Krists Kalniņš, Latvijas U-20 izlases lietderīgākais aizsargs

Pēc statistiķu aprēķiniem aizvadītajā 2011./2012. g. sezonā Zviedrijā savu laimi kala vismaz 25 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību, un Latvijas U-20 izlases aizsargs Krists Kalniņš bija viens no viņiem. Par to arī stāsts – par leģionāra gaitām Zviedrijas klubos, par varēšanām U-20 pasaules čempionātā, par to, ka līgums ar HK Rīga var būt kļūda.

TUVPLĀNĀ: Krists Kalniņš

• Dzimis 1992. gada 13. septembrī
• Ampluā: aizsargs
• „Figūra”: 189 cm; 90 kg
• 2011./2012. g. sezonā AIK Hockey Härnösand komanda Zviedrijas Division 1 (3.-šā stipruma līmenis), kā arī AIK Hockey Härnösand J20 vienība J20 Elit (U-20 2.-ais līmenis) līgā
• Iepriekšējās sezonas: Arlanda Wings HC komandas Zviedrijā: pieaugušo – Division 1 līmenī, U-20 vecuma – J20 Division 1 līgā, U-18 vecuma – J18 Elit līgā; HS Rīga/LB 92 u.c.
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2011./2012. g. sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē
• Pirmais treneris: Oļegs Jurenko (HK Sāga 91/92)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Vasara ir pienākusi – tas nozīmē, ka var kārt uz kādu brīdi slidas uz naglas? Kādu atpūtas un sagatavošanās ciklu esi paredzējis šovasar?

Krists Kalniņš: Nu tā nosacīti, nedaudz var atpūsties no hokeja, bet tā kā man šogad sezona beidzās salīdzinoši ātri, tad jau pats eju uz trenažieru zāli, gan pa retam uz ledus uzkāpju, bet intensīvāki treniņi jau sāksies jūlijā.

Kas Tavā pirmssezonas sagatavošanās ciklā ir mainījies pēdējo 3 sezonu gaitā, kopš esi „ieviesies” Zviedrijas hokeja saimniecībā? Esi sācis vairāk piestrādāt pie sausajiem treniņiem un svaru stieņa?

Pēdējos divos gados ir tā sanācis, ka jāgatavojas vairāk patstāvīgi, un, protams, esmu kļuvis vecāks; tāpēc eju vairāk uz trenažieriem.

Pēdējās atmiņas par Tevi Latvijas hokeja līgu hronikās attiecas uz 2008./2009. gada sezonu, kad Latvijas Hokeja federācijas statistikā esi fiksēts kā uzbrucējs HS Rīga / LB 92 komandā. Kas šo trīs prombūtnes sezonu gaitā ir principiāli mainījies Tavā hokeja karjerā un uztverē? Esi kļuvis zviedriskāks?

Jā, pēdējo pusotru gadu Latvijā nospēlēju kā universālais spēlētājs; spēlēju gan kā uzbrucējs, gan arī kā aizsargs. Mainījies, pirmkārt, ir tas, ka tagad esmu 100% aizsargs un uzbrukumā vairs pat negribētu spēlēt. Otrkārt, ļoti esmu audzis tieši individuālā ziņa, jo Zviedrijā it īpaši pirmajos divos gados mums bija pat ledus trīs reizes dienā, no kuriem divas reizes bija tieši individuālie – tehnikas, slidošanas utt. – treniņi.

Tagad Tavā hokeja specialitātes ailītē rakstīts D vai zviedru tabulās B (Backar), kas liecina par piederību aizsargiem. Kurā brīdī izvēlējies savu ampluā? Vai Tavā gadījumā tradicionāli izšķirošais bija lielāks augums, salīdzinot ar vienaudžiem?

Būtībā jau no paša sākuma mani lika aizsardzībā, un tāpēc to pusotru gadu gribēju pamēģināt arī uzbrukumā spēlēt, bet nu jau pats labāk spēlēju aizsardzībā.

Kā nonāci līdz savai izvēlei – pirms 3 gadiem pārcelties uz Arlanda Wings HC saimniecību Zviedrijā? Kāpēc tieši Zviedrija, kāpēc Wings?

Bija situācija, ka likvidēja HS Rīga / LB 92, un īsti nebija zināms, kas notiks tālāk. Tāpēc sāku apsvērt domu kaut kur braukt spēlēt ārpus Latvijas, nekur tālu negribējās braukt, tāpēc Zviedrija šķita labs variants. Valtera Ozoliņa tētis apzvanīja vairākas (Zviedrijas) J18 Elit komandas līdz Wings izrādīja interesi, tā arī tur nokļuvām.

Tava pirmā Zviedrijas sezona (2009./2010.) bija Arlanda Wings HC J18 komandā J18 Elit līgā. Kādi bija Tavi pirmie iespaidi? Vai nenācās piedzīvot nelielu kultūršoku? Adaptācijas posms bija ātrs?

Sākumā bija tā savādi, bet bijām pirms tam pavasarī aizbraukuši uz turnīru, kā teikt, atrādīties šajā komandā, tāpēc nedaudz zināju, kas mani sagaida. Pēc kāda mēneša, kad iedzīvojos un sapazinos ar komandas biedriem, jau nebija nekādu problēmu.

Kas vispār, Tavuprāt, ir salīdzinoši grūtākais, dodoties spēlēt uz Zviedriju? Attālinātība no mājām, nepieciešamība sadzīviskās lietas kārtot pašam, kas cits?

Sadzīvē man vismaz problēmu nebija, jo klubs tiešām tādas lietas nokārtoja. Grūtākais, manuprāt, bija tieši attālums līdz mājām un arī valodas nezināšana.

Jādomā, ka „trimdu” atviegloja apstāklis, ka Wings saimniecībā bijāt trīs hokejisti no Latvijas – Tu, Valters Ozoliņš un Martins Lavrovs. Parasti tiek uzsvērts, ka tautiešu klātbūtne atvieglo ceļu. Tā bija?

Pirmajā gadā (2009./2010.) bijām tikai es un Valters, bet, protams, tas padarīja sadzīvi vieglāku. Leģionāri jau vienmēr vairāk turas kopā, un arī šeit mēs dzīvojām 4 ārzemnieki kopā.

Un kādi varētu būt mīnusi, tam, ka vienā klubā kā leģionāri cīnās vienas valsts – šajā gadījumā Latvijas – pārstāvji? Varbūt cieš spēle, treniņu process? Varbūt tomēr labāk būt pilnīgi vienam bez jebkādiem „savējiem”?

Nezinu, man tā liekas, ka mīnusi varētu būt, ja mēs būtu konkurenti, bet tā kā es esmu aizsargs un Valters – uzbrucējs, mēs viens ar otru nekonkurējām.

Pēdējās sezonas – kā Wings saimniecībā, tā aizvadīto (2011./2012.) – Hērnēsandas klubā – sanācis spēlēt „pa ceļam” ar Valteru Ozoliņu. Vai tā mērķtiecīgi izvēlējāties savu karjeru attīstīt kopā vai arī drīzāk tā ir lielāka vai mazāka sakritība?

Spēlējām divus gadus kopā Wings, pazinu viņu jau pirms Zviedrijas. Speciāli jau kopā nemeklējām klubu, bet diži nekāds cits variants nebija, tāpēc tā vairāk vai mazāk vienkārši sanāca.

Pirms gada pārcēlies no Arlanda Wings HC uz citu Zviedrijas klubu AIK Härnösand. Kāpēc tika mainīts klubs? Wings komandas kļuva par „garlaicīgu”? Ar ko jaunais klubs Tevi pievilināja?

Gribējās spēlēt 1. Divīzijā; biju jau pāris spēles nospēlējis tajā līgā un zināju, ka varu tur spēlēt. Arlandas Wings krasi mainīja sastāvu, nomainīja treneri un pārsvarā visus ārzemniekus izmeta; tā, ka tur jau ātri bija skaidrs, ka iespējas tur spēlēt nebūs, tāpēc tika meklēts cits klubs. Gribējās nedaudz arī pamainīt vidi, un tajā ziņa arī reģionu, un atkal bija klubs, kurš atsaucās, bija ieinteresēts – ar to arī bija pietiekami.

(Piebilde: Division 1 = Zviedrijas pieaugušo 3.-šais līmenis, aiz Elitserien un HockeyAllsvenskan.]

Jaunajā klubā spēlēji pamatā pie pieaugušajiem Division 1 līgā un, saskaņā ar statistikas uzskaitēm, tikai vienu spēli pie junioriem J20 Elit līgā. Kā Tu kopumā novērtētu savu sezonu AIK Härnösand klubā? Esi pilnībā apmierināts, vai arī kaut kas pietrūka līdz „pilnai laimei”?

Jā, tā U-20 līga sākuma nemaz nebija paredzēta, bet beigās nepietika komandu un tāpēc ātri tika savākti visi, kuriem vecums atļauj spēlēt tajā līgā. Pie pieaugušajiem sezona bija diezgan interesanta; sākumā bija jāpierod, bija jābūt stabilam sniegumam, un pieaugušo hokejs tomēr ir citādāks. Sniegums varēja būt labāks, bet pirmajai sezonai varbūt arī pieņemams.

Tavā pirmajā sezonā J18 Elit līgā Tev 34 spēlēs fiksēts lietderības koeficients „+23”, bet tikko aizvadītajā sezonā pieaugušo Division 1 līmenī Tavs lietderības koeficients „pazudis” līdz pat „-18”. Arī rezultativitāte ir cita. Protams, U-18 un pieaugušo hokejs nav tiešā veidā salīdzināmi. Taču, kā Tev veicas pāreja uz pieaugušo hokeju? Kas pirmajā īstajā „lielo” sezonā Tev bija kļuvis savādāk? Kas pieaugušo hokejā Tev sagādā lielākas, kas – mazākas grūtības? Borti kļuvuši cietāki, pretinieki gudrāki?

Pirmkārt, par rezultativitāti: J18 Elit spēlēju pirmajā maiņā un, protams, spēlēju vairākumā, bet šogad vairāk biju tendēts uz aizsardzību, bet nu, protams, šogad arī bija grūtāk. Lietderības koeficients arī izmainījies diezgan, jo šogad bijām pastarīši un pat zaudējām vienu spēli 0:11; tādā variantā grūti cerēt uz labu koeficientu, bet arī statistika bija diezgan kļūdaina, bieži vien plusi netika ieskaitīti.

Aizvadītajā sezonā nonāci Latvijas U-20 izlases sastāvā Junioru pasaules čempionātā elitē. Centies apliecināt savu noderību izlasei arī pārbaudes spēlēs. Vai bija grūti konkurēt uz vietu valstsvienībā? Vai arī biji pārliecināts, ka uz čempionātu brauksi?

Pirms (pārbaudes spēļu) turnīra Lidā biju diezgan skeptisks par spēlēšanu pasaules čempionātā, bet, nospēlējot tās trīs spēles, jutu, ka droši varu konkurēt uz vietu izlasē. Pēc tam jau, kad sākās (Latvijas U-20 izlases) nometne Volvo hallē, bija grūti spriest, ko treneris īsti meklē, tāpēc bija varbūt tāda neticība, ka tikšu sastāvā.

Galveno uzdevumu – saglabāt vietu elitē izpildījāt. Kas pietrūka, lai „aizsniegtu” kaut ko vairāk? Vai tomēr „ap 9. vietu” ir Latvijas objektīvā vieta pasaules junioru un jauniešu hokejā?

Vieta varbūt nav tik slikta, kā tas, ka varējām daudz labāk nocīnīties pret krieviem un pārējiem. Manuprāt, vismaz šogad, izlasē ir spēlētāji, kuriem tomēr ir nedaudz jāmaina sava attieksme, un mūs lielā mērā iegāza sportiskā disciplīna, ja treneris ir pateicis, ka nedrīkst visi skriet uz priekšu, ka ir jāpaliek aizsardzībā, tad tā arī ir jādara. Tādā ziņā, manuprāt, ir vajadzīgs radikālāks treneris.

Latvijas U-20 izlases ierindā statistiķi Tev fiksējuši stabilāko sniegumu – lietderības koeficients „0” ir labākais Latvijas valstsvienības aizsargu rindās šajā čempionātā; pārējiem aizsargiem – mazāki vai lielāki mīnusi. „Neitrāls” izlasē bija vēl tikai viens spēlētājs – uzbrucējs Ņikita Jevpalovs. Tā ir sakritība, statistikas kļūdai vai arī, Tavuprāt, Tavs sniegums bija manāmi stabilāks nekā cīņu biedriem? Kā kopumā vērtē savu sniegumu U-20 pasaules čempionātā?

Kļūda tā noteikti nav, varēja pat būt +1, ja pirmajā spēlē pie mūsu pirmajiem vārtiem nebūtu nomainījies, bet es uzskatu, ka nospēlēju labi; bija situācijas, kur varēju labāk nospēlēt, piemēram, pret Šveici nenobloķēju metienu, kurš man bija jāņem. Bet to stabilitāti jau varēja manīt, arī tāpēc, ka mums uzbrucēji mainījās – nebija tā, ka Ņikita Jevpalovs tikai sameta golus. Pēc tam, lasot Sporta Avīzē sapratu, ka treneris Miļuns arī bija apmierināts ar manu spēli.

Vai pēc pasaules čempionāta HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs neaicināja Tevi pievienoties HK Rīga komandai MHL čempionātā? Ja šāds piedāvājums bija/būtu, kā Tu vērtētu šādu iespēju?

Nē, neesmu ar viņu vispār runājis. Pagaidām MHL neietilpst manos mērķos.

Daudzi Latvijas jauniešu un junioru vecuma hokejisti līdz ar HK Rīga startu MHL čempionātā ir sākuši atteikties no iespējamām leģionāra gaitām citur Eiropā vai pat Ziemeļamerikā, saskatot HK Rīga kā labu vietu, lai pietuvotos vietējam hokeja gigantam Dinamo un arī Latvijas hokeja izlasei. Kāpēc šis „magnēts” pievelk vai tieši pretēji – atgrūž – Tevi?

No vienas puses, tā ir ļoti laba jauniešu līga, bet tas, ka tev tik ātri ir jāparaksta pusprofesionāls līgums, var būt liela kļūda, jo tad tu vairs nevari spēlēt ASV koledžu līgās, kas, manuprāt, ir labākais risinājums labiem hokejistiem, jo tu vari iegūt izglītību, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Kādi ir Tavi plāni tuvākajām 3 sezonām? Plāno atgriezties Zviedrijā, pamēģināt un sevi apliecināt citviet pasaulē? Vai arī tik tālu nemaz nedomā?

Esmu jau vienojies spēlēt ASV nākamgad.

Kāda būtu Tava „ceļa maize” Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas 17 gadu vecumā dodas leģionāra gaitās uz Zviedriju? Ko Tu ieteiktu jaunajiem censoņiem – kam būt gataviem, ar ko rēķināties, no kā izvairīties, bet ko pieņemt pilnībā?

Ārzemēs, it īpaši dominējošajās hokeja valstīs, hokeja saimniecība ir ļoti attīstīta; un Latvijā vēl paies laiks (līdz tam). Es domāju, ja ir iespēja spēlēt labā līmenī ārzemēs, tad tā ir jāizmanto.

Lai veicas!

Izziņām:

• Krista Kalniņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, statistika.lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika 2011./2012. g. sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē: tepat
• Zviedrijas hokeja statistikas lapa – stats.swehockey.se
• AIK Hockey Härnösand mājaslapa – aikhsd.drift.senselogic.se

[Foto no Krista Kalniņa personīgā arhīva.]

Latvijas U-18 izlase: kam tā vajadzīga?

Latvijas Hokeja federācija jauniešu izlases vadību tikai 1. februārī oficiāli uzticējusi Leonīdam Tambijevam, kuram jau nedēļu pēc oficiālās iecelšanas – 8. februārī kopā ar Latvijas jauniešu izlasi jādodas uz U-18 izlašu turnīru Esbjergā, Dānijā. U-18 “Četru nāciju kausa” turnīra nozīmi pārspīlēt nevajadzētu, taču tas zināmā mērā ir atskaites punkts MHL un īpaši MHL B grupas Latvijas komandu lietderībai saistībā ar Latvijas U-18 izlases vajadzībām un varēšanām.

Latvijas jauniešu valstsvienības galvenā trenera gods nav tas iekārojamākais, atzinuši vairāki tuvāk vai tālāk no Latvijas hokeja saimniecības stāvoši un sēdoši cilvēki. šoziem tas ir apliecinājies atkal – alkas pēc tā neizrādīja līdzšinējais treneru korpuss, citi – iedeva kurvīti, taču HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs piedāvājumu nesmādēja. viņam vajag, un tas ir apsveicami. daži jaunie hokejisti, saņemot šo ziņu, nedaudz sarāvās, jo ne visiem Tambijevs un ne visi Tambijevam “glauda pa spalvai”.

“Četru nāciju kauss”

Esbjergā (Esbjerg), ap 70 000 ļaužu apdzīvotā pilsētā Ziemeļjūras piekrastē Dānijā, pulcēsies un 3 dienu gaitā, 9.- 11. februārī, savstarpējas spēles aizvadīs četras U-18 kategorijas izlases no Baltkrievijas, Dānijas, Latvijas un Norvēģijas. saskaņā ar aktuālās sezonas rangu, Dānijas un Latvijas jauniešu valstsvienības ir piederīgas U-18 elitei, kas nozīmē, ka abas izlases cīnīsies Čehijā no 12. līdz 22. aprīlim notiekošajā elites U-18 pasaules čempionātā, ar pamatdomu noturēties elitē. savukārt, Baltkrievijas un Norvēģijas U-18 izlases šosezon ir 1. divīzijas vienības, kas katra savā apakšgrupā, bet citos aprīļa datumos (11.-17.), mēģinās elitē ielauzties.

“Sagaidu augsta līmeņa hokeju un izlasei labu sagatavošanos posmu pirms U-18 pasaules čempionāta. Domāju, kad neviena spēle nebūs viegla, jo līmenis būs diezgan augsts,” turnīra jaudīgumu prognozē Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Daniels Riekstiņš. kurš no pretiniekiem turnīrā būs grūtākais? “Pēc manām domām tie varētu būt baltkrievi. Esmu gadu spēlējis Baltkrievijas čempionātā un zinu, ka baltkrievi ir labi spēlētāji; pret dāņiem un norvēģiem vēl nav nācies spēlēt, bet nedomāju ka viņi ir vāji. Nav vāju komandu. Dānijas izlase būs tieši tā komanda, ar kuru mēs cīnīsimies par palikšanu pasaules čempionāta elitē,” spriež izlases aizsargs Krists Apsītis. “Domāju, ka visi pretinieki būs spēcīgi, īpaši dāņi, jo viņi spēlēs mājās. Pret baltkrieviem vienmēr bija un būs principiāla spēle. Nezinu, kāda būs Baltkrievijas izlase; kad spēlēju (pret Baltkrievijas spēlētājiem), nebiju ievērojis, kam cik gadi. Cik spējīgi viņi ir, turnīrā redzēsim,” Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Artūrs Ševčenko liek uzsvaru uz Dānijas jauniešu izlasi.

U-18 izlašu turnīra spēles Dānijā (2012.g. februārī):

datums	pretinieki
2012-02-09	Norvēģijas U-18 izlase vs. Latvijas U-18 izlase
2012-02-09	Dānijas U-18 izlase vs. Baltkrievijas U-18 izlase
2012-02-10	Latvijas U-18 izlase vs. Baltkrievijas U-18 izlase
2012-02-10	Dānijas U-18 izlase vs. Norvēģijas U-18 izlase
2012-02-11	Baltkrievijas U-18 izlase vs. Norvēģijas U-18 izlase
2012-02-11	Latvijas U-18 izlase vs. Dānijas U-18 izlase

*

MHL un Virslīgas izlase?

protams, uz “Četru nāciju kausu”, arī šo turnīru tā mēdz dēvēt dažviet Ziemeļvalstīs, izlases ved savus vairāk vai mazāk pārbaudāmos sastāvus. arī Latvijas U-18 izlasei turnīrs Dānijā ir paredzēts salīdzinoši eksperimentāls – gan tāpēc, ka jauniešu izlasēs vecuma ierobežojuma dēļ ir ātra rotācija, un tāpēc izlase ir jauna tiešā un pārnestā nozīmē, gan tāpēc, ka treneru sastāvs, Leonīda Tambijeva un viņa palīga Andreja Banadas personā, ir svaigi “izcepts”, gan tāpēc, ka treneri ir nobrieduši notestēt plašāku loku Latvijas komandās spēlējošu kadru, mazāk “traucējot” U-18 vecuma leģionārus citviet pasaulē.

kopumā no 23 personāžiem (t.sk., 13 uzbrucējiem, 8 aizsargiem, 2 vārtsargiem), kas iesaukti februāra Latvijas izlasē, tikai 5 spēlētāji izsaukti no neLatvijas komandām – 2 uzbrucēji, 1 aizsargs, 2 uzbrucēji. protams, sarežģīti šajā sezonas daļā izlasei piesaistīt Ziemeļamerikā spēlējošos, taču šoreiz uzsvars ir uz Dinamo, Liepājas Metalurgs un Prizma saimniecībā spēlējošiem; izlasē nav “ieviesti” arī daži iepriekš uz šīm pārbaudes spēlēm plānotie leģionāri. tomēr verdikts ir par labu iespējas došanai plašākam lokam, kas pēc būtības ir apsveicama padarīšana.

Latvijas U-18 izlases 12 spēlētāji šo sezonu aizvada MHL čempionāta abās grupās, ar uzsvaru uz B grupu. no tiem 9 spēlētāji “iekasēti” no Dinamo (HK Rīga un Juniors) “vertikāles”, 3 spēlētāji ir “pasmelti” no MHL B grupā spēlējošās Prizma-Rīga jeb, ja patīk “patriotiskāki” Latvijas Virslīgas apzīmējumi, HS Rīga / Prizma. diezgan plaša pārstāvniecība, sešu spēlētāju izmērā, rezervēta Liepājas Metalurgs jaunatnei.

apskatīt klātienē Austrijas līgu spēku?

piecu Dānijas turnīrā iesaistīto leģionāru vidū divi Austrijas Moser Medical Graz 99ers saimniecībā un tās uzdevumā spēlējošie – uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics un aizsargs Matīss Gelažis. interesanti, ka abi spēlētāji, būdami U-18 vecumam atbilstoši, ir starp Austrijas U-20 līgas līderiem. Zuševics šobrīd ar 52 punktiem 20 spēlēs ir visas Austrijas junioru līgas trešais rezultatīvākais spēlētājs, no pirmās pozīcijas atpaliekot vien par diviem punktiem. viņš arī “nepazūd” Austrijas otrajā stiprākajā pieaugušo līgā (saucas Nationalliga), kur 29 spēlēs iekrāti 19 punkti. savukārt Gelažis, būdams aizsargs, ir 24.-ais rezultatīvākais Austrijas U-20 līgā (29 punkti 20 spēlēs). pie lielajiem, arī Nationalliga līmenī, ar rezultativitāti tik raiti neiet, taču savas 27 spēles aizvadītas. 1994. gadā dzimušiem hokejistiem neslikti cipari. protams, rodas jautājums (-i): vai puiši tik labi, vai līgas nav tik stipras, vai viss kopā? acīmredzot šī jautājuma noskaidrošana ir viens no iemesliem, kāpēc izlases vadoņi grib redzēt Austrijas puišus izlases sastāvā jau februārī. starp citu, galvenajam trenerim Leonīdam Tambijevam Austrijas hokejs nav galīgi svešs, jo viņš savas hokejista karjeras norietā aizvadīja sezonu (2007./2008.) kā reizi Austrijas otrā līmeņa komandā EV Aicall Zeltweg (agrāk nos. – EV Zeltweg; tagad – EV Zeltweg 2010).

beidzot Latvijas jebkāda vecuma izlases kontekstā ir uzlūkots ilgstoši dažāda vecuma Zviedrijas čempionātos spēlējošais un ar cipariski ievērojamu rezultativitāti pamanāmais uzbrucējs Romāns Semjonovs. pērnsezon tie bija 83 punkti (43+40) regulārā čempionāta 21 spēlē Zviedrijas J18 Division 1, kas ir šīs valsts U-18 vecuma trešais līmenis. šosezon Semjonova pārstāvētā IFK Arboga IK J18 ir parāpusies vienu līmeni augstāk – uz J18 Elit, un Romāns atkal turpina “bliezt” – 39 punkti 22 spēlēs. ar to pietiek, lai būtu J18 Elit Rietumu (Västra) grupas rezultatīvākajam spēlētājam! te nu Latvijas U-18 izlases sastāva komplektētāji ir sarosījušies un noreaģējuši jau uz agrāk izskanējušiem aicinājumiem piesaistīt Romānu Semjonovu Latvijas krāsām, kamēr kāds starptautisks turnīrs nav nejauši vai apzināti padarījis viņu par oficiāli piederīgu tikai Zviedrijas hokeja krāsām. labāk vēlāk nekā nekad, un vēl labāk – ja nav nokavēts.

divi citi leģionāri turnīram Dānijā ir abi vārtsargi – Elvis Merzļikins un Ivars Punnenovs, kuri abi izsaukti no Šveices junioru hokeja elites – Elite Jr. A klubiem. no šī žesta, šķietami, rodas iespaids, ka Latvijas U-18 izlases treneri pārvelk strīpu Latvijā pieejamajiem U-18 vecuma vārtsargiem un parakstās zem lozunga “Latvijas klubos U-18 līmeņa vārtsargu nav!”. ja jau dod paplašinātu iespēju Latvijas komandās spēlējošiem, tad – kāpēc ne vārtsargiem? taču no otras puses raugoties, kā lai novērtē abu “šveiciešu”, ar mazu Elite Jr. A līmeņa spēļu praksi esošo savu klubu otro-trešo vārtsargu varēšanu, ja ne šajās pārbaudes spēlēs? Latvijas komandās spēlējošos vārtsargus varot apskatīt tepat Rīgā, nebraucot uz Lugano vai Kloteni… tiesa, Elvis Merzļikins šosezon jau testēts Latvijas U-20 izlases kontekstā, un tādēļ pilnīgs “noslēpums” nav, ja esošie treneri ir sekojuši junioru izlases gaitām.

eksāmens Latvijas jauniešu hokeja politikai

par galīgi švaku februāra Latvijas U-18 izlases modeli uzskatīt īsti nevar. galu galā – sastāvā ir divi rezultatīvākie Latvijas U-20 izlases spēlētāji šīs sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē. runa ir par Ņikitu Jevpalovu un Robertu Lipsbergu, kurš, cita starpā, būdams viens no jaunākajiem komandā, ir izvirzījies par rezultatīvāko spēlētāju HK Rīga ierindā MHL čempionātā. ir arī citi MHL čempionātos Latvijas komandu ierindā pamanītākie 1994.-tie gadi. tā kā 12 puiši ir no MHL vienību apcirkņiem, tad šis Dānijas turnīrs ir, ja ne eksāmens, tad zināma veida ieskaite MHL B grupas Latvijas komandu lietderībai un pienesumam virzienā uz Latvijas U-18 izlasi. “mācību gada” gala eksāmens gaidāms aprīlī pasaules čempionātā. tāpat zināmu vērtējumu varēs sniegt par Latvijas Virslīgas “ieguldījumu” Latvijas jauniešu audzināšanā, kas līdz ar krasu Virslīgas vidējā vecuma samazināšanos ir kļuvusi par šī čempionāta būtiskāko darba uzdevumu.

“Mums ir laba iespēja parādīt sevi no labākās puses; pazīstu daudzus čaļus no komandas, zinu, ka viņos ir potenciāls, un cerēsim uz to labāko. Mūsu lielākais spēks būs komandas gars, ar to varam uzvarēt jebkādu pretinieku,” rezumē Krists Apsītis. lai izdodas!

Latvijas U-18 izlases sastāvs pārbaudes spēļu turnīram Dānijā (2012. g. februārī; statistika pēc 2012-02-05 spēlēm):

spēlētāji	dz.	komanda 2011./2012.	līga	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Edgars Ārinieks	1994.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	26	9+3	n/d
Valters Freijs	1994.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	22	5+6	n/d
Georgs Golovkovs	1995.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	2	1+0	n/d
		Liepājas Metalurgs U18	Latvijas U-18	12	17+21	n/d
Nikolajs Jeļisejevs	1994.	HK Rīga	MHL	31	6+4	+2
		Juniors	MHL B	10	7+5	+5
		Juniors	Latvijas Virslīga	7	7+4	n/d
Ņikita Jevpalovs	1994.	HK Rīga	MHL	48	6+10	+1
		Latvijas U-20 izlase	U-20 PČ elitē	6	2+3	0
		Latvijas U-20 izlase	pārbaudes sp.	5	1+3	n/d
Edgars Kulda	1994.	Juniors	MHL B	30	11+11	+5
		Juniors	Latvijas Virslīga	21	19+13	n/d
		HK Rīga	MHL	1	0+0	0
Roberts Lipsbergs	1994.	HK Rīga	MHL	48	11+13	-1
		Latvijas U-20 izlase	U-20 PČ elitē	6	2+1	-3
		Latvijas U-20 izlase	pārbaudes sp.	5	3+2	n/d
Kārlis Ozoliņš	1994.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	25	13+15	n/d
Filips Plostnieks	1994.	Rīga-Prizma	MHL B	31	8+3	-8
		HS Rīga / Prizma	Latvijas Virslīga	20	5+8	n/d
Daniels Riekstiņš	1994.	Rīga-Prizma	MHL B	32	8+14	-14
		HS Rīga / Prizma	Latvijas Virslīga	19	5+3	n/d
Romāns Semjonovs	1994.	IFK Arboga IK J18	J18 Elit (Zv. U-18 2.) Västra	22	21+18	+6
		IFK Arboga IK J18	J18 Elit Västra Forts.	6	5+5	+2
		IFK Arboga IK	Division 1 (Zv. 3.) E	3	0+0	-2
		IFK Arboga IK	Division 1 E Forts.	5	1+0	-2
Artūrs Ševčenko	1994.	HK Rīga	MHL	8	1+0	+1
		Juniors	MHL B	24	5+8	-5
		Juniors	Latvijas Virslīga	19	10+11	n/d
Zintis Nauris Zuševics	1994.	Moser Medical Graz 99ers U20	Austrijas U-20	20	30+22	n/d
		ece Bulls Kapfenberg	Nationalliga (Austrijas 2.)	29	12+7	+1
		Moser Medical Graz 99ers	EBEL (Austrijas 1.)	2	0+0	0
AIZSARGI
Krists Apsītis	1994.	Prizma-Rīga	MHL B	32	0+5	-16
		HS Rīga / Prizma	Latvijas Virslīga	18	1+2	n/d
Edmunds Augstkalns	1994.	Juniors	MHL B	30	2+2	-7
		Juniors	Latvijas Virslīga	26	3+5	n/d
Jānis Eisaks	1994.	Juniors	MHL B	30	3+6	+4
		Juniors	Latvijas Virslīga	25	1+8	n/d
Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	27	1+2	n/d
Matīss Gelažis	1994.	Moser Medical Graz 99ers U20	Austrijas U-20	20	12+17	n/d
		ece Bulls Kapfenberg	Nationalliga (Austrijas 2.)	27	0+2	-5
Iļja Makarovs	1994.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	24	0+3	n/d
Rinalds Rosinskis	1994.	Juniors	MHL B	33	1+6	+5
		Juniors	Latvijas Virslīga	26	1+9	n/d
Patriks Škuratovs	1994.	Juniors	MHL B	29	1+3	-9
		Juniors	Latvijas Virslīga	26	3+5	n/d
VĀRTSARGI	dz.	komanda 2011./2012.	līga	sp.	GAA	atv.%
Elvis Merzļikins	1994.	HC Lugano U20	Elite Jr. A (Šv. U-20 1.)	4	n/d	n/d
		Latvijas U-20 izlase	U-20 PČ elitē	1	14.00	72.00%
		Latvijas U-20 izlase	pārbaudes sp.	2	n/d	n/d
Ivars Punnenovs	1994.	Kloten Flyers U20	Elite Jr. A (Šv. U-20 1.)	6	n/d	n/d

*

P.S. statistikas ciparos nav iekļauti rādītāji Baltkrievijas Junioru (U-18) līgā, ja kāds no Liepājas Metalurgs puišiem ir piedalījies, un RAMH (Rīgas Atklātās meistarsacīkstes hokejā) čempionātā, kur daži Prizma-Rīga puiši piedalījušies komandas Prizma / Pārdaugava sastāvā. ārpus Latvijas komandām spēlējošiem nav ņemtas vērā spēles ārpus oficiālā regulārā čempionāta un, iespējams, arī zemāka ranga čempionātos, ja tādas bijušas.

izziņām:

• U-18 izlašu turnīra Esbjergā statistikas un kalendāra lapa (ar paredzētu vietu online teksta translācijai) – diustats.sportsadmin.dk
• Dānijas hokeja federācijas lapa un U-18 izlašu februāra turnīra kalendārs – ishockey.dk
• Norvēģijas U-18 izlases ziņu sadaļa – hockey.no
• Baltkrievijas U-18 izlases oficiālā web sadaļa (citās sadaļās arī jaunumi) – hockey.by
• Latvijas U-18 izlases sastāvs turnīram Dānijā (2012. g. februārī) – lhf.lv
• Moser Medical Graz 99ers U20 spēlētāju aktuālā statistika – eishockey.at
• ece Kapfenberg Bulls spēlētāju aktuālā statistika – eishockey.at
• 2012. gada elites U-18 pasaules čempionāta lapa – iihf.com

[Leonīda Tambijeva foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Loko 2011. gada 21. februārī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

jaunākās paaudzes Semjonovs

pagājis jau pietiekošs laika posms kopš Latvijas hokeja valstsvienības atjaunošanās starptautiskajā hokeja kartē, lai varētu sākt fiksēt paaudžu maiņu šī vārda burtiskā nozīmē. pagaidām gan ne visiem ceļš “lokās” lielās izlases virzienā vai tuvumā; tomēr Latvijas izlases vilcēji aiz sevis ir atstājuši ne tikai ierakstus statistikas ailītēs, bet arī dēlus, kuri spēlē hokeju. uzbrucējs Romans Semjonovs ir viens no šādiem gadījumiem. ilggadējā Latvijas izlases uzbrucēja Aleksandra Semjonova (pēc kārtas 14 pasaules čempionāti un 2 olimpiādes; 1994. – 2007.) dēls Romans ir pārņēmis arodu no tēva. un ar vērā ņemamām sekmēm cīnās Zviedrijas jauniešu – junioru hokeja druvās un arumos.

TUVPLĀNĀ: Romans Semjonovs

Romans Semjonovs par savu hokejista gaitu aizsākšanu, par “iemājošanu” Zviedrijā, par savām un sava kluba IFK Arboga Hockey (īsināti – IFK Arboga vai Arboga) U-18 vecuma komandas panākumiem 2010./2011. g. sezonā, par debiju pieaugušo hokejā kopā ar tēvu, par atzīmēšanos Zviedrijas hokeja pavalstniecībā.

izziņai: Romans Semjonovs

• dzimis 1994. gada 8. jūlijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 181 cm; 77 kg
• 2010./2011. g. sezonā IFK Arboga J18 sastāvā Zviedrijas U-18 trešajā līmenī (J18 Division 1), kā arī IFK Arboga J20 rindās Zviedrijas U-20 trešajā līmenī (J20 Division 1) un IFK Arboga ierindā Zviedrijas pieaugušo hokeja trešajā stiprākajā līgā (Division 1)
• iepriekšējās sezonas: IFK Arboga Hockey un IF Björklöven komandas
• pirmais treneris: Aleksandrs Semjonovs; Ģirts Ūdris

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kur un kā sākās Tavi pirmie soļi hokejā?

Romans Semjonovs: Pirmo reizi kāpu uz ledus, kad tētis spēlēja Dānijā. Man bija aptuveni 2,5 gadi; hokeja apmācības apmeklēju kopā ar mammu un tēti sporta pilī. Pirmo reizi komandā trenējos Umeå pilsētā 1997.-1998. gados, bet pēc tam viss tikai turpinājās.

cik sen Tu pārcēlies uz Zviedriju? ar kādiem panākumiem “pieslēdzies” Zviedrijas hokeja sistēmai? bija viegli? viss izdevās uzreiz? un kas – ne-uzreiz?

Pirmoreiz mēs pārcēlāmies uz Zviedriju 1998./1999. gada sezonā, kad tētis spēlēja Björklöven komandā, bet pēc tam mēs braucām uz vienu gadu Vācijā; es tad visu savu zviedru valodu aizmirsu, bet pēc tam braucām atpakaļ uz Umeå, Björklöven komandu. Pēc atgriešanās no Vācijas bērnudārzā es visu laiku klusēju, nerunāju ne vārda, bet pēc 3 mēnešiem sāku runāt.

Zviedrijā hokeju sāku spēlēt uzreiz; tā, ka man nebija nekādu problēmu; tikai, ka man sākotnēji mēģināja ieskaidrot, ka jāatdod piespēli, bet es vienkārši nevienam ripu nedevu un guvu vārtus pats. Bet tā viss bija mierīgi.

kas, Tavuprāt, ir jauna spēlētāja ieguvumi apstāklī, ka viņš jau salīdzinoši agrā bērnībā spēlē Zviedrijā? piemēram, salīdzinājumā ar Latviju?

Domāju, ka te, Zviedrijā, ir vairāk iespēju attīstīties tālāk. Jau, kad tev ir apmēram 14 gadu, tu brauc uz dažādām nometnēm, kur skauti tevi vēro. Iespējams, ka šeit, Zviedrijā, līmenis ir labāks nekā Latvijā, bet to precīzi nezinu.

IFK Arboga Hockey klubs ir jau kļuvis par Tavu “dzimto” komandu. jūties tur kā mājās? vai viss ir ideāli kā jaunam hokejistam pieredzes uzkrāšanai? kas ir īpaši noderīgi un ērti? bet kas, iespējams, varētu būt labāk?

Principā Arboga man ir kā dzimtā pilsēta; šeit man ir kaudze draugu, šeit eju skolā, visu šeit zinu. Mums vienkārši ir maziņa pilsēta, dzīvo 13 000 un viss ir pie rokas. Mums šeit ir viss, kas nepieciešams hokejam, brīvais ledus, bezmaksas zāle, skrejceliņš. Es domāju, ka pati labākā ir sporta zāle, bet bez zāles nekādi nevar; tā ir tieši pie sporta pils. Man te ļoti patīk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) un tieši J18 komandā Tev rezultativitātē fiksēta pilnīga fantastika – 83 punkti 21 spēlē regulārajā čempionātā un 20 punkti, kas nopelnīti kvalifikācijas 7 spēlēs. kā ir – statistika “piemelo” vai arī Tu esi tik labs? kā vērtē savu aizvadīto sezonu? kas palīdzēja salasīt tādus nesliktus ciparus?

Statistikā, protams, ir taisnība, bet to, vai esmu labs vai nē, jāvērtē nevis man, bet kādam citam. Mūsu komandai sērija (līgas apakšgrupa) bija ne pārāk stipra. Bija spēles, kuras uzvarējām ar 28:0, 20:1; tajās sanāca daži punkti. Tās bija tikai divas spēles, bet bija arī spēles, kurās zaudējām vai spēlējām ļoti līdzīgi. Mani maiņas biedri arī ir labi, vienmēr palīdzam viens otram uz ledus. Sezona principā bija ļoti laba, man deva iespēju trenēties papildu 2-3 reizes nedēļā kopā ar A-laget (pieaugušo komandu). Mums, IFK Arboga J18 komandai, bija uzdevums tikt J18 Elit, kas ir pati stiprākā šī vecuma sērija Zviedrijā; mēs arī tikām. Man ļoti palīdzēja tas apstāklis, ka bija iespēja papildu trenēties – labā tempā, galu galā tie taču pieaugušie. Es vēl debitēju A-laget – 3 spēles aizvadīju, divas no tām kopā ar tēti vienā pieciniekā; tur arī iekrāju 1+1 punktu.

(piebilde: Zviedrijas U-18 otrais līmenis – J18 Elit vieno 48 stiprākās U-18 vienības no visas Zviedrijas. savukārt, sezonas sākumdaļā no J18 Elit vienībām tiek noskaidrotas 20 stiprākās komandas, kas sezonas turpinājumā cīnās savā starpā augstākajā U-18 līmenī – J18 Allsvenskan.)

kā kluba vadība ir novērtējusi, ka J18 komanda iekaroja tiesības pāriet no trešā līmeņa (Division 1) uz otro? kā Tu pats vērtē šo panākumu? tas bija pelnīts?

Kā jau minēju, mēs pacēlāmies no J18 Division 1 uz J18 Elit. Mēs vienmēr esam ticējuši mūsu spēkiem un tam, ka pacelsimies. Mēs jau izcīnījām vietu elitē, kad vēl bija atlikusi viena spēle. Tikt elitē, protams, ir ļoti grūti. Sākumā jābūt pirmajam sērijā (apakšgrupā) no 12 vai 13 komandām. Pēc tam norisinās play off starp divām komandām, 2 spēles. Un tikai pēc tam nāk pārspēles starp 4 komandām, no kurām divas iekļūst elitē.

kā jūties, pārstāvot Latvijai diezgan “hokejisku” uzvārdu? vai neesi nekad aizdomājies, ka vajadzētu sasniegt ne mazāk par tēvu?

Protams, šeit zina, kas ir mans tētis; un daži pat apskauda, kad braucu uz olimpiādi un pasaules čempionātu. Savās domās gribētos sasniegt vairāk nekā viņš, un tētis palīdz. Bet tā – nestaigāju un nelielos ne ar ko.

dažos avotos Tev jau parādās Zviedrijas hokeja pavalstniecība. tas nozīmē, ka iespēju uzspēlēt Latvijas U-18 vai U-20 izlasē Tu esi svītrojis no saviem plāniem?

Tā tas ir, es biju spēlējis TV-pucken, tā ir apgabala izlase, Zviedrijā ir 25 tādas komandas. Bet pēc turnīra no katras komandas pa 5-7 cilvēkiem ļauj braukt uz 3 dienu nometni, kas paredzēta U-16 izlasei. Tādi bija 350 cilvēki pa visu Zviedriju. Bet tālāk pēc šīs nometnes es nekur nepiedalījos. Pagaidām šos plānus par Latvijas izlasi neesmu strīpojis.

bet iespējams Tu gribētu uzspēlēt izlasē? kāpēc jā/nē? varbūt Tevi jau ir aicinājuši uz kādu Latvijas U izlasi?

Nu, varbūt arī gribētu; ja būtu piedāvājums, tad apdomātu. Vēl par šo tēmu neesmu domājis.

kādi it Tavi tuvākās nākotnes plāni? plānos spēlēt IFK Arboga komandās? vai ir citas domas, ieceres?

Uz šo sezonu (2011./2012.) es palieku IFK Arboga J18 komandā, lai spēlētu elitē; mūsu uzdevums ir palikt elitē un tikt tālāk. Bet pēc sezonas palūkosimies, kā viss izskatīsies.

lai veicas!

vēl info:

• Romana Semjonova statistikas uzskaites – eliteprospects.com, eurohockey.com
• IFK Arboga Hockey mājaslapa – arbogahockey.se
• IFK Arboga Hockey J18 komandas web sadaļa – laget.se
• Romana Semjonova sezonas aktuālais profils J18 komandā – laget.se
• Latvijas jaunie hokejisti par savām gaitām IFK Arboga komandās: tepat (Mikus Ozols, Edvards Zariņš, Toms Broks)

[foto no Romana Semjonova personīgā arhīva.]

parlons nous français? vēlreiz par hokeju Francijā

TUVPLĀNĀ: Jānis Brakšs

Jānis Brakšs pieder tai Latvijas leģionāru daļai, kas “maršē” pa ledus laukumiem Rietumeiropā un konkrēti – Francijas pirmajā divīzijā. izskatās, ka Francijas ledus kļūst arvien pievilcīgāks spēlētājiem no Latvijas.

par savām divām sezonām Francijā, par Francijas 1. divīzijas līmeni un spēļu intensitāti, par Francijas hokeja specifiku un plusiem, par Montpellier Vipers komandu un Latvijas leģionāriem tajā, par nākotnes plāniem – Jāņa Brakša atbildēs.

izziņai: Jānis Brakšs

• dzimis 1987. gada 12. jūnijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 187 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Montpellier Vipers (Monpeljē) sastāvā Francijas Division 1 (valsts 2. stiprākā līga)
• iepriekšējās sezonas: Les Castors d’Avignon (Francijas Division 1); ASK Ogre; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga; Rīga/Sāga/LB 18
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2007. gada (2006/2007.) PČ 1. divīzijā
• pirmie treneri: Jānis Kupčs, Juris Reps, Vjačeslavs Nazarovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau otro sezonu noslēdz Francijā, šīs valsts otrajā stiprākajā līgā – Divison 1. kas bija Tavi lielākie pārsteigumi, kad 2009./2010. g. sezonā pēc ASK Ogre sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītas sezonas ieradies Aviņonā – komandā Les Castors d’Avignon? kas kļuva savādāk? kas bija tās lietas, kas bija vienkāršākas par gaidīto, bet kuras – bija grūtākas?

Jānis Brakšs: Sanāca pavisam vienkārši. Nokļuvu Avignon ar Artūra Dzelzs palīdzību. Ierodoties tur, man bija nedaudz bail tādā ziņā, ka tā bija mana pirmā sezona ārpus Latvijas, un man nebija ne mazākas nojausmas, kas mani sagaida šeit Francijā. Tas viss kopumā bija kā jauns piedzīvojums manā hokejista karjerā, bet nebija nemaz tik traki, jo iedzīvojos diezgan ātri, un spēlēt arī man bija diezgan viegli, jo biju aizbraucis ļoti labā fiziskajā formā; tajā vasarā biju ļoti labi pastrādājis! Kas bija grūti? Valodas barjera visas sezonas garumā!

jautājums: franči ir izslavēti ar diezgan fanātisku savas kultūras un tajā skaitā valodas patriotismu. cik būtiskus kuriozus, problēmas ir sagādājusi valodas barjera?

Hmm, kuriozi… Nu bija pāris reižu, kad treneris gribēja man ko pastāstīt spēles laikā, bet viņš nezināja angļu valodu, es nezināju franču valodu; tā arī mēs visu sezonu, var teikt, nerunājām, tikai ļoti svarīgos brīžos; man komandā bija 3 kanādieši, kas man regulāri palīdzēja ar tulkošanu! Uz ielas arī īpaši neviens, es domāju – vietējie franči, nerunā svešvalodās! Šogad Montpellier mums bija franču valodas skola 2 reizes nedēļā, un uz sezonas beigām bez liekas lielīšanās varu teikt, ka mēs 3 latvieši diezgan labi sapratāmies ar komandas biedriem – frančiem.

jautājums: ja Tev būtu pāris teikumos jāraksturo, kas ir Francijas hokejs, kā Tu vērtētu?  tas ir frankokanādiešu “eksports” uz vēsturisko dzimteni? vai tomēr kaut kas savs?

Vairāk vai mazāk. Līmenim nav nekādas vainas; pirmās 10 komandas mūsu līgā [Division 1] ir ļoti sakarīgas šosezon, ir daudz leģionāru, kas to vietējo hokeju ļoti, ļoti paceļ. Katrā komandā ir vismaz  pa 5 – 6 ārzemniekiem; bez viņiem nu nekā neiztikt!

jautājums: pēc sezonas Aviņonas “bebros” pārgāji uz citu pirmās divīzijas komandu – Montpellier Vipers, kur cīnījies šosezon (2010./2011.). kas Monpeljē pilsētas klubā ir labāk, savādāk nekā Aviņonā?

Pilnīgi viss ir savādāk. Pilsēta labaka; šeit pilsētā ir diezgan daudz krievu, ir daudz jaunu studentu, kas mācās vietējā augstskolā! Komanda arī ir stiprāka, attieksme no kluba vadības arī ir daudz nopietnāka. Komandai ir mērķis; Avignon tāda nebija, un tāpēc arī šogad viņi [Les Castors d’Avignon] ir tabulas lejasgalā!

jautājums: šosezon Les Castors d’Avignon vienība Division 1 regulārajā čempionātā 14 komandu konkurencē palika 12. vietā, bet Tava pašreizējā komanda Montpellier Vipers ierindojās 6. vietā, iekļūstot starp 8 vienībām, kas cīnās play off-ā. vai var apgalvot, ka Monpeljē komanda ir būtiski spēcīgāka par Aviņonas klubu? kāpēc jā/nē?

Avignon šogad nomainīja visus 5 leģionārus, nepalika neviens no pagājušā gada ārzemniekiem, un vietējie čaļi arī diezgan pašvaki, bet šogad viņi tur ir iegādājušies ļoti lētus spēlētajus, kuri nespēj pavilkt to komandu! Montpellier mums ir 8 leģionāri, un visi ir spēlējuši diezgan normālos līmeņos iepriekš.

jautājums: jau iepriekš intervijā portālam apollo.lv minēji, ka Monpeljē kluba vadība ir devusi minimālo uzdevumu – iekļūt play off 2. kārtā. izslēgšanas spēlēs Jums pretī nāca Les Boxers (Bordeaux), kas ieņēma 3. vietu regulārajā čempionātā. sērijā ar 1-2 uzvarēja Bordo komanda. kādas bija Tavas komandas izredzes?

Mums bija ļoti smaga situācija, komandai bija uzdevums iekļūt otrajā kārtā, bet tas bija grūti izdarāms, jo komandā bija traumēti 4 vadošie spēlētāji, un spēles aizvadījām ar 8 uzbrucējiem un 5 aizsargiem! Tāpec arī pirmo spēli zaudējām [o:3]; līdz trešajam periodam spēle bija kā uz nažiem – 0:0, līdz kamēr salūzām; vienā brīdī pietrūka nedaudz spēka un veiksmes, arī vārtsargs viņiem nospēlēja ļoti labi! Otro spēli izbraukumā vinnējām ar 4:3 un trešo zaudējām ar 3:7, un ar to mūsu play off sērija beidzās.

jautājums: kā Tu kopumā vērtē Francijas Division 1 regulārā čempionāta un izslēgšanas spēļu līmeni? vai ar diviem apļiem – 26 spēlēm regulārajā čempionātā nav par maz?

Nu, ja salīdzina, ka šeit regulārā sezona iet 26 spēles, tad laikam atbilstošs ir arī izslēlgšanas spēļu kalendārs. Žēl, protams, ka ir tik maz to spēļu, bet, ja paskatās kartē, tad [no Monpeljē] tuvākais brauciens ir Avignon 100 km un Valence [Les Lynx (Valence); arī V.H.C.] 180 km attālumā; pārējās komandas ir tālu, tālu prom, visas tuvāk Parīzei un tas ir 700 km; ļoti tālu sanāk izbraukumi! Treneris gan stāstīja, ka tuvāko gadu laika federācija vēloties paaugstināt spēļu skaitu, grafiku padarīt garāku! Viņi šo jautājumu risināšot, iespejams, taisot divīzijas [pēc ģeogrāfiska principa]; tas ir tikai projekts tuvākajos gados!

jautājums: šosezon Monpeljē komandā spēlē 3 puiši no Latvijas – Tu, Raimonds Daniličs un Jānis Straupe. komandā netrūkst arī citu valstu leģionāru. cik prasīga ir kluba vadība pret leģionāriem un kā kluba vadība novērtē tieši Latvijas leģionāru sniegumu?

Ar mums latviešiem viņiem problēmu nav; viņi ir apmierināti ar mūsu sniegumiem, un vēlas mūs redzēt šeit arī nākamgad. Prasības ir ļoti vienkāršas – darīt maksimāli labi savu darbu uz ledus!

jautājums: Baltic Sports Agency Tavā individuālajā profilā raksta: “[..] stabils aizsargs ar ātru slidojumu. Labi darbojas viens pret vienu ar pretinieku un ir lielisks metienu bloķētājs”. cik ļoti tas atbilst patiesībai, kas ir mainījies? vai šīs nosauktās īpašības slīpē arī Francijā? vai Francijas hokeja ietekmē esi kaut ko mainījis savā stilā?

Nedaudz esmu palicis smagāks, es varu tagad arī nedaudz spēlēt spēka spēli; agrāk man bija trūkumi tieši ar to! Vēl man ir spēcīgs metiens. Ļoti daudz spēlēju mazākumā, jo tieši to es piekopju jau trešo gadu; esmu viens no pirmajiem, kas dodas mazākumā! Gadās arī nobloķēt kādu metienu, ja vajag un situācija prasa.

jautājums: ja Tev tagad būtu jāsalīdzina sezonas, ko aizvadīji SK Rīga, SK LSPA/Rīga, Rīga 2000, ASK Ogre, Les Castors d’Avignon un Montpellier Vipers klubos, kura sezona Tev bija visvērtīgākā? kurā no komandām juties vislabāk? kāpēc?

No katras sezonas varētu kaut ko paņemt līdz’, visas sezonas ir bijušas svarīgas un interesantas; visspilgtāk laikam paliek atmiņā sezona pie Oļega Znaroka – viņš bija stingrs, un pie viņa vienmēr bija kārtība, bija vienmēr skaidrs uzdevums, kas jādara laukumā! Bet visērtāk šobrīd jūtos šeit, Montpellier; mums ir superīgākais kolektīvs – tieši spēlētāji, savā starpā!

jautājums: vai Tu varētu cietiem Latvijas hokejistiem, kuri apsver iespēju uzspēlēt Francijā un tieši 1. divīzijā, rekomendēt šo valsti un šo līgu? kas ir šīs līgas lielākie plusi, kurus Tu nosauktu leģināriem-iesācējiem? kas – mīnusi?

Noteikti, ja ir vēlēšanās un ir kāds piedāvājums, jābrauc! Jo mums tāpat ir tikai 2 komandas Latvijā palikušas – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs! Visiem vietas tur nav! Tāpēc sadarbībā ar Šveices hokeja aģentu Joelu esam izveidojuši mazu hokeja aģentūru  [adrese: hockeyagency.net], kas meklē un piedāvā spēlētājus tieši Francijas Magnus līgai [Ligue Magnus – stiprākajai līgai] un D1, D2 [1. un 2. divīzijām].

jautājums: kādus plānu “kal” attiecībā uz nākamo (2011./2012.) sezonu? vai ir domas attiecībā uz esošo līgu vai, varbūt, uz stiprāko – Ligue Magnus? vai nav doma pamainīt arī valsti, franču valodā Eiropā runā, piemēram, arī dažos Šveices klubos?

Šveices hokejs ir ļoti augsta līmeņa hokejs; esmu apmeklējis dažas spēles – Zürich Kloten [Kloten Flyers], Ženēvas Servette [Genève-Servette], Zug EVZ [EV Zug], un iespaids bija, ka [NLA – Šveices stiprākās līgas] spēļu līmenis ir salīdzināms ar KHL līmeni. Gribētos jau laikam uzspēlēt Ligue Magnus – Francijas augstākajā līgā; ir piedāvājums no esošās Montpellier!

lai veicas!

[fotoattēli no Jāņa Brakša personīgā arhīva.]

lasāmvielai:

• Jāņa Brakša statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, balticsportsagency.com, pointstreak.com (2008./2009. ASK Ogre)
• Jāņa Brakša intervija (2010. g. novembris) un tās kopijas – apollo.lv, vocsports.lv, valmiera24.lv
• Jāņa Brakša intervija (2008. g. decembris) – sportacentrs.com
• Francijas Division 1 līgas web sadaļa – hockeyfrance.com
• Francijas Division 1 līgas 2010./2011. g. regulārā čempionāta tabula (iespējams, tiks nākamsezon aizstāta ar aktuālo) – hockeyfrance.com
• Montpellier Vipers mājaslapa – montpellier-vipers.com
• Division 1 spēlētāju statistika – hockeyfrance.com