Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Rīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014.	61 (45.2%)	74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

–

3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas 3 uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Jāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

No savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Jau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

	spēlētājs	sp.	MM	lietd.
1.	Andris Džeriņš	6	5:0	+5
2.	Aleksandrs Ņiživijs	7	4:0	+3
3.	Jakubs Sedlāčeks	5	11:8	–
4.	Georgijs Pujacs	7	6:5	+2
5.	Jēkabs Rēdlihs	7	5:4	+1
6.	Māris Bičevskis	7	4:3	+1
7.	Gints Meija	6	6:6	-1
8.	Roberts Bukarts	6	5:5	-1
9.	Marsels Hosa	7	5:5	-1
10.	Deivids Sarkanis	1*	0:0	±0
11.	Lauris Dārziņš	7	7:8	-2
12.	Marsels Haščāks	3	0:1	-1
13.	Krišjānis Rēdlihs	7	7:9	-2
14.	Mets Robinsons	7	6:8	-2
15.	Kristaps Sotnieks	7	5:7	±0
16.	Mārtiņš Cipulis	6	3:5	±0
17.	Juris Upītis	6	2:4	-2
18.	Džeimijs Džonsons	2	0:2	-2
19.	Gunārs Skvorcovs	6	0:3	-3
20.	Mikaels Tellkvists	3	5:9	–
21.	Sandis Ozoliņš	7	3:7	-5
22.	Rustams Begovs	7	0:4	-4
23.	Pols Ščehura	7	6:12	-5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

• Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
• Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
• Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
• Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo kā gleznas reprodukcija un mākslas kino. Ar turpinājumiem un galveno varoņu atdzimšanu

Rīgas Dinamo klubs ir viens no tiem, kurā tiek godā turēta otrā un trešā atnākšana. Tomēr jaunā sezona, rādās, „sit pušu” visus iepriekšējos gadījumus. Šosezon mājās nākuši tādi lielkalibra „pazudušie dēli” kā Sējējs, Ozoliņš, Hosa… Būtu vēl vairāk, ja sastāva komplektētājus kapeika „nespiestu”…

Šosezon Rīgas Dinamo vadība ir lēmusi soļot pa iemītu taciņu ar pārbaudītām vērtībām. Kā mākslas kino producenti, kas, izmantojot agrāko oriģināldarbu panākumus, mēģina nokopēt iepriekšējo veiksmes stāstu vai vismaz pievilināt iepriekšējā daiļdarba cienītājus. Tāpēc uz Rīgu saukts režisors un aktieri, ar kuriem bija izdevušās vislabākās Rembo un Terminatora sērijas. Kopainā tikai Šuplera atgriešanās pietrūkst…

No pagaidām skaidri zināmiem papildinājumiem sastāvā tikai viens – Mets Robinsons (Mat Robinson) – nav bijis Rīgas Dinamo kreklā kādā no pirmajā piecām sezonām. Pārējie Rīgā ir bijuši, daži – aizvadījuši Rīgā ļoti labas sezonas, uz kuru „kopēšanu” arī cer sastāva komplektētāji. Bet – vai var nokopēt sezonu?

Pagaidām var tikai shēmot un iztēloties, cik spējīgs būs Dinamo sestās sezonas komplekts. Arī ņemot vērā, ka sastāvā vairs nav pērnās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs (Karsums) un divi labākie vārtu guvēji (Karsums, Žirū). Protams, nav pirmā sezona, kad Dinamo ir šķīrušies no saviem rezultatīvākajiem un trāpīgākajiem spēlētājiem. Tomēr šī iksezonas „atasiņošana” ir rezultējusies komandas kopējās rezultativitātes kritumā, kas īpaši spilgts bija aizvadītajā regulārajā sezonā. 109 vārtu guvumi 52 spēlēs… 2,10 vārtu guvums vidēji spēlē…

Rīgas Dinamo trāpīgums KHL regulārajās sezonās:

sezona	sp.	vārtu guvumi	vid. spēlē	vieta līgā šajā parametrā
2008./2009.	56	132	2.36	19. no 24
2009./2010.	56	174	3.11	5. no 24
2010./2011.	54	160	2.96	7. no 23
2011./2012.	54	129	2.39	17. no 23
2012./2013.	52	109	2.10	24. no 26

*

Nu tik metīs, nu tik būs?

Sava laika Dinamo labākā snaipera un rezultatīvākā spēlētāja Marsela Hosas atgriešanās Dinamo apskāvienos, ir viesusi pozitīvu atmiņu uzjundīšanu un cerības, ka jaunajā sezonā trāpīšanas problēmas sakārtosies. Taču vismaz pagaidām rādās, ka ar Hosu un Ozoliņu vien visus caurumus aizlāpīt neizdosies. Periodiski pārdoto un nepagarināto rezultāta taisītāju skaits ir paprāvs – Dārziņš, M.Rēdlihs, Sprukts, Karsums, arī Galviņš…

Ja paņem pilnīgi pirātiskus aprēķinus, ka pašreiz Dinamo sastāvā „ieskaitītie” aizvada tikpat rezultatīvu sezonu kā savu iepriekš labāko KHL-ā, tik un tā pietrūkst līdz pērnās sezonas vārtu guvumu apjomam. Kas turklāt ir bijis piecu sezonu pieticīgākais. Respektīvi, jaunā komplekta labāko KHL sezonu vārtu guvumu summa – 105 trāpījumi… Bet, ja aizvada savu sliktāko sezonu, tad bail pat iedomāties…

Skaidrs, ka šis aprēķins ir absolūta teoretizācija, kurā nav ņemti vērā KHL-ā nespēlējušie, kā arī „noklusēts” katra spēlētāja karjeras augšupejas vai lejupslīdes koeficients. Un arī uzbrukuma rezultativitāte nav vienīgais kritērijs. Tomēr trāpīgumam sanāk ļoti pat tieša korelācija ar komandas sniegumu. Savās divās trāpīgākajās sezonās Dinamo prata pārvarēt arī play off 1. kārtu, bet netrāpīgākajā – līdz šim vienīgo reizi nekvalificējās Gagarina kausa izcīņai. Sakritība?

Skaidrs, ka ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vēl meklē risinājumus (izpildītājus). Tāpat būtiska cerību deva ir ieplānota aizvadītās sezonas izskaņas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas izcilniekiem, kuri regulārās sezonas gaitā nebija tik spilgti – uzbrucējiem Robertam Bukartam, Andri Džeriņam, Gintam Meijam, Vitālijam Pavlovam, Gunāram Skvorcovam, aizsargam Oskaram Cibuļskim. Regulārās sezonas gaitā vīriem būs iespēja apliecināt, ka sniegums Cerības kausa izcīņā nav bijis pārpratums. Tomēr, skaidrs, ka visi kapļi un grābekļi par šautenēm nekļūs. Lai arī kā to vēlētos Dinamo „tirdzniecības palāta”, kas tomēr cenšas ik pa brīdim noandelēt savus „ražojumus” kādam Ak Bars-am vai Maskavas Dinamo.

Runājot par zemkopības instrumentiem, nekādu pārmetumu puišiem vai žēluma. Funkcijas tomēr vīriem ir atšķirīgas, tāpat kā spēles laiks nevienādos sastāvos. Bet vietas apjoms pirmajās maiņās paliek tāds pats.

Palikušās vakances

Ģenerālmenedžeris Sējējs masu medijos jau ir ziņojis, ka Dinamo sastāvs „pa lielam” ir noformēts, vien gaidāma „uztankošanās” 1 – 2 personu sastāvā. Nav jāzīlē, lai saprastu, ka viens kadrs tiek meklēts snaipera postenim, otrs – centra uzbrucēja pienākumu izpildei. Tai pirmajai pozīcijai gribot Lauri Dārziņu, bet – par „demokrātsku” ciparu. Ja gribētu par pilnu cenu, tad Dārziņš jau būtu prezentēts Rīgas kreklā un slavenajai Overtime TV zīlniecei nebūtu jānopūlas. Bet, ja gribas lētāk, jācer, ka izsolē (redraftā Vladivostokas Admiral komplektēšanai) Dārziņš Tālo Austrumu kolēģiem būs nepaceļams un/vai par maz pievilcīgs kumoss. Bet cita veida baumas par Masaļska, M.Rēdliha un Sprukta „ņemšanu” pagaidām atceltas.

Vēl kādus otrā plāna vaibstus Dinamo sastāva komplektā iezīmēs KHL reglamenta redakcija par jauno spēlētāju iesaisti. Ja paliktu spēkā aizvadītās (2012./2013.) sezonas reglamenta principi, tad būs vajadzīgi vismaz divi 1992. gadā dzimušie vai jaunāki. Ja komanda gribēs pilnas 4 maiņas, t.i. 20 laukuma spēlētājus, tad šādi U-22 vecuma puiši būs vajadzīgi četri. Uz šīm vietām pretendē vārtsargs Kristers Gudļevskis, uz pārbaudēm aicināmie Liepājas Metalurgs jaunie talanti – Artūrs Kuzmenkovs, Edgars Siksna un, jādomā, ka arī kāds no HK Rīga puses. Starp citu, kad pirms aizvadītās sezonas, lai dotos uz Voskresenskas MHK Himik, Rīgas Dinamo saimniecību pameta Kirils Tambijevs (dz. 1992.), bija runa, ka viņu pēc gada gaidīs atpakaļ. Tiesa, jāatceras, ka KHL reglaments kopumā un tā jauno spēlētāju sadaļa konkrēti ir lielumi, kas mainās kā starpsezonās, tā arī sezonu gaitā…

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai:

spēlētājs	dz.	saistību ilgums	statistiski labākā KHL reg. sezona (sp.; punkti; lietderība)	statistiski sliktākā KHL reg sezona (sp.; punkti; lietderība)
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991.	2015.	45 sp. 1+4 punkti; -4 (2012./2013.)	15 sp. 1+1 punkti; ±0 (2011./2012.)
Roberts Bukarts	1990.	2014.	32 sp. 3+4 punkti; +1 (2009./2010.)	18 sp. 3+0 punkti; -4 (2012./2013.)
Andris Džeriņš	1988.	2015.	52 sp. 8+9 punkti; -4 (2012./2013.)	17 sp. 0+0 punkti; -4 (2009./2010.)
Marcel Hossa	1981.	?	56 sp. 35+20 punkti; -3 (2009./2010.)	50 sp. 8+11 punkti; +4 (2012./2013.)
Miks Indrašis	1990.	2015.	43 sp. 14+12 punkti; -1 (2012./2013.)	1 sp. 0+0 punkti; ±0 (2011./2012.)
Raitis Ivanāns	1979.	2014.	39 sp. 0+1 punkti; -5 (2012./2013.)	39 sp. 0+1 punkti; -5 (2012./2013.)
Artūrs Kuzmenkovs	1993.	plānots try-out	–	–
Gints Meija	1987.	2014.	50 sp. 4+9 punkti; -7 (2012./2013.)	18 sp. 0+0 punkti; -2 (2008./2009.)
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	?	53 sp. 12+24 punkti; ±0 (2010./2011.)	33 sp. 3+6 punkti; -4 (2011./2012.)
Vitālijs Pavlovs	1989.	2015.	15 sp. 0+1 punkti; ±0 (2012./2013.)	15 sp. 0+1 punkti; ±0 (2012./2013.)
Gunārs Skvorcovs	1990.	2014.	23 sp. 0+0 punkti; -1 (2012./2013.)	23 sp. 0+0 punkti; -1 (2012./2013.)
Paul Szczechura	1985.	2014.	46 sp. 8+20 punkti; +3 (2012./2013.)	46 sp. 8+20 punkti; +3 (2012./2013.)
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	1988.	2015.	37 sp. 2+7 punkti; +7 (2010./2011.)	12 sp. 0+0 punkti; -3 (2009./2010.)
Rodrigo Laviņš	1974.	?	52 sp. 3+8 punkti; +14 (2009./2010.)	28 sp. 0+1 punkti; -7 (2011./2012.)
Sandis Ozoliņš	1972.	2014.	41 sp. 5+26 punkti; +5 (2010./2011.)	50 sp. 10+10 punkti; -17 (2011./2012.)
Krišjānis Rēdlihs	1981.	2014.	50 sp. 5+16 punkti; +17 (2011./2012.)	24 sp. 4+6 punkti; -3 (2008./2009.)
Arvīds Reķis	1979.	2014.	51 sp. 2+4 punkti; +4 (2010./2011.)	39 sp. 0+3; -3 (2011./2012.)
Mat Robinson	1986.	?	–	–
Edgars Siksna	1993.	plānots try-ouy	–	–
Kristaps Sotnieks	1987.	2014.	47 sp. 3+5 punkti; -4 (2012./2013.)	48 sp. 0+2; -11 (2009./2010.)
VĀRTSARGI	dz.	saistību ilgums	statistiski labākā KHL reg. sezona (sp.; atv. %; GAA)	statistiski sliktākā KHL reg sezona (sp.; atv. %; GAA)
Kristers Gudļevskis	1992.	2014.	2 sp. 92.1%; GAA 2.18 (2012./2013.)	2 sp. 92.1%; GAA 2.18 (2012./2013.)
Mikael Tellqvist	1979.	2014.	20 sp. 92.2%; GAA 2.63 (2010./2011.)	35 sp. 90.9%; GAA 2.62 (2012./2013.)
			105 vārtu guvumi	37 vārtu guvumi

*

Plašākai ainavai:

• Rīgas Dinamo sastāva aprises (2013-06-04; pārbaudīties aicinās arī Kuzmenkovu un Siksnu) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo vienojies ar Aleksandru Ņiživiju (2013-06-03) – sportacentrs.com
• Dinamo „met aci” uz Lauri Dārziņu (2013-05-31) – diena.lv
• Dinamo vienojas ar Marcel Hossa (2013-05-16) – dinamorga.eu
• Jēkabs Rēdlihs par līguma laušanas sarežģījumiem (2013-05-16) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo uzskata, ka lauž līgumu ar Jēkabu Rēdlihu (2013-05-16) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar aizsargu Mat Robinson (2013-05-14) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Sandi Ozoliņu (2013-05-08) – dinamorga.eu
• Mārtiņš Karsums pārdots uz Maskavas Dinamo (2013-05-03) – dinamoriga.eu; dynamo.ru
• Dinamo pagarina līgumus ar Cibuļski, Džeriņu, Pavlovu (2013-05-03) – dinamoriga.eu
• Līgumus ar Dinamo uz vienu sezonu pagarina Pols Ščehura un Arvīds Reķis (2013-05-02) – dinamoriga.eu
  
• Guntis Galviņš pārceļas uz Hantimansijskas Jugra (2013-05-02) – dinamoriga.eu
• KHL neierobežoti brīvo aģentu saraksts (2013-05-01; t.sk. Biezais, Jučers, Laviņš, M. Lipsbergs, Porejs, Upītis) – khl.ru
• Dinamo aktuālā sastāva saraksts (2013-06-06 bija arī Laviņš) – dinamoriga.eu

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts 2010. gada 24. augustā spēlē pret Maskavas (OHK) Dinamo. Foto avots: dinamoriga.eu.]

Cik trāpa Dinamo? Leģionāri pret vietējiem

Forečekings vai bekčekings, galvenais treneris vai vietas izpildītājs, bet dienas beigās vienīgā mēraukla ir rezultāts un turnīra tabulā ieņemtā vieta. Lai arī kāda ir treneru piekoptā taktika, bez vārtu guvumiem arī pilnīga anti-hokeja apstākļos uzvarēt nav iespējams. Ar statistiku krustoti secinājumi par Rīgas Dinamo spēles elementu ‘trāpīt’. Cik trāpa leģionāri? Cik – pašmāju „zieds”?

Noburtā vārtu līnija?

24.-ais labākais, lasi 3.-ais sliktākais, uzbrukums komplektā ar 19.- labāko aizsardzību līgā nozīmē pēdējo vietu Rietumu konferencē un 24. (no 26) vietu visā līgā. Izcils pedagoģiskais fons, lai klubs un tā komandas sastāva komplektētāji saprastu, ka zemāk vairs nav kur krist. Mērfija prātulas liecina, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Taču diezin vai tās atbilstība būtu speciāli jāpārbauda…

2012./2013. gada regulārās sezonas 52 spēlēs Rīgas Dinamo vienība pretinieku vārtos trāpīja 109 reizes, ieskaitot divus izšķirošos pēcspēles metienus. Tas ir – 2,10 vārtu guvumi vidēji spēlē. Līdz šim tik bēdīgi regulārajā sezonā nebija klājies – ne Dinamo pirmajā „testa” sezonā (2008./2009. – 2,36), ne šķietami netrāpīgajā Rautakallio pirmajā sezonā (2012./2013. – 2,39). Protams, sezonas varēšanas summu nevarēja neietekmēt janvāra gaitā notikusī dažu komandas spēlētāju deleģēšana uz citiem klubiem; tomēr neskatoties uz Žirū, Ņiživija, Karla pārcelšanos prom, arī pirms tam Rīgas kluba trāpīgums bija ārkārtīgi vājš.

Rīgas Dinamo vārtu guvumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona	sp.	vārtu guv.	t.sk. PM	vidēji spēlē	vieta KHL
2008./2009.	56	132	2	2.36	19. (no 24)
2009./2010.	56	174	3	3.11	5. (no 24)
2010./2011.	54	160	6	2.96	7. (no 23)
2011./2012.	54	129	5	2.39	17. (no 23)
2012./2013.	52	109	2	2.10	24. (no 26)

*

Ir bijis arī sliktāk

Statistiski un sašaurināti spriežot, Pekas Rautakallio galvenais pienesums Rīgas Dinamo zīmējumā bija – aizsardzības sakārtošana. Ar to trāpīgumu bija kā bija, bet Rautakallio pirmajā sezonā (2011./2012.) Dinamo „caurlaidība” sasniedza savu rekordu – vidēji spēlē vien 2,52. Bet jaunajā regulārajā sezonā (2012./2013.) paveiktās iestrādes savu vārtu drošībai tomēr zuda. 52 spēlēs Dinamo piedzīvoja 151 vārtu zaudējumu, t.sk. divus izšķirošus pēcspēles metienus, kas veido 2,90 vidēji spēlē. Tomēr tas nav sliktākais rādītājs jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē; otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Rīgas kluba vārtos krita biežāk – vidēji 3,13 reizes spēlē. Neskatoties uz to, dinamieši izcīnīja pēdējo ceļazīmi uz play off, kur pirmajā kārtā izgāza Petrogradas SKA.

Piemēram, šosezon par rīdziniekiem vēl vairāk savos vārtos saņēmuši Astanas Baris vīri – 161 reizi un vidēji spēlē 3,10, šajā parametrā līgā ieņemot 22. vietu, t.i. esot 5.-tie sliktākie. Tomēr Astanas klubs jau laicīgi nodrošināja vietu Gagarina kausa izcīņā un nodarbojās ar „brazīliešu” hokeju – ļāva mest citiem, bet sameta arī paši. Attiecīgi Baris regulārās sezonas summā ieņem otro vietu KHL pēc vārtu guvuma skaita. Kazahstānas kluba vīri šosezon trāpīja 175 reizes kopā un vidēji spēlē 3,37. Trāpīgāk bija klājies tikai SKA.

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona	sp.	vārtu zaud.	t.sk. PM	vidēji spēlē	vieta KHL
2008./2009.	56	156	3	2.79	11. (no 24)
2009./2010.	56	175	5	3.13	20. (no 24)
2010./2011.	54	149	5	2.76	12. (no 23)
2011./2012.	54	136	7	2.52	11. (no 23)
2012./2013.	52	151	2	2.90	19. (no 26)

*

Dinamo snieguma problēmas attiecīgi ir izveidojušās summā – metam mazāk, ielaižam vairāk, ir līgas otrais sliktākais vairākums un arī otrs sliktākais mazākums… Faktiski lielākajā daļā komandas kopējās statistikas elementu Dinamo šosezon bija starp vājākajiem un ražoja sev jaunus anti-rekordus. Attiecīgi – pilnīgi likumsakarīga ir Dinamo atrašanās attiecīgajā vietā turnīra tabulā. Jo nebija neviena spēles elementa, aiz kura „aizķerties”; nebija nekā tāda, ar ko dinamieši būtu labāki par vismaz pusi KHL čempionātā spēlējošo komandu. Pērn, piemēram, tas bija atstrādāts vairākums.

Šosezon? Varbūt apstāklis, ka Dinamo ļoti maz noraidījās – tikai 586 minūtes, kas 5.-6. labākais rādītājs līgā. Taču kopā ar faktu, ka Rīgas Dinamo ir arī tā komanda, pret kuru pretinieki nopelna vismazāk soda minūšu līgā (488 minūtes), tas handikapu dinamiešiem nedod. Turklāt, ja atceras par otro sliktāko vairākumu, jēgas vēl mazāk.

Leģionāri vainīgi?

Starp citu, Rīgas Dinamo nu jau aizvadītajā regulārajā sezonā bija viena no komandām, kas visvairāk meta pa vārtiem. 1468 metieni pa vārtiem un 6. vieta šajā parametrā; tikai, ka realizācijas procents – vien 7,43%, kas bija ceturtais sliktākais līgā… Un tieši trāpīgums dinamiešiem, salīdzinot ar agrākajām sezonām, ir pasliktinājies vēl vairāk nekā savas zonas „caurstaigājamība”, kas arī ne tuvu nav labākajā stāvoklī. Ir tāda atbilstoša krievu paruna „lauzt nav būvēt”.

Komandas snieguma, t.sk. vārtu negūšanas, nepilnībās ir ierasts meklēt vainīgos leģionāru aprindās, jo importa algotņi ir pirmie, no kuriem prasa rezultāta taisīšanu. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās divās sezonās leģionāri jau bija aizstumti otrā plānā un arī šosezon pirmā plāna lomu sezonas gaitā izdevās izcīnīt tikai Sējēja (HC Lev Praha) izbrāķētajam Polam Ščehuram (pa labi novietotajā attēlā). Tuvu bija arī Džeimijs Džonsons un Aleksandrs Žirū, bet līdz Karsumam un Indrašim tiem bija „jāaug”.

Protams, rezultativitāte un trāpīgums nav vienīgais kritērijs, pēc kura iespējams vērtēt katra spēlētāja pienesumu, tomēr aizvadītās 2012./2013. g. sezonas leģionāru pienesums nav sliktākais pieredzētais. Ir bijis sliktāks, ir bijis labāks, bet „visu laiku sliktākais” tomēr bija iepriekšējās sezonas (2011./2012.) leģionāru iesaukums. Uz to fona aktuālās sezonas leģionāri izskatās pat diezgan pieklājīgi.

Atzinību visās frontēs izpelnās Ščehura. Sezonas ievaddaļā labāk par gaidīto izskatījās Džeimijs Džonsons, kurš tomēr pazuda sezonas gaitā. Un viņa uzstāšanās regulārās sezonas pēdējās spēlē tomēr „neaizmālē acis” par kopējo sniegumu sezonas otrajā pusē. Jādomā, ka atstāšana starp Mārtiņu Karsumu un Miku Indraši ļautu Džonsonam pielasīt vairāk punktu. Bet jautājums, vai Karsums un Indrašis būtu tikpat ražīgi ja viņiem Ščehuras vietā „patronas pienestu” Džonsons. Turklāt Džeimijam Džonsonam +/- ailītē ir katastrofa, nevis lietderības koeficients (-14).

Bet ar visu to Dinamo leģionāri šajā sezonā „pogā ārā” pērnos. Rezultativitātes salīdzinājumā šīs sezonas Ščehura, Džonsons, Žirū ir labāki (rezultatīvāki) par jebkuru 2011./2012. g. sezonas ārzemnieku Dinamo sastāvā. Vien salīdzinājums nebūtu īsti korekts attiecībā uz Marselu Hosu pērnajā versijā, jo Hosa aizvadīja tikai 19 spēles. Ja „mērītu” Hosas vidēji spēlē sakrāto punktu skaitu (16), tad viņš būtu rezultatīvāks par visiem pērnajiem un aktuālajiem leģionāriem. Bet leģionāru antiTopā galvenie ieraksti paveikti tieši iepriekšējā sezonā – Melins, Nieminens, Šindels. Šosezon neviens no leģionāriem tik maz vai nemaz samest/nesamest „neuzdrošinājās”

Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 5 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Paul Szczechura	2012./2013.	43	8+20	+3	17:03
8.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
9.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
10.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
11.	Jamie Johnson	2012./2013.	52	8+14	-14	19:27
12.	Alexandre Giroux	2012./2013.	47	16+5	-7	15:15
13.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
14.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
15.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
16.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
17.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
18.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
19.	Rob Schremp	2012./2013.	21	1+5	-1	14:38
20.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
21.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
22.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
23.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
24.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
25.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
26.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
27.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 5 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Mathieu Carle	2012./2013.	35	3+2	+2	20:39
3.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
4.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 5 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Mikael Tellqvist	2012./2013.	35	2.62	90.9%	1	1972:09
6.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
7.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Arī Mikaela Tellkvista sniegums nav katastrofālākais, salīdzinot ar iepriekš uzrādītajiem vārtsargu-leģionāru cipariem iekš Dinamo. Tāds stipri vidējs un viduvējs summā, bet ne sliktākais. Kā pēc atvairīto metienu procenta, tā pēc vidēji spēlē neatvairīto metienu koeficienta (GAA). Jā, sezonas sākumā Tellkvists tik ļoti buksēja, ka Māris Jučers viņu „nokoda”, bet sezonas gaitā viss nostājās otrādi…

Ja jau leģionāri šosezon nebija nemaz tik švaki, kur tad izpalika arī šīs sezonas veiksmes stāsts?

Cik „sver” leģionāri?

Pirmo četru KHL sezonu gaitā leģionāru pienesums vārtu guvumu izteiksmē kopējā Dinamo „katlā” pakāpeniski samazinājās. Ne tikai leģionāru atlases īpatnību un viņu varēšanas līmeņa dēļ, bet arī tāpēc, ka vietējie kadri kāpināja savas jaudas, guva pieredzi un auga. Tik labi, ka vēlāk dažus izpirka Ak Bars, Lokomotiv, CSKA. Pērnsezon bija leģionāru trāpīguma zemākais punkts; importa laukuma spēlētāji pienesa tikai 21,6% no visiem vārtu guvumiem „no spēles”. Šosezon, neskatoties uz kopēju tendenci – iemetam mazāk, ir pieaugusi leģionāru sarūpēto vārtu guvumu proporcija. Proti, tagad leģionāri bija trešdaļa no Dinamo uzbrukuma (33,6%). Skaidrs, ka vārtu guvumi nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs, un tur nav saskatāmas piespēles, iemetieni, darbs aizsardzībā utt. Tomēr kritērijs ir pietiekami ilustratīvs, jo čekeru, kapļu un „kausētāju” netrūkst uz vietas, lai vēl tos importētu. Respektīvi, nu nav uz mežu malku jāved līdzi…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija piecās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)

*

Kāds secinājums? Šoreiz vainīgie un pievīlēji nav jāmeklē starp džonsoniem. Latvijas „preces” pienesums Dinamo vārtu guvumos ir samazinājies no 98 vārtu guvumiem (54 spēlēs) pērnsezon uz 71 reizi (52 spēlēs) šosezon. Attiecīgi vietējo „produktu” ieguldījuma proporcija ir noplakusi no 78,4% uz 66,4%. Tas nav maz, bet – par maz.

Progresējam par lēnu?

Runa ir par to, ka ar Karsuma un Indraša performanci nepietiek, lai izpildītu visas vietējam personālam atvēlētās rezultativitātes normas. Bet Džeriņš, Ņiživijs, Daugaviņš, Meija dažādu iemeslu dēļ Rēdliha-jaunākā, Sprukta un arī Ozoliņa atstātos rezultativitātes robus varēja aizlāpīt tikai daļēji.

Tas viss nekādā ziņā nav nekāds pārmetums nosauktajiem Latvijas spēlētājiem Dinamo ierindā. Drīzāk pretēji! Vairums Latvijas uzbrucēju, kas palika Dinamo ierindā no pērnās sezonas, ir pielikuši rezultativitātē. Ja, piemēram, Karsumam šajā regulārajā sezonā pieaugums ir par vienu punktu, tad Indrašim un Džeriņam, salīdzinot ar pērnajām nullēm, šajā regulārajā sezonā ir matemātiski nenovērtējams procentuālais pieaugums. „Audzis” ir pat Aleksandrs Ņiživijs, kuram identiskā spēļu skaitā pērn 9 punkti, bet šosezon tikai Dinamo ierindā – 15 punktu…

Rezultativitātes kritums ir fiksēts tikai trijiem Dinamo uzbrucējiem, kas palikuši no iepriekšējās sezonas. Redzamākais kritums kā spēļu, tā punktu skaitā ir Ģirtam Ankipānam (no 12 punktiem uz vienu), bet pārējās izmaiņas ir salīdzinoši kosmētiskas. „Ārpus konkurences” un salīdzinājumu loka paliek virkne uzbrucēju, kas iepriekš ne Dinamo, ne KHL nav spēlējuši – Biezais, Daugaviņš, Ivanāns, M.Lipsbergs, Pavlovs, Skvorcovs.

Rīgas Dinamo uzbrucēji, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs	sp. (punkti) 2011./2012.	sp. (punkti) 2012./2013.	punkti SUMMĀ
UZ AUGŠU
Miks Indrašis	1 (0+0)	43 (14+12)	+26
Andris Džeriņš	9 (0+0)	52 (8+9)	+17
Aleksandrs Ņiživijs	33 (3+6)	33 (1+14)	+6
Gints Meija	46 (3+5)	50 (4+9)	+5
Māris Bičevskis	15 (1+1)	45 (1+4)	+3
Mārtiņš Karsums	54 (21+12)	51 (16+18)	+1
LEJUP
Roberts Bukarts	26 (3+3)	18 (3+0)	-3
Juris Upītis	9 (3+0)	3 (0+0)	-3
Ģirts Ankipāns	31 (6+6)	18 (1+0)	-11

*

Aizsargi un uzbrukums

Aizsargiem ir savi tiešie darba pienākumi – „spodrība” savu vārtu priekšā, piespēļu un metienu neitralizācija, nu, varbūt arī pirmā piespēle. Bet Rautakallio veidotajā modelī aizsargi tika vairāk ievilkti uzbrukumā, bet uzbrucējiem attiecīgi bija „jāatmaksā” ar darbu aizsardzībā.

Salīdzinot ar 2011./2012. g. sezonu, šosezon sastāva ziņā it kā izmaiņas nebija skaitliski lielas. Palika 7 aizsargi, aizgāja tikai divi, pienāca klāt tikai divi… Pat, ja neiedziļināmies personālijās un to sniegtajā garīgi-psiholoģiskajā pienesumā, tad „sausais” atlikums ir tāds, ka šosezon Dinamo aizsargi kopā pa visiem pērnsezon salasīja 87 rezultativitātes punktus (28+59), bet šosezon, ieskaitot importa Karlu, 65 punktus (21+44). Jāatkārtojas, ka aizsargu snieguma primārais kritērijs nav rezultativitāte, tomēr šis salīdzinājums parāda arī aizsargu lomas samazināšanos uzbrukuma veidošanā, t.sk. vairākuma izspēlē, kas šosezon „kliboja ar abām kājām”.

Raupjā skatījumā (± 1 punkts) vairumam no pērnās sezonas palikušajiem aizsargiem rezultativitāte palika iepriekšējās sezonas līmenī vai pat nedaudz uzlabojās. Vienīgais, bet acīmredzot diezgan ietekmīgs kritums fiksēts pērnās sezonas rezultatīvākajam aizsargam Guntim Galviņam (mīnus 16 punkti). Bet mazliet pienesa leģionārs Matjē Karls (3+2) un pašmāju Mārtiņš Porejs (2+2).

Tomēr acīmredzot lielākais caurums ne tikai kapteiņa nozīmes griezumā ir palicis pēc Sanda Ozoliņa aiziešanas. Viņa pērnie 20 punkti (10+10) arī veido statistiski pamanāmo, aptuveno „šķirbu” starp Dinamo aizsargu pērno un aktuālo rezultativitāti. Un te arī vietā stāsts par prasmi atdot pirmo piespēli, varēšanām „iekāpt” pretinieka zonā, neizmantojot tikai ripas iemešanu, arī – par radošu pieeju un meistarību.

Rīgas Dinamo aizsargi, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs	sp. (punkti) 2011./2012.	sp. (punkti) 2012./2013.	punkti SUMMĀ
Oskars Cibuļskis	42 (1+2)	38 (2+4)	+3
Kristaps Sotnieks	49 (2+4)	47 (3+5)	+2
Arvīds Reķis	39 (0+3)	39 (1+4)	+2
Rodrigo Laviņš	28 (0+1)	30 (0+1)	±0
Krišjānis Rēdlihs	50 (5+16)	43 (5+15)	-1
Jēkabs Rēdlihs	46 (2+1)	24 (2+0)	-1
Guntis Galviņš	54 (8+22)	45 (3+11)	-16

*

Kopumā, neskaitot leģionārus, Dinamo saimniecību pēc iepriekšējās sezonas pameta septiņi Latvijas pavalstniecības spēlētāji, kuru vietu nav izdevies „aizlāpīt” pilnībā. Pēc iedvesmas un pārliecības var izvēlēties konkrēto personāžu, kuru punktu un citu kvalitāšu šosezon pietrūkst visvairāk. Ieskatam: Miķelis Rēdlihs pērnsezon 54 spēlēs 44 punkti (13+31), Jānis Sprukts 53 spēlēs 35 punkti (11+24), Sandis Ozoliņš 50 spēlēs 20 punkti (10+10), Mārtiņš Cipulis 48 spēlēs 10 punkti (2+8), Ainars Podziņš 38 spēlēs 4 punkti (4+0), Juris Štāls 26 spēlēs 1 punkts (0+1), Jānis Andersons 2 spēlēs bez punktiem.

Kurp iet, Dinamo?

Rīgas Dinamo vadība ir nolikusi virzienu – Gagarina kauss. Lai vai kā, ir skaidrs, ka lielais uzdevums ir aizsniegties līdz play off principā. Ja vēl gribam, kaut ko vairāk par emocionālu pirmo kārtu, tad komandas sastāva komplektācijā „ar paveiksies” un pirms Dinamo nogatavinātiem Latvijas resursiem būs stipri par maz. Kas atliek?

Izcila leģionāru atlase, starp citu klubu izmestiem stikliem atrodot dimantus. Cik tādu „spīdekļu” ir trāpījies Dinamo sastāvā? Pēdējās 2 – 3 sezonās faktiski ir bijuši 2 – 3 uzbrucēji, kuru palikšana Dinamo sastāvā arī uz sekojošo sezonu neizraisītu plašas diskusijas. Runa par Hosu, Ščehuru un arī Suroviju. Varbūt vēl „aiz matiem” varētu pievilkt Broka Trotera gadījumu, taču pussezonu viņš bija „auksts”. Tātad reālitātē vidēji sezonā Dinamo menedžments atrod vienu laukuma spēlētāju, kurš būtu interesants arī nākamā sezonā. Viss pārējais vairāk vai mazāk garām. Turpmāk mācēsim labāk? Un kuri tad Dinamo pusē būtu tie perfektie skauti un komplektēšanas virtuozi?

Vietējo kadru „šņorēšana”, radot labvēlīgu gaisotni esošo Latvijas izlases līmeņa hokejistu noturēšanai un piesaistīšanai. Kā ilustrācijai var pabaidīt ar piemēriem, ka latviešu bāleliņi aizgājuši uz Kazaņu, Jaroslavļu, Maskavu, bet neiet – te traumas, te treneri neuzticas, te punkti paši nenāk… Jo Rīgā taču labāk! Mājas tomēr… Tiesa, ne kāroto kapteini Ozoliņu, ne vārtsargu Masaļski, ne arī Kuldu un Bārtuli ar neražu svešumā nenobiedēsi. Katrā gadījumā, Dinamo menedžmentam būs jācenšas ar vietējo Latvijas zvaigžņu un zvaigznīšu piesaistīšanu, jo ar Ivanāna uzvārdu būs par maz, lai arēnu piepildītu ar līdzjutējiem. Kārtējie šrempi, šindeli, mikuši nebūs tie, kas pildīs magnēta lomu. Savējie varētu…

Komandas sastāva ķīmija, rūpējoties par komandas mikroklimatu un saglabājot auglīgās saiknes. Šis nav lēts pasākums, turklāt nepieciešamas iemaņas un „oža”, lai saprastu komandas iekšienē notiekošo un diagnosticētu „ķīmiskās formulas”. Un arī te uzprasās jautājums, vai vispirms nav nepieciešamas izmaiņas vai vismaz papildinājumi Dinamo menedžmentā.

Savu hokeja audzēkņu „auklēšana”, laižot hokeja tirgū savas hokeja skolas „ražu”. Pagaidām starp HS Dinamo vecāko galu un MHL „otrajā līgā” spēlējošo Juniors komandu ir apmēram 6 gadu „robs”, bet tas drīz „aizaugs”, jo katrs gads šim procesam nāk par labu. Atliek vien izveikt kvalitatīvu mērķtiecīgu selekciju, lai papildinājumi sastāvā nebūtu „uz gataviem” Liepājas vai SK Rīga „produktiem”, bet gan saviem – motivētiem, lojāliem un sistemātiski koptiem kadriem. Jau laicīgi tos „nogatavinot” KHL līmenim. Attiecīgai politikai nepieciešami savi ieguldījumi, t.sk. komandas izveidei, lai būtu starpposms starp KHL un MHL. Arī treneru kolektīvam nepieciešama profesionāla pieeja, ne tikai bastoties uz principu: labs hokejists = labs treneris. Tādi rautakallio un nolani būtu vajadzīgi jau laicīgi – jauniešu un bērnu hokejā. Speciālisti nebūs pa lēto, tomēr ilgtermiņā tas būtu arī lētāk nekā katru gadu mēģināt sastāvam nopirkt vēl neatklātu malkinu. Protams, tikai uz savas hokeja skolas neizdodas veģetēt faktiski nevienam no KHL flagmaņiem. Tomēr komandām ar „vidēju budžetu”, kura lielumu gan neatklāj, bet vajadzības gadījumā pasūdzas par tā robežām, sava skola ir viena no izejām.

Ieskatam:

• Dinamo spēlētāju 2012./2013. g. regulārās sezonas statistika – khl.ru
• KHL komandu statistikas lapa – khl.ru

[Pirmajā fotoattēlā: Māris Bičevskis (#96) un Elvijs Biezais (#98) treniņa procesā pirms Dinamo spēles pret SKA 2012. gada oktobrī; foto avots: ska.ru. Otrajā attēlā: Pols Ščehura (#38); foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

kad metīs Cipulis? un citas KHL sezonas “laika prognozes”

ka Habarovskas Amur pēc savas čempionāta trešdaļas (18 spēlēm) būs visas KHL līderi, pareģot neuzdrošinājās neviens. ka Minskas Dinamo būs starp Rietumu konferences un arī visas līgas līdervienībām, atļāvās cerēt vien Minskas “zubru” kvēlākie līdzjutēji savos šķietami no realitātes attālākajos sapņos. dienas tēma: Rīgas Dinamo uzbrucēju “atvēršanās” īpatnības un KHL pārsteigumi, vilšanās, prognozes.

kā dabūt ripu pāri vārtu līnijai…

Rīgas Dinamo ar 160 vārtu guvumiem 54 spēlēs (t.i. vidēji spēlē 2,96 trāpījumi) 2010./2011. gada regulārajā sezonā bija 7.-tie labākie vārtu guvēji KHL-ā. pērnajā regulārajā sezonā trāpīgākas bija tikai “miljonāru komandas” – Salavat Julajev, Lokomotiv, Ak Bars, Avangard, SKA un Magņitogorskas Metallurg. rīdzinieku trāpīgums īpaši vērtīgs izskatās ne tikai pētot klubu budžeta un vārtu guvumu attiecību, bet arī atceroties “skābās sejas” un prognozes par Dinamo varēšanu trāpīt apstākļos, kad komandu pameta iepriekšējās sezonas KHL supersnaiperis Marsels Hosa. komanda mācēja trāpīt arī bez viņa, un radās faktiski apstiprināta pārliecība, ka “tukša vieta nepaliks”. līdzīga “filozofija”, acīmredzot, ļāva bez stresa un, vismaz šķietami, bez lielas aizķeršanās nopārdot 2010./2011. g. sezonas Dinamo rezultatīvāko kungu – Lauri Dārziņu.

pirms aktuālās KHL sezonas sākuma virkne ekspertu (t.sk., Jānis Matulis) kā galveno problēmu jaunās sezonas sākumam nosauca “grūtības dabūt ripu pāri zilajai līnijai”. vairāk vai mazāk skaistas cīņas būšot, iespējas arī tika solītas, vien sarkano lampiņu iedegšana aiz pretinieka vārtiem būšot deficīta parādība. šie eksperti ar savu situācijas novērtējumu trāpīja. problēmas iemest dinamiešus sezonas sākumā ir vajājušas pamanāmi, ko apliecina arī jau piedzīvotie 3 “sausie” zaudējumi, kā arī līdz šim tik agri vēl nenotikusi kāda leģionāra sūtīšana “mājās”. tieši pēdējās divas spēles (5:3 pret Lev un 5:2 pret OHK Dinamo) ir ļāvušas nedaudz sakopt vārtu guvumu statistiku, izkārpoties no apzīmējuma “švakākie”. protams, vārtu guvumu skaits tiešā veidā neatbilst visu komandu ieņemtajām vietām turnīra tabulā, bet konkrēta saistība ar turnīra tabulu nav totāli noliedzama.

KHL komandu vārtu guvumu TOP (pēc 2011-10-25 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	vārtu st.	vārtu guv. vid. spēlē
1.	Amur	18	63-36	3.50
2.	Ak Bars	17	58-43	3.41
3.	SKA	15	51-28	3.40
4.	Salavat Julajev	18	56-61	3.11
5.	Metallurg (Magņitogorska)	16	48-45	3.00
6.	Sibir	16	47-44	2.94
7.	Severstaļ	14	41-36	2.93
8.	Dinamo (Minska)	18	52-40	2.89
9.	Traktor	17	48-34	2.82
10.	Lev	17	46-53	2.71
11.	OHK Dinamo	18	48-43	2.67
12.	Spartak	15	39-43	2.60
13.-14.	Atlant	15	38-41	2.53
	Torpedo	17	43-39	2.53
15.	Dinamo (Rīga)	16	40-46	2.50
16.	Avangard	17	42-35	2.47
17.	CSKA	17	41-41	2.41
18.	Ņeftehimik	17	40-48	2.35
19.	Baris	15	34-51	2.27
20.	Jugra	17	37-36	2.18
21.	Metallurg (Novokuzņecka)	17	30-44	1.77
22.	Vitjaz	16	27-58	1.69
23.	Avtomobiļist	15	23-47	1.53
				–

Dinamo uzbrucēju „atvēršanās” īpatnības

uzbrucēju „iesilšanas” tradīcijas Rīgas Dinamo iepriekšējās 3 sezonās un aktuālajā ir ar savām „rozīnītēm”. Vēl siltā atmiņā ir 2010./2011. g. sezona, kad Lauris Dārziņš savu pirmo vārtu guvumu piedzīvoja savā 13.-ajā sezonas spēlē, kas netraucēja viņam regulārās sezonas summā būt Dinamo labākajam vārtu guvējam un rezultatīvākajam spēlētājam. Vai, piemēram, pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) Marks Hartigans pirmoreiz „cauršāva” pretinieka vārtus savā 10.-ajā sezonas spēlē; bet regulārās sezonas kopsummā Hartigans bija otrs labākais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais spēlētājs Dinamo sastāvā. Tādēļ pārsteidzīgus secinājumus attiecībā uz dažiem konkrētiem indivīdiem var neattiecināt.

Šīs sezonas ievadā, pirmajās 16 spēlēs, pie vārtu guvumiem ir tikuši 8 uzbrucēji, bet 9, kas bija devušies laukumā šosezon, trāpījumus savā statistikā nav varējuši reģistrēt. Aptuveni no puses uzbrucēju tiek gaidīts… daži vīri ir satraumējušies vai atsvaidzinājuši traumas, izkrītot no aktīvās aprites. Citi atkopušies un uzņem apgriezienus. Dažs, kā Björn Melin (ar 0+0 un „-9” koeficientu 11 spēlēs), komandu jau ir pametis.

Visilgāk, rēķinot aizvadīto spēļu skaitu, no visiem Dinamo uzbrucējiem „sausi” staigā Niclas Lucenius (16 spēles) un Mārtiņš Cipulis (15 spēles). Somu puikam Niklasam (dz. 1989.) tas gan netraucē ar 7 rezultatīvām piespēlēm ierindoties Dinamo rezultatīvāko spēlētāju saraksta 7.-ajā ailītē. Savukārt, par Mārtiņu Cipuli der atcerēties, ka līdz šim Dinamo sastāvā viņš nekad nav ticis pie vārtu guvuma ātrāk kā savā 17.-ajā sezonas spēlē. Tagad viņš aizvadījis 15. KHL pirmajā sezonā (2008./2009.) Mārtiņš Cipulis pirmoreiz „iemeta” savā 17.-ajā sezonas spēlē, un regulārās sezonas noslēgumā bija 5.-ais rezultatīvākais komandā. 2009./2010. g. sezonā Cipulis trāpīja savā 19.-ajā sezonas spēlē; tosezon nācās samierināties ar 13.-ā rezultatīvākā dinamieša statusu regulārajā sezonā. Neliela atkāpe no Dinamo sastāvā uzturētās „atvēršanās” tradīcijām Mārtiņam Cipulim bija Habarovskas Amur ierindā 2010./2011. g. sezonā, kad viņš tika pie vārtu guvuma salīdzinoši agri – savā 12.-ajā sezonas spēlē; bet arī tas netraucēja Mārtiņam Cipulim kļūt par vienu no diviem labākajiem vārtu guvējiem Amur sastāvā (pa 12 vārtu guvumiem – kā Cipulim, tā Radikam Zakijevam) un par komandas 4.-to rezultatīvāko spēlētāju. Tiesa, pirmo 3 sezonu Amur bija „savādāks” nekā šīs sezonas pirmajā trešdaļā.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „atvēršanās” ātrums 2011./2012. g. reg. Sezonā (pēc komandas 16 spēlēm):

	uzbrucējs	kurā savā sp. 2011./2012.	Vid. sp. laiks	2010./2011.	2009./2010.	2008./2009.
1.-2.	Jamie Lundmark	1. spēlē	16:10	–	–	–
	Mārtiņš Karsums	1. spēlē	17:28	5. spēlē	3. spēlē	–
3.	Miķelis Rēdlihs	2. spēlē	17:43	1. spēlē	2. spēlē	1. spēlē
4.-6.	Fredrik Warg	3. spēlē	17:28	–	–	–
	Ainars Podziņš	3. spēlē	8:08	16. spēlē	–	–
	Roberts Bukarts	3. spēlē	10:44	4. spēlē	14. spēlē	–
7.	Jakub Sindel	6. spēlē	13:16	–	–	–
8.	Jānis Sprukts	7. spēlē	18:11	1. spēlē	2. spēlē	–
	NAV VĀRTU GUVUMU
–	Miks Indrašis	1 spēle bez	9:16	–	–	–
–	Andris Džeriņš	7 spēles bez	12:42	4. spēlē	(17 spēles bez)	–
–	Ģirts Ankipāns	7 spēles bez	14:27	1. spēlē	2. spēlē	3. spēlē
–	Aleksandrs Ņiživijs	9 spēles bez	13:27	1. spēlē	5. spēlē	1. spēlē
–	Gints Meija	9 spēles bez	12:08	12. spēlē	5. spēlē	(18 spēles bez)
–	Juris Štāls	10 spēles bez	8:08	7. spēlē	–	8. spēlē
–	Björn Melin	11 spēles bez	11:49	–	–	–
–	Mārtiņš Cipulis	15 spēles bez	14:46	–	19. spēlē	17. spēlē
–	Niclas Lucenius	16 spēles bez	11:57	–	–	–
						–

KHL sezonas sākuma pozitīvo pārsteigumu TOP 4

1. Habarovskas Amur, pretēji līdzšinējai pieredzei un uz to balstītajām prognozēm, ir aktuālais Austrumu konferences un visa KHL līderis. šī izmaiņa ir īpaši revolucionāra tādēļ, ka visas 3 līdzšinējās sezonās Amur nav pat spējis kvalificēties izslēgšanas spēlēm. to tad arī lielākā daļa pirmssezonas prognožu “licēji” pareģoja arī pirms 2011./2012. g. sezonas. pērn (2010./2011.), Amur ar 50 punktiem 54 spēlēs ieņēma 22. (priekšpēdējo) visā KHL-ā, bet šogad 18 spēlēs jau “sakasīts” 41 punkts. labāku rezultātu pēc 18 spēlēm ir iespēja uzrādīt tikai SKA, bet ar atrunu, ka S-Pēterburgas “armijnieki” nākamajās 3 spēlēs paņem 8 punktus (no 9 iespējamiem).

2. Minskas Dinamo gadījums ir līdzīgs Habarovskas “stāstam”, bet ne identisks. pirmajās divās KHL sezonās minskieši tāpat palika ārpus play off, bet trešajā (2010./2011.) – kā Rietumu konferences pēdējā (8.) komanda iekļuva izslēgšanas spēlēs, kur 1. kārtā sīksti pacīkstējās ar konferences līderiem Lokomotiv, sērijā piekāpjoties vien ar 3-4. Minskas Dinamo progress nebija ātrs, bet pamanāms – pirmajā sezonā 22. vieta (no 24), otrajā sezonā 17. vieta (no 24), trešajā sezonā 16. vieta (no 23) kā regulārajā daļā, tā KHL čempionātā kopumā. daži gaidīja tikpat “lēzenu” progresu, citi (piemēram, allhockey.ru) pareģoja Minskas “zubru” palikšanu ārpus izslēgšanas spēlēm. teorētiski, viss ir iespējams, bet pagaidām Minskas Dinamo visā KHL “dala” 2.-4. vietu (pa 34 punktiem, bet atšķirīgs spēļu skaits, ir minskiešiem, SKA un Traktor komandai).

3. Novokuzņeckas Metallurg līdz šim bija KHL čempionāta tabulas noslēdzēja ar lielāko pieredzi. iepriekšējās divas sezonas Kuzņa bija pēdējā – pērn 23. vietā (no 23), 2009./2010. g. sezonā 24. vietā (no 24). pirmā KHL sezona (2008./2009.) ar 21. vietu (no 24) uz šī fona izskatās pēc liela panākuma. bet tagad Novokuzņeckas komandai ir tikpat punktu, tiesa, arī par vienu spēli aizvadīts vairāk, kā Magņitagorskas Metallurg vienībai. lai arī 6. vieta, ko Kuzņa ieņem sezonas trešdaļā nav garantēta arī sezonas noslēgumā un šo pozīciju no vietas aiz izslēgšanas spēļu robežām šķir tikai 2 punkti, tik un tā – Novokuzņeckas klubs sezonu ir iesācis negaidīti labi.

4. Čeļabinskas Traktor komandai, atšķirībā no citiem augstāk minētiem pārsteigumiem, šosezon tika prognozēts manāmi labāks sniegums nekā 2010./2011. g. sezonā, kad “traktoristi” palika ārpus play off un ieņēma 18. vietu (no 23). 2011. gada starpsezonā Čeļabinskas klubs ir mērķtiecīgi pastiprinājies; tas lika krievu hokeja apskatniekiem izcelt šo komandu kā tādu, kas varētu 2011./2012. g. sezonā “izšaut”. savukārt, “traktoristi” nepieviļ ar uzviju – 2. vieta Austrumos, pat ņemot vērā tradicionālo līderu pieticīgo startu, ir labs sezonas sākums. tas, savukārt, līdzjutējiem liek cerēt, ka 12. vieta, kā pirmajā KHL sezonā, nav Traktor spēju griesti regulārajā čempionātā un, iespējams, varētu tikt tālāk par izslēgšanas spēļu 1. kārtu, kur Urālu vīri bija iesprūduši abās pirmajās KHL sezonās.

KHL sezonas sākuma “aplauzienu” TOP 3

1. Ufas Salavat Julajev ir viens no redzamākajiem “buksēšanas” gadījumiem Austrumu konferencē, kur sezonas sākumā faktiski visas līdervienības cīnījās ar “sānslīdi” un dīvainiem rezultātiem. Ufas komanda īpaši pamanāma, protams, ne tikai tādēļ, ka ir bijuši starp līderiem visās līdzšinējās sezonās, bet galvenais iemesls ir Salavat Julajev 2011. gadā izcīnītais Gagarina kauss. bet tagad realitāte – 8. vieta Austrumu konferencē. komandas konferences “viducī” ir izvietojušās diezgan blīvi, un viena uzvara “salavātus” var pacelt uz 5. vietu konferencē; tomēr tik un tā – ne līdzjutēji, ne eksperti nevarēja iedomāties ka sezonas trešdaļā aktuālais kausa ieguvējs “žonglēs” uz izslēgšanas spēļu robežas. skaidrs, ka Ufas klubs var diezgan zibenīgi saņemties un, iespējams, bez stresa paņemt “pirmo pleķi” visā līgā. tomēr stāsta, ka nervu šūnas neatjaunojas…

2. Omskas Avangard atrašanās Austrumu konferences 4. vietā un visa KHL 7. vietā nav tas, kas tika gaidīts no iepriekšējās sezonas regulārā čempionāta uzvarētāja. tiesa, Omskas apgabala “lolojums” startē pat salīdzinoši veiksmīgāk nekā dažas “Austrumu lielā četrinieka” komandas – Salavat Julajev, Metallurg (Magņitogorska)…

3. Astanas Baris visās 3 pirmajās KHL sezonās mācējusi bez lielām sāpēm un stresainām “iedzīšanām” iekļūt izslēgšanas spēlēs. komandas tradīciju trūkumu varētu pārmest, bet sastāva komplektācija katru sezonu ir bijusi pieklājīga. stāsta, ka nocēluši arī personāžus no Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju degungala. vienīgais Astanas kluba idilles “aizēnotājs” līdzšinējās sezonās ir bijis Ak Bars, kas visu 3 līdzšinējo izslēgšanas spēļu cīņās, katrreiz pirmajā kārtā ar “sausu” rezultātu izslēdza Baris komandu. divās pirmajās sezonās pietika ar sēriju 0-3; trešajā sezonā ieviestā četru uzvaru “barjera” Kazahstānas flagmanim nepalīdzēja, un rezultātā: 0-4. tagad, esot Austrumu konferences 11. vietā un KHL 21. vietā, izkrišana no play off tā 1. kārtā (t.i., tikšana izslēgšanas spēlēs vispār) astaniešiem rādās kā ne pārāk viegli izpildāms uzdevums.

KHL Austrumu konferences ieņemtā vieta (pēc 2011-10-25 spēlēm) un allhockey.ru prognoze:

v.	komanda	spēles	punkti	progn. vieta	starpība
1.	Amur	18	41	10.	+9
2.	Traktor	17	34	6.	+4
3.	Ak Bars	17	33	2.	-1
4.	Avangard	17	28	1.	-3
5.	Metallurg (Magņitogorska)	16	24	4.	-1
6.	Metallurg (Novokuzņecka)	17	24	11.	+5
7.	Jugra	17	24	9.	+2
8.	Salavat Julajev	18	23	3.	-5
9.	Sibir	16	22	7.	-2
10.	Ņeftehimik	17	19	8.	-2
11.	Baris	15	17	5.	-6
12.	Avtomobiļist	15	10	12.	0
					–

KHL Rietumu konferences ieņemtā vieta (pēc 2011-10-25 spēlēm) un allhockey.ru prognoze:

v.	komanda	spēles	punkti	progn. vieta	starpība
1.	SKA	15	34	2.	+1
2.	Dinamo (Minska)	18	34	10.	+8
3.	OHK Dinamo	18	32	3.	0
4.	Torpedo	17	26	6.	+2
5.	Severstaļ	14	24	7.	+2
6.	CSKA	17	24	5.	-1
7.	Spartak	15	22	8.	+1
8.	Atlant	15	22	4.	-4
9.	Dinamo (Rīga)	16	20	9.	0
10.	Lev	17	19	11.	+1
11.	Vitjaz	16	11	12.	+1
					–

P.S. Rietumu konferences 1. vietu allhockey.ru prognozēja Lokomotiv komandai (R.I.P.), tādēļ visiem pārējiem Rietumu konferencē prognozes pieaugums par “+1” ir uz tās rēķina.

lasāmvielai:

• allhockey.ru Austrumu konferences prognozes (2011./2012.) – allhockey.ru
• allhockey.ru Rietumu konferences prognozes (2011./2012.) – allhockey.ru
• hotice.ru prognozes par Rīgas Dinamo, SKA, CSKA (2011./2012.) – hotice.ru

[Mārtiņa Cipuļa foto fiksēts Dinamo spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2010. gada 18. janvārī; foto avots: dinamoriga.eu.]