Dinamo pārbaužu summa pirms sestās sezonas

KHL un Rīgas Dinamo sestā sezona ir klāt. Treniņnometnē un divos pārbaudes spēļu turnīros ir bijis diezgan laika, lai saprastu šīs sezonas kontingenta potenciālu un racionālāko pielietojumu. Galvenais treneris Artis Ābols viedi saka, ka punktus par pārbaudes spēlēm nedod, ko varētu attiecināt arī uz šo spēļu statistiku kopumā. Tomēr – ieskats Dinamo „bruņoto spēku” varējumā pirms īstās sezonas.

Sava laika komunistu spārnotais lozungs „No katra pēc spējām, katram pēc vajadzības” ir dzīvs arī tagad un hokejā. Ne tikai tāpēc, ka no uzbrucēja un vārtsarga hokejā tiek prasīti atšķirīgi pienākumi, bet arī tāpēc, ka no dažādiem pat viena ampluā spēlētāja tiek gaidīts dažāds varējums. Nu, skaidrs, ka, piemēram, no Marsela Hosas tiks prasīts savādāk nekā, piemēram, no Kārļa Ozoliņa vai Gunāra Skvorcova. Grozi kā gribi, bet dalījums ‘savējie / leģionāri’, ‘jaunie / vecie’ paliek. Vieniem tiek vairāk piedots, no citiem – mazāk gaidīts. Gala beigās „labie” un „sliktie” tiek atrasti neatkarīgi no komandas kopējā snieguma. Vēl varētu vērtēt atsevišķi kategorijas ‘lētie’ un ‘dārgie’. Taču tas iespējams tikai pilnībā publiskotu algu un bonusu apstākļos, kas acīmredzot jāatstāj uz līgas un Dinamo brieduma gadiem.

Leģionāru frakcija

3 kanādieši, 2 slovāki, zviedrs, čehs. Trīs no septiņiem leģionāriem Rīgas kluba ierindā bija redzēti arī iepriekš, tādēļ uzskatāmi par pārbaudītām vērtībām. Arī pārbaudes spēļu gaitā „pērnie” – centrs Pols Ščehura un vārtuvīrs Mikaels Tellkvists – kopumā izskatījās itin pieklājīgi. Skaidrs, ka no periodiski Dinamo ierindā labus laikus piedzīvojušā Marsela Hosas tiek cerēts vismaz daļējs savu labāko laiku sniegums. Pārbaudes spēlēs viņam pilnībā atrādīties, jādomā, patraucēja trauma. Tomēr visādi citādi – nav īpašu pazīmju, kas liecinātu par Hosas īpašo trāpīgumu. Skaidrs, ka starpsezonas spēlēs tiek meklētas rezultatīvas saiknes, un pārbaudes spēles nav kritērijs. Tomēr viena no jaunās sezonas intrigām ir – Hosa pamodīsies vai nē?

Pārbaudes spēļu summā pēc pilnas lozes izskatījās abi jaunpienācēji no Kanādas. Centrs Kails Vilsons un labējā nūjas tvēriena aizsargs Mets Robinsons labi aizpilda tradicionāli deficītās vakances itin pieklājīgi. Par Robinsonu nav pārsteigums, jo pie eiropeiska hokeja un laukumiem radis jau 3 sezonas spēlējot Skandināvijas valstīs. Ar Vilsonu gan pozitīvss pārsteigums, jo vienam otram kadram, kas ieradās no AHL, bija nepieciešams noteikts adaptācijas posms, kas mēdza ievilkties patālu sezonā. Ar pārslēgšanos savulaik buksēja Troters, Žirū…

No čeho-slovāku try-out (pārbaudes laika) līgumu virknes divi izrādījušies ne-pabiras un noderīgi Dinamo pilnvērtīgu līgumu slēgšanai. Čehu ekstralīgas vārtsargs Jakubs Sedlāčeks auguma centimetrus centīgi kompensē ar citām kvalitātēm, atrisinot vārtsargu jautājumu un diezgan pārliecinoši attālinot no Dinamo vārtu līnijas pašmāju pretendentus. Savukārt slovāku ekstralīgas bombardierim Marselam Haščākam ar trāpījumiem KHL komandu vārtos nesokas viegli, bet pazīmes liecina, ka prasmes un vēlme ir. Ar īstajiem partneriem varētu kļūt arī par sezonas atradumu.

Komandas mikroklimats un kultūra

KHL sestajā sezonā Dinamo sastāva vaibstus veido arī 3 veterāni (36+), kuriem Dinamo krekls pie miesas pieaudzis. Lai arī tagad 41 gadus vecajam pussargam Sandim Ozoliņam, 39 gadus vecajam aizsargam Rodrigo Laviņam un šomēnes 37 gadu slieksni pārkāpjošajam uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam pērnsezon bija brīvprātīgi vai diktēti sānsoļi ārpus Dinamo, visi 3 ir īstenākie dinamieši. Ozoliņa kā kapteiņa atgriešanās komandas sastāvā ir arī konkrēts emocionālais dopings.

Ko gaidīs no veterāniem? Vispirms jau darba ētiku, pienesumu uz soliņa un ģērbtuvē, padomu, piemēru, jaunāku biedru skološanu. Un, ja vajag, treneri līdzās uz ledus, vienā maiņā. Un tikai pēc tam – Ozoliņa vairākums, Ņiživija virtuozitāte, Laviņa rāmums. Šie vīri ir jau neatņemama jaunlaiku Dinamo nesenās vēstures sastāvdaļa. Un pat, ja pietuvojusies karjeras pēdējā (-s) sezona (-s) profesionāla hokejista ādā, Rīgas komanda šiem vīriem ir piemērotākā vieta, kur to (tās) aizvadīt. Tieši tā ir kluba kultūras un tradīciju kopšanas sastāvdaļa. Lai veselība!

Mugurkauls

Dinamo jaunās sezonas snieguma stabilitāte lielā mērā būs atkarīga no komandas trīsdesmitgadniekiem (dz. 1979. – 1981.), kuru varēšanai jābūt pilnbriedā un starpībai starp labām un sliktām spēlēm – minimālai. Revolūciju no viņiem negaida, bet nesatricināmu aizmuguri gan. Ja ne uzbrukuma fāzē, tad – aizsardzību cementējot. Pārbaudes spēlēs veicās dažādi, bet – jāsāk vērtēt no 5. septembra.

Tiesa, uzbrucējs Mārtiņš Cipulis arī pārbaudes spēlēs uzrāda priecējošu rezultativitāti, dodot vajadzīgo paātrinājumu ceturtās maiņas jaunatnei. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs cenšas progresēt arī savos 32 gados un pārī ar Ozoliņu kļuvis vēl drošāks, pieslēdzoties uzbrukumam. Aiz viņiem aizsargi Georgijs Pujacs un Arvīds Reķis. Šiem četriem kopā ar veterāniem ir jākļūst par Dinamo zālēm pret pārkaršanu un paniku laukumā jebkura rezultāta un spēles gaitas apstākļos.

Bijušie „jaunie, perspektīvie”

Jaunā sezona ir laiks, kad vajadzētu sevi apliecināt nesenajiem jaunajiem (dz. 1987. – 1991.), no kuriem daļu vēl relatīvi nesen uzlūkoja ceturto, trešo maiņu kontekstā. Daži bijuši arī spilgtāki. Savu pirmo pilno KHL sezonu „spridzināja” un arī pārbaudes spēlēs diezgan pamanāms bija rezultāta taisītājs Miks Indrašis. Taču rezultativitātes punkti Karsuma, M.Rēdliha, Sprukta, Dārziņa prombūtnes laikā tiek gaidīti arī no pārējiem pašmāju perspektīvajiem.

Cerības kausā uzrādīto jaudu turpinājums tiek cerēts no trāpīt mākošā Roberta Bukarta. 25-gadniekiem Andrim Džeriņam un Gintam Meijam ir iedalīts laiks skaitliskajā mazākumā un darbs pretinieku triecienmaiņu neitralizēšanai. KHL sestā sezona ir pats laiks šiem uzbrucējiem ieņemt atslēgas vietu Dinamo sastāvā. Tāpat derētu „pievilkties” nesenajiem liepājniekiem – Vitālijam Pavlovam un Gunāram Skvorcovam. Skaidrs, ka abu pretenziju loks ir ceturtā maiņa, taču vieta arī tajā būs jāizcīna.

Pie šīs paaudzes pieskaitāmi arī aizsargi Kristaps Sotnieks un Oskars Cibuļskis, kurus savulaik zināmā mērā skolojis vienā pārī spēlējošais Sandis Ozoliņš. Pirms dažiem gadiem Dinamo galvenais treneris Juliuss Šuplers slavēja un pasniedza puišus kā „Latvijas hokeja nākotni”, tagad laiks pārliecinoši apstiprināt, ka viņi ir šīs valsts nosauktās spēles tagadne.

Par vietu sastāvā pacīnīties nenāksies viegli aizvadītās sezonas „obligātajiem” jaunajiem – 1991. gadā dzimušajiem, kuriem iepriekšējās 2 sezonās tikšanu sastāvā KHL reglaments, ja ne garantēja, tad atviegloja. Tagad par vietu sastāvā jācīnās bez reglamenta atbalsta. Turklāt no aizmugures nāk aktuālie jaunie – 1992. gadā dzimušie un jaunāki, kuriem reglaments dod „brīvbiļetes” jaunajā sezonā. Uzbrucējs Juris Upītis pārbaudes spēlēs atgādināja, ka viņa tēmeklis joprojām kārtībā – 4 spēlēs 3 vārtu guvumi, pamatā spēlējot 4.-ajā maiņā. Centra uzbrucējam Mārim Bičevskim traumas dēļ starpsezonā nav sanācis uzspēlēt, bet aizsargu Mārtiņu Poreju it kā gaidot Dinamo fārmveidīgas sadarbības partneri Jokipojat somu otrajā līgā. Tiesa, ar Poreju un arī Upīti pēc try-out ir noslēgts pilnvērtīgs līgums.

Aktuālie jaunie

Šosezon obligāto-jauno frontē toni nosaka „eksports” no dižķibeli piedzīvojušā Liepājas Metalurgs kluba. Rietumvējš atnesis 3 jaunos hokejistus. Kā pirmais nosaucams 19-gadīgais uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kura sniegums pārbaudes spēlēs nevar nepriecēt. Un ne tikai rezultativitātes griezumā. Jā, visās 9 pārbaudes spēlēs vienmērīgu sniegumu atrādīt ir sarežģīti. Taču Kuzmenkova parakstīšana ir vērta, ne tikai skatoties uz dzimšanas datiem. Aizsargam Edgaram Siksnam un uzbrucējam Kārlim Ozoliņam bija īsāka iespēja sevi parādīt pārbaudes spēlēs. Tāpat arī no jaunatnes komandas HK Rīga paņemtajam 18-gadīgajam uzbrucējam Deividam Sarkanim lielākā daļa pieteikto pārbaudes spēļu bija jānoraugās no komandas rezervistu soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam.

Mega-daudz iespēju nebūs arī īstajā čempionātā, bet jaunajiem pie tām būs jāķeras ar ragiem un nagiem. Jo pretējā gadījumā, lai arī reglaments 18 laukuma spēlētāju sastāvā pieprasa vismaz divus jaunos (vai 4 no 20), puiši var palikt tikai pieteikumā. Jo treneri var likt kādam pieredzējušākam „skriet” divās maiņās, nemaz nerunājot par laicīgu pārkārtošanos komandas spēlei 3 maiņās.

Bet, lai izdodas!

Rīgas Dinamo spēlētāju statistika 2013. gada starpsezonas visās 9 pārbaudes spēlēs (slīprakstā – no komandas atbrīvotie):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	komentārs
	UZBRUCĒJI
1.	Kyle Wilson	1984.	8	4+4	6
2.	Miks Indrašis	1990.	8	4+2	0
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	9	2+3	2
4.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	9	2+3	6
5.	Paul Szczechura	1985	8	2+2	0
6.	Juris Upītis	1991.	4	3+0	2
7.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	7	1+2	0
8.-9.	Roberts Bukarts	1990.	7	1+2	2
	Marcel Hossa	1981.	7	1+2	2
10.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+3	2
11.	Marcel Haščák	1987.	8	2+0	4
12.	Patrik Valčák	1984.	1	0+2	0	atbrīvots (bija try-out)
13.	Kirils Tambijevs	1992.	1	1+0	0	atbrīvots (bija try-out)
14.	Gints Meija	1987.	7	1+0	2
15.	Kārlis Ozoliņš	1994.	3*	0+1	2
16.	Lauris Bajaruns	1989.	4	0+1	2	atbrīvots (bija try-out)
17.	Deivids Sarkanis	1994.	3*	0+0	0
18.-19.	Vitālijs Pavlovs	1989.	4	0+0	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	4	0+0	0
20.	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–	bija traumēts; trenējas ar komandu
	AIZSARGI
1.	Mat Robinson	1986.	8	1+4	2+B
2.	Oskars Cibuļskis	1988.	9	1+1	4
3.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+2	6
4.	Krišjānis Rēdlhs	1981.	8	0+2	0
5.	Sandis Ozoliņš	1972.	5	0+1	2
6.	Georgijs Pujacs	1981.	7	0+1	4
7.	Rodrigo Laviņš	1974.	7	0+1	7+20
8.	Kristaps Sotnieks	1987.	8*	0+1	6
9.	Edmunds Augstkalns	1994.	1	0+0	0	pārcelts uz HK Rīga
10.	Mārtiņš Porejs	1991.	4	0+0	2	bija ziņa par spēlēšanu Jokipojat (Som. 2.)
11.	Edgars Siksna	1993.	4*	0+0	4
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	vārtu zaud.** (~min.)	SM	komentāri
1.	Mikael Tellqvist	1979.	5	9 (313 min.)	0	ap 1.73 vidēji spēlē
2.	Jakub Sedláček	1990.	4	7 (245 min.)	0	ap 1.71 vidēji spēlē
3.	Māris Jučers	1987.	0	–	0	tiekot meklēts „īres” klubs
4.	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	0

P.S. * Kārlim Ozoliņam un Deividam Sarkanim, iespējams, vēl kāda spēle ar minimālu spēles laiku, kad pieteikts kā 13.-ais uzbrucējs. Tas pats ar Edgaru Siksnu, Mārtiņu Poreju un Kristapu Sotnieku kā 7.-to aizsargu. ** Vārtu zaudējumi spēles laikā, neskaitot izšķirošos pēcspēles metienus.

P.P.S. 1993. g. dzimušie un jaunāki var tikt rotēti uz MHL komandu HK Rīga.

[Attēlā: Pēdējā pārbaudes spēle galā, un Dinamo tās kapteiņa personā saņem turnīra 2. vietas “laurus”. Foto: Rīgas Dinamo ofic. profils facebook.com.]

Dinamo jaunie, perspektīvie ar krampi, sakodienu un mednieka instinktu

Pirms kārtējās (sestās) KHL sezonas diezin vai vajadzētu grimt ilūzijās un sludināt, ka Dinamo vienībai ir visu laiku labākais sastāvs un Gagarina kauss – mūsu. Taču ir sastāva vaibsti un nianses, kas nevar nepriecēt. Runa ir par jaunāko galu – 18, 19, 20 gadu vecajiem kadriem, kuri ainavu papildina. Turklāt – ir ieguldījums nākotnē.

Vai treneriem pietiks drosmes?

Cits stāsts, vai treneru kolektīvs, kam jāpierāda sava kompetence un jāuzrāda gūtie punkti, būs gana drosmīgi, lai jaunos ekspluatētu pēc pilnas programmas. Bet par to, ka U-22 (dz. 1992. g. un jaunāki) vismaz katras spēles pieteikumā būs, ir parūpējies KHL reglaments. Iepriekšējā sezonā bija obligāti divi U-22 vecuma spēlētāji, bet, ja gribēja pilnu 22 spēlētāju pieteikumu, tad – četri. Jaunajā sezonā plānots līdzīgi, bet U-22 miksējot ar U-21 vecumu (dz. 1993. g. un jaunāki). Jāpiebilst, ka U-21 vecums Rīgas Dinamo gadījumā ir izdevīgāks par 1992. gadā dzimušajiem (U-22), kurus jaunajā sezonā nevarēs rotēt uz MHL čempionātā spēlējošo HK Rīga, jo šamie, saskaņā ar MHL vecuma griestu pazemināšanu, ir par vecu.

Kā zināms, no dažiem jaunajiem – 1992. gadā dzimušajiem – Rīgas Dinamo jau atbrīvojusies. Diviem – aizsargam Ņikitam Koļesņkovam un uzbrucējam Kirilam Tambijevam tika pārtraukts pārbaudes laika līgums, bet vārtsargam Kristeram Gudļevskim Dinamo nelika šķēršļus viņa ceļā uz Ziemeļameriku – Tampa Bay Lightning piramīdu.

Tā, nu, Rīgas Dinamo ierindā nav palicis neviens 1992. gadā dzimušais… Bet ir „kolonna” ar 1993. un 1994. gadā dzimušajiem, kuri ir sevi itin pieklājīgi uzrādījuši pirmajās pārbaudes spēlēs. Protams, pirmajās divās pārbaudes spēlēs „sastaptās” VHL komandas dažādā komplektācijas stadijā un fiziskajā kondīcijā nav atbilstošākais fons kategoriskam Dinamo jaunatnes vērtējumam. Prāgas turnīrs un tajā esošās KHL komandas ir nopietnāks „mikroskops”. Tomēr daži secinājumi piezogas nelūgti arī pirms Prague Hockey Cup beigām, un neatkarīgi no snieguma šajā turnīrā.

Deivids Sarkanis (dz. 1994.) ar mednieka instinktu

Kad pēc 27. jūlijā Valmierā notikušās Dinamo treniņspēles galvenais treneris Artis Ābols minēja Sarkaņa atstāto „ļoti labo iespaidu”, Ābols nemānījās. Patīkamo pārsteigumu pasvītro apstāklis, ka, piemēram, iepriekšējā (2012./2013.) sezonā Deivids Sarkanis nebija ne talantīgāko Latvijas jauno hokejistu sarakstu augšgalā, ne Dinamo attālāko kandidātu sarakstos, ne Latvijas U-20 izlases sastāvā junioru pasaules čempionātā.

Jā, sezonas nogalē bija epizodiski simpātiski manāms HK Rīga ierindā, taču MHL nemaz nenospēlēja visu sezonu. Liela daļa sezonas sanāca Juniors sastāvā MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Tad nu regulārās sezonas summā – tikai 12.-ais rezultatīvākais HK Rīga ierindā (13 punkti 35 spēlēs) un dalīti 26./27.-ais rezultatīvākais Juniors sastāvā MHL B grupas čempionātā (4 punkti 12 spēlēs). Vien Latvijas Virslīgas regulārajā sezonā iekrātie punkti „noliek” starp līderiem – 2.-ais rezultatīvākais (21 punkts 16 spēlēs). Skaidrs, ka, saliekot visu „vienā maisā”, skaitļi kļūst pamanāmāki, tomēr pat summējot atradīsies virkne HK Rīga jauno hokejistu, kuriem cipari ir „skaistāki”. Bet statistika iemidzina, un Sarkanis joprojām ir Dinamo sastāvā un ar komandu Prāgā.

Deivida Sarkaņa debija bija iecerēta 2. augustā pret Toros, taču pieteikumā iekļuva pilni četri aizsargu pāri un 13.-to uzbrucēju pieteikt nedrīkstēja. „Pēc iesildīšanās (..) man nekas cits neatlika kā ģērbties nost un pavērot spēli no malas,” stāsta D. Sarkanis. Debija „iekrita” 8. augustā pret Ņeftjaņik, un plašākam aculiecinieku un Sportacentrs TV skatītāju lokam parādījās Deivida Sarkaņa „mednieka instinkts”, kas ļoti labi piestāvēja Dinamo uzbrukumam. Vārtu guvumu nebija, bet izveidotās epizodes uzbrukumā bija elegantas!

Kādi pašam iespaidi pēc debijas? „Domāju, ka nospēlēju labi; bija daudz momentu, tikai nesanāca ripu dabūt vārtos, bet tā kopumā – patīkamas sajūtas un jutos labi pēc spēles,” tā Deivids Sarkanis. Kādas saskati savas izredzes jau 2013./2014. g. sezonā uzspēlēt KHL? „Grūti teikt. Protams, ka vēlētos uzspēlēt KHL, un ceru, ka sanāks, bet tad jau redzēs, vai treneris uzticēsies man un ieliks sastāvā. Pāragri arī neko negribas spriest; laiks rādīs.”

Sarkanis savu debijas spēli sāka 4.-ajā virknējumā kopā ar Vitāliju Pavlovu un Gunāru Skvorcovu, bet spēles gaitā tika „paaugstināts”… „Uz 3. periodu treneris ielika mani virknējumā pie Džeriņa un Cipuļa. Ar Pavlovu un Skvorcovu mēs jau kādu laiku bijām vienā maiņā, nedaudz jau arī iespēlējāmies; tā, ka vairāk mazāk viens otru sapratām. Bet arī ar Džeriņu un Cipuli īpaši nekādas nesaprašanās nebija; visi partneri ir labi un spējām saprasties.”

Kā Tu domā, ar ko hokejs Prāgas turnīrā atšķirsies no tā, kas bija pārbaudes spēlēs Piņķos? „Domāju, ka tur būs ātrāks hokejs, būs daudz grūtāk spēlēt, jo pretī nāks komandas no KHL augšgala, un būs lielāks laukums nekā šeit Piņķos, līdz ar to būs lielāka slodze. Bet arī Piņķos mums pretī nāca diezgan agresīvs pretinieks, un tāpat bija smaga spēle,” tā Deivids Sarkanis pirms Prague Hockey Cup.

Pirmajā spēlē Prāgā – pret Ak Bars – Sarkanis atrada vietu pieteikumā kā 13. uzbrucējs ar spēles laiku dažās nomaiņās ceturtajā virknējumā. Bet tās sekundes uz ledus izskatījās pilnvērtīgi izmantotas. Sarkanis sev atvēlēto īso laika sprīdi pretinieku zonā bija labi pamanāms – ar presingu, cīņu pie borta, lielisku piespēli uz vārtu priekšu kolēģim Mārtiņam Cipulim. Darba Sarkanim, protams, vēl ļoti daudz, bet komandas jaunākais spēlētājs (dz. 1994. g. 7. novembrī) nebūt nav vājākais „ķēdes posms” vai piespiedu nasta.

Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) kā snaiperis un štata „bezkauņa”

No 19-gadīgā uzbrucēja Artūra Kuzmenkova tiek gaidīts vairāk nekā no pārējiem jaunajiem kaut vai tāpēc, ka atšķirībā no pārējiem jaunajiem ar viņu jau salīdzinoši laicīgi noslēgts 2 gadu līgums, kamēr lielāko daļa jauno un pus-jauno saņēma pārbaudes laika līgumus.

Priekšnoteikumi ir. Kuzmenkovs bija otrs rezultatīvākais spēlētājs Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (35 punkti 43 spēlēs). Bija viens no Latvijas U-20 izlases līderiem junioru pasaules čempionātā. Turklāt atbilst tradicionāli pietrūkstošajai centra uzbrucēja pozīcijai.

Pirmajās divās pārbaudes spēlēs Artūrs Kuzmenkovs normatīvus pildīja – abās spēlēs pret VHL klubiem pa vārtu guvumam, bet pret Ak Bars nesanāca. Tas tik un tā pēc pirmajām 3 spēlēm ļauj būt vienam no diviem labākajiem vārtu guvējiem komandā (2 trāpījumi arī Ščehuram). Taču štrunts par starpsezonas statistiku. Svarīgāka ir Kuzmenkova sportiskā bezkaunība, spēja pacīnīties vārtu priekšā, nekautrēšanās tiekties uz vārtiem „ar gaļu” (pretinieku komandas ķermenīšiem), spēles „ņemšana” uz sevi… Tāpēc arī spēlē pret Ņeftjaņik treneri Kuzmenkova sniegumu novērtēja ar komandas labākā spēlētāja godu.

Kārlis Ozoliņš (dz. 1994.) ne tikai ar izcilu uzvārdu un vārdu

Bet ne vārda/uzvārda kritērijs ir noteicošs, lai 19 gadus vecs uzbrucējs atrastos Rīgas Dinamo kreklā šajā starpsezonā. Artūra Kuzmenkova maiņas partneris jau no Liepājas Metalurgs laikiem, kur spēlēja kā aizvadītajā sezonā Baltkrievijas ekstralīgā, tā arī agrāk dažādu vecumu komandās, dažkārt ir palicis sava kolēģa ēnā. Taču viņa cīņasspars un spēja spēlēt „kauls kaulā” ļauj uzlūkot Kārli Ozoliņu kā vērtību ne tikai komplektā ar Kuzmenkovu.

K. Ozoliņš mega-rezultatīvs līdz šim nav bijis, ja neskaita Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārajā sezonā uzkrātos 35 punktus 31 spēlē. Jādomā, ka arī Dinamo negaida izcilu rezultativitāti, bet savādāku lietderību. Starp citu, Kārlis Ozoliņš aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā bijis vienīgais Latvijas U-20 izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu (6 spēlēs +2). Bet, kas svarīgāk, lai arī kāds ir Baltkrievijas ekstralīgas līmenis salīdzinot ar agrākiem laikiem, taču K. Ozoliņš iepriekšējo sezonu tomēr ir aizvadījis pieaugušo hokejā. Kas nenoliedzami ir priekšrocība starp daudziem saviem vienaudžiem, kam bija jāsamierinās ar jaunatnes hokeju MHL, MHL B vai citā formātā.

Edgars Siksna (dz. 1993.) kā kaut kas vairāk par septīto aizsargu

Lai arī cik ļoti gados jaunas Liepājas Metalurgs komandas ir spēlējušas Baltkrievijas ekstralīgā, 18 un 19 gadus vecs aizsargs pamatsastāvā ir retums arī Liepājā. Attiecīgi tagad jau 20 gadus vecais Edgars Siksna jau divas pilnas sezonas nokapājis pieaugušo līmenī, ar ko absolūtais vairākums viņa vienaudžu aizsargu nevar palepoties.

Arī Latvijas U-20 un U-18 izlases pēdējos gados nav iztikušas bez Siksnas dalības. Pēdējoreiz – aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā viņš bija Latvijas U-20 izlases kapteinis un arī rezultatīvākais spēlētājs (4 punkti 6 spēlēs). Būdams aizsargs.

Aculiecinieki būs pamanījuši, ka vienīgais Dinamo vārtu zaudējums pirmajā pārbaudes spēlē (pret Toros) bija norisinājies ar Edgara Siksnas līdzdalību. Šajā saistībā der atcerēties, ka aizsargu kļūdas ir uzskatāmākas un par tām soda ātrāk nekā par uzbrucēju „cunduriem”. Starp citu, Siksna ir no tiem, kas nekautrējas bloķēt metienus ar visu stāvu. Tā, ka pašaizliedzības jaunajam aizsargam nepietrūkst. Turklāt viņam ir Dinamo aizsargu vidū deficītais nūjas labais tvēriens. Tagad tik’ jākrāj augsta līmeņa spēļu prakse. Jādomā, ka Siksna varētu būt noderīgs Dinamo ne tikai kā reglamentā noteiktais obligātais jaunais – 7. aizsargs ar ierobežotu spēles laiku vai vispār bez. Taču ar kaut ko jāsāk. Īpaši, ja atceras rindu priekšā – S. Ozoliņš, Pujacs, Robinsons, Reķis, Cibuļskis, Sotnieks, Laviņš. Pagaidām Prāgā tieši tā arī ir.

Edmunds Augstkalns (dz. 1994.) bez kļūdām

19-gadīgajam HK Rīga aizsargam Edmundam Augstkalnam spēle pret Almetjevskas Ņeftjaņik 8. augustā „iekrita” kā lielā iespēja. Ka „no zila gaisa” teikt nevarētu, jo gan jau, ka HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs varēja rekomendēt vai Dinamo treneri noskatīt citu aizsargu no HK Rīga sastāva. Acīmredzot Augstkalns šo iespēju nopelnīja ar darbu, un tieši viņš tika izsaukts uz šo vienu spēli pret Ņeftjaņik.

Jaunā aizsarga misija savā debijas spēlē bija elementāra – spēlēt bez kļūdām, ripu nepārturēt un atdot partnerim nekavējoties, nomainīties korekti un laicīgi. Rādās, ka tas arī paveikts. Augstkalns bija neredzams. Zvaigznes no debesjuma necēla, bet priekšstatu par sevi nesabojāja. Ja kāds saskatīja pārliecības trūkumu, tad tas ir laika un pieredzes jautājums. Spēlējot pie lielajiem.

P.S.

Dinamo savstarpējā treniņspēlē piedalījies arī vārtsargs Rihards Cimermanis (dz. 1993.) no HK Rīga sastāva. Arī par viņu, tāpat kā Sarkani un K. Ozoliņu, galvenais treneris Ābols izteicās atzinīgi. Tagad, kad traumu ārstē Māris Jučers, Dinamo sastāvā kā trešais vārtsargs atkal iesaukts Cimermanis un devies uz turnīru Prāgā. Pat ja viņš netiks pie reāla spēles laika un pat pieteikumā, būs pieredze un, domājams, „taustāma” motivācija.

Rīgas Dinamo spēlētāji 2013. g. 12. augustā (treknrakstā – uz Prāgas turnīru aizbraukušie; slīprakstā – no komandas jau atbrīvotie; statistika pēc 3 pārbaudes spēlēm):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	komentārs
	UZBRUCĒJI
1.	Kyle Wilson	1984.	2	1+3	2
2.	Andris Džeriņš	1988.	3	0+3	0
3.	Paul Szczechura	1985	2	2+0	0
4.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	3	2+0	4
5.-7.	Marcel Hossa	1981.	2	1+1	0
	Miks Indrašis	1990.	2	1+1	0
	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	2	1+1	0
8.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3	1+1	0
9.	Patrik Valčák	1984.	1	0+2	0	atbrīvots (bija try-out)
10.	Roberts Bukarts	1990.	2	0+2	0
11.-12.	Kirils Tambijevs	1992.	1	1+0	0	atbrīvots (bija try-out)
	Juris Upītis	1991.	1	1+0	0	traumēts; try-out
13.	Gints Meija	1987.	2	1+0	0
14.-15.	Lauris Bajaruns	1989.	2	0+1	2	try-out
	Kārlis Ozoliņš	1994.	3	0+1	2	pārcelts no HK Rīga
16.-17.	Vitālijs Pavlovs	1989.	1	0+0	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	1	0+0	0
18.	Deivids Sarkanis	1994.	2	0+0	0	pārcelts no HK Rīga
19.	Marcel Haščák	1987.	2	0+0	2	try-out
–	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–	traumēts
	AIZSARGI
1.	Mat Robinson	1986.	3	1+1	0
2.	Oskars Cibuļskis	1988.	3	1+0	2
3.	Arvīds Reķis	1979.	1	0+1	0
4.	Krišjānis Rēdlhs	1981.	3	0+1	0
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	1	0+0	0	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
6.-7.	Mārtiņš Porejs	1991.	2	0+0	0	try-out; spēlēs Jokipojat (Som. 2.)
	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	0
8.	Rodrigo Laviņš	1974.	2	0+0	5+20
9.-10.	Edgars Siksna	1993.	3	0+0	2	try-out
–	Sandis Ozoliņš	1972.	0	–	–
	Kristaps Sotnieks	1987.	3	0+0	2
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	vārtu zaud. (~min.)	SM	komentāri
1.	Mikael Tellqvist	1979.	1	0 (60 min.)	0
2.	Jakub Sedláček	1990.	2	3 (123 min.)	0	try-out
–	Māris Jučers	1987.	0	–	0	traumēts; try-out
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	pārcelts no HK Rīga

*

Rīgas Dinamo spēlētāji, kas bija treniņnometnē un ar kuriem saistības pārtrauktas, nenospēlējot nevienu pārbaudes spēli:

ampl.	spēlētājs	dz.	komentārs
A	Ričards Birziņš	1989.	bija try-out; līgums ar Tønsberg Vikings (Norv.)
A	Aleksandrs Galkins	1990.	bija try-out; līgums ar Scorpions de Mulhouse (Fr. 2.)
V	Kristers Gudļevskis	1992.	līgums ar Tampa Bay Lightning saimniecību
U	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U	Jan Kolář	1981.	bija try-out
A	Ņikita Koļesņkovs	1992.	bija try-out; tagad try-out Zagrebas Medveščak (KHL)
U	Artūrs Mickēvičs	1991.	bija try-out; pēc tam try-out Toros (VHL)

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo sastāvs dalībai Prāgas turnīrā (2013-08-11) – dinamoriga.eu
• Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubs Jokipojat savās rindās ar dažādiem nosacījumiem pieņem aizsargu Mārtiņu Poreju (kurš faktiski vēl paliek Rīgas kluba sastāvā), kā arī sava laika dinamiešus – uzbrucējus Elviju Biezo, Miku Lipsbergu un Raimondu Vilkoitu (2013-08-08) – jokipojat.fi
• Rīgas Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumus ar Kirilu Tambijevu un tikko ataicināto Janu Kolāržu (Jan Kolář; 2013-08-08) – dinamoriga.eu
• Dinamo noslēdz pārbaudes laika līgumus ar slovāku uzbrucēju Marselu Haščāku (Marcel Haščák) un čehu uzbrucēju Janu Kolāržu (2013-08-05) – dinamoriga.eu
• Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumu ar Patriku Valčāku (Patrik Valčák; 2013-08-05) – dinamoriga.eu
• Kristers Gudļevskis noslēdz divvirziena līgumu ar Tampa Bay Lightning uz 3 sezonām (2013-08-02) – lightning.nhl.com
• Dinamo pārtrauc try-out saistības ar aizsargiem Ričardu Birziņu, Aleksandru Galkinu un Ņikitu Koļesņikovu (2013-07-27) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo 27. jūlija treniņspēli un sastāva izmaiņām (- Gudļevskis, Jeļisejevs, Mickēvičs; + Cimermanis, K. Ozoliņš, Sarkanis; 2013-07-27) – dinamoriga.eu
• Māris Jučers pievienojas Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (2013-07-26) – dinamoriga.eu
• Kristers Gudļevskis pamet Dinamo, lai dotos uz Ziemeļameriku (2013-07-26) – sportacentrs.com
• Ņikita Koļesņikovs uz pārbaudes laiku KHL klubā Medveščak (Zagreba; 2013-08-12) – medvescak.com
• Iepriekšējais Dinamo komplektācijas statuss (2013-07-19): tepat

[Attēlā: “Jaunās gvardes” pārstāvis Artūrs Kuzmenkovs pie pretinieku vārtiem ar dūrēm un smaidu. Soda minūtes pelna pats un “ļauj” pretiniekiem. Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2013. gada 8. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Citāts: „Kam mums čehu pabiras?”

Apmēram šāda bija statistiski vidējā reakcija uz Rīgas Dinamo paziņojumu par ne īpaši atpazīstamo čehu hokejistu Patrika Valčāka un Jakuba Sedlāčeka piesaistīšanu. Vajag! Derētu atcerēties, ka ar abiem ir pārbaudes laika (try-out) līgumi, bet sastāva nokomplektēšanā svarīgs faktors ir konkurence. To nodrošina 11 try-out līgumi šovasar. Tiem, kuri grib skaļākus uzvārdus, kā mierinājums – Dinamo vienošanās ar Georgiju Pujacu. (Rīgas Dinamo sastāva komplekts versijā “vasara 2013”.)

Skaidrs, ka Dinamo sekotāju ilgas pastiprina hokeja ziņu slejas, kurās starp KHL klubu skaļajiem paziņojumiem par pazīstamu hokejistu piesaisti no Rīgas kluba puses ilgāku laiku bija klusums vai paziņojumi par „kaut kādiem” pārbaudes laika līgumiem. Arī sastāva komplektētāju pieminētais un gaidītais malējais uzbrucējs netika sagaidīts… Toties līdzjutēju apetīti uz kādu laiku remdējis paziņojums par Latvijas izlases aizsarga Georgija Pujaca piesaisti. Par desas, cenas un pieejamās naudas attiecībām jau rakstīja kolēģis Jānis Matulis, bet der atcerēties vēlreiz šo novēlējumu: „Lai mūsu vēlmes saskan ar mūsu iespējām” (un otrādi).

Lai neatslābst par vietu sastāvā „drošie”

Šajā pirmssezonā Rīgas Dinamo treniņnometne ir īpaši bagātināta ar sastāva kandidātiem, kuriem ir try-out saistības. Neskaitot papildspēkus no HK Rīga, šovasar tādu Dinamo publiskotu try-out spēlētāju ir 11. Bez deviņiem pašmāju kadriem ir arī čehi Patriks Valčāks (Patrik Valčák) un Jakubs Sedlāčeks (Jakub Sedláček).

Uzbrucējam Valčākam (dz. 1984.) veltīto „smaidu” un skepses galvenais iemesls ir viņa biogrāfijas iepriekšējā sezona, kas aizvadīta Polijas ekstralīgā, kuru ir pieņemts uzskatīt par kaut ko īpaši vāju. Tomēr agrāka pieredze čehu, slovāku, somu u.c. līgās nav nemaz tik peļama. Starp citu, aktuālais Polijas čempions Patriks Valčāks 2012./2013. g. sezonā bija Polijas ekstralīgas regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs ar 38 spēlēs nopelnītiem 56 punktiem (15+41). Jādomā, ka Polijas čempionāts no KHL atšķiras manāmi, bet ar Valčāka varēšanām vajadzētu pietikt, lai liktu vairāk censties sastāva pretendentiem, kuriem vietas ierindā šķiet „puslīdz drošas”.

Savukārt vārtsarga Sedlāčeka piesaiste ir loģiska, ne tikai pilnvērtīga treniņprocesa nodrošināšanai, bet principā. Jo vārtsargu jautājums Dinamo pusē vēl neizskatās pilnībā sakārtots. Komandas sastāva sarakstā „stāv” rakstīti divi uzvārdi – Tellkvists un Gudļevskis. Kurš būs trešais? Jakubs Sedlāčeks (dz. 1990.) ar savu četru sezonu pieredzi Čehijas ekstralīgā var atļauties pretendēt arī uz otrā un pat pirmā vārtsarga posteni. Kas īpaši aktuāli kļūst gadījumā, ja kāds aptraumējas vai Gudļevskim tomēr pēdējā brīdī „paslīd kāja” Tampa Bay Lightning fārmklubu virzienā, lai arī cik neticami tas šķistu. Protams, tiek aktualizēts jautājums: vai tad nevarētu ņemt kādu pašmāju vārtsargu, lai rosītos otrā-trešā vārtsarga postenī? Taču, vai tik nav tā, ka labāk novēlēt Latvijas vārtsargiem spēlēt Ungārijā, Kazahstānā, Somijas trešajā līgā, bet – spēlēt, nevis sildīt Dinamo soliņu? Kā atceramies, tad Dinamo trešajiem vārtsargiem (piemēram, Ervīnam Muštukovam, Edgaram Lūsiņam, arī Uģim Avotiņam) uzreiz pēc Rīgas kluba pamešanas ar karjeras turpinājuma atrašanu tik labi neveicās. Jo bez spēļu prakses ir tā, kā ir. To tad savējiem novēlēt negribētos.

Bet, ja čehi izrādās nederīgi, tad der atcerēties, ka no Dinamo vasaras treniņiem mājās ir sūtīti arī citi uz pārbaudes laiku aicinātie leģionāri. Piemēram, 2009. g. vasarā ASV pavalstniecības uzbrucējs Nick Sirota (2012./2013. g. sezonā ECHL), 2010. gada vasarā – zviedru uzbrucējs Kenneth Bergqvist (tagad HockeyAllsvenskan – zviedru 2. līmenis), slovāku izcelsmes Šveices hokejists Juraj Šimek (tagad Šveices stiprākajā līgā NLA), Krievijas uzbrucējs Igors Birjukovs (VHL – Krievijas 2.). Vai būtu jāsēro, ka šo sarakstu papildinās vēl kāds importa vecis?

Patvērums Liepājas „metalurgiem”

Bez čehu bāleliņiem Dinamo devuši iespēju – pārbaudes laiku – deviņiem pašmāju vairāk vai mazāk jaunajiem (dz. 1989. – 1993. g.) spēlētājiem. Četri no viņiem – aizsargi Edgars Siksna un Ričards Birziņš, uzbrucēji Lauris Bajaruns un Artūrs Mickēvičs – faktiski visu iepriekšējo sezonu nospēlēja Liepājas Metalurgs krāsās Baltkrievijas ekstralīgā, ar minimāliem „sānsoļiem” Liepājas „mazajās” komandās – Latvijas Virslīgā un/vai MHL B. Starp citu, Mickēvičs bija Liepājas komandas rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā (50 spēlēs 19+21 punkti), bet Birziņš – lietderīgākais spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs (reg. sezonā 49 spēlēs +16 lietderības un 6+18 punkti). Savukārt, ar „meču” otro rezultatīvāko spēlētāju – Artūru Kuzmenkovu (43 spēlēs 12+23 punkti) – līgums parakstīts bez try-out, jo kā 1993. gadā dzimis uzbrucējs viņš lieliski noder arī KHL jauno spēlētāju „kvotas” izpildei.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas ekstralīgas rezultativitāte garantijas nesniedz. Piemēram, 2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas rezultatīvākais Baltkrievijas čempionātā bija Gunārs Skvorcovs (50 spēlēs 15+22 punkti), kuram sekojošā sezonā pie Dinamo bija cita loma, funkcijas, spēles laiks un rezultativitāte. Regulārās sezonas 23 spēlēs neviena punkta, bet Nadeždas kausa izcīņas 11 spēlēs cerīgi 7 punkti (3+4), kas pēcsezonā bija 9. vieta Dinamo rezultativitātes sarakstā.

Zināmi „vēži”

Ar vairumu no deviņiem Latvijas hokejistiem, kuriem izsludināts pārbaudes laiks pie Dinamo, šī kluba saimniecība ir ļoti labi pazīstama. 2012./2013. g. sezonā Rīgas Dinamo un HK Rīga ierindā uzspēlēja aizsargs Mārtiņš Porejs un uzbrucējs Juris Upītis. Agrāk HK Rīga ierindā ir spēlējuši vēl četri: aizsargi Aleksandrs Galkins, Ņikita Koļesņkovs, uzbrucēji Artūrs Mickēvičs un Kirils Tambijevs. Savukārt, aizsargs Ričards Birziņš savulaik ir spēlējis Dinamo „īstajos” fārmklubos – Dinamo Juniors un Rīga 2000.

Interesants jautājums ir – uz cik reālām vietām pretendē šie 11 uz pārbaudes laiku piesaistītie hokejisti. Neskaitot try-out un no/uz HK Rīga deleģētos, Rīgas Dinamo sastāva sarakstā figurē 22 uzvārdi – 12 uzbrucēji, 8 aizsargi un 2 vārtsargi. Vietu daudz vairs nav…

P.S. Braucošais jumts un bēgošie griesti

Kamēr Rīgas Dinamo risina vasarai ikdienišķus sastāva komplektācijas jautājumus, KHL bliež pa lielo. Ne bez līgas oligarhu gādības KHL spēlētāju oficiālie algu griesti „uz seju” (klubu) esot palielināti no 1,1 miljarda uz 1,3 miljardiem rubļu. Mūsu izpratnē – no 18,3 miljoniem uz 21,6 miljoniem latu, apmēram. Nevienu nepārsteidz, ka šāda lēmuma pieņemšana sakrīt laikā ar tradicionāli labi apmaksātā Iļjas Kovaļčuka pārcelšanos no New Jersey Devils (NHL) uz SKA. Citu Krievijas klubu pārstāvji jau smaida par to, ka SKA turpina mēģinājumus nopirkt Gagarina kausu, katru soli argumentējot ar lielu naudu. Tomēr reglamenta pielāgošana savām vajadzībām rezonansi ir izraisījusi. Tiesa, gan jau, ka propagandas meistari šūmēšanos novērsīs, Kovaļčuka piesaisti un algu griestu celšanu pamatojot ar Krievijas nacionālajām un olimpiskajām vajadzībām. Respektīvi, ar gatavošanos Soču olimpiādei netiek attaisnotas tikai kartupeļu cenas Saranskas (ir tāda pilsēta Krievijā) tirgū.

Par godu oligarh-klubu „bruņošanās sacensībai” tiek ziedots jau tā nestabilais KHL klubu iespēju balanss. Šķirba starp lielajiem un mazajiem klubiem tikai palielinās. SKA, Ak Bars un Salavat Julajev, kuri tikai algās, neskatot bonusus, maksājuši 16-17 miljonus latu, ir stipri nesalīdzināmi ar līgas lejasgalu, kas algās izdeva 2-3 miljonus latu, t.sk. Rīgas Dinamo. Ir starpība?! Protams, kāds no mazāk turīgajiem var arī uzspīdēt – kā HC Slovan Bratislava ar otro mazāko algu budžetu ierindojās 13. vietā. Tāpat arī mega-klubi var nospēlēt vāji. Tomēr KHL „šķiru atšķirība” sāk dalīt līgu divās apakšlīgās, kas uzskatāmāk paliek sezonas beigu fāzē. KHL A grupa cīnās par Gagarina kausu, KHL B – par Nadeždas. Skaidrs, ka jebkurā līgā ir tādi, kas tiek un kas netiek play off. Tomēr astoņkārtīga algu budžeta šķirba ir paliela…

Interesanti, ka KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs algu griestu celšanu skaidro ar inflāciju… 2010./2011. g. sezonā KHL klubu algu griesti bija 700 miljoni rubļu (11,6 miljoni latu). Skaidrs, ka rublis nav pasaules stabilākā valūta, bet vai tiešām apmēram 3 gadu laikā tās vērtība samazinājusies par 84,6%?!

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai (2013-07-19):

spēlētājs	dz.	saistību ilgums	komentārs
UZBRUCĒJI
Lauris Bajaruns	1989.	try-out
Māris Bičevskis	1991.	2015.
Roberts Bukarts	1990.	2014.
Mārtiņš Cipulis	1980.	2014.
Andris Džeriņš	1988.	2015.
Marcel Hossa	1981.	?
Miks Indrašis	1990.	2015.*
Nikolajs Jeļisejevs	1994.	?	Pārcelts no HK Rīga
Artūrs Kuzmenkovs	1993.	2015.
Gints Meija	1987.	2014.
Artūrs Mickēvičs	1991.	try-out
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	2014.
Vitālijs Pavlovs	1989.	2015.
Gunārs Skvorcovs	1990.	2015. (?)	Izskanēja info par lauztu līgumu (bet norādīts sastāvā)
Paul Szczechura	1985.	2014.
Kirils Tambijevs	1992.	try-out
Juris Upītis	1991.	try-out
Patrik Valčák	1984.	try-out
Kyle Wilson	1984.	2014.
AIZSARGI
Ričards Birziņš	1989.	try-out
Oskars Cibuļskis	1988.	2015.
Aleksandrs Galkins	1990.	try-out
Ņikita Koļesņikovs	1992.	try-out
Rodrigo Laviņš	1974.	2014.
Sandis Ozoliņš	1972.	2014.
Mārtiņš Porejs	1991.	try-out
Georgijs Pujacs	1981.	2014.
Krišjānis Rēdlihs	1981	2014.
Arvīds Reķis	1979.	2014.
Mat Robinson	1986.	2014.
Edgars Siksna	1993.	try-out
Kristaps Sotnieks	1987.	2014.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis	1992.	2014.*
Jakub Sedláček	1990.	try-out
Mikael Tellqvist	1979.	2014.

–

P.S. Kā informēja Dinamo preses cilvēks Jānis Stepītis, ne Kristeram Gudļevskim, dodoties uz Tampa Bay Lightning attīstības nometni, ne Mikam Indrašim, identiski viesojoties pie Vancouver Canucks, nav bijusi nepieciešamība lauzt līgumus.

IZZIŅĀM:

• Centra uzbrucēja Kyle Wilson PORTFOLIO (video): tepat
• Par Latvijas hokejistiem, t.sk. Miku Indraši un Kristeru Gudļevski, NHL attīstības nometnēs 2013. g. jūlijā: tepat
• Rīgas Dinamo vienojas ar Georgiju Pujacu (2013-07-19) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (try-out) pievienojas divi čehu hokejisti Jakub Sedláček un Patrik Valčák (2013-07-15) – dinamoriga.eu
• Georgijs Pujacs izskatot iespēju spēlēt Rīgas Dinamo (2013-07-12) – arena55.ru
• Rīgas Dinamo paraksta try-out līgumus ar deviņiem 1989.-1993. g. dz. hokejistiem (2013-07-10) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta 2 gadu līgumu ar Artūru Kuzmenkovu (2013-07-09) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Mārtiņu Cipuli (2013-07-04) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas ar Kyle Wilson (2013-06-12) – dinamoriga.eu
• Oficiāli apstiprināta Dinamo vienošanās ar Aleksandru Ņiživiju un Rodrigo Laviņu (2013-06-12) – dinamoriga.eu
• Lauzts Raita Ivanāna un Rīgas Dinamo līgums (2013-06-21) – dinamoriga.eu
• Ģirts Ankipāns un Juris Klodāns kļuvuši par Dinamo treneriem (2013-07-01) – dinamoriga.eu
• HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs par HK Rīga treniņnometni un potenciālajiem papildinājumiem no Dinamo (2013-07-12) – dinamoriga.eu
• Esot lauzts Gunāra Skvorcova un Dinamo līgums (2013-07-02) – sportacentrs.com, delfi.lv
• KHL transfēru tabula (2013-07-16; ir nepilnības) – khl.ru
• KHL transfēru tabula (2013-07-01; t.sk. Skvorcova līguma laušana) – khl.ru
• KHL klubu algu budžeti 2012./2013. g. sezonā – khl.ru
• Polijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju tabula – hokej.net

[Attēlā: Čehu hokejisti Jakubs Sedlāčeks un Patriks Valčāks ieradušies Latvijā, 2013. g. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com / instagram.com.]

Dinamo kā gleznas reprodukcija un mākslas kino. Ar turpinājumiem un galveno varoņu atdzimšanu

Rīgas Dinamo klubs ir viens no tiem, kurā tiek godā turēta otrā un trešā atnākšana. Tomēr jaunā sezona, rādās, „sit pušu” visus iepriekšējos gadījumus. Šosezon mājās nākuši tādi lielkalibra „pazudušie dēli” kā Sējējs, Ozoliņš, Hosa… Būtu vēl vairāk, ja sastāva komplektētājus kapeika „nespiestu”…

Šosezon Rīgas Dinamo vadība ir lēmusi soļot pa iemītu taciņu ar pārbaudītām vērtībām. Kā mākslas kino producenti, kas, izmantojot agrāko oriģināldarbu panākumus, mēģina nokopēt iepriekšējo veiksmes stāstu vai vismaz pievilināt iepriekšējā daiļdarba cienītājus. Tāpēc uz Rīgu saukts režisors un aktieri, ar kuriem bija izdevušās vislabākās Rembo un Terminatora sērijas. Kopainā tikai Šuplera atgriešanās pietrūkst…

No pagaidām skaidri zināmiem papildinājumiem sastāvā tikai viens – Mets Robinsons (Mat Robinson) – nav bijis Rīgas Dinamo kreklā kādā no pirmajā piecām sezonām. Pārējie Rīgā ir bijuši, daži – aizvadījuši Rīgā ļoti labas sezonas, uz kuru „kopēšanu” arī cer sastāva komplektētāji. Bet – vai var nokopēt sezonu?

Pagaidām var tikai shēmot un iztēloties, cik spējīgs būs Dinamo sestās sezonas komplekts. Arī ņemot vērā, ka sastāvā vairs nav pērnās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs (Karsums) un divi labākie vārtu guvēji (Karsums, Žirū). Protams, nav pirmā sezona, kad Dinamo ir šķīrušies no saviem rezultatīvākajiem un trāpīgākajiem spēlētājiem. Tomēr šī iksezonas „atasiņošana” ir rezultējusies komandas kopējās rezultativitātes kritumā, kas īpaši spilgts bija aizvadītajā regulārajā sezonā. 109 vārtu guvumi 52 spēlēs… 2,10 vārtu guvums vidēji spēlē…

Rīgas Dinamo trāpīgums KHL regulārajās sezonās:

sezona	sp.	vārtu guvumi	vid. spēlē	vieta līgā šajā parametrā
2008./2009.	56	132	2.36	19. no 24
2009./2010.	56	174	3.11	5. no 24
2010./2011.	54	160	2.96	7. no 23
2011./2012.	54	129	2.39	17. no 23
2012./2013.	52	109	2.10	24. no 26

*

Nu tik metīs, nu tik būs?

Sava laika Dinamo labākā snaipera un rezultatīvākā spēlētāja Marsela Hosas atgriešanās Dinamo apskāvienos, ir viesusi pozitīvu atmiņu uzjundīšanu un cerības, ka jaunajā sezonā trāpīšanas problēmas sakārtosies. Taču vismaz pagaidām rādās, ka ar Hosu un Ozoliņu vien visus caurumus aizlāpīt neizdosies. Periodiski pārdoto un nepagarināto rezultāta taisītāju skaits ir paprāvs – Dārziņš, M.Rēdlihs, Sprukts, Karsums, arī Galviņš…

Ja paņem pilnīgi pirātiskus aprēķinus, ka pašreiz Dinamo sastāvā „ieskaitītie” aizvada tikpat rezultatīvu sezonu kā savu iepriekš labāko KHL-ā, tik un tā pietrūkst līdz pērnās sezonas vārtu guvumu apjomam. Kas turklāt ir bijis piecu sezonu pieticīgākais. Respektīvi, jaunā komplekta labāko KHL sezonu vārtu guvumu summa – 105 trāpījumi… Bet, ja aizvada savu sliktāko sezonu, tad bail pat iedomāties…

Skaidrs, ka šis aprēķins ir absolūta teoretizācija, kurā nav ņemti vērā KHL-ā nespēlējušie, kā arī „noklusēts” katra spēlētāja karjeras augšupejas vai lejupslīdes koeficients. Un arī uzbrukuma rezultativitāte nav vienīgais kritērijs. Tomēr trāpīgumam sanāk ļoti pat tieša korelācija ar komandas sniegumu. Savās divās trāpīgākajās sezonās Dinamo prata pārvarēt arī play off 1. kārtu, bet netrāpīgākajā – līdz šim vienīgo reizi nekvalificējās Gagarina kausa izcīņai. Sakritība?

Skaidrs, ka ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vēl meklē risinājumus (izpildītājus). Tāpat būtiska cerību deva ir ieplānota aizvadītās sezonas izskaņas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas izcilniekiem, kuri regulārās sezonas gaitā nebija tik spilgti – uzbrucējiem Robertam Bukartam, Andri Džeriņam, Gintam Meijam, Vitālijam Pavlovam, Gunāram Skvorcovam, aizsargam Oskaram Cibuļskim. Regulārās sezonas gaitā vīriem būs iespēja apliecināt, ka sniegums Cerības kausa izcīņā nav bijis pārpratums. Tomēr, skaidrs, ka visi kapļi un grābekļi par šautenēm nekļūs. Lai arī kā to vēlētos Dinamo „tirdzniecības palāta”, kas tomēr cenšas ik pa brīdim noandelēt savus „ražojumus” kādam Ak Bars-am vai Maskavas Dinamo.

Runājot par zemkopības instrumentiem, nekādu pārmetumu puišiem vai žēluma. Funkcijas tomēr vīriem ir atšķirīgas, tāpat kā spēles laiks nevienādos sastāvos. Bet vietas apjoms pirmajās maiņās paliek tāds pats.

Palikušās vakances

Ģenerālmenedžeris Sējējs masu medijos jau ir ziņojis, ka Dinamo sastāvs „pa lielam” ir noformēts, vien gaidāma „uztankošanās” 1 – 2 personu sastāvā. Nav jāzīlē, lai saprastu, ka viens kadrs tiek meklēts snaipera postenim, otrs – centra uzbrucēja pienākumu izpildei. Tai pirmajai pozīcijai gribot Lauri Dārziņu, bet – par „demokrātsku” ciparu. Ja gribētu par pilnu cenu, tad Dārziņš jau būtu prezentēts Rīgas kreklā un slavenajai Overtime TV zīlniecei nebūtu jānopūlas. Bet, ja gribas lētāk, jācer, ka izsolē (redraftā Vladivostokas Admiral komplektēšanai) Dārziņš Tālo Austrumu kolēģiem būs nepaceļams un/vai par maz pievilcīgs kumoss. Bet cita veida baumas par Masaļska, M.Rēdliha un Sprukta „ņemšanu” pagaidām atceltas.

Vēl kādus otrā plāna vaibstus Dinamo sastāva komplektā iezīmēs KHL reglamenta redakcija par jauno spēlētāju iesaisti. Ja paliktu spēkā aizvadītās (2012./2013.) sezonas reglamenta principi, tad būs vajadzīgi vismaz divi 1992. gadā dzimušie vai jaunāki. Ja komanda gribēs pilnas 4 maiņas, t.i. 20 laukuma spēlētājus, tad šādi U-22 vecuma puiši būs vajadzīgi četri. Uz šīm vietām pretendē vārtsargs Kristers Gudļevskis, uz pārbaudēm aicināmie Liepājas Metalurgs jaunie talanti – Artūrs Kuzmenkovs, Edgars Siksna un, jādomā, ka arī kāds no HK Rīga puses. Starp citu, kad pirms aizvadītās sezonas, lai dotos uz Voskresenskas MHK Himik, Rīgas Dinamo saimniecību pameta Kirils Tambijevs (dz. 1992.), bija runa, ka viņu pēc gada gaidīs atpakaļ. Tiesa, jāatceras, ka KHL reglaments kopumā un tā jauno spēlētāju sadaļa konkrēti ir lielumi, kas mainās kā starpsezonās, tā arī sezonu gaitā…

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai:

spēlētājs	dz.	saistību ilgums	statistiski labākā KHL reg. sezona (sp.; punkti; lietderība)	statistiski sliktākā KHL reg sezona (sp.; punkti; lietderība)
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991.	2015.	45 sp. 1+4 punkti; -4 (2012./2013.)	15 sp. 1+1 punkti; ±0 (2011./2012.)
Roberts Bukarts	1990.	2014.	32 sp. 3+4 punkti; +1 (2009./2010.)	18 sp. 3+0 punkti; -4 (2012./2013.)
Andris Džeriņš	1988.	2015.	52 sp. 8+9 punkti; -4 (2012./2013.)	17 sp. 0+0 punkti; -4 (2009./2010.)
Marcel Hossa	1981.	?	56 sp. 35+20 punkti; -3 (2009./2010.)	50 sp. 8+11 punkti; +4 (2012./2013.)
Miks Indrašis	1990.	2015.	43 sp. 14+12 punkti; -1 (2012./2013.)	1 sp. 0+0 punkti; ±0 (2011./2012.)
Raitis Ivanāns	1979.	2014.	39 sp. 0+1 punkti; -5 (2012./2013.)	39 sp. 0+1 punkti; -5 (2012./2013.)
Artūrs Kuzmenkovs	1993.	plānots try-out	–	–
Gints Meija	1987.	2014.	50 sp. 4+9 punkti; -7 (2012./2013.)	18 sp. 0+0 punkti; -2 (2008./2009.)
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	?	53 sp. 12+24 punkti; ±0 (2010./2011.)	33 sp. 3+6 punkti; -4 (2011./2012.)
Vitālijs Pavlovs	1989.	2015.	15 sp. 0+1 punkti; ±0 (2012./2013.)	15 sp. 0+1 punkti; ±0 (2012./2013.)
Gunārs Skvorcovs	1990.	2014.	23 sp. 0+0 punkti; -1 (2012./2013.)	23 sp. 0+0 punkti; -1 (2012./2013.)
Paul Szczechura	1985.	2014.	46 sp. 8+20 punkti; +3 (2012./2013.)	46 sp. 8+20 punkti; +3 (2012./2013.)
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	1988.	2015.	37 sp. 2+7 punkti; +7 (2010./2011.)	12 sp. 0+0 punkti; -3 (2009./2010.)
Rodrigo Laviņš	1974.	?	52 sp. 3+8 punkti; +14 (2009./2010.)	28 sp. 0+1 punkti; -7 (2011./2012.)
Sandis Ozoliņš	1972.	2014.	41 sp. 5+26 punkti; +5 (2010./2011.)	50 sp. 10+10 punkti; -17 (2011./2012.)
Krišjānis Rēdlihs	1981.	2014.	50 sp. 5+16 punkti; +17 (2011./2012.)	24 sp. 4+6 punkti; -3 (2008./2009.)
Arvīds Reķis	1979.	2014.	51 sp. 2+4 punkti; +4 (2010./2011.)	39 sp. 0+3; -3 (2011./2012.)
Mat Robinson	1986.	?	–	–
Edgars Siksna	1993.	plānots try-ouy	–	–
Kristaps Sotnieks	1987.	2014.	47 sp. 3+5 punkti; -4 (2012./2013.)	48 sp. 0+2; -11 (2009./2010.)
VĀRTSARGI	dz.	saistību ilgums	statistiski labākā KHL reg. sezona (sp.; atv. %; GAA)	statistiski sliktākā KHL reg sezona (sp.; atv. %; GAA)
Kristers Gudļevskis	1992.	2014.	2 sp. 92.1%; GAA 2.18 (2012./2013.)	2 sp. 92.1%; GAA 2.18 (2012./2013.)
Mikael Tellqvist	1979.	2014.	20 sp. 92.2%; GAA 2.63 (2010./2011.)	35 sp. 90.9%; GAA 2.62 (2012./2013.)
			105 vārtu guvumi	37 vārtu guvumi

*

Plašākai ainavai:

• Rīgas Dinamo sastāva aprises (2013-06-04; pārbaudīties aicinās arī Kuzmenkovu un Siksnu) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo vienojies ar Aleksandru Ņiživiju (2013-06-03) – sportacentrs.com
• Dinamo „met aci” uz Lauri Dārziņu (2013-05-31) – diena.lv
• Dinamo vienojas ar Marcel Hossa (2013-05-16) – dinamorga.eu
• Jēkabs Rēdlihs par līguma laušanas sarežģījumiem (2013-05-16) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo uzskata, ka lauž līgumu ar Jēkabu Rēdlihu (2013-05-16) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar aizsargu Mat Robinson (2013-05-14) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Sandi Ozoliņu (2013-05-08) – dinamorga.eu
• Mārtiņš Karsums pārdots uz Maskavas Dinamo (2013-05-03) – dinamoriga.eu; dynamo.ru
• Dinamo pagarina līgumus ar Cibuļski, Džeriņu, Pavlovu (2013-05-03) – dinamoriga.eu
• Līgumus ar Dinamo uz vienu sezonu pagarina Pols Ščehura un Arvīds Reķis (2013-05-02) – dinamoriga.eu
  
• Guntis Galviņš pārceļas uz Hantimansijskas Jugra (2013-05-02) – dinamoriga.eu
• KHL neierobežoti brīvo aģentu saraksts (2013-05-01; t.sk. Biezais, Jučers, Laviņš, M. Lipsbergs, Porejs, Upītis) – khl.ru
• Dinamo aktuālā sastāva saraksts (2013-06-06 bija arī Laviņš) – dinamoriga.eu

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts 2010. gada 24. augustā spēlē pret Maskavas (OHK) Dinamo. Foto avots: dinamoriga.eu.]

Kuru dinamieti sūtīs uz Vladivostoku? KHL tirgus sākas

30. aprīlis ir KHL 2012./2013. g. sezonas pēdējā diena, bet 1. maijā pulksten 0:00 (pēc Maskavas laika) sākas starpsezona – ar ierasto tirgu, dažāda kalibra zvaigžņu parakstīšanu, transfēra panākumu izsludināšanu utt. Cik nogatavojušies starpsezonas transakcijām būs Rīgas Dinamo? Un kas paliek pāri no „vecā” Dinamo. Runā, ka kādam dinamietim būs jākravā čemodāni uz Tālajiem Austrumiem – jaunizveidoto KHL klubu Vladivostokā.

Rīgas Dinamo tirgum gatavojas. Ne velti 30. aprīlī bija sarīkota AS Dinamo Rīga padomes sēde, kurā „padome uzklausīja hokeja kluba DINAMO RĪGA ģenerālmenedžera ziņojumu par komandas sastāva komplektāciju jaunajai sezonai” (citāts no dinamoriga.eu). Viens padomē apstiprināta līguma fakts ir publiskots – nākamsezonai kā galvenais treneris (bez p.i.) apstiprināts Artis Ābols. Atšķirībā no spēlētāju pārejām, treneru rotācijas var veikt bez laika ierobežojumiem. Jādomā, ka ar dažām informatīvajām „bombām” Dinamo saimniecība nenocietīsies līdz pasaules čempionāta beigām, bet „spers gaisā” jau no maija sākuma. Kaut ko taču jaunais / vecais ģenerālmenedžeris būs paveicis?

Gaidām „bombu”?

Bez maz katru starpsezonu tiek solīta ģenerālmenedžera vārdā nosaukta „bomba”, kurai būtu jāuzspridzina līdzjutēju pasivitāte un jāaudzē interese par Dinamo apcirkņos notiekošo jau tad, kad sezonas spēles „vēl aiz kalniem”. Veiksmīgs ķēriens gadījās 2008. gada pirmssezonā, kas Rīgas „zvejnieku tīklos” ietrāpīja itin pieklājīgs leģionāru loms. Šķiet līdz šim visu laiku jaudīgākā „bomba” bija Sanda Ozoliņa atgriešanās hokejā un tieši Rīgas Dinamo virzienā 2009. gadā. Šķidrākā nozveja, šķiet, attiecināma uz 2011./2012. g. sezonu, kad cerēto haizivju vietā iegadījās vien brētliņas un lielā hokeja mailītes. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) ģenerālmenedžeris bija/skaitījās Juris Opuļskis; tomēr sezonas gaitā laiku pa laikam bija dzirdamas oficiālas atrunas no Dinamo vadības puses: tās taču iepriekšējā ģenerālmenedžera iestrādes.

Lai vai kā, bet šajā starpsezonā kā Normundam Sējējam, tā Rīgas Dinamo saimniecībai kopumā jāstrādā, lai sakoptu reputāciju, kas pēdējā sezonā tika manāmi pluinīta. Kā hokeja druvā, apliecinot, ka netikšana play off tik tiešām bija pārpratums, tā arī kluba menedžmenta kompetences jautājumos. Jo sezonas laikā bija sastrādāts gana daudz pigoru, ieskaitot salekšanos ar Latvijas Hokeja federāciju tās vadoņa Kirova Lipmana personā. Vienīgās zāles pret vecām kaitēm ir darbi. Kamēr vēl nav leduskauju, jārāda prasmes „sausajās” cīņās. To apzinās arī Dinamo sastāva komplektētāji.

Versijas un diversijas

Skaļi paziņojumi gaidāmi maijā, bet jau KHL Cerības kausa izcīņas beigu fāzē pusbalsī, bet jau ir izskanējusi Sanda Ozoliņa gaidāmā atgriešanās Rīgas Dinamo ierindā. Tas uz zināma izmēra „spridzekli” pavelk, bet lielāka cerība uz skaļāku blīkšķi bija divkārtējā Gagarina kausa ieguvēja Harija Vītoliņa atdabūšana uz Rīgu galvenā trenera postenī. Grūti spriest, cik ļoti par pilnu ņēma Rīgas piedāvājumu vai izmantoja cenas izveidošanas nolūkā pats Vītoliņš, taču rezultāts bezkaislīgs – viņš paliek pie Maskavas Dinamo galvenā trenera Oļega Znaroka sāna.

Aprīļa sākumā mediju slejās izskanēja 26 gadus vecā zviedru uzbrucēja Johan Ryno (dz. 1986.) vārds. Pēdējās piecas sezonas zviedrs bija aizvadījis savas dzimtenes otrajā hokeja līmenī – HockeyAllsvenskan; pēdējās divas sezonas – Leksands IF komandā, šosezon kopā ar to izcīnot tiesības 2013./2014. g. sezonā spēlēt Zviedrijas stiprākajā līgā – Elitserien. Baumas par Ryno iespējamo pārcelšanos uz Rīgu ātri rimās. Jau 9. aprīlī tika oficiāli izziņots, ka Ryno, viens no rezultatīvākajiem Leksands IF spēlētājiem, pagarinājis līgumu ar savu līdzšinējo klubu vēl uz divām sezonām.

Pēc Nadeždas kausa izcīnīšanas AS Dinamo Rīga vadības pārstāvji neslēpa savu sajūsmu par aizvadītās sezonas leģionāriem Polu Ščehuru un Mikaelu Tellkvistu. Ar tiem arī esot vēlme turpināt sadarbību vai „tos paturēt”. Te gan jāpiebilst, ka ar Tellkvistu līgums 2012. gada starpsezonā tika slēgts uz 2 sezonām. Tātad šajā gadījumā it kā nevajadzētu iespringt. Starp citu, 2012. gada jūlijā, kad Rīgas Dinamo klubs publiskoja līguma slēgšanu ar Džeimiju Džonsonu kā laika posms arī tika sauktas 2 sezonas. Bet KHL reģistrā Džonsonam „ieskaitīts” tomēr viena gada līgums.

Savukārt ar Normunda Sējēja atgriešanos Rīgā ir atpakaļ „pilsētas leģendas” ar tādiem uzvārdiem kā Hosa, Petružaleks un citi. Atsevišķas „pietuvinātās personas” teic, ka viena otra bauma neesot bez pamata…

Pasaules čempionāts kā „raudzības”?

No aizvadītajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā uzspēlējušajiem pašmāju kadriem līgums ar Dinamo arī uz 2013./2014. g. sezonu esot vismaz 12 hokejistiem, ja vien kaut kas nav lauzts un pagarināts jau „pa kluso”. Protams, neskaitot jauniešu MHL komandās spēlējošos.

Līgums turpinās uzbrucējiem Mārim Bičevskim, Robertam Bukartam, Mikam Indrašim, Raitim Ivanānam, Mārtiņam Karsumam, Gintam Meijam, Gunāram Skvorcovam. Cik pilni uzbrucēju virknējumi sanāk? Pareizi, divi. Tikpat cik aizsargu pāru. Uz nākamo sezonu līgums esot arī brāļiem Jēkabam un Krišjānim Rēdlihiem, Kristapam Sotniekam un Guntim Galviņam. Vēl līgums ir līdz šim trešajam vārtsargam – Kristeram Gudļevskim. Tas arī viss.

Jau pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā kolēģis Jānis Matulis zināja citēt ģenerālmenedžeri, ka atsevišķi Latvijas spēlētāji kā Mārtiņš Cipulis, Māris Jass, Roberts Jekimovs „tiks vērtēti pēc «Dinamo» skalas” (citāts no Sporta Avīze). Baigi plaši vērtēt un izvērtēties atsevišķu spēlētāju gadījumā vairs nesanāks… Piemēram, Roberts Jekimovs jau noslēdzis līgumu ar Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) klubu Ilves (Tampere).

Dinamo vērtējuma skalu droši vien var atšifrēt tikai pats Sējējs, bet tradicionālas „raudzības” Dinamo līgumiem ir kā Latvijas izlases pārbaudes spēles, tā arī spēlētāju sniegums pasaules čempionātā. Attiecīgi Latvijas izlases sastāvā esošajiem spēlētājiem bez līgumiem īpaši laba snieguma gadījumā ir izredzes salīgt ar Dinamo, kas tradicionāli mēdz rekrutēties no izlases, un otrādi.

Ceļojums uz Vladivostoku

Arī Rīgas Dinamo sastāva kontekstā interesanta epizode ir KHL kluba izveide Vladivostokā, Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos. Klubs jau oficiāli atzīts par KHL-am derīgu, un atšķirībā no citiem jaunveidojumiem Vladivostokas komandas sastāvu esot paredzēts veidot ar redrafta procedūras palīdzība. T.i., spēlētāju pamatmasu salasot no citiem KHL klubiem.

Kaut kas līdzīgs redrafta procedūrai (Список отказов) procedūra ir atrunāta KHL tiesiskā reglamenta 5. daļas 37. pantā; taču zinot šī reglamenta izmaiņu vieglumu, tad par stabilu pamatu līdzšinējos normatīvus pieņemt īsti nevar. Bet ideja, jādomā, grozīsies aptuveni ap reglamentā nosauktajiem lielumiem. Ideja tāda, ka visi KHL klubi iekļaus „atteikumu sarakstā” noteiktu hokejistu skaitu (vienu? divus?), no kuriem tad arī Vladivostokas kluba sastāva komplektētāji izvēlēsies sev nepieciešamos, uzņemoties līdzšinējā līguma saistības. Jāpiebilst, ka KHL klubi nevarēs „atšaudīties” ar fārmklubu vai jaunatnes klubu hokejistiem, jo neaizsargāto spēlētāju sarakstā iekļauj vīrus ar vienvirziena līgumiem. Iepriekš KHL redrafts bija iedomāts kā līdzekļu taupības instruments, ļaujot legāli samazināt cenu (algu) atsevišķiem hokejistiem. Tā, piemēram, 2009. gada redrafta procedūras gaitā bija paredzēts „samazināt” cenu Dinamo pirmajam kapteinim Aleksejam Širokovam, bet viņu pārķēra Habarovskas Amur vienība.

Gan jau vēl KHL vadība izfunktierēs redrafta procedūras kārtību. Taču pastāv diezgan reāla iespēja, ka kādam Dinamo hokejistam ar KHL vienvirziena līgumu, kas spēkā arī 2013./2014.g. sezonā, nāksies kravāt ceļasomas, lai dotos pāri Eirāzijas kontinentam.

Ja no 12 spēkā palikušajiem līgumiem atsijā divvirziena līgumus, kuriem, vismaz saskaņā ar līdzšinējo kārtību redrafts nedraud, tad Tālo Austrumu braucēju kandidātu loks sašaurinās. Vienvirziena līgumi ir septiņiem: 2 uzbrucējiem Ivanānam, Karsumam; 4 aizsargiem – abiem Rēdlihiem, Sotniekam, Galviņam; vārtsargam Tellkvistam…

P.S.

Vēl interesanta ziņa Latvijas hokejistiem un it kā galvassāpes Dinamo sastāva komplektētājiem nākotnē ir KHL vadoņa Aleksandra Medvedeva solījums, ka pēc Soču olimpiādes (t.i., no 2014./2015. g. sezonas) KHL dalībvalstu spēlētāji Krievijā neskaitīsies leģionāri. Kas nozīmē, ka Latvijas hokejisti KHL tirgū varētu darboties ārpus leģionāru kvotām un vieglāk aiziet no ģenerālmenedžera „dzelžainā tvēriena”. Tomēr medaļai ir arī otra puse – diezgan prognozējams slovāku un čehu spēlētāju pieplūdums. Protams, ja HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha turpina gaitas KHL-ā. Tiesa, arī KHL vadības solījumus un mediju interpretāciju nevajadzētu uztvert burtiski.

Rīgas Dinamo oficiālais sastāvs 2013-04-30, pēdējā sezonas dienā (saskaņā ar khl.ru; treknrakstā spēlētāji, kuriem paliek spēkā esoši līgumi; Upītis – oficiāli MHL vienības HK Rīga sastāvā):

spēlētājs	dz.	līguma beigu termiņš	līguma veids
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991	2015-04-30	divvirziena
Elvijs Biezais	1991.	2013-04-30	divvirziena
Roberts Bukarts	1990.	2014-04-30	divvirziena
Andris Džeriņš	1988.	2013-04-30	divvirziena
Miks Indrašis	1990.	2015-04-30	divvirziena
Raitis Ivanāns	1979.	2014-04-30	vienvirziena
Jamie Johnson	1982.	2013-04-30	vienvirziena
Mārtiņš Karsums	1986.	2014-04-30	vienvirziena
Gints Meija	1987.	2014-04-30	divvirziena
Vitālijs Pavlovs	1989.	2013-04-30	divvirziena
Paul Szczechura	1985.	2013-04-30	vienvirziena
Gunārs Skvorcovs	1990.	2014-04-30	divvirziena
Juris Upītis	1991.	2013-04-30	divvirziena
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	1988.	2013-04-30	vienvirziena
Guntis Galviņš	1986.	2014-04-30	vienvirziena
Rodrigo Laviņš	1974.	2013-04-30	vienvirziena
Mārtiņš Porejs	1991.	2013-04-30	divvirziena
Jēkabs Rēdlihs	1982.	2014-04-30	vienvirziena
Krišjānis Rēdlihs	1981.	2014-04-30	vienvirziena
Arvīds Reķis	1979.	2013-04-30	vienvirziena
Kristaps Sotnieks	1987.	2014-04-30	vienvirziena
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis	1992.	2014-04-30	divvirziena
Māris Jučers	1987.	2013-04-30	divvirziena
Mikael Tellqvist	1979.	2014-04-30	vienvirziena

*

Plašākam skatam:

• Aktuālais KHL tiesiskais reglaments – khl.ru
• Artis Ābols apstiprināts par Dinamo galveno treneri (2013-04-30) – dinamoriga.eu
• Norisinājusies AS Dinamo Rīga Padomes sēde (2013-04-30) – dinamoriga.eu
• Roberts Jekimovs pievienojas Ilves (2013-04-17) – ilves.com
• Johan Ryno pagarina līgumu ar Leksands IF (2013-04-09) – dt.se
• Versijas par Johan Ryno saņemto piedāvājumu no Rīgas Dinamo – aftonbladet.se, sportacentrs.com

[Rīgas Dinamo puišu foto fiksēts pirms došanās uz ledus pret Habarovskas Amur 2013. gada 16.  martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Kad sliežu duna pierimusi. Eposs ar Dinamo spēlētāju raksturojuma elementiem

Pēdējās ēveles kustības paveiktas, noslēdzošie otas triepieni uzlikti, un jaunās sezonas Dinamo sastāvs faktiski ir gatavs. Vēl tikai paliek izdomāt īsto vietu Ivanānam un atstāt iedomātu „robu” Daugaviņam – lokauta gadījumā. Pēc kā izskatās Dinamo jaunās sezonas komplekts?

Līdz oficiālās KHL sezonas sākumam palikusi nedēļa, pārbaudes spēles beigušās, galvenie secinājumi veikti, un ķīmiskie savienojumi, kam jāsāk sezona un jārada rezultāts, atrasti. Cik veiksmīgi tie būs, rādīs sezonas sākums… Pagaidām var spriest pēc pārbaudes spēlēs redzētā. Taču pirms starpsezonas snieguma vērtējuma der atcerēties, ka pārbaudes spēles mēdz būt kā sava veida Greizo spoguļu valstība. Ir bijušas vasaras, kurās Dinamo bijuši starpsezonas „čempioni”, bet pēc tam sezonas sākums sācies ar melnu strīpu un tabulas lejasgalu. Un arī starpsezonas rezultatīvākie vīri ne vienmēr par tādiem kļūst „īstajā” sezonā.

Leģionāru spārns

Džemijs Džonsons (Jamie Johnson). Lai arī ņemts parasti trūkstošajā – centra uzbrucēju – pozīcijā, uz kopējā Dinamo leģionāru fona un „uz papīra” šis spēlētājs izskatījās visžēlīgāk. Visa pieaugušā hokejista karjera pa lielam Ziemeļamerikas otrās un trešās pakāpes līgās AHL, ECHL, ar vienu gadu pie somiem SM-liiga. Pat nevienas pašas spēles NHL laukumos un, atšķirībā no citiem leģionāriem, nav NHL draftēts ne ar 100.-to, ne 250.-to numuru. Turklāt 30 gadus vecs… Viņam nav ne Šrempa tehnikas, ne Žirū snaipera slavas, ne Luseniusa jaunības, taču sezonai Džonsons izskatās nobriedis ātrāk nekā nosauktie. Pēc pirmajiem metriem izskatās, ka ar Džonsonu ir trāpīts. Jādomā, ka arī cena viņam varētu būt adekvāta – darba devējiem nav jāpiemaksā ne par NHL draftu un dažām NHL spēlēm karjerā.

Robs Šremps (Rob Schremp). Šis 26 gadus vecais, NHL drafta 1. kārtā aizrunātais un 114 spēles NHL aizvadījušais nūjas un ripas meistars ir viena no lielākajām Dinamo sastāva komplektētāju cerībām leģionāru vidū. Un, jādomā, ka arī dārgākais importa pievedums šajā starpsezonā. Izskatās pieklājīgi un, ņemot vērā ziemeļamerikāņu tradicionālo atrunu, ka viņu bioloģiskais hokeja pulkstenis sāk darboties no oktobra, solās uzņemt apgriezienus jau pēc sezonas sākuma. Ja „nesapīsies” meistarībā, būs neiztrūkstoša sastāvdaļa ne tikai hokeja saldēdienos un „jūtūbos”.

Aleksandrs Žirū (Alexandre Giroux; līdzās novietotajā attēlā – pa labi). Pāris veiksmīgi vārtu guvumi pārbaudes spēļu sākumā jau lika Dinamo „cīņā saucējiem” (mārketinga veidotājiem) par vienu no Dinamo sejām plakātos, baneros un cita veida vizuālajos „pievilinātājos” izvēlēties tieši Žirū vaigu. Arī krievu mediji saskatīja šajā Kvebekas provincē dzimušajā frankokanādietī KHL zvaigznes potenciālu. Laikam jau 31 gadu vecajam un 48 spēles NHL aizvadījušajam Žirū kungam uz ledus nav ne vainas un, iespējams, viņa sniegums ir otrajai maiņai atbilstošs. Tomēr starpsezonā AHL snaiperis un šīs līgas divkārtējs čempions (2009., 2010.) nav tik pamanāms, kā no pārbaudes spēļu sākuma varēja šķist. Gan jau iešūposies. Bet pagaidām reklāmas plakātos jāliek citi – piemēram, Karsuma, Krišjāņa Rēdliha sejas.

Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius). Aktuālajā starpsezonā aizvadījis vien 3 spēles, bet Dinamo treneri ar viņu jau „izrēķinājušies”. Galvenais treneris un Luseniusa tautietis Peka Rautakallio skaidri demonstrē, ka ar 23 gadu veco un „deficītās” centra uzbrucēja pozīcijas spēlētāju neauklējas. Tādā veidā arī simbolizējot, ka nekādi „somu laiki” ar saviem Santa Klausa dzimtenes mīluļiem nav pienākuši. Tajā salīdzinoši neilgajā posmā, ko treneri atvēlēja Luseniusam pārbaudes spēlēs, viņš varoņdarbus neuzrādīja. No šīm pārbaudes spēlēm var vien iztēloties, vai tas ir tieši tas pats hokejists, kas 17 gadu vecumā debitēja Somijas stiprākajā līgā un 20 gadu vecumā šajā līgā regulārās sezonas 56 spēlēs sameta pretinieku vārtos 17 reizes, salasīja 46 punktus un vēl play off 9 spēlēs iekrāja 4+4 punktus. Tomēr nebūs patiesi, ja Luseniuss saņems tikai kritiku. Starp citu, šim puikam bija aizvadītās regulārās sezonas labākais lietderības koeficients starp Dinamo uzbrucējiem (+6), viņš bija trešais labākais piespēlētājs starp uzbrucējiem. Ja ņem vērā, ka viņa pamatpartneri sezonas lielākajā daļā bija 3. un 4. maiņas vīri, tad sniegums ir pieklājīgs. Un uz kopējā nieminenu, melinu un šindelu fona Luseniuss bija pat labs. Bet šajā starpsezonā stāsts ir ne tikai par viņa gatavību/negatavību, bet arī par blakusapstākli – jāatbrīvo divas vietas 1991. gadā dzimušiem vai jaunākiem spēlētājiem. Ja šādos apstākļos Luseniuss nav pārliecinoši „izaudzis” līdz 3. maiņas uzbrucēja vietai, viņš kļūst nevajadzīgs. Ar visu to, ka ir meistarīgāks un pat rezultatīvāks par kādu „jauno perspektīvo”, kas vecāks par gadu, diviem. Tiesa, grūtāk komandai būs, ja centri sāks iedzīvoties traumās… Vēl jau variants ir savu „zvaigžņu ražošana” – latviešu deviņdesmito gadu puikas diezgan skaisti sāk izskatīties, kad viņus liek, piemēram, 1. vai 2. maiņā.

Matjē Karls (Mathieu Carle; augstāk novietotā attēlā – pa kreisi). Pirmais leģionārs aizsargs pēc ilgākiem laikiem – vēl no 2009./2010. g. mijas, kad no Rīgas atvadījās Lī Svets. Cik noprotams, Karla pielietojums ir iecerēts vairākumā. Viņam ir pareizais (labais) nūjas satvēriens, aicinājums piedalīties uzbrukumā un, taisnības pēc pieminams, pamanāmi daudz brāķa savas zilās līnijas tuvumā. Protams, var norakstīt uz starpsezonu un to pašu ziemeļamerikāņu vēlāku nobriešanu sezonai. Bet pagaidām 24 gadus vecais (ceturtdaļgadsimts paliks septembra nogalē) arī īpašu izcilību nespīd un īpašu kvalitātes plaisu starp viņu un pašmāju aizsardzības kaldinātājiem neredz. Turklāt titulaizsargu lomā joprojām ir citi – savējie Galviņš un Kr. Rēdlihs. Cerams, tas Karlu nekompleksēs. Labā ziņa – viņš ir viens no jaunākajiem leģionāriem Dinamo dienestā.

Mikaels Tellkvists (Mikael Tellqvist; pa labi novietotā attēlā). Zviedru vārtsarga „otrā atnākšana” pēc sezonas pauzes bruģēta ar parunu vai drīzāk ticējumu: „Vecs zirgs vagu nebojā”. Tellkvista no debesīm nestas zvaigznes diezin vai kāds gaidīja un gaida, bet stabilu sniegumu gan. Turklāt Tellkvists ir ņemts kā pārbaudīta vērtība; arī iepriekšējo sezonu pie zviedru Elitserien kluba MODO aizvadījis daudzsološi – regulārās sezonas 45 spēlēs GAA 2.30 un 92,4% atvairītu metienu „skan” labi, bet izslēgšanas spēlēs bija vēl skaistāk – 6 spēlēs GAA 1.99 un 94,6% atvairītu metienu! Šīs starpsezonas pārbaudes spēļu statistika ar pērnsezonas sniegumu kaut kā konfliktē… Šovasar 5 spēlēs GAA 2.98, turklāt pēdējā redzētā spēlē – četri vārtu zaudējumi, kuros arī dīvainības sastopamas. Protams, tās ir tikai pārbaudes spēles, un Tellkvists, pārfrāzējot ģenerālmenedžeri Opuļski, ir pieredzējis puika un pats visu zina. Tomēr šosezon Tellkvistam ir liela iespēja palikt „otrajam numuram”. Viena no sezonas intrigām – vai Jučers būs gatavs un „nokodīs” Tellkvistu konkurencē uz vietu vārtos.

70. gados dzimušie jau pensionāri?

Aleksandrs Ņiživijs. Neskaitot 1979. gadā dzimušo Tellkvistu, Dinamo ierindai netrūkst savu vietējo „pensionāru” – 70. gados dzimušo spēlētāju. Pārbaudes spēlē redzamākais un ar lielāko spēles laiku apveltītākais no viņiem bija Ņiživijs, kuram iedalīta vieta otrajā uzbrukuma virknējumā kopā ar citiem ripas kontroles meistariem – Šrempu un Žirū. Kopumā izskatījās pieklājīgi, dzīvīgi… Vairākums – jā, ripas pieturēšana – jā, saprašanās ar kolēģiem – jā… Ir skaidrs, ka Ņiživijs nekad nav bijis spēka spēles gigants, un diezin vai kāds to no viņa prasa. Viņa stihija ir vērpt un tamborēt ap vārtiem. Bet, ja vienā komplektā ir arī citi tamborētāji kā Šremps, tad ir bažas, ka tamborējumu un apslidotu vārtu būs daudz, par daudz… Jānovēl tamborēt rezultatīvi.

Ģirts Ankipāns. Bija dota iespēja atrādīties tikai četrās pārbaudes spēlēs, saņemot vienu no mazākajiem „pārbaudīšanās” laikiem. Vai treneri atradīs pielietojumu sezonas laikā, paliek atklāts jautājums. Ja salīdzina ar 15-16 gadus jaunākiem hokejistiem, kas skraida un cīnās par vietu sastāvā, tad Ankipāns varbūt neizskatās tik sprauns un tik degošām acīm. Bet viņš nenoliedzami ir pieredzējis un arī gudrs spēlētājs; viņa smadzenes noderētu arī trešajā un pat ceturtajā maiņā, kurai pārsvarā liek domāt ar kājām.

Raitis Ivanāns (pa kreisi novietotā attēlā). Pateicoties Ņižņijnovgorodas turnīra pirmajā spēlē gūtajai traumai, Ivanāns joprojām paliek dekorācija sastāva sarakstos un reklāmas vizualizācijās. Bet pagaidām – nepilnas divas pārbaudes spēles, kā arī līdzjutēju un žurnālistu kurināta ažiotāža par to, kā nu būs jāaizstāv savi komandas biedri, kā nu tagad kausies ar Vitjaz „cīņas klubu” un kā nu „vitjazieši” nebaidās no Ivanāna. Tātad – tikai vārdi un cerības. Viss, kas līdz šim redzēts – mārketinga aktivitātes. Uz plakātiem izskatās labi. Gaidām sezonas sākumu.

Arvīds Reķis. Viens no aizsargiem, kas uzspēlējis mazāku spēļu skaitu starpsezonā – 5 spēles. Līdz šim stabila Dinamo vērtība aizsardzībā. Strauja personiska izaugsme no Reķa tā kā vairs nebūtu gaidāma, taču stabilitāte un prognozējamība gan. Tāpēc viņš joprojām ir te. Kad jaunatne būs izaugusi līdz viņam, tad arī varēs runāt par paaudžu maiņu vai līdzīgi. Cits stāsts – veselība. Lai tās nepietrūkst.

Rodrigo Laviņš. Līdz ar Ozoliņa aiziešanu no komandas, ir palicis vecākais tās pārstāvis. Starp citu, pēdējais no Dinamo ierindā spēlējošajiem, kas pieredzējis vēl „veco” Dinamo – lai arī tā transformētajā pēcpadomju stadijā un ar nosaukumu Pārdaugava. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir arī vienīgais spēlētājs pašreizējā Dinamo ierindā, kurš uzspēlējis Latvijas izlases pirmajā spēlē pirms gadiem 20 – 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas izlasi. Vai Laviņš ir kaut kas vairāk par relikviju, pierādīt var tikai viņš pats. Tiesa, ja dos iespēju. Pārbaudes spēlēs deva tikai trīsreiz (3 spēlēs). Lai arī kādas diagnozes uzstādītu viņa vecumam, jādomā, ka Laviņa pieredze un lojalitāte sistēmai var būt noderīga.

Dinamo pats pamats. 1981. – 1986. g. dzimušie vietējie

Mārtiņš Karsums (pa labi novietotā attēlā). 2012. gada starpsezonā vēl lieliskāks nekā pirms gada, kad bija 2011. gada starpsezonas rezultatīvākais dinamietis. Lai arī Latvijas Dzelzceļa kauss ir ārpus sezonas „stāvošs” turnīrs, tā vērtīgākā spēlētāja (MVP) tituls nav zemē metams. Līdz šim starpsezonas panākumi Karsumam nav traucējuši uzrādīt rezultātu arī regulārajā sezonā. Atgādinājumam: aizvadītajā sezonā Mārtiņš Karsums bija biežākais vārtu guvējs Dinamo ierindā. Labākais vārtu guvējs viņš ir arī šajā starpsezonā – 9 spēlēs 7 reizes (kopā 10 punkti). Izskatās pieklājīgi. Karsumam vezums būs jāvelk arī sezonas gaitā; no viņa arī visvairāk prasīs. Vairāk nekā no uzbrukuma virknējuma partneriem. Bet kopumā kombinācija ”Karsums-Džonsons-Indrašis” ir starpsezonas atradums.

Guntis Galviņš (raksta pirmajā attēlā). Jaunās sezonas kapteinis vēl tikai iejūtas savā jaunajā amatā, bet saviem 26 gadiem izskatās gana pieredzējis buks, kuru vairs nebiedē nekas. Cita starpā arī salīdzinoši rezultatīvs aizsargs Dinamo starpsezonā – jebkurās statistikas uzskaites versijās, kas, kā raksturīgs starpsezonām, nav vienprātīgas. Galviņš arī vairākuma „atslēga”; spēlēja par sevi un „par kaimiņu”, paliekot līdz vairākuma beigām. Līdz ar to, varētu būt viens no lielākajiem, ja ne lielākais, spēles laiks komandā.

Krišjānis Rēdlihs. Arī starpsezonā nemainīgi un pelnīti aizsargu pirmajā pārī. Rāma stabilitāte. un var arī uzmest. Reti, bet precīzi. Vispār vecākā Rēdliha stāsts ir par pacietību. Gan savā hokeja karjerā vispār, gan Dinamo sastāvā. No galvenā trenera Šuplera laikos „ne pārāk mīlēta” aizsarga, kas deleģēts palīgā Dinamo Juniors vienībai – cīnīties par Latvijas Virslīgas zeltu. Līdz pirmajam aizsargu pārim ar dzelžainu spēles laiku un nozīmi komandā.

Jēkabs Rēdlihs. Viņam piemītošais pamatīgums reizēm ir smagnējs, taču visbiežāk Jēkabs Rēdlihs ir neredzams. Tieši tas, kas no „mājās paliekoša” aizsarga tiek gaidīts. Lai arī kādas aizsargu rotācijas sagaidāmas otrā un trešā aizsargu pāra ietvaros sezonas gaitā, Jēkabam Rēdliham pienāktos spēles laika ievērojama daļa. Viņš nav un arī pārbaudes spēlēs nebija mākslinieks, taču reizēm šis viņa daiļrades trūkums ir tieši tas, kas komandai vajadzīgs visvairāk.

„Jaunie un perspektīvie”. Vietējie 1987. – 1990.

Miks Indrašis (pa kreisi novietotā attēlā). Arī viņa pilnā „loterijas biļete” ir stāsts par pacietību, lai gan – 21 gadus vecajam (22 – paliks 30. septembrī) uzbrucējam nebija pārlieku ilgi jāgaida. 19 gadu vecumā kopā ar Jāni Straupi bija rezultatīvākais Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (39 punkti 49 spēlēs), pēc tam no Dinamo saimniecības aizmainīts uz Maskavu pie Kriļja Sovetov, tad atgriezies un kļuvis par rezultatīvāko HK Rīga ierindā MHL čempionātā. Pērnsezon uz pusēm – Liepājas Metalurgs un HK Rīga, bet tikai viena spēle Dinamo ierindā KHL oficiālajā čempionātā, plus mazliet Špenglera kausā. Un tad, pirmajā brīdī šķietami nejauša nokļūšana Latvijas izlases pirmajā maiņā un uguņošana pasaules čempionātā. „Nejaušība” turpinās arī šajā starpsezonā, kur Miks Indrašis spēlē pirmajā maiņā un, cita starpā, ir rezultatīvākais spēlētājs Dinamo starpsezonā. Protams, paldies, partneriem, un ceturtajā maiņā tik skaisti varētu neklāties. Tomēr 14 punkti 9 spēlēs nav tikai virknējuma partneru nopelns.

Gints Meija. No tiem vairāk vai mazāk jaunajiem, kas Dinamo sastāvā spēlē ilgāk, apzināti vai neapzināti tiek prasīts un gaidīts vairāk. Meija ir viens no tiem. Viņam šī ir piektā sezona Dinamo krāsās, lai arī pirmajās sezonās spēļu skaits bija neliels. Pērnajā starpsezonā viņš bija viens no diviem rezultatīvākajiem (9 punkti 11 spēlēs, ieskaitot treniņspēli), bet šajā – divi punkti. Starp citu, vienīgais no Dinamo ierindas, kas šajā starpsezonā aizvadīja visas 10 pārbaudes spēles. Šovasar Meijam aiz muguras arvien vairāk pamanāmi rosās citi „jaunie un perspektīvie”, kas ir ne mazāk aktīvi un piedāvā viņu noskriet. Viņa prasme aizskriet pretuzbrukumā vairs nav pārsteigums. Tagad tiek gaidīts, ka kājām biežāk tiks „pievienota” galva. Sāk pienākt laiks pieredzei un hokeja gudrībai.

Andris Džeriņš (zemāk novietotā attēlā – pa labi). Viņa pluss ir centra uzbrucēja postenis un epizodiski uzplaiksnījumi, ar ko var kļūt par maz, lai nodrošinātu vietu sastāvā. Jo arī Džeriņš kopā ar saviem tuvāko gadu vienaudžiem pieder tai apdraudētajai „sugai”, kuru sastāvā draud izkonkurēt ar KHL reglamentu obligāti paredzētie 1991. gadi. Var jau būt, ka viņam palīdzētu pieredzes bagātāku partneru klātbūtne virknējumā. Tomēr noderība pirmo divu maiņu sastāvam jāpierāda. Kas zina, varbūt sezonas laikā šāda iespēja gadīsies. Bet pagaidām cerību ir vairāk nekā faktu. Lai veicas, mainot šo vienādojumu!

Roberts Bukarts (līdzās novietotā attēlā – pa kreisi). Savos 22 gados jau diezgan pieredzējis Dinamo kadrs, lai arī sezonu gaitā ir „aizdots” palīdzēt citām Dinamo saimniecības komandām – Dinamo Juniors, HK Rīga. Kur bija ļoti rezultatīvs. Kas tagad? Atkal jācīnās par vietu Dinamo sastāvā. Iespējams, pirmo divu maiņu ietvaros būtu cits Bukarts. Bet pagaidām, pārbaudes spēlēs, redzams nevis ierastais Bukarts-mākslinieks, bet gan Bukarts-strādnieks. Acīmredzot tiek pildīts galvenā trenera Rautakallio uzstādījums – mazāk mākslas, vairāk darba. Vai tā ir nodeva tikšanai sastāvā? Skaidrs, ka Roberts Bukarts var labāk un skaistāk.

Gunārs Skvorcovs. Katrs jaunais pašmāju kadrs, kas ir nonācis līdz Dinamo arēnai un starmešiem, tiek sagaidīts ar klusām cerībām un ticību, ka pašu apcirkņos arī kaut kas ir. Ka pašmāju ne-Dinamo komandas arī spēj iedot pietiekamu bagāžu, lai uzspēlētu „lielajā” Dinamo. Un, ja vēl spēlētājs nāk no Liepājas Metalurga, tad prieks ir ne tikai liepājniekiem. Skvorcovs Liepājai kaunu nedarīja, ar katru spēli sastāvā iejutās pārliecinošāk, piespēles dalīja arvien simpātiskākas un kopumā apliecināja, ka nav pārpratums Dinamo šīs sezonas jauno spēlētāju piesaistē. Lai arī kā izvērtīsies viņa jaunā sezona un pat, ja ceļi vedīs uz fārmklubu, Skvorcovs briest par nesliktu komandas soliņa turpinājumu.

Vitālijs Pavlovs. Vēl viens personāžs, kuru nosacīti iepūtis rietumvējš no Liepājas. Nosacīti tāpēc, ka starp Liepājas Metalurgu un Dinamo saimniecību Pavlovam bija viena sezona Kazahstānā, bet pirms Liepājas sezonām – Daugavpils, Rīga. Šovasar Dinamo kreklā aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kurā arī tika pie vārtu guvuma, un tika „parakstīts” no Dinamo puses. Bet ātri vien „iznomāts” uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat. Jādomā, ka šis papildinājums piedienas Rīgas Dinamo „garā soliņa” politikai. Acīmredzot augumā raženais uzbrucējs ir Dinamo „sēkla” nākotnei. Interesanti, kā Pavlovs izskatīsies pēc „somu skolas”.

Kristaps Sotnieks. Faktiski opis 87.-90. gadu spēlētāju vidū – aizvadījis četras pilnvērtīgas KHL sezonas. Visas šīs sezonas arī Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos un vienā olimpiādē. Pārbaudes spēlēs bijis arī nacionālās izlases kapteinis. Un pat atzīmējies Washington Capitals vasaras nometnē. Viss šķiet stabili, droši un četru sezonu gaitā pārbaudīti. Ja tā domās arī pats, „ziepes” būs vairumā…

Oskars Cibuļskis. Savulaik Šuplera par „Latvijas hokeja nākotni” nosauktajam aizsargam ir labi auguma parametri, Ozoliņa skola (spēlējot vienā maiņā), aicinājums uzspēlēt vairākumā un jau divu pasaules čempionātu pieredze Latvijas izlasē. No tā visa šķiet, ka stabils „pieraksts” Dinamo sastāvā jau ir noticis. Tomēr, ja Dinamo jaunajā sezonā dzelžaini paliks pie 6 aizsargu shēmas, Cibuļskim ir jāpiestrādā, lai nekļūtu par biežāko personāžu aizsargu rotācijās. Dinamo pārbaudes spēlēs šovasar ir „izmalti” 10 aizsargi. Vēl jau 70. gadi kājas cilā, bet aiz muguras jau „dotētā” 1991. gada pārstāvis – Mārtiņš Porejs, ne cik tālu aiz viņa – Jakovļevs, kuram, starp citu, arī ir tieksmes uzspēlēt vairākumā.

Māris Jučers (pa kreisi novietotā attēlā). Šajā starpsezonā un uz Tellkvista fona pat īpaši labs. To arī pasvītro labākā vārtsarga lauri 2012. gada vasaras abos „pilnajos” turnīros, kur piedalījās Rīgas Dinamo. Tagad Jučeru sagaida sezonas pārbaudījums, kur vispirms būs stabili jāapliecina nu jau Rautakallio teikto vārdu „mums ir divi pirmie vārtsargi” pareizība. Bet jau pēc tam, atkarībā no iespējām un veselības, jāpakonkurē uz iespēju kļūt par vienīgo „pirmo numuru”. Iespējas, potenciāls un vieta ir! Tagad tikai – veiksmi! Un vēl der novēlēt Dinamo treneru sastāvam neatkārtot otrās sezonas Šuplera korpusa kļūdas, kad arī tika deklarēti divi „pirmie” – Masaļskis un Pruseks. Kā labi atceramies, sezonas pirmā pusē abi labākajā gadījumā bija „otrie”, tā arī nesaprotot savu lomu un regulāri raustoties, kad treneri ņēmās tos mainīt jebkurā spēles minūtē.

„Dotētie” 1991. gadi

Elvijs Biezais. Hokejists, kas no šī komplekta šovasar spēris visplatāko soli Dinamo un vispār pieaugušo hokeja virzienā. Iespējams, soļa platumu nosaka arī tas, ka salīdzinot ar Bičevski un Upīti, Elvijs Biezais Dinamo kreklā KHL oficiālajās spēlēs nebija piedalījies, un, tiem, kas neseko MHL aktualitātēm, bija kā „kaķis maisā”. Bet – jaunais hokejists ar katru spēli paliek drošāks un pārliecinātāks. Var iemest „no spēles”. Var arī trāpīt bullīti. Ja vēl ņem vērā, ka Biezajam šajā starpsezonā ir tāda pati rezultativitāte kā, piemēram, Aleksandram Žirū (2+1 punkti), turklāt pie mazāka spēļu skaita, tad… Jaunajā sezonā būs ar viņa konkurenci jārēķinās. Un jācer, ka hokeja kluba saimniekiem pietiks saprašanas nesūtīt Biezo uz jaunatnes līgu (nav runa par Baltkrieviju vai Somiju). Pat ne vārtu guvumu garšai.

Māris Bičevskis. Ar veselības dilemmām, rādās, ticis galā, par ko prieks. Un sniegumā bez pārsteigumiem: savai pieredzes bagāžai un gadalaikam atbilstoši, stabili. Bez pārsteigumiem arī tāpēc, ka Bičevska kvalitātes Dinamo krāsās redzētas jau dažās spēlēs pērnsezon. Priecē viņa darbs mazākumā, pārī ar savu cīņubiedru un partneri kopš jauniešu hokeja laikiem – Elviju Biezo. Turklāt „īsts” centrs nevis „varu spēlēt arī centrā”, kas ir viņa pievienotā vērtība, salīdzinot ar citiem 1991. gadiem un arī vecākiem.

Juris Upītis. No pērnsezon ar izcilu rezultativitāti sev atvēlētajā laikā paspīdējušā Upīša neapšaubāmi tiek gaidīti „zvaigznīšu brīži”, bet kopainā pagaidām pamanāms, ka viņš nejūtas droši. Vai tāpēc, ka viņam uz papēžiem min citi līdz Dinamo aizaugušie vienaudži, un treneris dod nelielu spēles laiku, vai arī ir citi iemesli? Salīdzinot ar citiem 1991. gadiem, Upītim centimetru trūkumu nākas kompensēt ar ātrumu, manevrētspēju un citām kvalitātēm. Jādomā, ka nav viegli. Šajā starpsezonā Upītim fiksēta dalība 5 spēlēs, ieskaitot sēdēšanu uz soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam. Noteikti Upītis var vairāk un labāk. Tikai paša spēkos ir pierādīt, ka 3 vārtu guvumi deviņās KHL spēlēs, nebija tikai iesācēja veiksme. Un prasa tikai no tiem, kas var.

Miks Lipsbergs (pa labi novietotā attēlā). Protams, taisnīga ir piebilde: ja ne solītās KHL reglamenta izmaiņas attiecībā uz diviem obligātajiem U-22 (tātad dz. 1991. vai jaunāki) spēlētājiem 18 spēlētāju pieteikumā, Miks Lipsbergs un vēl dažs Dinamo treniņnomentnē netiktu vai vismaz tik ilgi tajā neuzkavētos. No visiem 1991.-ajiem, kas piedalījās pārbaudes spēlēs, sākotnēji Miks Lipsbergs izskatījās tālāks no Dinamo nekā pārējie. Tomēr ar katru spēli (viņam tādas bija 8, ieskaitot „dežūras” 13.-tā uzbrucēja postenī) viņš aug, neizskatās ne vairs „klibs” vai citādi katastrofāli nederīgs; sāk pieslīpēties un ticēt sev, kas nav mazsvarīgi. Un vairs nemaz tik tālu no Dinamo nav kā varēja šķist starpsezonas sākumā. Jācer, ka arī M.Lipsbergam tiks atrasta vieta kādā draudzīgā pieaugušo komandā, jo ir pēdējais laiks pārslēgties uz „lielo” hokeju. Tur arī būs skaidrība par „būt vai nebūt”.

Edijs Rinke-Leitāns. Arī 1991. gadā dzimis uzbrucējs, bet „svešais latvietis”. Jau gadiem, ar vienas sezonas pauzi Kanādas junioru līgā OHL, savas prasmes pilnveido un slīpē Vācijas hokejā. Ir uzspēlējis Latvijas U-18 izlasē 2009. gada jauniešu čempionātā. Pēc OHL sezonas 2010. gadā KHL drafta otrajā kārtā ar 37. kopējo numuru viņu „aizrunāja” Rīgas Dinamo, un pēc diviem gadiem – šovasar – Rīgas komanda noslēdza pārbaudes laika līgumu. Šoavsar aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kuras ietvaros tika arī pie rezultativitātes punkta, bet pēc šīs spēles viņa try-out līgums tika pārtraukts. Atsevišķi zinātāji un speciālisti Ediju Rinki-Leitānu kritizēja par ātruma un jēgas trūkumu. Tomēr laukumā viņš bija pamanāms ne tikai ar iespaidīgo augumu. Speciālisti minēja, ka šamais neesot labāks vai pat švakāks par HK Rīga sastāvā audzinātajiem 1991. gadā dzimušajiem (t.i. visiem pārējiem). Tomēr kopumā – nebija sliktāks; vien saprašanās laukumā ar cīņubiedriem bija nedaudz vājāka nekā citiem laikabiedriem, kas HK Rīga sastāvā saspēlējušies jau gadus divus un/vai vēl pirms tam cīnījušies kopā citu komandu sastāvos.

Mārtiņš Porejs. Pārbaudes spēļu gaitā daudz laika pavadīja kā 7.-ais aizsargs bez spēles laika, bet savu iespēju tomēr sagaidīja un vairumā gadījumu neizniekoja. Bet, ņemot vērā nu jau tradicionāli maz vai nemaz mainīgo Dinamo aizsargu kopumu, iefiltrēties to rindās līdz šim ir bijis grūti vai neiespējami. To arī liecina Jāņa Andersona piemērs – puisim bija/ir visas potences, bet divās oficiālajās KHL sezonās viņam vieta (spēles laiks) atradās 26 spēlēs. Kā rezultātā šis aizsargs meklē jaunu darba vietu, bet teorētiski Dinamo sistēmai paliekot interese par viņu. Atliek novēlēt Mārtiņam Porejam, lai viņa gadījumā cerības uz Dinamo sastāvu nebūtu „Andersona pasakas” (Jāņa Matuļa formulējums).

Mārtiņš Jakovļevs. Vēl viens 1991. gadā dzimušo aizsargu paaudzes kadrs, ko Dinamo sakarā ir vērts paturēt uzmanības lokā. Vismaz līdz šim to ir sapratuši arī Dinamo saimniecības atbildīgie vīri. Jakovļevs aizvadītajā sezonā bija rezultatīvākais spēlētājs HK Rīga ierindā, kas aizsargam jebkurā līgā un komandā ir īpašs atgadījums. Regulārā čempionāta 60 spēlēs Mārtiņš Jakovļevs sakrāja 3 vārtu guvumus, 26 rezultatīvas piespēles un 1 izšķirošu pēcspēles metienu. Aizsargs, kas met un iemet bullīšus, „mūsmājās” tomēr ir retums. Skaidrs, ka tas viss bija jaunatnes līgā, tomēr raksturo Jakovļeva improvizējošu un pat avantūrisku spēles stilu. Likumsakarīgi, ka pie šāda stila pieļautās kļūdas ir īpaši pamanāmas. Bet kurš tad nekļūdās? Pagaidām Rautakallio drošā hokeja zīmējumā tas lāga neiederas, taču kas zina, kā būs tālāk nākotnē. Tāpat interesanti, kādas jaunas šķautnes tiks ieslīpētas somu Mestis čempionātā, kur paredzēts „nomas līguma” ietvaros.

Kurš netika nosaukts?

Ainars Podziņš. 1992. gadā dzimis uzbrucējs, kas it kā varētu pretendēt uz „dotētajām” divām vietām, tomēr viņa laiki Dinamo saimniecībā šīs starpsezonas gaismā izskatās apdraudēti. Pat pie vienas pārbaudes spēles šovasar viņš nav ticis, bet „izsūtīts” uz HK Rīga sastāvu, kur pie spēles laika tiek ar grūtībām vai netiek vispār… Lai gan viņa līgums ar Dinamo saimniecību tika slēgts uz 4 gadiem un būtu spēkā vēl 2 sezonas, tomēr Podziņš ir ietrāpījis „šaurā bezizejā”. Dinamo sastāvā viņam ir „garš soliņš” ar konkurentiem, kuri ir vidēji gadu vecāki. Savukārt HK Rīga ierindā viņam jau divus gadus nav bijusi saprašanās ar jaunatnes vienības galveno treneri Leonīdu Tambijevu; būtu dīvaini, ja tagad tā pēkšņi rastos. Tāpēc arī HK Rīga izbraukumā, atklājot sezonu, viņš netikšot ņemts līdzi, bet par došanos izbraukumā ar Dinamo treneri vēl lemšot. Vairāk vai mazāk dzeltenos plašsaziņas līdzekļos jau parādījās ziņa, ka Podziņš jau spiests meklēt jaunu darbavietu; bet diennakts laikā ziņa jau tika skaidrota kā „pārpratums”, un Podziņš Dinamo sistēmā palikšot (vai nav līdzīgi Luiseniusa gadījumam?). Tomēr arī šoreiz nav dūmu bez uguns… Vēl viena Podziņa dilemma – pat ja viņš meklētu darbu austrumos, Krievijā viņš faktiski ir kļuvis par leģionāru, bet to vietas šīs valsts hokeja klubos ir ierobežotas… Vēl norisinās viņa oficiāli noformētais pārejas posms starp Krievijas un Latvijas hokeja pavalstniecību; un paredzēts, ka šī pāreja pilnā izmērā pabeigsies šoruden. Ja viss noritēs kā aizsākts, tad vienīgā valsts, kur viņš nav leģionārs, būs Latvija. Bet Krievijā? KHL jaunā reglamenta formula: leģionārs = spēlētājs, kuram nav tiesību spēlēt Krievijas izlasē. Podziņam šādu tiesību jau nav… Ko jau apliecināja viņa atbrīvošana no Krievijas U-20 izlases nometnes decembrī.

Rīgas Dinamo sastāvs Latvijas Dzelzceļa kausa spēlēs un spēlētāju statistika starpsezonā (pēc komandas visām 10 pārbaudes spēlēm; statistikas precizējumi saskaņā ar dinamoriga.eu spēļu apskatiem):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990.	9	5+9
2.	Mārtiņš Karsums	1986.	9	7+3
3.	Jamie Johnson	1982.	8	2+7
4.	Rob Schremp	1986.	9	2+5
5.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	9	2+4
6.	Elvijs Biezais	1991.	8	2+1
7.	Alexander Giroux	1981.	9	2+1
8.	Gunārs Skvorcovs	1990.	9*	0+3
9.-10.	Roberts Bukarts	1990.	7	1+1
	Andris Džeriņš	1988.	7	1+1
11.	Gints Meija	1987.	10	1+1
12.	Māris Bičevskis	1991.	6	0+1
13.	Ģirts Ankipāns	1975.	4	0+0
14.	Juris Upītis	1991.	5*	0+0
15.	Miks Lipsbergs	1991.	8*	0+0
	AIZSARGI
1.	Guntis Galviņš	1986.	9	0+5
2.	Mathieu Carle	1987.	7	1+2
3.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	8	1+1
4.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	6	0+2
5.	Arvīds Reķis	1979.	5	0+0
6.	Kristaps Sotnieks	1987.	8	0+0
7.	Mārtiņš Porejs	1991.	9*	0+0
8.	Oskars Cibuļskis	1988.	8	0+0
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (min.)	GAA (vārtu z.)
1.	Māris Jučers	1987.	6 (320)	1.50 (8)
2.	Mikael Tellqvist	1979.	5 (282)	2.98 (14)

* Mārtiņam Porejam ieskaitītas arī spēles kā 7.-ajam aizsargam bez reāla spēles laika. Tāpat arī Mikam, Lipsbergam, Gunāram Skvorcovam un Jurim Upītim kā 13.-ajiem uzbrucējiem.

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl.	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentārs
U	Raitis Ivanāns	1979.	2	0+0	kopj traumu; gaidīts uz sezonas sākumu
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	1	0+0	deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
A	Rodrigo Laviņš	1974.	4	0+0	Dinamo rezervē
U	Niclas Lucenius	1989.	3	0+0	lauzts līgums ar Dinamo
U	Vitālijs Pavlovs	1989	1	1+0	deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	1	0+1	pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Rīgas Dinamo 2012. gada starpsezonas visu 10 pārbaudes spēļu rezultāti:

datums	pretinieks	Dinamo vs.	vieta	turnīrs
2012-08-03	Dinamo (Minska)	1:2	Daugavpils	pārbaudes spēle
2012-08-08	Ņeftjaņik (Almetjevska)	2:1	Piņķi	pārbaudes spēle
2012-08-14	Spartak (Maskava)	3:2 OT	Ņižņijnovgoroda (ŅN)	ŅN gubernatora kauss
2012-08-15	Dinamo (Maskava)	5:3	ŅN	ŅN gubernatora kauss
2012-08-17	Torpedo (ŅN)	3:0	ŅN	ŅN gubernatora kauss
2012-08-18	Spartak (Maskava)	2:3	ŅN	ŅN gubernatora kauss; spēle par 1. vietu
2012-08-25	Espoo Blues	4:3	Rīga	Latvijas Dzelzceļa kauss
2012-08-26	Atlant (Maskavas apg.)	4:3	Rīga	Latvijas Dzelzceļa (LDz) kauss
2012-08-28	Lokomotiv (Jaroslavļa)	1:4	Rīga	LDz kauss
2012-08-29	Lokomotiv (Jaroslavļa)	3:1	Rīga	LDz kauss; spēle par 1. vietu

*

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo un Lokomotiv spēles par turnīra Latvijas Dzelzceļa kauss 1. vietu 2012. gada 29. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otra – Matjē Karla un Aleksandra Žirū – fotoattēla avots: dinamoriga.eu. Trešais – Mikaela Tellkvista – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2011. gada 16. februārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais – Raita Ivanāna – foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Piektā – Mārtiņa Karsuma – fotofiksācija notikusi Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Sestais – Mika Indraša – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2012. gada 29. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Septītais – Roberta Bukarta un Andra Džeriņa – attēls fotofiksēts Dinamo spēlē pret Espoo Blues 2012. gada 25. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Māra Jučera (astotais) foto – Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Devītais (Mika Lipsberga) foto – Dinamo spēlē pret Atlant 2012. gada 26. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo jaunie un perspektīvie

Katra gados jauna hokejista parādīšanās Latvijas izlases un Rīgas Dinamo sastāvā vai tā apkaimē tiek uztverta ar klusu cerību un dažkārt – ar iecietību. Neesam hokeja lielvalsts, tādēļ katrs šāds gadījums Latvijas hokejā ir īpašs. Šī iemesla dēļ vieni un tie paši „jaunie un perspektīvie” mēdz par tādiem būt sezonām ilgi… Kur ir tā robeža, kur jaunais un perspektīvais pārtop par „gatavu” hokejistu?

Rīgas Dinamo vienības sastāva pieteikums Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīrā šķiet tāds salīdzinoši zaļoksnējs un „jaunajiem, perspektīvajiem” bagāts. Ir pieci hokejisti (Bičevskis, Biezais, Miks Lipsbergs, Porejs, Upītis), kas dzimuši 1991. gadā un vēl pēc vecuma drīkst spēlēt jaunatnes līgā – MHL. Vēl divi (Roberts Bukarts, Indrašis) vēl pirms dažiem mēnešiem to arī darīja un „tikai” tikko ir pārauguši vecuma limitu. Bukarta un Indraša „viengadnieks” (dz. 1990.) ir arī Gunārs Skvorcovs. Nemaz nerunājot par citos virzienos deleģētajiem Dinamo saimniecības puišiem, rodas priekšstats, ka Ņižņijnovgorodas turnīrā Rīgas komanda ir paņēmusi astoņus ļoti jaunus, faktiski vēl topošus hokejistus.

Vēl ausis „griež” KHL TV komentatoru bieži skandinātais apzīmējums „jaunais vārtsargs” un „Tellkvistam aug maiņa” attiecībā uz vārtsargu Māri Jučeru. Hallo! Jučeram ir 25 gadi! (dz. 1987.) Cik tad sezonas viņš skaitīsies jaunais? Atgādinājumam: aktuālās (2012./2013.) sezonas 1991. gadā dzimušie ir U-22 vecums, bet 1990. gada vīri ir U-23 vecums. Vēl joprojām šo gadu hokejisti šķiet jaunieši (pēc hokeja mērauklas)? Protams, nokļūstot 30-gadnieku pulkā arī 25 gadus jauns sportists var kļūt par jauno hokejistu…

Kā tad ir, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām?

Pārbaudes spēles, protams, nav salīdzināmas ar KHL oficiālo čempionātu, jo ne visi „pārbaudītie” tiek līdz īstajai sezonai; tāpat arī sezonas gaitā atrodas pa kādam agrāk „nepārbaudītam” spēlētājam. Pirmajās četrās KHL sezonās par Dinamo jaunajiem hokejistiem tika uzlūkoti tie 18 – 19 gadus veci (U-20) hokejisti, kam, saskaņā ar KHL reglamentu, „dotas” papildu vietas sastāvā. Tādu nav bijis daudz – Jānis Straupe, Ronalds Cinks, Roberts Bukarts, Ainars Podziņš…

Šajā starpsezonā pārbaudes spēlēs Dinamo sastāvā netiek iemēģināts neviens U-20 vecuma (dz. 1993. vai vēlāk) hokejists. Pērnajā starpsezonā vēl pa kādam bija – piemēram, 1992. gadā dzimušie Kristiāns Pelšs, Ainārs Podziņš. Lai arī cik smieklīgi liels/neliels bija Ronalda Cinka un Ainara Podziņa spēles laiks viņu pirmajās Dinamo sezonās, kad viņi atbilda U-19 vecumam, tomēr Rautakallio laikos neviens U-19 vecuma hokejists nav dabūjis nevienu sekundi spēles laika KHL oficiālajās spēlēs.

Ja skatās pēc kritērija U-20 vai pat U-21, tad šīs starpsezonā Dinamo sastāvs galīgi nav jauns, jo pārbaudes spēlēs nav uzspēlējis neviens šiem vecumiem atbilstošs spēlētājs. Arī Ainars Podziņš (dz. 1992.), kas iepriekšējās divas sezonas KHL vienībā „lutināts” un pat epizodiski saņēma pieklājīgu spēles laiku, šajā starpsezonā līdz pārbaudes spēlēm Dinamo ierindā vēl nav ticis, bet ir nosūtīts „krāt pieredzi” HK Rīga sastāvā.

Taču, ja par atskaiti ņem U-22 vecumu, tad šīs starpsezonas pārbaudes spēlēs, ieskaitot Ņižņijnovgorodas turnīru, ir visjaunākais Dinamo sastāvs, kāds jebkad 21. gadsimtā redzēts. Vienīgais izņēmums ir šī gada 6. aprīlī notikusī spēle pret Igaunijas izlasi, kad Dinamo kreklos „uzstājās” HK Rīga sastāvs ar papildinājumiem no Juniors. Toreiz Dinamo sastāvu pārstāvēja tikai 3 vairāk vai mazāk dinamieši – Indrašis, Podziņš un Upītis.

Rīgas Dinamo U-23 / U-19 vecuma hokejisti pirmajās 4 sezonās (oficiālajās KHL spēlēs; ar spēles laiku):

sezona	U-23	U-22	U-21	U-20	U-19
2008./2009.	1986. – 2 (Galviņš; Avotiņš)	1987. – 4 (Sotnieks; Meija; Pečura; Hartmanis)	1988. – 0	1989. – 1 (Straupe)	1990. – 1 (Cinks)
2009./2010.	1987. – 2 (Sotnieks; Meija)	1988. – 2 (Cibuļskis; Džeriņš)	1989. – 0	1990. – 2 (Bukarts; Cinks)	1991. – 0
2010./2011.	1988. – 2 (Cibuļskis; Džeriņš)	1989. – 1 (Karamnovs)	1990. – 2 (Bukarts; Vilkoits)	1991. – 0	1992. – 1 (Podziņš)
2011./2012.	1989. – 1 (Lucenius)	1990. – 2 (Bukarts; Indrašis)	1991. – 2 (Bičevskis; Upītis)	1992. – 1 (Podziņš)	1993. – 0

*

Rīgas Dinamo U-23/U-19 vecuma hokejisti 2012. gada starpsezonas pārbaudes spēlēs (pēc 5 spēlēm):

U-23	U-22	U-21	U-20	U-19
1990. – 3 (Bukarts; Indrašis; Skvorcovs)	1991. – 7 (Bičevskis; Biezais; Jakovļevs; M.Lipsbergs; Porejs; Rinke-Leitāns; Upītis)	1992. – 0	1993. – 0	1994. – 0

*

Kur rodas priekšstati par ieilgušo „jaunību”?

Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) ar fiksētu normu U-20, kas paredz arī savu junioru pasaules čempionātu, ir novilkusi skaidru robežu starp jaunajiem un tādiem, kas vairs tādi nav. No tā var pieņemt, ka katra hokejista pirmais īstais „vīra gads” būtu U-21 vecums (šosezon – dz. 1992.), kad startēt U-20 čempionātos vairs nedrīkst un ir pēdējais laiks brīvprātīgi vai piespiedu kārtā iekļauties pieaugušo hokejā, vai arī pārvērtēt dzīves prioritātes, atsakoties no hokejista karjeras.

Protams, ir vēl daži izņēmumi – piemēram, Ziemeļamerikas junioru līgas, kur atļauts uzspēlēt ierobežotam skaitam U-21 vecuma hokejistu. Vai, piemēram, Ziemeļamerikas koledžu hokejs (NCAA, ACHA), kurā iekļūšanu ierobežo kandidātu vēlmes/spējas augstākās izglītības virzienā, kā arī nepārdomāta pagātne – piemēram, NCAA neļauj brīvi startēt hokejistiem, kam iepriekš bijuši profesionāli vai pusprofesionāli līgumi (respektīvi, HK Rīga spēlējušajiem NCAA nespīd vai spīd ar palielām diskvalifikācijām). Vēl, piemēram, alternatīva ir Francijas U-22 līga vai… KHL/MHL saimniecība.

KHL un MHL pagarina jaunību

KHL un MHL saimniecība hokejistu „jaunības vecumu” pagarina divās frontēs. Tas viss notiek ar mērķi – jaunu asiņu ieplūšanu attiecīgās valsts (Krievijas) hokejā un jauno hokejistu atturēšanu no hokeja gaitām Ziemeļamerikā. Šīs politikas rezultātus varēs izvērtēt ilgākā termiņā, bet galvenais jautājums būs: vai jauno talantu sijāšana vienkārši nav atlikta tikai par 2 gadiem?

2009. gadā iestartējusī MHL – jaunatnes līga – pieņēma vecuma griestus U-22. Šī pati norma „skāra” arī no 2010. gada MHL plašumos startējošo HK Rīga vienību. Attiecīgi vēl 2012. gada pavasarī HK Rīga ierindā cīnījās, piemēram, Roberts Bukarts, Miks Indrašis un sezonas vidū arī Raimonds Vilkoits – 1990. gadā dzimuši hokejisti. T.i., 21-22 gadus veci spēlētāji, kuriem tomēr īstā vieta būtu jau pieaugušo hokejs. Bet bija ļauts spīdēt teorētiski jauniešu hokejā un teorētiski būt „jaunajiem un perspektīvajiem”.

Jau kopš MHL sākuma līgas organizatoriem ir bijusi doma skaita ziņā ierobežot U-22 vecuma hokejistu apjomu MHL, bet pirmajās divās sezonās nebija izdevies. Trešajā sezonā (2011./2012.) jau nedaudz sanāca – tika noteikts, ka komandas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā pieci U-22 vecuma hokejisti (tosezon – 1990. gadā dzimušie). Bet 2012./2013. g. sezonā jau ir reglamentēta norma – ne vairāk par 3-4 spēlētājiem U-22 vecumā, un arī atruna, ka pēc sezonas U-22 vecuma hokejisti drīkstēs būt tikai divi.

Savukārt pieaugušo līga – KHL – ar dažādiem normatīviem cenšas radīt labvēlīgu augsni jauno hokejistu ceļa bruģēšanai uz pieaugušo līgu. Pirmās trīs sezonas bija centieni uzlabot U-20 hokejistu iespēlēšanu KHL komandu sastāvos, dodot iespēju pieteikt divus junioru vecuma laukuma spēlētājus papildu standarta pieteikumam. Brīžiem bija idejas šos vienu-divus U-20 spēlētājus padarīt par obligātiem katras komandas sastāvā katrā spēlē. Taču līdz tam nenonāca, jo funkcionāri saprata, ka piespiest iekļaut sastāvā izdosies, bet piespiest trenerus, lai viņi šos spēlētājus laistu laukumā, nevis turētu uz soliņa, nevarēs.

2011./2012. g. sezonas gaitā KHL vadoņi nolēma paaugstināt šo „dotēto” spēlētāju normu līdz U-21 slieksnim, padarot vecāku arī izpratni par junioriem uz KHL ledus. Nākamais solis ir 2012./2013. g. sezonas reglamenta uzlabojumi, kuros, kā liecina jaunā reglamenta zinātāji (oficiāli tas vēl nav pilnībā publiskots), ir noteikts, ka komandā paredzēts obligāti iekļaut divus U-22 vecuma (šosezon – dz. 1991. vai jaunāki) vecuma spēlētājus. Tāpat cits stāsts par to, cik ilgi „dzīvos” šī reglamenta norma un vai netiks „nokosta” pirms sezonas vai sezonas gaitā. Bet pagaidām runas par obligātajiem 1991. gadiem liekot arī Rīgas Dinamo vienībai „iesvīst” un sastāvā pārbaudīt, integrēt U-22 vecuma „juniorus”. Interesanti, ka Ņižņijnovgorodas turnīra gaitā Dinamo 1991. gadā dzimušie sāk izskatīties arvien pieklājīgāk, apdraudot arī 1988. – 1990. gados un varbūt pat 70. gados dzimušo „veco” vietu sastāvā.

Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīrā un spēlētāju statistika starpsezonā (pēc 6 spēlēm; statistikas precizējumi saskaņā ar dinamoriga.eu):

spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentāri
UZBRUCĒJI
Rob Schremp	1986.	5	2+5
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	5	2+4
Miks Indrašis	1990.	5	4+1
Mārtiņš Karsums	1986.	5	1+3
Alexander Giroux	1981.	5	2+1
Elvijs Biezais	1991.	4	1+1
Jamie Johnson	1982.	4	0+2
Roberts Bukarts	1990.	4	1+0
Gints Meija	1987.	6	1+0
Māris Bičevskis	1991.	3	0+1
Andris Džeriņš	1988.	3	0+1
Gunārs Skvorcovs	1990.	5	0+1
Raitis Ivanāns	1979.	2	0+0	traumēts
Niclas Lucenius	1989.	3	0+0
Ģirts Ankipāns	1975.	3	0+0
Juris Upītis	1991.	3	0+0
Miks Lipsbergs	1991.	5	0+0
AIZSARGI
Guntis Galviņš	1986.	5	0+3
Mathieu Carle	1987.	3	1+0
Jēkabs Rēdlihs	1982.	3	0+1
Rodrigo Laviņš	1974.	4	0+0
Krišjānis Rēdlihs	1981.	4	0+0
Arvīds Reķis	1979.	3	0+0
Mārtiņš Porejs	1991.	5*	0+0
Oskars Cibuļskis	1988.	5	0+0
Kristaps Sotnieks	1987.	5	0+0
VĀRTSARGI	dz.	sp. (min.)	GAA (vārtu z.)
Māris Jučers	1987.	4 (200)	1.20 (4)
Mikael Tellqvist	1979.	3 (162)	2.59 (7)

*

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl.	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentārs
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	1	0+0	deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U	Vitālijs Pavlovs	1989	1	1+0	deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	1	0+1	pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

P.S. * Mārtiņam Porejam ieskaitītas arī spēles kā 7.-ajam aizsargam bez reāla spēles laika.

Rīgas Dinamo pārbaudes spēļu rezultāti (pēc 6 spēlēm):

datums	pretinieks	Dinamo vs.	vieta	turnīrs
2012-08-03	Dinamo (Minska)	1:2	Daugavpils	pārbaudes spēle
2012-08-08	Ņeftjaņik (Almetjevska)	2:1	Piņķi	pārbaudes spēle
2012-08-14	Spartak (Maskava)	3:2 OT	Ņižņijnovgoroda (ŅN)	ŅN gubernatora kauss
2012-08-15	Dinamo (Maskava)	5:3	ŅN	ŅN gubernatora kauss
2012-08-17	Torpedo (ŅN)	3:0	ŅN	ŅN gubernatora kauss
2012-08-18	Spartak (Maskava)	2:3	ŅN	ŅN gubernatora kauss; spēle par 1. vietu

*

P.S. Par visa Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīra labāko vārtsargu nosaukts Māris Jučers, labāko bombardieri – Aleksandrs Ņiživijs (statistiski ir kolīzijas/nesaskanēšanas – Šrempam līdzīgi vai pat vairāk).

Lasāmvielai:

• Dinamo vs. Spartak spēles statistika (2012-08-18; dažādās vietnēs atšķiras) – hctorpedo.ru, online.khl.ru, allhockey.ru, dinamoriga.eu
• Dinamo vs. Torpedo spēles statistika (2012-08-17; dažādās vietnēs atšķiras) – hctorpedo.ru, online.khl.ru, allhockey.ru, dinamoriga.eu; spēles video – youtube.com (1. vers.; 2. vers.), khl.ru
  
• Rīgas Dinamo vs. Maskavas Dinamo spēles statistika (2012-08-15; dažādās vietnēs nedaudz atšķiras) – hctorpedo.ru, online.khl.ru, allhockey.ru, dinamoriga.eu
• Dinamo vs. Spartak spēles statistika (2012-08-14; dažādās vietnēs atšķiras) – hctorpedo.ru, online.khl.ru, allhockey.ru, dinamoriga.eu; spēles video – youtube.com
• Rīgas Dinamo kopj fārma attiecības ar Jokipojat Somijas otrajā stiprākajā līgā Mestis (2012-08-16) – jokipojat.fi
• Raitim Ivanānam trauma – dinamoriga.eu
• MHL reglaments 2012./2013. g. sezonai – mhl.khl.ru
• Par „Ersatz-Dinamo” spēli pret Igaunijas izlasi 2012. g. 6. aprīlī: tepat

[Pirmajā attēlā – Miks Indrašis fotofiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Maskavas Dinamo 2012. gada 15. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrais – Roberta Bukarta foto – Rīgas Dinamo spēlē pret Amur 2012. gada 26. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Trešajā attēlā – Raimonds Vilkoits HK Rīga ierindā pret Staļnije Ļisi 2011. gada 29. novembrī; HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo jaunais rokraksts – bez zvaigznēm, bet ar garu soliņu?

Starpsezonas treniņnometne un pārbaudes spēles neapšaubāmi ir paredzētas jaunās sezonas melnrakstiem, kandidātu atlasei, maiņu komplektācijai un citiem mazāk pamanāmiem, bet svarīgiem darbiem. Šādos apstākļos tiek pieradināti komandas jaunpienācēji, kā arī treneru uzticēšanos bauda pulciņš jauno hokejistu, kuriem sezona sāksies fārmklubā vai jaunatnes vienībā. Kādas ir Dinamo jaunās sezonas rokraksta iezīmes?

Nākamais pirmssezonas tests paredzēts Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīrā, uz kurieni devusies vēl Dinamo paplašinātā sastāva versija – 2 vārtsargi, 9 aizsargi, 17 uzbrucēji. Tajā skaitā pieci HK Rīga vecuma spēlētāji – 1991. gadā dzimušie. Līdz sezonas sākumam vēl nedēļas četras, ir noticis viens atklātais treniņš un divas pārbaudes spēles, bet jau tagad parādās dažas rokraksta iezīmes, kuras pastāv reāla iespēja saskatīt jaunajā sezonā. Interesanti, vai šie simptomi tiks pasvītroti vai „izārstēti” starpsezonas turnīru gaitā?

1. Zvaigznes beigušās?

Jau aizvadītajā sezonā Rautakallio piedāvātais spēles modelis un prasītā disciplīna ierobežoja brīvdomību, iecietību pret importa un pašmāju kadru nepilnībām aizsardzībā, kā arī samazināja bijību pret konkrēto spēlētāju gadu pieredzes handikapu. Solīti nācās pielikt kā jaunam, tā vecam, leģionāram un ne-leģionāram. Jāstrādā bija visiem, un pat Marsels Hosa cīnījās aizsardzībā un pretēji prognozēm prata būt rezultatīvs.

Pēdējo pāris gadu laiku Dinamo sastāvs ir plānveidīgi „atzvaigžņots” – Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš, arī Hosa, Sprukts ir prom. Cits stāsts ir par to, cik liels spīdeklis ir katrs no nosauktajiem, tomēr Dinamo sastāvā šie vīri bija gana pamanāmi.

Jaunie Dinamo papildspēki – kā leģionāri, tā Latvijas pavalstniecības „ledus gladiatori” – salīdzinoši īsā laikā , pat ja gribētu, nemaz nespētu aizlāpīt tādus emocionālus caurumus, kādus atstāja konkrēto labi pazīstamo un jau ierasto Dinamo spēlētāju aiziešana. Dinamo mārketinga veidotāji ir spiesti zīlēt, kurus personāžus likt uz reklāmas plakātiem un baneriem blakus Raitim Ivanānam. Tācu Dinamo treneriem zīlēšanas mazāk – darbs, darbs un darbs bez zvaigznēm un to raideriem (spec-pasūtījumu lapām). Lai arī jaunpieņemtie uzbrucēji Šremps un Žirū varētu uzspīdēt un iemest caurmērā biežāk nekā citi, tomēr par zvaigznēm vai zvaigznītēm kļūt viņiem liedz Rautakallio proponētā hokeja loģika. Un šajā hokejā būs pilnīgi vienalga un nebūtiski, kurš tieši samet. Jo spēle netiks pakārtota nevienam – ne ar, ne bez paplātes. Sezonas rezultatīvāko vīru virspusē tikpat labi varētu būt kā Karsums, tā Luseniuss, kā Žirū, tā Meija. Ja par zvaigzni tiek veidots Raitis Ivanāns, tad tas nekādā mērā nav saistīts ar viņa rezultativitāti.

2. Veterāniem atlaižu nebūs?

Rautakallio hokejā pērnsezon nebija viegli nevienam no Dinamo pieredzējušākiem kadriem – ne fiziski, ne droši vien arī psiholoģiska komforta ziņā. Kaut kā arī veselība ne visiem turējās tik laba. Aleksandram Ņiživijam (1976.) sanāca 33 spēles regulārajā sezonā, 9 punkti un pēdējo gadu neizteiksmīgākā sezona. Ģirtam Ankipānam (1975.) arī nepilna sezona: 31 spēle regulārajā čempionātā + 4 spēles play off-ā. Rodrigo Laviņam (1974.) vēl mazāk spēļu: 28 „regulāras” + 3 izslēgšanas; turklāt daudz spēles laika kā 7.-ajam aizsargam uz rezervistu soliņa. Sandim Ozoliņam gan regulārajā sezonā spēļu skaits (50 spēles) lielāks nekā iepriekšējās sezonas, tomēr arvien mazāks pielietojums atrasts viņa avantūristiskajam stilam. Rautakallio to visu aizstāj vai cenšas aizstāt ar kārtību. Cits jautājums, kas aizstās Ozoliņa autoritāti ģērbtuvē un reprezentējot komandu uz ledus?

Jādomā, ka „somu kārtību” labi apzinās arī Ankipāns, Laviņš un Ņiživijs, kuri, neskatoties uz „rožu dārza” trūkumu aizvadītajā sezonā, ir pagarinājuši līgumu ar Dinamo atkal. Atliek vien novēlēt, lai pietiek spēka. Visādi citādi – nav ticības, ka viņus un viņu līgumus „taupīs”.

3. Iespēja tiks dota visiem?

Šīs vasaras treniņnometnes sastāvs un pārbaudes spēles liecina – treneri ir nobrieduši dot iespēju, ja ne visiem, tad daudziem. Piemēram, 8. augusta pārbaudes spēli pret VHL komandu Ņeftjaņik (Almetjevska) dinamiešu treneri izmantoja tā, kā paredzēts pārbaudes spēlēm. Pārbaudīja un taustīja palielu skaitu kandidātu Dinamo 3. – 4. maiņu pretendentu, kuru daļai citos apstākļos Dinamo krāsās nebūtu iespēja uzspēlēt. Tie, kas bija par piecīti iecerējuši Piņķos ieraudzīt visus leģionārus un Ivanānu, varēja samierināties ar „otrā vārtsarga” Mikaela Tellkvista vērošanu uz Dinamo rezervistu soliņa.

Bet šī pārbaudes spēle ļāva savākt savus plusiņus vai nesavākt mīnusiņus diviem pārbaudes laika līguma īpašniekiem – Vitālijam Pavlovam un Gunāram Skvorcovam, ar kuriem drīz pēc tam tika noslēgti pilnvērtīgi 2 sezonu līgumi.

Arī tagad uz turnīru Ņižņijnovgorodā brauc pieci 1991. gadā dzimušie – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Juris Upītis un aizsargs Mārtiņš Porejs. Nevienam no viņiem vieta sastāvā nav ne garantēta, ne nopelnīta, bet iespēja ir. Zinot Rautakallio piegājienu aizvadītajā sezonā, tad savu iespēju, ja tā būs nopelnīta, viņš varētu dot visiem. Cik daudz, tas ir cits stāsts. Bet pērnsezon slidas Dinamo oficiālajās spēlēs pirmoreiz āva virkne līdz šim HK Rīga sakarā pazīstamu vairāk vai mazāk jauno hokejistu – Miks Indrašis (1990.), Juris Upītis (1991.), Māris Bičevskis (1991.). Ne visiem bija debijai „pietiekams” spēles laiks, piemēram, Indrašim – 1 spēle, bet bija.

Aizvadītajā sezonā Dinamo saimniecībā faktiski vienīgais tā īsti neizmantotais spēlētājs bija aizsargs Jānis Andersons. Viņam aizvadītajā sezonā KHL oficiālajā čempionātā ļāva uzspēlēt 2 spēles… Vēl 11 spēles Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā un daudz treniņu. Arī šosezon aizsardzības ierinda draud būt gana konservatīva, taču no traumām un hroniskām kļūdām nav pasargāts neviens. Savukārt tuvākajiem kandidātiem – Mārtiņam Porejam, Mārtiņam Jakovļevam jābūt gana čakliem, lai savu iespēju sagaidītu.

4. Liepāja būs tuvāk?

Liepāja arī iepriekšējās sezonās nebija tālu, tomēr – visu fārmkluba „apmaiņas programmas” potenciālu Dinamo divos draudzības gados ar Liepājas Metalurgu nav izmantojuši. Tiesa, Liepājas klubam ir savi mērķi un uzdevumi, kas ne vienmēr varētu sakrist ar Dinamo vajadzībām. Ko arī apliecina starp- un pirmssezonu prātojumi, ka Liepājas un Dinamo fārm-attiecības ir pārtraucamas vai nav turpināmas.

Vairāk vai mazāk no Dinamo uz Liepāju 2011./2012. g. sezonas laikā tika deleģēti 3 spēlētāji – aizsargs Jānis Andersons (11 spēles), uzbrucējs Juris Upītis (20 spēles) un arī uzbrucējs Miks Indrašis (27 spēles). No Dinamo saimniecības puses uz Liepāju pērnsezon tika deleģēti vēl 3 hokejisti, taču tie vairāk bija HK Rīga manevri, un Dinamo sastāvā KHL čempionātā šie puiši vismaz pērnsezon neuzspēlēja: vārtsargs Jānis Auziņš (6 spēles Liepājā); aizsargs Ēriks Ševčenko (6 spēles); uzbrucējs Raimonds Vilkoits (4 spēles). Tas viss, neskaitot Liepājas Metalurgs piramīdas puišus, kas uzspēlēja gan HK Rīga, gan Liepājas Metalurgs sastāvā.

Pirmajā ar Liepājas Metalurgu saistītajā sezonā (2010./2011.) Dinamo uz fārmklubu bija nodeleģējuši 3 kadrus: aizsargu Jāni Andersonu (15 spēles), uzbrucējus Gintu Meiju (12 spēles) un Juri Štālu (19 spēles).

Jaunajā sezonā uz Liepājas Metalurgu deleģēto spēlētāju skaits varētu pārsniegt skaitli ‘3’. Ja nav kāda īpaši slepena vienošanās starp klubu vadītājiem, ka fārmošana paliek īpaši formāla un Dinamo uz Liepāja nesūta nevienu vai sastrādā tikai pāris formālu vingrinājumu.

Šobrīd biežākus reisus uz Liepāju ļauj prognozēt gan Dinamo „garais soliņš”, gan, piemēram, MHL reglamenta izmaiņu tendences. Dinamo soliņu pagarina kā rinda jauno kadru no HK Rīga puses, tā arī, piemēram, nesen līgumus noslēgušie Vitālijs Pavlovs (1989.), Gunārs Skvorcovs (1990.), kuri vismaz sākumā pretendē uz vietu ceturtajā maiņā vai uzreiz aiz strīpas. Šī iemesla dēļ kuluāros mēdz nosmaidīt, ka abi nosauktie ir Dinamo dāvana Liepājas Metalurgam – Dinamo apmaksāti Liepājas kluba hokejisti pateicībā par fārma līgumu. Kā ir patiesībā, to gan varēs novērtēt sezonas gaitā.

Savukārt, MHL jaunais reglaments paredz, ka HK Rīga (t.i., KHL kluba sistēmā esošas MHL komandas) sastāvā vienā spēlē drīkstēs spēlēt tikai trīs vecākā iespējamā vecuma – 1991. gadā dzimuši – hokejisti. Taču Dinamo/HK Rīga saimniecībā tādi, vismaz pagaidām, ir septiņi: aizsargi Dīķis, Jakovļevs, Porejs un uzbrucēji Bičevskis, Biezais, Miks Lipsbergs un Upītis. Visiem, kas periodiski „paliks pāri” no Dinamo un HK Rīga, loģisks risinājums ir biļete „Rīga – Liepāja”. Tāpat arī visus 1990. gadā dzimušos un vecākus, kuriem dažādu iemeslu dēļ var kļūt nepieciešama spēļu prakse ārpus Dinamo, pēc idejas, sagaida Pilsēta, kurā piedzimst vējš. 1990. gadā dzimušie, t.i. pirmie, kas pārauguši MHL, Dinamo sastāvā ir Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Gunārs Skvorcovs.

P.S. Obligātie jaunie

KHL aizvadītā sezona (2011./2012.) iesākās ar principu, ka katra komanda papildu 18 laukuma spēlētāju standartam drīkst vienā spēlē pieteikt un iespēlēt papildu divus jaunos – U-20 vecuma hokejistus (tosezon – 1992. gadā dzimušus). Taču jau drīz – rudenī – šo papildu spēlētāju limits tika pacelts par gadu – uz U-21 (dz. 1991.). Tas ļāva aizvadītajā sezonā ar „vieglāku sirdi” iekļaut sastāvā 1991. gadā dzimušos Juri Upīti un Māri Bičevski.

KHL amatpersonas runā, ka līgas reglaments attiecībā uz jaunajiem spēlētājiem ir atkal pamainīts, bet pagaidām oficiāli izsludināti un KHL publiski pieejamos dokumentos veikti labojumi nav pieejami. Neoficiālos paziņojumos izskan versijas, ka U-21 (dz.1992.) vai U-20 (dz. 1993.) vecuma hokejistus būs pa vienam jāliekot sastāvā obligāti, un, iespējams, vēl divus pēc brīvas izvēles. Cita versija liecina, ka atkal vecuma limits tiks pacelts, un attiecīgi U-22 (dz. 1991.) vecuma hokejisti būs obligātie vai papildu iespēlējamie. Lai vai kā, kamēr labojumi nav oficiāli publiskoti, tie pagaidām ir pus-oficiāli minējumi. Turklāt, arī oficiālās normas attiecībā uz jaunajiem spēlētājiem KHL reglamentā ir mainītas arī sezonu laikā.

Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīram (ofic. nosaukts 2012-08-13) un spēlētāju statistika starpsezonā:

spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentāri
UZBRUCĒJI
Ģirts Ankipāns	1975.	1	0+0
Māris Bičevskis	1991.	0	0+0
Elvijs Biezais	1991.	1	0+1
Roberts Bukarts	1990.	2	1+0
Andris Džeriņš	1988.	1	0+1
Alexandre Giroux	1981.	1	1+0
Miks Indrašis	1990.	1	0+0
Raitis Ivanāns	1979.	1	0+0
Jamie Johnson	1982.	1	0+0
Mārtiņš Karsums	1986.	1	0+0
Miks Lipsbergs	1991.	2	0+0
Niclas Lucenius	1989.	1	0+0
Gints Meija	1987.	2	0+0
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	1	0+0
Rob Schremp	1986.	1	0+1
Gunārs Skvorcovs	1990.	2	0+1	noslēdzis 2 sezonu līgumu ar Dinamo
Juris Upītis	1991.	2	0+0
AIZSARGI
Mathieu Carle	1987.	1	0+0
Oskars Cibuļskis	1988.	2	0+0
Guntis Galviņš	1986.	1	0+0	kapteinis 1. sp.
Rodrigo Laviņš	1974.	1	0+0
Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0
Jēkabs Rēdlihs	1982.	1	0+0
Krišjānis Rēdlihs	1981.	1	0+0
Arvīds Reķis	1979.	1	0+0	kapteinis 2. sp.
Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0
VĀRTSARGI	dz.	sp.	GAA
Māris Jučers	1987.	2	0.75
Mikael Tellqvist	1979.	1	3.00

*

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl.	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentārs
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	1	0+0	trenējas ar HK Rīga
U	Vitālijs Pavlovs	1989	1	1+0	noslēdzis 2 sezonu līgumu ar Dinamo
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	1	0+1	pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Lasāmvielai:

• Torpedo mājalapa (paredzētas arī Ņižņijnovgorodas turnīra translācijas) – hctorpedo.ru
• Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīram – dinamoriga.eu
• Dinamo noslēdz 2 sezonu līgumu ar Gunāru Skvorcovu un Vitāliju Pavlovu, kā arī pārtrauc saistības ar Ediju Rinki-Leitānu – dinamoriga.eu
• Dinamo atklātais treniņš Valmierā (2012-08-02) – dinamoriga.eu
• Līdzšinējais KHL sporta reglaments (acīmredzot vēl nelabotā versija) – khl.ru
• MHL 2012./2013. g. sezonas reglaments – mhl.khl.ru

[Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo leģionāri, kuriem šosezon jāpaņem Gagarina kauss

Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?

Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.

Rīga – „saldā” un iecietīgā

Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…

Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.

Sliktāk nebūs?

Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.

Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.

Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.

Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
8.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
9.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
10.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
11.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
12.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
13.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
14.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
15.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
16.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
17.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
18.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
19.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
20.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
21.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
22.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
23.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Ievajadzējās aizsargu

Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.

Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
3.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Tellkvists kā labs konjaks?

Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
6.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Kas ir Dinamo seja un rokraksts?

Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?

Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.

Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.

Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.

Bet, lai Dinamo veicas!

Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):

ampl.	spēlētājs	dz.	statuss attiecībā uz Dinamo
	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Māris Bičevskis	1991.	pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Rihards Bukarts	1995.	papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Roberts Bukarts	1990.	turpinās līgums
U	Andris Džeriņš	1988.	turpinās līgums
U	Alexandre Giroux	1981.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Miks Indrašis	1990.	pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U	Raitis Ivanāns	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Jamie Johnson	1982.	panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U	Mārtiņš Karsums	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	try-out līgums
U	Niclas Lucenius	1989.	turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U	Gints Meija	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	try-out līgums
U	Ainars Podziņš	1992.	turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U	Rob Schremp	1986.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Gunārs Skvorcovs	1990.	try-out līgums
U	Juris Upītis	1991.	turpinās līgums
	AIZSARGI
A	Mathieu Carle	1987.	noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A	Oskars Cibuļskis	1988.	turpinās līgums
A	Edgars Dīķis	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Guntis Galviņš	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Rodrigo Laviņš	1974.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Arvīds Reķis	1979.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A	Artūrs Salija	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Andrejs Smirnovs	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Kristaps Sotnieks	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
	VĀRTSARGI
V	Kristers Gudļevskis	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V	Māris Jučers	1987.	turpinās līgums
V	Mikael Tellqvist	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
	TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U	Toms Andersons	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V	Chris Holt	1985.	1 gada līgums ar Avtomobiļist
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Ralfs Rinke-Leitāns	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
	PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	try-out līgums
A	Aleksandrs Galkins	1990.	try-out līgums
U	Toms Hartmanis	1987.	try-out līgums
U	Koba Jass	1990.	try-out līgums
U	Kasaprs Saulietis	1987.	try-out līgums

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):

ampl.	spēlētājs	dz.	virziens
A	Jānis Andersons	1986.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	šovasar bija try-out līgums ar DR
V	Chris Holt	1985.	uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U	Marcel Hossa	1981.	uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U	Jamie Lundmark	1981.	uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U	Björn Melin	1981.	DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U	Ville Nieminen	1977.	DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A	Sandis Ozoliņš	1972.
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U	Jakub Sindel	1986.	DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U	Jānis Sprukts	1982.	uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.	uz Rögle BK (Elitserien)

*

P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona

Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):

spēlētājs	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason	30	Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16	Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison	24	Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1	Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
			Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster	27	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18	Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux	31	Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4	Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
		Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2	Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6	Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
		Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2	Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
			Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
			Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa	26	New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8	New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
		Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
		Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden	26	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3	Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
		New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3	San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5	Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs	21	Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0	Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
		MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
		HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya	27	SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15	Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark	30	Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0	Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
		Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6	Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
			Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius	22	Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0	Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin	30	Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2	HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
		Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš	23	Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8	HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen	34	Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3	Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický	35	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d	HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
		Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2	Leksands IF 33 sp. (10+17) +18
Ronald Petrovicky	31	HK Dukla Trenčín (Slovāk.) 2 sp. (0+1) +2	Pittsburgh Penguins (NHL) 31 sp. (3+3) +4
		MODO Hockey (Zv. Elitserien) 18 sp. (1+1) 0	Wilkes-Barre Scranton Penguins (AHL) 4 sp. (0+0) -3
		EV Zug (Šv. NLA) 10 sp. (0+0
Rob Schremp	26	MODO Hockey (Zv. Elitserien) 55 sp. (19+22) +1	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 1 sp. (0+1) +1
			New York Islanders (NHL) 45 sp. (10+12) -19
			Atlanta Thrashers (NHL) 18 sp. (3+1) -1
Tomáš Surový	28	HC ’05 Banská Bystrica (Slovāk.) 5 sp. (1+2) +1	Linköpings HC (Zv. Elitserien) 33 sp. (5+6) -7
		Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 48 sp. (10+13) +1
Jakub Šindel	25	Pelicans (Som. SM-liiga) 59 sp. (15+18) -12	HC Kometa Brno (Čeh.) 44 sp. (11+9) -7
Brock Trotter	23	Hamilton Bulldogs (AHL) 75 sp. (36+41) +33	Hamilton Bulldogs (AHL) 76 sp. (18+31) +8
		Montréal Canadiens (NHL) 2 sp. (0+0) -1
Fredrik Warg	32	Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 50 sp. (11+19) +4	Skellefteå AIK 46 sp. (7+15) -15
AIZSARGI
Mathieu Carle	24	Syracuse Crunch (AHL) 72 sp. (6+31) +7	Hamilton Bulldogs (AHL) 68 sp. (11+18) +19
Filip Novák	26	HC České Budějovice (Čeh.) 45 sp. (2+2) +20	Syracuse Crunch (AHL) 67 sp. (5+32) +5
			Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (0+0) +1
Lee Sweatt	24	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (10+26) -1	TPS (Som. SM-liiga) 56 sp. (15+18) -12
Duvie Westcott	28	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (1+3) -10	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (4+6) -13
		Syracuse Crunch (AHL) 37 sp. (4+23) +6
VĀRTSARGI	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv.%)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv. %)
Chris Holt	25	Elmira Jackals (ECHL) 15 sp. (3.01) 89.9%	Peoria Rivermen (AHL) 20 sp. (1.73) 93.1%
		Binghamton Senators (AHL) 33 sp. (2.95) 90.5%	Alaska Aces (ECHL) 5 sp. (1.80) 94.6%
			St.Louis Blues (NHL) 1 sp (0.00) 100%
Martin Prusek	32	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 43 sp. (2.69) 93.2%	SKA (Kr.) 22 sp. (2.69) n/d
Daniel Sperrle	25	Brynäs IF (Zv. Elitserien) 26 sp. (3.12) 89.7%	Brynäs IF 27 sp. (2.60) 90.4%
		Brynäs IF J20 (J20 SuperElit) 3 sp. (2.31) 92.9%	Brynäs IF J20 2 sp. (1.54) 92.3%
Mikael Tellqvist	30	Ak Bars (KHL) 11 sp. (2.45) 90.5%	Phoenix Coyotes (NHL) 15 sp. (2.86) 90.7%
		Rauman Lukko (Som. SM-liiga) 26 sp. (2.34) 91.9%	Buffalo Sabres (NHL) 6 sp. (2.35) 92.8%

*

Izziņām:

• Pārtraukti pārbaudes laika līgumi ar Cipuli, Galkinu, Hartmani, Jasu un Saulieti (2012-07-20) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas uz 2 sezonām ar uzbrucēju Jamie Johnson (2012-07-18) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo ģenerālmenedžeri apstiprināts Juris Opuļskis (2012-07-17) – dinamoriga.eu
• KHL oficiāli apstiprināto jauno līgumu un līguma pagarinājumu saraksts (2012-07-16) – khl.ru
• Par Rīgas Dinamo treniņu uzsākšanu, pārbaudes laika kandidātiem, starpsezonas pārbaudes spēlēm utt. (2012-07-16) – dinamoriga.eu
• 2012. gada Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņas spēļu grafiks – hctorpedo.ru
• Miks Indrašis Chicago Blackhawks jauno talantu nometnē (2012. g. jūlijs) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem), sportacentrs.com (1. vers.; 2. vers.), blackhawks.nhl.com
• Raita Ivanāna intervija (2012-07-20) – allhockey.ru
• Riharda Bukarta īs-intervija (2012-07-06) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo pagarina līgumu ar Ģirtu Ankipānu uz 1 sezonu (2012-07-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Rihardu Bukartu uz 3 gadiem (2012-07-02) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar vārtsargu treneri Mika Veli Juhani Tarvainen (2012-06-26 un 2012-06-18) – dinamoriga.eu, dagbladet.se
• Kaspara Daugaviņa intervija (2012-06-17) – allhockey.ru
• Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
• „Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
• Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat

[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Kā top Dinamo sastāvs? „Ģenerālmenedžera p.i. Kalvīša atskaite”

Rīgas Dinamo jaunās sezonas sastāva komplektētāju uzdevumi neatšķiras no tām raizēm un galvassāpēm, kādas ģenerālmenedžerim bija pirms sezonas, divām vai trijām. Nepieciešams salikt pamatmasu no vietējiem kadriem, trāpīt ar leģionāriem tradicionāli deficītajās pozīcijās un arī atrast kādu „rozīnīti” skatītāju intereses piesaistīšanai.

Ivanāns kā kreisais āķis un makšķerāķis

Viens no iecerētajiem Dinamo jaunās sezonas „mārketinga trikiem” ir Raita Ivanāna piesaistīšana. Šaubu nav – no Ivanāna tiks gaidīti arī konkrētu darba uzdevumu izpilde laukumā. Cik daudz tā būs saistīta ar NHL laukumos koptā „policista” ampluā, varam pagaidām tikai zīlēt. Tomēr ar NHL pieredzi apveltīto bāleliņu iesaiste Dinamo komandā vienmēr ir bijusi kaut kas nedaudz vairāk par „tikai spēlēt”. Tā, piemēram, Sanda Ozoliņa „dabūšana” jau sākot no otrās sezonas krietni pārsniedza ieceres un kritiķu iekopto dobi, kur Ozoliņam bija prognozēta nopelniem bagāta krāšņumauga funkcija. Izrādījās, ka ir ne tikai Stenlija kausa pamatnē iegravēts uzvārds, bet kaut kas būtiski vairāk – kā laukumā, tā ģērbtuvēs. Līdzīgam „amatam” Dinamo saimniecība šai vai kādai no nākamajām sezonām bija iecerējusi Kārli Skrastiņu, taču 2011. gada 7. septembra aviokatastrofa pārsvītroja daudzu cilvēku sapņus, plānus un dzīvības…

Zināma psiholoģiski stimulējoša „injekcija” Dinamo sastāvā bija Mārtiņa Karsuma pievienošanās otrās sezonas gaitā – 2010. gada janvārī, kad Dinamo centās rāpties no „bēdu ielejas” virzienā uz play off zonu. Izdevās. Protams, sākumā eksperti aktīvi spriedelēja, ka Karsums varētu būt labāks nekā tobrīd bija. Bet kopumā Dinamo par savu izvēli sūdzēties nevarētu; 2010./2011. g. sezonā Mārtiņš Karsums bija otrs labākais vārtu guvumu „ražotājs”; 2011./2012. g. sezonā – jau labākais. Galu galā – Dinamo saimnieki prata (vai gribēja?) no pērnā uzbrukuma pirmā komplekta paturēt tieši Karsumu, nevis Miķeli Rēdlihu vai Jāni Spruktu.

Tagad atklāts jautājums: kādas funkcijas un uzdevumi laukumā ir paredzēti Raitim Ivanānam? Skaidrs, ka Dinamo krekliņš, ja ne ar Nr. 41, tad uzvārdu „Ivanāns” varētu kļūt pieprasīts, bet kāda loma viņam būs Pekas Rautakallio modeļa komandā?

Nevajag labot mehānismus, kas darbojas

Šī „devīze” jau vairāku sezonu gaitā tiek ņemta vērā, komplektējot aizsargu ierindu. Maija beigās jau ir oficiāli zināmi četru leģionāru vārdi, kuriem paredzēts izdaiļot Dinamo komandas sastāva sarakstu. Viens ir pērnsezonas mantojums (Luseniuss), viens – „pazudušais dēls” (Tellkvists), divi – jaunpieņemti (Karls un Žirū). Interesanti, ka šajā starpsezonā sastāvā tiek „iefiltrēts” leģionārs – aizsargs, bez kuru klātbūtnes Dinamo aizsargu ierinda bija iztikusi 2,5 sezonas. Pēdējais mēģinājums bija Lī Svets, kurš pēdējo spēli Dinamo ierindā aizvadīja 2010. gada 3. janvārī, bet drīz pēc tam tika „nopirkts” Karsums.

Pirms gada, 2011. gada starpsezonā, Dinamo aizsargu personālsastāvs vispār nepiedzīvoja nekādas izmaiņas. Visi, kas bija kapājuši 2010./2011. g. sezonā, palika arī 2011./2012.g. sezonā. Arī pēc aizvadītās sezonas menedžments ir konstatējis, ka aizsargu ierindā labojumi būtu nepieciešami salīdzinoši mazāki, jo dominē priekšstats, kuram nedaudz „piebalso” arī statistika – Dinamo ielaiž salīdzinoši normāli (12. vieta līgā reg. sezonā), un problēmas esot ar trāpīšanu nevis ielaišanu (vārtu guvumos – 17.). Tāpēc 2012. gada „pauzē” aizsargu rindās izmaiņas uz papīra ir salīdzinoši nelielas. Pirmās maiņas aizsargi (Galviņš – Kr. Rēdlihs), neskatoties uz pārpirkšanas bažām, ir saglabāti komandā, paliek arī visi pārējie, atskaitot divus personas – Sandi Ozoliņu un Jāni Andersonu, kuriem līgumu, vismaz pagaidām, ar Dinamo nav, un tiek lēsts, ka arī nebūs.

Cik liela daļa no Dinamo bija Ozoliņš, būs iespējams uzzināt jau pirmajā sezonā bez viņa līdzdalības. Objektīvi spriežot, jaunāks viņš nepaliek un lēts nav, tomēr jāņem vērā, ka komandas „auru” statistika un teorija veido vismazākajā mērā. Savukārt Jāņa Andersona trūkumu, lai arī cik labs vai slikts viņš nebūtu, izjust nesanāks, jo iepriekšējā sezonā bija aizvadījis vien 2 spēles. Toties tagad aizsargu ierindu ir papildinājis Matjē Karls (Mathieu Carle) – 1987. gadā dzimis, apmēram 5 sezonas AHL un 3 spēles NHL aizvadījis aizsargs ar labas rezultativitātes pazīmēm (cerībām).

„Lielā tautu staigāšana” uzbrukumā

Šajā starpsezonā uzbrucēju ierinda piedzīvo bez apbruņotas acs pamanāmu salīdzinoši apjomīgu rotāciju. Koferus sakravājuši ne tikai leģionāri, bet arī daži pašmāju uzbrucēji. Leģionāru „aiziešanu” sekmē nevien labāki „dzīves apstākļi” citos klubos, kas dažādu iemeslu dēļ šķiet vilinošāki (šoreiz tāds ir tikai viens – Hosa), bet arī apstāklis, ka pērn atrastie leģionāri, maigi izsakoties, nepiepildīja ģenerālmenedžera, komandas vadības un arī līdzjutēju sapņus. Attiecīgi – sezonas noslēgumā atzinīgus vārdus varēja dzirdēt tikai par Marselu Hosu, bet pārējie leģionāri, kas nebija jau atbrīvoti sezonas gaitā, atzinīgu novērtējumu izpelnījās maz vai nemaz. Vien jauneklis Niklass Luseniuss (dz. 1989.g.) sava vecuma dēļ tika vērtēts ar salīdzinošu iecietību un cerību, ka „izšaus” sava līguma termiņa otrajā pusē – 2012./2013. g. sezonā. Viņš arī vienīgais no iepriekšējās sezonas mantotais leģionārs. Dinamo vadība vēl it kā gribējusi paturēt (par pieticīgiem cipariem dabūt) Marselu Hosu, bet kā vēlāk izrādījās „vārtu guvumu karalis” (King of Goals) aizgāja līdzi Normundam Sējējam uz KHL jaunveidojumu HC Lev Praha.

Statistiski redzamākais iztrūkums uzbrucēju ierindā ir pērnās (2011./2012.) sezonas abu rezultatīvāko kadru – Miķeļa Rēdliha un Jāņa Sprukta – „noplūde” uz citiem KHL klubiem. Arī iepriekš novērota parādība, ka rezultatīvākais komandas spēlētājs komandu pamet, lai dotos pēc labāka līguma summas, tādēļ Dinamo vadoņi nevarētu būt pārsteigti šādā situācijā.

Šādu situāciju skaidrošanai arī pats galvenais Dinamo administrators Juris Savickis ir ieviesis frāzi, ka Dinamo ražojot miljonārus. Ar to vispirms domājot spēlētājus, kas pēc Dinamo sezonām ir nokļuvuši „labā maizē” uz Ak Bars (Hosa, Dārziņš) un tagad – uz Lokomotiv (M. Rēdlihs), CSKA (Sprukts). Te gan tikpat labi var piemērot frāzi, ka Dinamo līdz šim konkrētajiem spēlētājiem ir vienkārši maksājuši mazāku algu par viņu patieso vērtību KHL tirgū. Protams, laiku pa laikam tiek runāts par Dinamo neatsveramo lomu KHL līmenim patiesībā neatbilstošu latviešu spēlētāju „piemitināšanā” un laba līmeņa spēļu prakses došanā. Tomēr ir arī medaļas otra puse – Dinamo ir izdevīga (lasi, lētāka) esošā situācija – arguments „tuvāk mājām”, leģionāru limits Krievijā un iespēja saņemt spēlētājus par salīdzinoši lētām naudiņām. Tādēļ arī Rīgas kluba pamatmasa ir „latvieši parastie”, kuri nav augstākajā cenu kategorijā.

Meklējam „forečekotāju” ar pieredzi

Uzbrucēju pamatmasai regulāri tiek piemeklēti personāži „amata pienākumiem”, kas nu jau tradicionāli tiek uzskatīti par Dinamo vājumu – centra uzbrucēji, rezultāta „ražotāji”, kā arī tādi, kas nekautrējas pacīnīties „petakā” (vārtu priekšā). Tagad – Rautakallio laikos, iespējams, tiek novērtēta spēlētāju atbilstība raksturojumam „presingotājs – forečekotājs”, kā arī pievērsta uzmanība dotumiem spēka spēlē. Iespējams, šie jaunie kritēriji pamatoja Raita Ivanāna iegādi. Iespējams…

Uzbrukumā līdzās Luseniusam ir pieņemts vēl viens leģionārs – Aleksandrs Žirū (Alexandre Giroux; dz. 1981.), pieklājīgi rezultatīvs AHL uzbrucējs ar 11 sezonu pieredzi AHL, kā arī aizvadītām 48 spēlēm „augstākajā sabiedrībā” – NHL. Tiesa, Žirū ziedu laiki AHL-ā bijuši pirms pāris sezonām, kad jau „tantes runāja” par viņa iespējamo pievienošanos Rīgas klubam. Jādomā, ka ar šī spēlētāja „aizrunāšanu” ģenerālmenedžera Aigara Kalvīša un asistentu darbs leģionāru iepirkumos neapstāsies, un vismaz viens leģionārs uzbrucēju rindās gaidāms. Centrālā bauma ir versija par Dinamo trešās sezonas otrajā pusē atplaukušā Broka Trotera atgriešanās Dinamo „klēpī”, taču tikpat intensīva ir bauma, ka Troteru rīdziniekim kāds jau nocēlis no deguna priekšas. Jādomā, ka jau drīzumā būs zināms, kura bauma ir novecojusi.

Rīgai patīk pieņemt „pazudušos dēlus”

Dinamo leģionāru atlasi nereti var dēvēt par nostaļģisku vai, ja ir vēlme pamatot racionāli, par tādu, kas balstīta uz pārbaudītām vērtībām. Respektīvi, Dinamo labprāt atkārtoti aicina „labus cilvēkus” palīgā komandai kā nedienās, tā arī pirms sezonas komplektējot sastāvu. Rīgas komanda ir piedzīvojusi Hosas, Hartigana, Roberta Petrovicka atkārtotas iesaistes sastāvā pēc īsākiem vai ilgākiem pārtraukumiem. Jaunās sezonas „pazudušā dēla” lomā – vārtsargs Mikaels Tellkvists, kurš bija viens no diviem pamatvārtsargiem kopā ar Krisu Holtu Dinamo trešajā sezonā (2010./2011.). Pēc tās sezonas Holts palika, bet Tellkvists bija spiests doties prom.

Tagad prom iet Holts, bet Tellkvists nāk viņa vietā. Simboliski? Lai arī oficiālu atvadu no Krisa Holta nav bijis; it kā pat kvalifikācijas līgums tapis piedāvāts. Taču arī tad bija skaidrs, ka KHL All Stars spēlē uzspēlējušais Holts grib labāku ēdienkarti par līdzšinējo. Tellkvista nolīgšana jau apliecināja tikai to, ka ar Holtu Rīgā vairs nerēķinās principā.

P.S.

Jau tradicionāli augustā būs ievērtējami Dinamo sastāva un tā uzvedības melnraksti. Pirmais turnīrs, kurā izsludināta Rīgas Dinamo dalība, ir 14. – 18. augustā Ņižņijnovgorodā plānotā Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņa. Tajā paredzēts piedalīties arī vietējai Torpedo vienībai, Maskavas OHK Dinamo un Maskavas Spartak komandām.

Oficiāli izsludinātie. Rīgas Dinamo sastāva komplekts 2012./2013. g. sezonai (līdz 2012-05-30; treknrakstā – no jauna pieņemtie):

spēlētājs	dz.	komentārs
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991.
Roberts Bukarts	1990.
Andris Džeriņš	1988.
Alexandre Giroux	1981.	no Springfield Falcons (AHL) / Columbus Blue Jackets (NHL)
Miks Indrašis	1990.
Raitis Ivanāns	1979.	no Abbotsford Heat (AHL) / Calgary Flames (NHL)
Mārtiņš Karsums	1986.
Niclas Lucenius	1989.
Gints Meija	1987.
Aleksandrs Ņiživijs	1976.
Ainars Podziņš	1992.
Juris Upītis	1991.
AIZSARGI
Mathieu Carle	1987.	no Syracuse Crunch (AHL)
Oskars Cibuļskis	1988.
Guntis Galviņš	1986.
Rodrigo Laviņš	1974.
Jēkabs Rēdlihs	1982.
Krišjānis Rēdlihs	1981.
Arvīds Reķis	1979.
Kristaps Sotnieks	1987.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis	1992.
Māris Jučers	1987.
Mikael Tellqvist	1979.	no MODO (Elitserien; Zviedrija)

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un ar klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (līdz 2012-05-30):

ampl.	spēlētājs	dz.	komentārs
A	Jānis Andersons	1986.
U	Ģirts Ankipāns	1975.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.
V	Chris Holt	1985.
U	Marcel Hossa	1981.	uz HC Lev Praha
U	Jamie Lundmark	1981.	uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U	Björn Melin	1981.	DR pameta jau sezonas gaitā; AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U	Ville Nieminen	1977.	DR pameta jau sezonas gaitā; Tappara (SM-liiga; Somija)
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	uz Jaroslavļas Lokomotiv
A	Sandis Ozoliņš	1972.
U	Jakub Sindel	1986.	DR pameta jau sezonas gaitā
U	Jānis Sprukts	1982.	uz Maskavas CSKA
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.

*

Lasāmvielai & izziņām:

• Dinamo vienojas ar Alexandre Giroux uz 2 sezonām (2012-05-24) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Raiti Ivanānu uz 2 sezonām (2012-05-22) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Mikael Tellqvist uz 2 sezonām (2012-05-14) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Mārtiņu Karsumu uz 2 sezonām (2012-05-09) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Miku Indraši uz 3 sezonām un Krišjāni Rēdlihu uz 2 sezonām (2012-05-03) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Mathieu Carle uz 1 sezonu (2012-05-02) – dinamoriga.eu, sportacentrs.com (Juris Miņins)
• Dinamo vienojas ar Rodrigo Laviņu, Aleksandru Ņiživiju, Arvīdu Reķi (2012-05-02) – dinamoriga.eu
• Jamie Lundmark pārceļas uz Austrijas EBEL līgas klubu EC-KAC (EC Klagenfurter AC; 2012-05-22) – kac.at
• Marcel Hossa pārceļas uz KHL jaunizveidoto komandu HC Lev Praha (2012-05-16) – sport.ihned.cz, sportacentrs.com
• Jānis Sprukts apstiprina pāriešanu uz Maskavas CSKA (2012-05-08) – la.lv
• Jaroslavļas Lokomotiv apstiprina vienošanos ar Miķeli Rēdlihu (2012-05-03) – hclokomotiv.ru, sportacentrs.com
• pus-versijas par Fredrik Warg turpmāko karjeru (2012-05-29) – apollo.lv
• Chris Holt stāsta, ka viņš pamet Rīgas Dinamo (2012-04-29) – sportacentrs.com
• Versijas par Rīgas Dinamo vārtsargiem u.c. papildinājumiem (t.sk., par vārtsargu Barry Brust; 2012-05-03) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Nekonkrētas versijas par Sandi Ozoliņu (2012-04-28) – hotice.ru
• Baumas par Brock Trotter iespējamo pievienošanos Rīgas Dinamo (2012-05-26) – belarushockey.com
• Par Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa turnīru 2012. g. augustā (plānota arī Rīgas Dinamo dalība (2012-04-24) – hctorpedo.ru

[Raita Ivanāna foto avots: dinamoriga.eu. Mikaela Tellkvista foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]