Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	uzbrucējs	dz.	rezult. koef.	sp.	punkti	izšķ. PM	vid. sp. laks
1.	Deivids Sarkanis	1994.	12,76	2	0+1	0	6:32
2.	Kails Vilsons	1984.	8,35	23	7+15	0	19:06
3.	Marsels Hosa	1981.	7,75	23	9+11	0	18:42
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	7,17	16	2+7	1	14:32
5.	Vojtehs Polāks	1985.	5,92	9	0+3	1	12:31
6.	Pols Ščehura	1985.	5,57	23	8+5	0	16:54
7.	Roberts Bukarts	1990.	5,40	16	2+5	0	13:30
8.	Miks Indrašis	1990.	4,91	22	4+6	0	15:26
9.	Marsels Haščāks	1987.	4,15	4	1+0	0	10:02
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3,69	23	2+6	0	15:44
11.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3,41	16	3+2	0	15:16
12.	Gints Meija	1987.	3,00	23	3+4	0	16:56
13.	Andris Džeriņš	1988.	2,75	22	4+2	0	16:31
14.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	1,13	20	0+1	0	7:24
15.	Gunārs Skvorcovs	1990.	1,12	19	0+1	0	7:52
16.	Andris Siksnis	1993.	0	4	0+0	0	2:48
17.	Māris Bičevskis	1991.	0	2	0+0	0	10:59
18.	Juris Upītis	1991.	0	12	0+0	0	8:48
–

* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	aizsargs	dz.	+/- vs. sp. laiks	sp.	+/-	vid. sp. laiks
1.	Rodrigo Laviņš	1974.	+4,09	7	+3	17:29
2.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	+2,91	12	+4	19:04
3.	Mets Robinsons	1986.	+2,73	23	+9	23:53
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	+2,50	22	+6	18:09
5.	Oskars Cibuļskis	1988.	+2,27	12	+3	18:24
6.	Georgijs Pujacs	1981.	+1,88	20	+5	22:09
7.	Sandis Ozoliņš	1972.	+1,00	23	+3	21:45
8.	Arvīds Reķis	1979.	+0,48	19	+1	18:29
9.	Edgars Siksna	1993.	-43,48	2	-2	3:50
–	Edmunds Augstkalns	1994.	–	0	–	0:00
–	Krišs Lipsbergs	1993.	–	0	–	0:00

–

* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	vārtsargs	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	atv. met.	GAA	„sausi”	sp. laiks
1.	Mikaels Tellkvists	1979.	18	10-4	94.1%	459 (no 488)	1.59	2	1092:42
2.	Jakubs Sedlāčeks	1990.	5	3-1	92.8%	142 (no 153)	2.14	0	307:54
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	–	–	–	0:00

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
• KHL turnīra tabula – khl.ru
• Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
• Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Dinamo kā gleznas reprodukcija un mākslas kino. Ar turpinājumiem un galveno varoņu atdzimšanu

Rīgas Dinamo klubs ir viens no tiem, kurā tiek godā turēta otrā un trešā atnākšana. Tomēr jaunā sezona, rādās, „sit pušu” visus iepriekšējos gadījumus. Šosezon mājās nākuši tādi lielkalibra „pazudušie dēli” kā Sējējs, Ozoliņš, Hosa… Būtu vēl vairāk, ja sastāva komplektētājus kapeika „nespiestu”…

Šosezon Rīgas Dinamo vadība ir lēmusi soļot pa iemītu taciņu ar pārbaudītām vērtībām. Kā mākslas kino producenti, kas, izmantojot agrāko oriģināldarbu panākumus, mēģina nokopēt iepriekšējo veiksmes stāstu vai vismaz pievilināt iepriekšējā daiļdarba cienītājus. Tāpēc uz Rīgu saukts režisors un aktieri, ar kuriem bija izdevušās vislabākās Rembo un Terminatora sērijas. Kopainā tikai Šuplera atgriešanās pietrūkst…

No pagaidām skaidri zināmiem papildinājumiem sastāvā tikai viens – Mets Robinsons (Mat Robinson) – nav bijis Rīgas Dinamo kreklā kādā no pirmajā piecām sezonām. Pārējie Rīgā ir bijuši, daži – aizvadījuši Rīgā ļoti labas sezonas, uz kuru „kopēšanu” arī cer sastāva komplektētāji. Bet – vai var nokopēt sezonu?

Pagaidām var tikai shēmot un iztēloties, cik spējīgs būs Dinamo sestās sezonas komplekts. Arī ņemot vērā, ka sastāvā vairs nav pērnās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs (Karsums) un divi labākie vārtu guvēji (Karsums, Žirū). Protams, nav pirmā sezona, kad Dinamo ir šķīrušies no saviem rezultatīvākajiem un trāpīgākajiem spēlētājiem. Tomēr šī iksezonas „atasiņošana” ir rezultējusies komandas kopējās rezultativitātes kritumā, kas īpaši spilgts bija aizvadītajā regulārajā sezonā. 109 vārtu guvumi 52 spēlēs… 2,10 vārtu guvums vidēji spēlē…

Rīgas Dinamo trāpīgums KHL regulārajās sezonās:

sezona	sp.	vārtu guvumi	vid. spēlē	vieta līgā šajā parametrā
2008./2009.	56	132	2.36	19. no 24
2009./2010.	56	174	3.11	5. no 24
2010./2011.	54	160	2.96	7. no 23
2011./2012.	54	129	2.39	17. no 23
2012./2013.	52	109	2.10	24. no 26

*

Nu tik metīs, nu tik būs?

Sava laika Dinamo labākā snaipera un rezultatīvākā spēlētāja Marsela Hosas atgriešanās Dinamo apskāvienos, ir viesusi pozitīvu atmiņu uzjundīšanu un cerības, ka jaunajā sezonā trāpīšanas problēmas sakārtosies. Taču vismaz pagaidām rādās, ka ar Hosu un Ozoliņu vien visus caurumus aizlāpīt neizdosies. Periodiski pārdoto un nepagarināto rezultāta taisītāju skaits ir paprāvs – Dārziņš, M.Rēdlihs, Sprukts, Karsums, arī Galviņš…

Ja paņem pilnīgi pirātiskus aprēķinus, ka pašreiz Dinamo sastāvā „ieskaitītie” aizvada tikpat rezultatīvu sezonu kā savu iepriekš labāko KHL-ā, tik un tā pietrūkst līdz pērnās sezonas vārtu guvumu apjomam. Kas turklāt ir bijis piecu sezonu pieticīgākais. Respektīvi, jaunā komplekta labāko KHL sezonu vārtu guvumu summa – 105 trāpījumi… Bet, ja aizvada savu sliktāko sezonu, tad bail pat iedomāties…

Skaidrs, ka šis aprēķins ir absolūta teoretizācija, kurā nav ņemti vērā KHL-ā nespēlējušie, kā arī „noklusēts” katra spēlētāja karjeras augšupejas vai lejupslīdes koeficients. Un arī uzbrukuma rezultativitāte nav vienīgais kritērijs. Tomēr trāpīgumam sanāk ļoti pat tieša korelācija ar komandas sniegumu. Savās divās trāpīgākajās sezonās Dinamo prata pārvarēt arī play off 1. kārtu, bet netrāpīgākajā – līdz šim vienīgo reizi nekvalificējās Gagarina kausa izcīņai. Sakritība?

Skaidrs, ka ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vēl meklē risinājumus (izpildītājus). Tāpat būtiska cerību deva ir ieplānota aizvadītās sezonas izskaņas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas izcilniekiem, kuri regulārās sezonas gaitā nebija tik spilgti – uzbrucējiem Robertam Bukartam, Andri Džeriņam, Gintam Meijam, Vitālijam Pavlovam, Gunāram Skvorcovam, aizsargam Oskaram Cibuļskim. Regulārās sezonas gaitā vīriem būs iespēja apliecināt, ka sniegums Cerības kausa izcīņā nav bijis pārpratums. Tomēr, skaidrs, ka visi kapļi un grābekļi par šautenēm nekļūs. Lai arī kā to vēlētos Dinamo „tirdzniecības palāta”, kas tomēr cenšas ik pa brīdim noandelēt savus „ražojumus” kādam Ak Bars-am vai Maskavas Dinamo.

Runājot par zemkopības instrumentiem, nekādu pārmetumu puišiem vai žēluma. Funkcijas tomēr vīriem ir atšķirīgas, tāpat kā spēles laiks nevienādos sastāvos. Bet vietas apjoms pirmajās maiņās paliek tāds pats.

Palikušās vakances

Ģenerālmenedžeris Sējējs masu medijos jau ir ziņojis, ka Dinamo sastāvs „pa lielam” ir noformēts, vien gaidāma „uztankošanās” 1 – 2 personu sastāvā. Nav jāzīlē, lai saprastu, ka viens kadrs tiek meklēts snaipera postenim, otrs – centra uzbrucēja pienākumu izpildei. Tai pirmajai pozīcijai gribot Lauri Dārziņu, bet – par „demokrātsku” ciparu. Ja gribētu par pilnu cenu, tad Dārziņš jau būtu prezentēts Rīgas kreklā un slavenajai Overtime TV zīlniecei nebūtu jānopūlas. Bet, ja gribas lētāk, jācer, ka izsolē (redraftā Vladivostokas Admiral komplektēšanai) Dārziņš Tālo Austrumu kolēģiem būs nepaceļams un/vai par maz pievilcīgs kumoss. Bet cita veida baumas par Masaļska, M.Rēdliha un Sprukta „ņemšanu” pagaidām atceltas.

Vēl kādus otrā plāna vaibstus Dinamo sastāva komplektā iezīmēs KHL reglamenta redakcija par jauno spēlētāju iesaisti. Ja paliktu spēkā aizvadītās (2012./2013.) sezonas reglamenta principi, tad būs vajadzīgi vismaz divi 1992. gadā dzimušie vai jaunāki. Ja komanda gribēs pilnas 4 maiņas, t.i. 20 laukuma spēlētājus, tad šādi U-22 vecuma puiši būs vajadzīgi četri. Uz šīm vietām pretendē vārtsargs Kristers Gudļevskis, uz pārbaudēm aicināmie Liepājas Metalurgs jaunie talanti – Artūrs Kuzmenkovs, Edgars Siksna un, jādomā, ka arī kāds no HK Rīga puses. Starp citu, kad pirms aizvadītās sezonas, lai dotos uz Voskresenskas MHK Himik, Rīgas Dinamo saimniecību pameta Kirils Tambijevs (dz. 1992.), bija runa, ka viņu pēc gada gaidīs atpakaļ. Tiesa, jāatceras, ka KHL reglaments kopumā un tā jauno spēlētāju sadaļa konkrēti ir lielumi, kas mainās kā starpsezonās, tā arī sezonu gaitā…

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai:

spēlētājs	dz.	saistību ilgums	statistiski labākā KHL reg. sezona (sp.; punkti; lietderība)	statistiski sliktākā KHL reg sezona (sp.; punkti; lietderība)
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991.	2015.	45 sp. 1+4 punkti; -4 (2012./2013.)	15 sp. 1+1 punkti; ±0 (2011./2012.)
Roberts Bukarts	1990.	2014.	32 sp. 3+4 punkti; +1 (2009./2010.)	18 sp. 3+0 punkti; -4 (2012./2013.)
Andris Džeriņš	1988.	2015.	52 sp. 8+9 punkti; -4 (2012./2013.)	17 sp. 0+0 punkti; -4 (2009./2010.)
Marcel Hossa	1981.	?	56 sp. 35+20 punkti; -3 (2009./2010.)	50 sp. 8+11 punkti; +4 (2012./2013.)
Miks Indrašis	1990.	2015.	43 sp. 14+12 punkti; -1 (2012./2013.)	1 sp. 0+0 punkti; ±0 (2011./2012.)
Raitis Ivanāns	1979.	2014.	39 sp. 0+1 punkti; -5 (2012./2013.)	39 sp. 0+1 punkti; -5 (2012./2013.)
Artūrs Kuzmenkovs	1993.	plānots try-out	–	–
Gints Meija	1987.	2014.	50 sp. 4+9 punkti; -7 (2012./2013.)	18 sp. 0+0 punkti; -2 (2008./2009.)
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	?	53 sp. 12+24 punkti; ±0 (2010./2011.)	33 sp. 3+6 punkti; -4 (2011./2012.)
Vitālijs Pavlovs	1989.	2015.	15 sp. 0+1 punkti; ±0 (2012./2013.)	15 sp. 0+1 punkti; ±0 (2012./2013.)
Gunārs Skvorcovs	1990.	2014.	23 sp. 0+0 punkti; -1 (2012./2013.)	23 sp. 0+0 punkti; -1 (2012./2013.)
Paul Szczechura	1985.	2014.	46 sp. 8+20 punkti; +3 (2012./2013.)	46 sp. 8+20 punkti; +3 (2012./2013.)
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	1988.	2015.	37 sp. 2+7 punkti; +7 (2010./2011.)	12 sp. 0+0 punkti; -3 (2009./2010.)
Rodrigo Laviņš	1974.	?	52 sp. 3+8 punkti; +14 (2009./2010.)	28 sp. 0+1 punkti; -7 (2011./2012.)
Sandis Ozoliņš	1972.	2014.	41 sp. 5+26 punkti; +5 (2010./2011.)	50 sp. 10+10 punkti; -17 (2011./2012.)
Krišjānis Rēdlihs	1981.	2014.	50 sp. 5+16 punkti; +17 (2011./2012.)	24 sp. 4+6 punkti; -3 (2008./2009.)
Arvīds Reķis	1979.	2014.	51 sp. 2+4 punkti; +4 (2010./2011.)	39 sp. 0+3; -3 (2011./2012.)
Mat Robinson	1986.	?	–	–
Edgars Siksna	1993.	plānots try-ouy	–	–
Kristaps Sotnieks	1987.	2014.	47 sp. 3+5 punkti; -4 (2012./2013.)	48 sp. 0+2; -11 (2009./2010.)
VĀRTSARGI	dz.	saistību ilgums	statistiski labākā KHL reg. sezona (sp.; atv. %; GAA)	statistiski sliktākā KHL reg sezona (sp.; atv. %; GAA)
Kristers Gudļevskis	1992.	2014.	2 sp. 92.1%; GAA 2.18 (2012./2013.)	2 sp. 92.1%; GAA 2.18 (2012./2013.)
Mikael Tellqvist	1979.	2014.	20 sp. 92.2%; GAA 2.63 (2010./2011.)	35 sp. 90.9%; GAA 2.62 (2012./2013.)
			105 vārtu guvumi	37 vārtu guvumi

*

Plašākai ainavai:

• Rīgas Dinamo sastāva aprises (2013-06-04; pārbaudīties aicinās arī Kuzmenkovu un Siksnu) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo vienojies ar Aleksandru Ņiživiju (2013-06-03) – sportacentrs.com
• Dinamo „met aci” uz Lauri Dārziņu (2013-05-31) – diena.lv
• Dinamo vienojas ar Marcel Hossa (2013-05-16) – dinamorga.eu
• Jēkabs Rēdlihs par līguma laušanas sarežģījumiem (2013-05-16) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo uzskata, ka lauž līgumu ar Jēkabu Rēdlihu (2013-05-16) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar aizsargu Mat Robinson (2013-05-14) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Sandi Ozoliņu (2013-05-08) – dinamorga.eu
• Mārtiņš Karsums pārdots uz Maskavas Dinamo (2013-05-03) – dinamoriga.eu; dynamo.ru
• Dinamo pagarina līgumus ar Cibuļski, Džeriņu, Pavlovu (2013-05-03) – dinamoriga.eu
• Līgumus ar Dinamo uz vienu sezonu pagarina Pols Ščehura un Arvīds Reķis (2013-05-02) – dinamoriga.eu
  
• Guntis Galviņš pārceļas uz Hantimansijskas Jugra (2013-05-02) – dinamoriga.eu
• KHL neierobežoti brīvo aģentu saraksts (2013-05-01; t.sk. Biezais, Jučers, Laviņš, M. Lipsbergs, Porejs, Upītis) – khl.ru
• Dinamo aktuālā sastāva saraksts (2013-06-06 bija arī Laviņš) – dinamoriga.eu

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts 2010. gada 24. augustā spēlē pret Maskavas (OHK) Dinamo. Foto avots: dinamoriga.eu.]

Cik trāpa Dinamo? Leģionāri pret vietējiem

Forečekings vai bekčekings, galvenais treneris vai vietas izpildītājs, bet dienas beigās vienīgā mēraukla ir rezultāts un turnīra tabulā ieņemtā vieta. Lai arī kāda ir treneru piekoptā taktika, bez vārtu guvumiem arī pilnīga anti-hokeja apstākļos uzvarēt nav iespējams. Ar statistiku krustoti secinājumi par Rīgas Dinamo spēles elementu ‘trāpīt’. Cik trāpa leģionāri? Cik – pašmāju „zieds”?

Noburtā vārtu līnija?

24.-ais labākais, lasi 3.-ais sliktākais, uzbrukums komplektā ar 19.- labāko aizsardzību līgā nozīmē pēdējo vietu Rietumu konferencē un 24. (no 26) vietu visā līgā. Izcils pedagoģiskais fons, lai klubs un tā komandas sastāva komplektētāji saprastu, ka zemāk vairs nav kur krist. Mērfija prātulas liecina, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Taču diezin vai tās atbilstība būtu speciāli jāpārbauda…

2012./2013. gada regulārās sezonas 52 spēlēs Rīgas Dinamo vienība pretinieku vārtos trāpīja 109 reizes, ieskaitot divus izšķirošos pēcspēles metienus. Tas ir – 2,10 vārtu guvumi vidēji spēlē. Līdz šim tik bēdīgi regulārajā sezonā nebija klājies – ne Dinamo pirmajā „testa” sezonā (2008./2009. – 2,36), ne šķietami netrāpīgajā Rautakallio pirmajā sezonā (2012./2013. – 2,39). Protams, sezonas varēšanas summu nevarēja neietekmēt janvāra gaitā notikusī dažu komandas spēlētāju deleģēšana uz citiem klubiem; tomēr neskatoties uz Žirū, Ņiživija, Karla pārcelšanos prom, arī pirms tam Rīgas kluba trāpīgums bija ārkārtīgi vājš.

Rīgas Dinamo vārtu guvumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona	sp.	vārtu guv.	t.sk. PM	vidēji spēlē	vieta KHL
2008./2009.	56	132	2	2.36	19. (no 24)
2009./2010.	56	174	3	3.11	5. (no 24)
2010./2011.	54	160	6	2.96	7. (no 23)
2011./2012.	54	129	5	2.39	17. (no 23)
2012./2013.	52	109	2	2.10	24. (no 26)

*

Ir bijis arī sliktāk

Statistiski un sašaurināti spriežot, Pekas Rautakallio galvenais pienesums Rīgas Dinamo zīmējumā bija – aizsardzības sakārtošana. Ar to trāpīgumu bija kā bija, bet Rautakallio pirmajā sezonā (2011./2012.) Dinamo „caurlaidība” sasniedza savu rekordu – vidēji spēlē vien 2,52. Bet jaunajā regulārajā sezonā (2012./2013.) paveiktās iestrādes savu vārtu drošībai tomēr zuda. 52 spēlēs Dinamo piedzīvoja 151 vārtu zaudējumu, t.sk. divus izšķirošus pēcspēles metienus, kas veido 2,90 vidēji spēlē. Tomēr tas nav sliktākais rādītājs jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē; otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Rīgas kluba vārtos krita biežāk – vidēji 3,13 reizes spēlē. Neskatoties uz to, dinamieši izcīnīja pēdējo ceļazīmi uz play off, kur pirmajā kārtā izgāza Petrogradas SKA.

Piemēram, šosezon par rīdziniekiem vēl vairāk savos vārtos saņēmuši Astanas Baris vīri – 161 reizi un vidēji spēlē 3,10, šajā parametrā līgā ieņemot 22. vietu, t.i. esot 5.-tie sliktākie. Tomēr Astanas klubs jau laicīgi nodrošināja vietu Gagarina kausa izcīņā un nodarbojās ar „brazīliešu” hokeju – ļāva mest citiem, bet sameta arī paši. Attiecīgi Baris regulārās sezonas summā ieņem otro vietu KHL pēc vārtu guvuma skaita. Kazahstānas kluba vīri šosezon trāpīja 175 reizes kopā un vidēji spēlē 3,37. Trāpīgāk bija klājies tikai SKA.

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona	sp.	vārtu zaud.	t.sk. PM	vidēji spēlē	vieta KHL
2008./2009.	56	156	3	2.79	11. (no 24)
2009./2010.	56	175	5	3.13	20. (no 24)
2010./2011.	54	149	5	2.76	12. (no 23)
2011./2012.	54	136	7	2.52	11. (no 23)
2012./2013.	52	151	2	2.90	19. (no 26)

*

Dinamo snieguma problēmas attiecīgi ir izveidojušās summā – metam mazāk, ielaižam vairāk, ir līgas otrais sliktākais vairākums un arī otrs sliktākais mazākums… Faktiski lielākajā daļā komandas kopējās statistikas elementu Dinamo šosezon bija starp vājākajiem un ražoja sev jaunus anti-rekordus. Attiecīgi – pilnīgi likumsakarīga ir Dinamo atrašanās attiecīgajā vietā turnīra tabulā. Jo nebija neviena spēles elementa, aiz kura „aizķerties”; nebija nekā tāda, ar ko dinamieši būtu labāki par vismaz pusi KHL čempionātā spēlējošo komandu. Pērn, piemēram, tas bija atstrādāts vairākums.

Šosezon? Varbūt apstāklis, ka Dinamo ļoti maz noraidījās – tikai 586 minūtes, kas 5.-6. labākais rādītājs līgā. Taču kopā ar faktu, ka Rīgas Dinamo ir arī tā komanda, pret kuru pretinieki nopelna vismazāk soda minūšu līgā (488 minūtes), tas handikapu dinamiešiem nedod. Turklāt, ja atceras par otro sliktāko vairākumu, jēgas vēl mazāk.

Leģionāri vainīgi?

Starp citu, Rīgas Dinamo nu jau aizvadītajā regulārajā sezonā bija viena no komandām, kas visvairāk meta pa vārtiem. 1468 metieni pa vārtiem un 6. vieta šajā parametrā; tikai, ka realizācijas procents – vien 7,43%, kas bija ceturtais sliktākais līgā… Un tieši trāpīgums dinamiešiem, salīdzinot ar agrākajām sezonām, ir pasliktinājies vēl vairāk nekā savas zonas „caurstaigājamība”, kas arī ne tuvu nav labākajā stāvoklī. Ir tāda atbilstoša krievu paruna „lauzt nav būvēt”.

Komandas snieguma, t.sk. vārtu negūšanas, nepilnībās ir ierasts meklēt vainīgos leģionāru aprindās, jo importa algotņi ir pirmie, no kuriem prasa rezultāta taisīšanu. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās divās sezonās leģionāri jau bija aizstumti otrā plānā un arī šosezon pirmā plāna lomu sezonas gaitā izdevās izcīnīt tikai Sējēja (HC Lev Praha) izbrāķētajam Polam Ščehuram (pa labi novietotajā attēlā). Tuvu bija arī Džeimijs Džonsons un Aleksandrs Žirū, bet līdz Karsumam un Indrašim tiem bija „jāaug”.

Protams, rezultativitāte un trāpīgums nav vienīgais kritērijs, pēc kura iespējams vērtēt katra spēlētāja pienesumu, tomēr aizvadītās 2012./2013. g. sezonas leģionāru pienesums nav sliktākais pieredzētais. Ir bijis sliktāks, ir bijis labāks, bet „visu laiku sliktākais” tomēr bija iepriekšējās sezonas (2011./2012.) leģionāru iesaukums. Uz to fona aktuālās sezonas leģionāri izskatās pat diezgan pieklājīgi.

Atzinību visās frontēs izpelnās Ščehura. Sezonas ievaddaļā labāk par gaidīto izskatījās Džeimijs Džonsons, kurš tomēr pazuda sezonas gaitā. Un viņa uzstāšanās regulārās sezonas pēdējās spēlē tomēr „neaizmālē acis” par kopējo sniegumu sezonas otrajā pusē. Jādomā, ka atstāšana starp Mārtiņu Karsumu un Miku Indraši ļautu Džonsonam pielasīt vairāk punktu. Bet jautājums, vai Karsums un Indrašis būtu tikpat ražīgi ja viņiem Ščehuras vietā „patronas pienestu” Džonsons. Turklāt Džeimijam Džonsonam +/- ailītē ir katastrofa, nevis lietderības koeficients (-14).

Bet ar visu to Dinamo leģionāri šajā sezonā „pogā ārā” pērnos. Rezultativitātes salīdzinājumā šīs sezonas Ščehura, Džonsons, Žirū ir labāki (rezultatīvāki) par jebkuru 2011./2012. g. sezonas ārzemnieku Dinamo sastāvā. Vien salīdzinājums nebūtu īsti korekts attiecībā uz Marselu Hosu pērnajā versijā, jo Hosa aizvadīja tikai 19 spēles. Ja „mērītu” Hosas vidēji spēlē sakrāto punktu skaitu (16), tad viņš būtu rezultatīvāks par visiem pērnajiem un aktuālajiem leģionāriem. Bet leģionāru antiTopā galvenie ieraksti paveikti tieši iepriekšējā sezonā – Melins, Nieminens, Šindels. Šosezon neviens no leģionāriem tik maz vai nemaz samest/nesamest „neuzdrošinājās”

Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 5 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Paul Szczechura	2012./2013.	43	8+20	+3	17:03
8.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
9.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
10.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
11.	Jamie Johnson	2012./2013.	52	8+14	-14	19:27
12.	Alexandre Giroux	2012./2013.	47	16+5	-7	15:15
13.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
14.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
15.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
16.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
17.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
18.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
19.	Rob Schremp	2012./2013.	21	1+5	-1	14:38
20.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
21.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
22.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
23.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
24.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
25.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
26.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
27.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 5 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Mathieu Carle	2012./2013.	35	3+2	+2	20:39
3.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
4.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 5 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Mikael Tellqvist	2012./2013.	35	2.62	90.9%	1	1972:09
6.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
7.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Arī Mikaela Tellkvista sniegums nav katastrofālākais, salīdzinot ar iepriekš uzrādītajiem vārtsargu-leģionāru cipariem iekš Dinamo. Tāds stipri vidējs un viduvējs summā, bet ne sliktākais. Kā pēc atvairīto metienu procenta, tā pēc vidēji spēlē neatvairīto metienu koeficienta (GAA). Jā, sezonas sākumā Tellkvists tik ļoti buksēja, ka Māris Jučers viņu „nokoda”, bet sezonas gaitā viss nostājās otrādi…

Ja jau leģionāri šosezon nebija nemaz tik švaki, kur tad izpalika arī šīs sezonas veiksmes stāsts?

Cik „sver” leģionāri?

Pirmo četru KHL sezonu gaitā leģionāru pienesums vārtu guvumu izteiksmē kopējā Dinamo „katlā” pakāpeniski samazinājās. Ne tikai leģionāru atlases īpatnību un viņu varēšanas līmeņa dēļ, bet arī tāpēc, ka vietējie kadri kāpināja savas jaudas, guva pieredzi un auga. Tik labi, ka vēlāk dažus izpirka Ak Bars, Lokomotiv, CSKA. Pērnsezon bija leģionāru trāpīguma zemākais punkts; importa laukuma spēlētāji pienesa tikai 21,6% no visiem vārtu guvumiem „no spēles”. Šosezon, neskatoties uz kopēju tendenci – iemetam mazāk, ir pieaugusi leģionāru sarūpēto vārtu guvumu proporcija. Proti, tagad leģionāri bija trešdaļa no Dinamo uzbrukuma (33,6%). Skaidrs, ka vārtu guvumi nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs, un tur nav saskatāmas piespēles, iemetieni, darbs aizsardzībā utt. Tomēr kritērijs ir pietiekami ilustratīvs, jo čekeru, kapļu un „kausētāju” netrūkst uz vietas, lai vēl tos importētu. Respektīvi, nu nav uz mežu malku jāved līdzi…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija piecās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)

*

Kāds secinājums? Šoreiz vainīgie un pievīlēji nav jāmeklē starp džonsoniem. Latvijas „preces” pienesums Dinamo vārtu guvumos ir samazinājies no 98 vārtu guvumiem (54 spēlēs) pērnsezon uz 71 reizi (52 spēlēs) šosezon. Attiecīgi vietējo „produktu” ieguldījuma proporcija ir noplakusi no 78,4% uz 66,4%. Tas nav maz, bet – par maz.

Progresējam par lēnu?

Runa ir par to, ka ar Karsuma un Indraša performanci nepietiek, lai izpildītu visas vietējam personālam atvēlētās rezultativitātes normas. Bet Džeriņš, Ņiživijs, Daugaviņš, Meija dažādu iemeslu dēļ Rēdliha-jaunākā, Sprukta un arī Ozoliņa atstātos rezultativitātes robus varēja aizlāpīt tikai daļēji.

Tas viss nekādā ziņā nav nekāds pārmetums nosauktajiem Latvijas spēlētājiem Dinamo ierindā. Drīzāk pretēji! Vairums Latvijas uzbrucēju, kas palika Dinamo ierindā no pērnās sezonas, ir pielikuši rezultativitātē. Ja, piemēram, Karsumam šajā regulārajā sezonā pieaugums ir par vienu punktu, tad Indrašim un Džeriņam, salīdzinot ar pērnajām nullēm, šajā regulārajā sezonā ir matemātiski nenovērtējams procentuālais pieaugums. „Audzis” ir pat Aleksandrs Ņiživijs, kuram identiskā spēļu skaitā pērn 9 punkti, bet šosezon tikai Dinamo ierindā – 15 punktu…

Rezultativitātes kritums ir fiksēts tikai trijiem Dinamo uzbrucējiem, kas palikuši no iepriekšējās sezonas. Redzamākais kritums kā spēļu, tā punktu skaitā ir Ģirtam Ankipānam (no 12 punktiem uz vienu), bet pārējās izmaiņas ir salīdzinoši kosmētiskas. „Ārpus konkurences” un salīdzinājumu loka paliek virkne uzbrucēju, kas iepriekš ne Dinamo, ne KHL nav spēlējuši – Biezais, Daugaviņš, Ivanāns, M.Lipsbergs, Pavlovs, Skvorcovs.

Rīgas Dinamo uzbrucēji, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs	sp. (punkti) 2011./2012.	sp. (punkti) 2012./2013.	punkti SUMMĀ
UZ AUGŠU
Miks Indrašis	1 (0+0)	43 (14+12)	+26
Andris Džeriņš	9 (0+0)	52 (8+9)	+17
Aleksandrs Ņiživijs	33 (3+6)	33 (1+14)	+6
Gints Meija	46 (3+5)	50 (4+9)	+5
Māris Bičevskis	15 (1+1)	45 (1+4)	+3
Mārtiņš Karsums	54 (21+12)	51 (16+18)	+1
LEJUP
Roberts Bukarts	26 (3+3)	18 (3+0)	-3
Juris Upītis	9 (3+0)	3 (0+0)	-3
Ģirts Ankipāns	31 (6+6)	18 (1+0)	-11

*

Aizsargi un uzbrukums

Aizsargiem ir savi tiešie darba pienākumi – „spodrība” savu vārtu priekšā, piespēļu un metienu neitralizācija, nu, varbūt arī pirmā piespēle. Bet Rautakallio veidotajā modelī aizsargi tika vairāk ievilkti uzbrukumā, bet uzbrucējiem attiecīgi bija „jāatmaksā” ar darbu aizsardzībā.

Salīdzinot ar 2011./2012. g. sezonu, šosezon sastāva ziņā it kā izmaiņas nebija skaitliski lielas. Palika 7 aizsargi, aizgāja tikai divi, pienāca klāt tikai divi… Pat, ja neiedziļināmies personālijās un to sniegtajā garīgi-psiholoģiskajā pienesumā, tad „sausais” atlikums ir tāds, ka šosezon Dinamo aizsargi kopā pa visiem pērnsezon salasīja 87 rezultativitātes punktus (28+59), bet šosezon, ieskaitot importa Karlu, 65 punktus (21+44). Jāatkārtojas, ka aizsargu snieguma primārais kritērijs nav rezultativitāte, tomēr šis salīdzinājums parāda arī aizsargu lomas samazināšanos uzbrukuma veidošanā, t.sk. vairākuma izspēlē, kas šosezon „kliboja ar abām kājām”.

Raupjā skatījumā (± 1 punkts) vairumam no pērnās sezonas palikušajiem aizsargiem rezultativitāte palika iepriekšējās sezonas līmenī vai pat nedaudz uzlabojās. Vienīgais, bet acīmredzot diezgan ietekmīgs kritums fiksēts pērnās sezonas rezultatīvākajam aizsargam Guntim Galviņam (mīnus 16 punkti). Bet mazliet pienesa leģionārs Matjē Karls (3+2) un pašmāju Mārtiņš Porejs (2+2).

Tomēr acīmredzot lielākais caurums ne tikai kapteiņa nozīmes griezumā ir palicis pēc Sanda Ozoliņa aiziešanas. Viņa pērnie 20 punkti (10+10) arī veido statistiski pamanāmo, aptuveno „šķirbu” starp Dinamo aizsargu pērno un aktuālo rezultativitāti. Un te arī vietā stāsts par prasmi atdot pirmo piespēli, varēšanām „iekāpt” pretinieka zonā, neizmantojot tikai ripas iemešanu, arī – par radošu pieeju un meistarību.

Rīgas Dinamo aizsargi, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs	sp. (punkti) 2011./2012.	sp. (punkti) 2012./2013.	punkti SUMMĀ
Oskars Cibuļskis	42 (1+2)	38 (2+4)	+3
Kristaps Sotnieks	49 (2+4)	47 (3+5)	+2
Arvīds Reķis	39 (0+3)	39 (1+4)	+2
Rodrigo Laviņš	28 (0+1)	30 (0+1)	±0
Krišjānis Rēdlihs	50 (5+16)	43 (5+15)	-1
Jēkabs Rēdlihs	46 (2+1)	24 (2+0)	-1
Guntis Galviņš	54 (8+22)	45 (3+11)	-16

*

Kopumā, neskaitot leģionārus, Dinamo saimniecību pēc iepriekšējās sezonas pameta septiņi Latvijas pavalstniecības spēlētāji, kuru vietu nav izdevies „aizlāpīt” pilnībā. Pēc iedvesmas un pārliecības var izvēlēties konkrēto personāžu, kuru punktu un citu kvalitāšu šosezon pietrūkst visvairāk. Ieskatam: Miķelis Rēdlihs pērnsezon 54 spēlēs 44 punkti (13+31), Jānis Sprukts 53 spēlēs 35 punkti (11+24), Sandis Ozoliņš 50 spēlēs 20 punkti (10+10), Mārtiņš Cipulis 48 spēlēs 10 punkti (2+8), Ainars Podziņš 38 spēlēs 4 punkti (4+0), Juris Štāls 26 spēlēs 1 punkts (0+1), Jānis Andersons 2 spēlēs bez punktiem.

Kurp iet, Dinamo?

Rīgas Dinamo vadība ir nolikusi virzienu – Gagarina kauss. Lai vai kā, ir skaidrs, ka lielais uzdevums ir aizsniegties līdz play off principā. Ja vēl gribam, kaut ko vairāk par emocionālu pirmo kārtu, tad komandas sastāva komplektācijā „ar paveiksies” un pirms Dinamo nogatavinātiem Latvijas resursiem būs stipri par maz. Kas atliek?

Izcila leģionāru atlase, starp citu klubu izmestiem stikliem atrodot dimantus. Cik tādu „spīdekļu” ir trāpījies Dinamo sastāvā? Pēdējās 2 – 3 sezonās faktiski ir bijuši 2 – 3 uzbrucēji, kuru palikšana Dinamo sastāvā arī uz sekojošo sezonu neizraisītu plašas diskusijas. Runa par Hosu, Ščehuru un arī Suroviju. Varbūt vēl „aiz matiem” varētu pievilkt Broka Trotera gadījumu, taču pussezonu viņš bija „auksts”. Tātad reālitātē vidēji sezonā Dinamo menedžments atrod vienu laukuma spēlētāju, kurš būtu interesants arī nākamā sezonā. Viss pārējais vairāk vai mazāk garām. Turpmāk mācēsim labāk? Un kuri tad Dinamo pusē būtu tie perfektie skauti un komplektēšanas virtuozi?

Vietējo kadru „šņorēšana”, radot labvēlīgu gaisotni esošo Latvijas izlases līmeņa hokejistu noturēšanai un piesaistīšanai. Kā ilustrācijai var pabaidīt ar piemēriem, ka latviešu bāleliņi aizgājuši uz Kazaņu, Jaroslavļu, Maskavu, bet neiet – te traumas, te treneri neuzticas, te punkti paši nenāk… Jo Rīgā taču labāk! Mājas tomēr… Tiesa, ne kāroto kapteini Ozoliņu, ne vārtsargu Masaļski, ne arī Kuldu un Bārtuli ar neražu svešumā nenobiedēsi. Katrā gadījumā, Dinamo menedžmentam būs jācenšas ar vietējo Latvijas zvaigžņu un zvaigznīšu piesaistīšanu, jo ar Ivanāna uzvārdu būs par maz, lai arēnu piepildītu ar līdzjutējiem. Kārtējie šrempi, šindeli, mikuši nebūs tie, kas pildīs magnēta lomu. Savējie varētu…

Komandas sastāva ķīmija, rūpējoties par komandas mikroklimatu un saglabājot auglīgās saiknes. Šis nav lēts pasākums, turklāt nepieciešamas iemaņas un „oža”, lai saprastu komandas iekšienē notiekošo un diagnosticētu „ķīmiskās formulas”. Un arī te uzprasās jautājums, vai vispirms nav nepieciešamas izmaiņas vai vismaz papildinājumi Dinamo menedžmentā.

Savu hokeja audzēkņu „auklēšana”, laižot hokeja tirgū savas hokeja skolas „ražu”. Pagaidām starp HS Dinamo vecāko galu un MHL „otrajā līgā” spēlējošo Juniors komandu ir apmēram 6 gadu „robs”, bet tas drīz „aizaugs”, jo katrs gads šim procesam nāk par labu. Atliek vien izveikt kvalitatīvu mērķtiecīgu selekciju, lai papildinājumi sastāvā nebūtu „uz gataviem” Liepājas vai SK Rīga „produktiem”, bet gan saviem – motivētiem, lojāliem un sistemātiski koptiem kadriem. Jau laicīgi tos „nogatavinot” KHL līmenim. Attiecīgai politikai nepieciešami savi ieguldījumi, t.sk. komandas izveidei, lai būtu starpposms starp KHL un MHL. Arī treneru kolektīvam nepieciešama profesionāla pieeja, ne tikai bastoties uz principu: labs hokejists = labs treneris. Tādi rautakallio un nolani būtu vajadzīgi jau laicīgi – jauniešu un bērnu hokejā. Speciālisti nebūs pa lēto, tomēr ilgtermiņā tas būtu arī lētāk nekā katru gadu mēģināt sastāvam nopirkt vēl neatklātu malkinu. Protams, tikai uz savas hokeja skolas neizdodas veģetēt faktiski nevienam no KHL flagmaņiem. Tomēr komandām ar „vidēju budžetu”, kura lielumu gan neatklāj, bet vajadzības gadījumā pasūdzas par tā robežām, sava skola ir viena no izejām.

Ieskatam:

• Dinamo spēlētāju 2012./2013. g. regulārās sezonas statistika – khl.ru
• KHL komandu statistikas lapa – khl.ru

[Pirmajā fotoattēlā: Māris Bičevskis (#96) un Elvijs Biezais (#98) treniņa procesā pirms Dinamo spēles pret SKA 2012. gada oktobrī; foto avots: ska.ru. Otrajā attēlā: Pols Ščehura (#38); foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Vai esam kļuvuši labāki? Bez kaislībām

Neiztirzājot jautājumus par Rīgas Dinamo rokraksta un radošā izpildījuma trūkumu vai Rautakallio meklētā „jaunā modeļa” latviešu hokeja pakāpenisko atrašanu. Dinamo pirmo 15 spēļu skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu to pašu nogriezni. Kā arī laukuma spēlētāju „rezultativitātes koeficients” – spēles laika un rezultativitātes attiecība.

Rezultativitāte un citi acīmredzami statistikas elementi, protams, nav vienīgais atskaites punkts un vērtības mērs. Tomēr „sausie cipari” ir kas vairāk nekā kategorijas: patīk/nepatīk.

Sezonas pirmo 15 spēļu cikls punktu ziņā aizritējis apbrīnojami līdzīgi pērnās sezonas „uzkrājuma” veidošanai. Proti, šosezon sakrāts tieši tikpat punktu cik 2011./2012. g. sezonas pirmajās 15 spēlēs. T.i., 17 punkti. Tas ir mazāk nekā varēts „labajos” Šuplera gados – 2008. un 2010. gada rudeņos. Bet vairāk nekā Šuplera „sliktajā” gadā (2009./2010.), kad sezonas pirmajās 15 spēlēs Dinamo varēja sakrāt vien 14 punktus. Tosezon rīdzinieki cīnījās par pēdējo un priekšpēdējo vietu Rietumu konferences tabulā.

Tomēr atšķirībā no iepriekšējām sezonām 2012. gada rudenī Rīgas Dinamo „iemet” pagalam nedaudz. 15 spēlēs ir iespēti 29 vārtu guvumi, ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu (PM). Kas ir vidēji 1,93 vārtu guvumi spēlē (neskaitot „bullīti” – 1,87). Visās iepriekšējās sezonās dinamieši pirmajās 15 spēlēs bija varējuši vairāk. Dažās sezonās manāmi vairāk. Iepriekš mazāk trāpīgākais sezonas sākums bija pirms gada – 2011. gada rudenī, kad pirmajās 15 spēlēs Rīgas Dinamo varēja 35 vārtu guvumus (vidēji spēlē 2,33). Starp citu, pirms gada jau šķita, ka nevar būt lielākas problēmas ar ripas dabūšanu pāri vārtu līnijai. Savukārt, trāpīgākais sezonas starts bija 2010. gada rudenī, kad Rīgas Dinamo 15 spēlēs salasīja 54 (!!!) vārtu guvumus, ieskaitot divus rīdziniekiem „pozitīvus” (izšķirošus) pēcspēles metienus. Tātad vidēji spēlē 3,6 vārtu guvumi (bez PM – 3,47). Tas nevar būt?

Šīs sezonas labā ziņa ir tāda, ka nekad iepriekš sezonas ievaddaļā Dinamo nav ielaiduši tik maz. Šīs sezonas 15 spēlēs tie ir 34 vārtu zaudējumi, ieskaitot izšķirošu „bullīti” (t.i., 2,27 vidēji spēlē). Kas patiesībā uz visas KHL fona ir labāk par vidējo, bet tomēr – „nothing special”. Šobrīd šajā parametrā (mazākā cauršāvībā) labākas par rīdziniekiem ir deviņas KHL komandas. Līderi ir Čeļabinskas Traktor ar salīdzinoši apskaužamu 1,69 spēlē. Starp grūtāk „sašaujamām” komandām arī Magņitka, CSKA, Znaroka dinamieši.

Bet hokeja „cāļus” skaita pavasaros. Pēc snieguma izslēgšanas spēlēs, par kurām, protams, vēl krietni jāpacīnās.

Rīgas Dinamo piecu sezonu sniegums pirmajās 15 spēlēs:

sezona	vārtu st.	st. summa	vārtu st. bez PM	punkti
2008./2009.	42:50	-8	39:48	26
2009./2010.	40:54	-14	40:52	14
2010./2011.	54:40	+14	52:39	25
2011./2012.	35:44	-9	35:42	17
2012./2013.	29:34	-5	28:33	17

*

Ne katrs „šremps” ir „hosa”

Nebūs korekti tiešā veidā salīdzināt pirmās un ceturtās maiņas uzbrucēju rezultativitāti, taču pēc ranga līdzīgos un pēc maiņu secības tuvu esošos – brīvi un bez aizķeršanās. Un vēl interesantāk uz šo visu paskatīties no spēles laika un rezultativitātes attiecības. Proti, kurš sev atvēlēto laiku izmanto visrezultatīvāk? Protams, šajā „rezultativitātes koeficientā” nav skaidri saredzama spēle nevienādos sastāvos. Tomēr šis koeficients būs precīzāks par aprēķinu – punkti vidēji spēlē, kas arī nav zemē metams.

„Rezultativitātes koeficienta” tabulā viss būs līdzīgi kā rezultativitātes tabulā. Tomēr ar būtisku atšķirību – tabulas saturā „integrējas” arī spēlētāji, kas pieslēgušies sezonas gaitā un aizvadījuši mazāk spēļu par citiem. Attiecīgi tādas personas kā Daugaviņš un Ščehura nav „nolemti” automātiskai atpalikšanai no līderu „handikapa” – vairāk aizvadītajām spēlēm. No tā, piemēram, saskatāms, ka jaunākais „pievedums” Pols Ščehura sev atvēlēto kopējo spēles laiku uz ledus aizvada rezultatīvāk nekā, piemēram, punktu ziņā divreiz bagātākais Aleksandrs Žirū un pat vēl „biezākais” Džeimijs Džonsons.

Ieskatam „rezultativitātes koeficients” sarēķināts arī aizsargiem, kuriem bez rezultativitātes ir arī būtiskāki darba uzdevumi. Tomēr būs interesanti, kā koeficients izskatīsies sezonas turpinājumā, salīdzinot rezultatīvākos aizsargus ar uzbrucējiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

	spēlētājs	spēles	vid. sp. laiks	punkti	izšķ. PM	rezult. koef.
1.	Mārtiņš Karsums	15	19:13	5+5	0	5.7820
2.	Miks Indrašis	14	16:24	3+4	0	5.0813
3.	Andris Džeriņš	15	15:32	2+5	0	5.0072
4.	Pols Ščehura	6	18:21	1+2	0	4.5413
5.	Aleksandrs Žirū	15	15:17	5+1	0	4.3621
6.	Džeimijs Džonsons	15	19:59	3+4	0	3.8921
7.	Kaspars Daugaviņš	9	17:52	1+2	0	3.1095
8.	Robs Šremps	14	15:37	1+2	1*	3.0492
9.	Māris Bičevskis	13	9:47	0+2	0	2.6209
10.	Aleksandrs Ņiživijs	9	15:06	0+2	0	2.4528
11.	Gints Meija	14	14:50	1+2	0	2.4077
12.	Elvijs Biezais	15	9:13	0+1	0	1.2055
13.	Ģirts Ankipāns	1	11:48	0+0	0	0
14.	Roberts Bukarts	2	8:15	0+0	0	0
15.	Miks Lipsbergs	4	7:02	0+0	0	0
16.	Gunārs Skvorcovs	6	8:56	0+0	0	0
17.	Raitis Ivanāns	14	8:58	0+0	0	0
–	Ainars Podziņš	0	0:00	–	–	–

*

Rīgas Dinamo aizsargu „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

	spēlētājs	sp.	vid. sp. laiks	punkti	+/-	rezult. koef.
1.	Guntis Galviņš	15	23:00	3+3	0	2.8986
2.	Matjē Karls	15	20:52	2+1	+3	1.5974
3.	Krišjānis Rēdlihs	15	22:45	1+2	+1	1.4652
4.	Oskars Cibuļskis	14	20:45	0+2	-4	1.1474
5.	Kristaps Sotnieks	14	16:55	0+1	-2	0.7037
6.	Rodrigo Laviņš	2	15:32	0+0	0	0
7.	Jēkabs Rēdlihs	6	17:15	0+0	0	0
8.	Arvīds Reķis	9	17:50	0+0	-2	0
–	Mārtiņš Porejs	0	0:00	–	–	–

*

P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 15 spēlēm; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. * Robam Šrempam koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Atkal divi „pirmie” vārtsargi

Pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA) abi Dinamo „pirmie vārtsargi”, neskaitot vien periodu un papildlaika pusi aizvadījušo Kristeru Gudļevski, ir „vidēji” labi un līdzīgi. Mikaels Tellkvists ar GAA 2.08 šajā parametrā ierindojas 12. vietā visā KHL, bet Jučers ir turpat līdzās – 13. vietā (GAA 2.10).

Ar atvairīto metienu procentu Dinamo vārtsargi uz kopējā KHL fona vairs neatrodas tik tuvu Topa galvgalim. Jučers ar savu pieklājīgo procentu (92,1%) ir 19.-ais labākais KHL, bet Tellkvists ar 90,8% ieņem 28. vietu līgā pēc atvairīto metienu procenta. Atgādinājumam: vārtsargu topos (GAA un atv. %) netiek rēķināta „gadījuma rakstura” līdzdalība. Attiecīgi Gudļevska 92,3% atvairītu metienu (22 pilnās minūtēs) Topiem nekvalificējas.

Viena karmatiska dilemma ir Māra Jučera negatīvā uzvarēto un zaudēto spēļu bilance. Tas ir viens no iemesliem, kas vismaz pagaidām neļauj nostiprināties „pirmā numura” tronī. Proti, Jučeram tā arī nav sanācis komandas pirmo 15 spēļu gaitā kaut vienu reizi uzvarēt „no spēles”, bez pēcspēles metienu starpniecības; attiecīgi viņa uzvarēto un zaudēto spēļu bilance joprojām nav iepriecinoša (tagad 0-6). Tellkvists, neskatoties uz sava snieguma dažādību (lasīt – periodisku nestabilitāti), ir veiksmīgāks ar bilanci 4-2.

Rīgas Dinamo vārtsargu „cipari” 2012./2013. g. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv-zaud	bilance PM	met.	vārtu z.	atv. %	GAA	sp. laiks
Māris Jučers	8	0:6	1:1	214	17	92.1%	2.10	485:55
Mikaels Tellkvists	7	4:2	–	153	14	90.8%	2.08	403:20
Kristers Gudļevskis	1	1:0	–	13	1	92.3%	2.67	22:27

*

[Aleksandra Žirū un Kaspara Daugaviņa apkampiens fiksēts Dinamo spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Ķīmijas nozīme hokejā. Dinamo piemērs

Katras komandas treneru uzdevums ir no savāktā spēlētāju daudzuma „izspiest” vislielāko lietderību, t. sk. rezultativitāti. Šajā gadījumā saskaitāmo (spēlētāju) secībai ir nozīme, un saskaitāmo summa no šīs secības mainās. Jo komandas sporta veidos dominē ķīmija, nevis matemātika. Kā ar ķīmijas „mājas darbiem” starpsezonās ir veicies Rīgas Dinamo?

Nenoliedzami viens no svarīgākajiem katras komandas dārgumiem ir rezultāta taisītāji – „skoreri”, kas dēj „zelta oliņas” – rezultativitātes punktus. Protams, ir komandas, kas kopj bezzvaigžņu politiku ar salīdzinoši līdzsvarotu rezultativitāti starp komandas spēlētājiem. Tomēr nekad nebūs tā, ka visi ir tikpat labi solisti, cik sparīgi nēsās instrumentu, un otrādi.

Izņēmums un treneru laime ir supertalanti un „universālie kareivji”, kas spēj vienādi labi šaut, bliezt vai vismaz pielādēt visādās partneru kombinācijās. Bet cik tad tādu augstākās raudzes „universāļu” dinamiešiem ir? Toties labi zināmi ir savulaik rezultatīvi personāži, kas pēc Dinamo pamešanas, nonākot prom no saviem ierastajiem partneriem, pazūd. Jaunās komandās, pie citiem partneriem un treneriem vairs „neiet” – nav rezultāta, nāk traumas, treneri „nemīlē” utt.

Par „ķīmiski” ērtiem partneriem un spēlētāju „aizvēršanu”

Tā kā „supermeņu” ir baigi maz un viņi ir nešpetni dārgi, jebkurā komandā tiek meklēta un sargāta spēlētāju vislabākā savstarpējā ķīmija – saikne un saprašanās. Īpaši, ja ir runa, par uzbrukuma radošo pusi un rezultativitāti. Protams, ne no visām sastāva kombinācijām un virknējumiem tiek prasīta vienāda rezultativitāte vai rezultativitāte vispār. Tomēr radīt ir grūtāk nekā iznīcināt; tādēļ arī izveidot radošu un rezultatīvu uzbrukuma komplektu ir salīdzinoši grūtāk nekā „apvienot” pretinieka saspēles jaucējus.

Starp citu, arī komandas, kas var atļauties vienu vai vairākus zvaigžņveidīgos, tik un tā meklē un cenšas nosargāt stāriem „ķīmiski” ērtus partnerus, kas ļauj izredzētajiem gūt punktus, dažkārt piesedz viņu trūkumus un palīdz zvaigznēm justies ērtāk psiholoģiski. Lai arī kā, bet konkrēto personāžu savstarpējai sapratnei un spējai vienam otru papildināt ir lielāka nozīme nekā to var nolasīt no rezultātiem un statistikas ailītēm.

Tādēļ selekcionāri, sastāva komplektētāji un treneri vaiga sviedros strādā un cenšas. Viņu spēkos ir kādam personāžam palīdzēt atvērties vai aizvērties. Protams, ja konkrētajā gadījumā ir ko vērt… Tas arī atkarīgs no termiņa, kurā spēlētājs kluba sistēmai ir interesants. Ar dārgākajiem leģionāriem parasti auklējas mazāk un rezultātu no viņiem gaida ātrāk, jo „par visu ir samaksāts”. Tomēr komandas interesēs ir atrast šo pieeju. Daudz kas atkarīgs ne tikai no treneru pacietības, bet arī no katras komandas „hokeja filozofijas”, kurā var neiekļauties pat liela kalibra zvaigznes un zvaigznītes. Der pieminēt dažas ar humoru teiktas atziņas, ka, piemēram, latvju un pasaules supertalants Balderis pie Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio tiktu atsēdināts par presinga trūkumu un apgrēcībām aizsardzībā… Katrā jokā var sadzirdēt kādu patiesību…

Pirmais pāris šķirās…

Vai Dinamo starpsezonās sargā savas komandas pašu vērtīgāko (rezultatīvāko) saspēli? „Pa lielam” – nē. Jo Dinamo pirkšanas (vairumā gadījumu) un pārdošanas (Dārziņa gadījumā) politika vai iespējas ir ļāvušas saglabāt iepriekšējās sezonas Dinamo savstarpēji rezultatīvāko tandēmu tikai vienreiz. Pēc 2009./2010. g. sezonas komandā palika „nešķiramie” Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuriem minētajā sezonā bija rezultatīvākā saspēle. Bet citu triju sezonu savstarpēji rezultatīvākie pāri pēc attiecīgās sezonas tika izkomplektēti, vienam vai abiem pāra dalībniekiem dodoties „tālēs zilajās”. Pēc pirmās sezonas prom bija Elisons, pēc trešās – Dārziņš, pēc ceturtās – Miķelis Rēdlihs un Sprukts. Un nevienu reizi no iepriekšējās sezonas nav saglabāta otra rezultatīvākā saite…

Jau pirms gada, kad 2011./2012. g. (ceturtajā) sezonā Dinamo ierindā palika tikai divas no septiņām rezultatīvākajām „saitēm”, dinamiešiem bija problēmas ar uzbrukuma „ķīmijas” atrašanu. Pekas Rautakallio pirmā sezona (2011./2012.) pie Dinamo stūres, kā atceramies, sākās ar pamanāmu buksēšanu, kurai par iemeslu minēja galvenokārt somu trenera atnesto jauno hokeja filozofiju un spēles stilu, kuru pieņemšanai un ielāgošanai nepieciešams laiks. Jādomā, ka sezonas nepārliecinošā sākuma iemesls bija arī iepriekš iestrādātās rezultatīvākās saspēles zaudēšana to dalībnieku personā. Tiesa, arī pirms tam – pēc pirmās un otrās KHL sezonas – pie rīdziniekiem bija palikuši divi no 7 – 8 rezultatīvākajiem pāriem; taču vienā no reizēm bija palicis labākais (rezultatīvākais) duets, bet citā – sezonas sākums bija diezgan katastrofāls (2009. gada rudenī)

Pēc Dinamo ceturtās (2011./2012.) sezonas komandā ir palikusi tikai viena no astoņām (!!!) rezultatīvākajām saitēm. Rezultatīvākās piecas nepalika… Tajās visās neatņemama sastāvdaļa bija M.Rēdlihs un/vai Sprukts… Protams, šos aprēķinus var uztvert kā lieku shēmošanu un sistēmas meklēšanu bezsistēmā. Tomēr jaunajā sezonā izteiktu savstarpēji labi iespēlētu rezultāta taisītāju ir mazāk nekā iepriekšējās sezonās. Attiecīgi – šosezon Dinamo ķīmijas meklējumos ir jāiegulda vairāk laika un veiksmes nekā citās sezonās, kas, protams, nav neiespējams. Tikai treneriem nākas vairāk „iesvīst” un „lipināt”. Pirmās (metēju) maiņas top faktiski no nulles. Bez maz kā Dinamo pirmajā sezonā.

Karsums un Indrašis – jauni nešķiramie?

Savukārt šosezon, pēc 8 aizvadītajām spēlēm, par vērtīgāko saikni izkristalizējusies tieši saspēle starp Miku Indraši un Mārtiņu Karsumu. 5 reizes tā bijusi rezultatīva. Neviens partneru pāris ne tuvumā nav šim ciparam… Ja uz vienu spēli, meklējot pielietojumu „snaiperiem” Šrempam un Žirū, rezultatīvais pāris tika izkomplektēts, tad pēc spēles ātri tika „atlikts atpakaļ”. Tā sakot, nevajag remontēt mehānismus, kas darbojas…

Nākamais solis ķīmijas meklējumos ir Dinamo ierindā nesen debitējušā Kaspara Daugaviņa iespēlēšana sastāvā. Jādomā, ka treneri ilgstošu treniņu gaitā, kur jau kopš vasaras piedalās Daugaviņš, ir piešāvuši aci, tēmējot viņa novietojumu sastāvā. Tomēr treniņi tāpat kā pārbaudes spēles ne vienmēr uzrāda patieso ainavu. Pērnsezon virkne dinamiešu stāstīja, ka daži spēlētāji, kas regulārās sezonas gaitā nevarēja tikt pie vārtu guvumiem „no spēles”, treniņos esot tādus skaistus trāpījumus „devītniekā” iestudējuši… Bet dzīvē viss ir savādāk.

Dzīvē – aizvadītās 8 spēlēs – Dinamo ir pratuši spēles gaitā, neskaitot vienu gadījumu ar pēcspēles metieniem, trāpīt pretinieku vārtos 13 reizes. Tas ir – vidēji 1,625 vārtu guvumi spēlē. Pieskaitot kā vārtu guvumu izšķirošo pēcspēles metienu, sanāk 14 vārtu guvumi un vidēji 1.75 vārtu guvumi spēlē. Tas ir sliktākais rādītājs KHL (pēc 23. septembra spēlēm). Precīzi tikpat “ražīgi” (14 vārtu guvumi; vidēji spēlē 1,75) ir Maskavas Spartak; tiesa, „spartakiešiem” tas ir izdevies spēles laikā bez pēcspēles metienu „palīdzības”.

P.S. Leģendas

Jaunā Dinamo nesenajā vēsturē klīst leģendas par to, cik Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) labi sapratās Marsels Hosa un Mets Elisons. Tas tiesa. Abu saspēle 24 reizes nonāca līdz vārtu guvumam vai palīdzēja trāpīt trešajam kolēģim. Bet tas patiesībā bija „tikai” trešais labākais tandēms… Rezultatīvāk aizvadītajā (2011./2012.) sezonā saspēlējās Miķelis Rēdlihs un Jānis Sprukts, kuru sadarbība sezonas gaitā līdz vārtu guvumam nonāca 26 reizes. Dinamo visu laiku vērtīgākie pārinieki bija Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuru saspēle 2010./2011. g. sezonā vārtu guvumos transformējās 37 reizes. Lai nonāktu līdz šai „zvaigžņu sezonai”, abiem bija pirms tās jāaizvada divas pilnas sezonas vienā maiņā…

P.P.S. Rakstā pieminētā ‘rezultatīvā saite’ ir rezultatīva saspēle starp spēlētājiem, kas guvuši rezultativitātes punktus viena vārtu guvuma ietvaros. Attiecīgi, ja punktu guvēji ir 3, tad aprēķinā summējas vienlīdzīgi: 1. piespēle – 2. piespēle; 2. piespēle – vārtu guvums; 1. piespēle – vārtu guvums.

Dinamo 2012./2013. g. sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā (skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; pēc komandas 8 spēlēm; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

saspēle starp	rezultativitāte
Bičevskis – Kr.Rēdlihs	1
Cibuļskis – Džeriņš	1
Cibuļskis – Indrašis	1
Cibuļskis – Karsums	1
Cibuļskis – Meija	1
Džeriņš – Meija	2
Džeriņš – Sotnieks	1
Džeriņš – Šremps	1
Džonsons – Indrašis	1
Džonsons – Karsums	1
Galviņš – Indrašis	1
Galviņš – Karsums	1
Indrašis – Karsums	5
Karsums – Kr.Rēdlihs	1
Meija – Sotnieks	1
Ņiživijs – Žirū	1

*

Dinamo četru sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā; katras sezonas TOP 7 (ieskaitot play off; skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

	saspēle starp	rezultativitāte
	2008./2009.
1.	Elisons – Hosa	24
2.	Hartigans – Ņiživijs	16
3.	Cipulis – Ņiživijs	12
4.	Elisons – Vestkots	11
5.	Dārziņš – M.Rēdlihs	10
	Elisons – Novāks	10
	Hosa – Vestkots	10
	2009./2010.
1.	Dārziņš – M.Rēdlihs	18
2.	Dārziņš – Karija	16
3.	Karija – M.Rēdlihs	13
4.	Ankipāns – Hosa	12
	Hosa – Ņiživijs	12
6.	Ņiživijs – Ozoliņš	11
7.	Hosa – Ozoliņš	10
	Hosa – Sprukts	10
	2010./2011.
1.	Dārziņš – M.Rēdlihs	37
2.	Hartigans – Ņiživijs	22
3.	Dārziņš – Troters	20
4.	Ankipāns – Karsums	19
	Ņiživijs – Surovijs	19
	M.Rēdlihs – Troters	19
7.	Karsums – Sprukts	14
	2011./2012.
1.	M.Rēdlihs – Sprukts	26
2.	Karsums – Sprukts	24
3.	Karsums – M.Rēdlihs	22
4.	Galviņš – Sprukts	11
5.	Galviņš – M.Rēdlihs	10
6.	Kr.Rēdlihs – M.Rēdlihs	9
	Kr.Rēdlihs – Sprukts	9
	Galviņš – Karsums	9

*

[Foto: Ainava no Dinamo “vasaras darbiem” 2012. gada augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo pusceļā un ciparos

KHL regulārais čempionāts Dinamo komandai ir pusē – 27 spēles no 54 ir “nokostas”, vētras ūdensglāzē un kategoriskas kritikas viļņi rimuši; pat skarbākie Pekas Rautakallio un Dinamo “jaunākā modeļa” aprunātāji jau “mīl” Peku, bet, ja kritika parādās, tad tā jau vairāk izskatās pēc inerces… Dinamo karodziņus un šalles sāk meklēt tie, kas tos bija paslēpuši kopā ar cerībām redzēt komandu play off-ā.

ilgi gaidītā sērija

pēdējās 5 spēlēs ar Dinamo ir noticis kaut kas tāds, kas gaidīts ilgāku laika posmu – ir uzvaru sērija. turklāt 3 no šīm spēlēm aizvadītas izbraukumā, ko tradicionāli pieņemts uzskatīt par grūtāku sasniegumu nekā tās uzvaras, kas sarūpētas uz “mājas” ledus. pēc 27. novembra spēlēm Dinamo ir ierindojusies Rietumu konferences 7. vietā, izslēgšanas spēļu zonā “ar nelielu rezervīti”. lai arī dažām citām konferences komandām ir aizvadīts par 1-3 spēlēm mazāk nekā rīdziniekiem, ir skaidrs, ka brīdī, kad pārējiem būs 27 spēles, rīdzinieki play off zonā paliek. tas gan negarantē nekādas dividendes regulārā čempionāta otrā pusē, taču interesentu cerības vairo. un atgādina, ka galvenais nepieciešamais ir pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība.

regulārā čempionāta vidū jau reālistiskāk, vismaz tā gribētos cerēt attiecībā uz Rīgas komandu, “samaisījies” KHL Rietumu konferences vietu izkārtojums. Austrumos joprojām ir “bardaks” – konferences līderi ir Čeļabinskas Traktor un Habarovskas Amur, bet “oligarhi” Magņitogorskas Metallurg, Ak Bars un Salavat Julajev (katram – 39 punkti) dala 5.-7. vietu Austrumos. bet Rietumfrontē situācija mēreni izlīdzinās – savu vietu pamazām ieņem Atlant vienība, izspiežot Minskas Dinamo un Torpedo no cerīgās 2. vietas, kas “piedienas” divīzijas līderim. mazliet “piebuksē” arī CSKA komanda, kurai regulārā čempionāta pirmajā pusē bija dažas ļoti cerīgas epizodes.

KHL Rietumu konferences tabula; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc 2011-11-27 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti	punkti vid.sp.
1.*	SKA	25	15	1	3	2	1	3	92-52	56	2.24
2.*	Atlant	24	12	2	2	1	0	7	64-57	45	1.88
3.	OHK Dinamo	26	16	0	2	0	0	8	76-56	52	2.00
4.	Dinamo (Minska)	27	11	0	4	1	3	8	76-66	45	1.67
5.	Torpedo	26	12	0	3	2	0	9	70-58	44	1.69
6.	Severstaļ	25	12	0	1	2	1	9	72-68	41	1.64
7.	Dinamo (Rīga)	27	10	1	2	4	0	10	66-71	40	1.48
8.	CSKA	26	10	2	0	5	0	9	60-58	39	1.50
9.	Lev	27	8	0	1	2	2	14	70-81	30	1.11
10.	Spartak	26	7	1	2	0	1	15	61-87	28	1.08
11.	Vitjaz	27	5	0	4	0	1	17	54-91	24	0.89
											–

P.S. pirmās 2 vietas rezervētas divīziju līderiem.

Miķelis Rēdlihs – 45,5% no komandas?

sezonas vidū var konstatēt, ka Dinamo sastāvā ir viens no 3 rezultatīvākajiem KHL spēlētājiem (Miķelis Rēdlihs ar 30 punktiem 27 spēlēs), viens no 5 labākajiem KHL snaiperiem (Mārtiņš Karsums ar 13 vārtu guvumiem 27 spēlēs), labākais KHL piespēļu iedalītājs (M.Rēdlihs ar 24 piespēlēm 27 spēlēs; žēl, ka sanāk atkārtošanās). Miķelis Rēdlihs šajā sezonā vispār ir īpašs stāsts – persona, kas piedalījusies savas komandas 45,5% vārtu guvumu (30 punkti no komandas 66 vārtu guvumiem). vēl šīs bildes neatņema sastāvdaļa ir Jānis Sprukts (19 punkti 27 spēlēs), kā arī aizsargu duets – Guntis Galviņš un Krišjānis Rēdlihs. 1.maiņa, kas atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem.

66 vārtu guvumi 27 spēlēs (vidēji 2,44 spēlē) ir tieši tik, lai ierindotos 16.-ajā vietā visā līgā. jāpiebilst, ka šāda pozīcija ir pamanāma nobīde no “Šuplera kursa”, ja ņem vērā, ka 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas komanda bija 7.-tie labākie vārtu guvēji līgā, bet 2009./2010. g. regulārajā sezonā – 5.-tie trāpīgākie visā līgā.

KHL komandu vārtu guvumi vidēji spēlē (pēc 2011-11-27 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	vārtu guv.	vārtu zaud.	guvumi vid. sp.
1.	SKA	25	92	52	3.68
2.	Amur	27	86	67	3.19
3.	Traktor	26	80	53	3.08
4.	Salavat Julajev	28	84	86	3.00
5.	OHK Dinamo	26	76	56	2.92
6.	Severstaļ	25	72	68	2.88
7.-8.	Dinamo (Minska)	27	76	66	2.82
	Metallurg (Magņitogorska)	27	76	74	2.82
9.	Ak Bars	26	73	68	2.81
10.	Torpedo	26	70	58	2.69
11.	Sibir	25	67	71	2.68
12.	Atlant	24	64	57	2.67
13.	Ņeftehimik	26	68	80	2.62
14.	Baris	25	65	75	2.60
15.	Lev	27	70	81	2.59
16.	Dinamo (Rīga)	27	66	71	2.44
17.	Jugra	26	62	64	2.39
18.	Avangard	28	66	56	2.36
19.	Spartak	26	61	87	2.35
20.	CSKA	26	60	58	2.31
21.	Avtomobiļist	24	49	76	2.04
22.	Vitjaz	27	54	91	2.00
23.	Metallurg (Novokuzņecka)	26	44	66	1.69
					–

Rīgas Dinamo uzbrucēju cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ.PM	iemetieni	uzv. iemet. %	vid.sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	27	6+24	+1	14	0	13	53.8%	17:37
2.	Mārtiņš Karsums	27	13+6	+3	8	0	41	39.0%	18:03
3.	Jānis Sprukts	27	7+12	+1	6	0	561	51.5%	19:00
4.	Fredrik Warg	26	7+5	-10	49	0	251	55.9%	17:17
5.	Jamie Lundmark	21	6+3	-3	24	0	90	48.9%	15:47
6.	Niclas Lucenius	27	0+7	+4	12	0	244	46.7%	12:07
7.	Mārtiņš Cipulis	26	0+5	-7	10	0	8	37.5%	15:27
8.	Ainars Podziņš	27	4+0	+3	15	0	1	0%	8:32
9.	Gints Meija	20	1+2	-1	6	0	6	16.7%	12:18
10.	Aleksandrs Ņiživijs	12	0+3	-3	12	1	9	44.4%	13:15
11.	Juris Upītis	4	2+0	+1	2	0	3	0%	8:30
12.	Roberts Bukarts	12	1+1	-1	0	0	4	25.0%	10:40
13.	Jakub Sindel	17	1+0	-9	12	0	152	51.3%	13:36
14.	Juris Štāls	17	0+1	0	6	0	6	16.7%	8:14
15.	Ville Nieminen	8	0+0	-2	8	1	6	16.7%	17:44
16.	Miks Indrašis	1	0+0	0	0	0	0	–	9:16
17.	Andris Džeriņš	7	0+0	-1	0	0	78	37.2%	12:42
18.	Ģirts Ankipāns	11	0+0	-2	8	0	10	20.0%	13:06
19.	Björn Melin	11	0+0	-9	4	0	6	83.3%	11:49
									–

aizsargu pārkvalifikācija

rezultativitātes “iztrūkumus” uzbrukumā dinamiešiem nākas kompensēt ar darbu aizsardzībā, kur līdz ar aizsarga Pekas Rautakallio nonākšanu pie komandas stūres, ir pamanāmas akcentu maiņas. ar Sandi Ozoliņu vairs nemēģina ārstēt visas slimības un kaites. kā ilustrācija tas, ka mazākumos Ozoliņš ir redzams reti vai nemaz. arī aizsargu rotācijas netiek izmantotas kā ikdienas motivācijas, formas uzturēšanas, laicīgas atpūtas vai citu treneriem zināmu faktoru stimulējošs pasākums. aizsargu korpuss ir stabils. kas vēl? aizsargi strādā arī uzbrukumā, met no zilās un “lien” uz pretinieku vārtiem, par ko sagaida uzbrucēju palīdzības aizsardzības darba ikdienā.

daži aizsargi met biežāk, dažiem tas izdodas labāk un biežāk. nu jau tradicionāli rezultatīvākais Dinamo aizsargs ir Sandis Ozoliņš (12 punkti 27 spēlēs), bet nu jau viņa tiešā tuvumā tabulā kārtojas Gunta Galviņa (11 punkti 27 spēlēs) un Krišjāņa Rēdliha (10 punkti 23 spēlēs) vārdi. jā, jā – tieši tas pats Kr.Rēdlihs, kuram iepriekšējās sezonās Dinamo sastāvā bija bieži jāpiedalās “slavenajās” aizsargu rotācijās, salasot regulārajās sezonās vien 20-40 spēļu: 2010./2011. g. – 32 spēles; 2009./2010. g. – 40 spēles; 2008./2009. g. – 24 spēles. tagad ierasta parādība, ka aizsargi Galviņš – Kr.Rēdlihs ir pirmais aizsargu pāris ar atbilstošu spēles laiku un secību vairākumos.

ar 71 vārtu zaudējumu 27 spēlēs (vidēji spēlē 2,63) Rīgas Dinamo ieņem 13. vietu līgā. salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu, vidējais cipars pat ir labāks. 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas Dinamo ar 149 vārtu zaudējumiem 54 spēlēs (vidēji spēlē 2.76) ieņēma 12. vietu līgā. šosezon pozitīvais piemērs ir virknes kritiķu par mazāk skatāmu un baudāmu “lamātais” Avangard “stiliņš”, kas pieļauj tikai 2,00 vārtu zaudējumus vidēji spēlē. šosezon “minimālisti” ir arī Traktor (vidēji 2,04 vārtu zaudējumi spēlē), SKA (2,08), OHK Dinamo (2,15). savukārt, divi lielākie “caurbiras” ir Vitjaz (3,37) un Spartak (3,35).

Rīgas Dinamo aizsargu cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

	aizsargs	spēles	punkti	+/-	SM	met. pa vārtiem	vid.sp.laiks
1.	Krišjānis Rēdlihs	23	3+7	+7	14	33	20:39
2.	Guntis Galviņš	27	5+6	+1	10	75	21:25
3.	Arvīds Reķis	18	0+1	0	10	12	16:43
4.	Jānis Andersons	1	0+0	0	0	2	14:35
5.	Jēkabs Rēdlihs	23	0+1	-2	6	22	15:42
6.	Rodrigo Laviņš	20	0+1	-3	8	9	12:14
7.	Kristaps Sotnieks	24	1+1	-6	33	37	15:41
8.	Oskars Cibuļskis	19	1+1	-6	6	24	19:07
9.	Sandis Ozoliņš	27	6+6	-8	24	41	19:56
							–

aizsargu statistikas rādītājos, salīdzinot sezonas, interesanta ailīte ir “metienu skaits”, kas zināmā mērā ilustrē 2011./2012. g. sezonas pārvērtības. piemēram, Guntis Galviņš jau šīs sezonas vidū ir pārpildījis savu visas iepriekšējās sezonas metienu “normu”. 6 no 9 aizsargi šosezon met pa vārtiem, vismaz līdzšinējās spēlēs, vairāk nekā 2010./2011. g. regulārajā čempionātā.

Rīgas Dinamo aizsargu metieni pa vārtiem (2011./2012. g. – pēc komandas 27 spēlēm):

aizsargs	sp.	met. pa vārtiem	metieni vid.sp	2010./2011. REG vid.sp.	2009./2010. REG vid.sp.
Guntis Galviņš	27	75	2.78	1.48 (65 met. 44 sp.)	1.74 (92 met. 53 sp.)
Jānis Andersons	1	2	2.00	1.00 (7 met. 7 sp.)	–
Kristaps Sotnieks	24	37	1.54	0.93 (42 met. 45 sp.)	0.56 (27 met. 48 sp.)
Sandis Ozoliņš	27	41	1.52	2.15 (88 met. 41 sp.)	1.47 (63 met. 43 sp.)
Krišjānis Rēdlihs	23	33	1.44	1.06 (34 met. 32 sp.)	1.08 (43 met. 40 sp.)
Oskars Cibuļskis	19	24	1.26	1.16 (43 met. 37 sp.)	0.17 (2 met. 12 sp.)
Jēkabs Rēdlihs	23	22	0.96	0.72 (34 met. 47 sp.)	0.86 (30 met. 35 sp.)
Arvīds Reķis	18	12	0.67	0.98 (50 met. 51 sp.)	–
Rodrigo Laviņš	20	9	0.45	1.50 (48 met. 32 sp.)	1.10 (57 met. 52 sp.)
Lee Sweatt	–	–	–	–	1.65 (61 met. 37 sp.)
Oļegs Sorokins	–	–	–	–	0.86 (43 met. 50 sp.)
					–

Māris Jučers starp „alternatīvā” TOPa līderiem

pēc aizvadītās nedēļas (21. – 27. novembris) beidzot ienācās tā reize, kad Kriss Holts ir atzīts par nedēļas labāko KHL vārtsargu. Statistiķi atzinuši par labu esam Holta darbību 2 spēlēs, kurās Dinamo tika pie uzvarām, uz vārtsarga un komandas „sirdsapziņas” bija vidēji 1 vārtu zaudējums spēlē, bet Holts atvairījis 96,15% metienu.

Taču, ja salīdzinām Krisa Holta sniegumu visas pussezonas garumā, tad „dabūjam” līgas 16.-to labāko vārtsargu pēc vārtu zaudējumu skaita vidēji spēlē (GAA; Holtam – 2.45) un 17.-to labāko – pēc atvairīto metienu procenta (Holtam – 91.7%). Ja salīdzina Holtu pašu ar sevi 2010./2011. g. regulārajā sezonā, tad GAA ir netālu – 2.47 (15. vieta līgā), bet procents šogad „pieklibo” – pērn regulārajā sezonā bija 92,4% (6. vieta līgā). Izslēgšanas spēles tradicionāli ar regulāro sezonu nesalīdzina; tomēr fona informācijai, Holta galvenie „parametri” 2011. gada play off spēlēs – GAA 3.27 (15. vieta līgā) un 89% (16. vieta līgā).

Pussezonas labā ziņa – Dinamo „otrais numurs” Māris Jučers funkcionē, ko regulāri arī pārbauda treneri. Jučers ir strādājis 8 spēlēs, ieskaitot tās, kur tikai PM sērijās. Tā kā Mārim Jučeram ir procentuāli neliels skaits no visa Dinamo vārtsargiem atvēlētā spēles laika, viņš paliek ārpus KHL oficiālajiem vārtsargiem. Taču ar savu GAA 1.81 Māris Jučers ieņem 6. vietu starp visiem KHL vārtsargiem, kas šosezon kāpuši uz ledus. Bet ar atvairīto metienu procentu (93,2%) – 7. vietu starp visiem KHL vārtsargiem.

Rīgas Dinamo vārtsargu cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv.	Zaud.	Sp. ar PM	metieni	atv.met. %	GAA	„sausi”	SM	sp. laiks
Māris Jučers	8	0	2	4	133	93.2%	1.81	0	0	298:04
Chris Holt	23	11	8	2	665	91.7%	2.45	2	2	1349:27
										–

pilnība nepilnos sastāvos?

aktuālās sezonas vidū Rīgas Dinamo ir kļuvuši par līgas vairākuma izspēles “bubuli” – ar 24,3% vairākumu, kas pārvērsti vārtu guvumos, ieņemot 1. vietu līgā. uz šo sasniegumu dinamieši ir “gājuši” mērķtiecīgi, katru sezonu uzlabojot savu darbību šajā kritērijā: savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.) – 14,5% un 13. vieta līgā; 2009./2010. g. reg. sezonā – 17,2% un 9. vieta; 2010./2011. g. reg. sezonā – 18.2% un 8. vieta. protams, sezona nav galā, bet tik un tā “respect”. tomēr ar vairākumu visas problēmas nevar atrisināt, īpaši gadījumos, ja pretinieki visas spēles garumā nopelna vienu divminūšu noraidījumu. starp citu, vieni no diviem aktuālajiem līgas līderiem SKA ir 4.-tie sliktākie vairākuma realizētāji (13,9%), taču tas netraucē “armijniekiem” salasīt 56 punktus 25 spēlēs.

savukārt, mazākuma “izturēšana” Rīgas Dinamo vienībai ir jau tradicionāli vāja arī šajā sezonā. ar 83,2% “nogalināto” mazākumu rīdzinieki ierindojas 15. vietā līgā. pērn regulārās sezonas noslēgumā Dinamo bija neitralizējuši 82,8% savu mazākumu (14. vieta), 2009./2010. g. sezonā – 79,4% (23. vieta!!!). vien starta regulārā sezona (2008./2009.), kad vēl bija populāri visas sezonas garumā turēt divus aizsargus leģionārus, bija “noturēti” 86,0% mazākumu (10. vieta). interesanti, ka šosezon aktuālais mazākuma “čempions” KHL-ā ir Šuplera trenētais CSKA (89,0%), bet Edgara Masaļska “darbavieta” Jugra ir otrie (88.8%).

Dinamo mazākumu pamanāmā iezīme šosezon ir “nulle” ailītē, kur tiek fiksēti mazākumā saveidotie vārtu guvumi. līdzšinējās sezonās tā bija diezgan atpazīstama Rīgas komandas iezīme. pirmajās 2 sezonās rīdzinieki mazākumā sameta 7 reizes (abās sezonās pa 56 spēlēm), šajā kritērijā visā līgā dalot 5.-6. vietu (pirmajā sezonā), 5.-7. vietu (otrajā sezonā). trešajā (2010./2011.) sezonā mazākuma “realizācijas” iemaņas bija izaugušas līdz 9 vārtu guvumiem 54 spēlēs (3. vieta līgā). bet šīs sezonas vidū Rīgas Dinamo ir viena no 4 komandām, kas mazākumā nav iemetusi vispār. tāda pati “dogmatika” ir arī Novokuzņeckas Metallurg, Spartak un Salavat Julajev komandām. rīdzinieku gadījumā acīmredzot prioritātes un sapratne par to, kam ir domāts mazākums, ir mainījušies.

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 9. oktobrī; foto avots: hcvityaz.ru. Krišjāņa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 26. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

kad metīs Cipulis? un citas KHL sezonas “laika prognozes”

ka Habarovskas Amur pēc savas čempionāta trešdaļas (18 spēlēm) būs visas KHL līderi, pareģot neuzdrošinājās neviens. ka Minskas Dinamo būs starp Rietumu konferences un arī visas līgas līdervienībām, atļāvās cerēt vien Minskas “zubru” kvēlākie līdzjutēji savos šķietami no realitātes attālākajos sapņos. dienas tēma: Rīgas Dinamo uzbrucēju “atvēršanās” īpatnības un KHL pārsteigumi, vilšanās, prognozes.

kā dabūt ripu pāri vārtu līnijai…

Rīgas Dinamo ar 160 vārtu guvumiem 54 spēlēs (t.i. vidēji spēlē 2,96 trāpījumi) 2010./2011. gada regulārajā sezonā bija 7.-tie labākie vārtu guvēji KHL-ā. pērnajā regulārajā sezonā trāpīgākas bija tikai “miljonāru komandas” – Salavat Julajev, Lokomotiv, Ak Bars, Avangard, SKA un Magņitogorskas Metallurg. rīdzinieku trāpīgums īpaši vērtīgs izskatās ne tikai pētot klubu budžeta un vārtu guvumu attiecību, bet arī atceroties “skābās sejas” un prognozes par Dinamo varēšanu trāpīt apstākļos, kad komandu pameta iepriekšējās sezonas KHL supersnaiperis Marsels Hosa. komanda mācēja trāpīt arī bez viņa, un radās faktiski apstiprināta pārliecība, ka “tukša vieta nepaliks”. līdzīga “filozofija”, acīmredzot, ļāva bez stresa un, vismaz šķietami, bez lielas aizķeršanās nopārdot 2010./2011. g. sezonas Dinamo rezultatīvāko kungu – Lauri Dārziņu.

pirms aktuālās KHL sezonas sākuma virkne ekspertu (t.sk., Jānis Matulis) kā galveno problēmu jaunās sezonas sākumam nosauca “grūtības dabūt ripu pāri zilajai līnijai”. vairāk vai mazāk skaistas cīņas būšot, iespējas arī tika solītas, vien sarkano lampiņu iedegšana aiz pretinieka vārtiem būšot deficīta parādība. šie eksperti ar savu situācijas novērtējumu trāpīja. problēmas iemest dinamiešus sezonas sākumā ir vajājušas pamanāmi, ko apliecina arī jau piedzīvotie 3 “sausie” zaudējumi, kā arī līdz šim tik agri vēl nenotikusi kāda leģionāra sūtīšana “mājās”. tieši pēdējās divas spēles (5:3 pret Lev un 5:2 pret OHK Dinamo) ir ļāvušas nedaudz sakopt vārtu guvumu statistiku, izkārpoties no apzīmējuma “švakākie”. protams, vārtu guvumu skaits tiešā veidā neatbilst visu komandu ieņemtajām vietām turnīra tabulā, bet konkrēta saistība ar turnīra tabulu nav totāli noliedzama.

KHL komandu vārtu guvumu TOP (pēc 2011-10-25 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	vārtu st.	vārtu guv. vid. spēlē
1.	Amur	18	63-36	3.50
2.	Ak Bars	17	58-43	3.41
3.	SKA	15	51-28	3.40
4.	Salavat Julajev	18	56-61	3.11
5.	Metallurg (Magņitogorska)	16	48-45	3.00
6.	Sibir	16	47-44	2.94
7.	Severstaļ	14	41-36	2.93
8.	Dinamo (Minska)	18	52-40	2.89
9.	Traktor	17	48-34	2.82
10.	Lev	17	46-53	2.71
11.	OHK Dinamo	18	48-43	2.67
12.	Spartak	15	39-43	2.60
13.-14.	Atlant	15	38-41	2.53
	Torpedo	17	43-39	2.53
15.	Dinamo (Rīga)	16	40-46	2.50
16.	Avangard	17	42-35	2.47
17.	CSKA	17	41-41	2.41
18.	Ņeftehimik	17	40-48	2.35
19.	Baris	15	34-51	2.27
20.	Jugra	17	37-36	2.18
21.	Metallurg (Novokuzņecka)	17	30-44	1.77
22.	Vitjaz	16	27-58	1.69
23.	Avtomobiļist	15	23-47	1.53
				–

Dinamo uzbrucēju „atvēršanās” īpatnības

uzbrucēju „iesilšanas” tradīcijas Rīgas Dinamo iepriekšējās 3 sezonās un aktuālajā ir ar savām „rozīnītēm”. Vēl siltā atmiņā ir 2010./2011. g. sezona, kad Lauris Dārziņš savu pirmo vārtu guvumu piedzīvoja savā 13.-ajā sezonas spēlē, kas netraucēja viņam regulārās sezonas summā būt Dinamo labākajam vārtu guvējam un rezultatīvākajam spēlētājam. Vai, piemēram, pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) Marks Hartigans pirmoreiz „cauršāva” pretinieka vārtus savā 10.-ajā sezonas spēlē; bet regulārās sezonas kopsummā Hartigans bija otrs labākais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais spēlētājs Dinamo sastāvā. Tādēļ pārsteidzīgus secinājumus attiecībā uz dažiem konkrētiem indivīdiem var neattiecināt.

Šīs sezonas ievadā, pirmajās 16 spēlēs, pie vārtu guvumiem ir tikuši 8 uzbrucēji, bet 9, kas bija devušies laukumā šosezon, trāpījumus savā statistikā nav varējuši reģistrēt. Aptuveni no puses uzbrucēju tiek gaidīts… daži vīri ir satraumējušies vai atsvaidzinājuši traumas, izkrītot no aktīvās aprites. Citi atkopušies un uzņem apgriezienus. Dažs, kā Björn Melin (ar 0+0 un „-9” koeficientu 11 spēlēs), komandu jau ir pametis.

Visilgāk, rēķinot aizvadīto spēļu skaitu, no visiem Dinamo uzbrucējiem „sausi” staigā Niclas Lucenius (16 spēles) un Mārtiņš Cipulis (15 spēles). Somu puikam Niklasam (dz. 1989.) tas gan netraucē ar 7 rezultatīvām piespēlēm ierindoties Dinamo rezultatīvāko spēlētāju saraksta 7.-ajā ailītē. Savukārt, par Mārtiņu Cipuli der atcerēties, ka līdz šim Dinamo sastāvā viņš nekad nav ticis pie vārtu guvuma ātrāk kā savā 17.-ajā sezonas spēlē. Tagad viņš aizvadījis 15. KHL pirmajā sezonā (2008./2009.) Mārtiņš Cipulis pirmoreiz „iemeta” savā 17.-ajā sezonas spēlē, un regulārās sezonas noslēgumā bija 5.-ais rezultatīvākais komandā. 2009./2010. g. sezonā Cipulis trāpīja savā 19.-ajā sezonas spēlē; tosezon nācās samierināties ar 13.-ā rezultatīvākā dinamieša statusu regulārajā sezonā. Neliela atkāpe no Dinamo sastāvā uzturētās „atvēršanās” tradīcijām Mārtiņam Cipulim bija Habarovskas Amur ierindā 2010./2011. g. sezonā, kad viņš tika pie vārtu guvuma salīdzinoši agri – savā 12.-ajā sezonas spēlē; bet arī tas netraucēja Mārtiņam Cipulim kļūt par vienu no diviem labākajiem vārtu guvējiem Amur sastāvā (pa 12 vārtu guvumiem – kā Cipulim, tā Radikam Zakijevam) un par komandas 4.-to rezultatīvāko spēlētāju. Tiesa, pirmo 3 sezonu Amur bija „savādāks” nekā šīs sezonas pirmajā trešdaļā.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „atvēršanās” ātrums 2011./2012. g. reg. Sezonā (pēc komandas 16 spēlēm):

	uzbrucējs	kurā savā sp. 2011./2012.	Vid. sp. laiks	2010./2011.	2009./2010.	2008./2009.
1.-2.	Jamie Lundmark	1. spēlē	16:10	–	–	–
	Mārtiņš Karsums	1. spēlē	17:28	5. spēlē	3. spēlē	–
3.	Miķelis Rēdlihs	2. spēlē	17:43	1. spēlē	2. spēlē	1. spēlē
4.-6.	Fredrik Warg	3. spēlē	17:28	–	–	–
	Ainars Podziņš	3. spēlē	8:08	16. spēlē	–	–
	Roberts Bukarts	3. spēlē	10:44	4. spēlē	14. spēlē	–
7.	Jakub Sindel	6. spēlē	13:16	–	–	–
8.	Jānis Sprukts	7. spēlē	18:11	1. spēlē	2. spēlē	–
	NAV VĀRTU GUVUMU
–	Miks Indrašis	1 spēle bez	9:16	–	–	–
–	Andris Džeriņš	7 spēles bez	12:42	4. spēlē	(17 spēles bez)	–
–	Ģirts Ankipāns	7 spēles bez	14:27	1. spēlē	2. spēlē	3. spēlē
–	Aleksandrs Ņiživijs	9 spēles bez	13:27	1. spēlē	5. spēlē	1. spēlē
–	Gints Meija	9 spēles bez	12:08	12. spēlē	5. spēlē	(18 spēles bez)
–	Juris Štāls	10 spēles bez	8:08	7. spēlē	–	8. spēlē
–	Björn Melin	11 spēles bez	11:49	–	–	–
–	Mārtiņš Cipulis	15 spēles bez	14:46	–	19. spēlē	17. spēlē
–	Niclas Lucenius	16 spēles bez	11:57	–	–	–
						–

KHL sezonas sākuma pozitīvo pārsteigumu TOP 4

1. Habarovskas Amur, pretēji līdzšinējai pieredzei un uz to balstītajām prognozēm, ir aktuālais Austrumu konferences un visa KHL līderis. šī izmaiņa ir īpaši revolucionāra tādēļ, ka visas 3 līdzšinējās sezonās Amur nav pat spējis kvalificēties izslēgšanas spēlēm. to tad arī lielākā daļa pirmssezonas prognožu “licēji” pareģoja arī pirms 2011./2012. g. sezonas. pērn (2010./2011.), Amur ar 50 punktiem 54 spēlēs ieņēma 22. (priekšpēdējo) visā KHL-ā, bet šogad 18 spēlēs jau “sakasīts” 41 punkts. labāku rezultātu pēc 18 spēlēm ir iespēja uzrādīt tikai SKA, bet ar atrunu, ka S-Pēterburgas “armijnieki” nākamajās 3 spēlēs paņem 8 punktus (no 9 iespējamiem).

2. Minskas Dinamo gadījums ir līdzīgs Habarovskas “stāstam”, bet ne identisks. pirmajās divās KHL sezonās minskieši tāpat palika ārpus play off, bet trešajā (2010./2011.) – kā Rietumu konferences pēdējā (8.) komanda iekļuva izslēgšanas spēlēs, kur 1. kārtā sīksti pacīkstējās ar konferences līderiem Lokomotiv, sērijā piekāpjoties vien ar 3-4. Minskas Dinamo progress nebija ātrs, bet pamanāms – pirmajā sezonā 22. vieta (no 24), otrajā sezonā 17. vieta (no 24), trešajā sezonā 16. vieta (no 23) kā regulārajā daļā, tā KHL čempionātā kopumā. daži gaidīja tikpat “lēzenu” progresu, citi (piemēram, allhockey.ru) pareģoja Minskas “zubru” palikšanu ārpus izslēgšanas spēlēm. teorētiski, viss ir iespējams, bet pagaidām Minskas Dinamo visā KHL “dala” 2.-4. vietu (pa 34 punktiem, bet atšķirīgs spēļu skaits, ir minskiešiem, SKA un Traktor komandai).

3. Novokuzņeckas Metallurg līdz šim bija KHL čempionāta tabulas noslēdzēja ar lielāko pieredzi. iepriekšējās divas sezonas Kuzņa bija pēdējā – pērn 23. vietā (no 23), 2009./2010. g. sezonā 24. vietā (no 24). pirmā KHL sezona (2008./2009.) ar 21. vietu (no 24) uz šī fona izskatās pēc liela panākuma. bet tagad Novokuzņeckas komandai ir tikpat punktu, tiesa, arī par vienu spēli aizvadīts vairāk, kā Magņitagorskas Metallurg vienībai. lai arī 6. vieta, ko Kuzņa ieņem sezonas trešdaļā nav garantēta arī sezonas noslēgumā un šo pozīciju no vietas aiz izslēgšanas spēļu robežām šķir tikai 2 punkti, tik un tā – Novokuzņeckas klubs sezonu ir iesācis negaidīti labi.

4. Čeļabinskas Traktor komandai, atšķirībā no citiem augstāk minētiem pārsteigumiem, šosezon tika prognozēts manāmi labāks sniegums nekā 2010./2011. g. sezonā, kad “traktoristi” palika ārpus play off un ieņēma 18. vietu (no 23). 2011. gada starpsezonā Čeļabinskas klubs ir mērķtiecīgi pastiprinājies; tas lika krievu hokeja apskatniekiem izcelt šo komandu kā tādu, kas varētu 2011./2012. g. sezonā “izšaut”. savukārt, “traktoristi” nepieviļ ar uzviju – 2. vieta Austrumos, pat ņemot vērā tradicionālo līderu pieticīgo startu, ir labs sezonas sākums. tas, savukārt, līdzjutējiem liek cerēt, ka 12. vieta, kā pirmajā KHL sezonā, nav Traktor spēju griesti regulārajā čempionātā un, iespējams, varētu tikt tālāk par izslēgšanas spēļu 1. kārtu, kur Urālu vīri bija iesprūduši abās pirmajās KHL sezonās.

KHL sezonas sākuma “aplauzienu” TOP 3

1. Ufas Salavat Julajev ir viens no redzamākajiem “buksēšanas” gadījumiem Austrumu konferencē, kur sezonas sākumā faktiski visas līdervienības cīnījās ar “sānslīdi” un dīvainiem rezultātiem. Ufas komanda īpaši pamanāma, protams, ne tikai tādēļ, ka ir bijuši starp līderiem visās līdzšinējās sezonās, bet galvenais iemesls ir Salavat Julajev 2011. gadā izcīnītais Gagarina kauss. bet tagad realitāte – 8. vieta Austrumu konferencē. komandas konferences “viducī” ir izvietojušās diezgan blīvi, un viena uzvara “salavātus” var pacelt uz 5. vietu konferencē; tomēr tik un tā – ne līdzjutēji, ne eksperti nevarēja iedomāties ka sezonas trešdaļā aktuālais kausa ieguvējs “žonglēs” uz izslēgšanas spēļu robežas. skaidrs, ka Ufas klubs var diezgan zibenīgi saņemties un, iespējams, bez stresa paņemt “pirmo pleķi” visā līgā. tomēr stāsta, ka nervu šūnas neatjaunojas…

2. Omskas Avangard atrašanās Austrumu konferences 4. vietā un visa KHL 7. vietā nav tas, kas tika gaidīts no iepriekšējās sezonas regulārā čempionāta uzvarētāja. tiesa, Omskas apgabala “lolojums” startē pat salīdzinoši veiksmīgāk nekā dažas “Austrumu lielā četrinieka” komandas – Salavat Julajev, Metallurg (Magņitogorska)…

3. Astanas Baris visās 3 pirmajās KHL sezonās mācējusi bez lielām sāpēm un stresainām “iedzīšanām” iekļūt izslēgšanas spēlēs. komandas tradīciju trūkumu varētu pārmest, bet sastāva komplektācija katru sezonu ir bijusi pieklājīga. stāsta, ka nocēluši arī personāžus no Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju degungala. vienīgais Astanas kluba idilles “aizēnotājs” līdzšinējās sezonās ir bijis Ak Bars, kas visu 3 līdzšinējo izslēgšanas spēļu cīņās, katrreiz pirmajā kārtā ar “sausu” rezultātu izslēdza Baris komandu. divās pirmajās sezonās pietika ar sēriju 0-3; trešajā sezonā ieviestā četru uzvaru “barjera” Kazahstānas flagmanim nepalīdzēja, un rezultātā: 0-4. tagad, esot Austrumu konferences 11. vietā un KHL 21. vietā, izkrišana no play off tā 1. kārtā (t.i., tikšana izslēgšanas spēlēs vispār) astaniešiem rādās kā ne pārāk viegli izpildāms uzdevums.

KHL Austrumu konferences ieņemtā vieta (pēc 2011-10-25 spēlēm) un allhockey.ru prognoze:

v.	komanda	spēles	punkti	progn. vieta	starpība
1.	Amur	18	41	10.	+9
2.	Traktor	17	34	6.	+4
3.	Ak Bars	17	33	2.	-1
4.	Avangard	17	28	1.	-3
5.	Metallurg (Magņitogorska)	16	24	4.	-1
6.	Metallurg (Novokuzņecka)	17	24	11.	+5
7.	Jugra	17	24	9.	+2
8.	Salavat Julajev	18	23	3.	-5
9.	Sibir	16	22	7.	-2
10.	Ņeftehimik	17	19	8.	-2
11.	Baris	15	17	5.	-6
12.	Avtomobiļist	15	10	12.	0
					–

KHL Rietumu konferences ieņemtā vieta (pēc 2011-10-25 spēlēm) un allhockey.ru prognoze:

v.	komanda	spēles	punkti	progn. vieta	starpība
1.	SKA	15	34	2.	+1
2.	Dinamo (Minska)	18	34	10.	+8
3.	OHK Dinamo	18	32	3.	0
4.	Torpedo	17	26	6.	+2
5.	Severstaļ	14	24	7.	+2
6.	CSKA	17	24	5.	-1
7.	Spartak	15	22	8.	+1
8.	Atlant	15	22	4.	-4
9.	Dinamo (Rīga)	16	20	9.	0
10.	Lev	17	19	11.	+1
11.	Vitjaz	16	11	12.	+1
					–

P.S. Rietumu konferences 1. vietu allhockey.ru prognozēja Lokomotiv komandai (R.I.P.), tādēļ visiem pārējiem Rietumu konferencē prognozes pieaugums par “+1” ir uz tās rēķina.

lasāmvielai:

• allhockey.ru Austrumu konferences prognozes (2011./2012.) – allhockey.ru
• allhockey.ru Rietumu konferences prognozes (2011./2012.) – allhockey.ru
• hotice.ru prognozes par Rīgas Dinamo, SKA, CSKA (2011./2012.) – hotice.ru

[Mārtiņa Cipuļa foto fiksēts Dinamo spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2010. gada 18. janvārī; foto avots: dinamoriga.eu.]

Miķelis Rēdlihs var arī bez Laura Dārziņa…

Dinamo “gadsimta šķiršanās”, kurā tika izkomplektēta Laura Dārziņa un Miķeļa Rēdliha “kopdzīve”, ir norisinājusies bez dramatiskām sekām un pēcšķiršanās depresijas. vismaz jaunās sezonas sākumā abi izšķirtie “nešķiramie” nav izrādījušies Siāmas dvīņi, kas viens bez otra nevar funkcionēt. katrā gadījumā hokeja laukumos šķiršanās sekas nav nolasāmas. vai arī – tas, kas tagad redzams, ir sekas?

M.Rēdlihs pelna lielo kontraktu?

no Dinamo uz Ak Bars pārdotā zvaigzne Lauris Dārziņš punktus kolekcionē arī Kazaņas “nacionālajās” krāsās, bet Miķelis Rēdlihs pēc 21. septembra spēlēm ir pamanījies kļūt par KHL rezultatīvāko spēlētāju. lai nonāktu Top1 pozīcijā, M.Rēdliham ir bijis nepieciešams salasīt 8 punktus (2+6) 4 spēlēs. ļoti pat neslikti. īpaši, ja pieņem zināšanai speciālistu pravietojumus, ka Miķelis Rēdlihs “neesot gana labs”, ja blakus nav līdzgaitnieka Laura Dārziņa.

Krievijas mediji gan ir piefiksējuši un latvju “splavas meistari” nokopējuši Miķeļa Rēdliha “nopūtu” pēc Rīgas Dinamo zaudējuma pret Mitišču Atlant: “Trīs gadus treneris lika mūs vienā maiņā. Mēs sapratām viens otru no pusskatiena”… protams, būtu dīvaini, ja hokejists par savu draugu un/vai cīņubiedru teiktu apmēram: “labi, ka viņš ir prom”. bet, ja bez dzejas un asarām, tad tajā pašā spēlē pret Atlant 15. septembrī Miķelim Rēdliham – 2 punkti (1+1), nākamajā spēlē (19. septembrī), kas pret CSKA, – 4 punkti (1+3), pret Minskas Dinamo – 2 punkti (0+2). protams, ciparu skaitīšanai atbilstošākais laiks ir pavasarī, bet jau tagad ir skaidrs, ka Miķelis Rēdlihs nav starp tiem, kas pirmajās kaujās vēl meklēja savu “spēles pavedienu”. starp citu, saskaņā ar KHL statistiķu datiem, no Rīgas Dinamo visām oficiālajām KHL spēlēm M.Rēdlihs ir izlaidis tikai vienu un to pašu “tālajā” pirmajā sezonā.

Miķeļa Rēdliha rezultativitātes progress KHL pirmajās 3 regulārajās sezonās:

sezona	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
2008./2009.	55	9+8	-8	45	12:20
2009./2010.	56	17+15	+10	36	13:43
2010./2011.	54	16+25	+10	30	16:07

Miķeļa Rēdliha rezultativitātes progress KHL pirmajās 3 izslēgšanas spēļu sezonās:

sezona	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
2009. PO	3	0+0	-4	12	13:01
2010. PO	9	1+2	-1	8	17:35
2011. PO	11	3+6	-8	2	17:47

atskatoties uz Miķeļa Rēdliha 3 iepriekšējām sezonām KHL-ā un Dinamo krāsās, bez palielināmā stikla un īpašām “analīzēm” ir nolasāms progress – ar katru sezonu pieaug rezultativitāte, samazinās ar lielāku vai mazāku jēgu apveltītu soda minūšu skaits un, attiecīgi, pieaug spēles laiks. ja tomēr ir vēlme atrast “caurumu”, tad tas ir lietderības koeficients izslēgšanas spēlēs.

KHL rezultatīvāko spēlētāju TOP 5; 2011./2011. g. reg. sezona (pēc 2011-09-21 spēlēm):

vieta	hokejists	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	Dinamo (Rīga)	4	2+6	+2	0	17:41
2.	Aleksandrs Radulovs	Salavat Julajev	4	0+7	0	6	18:16
3.	Igors Grigorenko	Salavat Julajev	4	5+1	0	6	16:00
4.	Janne Niskala	Atlant	4	4+2	+1	2	25:07
5.	Matt Ellison	Torpedo	5	3+3	-2	4	19:29

kā Dārziņam veicas Kazaņā?

atšķirībā no savas iepriekšējās sezonas Laurim Dārziņam sezona Ak Bars krāsās ir sākusies bez ieilgstošas sausuma pauzes. pēc sezonas pirmajām 4 spēlēm Dārziņš ar 3 punktiem (2+1) ir viens no rezultatīvākajiem komandā; jāpiebilst, ka vairāk par 3 punktiem neviens “ak-barsietis” vēl nav iekrājis. protams, tas ir tikai sezonas sākums un Ak Bars vīri jau tradicionāli sezonas sākumā vēl ilgi “iešūpojas”, bet tik un tā patīkami. atgādinājumam: 2010./2011. g. sezonā Lauris Dārziņš pie sezonas pirmā rezultativitātes punkta tika jau pirmajās spēlē, kas bija pret SKA (2010-09-09), bet uz pirmo vārtu guvumu bija jāgaida līdz savai sezonas 13.-ajai spēlei (pret Lokomotv; 2010-10-11). pēc tam pavērās, kā rezultātā Dārziņš arī ietrāpīja KHL trešās sezonas zvaigžņu spēlē. burtiskā vārda nozīmē – pelnīti. visvairāk ar darbu, ne uzvārdu un/vai pagātnes panākumu auru.

Kazaņas Ak Bars rezultatīvāko spēlētāju TOP 6; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc komandas 4 spēlēm):

vieta	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Nikolajs Ļemtjugovs	4	3+0	-1	4	11:58
2.	Kirills Petrovs	4	2+1	+2	0	11:25
3.	Lauris Dārziņš	4	2+1	+1	6	11:43
4.	Dmitrijs Obuhovs	4	1+2	+2	2	14:34
5.	Grigorijs Paņins aizs.	4	0+3	+2	2	19:24
6.	Niko Kapanen	4	0+3	+1	2	16:40

Laura Dārziņa “cipari” KHL pirmajās 3 regulārajās sezonās:

sezona	spēles	punkti	+/-	SM	izšķ.PM	vid.sp. laiks
2008./2009.	56	8+8	-6	56	1	13:35
2009./2010.	54	14+17	+7	30	2	15:28
2010./2011.	45	21+23	+9	70	1	16:13

Laura Dārziņa “cipari” KHL pirmajās 3 play off sezonās:

sezona	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
2009. PO	3	0+0	-3	4	14:47
2010. PO	9	2+2	0	12	18:35
2011. PO	11	5+5	-7	2	17:57

P.S. kurš nepilda plānu?

Rīgas Dinamo rezultatīvie spēlētāji; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc komandas 4 spēlēm):

vieta	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	SM
1.	Miķelis Rēdlihs	4	2+6	+2	0
2.	Fredrik Warg	4	2+2	0	4
3.	Sandis Ozoliņš aizs.	4	2+2	-2	0
4.	Jamie Lundmark	4	2+0	+1	2
5.	Krišjānis Rēdlihs aizs.	3	1+1	+2	2
6.	Guntis Galviņš aizs.	4	1+1	-1	2
7.	Ainars Podziņš	4	1+0	+2	6
8.	Mārtiņš Karsums	4	1+0	-2	0
9.	Roberts Bukarts	1	0+1	+1	0
10.	Niclas Lucenius	4	0+1	0	0
11.	Mārtiņš Cipulis	4	0+1	-1	0
12.	Jānis Sprukts	4	0+1	-1	2

KHL Rietumu konferences aktuālā tabula; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc 2011-09-21 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv.PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	SKA	3	3	0	0	0	0	0	11-3	9
2.	Torpedo	5	3	0	0	0	0	2	14-10	9
3.	OHK Dinamo	5	3	0	0	0	0	2	14-14	9
4.	Dinamo (Minska)	5	2	0	1	0	0	2	12-10	8
5.	Atlant	4	2	0	1	0	0	1	14-13	8
6.	Severstaļ	2	2	0	0	0	0	0	9-3	6
7.	Dinamo (Rīga)	4	1	0	0	1	0	2	12-15	4
8.	Spartak	3	1	0	0	0	0	2	7-8	3
9.	Vitjaz	3	1	0	0	0	0	2	5-8	3
10.	CSKA	4	1	0	0	0	0	3	8-13	3
11.	Lev	4	0	0	0	1	0	3	7-15	1

lasāmvielai:

• Miķeļa Rēdliha īs-intervija (t.sk., par “šķiršanos”; 2011-09-16) – sportbox.ru
• Rīgas Dinamo spēlētāju aktuālā statistika – khl.ru
• aktuālie KHL līderu TOPi – khl.ru

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2011. gada 24. augustā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

meklējam solistu! kurš būs jaunās sezonas “dārziņš”?

jau otro sezonu Dinamo sāk bez savas iepriekšējās sezonas rezultatīvākā spēlētāja un snaipera. 2010. gada rudenī tapa apraudāts pirmo divu sezonu rezultāta taisītājs Marsels Hosa, šoruden sērīgo atmiņu galvenais varonis ir Lauris Dārziņš. sērotājus jau tradicionāli kairina apziņa, ka Dinamo sastāvā netrūkstot “klavieru nesēju” un mazākuma killeru, bet kurš no esošā Dinamo sastāva ieņems “svēto vietu”?

Dinamo produkta pieprasījums kā motivācija

motivācija būt rezultatīvākajam ir nolasāma to pašu Hosas un Dārziņa piemēros. Dinamo “ražojumus” vai rūpniecības atklājumus par labu cenu labprāt ņem pretī KHL “biezie”. arī Dinamo vadība šķēršļus neliek, pat ja līgums vēl spēkā un, protams, ja vadību “neaizmist”. pagaidām gan noņēmējs ir bijis viens – Kazaņas Ak Bars. taču jādomā, ka labai mantai pircējs atrastos ne tikai ķīseļa (naftas) upju apskalotajā Tatarstānā. tiem dinamiešiem, kuri savas karjeras laikā vēl plāno paņemt “lielo laimestu”, motivācijai nevajadzētu klibot.

kā zināms, “svētas vietas tukšas nemēdz būt”, un pat, ja trāpījumu vārtu taisnstūrī aiz vārtsarga muguras būtu žēlīgi maz, kāds tik un tā būs rezultatīvākais. ja ne pēc 3 spēlēm, tad pēc 10 – noteikti. tāds scenārijs biežākus vai retākus Dinamo sekotājus uzrunā nedaudz vai nemaz. jādomā, ka uzvaras atsvērtu “zvaigžņu” meklēšanu. taču lai vinnes nāktu, kādam būs jāmet vārtos arī. lai cik labi saspēlētos, turētu pretinieka spiedienu un strādātu aizsardzībā, uzvarām ir nepieciešami vārtu guvumi, jo jau vairākus gadus pieaugušo hokejā spēles ar 0:0 nemēdz beigties…

rezultativitātes līderu nozīme mazinās?

izziņai: savā pirmajā KHL sezonā (2008./2009) Rīgas Dinamo bija viena no vismazāk iemetošajām komandām – ar 132 trāpījumi (56 spēlēs), kas šajā kritērijā ļāva ieņemt 19. vietu līgā (no 24 komandām). taču turpmākās divas sezonas Dinamo rezultativitātes ziņā ir stipri virs vidējā.

Dinamo regulāro sezonu rezultativitāte:

sezona	spēles	vārtu guvumi	vidēji spēlē	vieta līgā pēc vārtu g.
2008./2009.	56	132	2.357	19.
2009./2010.	56	174	3.107	5.
2010./2011.	54	160	2.963	7.

*

aritmētiskā “aksioma” – jo vairāk komanda iemet summā, jo mazāka katra indivīda, t.sk. to līderu loma – darbojas ne vienmēr. piemēram, pirmajā regulārajā sezonā komandas 3 snaiperi veidoja savus 43% no visas vārtu guvumu ražas: Marsels Hosa – 22 vārtu guvumi (16,67% no visa komandas iespētā), Marks Hartigans – 20 (15,15%), Mets Elisons – 15 (11,36%).

otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Dinamo sasniedza savu līdzšinējo rezultativitātes rekordu, bet viena līdera – Marsela Hosas – pienesuma proporcija tikai pieauga līdz 20,12% (35 vārtu guvumi). visu pārējo vārtu “atslēdzēju” ieguldījums bija salīdzinoši vienmērīgāks: Miķelis Rēdlihs – 17 vārtu guvumi (9,77%), Lauris Dārziņš – 14 (8,05%) utt… satraukumu radīja viena piektdaļa vārtu guvumu, kuru no komandas līdz ar aiziešanu “aizveda” Hosa. tomēr vienmērīgais turpinājums aiz Hosas muguras bija ļāvis komandas rezultativitāti “salāpīt”. neskatoties uz stresu un asarām.

Dinamo trešajā sezonā vārtu guvēju nozīmības “koeficients” iegadījās līdz šim viszemākais un arī līderu pienesuma starpība minimālākā. tas arī samazina svārstību riskus un padara vieglākus tos gadījumus, kad komandas rezultāta taisītāji aiziet, pietraumējas, iepauzē. vismaz teorijā tā. bet, kā zināms, hokejs un teorija mēdz atšķirties plašā amplitūdā.

Rīgas Dinamo biežākie vārtu guvēji 2010./2011. g. reg. sezonā:

spēlētājs	spēles	vārti	vārtu guvumu % komandā
Lauris Dārziņš	45	21	13.13%
Mārtiņš Karsums	52	17	10.63%
Marks Hartigans	45	16	10%
Miķelis Rēdlihs	54	16	10%
Tomašs Surovijs	54	14	8.75%
Aleksandrs Ņiživijs	53	12	7.5%
Jānis Sprukts	53	10	6.25%

*

metīs aizsargi?

starpsezonas treniņos un pārbaudes spēlēs vismaz sākuma ciklā tapa strādāts pie jaunā trenera Pekas Rautakallio doktrīnas, kas paredz daudz smaga darba, disciplīnu, pilna spektra pienesumu aisardzībā, spēka spēli utt., kas zināmā mērā simbolizēja ideju, ka nebūs ne hosu, ne dārziņu, bet visu izdarīs komanda, un nav būtiski, no kura spēlētāja ripa atleks vārtos.

otra dogma – tā kā uzbrucēji cementēs aizsardzību, tad aizsargiem būs šī centība jākompensē ar ņiprāku līdzdalību uzbrukumos. līdz ar to arī tālšāvieni no zilās varētu gadīties vairāk, biežāk un trāpīgāk. lai gan aizsargu dalība uzbrukumā nav tikai tālās darbības artilērijas taktika. bet arī. atliek vien jautājums, vai aizsargiem izdosies savu piepūli konvertēt vārtu guvumos?

līdzšinējās sezonās aizsargu kopējais pienesums Dinamo rezultativitātē ir svārstījies starp 11 – 15% no kopējās vārtu guvumu “masas”. pēdējā regulārajā sezonā (2010./2011.) aizsargu “ieguldījums” bija procentuāli vismazākajā apjomā, salīdzinot pirmās 3 regulārās sezonas.

Rīgas Dinamo aizsargu paveiktie vārtu guvumi KHL regulārajos čempionātos:

sezona	aizsargu trāpījumi	% no kopējā	trāpīgākie aizsargi
2008./2009.	17 (no 132)	12.88%	Novāks – 4; Kr. Rēdlihs – 4
2009./2010.	25 (no 174)	14.37%	Galviņš – 7; Ozoliņš – 6; Sorokins – 4
2010./2011.	18 (no 160)	11.25%	Ozoliņš – 5; Laviņš – 4

*

jauns faktors

ir skaidrs, ka rezultativitātes līderiem ir nepieciešami savi “galda servētāji” un “klavieru nēsātāji”. Rautakallio ieviestā jaunā mode tikai pastiprina tendenci, ka klavieres taps nēsātas uz maiņām. un trāpīguma faktori paliek līdzšinējie – uzticētais spēles laiks kopumā un vairākumā, saprašanās ar partneriem, paša un cīņubiedru meistarība, kā arī – paša potenciāls un motivācija kaut ko no dzīves vēl gribēt.

tomēr ir viens faktors, kas atsevišķu spēlētāju rezultativitātē varētu sniegt pamanāmu pienesumu. runa ir par jauno noteikumu, kas stājas spēkā jaunajā sezonā – izšķirošais pēcspēles metiens tiek reģistrēts attiecīgā spēlētāja vārtu guvumu ailītē. nevis atsevišķā statistikas “stabiņā”, kuru statistiķi piemirst, dziedot slavas dziesmas rezultatīvākajiem, trāpīgākajiem u.c.

viskonkrētākais “atsevišķais” spēlētājs, kuram pēcspēles metieni vismaz agrāk ciparus būtu mainījuši visvairāk, Dinamo sastāvā ir Aleksandrs Ņiživijs. pirmajās divās sezonās Ņiživijam iegadījās pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam, bet 2010./2011. g. sezonā izšķirošo pēcspēles metienu summā Aleksandrs Ņiživijs ar četriem rezultātu nosakošiem “bullīšiem” bija labākais visā KHL!

Dinamo izšķirošie pēcspēles metieni pirmajās 3 sezonās:

sezona	uzvaras PM	izšķirošo PM autori
2008./2009. REG	2	Dārziņš – 1; Ņiživijs – 1
2009. play off	0	–
2009./2010. REG	3	Dārziņš – 2; Ņiživijs – 1
2010./2011. REG	5	Ņiživijs – 4; Dārziņš – 1

P.S. pirmās KHL sezonas izslēgšanas spēlēs bija iespējama nonākšana līdz pēcspēles metieniem; nākamajās – risinājums “jāgaida” tikai papildlaikos.

aktuālo Dinamo uzbrucēju rezultativitāte pēdējo 3 sezonu gaitā (INFORMATĪVI; nav salīdzināmi!; bez atzīmes PO fiksēti regulārie čempionāti; Latvijas čempionātos 2008./2009. g. sezonā var pastāvēt neprecizitātes reg. čempionātu un play off statistikas atdalījumā):

spēlētājs	2008./2009.	2009./2010.	2010./2011.
Ģirts Ankipāns	KHL 51 spēlē 7+7	KHL 52 spēlēs 8+15	KHL 50 spēlēs 6+14
	KHL PO 3 spēlē 0+0	KHL PO 3 spēlēs 1+0	KHL PO 11 spēlēs 1+1
Roberts Bukarts	RUS-2 44 spēlēs 11+6	KHL 32 spēlēs 3+4	KHL 43 spēlēs 4+2
		KHL PO 3 spēlēs 1+0	KHL PO 3 spēlēs 0+0
		BAČ 18 spēlēs 13+10	MHL 12 spēlēs 9+5
		LAT PO 7 spēlēs 3+4	MHL PO 3 spēlēs 3+2
Mārtiņš Cipulis	KHL 56 spēlēs 9+11	KHL 56 spēlēs 8+7	KHL 49 spēlēs 12+7
	KHL PO 3 spēlēs 0+0	KHL PO 9 spēlēs 2+0
Andris Džeriņš	OHL 65 spēlēs 21+27	KHL 17 spēlēs 0+0	KHL 32 spēlēs 3+2
		BAČ 14 spēlēs 3+7	KHL PO 6 spēlēs 1+0
		LAT PO 9 spēlēs 5+6
Miks Indrašis	BAČ 19 spēlēs 2+2	BAČ 49 spēlēs 20+19	MHL 56 spēlēs 21+32
	LAT 21 spēlē 14+11	LAT PO 8 spēlēs 1+3	MHL PO 3 spēlēs 1+2
	LAT U-20 20 spēlēs 5+5
Mārtiņš Karsums	NHL 24 spēlēs 1+5	KHL 12 spēlēs 4+4	KHL 52 spēlēs 17+15
	AHL 43 spēlēs 17+24	KHL PO 9 spēlēs 2+1	KHL PO 11 spēlēs 1+2
		AHL 36 spēlēs 4+12
Niclas Lucenius	SM-liiga 46 spēlēs 6+5	SM-liiga 56 spēlēs 17+29	SM-liiga 54 spēlēs 10+22
	SM-liiga KVAL 3 spēlēs 0+0	SM-liiga PO 9 spēlēs 4+4
	Som. U-20 1 spēlē 0+0
	Som.Mestis 8 spēlēs 2+4
Jamie Lundmark	NHL 27 spēlēs 8+8	NHL 36 spēlēs 5+7	Elitserien 18 spēlēs 3+7
	NHL PO 2 spēlēs 0+0	AHL 32 spēlēs 9+12	AHL 34 spēlēs 6+12
	AHL 54 spēlēs 15+37
Gints Meija	KHL 18 spēlēs 0+0	KHL 26 spēlēs 1+2	KHL 26 spēlēs 1+3
	BAČ 28 spēlēs 14+18	KHL PO 9 spēlēs 1+1	KHL PO 1 spēlē 0+0
		BAČ 12 spēlēs 5+12	BAČ 12 spēlēs 4+9
		LAT PO 5 spēlēs 1+5
Björn Melin	Elitserien 53 spēlēs 8+31	Elitserien 55 spēlēs 14+22	KHL 14 spēlēs 3+2
	Elitser. PO 18 spēlēs 5+8	Elitser. PO 11 spēlēs 4+1	Šv. NLA 19 spēlēs 10+5
			NLA PO 4 spēlēs 0+1
Aleksandrs Ņiživijs	KHL 53 spēlēs 9+18	KHL 50 spēlēs 12+24	KHL 53 spēlēs 12+24
	KHL PO 3 spēlēs 1+2	KHL PO 9 spēlēs 1+3	KHL PO 10 spēlēs 4+3
Ainars Podziņš	RUS-2 6 spēlēs 0+0	RUS-3 ?	KHL 19 spēlēs 1+0
	RUS-3 39 spēlēs 3+5	Maskavas Jun. 28 spēlēs 16+20	KHL PO 11 spēlēs 0+1
			MHL 17 spēlēs 2+6
Miķelis Rēdlihs	KHL 55 spēlēs 9+8	KHL 56 spēlēs 17+15	KHL 54 spēlēs 16+25
	KHL PO 3 spēlēs 0+0	KHL PO 9 spēlēs 1+2	KHL PO 11 spēlēs 3+6
Jānis Sprukts	NHL 1 spēlē 0+0	KHL 53 spēlēs 11+25	KHL 53 spēlēs 10+16
	AHL 59 spēlēs 16+31	KHL PO 9 spēlēs 1+4	KHL PO 11 spēlēs 4+1
Juris Štāls	KHL 19 spēlēs 1+2	IHL 74 spēlēs 26+26	KHL 14 spēlēs 2+1
	BAČ 17 spēlēs 9+8		KHL PO 6 spēlēs 0+1
			BAČ 19 spēlēs 12+9
Fredrik Warg	Elitserien 39 spēlēs 5+12	Elitserien 46 spēlēs 7+15	Elitserien 50 spēlēs 11+19
		Elits. PO 12 spēlēs 5+2	Elits. PO 16 spēlēs 2+2

*

Dinamo spēlētāju rezultativitāte 2011. g. starpsezonā (pēc 11 spēlēm):

hokejists	punkti 11 sp. (iesk. treniņsp.)	punkti 10 sp. (nesk. treniņsp.)
Mārtiņš Karsums	6+3	6+3
Gints Meija	4+5	2+2
Ģirts Ankipāns	2+6	2+6
Aleksandrs Ņiživijs	1+5	1+5
Miķelis Rēdlihs	4+1	4+1
Andris Džeriņš	2+3	1+3
Guntis Galviņš aizs.	1+4	1+2
Niclas Lucenius	1+4	0+1
Fredrik Warg	3+1	3+1
Kristaps Sotnieks aizs.	3+1	0+1
Jānis Sprukts	1+3	1+3
Roberts Bukarts	1+3	1+1
Arvīds Reķis aizs.	0+3	0+3
Krišjānis Rēdlihs aizs.	0+3	0+1
Björn Melin	1+1	1+1
Juris Štāls	1+1	0+0
Oskars Cibuļskis aizs.	1+0	1+0
Jamie Lundmark	1+0	1+0
Armands Bērziņš	1+0	0+0
Rodrigo Laviņš aizs.	0+1	0+1
Sandis Ozoliņš aizs.	0+1	0+1

P.S. rezultativitāte fiksēta saskaņā ar dinamoriga.eu publicētajiem spēļu apskatiem.

izziņām:

• Dinamo 2010. gada starpsezonas rezultativitāte: tepat
• Dinamo 2009. gada starpsezonas rezultativitāte: tepat
• kopā ar dinamo trenējas Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Ainars Podziņš (2011-09-05) – dinamoriga.eu

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 14. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Dinamo “buksē” saskaņā ar savu grafiku?

Rīgas Dinamo pēc zaudējuma Ņižņijnovgorodā (2:5; 4. janvārī) “pārvietojas” sava grafika robežās – šosezon 39 spēlēs ir sakrāti 54 punkti. savā pirmajā sezonā pēc 39 spēlēm dinamiešiem bija 57 punktu “raža”, bet 2009./2010.g. sezonā – 47 punkti 39 spēlēs un “renesanse” bija vēl priekšā. šosezon Rīgas Dinamo vīriem jāpiestrādā pie “atdzimšanas”, lai nosargātu vietu play off “zonā”. viens klubs, kā “fēnikss no pelniem” jau Rietumu konferences tabulā ņiprā riksītī rīdziniekus apsteidza (Atlant). vēl 2 klubi aiz rīdzinieku mugurām ļoti cer un cenšas, lai “renesanse” iestātos arī viņiem – Spartak un Torpedo.

Dārziņš ir atpakaļ. Miķelis “šauj”

pēc traumas apkopšanas jau pirmajā “atpakaļatnākšanas” spēlē Lauris Dārziņš labi atgādināja, ka nebija “tālu aizgājis”. treneri, bez šaubām, salika atpakaļ “veco laiku” – Dārziņa pirmstraumas – triecienmaiņu: Dārziņš – Sprukts – M.Rēdlihs. šis uzbrucēju trijnieks arī bija vienīgais, kas trāpīja. divi vārtu guvumi Miķelim Rēdliham, divas rezultatīvas piespēles – Laurim Dārziņam. ļoti pat neslikti uzreiz pēc “slimības gultas”. taču ar to visu bija par maz, lai aizšķērsotu ceļu Torpedo vīru motivētībai. tieši kaujas noskaņojums Ņižņijnovgorodas klubam bija “pamatakmens”, kas ienesa 3 punktus. un nevis “kuriozi” vārti vai cita veida atrunas.

spēlē pret Torpedo dinamiešu ierindā bija tikai divi vīri, kuri spēli noslēdza ar pozitīvu lietderības koeficientu – Jēkabs Rēdlihs un Kristaps Sotnieks (abiem pa +1). vēl 3 vīriem lietderība neitrāla – Ģirtam Ankipānam, Andrim Džeriņam un Ainaram Podziņam. vājo posmu ķēdē nebija – komanda uzvarēja komandu. arī Torpedo vienībā vien 6 vīriem nebija pozitīvs lietderības koeficients pēc spēles.

rezerves beigušās?

uz “atbildīgo” meklēšanu un atsēdināšanu rezervēs Dinamo treneri pārāk atvēzēties nevarēs. “kopjamo” un Rīgā atstāto dinamiešu liste joprojām kupla: Tellkvists; Ozoliņš; Cibuļskis; Hartigans… Kriss Holts ir atpakaļ Dinamo vārtos; taču jācer, ka Holta gatavību nav paātrinājušas galvenā trenera prasības pēc “pirmajiem numuriem”. savukārt, uzbrucējs Juris Štāls, kuru pat Dinamo pamatsastāva vīru satraumētības laikā, treneri “spītīgi” nesauc ārā no fārmkluba, tikpat “spītīgi” turpina palīdzēt Liepājas Metalurgs komandai. tajā pašā 4. janvārī spēlē Baltkrievijas ekstralīgā pret Novopolockas Himik-SKA Štāla kontā 2 punkti (1+1). kas zina, varbūt Juris Štāls ar visām līgumsaistībām “pa kluso” ir jau atdots Liepājas klubam…

Dinamo sastāvs pret Torpedo (2011-01-04). uzbrucēji: Karsums – A.Džeriņš – Ankipāns; Ņiživijs – Petrovickis – Surovijs; Dārziņš – Sprukts – M.Rēdlihs; Bukarts – Karamnovs – Troters. 13.-ais uzbrucējs Podziņš tika pat laukumā (pēc protokola, nepilnas 2 minūtes). aizsargu pāri: Sotnieks – J.Rēdlihs; Andersons – Reķis; Laviņš – Galviņš. vārtos: Holts (Lūsiņš).

Rietumu konferences tabula (pēc 2011-01-04 spēlēm):

	klubs	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti	punkti vid. sp.
1.	Lokomotiv	39	24	1	1	3	1	9	143-99	80	2,05
2.	OHK Dinamo	39	22	1	0	3	3	10	106-86	74	1,90
3.	Severstaļ	40	19	1	1	0	4	15	98-104	65	1,63
4.	SKA	38	15	0	5	4	4	10	118-105	63	1,66
5.	Atlant	38	16	3	1	4	1	13	92-78	61	1,61
6.	Dinamo (Minska)	41	13	3	4	3	1	17	119-121	57	1,39
7.	Dinamo (Rīga)	39	13	2	4	3	0	17	111-110	54	1,39
8.	Spartak	39	14	1	1	3	3	17	88-107	52	1,33
9.	Torpedo	38	11	4	3	1	2	17	91-100	50	1,32
10.	CSKA	39	10	0	5	2	2	20	100-118	44	1,13
11.	Vitjaz	38	9	0	1	3	2	23	78-124	34	0,90

Dinamo uzbrucēju statistika 2010./2011. g. sezonā (pēc komandas 39 spēlēm):

uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	met.	met. %	% iemet.	vid. sp. laiks
Aleksandrs Ņiživijs	39	9+18	-1	18	3	65	13.8	41.9	17:57
Lauris Dārziņš	30	11+15	+4	20	1	93	11.8	57.1	15:51
Tomašs Surovijs	39	10+14	+4	52	0	117	8.5	37.7	18:02
Miķelis Rēdlihs	39	12+11	+2	18	0	80	15.0	52.1	15:41
Mārtiņš Karsums	37	12+9	-4	40	0	63	19.0	40.0	16:15
Jānis Sprukts	39	7+12	-1	20	0	54	13.0	53.3	17:58
Marks Hartigans	32	12+6	+8	34	0	76	15.8	57.8	18:06
Ģirts Ankipāns	35	5+9	+2	26	0	47	10.6	51.1	16:23
Broks Troters	34	4+8	+1	30	0	48	8.3	47.3	13:29
Roberts Bukarts	39	4+2	-3	6	0	32	12.5	35.3	8:00
Jurajs Mikušs	22	3+1	-3	12	0	44	6.8	50.0	12:04
Andris Džeriņš	29	3+1	-5	8	0	17	17.6	47.1	8:51
Gints Meija	26	1+3	-4	2	0	23	4.3	–	7:18
Vitalijs Karamnovs	16	0+2	-3	6	0	20	0.0	41.6	10:30
Raimonds Vilkoits	3	1+0	-1	2	0	2	50.0	42.9	4:41
Roberts Petrovickis	5	0+1	-2	0	0	8	0.0	38.5	15:30
Juris Štāls	1	0+0	0	0	0	0	–	50.0	6:05
Ainars Podziņš	7	0+0	-1	2	0	2	0.0	–	3:36

Dinamo aizsargu statistika 2010./2011. g. sezonā (pēc komandas 39 spēlēm): 

aizsargs	sp.	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
Oskars Cibuļskis	28	2+4	+7	20	21:53
Arvīds Reķis	38	2+3	+6	47	20:24
Kristaps Sotnieks	30	1+2	+3	4	17:33
Guntis Galviņš	29	0+9	+1	14	19:54
Sandis Ozoliņš	28	3+19	-1	50	23:25
Rodrigo Laviņš	29	4+3	-1	16	19:48
Jēkabs Rēdlihs	32	0+3	-1	32	18:00
Jānis Andersons	6	0+0	-3	0	11:26
Krišjānis Rēdlihs	17	1+3	-4	8	17:35

Dinamo vārtsargu statistika 2010./2011. g. sezonā (pēc komandas 39 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv.	zaud.	sp. ar PM	% atv.	vid. sp.	“sausas”	SM	sp. laiks
Kriss Holts	20	7	7	5	92.4	2.46	1	2	1169:38
Edgars Lūsiņš	4	1	2	1	89.7	2.63	0	0	182:10
Mikaels Tellkvists	18	7	8	1	92.1	2.71	1	4	1018:45
Kristers Gudļevskis	0	–	–	0	–	–	–	0	0

Rīgas Dinamo spēles pret Ņižņijnovgorodas Torpedo:

datums, vieta		rezultāts		vārtu guvēji (asistenti)		RD vārtsargs
2011-01-04 Ņižņijnovgoroda		2:5		M.Rēdlihs (Galviņš, Dārziņš) M.Rēdlihs (Dārziņš)		Holts
2010-10-09 Rīga		4:1		Mikušs (Dārziņš, M.Rēdlihs) Cibuļskis (Ozoliņš) Hartigans (Ņiživijs) M.Rēdlihs (Dārziņš)		Holts
2010-02-05 Rīga		3:2 PM		Karija (Dārziņš) Iguldens (Ozoliņš, Sorokins) Dārziņš		Masaļskis
2009-09-24 Ņižņijnovgoroda		2:7		Hosa (Cinks, Iguldens) Dārziņš (M.Rēdlihs)		Masaļskis (līdz 34:29); pēc tam – Pruseks
2009-02-16 Ņižņijnovgoroda		5:4 OT		Ņiživijs (Pujacs, Hartigans) Cipulis (Ņiživijs) Dārziņš (M.Rēdlihs) Elisons (Hosa) Elisons (Sorokins, Hosa)		Naumovs
2008-09-15 Rīga		4:1		Hosa (Hartigans, Novaks) Štāls (Galviņš) A.Širokovs (Cipulis, Ņiživijs) Hosa (Cipulis, Novaks)		Masaļskis

lasāmvielai & izziņām:

• Dinamo vs. Torpedo spēles (2011-01-04) protokols – khl.ru
• spēles video – dinamoriga.eu
• Dinamo sastāva “robi” izbraukumā – dinamoriga.eu
• Dinamo spēlētāju aktuālās statistikas lapa – khl.ru

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret OHK Dinamo 2010. gada 22. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]