēs saskatīt biezā slānī. Arī pa kādam ar NHL pieredzi. Lai arī vīri pārcēlušies uz Eiropu labākas naudas un mierīgākas dzīves baudīšanas nolūkā, spēlēt hokeju nav aizmirsuši. Tad jautājums – no kurienes var nākt pārliecība, ka Latvijas Virslīgas (nu, labi – MHL) augšgala komandai būtu bez ierunām jāsit britu stiprākās līgas vienība. Var jau būt, ka divās spēlēs no trijām tā būtu iegadījies. Bet tas jau stāsts no tēmu loka „kas būtu, ja būtu”.

Diez vai arī vajadzētu dramatizēt zaudējumu Notingemas “pantērām”. Ne tāpēc, ka “šis turnīrs ir sviests un mums patiesībā neinteresē”, bet tāpēc, ka objektīvi Latvijas Virslīgas vieta ir tieši tur, kur palika Latvijas komanda. Periodiski var lēkāt augstāk par pēcpusi un mest kūleņus. Var nosūtīt uz turnīru reāli KHL-ā (agrāk – Baltkrievijas ekstralīgā) spēlējošu vienību. Bet tas tik un tā nekļūs par plāksteri Latvijas nacionālā čempionāta īpatnībām. Vai Doņeckas Donbass šogad izcīnītais IIHF Kontinentālais kauss padarījis šīs valsts nacionālo čempionātu stiprāku? Tiem, kas nezina – Ukrainas čempionāts pēc iepriekšējo pāris gadu pozitīvām “spazmām” tomēr atrodas stipri bēdīgā stāvoklī – šosezon pāris komandas izbeigušās, plosa iekšēji konflikti utt.

P.S.

Bet visādi citādi – Dinamo “rezerves komandu” puišiem Notingema bija laba pieredze Arī realitātes izpratnei un pieredzei kopumā.

Dinamo Juniors sastāvs un spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas B apakšgrupas spēlēs Notingemā 2013. gada 18. – 20. oktobrī (secība – mikromaču vārtu starpības pozitivitāte; saskaņā ar iihf.com):

 

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM met. MM
UZBRUCĒJI
1. Edgars Kurmis 1993. 3 1+2 +4 2 6 6:0
2. Deivids Sarkanis 1994. 3 2+3 +4 0 5 5:0
3. Rodrigo Ābols 1996. 3 0+2 +3 0 5 5:0
4. Māris Bičevskis 1991. 3 2+2 +3 0 14 6:3
5. Rūdolfs Maslovskis 1995. 3 1+2 +1 2 7 6:3
6. Ričards Kondrāts 1994. 3 1+1 +2 0 1 2:0
7. Andris Siksnis 1993. 3 1+2 +1 2 8 4:3
8. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 3 1+2 -1 2 8 3:2
9. Artūrs Ševčenko 1994. 3 2+0 +1 0 5 2:1
10. Kirils Galoha 1996. 3 0+0 +1 0 0 1:0
11. Oskars Batņa 1995. 3 0+1 ±0 4 1 1:1
12.. Rustams Begovs C 1993. 3 2+0 -1 27 5 3:4
13. Kārlis Ozoliņš 1994. 3 0+1 -1 4 3 3:4
AIZSARGI  
1. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+1 +5 6 9 9:3
2. Krišs Lipsbergs 1993. 3 1+1 +2 4 7 6:3
3. Haralds Neimanis 1994. 3 0+1 +3 2 6 4:1
4. Rinalds Rosinskis 1994. 3 1+1 +1 0 3 4:2
5. Edgars Siksna 1993. 3 1+0 +1 0 5 3:1
6. Patriks Škuratovs 1994. 3 0+0 +1 39 3 3:2
7. Jānis Jaks 1995. 3 0+2 ±0 2 0 3:4
VĀRTSARGI dz. sp. sp. laiks atv. % GAA SM MM
1. Māris Jučers 1987. 3 179:29 89.47% 2.67 0 16:8
2. Nils Grīnfogels 1994. 0 0:00 0

*

Plašākai ainavai:

[Attēla avots: hkkurbads.lv.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Latvijas Hokeja apskats. Epizode 1 (2013. g. septembris)

Posted by petrovich27 uz 2013/09/29

*

Navigācijai:

01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;

07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;

14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;

21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;

30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;

31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, hokejs, KHL, Latvijas Hokeja apskats | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Neciešamāko KHL personāžu Top 5

Posted by petrovich27 uz 2013/07/01

Vitjaz_hcvityaz_ru_VERSVairāk ierasti ir rezultatīvāko, trāpīgāko vai vislabāk vārtus sargājošo hokejistu Topi. Taču var „pamērīt” arī hokeja ļaudis citā skalā – neciešams, ienīsts, ja vajag – „Lielāko kretīnu Top 5”. Vairums tajā iekļauto vīru ārpus hokeja ir normāli cilvēki vai tādi, par kuriem būtu prieks savā komandā. Bet par pretiniekiem tādus vēlas mazāk.

1. Jevgeņijs Artjuhins

Kopš Čehovas (tagad – Podoļskas) Vitjaz vienība ir samazinājusi kaušļu īpatsvaru komandā, atbrīvojusies no galvenā trenera Andreja Nazarova un sākusi biežāk spēlēt hokeju, par KHL lielāko kausli un, ja patīk, „atsaldeni” ir kļuvis „spēka uzbrucējs” Jevgeņijs Artjuhins. Šis 2001. gadā ar 94. kopējo numuru Tampa Bay Lightning draftētais un NHL-ā 204 spēles aizvadījušas krievu uzbrucējs arī 2012./2013. g. sezonā bija Sanktpēterburgas SKA štatā, kur regulārās sezonas 30 spēlēs uzkrāja 127 soda minūtes, kļūstot par sezonas nedisciplinētāko spēlētāju. Raženais augums (196 cm; ap 122 kg) ļauj Artjuhinam piekopt agresīvu un ar spēka spēli bagātinātu hokeju, tomēr kontroles zaudēšana ir veicinājusi kā diskvalifikāciju piešķiršanu, tā nelabvēļu iegūšanu.

Īpaši pamanīta Arjuhina nevienaldzība pret somu hokejistiem un viņu tuvo, provocējošo spēles stilu. Piemēram, aizvadītās sezonas gaitā J. Artjuhins saņēma 3 spēļu diskvalifikāciju par Maskavas Dinamo somu aizsarga Jannes Jalasvāras (Janne Jalasvaara) piekaušanu. Aculieciniekiem īpaši nepieņemami šķita guloša hokejista sišana. Paskatoties Artjuhina darbības vēsturi, šādas epizodes atkārtojas. Starp citu, jaunu līgumu nākamai sezonai viņš noslēdzis ar Mitišču Atlant klubu.

Artjuhins „audzina” Jalasvāru:

Nu, nav Artjuhins vienaldzīgs pret somiem, arī gulošiem:

2. Aleksandrs Radulovs

Apbrīnojams meistarības un apskaužamas sportiskas bezkaunības, kā arī nesavaldības un nedisciplinētības apvienojums ir Krievijas hokeja uzbrucējs Aleksandrs Radulovs. Līdzās čempiona, vairākkārtējiem MVP un rezultatīvākā spēlētāja tituliem, ko izcīnījis Radulovs, var „sakraut kaudzē” diezgan daudz epizožu, ar kurām lepoties diezin vai vajadzētu. Runa ir kā par izdarībām laukumā, tā izrunāšanos medijiem un disciplīnas trūkumu ārpus tā.

2004. gadā ar kopējo 15. numuru A. Radulovu draftēja Nashville Predators, kur viņš arī aizvadīja summā 172 spēles. Taču Nešvilā ir atstājis neviennozīmīgu pēcgaršu vairākkārt, nerespektējot ne NHL kārtību un spēkā esošas saistības, ne kluba disciplīnu. Jo pats liels. Arī „otrās atnākšanas” laikā – 2012. gada pavasarī, kad Predators sastāvā ieradās kā jau daudz sasniedzis. Kā nekā, KHL megakluba Salavat Julajev četru sezonu seja un viens no atpazīstamākajiem KHL hokejistiem visu līgas 5 pastāvēšanas gadu laikā. Tāpēc daudz kas tiek piedots. 2012./2013.g. sezonā Aleksandrs Radulovs kļuva par jaunā līmenī atdzimstošā Maskavas CSKA līderi un kapteini, regulārās sezonas 48 spēlēs „saštancējot” 68 punktus!!! Par to var piedot dažādas nobīdes no normas… T.sk., savu treneru kompetences publisku iztirzāšanu, tiesnešu grūstīšanu laukumā utt. Attiecīgi – 86 soda minūtes 48 spēlēs regulārajā sezonā ir tikai nieks.

Tiesa, arī CSKA treneri un vadība aizvadītajā sezonā bija ķērušies pie A. Radulova audzināšanas. Mediji pat ziņoja, ka par disciplīnas pārkāpumiem Radulovs atskaitīts no CSKA treniņiem un pārcelts uz jaunatnes komandas Krasnaja Armija treniņiem. Tomēr CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs noliedza, ka Radulovs „izsūtīts”, un diplomātiski skaidroja, ka pie disciplīnas tiekot strādāts.

A. Radulovs „uzšauj” savam trenerim:

Arī A. Radulovam nepatīk Jalasvāra (30. sek.):

3. Iļja Brizgalovs

Stenlija kausa ieguvēja un pasaules čempiona lauri diezgan pamatoti atļauj krievu vārtsargam Iļjam Brizgalovam būt augstās domās par sevi. Kopš 2000. gadā viņu ar kopējo 44. numuru draftēja Mighty Ducks of Anaheim (tagad – Anaheim Ducks), viņa karjera bija augšupejoša un ļāva šeptēties pa augstākajiem plauktiem. Tomēr šajā Topā viņu novedusi „garā mēle”. To mēdz norakstīt uz vārtsargu kā sugas īpatnībām, bet dažkārt saskatāms diplomātijas trūkums.

Brizgalova pēdējo gadu repertuārā: nievājoši izteicieni par Ziemeļamerikas klubiem un pilsētām; Staļina režīma attaisnošana; ne pārāk glaimojoši KHL raksturojumi… Pat Rīgas Dinamo „varžacij” ir uzkāpts. Pēc 2010. gada oktobrī aizvadītās Rīgas Dinamo un Phoenix Coyotes spēles „koijotu” vārtsargs Brizgalovs intervijā pauda, ka Rīgas klubs NHL-ā ieņemtu pēdējo vietu. Pat, ja tādas lietas ir taisnība, karstasinīgākie līdzjutēji un lokālie patrioti to neaizmirst ne Eiropā, ne Ziemeļamerikā. Vēl, ja salecās ar žurnālistiem, tad katrs neuzmanīgs citāts tiek atbilstoši iesaiņots un nonāk starmešu gaismā. Pēc tam jau maz kam interesē, ka citāti izrauti no konteksta.

2012./2013. g. sezonā NHL lokauta laikā Iļja Brizgalovs tomēr uzspēlēja paša nievājoši vērtētajā KHL, kur nemaz tik superspīdoši un megazvaigžnoti nesanāca iekļauties. Krievijas žurnālisti jau laicīgi norādīja, ka viens no pasaules vislabāk atalgotajiem hokejistiem ir viens no neveiksmīgākajiem lokauta laika līgumiem KHL-ā. Tiesa, nebija jau tik traki, kā atsevišķi krievu žurnālisti mālēja – Maskavas CSKA sastāvā 12 spēlēs 91,3% atvairītu metienu un GAA (vārtu zaudējumi vidēji spēlē) 2.13. Ja ne Brizgalova „lielā mute” pirms tam, medīji īpaši neknābātu. Arī pēc tam, kad šovasar Philadelphia Flyers paziņoja par viņa daudzmiljonu līguma izpirkšanu. Tas ir – Filadelfijas klubs gatavs samaksāt 23 miljonus ASV dolāru 14 gadu laikā, lai atbrīvotu vietu komandā un ietaupītu naudu – trešdaļu no līguma kopsummas (ap 11,5 milj.).

KHL platuma grādos pazīstams aģents Šumi Babajevs spriež, ka Brizgalovam tagad esot labas izredzes turpināt karjeru KHL, neskatoties uz viņa grūto raksturu un, kā daudziem šķiet, „tarakāniem galvā” (citāts no allhockey.ru). Savukārt NHL-ā varot būt problēmas tieši viņa „asās mēles” un īpatnējā rakstura dēļ.

4. Andrejs Nazarovs

Tops nebūtu pilnīgs, ja tajā nebūtu iekļauts kāds treneris, un visatbilstošākais personāžs ir Andrejs Nazarovs – jauns kadrs spēka gados, kurš divas sezonas (2010. – 2012.) bija Vitjaz komandas galvenais treneris. Savulaik (1992.) ar augsto 10. kopējo numuru San Jose Sharks draftēts krievu uzbrucējs NHL aizvadīja 580 spēles, guva vien 124 punktus, bet toties 1420 soda minūtes. Šāds personāžs Čehovas Vitjaz komandai vairāk nekā „piestāvēja”. Nākamsezonai, starp citu, vienojies ar Doņeckas Donbass vienību.

Nazarovs apkaro skatītājus Minskā:

5. Vitjazietis – vidējais

Vienu Vitjaz „hokejistu” būtu grūti un, iespējams, netaisnīgi izcelt kā visu laiku lielāko atsaldeni. Tādēl, lai iet „vitjazietis – vidējais”! Šajā šablonā lieliski ierakstās lielākā daļa no šo piecu KHL sezonu laikā pieņemtajiem leģionāriem un arī paprāvs pulks pašmāju gailēnu. Starp atpazīstamākajiem tādi vārdi kā Darcy Verot, Nathan Perrott, Josh Gratton, Brandon Sugden, Kip (Christopher) Brennan, Jon Mirasty, Nick Tarnasky, Jeremy Yablonski. Arī Kriss Saimons (Chris Simon), kurš, salīdzinot ar iepriekš nosauktajiem, tomēr ir meistars.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā Vitjaz bija būtiski samazinājuši nekārtību apjomu. Pirmoreiz piecu KHL regulāro sezonu laikā KHL nedisciplinētāko spēlētāju Topa 1. vietā nebija Vitjaz spēlētājs. Bet, piemēram, iepriekšējā sezonā (2011./2012.) Vitjaz vīri ieņēma pirmās 4 vietas…

K. Brennans uzbrūk Kr. Rēdliham utt.:

Vitjaz vajā Atlant spēlētājus:

Dž. Jablonskis uzbrūk vārtsargam G. Gelašvili:

N. Tarnaskis ķersta A. Buturļinu:

P.S. Salīdzinājumam, NHL ienīstāko hokejistu Top 10 (ar dažu gadu „bārdu”):

[Attēlā: KHL piecu sezonu laikā Čehovas Vitjaz ir prezentējusi virkni pretendentu uz KHL neciešamāko personāžu Top 5. Tomēr viņi nav vienīgie. Foto avots: hcvityaz.ru.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Vārtsargu jautājums. Kuras KHL komandas „pavilka” vārtsargs? Kuras nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/06/20

Tellkvists_vs_Novokuznecka_2013-01-28_metallurg-nk_ruCik daudz no komandas ir vārtsargs? Puse? Vairāk? Matemātiski neaprēķināms lielums, jo komandas kopējais sniegums ir cieši saistīts ar konkrētu vārtsarga izpildījumu. Viens otru spēj celt, bet var arī gremdēt. Vai Rīgas Dinamo vārtsargi komandu stiprināja? Un kurās KHL komandās vārtsargi „pavilka” uz augšu komandas sniegumu?

Viselementārākais vārtsarga kvalifikācijas aprēķins ir komandas uzvaras. Attiecīgi čempionu, regulārās sezonas un konferences uzvarētāju vārtsarga pienesumu apšauba reti. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Tomēr ne vienmēr KHL sezonas labākā vārtsarga tituls nonāk pie aktuālā Gagarina kausa ieguvēja un pat ne vienmēr pie finālista. Pēdējās divās sezonās par KHL labāko vārtsargu ir nosaukts čempionu – Maskavas Dinamo – „mūris” Aleksandrs Jerjomenko. Arī 2010. gadā labākais vārtsargs bija Gagarina kausa „turētājs” – Ak Bars vārtsargs Petri Vehanen. Bet KHL pirmajā sezonā labākais nebija play off uzvarētājs, bet finālists – Georgijs Gelašvili, kurš pārstāvēja Lokomotiv vienību. Pilnīgs izņēmums no „iekārtas” bija 2010./2011. g. sezonas labākais – Vitalijs Jeremejevs, Baris komandas vārtsargs. Jāpiebilst, ka Astanas Baris nebija starp KHL līderiem un nemaz nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.

Ne vienmēr labākie vārtsargi spēj aizsisties līdz fināliem, pusfināliem… Jo ar vārtsarga statistiku, sniegumu un veiksmi nepietiek. Vēl vajag īsto komandu. Piemēram, 2012./2013.g. regulārās sezonas labākais vārtsargs kritērijā ’atvairīto metienu procents’ bija Atlant pārstāvis Staņislavs Gaļimovs, kuram 94,3% atvairītu metienu. Šaubu nav, ka Gaļimova sniegums bija viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļāva „atlantiem” daudzmaz sakopt „izlieto” sezonu un ierāpties play off, kur tomēr „buldozeram” SKA nopietnus šķēršļus likt neizdevās. Piemēram, CSKA vārtsargam Rastislavam Staņam (Rastislav Staňa) bija regulārās sezonas labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 1.76); Gagarina kausa izcīņā Staņam GAA bija vēl labāks un viens no diviem labākajiem (1.74 abiem ar Jerjomenko). Tomēr CSKA netika līdz Rietumu konferences finālam, aizķeroties sērijā pret to pašu Maskavas Dinamo un Jerjomenko. Bet, piemēram, Minskas Dinamo vārtsargs Lars Haugen, kuram bija KHL regulārās sezonas otrs labākais GAA koeficients (1.81), nemaz netika pie spēlēšanas Gagarina kausa izcīņā. Jo netika arī Minskas Dinamo. KHL regulārās sezonas sausākie vārtsargi – Vasilijs Košečkins (Severstaļ; 8 „sausas” spēles) un Tomáš Pöpperle (HC Lev Praha; 6 sausumi) – līdz izslēgšanas spēlēm tika, tomēr viņu komandas uz visaugstākajiem mērķiem „negāja”. Tiesa, Severstaļ pirmo kārtu pārvarēja. Savukārt Gagarina kausa izcīņā par Jerjomenko labāks atvairīto metienu procents bija četriem kadriem, tomēr pret Gagarina kausu tie bija nepietiekami argumenti… (Atgādinājumam: KHL vārtsargu topos uzrādās te vīri, kas vārtus sargājuši vismaz vienā trešdaļā spēļu.)

Ceļ vai gremdē?

Labāko vārtsargu nominācijas un svarīgāko parametru statistiku apšaubīt nav vērts, taču – ir interesanti salīdzināt komandu ieņemto vietu un vārtsargu pozīcijas Topos. Tas, protams, neatklāj vislabākos vārtsargus un to pienesuma korektu secību. Tomēr vismaz statistiski norāda – kurš vārtsargs acīmredzami „vilka” komandu uz augšu, bet kura sniegums ir stipri zem komandas kopējā snieguma.

Skaidrs, ka ir savas nianses. Protams, vārtsarga sniegums ir saistīts un atkarīgs no laukuma spēlētāju līdzdalības, bloķēto metienu apjoma, „atļauto” metienu izdarīšanas vietas, izvēlētās taktikas utt. Arī pretinieki dažādās spēlēs ir atšķirīgi. Tātad vārtsargi ir tik labi, cik labiem viņiem ļauj būt savējie un pretinieku spēlētāji laukumā.

P.S. Izvērtējumā tikai regulārā sezona un tikai komandu „pirmie vārtsargi” – tie, kuri aizvadījuši lielāko spēles laiku savas komandas vārtos. Attiecīgi, neuzrādās citi izcilnieki, kuri aizvadījuši komandas vārtos relatīvi daudz laika un diezgan veiksmīgi. Piemēram, Semjons Varlamovs (Lokomotiv; 94,6%; GAA 1.74), minētie Staņislavs Gaļimovs (Atlant; 94,3%; GAA 1.94), Lars Haugen (Minskas Dinamo; 93,3%; GAA 1.81).

KHL 2012./2013. g. regulārās sezonas vārtsargu „pavilkšanas” apjoma Top:

komanda vieta KHL reg. pirmais vārtsargs atv. % (vieta KHL) GAA (vieta KHL) summēta vieta +/- pret kom. vietu
1. Vitjaz 22. Ivans Kasutins 92.9% (92.8%; 10.*) 2.60 (2.56; 21.*) 15.5 +6.5
2. Sibir 12. Jeff Glass 93.3% (4.) 2.02 (8.) 6. +6
3. CSKA 6. Rastislav Staňa 93.4% (3.) 1.76 (1.) 2. +4
4. HC Slovan Bratislava 13. Jaroslav Janus 92.8% (9.) 2.17 (11.) 10. +3
5. Avtomobiļist 26. Chris Holt 91.2% (91.6%; 19.*) 2.83 (2.67; 27.*) 23. +3
6. Spartak 23. Sergejs Borisovs 91.6% (20.) 2.59 (22.) 21. +2
7. Dinamo (Maskava) 4. Aleksandrs Jerjomenko 93.1% (7.) 1.85 (3.) 5. -1
8. Severstaļ 11. Vasilijs Košečkins 92.3% (14.) 2.13 (10.) 12. -1
9. HC Lev Praha 15. Tomáš Pöpperle 91.7% (18.) 2.25. (14.) 16. -1
10. Ņeftehimik 14. Matt Dalton 92.3% (15.) 2.36 (16.) 15.5 -1.5
11. Amur 25. Aleksejs Murigins 91.0% (28.) 2.63 (25.) 26.5 -1.5
12. Ak Bars 2. Konstantins Baruļins 94.0% (2.) 1.95 (6.) 4. -2
13. Dinamo (Rīga) 24. Mikael Tellqvist 90.9% (29.) 2.62 (23.) 26. -2
14. Torpedo 20. Vitalijs Kovaļs 91.3% (22.) 2.63 (24.) 23. -3
15. Metallurg (Mag.) 7. Ari Ahonen 92.4% (13.) 2.04 (9.) 11. -4
16. Donbass 18. Ján Laco 91.3% (24.) 2.52 (20.) 22. -4
17. SKA 1. Sergejs Bobrovskis 93.2% (6.) 1.94 (5.) 5.5 -4.5
18. Avangard 3. Karri Rämö 92.9% (8.) 2.00 (7.) 7.5 -4.5
19. Lokomotiv 8. Curtis Sanford 92.7% (11.) 2.25 (15.) 13. -5
20. Traktor 5. Michael Garnett 92.3% (16.) 2.20 (12.) 14. -9
21. Metallurg (Novok.) 21. Aleksandrs Lazušins 90.3% (30.+) 3.26 (30.+) 30.+ -9 (un sliktāk)
22. Atlant 17. Antons Hudobins 91.2% (25.) 2.96 (30.+) 27.5+ -10.5 (un sliktāk)
23. Salavat Julajev 9. Iiro Tarkki 91.3% (23.) 2.37 (17.) 20. -11
24. Dinamo (Minska) 19. Pekka Rinne 89.7% (30.+) 3.08 (30.+) 30.+ -11 (un sliktāk)
25. Jugra 16. Edgars Masaļskis 91.0% (27.) 2.94 (30.) 28.5 -12.5
26. Baris 10. Vitalijs Jeremejevs 89.7% (30.+) 3.07 (30.+) 30.+ -20 (un sliktāk)

* Ivanam Kasutinam norādīts sniegums (%; GAA) Vitjaz ierindā, bet iekavās – šie paši rādītāji un ieņemtā vieta, iekļaujot dažas spēles SKA sastāvā. Līdzīgi Krisam Holtam – iekavās skaitļi un vietas summa, ņemot vērā arī dažas spēles Donbass sastāvā.

Vitjaz un Sibr vārtsargi – labāki par komandu

Acīmredzamākie savu komandu „pavilcēji” regulārajā sezonā ir izrādījušies – Ivans Kasutins un Jeff Glass. Vitjaz regulārās sezonas KHL koptabulā ierindojās 22. vietā, bet pirmais numurs Kasutns regulārās sezonas vārtsargu Topā pēc atvairīto metienu procenta bija 10.-as. Turklāt Ivana Kasutina darbam atzinīgu novērtējumu sniedz arī fakts, ka neilgi pirms izslēgšanas spēļu sākuma viņu „iegādājās” uz lieliem mērķiem ejošā SKA vienība. Savukārt Jeff Glass vārtsargu Topos bija labāks par viņa pārstāvētās komandas Sibir ieņemto vietu. Arī izslēgšanas spēlēs Glass pacīnījās pieklājīgi (94,1%; GAA 1.77). Austrumu konferences otrā stiprākā vienība Avangard ne bez piepūles pieveica sibīriešus, kas play off-ā ienāca kā septītie (sērijā 4-3).

„Labāks par savu komandu” ir izrādījies 2012./2013.g. sezonas Avtomobiļist pirmais vārtsargs un bijušais Rīgas dinamietis Kriss Holts (Chris Holt). Viņa ieņemtās vietas vārtsargu Topos nav bijušas augstas – starp 19. un 27.; taču to summa ir augstāka par komandas ieņemto vietu (26. = pēdējo). Arī Holta novērtējumā sava loma ir „pirkšanai”; regulārās sezonas beigās viņu pārpirka Donabass vienība, kas centās tikt Gagarina kausa izcīņā, bet tomēr nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu.

Savukārt uzskatāmākie KHL „pirmie numuri”, kuriem vismaz statistiski nav izdevies regulārajā sezonā „pavilkt” savu komandu ir – kādreizējais līgas labākais vārtsargs Vitalijs Jeremejevs (Baris), Edgars Masaļskis (Jugra), Pekka Rinne (Minskas Dinamo), Iiro Tarkki (Salavat Julajev), Antons Hudobins (Atlant).

Vai Tellkvsts vilka?

Pieņēmumiem, ka Rīgas Dinamo „pirmais numurs” Mikaels Tellkvists regulārajā sezonā būtu īpaši cēlis vai gremdējis komandu, nav. Abu – komandas un Tellkvista – atrašanās savos „Topos” ir aptuveni līdzīga, komanda – 24. vietā, vārtsargu GAA topā – 23. vietā, atvairīto metienu Topā – 29. vietā. Protams, metiens metienam ir starpība. Ja ir vēlme skatīt kritiskāk, tad summa ir ’-2’, kas nozīmē, ka komandas ieņemtā vieta ir augstāka par pirmā vārtsarga ieņemto vietu sava aroda Topos. Taču pirms „mest ar akmeni” Tellkvistam der atcerēties, ka Rīgas komanda bija trešā sliktāk iemetošā vienība regulārajā sezonā (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Savus Topus neuzlabo

Uz visu piecu līdzšinējo KHL regulāro sezonu fona Dinamo pamatvārtsargu Mikaela Tellkvista un Māra Jučera statistikas rādītāji izskatās viduvēji, lai neteiktu – vāji. Savukārt, „trešā numura” Kristera Gudļevska skaitļi izskatās salīdzinoši labi, bet ar 82 minūtēm ir par maz, lai uz tām balstītu dziļus un plašus secinājumus. Bet katrā ziņā Gudļevskis saņemto iespēju neizniekoja.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 5 regulārajās sezonās (2008.- 2013.):

vārtsargs sezona sp. (pietikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 (25) 10-6 2 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 (49) 13-11 8 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 (35) 8-9 1 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Kristers Gudļevskis 2012./2013. 2 (18) 1-1 0 2.18 92.1% 0 82:27
5. Chris Holt 2011./2012. 45 (54) 20-16 6 2.27 91.9% 5 2590:12
6. Edgars Masaļskis 2008./2009. 8 (8) 4-2 1 2.66 91.5% 1 406:40
7. Edgars Masaļskis 2009./2010. 37 (56) 17-11 5 2.84 91.0% 2 1920:26
8. Mikael Tellqvist 2012./2013. 35 (50) 12-9 1 2.62 90.9% 1 1972:09
9. Māris Jučers 2011./2012. 16 (54) 2-5 5 2.41 90.8% 0 695:54
10. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 (9) 1-3 0 2.61 90.8% 0 252:56
11. Ervīns Muštukovs 2008./2009. 2 (11) 0-1 0 3.00 90.5% 0 80:00
12. Martin Prusek 2009./2010. 28 (49) 7-14 2 3.13 90.3% 0 1476:56
13. Edgars Lūsiņš 2010./2011. 4 (21) 1-2 1 2.63 89.7% 0 182:10
14. MārisJučers 2012./2013. 19 (36) 2-13 3 3.01 89.4% 0 1075:54
15. Sergejs Naumovs 2008./2009. 29 (56) 12-12 2 3.50 89.3% 0 1489:53
-. Uģis Avotiņš 2008./2009. 1 (3) 0-0 0 0.00 0 0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010. 0 (7) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2010./2011. 0 (3) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 4 play off sezonās (2009.-2012.):

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 2010. 6 (6) 3-2 0 1.93 93.4% 1 373:30
2. Martin Prusek 2010. 4 (6) 1-3 0 2.57 92.1% 0 209:50
3. Mikael Tellqvist 2011. 6 (11) 3-1 0 3.04 90.4% 0 295:45
4. Chris Holt 2011. 7 (11) 2-5 0 3.27 89.9% 0 403:40
5. Chris Holt 2012. 5 (5) 2-2 0 2.72 88.7% 0 287:15
6. Māris Jučers 2012. 3 (7) 1-2 0 2.85 86.9% 0 168:10
7. Martin Prusek 2009. 3 (3) 0-3 0 4.67 85.9% 0 167:02
8. Sergejs Naumovs 2009. 1 (3) 0-0 0 10.10 77.8% 0 11:53
Ervīns Muštukovs 2010. 0 (6) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2012. 0 (2) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika vienīgajā Nadeždas kausa izcīņas sezonā (2013.):

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Mikael Tellqvist 2013. 11 (13) 9-2 0 1.97 93.9% 2 671:27
2. Māris Jučers 2013. 3 (13) 0-2 1 3.28 90.5% 0 128:01

*

Vēl info:

  • KHL komandu ieņemtā vieta pēc rezultativitātes punktiem 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru
  • Donbass vārtsargu trenera Sergeja Naumova intervija Sporta Avīzē (2013-06-18; pieejams sportaavize.lv abonentiem) – sportacentrs.com
  • Latvijas izlases (vārtsargu) trenera Artūra Irbes intervija (2013-06-19) – apollo.lv
  • Artūra Irbes intervija (video; 2013-05-29; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
  • KHL vārtsargu Topi 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru (Atv.%; GAA; “Sausas”)
  • Rīgas Dinamo pirmo četru sezonu vārtsargu snieguma kopsavilkums: tepat

[Attēlā: Mikaels Tellkvists Rīgas Dinamo vārtos spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2013. gada 28. janvārī. Foto avots: metallurg-nk.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/28

Karsums_vs_Ak_Bars_2012-11-14_DR_facebook_VERSSkatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Cipulis_2010_2011_sez_pirma_puse_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NN02Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 9+11 -11 14:55 3 0+0 ±0 14:45
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 8+7 -5 15:50 9 2+0 -2 14:22
2010./2011. Amur 49 12+7 -12 14:09
2011./2012. Dinamo (Rīga) 48 2+8 -4 13:56 6 0+0 -4 13:02
2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 11:00 4 0+0 -2 17:27

*

Lauris Dārziņš

Darzins_PO_vs_Neftehimik_2013_febr_ak-bars_ru_N3_VERSPirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 8+8 -6 13:50 3 0+0 -3 14:47
2009./2010. Dinamo (Rīga) 54 14+17 +7 15:28 9 2+2 ±0 18:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 45 21+23 +9 16:13 11 5+5 -7 17:57
2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 11:14 4 0+0 -1 16:17
2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 11:41 9 4+0 +1 14:52

*

Aleksandrs Nizivijs (17)Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 53 9+18 -8 15:41 3 1+2 +1 17:18
2009./2010. Dinamo (Rīga) 50 12+24 -9 18:09 9 1+3 -5 19:38
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 12+24 ±0 17:13 10 4+3 -3 16:38
2011./2012. Dinamo (Rīga) 33 3+6 -4 13:23 3 0+0 -4 18:28
2012./2013. Dinamo (Rīga) 33 1+14 -10 15:17
HC Lev Praha 7 1+0 -1 10:39 3 0+0 -2 6:58

*

Ainars Podziņš

Podzins_Rus_Vitjazi_vs_HKR_2013-03-04_HKR_facebook2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2010./2011. Dinamo (Rīga) 19 1+0 ±0 6:16 11 0+1 -5 8:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 38 4+0 +1 7:55 4 0+0 -1 6:37
2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 13:54 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1 Nad. 15:24

*

Mik_Redlihs_Lokom_vs_DR_2012-08-28_A_KrustsMiķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 55 9+8 -8 12:35 3 0+0 -4 13:01
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 17+15 +10 13:43 9 1+2 -1 17:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 54 16+25 +10 16:07 11 3+6 -8 17:47
2011./2012. Dinamo (Rīga) 54 13+31 -5 17:56 7 2+8 +5 19:44
2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 13:10 5 1+0 -1 11:12

*

Sprukts_CSKA_vs_DR_2013-02-15_A_Krusts_N2Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 53 11+25 +9 54.5% 17:46 9 1+4 ±0 49.5% 19:40
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 10+16 +2 53.2% 17:47 11 4+1 -4 45.6% 16:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 53 11+24 +2 51.0% 18:57 7 5+3 +3 59.9% 20:13
2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 54.1% 11:10 9 0+1 -2 49.3% 15:07

*

Aleksejs Širokovs Aleksejs_Sirokovs_LAT_vs_SOMIJA_2011-04-07_lhf_lv_VERS

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 45 2+8 -9 53.2% 13:27 3 0+0 ±0 33.3% 5:58
2009./2010. Amur 51 8+12 -11 52.5% 14:45
2010./2011. Amur 7 1+1 -5 54.1% 15:58

*

Ozolins_1ma_ka_Atlant_kapt_vs_Severstal_2013-01-08_atlant-mo_ru_VERSSandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 43 6+18 ±0 22:28 6 0+3 -3 23:32
2010./2011. Dinamo (Rīga) 41 5+26 +5 22:54 11 0+7 -2 22:22
2011./2012. Dinamo (Rīga) 50 10+10 -17 19:56 7 1+1 -5 20:23
2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 20:44 5 0+1 -7 20:50

*

Pujacs_omskzdes_ruGeorgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Lada 38 9+4 +10 20:07
Dinamo (Rīga) 12 1+3 +2 21:20 3 0+1 ±0 24:25
2009./2010. Sibir 56 1+13 +2 19:27
2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 21:32 4 0+0 -1 20:01
2011./2012. Sibir 25 1+4 +8 19:58
Avangard 13 1+4 ±0 20:50 17 0+0 -2 21:17
2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 19:21 10 0+2 -2 17:51

*

masalskis_Jugra_vs_DR_2010-12-26_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N4Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG uzv.-zaud. REG GAA REG atv. % REG „sausi” REG sp. PO uzv.-zaud. PO GAA PO atv. % PO „sausi” PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 8 (406:40) 4-2 2.66 91.5% 1
2009./2010. Dinamo (Rīga) 37 (1920:26) 17-11 2.84 91.0% 2 6 (373:30) 3-2 1.93 93.4% 1
2010./2011. Jugra 23 (1237:06) 6-10 3.25 89.8% 1 5 (297:00) 2-3 2.42 92.1% 0
2011./2012. Jugra 19 (1021:39) 4-8 2.53 91.6% 2 3 (88:23) 0-2 1.36 95.8% 0
2012./2013. Jugra 32 (1857:59) 17-11 2.94 91.0% 2 Nad. 1 (59:51) Nad. 0-1 Nad. 6.02 Nad. 77.8% Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

spēlētājs sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. PO punkti PO +/- PO
UZBRUCĒJI
1. Aleksejs Širokovs 2009./2010. Amur 51 8+12 -11
2. Mārtiņš Cipulis 2010./2011. Amur 49 12+7 -12
3. Lauris Dārziņš 2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 9 4+0 +1
4. Jānis Sprukts 2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 9 0+1 -2
5. Miķelis Rēdlihs 2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 5 1+0 -1
6. Lauris Dārziņš 2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 4 0+0 -1
7. Mārtiņš Cipulis 2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 4 0+0 -2
8. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 24 4+1 -3
9. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 30 2+2 -4
10. Ainars Podziņš 2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1
11. Aleksejs Širokovs 2010./2011. Amur 7 1+1 -5
12. Aleksandrs Ņiživijs 2012./2013. HC Lev Praha 7 1+0 -1 3 0+0 -2
AIZSARGI
1. Georgijs Pujacs 2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 10 0+2 -2
2. Oskars Bārtulis 2012./2013. Donbass 40 3+4 +9 Nad. 4 Nad. 0+0 Nad. ±0
3. Georgijs Pujacs 2011./2012. Sibir 25 1+4 +8
Avangard 13 1+4 ±0 17 0+0 -2
4. Sandis Ozoliņš 2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 5 0+1 -7
5. Georgijs Pujacs 2009./2010. Sibir 56 1+13 +2
6. Māris Jass 2010./2011. Ņeftehimik 18 0+1 ±0
7. Aleksandrs Jerofejevs 2008./2009. Ņeftehimik 8 1+5 -1 4 0+0 +1
8. Georgijs Pujacs 2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 4 0+0 -1
9. Artūrs Kulda 2012./2013. Sibir 50 9+6 -3 7 0+1 +1
10. Aleksandrs Jerofejevs 2009./2010. Metallurg (Novokuzņecka) 48 1+6 -4 34 3+3 -6
VĀRTSARGI sezona klubs sp. REG atv. % REG GAA REG sp. PO atv. % PO GAA PO
1. Edgars Masaļskis 2011./2012. Jugra 19 91.6% 2.53 3 95.8% 1.36
2. Edgars Masaļskis 2012./2013. Jugra 32 91.0% 2.94 Nad. 1 Nad. 77.8% Nad. 6.02
3. Edgars Masaļskis 2010./2011. Jugra 23 89.8% 3.25 5 92.1% 2.42

*

Plašākai ainavai:

  • Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzēsportacentrs.com (pieejams abonentiem)
  • Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
  • KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
  • Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »