Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	uzbrucējs	dz.	rezult. koef.	sp.	punkti	izšķ. PM	vid. sp. laks
1.	Deivids Sarkanis	1994.	12,76	2	0+1	0	6:32
2.	Kails Vilsons	1984.	8,35	23	7+15	0	19:06
3.	Marsels Hosa	1981.	7,75	23	9+11	0	18:42
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	7,17	16	2+7	1	14:32
5.	Vojtehs Polāks	1985.	5,92	9	0+3	1	12:31
6.	Pols Ščehura	1985.	5,57	23	8+5	0	16:54
7.	Roberts Bukarts	1990.	5,40	16	2+5	0	13:30
8.	Miks Indrašis	1990.	4,91	22	4+6	0	15:26
9.	Marsels Haščāks	1987.	4,15	4	1+0	0	10:02
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3,69	23	2+6	0	15:44
11.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3,41	16	3+2	0	15:16
12.	Gints Meija	1987.	3,00	23	3+4	0	16:56
13.	Andris Džeriņš	1988.	2,75	22	4+2	0	16:31
14.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	1,13	20	0+1	0	7:24
15.	Gunārs Skvorcovs	1990.	1,12	19	0+1	0	7:52
16.	Andris Siksnis	1993.	0	4	0+0	0	2:48
17.	Māris Bičevskis	1991.	0	2	0+0	0	10:59
18.	Juris Upītis	1991.	0	12	0+0	0	8:48
–

* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	aizsargs	dz.	+/- vs. sp. laiks	sp.	+/-	vid. sp. laiks
1.	Rodrigo Laviņš	1974.	+4,09	7	+3	17:29
2.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	+2,91	12	+4	19:04
3.	Mets Robinsons	1986.	+2,73	23	+9	23:53
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	+2,50	22	+6	18:09
5.	Oskars Cibuļskis	1988.	+2,27	12	+3	18:24
6.	Georgijs Pujacs	1981.	+1,88	20	+5	22:09
7.	Sandis Ozoliņš	1972.	+1,00	23	+3	21:45
8.	Arvīds Reķis	1979.	+0,48	19	+1	18:29
9.	Edgars Siksna	1993.	-43,48	2	-2	3:50
–	Edmunds Augstkalns	1994.	–	0	–	0:00
–	Krišs Lipsbergs	1993.	–	0	–	0:00

–

* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	vārtsargs	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	atv. met.	GAA	„sausi”	sp. laiks
1.	Mikaels Tellkvists	1979.	18	10-4	94.1%	459 (no 488)	1.59	2	1092:42
2.	Jakubs Sedlāčeks	1990.	5	3-1	92.8%	142 (no 153)	2.14	0	307:54
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	–	–	–	0:00

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
• KHL turnīra tabula – khl.ru
• Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
• Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Cik trāpa Dinamo? Leģionāri pret vietējiem

Forečekings vai bekčekings, galvenais treneris vai vietas izpildītājs, bet dienas beigās vienīgā mēraukla ir rezultāts un turnīra tabulā ieņemtā vieta. Lai arī kāda ir treneru piekoptā taktika, bez vārtu guvumiem arī pilnīga anti-hokeja apstākļos uzvarēt nav iespējams. Ar statistiku krustoti secinājumi par Rīgas Dinamo spēles elementu ‘trāpīt’. Cik trāpa leģionāri? Cik – pašmāju „zieds”?

Noburtā vārtu līnija?

24.-ais labākais, lasi 3.-ais sliktākais, uzbrukums komplektā ar 19.- labāko aizsardzību līgā nozīmē pēdējo vietu Rietumu konferencē un 24. (no 26) vietu visā līgā. Izcils pedagoģiskais fons, lai klubs un tā komandas sastāva komplektētāji saprastu, ka zemāk vairs nav kur krist. Mērfija prātulas liecina, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Taču diezin vai tās atbilstība būtu speciāli jāpārbauda…

2012./2013. gada regulārās sezonas 52 spēlēs Rīgas Dinamo vienība pretinieku vārtos trāpīja 109 reizes, ieskaitot divus izšķirošos pēcspēles metienus. Tas ir – 2,10 vārtu guvumi vidēji spēlē. Līdz šim tik bēdīgi regulārajā sezonā nebija klājies – ne Dinamo pirmajā „testa” sezonā (2008./2009. – 2,36), ne šķietami netrāpīgajā Rautakallio pirmajā sezonā (2012./2013. – 2,39). Protams, sezonas varēšanas summu nevarēja neietekmēt janvāra gaitā notikusī dažu komandas spēlētāju deleģēšana uz citiem klubiem; tomēr neskatoties uz Žirū, Ņiživija, Karla pārcelšanos prom, arī pirms tam Rīgas kluba trāpīgums bija ārkārtīgi vājš.

Rīgas Dinamo vārtu guvumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona	sp.	vārtu guv.	t.sk. PM	vidēji spēlē	vieta KHL
2008./2009.	56	132	2	2.36	19. (no 24)
2009./2010.	56	174	3	3.11	5. (no 24)
2010./2011.	54	160	6	2.96	7. (no 23)
2011./2012.	54	129	5	2.39	17. (no 23)
2012./2013.	52	109	2	2.10	24. (no 26)

*

Ir bijis arī sliktāk

Statistiski un sašaurināti spriežot, Pekas Rautakallio galvenais pienesums Rīgas Dinamo zīmējumā bija – aizsardzības sakārtošana. Ar to trāpīgumu bija kā bija, bet Rautakallio pirmajā sezonā (2011./2012.) Dinamo „caurlaidība” sasniedza savu rekordu – vidēji spēlē vien 2,52. Bet jaunajā regulārajā sezonā (2012./2013.) paveiktās iestrādes savu vārtu drošībai tomēr zuda. 52 spēlēs Dinamo piedzīvoja 151 vārtu zaudējumu, t.sk. divus izšķirošus pēcspēles metienus, kas veido 2,90 vidēji spēlē. Tomēr tas nav sliktākais rādītājs jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē; otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Rīgas kluba vārtos krita biežāk – vidēji 3,13 reizes spēlē. Neskatoties uz to, dinamieši izcīnīja pēdējo ceļazīmi uz play off, kur pirmajā kārtā izgāza Petrogradas SKA.

Piemēram, šosezon par rīdziniekiem vēl vairāk savos vārtos saņēmuši Astanas Baris vīri – 161 reizi un vidēji spēlē 3,10, šajā parametrā līgā ieņemot 22. vietu, t.i. esot 5.-tie sliktākie. Tomēr Astanas klubs jau laicīgi nodrošināja vietu Gagarina kausa izcīņā un nodarbojās ar „brazīliešu” hokeju – ļāva mest citiem, bet sameta arī paši. Attiecīgi Baris regulārās sezonas summā ieņem otro vietu KHL pēc vārtu guvuma skaita. Kazahstānas kluba vīri šosezon trāpīja 175 reizes kopā un vidēji spēlē 3,37. Trāpīgāk bija klājies tikai SKA.

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona	sp.	vārtu zaud.	t.sk. PM	vidēji spēlē	vieta KHL
2008./2009.	56	156	3	2.79	11. (no 24)
2009./2010.	56	175	5	3.13	20. (no 24)
2010./2011.	54	149	5	2.76	12. (no 23)
2011./2012.	54	136	7	2.52	11. (no 23)
2012./2013.	52	151	2	2.90	19. (no 26)

*

Dinamo snieguma problēmas attiecīgi ir izveidojušās summā – metam mazāk, ielaižam vairāk, ir līgas otrais sliktākais vairākums un arī otrs sliktākais mazākums… Faktiski lielākajā daļā komandas kopējās statistikas elementu Dinamo šosezon bija starp vājākajiem un ražoja sev jaunus anti-rekordus. Attiecīgi – pilnīgi likumsakarīga ir Dinamo atrašanās attiecīgajā vietā turnīra tabulā. Jo nebija neviena spēles elementa, aiz kura „aizķerties”; nebija nekā tāda, ar ko dinamieši būtu labāki par vismaz pusi KHL čempionātā spēlējošo komandu. Pērn, piemēram, tas bija atstrādāts vairākums.

Šosezon? Varbūt apstāklis, ka Dinamo ļoti maz noraidījās – tikai 586 minūtes, kas 5.-6. labākais rādītājs līgā. Taču kopā ar faktu, ka Rīgas Dinamo ir arī tā komanda, pret kuru pretinieki nopelna vismazāk soda minūšu līgā (488 minūtes), tas handikapu dinamiešiem nedod. Turklāt, ja atceras par otro sliktāko vairākumu, jēgas vēl mazāk.

Leģionāri vainīgi?

Starp citu, Rīgas Dinamo nu jau aizvadītajā regulārajā sezonā bija viena no komandām, kas visvairāk meta pa vārtiem. 1468 metieni pa vārtiem un 6. vieta šajā parametrā; tikai, ka realizācijas procents – vien 7,43%, kas bija ceturtais sliktākais līgā… Un tieši trāpīgums dinamiešiem, salīdzinot ar agrākajām sezonām, ir pasliktinājies vēl vairāk nekā savas zonas „caurstaigājamība”, kas arī ne tuvu nav labākajā stāvoklī. Ir tāda atbilstoša krievu paruna „lauzt nav būvēt”.

Komandas snieguma, t.sk. vārtu negūšanas, nepilnībās ir ierasts meklēt vainīgos leģionāru aprindās, jo importa algotņi ir pirmie, no kuriem prasa rezultāta taisīšanu. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās divās sezonās leģionāri jau bija aizstumti otrā plānā un arī šosezon pirmā plāna lomu sezonas gaitā izdevās izcīnīt tikai Sējēja (HC Lev Praha) izbrāķētajam Polam Ščehuram (pa labi novietotajā attēlā). Tuvu bija arī Džeimijs Džonsons un Aleksandrs Žirū, bet līdz Karsumam un Indrašim tiem bija „jāaug”.

Protams, rezultativitāte un trāpīgums nav vienīgais kritērijs, pēc kura iespējams vērtēt katra spēlētāja pienesumu, tomēr aizvadītās 2012./2013. g. sezonas leģionāru pienesums nav sliktākais pieredzētais. Ir bijis sliktāks, ir bijis labāks, bet „visu laiku sliktākais” tomēr bija iepriekšējās sezonas (2011./2012.) leģionāru iesaukums. Uz to fona aktuālās sezonas leģionāri izskatās pat diezgan pieklājīgi.

Atzinību visās frontēs izpelnās Ščehura. Sezonas ievaddaļā labāk par gaidīto izskatījās Džeimijs Džonsons, kurš tomēr pazuda sezonas gaitā. Un viņa uzstāšanās regulārās sezonas pēdējās spēlē tomēr „neaizmālē acis” par kopējo sniegumu sezonas otrajā pusē. Jādomā, ka atstāšana starp Mārtiņu Karsumu un Miku Indraši ļautu Džonsonam pielasīt vairāk punktu. Bet jautājums, vai Karsums un Indrašis būtu tikpat ražīgi ja viņiem Ščehuras vietā „patronas pienestu” Džonsons. Turklāt Džeimijam Džonsonam +/- ailītē ir katastrofa, nevis lietderības koeficients (-14).

Bet ar visu to Dinamo leģionāri šajā sezonā „pogā ārā” pērnos. Rezultativitātes salīdzinājumā šīs sezonas Ščehura, Džonsons, Žirū ir labāki (rezultatīvāki) par jebkuru 2011./2012. g. sezonas ārzemnieku Dinamo sastāvā. Vien salīdzinājums nebūtu īsti korekts attiecībā uz Marselu Hosu pērnajā versijā, jo Hosa aizvadīja tikai 19 spēles. Ja „mērītu” Hosas vidēji spēlē sakrāto punktu skaitu (16), tad viņš būtu rezultatīvāks par visiem pērnajiem un aktuālajiem leģionāriem. Bet leģionāru antiTopā galvenie ieraksti paveikti tieši iepriekšējā sezonā – Melins, Nieminens, Šindels. Šosezon neviens no leģionāriem tik maz vai nemaz samest/nesamest „neuzdrošinājās”

Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 5 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Paul Szczechura	2012./2013.	43	8+20	+3	17:03
8.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
9.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
10.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
11.	Jamie Johnson	2012./2013.	52	8+14	-14	19:27
12.	Alexandre Giroux	2012./2013.	47	16+5	-7	15:15
13.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
14.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
15.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
16.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
17.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
18.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
19.	Rob Schremp	2012./2013.	21	1+5	-1	14:38
20.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
21.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
22.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
23.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
24.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
25.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
26.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
27.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 5 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Mathieu Carle	2012./2013.	35	3+2	+2	20:39
3.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
4.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 5 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Mikael Tellqvist	2012./2013.	35	2.62	90.9%	1	1972:09
6.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
7.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Arī Mikaela Tellkvista sniegums nav katastrofālākais, salīdzinot ar iepriekš uzrādītajiem vārtsargu-leģionāru cipariem iekš Dinamo. Tāds stipri vidējs un viduvējs summā, bet ne sliktākais. Kā pēc atvairīto metienu procenta, tā pēc vidēji spēlē neatvairīto metienu koeficienta (GAA). Jā, sezonas sākumā Tellkvists tik ļoti buksēja, ka Māris Jučers viņu „nokoda”, bet sezonas gaitā viss nostājās otrādi…

Ja jau leģionāri šosezon nebija nemaz tik švaki, kur tad izpalika arī šīs sezonas veiksmes stāsts?

Cik „sver” leģionāri?

Pirmo četru KHL sezonu gaitā leģionāru pienesums vārtu guvumu izteiksmē kopējā Dinamo „katlā” pakāpeniski samazinājās. Ne tikai leģionāru atlases īpatnību un viņu varēšanas līmeņa dēļ, bet arī tāpēc, ka vietējie kadri kāpināja savas jaudas, guva pieredzi un auga. Tik labi, ka vēlāk dažus izpirka Ak Bars, Lokomotiv, CSKA. Pērnsezon bija leģionāru trāpīguma zemākais punkts; importa laukuma spēlētāji pienesa tikai 21,6% no visiem vārtu guvumiem „no spēles”. Šosezon, neskatoties uz kopēju tendenci – iemetam mazāk, ir pieaugusi leģionāru sarūpēto vārtu guvumu proporcija. Proti, tagad leģionāri bija trešdaļa no Dinamo uzbrukuma (33,6%). Skaidrs, ka vārtu guvumi nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs, un tur nav saskatāmas piespēles, iemetieni, darbs aizsardzībā utt. Tomēr kritērijs ir pietiekami ilustratīvs, jo čekeru, kapļu un „kausētāju” netrūkst uz vietas, lai vēl tos importētu. Respektīvi, nu nav uz mežu malku jāved līdzi…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija piecās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)

*

Kāds secinājums? Šoreiz vainīgie un pievīlēji nav jāmeklē starp džonsoniem. Latvijas „preces” pienesums Dinamo vārtu guvumos ir samazinājies no 98 vārtu guvumiem (54 spēlēs) pērnsezon uz 71 reizi (52 spēlēs) šosezon. Attiecīgi vietējo „produktu” ieguldījuma proporcija ir noplakusi no 78,4% uz 66,4%. Tas nav maz, bet – par maz.

Progresējam par lēnu?

Runa ir par to, ka ar Karsuma un Indraša performanci nepietiek, lai izpildītu visas vietējam personālam atvēlētās rezultativitātes normas. Bet Džeriņš, Ņiživijs, Daugaviņš, Meija dažādu iemeslu dēļ Rēdliha-jaunākā, Sprukta un arī Ozoliņa atstātos rezultativitātes robus varēja aizlāpīt tikai daļēji.

Tas viss nekādā ziņā nav nekāds pārmetums nosauktajiem Latvijas spēlētājiem Dinamo ierindā. Drīzāk pretēji! Vairums Latvijas uzbrucēju, kas palika Dinamo ierindā no pērnās sezonas, ir pielikuši rezultativitātē. Ja, piemēram, Karsumam šajā regulārajā sezonā pieaugums ir par vienu punktu, tad Indrašim un Džeriņam, salīdzinot ar pērnajām nullēm, šajā regulārajā sezonā ir matemātiski nenovērtējams procentuālais pieaugums. „Audzis” ir pat Aleksandrs Ņiživijs, kuram identiskā spēļu skaitā pērn 9 punkti, bet šosezon tikai Dinamo ierindā – 15 punktu…

Rezultativitātes kritums ir fiksēts tikai trijiem Dinamo uzbrucējiem, kas palikuši no iepriekšējās sezonas. Redzamākais kritums kā spēļu, tā punktu skaitā ir Ģirtam Ankipānam (no 12 punktiem uz vienu), bet pārējās izmaiņas ir salīdzinoši kosmētiskas. „Ārpus konkurences” un salīdzinājumu loka paliek virkne uzbrucēju, kas iepriekš ne Dinamo, ne KHL nav spēlējuši – Biezais, Daugaviņš, Ivanāns, M.Lipsbergs, Pavlovs, Skvorcovs.

Rīgas Dinamo uzbrucēji, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs	sp. (punkti) 2011./2012.	sp. (punkti) 2012./2013.	punkti SUMMĀ
UZ AUGŠU
Miks Indrašis	1 (0+0)	43 (14+12)	+26
Andris Džeriņš	9 (0+0)	52 (8+9)	+17
Aleksandrs Ņiživijs	33 (3+6)	33 (1+14)	+6
Gints Meija	46 (3+5)	50 (4+9)	+5
Māris Bičevskis	15 (1+1)	45 (1+4)	+3
Mārtiņš Karsums	54 (21+12)	51 (16+18)	+1
LEJUP
Roberts Bukarts	26 (3+3)	18 (3+0)	-3
Juris Upītis	9 (3+0)	3 (0+0)	-3
Ģirts Ankipāns	31 (6+6)	18 (1+0)	-11

*

Aizsargi un uzbrukums

Aizsargiem ir savi tiešie darba pienākumi – „spodrība” savu vārtu priekšā, piespēļu un metienu neitralizācija, nu, varbūt arī pirmā piespēle. Bet Rautakallio veidotajā modelī aizsargi tika vairāk ievilkti uzbrukumā, bet uzbrucējiem attiecīgi bija „jāatmaksā” ar darbu aizsardzībā.

Salīdzinot ar 2011./2012. g. sezonu, šosezon sastāva ziņā it kā izmaiņas nebija skaitliski lielas. Palika 7 aizsargi, aizgāja tikai divi, pienāca klāt tikai divi… Pat, ja neiedziļināmies personālijās un to sniegtajā garīgi-psiholoģiskajā pienesumā, tad „sausais” atlikums ir tāds, ka šosezon Dinamo aizsargi kopā pa visiem pērnsezon salasīja 87 rezultativitātes punktus (28+59), bet šosezon, ieskaitot importa Karlu, 65 punktus (21+44). Jāatkārtojas, ka aizsargu snieguma primārais kritērijs nav rezultativitāte, tomēr šis salīdzinājums parāda arī aizsargu lomas samazināšanos uzbrukuma veidošanā, t.sk. vairākuma izspēlē, kas šosezon „kliboja ar abām kājām”.

Raupjā skatījumā (± 1 punkts) vairumam no pērnās sezonas palikušajiem aizsargiem rezultativitāte palika iepriekšējās sezonas līmenī vai pat nedaudz uzlabojās. Vienīgais, bet acīmredzot diezgan ietekmīgs kritums fiksēts pērnās sezonas rezultatīvākajam aizsargam Guntim Galviņam (mīnus 16 punkti). Bet mazliet pienesa leģionārs Matjē Karls (3+2) un pašmāju Mārtiņš Porejs (2+2).

Tomēr acīmredzot lielākais caurums ne tikai kapteiņa nozīmes griezumā ir palicis pēc Sanda Ozoliņa aiziešanas. Viņa pērnie 20 punkti (10+10) arī veido statistiski pamanāmo, aptuveno „šķirbu” starp Dinamo aizsargu pērno un aktuālo rezultativitāti. Un te arī vietā stāsts par prasmi atdot pirmo piespēli, varēšanām „iekāpt” pretinieka zonā, neizmantojot tikai ripas iemešanu, arī – par radošu pieeju un meistarību.

Rīgas Dinamo aizsargi, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs	sp. (punkti) 2011./2012.	sp. (punkti) 2012./2013.	punkti SUMMĀ
Oskars Cibuļskis	42 (1+2)	38 (2+4)	+3
Kristaps Sotnieks	49 (2+4)	47 (3+5)	+2
Arvīds Reķis	39 (0+3)	39 (1+4)	+2
Rodrigo Laviņš	28 (0+1)	30 (0+1)	±0
Krišjānis Rēdlihs	50 (5+16)	43 (5+15)	-1
Jēkabs Rēdlihs	46 (2+1)	24 (2+0)	-1
Guntis Galviņš	54 (8+22)	45 (3+11)	-16

*

Kopumā, neskaitot leģionārus, Dinamo saimniecību pēc iepriekšējās sezonas pameta septiņi Latvijas pavalstniecības spēlētāji, kuru vietu nav izdevies „aizlāpīt” pilnībā. Pēc iedvesmas un pārliecības var izvēlēties konkrēto personāžu, kuru punktu un citu kvalitāšu šosezon pietrūkst visvairāk. Ieskatam: Miķelis Rēdlihs pērnsezon 54 spēlēs 44 punkti (13+31), Jānis Sprukts 53 spēlēs 35 punkti (11+24), Sandis Ozoliņš 50 spēlēs 20 punkti (10+10), Mārtiņš Cipulis 48 spēlēs 10 punkti (2+8), Ainars Podziņš 38 spēlēs 4 punkti (4+0), Juris Štāls 26 spēlēs 1 punkts (0+1), Jānis Andersons 2 spēlēs bez punktiem.

Kurp iet, Dinamo?

Rīgas Dinamo vadība ir nolikusi virzienu – Gagarina kauss. Lai vai kā, ir skaidrs, ka lielais uzdevums ir aizsniegties līdz play off principā. Ja vēl gribam, kaut ko vairāk par emocionālu pirmo kārtu, tad komandas sastāva komplektācijā „ar paveiksies” un pirms Dinamo nogatavinātiem Latvijas resursiem būs stipri par maz. Kas atliek?

Izcila leģionāru atlase, starp citu klubu izmestiem stikliem atrodot dimantus. Cik tādu „spīdekļu” ir trāpījies Dinamo sastāvā? Pēdējās 2 – 3 sezonās faktiski ir bijuši 2 – 3 uzbrucēji, kuru palikšana Dinamo sastāvā arī uz sekojošo sezonu neizraisītu plašas diskusijas. Runa par Hosu, Ščehuru un arī Suroviju. Varbūt vēl „aiz matiem” varētu pievilkt Broka Trotera gadījumu, taču pussezonu viņš bija „auksts”. Tātad reālitātē vidēji sezonā Dinamo menedžments atrod vienu laukuma spēlētāju, kurš būtu interesants arī nākamā sezonā. Viss pārējais vairāk vai mazāk garām. Turpmāk mācēsim labāk? Un kuri tad Dinamo pusē būtu tie perfektie skauti un komplektēšanas virtuozi?

Vietējo kadru „šņorēšana”, radot labvēlīgu gaisotni esošo Latvijas izlases līmeņa hokejistu noturēšanai un piesaistīšanai. Kā ilustrācijai var pabaidīt ar piemēriem, ka latviešu bāleliņi aizgājuši uz Kazaņu, Jaroslavļu, Maskavu, bet neiet – te traumas, te treneri neuzticas, te punkti paši nenāk… Jo Rīgā taču labāk! Mājas tomēr… Tiesa, ne kāroto kapteini Ozoliņu, ne vārtsargu Masaļski, ne arī Kuldu un Bārtuli ar neražu svešumā nenobiedēsi. Katrā gadījumā, Dinamo menedžmentam būs jācenšas ar vietējo Latvijas zvaigžņu un zvaigznīšu piesaistīšanu, jo ar Ivanāna uzvārdu būs par maz, lai arēnu piepildītu ar līdzjutējiem. Kārtējie šrempi, šindeli, mikuši nebūs tie, kas pildīs magnēta lomu. Savējie varētu…

Komandas sastāva ķīmija, rūpējoties par komandas mikroklimatu un saglabājot auglīgās saiknes. Šis nav lēts pasākums, turklāt nepieciešamas iemaņas un „oža”, lai saprastu komandas iekšienē notiekošo un diagnosticētu „ķīmiskās formulas”. Un arī te uzprasās jautājums, vai vispirms nav nepieciešamas izmaiņas vai vismaz papildinājumi Dinamo menedžmentā.

Savu hokeja audzēkņu „auklēšana”, laižot hokeja tirgū savas hokeja skolas „ražu”. Pagaidām starp HS Dinamo vecāko galu un MHL „otrajā līgā” spēlējošo Juniors komandu ir apmēram 6 gadu „robs”, bet tas drīz „aizaugs”, jo katrs gads šim procesam nāk par labu. Atliek vien izveikt kvalitatīvu mērķtiecīgu selekciju, lai papildinājumi sastāvā nebūtu „uz gataviem” Liepājas vai SK Rīga „produktiem”, bet gan saviem – motivētiem, lojāliem un sistemātiski koptiem kadriem. Jau laicīgi tos „nogatavinot” KHL līmenim. Attiecīgai politikai nepieciešami savi ieguldījumi, t.sk. komandas izveidei, lai būtu starpposms starp KHL un MHL. Arī treneru kolektīvam nepieciešama profesionāla pieeja, ne tikai bastoties uz principu: labs hokejists = labs treneris. Tādi rautakallio un nolani būtu vajadzīgi jau laicīgi – jauniešu un bērnu hokejā. Speciālisti nebūs pa lēto, tomēr ilgtermiņā tas būtu arī lētāk nekā katru gadu mēģināt sastāvam nopirkt vēl neatklātu malkinu. Protams, tikai uz savas hokeja skolas neizdodas veģetēt faktiski nevienam no KHL flagmaņiem. Tomēr komandām ar „vidēju budžetu”, kura lielumu gan neatklāj, bet vajadzības gadījumā pasūdzas par tā robežām, sava skola ir viena no izejām.

Ieskatam:

• Dinamo spēlētāju 2012./2013. g. regulārās sezonas statistika – khl.ru
• KHL komandu statistikas lapa – khl.ru

[Pirmajā fotoattēlā: Māris Bičevskis (#96) un Elvijs Biezais (#98) treniņa procesā pirms Dinamo spēles pret SKA 2012. gada oktobrī; foto avots: ska.ru. Otrajā attēlā: Pols Ščehura (#38); foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Vai esam kļuvuši labāki? Bez kaislībām

Neiztirzājot jautājumus par Rīgas Dinamo rokraksta un radošā izpildījuma trūkumu vai Rautakallio meklētā „jaunā modeļa” latviešu hokeja pakāpenisko atrašanu. Dinamo pirmo 15 spēļu skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu to pašu nogriezni. Kā arī laukuma spēlētāju „rezultativitātes koeficients” – spēles laika un rezultativitātes attiecība.

Rezultativitāte un citi acīmredzami statistikas elementi, protams, nav vienīgais atskaites punkts un vērtības mērs. Tomēr „sausie cipari” ir kas vairāk nekā kategorijas: patīk/nepatīk.

Sezonas pirmo 15 spēļu cikls punktu ziņā aizritējis apbrīnojami līdzīgi pērnās sezonas „uzkrājuma” veidošanai. Proti, šosezon sakrāts tieši tikpat punktu cik 2011./2012. g. sezonas pirmajās 15 spēlēs. T.i., 17 punkti. Tas ir mazāk nekā varēts „labajos” Šuplera gados – 2008. un 2010. gada rudeņos. Bet vairāk nekā Šuplera „sliktajā” gadā (2009./2010.), kad sezonas pirmajās 15 spēlēs Dinamo varēja sakrāt vien 14 punktus. Tosezon rīdzinieki cīnījās par pēdējo un priekšpēdējo vietu Rietumu konferences tabulā.

Tomēr atšķirībā no iepriekšējām sezonām 2012. gada rudenī Rīgas Dinamo „iemet” pagalam nedaudz. 15 spēlēs ir iespēti 29 vārtu guvumi, ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu (PM). Kas ir vidēji 1,93 vārtu guvumi spēlē (neskaitot „bullīti” – 1,87). Visās iepriekšējās sezonās dinamieši pirmajās 15 spēlēs bija varējuši vairāk. Dažās sezonās manāmi vairāk. Iepriekš mazāk trāpīgākais sezonas sākums bija pirms gada – 2011. gada rudenī, kad pirmajās 15 spēlēs Rīgas Dinamo varēja 35 vārtu guvumus (vidēji spēlē 2,33). Starp citu, pirms gada jau šķita, ka nevar būt lielākas problēmas ar ripas dabūšanu pāri vārtu līnijai. Savukārt, trāpīgākais sezonas starts bija 2010. gada rudenī, kad Rīgas Dinamo 15 spēlēs salasīja 54 (!!!) vārtu guvumus, ieskaitot divus rīdziniekiem „pozitīvus” (izšķirošus) pēcspēles metienus. Tātad vidēji spēlē 3,6 vārtu guvumi (bez PM – 3,47). Tas nevar būt?

Šīs sezonas labā ziņa ir tāda, ka nekad iepriekš sezonas ievaddaļā Dinamo nav ielaiduši tik maz. Šīs sezonas 15 spēlēs tie ir 34 vārtu zaudējumi, ieskaitot izšķirošu „bullīti” (t.i., 2,27 vidēji spēlē). Kas patiesībā uz visas KHL fona ir labāk par vidējo, bet tomēr – „nothing special”. Šobrīd šajā parametrā (mazākā cauršāvībā) labākas par rīdziniekiem ir deviņas KHL komandas. Līderi ir Čeļabinskas Traktor ar salīdzinoši apskaužamu 1,69 spēlē. Starp grūtāk „sašaujamām” komandām arī Magņitka, CSKA, Znaroka dinamieši.

Bet hokeja „cāļus” skaita pavasaros. Pēc snieguma izslēgšanas spēlēs, par kurām, protams, vēl krietni jāpacīnās.

Rīgas Dinamo piecu sezonu sniegums pirmajās 15 spēlēs:

sezona	vārtu st.	st. summa	vārtu st. bez PM	punkti
2008./2009.	42:50	-8	39:48	26
2009./2010.	40:54	-14	40:52	14
2010./2011.	54:40	+14	52:39	25
2011./2012.	35:44	-9	35:42	17
2012./2013.	29:34	-5	28:33	17

*

Ne katrs „šremps” ir „hosa”

Nebūs korekti tiešā veidā salīdzināt pirmās un ceturtās maiņas uzbrucēju rezultativitāti, taču pēc ranga līdzīgos un pēc maiņu secības tuvu esošos – brīvi un bez aizķeršanās. Un vēl interesantāk uz šo visu paskatīties no spēles laika un rezultativitātes attiecības. Proti, kurš sev atvēlēto laiku izmanto visrezultatīvāk? Protams, šajā „rezultativitātes koeficientā” nav skaidri saredzama spēle nevienādos sastāvos. Tomēr šis koeficients būs precīzāks par aprēķinu – punkti vidēji spēlē, kas arī nav zemē metams.

„Rezultativitātes koeficienta” tabulā viss būs līdzīgi kā rezultativitātes tabulā. Tomēr ar būtisku atšķirību – tabulas saturā „integrējas” arī spēlētāji, kas pieslēgušies sezonas gaitā un aizvadījuši mazāk spēļu par citiem. Attiecīgi tādas personas kā Daugaviņš un Ščehura nav „nolemti” automātiskai atpalikšanai no līderu „handikapa” – vairāk aizvadītajām spēlēm. No tā, piemēram, saskatāms, ka jaunākais „pievedums” Pols Ščehura sev atvēlēto kopējo spēles laiku uz ledus aizvada rezultatīvāk nekā, piemēram, punktu ziņā divreiz bagātākais Aleksandrs Žirū un pat vēl „biezākais” Džeimijs Džonsons.

Ieskatam „rezultativitātes koeficients” sarēķināts arī aizsargiem, kuriem bez rezultativitātes ir arī būtiskāki darba uzdevumi. Tomēr būs interesanti, kā koeficients izskatīsies sezonas turpinājumā, salīdzinot rezultatīvākos aizsargus ar uzbrucējiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

	spēlētājs	spēles	vid. sp. laiks	punkti	izšķ. PM	rezult. koef.
1.	Mārtiņš Karsums	15	19:13	5+5	0	5.7820
2.	Miks Indrašis	14	16:24	3+4	0	5.0813
3.	Andris Džeriņš	15	15:32	2+5	0	5.0072
4.	Pols Ščehura	6	18:21	1+2	0	4.5413
5.	Aleksandrs Žirū	15	15:17	5+1	0	4.3621
6.	Džeimijs Džonsons	15	19:59	3+4	0	3.8921
7.	Kaspars Daugaviņš	9	17:52	1+2	0	3.1095
8.	Robs Šremps	14	15:37	1+2	1*	3.0492
9.	Māris Bičevskis	13	9:47	0+2	0	2.6209
10.	Aleksandrs Ņiživijs	9	15:06	0+2	0	2.4528
11.	Gints Meija	14	14:50	1+2	0	2.4077
12.	Elvijs Biezais	15	9:13	0+1	0	1.2055
13.	Ģirts Ankipāns	1	11:48	0+0	0	0
14.	Roberts Bukarts	2	8:15	0+0	0	0
15.	Miks Lipsbergs	4	7:02	0+0	0	0
16.	Gunārs Skvorcovs	6	8:56	0+0	0	0
17.	Raitis Ivanāns	14	8:58	0+0	0	0
–	Ainars Podziņš	0	0:00	–	–	–

*

Rīgas Dinamo aizsargu „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

	spēlētājs	sp.	vid. sp. laiks	punkti	+/-	rezult. koef.
1.	Guntis Galviņš	15	23:00	3+3	0	2.8986
2.	Matjē Karls	15	20:52	2+1	+3	1.5974
3.	Krišjānis Rēdlihs	15	22:45	1+2	+1	1.4652
4.	Oskars Cibuļskis	14	20:45	0+2	-4	1.1474
5.	Kristaps Sotnieks	14	16:55	0+1	-2	0.7037
6.	Rodrigo Laviņš	2	15:32	0+0	0	0
7.	Jēkabs Rēdlihs	6	17:15	0+0	0	0
8.	Arvīds Reķis	9	17:50	0+0	-2	0
–	Mārtiņš Porejs	0	0:00	–	–	–

*

P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 15 spēlēm; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. * Robam Šrempam koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Atkal divi „pirmie” vārtsargi

Pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA) abi Dinamo „pirmie vārtsargi”, neskaitot vien periodu un papildlaika pusi aizvadījušo Kristeru Gudļevski, ir „vidēji” labi un līdzīgi. Mikaels Tellkvists ar GAA 2.08 šajā parametrā ierindojas 12. vietā visā KHL, bet Jučers ir turpat līdzās – 13. vietā (GAA 2.10).

Ar atvairīto metienu procentu Dinamo vārtsargi uz kopējā KHL fona vairs neatrodas tik tuvu Topa galvgalim. Jučers ar savu pieklājīgo procentu (92,1%) ir 19.-ais labākais KHL, bet Tellkvists ar 90,8% ieņem 28. vietu līgā pēc atvairīto metienu procenta. Atgādinājumam: vārtsargu topos (GAA un atv. %) netiek rēķināta „gadījuma rakstura” līdzdalība. Attiecīgi Gudļevska 92,3% atvairītu metienu (22 pilnās minūtēs) Topiem nekvalificējas.

Viena karmatiska dilemma ir Māra Jučera negatīvā uzvarēto un zaudēto spēļu bilance. Tas ir viens no iemesliem, kas vismaz pagaidām neļauj nostiprināties „pirmā numura” tronī. Proti, Jučeram tā arī nav sanācis komandas pirmo 15 spēļu gaitā kaut vienu reizi uzvarēt „no spēles”, bez pēcspēles metienu starpniecības; attiecīgi viņa uzvarēto un zaudēto spēļu bilance joprojām nav iepriecinoša (tagad 0-6). Tellkvists, neskatoties uz sava snieguma dažādību (lasīt – periodisku nestabilitāti), ir veiksmīgāks ar bilanci 4-2.

Rīgas Dinamo vārtsargu „cipari” 2012./2013. g. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv-zaud	bilance PM	met.	vārtu z.	atv. %	GAA	sp. laiks
Māris Jučers	8	0:6	1:1	214	17	92.1%	2.10	485:55
Mikaels Tellkvists	7	4:2	–	153	14	90.8%	2.08	403:20
Kristers Gudļevskis	1	1:0	–	13	1	92.3%	2.67	22:27

*

[Aleksandra Žirū un Kaspara Daugaviņa apkampiens fiksēts Dinamo spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo pusceļā un ciparos

KHL regulārais čempionāts Dinamo komandai ir pusē – 27 spēles no 54 ir “nokostas”, vētras ūdensglāzē un kategoriskas kritikas viļņi rimuši; pat skarbākie Pekas Rautakallio un Dinamo “jaunākā modeļa” aprunātāji jau “mīl” Peku, bet, ja kritika parādās, tad tā jau vairāk izskatās pēc inerces… Dinamo karodziņus un šalles sāk meklēt tie, kas tos bija paslēpuši kopā ar cerībām redzēt komandu play off-ā.

ilgi gaidītā sērija

pēdējās 5 spēlēs ar Dinamo ir noticis kaut kas tāds, kas gaidīts ilgāku laika posmu – ir uzvaru sērija. turklāt 3 no šīm spēlēm aizvadītas izbraukumā, ko tradicionāli pieņemts uzskatīt par grūtāku sasniegumu nekā tās uzvaras, kas sarūpētas uz “mājas” ledus. pēc 27. novembra spēlēm Dinamo ir ierindojusies Rietumu konferences 7. vietā, izslēgšanas spēļu zonā “ar nelielu rezervīti”. lai arī dažām citām konferences komandām ir aizvadīts par 1-3 spēlēm mazāk nekā rīdziniekiem, ir skaidrs, ka brīdī, kad pārējiem būs 27 spēles, rīdzinieki play off zonā paliek. tas gan negarantē nekādas dividendes regulārā čempionāta otrā pusē, taču interesentu cerības vairo. un atgādina, ka galvenais nepieciešamais ir pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība.

regulārā čempionāta vidū jau reālistiskāk, vismaz tā gribētos cerēt attiecībā uz Rīgas komandu, “samaisījies” KHL Rietumu konferences vietu izkārtojums. Austrumos joprojām ir “bardaks” – konferences līderi ir Čeļabinskas Traktor un Habarovskas Amur, bet “oligarhi” Magņitogorskas Metallurg, Ak Bars un Salavat Julajev (katram – 39 punkti) dala 5.-7. vietu Austrumos. bet Rietumfrontē situācija mēreni izlīdzinās – savu vietu pamazām ieņem Atlant vienība, izspiežot Minskas Dinamo un Torpedo no cerīgās 2. vietas, kas “piedienas” divīzijas līderim. mazliet “piebuksē” arī CSKA komanda, kurai regulārā čempionāta pirmajā pusē bija dažas ļoti cerīgas epizodes.

KHL Rietumu konferences tabula; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc 2011-11-27 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti	punkti vid.sp.
1.*	SKA	25	15	1	3	2	1	3	92-52	56	2.24
2.*	Atlant	24	12	2	2	1	0	7	64-57	45	1.88
3.	OHK Dinamo	26	16	0	2	0	0	8	76-56	52	2.00
4.	Dinamo (Minska)	27	11	0	4	1	3	8	76-66	45	1.67
5.	Torpedo	26	12	0	3	2	0	9	70-58	44	1.69
6.	Severstaļ	25	12	0	1	2	1	9	72-68	41	1.64
7.	Dinamo (Rīga)	27	10	1	2	4	0	10	66-71	40	1.48
8.	CSKA	26	10	2	0	5	0	9	60-58	39	1.50
9.	Lev	27	8	0	1	2	2	14	70-81	30	1.11
10.	Spartak	26	7	1	2	0	1	15	61-87	28	1.08
11.	Vitjaz	27	5	0	4	0	1	17	54-91	24	0.89
											–

P.S. pirmās 2 vietas rezervētas divīziju līderiem.

Miķelis Rēdlihs – 45,5% no komandas?

sezonas vidū var konstatēt, ka Dinamo sastāvā ir viens no 3 rezultatīvākajiem KHL spēlētājiem (Miķelis Rēdlihs ar 30 punktiem 27 spēlēs), viens no 5 labākajiem KHL snaiperiem (Mārtiņš Karsums ar 13 vārtu guvumiem 27 spēlēs), labākais KHL piespēļu iedalītājs (M.Rēdlihs ar 24 piespēlēm 27 spēlēs; žēl, ka sanāk atkārtošanās). Miķelis Rēdlihs šajā sezonā vispār ir īpašs stāsts – persona, kas piedalījusies savas komandas 45,5% vārtu guvumu (30 punkti no komandas 66 vārtu guvumiem). vēl šīs bildes neatņema sastāvdaļa ir Jānis Sprukts (19 punkti 27 spēlēs), kā arī aizsargu duets – Guntis Galviņš un Krišjānis Rēdlihs. 1.maiņa, kas atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem.

66 vārtu guvumi 27 spēlēs (vidēji 2,44 spēlē) ir tieši tik, lai ierindotos 16.-ajā vietā visā līgā. jāpiebilst, ka šāda pozīcija ir pamanāma nobīde no “Šuplera kursa”, ja ņem vērā, ka 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas komanda bija 7.-tie labākie vārtu guvēji līgā, bet 2009./2010. g. regulārajā sezonā – 5.-tie trāpīgākie visā līgā.

KHL komandu vārtu guvumi vidēji spēlē (pēc 2011-11-27 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	vārtu guv.	vārtu zaud.	guvumi vid. sp.
1.	SKA	25	92	52	3.68
2.	Amur	27	86	67	3.19
3.	Traktor	26	80	53	3.08
4.	Salavat Julajev	28	84	86	3.00
5.	OHK Dinamo	26	76	56	2.92
6.	Severstaļ	25	72	68	2.88
7.-8.	Dinamo (Minska)	27	76	66	2.82
	Metallurg (Magņitogorska)	27	76	74	2.82
9.	Ak Bars	26	73	68	2.81
10.	Torpedo	26	70	58	2.69
11.	Sibir	25	67	71	2.68
12.	Atlant	24	64	57	2.67
13.	Ņeftehimik	26	68	80	2.62
14.	Baris	25	65	75	2.60
15.	Lev	27	70	81	2.59
16.	Dinamo (Rīga)	27	66	71	2.44
17.	Jugra	26	62	64	2.39
18.	Avangard	28	66	56	2.36
19.	Spartak	26	61	87	2.35
20.	CSKA	26	60	58	2.31
21.	Avtomobiļist	24	49	76	2.04
22.	Vitjaz	27	54	91	2.00
23.	Metallurg (Novokuzņecka)	26	44	66	1.69
					–

Rīgas Dinamo uzbrucēju cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ.PM	iemetieni	uzv. iemet. %	vid.sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	27	6+24	+1	14	0	13	53.8%	17:37
2.	Mārtiņš Karsums	27	13+6	+3	8	0	41	39.0%	18:03
3.	Jānis Sprukts	27	7+12	+1	6	0	561	51.5%	19:00
4.	Fredrik Warg	26	7+5	-10	49	0	251	55.9%	17:17
5.	Jamie Lundmark	21	6+3	-3	24	0	90	48.9%	15:47
6.	Niclas Lucenius	27	0+7	+4	12	0	244	46.7%	12:07
7.	Mārtiņš Cipulis	26	0+5	-7	10	0	8	37.5%	15:27
8.	Ainars Podziņš	27	4+0	+3	15	0	1	0%	8:32
9.	Gints Meija	20	1+2	-1	6	0	6	16.7%	12:18
10.	Aleksandrs Ņiživijs	12	0+3	-3	12	1	9	44.4%	13:15
11.	Juris Upītis	4	2+0	+1	2	0	3	0%	8:30
12.	Roberts Bukarts	12	1+1	-1	0	0	4	25.0%	10:40
13.	Jakub Sindel	17	1+0	-9	12	0	152	51.3%	13:36
14.	Juris Štāls	17	0+1	0	6	0	6	16.7%	8:14
15.	Ville Nieminen	8	0+0	-2	8	1	6	16.7%	17:44
16.	Miks Indrašis	1	0+0	0	0	0	0	–	9:16
17.	Andris Džeriņš	7	0+0	-1	0	0	78	37.2%	12:42
18.	Ģirts Ankipāns	11	0+0	-2	8	0	10	20.0%	13:06
19.	Björn Melin	11	0+0	-9	4	0	6	83.3%	11:49
									–

aizsargu pārkvalifikācija

rezultativitātes “iztrūkumus” uzbrukumā dinamiešiem nākas kompensēt ar darbu aizsardzībā, kur līdz ar aizsarga Pekas Rautakallio nonākšanu pie komandas stūres, ir pamanāmas akcentu maiņas. ar Sandi Ozoliņu vairs nemēģina ārstēt visas slimības un kaites. kā ilustrācija tas, ka mazākumos Ozoliņš ir redzams reti vai nemaz. arī aizsargu rotācijas netiek izmantotas kā ikdienas motivācijas, formas uzturēšanas, laicīgas atpūtas vai citu treneriem zināmu faktoru stimulējošs pasākums. aizsargu korpuss ir stabils. kas vēl? aizsargi strādā arī uzbrukumā, met no zilās un “lien” uz pretinieku vārtiem, par ko sagaida uzbrucēju palīdzības aizsardzības darba ikdienā.

daži aizsargi met biežāk, dažiem tas izdodas labāk un biežāk. nu jau tradicionāli rezultatīvākais Dinamo aizsargs ir Sandis Ozoliņš (12 punkti 27 spēlēs), bet nu jau viņa tiešā tuvumā tabulā kārtojas Gunta Galviņa (11 punkti 27 spēlēs) un Krišjāņa Rēdliha (10 punkti 23 spēlēs) vārdi. jā, jā – tieši tas pats Kr.Rēdlihs, kuram iepriekšējās sezonās Dinamo sastāvā bija bieži jāpiedalās “slavenajās” aizsargu rotācijās, salasot regulārajās sezonās vien 20-40 spēļu: 2010./2011. g. – 32 spēles; 2009./2010. g. – 40 spēles; 2008./2009. g. – 24 spēles. tagad ierasta parādība, ka aizsargi Galviņš – Kr.Rēdlihs ir pirmais aizsargu pāris ar atbilstošu spēles laiku un secību vairākumos.

ar 71 vārtu zaudējumu 27 spēlēs (vidēji spēlē 2,63) Rīgas Dinamo ieņem 13. vietu līgā. salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu, vidējais cipars pat ir labāks. 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas Dinamo ar 149 vārtu zaudējumiem 54 spēlēs (vidēji spēlē 2.76) ieņēma 12. vietu līgā. šosezon pozitīvais piemērs ir virknes kritiķu par mazāk skatāmu un baudāmu “lamātais” Avangard “stiliņš”, kas pieļauj tikai 2,00 vārtu zaudējumus vidēji spēlē. šosezon “minimālisti” ir arī Traktor (vidēji 2,04 vārtu zaudējumi spēlē), SKA (2,08), OHK Dinamo (2,15). savukārt, divi lielākie “caurbiras” ir Vitjaz (3,37) un Spartak (3,35).

Rīgas Dinamo aizsargu cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

	aizsargs	spēles	punkti	+/-	SM	met. pa vārtiem	vid.sp.laiks
1.	Krišjānis Rēdlihs	23	3+7	+7	14	33	20:39
2.	Guntis Galviņš	27	5+6	+1	10	75	21:25
3.	Arvīds Reķis	18	0+1	0	10	12	16:43
4.	Jānis Andersons	1	0+0	0	0	2	14:35
5.	Jēkabs Rēdlihs	23	0+1	-2	6	22	15:42
6.	Rodrigo Laviņš	20	0+1	-3	8	9	12:14
7.	Kristaps Sotnieks	24	1+1	-6	33	37	15:41
8.	Oskars Cibuļskis	19	1+1	-6	6	24	19:07
9.	Sandis Ozoliņš	27	6+6	-8	24	41	19:56
							–

aizsargu statistikas rādītājos, salīdzinot sezonas, interesanta ailīte ir “metienu skaits”, kas zināmā mērā ilustrē 2011./2012. g. sezonas pārvērtības. piemēram, Guntis Galviņš jau šīs sezonas vidū ir pārpildījis savu visas iepriekšējās sezonas metienu “normu”. 6 no 9 aizsargi šosezon met pa vārtiem, vismaz līdzšinējās spēlēs, vairāk nekā 2010./2011. g. regulārajā čempionātā.

Rīgas Dinamo aizsargu metieni pa vārtiem (2011./2012. g. – pēc komandas 27 spēlēm):

aizsargs	sp.	met. pa vārtiem	metieni vid.sp	2010./2011. REG vid.sp.	2009./2010. REG vid.sp.
Guntis Galviņš	27	75	2.78	1.48 (65 met. 44 sp.)	1.74 (92 met. 53 sp.)
Jānis Andersons	1	2	2.00	1.00 (7 met. 7 sp.)	–
Kristaps Sotnieks	24	37	1.54	0.93 (42 met. 45 sp.)	0.56 (27 met. 48 sp.)
Sandis Ozoliņš	27	41	1.52	2.15 (88 met. 41 sp.)	1.47 (63 met. 43 sp.)
Krišjānis Rēdlihs	23	33	1.44	1.06 (34 met. 32 sp.)	1.08 (43 met. 40 sp.)
Oskars Cibuļskis	19	24	1.26	1.16 (43 met. 37 sp.)	0.17 (2 met. 12 sp.)
Jēkabs Rēdlihs	23	22	0.96	0.72 (34 met. 47 sp.)	0.86 (30 met. 35 sp.)
Arvīds Reķis	18	12	0.67	0.98 (50 met. 51 sp.)	–
Rodrigo Laviņš	20	9	0.45	1.50 (48 met. 32 sp.)	1.10 (57 met. 52 sp.)
Lee Sweatt	–	–	–	–	1.65 (61 met. 37 sp.)
Oļegs Sorokins	–	–	–	–	0.86 (43 met. 50 sp.)
					–

Māris Jučers starp „alternatīvā” TOPa līderiem

pēc aizvadītās nedēļas (21. – 27. novembris) beidzot ienācās tā reize, kad Kriss Holts ir atzīts par nedēļas labāko KHL vārtsargu. Statistiķi atzinuši par labu esam Holta darbību 2 spēlēs, kurās Dinamo tika pie uzvarām, uz vārtsarga un komandas „sirdsapziņas” bija vidēji 1 vārtu zaudējums spēlē, bet Holts atvairījis 96,15% metienu.

Taču, ja salīdzinām Krisa Holta sniegumu visas pussezonas garumā, tad „dabūjam” līgas 16.-to labāko vārtsargu pēc vārtu zaudējumu skaita vidēji spēlē (GAA; Holtam – 2.45) un 17.-to labāko – pēc atvairīto metienu procenta (Holtam – 91.7%). Ja salīdzina Holtu pašu ar sevi 2010./2011. g. regulārajā sezonā, tad GAA ir netālu – 2.47 (15. vieta līgā), bet procents šogad „pieklibo” – pērn regulārajā sezonā bija 92,4% (6. vieta līgā). Izslēgšanas spēles tradicionāli ar regulāro sezonu nesalīdzina; tomēr fona informācijai, Holta galvenie „parametri” 2011. gada play off spēlēs – GAA 3.27 (15. vieta līgā) un 89% (16. vieta līgā).

Pussezonas labā ziņa – Dinamo „otrais numurs” Māris Jučers funkcionē, ko regulāri arī pārbauda treneri. Jučers ir strādājis 8 spēlēs, ieskaitot tās, kur tikai PM sērijās. Tā kā Mārim Jučeram ir procentuāli neliels skaits no visa Dinamo vārtsargiem atvēlētā spēles laika, viņš paliek ārpus KHL oficiālajiem vārtsargiem. Taču ar savu GAA 1.81 Māris Jučers ieņem 6. vietu starp visiem KHL vārtsargiem, kas šosezon kāpuši uz ledus. Bet ar atvairīto metienu procentu (93,2%) – 7. vietu starp visiem KHL vārtsargiem.

Rīgas Dinamo vārtsargu cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv.	Zaud.	Sp. ar PM	metieni	atv.met. %	GAA	„sausi”	SM	sp. laiks
Māris Jučers	8	0	2	4	133	93.2%	1.81	0	0	298:04
Chris Holt	23	11	8	2	665	91.7%	2.45	2	2	1349:27
										–

pilnība nepilnos sastāvos?

aktuālās sezonas vidū Rīgas Dinamo ir kļuvuši par līgas vairākuma izspēles “bubuli” – ar 24,3% vairākumu, kas pārvērsti vārtu guvumos, ieņemot 1. vietu līgā. uz šo sasniegumu dinamieši ir “gājuši” mērķtiecīgi, katru sezonu uzlabojot savu darbību šajā kritērijā: savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.) – 14,5% un 13. vieta līgā; 2009./2010. g. reg. sezonā – 17,2% un 9. vieta; 2010./2011. g. reg. sezonā – 18.2% un 8. vieta. protams, sezona nav galā, bet tik un tā “respect”. tomēr ar vairākumu visas problēmas nevar atrisināt, īpaši gadījumos, ja pretinieki visas spēles garumā nopelna vienu divminūšu noraidījumu. starp citu, vieni no diviem aktuālajiem līgas līderiem SKA ir 4.-tie sliktākie vairākuma realizētāji (13,9%), taču tas netraucē “armijniekiem” salasīt 56 punktus 25 spēlēs.

savukārt, mazākuma “izturēšana” Rīgas Dinamo vienībai ir jau tradicionāli vāja arī šajā sezonā. ar 83,2% “nogalināto” mazākumu rīdzinieki ierindojas 15. vietā līgā. pērn regulārās sezonas noslēgumā Dinamo bija neitralizējuši 82,8% savu mazākumu (14. vieta), 2009./2010. g. sezonā – 79,4% (23. vieta!!!). vien starta regulārā sezona (2008./2009.), kad vēl bija populāri visas sezonas garumā turēt divus aizsargus leģionārus, bija “noturēti” 86,0% mazākumu (10. vieta). interesanti, ka šosezon aktuālais mazākuma “čempions” KHL-ā ir Šuplera trenētais CSKA (89,0%), bet Edgara Masaļska “darbavieta” Jugra ir otrie (88.8%).

Dinamo mazākumu pamanāmā iezīme šosezon ir “nulle” ailītē, kur tiek fiksēti mazākumā saveidotie vārtu guvumi. līdzšinējās sezonās tā bija diezgan atpazīstama Rīgas komandas iezīme. pirmajās 2 sezonās rīdzinieki mazākumā sameta 7 reizes (abās sezonās pa 56 spēlēm), šajā kritērijā visā līgā dalot 5.-6. vietu (pirmajā sezonā), 5.-7. vietu (otrajā sezonā). trešajā (2010./2011.) sezonā mazākuma “realizācijas” iemaņas bija izaugušas līdz 9 vārtu guvumiem 54 spēlēs (3. vieta līgā). bet šīs sezonas vidū Rīgas Dinamo ir viena no 4 komandām, kas mazākumā nav iemetusi vispār. tāda pati “dogmatika” ir arī Novokuzņeckas Metallurg, Spartak un Salavat Julajev komandām. rīdzinieku gadījumā acīmredzot prioritātes un sapratne par to, kam ir domāts mazākums, ir mainījušies.

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 9. oktobrī; foto avots: hcvityaz.ru. Krišjāņa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 26. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo uzbrucēju “dabiskās atlases” pazīmes. kurš pirmais brauks uz Liepāju?

Rīgas Dinamo vīri panākumu atslēgu 2011./2012. g. sezonas ievadā meklēja ilgi; izrādījās – veiksme arī noder. pagaidām panākumu nav daudz, bet ar kaut ko ir jāsāk. cita starpā, komandas sastāvā parādījušās “dabiskās atlases” pazīmes, kurās viens no procesa stimulatoriem ir tikko U-20 “hokeja vecumu” pāraugušais Juris Upītis. viņš arī kā “talismans” – 3 spēles un 3 uzvaras, nešķirojot pamatlaikus, papildlaikus vai pēcspēles metienus.

cik daudz no komandas ir 1. maiņa?

par Dinamo uzbrucēju galveno maiņu un tās kārtas ciparu nu jau ilgāku laiku jautājumu nav. lielā mērā pateicoties Miķeļa Rēdliha organizatoriskajiem talantiem un veiksmīgajai nūjas lāpstiņai, savas līderpozīcijas un “toņa noteicēju” statusu ir nostiprinājusi kombinācija: Karsums – Sprukts – M.Rēdlihs. bet traumu un citu nebūšanu vajātais uzbrukuma virknējums ar Varju centrā bez Miķeļa Rēdliha klātbūtnes ir noslīdējis otrajā vai brīžam pat tālākā lomā. Sprukta (vai prasītos teikt – Miķeļa Rēdliha) uzbrukuma virknējuma vīru uzkrājumā šosezon ir 25 vārtu guvumi no komandas 60 iespētajiem šīs sezonas pirmajās 24 spēlēs; tas veido 40% no komandas vārtu guvumiem. ja pieskaitām 1. maiņas aizsargus Galviņu un Krišjāni Rēdlihu ar viņu varētajiem 7 vārtu guvumiem, tad uz 1. maiņas “sirdsapziņas” paliek vairāk nekā puse – 32 no 60 vārtu guvumiem. šaubu nav, sezonas ievadā un dažādās starpversijās vīri ir tikuši pie vārtu guvumiem nedaudz atšķirīgā komplektā, taču 1. maiņas vīru pienesums un aizstājamības problēmas ir vairāk nekā taustāmas. atliek vien cerēt, ka komandas vadība jau laicīgi “kaļ” plānus par kopīgu nākotni ar šiem vīriem, nevis savās domās pielaiko “cenu zīmes” tiem, kurus varētu pārdot, vai plāno prasīt “atlaides” tiem, kuru līgumsaistības izbeidzas pēc sezonas.

Upītis kā Dinamo dabiskās atlases katalizators

no Liepājas Metalurgs ierindas iesauktais uzbrucējs Juris Upītis (1991.), kurš pērn uzstājās HK Rīga kolektīvā un arī pašlaik ir Liepājas komandas rezultatīvāko vīru tabulas galvgalī, lieliski izpilda “mazā medīgā asarīša” funkciju Dinamo dīķī, kur komandas aptraumētības apstākļos “karpām” un “karūsiņām” gadās zaudēt ātrumu, asumu un aizmirst jēdzienu “konkurence”. Upīša 2 vārtu guvumi 3 spēlēs ir labs atgādināums par “dabiskās atlases” atgriešanos laikā, kad pēc veselības problēmu sakopšanas pie starta strīpas sāk vai sāks kārtoties Ņiživijs, Ankipāns, Džeriņš. atgādinājumam, turpat netālu ir Štāls, arī Liepāja un jau “pamēģinātais” Miks Indrašis nav aiz kalniem, bet no HK Rīga ierindas “vienmēr gatavs” atgriezties Roberts Bukarts un ne bez perspektīvām domām Dinamo sistēmā “atpakaļ pieņemtais” Vilkoits.

vai Upītim atradīsies vieta Dinamo, kad nāks atpakaļ pamatsastāva vīri? jautājums nemaz nav retorisks, bet par lietu un taisnību. ir skaidrs, ka laiks rādīs to, kā izskatīsies Jura Upīša sniegums ilgākā laika strēķī un komandai mazāk veiksmīgās epizodēs, bet jautājums nemainās – kurš vai kuri vīri paliek aiz strīpas brīdī, kad sastāvā ir atpakaļ 1 – 2 pamatsastāva vīri?

ka Dinamo leģionāri spēlē nesliktas, bet tik un tā otrā plāna lomas, ir pierasts jau no iepriekšējās (2010./2011.) sezonas, kuras summā visgalvenākie vilcēji uzbrukumā bija pašmāju kadri. taisnības pēc jāpiebilst, ka Hartiganam, Surovijam, Troteram iegadījās savas “zvaigžņu stundas” ar pirmā plāna lomām, tomēr leģionāri nebija galvenie problēmu risinātāji uzbrukumā, kā tas bija pirmajās 2 sezonās. arī šosezon leģionāriem brīžam iegadās pa kādai spilgtai epizodei, bet skumji ir brīžos, kad importa vīriem padodas vien “aizskatuves darbi”. pagaidām latvju bāleliņi leģionāriem pakausī elpo par maz, bet, ja tas notiks, vai treneru sastāvs “atvēzēsies” kādu leģionāru aizsūtīt uz pilsētu, kurā piedzimst vējš?

protams, rodas jautājums, vai vajaga vispār turēt kādu “rezerves” leģionāru Liepājā, ja savu “štālu” un “andersonu” pietiek? viens no “aktieriem” ir jau prom uz Somijas galveno līgu, kur savu “sausumu” ir pārvarējis, salasot 4 punktus 8 spēlēs (runa par Melinu). vai “kastings” (lomu pretendentu atrādīšanās) Rīgā būs beidzies vēl kādam leģionāram? pagaidām, kamēr vēl ierinda traumu “robota”, it kā nebūtu prāta darbs mētāties ar “darba rezervēm”. tomēr ierinda atlabst un uzrāda sniegumu arī sastāvā, kas vismaz teorētiski netiek uzskatīts par ideālu vai pilnīgu.

Dinamo “rezultativitātes koeficients”

šaubu nav, rezultativitāte nav vienīgā uzbrucēju darba novērtējuma skala, jo tajā nesatilpst ieguldītais darbs un asinis aizsardzībā, iemetienos, pie bortiem, vairākumu pelnīšanā, mazākumu iznīcināšanā un citos spēles elementos, kas paliek statistikas tabulas “aizkadrā”. tomēr vārtu guvumi vai asistēšana šādos atgadījumos ir tas, ko no uzbrucējiem gaida vairāk nekā no aizsargiem un vārtsargiem. salīdzinot uzbrucēju iespēto rezultāta taisīšanā, līdz ar punktu iekrājumu, svarīgs novērtējuma kritērijs ir laukumā pavadītais laiks – nevis tikai spēļu skaits vai vidējais laiks spēlē, bet tieši “absolūtais” laiks, kurā sasummētas visas sekundes. salīdzinot “saražotos” punktus un tiem veltīto laiku, rodas interesants aprēķins.

P.S. starp citu, šosezon, pat neesot sezonas vidū, Dinamo savos īsto uzbrucēju meklējumos ir sasniegusi un pat pārsniegusi iepriekšējo gadu “normu”, laukumā laižot 19 uzbrucējus. atgādinājumam: iepriekšējā (2010./2011.) regulārajā sezonā Dinamo “izlīdzējās” ar 18 uzbrucējiem; 2009./2010. g. sezonā – 19 uzbrucējiem. vien pirmajā gadā (2008./2009.) Dinamo “taustījās” vairāk, laukumā laižot 20 dažādu uzbrucēju.

Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 24 spēlēm):

	uzbrucējs	spēles	punkti	vid. sp. laiks	“rez. koeficients”
1.	Juris Upītis	3	2+0	8:30	13.0719
2.	Miķelis Rēdlihs	24	6+22	17:35	11.0585
3.	Mārtiņš Karsums	24	12+6	17:50	7.0093
4.	Jānis Sprukts	24	7+12	18:52	6.9935
5.	Fredrik Warg	24	7+5	17:13	4.8403
6.	Jamie Lundmark	18	4+3	16:00	4.0509
7.	Niclas Lucenius	24	0+6	12:00	3.4722
8.	Aleksandrs Ņiživijs	9	0+2	13:27	2.7537
9.	Roberts Bukarts	12	1+1	10:40	2.6042
10.	Ainars Podziņš	24	3+0	8:26	2.4704
11.	Gints Meija	17	1+2	12:32	2.3467
12.	Mārtiņš Cipulis	23	0+5	15:46	2.2980
13.	Ville Nieminen	5	0+0 (1 izšķ. PM)	18:23	(1.8132)**
14.	Juris Štāls	17	0+1	8:14	1.1908
15.	Jakub Sindel	14	1+0	13:59	0.8514
16.	Miks Indrašis	1	0+0	9:16	0
17.	Andris Džeriņš	7	0+0	12:42	0
18.	Björn Melin	11	0+0	11:49	0
19.	Ģirts Ankipāns	11	0+0	13:06	0

P.S. “rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms “normālajiem” cipariem). par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 2011-11-20 spēles; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ville Nieminen – koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Dinamo uzbrucēju “vārtu guvumu koeficients” 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 24 spēlēm)*:

	uzbrucējs	“vārtu guv. koef.”
1.	Juris Upītis	13.0719
2.	Mārtiņš Karsums	4.6729
3.	Fredrik Warg	2.8235
4.	Jānis Sprukts	2.5766
5.	Ainars Podziņš	2.4704
6.	Miķelis Rēdlihs	2.3697
7.	Jamie Lundmark	2.3148
8.	Ville Nieminen	(1.8132)**
9.	Roberts Bukarts	1.3021
10.	Jakub Sindel	0.8514
11.	Gints Meija	0.7822
12.	Miks Indrašis	0
13.	Andris Džeriņš	0
14.	Aleksandrs Ņiživijs	0
15.	Björn Melin	0
16.	Juris Štāls	0
17.	Ģirts Ankipāns	0
18.	Niclas Lucenius	0
19.	Mārtiņš Cipulis	0

P.S. “vārtu guvumu koeficienta” aprēķina princips ir identisks “rezultativitātes koeficientam”; rezultativitātes punktu vietā ņemti vārtu guvumi. Uzbrucēji, kuriem nav vārtu guvumu, bet ir mazāks kopējais spēles laiks tabulā ieņem augstāku vietu, uzbrucēji ar lielāku summāro spēles laiku – zemāku. ** Ville Nieminen – koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

lasāmvielai: Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” iepriekšējo sezonu dažādos nogriežņos: tepat (2011-03-02; 2010-12-15; 2010-01-25)

[attēlā: Juris Upītis mediju uzmanības lokā spēles pret Spartak dienā (2011-11-20). foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

meklējam solistu! kurš būs jaunās sezonas “dārziņš”?

jau otro sezonu Dinamo sāk bez savas iepriekšējās sezonas rezultatīvākā spēlētāja un snaipera. 2010. gada rudenī tapa apraudāts pirmo divu sezonu rezultāta taisītājs Marsels Hosa, šoruden sērīgo atmiņu galvenais varonis ir Lauris Dārziņš. sērotājus jau tradicionāli kairina apziņa, ka Dinamo sastāvā netrūkstot “klavieru nesēju” un mazākuma killeru, bet kurš no esošā Dinamo sastāva ieņems “svēto vietu”?

Dinamo produkta pieprasījums kā motivācija

motivācija būt rezultatīvākajam ir nolasāma to pašu Hosas un Dārziņa piemēros. Dinamo “ražojumus” vai rūpniecības atklājumus par labu cenu labprāt ņem pretī KHL “biezie”. arī Dinamo vadība šķēršļus neliek, pat ja līgums vēl spēkā un, protams, ja vadību “neaizmist”. pagaidām gan noņēmējs ir bijis viens – Kazaņas Ak Bars. taču jādomā, ka labai mantai pircējs atrastos ne tikai ķīseļa (naftas) upju apskalotajā Tatarstānā. tiem dinamiešiem, kuri savas karjeras laikā vēl plāno paņemt “lielo laimestu”, motivācijai nevajadzētu klibot.

kā zināms, “svētas vietas tukšas nemēdz būt”, un pat, ja trāpījumu vārtu taisnstūrī aiz vārtsarga muguras būtu žēlīgi maz, kāds tik un tā būs rezultatīvākais. ja ne pēc 3 spēlēm, tad pēc 10 – noteikti. tāds scenārijs biežākus vai retākus Dinamo sekotājus uzrunā nedaudz vai nemaz. jādomā, ka uzvaras atsvērtu “zvaigžņu” meklēšanu. taču lai vinnes nāktu, kādam būs jāmet vārtos arī. lai cik labi saspēlētos, turētu pretinieka spiedienu un strādātu aizsardzībā, uzvarām ir nepieciešami vārtu guvumi, jo jau vairākus gadus pieaugušo hokejā spēles ar 0:0 nemēdz beigties…

rezultativitātes līderu nozīme mazinās?

izziņai: savā pirmajā KHL sezonā (2008./2009) Rīgas Dinamo bija viena no vismazāk iemetošajām komandām – ar 132 trāpījumi (56 spēlēs), kas šajā kritērijā ļāva ieņemt 19. vietu līgā (no 24 komandām). taču turpmākās divas sezonas Dinamo rezultativitātes ziņā ir stipri virs vidējā.

Dinamo regulāro sezonu rezultativitāte:

sezona	spēles	vārtu guvumi	vidēji spēlē	vieta līgā pēc vārtu g.
2008./2009.	56	132	2.357	19.
2009./2010.	56	174	3.107	5.
2010./2011.	54	160	2.963	7.

*

aritmētiskā “aksioma” – jo vairāk komanda iemet summā, jo mazāka katra indivīda, t.sk. to līderu loma – darbojas ne vienmēr. piemēram, pirmajā regulārajā sezonā komandas 3 snaiperi veidoja savus 43% no visas vārtu guvumu ražas: Marsels Hosa – 22 vārtu guvumi (16,67% no visa komandas iespētā), Marks Hartigans – 20 (15,15%), Mets Elisons – 15 (11,36%).

otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Dinamo sasniedza savu līdzšinējo rezultativitātes rekordu, bet viena līdera – Marsela Hosas – pienesuma proporcija tikai pieauga līdz 20,12% (35 vārtu guvumi). visu pārējo vārtu “atslēdzēju” ieguldījums bija salīdzinoši vienmērīgāks: Miķelis Rēdlihs – 17 vārtu guvumi (9,77%), Lauris Dārziņš – 14 (8,05%) utt… satraukumu radīja viena piektdaļa vārtu guvumu, kuru no komandas līdz ar aiziešanu “aizveda” Hosa. tomēr vienmērīgais turpinājums aiz Hosas muguras bija ļāvis komandas rezultativitāti “salāpīt”. neskatoties uz stresu un asarām.

Dinamo trešajā sezonā vārtu guvēju nozīmības “koeficients” iegadījās līdz šim viszemākais un arī līderu pienesuma starpība minimālākā. tas arī samazina svārstību riskus un padara vieglākus tos gadījumus, kad komandas rezultāta taisītāji aiziet, pietraumējas, iepauzē. vismaz teorijā tā. bet, kā zināms, hokejs un teorija mēdz atšķirties plašā amplitūdā.

Rīgas Dinamo biežākie vārtu guvēji 2010./2011. g. reg. sezonā:

spēlētājs	spēles	vārti	vārtu guvumu % komandā
Lauris Dārziņš	45	21	13.13%
Mārtiņš Karsums	52	17	10.63%
Marks Hartigans	45	16	10%
Miķelis Rēdlihs	54	16	10%
Tomašs Surovijs	54	14	8.75%
Aleksandrs Ņiživijs	53	12	7.5%
Jānis Sprukts	53	10	6.25%

*

metīs aizsargi?

starpsezonas treniņos un pārbaudes spēlēs vismaz sākuma ciklā tapa strādāts pie jaunā trenera Pekas Rautakallio doktrīnas, kas paredz daudz smaga darba, disciplīnu, pilna spektra pienesumu aisardzībā, spēka spēli utt., kas zināmā mērā simbolizēja ideju, ka nebūs ne hosu, ne dārziņu, bet visu izdarīs komanda, un nav būtiski, no kura spēlētāja ripa atleks vārtos.

otra dogma – tā kā uzbrucēji cementēs aizsardzību, tad aizsargiem būs šī centība jākompensē ar ņiprāku līdzdalību uzbrukumos. līdz ar to arī tālšāvieni no zilās varētu gadīties vairāk, biežāk un trāpīgāk. lai gan aizsargu dalība uzbrukumā nav tikai tālās darbības artilērijas taktika. bet arī. atliek vien jautājums, vai aizsargiem izdosies savu piepūli konvertēt vārtu guvumos?

līdzšinējās sezonās aizsargu kopējais pienesums Dinamo rezultativitātē ir svārstījies starp 11 – 15% no kopējās vārtu guvumu “masas”. pēdējā regulārajā sezonā (2010./2011.) aizsargu “ieguldījums” bija procentuāli vismazākajā apjomā, salīdzinot pirmās 3 regulārās sezonas.

Rīgas Dinamo aizsargu paveiktie vārtu guvumi KHL regulārajos čempionātos:

sezona	aizsargu trāpījumi	% no kopējā	trāpīgākie aizsargi
2008./2009.	17 (no 132)	12.88%	Novāks – 4; Kr. Rēdlihs – 4
2009./2010.	25 (no 174)	14.37%	Galviņš – 7; Ozoliņš – 6; Sorokins – 4
2010./2011.	18 (no 160)	11.25%	Ozoliņš – 5; Laviņš – 4

*

jauns faktors

ir skaidrs, ka rezultativitātes līderiem ir nepieciešami savi “galda servētāji” un “klavieru nēsātāji”. Rautakallio ieviestā jaunā mode tikai pastiprina tendenci, ka klavieres taps nēsātas uz maiņām. un trāpīguma faktori paliek līdzšinējie – uzticētais spēles laiks kopumā un vairākumā, saprašanās ar partneriem, paša un cīņubiedru meistarība, kā arī – paša potenciāls un motivācija kaut ko no dzīves vēl gribēt.

tomēr ir viens faktors, kas atsevišķu spēlētāju rezultativitātē varētu sniegt pamanāmu pienesumu. runa ir par jauno noteikumu, kas stājas spēkā jaunajā sezonā – izšķirošais pēcspēles metiens tiek reģistrēts attiecīgā spēlētāja vārtu guvumu ailītē. nevis atsevišķā statistikas “stabiņā”, kuru statistiķi piemirst, dziedot slavas dziesmas rezultatīvākajiem, trāpīgākajiem u.c.

viskonkrētākais “atsevišķais” spēlētājs, kuram pēcspēles metieni vismaz agrāk ciparus būtu mainījuši visvairāk, Dinamo sastāvā ir Aleksandrs Ņiživijs. pirmajās divās sezonās Ņiživijam iegadījās pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam, bet 2010./2011. g. sezonā izšķirošo pēcspēles metienu summā Aleksandrs Ņiživijs ar četriem rezultātu nosakošiem “bullīšiem” bija labākais visā KHL!

Dinamo izšķirošie pēcspēles metieni pirmajās 3 sezonās:

sezona	uzvaras PM	izšķirošo PM autori
2008./2009. REG	2	Dārziņš – 1; Ņiživijs – 1
2009. play off	0	–
2009./2010. REG	3	Dārziņš – 2; Ņiživijs – 1
2010./2011. REG	5	Ņiživijs – 4; Dārziņš – 1

P.S. pirmās KHL sezonas izslēgšanas spēlēs bija iespējama nonākšana līdz pēcspēles metieniem; nākamajās – risinājums “jāgaida” tikai papildlaikos.

aktuālo Dinamo uzbrucēju rezultativitāte pēdējo 3 sezonu gaitā (INFORMATĪVI; nav salīdzināmi!; bez atzīmes PO fiksēti regulārie čempionāti; Latvijas čempionātos 2008./2009. g. sezonā var pastāvēt neprecizitātes reg. čempionātu un play off statistikas atdalījumā):

spēlētājs	2008./2009.	2009./2010.	2010./2011.
Ģirts Ankipāns	KHL 51 spēlē 7+7	KHL 52 spēlēs 8+15	KHL 50 spēlēs 6+14
	KHL PO 3 spēlē 0+0	KHL PO 3 spēlēs 1+0	KHL PO 11 spēlēs 1+1
Roberts Bukarts	RUS-2 44 spēlēs 11+6	KHL 32 spēlēs 3+4	KHL 43 spēlēs 4+2
		KHL PO 3 spēlēs 1+0	KHL PO 3 spēlēs 0+0
		BAČ 18 spēlēs 13+10	MHL 12 spēlēs 9+5
		LAT PO 7 spēlēs 3+4	MHL PO 3 spēlēs 3+2
Mārtiņš Cipulis	KHL 56 spēlēs 9+11	KHL 56 spēlēs 8+7	KHL 49 spēlēs 12+7
	KHL PO 3 spēlēs 0+0	KHL PO 9 spēlēs 2+0
Andris Džeriņš	OHL 65 spēlēs 21+27	KHL 17 spēlēs 0+0	KHL 32 spēlēs 3+2
		BAČ 14 spēlēs 3+7	KHL PO 6 spēlēs 1+0
		LAT PO 9 spēlēs 5+6
Miks Indrašis	BAČ 19 spēlēs 2+2	BAČ 49 spēlēs 20+19	MHL 56 spēlēs 21+32
	LAT 21 spēlē 14+11	LAT PO 8 spēlēs 1+3	MHL PO 3 spēlēs 1+2
	LAT U-20 20 spēlēs 5+5
Mārtiņš Karsums	NHL 24 spēlēs 1+5	KHL 12 spēlēs 4+4	KHL 52 spēlēs 17+15
	AHL 43 spēlēs 17+24	KHL PO 9 spēlēs 2+1	KHL PO 11 spēlēs 1+2
		AHL 36 spēlēs 4+12
Niclas Lucenius	SM-liiga 46 spēlēs 6+5	SM-liiga 56 spēlēs 17+29	SM-liiga 54 spēlēs 10+22
	SM-liiga KVAL 3 spēlēs 0+0	SM-liiga PO 9 spēlēs 4+4
	Som. U-20 1 spēlē 0+0
	Som.Mestis 8 spēlēs 2+4
Jamie Lundmark	NHL 27 spēlēs 8+8	NHL 36 spēlēs 5+7	Elitserien 18 spēlēs 3+7
	NHL PO 2 spēlēs 0+0	AHL 32 spēlēs 9+12	AHL 34 spēlēs 6+12
	AHL 54 spēlēs 15+37
Gints Meija	KHL 18 spēlēs 0+0	KHL 26 spēlēs 1+2	KHL 26 spēlēs 1+3
	BAČ 28 spēlēs 14+18	KHL PO 9 spēlēs 1+1	KHL PO 1 spēlē 0+0
		BAČ 12 spēlēs 5+12	BAČ 12 spēlēs 4+9
		LAT PO 5 spēlēs 1+5
Björn Melin	Elitserien 53 spēlēs 8+31	Elitserien 55 spēlēs 14+22	KHL 14 spēlēs 3+2
	Elitser. PO 18 spēlēs 5+8	Elitser. PO 11 spēlēs 4+1	Šv. NLA 19 spēlēs 10+5
			NLA PO 4 spēlēs 0+1
Aleksandrs Ņiživijs	KHL 53 spēlēs 9+18	KHL 50 spēlēs 12+24	KHL 53 spēlēs 12+24
	KHL PO 3 spēlēs 1+2	KHL PO 9 spēlēs 1+3	KHL PO 10 spēlēs 4+3
Ainars Podziņš	RUS-2 6 spēlēs 0+0	RUS-3 ?	KHL 19 spēlēs 1+0
	RUS-3 39 spēlēs 3+5	Maskavas Jun. 28 spēlēs 16+20	KHL PO 11 spēlēs 0+1
			MHL 17 spēlēs 2+6
Miķelis Rēdlihs	KHL 55 spēlēs 9+8	KHL 56 spēlēs 17+15	KHL 54 spēlēs 16+25
	KHL PO 3 spēlēs 0+0	KHL PO 9 spēlēs 1+2	KHL PO 11 spēlēs 3+6
Jānis Sprukts	NHL 1 spēlē 0+0	KHL 53 spēlēs 11+25	KHL 53 spēlēs 10+16
	AHL 59 spēlēs 16+31	KHL PO 9 spēlēs 1+4	KHL PO 11 spēlēs 4+1
Juris Štāls	KHL 19 spēlēs 1+2	IHL 74 spēlēs 26+26	KHL 14 spēlēs 2+1
	BAČ 17 spēlēs 9+8		KHL PO 6 spēlēs 0+1
			BAČ 19 spēlēs 12+9
Fredrik Warg	Elitserien 39 spēlēs 5+12	Elitserien 46 spēlēs 7+15	Elitserien 50 spēlēs 11+19
		Elits. PO 12 spēlēs 5+2	Elits. PO 16 spēlēs 2+2

*

Dinamo spēlētāju rezultativitāte 2011. g. starpsezonā (pēc 11 spēlēm):

hokejists	punkti 11 sp. (iesk. treniņsp.)	punkti 10 sp. (nesk. treniņsp.)
Mārtiņš Karsums	6+3	6+3
Gints Meija	4+5	2+2
Ģirts Ankipāns	2+6	2+6
Aleksandrs Ņiživijs	1+5	1+5
Miķelis Rēdlihs	4+1	4+1
Andris Džeriņš	2+3	1+3
Guntis Galviņš aizs.	1+4	1+2
Niclas Lucenius	1+4	0+1
Fredrik Warg	3+1	3+1
Kristaps Sotnieks aizs.	3+1	0+1
Jānis Sprukts	1+3	1+3
Roberts Bukarts	1+3	1+1
Arvīds Reķis aizs.	0+3	0+3
Krišjānis Rēdlihs aizs.	0+3	0+1
Björn Melin	1+1	1+1
Juris Štāls	1+1	0+0
Oskars Cibuļskis aizs.	1+0	1+0
Jamie Lundmark	1+0	1+0
Armands Bērziņš	1+0	0+0
Rodrigo Laviņš aizs.	0+1	0+1
Sandis Ozoliņš aizs.	0+1	0+1

P.S. rezultativitāte fiksēta saskaņā ar dinamoriga.eu publicētajiem spēļu apskatiem.

izziņām:

• Dinamo 2010. gada starpsezonas rezultativitāte: tepat
• Dinamo 2009. gada starpsezonas rezultativitāte: tepat
• kopā ar dinamo trenējas Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Ainars Podziņš (2011-09-05) – dinamoriga.eu

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 14. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Dinamo uzbrukums 2009./2010. g. sezonā

kādi bija Dinamo uzbrucēji šosezon. versijas…

Ģirts Ankipāns. pusi vai pat vairāk Ankipānam piemītošā “kapitāla” veido pareizā attieksme pret spēli, bet viss pārējais ir cīņasspars. varbūt viņam “nevar pārmest” pāri malām plūstošu meistarību, taču savu darbu viņš padara “uz pieci”. esam apraduši, ka Ankipāns nespēlē pirmo (redzamāko) vijoli, bet ir stabils “bass”, kas diktē sava uzbrukuma virknējuma ritmu un gādā par uzbrukuma “ragaviņu vilkšanu”. tādus spēlētājus nereti nevar “ar uguni atrast” un tādu spēlētāju trūkums bieži vien zvaigžņotām komandām neļauj uzvarēt raksturu cīņās. secinājums: būtu prieks Ankipānu redzēt Dinamo ierindā arī nākamsezon.

Tailers Arnasons (Tyler Arnason). viens no tiem spēlētājiem, kurus visa veida kritiķi, ieskaitot tādus, kas hokejam “pieseko” reizi gadā, lamā ārā “no panckām”. skatoties tuvplānā, no Arnasona tika sagaidīts visiem acīmredzams pienesums un emocionāli arī saskatāma pašatdeve. taču no otras puses, ar visu savu “lēnīgumu” un šķietamo neieinteresētību sev atvēlētajā spēles laikā Arnasons iespēja salīdzinoši daudz. sausajos ciparos raugoties, jau nav nozīmes, vai Tu no ādas lien ārā, bet tik un tā rezultāta nav, vai arī “lēnu garu” un “bez stresa” panāc to, ko citi ar pilnīgu atdošanos. brīžam gan nebija saprotami Arnasona uzdevumi komandā… lai vai kā, rādās, ka Arnasons neiederējās Dinamo modelī. ja komandu trenēs līdzšinējie treneri, būs liels pārsteigums, ja pat būs tikai ieminēšanās par Arnasona “angažēšanu” nākamajai sezonai.

Armands Bērziņš. ir jāsakrīt “čupiņai” apstākļu un likumsakarību, lai Bērziņu redzētu Dinamo sastāvā nākasezon. objektīvās sakritības – atkal jāaktualizējas centra uzbrucēju trūkumam, kas laiku pa laikam ir īpaši akūti un, pieņemams, ka nav atrisināms dažās dienās, tāpēc visdrīzākais arī 2010./2011. g. sezona varētu nebūt izņēmums. no paša Armanda Bērziņa atkarīgs, vai šo “centru vakuumu” treneri lūkos aizpildīt ar viņu, dodot iespēju iespēlēties komandā. pietiekoši daudz treneru izvēlē nozīmēs Bērziņa sniegums pasaules čempionātā, ja viņš tiks komandā, un sagatavošanās posms starpsezonā.

Roberts Bukarts. ja tā var teikt, “sezonas atradums”. protams, jāslīpē, jāslīpē un vēlreiz jāslīpē. bet priecē Bukarta kaujasspējas un lietderība kā regulārās sezonas gaitā, tā arī atbildīgākos izslēgšanas spēļu cēlienos. no visiem jaunajiem uzbrucējiem (t.sk. Cinks, A.Džeriņš, Hartmanis, Meija) tieši Bukarts bija līdzdalīgs visvairāk spēlēs šosezonas regulārajā čempionātā (32 spēles; vēl 3 play off-os) un bija rezultatīvākais no visiem jaunajiem (3+4 regulārajā; 1+0 izslēgšanas spēlēs). bez tā visa Bukarts pamanījās nospēlēt 18 spēles Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas atklātajā čempionātā, gūstot 13+10 punktus un sezonas beigās paliekot 5.-ajam rezultatīvākajam “junioru” spēlētājam. rekomendācija Dinamo sistēmas vadītājiem: pielikt visas pūles, lai Robertu Bukartu noturētu Dinamo komandā. jo tā varētu būt laba daļa no komandas nākotnes.

Ronalds Cinks. sezonu uzsāka kā “stabils” jaunais, aizvadot 14 spēles septembrī un oktobrī un dažās no tām saņemot ļoti pieklājīgu spēles laiku (piemēram, 14:40 pret Atlant 2009-10-04). tad veselības sarežģījumi un atgriešanās ierindā ar divām spēlēm martā (kopējais spēles laiks uz abām – zem 2 minūtēm). ja sezonas sākumā Cinks cīnījās ļoti cerīgi, tad pēc mini-epizodēm martā grūti spriest par formu, kādā šis uzbrucējs ir. nelielu ieskatu sniedz Ronalda Cinka dalība U-20 čempionātā un cīņas Dinamo Juniors ierindā. no tām rodas iespaids, ka kaut kas traucē Cinkam darboties “uz pilnu klapi”. kopumā secinot, Cinks ar savu cīņassparu un ne tikai būtu lietderīgs Dinamo sistēmai nākotnē.

Mārtiņš Cipulis. jau otro sezonu Dinamo ierindā Cipulis ir vairāk redzams (arī rezultativitātes ziņā) sezonas otrajā daļā. play off sērijā viņš vienkārši lidoja! iespējams, tas sasitīts ar virknējuma partneru izmaiņām. iespējams, pirmais virknējums, kurā Cipulis “uzturējās” sezonas sākumdaļā, nebija pareizi izvēlētā vieta. jebkurā gadījumā – gan treneriem jāshēmo, gan Mārtiņam Cipulim jāpiestrādā pie “atvēršanās” jau sezonas sākumā, lai varētu lietderīgāk izmantot viņa prasmes komandas labā. Cipuļa ātrums aizrauj, vien pareizi un prasmīgi jāpiekomplektē virknējuma partneri.

Lauris Dārziņš. viens no tiem latviešu spēlētājiem, kas šosezon ir būtiski progresējis un regulārajā čempionātā pārsniedzis 30 punktu robežu (14+17; un vēl 2+2 izslēgšanas spēlēs). daži ekspert lēš, ka Dārziņš varētu būt starp tiem spēlētājiem, uz kuriem “aci mestu” citi KHL klubi, un tādēļ Laura Dārziņa “atstāšanai” Dinamo rindās būtu “jāatpogā” lielāks naudas daudzums. protams, pelnīti. te arī jautājums, vai piedāvājums no citiem klubiem būtu tik būtiski atšķirīgs, ka Dārziņš labprātāk “strādātu” ārpus mājām. te nav stāsts tikai par naudu, bet par spēlētāja novērtējumu. protams, arī ņemot vērā apstākli, ka hokejista karjera nav mūžīga. jebkurā gadījumā – lai veicas karjerā, arī tad, ja Dinamo nespēs nodrošināt gaidīto un būs jāaizstāv cita kluba krāsas. vēl viens “protams”, Dārziņam ļoti piestāv Dinamo krāsas!

Andris Džeriņš. ja pērnsezon viņam neizdevās “iesprukt” Dinamo sastāvā, lai arī pārbaudes spēlēs pirms 2008./2009. g. sezonas tika “testēts”, tad šosezon ir izdevies 17 KHL oficiālajās spēlēs būt “lielajā” komandā. sezonas nogalē gan Andris Džeriņš cīnās fārmkluba Dinamo Juniors rindās, kur pirmajās divās Latvijas pusfināla play off spēlēs ir uzņēmies uzbrukuma līdera lomu. jādomā, ka ne Baltkrievijas, ne Latvijas atklātais čempionāts nav tas līmenis, uz kuru Džeriņš tiecas. tāpēc rūpīgi jāstrādā, lai sagaidītu savu “biļeti” uz augšu. prognozējami, ir vērts Andri Džeriņu saglabāt Dinamo sistēmai, kā labu iespēju ne tikai “aizlāpīt robus” centra uzbrucēju satraumētības gadījumā, bet ar domu potenciāli ieviest kā pamatsastāva centru. ko teiks treneri?

Adrians Fosters (Adrian Foster). šobrīd Fosters ir Dinamo pagātne, bet, ja jau runāt par visiem dinamiešu uzbrucējiem, kas 2009./2010. g. sezonā cīnījās KHL oficiālajās spēlēs, tad jāpiemin arī viņš. lai gan pasaule ir maza un Eiropā cirkulējošo Ziemeļamerikas leģionāru arī nav daudz, iespējams Fosters nonāks KHL ārēs atkal. Fosters bija normāls “ielāps” laikā, kad traumas dēļ nespēlēja Karija. lielas cerības uz Adrianu Fosteru, šķiet, neviens nelika un viņš arī nepievīla. labi pacīnījās, centās un 10 spēlēs iekrāja 2+2 punktus. nekā diža, bet pareizās attieksmes trūkumu Fosteram pārmest nevarētu. iespējams, pie ilgākas “iesilšanas” Dinamo sastāvā Fosters ienestu “lielākus augļus”. bet paldies viņam par Dinamo labā padarīto.

Toms Hartmanis. kopš sezonas vidus Hartmaņa KHL statistikā nekas nav mainījies – ailītē palikušas vien piecarpus minūtes spēles laika, kas “izstiepts” uz divām spēlēm septembrī. rādās, ka treneri “ielāpu likšanai” pamatsastāva spēlētāju traumu gadījumos labprātāk izmanto citus jaunos. iespējams, vēl pienāks Toma Hartmaņa “stunda” Dinamo sastāvā, taču viņam jārēķinās ar būtisku konkurenci, kuru “veido” Dinamo “lielās” komandas sastāvā biežāk “uzturējušies” Bukarts, Meija, Cinks… ieskatam: Dinamo Juniors ierindā BAČ-ā šosezon Tomam Hartmanim 10+12 punktu (35 spēlēs). iespējams, tieši pacietība un fiziskās formas uzkrāšana ir “atslēgas vārdi”, kas varētu vērt vaļā durvis uz “lielo” komandu atkal.

Marsels Hosa (Marcel Hossa). šaubu nav, Hosa ir tas leģionārs, kurš dalību Latvijas superklubā ir attaisnojis pilnībā. ko gaidījām, to arī dabūjām. 55 punkti (35+20) regulārā čempionāta 56 spēlēs ir vairāk nekā cienījama rezultativitāte. un labs pieaugums, salīdzinot ar pērnsezonas regulāro daļu, kurā Hosam 44 punkti (22+22; 52 spēlēs). līdz ar to – Marsels Hosa pārliecinoši ir 2009./2010. g. regulārās sezonas labākais snaiperis visā KHL. Hosas “precizitāti” adekvāti novērtēja šīs sezonas play off pretinieki (SKA un HK MVD), īpaši veltot uzmanību viņa neitralizēšanai. sāncenšiem izdevās daļēji – Hosa šī gada play off-os 9 spēlēs “salasīja” 5 punktus (4+1). salīdzinājumam – pērn izslēgšanas spēlēs bija 2 punkti (2+0; 3 spēlēs). kluba vadība vēl play off gaitā zināja stāstīt, ka labprāt paildzinātu sadarbību ar Hosu. arī tāpat kā pēc 2008./2009. g. sezonas pasākušas “cilāties” runas par to, ka gan jau tāds supersnaiperis būs pieprasīts citos KHL vai NHL klubos, ka naudīgāki klubi pārtrumpos Rīgas klubu piedāvājuma summā utt. šajos spriedumos ir daudz patiesības. taču ir arī argumenti par labu Hosas iederībai tieši Dinamo rindās. un tas nav stāsts par to, ka Rīga ir Eiropā (Hosam patīkamākā vidē). stāsts ir par to, ka citos klubos Hosa varētu uzreiz “nemirdzēt” tik labi, jo šai mirdzēšanai jāsakārto visa “infrastruktūra”: pareizie piespēlētāji; melnā darba darītāji… Rīgā Hosam tika daudz pakārtota komandas arhitektūra, veidojot virknējumu ap viņu un kombinējot epizožu “izspēles” ap Hosu kā iebūvētu būvelementu. citā klubā tas jābūvē no jauna, bet, ja arī nav jāceļ no nulles, tad iestrādes (pamati) var nesaderēties. cik ļoti tas uztrauc pašu Marselu Hosu, Dinamo kluba vadību un potenciālos “pircējus”, varēsim vērot starpsezonā. un gan jau pilnā krāšņumā, jo Hosas “nākotnei” kā Latvijas, tā KHL tēmām veltītie Krievijas mediji pievērsīs lielu uzmanību, pat lielāku nekā būtu nepieciešams objektīvi.

Maiks Iguldens (Mike Iggulden). pieņemts uzskatīt, ka leģionāriem jābūt komandas ja ne galvenajiem, tad vieniem no galvenajiem vilcējiem. dažādi traktējot šo formulu, vērtētājiem ir šķitis, ka Iguldens nav komandas vilcējs. iemesli ir atrasti vairāk vai mazāk objektīvi, no kuriem būtiskākais – Iguldena “mocīšana” centra uzbrucēja pozīcijā, lai arī viņš “pēc aicinājuma” ir malējais. tomēr Iguldena pienesums nebūtu noniecināms – viņš ir 4.-tais rezultatīvākais Dinamo regulārās sezonas spēlētājs šosezon (13+20 punktu), tikai nedaudz atpaliekot no 2./3. vietas “turētājiem” – piespēļu meistariem Ņiživija un Sprukta (abiem pa 36 punktiem). der atcerēties, ka Latvijas pašmāju spēlētāju progresa rezultātā leģionāriem vairs nav lemts “spīdēt” tik spilgti. ja pērnsezon rezultativitātes spici Dinamo uzbrucēju un aizsargu ierindā veidoja tieši leģionāri, tad šosezon galvgalī “atlicis” tikai Hosa, kas “apmirdz” ne tikai Dinamo, bet visu KHL. atgriežoties pie Iguldena, ja tā labi piedomā – pielietojumu, vislabāk kādā malējā uzbrucēja pozīcijā, viņam atrastu arī nākamsezon. taču nākamsezonas sastāva komplektācijā paredzamas citas prioritātes, kuru īstenošanai varētu tikt “ziedota” Iguldena būšana komandā.

Martins Karija (Martin Kariya). sezonas noslēguma atklājums… jau pirms sezonas sākuma, redzot Kariju pārbaudes spēlēs, aculiecinieki varēja pārliecināties par viņa ātrumu un ņiprumu, no kura tika gaidīts arī rezultatīvs sniegums. taču smadzeņu satricinājums sezonas ceturtajā spēlē un atlabšana pēc tā ņeļāva uzrādīt labāko sniegumu. pamazām sezonas gaitā Martins Karija ieskrējās – 38 spēlēs 23 punkti (4+19), bet play off 9 spēlēs vēl 5 punkti (3+2). sezonas nogalē centra uzbrucēja Karijas saprašanās ar “saviem” malējajiem Dārziņu un M.Rēdlihu bija kļuvusi vēl labāka. kulmināciju Karijas sniegums sasniedza play off 1. kārtā, kad viņš tika atzīts par izslēgšanas spēļu pirmā posma labāko uzbrucēju visā KHL. jo bija izmantojis savas iespējas gandrīz maksimāli, dažās play off spēlēs iemetot gandrīz tikpat vārtu, cik regulārās sezonas gaitā. Karijas trāpīgumu izslēgšanas spēlēs par nejaušību grūti nosaukt, taču viņš nešaubīgi vairāk ir piespēlētājs nevis “iemetējs”. komplektā ar Dārziņu un M.Rēdlihu tas der. vai pietiekoši noderīgi un vai kluba vadībai neatradīsies “citas prioritātes”, noskaidrosies starpsezonā. nebūs pārsteiguma, ja redzēsim Martinu Kariju Dinamo ierindā arī nākamsezon. visu viņa potenciālu visas sezonas garumā vēl neesam varējuši ievērtēt.

Mārtiņš Karsums. izrādījās ļoti labs pastiprinājums sezonas noslēgumā. tieši ar cīņassparu, emocijām, aktīvu līdzdalību come back spēlēs (pāris no 0:3 un viena no 0:4) izbraukumā un citiem komandai noderīgiem elementiem. turklāt ar labu rezultativitāti – 12 regulārā čempionāta spēlēs 4+4 (koeficients “+6”) un play off 9 spēlēs 2+1 (koeficients “-1”). Karsuma ienākšana Dinamo sakrita ar komandas labākajām sezonas spēlēm, un sakritības ir tajā tikai nedaudz. jo Karsums “pienesa” dinamiešiem dzirksteli un savu odziņu, kapājot pa īstam. nešaubīgi varētu novēlēt Mārtiņam Karsumam labu karjeru Ziemeļamerikā, kur gan ar tikšanu NHL klubu sastāvos viņam gājis “raibi”, bet Dinamo vadībai būtu vērts pacensties Karsumu noturēt Rīgā, padarot viņu par stabilu komandas daļu, nevis tikai sezonas noslēguma “desantu”. komanda no tā iegūtu un arī līdzjutēji novērtētu.

Gints Meija. sezonas noslēgumā un īpaši play off uzrāda stabilu sniegumu. izslēgšanas spēlēs sagaidīti 2 punkti (1+1) un lietderības koeficients “+2”, kas “hroniskam” ceturtā virknējuma uzbrucējam pie salīdzinoši neliela spēles laika (vidēji spēlē 6:20) ir labs rādītājs. un progress, salīdzinot ar regulārās sezonas 1+2 punktiem 26 spēlēs, ir acīmredzams. nemaz nerunājot par 0 (nulle) punktiem 2008./2009. g. sezonas 18 spēlēs. piebildei: play off spēlēs Gints Meija sev atvēlēto laiku pavadīja ar iedvesmu un “spārnos”. tā ir vispareizākā attieksme pret izslēgšanas spēlēm. ja tendence saglabāsies, drīzumā varētu kļūt par stabilu Dinamo sastāvdaļu ar lielāku spēles laiku un plašākām “pilnvarām” nekā tiek atvēlēts 4.-ajam virknējumam. jādomā, ka kluba vadība Meijas aktivitāti ir pamanījusi un novērtējusi.

Aleksandrs Ņiživijs. varbūt pirmssezonas “iesildīšanās” spēles lika dažiem līdzjutējiem gaidīt rezultatīvāku sniegumu, taču raugoties gan laukumā, gan rezultativitātes tabulās, jāsecina, ka Ņiživijs aizvadījis labu sezonu. kapteiņa asistents (un Ozoliņa nespēlēšanas brīžos – kapteinis) šīs sezonas regulārajā daļā ir guvis 36 punktus (12+24) un play off spēlēs vēl 4 (1+3). tas ir acīmredzams pieaugums, salīdzinot ar 27 punktiem (9+18) pērnsezonas regulārajā daļā un 3 punktiem (1+2) pagājušās sezonas izslēgšanas spēlēs. nenoliedzami Ņiživijam var pārmest nedraudzīgos “plus-mīnus koeficientus” (pērnsezon regulārajā daļā “-8”; šosezon “-9”)… visai vai gandrīz visai Dinamo uzbrukuma līnijai būtu jāpieliek aizsardzībā. taču vai kāds var “uz sitiena” parādīt Dinamo sastāvā tehniskāku spēlētāju un labāku bullīšu īstenotāju? tāds komandai ir vajadzīgs, arī tāpēc, ka regulārās sezonas gaitā sūri grūti izcīnītie papildlaiki, atšķirībā no play off, beigsies manāmi ātrāk un nāks kārta pēcspēles metieniem. arī tāpēc, ka Aleksandrs Ņiživijs ir īsts dinamietis kā veiksmēs, tā neviksmēs.

Roberts Petrovickis (Robert Petrovicky). pieredzējušā slovāku uzbrucēja “iesaistīšana” komandā sezonas gaitā bija vērtīgs pienesums kopumā Dinamo komandas cīņassparam un konkrēti centra uzbrucēja pozīcijā. pat kritiskākie eksperti atzīst, ka Petrovickis regulārās sezonas gaitā bija viens no tiem retajiem leģionāriem, kas attaisnojuši uz sevi liktās cerības. tā kā Roberta Petrovicka “iegāde” bija pilnīgi balstīta uz Hosas “vajadzībām” (patronu pienešanu), tad arī Petrovicka nākotne komandā ir skatāma vien Hosas “klātbūtnē”. tiesa, pat ja Hosa paliek Dinamo ierindā, Roberta Petrovicka klātbūtne “tālākajā komandas perspektīvā” neietilpst. “vēl vienu gadiņu kopā ar Hosu” varētu, bet ilgtermiņā raugoties – Roberts Petrovickis (dz. 1973.) ir labākajos gados un līdz ar to neizbēgami tuvojas karjeras noslēgumam. turklāt, kā zina Armands Puče, Petrovickis nemaz neesot “tik lēts”.

Miķelis Rēdlihs. spilgts piemērs latviešu hokejistu progresam Dinamo ierindā. aizraujošs kaujasspars un dinamiskas emocijas ir Miķeļa Rēdliha īpašības, kas uzvelk komandu, aizrauj līdzjutējus un liek paraudzīties “caur pirkstiem” uz dažādām karstgalvībām. jo ir pozitīva sajūta, ka tāds spēlētājs ir mūsējais. jācer, ka to labi jūt arī kluba menedžētāji. iespējams, ka M.Rēdlihs ir tieši tas dinamietis, kurš saņems piedāvājumus arī no kāda cita kluba. apstiprinājumam cipari: 32 punkti (17+15) regulārā čempionāta 56 spēlēs ļauj Miķelim Rēdliham būt otram labākajam vārtu guvējam Dinamo ierindā šosezon; kā arī 1+3 punkti 9 play off spēlēs [31. martā play off statistika labota uz 1+2]. salīdzinājumam pērnsezon (2008./2009.): 17 punkti (9+8) regulārā čempionāta 55 spēlēs un necik punktu izslēgšanas spēlēs. skaitīt pratīs arī tie, kas lūko dabūt “latviešu raķeti” savā komandā. jācer ka Rīgas Dinamo vadība būs ātrāka, ja ne ātrāka – tad pārliecinošāka…

Jānis Sprukts. šīs sezonas labākais piespēļu “iedalītājs” Dinamo ierindā šķiet pa īstam atraisījās uz sezonas otro pusi, tāpat kā visa komanda. kombinācijā ar Karsumu centra uzbrucēja Jāņa Sprukta darbība, šķiet, bija palikusi vēl bīstamāka. pretiniekiem galvassāpes izraisīja Sprukta darbības mazākumā – viņš prot pieturēt ripu, aizskriet līdz pretinieka vārtiem, piespēlēt ļoti sarežģītos apstākļos un dažkārt iemest. par šādu mazākuma laika “nosišanu” varētu sapņot katras komandas treneris. statistikai: ar regulārās sezonas gaitā sakrātajiem 36 punktiem (11+25; 53 spēlēs) Sprukts dala 2./3. vietu ar Ņiživiju komandas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā. vēl arī 1+3 punkti play off 9 spēlēs [31. martā play off statistika labota uz vēl labāku 1+4]. runā (piemēram sportaavize.lv A.Pučes personā), ka Spruktam ir līgums ar Dinamo arī uz nākamo sezonu. tas priecē.

P.S. par Dinamo aizsardzību un vārtsardzību ieraksti sekos.

info ieskatam:

• Dinamo spēlētāju statistika 2009./2010. g. regulārajā čempionātā – skatīt tepat
• Dinamo spēlētāju statistika 2010. g. play off-ā – skatīt tepat
• Dinamo spēlētāju “vērtējums” pēc čempionāta pirmajām 14 spēlēm – skatīt tepat
• Dinamo spēlētāju “vērtējums” regulārā čempionāta vidū – skatīt tepat
• Dinamo Juniors spēlētāju statistika BAČ – skatīt tepat

[Ģirta Ankipāna, Roberta Bukarta, Laura Dārziņa, Marsela Hosas, Mārtiņa Karsuma un Miķeļa Rēdliha fotoattēli fiksēti 2009./2010. g. sezonas gaitā; visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]