Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Rīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014.	61 (45.2%)	74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

–

3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas 3 uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Jāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

No savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Jau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

	spēlētājs	sp.	MM	lietd.
1.	Andris Džeriņš	6	5:0	+5
2.	Aleksandrs Ņiživijs	7	4:0	+3
3.	Jakubs Sedlāčeks	5	11:8	–
4.	Georgijs Pujacs	7	6:5	+2
5.	Jēkabs Rēdlihs	7	5:4	+1
6.	Māris Bičevskis	7	4:3	+1
7.	Gints Meija	6	6:6	-1
8.	Roberts Bukarts	6	5:5	-1
9.	Marsels Hosa	7	5:5	-1
10.	Deivids Sarkanis	1*	0:0	±0
11.	Lauris Dārziņš	7	7:8	-2
12.	Marsels Haščāks	3	0:1	-1
13.	Krišjānis Rēdlihs	7	7:9	-2
14.	Mets Robinsons	7	6:8	-2
15.	Kristaps Sotnieks	7	5:7	±0
16.	Mārtiņš Cipulis	6	3:5	±0
17.	Juris Upītis	6	2:4	-2
18.	Džeimijs Džonsons	2	0:2	-2
19.	Gunārs Skvorcovs	6	0:3	-3
20.	Mikaels Tellkvists	3	5:9	–
21.	Sandis Ozoliņš	7	3:7	-5
22.	Rustams Begovs	7	0:4	-4
23.	Pols Ščehura	7	6:12	-5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

• Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
• Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
• Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
• Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Hokejs kara laikā. 2. (Par KHL ģeopolitiku.)

Neatkarīgi no pārliecības un uzskatiem par sporta, politikas un jebkāda veida agresijas nošķiršanu, situācija ar Rīgas Dinamo un Donbass savstarpējo spēli ir izveidojusies stipri dīvaina. Ukrainā un konkrēti Doņeckā esošo politisko saviļņojumu (maigi izsakoties) dēļ sērijas septītā spēle nenotiks Doņeckā, bet to paredzēts aizvadīt neitrālā laukumā – Bratislavā. T.i., Slovākijas galvaspilsētā. Interesants precedents. Bet kas tālāk?

Ja situāciju un jautājumu aplūko tā plašāk atvērtām acīm, tad viss, kas šobrīd notiek Austrumu virzienā ir stipri ārpus ikdienas norisēm. Notikumi Ukrainā, Krievijas reakcija un karaspēks Krimā, stipri neviennozīmīgā situācija Ukrainas austrumos un dienvidos, Rietumvalstu vingrinājumi ar sankcijām Krievijai…

Jebkāda “satiksme” ar Krieviju šādā situācijā rada jautājumus. Kategoriskāki attieksmes izrādītāji, piemēram, daļa kultūras darbinieku savu pozīciju nodemonstrējuši atceļot viesizrādes Krievijā, citi – neatceļ, skaidrojot ar iespēju rādīt attieksmi Krievijā. Katram savs pamatojums, un šajā situācijā nav viss tikai balts vai melns. Ir arī viedoklis, ka Krievija ir ne tikai tās vadonis un valdošā “brigāde”, lai gan šīs valsts informatīvā telpa un atstrādātā “vienīgā pareizā viedokļa” mašinērija atstāj iespaidu, ka Krievijā ir tikai prezidenta viedoklis, nu, vismaz 96,77%. Proporcijas līdzība ar Krimas referendumā par pievienošanos “PSRS” (skatāmies Krievijas “vadoņa” politikas atbalstītāju gājiena karogus: 1., 2., 3.) nav izvēlēta nejauši…

Pa visu šo burzmu savu sesto sezonu darbojas arī Rīgas Dinamo. Nonākšanu “dīvainā situācijā” labi pasvītro dažu dienu norises. Play off sērijas piektās spēles laikā (13. martā) Doņeckā norisinājās (turpinājās) asiņaini konflikti ar bojā gājušiem cilvēkiem. Septīto spēli Doņeckā aizvadīt jau neesot droši, tāpēc – Bratislava. No idejas vārdā nogalināto tuvinieku viedokļa notiekošais ir tāda kā “balle mēra laikā”. Bet dzīve iet uz priekšu… Degvielu lejam, gāzes plītis turpinām izmantot, droši vien salt arī negribās (ziemas turpinājums pilnīgā nelaikā). Pilnīgi droši, ka arī sportisti nav atbildīgi par politisko situāciju un vēl jo mazāk – par jebkādu vardarbību. Bet jautājums paliek atklāts, cik tālu “sports” ir gatavs iet un būt neitrāls?

Skaidrs, ka sportisti dara savu darbu. Krievijas čempionātos spēlējošo klubu ierindā ir mūsējie – Latvijas atlēti, kuri ir mūsējie neatkarīgi no darbavietas un kuriem gan jau, ka ir savs viedoklis par politisko situāciju. Tāpat kā administrācijas cilvēkiem. Tomēr šobrīd būtu savādi no jebkuru ar Krievijas finansējumu un čempionātu norisi cieši saistītu pārstāvju puses gaidīt kaut kādu principiālu situācijas vērtējumu, nemaz nerunājot par skaidri un gaiši pateiktiem vārdiem attiecībā uz Krievijas politiku, propagandu utml. Šosezon jau gadījās sakritība ar 18. novembra svētku pasākuma elementiem, kuros tomēr ar atkārtotu caurskatīšanu KHL vadība ieraudzīja nacistisko simboliku – svastiku. Krievijas portālu komentāru sadaļās 96,77%-iem viedokli paudušajiem neradās vispār nekādas šaubas par Rīgas “fašistiem”.

Patiesībā nav arī nekādas diskusijas par ārvalstu virzienā orientēto Krievijas sporta organizāciju (šajā gadījumā – KHL) kā propagandas intrumentu nozīmi. Nu, nav līgai biznesa uzdevumu šī vārda saprotamākajā nozīmē. Nekādas biļešu un atribūtikas pārdošanas cenas, translācijas tiesības un citi tiešā biznesa ienākumu avoti neatsver ieguldījumus hokejistu algās un aviopārlidojumos. Tiesa, bizness ir arī ģeopolitikas mērauklā mērāms. Runa ir par ietekmi, monopolu, reputācijas veidošanu utml. gadu desmitu griezumā.

Protams, līgai ir savi sportiskie uzdevumi, Krievijas reģionu līderu “mērīšanās”, arī ieguldījums dažādu Krievijas rūpniecisko un/vai ģeogrāfiski attālāko pilsētu “kulturālajā” dzīvē. Tomēr jautājums, kāpēc KHL (un tās patroniem visaugstākajā vadībā) nepieciešami līgas dalībnieki Čehijā, Slovākijā, Horvātijā, Latvijā, tagad arī – Somijā? Kā “prettrieciens” un alternatīva NHL? Jā, bet ne tikai. Un labdarība noteikti nav starp šiem “ne tikai”.

Vienkāršoti ņemot, ārzemju KHL klubiem ir līdzīga funkcija, kā Soču olimpiādes atklāšanas un noslēgšanas ceremonijai. Būt par “balto un pūkaino” daļu Krievijas portretā. Par to šaubu nav bijis no KHL darbības sākšanas 2008. gadā. Tikai, ka mūsējiem ir iespēja IZMANTOT šo piedāvājumu SAVĀS sportiskajās INTERESĒS. Šķiet, līdz šim savu labumu arī Latvija no tā guvusi; lai gan patiesi izvērtēt plusus un mīnusus būs iespējams tikai pēc ilgāka laika posma. Bet joprojām paliek jautājums, kur ir tā robeža un cik tālu mums ar KHL ir pa ceļam?

Un jautājums nav tikai mums. Kā ir ar Horvātiju, Slovākiju, Čehiju, arī līgai no jaunās sezonas iecerēto Somiju? Skaidrs, ka attiecīgo klubu finanšu donoru vidū nebūs grūtības atrast Krievijas pārstāvjus un krievu “rubli”, un skaidrs – kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Bet jautājums paliek. Vai minētās valstis, kurām kaimiņvalstu “apskāvieni” nav bijuši sveši, ir aizmirsušas savu pagātni? Un kam jānotiek Ukrainas vai citas Eiropas zemes kartē, lai atcerētos?

Bet vēlreiz jautājums mums pašiem: ciktāl mūsu “sports” un citas sfēras ir gatavas nošķirt savu darbību no politikas? Kam ir jānotiek, lai tās lietas vairs nebūtu iespējams nodalīt? Skaidrs, ka dialogs un miera līgums ātrāk vai vēlāk seko jebkuram konfliktam. Iespējams, sports ir labs veids, kā uzturēt dialogu. Tomēr jārēķinās, ka šajā “miera sarunu” laukumā noteikumus arī nosaka tas, kurš pasūta mūziku. Šajā situācijā kāds dalībnieks var nepamanīt īsto brīdi, kad ir kļuvis par karbonādi vai kartupeli uz šķīvja, protams, bez balsstiesības ēdienreizes laikā. Kā ir ar mums?

Atkāpei. Arī šis raksts nav aicinājums boikotēt, aizliegt vai attaisnot. Jāatkārtojas, bet MŪSU VALSTS sportisti ir un paliek mūsējie. Ieraksts ir aicinājums padomāt un saprast, kur ir tā robeža, kuru pārkāpjot, arī “sports” vairs nevar palikt neitrāls?

P.S.

• Hokejs kara laikā (1. daļa): tepat
• Oficiālā ziņa: KHL apstiprina, ka sērijas 7. spēle notiks Bratislavā – khl.ru

[Attēli no Rīgas Dinamo spēlēm. Pirmā avots: dinamoriga.eu; otrā avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Hokejs kara laikā

Viens no miera sludinātāju pamatpostulātiem deklarē – nejauciet sportu ar politiku. Šī iemesla dēļ dažādās sporta sacīkstēs līdzās startē dažādu, aktuāli vai vēsturiski naidīgu valstu sportisti. Ar godīgas spēles lozungiem sacenšas un cīnās par godalgām. Tiktāl skaisti. Bet vai tiešām šādu sportisku sacensību – olimpiāžu un starptautisku čempionātu – norise, organizācija, atklāšana, pasniegšana ir “tīra” no politikas un propagandas?

Olimpiādes laikā noklusētais stāsts ir ar Ukrainas nacionālo karogu rokās, un tas turpinās joprojām. Pat neiztirzājot Ukrainas iekšpolitiskās norises un problēmas, ir skaidrs, ka valsts atrodas karastāvoklī ne tikai iekšēju saviļņojumu dēļ, bet arī pateicoties kādas kaimiņvalsts gatavībai situāciju vajadzīgajā virzienā attīstīt ar “durkļu” (karaspēka) palīdzību. Var saukt Ukrainā notiekošo dažādi, taču neatkarīgi no tā, kas sāka un kas vainīgs, Ukrainā ir karš. Aukstais, karstais, pusaukstais, bet – karš. Ja vajag, šo vārdu var mīkstināt, saucot par okupāciju, aneksiju vai kā citādi. Bet fakts paliek fakts, ka vienas valsts parlaments sniedz atļauju savas valsts prezidentam veikt militāras operācijas citas valsts teritorijā. Turklāt “alvas zaldātiņu” pārbīdes šīs otras valsts teritorijā jau notiek.

Tā nu ir iegadījies, ka abas nosauktās valstis piedalās arī hokeja čempionātā KHL, kur pārstāvētas vēl arī Kazahstāna, Baltkrievija, Čehija, Slovākija, Horvātija un LATVIJA. Vēl viena sakritība, ka ne tikai regulārās sezonas pēdējā spēle 4. martā, bet arī izslēgšanas spēļu pirmā kārta līdz četrām uzvarām Rīgas dinamiešiem paredzēta pret Doņeckas Donbass komandu. Pret tās valsts komandu, kura atrodas faktiskā karastāvoklī ar citu KHL dalībvalsti. (Cits stāsts, no kurienes aug Donbass “saknes” un finansējums… Šis stāsts ne vienmēr patīk arī Rīgas Dinamo patriotiem.)

Jau ne reizi vien izskanējušas pusoficiālas runas, ka Ukrainas “stāvokļa” dēļ play off pirmās kārtas spēles Donbass, iespējams, nevarēs aizvadīt mājas arēnā Doņeckā. Tiem, kas Ukrainas kartē ieskatās retāk, skaidrojums: Doņecka (līdz 1961. g. nosaukums – Staļino) ir Ukrainas piektā lielākā pilsēta, atrodas šīs valsts austrumu daļā – “pa lielam” ap 100 km no Krievijas robežas. Pilsētā ir ap miljons iedzīvotāju, aglomerācijā – 1,7. Pilsētas aptuvenais etniskais sadalījums – pusi uz pusi ukraiņi un krievi.

Atkāpei

Aizvadītajā gadsimtā civilizācija ir piedzīvojusi neskaitāmus militārus konfliktus un globālas sadursmes, no kurām par postošāko izvērtās Otrais pasaules karš (1939.-1945.). Ar šādu nosaukumu vismaz to pazīst lielākā daļa civilizētās pasaules. Un pat šāda mēroga katastrofas laikā sporta dzīve neiznīka. Jā, bija izlaistas sezonas, bet paprāvs pulciņš karadarbībā iesaistīto valstu kara laikā aizvadīja, piemēram, savus hokeja čempionātus. Protams, hokeja sacensības norisinājās teritorijās, kurās karadarbība vēl vai vairs nenorisinājās, vai neskāra vispār.

Skaidrs, ka Ziemeļamerika nebūs atskaites punkts, jo tur tikai “naudas” lokauts spēj pārtraukt NHL sezonu. Bet hokeja čempionāts Otrā pasaules kara laikā periodiski norisinājās ne tikai nacistiskā bloka valstīs – Vācijā, Somijā, Ungārijā, Rumānijā, Itālijā, bet arī okupētajās Francijas, Beļģijas teritorijās vai neitrālajās Šveicē un Zviedrijā. Arī Latvija nav izņēmums. 1940./1941. g. sezonā pirmās padomju okupācijas laikā tika izspēlēts pirmais Latvijas PSR čempionāts, bet vācu okupācijas laikā esot izdevies aizvadīt divus Latvijas čempionātus. Vienu – pilnīgi droši, citi tādi puspabeigti sanāca…

Tomēr ir būtiska atšķirība: hokeja sacensības nav notikušas starp aktuāli karojošajām pusēm. Jā, okupācijas laikā okupētajās zonās sacensības ir bijušas. Bet vai varam iedomāties situāciju, ka, piemēram, 1943. gadā Vācija uzspēlē kādu draudzības spēli pret PSRS valstsvienību. Tāpat arī savāda liktos Krievijas un Gruzijas jebkāda sporta veida spēle tajās 2008. gada augusta dienās, kad norisinājās šo valstu militārais konflikts. Starp citu, tieši pirms KHL pirmās sezonas starta; tikai, ka Gruzija nav KHL dalībvalsts…

Secinājumu vietā

Šis nav aicinājums steidzamā kārtā pārtraukt Latvijas sportistu dalību jebkādos militāru konfliktu atbalstošas valsts sporta turnīros vai sūtīt Soču medaļas atpakaļ to organizatoriem. Tikai un vienīgi viela pārdomām – ierosinājums domāt ar galvu un piedāvājums atcerēties par mūzikas pasūtītājiem. Tāpat der apdomāt, kurai pusei visvairāk noderīga neitralitāte divu valstu konfliktā?

Vai varam iedomāties situāciju, ka Latvijai kaimiņos esošas valsts parlaments (piemēram, Igaunijas) nobalso par prezidenta rīcības brīvību militārām operācijām Latvijas teritorijā. Piemēram, ar pamatojumu – igauņu iedzīvotāju tiesību aizstāvība Alūksnē, Valkā un mazliet Ainažos. Vai šādā situācijā kāda Latvijas komanda spētu “nošķirt” sportu no politikas un turpināt spēlēt futbolu vai regbiju Igaunijas atklātajā čempionātā?

Otrs jautājums: kā mēs vērtētu citu valstu neitralitāti, kas turpinātu spēlēt šajā Igaunijas čempionātā un komentētu, ka nevajag jaukties “brāļu tautu” nesaskaņās? (Līdzību saskatīšana katra paša ziņā.)

P.S. Ja nav saprotams, tad atgādinājumam: Doņeckas Donbass nav Ukrainas spogulis. Līdzīgi kā Daugavpils nav visas Latvijas atspoguļojums.

[Pirmā attēla avots: Euromaidan konts twitter.com lapā. Zemāk novietotā foto avots: hcdonbass.com.]

Ja play off sāktos jau rīt. Jeb – ko ir nodrošinājuši Dinamo?

Vērtējot pēc uzkrāto punktu bagāžas un ieņemtās vietas turnīra tabulā, Rīgas Dinamo vēl nekad iepriekšējās KHL sezonās Jauno gadu nav sagaidījuši tik priecīgi. Neskatoties uz “izslīdēšanu” gada nogalē pret čeho-slovakiem, Rīgas klubs ir Rietumu konferences galvgalī, ja ar to domājam Top4 vai Top5. Jā, turpat “grūstās” arī citi gribetāji. Tomēr tik “bagāts” punktu uzkrājums gadu mijā ir pirmoreiz. Bet vai 40 spēlēs uzkrātie 72 punkti dinamiešiem kaut ko garantē?

Ar regulārās sezonas katru nākamo spēļu dienu palielinās līdzjušana Dinamo tuvāko konkurentu (CSKA, Donbass, HC Lev Praha) pretiniekiem. Protams, tie pretinieki interesē maz, bet galvenais – lai nosauktās komandas zaudē. Jo pārliecinošāk, jo labāk. Skaidrs, ka visdrošākā metode ir pašiem uzvarēt visus, taču tie punkti nenāk viegli. Atliek shēmot, ka sāncenšiem uzkrājuma veidošana būs vēl grūtāka…

Tikpat skaidrs, ka neviens Dinamo pārstāvis nenomedīta lāča ādu publiski nedalīs un savus plānus attiecībā uz Gagarina kausa izcīņas gaitu neklāstīs, jo vieta play off nav garantēta. Taisnība jau ir… Teorētiski skaitot, tikai SKA un Maskavas Dinamo, pat ja zaudē visas atlikušās spēles, nevar sezonu pabeigt Rietumu konferences pēdējā (14.) vietā. Bet pārējās 12 rietumnieku komandas vismaz teorētiski “pretendē” arī uz 14. vietu. Tāpat kā neviena vienība vēl nav zaudējusi cerības nodrošināt dalību izslēgšanas spēlēs. Protams, daļa cerību regulārās sezonas izskaņā konvertēsies cīņās par Cerību kausu, taču diez vai KHL Rietumos kāds plāno atslābt. Neatkarīgi no šobrīd ieņemtās vietas. Tādēļ – regulārās sezonas atlikušās spēles (rīdziniekiem – 14) solās būt diezgan spraigas.

Kamēr lācis vel mežā. Pole position

“Izvēlēties” play off pretiniekus un dalīt pārus būtu stipri pāragri. Skaidrs, ka galvenais ir TIKT izslēgšanas spēlēs, taču arī ieņemtajai vietai ir nozīme. “Vienalga kurā vietā” it tad, ja esi aiz izslēgšanas spēļu strīpas un centies ielauzties play off zonā. Visādi citādi – ieņemtai vietai ir savas konsekvences. Savulaik Rīgas Dinamo parādīja konferences 1. un 2. vietas ieņēmējiem, ka arī stipri zemākas vietas var “sagāzt podus”. Tomēr tie uz kopējā fona ir starp izņēmumiem. Nu, nav tā, ka līgas klubi alktu sākt izslēgšanas spēles pret konferences līderiem.

Šķiet, nav lielas starpības starp 4. un 5. vietu konferences tabulā, jo jebkurā gadījumā pirmajā kārtā ceturtā vieta spēlē pret piekto. Tomēr atšķirība ir – mājas spēļu priekšrocība. Izslēgšanas spēles sākas savā arēnā, kas savukārt nozīmē, ka izbraukumā sanāk spēlēt tikpat, cik mājās, vai par vienu spēli mazāk. It kā sīkums… Vai arī nav sīkums, jo nopietnos mehānismos katrai detaļai ir nozīme.

Attiecīgi mājas spēļu priekšrocības ir turnīra tabulas pirmajām četrām vietām, kuru ietvaros mēģina “ielauzties” vai noturēties visas komandas, kurām ir tādas iespējas. Vēl viens faktors, kāpēc “negribas” būt play off dalībnieku tabulas otrajā pusē, ir uz Gagarina kausa izcīņas otro kārtu liktās cerības. Jo zemāku vietu ieņēmušas komandas, pat ja pirmajā sērijā uzvar relatīvi stiprākus pretiniekus, otrajā kārtā saņem citu līdervienību. To paredz KHL izslēgšanas spēļu princips – katrā kārtā augstākā vieta spēlē pret zemāko. Tā KHL otrajā sezonā, kad Rīgas Dinamo (8. vieta) izsita SKA, nākamajā kārtā pretī dabūja konferences 2. vietu – HK MVD. Līdzīgi pēc gada – pirmajā sērijā rīdzinieki (7.) uzvarēja 2. vietu (Maskavas Dinamo), bet nākamajā kārtā pretī nāca 1. vieta – Lokomotiv. Protams, ja mērķis ir (tikai) PIEDALĪTIES play off, tad tiešām ir vienalga, no kuras starta pozīcijas…

Jāpiebilst, ka reālākie (biezākie) Gagarina kausa pretendenti uz konferenču pirmo vai vismaz otro vietu tiecas arī tāpēc, ka grib sākt KHL Gagarina kausa finālsēriju mājās. Piemēram, Sanktpēterburgā vai Maskavā, nevis Kazaņā vai Astanā. Vai otrādi. Oligarhklubi taču nekad nav slēpusi, ka grib kausu, un viss pārējais ir izgāšanās.

Vēl viens sīkums – regulārajā sezonā ieņemtajai vietai ir nozīme sezonas beigās, kad rēķina komandas izcīnīto vietu sezonas kopvērtējumā. Kas nozīmē, ka augstāka vieta starp attiecīgajā play off kārtā “izkritušajiem” nodrošina augstāku vietu kopvērtējumā. It kā liela nozīme tam nav, tomēr atšķirība ir – 9. vai 16. vieta, 4. vai 8.-tā… Īpaši komandām, kas līdz tik augstām vietām nemēdz aizsniegties bieži vai nekad.

Kāds pretinieks būtu ērtāks Rīgas Dinamo?

Šo jautājumu, šķiet, lielāka jēga būtu uzdot astrologam, numerologam vai kādam citam -logam, jo pārliecinošas likumsakarības nav. Ir novērots, ka pret stiprākiem un titulētākiem pretiniekiem motivācija ir augstāka, bet “stipriniekiem” gadās rīdziniekus nenovērtēt. Tā Dinamo bez pārsteiguma var atrauties no “vājiniekiem” un “likt uz ausīm” līderus. Ka piemēri gan agrāki play off-i, gan šīs sezonas spēles. Skaidrs, ka jebkura komanda izslēgšanas spēlēs ir jau ar citu zobu asumu un tvēriena krampi. No šāda aprēķina raugoties, šķiet, ka pretiniekam nav nozīmes…

Arī mājas spēļu priekšrocība attiecībā pret izbraukuma spēlēm nav skaidri nolasāma. Jo pēc sezonas 40 spēlēm ir identiska. Mājās 20 spēles un 36 punkti; tieši tikpat spēļu un punktu izbraukumā… Bet, ja salīdzina tikai spēles pret tuvākajiem sāncenšiem – Rietumu konferences Top 8, tad tomēr mājas spēles rīdziniekiem ir izdevušās veiksmīgākas.

Rīgas Dinamo vienībai ērtāko vai neērtāko pretinieku nosaukt ir salīdzinoši grūti, jo savstarpējās spēles ir tikai divas. Turklāt pret dažiem pretiniekiem šosezon aizvadīta ir tikai viena. Ja “shēmošanai” pietiek ar esošajām, tad līdz šim rīdzinieku “klienti” ir bijuši Jaroslavļas Lokomotiv, kas uzvarēti abās spēlēs pamatlaikā. Bet neērtākais pretinieks ir bijis nevis SKA vai CSKA, bet Prāgas “lauvas”, kuriem zaudētas abas spēles. Tiesa, pēcspēles metienos, kas izslēgšanas spēlēs nav paredzēti.

P.S.

Atgādinājumam: vieta izslēgšanas spēlēs nav garantēta… Bet ieguldīts jau diezgan daudz, lai pacīnītos par konkrētam vietām play off zonā.

Rietumu konferences play off zonas komandas (8 no 14) un Rīgas Dinamo rezultāti pret tām (pēc 2014-01-05 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	punkti	DR mājās	DR izbr.
1.	Dinamo (Maskava)	41	90	3:2 PM
2.	SKA	41	82	6:4	3:4 PM
3.	Donbass	42	74		4:2
4.	Dinamo (Rīga)	40	72	–	–
5.	CSKA	42	71	4:3	1:2 PM
6.	HC Lev Praha	40	69	1:2 PM	1:2 PM
7.	Medveščak	41	65		5:1
8.	Lokomotiv	40	60	4:1	2:1

*

KHL turnīra tabulas – khl.ru (skatīt)

[Mārtiņa Cipuļa un Mikaela Tellkvista kopējie vārtsardzības darbi fiksēti 2013. gada 19. septembrī spēlē pret Maskavas Dinamo, bet Rīgas Dinamo ierinda – 2013. gada augustā spēlē pret SKA. Abu foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Vīri, kuriem sezonas nogale nāk par labu

Cik tad var! Sanāk kā tāda Herberta Vasiļjeva popularizēšanas kampaņa… Tomēr, ja ir vēlme saglabāt korektu attieksmi pret ledus laukos notiekošo, tad marts un izslēgšanas spēļu pavasaris ir Vasiļjeva „zīmē”. Bet viņš nav vienīgais, kuram sezonas nogale nākusi par labu. Latvijas labāko marta hokejistu Top 7.

1. Herberts Vasiļjevs

Īpaši veiksmīga mēneša rezultativitātes un arī lietderības koeficienta summa martā ir iekrājusies Vācijas DEL čempionātā spēlējošajam latviešu uzbrucējam Herbertam Vasiļjevam. Regulārās sezonas noslēguma un izslēgšanas spēļu sākuma summā Vasiļjevs aizvadījis 10 spēles, vidēji spēlē gūstot 1,4 rezultativitātes punktus un vidēji +1,2 lietderības. DEL regulārās sezonas 4 spēlēs Herberts Vasiļjevs Krefeld Pinguine ierindā 4 spēlēs saražoja 7 punktus (3+4) un lietderības koeficientu +5. Bet play off 6 spēļu summā Krēfeldei „ienesa” arī 7 punktus (5+2) un lietderības koeficientu +7. Cienījami Krefeld Pinguine kapteinim un veterānam (dz. 1976.)!

2. Roberts Bukarts

KHL Cerības (Nadeždas) kausa izcīņa un t.sk. marta mēnesis bija Rīgas Dinamo uzbrucēja Roberta Bukarta laiks. Uz sava sezonas kopējā snieguma fona, un arī atskatoties uz Dinamo kolēģu iespēto „cerību cīņās”, Bukarta sniegums bija lielisks. Marta gaitā notikušajās Nadeždas kausa izcīņas 9 spēlēs Roberts Bukarts „izspieda” sabalansētus 10 rezultativitātes punktus (5+5), uzkrāja pozitīvu lietderības koeficientu +6 un vēl arī iemeta sērijas izšķirošo pēcspēles metienu Donbass (Krisa Holta) vārtos.

Visa Cerības kausa izcīņas turnīra gaitā – februāra nogalē un martā – Bukarts 13 spēļu gaitā guva 14 punktus (7+7; lietderība +9), kļūstot par visu Nadeždas kausa izcīņā iesaistīto vienību rezultatīvāko spēlētāju un labāko vārtu guvēju šajā turnīrā. Protams, turnīra līmenis nav salīdzināms ar „oriģinālu” (Gagarina kausa izcīņu), tomēr arī tajā bija punkti jāizcīna, bet pretendentu Dinamo ierindā bija vēl ap 20.

3. Oskars Cibuļskis

Marta lietderīgākais Dinamo spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs bija Oskars Cibuļskis, kurš Nadeždas kausa izcīņas 9 spēlēs piedzīvoja lietderības koeficientu +8 un sakrāja piecus rezultativitātes punktus (3+2). Jāpiebilst, ka marta ciklā Cibuļskis bija trešais labākais vārtu guvējs Dinamo ierindā uzreiz aiz Roberta Bukarta un Jura Upīša, kuri martā bija trāpīgi 5 reizes. Savukārt visa KHL Cerības kausa turnīra 13 spēļu summā Cibuļskis bija visa turnīra rezultatīvākais aizsargs (8 punkti), trāpīgākais aizsargs (4 vārtu guvumi) un viens no diviem labākajiem asistentiem – aizsargiem (abiem ar Gunti Galviņu pa četrām rezultatīvām piespēlēm).

4. Ronalds Ķēniņš

Šveices stiprākās līgas NLA izslēgšanas spēlēs tempu bija pasācis kāpināt latviešu uzbrucējs Ronalds Ķēniņš, kurš 2012. gada čempionu ZSC Lions ierindā martā aizvadīja 12 spēles play off cīņās, iekrāja 8 punktus (4+4) un lietderības koeficientu +3. Tomēr Cīrihes komanda nepārvarēja izslēgšanas spēļu pusfinālu, kas ļauj jau tagad Ķēniņam atrasties Latvijas izlases ierindā. Starp citu, ar saviem 8 punktiem Ķēniņš ir 4.-ais rezultatīvākais spēlētājs ZSC Lions ierindā šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.

5. Juris Upītis

Nadeždas kausa izcīņu gaitā martā viens no diviem biežākajiem vārtu guvējiem Dinamo ierindā bija uzbrucējs Juris Upītis; otrs bija Roberts Bukarts – abiem martā pa 5 vārtu guvumiem. Pērnsezon (2011./2012.) Upītis diezgan rezultatīvi bija debitējis dinamiešu rindās – regulārās sezonas 9 spēlēs tiekot pie 3 vārtu guvumiem, un varēja šķist, ka jaunajā sezonā Upītis, kā KHL jauno spēlētāju vecumam atbilstošs (dz. 1991. un jaunāki), tiks pie spēles laika regulārāk un vairāk. Tomēr nē… Juris Upītis šajā regulārajā sezonā uz Dinamo „skatuves” kāpa tikai 3 spēlēs regulārā čempionāta pašā nogalē. Cerības kausa cīņās gan biežāk, un šajā turnīrā sanāca „atvērties”. Marta gaitā 9 spēlēs sakrāti 6 punkti (5+1) un lietderības koeficients +4. Jāpiebilst, ka par Upīti rezultatīvāks Dinamo ierindā martā bija ne tikai Bukarts, bet arī četri vīri (Džeriņš, Ščehura, Meija, Pavlovs), kuriem pa 7 punktiem vienādā vārtu guvumu un piespēļu proporcijā (pa 2+5). Tomēr Upīša „svars” ir tieši vārtu guvumi. Vēl pilnākai ainavai jāfiksē, ka Jurim Upītim martā iegadījās arī viena spēle HK Rīga sastāvā MHL regulārajā čempionātā; tajā spēlē viņš sastrādāja vienu rezultatīvu piespēli un lietderības koeficientu +1.

6. Roberts Lipsbergs

Marta nogrieznis rezultatīvs ir izdevies Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Robertam Lipsbergam (dz. 1994.), kurš savu „laimi kala” Seattle Thunderbirds vienībā WHL čempionātā, kas funkcionē Kanādas junioru elites līgu jumta organizācijas CHL paspārnē. Martā R. Lipsbergs aizvadīja kopā 13 spēles: regulārās sezonas 8 spēlēs salasīja 11 punktus (8+3) un neitrālu lietderības koeficientu; WHL play off-ā martā 5 spēlēs iekrāja 5 punktus (3+2) un pozitīvu lietderību +4 apmērā.

Vēl marta otrajā pusē Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks teicis: „(..) Roberts Lipsbergs Ziemeļamerikā rāda ļoti labu sniegumu, tomēr jāatceras, ka tā ir junioru līga. Bez šaubām, būtu interesanti uz viņu paskatīties, kas šīs (Latvijas izlases) treniņnometnes kontekstā var kļūt aktuāli. Hokejistiem šad tad ir nepieciešams impulss, lai viņi sajustu, ka ir gaidīti” (citāts ar LETA un apollo.lv starpniecību). Tad nu laiks apliecināt, ka spriedelēšana par jaunajiem spēlētājiem nav tikai tukšs „tirgus”, un pieaicināt izlases treniņnometnei Robertu Lipsbergu, kuram sezona Ziemeļamerikā, starp citu, ir beigusies. Piebilde: aprīļa sākumā Thunderbirds komanda izslēgšanas spēlēs „izkrita”. Starp citu, Roberts Lipsbergs ir viens no diviem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kura vārds viskonkrētāk tiek cilāts NHL 2013. gada drafta sakarā. (Otrs – Zviedrijas stiprākajā līgā Elitserien šosezon debitējušais uzbrucējs Edgars Kļaviņš.)

7. Georgs Golovkovs

Diezgan trāpīgs mēnesis ir ienācies 17 gadus vecajam Latvijas U-18 izlases uzbrucējam Georgam Golovkovam (dz. 1995.), kurš marta gaitā dažāda ranga turnīros ir aizvadījis 14 spēles. HK Rīga ierindā MHL regulārās sezonas noslēguma 5 spēlēs Golovkovs sakrāja 3 punktus (2+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). HK Rīga vienībai MHL izslēgšanas spēlēs neveicās, un arī Georgam Golovkovam šajās 3 spēlēs tikai 1 punkts (0+1) un negatīva lietderība (-3). Kopā ar citiem HK Rīga puišiem Golovkovs ieradās palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs, un kļuva par Virslīgas play off turnīra rezultatīvāko spēlētāju. Georgam Golovkovam Latvijas play off 6 spēlēs sakrāti 9 rezultativitātes punkti (6+3). Tomēr „junioriem” nācās samierināties ar „sudrabu”, bet pie Latvijas čempionu titula tika finālsēriju ar sausu 3-0 uzvarējušie SMScredit.lv.

Jāpiebilst, ka Latvijas play off-ā 9 punktus turklāt par vienu spēli mazākā spēļu skaitā (5 gab.) salasīja SMScredit.lv uzbrucējs Valērijs Fiļimonovs; tomēr Golovkovam labāka punktu proporcija, bet Fiļimonovam – 2 vārtu guvumi un 7 piespēles. Savukārt no HK Rīga / Juniors „komplekta” vēl izceļams cits 17 gadus vecs Latvijas U-18 izlases uzbrucējs – Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kuram tāds pats spēļu skaits (14 gab.) kā Golovkovam, un tikai par vienu rezultativitātes punktu mazāk (12 punkti). Maslovskim HK Rīga regulārās sezonas 5 spēlēs 4 punkti (1+3; lietd. +1), HK Rīga ierindā play off-ā 3 spēlēs 2 punkti (1+1; lietd. -3) un Juniors sastāvā Latvijas play off-a 6 spēlēs 6 punkti (0+6). Ļoti pieklājīgi arī uz vecāko komandas spēlētāju fona.

P.S. Par mēneša Top 7

Ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.

Ieskatam:

• NHL 2013. gada drafta oficiālās prognozes – nhl.com (Ziemeļamerikā spēlējošo laukuma spēlētāju 61. vietā Roberts Lipsbergs; Eiropā spēlējošo laukuma spēlētāju 64. vietā Edgars Kļaviņš)
• Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks par izlases sastāva komplektēšanu – apollo.lv
• Arī citu mēnešu Top 7: tepat

[Attēlā: Herberts Vasiļjevs – marta “pirmais izmērs”. Foto avots: rp-online.de.]

Kad reglaments ir draugs

KHL Cerības (Nadeždas) kauss Arēna Rīga tribīnes piepildīt nespēj, taču sniedz iespēju nedaudz piesegt neveiksmīgās regulārās sezonas rezultātus. Un pabeigt sezonu ar dziesmu, nevis nokārtām galvām. Šī kausa izslēgšanas spēļu reglaments arī ir salīdzinoši pretimnākošs nejaušībām. Taču spēles noteikumi ir vienādi visām vai gandrīz visām 10 „cerošajām” komandām. Gandrīz izmērs: Austrumu konferencē nebija vajadzīga kvalifikācija… 25. februāra – 3. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Roberts Bukarts

Tieši šis uzbrucējs, kurš sezonas gaitā balansēja uz Rīgas Dinamo sastāva robežas un aizvadīja tikai trešdaļu KHL regulārās sezonas spēļu, kļuva par vienu no atslēgas figūrām Dinamo spēļu sērijā pret Doņeckas Donbass vienību. Nadeždas kausa izcīņas seriāla četras spēles un sērijas bullīši starp dinamiešiem un Donbass kā reizi satilpa 25. februāra – 3. marta nedēļā, un šajās 4 spēlēs un sērijas pēcspēles metienos Roberts Bukarts atzīmējās ar 4 rezultativitātes punktiem (3+1), apsveicamu lietderību (+4) un sērijas izšķirošo bullīti.

Skaidrs, ka KHL sezonas gaitā izdomātais Cerības kauss un tā izcīņa gan komandu stipruma, gan izspēles kārtības, gan motivācijas ziņā ir manāmi attālināti no sava prototipa – Gagarina kausa. Tomēr der atcerēties, ka šosezon Rietumu konferencē visas komandas ir nomināli stiprākas par Rīgas klubu. Tāpat arī ne tikai citas play off netikušās komandas sastāva ziņā ir paretinātas, bet arī Dinamo ierinda ir nedaudz „ravēta”. Tiesa, Cerības kausa izcīņas reglaments ir ļoti pateicīgs „izšķirošām nejaušībām”… Divu spēļu sērijā iespējams neizšķirts un izšķirošais papildlaiks, kā arī četru spēļu sērijas izšķirošie pēcspēles metieni izskatās kā aizgūti no citiem sporta veidiem; abas inovācijas dinamieši arī veiksmīgi izmantoja. Tas gan nenoniecina Roberta Bukarta un kolēģu sniegumu, bet Bukarta gadījumā – drīzāk pasvītro.

2. Andris Džeriņš

Bukarta maiņas biedrs un līdzgaitnieks – centra uzbrucējs Andris Džeriņš – aizvadītajā nedēļā tajā pašā seriālā pret Donbass aizvadīja 4 spēles, kurās „no spēles” guva 5 punktus (0+5) un lietderības koeficientu +3. Jānorāda, ka Džeriņš aizvadītajā nedēļā bija rezultatīvākais dinamietis. Un, cita starpā, ir šī brīža rezultatīvākais spēlētājs KHL Cerības kausa izcīņā, kur „ierautas” 10 komandas, kas, savukārt, bija palikušas ārpus „klasiskā” play off.

3. Miks Indrašis

Cerības kausa izcīņas seriālā pret Doņeckas komandu ne izcilu, bet pieklājīgu rezultativitāti iestudējis Dinamo pirmās maiņas uzbrucējs Miks Indrašis, kuram 4 spēlēs sakolekcionētas 3 rezultatīvas piespēles, negatīvs lietderības koeficients (-1) un viens īstenots pēcspēles metiens. Bullītis gan nav ieskaitīts izšķirošo kategorijā, taču – diezgan līdzvērtīgs. Jo konkrētajā pēcspēles metienu sērijā tika noskaidrots Dinamo un Donbass sērijas uzvarētājs – t.i., komanda kas turpinās cīņu.

4. Toms Andersons

Šveices junioru elites līgas play off pakāpeniski tuvojas kulminācijai. SC Bern Future U20 komanda, kas regulāro sezonu pabeidza 4. vietā, ir izcīnījusi vietu līgas izslēgšanas spēļu finālā. Pusfināla stadijā Bernes komanda sērijā ar 3-0 izslēdza regulārās sezonas uzvarētājus EV Zug U20, un sērijas 2. un 3. spēle iegadījās tieši aizvadītajā nedēļā. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Toms Andersons (dz. 1993.) ir diezgan rezultatīvi piedalījies SC Bern Future U20 komandas panākumu kaldināšanā. Nedēļas 2 spēļu summā Andersons iekrājis 3 rezultativitātes punktus (1+2). Finālsērijas sākums paredzēts 8. martā; Bernes komandas pretiniekos – GCK Lions U20.

No Topa netālu

25. februāra – 3. marta nedēļa bijusi salīdzinoši veiksmīga Krefeld Pinguine uzbrucējam Herbertam Vasiļjevam Vācijas DEL līgā, kur regulārās sezonas 2 spēlēs sakrāti 3 rezultativitātes punkti (2+1) un saskanīgs lietderības koeficients +3. Krēfeldes klubs cīnās pa DEL regulārās sezonas tabulas galvgali; pašreiz, pēc 51 spēles, ar 86 punktiem turas 3. vietā (14 klubu sāncensībā). Bet „pingvīnu” kapteinis Vasiļjevs ir komandas otrs rezultatīvākais kadrs. Savukārt Kazahstānas Augstākajā līgā nedēļas rezultatīvākais Latvijas pārstāvis bija Aristan uzbrucējs Edijs Brahmanis, kuram 2 spēlēs iekrāti 4 punkti (2+2) un viens izšķirošs pēcspēles metiens. Aristan komanda ir regulāro sezonu pabeigusi 3. vietā (10 komandu konkurencē).

MHL čempionātā aizvadītās nedēļas gaitā salīdzinoši rezultatīvi uzspēlēja no KHL komandas Vitjaz pēc tās sezonas spēļu pabeigšanās uz jaunatnes komandu Russkije Vitjazi deleģētais uzbrucējs Ainars Podziņš. Viņam nedēļas 2 spēlēs 3 punkti (1+2) un adekvāta lietderība (+3). Savukārt HK Rīga sastāvā aizvadītajā nedēļā rezultatīvākais bija uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.), kuram 4 spēlēs 3 punkti (2+1) un negatīvs lietderības koeficients (-1). Nedēļas nogalē MHL B grupas play off pirmo kārtu ne bez grūtībām pārvarēja Liepājas Metalurgs jaunatnes komanda, kas sērijā ar 3-2 pieveica Omskas Avangard otro jaunatnes komandu Jastrebi. Aizvadītajā nedēļā Liepājas komandai „iekrita” 3 spēles (no 5), kurās rezultatīvākie bija trīs hokejisti – Pauls Hodzko (dz. 1993.), Edgars Homjakovs (dz. 1995.) un Leonards Rimjāns (dz. 1994.), kuriem katram pa 2+1. Tomēr speciālāks gadījums ir tieši Leonards Rimjāns, kuram šī punktu raža un neitrāla lietderība sakrāta vienā spēlē. Pārējiem cīņu biedriem fiksētas 3 spēles.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. Šonedēļ izņēmuma kārtā tomēr trīs hokejisti no KHL un Dinamo. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Fotoattēlā: Roberta Bukarta paraugdemonstrējumi Dinamo sezonas noslēguma pasākumā pirms 2 gadiem – 2011. gada 26. martā. Šogad cits pasākums un citi demonstrējumi. Foto avots: dinamoriga.eu.]

Iespēja uzspīdēt, nekrist kaunā vai otrādi

Regulāro sezonu noslēgumus dažādās līgās raksturo izrāvienu mēģinājumi, kam tādi vēl kaut ko var palīdzēt. Vieni cenšas iespraukties izslēgšanas spēlēs, daži – izvairīties no kvalifikācijas spēlēm, izredzētāki – ieņemt labākas pozīcijas play off izspēlē un izvēlēties relatīvi vājākus vai ērtākus pretiniekus. Pārējiem atliek cīnīties, lai nekristu kaunā. Izdodas dažādi… Latvijas hokejistu februāra Top 7.

1. Lauris Dārziņš

Februāris Latvijas izlases un Kazaņas Ak Bars uzbrucējam Laurim Dārziņam un viņa pārstāvētajām komandām ir iegadījies ļoti pat veiksmīgs. Latvijas izlase Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā četru valstsvienību konkurencē izcīnīja vienīgo ceļazīmi uz Soču olimpiskajām spēlēm, bet Ak Bars vienība regulāro sezonu pabeidza kā Austrumu konferences līdervienība un play off pirmo sēriju pabeidza ar minimālu spēļu skaitu (4-0), ātri un pārliecinoši izslēdzot Ņeftehimik vienību.

Dārziņš visā šajā burzmā izrādījies diezgan noderīgs un rezultatīvs. Latvijas izlases ierindā 3 spēlēs saražoti 5 rezultativitātes punkti (3+2) un lietderības koeficients +3, kļūstot par rezultatīvāko nacionālās valstsvienības spēlētāju kvalifikācijas turnīrā. Februārī Laurim Dārziņam „iekrita” tikai viena spēle KHL regulārās sezonas izskaņā (bez punktiem un ar neitrālu lietderības koeficientu), taču play off-ā Dārziņš devās laukumā visās četrās spēlēs, kur saražoja 3 vārtu guvumus (3+0) un pozitīvu lietderību (+2). Attiecīgi pēc KHL izslēgšanas spēļu pirmās kārtas, Lauris Dārziņš ir otrs rezultatīvākais spēlētājs Kazaņas Ak Bars komandā.

2. Roberts Bukarts

Sezonas pirmo pusi un arī vidu Robertam Bukartam nevarētu nosaukt par stabilu un veiksmīgu. Nācās cīnīties par vietu Dinamo sastāvā un arī ceļot uz fārmklubu Liepājā. Attiecīgi 2012./2013. g. regulārajā sezonā Bukartam Dinamo ierindā sanāca vien 18 spēles, t.i. manāmi mazāk nekā trijās iepriekšējās sezonās… Tāpat arī rezultativitātes punktu aktuālajā regulārajā sezonā Dinamo ierindā ir sanācis mazāk (3+0) nekā katrā no 3 iepriekšējām sezonām. Jāpiebilst, ka Roberta Bukarta (dz. 1990.) konkurētspēju ar 1991. gadā dzimušajiem būtiski ietekmēja 1991.-to dotētais stāvoklis komandu pieteikumā – to obligātums un iespēja pieteikt vairāk spēlētāju. Arī Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs un Latvijas izlase februārī Bukartam gāja secen…

Tomēr regulārās sezonas izskaņā un Cerības (Nadeždas) kausa izcīņas spēlēs ir redzams pilnīgi cits Roberts Bukarts. Atbrīvojot no Dinamo virkni spēlētāju (Žirū, Ņiživijs, arī Ankipāns), redzamāks ir palicis „otrais plāns”. Iespēju ļoti pamanāmi ir izmantojis Roberts Bukarts. Februārī regulārās sezonas izskaņas 3 spēlēs viņam divi vārtu guvumi „no spēles” (2+0), pozitīva lietderība (+2) un viens realizēts pēcspēles metiens. Bullītis gan nekļuva izšķirošs, taču ne mazāk svarīgs dinamiešu uzvarā pret CSKA. Savukārt februārī notikušajās 4 spēlēs KHL Cerības kausa ietvaros Roberts Bukarts sastrādāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +3. Diezgan labs „uzkrājums”, neskatoties uz Nadeždas izcīņas „otrās pakāpes” nozīmību. Jānovēl tempu noturēt arī KHL sezonas izskaņā un pretendējot uz vietu nacionālajā izlasē.

3. Andris Džeriņš

Andris Džeriņš ir vēl viens Dinamo personāžs, kuram neatradās vieta Latvijas izlasē cīņai Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā. Kas zina, varbūt tas kļuva par vienu no motivācijas elementiem nocīnīties KHL sezonas nobeigumā – „cerībās”. Iespējams, pienesumu deva salikšana vienā maiņā ar savu agrāko cīņu biedru Robertu Bukartu. Nadeždas kausa izcīņas gaitā gan izjuka „strēlnieku trijnieks” (Bukarts – Džeriņš – Meija), jo Gints Meija bija spiests „iepauzēt” un gala beigās stiprināja citu maiņu. Taču rādās, ka „pārojums” ‘Bukarts – Džeriņš’ ir viens no svarīgākajiem dienas kārtības veidotājiem Dinamo ierindā Cerības kausa play off-u spēlēs.

Andris Džeriņš februārī KHL regulārās sezonas 3 spēlēs pie punktiem netika, bet bija pozitīvi lietderīgs (+2). Taču februārī notikušajās Cerības kausa 4 spēlēs bija rezultatīvākais spēlētājs Dinamo ierindā ar 6 punktiem (1+5) un lietderības koeficientu +1. Arī tagad, ieskaitot divas spēles martā, Džeriņš ir Cerības kausa izcīņas rezultatīvākais spēlētājs ne tikai Rīgas Dinamo ierindā, bet arī starp visām 10 komandām, kas spēlē šajā „otrajā play off”. Tiesa, Rīgas dinamiešiem tāpat kā 3 citām Rietumu konferences komandām, bija „andikaps” – papildu divas kvalifikācijas spēles, kurās iekrāt rezultativitātes punktus.

4. Koba Jass

Rādās, ka Kobam Jasam „labumā nāk” regulāra kluba un līgas maiņa. Šī gada sākumā K. Jass ir nonācis Čehijas ekstralīgā, Kladno „bruņinieku” ierindā. Rytíři Kladno klubā, kas, starp citu, pieder nevienam citam kā leģendārajam Jaromiram Jāgram. Kladno komandas ierindā februārī Koba Jass ir aizvadījis regulārā čempionāta 8 spēles, salasot 6 rezultativitātes punktus (3+3) un lietderības koeficientu +3. Ja ņem vērā, ka Čehijas ekstralīga joprojām „kotējās” kā viens no Eiropas stiprākajiem nacionālajiem čempionātiem, tad K. Jasa sakrātajiem punktiem ir savādāka „svara attiecība” nekā dažos citos čempionātos.

5. Kristers Gudļevskis

Spraiga regulārās sezonas izskaņa norisinās Dinamo jaunatnes vienībai HK Rīga, kas sitās par vietu MHL Rietumu konferences astotniekā – t.i., izslēgšanas spēlēs. Jaunatnes līgas Rietumos konkurence ir vēl ņiprāka nekā KHL – uz astoņām vietām ir 17 pretendentu. Pašreiz, 3 spēles līdz sezonas beigām, sīvākie konkurenti uz 8. vietu ir HK Rīga un Jaroslavļas Loko.

Februāra gaitā HK Rīga iespēja pamatīgu uzrāvienu, lai varētu atļauties pretendēt uz šo vietu MHL izslēgšanas spēlēs – Harlamova kausa izcīņā. Deviņās februāra spēlēs ir izcīnītas 7 uzvaras un piedzīvoti divi zaudējumi. Vieta play off nav vēl nodrošināta, taču viens no spēlētājiem, kas ļāvis Dinamo jaunatnei palikt „apritē”, ir vārtsargs Kristers Gudļevskis. Viņš laukumā devās visās 9 spēlēs, septiņās no tām palīdzot komandai uzvarēt. Statistikas ciparos februārī – 1 sausa uzvara, 93,45% atvairītu metienu (214 no 229) un „caurlaidības koeficients” (GAA) 1.81.

6. Roberts Jekimovs

Somijas SM-liiga plašumos joprojām cīnās Latvijas izlases uzbrucējs Roberts Jekimovs, kuram somu čempionātā SaiPa ierindā regulārās sezonas 8 spēlēs 5 rezultativitātes punkti (4+1) un lietderības koeficients +3. Kopā ar Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlases sastāvā 3 spēlēs izcīnītajiem 2 punktiem (0+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1) ir tieši tik daudz, lai kvalificētos februāra Top 7 sastāvam.

7. Rūdolfs Maslovskis

Latvijas U-18 izlases un HK Rīga vienības uzbrucējam Rūdolfam Maslovskim (dz. 1995.) februāra summa ir izdevusies ļoti pat rezultatīva. MHL čempionātā HK Rīga ierindā 9 spēlēs izcīnīti 8 rezultativitātes punkti (5+3) un lietderības koeficients +4. HK Rīga sastāvā rezultatīvāks bija tikai komandas veterāns un arī Dinamo ierindā epizodiski iesauktais Juris Upītis, kuram par vienu vārtu guvumu vairāk. Savukārt Latvijas U-18 izlases ierindā „Četru nāciju” turnīrā Baltkrievijā R. Maslovskim 3 spēlēs 4 punkti (3+1) un lietderība +2. Rezultatīvāki U-18 turnīrā bija tikai divi kolēģi – Rihards Bukarts un Edgars Homjakovs (abiem pa 3+4). Taču „pamatdarbavietas” un jauniešu izlases snieguma kopsavilkums Rūdolfam Maslovskim ļoti pieklājīgs.

P.S. Par mēneša Top 7

Iecerēts kā ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.

Atskatam citu mēnešu Top 7: tepat

[Fotoattēlā: Lauris Dārziņš ar cīņubiedru Ak Bars rindās kādā play off spēlē pret Ņeftehimik 2013. gada februārī. Foto avots: ak-bars.ru.]