Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Dinamo rekordi’

Ja pie griestiem krekli būtu jāpiekar šovakar?

Posted by petrovich27 uz 2013/07/22

Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?

Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).

Galvins_pret_Avangard_2011-11-04_A_Krusts#13 (#5) Guntis Galviņš

  • Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
  • Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
  • Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
  • Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)

Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).

Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.

M_Redlihs_vs_Novokuznecku_2012-02-24_A_Krusts_N2#19 Miķelis Rēdlihs

  • Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
  • Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
  • Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
  • Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
  • Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
  • Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)

Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.

Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.

Hosa_2009_2010_sezona_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_VERS#81 Marsels Hosa

  • Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
  • Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
  • Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
  • KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
  • Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)

Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.

#8 Sandis Ozoliņš

  • Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
  • Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
  • Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
  • Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)

Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.

Ozolins_Dinamo_vs_Ak_Bars_2011-09-13_ak-bars_ru_N2_mazBet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?

Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.

P.S.

Kam visvairāk sezonu?

Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.

Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.

Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:

ampl. hokejists dz. sp. (reg+PO+Nad) punkti +/- soda min.
A Guntis Galviņš 1986. 282 (243+26+13) 19+76 +11 161
A Kristaps Sotnieks 1987. 277 (235+29+13) 10+23 -38 149
U Aleksandrs Ņiživijs 1976. 247 (222+25+0) 43+94 -42 111
A Krišjānis Rēdlihs 1981. 231 (189+29+13) (22+57) -5 86
A Rodrigo Laviņš 1974. 225 191+21+13) 9+22 +5 127
U Ģirts Ankipāns 1975. 223 (202+21+0) 31+43 ±0 126
U Gints Meija 1987. 194 (166+17+11) 12+28 -8 56

P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi

Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):

rekorda parametrs sezona rekorda īpašnieks un skaitļi labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs 2009./2010. Marsels Hosa – 55 punkti Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs 2010./2011. Sandis Ozoliņš – 31 punkts Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs 2009./2010. Marsels Hosa – 35 reizes A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs 2011./2012. Sandis Ozoliņš – 10 reizes Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni 2010./2011. Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā 2009./2010. Marsels Hosa – 14 reizes Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā (3 sezonas) (kopā 6 personas) – pa 2 reizēm (4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents 2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi 2008./2009. Marks Hartigans – 5 reizes (5 personas) – pa 2 reizēm
2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients 2011./2012. Krišjānis Rēdlihs +18 Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents 2008./2009. Martins Pruseks – 94.1% Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA) 2008./2009. Martins Pruseks – 1.70* Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles 2008./2009. Martins Pruseks – 6 spēles Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam 2011./2012. Kriss Holts – 20 reizes Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance 2009./2010. Edgars Masaļskis +6 (17:11) Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks 2011./2012. Kriss Holts – 2590:12 Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients 2011./2012. Fredriks Varjs -18 Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu 2008./2009. Duvijs Vestkots – 124 min. Raitis Ivanāns – 84 min.

P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

Papildu izziņām:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
  • Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Ķīmijas nozīme hokejā. Dinamo piemērs

Posted by petrovich27 uz 2012/09/23

Katras komandas treneru uzdevums ir no savāktā spēlētāju daudzuma „izspiest” vislielāko lietderību, t. sk. rezultativitāti. Šajā gadījumā saskaitāmo (spēlētāju) secībai ir nozīme, un saskaitāmo summa no šīs secības mainās. Jo komandas sporta veidos dominē ķīmija, nevis matemātika. Kā ar ķīmijas „mājas darbiem” starpsezonās ir veicies Rīgas Dinamo?

Nenoliedzami viens no svarīgākajiem katras komandas dārgumiem ir rezultāta taisītāji – „skoreri”, kas dēj „zelta oliņas” – rezultativitātes punktus. Protams, ir komandas, kas kopj bezzvaigžņu politiku ar salīdzinoši līdzsvarotu rezultativitāti starp komandas spēlētājiem. Tomēr nekad nebūs tā, ka visi ir tikpat labi solisti, cik sparīgi nēsās instrumentu, un otrādi.

Izņēmums un treneru laime ir supertalanti un „universālie kareivji”, kas spēj vienādi labi šaut, bliezt vai vismaz pielādēt visādās partneru kombinācijās. Bet cik tad tādu augstākās raudzes „universāļu” dinamiešiem ir? Toties labi zināmi ir savulaik rezultatīvi personāži, kas pēc Dinamo pamešanas, nonākot prom no saviem ierastajiem partneriem, pazūd. Jaunās komandās, pie citiem partneriem un treneriem vairs „neiet” – nav rezultāta, nāk traumas, treneri „nemīlē” utt.

Par „ķīmiski” ērtiem partneriem un spēlētāju „aizvēršanu”

Tā kā „supermeņu” ir baigi maz un viņi ir nešpetni dārgi, jebkurā komandā tiek meklēta un sargāta spēlētāju vislabākā savstarpējā ķīmija – saikne un saprašanās. Īpaši, ja ir runa, par uzbrukuma radošo pusi un rezultativitāti. Protams, ne no visām sastāva kombinācijām un virknējumiem tiek prasīta vienāda rezultativitāte vai rezultativitāte vispār. Tomēr radīt ir grūtāk nekā iznīcināt; tādēļ arī izveidot radošu un rezultatīvu uzbrukuma komplektu ir salīdzinoši grūtāk nekā „apvienot” pretinieka saspēles jaucējus.

Starp citu, arī komandas, kas var atļauties vienu vai vairākus zvaigžņveidīgos, tik un tā meklē un cenšas nosargāt stāriem „ķīmiski” ērtus partnerus, kas ļauj izredzētajiem gūt punktus, dažkārt piesedz viņu trūkumus un palīdz zvaigznēm justies ērtāk psiholoģiski. Lai arī kā, bet konkrēto personāžu savstarpējai sapratnei un spējai vienam otru papildināt ir lielāka nozīme nekā to var nolasīt no rezultātiem un statistikas ailītēm.

Tādēļ selekcionāri, sastāva komplektētāji un treneri vaiga sviedros strādā un cenšas. Viņu spēkos ir kādam personāžam palīdzēt atvērties vai aizvērties. Protams, ja konkrētajā gadījumā ir ko vērt… Tas arī atkarīgs no termiņa, kurā spēlētājs kluba sistēmai ir interesants. Ar dārgākajiem leģionāriem parasti auklējas mazāk un rezultātu no viņiem gaida ātrāk, jo „par visu ir samaksāts”. Tomēr komandas interesēs ir atrast šo pieeju. Daudz kas atkarīgs ne tikai no treneru pacietības, bet arī no katras komandas „hokeja filozofijas”, kurā var neiekļauties pat liela kalibra zvaigznes un zvaigznītes. Der pieminēt dažas ar humoru teiktas atziņas, ka, piemēram, latvju un pasaules supertalants Balderis pie Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio tiktu atsēdināts par presinga trūkumu un apgrēcībām aizsardzībā… Katrā jokā var sadzirdēt kādu patiesību…

Pirmais pāris šķirās…

Vai Dinamo starpsezonās sargā savas komandas pašu vērtīgāko (rezultatīvāko) saspēli? „Pa lielam” – nē. Jo Dinamo pirkšanas (vairumā gadījumu) un pārdošanas (Dārziņa gadījumā) politika vai iespējas ir ļāvušas saglabāt iepriekšējās sezonas Dinamo savstarpēji rezultatīvāko tandēmu tikai vienreiz. Pēc 2009./2010. g. sezonas komandā palika „nešķiramie” Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuriem minētajā sezonā bija rezultatīvākā saspēle. Bet citu triju sezonu savstarpēji rezultatīvākie pāri pēc attiecīgās sezonas tika izkomplektēti, vienam vai abiem pāra dalībniekiem dodoties „tālēs zilajās”. Pēc pirmās sezonas prom bija Elisons, pēc trešās – Dārziņš, pēc ceturtās – Miķelis Rēdlihs un Sprukts. Un nevienu reizi no iepriekšējās sezonas nav saglabāta otra rezultatīvākā saite…

Jau pirms gada, kad 2011./2012. g. (ceturtajā) sezonā Dinamo ierindā palika tikai divas no septiņām rezultatīvākajām „saitēm”, dinamiešiem bija problēmas ar uzbrukuma „ķīmijas” atrašanu. Pekas Rautakallio pirmā sezona (2011./2012.) pie Dinamo stūres, kā atceramies, sākās ar pamanāmu buksēšanu, kurai par iemeslu minēja galvenokārt somu trenera atnesto jauno hokeja filozofiju un spēles stilu, kuru pieņemšanai un ielāgošanai nepieciešams laiks. Jādomā, ka sezonas nepārliecinošā sākuma iemesls bija arī iepriekš iestrādātās rezultatīvākās saspēles zaudēšana to dalībnieku personā. Tiesa, arī pirms tam – pēc pirmās un otrās KHL sezonas – pie rīdziniekiem bija palikuši divi no 7 – 8 rezultatīvākajiem pāriem; taču vienā no reizēm bija palicis labākais (rezultatīvākais) duets, bet citā – sezonas sākums bija diezgan katastrofāls (2009. gada rudenī)

Pēc Dinamo ceturtās (2011./2012.) sezonas komandā ir palikusi tikai viena no astoņām (!!!) rezultatīvākajām saitēm. Rezultatīvākās piecas nepalika… Tajās visās neatņemama sastāvdaļa bija M.Rēdlihs un/vai Sprukts… Protams, šos aprēķinus var uztvert kā lieku shēmošanu un sistēmas meklēšanu bezsistēmā. Tomēr jaunajā sezonā izteiktu savstarpēji labi iespēlētu rezultāta taisītāju ir mazāk nekā iepriekšējās sezonās. Attiecīgi – šosezon Dinamo ķīmijas meklējumos ir jāiegulda vairāk laika un veiksmes nekā citās sezonās, kas, protams, nav neiespējams. Tikai treneriem nākas vairāk „iesvīst” un „lipināt”. Pirmās (metēju) maiņas top faktiski no nulles. Bez maz kā Dinamo pirmajā sezonā.

Karsums un Indrašis – jauni nešķiramie?

Savukārt šosezon, pēc 8 aizvadītajām spēlēm, par vērtīgāko saikni izkristalizējusies tieši saspēle starp Miku Indraši un Mārtiņu Karsumu. 5 reizes tā bijusi rezultatīva. Neviens partneru pāris ne tuvumā nav šim ciparam… Ja uz vienu spēli, meklējot pielietojumu „snaiperiem” Šrempam un Žirū, rezultatīvais pāris tika izkomplektēts, tad pēc spēles ātri tika „atlikts atpakaļ”. Tā sakot, nevajag remontēt mehānismus, kas darbojas…

Nākamais solis ķīmijas meklējumos ir Dinamo ierindā nesen debitējušā Kaspara Daugaviņa iespēlēšana sastāvā. Jādomā, ka treneri ilgstošu treniņu gaitā, kur jau kopš vasaras piedalās Daugaviņš, ir piešāvuši aci, tēmējot viņa novietojumu sastāvā. Tomēr treniņi tāpat kā pārbaudes spēles ne vienmēr uzrāda patieso ainavu. Pērnsezon virkne dinamiešu stāstīja, ka daži spēlētāji, kas regulārās sezonas gaitā nevarēja tikt pie vārtu guvumiem „no spēles”, treniņos esot tādus skaistus trāpījumus „devītniekā” iestudējuši… Bet dzīvē viss ir savādāk.

Dzīvē – aizvadītās 8 spēlēs – Dinamo ir pratuši spēles gaitā, neskaitot vienu gadījumu ar pēcspēles metieniem, trāpīt pretinieku vārtos 13 reizes. Tas ir – vidēji 1,625 vārtu guvumi spēlē. Pieskaitot kā vārtu guvumu izšķirošo pēcspēles metienu, sanāk 14 vārtu guvumi un vidēji 1.75 vārtu guvumi spēlē. Tas ir sliktākais rādītājs KHL (pēc 23. septembra spēlēm). Precīzi tikpat “ražīgi” (14 vārtu guvumi; vidēji spēlē 1,75) ir Maskavas Spartak; tiesa, „spartakiešiem” tas ir izdevies spēles laikā bez pēcspēles metienu „palīdzības”.

P.S. Leģendas

Jaunā Dinamo nesenajā vēsturē klīst leģendas par to, cik Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) labi sapratās Marsels Hosa un Mets Elisons. Tas tiesa. Abu saspēle 24 reizes nonāca līdz vārtu guvumam vai palīdzēja trāpīt trešajam kolēģim. Bet tas patiesībā bija „tikai” trešais labākais tandēms… Rezultatīvāk aizvadītajā (2011./2012.) sezonā saspēlējās Miķelis Rēdlihs un Jānis Sprukts, kuru sadarbība sezonas gaitā līdz vārtu guvumam nonāca 26 reizes. Dinamo visu laiku vērtīgākie pārinieki bija Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuru saspēle 2010./2011. g. sezonā vārtu guvumos transformējās 37 reizes. Lai nonāktu līdz šai „zvaigžņu sezonai”, abiem bija pirms tās jāaizvada divas pilnas sezonas vienā maiņā…

P.P.S. Rakstā pieminētā ‘rezultatīvā saite’ ir rezultatīva saspēle starp spēlētājiem, kas guvuši rezultativitātes punktus viena vārtu guvuma ietvaros. Attiecīgi, ja punktu guvēji ir 3, tad aprēķinā summējas vienlīdzīgi: 1. piespēle – 2. piespēle; 2. piespēle – vārtu guvums; 1. piespēle – vārtu guvums.

Dinamo 2012./2013. g. sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā (skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; pēc komandas 8 spēlēm; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

saspēle starp rezultativitāte
Bičevskis – Kr.Rēdlihs 1
Cibuļskis – Džeriņš 1
Cibuļskis – Indrašis 1
Cibuļskis – Karsums 1
Cibuļskis – Meija 1
Džeriņš – Meija 2
Džeriņš – Sotnieks 1
Džeriņš – Šremps 1
Džonsons – Indrašis 1
Džonsons – Karsums 1
Galviņš – Indrašis 1
Galviņš – Karsums 1
Indrašis – Karsums 5
Karsums – Kr.Rēdlihs 1
Meija – Sotnieks 1
Ņiživijs – Žirū 1

*

Dinamo četru sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā; katras sezonas TOP 7 (ieskaitot play off; skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

saspēle starp rezultativitāte
2008./2009.
1. Elisons – Hosa 24
2. Hartigans – Ņiživijs 16
3. Cipulis – Ņiživijs 12
4. Elisons – Vestkots 11
5. Dārziņš – M.Rēdlihs 10
Elisons – Novāks 10
Hosa – Vestkots 10
2009./2010.
1. Dārziņš – M.Rēdlihs 18
2. Dārziņš – Karija 16
3. Karija – M.Rēdlihs 13
4. Ankipāns – Hosa 12
Hosa – Ņiživijs 12
6. Ņiživijs – Ozoliņš 11
7. Hosa – Ozoliņš 10
Hosa – Sprukts 10
2010./2011.
1. Dārziņš – M.Rēdlihs 37
2. Hartigans – Ņiživijs 22
3. Dārziņš – Troters 20
4. Ankipāns – Karsums 19
Ņiživijs – Surovijs 19
M.Rēdlihs – Troters 19
7. Karsums – Sprukts 14
2011./2012.
1. M.Rēdlihs – Sprukts 26
2. Karsums – Sprukts 24
3. Karsums – M.Rēdlihs 22
4. Galviņš – Sprukts 11
5. Galviņš – M.Rēdlihs 10
6. Kr.Rēdlihs – M.Rēdlihs 9
Kr.Rēdlihs – Sprukts 9
Galviņš – Karsums 9

*

[Foto: Ainava no Dinamo “vasaras darbiem” 2012. gada augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

„Uz pirmo, otro skaitīties!” jeb Dinamo vārtsargu konkurences tradīcijas

Posted by petrovich27 uz 2012/09/06

„Mums ir divi pirmie vārtsargi,” pēc Rīgas Dinamo pārbaudes spēļu aizvadīšanas teic komandas galvenais treneris Peka Rautakallio. Jācer, ka treneris šajā frāzē pauž pieklājību, nevis Dinamo vārtsargu izvēles un secības „filozofiju”. Jo, kā liecina Dinamo četru gadu pieredze, divi „pirmie” – tas nav iespējams. Vai jaunās sezonas treneru korpuss pratīs apiet vecus grābekļus?

Iemesls galvenā trenera atziņām ir līdzšinējā otrā vārtsarga Māra Jučera (pa labi novietotā attēlā) varēšana pārbaudes spēlēs. Iespējams, Jučera sniegumā super-panākumus šajā starpsezonā nevarēja vērot, tomēr uz atkārtoti importētā Mikaela Tellkvista fona gan statistikā, gan „uz aci” Jučers izskatās pārliecinošāk. To arī atzinuši organizatori abos turnīros, kuros šovasar piedalījās Dinamo, nosaucot Māri Jučeru par šo abu turnīru labāko vārtsargu. Hokeja eksperti steidz paziņot, ka Jučers jau izkonkurējis Tellkvistu cīņā par “pirmo numuru”, bet treneris smaida bārdā – viņš zinot, kurš sāks sezonu kā pirmais.

Nav stabilākas vērtības par otro vārtsargu. Naumova piemērs

KHL pirmajā sezonā, kad no jauna bija dzimis tāds hokeja zīmols kā Dinamo Rīga, faktiski jebkāds komandas un tās vārtsargu sniegums tiktu pieņemts. Ar lielākām vai mazākām ovācijām, bet pieņemts. Jo salīdzināt nebija ar ko. Edgars Masaļskis sāka šo 2008./2009. g. sezonu kā pārliecinoši pirmais numurs, bet pieredzējušais Sergejs Naumovs palika aiz viņa muguras. Tikai tāda neraža, ka tas ilga vien sezonas pirmās 8 spēles līdz brīdim, kad Masaļskis ārpus ledus laukuma guva traumu… Bet tā – gāja laukumā visās 8 spēlēs, kurās bija pieteikts, 7 spēles sāka vārtos, tikai vienā spēlē tika nocelts no trases spēles (14. minūtē pie 0:3) un vienā spēlē stājās ar pirmo numuru „izliktā” Naumova vietā spēles 33. minūtē (pie 0:4). Starp citu, abas saraustītās spēles izglābt neizdevās un tika pazaudētas 1:6, 0:7; tā, ka vārtsargu rotācija izrādījās lieka.

Pēc Masaļska atbrīvošanas jau pirmās sezonas pašā sākumā, faktiski septembrī, Dinamo vārtos stājās Naumovs, bet komandas menedžments sāka meklēt jaunu pirmo vārtsargu. Sergejam Naumovam pat iegadījās 5 uzvaru sērija pēc kārtas, bija arī zaudējumi, bet komandas sastāva komplektētāji atrada zviedru Danielu Sperli. Zviedrs uzspēlēja bez acīmredzamiem kritumiem un katastrofālām kļūdām, bet nepavilka uz „varoņdarbiem”. Turklāt viņa viesošanās komandā sakrita ar komandas psiholoģisko un tā rezultātā sportisko bedri – Dinamo aizvadīja zaudējumu seriālu n-to spēļu garumā. Uz pārbaudes laiku ņemto Sperli atlaida, bet komanda vēl palika bedrē. Situācija tika lāpīta ar Naumovu, un tad novembrī tika atrasts „laimes lācis” Martina Pruseka (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) personā.

Pruseka pieslēgšanās komandai sakrita vienā laikā ar Dinamo atkopšanos, ko arī čehu vārtsargs „vaiga sviedros” veicināja. Viņš regulārajā sezonā aizvadīja 20 spēles, no kurām 6 – sausas. Bija KHL mēneša un pāris reizes nedēļas labākais vārtsargs. Viņa statistika joprojām ir Dinamo regulāro sezonu vārtsargu rekordi, kuriem neviens nav spējis pietuvoties pat pārskatāmā „attālumā”. GAA (vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients) 1.70, atvairīto metienu daļa – 94,1%. Tiesa play off-os Dinamo vārtsargi „caurkrita” kopā ar visu komandu. Kā Pruseka, tā Naumova 2009. gada izslēgšanas spēļu statistika joprojām ir četru sezonu sliktākie Dinamo vārtsargu „cipari” play off-os.

Dinamo pirmajā sezonā bija arī divi „trešie vārtsargi”, kuri vairumā gadījumu pasēdēja uz soliņa. Ervīns Muštukovs tika pie 80 minūtēm spēles laika, bet Uģis Avotiņš pie… 13 sekundēm.

Summāri pirmās sezonas gaitā Dinamo vārtos „sabāza” 6 vārtsargus!!! Kas arī uz KHL fona ir diezgan liels skaits. Un spēles laika ziņā reālākais komandas vilcējs, kuram nācās aizstāvēt komandas godu (vārtus) arī skumjākajos brīžos, bija neviens cits kā „otrais vārtsargs” Sergejs Naumovs. Ne sezonas sākuma „lauva” Masaļskis un arī ne sezonas glābējs Pruseks. Bet N-A-U-M-O-V-S! Sergejs Naumovs spēles pieteikumā bija visas sezonas spēles – 56 regulārajā sezonā un 3 play off-os. Laukumā devās – attiecīgi 29 un 1 spēlē. Aizvadīja vārtos vislielāko minūšu skaitu. Un lai arī Naumova statistika nav „paraugu paraugs”, tomēr lika treneru korpusam ielāgot – otrais vārtsargs varbūt ir lētāks, taču ne mazāk svarīgs komandas komplektācijā. Ielāgoja, un atlaida Naumovu… Pat ne atlaida, bet nepainformēja, ka nepagarinās līgumu.

Divi pirmie – Šuplera dublis Nr.1.

Līdz šim, faktiski visas sezonas, pasaules čempionāts un gatavošanās tam ir bijis labs katalizators Dinamo sastāva komplektētājiem. Konkrētā spēlētāja sniegums čempionātā un/vai sagatavošanās posmā ir palīdzējis pieņemt lēmumu – slēgt/neslēgt, pagarināt/nepagarināt līgumu. Varbūt tāpēc pēdējos gados nacionālās izlases treniņnometnē labprātīgi neiekļaujas virkne spēlētāju, kam iecerēta līgumu slēgšana ar Dinamo saimniecību. Tā sakot, lai nejauši nesamazinātu cenu vai vispār neatceltu darījumu.

2009. gada pasaules čempionātā Edgars Masaļskis (pa labi novietotā attēlā) „pateica”, ka ir atpakaļ „zirgā”, un pēc tam tika parakstīts uz Dinamo. Atlika jautājums – kurš tad būs aiz viņa platās muguras? Tika meklēts, līdz vasarā pienāca ziņa, ka pagarina līgumu ar iepriekšējās sezonas atradumu Martinu Pruseku. Kuram tad jākļūst par pirmo? To nezināja neviens – ne Šuplers, ne Masaļskis, ne Pruseks… Galvenais treneris pirms sezonas atklāja, ka Dinamo ir divi pirmie vārtsargi, pēc tam jau rudenī – ka gribētu, lai ir divi pirmie vārtsargi, vēlāk – par vārtsargu numerāciju nerunāja… Dinamo otrā sezona (2009./2010.) sākās kā pa celmiem, pa tabulas lejasdaļu un „divi pirmie vārtsargi” sistemātiski kļuva par otrajiem… Tapa raustīts kā viens, tā otrs. Pārliecība netika veicināta ne komandai, ne pašiem vārtsargiem. Iecerētās abu vārtsargu skriešanās sacīkstes nebija izdevušās… Situācijas uzlabošanas nolūkā 2009. gada novembrī tika nolīgts vārtsargu treneris; Sergejs Naumovs bija piekritis nākt talkā.

Un sezonas otrā pusē pārliecinošāk uzdarbojās Masaļskis, atrisinot jautājumu par vārtsargu secību. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka treneru neizlēmība vai netrāpīšana ar vārtsargiem bija viena no sezonas sākuma neveiksmju atslēgām. Play off-ā jau kā neapstrīdams pirmais „ieslīdēja” Masaļskis; kā viņš, tā komanda rādīja brīnumus, izlidinot Rietumu līderus SKA pirmajā kārtā. Edgars Masaļskis cīnījās ar būtiskām traumām un pelnīti uzražoja Dinamo vārtsargu rekordu izslēgšanas spēlēs – GAA 1.93, 93,4% atvairītu metienu un 1 sausa spēle. Pruseks uz brīdi salīdzinoši veiksmīgi piesedza Masaļski, bet pirmais palika Masaļskis, kas bija gatavs sargāt vārtus kaut „uz kruķiem un uz špricēm”. Trešais vārtsargs Ervīns Muštukovs sildīja soliņu regulārās sezonas 7 spēlēs un vēl play off 6 spēlēs, bet pie spēles laika tā arī netika.

Vietējie neder?

Pēc otrās sezonas Dinamo 100%-īgi nomainīja vārtsargu korpusu. Masaļska tirgus vērtība un arī pieprasījums bija pieaudzis. Pruseka veselības problēmas sezonas izskaņā un arī sniegums lika komandai atteikties arī no šī vārtsarga pakalpojumiem. Ar Ervīnu Muštukovu Šuplers jau faktiski nerēķinājās ne aizvadītās otrās sezonas gaitā, ne arī turpmāk. Muštukovs bija apvainojies par zemē nomestu sezonu kopā ar Dinamo, to paziņoja publiski un no komandas aizgāja. Vien par nosacītu vārtsargu līnijas pārmantotību liecināja Sergeja Naumova palikšana par vārtsargu treneri.

2010. gada vasarā vārtsargu „sagādes” epopeja norisinājās ar dažādām intrigām. Tika jau publiski un oficiāli izziņots par vienošanos ar zviedru vārtsargu Henriku Karlsonu, kurš tomēr nolēma kļūt par Calgary Flames otro vārtsargu. Pēc Karlsona „uzmetiena” Rīgas komandas sastāva komplektā tika iedabūts cits zviedrs. Sezonu sāka NHL gaisu „ostījušais” olimpiskais čempions, bet tradicionāli otrais numurs, Mikaels Tellvists un Kriss Holts – AHL un ECHL līgu „plēsējs” ar NHL divu spēļu pieredzi (abi pa kreisi novietotā attēlā; Holts bez maskas). Un vēl katram gadījumam un pilnvērtīgam treniņu procesam kā trešo vārtsargu salīga Edgaru Lūsiņu.

No treneru shēmām bija jaušams, ka pieredzējušākam „kadram” – Tellkvistam bija jākļūst par „pirmo numuru”, bet Holtam, ar kuru slēgts 2 gadu līgums, jāstrādā labi, lai nākamajā sezonā būtu vēl labāks. Protams, bez „zirgu sacīkstēm” neiztika. Ārēji mierīgi, bet tomēr diezgan konkrēti risinājās abu importa vārtsargu konkurence. Faktiski Tellkvista veselības sarežģījumi svaru kausu (spēles minūšu apjomu) sasvēra par labu Holtam, bet ne kategoriski. Arī regulārās sezonas statistika Holtam bija nedaudz labāka. Tomēr izslēgšanas spēlēs Tellkvists apliecināja, ka formu nav zaudējis. Bija labāks par Holtu faktiski visos parametros; lai gan kritumi bija abiem. 2011. gada izslēgšanas spēles vārtsargu ziņā bija loterija, kurā treneri mēģināja trāpīt ar vārtsargiem, tos parotējot. Pirmajā kārtā, jāpieņem, ka izdevās – jo sērija tika uzvarēta. Bet vispār – nebija iespējams saprast, kurš ir pirmais vārtsargs… Tas ne tik daudz radīja problēmas pretinieku panākumu shēmošanā, cik pašiem vārtsargiem viesa daļēju vai nekādu skaidrību… Un tas jau bija kļuvis par Rīgas Dinamo rokrakstu.

Trešais numurs Edgars Lūsiņš regulārās sezonas gaitā pie savām 182 minūtēm tika, vienā spēlē pacīnījās un uzvarēja pēcspēles metienos. Un kopumā nepievīla, bet izslēgšanas spēlēs netika ne uz ledus, ne uz rezervistu soliņa kā otrais. Vēl sezonas vidū – decembrī, Dinamo pirmo divu vārtsargu satraumētības apstākļos, kad jau no spēles sākuma vārtos stājās Lūsiņš, 3 spēlēm tika pieteikts HK Rīga vārtsargs Kristers Gudļevskis. Spēles laiks gan viņam nesanāca.

Jaunākie laiki. Rautakallio hokejs

Par pirmo sezonu ar skaidri saprotamu vārtsargu secību un lomām kļuva tikai Dinamo ceturtā sezona (2011./2012.). Kā pirmais numurs bija paredzēts un arī bija Kriss Holts, bet kā otrais tika paņemts Māris Jučers no Liepājas Metalurgs komandas (pa kreisi novietotā attēlā). Regulārās sezonas gaitā visās 54 spēlēs pietika tikai ar viņiem, bet izslēgšanas spēlēs Holta neveselības apstākļos divas spēles aiz Jučera muguras nosēdēja Kristers Gudļevskis; bez spēles laika (zemāk pa labi  novietotā attēlā; kreisajā pusē). Vēl 2011. gada starpsezonā bija pamēģināts jau agrāk kluba saimniecībā bijušais Nauris Enkuzens, bet no viņa pakalpojumiem atteicās vēl pirms sezonas sākuma.

Jaunajam trenerim Rautakallio vismaz līdz šim nav novērota pastiprināta tendence raustīt – t.i. atsēdināt vārtsargus spēles gaitā. Pa lielam, regulārās sezonas laikā tas bija noticis 5 spēlēs. Četrās no tām sāka Holts un pabeidza Jučers, bet tikai vienreiz – otrādi. Bija arī viena ātrā nomaiņa – 30. janvārī spēlē pret OHK Dinamo Holts tika nocelts no trases jau spēles 8. minūtē pie rezultāta 0:3. Bet visādi citādi, regulārā sezona stabilā grafikā – Holts pirmais ar lauvastiesu spēles laika (78,8%) un Jučers otrais ar spēles laiku pieklājīgai praksei (21,2%). Lai arī kritiķi pirms sezonas analizēja Holta dzīvsvara atbilstību hokejista kanoniem un arī nereti pamatoti norādīja, ka Holts ir nevis pirmais, bet 0,7.-ais vārtsargs (Armanda Pučes formulējums), viņš palika pirmais.

Arī izslēgšanas spēlēs Holts sāka kā pirmais. Visās 5 spēlēs, kurās piedalījās, viņš sāka vārtos. Vien 3. martā traumas dēļ viņu nocēla spēles 45. minūtē. Tā spēle ievilkās līdz otrajam papildlaikam, un Jučeram pat sanāca vairāk spēles laika nekā Holtam. Kā atceramies, Jučeram nācās divas spēles būt pamatvārtsargam, tad atkal nāca Holts. Bet Dinamo sīkstā cīņā zaudēja pirmo kārtu. Nebija maz tādu, kas izkrišanu play off 1. kārtā skaidroja ar Holta vājo sniegumu. Vainot otro vārtsargu Jučeru bija mazāk populāri, jo viņš tomēr – otrais… Tā kā Gudļevskis laukumā netika, viņu nevainoja.

Daļējs pārsteigums

Attiecību neturpināšana ar Holtu nebija pārsteigums. Gan snieguma izcilības trūkuma dēļ, gan, ņemot vērā Dinamo reputāciju – klubs leģionāriem algas pielikumus dod nelabprāt vai nedod vispār. Šī iemesla dēļ Dinamo komandas neilgajā vēsturē ir tikai divi leģionāri, kas komandā aizvadījuši divas pilnas sezonas pēc kārtas. Viens ir Kriss Holts, otrs – Marsels Hosa. Uzsvars uz vārdiem „pilnas” un „pēc kārtas”. Holts, protams, apvainojās; kā sava talanta apliecinājumu un jaunās cenas argumentu pieminēja piedalīšanos KHL zvaigžņu spēlē (vēsture klusē, ka viņš tika cita vārtsarga vietā) un devās meklēt citu darbavietu. Jauno sezonu viņš sāk Jekaterinburgā.

Toties neliels pārsteigums ir Mikaela Tellkvista (pa labi  novietotā attēlā; labajā pusē) atkārtota parakstīšana pēc vienas sezonas pauzes. Uz divām sezonām. Rīgas klubā jau ir pieredzēta salīdzinoši regulāra spēlētāju atkalatnākšana (Hosa, Hartigans, Masaļskis, Cipulis, Petrovickis-vecākais, arī Štāls), tādēļ pārsteigums nevar būt mega-negaidīts. Ir skaidrs, ka Dinamo sastāva komplektētāji šajos gadījumos grib „pa drošo” – pārbaudīts spēlētājs par demokrātiskām naudiņām. Taču šādi manevri ne vienmēr nesuši gaidītos rezultātus… Vai ar Tellkvistu būs uzminēts? Ņemot vērā, ka diez vai pieredzējis ārvalstu vārtsargs tiek ņemts ar domu, lai būtu stabils otrais…

Dinamo ierindā palikušā Māra Jučera sniegums 2012. gada starpsezonā liek mazāk satraukties par Tellkvista varēšanām vai nevarēšanām. Atsevišķi hokeja apskatnieki un speciālisti jau ir secinājuši, ka ar pārbaudes spēlēm ir bijis pietiekoši, lai noskaidrotu vārtsargu secību, un Jučers esot nepārprotami pirmais. Arī statistika vairāk glaimo Jučeram – GAA 1,50, bet Tellkvistam divreiz lielāks birums – GAA 2.98. Tomēr tās ir tikai pārbaudes spēles.

Tagad teorēmas un cita veida pieņēmumus jāpārbauda praksē. Starp citu, arī jaunā vārtsargu trenera Mikas Tarvainena lietderību komandā vērtēs pēc Jučera un Tellkvista sinerģijas uz vārtu līnijas. Ja Tellkvistam neies, tad „nācija” pieprasīs „asinis” – Tellkvista vai Tarvanainena „galvu”.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

vārtsargs sezona sp. (pietikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 (25) 10-6 2 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 (49) 13-11 8 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 (35) 8-9 1 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Chris Holt 2011./2012. 45 (54) 20-16 6 2.27 91.9% 5 2590:12
5. Edgars Masaļskis 2008./2009. 8 (8) 4-2 1 2.66 91.5% 1 406:40
6. Edgars Masaļskis 2009./2010. 37 (56) 17-11 5 2.84 91.0% 2 1920:26
7. Māris Jučers 2011./2012. 16 (54) 2-5 5 2.41 90.8% 0 695:54
8. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 (9) 1-3 0 2.61 90.8% 0 252:56
9. Ervīns Muštukovs 2008./2009. 2 (11) 0-1 0 3.00 90.5% 0 80:00
10. Martin Prusek 2009./2010. 28 (49) 7-14 2 3.13 90.3% 0 1476:56
11. Edgars Lūsiņš 2010./2011. 4 (21) 1-2 1 2.63 89.7% 0 182:10
12. Sergejs Naumovs 2008./2009. 29 (56) 12-12 2 3.50 89.3% 0 1489:53
13. Uģis Avotiņš 2008./2009. 1 (3) 0-0 0 0.00 0 0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010. 0 (7) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2010./2011. 0 (3) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 play off sezonās:

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 2010. 6 (6) 3-2 0 1.93 93.4% 1 373:30
2. Martin Prusek 2010. 4 (6) 1-3 0 2.57 92.1% 0 209:50
3. Mikael Tellqvist 2011. 6 (11) 3-1 0 3.04 90.4% 0 295:45
4. Chris Holt 2011. 7 (11) 2-5 0 3.27 89.9% 0 403:40
5. Chris Holt 2012. 5 (5) 2-2 0 2.72 88.7% 0 287:15
6. Māris Jučers 2012. 3 (7) 1-2 0 2.85 86.9% 0 168:10
7. Martin Prusek 2009. 3 (3) 0-3 0 4.67 85.9% 0 167:02
8. Sergejs Naumovs 2009. 1 (3) 0-0 0 10.10 77.8% 0 11:53
Ervīns Muštukovs 2010. 0 (6) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2012. 0 (2) 0 0:00

*

Lasāmvielai:

  • Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio intervijas (2012-09-05) – apollo.lv, diena.lv
  • Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums pirms gada: tepat

[Māra Jučera (pirmais) foto fiksēts spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2012. gada 8. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs, Martina Pruseka, un trešais, Edgara Masaļska, foto no 2009./2010. g. sezonas; šo abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais, Mikaela Tellkvista un Krisa Holta, foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektais, Māra Jučera, foto fiksēts spēles dienā pret SaiPa 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas laikā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestais, Kristera Gudļevska un Mikaela Tellkvista, foto fiksēts Dinamo treniņnometnē Valmierā 2012. gada vasarā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Dinamo leģionāri, kuriem šosezon jāpaņem Gagarina kauss

Posted by petrovich27 uz 2012/07/21

Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?

Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.

Rīga – „saldā” un iecietīgā

Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…

Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.

Sliktāk nebūs?

Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.

Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.

Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.

Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:

uzbrucējs sezona spēles punkti +/- sp. laiks
1. Marcel Hossa 2009./2010. 56 35+20 -3 19:15
2. Marcel Hossa 2008./2009. 52 22+22 +3 19:43
3. Mark Hartigan 2008./2009. 55 20+18 -1 17:03
4. Matt Ellison 2008./2009. 55 15+22 +1 19:00
5. Mike Iggulden 2009./2010. 55 13+20 +6 16:15
6. Tomáš Surový 2010./2011. 54 14+18 -4 17:40
7. Brock Trotter 2010./2011. 49 9+17 +3 14:26
8. Mark Hartigan 2010./2011. 45 16+8 +8 17:16
9. Martin Kariya 2009./2010. 38 4+19 +8 13:17
10. Róbert Petrovický 2009./2010. 34 8+11 -3 16:20
11. Fredrik Warg 2011./2012. 49 10+7 -18 16:42
12. Jamie Lundmark 2011./2012. 47 8+8 -11 15:35
13. Niclas Lucenius 2011./2012. 53 0+15 +6 14:34
14. Marcel Hossa 2011./2012. 19 8+6 +2 17:06
15. Tyler Arnason 2009./2010. 26 4+7 +3 9:48
16. Ronald Petrovický 2008./2009. 30 2+3 -4 11:36
17. Juraj Mikúš 2010./2011. 22 3+1 -5 12:04
18. Adrian Foster 2009./2010. 10 2+2 -1 13:49
19. Róbert Petrovický 2010./2011. 20 1+3 -4 11:03
20. Vitalijs Karamnovs 2010./2011. 18 0+2 -3 10:03
21. Jakub Šindel 2011./2012. 21 1+0 -9 12:32
22. Ville Nieminen 2011./2012. 16 0+1 -7 16:53
23. Björn Melin 2011./2012. 11 0+0 -9 12:03

*

Ievajadzējās aizsargu

Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.

Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:

aizsargs sezona spēles punkti +/- sp. laiks
1. Lee Sweatt 2009./2010. 37 2+5 +2 19:56
2. Duvie Westcott 2008./2009. 51 2+18 -1 21;28
3. Filip Novák 2008./2009. 50 4+14 -7 20:43

*

Tellkvists kā labs konjaks?

Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

vārtsargs sezona spēles GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Chris Holt 2011./2012. 45 2.27 91.9% 5 2590:12
5. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 2.61 90.8% 0 252:56
6. Martin Prusek 2009./2010. 28 3.13 90.3% 0 1476:56

*

Kas ir Dinamo seja un rokraksts?

Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?

Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.

Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.

Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.

Bet, lai Dinamo veicas!

Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):

ampl. spēlētājs dz. statuss attiecībā uz Dinamo
UZBRUCĒJI
U Ģirts Ankipāns 1975. pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U Māris Bičevskis 1991. pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U Rihards Bukarts 1995. papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U Roberts Bukarts 1990. turpinās līgums
U Andris Džeriņš 1988. turpinās līgums
U Alexandre Giroux 1981. noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U Miks Indrašis 1990. pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U Raitis Ivanāns 1979. noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U Jamie Johnson 1982. panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U Mārtiņš Karsums 1986. pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U Edijs Rinke-Leitāns 1991. try-out līgums
U Niclas Lucenius 1989. turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U Gints Meija 1987. pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U Aleksandrs Ņiživijs 1976. pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U Vitālijs Pavlovs 1989. try-out līgums
U Ainars Podziņš 1992. turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U Rob Schremp 1986. noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U Gunārs Skvorcovs 1990. try-out līgums
U Juris Upītis 1991. turpinās līgums
AIZSARGI
A Mathieu Carle 1987. noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A Oskars Cibuļskis 1988. turpinās līgums
A Edgars Dīķis 1991. papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A Guntis Galviņš 1986. pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A Rodrigo Laviņš 1974. pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A Mārtiņš Porejs 1991. papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A Jēkabs Rēdlihs 1982. pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A Krišjānis Rēdlihs 1981. pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A Arvīds Reķis 1979. pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A Artūrs Salija 1992. papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A Andrejs Smirnovs 1992. papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A Kristaps Sotnieks 1987. pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
VĀRTSARGI
V Kristers Gudļevskis 1992. papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V Māris Jučers 1987. turpinās līgums
V Mikael Tellqvist 1979. noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U Toms Andersons 1993. līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U Kaspars Daugaviņš 1988. līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V Chris Holt 1985. 1 gada līgums ar Avtomobiļist
A Ņikita Koļesņikovs 1992. līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U Ralfs Rinke-Leitāns 1993. līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U Mārtiņš Cipulis 1980. try-out līgums
A Aleksandrs Galkins 1990. try-out līgums
U Toms Hartmanis 1987. try-out līgums
U Koba Jass 1990. try-out līgums
U Kasaprs Saulietis 1987. try-out līgums

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):

ampl. spēlētājs dz. virziens
A Jānis Andersons 1986.
U Mārtiņš Cipulis 1980. šovasar bija try-out līgums ar DR
V Chris Holt 1985. uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U Marcel Hossa 1981. uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U Jamie Lundmark 1981. uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U Björn Melin 1981. DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U Ville Nieminen 1977. DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A Sandis Ozoliņš 1972.
U Miķelis Rēdlihs 1984. uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U Jakub Sindel 1986. DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U Jānis Sprukts 1982. uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U Juris Štāls 1982.
U Fredrik Warg 1979. uz Rögle BK (Elitserien)

*

P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona

Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):

spēlētājs gadi sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-) 2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason 30 Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16 Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison 24 Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1 Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster 27 EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18 Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux 31 Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4 Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2 Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan 30 Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6 Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2 Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa 26 New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8 New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden 26 Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3 Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3 San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson 30 Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5 Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs 21 Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0 Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya 27 SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15 Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark 30 Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0 Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6 Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius 22 Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0 Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin 30 Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2 HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš 23 Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8 HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen 34 Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3 Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický 35 HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2 Leksands IF 33 sp. (10+17) +18
Ronald Petrovicky 31 HK Dukla Trenčín (Slovāk.) 2 sp. (0+1) +2 Pittsburgh Penguins (NHL) 31 sp. (3+3) +4
MODO Hockey (Zv. Elitserien) 18 sp. (1+1) 0 Wilkes-Barre Scranton Penguins (AHL) 4 sp. (0+0) -3
EV Zug (Šv. NLA) 10 sp. (0+0
Rob Schremp 26 MODO Hockey (Zv. Elitserien) 55 sp. (19+22) +1 Bridgeport Sound Tigers (AHL) 1 sp. (0+1) +1
New York Islanders (NHL) 45 sp. (10+12) -19
Atlanta Thrashers (NHL) 18 sp. (3+1) -1
Tomáš Surový 28 HC ’05 Banská Bystrica (Slovāk.) 5 sp. (1+2) +1 Linköpings HC (Zv. Elitserien) 33 sp. (5+6) -7
Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 48 sp. (10+13) +1
Jakub Šindel 25 Pelicans (Som. SM-liiga) 59 sp. (15+18) -12 HC Kometa Brno (Čeh.) 44 sp. (11+9) -7
Brock Trotter 23 Hamilton Bulldogs (AHL) 75 sp. (36+41) +33 Hamilton Bulldogs (AHL) 76 sp. (18+31) +8
Montréal Canadiens (NHL) 2 sp. (0+0) -1
Fredrik Warg 32 Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 50 sp. (11+19) +4 Skellefteå AIK 46 sp. (7+15) -15
AIZSARGI
Mathieu Carle 24 Syracuse Crunch (AHL) 72 sp. (6+31) +7 Hamilton Bulldogs (AHL) 68 sp. (11+18) +19
Filip Novák 26 HC České Budějovice (Čeh.) 45 sp. (2+2) +20 Syracuse Crunch (AHL) 67 sp. (5+32) +5
Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (0+0) +1
Lee Sweatt 24 EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (10+26) -1 TPS (Som. SM-liiga) 56 sp. (15+18) -12
Duvie Westcott 28 Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (1+3) -10 Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (4+6) -13
Syracuse Crunch (AHL) 37 sp. (4+23) +6
VĀRTSARGI gadi sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv.%) 2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv. %)
Chris Holt 25 Elmira Jackals (ECHL) 15 sp. (3.01) 89.9% Peoria Rivermen (AHL) 20 sp. (1.73) 93.1%
Binghamton Senators (AHL) 33 sp. (2.95) 90.5% Alaska Aces (ECHL) 5 sp. (1.80) 94.6%
St.Louis Blues (NHL) 1 sp (0.00) 100%
Martin Prusek 32 HC Vítkovice Steel (Čeh.) 43 sp. (2.69) 93.2% SKA (Kr.) 22 sp. (2.69) n/d
Daniel Sperrle 25 Brynäs IF (Zv. Elitserien) 26 sp. (3.12) 89.7% Brynäs IF 27 sp. (2.60) 90.4%
Brynäs IF J20 (J20 SuperElit) 3 sp. (2.31) 92.9% Brynäs IF J20 2 sp. (1.54) 92.3%
Mikael Tellqvist 30 Ak Bars (KHL) 11 sp. (2.45) 90.5% Phoenix Coyotes (NHL) 15 sp. (2.86) 90.7%
Rauman Lukko (Som. SM-liiga) 26 sp. (2.34) 91.9% Buffalo Sabres (NHL) 6 sp. (2.35) 92.8%

*

Izziņām:

  • Pārtraukti pārbaudes laika līgumi ar Cipuli, Galkinu, Hartmani, Jasu un Saulieti (2012-07-20) – dinamoriga.eu
  • Rīgas Dinamo vienojas uz 2 sezonām ar uzbrucēju Jamie Johnson (2012-07-18) – dinamoriga.eu
  • Par Dinamo ģenerālmenedžeri apstiprināts Juris Opuļskis (2012-07-17) – dinamoriga.eu
  • KHL oficiāli apstiprināto jauno līgumu un līguma pagarinājumu saraksts (2012-07-16) – khl.ru
  • Par Rīgas Dinamo treniņu uzsākšanu, pārbaudes laika kandidātiem, starpsezonas pārbaudes spēlēm utt. (2012-07-16) – dinamoriga.eu
  • 2012. gada Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņas spēļu grafiks – hctorpedo.ru
  • Miks Indrašis Chicago Blackhawks jauno talantu nometnē (2012. g. jūlijs) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem), sportacentrs.com (1. vers.; 2. vers.), blackhawks.nhl.com
  • Raita Ivanāna intervija (2012-07-20) – allhockey.ru
  • Riharda Bukarta īs-intervija (2012-07-06) – sportacentrs.com
  • Rīgas Dinamo pagarina līgumu ar Ģirtu Ankipānu uz 1 sezonu (2012-07-04) – dinamoriga.eu
  • Dinamo paraksta līgumu ar Rihardu Bukartu uz 3 gadiem (2012-07-02) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar vārtsargu treneri Mika Veli Juhani Tarvainen (2012-06-26 un 2012-06-18) – dinamoriga.eu, dagbladet.se
  • Kaspara Daugaviņa intervija (2012-06-17) – allhockey.ru
  • Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
  • „Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
  • Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat

[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo izslēgšanas spēļu cipari kā sīknauda

Posted by petrovich27 uz 2012/03/15

Gagarina kausa izcīņā Rīgas Dinamo vīri šosezon ir aizvadījuši 7 spēles; maz, ja salīdzina ar iepriekšējo divu sezonu 9 un 11 partijām, un daudz, ja par atskaites punktu izvēlas KHL pirmajā sezonā piedzīvoto minimumu – 3 spēles. Dinamo spēlētāju individuālie rekordi izslēgšanas spēlēs šosezon un iepriekš.

klusām, bez skaļiem, bet ar pamanāmiem lozungiem jau ir sadalītas personas, kas vainojamas Dinamo zaudējumā Gagarina kausa izcīņas pirmajā kārtā. lieki piebilst, ka ar ieguldītajiem “multi-miljoniem”, visu laiku “iespaidīgāko” komplektāciju un visas Dinamo hokeja saimniecības administratoru izcilo “izpratni” par hokeju no Dinamo komandas tikai gaidīti nesalīdzināmi augstāki panākumi. tiktāl pārspīlējums kā literārā forma un atbilde citiem pārspīlējumiem attiecībā uz savām iespējām.

bet visādi citādi, zaudējums sērijā ar 3-4 Rietumu konferences otrajai, bet, ja mēram punktus – trešajai, stiprākajai vienībai par katastrofu uztverams gadījumā, ja maksimāli attālinās no realitātes. jā, Šuplera trenētajai vai kā citādi vadītajai (nevadītajai) vienībai bija divas reizes izdevies augsti vērtējams panākums, sūtot atpūtā līderus – SKA un OHK Dinamo. iespējams, var piekrist atzinumam, ka 2012. gada izslēgšanas spēlēs rīdzinieku pretinieki ir saņēmuši līdz šim švakāko pretinieku. ja runājam par vēsturisko pieredzi un savu stereotipu bagāžu, tad tā noteikti ir. iespējams, daļa Krievijas megaklubu patriotu nespēj sagremot jaunlaiku patiesību, ka, piemēram, Traktor tagad ir citas jaudas transporta līdzeklis…

ja atskatās uz otrās un trešās sezonas Dinamo varoņdarbiem, var jau tagad sākt būvēt pieminekli Šupleram ar vai bez balta zirga. tomēr der atcerēties, ka Šuplera un arī komandas pirmajā sezonā Rīgas Dinamo ar 0-3 aplauzās pret Maskavas Dinamo, kas tosezon KHL regulārajā čempionātā ieņēma 7. vietu, to pašu, ko šosezon pēc punktiem ieņēma Torpedo. protams, tas bija tikai sākums, un katru gadu ir cits Dinamo; tomēr tai sezonai (2008./2009.) tiek piedēvēta līdz šim visu laiku labākā leģionāru komplektācija, ieskaitot sezonas vidū atrasto “brīnumdari” Martinu Pruseku, kurš rīdziniekiem veltītās regulārās sezonas daļas – 20 spēļu – gaitā iekrāja 6 “sausas” uzvaras, atvairīja 94,1% metienu un vidēji spēlē piedzīvoja 1,70 vārtu zaudējumus. sapnis, ne? bet izslēgšanas spēlēs pazuda visi leģionāri, ieskaitot atvairītos metienos. treneru salīdzinājums ir neizbēgams, bet salīdzināmās sezonas izvēle atkarīga no iedvesmas.

kam izdevīgs ir zaudējums?

Dinamo izstāšanās no KHL čempionāta tā izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā ir vai varētu būt izdevīga vairākos virzienos, no kuriem pirmā un skaitliski visplašāk aplaimotā “kategorija” ir tās mājsaimnieces, kurām savu vīru aizraušanās ar hronisku prombūtni spēļu dienās vai nervoza pielipšana pie televizora ir sasniegusi pacietības kritisko robežu. iespējams, vērā ņemams ieguvējs ir Latvijas nacionālā izlase, kas vismaz teorētiski var sākt gatavoties pasaules čempionātam jau laicīgāk. turklāt ir arī līdz šim tikai 3 sezonās pamanīta un, protams, statistiski “nepietiekama”, bet cerīga tendence. proti, savā pirmajā KHL sezonā, kad Dinamo sezonu pārtrauca pirmajā kārtā, Latvijas izlase pasaules čempionātā atkārtoja savu rekordu – 7. vietu, bet pārējās divās sezonās, kad rīdzinieki aizkļuva līdz otrajai kārtai, nacionālā valstsvienība palika 11. un 13. vietā.

vēl vieni vairāk vai mazāk tieši ieguvēji ir Dinamo sastāva komplektētāji, ieskaitot ģenerālmenedžeri. ko gan viņi darītu, ja Dinamo nostartētu reti spīdoši un virkne spēlētāju, kas saskaņā ar plāniem ietilpst kategorijā “kur gan viņi liksies”, saražotu ļoti krāšņu individuālo statistiku? ģenerālmenedžera iestudētā starpsezonas tirdzniecība ar konkrētajiem spēlētājiem vēl vairāk līdzinātos daiļdarbam “Purva bridējs”. bet tagad vismaz ir tādi argumenti – “ko tad Tu play off-ā neiemeti?” un “kur tad ir palicis Tavs lietderības koeficients?”…

Dinamo “biržas indekss”

protams, arī te vairāk ir retorikas. jo galvenie “gājēji” aizietu neatkarīgi no izslēgšanas spēļu cipariem un gaitas, bet lielākā “palicēju” masa vismaz KHL virzienā nav tik interesanta Krievijas klubiem šajā valstī pastāvošā leģionāru limita dēļ. ko gan Dinamo sastāva komplektētāji darītu, ja Latvijas hokejistus tāpat kā dažu citu “brālīgo” valstu hokejistus Krievijā neklasificētu kā leģionārus, ir cits jautājums, kas Rīgas komandas komplektētājiem ir ierindojams ļauna murga kategorijā.

tomēr daļā gadījumu arī play off-ā sastrādātie individuālie cipari būs “valūta”, vienā gadījumā – pietiekoši cieta, citā – sīknauda… dažas “cenu izmaiņas” abos virzienos ilustrē arī spēlētāju individuālie rekordi. protams, tas nebūs galvenais arguments, turklāt ir liels skaits spēles elementu, kurus KHL un pat ne kāda modernāka statistika neskaita. bet tik un tā par izslēgšanas spēļu cipariem pilnībā aizmirsts nebūs. tie, kas “pārdod” atcerēsies pozitīvos rekordus, bet “pircēji” atcerēsies nulles un mīnusus, mēģinot cenu “nosist”.

Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi un antirekordi izslēgšanas spēlēs visās četrās KHL sezonās (saskaņā ar khl.ru statistiku; iespējamas izmaiņas ceturtās sezonas statistikā, ja tiks koriģēti protokoli):

parametrs rekordists 2012. gadā rekords iepr. 3 sezonās
rezultatīvākais spēlētājs Miķelis Rēdlihs 2+8 punkti (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 5+5 punkti (11 sp.)
labākais vārtu guvējs Jānis Sprukts 5 reizes (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 5 reizes (11 sp.)
rezultatīvākais asistents Miķelis Rēdlihs 8 piesp. (7 sp.) 2011. Sandis Ozoliņš 7 piesp. (11 sp.)
rezultatīvākais aizsargs Guntis Galviņš 0+3 punkti (7 sp.) 2011. Oskars Cibuļskis 1+6 punkti (11 sp.)
2011. Sandis Ozoliņš 0+7 punkti (11 sp.)
labākais lietderības koeficients Miķelis Rēdlihs “+5” (7 sp.) 2010. “+2” 4 spēl. (Arnason; Galviņš; Laviņš; Meija)
sliktākais lietderības koeficients Sandis Ozoliņš “-5” (7 sp.) 2011. Miķelis Rēdlihs “-8” (11 sp.)
visvairāk soda minūšu Mārtiņš Cipulis 25 min. (6 sp.) 2009. Duvie Westcott 33 min. (2 sp.)
labākais GAA (virs 20 min. sp. laika) Chris Holt 2.72 (5 sp.) 2010. Edgars Masaļskis 1.93 (6 sp.)
sliktākais GAA (virs 20 min. sp. laika) Māris Jučers 2.85 (3 sp.) 2009. Martin Prusek 4.67 (3 sp.)*
lab. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika) Chris Holt 88.7% (5 sp.) 2010. Edgars Masaļskis 93.4% (6 sp.)
slikt. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika) Māris Jučers 86.9% (3 sp.) 2009. Martin Prusek 85.9% (3 sp.)
lielākais sp. laiks vārtsargam Chris Holt 287:15 2011. Chris Holt 403:40
labākais iemet. % (virs 20 iemet.) Jānis Sprukts 59.9% (7 sp.; 162 iem.) 2009. Matt Ellison 59.4% (3 sp.; 64 iemet.)
sliktākais iemet. % (virs 20 iemet.) Māris Bičevskis 32.5% (5 sp.; 40 iem.) 2010. Robert Petrovicky 28.0% (9 sp.; 82 iemet.)
lielākais vidējais sp. laiks Krišjānis Rēdlihs 22:41 (7 sp.) 2010. Oļegs Sorokins 25:57 (9 sp.)
uzvaras vārtu guvumi Jānis Sprukts 2 reizes (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 2 reizes (11 sp.)
2010. Martin Kariya 2 reizes (9 sp.)

*

P.S. vārtsargu absolūtie antirekordi izslēgšanas spēlēs fiksēti Sergejam Naumovam 2009. gada play off-ā: GAA 10.10 un 77.8% atvairītu metienu, taču tas viss – niecīgā laika posmā (11:53), kas statistiku padara ļoti nosacītu.

Rīgas Dinamo uzbrucēju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

uzbrucējs spēles punkti +/- SM uzv. vārti iemetieni iemet. % vid. sp. laiks
1. Miķelis Rēlihs 7 2+8 +5 6 1 2 0% 19:44
2. Jānis Sprukts 7 5+3 +3 0 2 162 59.9% 20:13
3. Mārtiņš Karsums 7 1+4 +4 0 0 5 40.0% 20:07
4. Marcel Hossa 7 3+1 -3 4 0 1 0% 20:22
5. Niclas Lucenius 7 1+2 -2 4 0 100 45.0% 18:15
6. Ģirts Ankipāns 4 1+0 -1 0 0 15 40.0% 13:57
7. Jamie Lundmark 7 0+1 -4 6 0 129 51.9% 16:10
8. Juris Upītis 2 0+0 0 0 0 0 3:53
9. Juris Štāls 6 0+0 0 6 0 7 42.9% 10:20
10. Roberts Bukarts 7 0+0 0 4 0 3 0% 10:11
11. Ainars Podziņš 4 0+0 -1 2 0 0 6:37
12. Māris Bičevskis 5 0+0 -1 4 0 40 32.5% 10:34
13. Fredrik Warg 1 0+0 -2 0 0 12 50.0% 5:49
14. Gints Meija 7 0+0 -2 2 0 1 0% 13:37
15. Aleksandrs Ņiživijs 3 0+0 -4 2 0 0 18:28
16. Mārtiņš Cipulis 6 0+0 -4 25 0 2 50.0% 13:02

*

Rīgas Dinamo aizsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

aizsargs spēles punkti +/- SM vid. sp. laiks
1. Oskars Cibuļskis 6 0+0 +4 0 17:28
2. Guntis Galviņš 7 0+3 +2 2 22:31
3. Jēkabs Rēdlihs 6 1+1 -1 8 17:13
4. Rodrigo Laviņš 3 0+1 -1 2 16:28
5. Krišjānis Rēdlihs 7 1+1 -2 0 22:41
6. Kristaps Sotnieks 6 0+1 -3 2 15:31
7. Arvīds Reķis 6 0+1 -4 6 16:45
8. Sandis Ozoliņš 7 1+1 -5 2 20:23

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

vārtsargs spēles uzv. zaud. metieni atv. % GAA SM sp. laiks
Chris Holt 5 2 2 115 88.7% 2.72 0 287:15
Māris Jučers 3 1 2 61 86.9% 2.85 0 168:10
Kristers Gudļevskis 0 0 0:00

*

izziņām: Dinamo spēlētāju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Popradas Lev 2011. gada 12. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko, nahl.lv. otrs foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 11. decembrī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo sezonas rekordi kā jaunā laikmeta liecība & KHL sezonas pārsteigumi

Posted by petrovich27 uz 2012/02/28

Rīgas Dinamo savā ceturtajā pastāvēšanas sezonā ir labojuši tikai dažus komandas un individuālos rekordus regulārajās sezonās; liela daļa no jaunajiem komandas rekordiem ir apliecinājums pēcŠuplera ēras jauninājumiem, kurus dinamiešu galvās, rokās un kājās mēģina iekalt galvenais treneris Peka Rautakallio.

runa ir par to pašu Rautakallio, kuram kopā ar Dinamo pravietoja netikšanu izslēgšanas spēlēs, ne tikai redzot sezonas neveiksmīgo sākumu, bet vēl pirms sezonas Krievijas hokeja eksperti solīja palikšanu ārpus play off. tiesa, tie paši eksperti uzvaru Rietumu konferencē prognozēja Lokomotiv komandai (R.I.P.)…

aizsardzība kā platforma

2011./2012. g. regulārās sezonas summā Rīgas Dinamo ir “pārrakstījuši” tos komandas rekordus, kas liecina par dzelžaināku disciplinētību un dogmas novirzīšanos aizsardzības pozīcijās. līdzšinējās sezonās rīdzinieki nekad nebija saņēmuši tik maz soda minūšu – 635 (jeb 11:45 vidēji spēlē). Dinamo nekad līdz šim regulārās sezonas gaitā nav piedzīvojuši tik maz vārtu zaudējumu – 136 reizes (54 spēlēs; jeb vidēji 2,52 vārtu zaudējumi spēlē). vēl viens, starp citu – īpaši nozīmīgs, “slavas grāmatas” ieraksts ir – tikai 31 vārtu zaudējums spēlējot mazākumā (54 spēlēs; jeb vidēji 0,57 vārtu zaudējumi mazākumā vienā spēlē). šis spēles elements kopā ar salīdzinoši augsto disciplinētību ir viens no noteicošajiem spēles elementiem, lai varētu tikt pie uzvarām ar ļoti pat nelielu vārtu guvumu skaitu. vēl viens komandas “personiskais” rekords – vairākuma realizācijas procents, kas šosezon ir 19,5% izmērā un ir viens no labākajiem rādītājiem līgā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālo rekordu šosezon arī nav daudz, bet daļa no jaunajiem ierakstiem tāpat apliecina Dinamo vaibstu izmaiņas šajā sezonā. pirmoreiz jaunlaiku Dinamo vēsturē jau no regulārās sezonas sākuma un visā tās gaitā ir bijis skaidri zināms, kurš ir “pirmais numurs” vārtos. attiecīgi jauns rekords ailītē ‘lielākais spēles laiks vārtsargam’ – Kriss Holts ar 2590:12 kopējā spēles laika. šajā pašā virzienā ir vēl viens vārtsargu rekords – visvairāk uzvaru vārtsargam; Krisam Holtam šosezon saskaitītas 20 uzvaras.

šosezon labots arī rezultatīvu piespēļu rekords – Miķelim Rēdliham izdevies 31 reizi (54 spēlēs); noskaidrots trāpīgākais aizsargs – Sandis Ozoliņš ar 10 vārtu guvumiem; kā arī salaboti rekordi lietderības koeficientos regulārajā sezonā. pozitīvais rekords tagad pieder Krišjānim Rēdliham (+17), bet negatīvais – Fredrikam Varjam (-18). jā, un vēl šosezon ir atkārtoti daži iepriekšējo sezonu rekordi – 3 spēlētāji (Guntis Galviņš, Mārtiņš Karsums, Miķelis Rēdlihs) ir aizvadījuši maksimālo spēļu skaitu (54 spēles); tiesa, pirmajās divās sezonās maksimālais spēļu skaits bija 56, un tās pēc pilnas programmas aizvadījuši 4 spēlētāji (Mārtiņš Cipulis – 2 reizes). vēl viens “atkārtojums” ir Miķeļa Rēdliha 5 uzvaras vārtu guvumi, ko pirmajā sezonā sadarīja arī Marks Hartigans.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām četrām KHL reg. sezonām; iespējamas korekcijas, ja tiks laboti KHL 2011./2012. g. sezonas protokoli; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, bet nākamās divas 54 spēļu sezonas):

rekorda parametrs “uzstādīšanas” sez. rekorda īpašnieks un skaitļi labākais gadījums 2011./2012. g. sez.
rezultatīvākais spēlētājs 2009./2010. Marcel Hossa – 55 punkti Miķelis Rēdlihs – 44 punkti
rezultatīvākais aizsargs 2010./2011. Sandis Ozoliņš – 31 punkts Guntis Galviņš – 27 punkti
labākais vārtu guvējs 2009./2010. Marcel Hossa – 35 reizes Mārtiņš Karsums – 20 reizes
labākais vārtu guvējs aizsargs 2011./2012. Sandis Ozoliņš – 10 reizes (tas pats)
izšķirošie pēcspēles metieni 2010./2011. Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM Aleksandrs Ņiživijs – 2 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā 2009./2010. Marcel Hossa – 14 reizes Mārtiņš Karsums – 9 reizes
vārtu guvumi mazākumā (3 sezonas) (kopā 6 personas) – pa 2 reizēm Guntis Galviņš – 1 reize
labākais asistents 2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle (tas pats)
uzvaras vārtu guvumi 2008./2009. Mark Hartigan – 5 reizes (sk. zemāk)
2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 5 reizes (tas pats)
labākais lietderības koeficients 2011./2012. Krišjānis Rēdlihs +18 (tas pats)
atvairīto metienu procents 2008./2009. Martin Prusek – 94.1% Chris Holt – 91.9%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA) 2008./2009. Martin Prusek – 1.70* Chris Holt – 2.27
“sausās” spēles 2008./2009. Martin Prusek – 6 spēles Chris Holt – 5 spēles
visvairāk uzvaru vārtsargam 2011./2012. Chris Holt – 20 reizes (tas pats)
vārtsargu uzvaru bilance 2009./2010. Edgars Masaļskis +6 (17:11) Chris Holt +4 (20:16)
vārtsarga sp. laiks 2011./2012. Chris Holt – 2590:12 (tas pats)
sliktākais lietderības koeficients 2011./2012. Fredrik Warg -18 (tas pats)
visvairāk soda minūšu 2008./2009. Duvie Westcott – 124 min. Fredrik Warg – 59 min.

* P.S. vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

KHL pozitīvo pārsteigumu TOP 4

1. Čeļabinskas Traktor. lielākās svārstības un pārsteigumu amplitūdu KHL čempionātā piedzīvoja tieši Austrumu konference, kur tradicionālās līdervienības sezonas startā pamatīgi aizkavējās, bet bijušie pastarīši vai pus-pastarīši ik pa brīdim iestudēja konkrētus uzrāvienus. Traktor vienību komplektācijas un arī budžeta ziņā par pastarīti uzskatīt nevarētu, tomēr pirms sezonas reti kurš prognozētu traktoristiem pat savas arēnas priekšrocības play off pirmajā kārtā – t.i., iekļūšanu konferences pirmajā četriniekā. piemēram, allhockey.ru pirms sezonas Čeļabinskas komandai paredzēja 6. vietu Austrumu konferencē… bet Traktor ieņēma 1. vietu ne tikai konferencē, bet arī visas līgas regulārā čempionāta kopvērtējumā, ieliekot “kloķi” arī Rietumu līderiem SKA, kuri šosezon startē ļoti pat jaudīgi.

2. Harabrovskas Amur. viena no tām komandām, kas piedalījās Austrumu konferences apvērsumā šosezon, sezonas sākumā konferences līderu godu ieņemot pamīšus ar “traktoristiem”. lai arī sezonas turpinājumā Habarovskas komandai nācās samazināt apgriezienus, un vairs neveicās tik spīdoši, cik sezonas sākumā, tomēr pretēji prognozēm Amur pirmoreiz ir ietrāpījuši KHL izslēgšanas spēlēs! snieguma solīdumu apliecina arī “atpalikšana” no līdzšinējiem Gagarina kausa ieguvējiem tikai 5 – 8 punktu robežās. nav slikti komandai, kas līgā vislielāko laika apjomu pavada lidmašīnā.

3. Ņižņijnovgorodas Torpedo. KHL sezonas trešā vērtīgākā pārsteiguma autorus izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā kā reizi pretī saņem rīdzinieki. pēc Lokomotiv (R.I.P.) katastrofas sezonas ievadā jebkuri Rietumu konferences pārsteigumi ir vērtējami piesardzīgi un ņemot vērā Jaroslavļas kluba “atstāto” vietu. tomēr Torpedo panākumi nebūtu noniecināmi – pirms sezonas daļa ekspertu paredzēja komandas iekļūšanu play off-ā, atrodoties tuvāk “lielā astotnieka” beigu galam. tomēr Ņižņijnovgorodas komanda prata ieņemt 2. vietu konferencē, uzvarot savā – Tarasova divīzijā, kur līdz pat regulārā čempionāta beigu fāzei uz līderu godu ļoti cieši pretendēja veselas 4 komandas!

4. Minskas Dinamo. beidzot ir pienākusi minskiešu lielā sezona, kad ieguldījumi un plašā leģionāru atrašanās komandas komplektā sākusi pārvērsties rezultātā. līdzīgi amūriešiem Austrumos, minskieši piedalījās Rietumu konferences mazajā revolūcijā, laiku pa laikam uzturoties konferences stiprāko komandu divniekā, bet sezonas otrajā pusē atdodot pozīcijas savas divīzijas biedriem – Atlant, Severstaļ, Torpedo. taču ar visu to minskieši jau ļoti laicīgi nodrošināja vietu play off izcīņā, pretēji dažādu ekspertu prognozēm par “Minskas klasiku” – netikšanu izslēgšanas spēlēs. jāpiebilst, ka klasika bija tikai pirmajās divās KHL sezonās, bet 2011. gadā Minskas Dinamo sīksti pacīnījās pret Lokomotiv, pirmo kārtu tomēr nepārvarot…

KHL regulārās sezonas “garāmšāvienu” Top 4

1. Novosibirskas Sibir. sezonas pirmajā pusē Austrumu konferencē kandidātu uz lielāko izgāšanos bija daudz vairāk, bet tomēr līdz regulārās sezonas noslēgumam “oligarhkomandas” nepieklājīgi zemās vietas prasta nedaudz pielabot. Sibir gan nav Austrumu hokeja magnāti, bet komplektācija ļāva prognozēt viņiem vismaz dalību izslēgšanas spēlēs. tomēr Novosibirskas komanda nostartēja ļoti vāji, sezonas gaitā sakrājot vien 57 punktus un vēl pirms transfēru loga aizvēršanās “atdodot” spēli un dažus labākos (dārgākos) spēlētājus citiem klubiem. 11. vieta Austrumos un 20. vieta līgā Novosibirskas hokeja saimniecībai ir zems novērtējums.

2. Maskavas CSKA. Šuplera pārcelšanās uz CSKA bija racionāls gājiens, jo pēc ārkārtīgi vājās 2010./2011. g. sezonas armijnieku izpildījumā šķita, ka CSKA komanda sliktāk nostartēt nevar, un jebkurš cits sniegums būs labāks vai vismaz nebūs sliktāks par aizvadīto sezonu. tomēr CSKA panākumi bija tikpat vāji, cik pamanāmas iekšējās problēmas kluba saimniecībā. lai arī leģendārais klubs šosezon izslēgšanas spļēs ir iekļuvis, tā vairāk ir apstākļu sakritība nevis mērķtiecīga darba rezultāts. CSKA pēdējā desmitgadē nav tas bagātākais līgas klubs, tomēr savu zvaigžņu un zvaigznīšu tam netrūkst. lai reabilitētu savu sezonu ar startu izslēgsanas spēlēs, ir iegadījies pasmags eksaminators – Rietumu “magnāti” SKA

3. “divi vienā” – Kazaņas Ak Bars un Ufas Salavat Julajev. abi līdzšinējie Gagarina kausa ieguvēji pēc iespaidīgi “šķidrā” sezonas sākuma centās darīt visu, lai regulārās sezonas startu noturētu kaut kādos pieklājības rāmjos, un kopumā tas ir izdevies. tomēr 4. un 5. vieta Ufas un Kazaņas “miljonārkomandu” līdzjutējiem nav tie gaidītākie panākumi. attiecīgi jau KHL play off pirmajā kārtā cīkstēsies abi līdzšinējie Gagarina kausa ieguvēji. šajā kontekstā atkal uzvirmo idejas un pamatojumi par nepieciešamību vēlreiz mainīt KHL izspēles kārtību, atceļot finālistu noskaidrošanu konferences ietvaros un pārtaisot play off izspēli uz versiju – Austrumi pret Rietumiem jau pirmajā kārtā vai, jau KHL pirmajā sezonā pratizēto, visi “bērtā veidā”: 1-pret-16, 2-pret-15 utt. kā viens no piemēriem sliktajai esošajai kārtībai ir piesaukts fakts, ka “gagarinieši” tiekas jau pirmajā kārtā, liedzot abām komandām priecēt skatītāju aci ar savu spēles skaistumu izslēgšanas spēļu citās kārtās. protams, zināma argumentācijas jēga citai KHL izslēgšanas spēļu kārtībai ir, tomēr piemērs ar Ufas un Kazaņas klubiem ir “garām”. abu komandu “pus-veiksmīgā” regulārā sezona ir uz šo komandu sirdsapziņas un nav sistēmas kļūdas rezultāts… tāpēc arī likumsakarīgi, ka par “izlieto” regulāro sezonu “atbildēt” otraj1a kārtā varēs tikai viena no šīm vienībām.

KHL Austrumu konferences vietu sadalījums 2011./2012. g. reg. sezonā un allhockey.ru prognoze:

vieta komanda spēles punkti prognoze
1. Traktor (Čeļabinska) 54 114 +5
2. Avangard (Omska) 54 93 -1
3. Metallurg (Magņitogorska) 54 94 +1
4. Ak Bars (Kazaņa) 54 92 -2
5. Salavat Julajev (Ufa) 54 89 -2
6. Baris (Astana) 54 85 -1
7. Amur (Habarovska) 54 84 +3
8. Jugra (Hantimansijska) 54 83 +1
9. Metallurg (Novokuzņecka) 54 75 +2
10. Ņeftehimik 54 74 -2
11. Sibir 54 57 -4
12. Avtomobiļist 54 49 0

*

KHL Rietumu konferences vietu sadalījums 2011./2012. g. reg. sezonā un allhockey.ru prognoze:

vieta komanda spēles punkti prognoze
1. SKA (Sanktpēterburga) 54 113 +1
2. Torpedo (Ņižņijnovgoroda) 54 91 +4
3. OHK Dinamo (Maskava) 54 105 0
4. Atlant (Mitišči) 54 86 0
5. Severstaļ (Čerepoveca) 54 85 +2
6. Dinamo (Minska) 54 83 +4
7. Dinamo (Rīga) 54 79 +2
8. CSKA (Maskava) 54 70 -3
9. Spartak (Maskava) 54 64 -1
10. Lev (Poprada) 54 54 +1
11. Vitjaz (Čehova) 54 44 +1

* P.S. Rietumu konferences 1. vietu allhockey.ru prognozēja Lokomotiv komandai (R.I.P.), tādēļ visiem pārējiem Rietumu konferencē prognozes pieaugums vismaz par “+1” ir uz tās rēķina.

lasāmvielai:

[Gunta Galviņa un Krišjāņa Rēdliha kopfoto fiksēts spēlē pret SKA 2011. gada 16. janvārī; foto autors: Aigars Prūsis.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

ar atsaldētiem sveicieniem no Čehovas

Posted by petrovich27 uz 2011/10/10

ka hokeju spēlē īsti vīri, ir dzirdēts un nākas pārliecināties katrā spēlē. cīņa pie bortiem un bloķēti metieni tikai televizora ekrānā mēdz izskatīties pēc “nekā īpaša”. atšķirībā, piemēram, no bezkaislīgiem rentgena aparātiem, kur cita bilde rādās. taču, ja par spēli tiek saukta apzināta miesas bojājumu nodarīšana, kas vismaz konkrētas līgas vienas konkrētas komandas sniegumā tiek uzskatīta par normu, tad rodas jautājums – kam tas ir vajadzīgs? runa, protams, par KHL un Čehovas Vitjaz.

“mūsējos sit?”

dūru izvicināšana hokejā nav nekas neparasts. sistemātiskāk ar to nodarbojas “policisti”, kuru darbības etalons tāpat kā vairumā citu elementu ir NHL. taču nav jābūt “policistam”, lai nāktos aizstāvēt savus “uzskatus” izkaujoties. jāpiebilst, ka kaušanās ir tajā gadījumā, ja abas puses kaujas. gadījumos, kad dūres vicina viena puse, tad tā ir piekaušana, izrēķināšanās vai vienalga kas, bet ne kaušanās. civilizētās valstīs tas ir krimināli definēts noziegums. atgādinājumam: pat Latvijā ir bijušas ierosinātas krimināllietas par uzvedību uz ledus.

kas vainīgs? trakus suņus mēdz nošaut, taču nav dzirdēts, ka no tiem prasītu cita veida atbildību par sastrādātajiem “nedarbiem”. protams, atbilde tiek prasīta ne no beisbola vālēm, sētas mietiem vai suņiem ar aprautu ķēdes posmu pie kakla, bet no saimniekiem. kāds taču slēdz līgumus ar brennaniem, jablonskiem, tarnaskiem. Čehovas “freona puišu” gadījumā “saimnieks” ir meklējams ne tikai kluba vadītāju un finansētāju aprindās, bet plašākā mērogā – jo ne jau Vitjaz tā “spēlētu”, ja līga reāli neļautu, un KHL sabiedrība nepieņemtu. par komandas kriminālajiem finansētājiem un attiecīgas ievirzes snieguma pasūtītājiem var palasīt Anatolija Kreipāna materiālā ar 4. oktobri datētā Sporta Avīzē. taču šoreiz nav runa par vīriem, kas devuši komandai lielo rubli un par to pasūtījuši mūziku. runa ir par KHL kā saimniecību, kas diemžēl rīkoties sāk tikai tad, kad viss jau ir “dziļi mežā”. cik negadījumiem, traģēdijām ir jānotiek, lai KHL organizatori sāktu domāt ar galvu un atbilstoši rīkoties?

runa nav tikai par KHL organizatoriem un administratoriem, runa ir par visu kopumu – sākot ar TV komentētājiem un beidzot ar tiesnešiem, kuriem Vitjaz “darba stils” jau ir ierasta norma. izrāde kā Kolizejā, kur spēles noteikumu nav kā sugas. ir saprotams, ja tiesneši ļauj “izvilloties” gadījumos, kad tiešām abas puses to dara… taču, ja viena no pusēm nekaujas, atrodas uz ledus guļus stāvoklī, mēģinot “sagrupēties” tā, lai minimizētu traumu risku? tiesneši nesteidzas, jo pašiem veselība dārga? vai respektē TV kameru “apetīti” uz izrādi?

zināmā mērā kopējo “atzīmi” KHL saimniecības skatījumam sniedz kā Rīgas Dinamo un Vitjaz savstarpējās spēles komentētājs KHL TV ēterā, tā spēles apdzejotāji dažādos Krievijas sporta medijos. “Dinamo uzvarējuši spēlē, bet Vitjaz kautiņos…” tieši tas, kas “at-saldējuma” pasūtītājiem bija nepieciešams. spēles gaitā un pēc spēles Čehovas komandas galvenais treneris Andrejs Nazarovs izliekas tā, it kā laukumā notiekošais nav īsti ar viņu saistīts, tā it kā viņš nezinātu, kur un ar kādiem nolūkiem laukumā dodas kārtējais “vēsais džeks”, kurš pēc pāris sekundēm mēģina “apkampties” ar kādu no pretiniekiem.

KHL vadoņi? raugās greizajā spogulī, mēģinot saskatīt NHL “kaušanās kultūras” atspulgu Vitjaz portretā. un, protams, cenšas ieraudzīt sevis lolotā KHL līdzības ar “hokeja Meku”. un laiku pa laikam pieņem Vitjaz kluba vadības solījumus, ka Čehovas komanda turpmāk biežāk spēlēšot hokeju nevis nodarbosies ar cīņas sporta veidiem. interesanti, kādu dziesmu dziedātu biedrs Medvedevs, kas vadošs KHL amatpersonāžs, ja “vitjazisti” nopietni saskādētu veselības, piemēram, SKA vadošajiem miljonāriem uz slidām?

kam tāds “hokejs” ir vajadzīgs?

protams, Rīgas Dinamo vīri nav ne pūkaini nevainības iemiesojumi, nav arī fiziski peramie. no vispārēja un pavirša skatpunkta, 9. oktobra spēlē starp rīdziniekiem un Čehovas “saldētavu” nekas dramatisks nenotika. no laukuma nevienu nenonesa, vien 3 “vitjazisti” saņēma noraidījumus līdz spēles beigām. drāmas nebija tādēļ, ka dinamiešiem pietika prāta, izturības un arī drosmes uz provokācijām un pat brutālām dunkām sejā neatbildēt ar to, ko gaidīja pretinieka “aktīvisti”. viss, ko Dinamo varēja izturēt, bija “apdzēsts”. Sanda Ozoliņa došanās palīgā cīņubiedram Oskaram Cibuļskim uztverama kā neizbēgama “ātrā palīdzība”, par ko cieņa un respekts.

rodas vien jautājums: kam tāds “hokejs” ir vajadzīgs? Čehovas pašvaldībai, TV skatītājiem vai KHL vadoņiem?

P.S. jauns rekords. šoreiz pozitīvs

7:1, kas 9. oktobrī iestudēts Čehovā pret Vitjaz, rīdziniekiem ir jauns rekords. “+6” ir Rīgas Dinamo lielākā pozitīvā vārtu starpība, kas līdz šim panākta oficiālajās KHL spēlēs. līdzšinējais rekords bija “+5”, kas saražots jau 2008. gada 26. novembrī pret Traktor (5:0) un atkārtots 2010. gada 5. janvāra spēlē pret Sibir (7:2). Čehovas klubam šīs spēles zaudējuma summa “-6” ir rekords tikai šajā sezonā, kas tikko aizsākusies un rekordus var salabot neskaitāmas reizes. līdzšinējās 3 sezonās Vijaz ar 6 vārtu starpību ir zaudējuši 4 reizes, “-7” Čehovas klubs piedzīvoja vienu reizi, bet “-8” divreiz.

Rīgas Dinamo uzvaras ar lielāko vārtu starpību oficiālajās KHL spēlēs:

datums pretinieks rezultāts starpība
2011-10-09 Vitjaz 7:1 +6
2010-01-05 Sibir 7:2 +5
2008-11-26 Traktor 5:0 +5

Rīgas Dinamo visvairāk vārtu guvumu vienā spēlē (oficiālajās KHL spēlēs):

datums pretinieks rezultāts
2008-10-06 Dinamo (Minska) 8:5
2011-10-09 Vitjaz 7:1
2010-01-05 Sibir 7:2
2011-02-20 Traktor 6:2
2009-12-07 Ņeftehimik 6:3
2010-09-21 Ņeftehimik 6:3
2009-02-20 Sibir 6:4
2009-11-19 Spartak 6:4
2010-01-28 Atlant 6:5 OT
2008-09-03 Amur 6:7 PM

Dinamo (Rīga) vs. Vitjaz spēles (2011-10-09) karstāko momentu video:

[foto fiksēts Vitjaz spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 9. oktobrī. foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , | 8 Comments »

Dinamo debitantiem labvēlīgs zvaigžņu stāvoklis

Posted by petrovich27 uz 2011/10/06

Dinamo komandā jaunu Latvijas spēlētāju debijas nav ikdienas parādība. 5. oktobrī zvaigžņu stāvoklis, kolēģu sniegums un komandas traumatisms bija labvēlīgi, lai uz KHL oficiālā ledus debitētu uzreiz divi. pēc kā izskatās Miks Indrašis un Māris Jučers uz Dinamo līdzšinējo debiju fona?

Dinamo debiju “otrais vilnis”

Dinamo galvenā un skaitliski lielākā debija norisinājās kopā ar komandas un visas KHL debiju 2008. gada 2. septembrī Habarovskā. debija iegadījās veiksmīga, komanda līgā pieteicās ar uzvaru 4:2. virkne spēlētāju “jauno posmu” savā karjerā aizsāka ar rezultativitātes punktiem, lietderības plusiem un apziņu “mēs varam”. turpmāk “lielās” debiju dienas ir sezonu atklāšanas spēles, bet “pa ceļam” tiek iemēģināti daži kadri. no tiem tikai neliels skaits aizķeras komandā uz laiku līdz sezonas beigām, bet vēl mazāk puišu pie Dinamo “galda” paliek arī nākamajā sezonā.

katra debija, neatkarīgi no sezonas gadalaika, Dinamo sakarā tiek uztverta ar gaidām, kas mēdz būt cerīgas vai tādas, pēc kurām varētu izpausties ar “es taču teicu, ka tur nekā nebūs”. vairumā gadījumu interesentu ticība par izdošanos vai pārliecība par neizdošanos izkristalizējas nevis pirms debijas, bet pēc tās. cilvēcīgi…

aktuālās sezonas pirmajā spēlē, 13. septembrī Kazaņā, nodebitējās visi 4 jauniegūtie leģionāri Dinamo uzbrukumā. komandas sniegums jau sezonas sākumā liek aizdomāties, ka šī varētu nebūt vienīgā importa hokejistu debijas diena šajā sezonā… 5. oktobris, Maskavā pret Spartak, bija sezonas otrā debiju diena, kad laukumā ar reālu spēles laiku devās uzreiz divi pašmāju kadri – uzbrucējs Miks Indrašis (1990.) un vārtsargs Māris Jučers (1987.). debijai nebija paši “saulainākie” laika apstākļi (0:3 pret Spartak); tas arī virknei kritiķu un vērtētāju ir licis debitantus “sabāzt” vienā maisā un ļauties “meinstrīmam”, kas jau Dinamo “pusē” kritizē visus, par visu, visos elementos…

debiju rekordi

protams, statistika neuzrāda atdevi, mazākumā izlietotos sviedru litrus, saņemtos un “atdotos” spēka paņēmienus, bloķētos metienus un izjaukto saspēli, kā arī partneriem izsniegtās, bet lietderībā nepārvēstās piespēles. daudz elementu nav taustāmi statistikā, bet tikai uz ledus. arī veiksmes/neveiksmes “koeficients”, skatot vienu spēli, ir statistiski iespaidīgāks. tāpat arī Salavat Julajev un Amur komandas vismaz iepriekšējās sezonās viena no otras būtiski atšķīrās; gala beigās katra spēle ir citāda. tomēr, ja ne statistika, tad spēlētāju debijas aizmirstos tikpat ātri kā Dinamo otrās sezonas leģionāri.

jaunlaiku Dinamo rezultatīvākā debija ir izdevusies diviem uzbrucējiem – Metam Elisonam un Marselam Hosam – dinamiešu pirmajā oficiālajā KHL spēlē, kad minētie leģionāri “saražoja” katrs pa 2 punktiem (abiem pa 1+1). “plānākā” debija uzbrucēju ierindā bija sanākusi Jānim Spruktam otrās sezonas pirmajā spēlē, kad Spruktam punktu nebija, bet lietderības koeficients “-3” iegadījās gan. taisnības dēļ jāatgādina, ka šī spēle bija pret līgas “monstru” – Salavat Julajev, kurš sagādāja mīnusus lietderības koeficientos virknei dinamiešu. “pozitīvs” tovakar nebija neviens, neitrāli bija seši laukuma spēlētāji…

visu laiku īsākā debija gadījās vārtsargam Uģim Avotiņam – 13 sekundes spēles laika, kas viņam izrādījās arī vienīgās Dinamo vārtos KHL oficiālajās spēlēs. savukārt, debija bez statistikā reģistrēta spēles laika ir iegadījusies vārtsargam Edgaram Lūsiņam, kurš debiju piedzīvoja pēcspēles metienos un palīdzēja komandai pieveikt OHK Dinamo vienību.

aizsargu debijas izrādījušās stabilākas, bez lielām “šūpolēm”. neviens aizsargs debijas spēlē nav savā lietderībā aizgājis ārpus “plus mīnus 1” robežām un nav varējis saorganizēt vairāk par vienu rezultativitātes punktu. vērtīgākā debija starp aizsargiem ir izdevusies uzreiz 3 vīriem, kuriem vienlaikus ir pozitīvs lietderības koeficients un iegūts rezultativitātes punkts (visiem pa “+1” un 0+1). tie ir Atvars Tribuncovs, Duvijs Vestkots un Georgijs Pujacs. vienīgais aizsargs, kas savā debijas spēlē ir cauršāvis pretinieku mūri, ir Lī Svets (1+0 punktu ar “0” lietderības). attiecīgi ar “-1” savas gaitas Dinamo ierindā ir aizsākuši 5 aizsargi (Rodrigo Laviņš, Sandis Ozoliņš, Krišjānis Rēdlihs, Oļegs Sorokins, Maksims Širokovs), kuri pagaidām uz visiem dala šo rekordu. līdz brīdim, kamēr nāks kāds aizsargs ar saviem “mīnusiem”. vai nenāks.

vārtsargu ierindā debija ar 100% atvairītiem metieniem ir norisinājusies 3 vīriem – Danielam Sperlem, Ervīnam Muštukovam un Mārim Jučeram, taču neviens no viņiem neaizvadīja pilnu spēles laiku (svārstību josla 20 – 40 minūtes) un visi stājās vārtos, kad pretinieki bija nodrošinājušies ar lielāku/mazāku handikapu un uzbrukumu neuzskatīja par galveno prioritāti. tātad visiem 3 “gandrīz sausajiem” nācās debitēt zaudētās spēlēs. pilnā spēles laikā labākā vārtsarga debija “pieder” Edgaram Masaļskim ar 94,3% atvairītu metienu un GAA 2.00 (vārtu zaudējumiem vidēji spēlē = 60 minūtēs). statistiski “caurākā” debija Dinamo vārtsargu “kolektīvā” fiksēta Sergejam Naumovam – 69,2% atvairītu metienu un GAA 7.47. jāpiebilst, ka Naumova debijas spēle bija 2008. gada 5. septembrī, kad rīdzinieki Novokuzņeckā zaudēja ar 0:7. savā spēles daļā Sergejs Naumovs saņēma 4 vārtu zaudējumus, bet “bēdubrālis” Edgars Masaļskis, kurš nomainīja vārtos Naumovu, šajā spēlē kapitulēja 3 reizes, sapelnot līdzīgi krāšņu statistiku – 78,6% atvairītu metienu un GAA 6.46.

pēc kā izskatās Miks Indrašis un Māris Jučers?

uz kopējā debiju fona Miks Indrašis ar nullēm vairumā statistikas ailīšu (vārtu guvumi, rezultatīvas piespēles, punkti, iemetieni, lietderības koeficients, soda minūtes) ir apmēram “pa vidu” līdzšinējā debiju “reitingā”. toties uzkrājumā fiksēts 1 metiens pa pretinieku vārtiem un spēles laiks virs 9 minūtēm. ņemot par paraugu 3 sezonu gaitā Šuplera iekopto “mērauklu”, tad 9 minūtes debijas spēlē līdz 21-22 gadu jaunam vietējam spēlētājam ir ļoti labs spēles laiks. savukārt, “nulles” lietderības koeficienta un arī soda minūšu ailītēs šoreiz, ņemot vērā kopējo Dinamo sniegumu, ir vērtējamas ar pozitīvu “akcentu”. citiem secinājumiem, protams, nepieciešams vairāk spēļu, vairāk minūšu. bet iespējas ir.

Mārim Jučeram “nulles” zaudēto vārtu uzskaitē nav dāvinātas. protams, palīdzēja veiksme un aizsargi, bet daudzu prognozes par tautas deju kolektīvu “Sietiņš” vismaz debijas spēlē nav piepildījušās. Jučeram debija ir izrādījusies statistiski līdzīga priekšgājējiem Sperlem un Muštukovam, kuriem salīdzinoši sakarīgais starts gan nenozīmēja “iecementēšanos” komandas vārtos. tomēr visos 3 gadījumos ir atšķirības. Daniels Sperle bija paredzēts kā “pirmais numurs”, bet nesanāca. savukārt, Ervīns Muštukovs bija “trešais numurs”, kura debija un vēlāk arī pirmā pilnā spēle kaut kā nekonvertējās par evolūciju virzienā uz Dinamo. Māra Jučera gadījumā ir vidusceļš – neviens neprasa un negaida kā no Sperles, bet ir vairāk iespēju nekā “trešajam”. protams, ja iespējas netiks noturētas, ir iespējas kļūt par trešo. taču pagaidām ceļavējš ir pareizais. ja vēl Rautakallio ņemsies audzināt un atstāt uz soliņa Holtu…

Rīgas Dinamo uzbrucēju debija; individuālā statistika debijas spēlē (līdz 2011-10-05, ieskaitot; saskaņā ar khl.ru; debijas spēle = pirmā spēle KHL čempionātā):

uzbrucējs

dz.

debijas dat.

debijas pretin. un rez.

punkti

+/-

SM

metieni

iemet.

iemet. %

sp. laiks

Matt Ellison 1983. 2008-09-02 Amur (4:2) 1+1 0 0 2 15 60.0% 17:08
Marcel Hossa 1981. 2008-09-02 Amur (4:2) 1+1 0 0 4 1 0% 15:10
Miķelis Rēdlihs 1984. 2008-09-02 Amur (4:2) 1+0 +1 2 4 1 0% 14:01
Tomas Surovy 1981. 2010-09-09 SKA (5:4 OT) 1+0 0 0 2 0 22:16
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 2008-09-02 Amur (4:2) 1+0 0 0 3 0 15:06
Jamie Lundmark 1981. 2011-09-13 Ak Bars (2:5) 1+0 -1 0 5 3 33.3% 16:31
Lauris Dārziņš 1985. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+1 +1 2 4 0 12:22
Mark Hartigan 1977. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+1 +1 0 1 21 42.9% 11:33
Fredrik Warg 1979. 2011-09-13 Ak Bars (2:5) 0+1 0 0 2 14 78.6% 14:39
Aleksejs Širokovs 1981. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+1 0 2 2 24 62.5% 16:34
Ronald Petrovicky 1977. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+1 0 0 1 5 40.0% 13:08
Mārtiņš Karsums 1986. 2010-01-18 Metallurg (Mag.; 3:2) 0+0 +1 0 2 0 17:10
Brock Trotter 1987. 2010-09-08 SKA (5:4 OT) 0+0 0 2 2 18 61.1% 10:36
Vitalijs Karamnovs 1989. 2010-09-23 Avtomobiļist (1:2) 0+0 0 0 2 1 100% 6:42
Gints Meija 1987. 2008-11-27 Metallurg (Mag.; 1:2 PM) 0+0 0 0 2 0 6:43
Andris Džeriņš 1988. 2009-09-12 Salavat Julajev (1:5) 0+0 0 0 1 8 50.0% 9:40
Mārtiņš Cipulis 1980. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+0 0 2 1 0 16:51
Juris Štāls 1982. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+0 0 0 1 0 9:30
Miks Indrašis 1990. 2011-10-05 Spartak (0:3) 0+0 0 0 1 0 9:16
Roberts Bukarts 1990. 2009-09-24 Torpedo (2:7) 0+0 0 0 0 2 100% 4:37
Viktors Bļinovs 1981. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+0 0 0 0 1 100% 5:40
Juraj Mikus 1987. 2010-09-23 Avtomobiļist (1:2) 0+0 0 0 2 8 62.5% 8:46
Martin Kariya 1981. 2009-09-12 Salavat Julajev (1:5) 0+0 0 0 0 20 60.0% 15:19
Armands Bērziņš 1983. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+0 0 2 0 14 35.7% 9:46
Sergejs Pečura 1987. 2008-10-11 Severstaļ (1:2) 0+0 0 0 0 5 0% 8:45
Jānis Straupe 1989. 2009-02-12 HK MVD (4:2) 0+0 0 0 0 0 9:18
Edijs Brahmanis 1983. 2009-01-16 Avangard (5:4 OT) 0+0 0 0 0 0 5:03
Ainars Podziņš 1992. 2010-09-21 Ņeftehimik (6:3) 0+0 0 0 0 0 1:20
Toms Hartmanis 1987. 2008-11-13 Metallurg (Mag.; 3:5) 0+0 0 0 0 0 1:00
Ronalds Cinks 1990. 2008-09-08 Sibir (1:6) 0+0 0 0 0 0 0:23
Robert Petrovicky 1973. 2009-10-22 Sibir (3:5) 0+0 -1 0 4 19 42.1% 17:43
Adrian Foster 1982. 2009-10-02 Severstaļ (3:2) 0+0 -1 0 2 15 46.7% 18:44
Niclas Lucenius 1989. 2011-09-13 Ak Bars (2:5) 0+0 -1 0 1 3 66.7% 10:26
Raimonds Vilkoits 1990. 2010-12-08 Avtomobiļist (3:5) 0+0 -1 0 0 1 100% 6:15
Tyler Arnason 1979. 2009-11-19 Spartak (6:4) 0+0 -1 0 0 10 70.0% 8:08
Mike Iggulden 1982. 2009-09-12 Salavat Julajev (1:5) 0+0 -1 0 2 22 54.5% 16:58
Ģirts Ankipāns 1975. 2008-09-05 Metallurg (Novok.; 0:7) 0+0 -1 0 0 0 7:06
Aigars Cipruss 1972. 2008-09-05 Metallurg (Novok.; 0:7) 0+0 -2 4 1 9 66.7% 13:47
Bjorn Melin 1981. 2011-09-13 Ak Bars (2:5) 0+0 -2 2 1 0 11:34
Jānis Sprukts 1982. 2009-09-12 Salavat Julajev (1:5) 0+0 -3 2 1 15 53.3% 15:12
 

Rīgas Dinamo aizsargu debija; individuālā statistika debijas spēlē (līdz 2011-10-05, ieskaitot; saskaņā ar khl.ru; debijas spēle = pirmā spēle KHL čempionātā):

aizsargs

dz.

debijas dat.

debijas pretin. un rez.

punkti

+/-

SM

sp. laiks

Atvars Tribuncovs 1976. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+1 +1 2 22:43
Duvie Westcott 1977. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+1 +1 4 20:26
Georgijs Pujacs 1981. 2009-01-19 Lokomotiv (2:1) 0+1 +1 0 18:42
Filip Novak 1982. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+0 +1 2 19:39
Kristaps Sotnieks 1987. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+0 +1 0 18:36
Jānis Andersons 1986. 2010-12-08 Avtomobiļist (3:5) 0+0 +1 0 7:58
Jēkabs Rēdlihs 1982. 2009-09-22 Vitjaz (5:3) 0+0 +1 0 5:33
Lee Sweatt 1985. 2009-09-12 Salavat Julajev (1:5) 1+0 0 0 23:18
Guntis Galviņš 1986. 2008-09-14 Atlant (2:0) 0+0 0 0 19:23
Arvīds Reķis 1979. 2010-09-09 SKA (5:4 OT) 0+0 0 0 18:29
Agris Saviels 1982. 2008-09-07 Sibir (1:2 OT) 0+0 0 4 15:44
Oskars Cibuļskis 1988. 2009-09-16 Baris (2:4) 0+0 0 0 5:27
Sandis Ozoliņš 1972. 2009-09-12 Salavat Julajev (1:5) 0+0 -1 2 22:06
Oļegs Sorokins 1974. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+0 -1 0 20:35
Krišjānis Rēdlihs 1981. 2008-09-24 Spartak (1:5) 0+0 -1 4 19:25
Rodrigo Laviņš 1974. 2008-09-02 Amur (4:2) 0+0 -1 4 17:37
Maksims Širokovs 1982. 2008-09-05 Metallurg (Novok.; 0:7) 0+0 -1 0 16:17
 

Rīgas Dinamo vārtsargu debija; individuālā statistika debijas spēlē (līdz 2011-10-05, ieskaitot; saskaņā ar khl.ru; debijas spēle = pirmā spēle KHL čempionātā):

vārtsargs

dz.

debijas dat.

debijas pretin. Un rez.

metieni

ielaisti

atv. %

GAA

SM

sp. laiks

Daniel Sperrle 1982. 2008-10-13 Lokomotiv (2:3) 16 0 100% 0.00 0 39:38
Māris Jučers 1987. 2011-10-05 Spartak (0:3) 16 0 100% 0.00 0 30:20
Ervīns Muštukovs 1984. 2009-01-29 CSKA (2:6) 10 0 100% 0.00 0 20:00
Edgars Masaļskis 1980. 2008-09-02 Amur (4:2) 35 2 94.3% 2.00 0 60:00
Mikael Tellqvist 1979. 2010-09-21 Ņeftehimik (6:3) 37 3 91.9% 3.00 0 60:00
Martin Prusek 1975. 2008-11-13 Metallurg (Mag.; 3:5) 34 5 85.3% 5.00 0 60:00
Chris Holt 1985. 2010-09-09 SKA (5:4 OT) 26 4 84.6% 3.70 0 64:55
Edgars Lūsiņš* 1984. 2010-12-22 OHK Dinamo (2:1 PM) 0 0:00
2010-12-24 Baris (0:4) 22 4 81.8% 4.00 0 60:00
Sergejs Naumovs 1969. 2008-09-05 Metallurg (Novok.; 0:7) 13 4 69.2% 7.47 0 32:09
Uģis Avotiņš 1986. 2008-11-17 Salavat Julajev (0:4) 0 0.00 0 0:13
 

piebilde: Edgars Lūsiņš debitēja pēcspēles mietienu sērijā, kam netiek fiksēts spēles laiks.

[Miks Indrašis fotofiksēts HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Peka Rautakallio – premjers vai bārmenis? Dinamo sezonas sākumu tradīcijas

Posted by petrovich27 uz 2011/09/28

pēc Dinamo piecām spēlēm jaunās sezonas sākumā vienaldzīgo nav. viena daļa mazāk pacietīgo sekotāju atgādina par neredzēti “sūnainu” sezonas sākumu, citi, paļaujoties uz komandas kapteiņa vai hokeja teorētiķu spriedumiem, aicina nogaidīt 10 spēles vai citu laika ciklu. ieskatam: kādas ir bijušas dziļākās bedres Dinamo ceļā un kādi ir bijuši Dinamo sezonas sākumi.

nedaudz “svētā govs”?

jaunās sezonas ievadā izskanējušais Dinamo kapteiņa Sanda Ozoliņa aicinājums sezonas pirmo 10 spēļu gaitā pietaupīt kritiku nedaudz atgādina premjerministrus un jaunās valdības. ar to atšķirību, ka ministru kabinetu ļaudīm tradicionāli “atvēl” 100 dienas, bet Dinamo “melnrakstiem” – 10 spēles. tātad, 9. oktobra vakars pēc spēles pret Vitjaz ir laiks, kad jāpaveras kritikas slūžām. tiesa, Dinamo galvenais treneris Peka Rautakallio vairākās intervijās starpsezonas gaitā pašā saknē ir izskaidrojis, ka “jaunā modeļa” komandas izveidei ir nepieciešamas 3 sezonas. pašam gan līgums ar Dinamo saimniecību ir slēgts uz 2 gadiem, bet tam tiešā veidā nevajadzētu ietekmēt komandas izveides principus, protams, ja ļauj strādāt. nevienam šaubu nav – komandas pārprogrammēšana nav īstermiņa process. faktiski “caur ziediem” treneris pasaka, ka rezultāts un acij tīkams sniegums šajā “dibināšanas” procesā nav obligāta sastāvdaļa. un 10 spēles nav atskaites “limits”; komandas lipināšanas process ir ilgāks…

tiesa, nav jau arī tā, ka Rautakallio komandu ir paņēmis no čempionāta 29. vietas, Latvijas Virslīgas vai Krievijas reģionu meistarsacīkstēm.

neaplauzties Dinamo reālijās…

raugoties nesenajā Rīgas Dinamo vēsturē un par atskaites punktu ņemot pirmās 5 spēles, vājāks sezonas sākums vēl nav bijis. lai gan sezonas sākumi arī iepriekš ir bijuši bez uzvaru mega-seriāliem, vairumā gadījumu samierinoties ar mazāk kā pusi no visiem punktiem, kas bija piedāvājumā pirmajās 5 spēlēs (15). katrreiz ir bijis kāds vairāk vai mazāk pamatots skaidrojums. arī šoreiz – lai kaut ko sasniegtu vai iegūtu, ir kaut kas jāupurē. vai šoreiz ar “ziedojumiem” būs trāpīts, redzēsim sezonas gaitā.

bet visādi citādi, galvenajam trenerim atliek novēlēt pacietību, kuras trūkums, neskatoties uz “pokerfeisu”, bija saskatāms spēlē pret Popradas Lev. nenoliedzami pie uzskatāmas “neražas” un 0:2 pacietība varētu zust pat pašiem līdzsvarotākajiem indivīdiem. tomēr “bārmeņa” iemaņas treneris nodemonstrēja, meklējot risinājumu un jaucot, jaucot, jaucot virknējumus. ja “kokteilis” deva nelielu atsvaidzinājumu, tad ne pārāk pamanāmā apjomā. protams, kaut kas bija jādara, un kritizēt vienmēr viegli.

cita starpā, der atcerēties, ka kritika ir tāda smalka lieta. ar to dažkārt var veicināt un attīstīt, bet var arī kā omnibuss – izbraukāt gan burkānus, gan tomātus tā, ka pēc tam tie neaug. tas attiecas uz visiem un par visu. t.sk. par treneriem un uz treneriem.

Rīgas Dinamo sezonu sākumi (pirmās 4 sezonas; punktu uzkrājums pēc katras spēles):

sezona

pēc 1. sp.

2. sp.

3.sp.

4. sp.

5. sp.

6. sp.

7. sp.

8. sp.

9. sp.

10. sp.

2008./2009. 3 4 4 5 5 8 11 14 17 17
2009./2010. 0 0 0 3 6 6 6 6 9 12
2010./2011. 2 5 5 7 8 11 11 11 11 14
2011./2012. 0 0 3 4 4
 

ilgākās Dinamo zaudēto spēļu sērijas (ieskaitot play off, neskaitot pārbaudes spēles):

zaudēto sp. skaits

laika posms

pretinieki

gūtie & zaud. punkti

8 zaudes 2008. okt. – nov. Avangard; Ak Bars; Lada; Ņeftehimik; Metallurg (Magņitogorska); Traktor; Salavat Julajev; Lada (vēlreiz) 0:24
5 zaudes 2009. okt. Dinamo (Maskava); Avtomobiļist; Metallurg (Magņitogorska); Traktor; Amur 2:13
4 zaudes 2010. okt. Severstaļ; SKA; OHK Dinamo; Vitjaz 0:12
4 zaudes 2010. dec. – 2011. janv. Avangard; Torpedo; Lokomotiv; Atlant 0:12
4 zaudes 2009. dec. – 2010. janv. Dinamo (Minska); Dinamo (Maskava); CSKA; Metallurg (Novokuzņecka) 1:11
4 zaudes 2010. dec. Spartak; Avtomobiļist; Ņeftehimik; Ak Bars 1:11
4 zaudes 2008. sept. Amur; Metallurg (Novokuzņecka); Sibir (2x) 2:10
4 zaudes 2009. febr. – marts Amur; Dinamo (Maskava; 3x) 0:3 (play off N:N)

ilgākās Dinamo uzvarēto spēļu sērijas (ieskaitot play off, neskaitot pārbaudes spēles):

uzvarēto sp. skaits

laika posms

pretinieki

gūtie & zaud. punkti

6 uzvaras 2008. dec. Ak Bars; Lada; Ņeftehimik; Avangard; Himik; Baris 18:0
5 uzvaras 2010. okt. Torpedo; Lokomotiv; Atlant; OHK Dinamo; Spartak 15:0
5 uzvaras 2009. febr. Torpedo; Sibir (2x); Metallurg (Novokuzņecka); Amur 12:3
5 uzvaras 2010. janv. – febr. Severstaļ; Atlant; Dinamo (Minska); Vitjaz; Torpedo 12:3
4 uzvaras 2008. sept. HK MVD; Atlant; Torpedo; CSKA 12:0
4 uzvaras 2010. nov. – dec. CSKA; Sibir; Amur; Metallurg (Novokuzņecka) 12:0

lasāmvielai! Dinamo “rudens depresiju” (zaudējumu) un uzvaru sēriju kopsavilkums (līdz 2010. g. novembrim): tepat

[foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret SKA 2011. gada 16. janvārī; foto autors: Aigars Prūsis.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , | 3 Comments »

Dinamo play off rekordi & “raudzības” nākamai sezonai

Posted by petrovich27 uz 2011/03/17

brīnumu nebija, lai arī pie rezultāta 3:1 un 4:2 tika ļauts noticēt, ka vēl vienu play off spēli šosezon Rīgā redzēsim. tomēr nebija tik lielas kārtības, lai “sistu klasi”. ar 4:5 OT uz rezultāta tablo un 1-4 sērijā Dinamo sezonu ir noslēguši. neiedziļinoties niansēs par nesakļautajiem kājsargiem vai ripas izmešanu/piespēlēm pa savas zonas centru, rīdzinieki pēdējo spēli aizvadīja cienījami, bet kopumā sezonā un play off-ā pelnīta pozitīva atzīme. 8. vieta sezonas kopsavilkumā ir pagājušās sezonas atkārtots rezultāts, bet, objektīvi raugoties, cik nu tas iespējams, Rīgas Dinamo vēl ir par agru ierindoties KHL četru stiprāko vienību sastāvā. kādēļ par agru, to var secināt un analizēt arī no play off seriāla pret Lokomotiv. vēl ir daudz jāstrādā, lai atvēzētos uz četrinieku…

kas būtiski, tad play off spēles ir kalpojušas par pamatu nākamās sezonas sastāva komplektācijai. izslēgšanas spēļu “kaujas apstākļi” ir ļāvuši paskatīties uz notikumiem laukumā un aiz borta citā gaismā. kā vienmēr spēlētāji sitās ne tikai par kausiem un uzvarām, bet arī par nākamās sezonas darbavietām. arī tie, kuriem ir līgums ar konkrētā kluba sistēmu. un arī Rīgas Dinamo nav izņēmums. piebilde: vērtējot sniegumu izslēgšanas spēlēs, ne vienmēr ar statistiku pietiks. arī ar bloķēto metienu statistikas ieviešanu nepietiks, katras komandas sastāva komplektētāji rēķina savus mazākuma izturēšanas un/vai pretinieku vadošo maiņu neitralizācijas koeficientus.

pēc izslēgšanas spēlēm dažu Dinamo spēlētāju “akcijas” tirgū ir manāmi pieaugušas. no trijnieka ar Troteru centrā (Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs) rezultativitāte tika gaidīta un sagaidīta. arī pretinieka uzbrukumu “dzēsēji” Karsums – Sprukts – Ankipāns kopumā paveica milzīgu darba apjomu. salīdzinoši negaidīti bija citi atsevišķi personāži, kuri uz izslēgšanas spēlēm bija pārslēguši vajadzīgo ātrumu. piemēram, Marks Hartigans, kurš regulārās sezonas otrajā pusē saņēma daudz pārmetumu, bet play off-ā vairs nebija “iemigušais lauva”. atklāts jautājums, vai ar noderību izslēgšanas spēlēs Hartiganam pietiks, lai “sakrātu” jaunu līgumu Rīgā.

katrā gadījumā šosezon, pateicoties gan lielākam spēļu skaitam, gan Lokomotiv diktētā spēles stila rezultativitātei, Rīgas Dinamo vīri ir pārrakstījuši lielu daļu izslēgšanas spēļu individuālo rekordu. pagaidām gan bijušas tikai 3 play off sezonas, bet “zelta ieraksti” pamazām krājas.

Rīgas Dinamo spēlētāju “rekordi” play off spēlēs (par sniegumu konkrētajā sezonā):

  • rezultatīvākais spēlētājs – 2011. gads: Lauris Dārziņš 10 punkti (11 spēlēs);
  • labākais vārtu guvējs – 2011. gads: Lauris Dārziņš 5 vārtu guvumi (11 spēlēs);
  • labākais piespēlētājs – 2011. gads: Sandis Ozoliņš 7 piespēles (11 spēlēs);
  • rezultatīvākais aizsargs – 2011. gads Oskars Cibuļskis un Sandis Ozoliņš pa 7 punktiem (11 spēlēs katrs);
  • labākais lietderības koeficients – 2010. gads: pa “+2Guntis Galviņš, Gints Meija (abi 9 spēlēs katrs), Rodrigo Laviņš (6 spēlēs), Tailers Arnasons (3 spēlēs);
  • sliktākais lietderības koeficients – 2011. gads: Miķelis Rēdlihs “-8” (11 spēlēs);
  • lielākais vidējais spēles laiks laukuma spēlētājam – 2010. gads: Oļegs Sorokins 25:57 (9 spēlēs);
  • labākais uzvarēto iemetienu procents – 2009. gads: Mets Elisons 59,4% uzvarētu iemetienu (3 spēlēs);
  • labākais vārtsarga “koeficients” – 2010. gads: Edgars Masaļskis vidēji 1,93 ripas spēlē (6 spēlēs ar kopējo spēles laiku 373:30);
  • labākais vārtsarga “procents” – 2010. gads: Edgars Masaļskis atvairīja 93,4% metienu (6 spēlēs);
  • ilgākais vārtsarga spēles laiks – 2011. gads: Kriss Holts 403:40.

Rīgas Dinamo uzbrucēju statistika 2011. gada play off (pēc komandas visām 11 spēlēm):

uzbrucējs sp. V A punkti +/- SM metieni % met. rez. iemetieni uzv. iemet. % uzv. iemet. sp. laiks
Lauris Dārziņš 11 5 5 10 -7 2 29 17.2 4 0 0.0 17:57
Broks Troters 11 4 5 9 -7 10 18 22.2 154 61 39.6 17:39
Marks Hartigans 9 3 6 9 -2 12 21 14.3 144 77 53.5 15:12
Miķelis Rēdlihs 11 3 6 9 -8 2 29 10.3 44 15 34.1 17:47
Aleksandrs Ņiživijs 10 4 3 7 -3 2 7 57.1 8 4 50.0 16:38
Tomašs Surovijs 11 4 2 6 0 2 33 12.1 12 5 41.7 17:58
Jānis Sprukts 11 4 0 4 -4 6 23 17.4 182 83 45.6 16:51
Roberts Petrovickis 11 1 2 3 -1 6 5 20.0 91 42 46.2 10:05
Mārtiņš Karsums 11 1 2 3 -1 8 17 5.9 24 10 41.7 15:46
Ģirts Ankipāns 11 1 1 2 0 4 12 8.3 7 3 42.9 16:07
Andris Džeriņš 6 1 0 1 0 0 5 20.0 24 8 33.3 9:14
Juris Štāls 6 0 1 1 -1 0 4 0.0 2 1 50.0 8:49
Ainars Podziņš 11 0 1 1 -5 6 8 0.0 0 8:51
Gints Meija 1 0 0 0 0 4 1 0.0 0 10:23
Roberts Bukarts 3 0 0 0 -1 0 3 0.0 0 10:08
                         

Rīgas Dinamo aizsargu statistika 2011. gada play off (pēc komandas visām 11 spēlēm):

aizsargs sp. V A punkti +/- SM metieni sp. laiks
Rodrigo Laviņš 9 0 1 1 0 6 6 17:33
Jānis Andersons 1 0 0 0 0 0 0 1:47
Oskars Cibuļskis 11 1 6 7 -2 4 11 21:58
Sandis Ozoliņš 11 0 7 7 -2 12 21 22:22
Guntis Galviņš 10 0 1 1 -2 10 9 18:09
Krišjānis Rēdlihs 11 1 0 1 -3 2 12 21:06
Kristaps Sotnieks 11 0 1 1 -6 4 7 18:42
Jēkabs Rēdlihs 8 0 1 1 -6 10 2 15:08
                 

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2011. gada play off (pēc komandas visām 11 spēlēm):

vārtsargs sp. uzv. zaud. metieni zaud. vārti % atv. met. vid. sp. SM sp. laiks
Mikaels Tellkvists 6 3 1 156 15 90.4 3.04 2 295:45
Kriss Holts 7 2 5 200 22 89.0 3.27 2 403:40
                   
Rietumu konferences play off 2. posms (pēc 16. marta spēlēm):

komanda 1. sp. 2. sp. 3. sp. 4. sp. 5. sp. 6. sp. 7. sp. sērijā
1. Lokomotiv 4:2 3:5      5:4 OT     4-1
7. Dinamo (Rīga)     8:4 6:2      
                 
3. SKA 5:3 1:3     1:3     3-2
4. Atlant     3:0 2:1 OT   18.III  
                 

Rīgas Dinamo spēles pret Jaroslavļas Lokomotiv (slīprakstā – pārbaudes spēles):

datums, vieta    rezultāts     vārtu guvēji (asistenti)     RD vārtsargs 
2011-03-16 Jaroslavļa   4:5 OT  
  • Dārziņš (J.Rēdlihs, M.Rēdlihs)
  • Dārziņš (Sotnieks, Troters)
  • A.Džeriņš (Podziņš, Roberts Petrovickis)
  • Surovijs
  Holts
2011-03-14 Rīga   2:6  
  • Sprukts (Laviņš)
  • Sprukts (Ozoliņš, Surovijs)
  Holts
2011-03-12 Rīga   4:8  
  • Ņiživijs (Hartigans, Cibuļskis)
  • Dārziņš (M.Rēdlihs, Ozoliņš)
  • Surovijs (Ņiživijs, Hartigans)
  • M.Rēdlihs (Troters)
  Tellkvists (līdz 31:45); pēc tam – Holts
2011-03-10 Jaroslavļa   5:3  
  • Surovijs
  • Sprukts (Cibuļskis)
  • Ņiživijs (Hartigans)
  • Troters (Dārziņš, M.Rēdlihs)
  • Karsums (Ankipāns)
  Tellkvists
2011-03-08 Jaroslavļa   2:4  
  • Roberts Petrovickis (Hartigans, Štāls)
  • Hartigans (Ņiživijs, Surovijs)
  Holts
2011-01-06 Jaroslavļa   1:3  
  • Dārziņš (M.Rēdlihs, Troters)
  Holts
2010-10-11 Rīga   5:3  
  • Laviņš (J.Rēdlihs, Ņiživijs)
  • Surovijs (Karsums)
  • Ņiživijs (Ozoliņš, Surovijs)
  • Dārziņš (M.Rēdlihs, Troters)
  • Surovijs
  Holts
2010-08-28 Rīga   1:5  
  • Surovijs (Ozoliņš, Ņiživijs)
  Tellkvists
2010-08-27 Rīga   5:1  
  • Ņiživijs (Sprukts)
  • Sprukts (Surovijs)
  • Karsums (Sprukts, Ankipāns)
  • Troters (J.Rēdlihs, M.Rēdlihs)
  • M.Rēdlihs (Karsums)
  Holts
2009-11-28 Jaroslavļa   3:2 PM  
  • Hosa (Ankipāns, J.Rēdlihs)
  • M.Rēdlihs (Ankipāns)
  • Ņiživijs
  Pruseks
2009-11-21 Rīga   2:3 PM  
  • Hosa (Ankipāns)
  • Bukarts (Arnasons)
  Masaļskis
2009-08-29 Rīga   3:2 OT  
  • Svets (Ozoliņš, Cipulis)
  • Meija (Cinks)
  • Svets (Sprukts)
  Pruseks
2009-01-19 Rīga   2:1  
  • Hosa (Ankipāns, Novaks)
  • M.Rēdlihs (Kr.Rēdlihs, Pujacs)
  Pruseks (līdz 33:35); pēc tam – Naumovs
2009-01-07 Jaroslavļa   1:6  
  • M.Rēdlihs (Bērziņš)
  Naumovs
2008-12-03 Jaroslavļa   4:2  
  • M.Rēdlihs (Dārziņš)
  • Dārziņš (M.Rēdlihs, Bērziņš)
  • Cipulis (Galviņš, Ņiživijs)
  • Hartigans (Hosa)
  Naumovs
2008-10-13 Rīga   2:3  
  • Hosa (Elisons)
  • Hosa (Elisons)
  Naumovs (līdz 20:00); pēc tam – Sperle
             

P.S. Dinamo sastāvs pret Lokomotiv (2011-03-16). uzbrucēji: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Ņiživijs – Hartigans – Surovijs; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Podziņš – Roberts Petrovickis – A.Džeriņš. aizsargi: Sotnieks – Laviņš; Cibuļskis – Ozoliņš; J.Rēdlihs – Kr.Rēdlihs; 7.-ajam aizsargam Andersonam fiksēts 1:47 spēles laika. vārtos: Holts atvairīja 37 no 42 metieniem (88,1%).

P.P.S. aktuālā KHL statistika 2011. gada izslēgšanas spēlēs saskaņā ar KHL oficiālajiem datiem 2011-03-17. ja protokolos tiks veikti labojumi, ir iespējamas izmaiņas.

izziņām:

  • Dinamo vs. Lokomotiv spēles (2011-03-16) protokols – khl.ru
  • spēles video – sportacentrs.com
  • Dinamo spēlētāju individuālā statistika 2011. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Laura Dārziņa foto fiksēts spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 6 Comments »