Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Dinamo leģionāri’

Dinamo aizsargu komplektācijas un “pārošanas” īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2014/01/02

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N2_samazKHL sezonas līdzšinējā daļā Rīgas Dinamo var palepoties ar salīdzinoši augstu vārtu drošības “koeficientu” – vidēji spēlē piedzīvoti 2,05 vārtu zaudējumi. Tas šobrīd ir septītais labākais cipars līgā. Iepriekš regulārajās sezonās tik labs nav bijis; tiesa, šī sezona vēl nav galā… Kas visbūtiskāk ietekmējis Dinamo vārtu drošību? Vārtsargu sniegums? Komandas gars? Vēl viens variants – aizsargu noturība un to pāru veidošanas ķīmija.

Atgādinājumam. Iepriekš “drošākā” Dinamo regulārā sezona bija 2011./2012., kad piedzīvoti vidēji 2,52 vārtu zaudējumi spēlē (jeb 136 reizes 54 spēlēs). Šajā kritērijā visbēdīgākā sezona bija 2009./2010. ar 3,12 vārtu zaudējumiem vidēji spēlē (175 reizes 56 spēlēs).

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu zaud. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 156 3 2.79 11. (no 24)
2009./2010. 56 175 5 3.13 20. (no 24)
2010./2011. 54 149 5 2.76 12. (no 23)
2011./2012. 54 136 7 2.52 11. (no 23)
2012./2013. 52 151 2 2.90 19. (no 26)
2013./2014.* 38 78 4 2.05 7. (no 28)

* Aktuālajā sezonā pēc komandas 38 spēlēm.

Aizsardzības balsts – savējie

Visā Rīgas komandas komplektā stabilākā daļa jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē ir aizsargi. Uzbrucēji un vārtsargi ir mainījušies nesalīdzināmi vairāk un biežāk. No KHL pirmās sezonas Rīgas komandā ir saglabājušies 3 aizsargi (Laviņš, Kr.Rēdlihs, Sotnieks) un “mazliet” arī Pujacs, kurš pie Dinamo togad pabeidza savu sezonu, uzspēlējot 15 spēlēs. Bet, ja skatām Dinamo otro sezonu (2009./2010.), tad no tās četru gadu gaitā ir saglabājušies pat seši aizsargi – Cibuļskis, Laviņš, Ozoliņš, J.Rēdlihs, Kr.Rēdlihs, Sotnieks. Cits stāsts, ka Ozoliņam un Rēdliham-vidējam ir bijuši “sānsoļi” uz citām komandām. Taču ar tik stabilu pēctecību ierindā, kāda ir Dinamo aizsargiem, varētu palepoties tikai dažas komandas KHL.

Dinamo aizsargu līnijas noturība vistiešākajā veidā saistīta ar leģionāru piesaistes politiku, kas attiecībā uz aizsargiem ir bijusi “pieticīga”. Rīgas KHL klubam importa aizsargi ir bijuši vajadzīgi mazliet vai nemaz. Izņēmums bija pirmā sezona, kad bija divi aizsargi – leģionāri (Filips Novāks un Duvijs Vestkots). Otrajā sezonā bija tikai viens – Lī Svets. Pēc tam divas pilnas sezonas ārzemnieku aizsargu Dinamo sastāvā nebija vispār. Tādu ievajadzējās tikai tad, kad Sandis Ozoliņš bija prom; un “aizstājējs” bija Matjē Karls. Šosezon ir gan Ozoliņš, gan importa aizsargs – Mets Robinsons (attēlā – pa labi). Rādās, ka ar Robinsonu no visām aizsargu izvēlēm ir trāpīts vislabāk. Viņš ir vajadzīgs vairākumā, spēlē mazākumā, ir lietderīgākais aizsargs komandā (+10), ir rezultatīvākais aizsargs (20 punkti 38 spēlēs), viņam ir lielākais spēles laiks starp dinamiešiem (24:10) utt.

“Sausais atlikums” ir tāds, ka piecarpus sezonās Dinamo ierindā ir bijuši tikai 5 aizsargi leģionāri. Tikpat, cik leģionāru vārtsargu. Bet ārzemju uzbrucēju Rīgas Dinamo ierindā KHL oficiālajās spēlēs līdz šim ir bijis 30… Tieši tā – trīs-des-mit!!!

Kas būtu Dinamo vairākums bez Ozoliņa un Robinsona?

Aktuālās sezonas gaitā Rīgas Dinamo sastāvā ir stabilizējušies 3 aizsargu pāri, kas iekļaujas lielākajā daļā spēļu ritma. 34 spēlēm (no 38) vienā pārī pieteikti un spēlē Sandis Ozoliņš un Arvīds Reķis, 30 spēlēm – Georgijs Pujacs un Mets Robinsons, 20 spēlēm – Kristaps Sotnieks un Krišjānis Rēdlihs. Citas kombinācijas, starpversijas vai sakritības norisinājušās stipri retāk.

Bet ar būtisku atrunu, ka ir viens galvenais vairākuma aizsargu pāris ‘Ozoliņš – Robinsons’, kas tiek “sapārots” galvenokārt spēlei vairākumā. Tieši šis pāris, kas tiek veidots tikai konkrētiem gadījumiem, ir piedzīvojis otru lielāko vārtu guvumu un zaudējumu “trafiku” – 27 reizes. Tajā skaitā, Ozoliņš un Robinsons kopā ir bijuši laukumā 14 gadījumos, kad Dinamo sarūpējuši vārtu guvumus vairākumā. Šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ šim pārim ir vispozitīvākā mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu starpība (21:6). Starp citu, otra labākā vārtu starpība ir pārim ‘Ozoliņš – Kr.Rēdlihs’ (4:1), kas bijis pieteikts tikai 3 spēlēm.

Eksperimentu nav vai tie ir īsi

Bet kādu īpaši bēdīgu aizsargu kombināciju šosezon vismaz pagaidām nav. Iespējams, arī tāpēc, ka treneri ar aizsargu “pārdalīšanu” neeksperimentē ilgstoši. Piemēram, Dinamo jaunākā gala aizsargiem Mārtiņam Porejam un Edgaram Siksnam (katram savā pārī) īsā laika sprīdī, kad tika dota iespēja tikt laukumā, sanāca piedzīvot pa diviem vārtu zaudējumiem, un attiecīgie aizsargu pāri ātri tika izkomplektēti un netika atkārtoti. Tiesa, arī aizsargi Porejs un Siksna pie speles laika vairs īsti nav tikuši.

Nosacīti vājākā bilance ir kombinācijai ‘Ozoliņš – Reķis’ (-3 jeb 11:14), taču vienādos sastāvos šī bilance ir pozitīva (11:9). Mīnusu sadaļā korekcijas vieš mazākumā piedzīvotie vārtu zaudējumi.

Redzamākie un neredzamie

Kopumā pie spēles laika Dinamo sastāvā šosezon ir tikuši 11 aizsargi. Ozoliņš un Robinsons ir aizvadījuši visas 38 spēles, bet jau pieminētie jaunie aizsargi spelējuši minimāli. Mārtiņš Porejs 1 spēli – 3 minūtes un 14 sekundes. Edgars Siksna 2 spēles un kopsummā septiņarpus minūtes (7:39). Kopumā Siksna kā 7.-ais aizsargs ir bijis pieteikts 14 spēlēm. Tikpat spēlēm ka “liekais” aizsargs pieteikts arī Edmunds Augstkalns, bet divām spēlēm – Krišs Lipsbergs. Tomēr ne Augstkalns, ne Kr.Lipsbergs pie reāla spēles laika nav tikuši. Vienu reizi kā septītais aizsargs pieteikts arī Jēkabs Rēdlihs, kurš uzspelēt tika arī tajā spēlē.

Dinamo aizsargu pāru “netīrā” lietderība – mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu attiecība 2013./2014. g. sezonā (Dinamo gūtie/zaudētie vārti šim pārim esot laukumā; pēc komandas 38 spēlēm; saskaņā ar protokolu fiksāciju 2014-01-02):

aizsargu pāris sp.* KOPĀ = sast. vairākumā mazākumā
Ozoliņš – Robinsons 0 21:6 7:5 14:1
Ozoliņš – Kr.Rēdlihs 3 4:1 3:0 1:0 0:1
Pujacs – Kr.Rēdlihs 0 3:1 1:1 2:0
Ozoliņš – Pujacs 0 2:0 1:0 1:0
Laviņš – Pujacs 0 2:0 1:0 1:0
Pujacs – Robinsons 30 17:16 16:10 1:6
Kr.Rēdlihs – Sotnieks 20 7:6 6:4 1:0 0:2
Cibuļskis – Pujacs 0 1:0 1:0
Cibuļskis – Reķis 0 1:0 1:0
J.Rēdlihs – Sotnieks 0 1:0 1:0
Kr.Rēdlihs – Robinsons 0 1:0 1:0
Cibuļskis – Laviņš 4 3:3 3:1 0:2
Reķis – Sotnieks 0 2:2 2:0 0:2
Laviņš – Sotnieks 3 2:2 2:2
Cibuļskis – Ozoliņš 1 2:2 1:2 1:0
Reķis – Robinsons 0 1:1 1:1
J.Rēdlihs – Kr.Rēdlihs 3 0:0
Robinsons – Sotnieks 6 5:6 5:3 0:3
Cibuļskis – Sotnieks 7 1:2 1:1 0:1
Pujacs – Sotnieks 0 1:2 1:1 0:1
Laviņš – Robinsons 2 1:2 0:1 1:0 0:1
Laviņš – Reķis 0 0:1 0:1
Kr.Rēdlihs – Reķis 0 0:1 0:1
J.Rēdlihs – Reķis 0 0:1 0:1
Porejs – Sotnieks 1 0:2 0:1 0:1
Pujacs – Siksna 0 0:2 0:2
Ozoliņš – Reķis 34 11:14 11:9 0:5
“BEZPĀRI”
Ozoliņš 2:0 2:0
Robinsons 1:0 1:0
* Spēļu skaits, kurās šāds pāris bija pieteikts – fiksēts spēles pieteikumā.

Vēl nedaudz:

  • Rīgas Dinamo leģionāru sniegums un salīdzinājums pirmajās 5 regulārajās sezonās: tepat
  • Rīgas Dinamo spēlētāju individuālās statistikas lapa – khl.ru

[Foto fiksēts 2013. gada 27. jūlijā Rīgas Dinamo treniņspēlē; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Posted by petrovich27 uz 2013/11/03

Vilsons_un_Tellkvists_DR_vs_Minska_2013-09-05_nahl_lv_(O_Siracenko)Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

hosa_vs_Magnitka_2013-10-13_DR_facebook-n2Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

uzbrucējs dz. rezult. koef. sp. punkti izšķ. PM vid. sp. laks
1. Deivids Sarkanis 1994. 12,76 2 0+1 0 6:32
2. Kails Vilsons 1984. 8,35 23 7+15 0 19:06
3. Marsels Hosa 1981. 7,75 23 9+11 0 18:42
4. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 7,17 16 2+7 1 14:32
5. Vojtehs Polāks 1985. 5,92 9 0+3 1 12:31
6. Pols Ščehura 1985. 5,57 23 8+5 0 16:54
7. Roberts Bukarts 1990. 5,40 16 2+5 0 13:30
8. Miks Indrašis 1990. 4,91 22 4+6 0 15:26
9. Marsels Haščāks 1987. 4,15 4 1+0 0 10:02
10. Vitālijs Pavlovs 1989. 3,69 23 2+6 0 15:44
11. Mārtiņš Cipulis 1980. 3,41 16 3+2 0 15:16
12. Gints Meija 1987. 3,00 23 3+4 0 16:56
13. Andris Džeriņš 1988. 2,75 22 4+2 0 16:31
14. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 1,13 20 0+1 0 7:24
15. Gunārs Skvorcovs 1990. 1,12 19 0+1 0 7:52
16. Andris Siksnis 1993. 0 4 0+0 0 2:48
17. Māris Bičevskis 1991. 0 2 0+0 0 10:59
18. Juris Upītis 1991. 0 12 0+0 0 8:48

Sarkanis_DR_2013_DR_facebook* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

DR_vs_Salavat_Julajev_2013-10-09_DR_facebook_N3Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

aizsargs dz. +/- vs. sp. laiks sp. +/- vid. sp. laiks
1. Rodrigo Laviņš 1974. +4,09 7 +3 17:29
2. Krišjānis Rēdlihs 1981. +2,91 12 +4 19:04
3. Mets Robinsons 1986. +2,73 23 +9 23:53
4. Kristaps Sotnieks 1987. +2,50 22 +6 18:09
5. Oskars Cibuļskis 1988. +2,27 12 +3 18:24
6. Georgijs Pujacs 1981. +1,88 20 +5 22:09
7. Sandis Ozoliņš 1972. +1,00 23 +3 21:45
8. Arvīds Reķis 1979. +0,48 19 +1 18:29
9. Edgars Siksna 1993. -43,48 2 -2 3:50
Edmunds Augstkalns 1994. 0 0:00
Krišs Lipsbergs 1993. 0 0:00

Lavins_un_Tellkvists_vs_Minska_2012-11-04_DR_prof_facebook* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

vārtsargs dz. sp. uzv.-zaud. atv. % atv. met. GAA „sausi” sp. laiks
1. Mikaels Tellkvists 1979. 18 10-4 94.1% 459 (no 488) 1.59 2 1092:42
2. Jakubs Sedlāčeks 1990. 5 3-1 92.8% 142 (no 153) 2.14 0 307:54
Rihards Cimermanis 1993. 0 0:00

*

Plašākām uzziņām:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
  • KHL turnīra tabula – khl.ru
  • Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
  • Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

DR_vs_Mask_Din_2013-09-19_nahl_lv_(O_Siracenko)

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo – 2. vietā?

Posted by petrovich27 uz 2013/09/15

Ozolins_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N2_vers87% punktu pirmajās 5 spēlēs vai, ja gribam vēl skaistākus ciparus, 100% pirmajās 4 spēlēs pārspēj pat visoptimistiskāko iztēli attiecībā uz Rīgas Dinamo sezonas startu. Turklāt tas viss vismaz uz brīdi ļauj ierindoties Rietumu konferences un visas KHL 2. vietā uzreiz aiz „tanka” – Maskavas Dinamo. Un vienu vietu augstāk par spēli mazāk aizvadījušo bruņutehnikas vienību SKA.

Cits sezonas sākuma skaistums ir Rīgas dinamiešu atrašanās KHL spēlētāju individuālajos Topos. Bez maz visos… Kails Vilsons ir viens no līgas diviem labākajiem snaiperiem – abiem ar SKA zvaigznīti Viktoru Tihonovu pa 5 vārtu guvumiem. Viens no līgas trim rezultatīvākajiem aizsargiem (katram pa 5 punktiem) ir Mets Robinsons. Viņš arī viens no diviem KHL lietderīgākajiem spēlētājiem – abiem ar Vitjaz aizsargu Branislavu Mezeju pa +7. Kas vēl? Mikaelam Tellkvistam starp līgas vārtsargiem trešais labākais „cauršāvības” koeficients – 0.98 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Un arī piektais labākais atvairīto metienu rādītājs (95.7%).

Skaidrs, ka regulārā sezona visu saliks pa plauktiņiem, jo hokeja cāļus atšķirībā no putnkopības pavasarī skaita. Tomēr pamats ir ielikts cienījams, par ko pelnīta atzinība.

Rīgas Dinamo sešu sezonu starts (pirmo piecu spēļu summa; iekavās kluba ieņemtā vieta attiecīgajā regulārajā sezonā, bet 2013./2014. g. sezonas aprēķinos – vieta iepriekšējā sezonā):

sezona galv. treneris punkti 5 sp. (U-Z) mājas-izbr. vārtu starp. pretinieki
2008./2009. Šuplers 5 (1-4) 0-5 12:24 Amur (2x; 20.); Metallurg (Novok.; 21.); Sibir (2x; 19.)
2009./2010. Šuplers 6 (2-3) 3-2 17:18 Salavat Julajev (1.); Avangard (11.); Baris (14.); Spartak (10.); Vitjaz (23.)
2010./2011. Šuplers 8 (3-2) 1-4 18:15 SKA (7.); Metallurg (Novok.; 23.); Sibir (11.); Amur (22.); Ak Bars (4.)
2011./2012. Rautakallio 4 (1-4) 3-2 12:17 Ak Bars (6.); Atlant (9.); CSKA (18.); Dinamo (Minska; 13.); Lev (Poprada; 21.)
2012./2013. Rautakallio 5 (2-3) 2-3 9:9 HC Lev Praha (15.); HC Slovan Bratislava (13.); CSKA (6.); Sibir (12.); Metallurg (Novok.; 21.)
2013./2014. Ābols 13 (4-1) 1-4 15:7 Dinamo (Minska; 19.); Medveščak (-); Spartak (23.); Donbass (18.); CSKA (6.)

*

Acīgākie salīdzinātāji atgādina, ka šajā sezonas startā Rīgas Dinamo nav pretī nākuši smagākie gadījumi un neviens Austrumu konferences monstrs. Vienīgā Top komanda šīs sezonas ievadā ir bijusi CSKA, kurai tad arī ir zaudēts. Taisnība. Toties sezonas startu izdaiļo fakts, ka nav bijusi sava laukuma priekšrocība. No izbraukuma pārvesti 10 punkti no 12 iespējamiem…

Leģionāru sezona?

Ir tikai sezonas sākums, lai no statistikas mēģinātu izspiest tālejošus secinājumus, tomēr jau pašā sākumā „acīs krīt” leģionāru pienesums rezultāta veidošanā. Tādā apjomā tas nav manīts sezonas četras… No pirmajās piecās spēlēs dinamiešu sarūpētajiem 15 vārtu guvumiem astoņi ir uz leģionāru rēķina. Lauvastiesa – 5 trāpījumi – attiecas uz Kailu Vilsonu.

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus; * 2013./2014. g. sezonā pēc pirmajām 5 spēlēm):

sezona Latvijas spēlētāji leģionāri leģionāri laukuma spēlētāji
2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%) Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%) Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%) Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%) Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%) Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū
2013./2014.* 7 (46.7% 8 (53.3%) Haščāks = 0; Hosa; Robinsons; Ščehura; Vilsons

*

Nianses

Raugoties laukumā un statistikas tabulās sazīmējas vēl dažas interesantas nianses un elementi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību:

  • Vitālijs Pavlovs. Spēlētājs, kurš pirms sezonas tika ierindots uz ceturto maiņu pretendējošo puišu sarakstā, ir atzinīgi pastrādājis un nopelnījis iespēju uzspēlēt arī pirmajā maiņā, no kuras „ārā nekrita”. Piecās spēlēs sastrādātās četras piespēles ir viens no diviem rezultatīvākajiem cipariem starp Latvijas spēlētājiem Dinamo sastāvā un KHL kopumā.Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
  • Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
  • Miks Indrašis. Var arī šosezon.
  • Gints Meija un Andris Džeriņš. Lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem ir nevis galvenajiem rezultāta „taisītājiem”, bet nosauktajiem vīriem, kuri rūpējas par rezultāta nemainību kritiskākās epizodēs – nākot kā pirmie mazākumā un slāpējot pretinieku triecienmaiņas vienādos sastāvos. Turklāt abi partneri sapelnījuši pa diviem vārtu guvumiem.
  • Kails Vilsons un Mets Robinsons. Bez vārdiem. Skatīt statistiku.
  • Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks. Abiem vīriem šosezon bijušas tikai veiksmīgas spēles. Par laimi komandai, bet diemžēl par neražu Latvijas vārtsargu attīstības griezumā, abu Dinamo vārtsargu kvalitatīvais sniegums neļauj saskatīt viņu tuvumā kādu trešo vārtsargu. Vismaz pagaidām.
  • Sandis Ozoliņš. Vairākuma un faktiski jebkura uzbrukuma smadzenes ir tieši Dinamo kapteinis, kas nav ne jaunums, ne pārsteigums. KHL statistiķu spēles uzskaites liecina, ka Sandim Ozoliņam ir starp laukuma spēlētājiem labākā mikromaču vārtu starpība (+7 jeb 7:0). Pārsteidzoši ir tas, ka, saskaņā ar KHL uzskaiti, Ozoliņam esot laukumā, Dinamo nav piedzīvojis nevienu vārtu zaudējumu! Kopā ar 7 vārtu guvumiem tas uzrunā. No Rīgas Dinamo sastāva vēl ir četri hokejisti, kuriem esot laukumā vārti nav „krituši”; taču tiem ir mazāks vai nekāds visas maiņas sastrādāto vārtu guvumu apjoms – Roberts Bukarts (3:0), Gunārs Skvorcovs (1:0), Marsels Haščāks (0:0), Arvīds Reķis (0:0).

P.S. Jaunie paliek tikai reglamentā

Uz pirmajām piecām spēlēm Rīgas Dinamo ir piesaistījuši piecus jaunos (U-22) hokejistus, kas atzīmējušies spēles pieteikumā, bet no kuriem tikai viens – uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs – ir reāli spēlējis. Pārējiem ne sekundes spēles laika. „Vadājot” puišus pa pieteikumu, KHL reglamenta formālās prasības ir izpildītas. Tagad derētu sagaidīt, kad sāk piepildīties šīs normas būtība un jēga – vairāk iespēlēt jaunos. Jādomā, ka arī tāda reize pienāks, jaunie būs gatavi un treneriem pietiks drosmes.

Bet pa to laiku citi Dinamo rezervisti gūst spēļu praksi MHL čempionātā HK Rīga sastāvā, kā arī Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā. Latvijas čempionātā jau uzspēlējuši vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis. Jučeram divās spēlēs uzvaru un zaudējumu bilance neitrāla (1:1), bonusā – viena rezultatīva piespēle. Bičevskim – viena spēle un viena piespēle.

Joprojām divu komandu pieteikumos rēgojas aizsarga Mārtiņa Poreja vārds. Viena komanda ir Rīgas Dinamo, bet otra – Dinamo „slepenais fārmklubs” Jokipojat Somijas otrā stipruma līgā Mestis. Starp citu, Jokipojat sastāvā arī trīs citi vēl nesen Dinamo uzspēlējušie – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs un Raimonds Vilkoits.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (pēc 5 spēlēm, saskaņā ar khl.ru; MM = mikromaču vārtu starpība; * iekavās spēļu skaits komandas pieteikumā, bet bez spēles laika):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM SM met. iemet. vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Kails Vilsons 1984. 5 5+0 +5 7:1 6 15 39.2% (31 no 79) 17:32
2. Miks Indrašis 1990. 5 2+2 +3 4:2 2 4 0% (0 no 1) 17:16
3. Vitālijs Pavlovs 1989. 5 0+4 +4 6:2 2 3 25.0% (2 no 8) 15:12
4. Marsels Hosa 1981. 5 1+2 +3 6:1 13 1 100% (1 no 1) 16:33
5. Gints Meija 1987. 5 2+0 +4 4:1 4 6 50.0% (3 no 6) 18:36
6. Andris Džeriņš 1988. 5 2+0 +3 3:1 2 12 42.7% (35 no 82) 18:09
7. Mārtiņš Cipulis 1980. 5 1+1 +3 4:2 2 6 14:47
8. Pols Ščehura 1985. 5 1+1 +3 3:2 18 8 53.8% (43 no 80) 16:02
9. Roberts Bukarts 1990. 5 0+2 +3 3:0 0 11 13:54
10. Gunārs Skvorcovs 1990. 3 0+1 +1 1:1 0 0 4:44
11. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 5 0+1 ±0 1:1 0 4 50.0% (13 no 26) 7:13
12. Juris Upītis 1991. 5 0+0 ±0 2:1 2 4 0% (0 no 1) 9:36
13. Marsels Haščāks 1987. 2 0+0 ±0 0:0 0 3 13:19
Deivids Sarkanis 1994. 0 (4*) 0 0:00
AIZSARGI
1. Mets Robinsons 1986. 5 1+4 +7 8:2 0 5 23:21
2. Sandis Ozoliņš 1972. 5 0+2 +5 7:0 12 2 20:22
3. Georgijs Pujacs 1981. 4 0+0 +4 5:3 6 7 21:46
4. Krišjānis Rēdlihs 1981. 4 0+1 +2 5:2 2 4 20:23
5. Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0 +2 3:3 2 4 19:06
6. Rodrigo Laviņš 1974. 1 0+0 +1 1:1 0 2 16:05
7. Oskars Cibuļskis 1988. 3 0+0 +1 1:1 0 4 19:04
8. Arvīds Reķis 1979. 3 0+0 ±0 0:0 4 3 17:52
Edgars Siksna 1993. 0 (4*) 0 0:00
Krišs Lipsbergs 1993. 0 (1*) 0 0:00
VĀRTSARGI dz. sp. uzv.-zaud. atv. MM SM GAA „sausi” sp. laiks
1. Mikaels Tellkvists 1979. 4 3-0 95.7% 11:4 2 0.98 0 244:32
2. Jakubs Sedlāčeks 1990. 1 1-0 94.4% 4:2 0 2.00 0 60:00
Rihards Cimermanis 1993. 0 (5*) 0 0:00

*

Plašākam skatam:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru

[Attēlā: Kamēr Sandis Ozoliņš laukumā, pretiniekiem “nespīd”. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo pārbaužu summa pirms sestās sezonas

Posted by petrovich27 uz 2013/09/03

Ozolins_vs_SKA_2013-augusts_DR_facebook_N2_versKHL un Rīgas Dinamo sestā sezona ir klāt. Treniņnometnē un divos pārbaudes spēļu turnīros ir bijis diezgan laika, lai saprastu šīs sezonas kontingenta potenciālu un racionālāko pielietojumu. Galvenais treneris Artis Ābols viedi saka, ka punktus par pārbaudes spēlēm nedod, ko varētu attiecināt arī uz šo spēļu statistiku kopumā. Tomēr – ieskats Dinamo „bruņoto spēku” varējumā pirms īstās sezonas.

Sava laika komunistu spārnotais lozungs „No katra pēc spējām, katram pēc vajadzības” ir dzīvs arī tagad un hokejā. Ne tikai tāpēc, ka no uzbrucēja un vārtsarga hokejā tiek prasīti atšķirīgi pienākumi, bet arī tāpēc, ka no dažādiem pat viena ampluā spēlētāja tiek gaidīts dažāds varējums. Nu, skaidrs, ka, piemēram, no Marsela Hosas tiks prasīts savādāk nekā, piemēram, no Kārļa Ozoliņa vai Gunāra Skvorcova. Grozi kā gribi, bet dalījums ‘savējie / leģionāri’, ‘jaunie / vecie’ paliek. Vieniem tiek vairāk piedots, no citiem – mazāk gaidīts. Gala beigās „labie” un „sliktie” tiek atrasti neatkarīgi no komandas kopējā snieguma. Vēl varētu vērtēt atsevišķi kategorijas ‘lētie’ un ‘dārgie’. Taču tas iespējams tikai pilnībā publiskotu algu un bonusu apstākļos, kas acīmredzot jāatstāj uz līgas un Dinamo brieduma gadiem.

Leģionāru frakcija

3 kanādieši, 2 slovāki, zviedrs, čehs. Trīs no septiņiem leģionāriem Rīgas kluba ierindā bija redzēti arī iepriekš, tādēļ uzskatāmi par pārbaudītām vērtībām. Arī pārbaudes spēļu gaitā „pērnie” – centrs Pols Ščehura un vārtuvīrs Mikaels Tellkvists – kopumā izskatījās itin pieklājīgi. Skaidrs, ka no periodiski Dinamo ierindā labus laikus piedzīvojušā Marsela Hosas tiek cerēts vismaz daļējs savu labāko laiku sniegums. Pārbaudes spēlēs viņam pilnībā atrādīties, jādomā, patraucēja trauma. Tomēr visādi citādi – nav īpašu pazīmju, kas liecinātu par Hosas īpašo trāpīgumu. Skaidrs, ka starpsezonas spēlēs tiek meklētas rezultatīvas saiknes, un pārbaudes spēles nav kritērijs. Tomēr viena no jaunās sezonas intrigām ir – Hosa pamodīsies vai nē?

Pārbaudes spēļu summā pēc pilnas lozes izskatījās abi jaunpienācēji no Kanādas. Centrs Kails Vilsons un labējā nūjas tvēriena aizsargs Mets Robinsons labi aizpilda tradicionāli deficītās vakances itin pieklājīgi. Par Robinsonu nav pārsteigums, jo pie eiropeiska hokeja un laukumiem radis jau 3 sezonas spēlējot Skandināvijas valstīs. Ar Vilsonu gan pozitīvss pārsteigums, jo vienam otram kadram, kas ieradās no AHL, bija nepieciešams noteikts adaptācijas posms, kas mēdza ievilkties patālu sezonā. Ar pārslēgšanos savulaik buksēja Troters, Žirū…

No čeho-slovāku try-out (pārbaudes laika) līgumu virknes divi izrādījušies ne-pabiras un noderīgi Dinamo pilnvērtīgu līgumu slēgšanai. Čehu ekstralīgas vārtsargs Jakubs Sedlāčeks auguma centimetrus centīgi kompensē ar citām kvalitātēm, atrisinot vārtsargu jautājumu un diezgan pārliecinoši attālinot no Dinamo vārtu līnijas pašmāju pretendentus. Savukārt slovāku ekstralīgas bombardierim Marselam Haščākam ar trāpījumiem KHL komandu vārtos nesokas viegli, bet pazīmes liecina, ka prasmes un vēlme ir. Ar īstajiem partneriem varētu kļūt arī par sezonas atradumu.

Komandas mikroklimats un kultūra

KHL sestajā sezonā Dinamo sastāva vaibstus veido arī 3 veterāni (36+), kuriem Dinamo krekls pie miesas pieaudzis. Lai arī tagad 41 gadus vecajam pussargam Sandim Ozoliņam, 39 gadus vecajam aizsargam Rodrigo Laviņam un šomēnes 37 gadu slieksni pārkāpjošajam uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam pērnsezon bija brīvprātīgi vai diktēti sānsoļi ārpus Dinamo, visi 3 ir īstenākie dinamieši. Ozoliņa kā kapteiņa atgriešanās komandas sastāvā ir arī konkrēts emocionālais dopings.

Ko gaidīs no veterāniem? Vispirms jau darba ētiku, pienesumu uz soliņa un ģērbtuvē, padomu, piemēru, jaunāku biedru skološanu. Un, ja vajag, treneri līdzās uz ledus, vienā maiņā. Un tikai pēc tam – Ozoliņa vairākums, Ņiživija virtuozitāte, Laviņa rāmums. Šie vīri ir jau neatņemama jaunlaiku Dinamo nesenās vēstures sastāvdaļa. Un pat, ja pietuvojusies karjeras pēdējā (-s) sezona (-s) profesionāla hokejista ādā, Rīgas komanda šiem vīriem ir piemērotākā vieta, kur to (tās) aizvadīt. Tieši tā ir kluba kultūras un tradīciju kopšanas sastāvdaļa. Lai veselība!

Mugurkauls

Dinamo jaunās sezonas snieguma stabilitāte lielā mērā būs atkarīga no komandas trīsdesmitgadniekiem (dz. 1979. – 1981.), kuru varēšanai jābūt pilnbriedā un starpībai starp labām un sliktām spēlēm – minimālai. Revolūciju no viņiem negaida, bet nesatricināmu aizmuguri gan. Ja ne uzbrukuma fāzē, tad – aizsardzību cementējot. Pārbaudes spēlēs veicās dažādi, bet – jāsāk vērtēt no 5. septembra.

Tiesa, uzbrucējs Mārtiņš Cipulis arī pārbaudes spēlēs uzrāda priecējošu rezultativitāti, dodot vajadzīgo paātrinājumu ceturtās maiņas jaunatnei. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs cenšas progresēt arī savos 32 gados un pārī ar Ozoliņu kļuvis vēl drošāks, pieslēdzoties uzbrukumam. Aiz viņiem aizsargi Georgijs Pujacs un Arvīds Reķis. Šiem četriem kopā ar veterāniem ir jākļūst par Dinamo zālēm pret pārkaršanu un paniku laukumā jebkura rezultāta un spēles gaitas apstākļos.

Bijušie „jaunie, perspektīvie”

Jaunā sezona ir laiks, kad vajadzētu sevi apliecināt nesenajiem jaunajiem (dz. 1987. – 1991.), no kuriem daļu vēl relatīvi nesen uzlūkoja ceturto, trešo maiņu kontekstā. Daži bijuši arī spilgtāki. Savu pirmo pilno KHL sezonu „spridzināja” un arī pārbaudes spēlēs diezgan pamanāms bija rezultāta taisītājs Miks Indrašis. Taču rezultativitātes punkti Karsuma, M.Rēdliha, Sprukta, Dārziņa prombūtnes laikā tiek gaidīti arī no pārējiem pašmāju perspektīvajiem.

Cerības kausā uzrādīto jaudu turpinājums tiek cerēts no trāpīt mākošā Roberta Bukarta. 25-gadniekiem Andrim Džeriņam un Gintam Meijam ir iedalīts laiks skaitliskajā mazākumā un darbs pretinieku triecienmaiņu neitralizēšanai. KHL sestā sezona ir pats laiks šiem uzbrucējiem ieņemt atslēgas vietu Dinamo sastāvā. Tāpat derētu „pievilkties” nesenajiem liepājniekiem – Vitālijam Pavlovam un Gunāram Skvorcovam. Skaidrs, ka abu pretenziju loks ir ceturtā maiņa, taču vieta arī tajā būs jāizcīna.

Pie šīs paaudzes pieskaitāmi arī aizsargi Kristaps Sotnieks un Oskars Cibuļskis, kurus savulaik zināmā mērā skolojis vienā pārī spēlējošais Sandis Ozoliņš. Pirms dažiem gadiem Dinamo galvenais treneris Juliuss Šuplers slavēja un pasniedza puišus kā „Latvijas hokeja nākotni”, tagad laiks pārliecinoši apstiprināt, ka viņi ir šīs valsts nosauktās spēles tagadne.

Par vietu sastāvā pacīnīties nenāksies viegli aizvadītās sezonas „obligātajiem” jaunajiem – 1991. gadā dzimušajiem, kuriem iepriekšējās 2 sezonās tikšanu sastāvā KHL reglaments, ja ne garantēja, tad atviegloja. Tagad par vietu sastāvā jācīnās bez reglamenta atbalsta. Turklāt no aizmugures nāk aktuālie jaunie – 1992. gadā dzimušie un jaunāki, kuriem reglaments dod „brīvbiļetes” jaunajā sezonā. Uzbrucējs Juris Upītis pārbaudes spēlēs atgādināja, ka viņa tēmeklis joprojām kārtībā – 4 spēlēs 3 vārtu guvumi, pamatā spēlējot 4.-ajā maiņā. Centra uzbrucējam Mārim Bičevskim traumas dēļ starpsezonā nav sanācis uzspēlēt, bet aizsargu Mārtiņu Poreju it kā gaidot Dinamo fārmveidīgas sadarbības partneri Jokipojat somu otrajā līgā. Tiesa, ar Poreju un arī Upīti pēc try-out ir noslēgts pilnvērtīgs līgums.

Aktuālie jaunie

Šosezon obligāto-jauno frontē toni nosaka „eksports” no dižķibeli piedzīvojušā Liepājas Metalurgs kluba. Rietumvējš atnesis 3 jaunos hokejistus. Kā pirmais nosaucams 19-gadīgais uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kura sniegums pārbaudes spēlēs nevar nepriecēt. Un ne tikai rezultativitātes griezumā. Jā, visās 9 pārbaudes spēlēs vienmērīgu sniegumu atrādīt ir sarežģīti. Taču Kuzmenkova parakstīšana ir vērta, ne tikai skatoties uz dzimšanas datiem. Aizsargam Edgaram Siksnam un uzbrucējam Kārlim Ozoliņam bija īsāka iespēja sevi parādīt pārbaudes spēlēs. Tāpat arī no jaunatnes komandas HK Rīga paņemtajam 18-gadīgajam uzbrucējam Deividam Sarkanim lielākā daļa pieteikto pārbaudes spēļu bija jānoraugās no komandas rezervistu soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam.

Mega-daudz iespēju nebūs arī īstajā čempionātā, bet jaunajiem pie tām būs jāķeras ar ragiem un nagiem. Jo pretējā gadījumā, lai arī reglaments 18 laukuma spēlētāju sastāvā pieprasa vismaz divus jaunos (vai 4 no 20), puiši var palikt tikai pieteikumā. Jo treneri var likt kādam pieredzējušākam „skriet” divās maiņās, nemaz nerunājot par laicīgu pārkārtošanos komandas spēlei 3 maiņās.

Bet, lai izdodas!

Rīgas Dinamo spēlētāju statistika 2013. gada starpsezonas visās 9 pārbaudes spēlēs (slīprakstā – no komandas atbrīvotie):

spēlētājs dz. sp. punkti SM komentārs
UZBRUCĒJI
1. Kyle Wilson 1984. 8 4+4 6
2. Miks Indrašis 1990. 8 4+2 0
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 9 2+3 2
4. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 9 2+3 6
5. Paul Szczechura 1985 8 2+2 0
6. Juris Upītis 1991. 4 3+0 2
7. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 7 1+2 0
8.-9. Roberts Bukarts 1990. 7 1+2 2
Marcel Hossa 1981. 7 1+2 2
10. Andris Džeriņš 1988. 7 0+3 2
11. Marcel Haščák 1987. 8 2+0 4
12. Patrik Valčák 1984. 1 0+2 0 atbrīvots (bija try-out)
13. Kirils Tambijevs 1992. 1 1+0 0 atbrīvots (bija try-out)
14. Gints Meija 1987. 7 1+0 2
15. Kārlis Ozoliņš 1994. 3* 0+1 2
16. Lauris Bajaruns 1989. 4 0+1 2 atbrīvots (bija try-out)
17. Deivids Sarkanis 1994. 3* 0+0 0
18.-19. Vitālijs Pavlovs 1989. 4 0+0 0
Gunārs Skvorcovs 1990. 4 0+0 0
20. Māris Bičevskis 1991. 0 bija traumēts; trenējas ar komandu
AIZSARGI
1. Mat Robinson 1986. 8 1+4 2+B
2. Oskars Cibuļskis 1988. 9 1+1 4
3. Arvīds Reķis 1979. 3 0+2 6
4. Krišjānis Rēdlhs 1981. 8 0+2 0
5. Sandis Ozoliņš 1972. 5 0+1 2
6. Georgijs Pujacs 1981. 7 0+1 4
7. Rodrigo Laviņš 1974. 7 0+1 7+20
8. Kristaps Sotnieks 1987. 8* 0+1 6
9. Edmunds Augstkalns 1994. 1 0+0 0 pārcelts uz HK Rīga
10. Mārtiņš Porejs 1991. 4 0+0 2 bija ziņa par spēlēšanu Jokipojat (Som. 2.)
11. Edgars Siksna 1993. 4* 0+0 4
VĀRTSARGI dz. sp. vārtu zaud.** (~min.) SM komentāri
1. Mikael Tellqvist 1979. 5 9 (313 min.) 0 ap 1.73 vidēji spēlē
2. Jakub Sedláček 1990. 4 7 (245 min.) 0 ap 1.71 vidēji spēlē
3. Māris Jučers 1987. 0 0 tiekot meklēts „īres” klubs
4. Rihards Cimermanis 1993. 0 0

P.S. * Kārlim Ozoliņam un Deividam Sarkanim, iespējams, vēl kāda spēle ar minimālu spēles laiku, kad pieteikts kā 13.-ais uzbrucējs. Tas pats ar Edgaru Siksnu, Mārtiņu Poreju un Kristapu Sotnieku kā 7.-to aizsargu. ** Vārtu zaudējumi spēles laikā, neskaitot izšķirošos pēcspēles metienus.

P.P.S. 1993. g. dzimušie un jaunāki var tikt rotēti uz MHL komandu HK Rīga.

[Attēlā: Pēdējā pārbaudes spēle galā, un Dinamo tās kapteiņa personā saņem turnīra 2. vietas “laurus”. Foto: Rīgas Dinamo ofic. profils facebook.com.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Citāts: „Kam mums čehu pabiras?”

Posted by petrovich27 uz 2013/07/19

Sedlacek_un_Valcak_2013_jul_DR_ofic_instagram_com_VERSApmēram šāda bija statistiski vidējā reakcija uz Rīgas Dinamo paziņojumu par ne īpaši atpazīstamo čehu hokejistu Patrika Valčāka un Jakuba Sedlāčeka piesaistīšanu. Vajag! Derētu atcerēties, ka ar abiem ir pārbaudes laika (try-out) līgumi, bet sastāva nokomplektēšanā svarīgs faktors ir konkurence. To nodrošina 11 try-out līgumi šovasar. Tiem, kuri grib skaļākus uzvārdus, kā mierinājums – Dinamo vienošanās ar Georgiju Pujacu. (Rīgas Dinamo sastāva komplekts versijā “vasara 2013”.)

Skaidrs, ka Dinamo sekotāju ilgas pastiprina hokeja ziņu slejas, kurās starp KHL klubu skaļajiem paziņojumiem par pazīstamu hokejistu piesaisti no Rīgas kluba puses ilgāku laiku bija klusums vai paziņojumi par „kaut kādiem” pārbaudes laika līgumiem. Arī sastāva komplektētāju pieminētais un gaidītais malējais uzbrucējs netika sagaidīts… Toties līdzjutēju apetīti uz kādu laiku remdējis paziņojums par Latvijas izlases aizsarga Georgija Pujaca piesaisti. Par desas, cenas un pieejamās naudas attiecībām jau rakstīja kolēģis Jānis Matulis, bet der atcerēties vēlreiz šo novēlējumu: „Lai mūsu vēlmes saskan ar mūsu iespējām” (un otrādi).

Lai neatslābst par vietu sastāvā „drošie”

Šajā pirmssezonā Rīgas Dinamo treniņnometne ir īpaši bagātināta ar sastāva kandidātiem, kuriem ir try-out saistības. Neskaitot papildspēkus no HK Rīga, šovasar tādu Dinamo publiskotu try-out spēlētāju ir 11. Bez deviņiem pašmāju kadriem ir arī čehi Patriks Valčāks (Patrik Valčák) un Jakubs Sedlāčeks (Jakub Sedláček).

Uzbrucējam Valčākam (dz. 1984.) veltīto „smaidu” un skepses galvenais iemesls ir viņa biogrāfijas iepriekšējā sezona, kas aizvadīta Polijas ekstralīgā, kuru ir pieņemts uzskatīt par kaut ko īpaši vāju. Tomēr agrāka pieredze čehu, slovāku, somu u.c. līgās nav nemaz tik peļama. Starp citu, aktuālais Polijas čempions Patriks Valčāks 2012./2013. g. sezonā bija Polijas ekstralīgas regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs ar 38 spēlēs nopelnītiem 56 punktiem (15+41). Jādomā, ka Polijas čempionāts no KHL atšķiras manāmi, bet ar Valčāka varēšanām vajadzētu pietikt, lai liktu vairāk censties sastāva pretendentiem, kuriem vietas ierindā šķiet „puslīdz drošas”.

Savukārt vārtsarga Sedlāčeka piesaiste ir loģiska, ne tikai pilnvērtīga treniņprocesa nodrošināšanai, bet principā. Jo vārtsargu jautājums Dinamo pusē vēl neizskatās pilnībā sakārtots. Komandas sastāva sarakstā „stāv” rakstīti divi uzvārdi – Tellkvists un Gudļevskis. Kurš būs trešais? Jakubs Sedlāčeks (dz. 1990.) ar savu četru sezonu pieredzi Čehijas ekstralīgā var atļauties pretendēt arī uz otrā un pat pirmā vārtsarga posteni. Kas īpaši aktuāli kļūst gadījumā, ja kāds aptraumējas vai Gudļevskim tomēr pēdējā brīdī „paslīd kāja” Tampa Bay Lightning fārmklubu virzienā, lai arī cik neticami tas šķistu. Protams, tiek aktualizēts jautājums: vai tad nevarētu ņemt kādu pašmāju vārtsargu, lai rosītos otrā-trešā vārtsarga postenī? Taču, vai tik nav tā, ka labāk novēlēt Latvijas vārtsargiem spēlēt Ungārijā, Kazahstānā, Somijas trešajā līgā, bet – spēlēt, nevis sildīt Dinamo soliņu? Kā atceramies, tad Dinamo trešajiem vārtsargiem (piemēram, Ervīnam Muštukovam, Edgaram Lūsiņam, arī Uģim Avotiņam) uzreiz pēc Rīgas kluba pamešanas ar karjeras turpinājuma atrašanu tik labi neveicās. Jo bez spēļu prakses ir tā, kā ir. To tad savējiem novēlēt negribētos.

Bet, ja čehi izrādās nederīgi, tad der atcerēties, ka no Dinamo vasaras treniņiem mājās ir sūtīti arī citi uz pārbaudes laiku aicinātie leģionāri. Piemēram, 2009. g. vasarā ASV pavalstniecības uzbrucējs Nick Sirota (2012./2013. g. sezonā ECHL), 2010. gada vasarā – zviedru uzbrucējs Kenneth Bergqvist (tagad HockeyAllsvenskan – zviedru 2. līmenis), slovāku izcelsmes Šveices hokejists Juraj Šimek (tagad Šveices stiprākajā līgā NLA), Krievijas uzbrucējs Igors Birjukovs (VHL – Krievijas 2.). Vai būtu jāsēro, ka šo sarakstu papildinās vēl kāds importa vecis?

Patvērums Liepājas „metalurgiem”

Bez čehu bāleliņiem Dinamo devuši iespēju – pārbaudes laiku – deviņiem pašmāju vairāk vai mazāk jaunajiem (dz. 1989. – 1993. g.) spēlētājiem. Četri no viņiem – aizsargi Edgars Siksna un Ričards Birziņš, uzbrucēji Lauris Bajaruns un Artūrs Mickēvičs – faktiski visu iepriekšējo sezonu nospēlēja Liepājas Metalurgs krāsās Baltkrievijas ekstralīgā, ar minimāliem „sānsoļiem” Liepājas „mazajās” komandās – Latvijas Virslīgā un/vai MHL B. Starp citu, Mickēvičs bija Liepājas komandas rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā (50 spēlēs 19+21 punkti), bet Birziņš – lietderīgākais spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs (reg. sezonā 49 spēlēs +16 lietderības un 6+18 punkti). Savukārt, ar „meču” otro rezultatīvāko spēlētāju – Artūru Kuzmenkovu (43 spēlēs 12+23 punkti) – līgums parakstīts bez try-out, jo kā 1993. gadā dzimis uzbrucējs viņš lieliski noder arī KHL jauno spēlētāju „kvotas” izpildei.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas ekstralīgas rezultativitāte garantijas nesniedz. Piemēram, 2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas rezultatīvākais Baltkrievijas čempionātā bija Gunārs Skvorcovs (50 spēlēs 15+22 punkti), kuram sekojošā sezonā pie Dinamo bija cita loma, funkcijas, spēles laiks un rezultativitāte. Regulārās sezonas 23 spēlēs neviena punkta, bet Nadeždas kausa izcīņas 11 spēlēs cerīgi 7 punkti (3+4), kas pēcsezonā bija 9. vieta Dinamo rezultativitātes sarakstā.

Zināmi „vēži”

Ar vairumu no deviņiem Latvijas hokejistiem, kuriem izsludināts pārbaudes laiks pie Dinamo, šī kluba saimniecība ir ļoti labi pazīstama. 2012./2013. g. sezonā Rīgas Dinamo un HK Rīga ierindā uzspēlēja aizsargs Mārtiņš Porejs un uzbrucējs Juris Upītis. Agrāk HK Rīga ierindā ir spēlējuši vēl četri: aizsargi Aleksandrs Galkins, Ņikita Koļesņkovs, uzbrucēji Artūrs Mickēvičs un Kirils Tambijevs. Savukārt, aizsargs Ričards Birziņš savulaik ir spēlējis Dinamo „īstajos” fārmklubos – Dinamo Juniors un Rīga 2000.

Interesants jautājums ir – uz cik reālām vietām pretendē šie 11 uz pārbaudes laiku piesaistītie hokejisti. Neskaitot try-out un no/uz HK Rīga deleģētos, Rīgas Dinamo sastāva sarakstā figurē 22 uzvārdi – 12 uzbrucēji, 8 aizsargi un 2 vārtsargi. Vietu daudz vairs nav…

P.S. Braucošais jumts un bēgošie griesti

Kamēr Rīgas Dinamo risina vasarai ikdienišķus sastāva komplektācijas jautājumus, KHL bliež pa lielo. Ne bez līgas oligarhu gādības KHL spēlētāju oficiālie algu griesti „uz seju” (klubu) esot palielināti no 1,1 miljarda uz 1,3 miljardiem rubļu. Mūsu izpratnē – no 18,3 miljoniem uz 21,6 miljoniem latu, apmēram. Nevienu nepārsteidz, ka šāda lēmuma pieņemšana sakrīt laikā ar tradicionāli labi apmaksātā Iļjas Kovaļčuka pārcelšanos no New Jersey Devils (NHL) uz SKA. Citu Krievijas klubu pārstāvji jau smaida par to, ka SKA turpina mēģinājumus nopirkt Gagarina kausu, katru soli argumentējot ar lielu naudu. Tomēr reglamenta pielāgošana savām vajadzībām rezonansi ir izraisījusi. Tiesa, gan jau, ka propagandas meistari šūmēšanos novērsīs, Kovaļčuka piesaisti un algu griestu celšanu pamatojot ar Krievijas nacionālajām un olimpiskajām vajadzībām. Respektīvi, ar gatavošanos Soču olimpiādei netiek attaisnotas tikai kartupeļu cenas Saranskas (ir tāda pilsēta Krievijā) tirgū.

Par godu oligarh-klubu „bruņošanās sacensībai” tiek ziedots jau tā nestabilais KHL klubu iespēju balanss. Šķirba starp lielajiem un mazajiem klubiem tikai palielinās. SKA, Ak Bars un Salavat Julajev, kuri tikai algās, neskatot bonusus, maksājuši 16-17 miljonus latu, ir stipri nesalīdzināmi ar līgas lejasgalu, kas algās izdeva 2-3 miljonus latu, t.sk. Rīgas Dinamo. Ir starpība?! Protams, kāds no mazāk turīgajiem var arī uzspīdēt – kā HC Slovan Bratislava ar otro mazāko algu budžetu ierindojās 13. vietā. Tāpat arī mega-klubi var nospēlēt vāji. Tomēr KHL „šķiru atšķirība” sāk dalīt līgu divās apakšlīgās, kas uzskatāmāk paliek sezonas beigu fāzē. KHL A grupa cīnās par Gagarina kausu, KHL B – par Nadeždas. Skaidrs, ka jebkurā līgā ir tādi, kas tiek un kas netiek play off. Tomēr astoņkārtīga algu budžeta šķirba ir paliela…

Interesanti, ka KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs algu griestu celšanu skaidro ar inflāciju… 2010./2011. g. sezonā KHL klubu algu griesti bija 700 miljoni rubļu (11,6 miljoni latu). Skaidrs, ka rublis nav pasaules stabilākā valūta, bet vai tiešām apmēram 3 gadu laikā tās vērtība samazinājusies par 84,6%?!

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai (2013-07-19):

spēlētājs dz. saistību ilgums komentārs
UZBRUCĒJI
Lauris Bajaruns 1989. try-out
Māris Bičevskis 1991. 2015.
Roberts Bukarts 1990. 2014.
Mārtiņš Cipulis 1980. 2014.
Andris Džeriņš 1988. 2015.
Marcel Hossa 1981. ?
Miks Indrašis 1990. 2015.*
Nikolajs Jeļisejevs 1994. ? Pārcelts no HK Rīga
Artūrs Kuzmenkovs 1993. 2015.
Gints Meija 1987. 2014.
Artūrs Mickēvičs 1991. try-out
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 2014.
Vitālijs Pavlovs 1989. 2015.
Gunārs Skvorcovs 1990. 2015. (?) Izskanēja info par lauztu līgumu (bet norādīts sastāvā)
Paul Szczechura 1985. 2014.
Kirils Tambijevs 1992. try-out
Juris Upītis 1991. try-out
Patrik Valčák 1984. try-out
Kyle Wilson 1984. 2014.
AIZSARGI
Ričards Birziņš 1989. try-out
Oskars Cibuļskis 1988. 2015.
Aleksandrs Galkins 1990. try-out
Ņikita Koļesņikovs 1992. try-out
Rodrigo Laviņš 1974. 2014.
Sandis Ozoliņš 1972. 2014.
Mārtiņš Porejs 1991. try-out
Georgijs Pujacs 1981. 2014.
Krišjānis Rēdlihs 1981 2014.
Arvīds Reķis 1979. 2014.
Mat Robinson 1986. 2014.
Edgars Siksna 1993. try-out
Kristaps Sotnieks 1987. 2014.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis 1992. 2014.*
Jakub Sedláček 1990. try-out
Mikael Tellqvist 1979. 2014.

P.S. Kā informēja Dinamo preses cilvēks Jānis Stepītis, ne Kristeram Gudļevskim, dodoties uz Tampa Bay Lightning attīstības nometni, ne Mikam Indrašim, identiski viesojoties pie Vancouver Canucks, nav bijusi nepieciešamība lauzt līgumus.

IZZIŅĀM:

  • Centra uzbrucēja Kyle Wilson PORTFOLIO (video): tepat
  • Par Latvijas hokejistiem, t.sk. Miku Indraši un Kristeru Gudļevski, NHL attīstības nometnēs 2013. g. jūlijā: tepat
  • Rīgas Dinamo vienojas ar Georgiju Pujacu (2013-07-19) – dinamoriga.eu
  • Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (try-out) pievienojas divi čehu hokejisti Jakub Sedláček un Patrik Valčák (2013-07-15) – dinamoriga.eu
  • Georgijs Pujacs izskatot iespēju spēlēt Rīgas Dinamo (2013-07-12) – arena55.ru
  • Rīgas Dinamo paraksta try-out līgumus ar deviņiem 1989.-1993. g. dz. hokejistiem (2013-07-10) – dinamoriga.eu
  • Dinamo paraksta 2 gadu līgumu ar Artūru Kuzmenkovu (2013-07-09) – dinamoriga.eu
  • Dinamo vienojas ar Mārtiņu Cipuli (2013-07-04) – dinamoriga.eu
  • Rīgas Dinamo vienojas ar Kyle Wilson (2013-06-12) – dinamoriga.eu
  • Oficiāli apstiprināta Dinamo vienošanās ar Aleksandru Ņiživiju un Rodrigo Laviņu (2013-06-12) – dinamoriga.eu
  • Lauzts Raita Ivanāna un Rīgas Dinamo līgums (2013-06-21) – dinamoriga.eu
  • Ģirts Ankipāns un Juris Klodāns kļuvuši par Dinamo treneriem (2013-07-01) – dinamoriga.eu
  • HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs par HK Rīga treniņnometni un potenciālajiem papildinājumiem no Dinamo (2013-07-12) – dinamoriga.eu
  • Esot lauzts Gunāra Skvorcova un Dinamo līgums (2013-07-02) – sportacentrs.com, delfi.lv
  • KHL transfēru tabula (2013-07-16; ir nepilnības) – khl.ru
  • KHL transfēru tabula (2013-07-01; t.sk. Skvorcova līguma laušana) – khl.ru
  • KHL klubu algu budžeti 2012./2013. g. sezonā – khl.ru
  • Polijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju tabula – hokej.net

[Attēlā: Čehu hokejisti Jakubs Sedlāčeks un Patriks Valčāks ieradušies Latvijā, 2013. g. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com / instagram.com.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kuru dinamieti sūtīs uz Vladivostoku? KHL tirgus sākas

Posted by petrovich27 uz 2013/04/30

DR_vs_AMur_2013-03-16_DR_facebook30. aprīlis ir KHL 2012./2013. g. sezonas pēdējā diena, bet 1. maijā pulksten 0:00 (pēc Maskavas laika) sākas starpsezona – ar ierasto tirgu, dažāda kalibra zvaigžņu parakstīšanu, transfēra panākumu izsludināšanu utt. Cik nogatavojušies starpsezonas transakcijām būs Rīgas Dinamo? Un kas paliek pāri no „vecā” Dinamo. Runā, ka kādam dinamietim būs jākravā čemodāni uz Tālajiem Austrumiem – jaunizveidoto KHL klubu Vladivostokā.

Rīgas Dinamo tirgum gatavojas. Ne velti 30. aprīlī bija sarīkota AS Dinamo Rīga padomes sēde, kurā „padome uzklausīja hokeja kluba DINAMO RĪGA ģenerālmenedžera ziņojumu par komandas sastāva komplektāciju jaunajai sezonai” (citāts no dinamoriga.eu). Viens padomē apstiprināta līguma fakts ir publiskots – nākamsezonai kā galvenais treneris (bez p.i.) apstiprināts Artis Ābols. Atšķirībā no spēlētāju pārejām, treneru rotācijas var veikt bez laika ierobežojumiem. Jādomā, ka ar dažām informatīvajām „bombām” Dinamo saimniecība nenocietīsies līdz pasaules čempionāta beigām, bet „spers gaisā” jau no maija sākuma. Kaut ko taču jaunais / vecais ģenerālmenedžeris būs paveicis?

Gaidām „bombu”?

Bez maz katru starpsezonu tiek solīta ģenerālmenedžera vārdā nosaukta „bomba”, kurai būtu jāuzspridzina līdzjutēju pasivitāte un jāaudzē interese par Dinamo apcirkņos notiekošo jau tad, kad sezonas spēles „vēl aiz kalniem”. Veiksmīgs ķēriens gadījās 2008. gada pirmssezonā, kas Rīgas „zvejnieku tīklos” ietrāpīja itin pieklājīgs leģionāru loms. Šķiet līdz šim visu laiku jaudīgākā „bomba” bija Sanda Ozoliņa atgriešanās hokejā un tieši Rīgas Dinamo virzienā 2009. gadā. Šķidrākā nozveja, šķiet, attiecināma uz 2011./2012. g. sezonu, kad cerēto haizivju vietā iegadījās vien brētliņas un lielā hokeja mailītes. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) ģenerālmenedžeris bija/skaitījās Juris Opuļskis; tomēr sezonas gaitā laiku pa laikam bija dzirdamas oficiālas atrunas no Dinamo vadības puses: tās taču iepriekšējā ģenerālmenedžera iestrādes.

Lai vai kā, bet šajā starpsezonā kā Normundam Sējējam, tā Rīgas Dinamo saimniecībai kopumā jāstrādā, lai sakoptu reputāciju, kas pēdējā sezonā tika manāmi pluinīta. Kā hokeja druvā, apliecinot, ka netikšana play off tik tiešām bija pārpratums, tā arī kluba menedžmenta kompetences jautājumos. Jo sezonas laikā bija sastrādāts gana daudz pigoru, ieskaitot salekšanos ar Latvijas Hokeja federāciju tās vadoņa Kirova Lipmana personā. Vienīgās zāles pret vecām kaitēm ir darbi. Kamēr vēl nav leduskauju, jārāda prasmes „sausajās” cīņās. To apzinās arī Dinamo sastāva komplektētāji.

Versijas un diversijas

Skaļi paziņojumi gaidāmi maijā, bet jau KHL Cerības kausa izcīņas beigu fāzē pusbalsī, bet jau ir izskanējusi Sanda Ozoliņa gaidāmā atgriešanās Rīgas Dinamo ierindā. Tas uz zināma izmēra „spridzekli” pavelk, bet lielāka cerība uz skaļāku blīkšķi bija divkārtējā Gagarina kausa ieguvēja Harija Vītoliņa atdabūšana uz Rīgu galvenā trenera postenī. Grūti spriest, cik ļoti par pilnu ņēma Rīgas piedāvājumu vai izmantoja cenas izveidošanas nolūkā pats Vītoliņš, taču rezultāts bezkaislīgs – viņš paliek pie Maskavas Dinamo galvenā trenera Oļega Znaroka sāna.

Aprīļa sākumā mediju slejās izskanēja 26 gadus vecā zviedru uzbrucēja Johan Ryno (dz. 1986.) vārds. Pēdējās piecas sezonas zviedrs bija aizvadījis savas dzimtenes otrajā hokeja līmenī – HockeyAllsvenskan; pēdējās divas sezonas – Leksands IF komandā, šosezon kopā ar to izcīnot tiesības 2013./2014. g. sezonā spēlēt Zviedrijas stiprākajā līgā – Elitserien. Baumas par Ryno iespējamo pārcelšanos uz Rīgu ātri rimās. Jau 9. aprīlī tika oficiāli izziņots, ka Ryno, viens no rezultatīvākajiem Leksands IF spēlētājiem, pagarinājis līgumu ar savu līdzšinējo klubu vēl uz divām sezonām.

Pēc Nadeždas kausa izcīnīšanas AS Dinamo Rīga vadības pārstāvji neslēpa savu sajūsmu par aizvadītās sezonas leģionāriem Polu Ščehuru un Mikaelu Tellkvistu. Ar tiem arī esot vēlme turpināt sadarbību vai „tos paturēt”. Te gan jāpiebilst, ka ar Tellkvistu līgums 2012. gada starpsezonā tika slēgts uz 2 sezonām. Tātad šajā gadījumā it kā nevajadzētu iespringt. Starp citu, 2012. gada jūlijā, kad Rīgas Dinamo klubs publiskoja līguma slēgšanu ar Džeimiju Džonsonu kā laika posms arī tika sauktas 2 sezonas. Bet KHL reģistrā Džonsonam „ieskaitīts” tomēr viena gada līgums.

Savukārt ar Normunda Sējēja atgriešanos Rīgā ir atpakaļ „pilsētas leģendas” ar tādiem uzvārdiem kā Hosa, Petružaleks un citi. Atsevišķas „pietuvinātās personas” teic, ka viena otra bauma neesot bez pamata…

Pasaules čempionāts kā „raudzības”?

No aizvadītajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā uzspēlējušajiem pašmāju kadriem līgums ar Dinamo arī uz 2013./2014. g. sezonu esot vismaz 12 hokejistiem, ja vien kaut kas nav lauzts un pagarināts jau „pa kluso”. Protams, neskaitot jauniešu MHL komandās spēlējošos.

Līgums turpinās uzbrucējiem Mārim Bičevskim, Robertam Bukartam, Mikam Indrašim, Raitim Ivanānam, Mārtiņam Karsumam, Gintam Meijam, Gunāram Skvorcovam. Cik pilni uzbrucēju virknējumi sanāk? Pareizi, divi. Tikpat cik aizsargu pāru. Uz nākamo sezonu līgums esot arī brāļiem Jēkabam un Krišjānim Rēdlihiem, Kristapam Sotniekam un Guntim Galviņam. Vēl līgums ir līdz šim trešajam vārtsargam – Kristeram Gudļevskim. Tas arī viss.

Jau pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā kolēģis Jānis Matulis zināja citēt ģenerālmenedžeri, ka atsevišķi Latvijas spēlētāji kā Mārtiņš Cipulis, Māris Jass, Roberts Jekimovstiks vērtēti pēc «Dinamo» skalas” (citāts no Sporta Avīze). Baigi plaši vērtēt un izvērtēties atsevišķu spēlētāju gadījumā vairs nesanāks… Piemēram, Roberts Jekimovs jau noslēdzis līgumu ar Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) klubu Ilves (Tampere).

Dinamo vērtējuma skalu droši vien var atšifrēt tikai pats Sējējs, bet tradicionālas „raudzības” Dinamo līgumiem ir kā Latvijas izlases pārbaudes spēles, tā arī spēlētāju sniegums pasaules čempionātā. Attiecīgi Latvijas izlases sastāvā esošajiem spēlētājiem bez līgumiem īpaši laba snieguma gadījumā ir izredzes salīgt ar Dinamo, kas tradicionāli mēdz rekrutēties no izlases, un otrādi.

Ceļojums uz Vladivostoku

Arī Rīgas Dinamo sastāva kontekstā interesanta epizode ir KHL kluba izveide Vladivostokā, Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos. Klubs jau oficiāli atzīts par KHL-am derīgu, un atšķirībā no citiem jaunveidojumiem Vladivostokas komandas sastāvu esot paredzēts veidot ar redrafta procedūras palīdzība. T.i., spēlētāju pamatmasu salasot no citiem KHL klubiem.

Kaut kas līdzīgs redrafta procedūrai (Список отказов) procedūra ir atrunāta KHL tiesiskā reglamenta 5. daļas 37. pantā; taču zinot šī reglamenta izmaiņu vieglumu, tad par stabilu pamatu līdzšinējos normatīvus pieņemt īsti nevar. Bet ideja, jādomā, grozīsies aptuveni ap reglamentā nosauktajiem lielumiem. Ideja tāda, ka visi KHL klubi iekļaus „atteikumu sarakstā” noteiktu hokejistu skaitu (vienu? divus?), no kuriem tad arī Vladivostokas kluba sastāva komplektētāji izvēlēsies sev nepieciešamos, uzņemoties līdzšinējā līguma saistības. Jāpiebilst, ka KHL klubi nevarēs „atšaudīties” ar fārmklubu vai jaunatnes klubu hokejistiem, jo neaizsargāto spēlētāju sarakstā iekļauj vīrus ar vienvirziena līgumiem. Iepriekš KHL redrafts bija iedomāts kā līdzekļu taupības instruments, ļaujot legāli samazināt cenu (algu) atsevišķiem hokejistiem. Tā, piemēram, 2009. gada redrafta procedūras gaitā bija paredzēts „samazināt” cenu Dinamo pirmajam kapteinim Aleksejam Širokovam, bet viņu pārķēra Habarovskas Amur vienība.

Gan jau vēl KHL vadība izfunktierēs redrafta procedūras kārtību. Taču pastāv diezgan reāla iespēja, ka kādam Dinamo hokejistam ar KHL vienvirziena līgumu, kas spēkā arī 2013./2014.g. sezonā, nāksies kravāt ceļasomas, lai dotos pāri Eirāzijas kontinentam.

Ja no 12 spēkā palikušajiem līgumiem atsijā divvirziena līgumus, kuriem, vismaz saskaņā ar līdzšinējo kārtību redrafts nedraud, tad Tālo Austrumu braucēju kandidātu loks sašaurinās. Vienvirziena līgumi ir septiņiem: 2 uzbrucējiem Ivanānam, Karsumam; 4 aizsargiem – abiem Rēdlihiem, Sotniekam, Galviņam; vārtsargam Tellkvistam…

P.S.

Vēl interesanta ziņa Latvijas hokejistiem un it kā galvassāpes Dinamo sastāva komplektētājiem nākotnē ir KHL vadoņa Aleksandra Medvedeva solījums, ka pēc Soču olimpiādes (t.i., no 2014./2015. g. sezonas) KHL dalībvalstu spēlētāji Krievijā neskaitīsies leģionāri. Kas nozīmē, ka Latvijas hokejisti KHL tirgū varētu darboties ārpus leģionāru kvotām un vieglāk aiziet no ģenerālmenedžera „dzelžainā tvēriena”. Tomēr medaļai ir arī otra puse – diezgan prognozējams slovāku un čehu spēlētāju pieplūdums. Protams, ja HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha turpina gaitas KHL-ā. Tiesa, arī KHL vadības solījumus un mediju interpretāciju nevajadzētu uztvert burtiski.

Rīgas Dinamo oficiālais sastāvs 2013-04-30, pēdējā sezonas dienā (saskaņā ar khl.ru; treknrakstā spēlētāji, kuriem paliek spēkā esoši līgumi; Upītis – oficiāli MHL vienības HK Rīga sastāvā):

spēlētājs dz. līguma beigu termiņš līguma veids
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis 1991 2015-04-30 divvirziena
Elvijs Biezais 1991. 2013-04-30 divvirziena
Roberts Bukarts 1990. 2014-04-30 divvirziena
Andris Džeriņš 1988. 2013-04-30 divvirziena
Miks Indrašis 1990. 2015-04-30 divvirziena
Raitis Ivanāns 1979. 2014-04-30 vienvirziena
Jamie Johnson 1982. 2013-04-30 vienvirziena
Mārtiņš Karsums 1986. 2014-04-30 vienvirziena
Gints Meija 1987. 2014-04-30 divvirziena
Vitālijs Pavlovs 1989. 2013-04-30 divvirziena
Paul Szczechura 1985. 2013-04-30 vienvirziena
Gunārs Skvorcovs 1990. 2014-04-30 divvirziena
Juris Upītis 1991. 2013-04-30 divvirziena
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis 1988. 2013-04-30 vienvirziena
Guntis Galviņš 1986. 2014-04-30 vienvirziena
Rodrigo Laviņš 1974. 2013-04-30 vienvirziena
Mārtiņš Porejs 1991. 2013-04-30 divvirziena
Jēkabs Rēdlihs 1982. 2014-04-30 vienvirziena
Krišjānis Rēdlihs 1981. 2014-04-30 vienvirziena
Arvīds Reķis 1979. 2013-04-30 vienvirziena
Kristaps Sotnieks 1987. 2014-04-30 vienvirziena
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis 1992. 2014-04-30 divvirziena
Māris Jučers 1987. 2013-04-30 divvirziena
Mikael Tellqvist 1979. 2014-04-30 vienvirziena

*

Plašākam skatam:

  • Aktuālais KHL tiesiskais reglaments – khl.ru
  • Artis Ābols apstiprināts par Dinamo galveno treneri (2013-04-30) – dinamoriga.eu
  • Norisinājusies AS Dinamo Rīga Padomes sēde (2013-04-30) – dinamoriga.eu
  • Roberts Jekimovs pievienojas Ilves (2013-04-17) – ilves.com
  • Johan Ryno pagarina līgumu ar Leksands IF (2013-04-09) – dt.se
  • Versijas par Johan Ryno saņemto piedāvājumu no Rīgas Dinamo aftonbladet.se, sportacentrs.com

[Rīgas Dinamo puišu foto fiksēts pirms došanās uz ledus pret Habarovskas Amur 2013. gada 16.  martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Cik trāpa Dinamo? Leģionāri pret vietējiem

Posted by petrovich27 uz 2013/02/18

Biezais_un_Bicevskis_vs_SKA_2012-10-31_ska_ruForečekings vai bekčekings, galvenais treneris vai vietas izpildītājs, bet dienas beigās vienīgā mēraukla ir rezultāts un turnīra tabulā ieņemtā vieta. Lai arī kāda ir treneru piekoptā taktika, bez vārtu guvumiem arī pilnīga anti-hokeja apstākļos uzvarēt nav iespējams. Ar statistiku krustoti secinājumi par Rīgas Dinamo spēles elementu ‘trāpīt’. Cik trāpa leģionāri? Cik – pašmāju „zieds”?

Noburtā vārtu līnija?

24.-ais labākais, lasi 3.-ais sliktākais, uzbrukums komplektā ar 19.- labāko aizsardzību līgā nozīmē pēdējo vietu Rietumu konferencē un 24. (no 26) vietu visā līgā. Izcils pedagoģiskais fons, lai klubs un tā komandas sastāva komplektētāji saprastu, ka zemāk vairs nav kur krist. Mērfija prātulas liecina, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Taču diezin vai tās atbilstība būtu speciāli jāpārbauda…

2012./2013. gada regulārās sezonas 52 spēlēs Rīgas Dinamo vienība pretinieku vārtos trāpīja 109 reizes, ieskaitot divus izšķirošos pēcspēles metienus. Tas ir – 2,10 vārtu guvumi vidēji spēlē. Līdz šim tik bēdīgi regulārajā sezonā nebija klājies – ne Dinamo pirmajā „testa” sezonā (2008./2009. – 2,36), ne šķietami netrāpīgajā Rautakallio pirmajā sezonā (2012./2013. – 2,39). Protams, sezonas varēšanas summu nevarēja neietekmēt janvāra gaitā notikusī dažu komandas spēlētāju deleģēšana uz citiem klubiem; tomēr neskatoties uz Žirū, Ņiživija, Karla pārcelšanos prom, arī pirms tam Rīgas kluba trāpīgums bija ārkārtīgi vājš.

Rīgas Dinamo vārtu guvumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu guv. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 132 2 2.36 19. (no 24)
2009./2010. 56 174 3 3.11 5. (no 24)
2010./2011. 54 160 6 2.96 7. (no 23)
2011./2012. 54 129 5 2.39 17. (no 23)
2012./2013. 52 109 2 2.10 24. (no 26)

*

Ir bijis arī sliktāk

Statistiski un sašaurināti spriežot, Pekas Rautakallio galvenais pienesums Rīgas Dinamo zīmējumā bija – aizsardzības sakārtošana. Ar to trāpīgumu bija kā bija, bet Rautakallio pirmajā sezonā (2011./2012.) Dinamo „caurlaidība” sasniedza savu rekordu – vidēji spēlē vien 2,52. Bet jaunajā regulārajā sezonā (2012./2013.) paveiktās iestrādes savu vārtu drošībai tomēr zuda. 52 spēlēs Dinamo piedzīvoja 151 vārtu zaudējumu, t.sk. divus izšķirošus pēcspēles metienus, kas veido 2,90 vidēji spēlē. Tomēr tas nav sliktākais rādītājs jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē; otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Rīgas kluba vārtos krita biežāk – vidēji 3,13 reizes spēlē. Neskatoties uz to, dinamieši izcīnīja pēdējo ceļazīmi uz play off, kur pirmajā kārtā izgāza Petrogradas SKA.

Piemēram, šosezon par rīdziniekiem vēl vairāk savos vārtos saņēmuši Astanas Baris vīri – 161 reizi un vidēji spēlē 3,10, šajā parametrā līgā ieņemot 22. vietu, t.i. esot 5.-tie sliktākie. Tomēr Astanas klubs jau laicīgi nodrošināja vietu Gagarina kausa izcīņā un nodarbojās ar „brazīliešu” hokeju – ļāva mest citiem, bet sameta arī paši. Attiecīgi Baris regulārās sezonas summā ieņem otro vietu KHL pēc vārtu guvuma skaita. Kazahstānas kluba vīri šosezon trāpīja 175 reizes kopā un vidēji spēlē 3,37. Trāpīgāk bija klājies tikai SKA.

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu zaud. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 156 3 2.79 11. (no 24)
2009./2010. 56 175 5 3.13 20. (no 24)
2010./2011. 54 149 5 2.76 12. (no 23)
2011./2012. 54 136 7 2.52 11. (no 23)
2012./2013. 52 151 2 2.90 19. (no 26)

*

Dinamo snieguma problēmas attiecīgi ir izveidojušās summā – metam mazāk, ielaižam vairāk, ir līgas otrais sliktākais vairākums un arī otrs sliktākais mazākums… Faktiski lielākajā daļā komandas kopējās statistikas elementu Dinamo šosezon bija starp vājākajiem un ražoja sev jaunus anti-rekordus. Attiecīgi – pilnīgi likumsakarīga ir Dinamo atrašanās attiecīgajā vietā turnīra tabulā. Jo nebija neviena spēles elementa, aiz kura „aizķerties”; nebija nekā tāda, ar ko dinamieši būtu labāki par vismaz pusi KHL čempionātā spēlējošo komandu. Pērn, piemēram, tas bija atstrādāts vairākums.

Šosezon? Varbūt apstāklis, ka Dinamo ļoti maz noraidījās – tikai 586 minūtes, kas 5.-6. labākais rādītājs līgā. Taču kopā ar faktu, ka Rīgas Dinamo ir arī tā komanda, pret kuru pretinieki nopelna vismazāk soda minūšu līgā (488 minūtes), tas handikapu dinamiešiem nedod. Turklāt, ja atceras par otro sliktāko vairākumu, jēgas vēl mazāk.

Leģionāri vainīgi?

Starp citu, Rīgas Dinamo nu jau aizvadītajā regulārajā sezonā bija viena no komandām, kas visvairāk meta pa vārtiem. 1468 metieni pa vārtiem un 6. vieta šajā parametrā; tikai, ka realizācijas procents – vien 7,43%, kas bija ceturtais sliktākais līgā… Un tieši trāpīgums dinamiešiem, salīdzinot ar agrākajām sezonām, ir pasliktinājies vēl vairāk nekā savas zonas „caurstaigājamība”, kas arī ne tuvu nav labākajā stāvoklī. Ir tāda atbilstoša krievu paruna „lauzt nav būvēt”.

Paul Szczechura (38)Komandas snieguma, t.sk. vārtu negūšanas, nepilnībās ir ierasts meklēt vainīgos leģionāru aprindās, jo importa algotņi ir pirmie, no kuriem prasa rezultāta taisīšanu. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās divās sezonās leģionāri jau bija aizstumti otrā plānā un arī šosezon pirmā plāna lomu sezonas gaitā izdevās izcīnīt tikai Sējēja (HC Lev Praha) izbrāķētajam Polam Ščehuram (pa labi novietotajā attēlā). Tuvu bija arī Džeimijs Džonsons un Aleksandrs Žirū, bet līdz Karsumam un Indrašim tiem bija „jāaug”.

Protams, rezultativitāte un trāpīgums nav vienīgais kritērijs, pēc kura iespējams vērtēt katra spēlētāja pienesumu, tomēr aizvadītās 2012./2013. g. sezonas leģionāru pienesums nav sliktākais pieredzētais. Ir bijis sliktāks, ir bijis labāks, bet „visu laiku sliktākais” tomēr bija iepriekšējās sezonas (2011./2012.) leģionāru iesaukums. Uz to fona aktuālās sezonas leģionāri izskatās pat diezgan pieklājīgi.

Atzinību visās frontēs izpelnās Ščehura. Sezonas ievaddaļā labāk par gaidīto izskatījās Džeimijs Džonsons, kurš tomēr pazuda sezonas gaitā. Un viņa uzstāšanās regulārās sezonas pēdējās spēlē tomēr „neaizmālē acis” par kopējo sniegumu sezonas otrajā pusē. Jādomā, ka atstāšana starp Mārtiņu Karsumu un Miku Indraši ļautu Džonsonam pielasīt vairāk punktu. Bet jautājums, vai Karsums un Indrašis būtu tikpat ražīgi ja viņiem Ščehuras vietā „patronas pienestu” Džonsons. Turklāt Džeimijam Džonsonam +/- ailītē ir katastrofa, nevis lietderības koeficients (-14).

Bet ar visu to Dinamo leģionāri šajā sezonā „pogā ārā” pērnos. Rezultativitātes salīdzinājumā šīs sezonas Ščehura, Džonsons, Žirū ir labāki (rezultatīvāki) par jebkuru 2011./2012. g. sezonas ārzemnieku Dinamo sastāvā. Vien salīdzinājums nebūtu īsti korekts attiecībā uz Marselu Hosu pērnajā versijā, jo Hosa aizvadīja tikai 19 spēles. Ja „mērītu” Hosas vidēji spēlē sakrāto punktu skaitu (16), tad viņš būtu rezultatīvāks par visiem pērnajiem un aktuālajiem leģionāriem. Bet leģionāru antiTopā galvenie ieraksti paveikti tieši iepriekšējā sezonā – Melins, Nieminens, Šindels. Šosezon neviens no leģionāriem tik maz vai nemaz samest/nesamest „neuzdrošinājās”

Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 5 regulārajās sezonās:

uzbrucējs sezona spēles punkti +/- sp. laiks
1. Marcel Hossa 2009./2010. 56 35+20 -3 19:15
2. Marcel Hossa 2008./2009. 52 22+22 +3 19:43
3. Mark Hartigan 2008./2009. 55 20+18 -1 17:03
4. Matt Ellison 2008./2009. 55 15+22 +1 19:00
5. Mike Iggulden 2009./2010. 55 13+20 +6 16:15
6. Tomáš Surový 2010./2011. 54 14+18 -4 17:40
7. Paul Szczechura 2012./2013. 43 8+20 +3 17:03
8. Brock Trotter 2010./2011. 49 9+17 +3 14:26
9. Mark Hartigan 2010./2011. 45 16+8 +8 17:16
10. Martin Kariya 2009./2010. 38 4+19 +8 13:17
11. Jamie Johnson 2012./2013. 52 8+14 -14 19:27
12. Alexandre Giroux 2012./2013. 47 16+5 -7 15:15
13. Róbert Petrovický 2009./2010. 34 8+11 -3 16:20
14. Fredrik Warg 2011./2012. 49 10+7 -18 16:42
15. Jamie Lundmark 2011./2012. 47 8+8 -11 15:35
16. Niclas Lucenius 2011./2012. 53 0+15 +6 14:34
17. Marcel Hossa 2011./2012. 19 8+6 +2 17:06
18. Tyler Arnason 2009./2010. 26 4+7 +3 9:48
19. Rob Schremp 2012./2013. 21 1+5 -1 14:38
20. Ronald Petrovický 2008./2009. 30 2+3 -4 11:36
21. Juraj Mikúš 2010./2011. 22 3+1 -5 12:04
22. Adrian Foster 2009./2010. 10 2+2 -1 13:49
23. Róbert Petrovický 2010./2011. 20 1+3 -4 11:03
24. Vitalijs Karamnovs 2010./2011. 18 0+2 -3 10:03
25. Jakub Šindel 2011./2012. 21 1+0 -9 12:32
26. Ville Nieminen 2011./2012. 16 0+1 -7 16:53
27. Björn Melin 2011./2012. 11 0+0 -9 12:03

*

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 5 regulārajās sezonās:

aizsargs sezona spēles punkti +/- sp. laiks
1. Lee Sweatt 2009./2010. 37 2+5 +2 19:56
2. Mathieu Carle 2012./2013. 35 3+2 +2 20:39
3. Duvie Westcott 2008./2009. 51 2+18 -1 21;28
4. Filip Novák 2008./2009. 50 4+14 -7 20:43

*

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 5 regulārajās sezonās:

vārtsargs sezona spēles GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Chris Holt 2011./2012. 45 2.27 91.9% 5 2590:12
5. Mikael Tellqvist 2012./2013. 35 2.62 90.9% 1 1972:09
6. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 2.61 90.8% 0 252:56
7. Martin Prusek 2009./2010. 28 3.13 90.3% 0 1476:56

*

Arī Mikaela Tellkvista sniegums nav katastrofālākais, salīdzinot ar iepriekš uzrādītajiem vārtsargu-leģionāru cipariem iekš Dinamo. Tāds stipri vidējs un viduvējs summā, bet ne sliktākais. Kā pēc atvairīto metienu procenta, tā pēc vidēji spēlē neatvairīto metienu koeficienta (GAA). Jā, sezonas sākumā Tellkvists tik ļoti buksēja, ka Māris Jučers viņu „nokoda”, bet sezonas gaitā viss nostājās otrādi…

Ja jau leģionāri šosezon nebija nemaz tik švaki, kur tad izpalika arī šīs sezonas veiksmes stāsts?

Cik „sver” leģionāri?

Pirmo četru KHL sezonu gaitā leģionāru pienesums vārtu guvumu izteiksmē kopējā Dinamo „katlā” pakāpeniski samazinājās. Ne tikai leģionāru atlases īpatnību un viņu varēšanas līmeņa dēļ, bet arī tāpēc, ka vietējie kadri kāpināja savas jaudas, guva pieredzi un auga. Tik labi, ka vēlāk dažus izpirka Ak Bars, Lokomotiv, CSKA. Pērnsezon bija leģionāru trāpīguma zemākais punkts; importa laukuma spēlētāji pienesa tikai 21,6% no visiem vārtu guvumiem „no spēles”. Šosezon, neskatoties uz kopēju tendenci – iemetam mazāk, ir pieaugusi leģionāru sarūpēto vārtu guvumu proporcija. Proti, tagad leģionāri bija trešdaļa no Dinamo uzbrukuma (33,6%). Skaidrs, ka vārtu guvumi nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs, un tur nav saskatāmas piespēles, iemetieni, darbs aizsardzībā utt. Tomēr kritērijs ir pietiekami ilustratīvs, jo čekeru, kapļu un „kausētāju” netrūkst uz vietas, lai vēl tos importētu. Respektīvi, nu nav uz mežu malku jāved līdzi…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija piecās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona Latvijas spēlētāji leģionāri
2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)

*

Kāds secinājums? Šoreiz vainīgie un pievīlēji nav jāmeklē starp džonsoniem. Latvijas „preces” pienesums Dinamo vārtu guvumos ir samazinājies no 98 vārtu guvumiem (54 spēlēs) pērnsezon uz 71 reizi (52 spēlēs) šosezon. Attiecīgi vietējo „produktu” ieguldījuma proporcija ir noplakusi no 78,4% uz 66,4%. Tas nav maz, bet – par maz.

Progresējam par lēnu?

Runa ir par to, ka ar Karsuma un Indraša performanci nepietiek, lai izpildītu visas vietējam personālam atvēlētās rezultativitātes normas. Bet Džeriņš, Ņiživijs, Daugaviņš, Meija dažādu iemeslu dēļ Rēdliha-jaunākā, Sprukta un arī Ozoliņa atstātos rezultativitātes robus varēja aizlāpīt tikai daļēji.

Tas viss nekādā ziņā nav nekāds pārmetums nosauktajiem Latvijas spēlētājiem Dinamo ierindā. Drīzāk pretēji! Vairums Latvijas uzbrucēju, kas palika Dinamo ierindā no pērnās sezonas, ir pielikuši rezultativitātē. Ja, piemēram, Karsumam šajā regulārajā sezonā pieaugums ir par vienu punktu, tad Indrašim un Džeriņam, salīdzinot ar pērnajām nullēm, šajā regulārajā sezonā ir matemātiski nenovērtējams procentuālais pieaugums. „Audzis” ir pat Aleksandrs Ņiživijs, kuram identiskā spēļu skaitā pērn 9 punkti, bet šosezon tikai Dinamo ierindā – 15 punktu…

Rezultativitātes kritums ir fiksēts tikai trijiem Dinamo uzbrucējiem, kas palikuši no iepriekšējās sezonas. Redzamākais kritums kā spēļu, tā punktu skaitā ir Ģirtam Ankipānam (no 12 punktiem uz vienu), bet pārējās izmaiņas ir salīdzinoši kosmētiskas. „Ārpus konkurences” un salīdzinājumu loka paliek virkne uzbrucēju, kas iepriekš ne Dinamo, ne KHL nav spēlējuši – Biezais, Daugaviņš, Ivanāns, M.Lipsbergs, Pavlovs, Skvorcovs.

Rīgas Dinamo uzbrucēji, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs sp. (punkti) 2011./2012. sp. (punkti) 2012./2013. punkti SUMMĀ
UZ AUGŠU
Miks Indrašis 1 (0+0) 43 (14+12) +26
Andris Džeriņš 9 (0+0) 52 (8+9) +17
Aleksandrs Ņiživijs 33 (3+6) 33 (1+14) +6
Gints Meija 46 (3+5) 50 (4+9) +5
Māris Bičevskis 15 (1+1) 45 (1+4) +3
Mārtiņš Karsums 54 (21+12) 51 (16+18) +1
LEJUP
Roberts Bukarts 26 (3+3) 18 (3+0) -3
Juris Upītis 9 (3+0) 3 (0+0) -3
Ģirts Ankipāns 31 (6+6) 18 (1+0) -11

*

Aizsargi un uzbrukums

Aizsargiem ir savi tiešie darba pienākumi – „spodrība” savu vārtu priekšā, piespēļu un metienu neitralizācija, nu, varbūt arī pirmā piespēle. Bet Rautakallio veidotajā modelī aizsargi tika vairāk ievilkti uzbrukumā, bet uzbrucējiem attiecīgi bija „jāatmaksā” ar darbu aizsardzībā.

Salīdzinot ar 2011./2012. g. sezonu, šosezon sastāva ziņā it kā izmaiņas nebija skaitliski lielas. Palika 7 aizsargi, aizgāja tikai divi, pienāca klāt tikai divi… Pat, ja neiedziļināmies personālijās un to sniegtajā garīgi-psiholoģiskajā pienesumā, tad „sausais” atlikums ir tāds, ka šosezon Dinamo aizsargi kopā pa visiem pērnsezon salasīja 87 rezultativitātes punktus (28+59), bet šosezon, ieskaitot importa Karlu, 65 punktus (21+44). Jāatkārtojas, ka aizsargu snieguma primārais kritērijs nav rezultativitāte, tomēr šis salīdzinājums parāda arī aizsargu lomas samazināšanos uzbrukuma veidošanā, t.sk. vairākuma izspēlē, kas šosezon „kliboja ar abām kājām”.

Raupjā skatījumā (± 1 punkts) vairumam no pērnās sezonas palikušajiem aizsargiem rezultativitāte palika iepriekšējās sezonas līmenī vai pat nedaudz uzlabojās. Vienīgais, bet acīmredzot diezgan ietekmīgs kritums fiksēts pērnās sezonas rezultatīvākajam aizsargam Guntim Galviņam (mīnus 16 punkti). Bet mazliet pienesa leģionārs Matjē Karls (3+2) un pašmāju Mārtiņš Porejs (2+2).

Tomēr acīmredzot lielākais caurums ne tikai kapteiņa nozīmes griezumā ir palicis pēc Sanda Ozoliņa aiziešanas. Viņa pērnie 20 punkti (10+10) arī veido statistiski pamanāmo, aptuveno „šķirbu” starp Dinamo aizsargu pērno un aktuālo rezultativitāti. Un te arī vietā stāsts par prasmi atdot pirmo piespēli, varēšanām „iekāpt” pretinieka zonā, neizmantojot tikai ripas iemešanu, arī – par radošu pieeju un meistarību.

Rīgas Dinamo aizsargi, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs sp. (punkti) 2011./2012. sp. (punkti) 2012./2013. punkti SUMMĀ
Oskars Cibuļskis 42 (1+2) 38 (2+4) +3
Kristaps Sotnieks 49 (2+4) 47 (3+5) +2
Arvīds Reķis 39 (0+3) 39 (1+4) +2
Rodrigo Laviņš 28 (0+1) 30 (0+1) ±0
Krišjānis Rēdlihs 50 (5+16) 43 (5+15) -1
Jēkabs Rēdlihs 46 (2+1) 24 (2+0) -1
Guntis Galviņš 54 (8+22) 45 (3+11) -16

*

Kopumā, neskaitot leģionārus, Dinamo saimniecību pēc iepriekšējās sezonas pameta septiņi Latvijas pavalstniecības spēlētāji, kuru vietu nav izdevies „aizlāpīt” pilnībā. Pēc iedvesmas un pārliecības var izvēlēties konkrēto personāžu, kuru punktu un citu kvalitāšu šosezon pietrūkst visvairāk. Ieskatam: Miķelis Rēdlihs pērnsezon 54 spēlēs 44 punkti (13+31), Jānis Sprukts 53 spēlēs 35 punkti (11+24), Sandis Ozoliņš 50 spēlēs 20 punkti (10+10), Mārtiņš Cipulis 48 spēlēs 10 punkti (2+8), Ainars Podziņš 38 spēlēs 4 punkti (4+0), Juris Štāls 26 spēlēs 1 punkts (0+1), Jānis Andersons 2 spēlēs bez punktiem.

Kurp iet, Dinamo?

Rīgas Dinamo vadība ir nolikusi virzienu – Gagarina kauss. Lai vai kā, ir skaidrs, ka lielais uzdevums ir aizsniegties līdz play off principā. Ja vēl gribam, kaut ko vairāk par emocionālu pirmo kārtu, tad komandas sastāva komplektācijā „ar paveiksies” un pirms Dinamo nogatavinātiem Latvijas resursiem būs stipri par maz. Kas atliek?

Izcila leģionāru atlase, starp citu klubu izmestiem stikliem atrodot dimantus. Cik tādu „spīdekļu” ir trāpījies Dinamo sastāvā? Pēdējās 2 – 3 sezonās faktiski ir bijuši 2 – 3 uzbrucēji, kuru palikšana Dinamo sastāvā arī uz sekojošo sezonu neizraisītu plašas diskusijas. Runa par Hosu, Ščehuru un arī Suroviju. Varbūt vēl „aiz matiem” varētu pievilkt Broka Trotera gadījumu, taču pussezonu viņš bija „auksts”. Tātad reālitātē vidēji sezonā Dinamo menedžments atrod vienu laukuma spēlētāju, kurš būtu interesants arī nākamā sezonā. Viss pārējais vairāk vai mazāk garām. Turpmāk mācēsim labāk? Un kuri tad Dinamo pusē būtu tie perfektie skauti un komplektēšanas virtuozi?

Vietējo kadru „šņorēšana”, radot labvēlīgu gaisotni esošo Latvijas izlases līmeņa hokejistu noturēšanai un piesaistīšanai. Kā ilustrācijai var pabaidīt ar piemēriem, ka latviešu bāleliņi aizgājuši uz Kazaņu, Jaroslavļu, Maskavu, bet neiet – te traumas, te treneri neuzticas, te punkti paši nenāk… Jo Rīgā taču labāk! Mājas tomēr… Tiesa, ne kāroto kapteini Ozoliņu, ne vārtsargu Masaļski, ne arī Kuldu un Bārtuli ar neražu svešumā nenobiedēsi. Katrā gadījumā, Dinamo menedžmentam būs jācenšas ar vietējo Latvijas zvaigžņu un zvaigznīšu piesaistīšanu, jo ar Ivanāna uzvārdu būs par maz, lai arēnu piepildītu ar līdzjutējiem. Kārtējie šrempi, šindeli, mikuši nebūs tie, kas pildīs magnēta lomu. Savējie varētu…

Komandas sastāva ķīmija, rūpējoties par komandas mikroklimatu un saglabājot auglīgās saiknes. Šis nav lēts pasākums, turklāt nepieciešamas iemaņas un „oža”, lai saprastu komandas iekšienē notiekošo un diagnosticētu „ķīmiskās formulas”. Un arī te uzprasās jautājums, vai vispirms nav nepieciešamas izmaiņas vai vismaz papildinājumi Dinamo menedžmentā.

Savu hokeja audzēkņu „auklēšana”, laižot hokeja tirgū savas hokeja skolas „ražu”. Pagaidām starp HS Dinamo vecāko galu un MHL „otrajā līgā” spēlējošo Juniors komandu ir apmēram 6 gadu „robs”, bet tas drīz „aizaugs”, jo katrs gads šim procesam nāk par labu. Atliek vien izveikt kvalitatīvu mērķtiecīgu selekciju, lai papildinājumi sastāvā nebūtu „uz gataviem” Liepājas vai SK Rīga „produktiem”, bet gan saviem – motivētiem, lojāliem un sistemātiski koptiem kadriem. Jau laicīgi tos „nogatavinot” KHL līmenim. Attiecīgai politikai nepieciešami savi ieguldījumi, t.sk. komandas izveidei, lai būtu starpposms starp KHL un MHL. Arī treneru kolektīvam nepieciešama profesionāla pieeja, ne tikai bastoties uz principu: labs hokejists = labs treneris. Tādi rautakallio un nolani būtu vajadzīgi jau laicīgi – jauniešu un bērnu hokejā. Speciālisti nebūs pa lēto, tomēr ilgtermiņā tas būtu arī lētāk nekā katru gadu mēģināt sastāvam nopirkt vēl neatklātu malkinu. Protams, tikai uz savas hokeja skolas neizdodas veģetēt faktiski nevienam no KHL flagmaņiem. Tomēr komandām ar „vidēju budžetu”, kura lielumu gan neatklāj, bet vajadzības gadījumā pasūdzas par tā robežām, sava skola ir viena no izejām.

Ieskatam:

  • Dinamo spēlētāju 2012./2013. g. regulārās sezonas statistika – khl.ru
  • KHL komandu statistikas lapa – khl.ru

[Pirmajā fotoattēlā: Māris Bičevskis (#96) un Elvijs Biezais (#98) treniņa procesā pirms Dinamo spēles pret SKA 2012. gada oktobrī; foto avots: ska.ru. Otrajā attēlā: Pols Ščehura (#38); foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kad sliežu duna pierimusi. Eposs ar Dinamo spēlētāju raksturojuma elementiem

Posted by petrovich27 uz 2012/08/31

Pēdējās ēveles kustības paveiktas, noslēdzošie otas triepieni uzlikti, un jaunās sezonas Dinamo sastāvs faktiski ir gatavs. Vēl tikai paliek izdomāt īsto vietu Ivanānam un atstāt iedomātu „robu” Daugaviņam – lokauta gadījumā. Pēc kā izskatās Dinamo jaunās sezonas komplekts?

Līdz oficiālās KHL sezonas sākumam palikusi nedēļa, pārbaudes spēles beigušās, galvenie secinājumi veikti, un ķīmiskie savienojumi, kam jāsāk sezona un jārada rezultāts, atrasti. Cik veiksmīgi tie būs, rādīs sezonas sākums… Pagaidām var spriest pēc pārbaudes spēlēs redzētā. Taču pirms starpsezonas snieguma vērtējuma der atcerēties, ka pārbaudes spēles mēdz būt kā sava veida Greizo spoguļu valstība. Ir bijušas vasaras, kurās Dinamo bijuši starpsezonas „čempioni”, bet pēc tam sezonas sākums sācies ar melnu strīpu un tabulas lejasgalu. Un arī starpsezonas rezultatīvākie vīri ne vienmēr par tādiem kļūst „īstajā” sezonā.

Leģionāru spārns

Džemijs Džonsons (Jamie Johnson). Lai arī ņemts parasti trūkstošajā – centra uzbrucēju – pozīcijā, uz kopējā Dinamo leģionāru fona un „uz papīra” šis spēlētājs izskatījās visžēlīgāk. Visa pieaugušā hokejista karjera pa lielam Ziemeļamerikas otrās un trešās pakāpes līgās AHL, ECHL, ar vienu gadu pie somiem SM-liiga. Pat nevienas pašas spēles NHL laukumos un, atšķirībā no citiem leģionāriem, nav NHL draftēts ne ar 100.-to, ne 250.-to numuru. Turklāt 30 gadus vecs… Viņam nav ne Šrempa tehnikas, ne Žirū snaipera slavas, ne Luseniusa jaunības, taču sezonai Džonsons izskatās nobriedis ātrāk nekā nosauktie. Pēc pirmajiem metriem izskatās, ka ar Džonsonu ir trāpīts. Jādomā, ka arī cena viņam varētu būt adekvāta – darba devējiem nav jāpiemaksā ne par NHL draftu un dažām NHL spēlēm karjerā.

Robs Šremps (Rob Schremp). Šis 26 gadus vecais, NHL drafta 1. kārtā aizrunātais un 114 spēles NHL aizvadījušais nūjas un ripas meistars ir viena no lielākajām Dinamo sastāva komplektētāju cerībām leģionāru vidū. Un, jādomā, ka arī dārgākais importa pievedums šajā starpsezonā. Izskatās pieklājīgi un, ņemot vērā ziemeļamerikāņu tradicionālo atrunu, ka viņu bioloģiskais hokeja pulkstenis sāk darboties no oktobra, solās uzņemt apgriezienus jau pēc sezonas sākuma. Ja „nesapīsies” meistarībā, būs neiztrūkstoša sastāvdaļa ne tikai hokeja saldēdienos un „jūtūbos”.

Aleksandrs Žirū (Alexandre Giroux; līdzās novietotajā attēlā – pa labi). Pāris veiksmīgi vārtu guvumi pārbaudes spēļu sākumā jau lika Dinamo „cīņā saucējiem” (mārketinga veidotājiem) par vienu no Dinamo sejām plakātos, baneros un cita veida vizuālajos „pievilinātājos” izvēlēties tieši Žirū vaigu. Arī krievu mediji saskatīja šajā Kvebekas provincē dzimušajā frankokanādietī KHL zvaigznes potenciālu. Laikam jau 31 gadu vecajam un 48 spēles NHL aizvadījušajam Žirū kungam uz ledus nav ne vainas un, iespējams, viņa sniegums ir otrajai maiņai atbilstošs. Tomēr starpsezonā AHL snaiperis un šīs līgas divkārtējs čempions (2009., 2010.) nav tik pamanāms, kā no pārbaudes spēļu sākuma varēja šķist. Gan jau iešūposies. Bet pagaidām reklāmas plakātos jāliek citi – piemēram, Karsuma, Krišjāņa Rēdliha sejas.

Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius). Aktuālajā starpsezonā aizvadījis vien 3 spēles, bet Dinamo treneri ar viņu jau „izrēķinājušies”. Galvenais treneris un Luseniusa tautietis Peka Rautakallio skaidri demonstrē, ka ar 23 gadu veco un „deficītās” centra uzbrucēja pozīcijas spēlētāju neauklējas. Tādā veidā arī simbolizējot, ka nekādi „somu laiki” ar saviem Santa Klausa dzimtenes mīluļiem nav pienākuši. Tajā salīdzinoši neilgajā posmā, ko treneri atvēlēja Luseniusam pārbaudes spēlēs, viņš varoņdarbus neuzrādīja. No šīm pārbaudes spēlēm var vien iztēloties, vai tas ir tieši tas pats hokejists, kas 17 gadu vecumā debitēja Somijas stiprākajā līgā un 20 gadu vecumā šajā līgā regulārās sezonas 56 spēlēs sameta pretinieku vārtos 17 reizes, salasīja 46 punktus un vēl play off 9 spēlēs iekrāja 4+4 punktus. Tomēr nebūs patiesi, ja Luseniuss saņems tikai kritiku. Starp citu, šim puikam bija aizvadītās regulārās sezonas labākais lietderības koeficients starp Dinamo uzbrucējiem (+6), viņš bija trešais labākais piespēlētājs starp uzbrucējiem. Ja ņem vērā, ka viņa pamatpartneri sezonas lielākajā daļā bija 3. un 4. maiņas vīri, tad sniegums ir pieklājīgs. Un uz kopējā nieminenu, melinu un šindelu fona Luseniuss bija pat labs. Bet šajā starpsezonā stāsts ir ne tikai par viņa gatavību/negatavību, bet arī par blakusapstākli – jāatbrīvo divas vietas 1991. gadā dzimušiem vai jaunākiem spēlētājiem. Ja šādos apstākļos Luseniuss nav pārliecinoši „izaudzis” līdz 3. maiņas uzbrucēja vietai, viņš kļūst nevajadzīgs. Ar visu to, ka ir meistarīgāks un pat rezultatīvāks par kādu „jauno perspektīvo”, kas vecāks par gadu, diviem. Tiesa, grūtāk komandai būs, ja centri sāks iedzīvoties traumās… Vēl jau variants ir savu „zvaigžņu ražošana” – latviešu deviņdesmito gadu puikas diezgan skaisti sāk izskatīties, kad viņus liek, piemēram, 1. vai 2. maiņā.

Matjē Karls (Mathieu Carle; augstāk novietotā attēlā – pa kreisi). Pirmais leģionārs aizsargs pēc ilgākiem laikiem – vēl no 2009./2010. g. mijas, kad no Rīgas atvadījās Lī Svets. Cik noprotams, Karla pielietojums ir iecerēts vairākumā. Viņam ir pareizais (labais) nūjas satvēriens, aicinājums piedalīties uzbrukumā un, taisnības pēc pieminams, pamanāmi daudz brāķa savas zilās līnijas tuvumā. Protams, var norakstīt uz starpsezonu un to pašu ziemeļamerikāņu vēlāku nobriešanu sezonai. Bet pagaidām 24 gadus vecais (ceturtdaļgadsimts paliks septembra nogalē) arī īpašu izcilību nespīd un īpašu kvalitātes plaisu starp viņu un pašmāju aizsardzības kaldinātājiem neredz. Turklāt titulaizsargu lomā joprojām ir citi – savējie Galviņš un Kr. Rēdlihs. Cerams, tas Karlu nekompleksēs. Labā ziņa – viņš ir viens no jaunākajiem leģionāriem Dinamo dienestā.

Mikaels Tellkvists (Mikael Tellqvist; pa labi novietotā attēlā). Zviedru vārtsarga „otrā atnākšana” pēc sezonas pauzes bruģēta ar parunu vai drīzāk ticējumu: „Vecs zirgs vagu nebojā”. Tellkvista no debesīm nestas zvaigznes diezin vai kāds gaidīja un gaida, bet stabilu sniegumu gan. Turklāt Tellkvists ir ņemts kā pārbaudīta vērtība; arī iepriekšējo sezonu pie zviedru Elitserien kluba MODO aizvadījis daudzsološi – regulārās sezonas 45 spēlēs GAA 2.30 un 92,4% atvairītu metienu „skan” labi, bet izslēgšanas spēlēs bija vēl skaistāk – 6 spēlēs GAA 1.99 un 94,6% atvairītu metienu! Šīs starpsezonas pārbaudes spēļu statistika ar pērnsezonas sniegumu kaut kā konfliktē… Šovasar 5 spēlēs GAA 2.98, turklāt pēdējā redzētā spēlē – četri vārtu zaudējumi, kuros arī dīvainības sastopamas. Protams, tās ir tikai pārbaudes spēles, un Tellkvists, pārfrāzējot ģenerālmenedžeri Opuļski, ir pieredzējis puika un pats visu zina. Tomēr šosezon Tellkvistam ir liela iespēja palikt „otrajam numuram”. Viena no sezonas intrigām – vai Jučers būs gatavs un „nokodīs” Tellkvistu konkurencē uz vietu vārtos.

70. gados dzimušie jau pensionāri?

Aleksandrs Ņiživijs. Neskaitot 1979. gadā dzimušo Tellkvistu, Dinamo ierindai netrūkst savu vietējo „pensionāru” – 70. gados dzimušo spēlētāju. Pārbaudes spēlē redzamākais un ar lielāko spēles laiku apveltītākais no viņiem bija Ņiživijs, kuram iedalīta vieta otrajā uzbrukuma virknējumā kopā ar citiem ripas kontroles meistariem – Šrempu un Žirū. Kopumā izskatījās pieklājīgi, dzīvīgi… Vairākums – jā, ripas pieturēšana – jā, saprašanās ar kolēģiem – jā… Ir skaidrs, ka Ņiživijs nekad nav bijis spēka spēles gigants, un diezin vai kāds to no viņa prasa. Viņa stihija ir vērpt un tamborēt ap vārtiem. Bet, ja vienā komplektā ir arī citi tamborētāji kā Šremps, tad ir bažas, ka tamborējumu un apslidotu vārtu būs daudz, par daudz… Jānovēl tamborēt rezultatīvi.

Ģirts Ankipāns. Bija dota iespēja atrādīties tikai četrās pārbaudes spēlēs, saņemot vienu no mazākajiem „pārbaudīšanās” laikiem. Vai treneri atradīs pielietojumu sezonas laikā, paliek atklāts jautājums. Ja salīdzina ar 15-16 gadus jaunākiem hokejistiem, kas skraida un cīnās par vietu sastāvā, tad Ankipāns varbūt neizskatās tik sprauns un tik degošām acīm. Bet viņš nenoliedzami ir pieredzējis un arī gudrs spēlētājs; viņa smadzenes noderētu arī trešajā un pat ceturtajā maiņā, kurai pārsvarā liek domāt ar kājām.

Raitis Ivanāns (pa kreisi novietotā attēlā). Pateicoties Ņižņijnovgorodas turnīra pirmajā spēlē gūtajai traumai, Ivanāns joprojām paliek dekorācija sastāva sarakstos un reklāmas vizualizācijās. Bet pagaidām – nepilnas divas pārbaudes spēles, kā arī līdzjutēju un žurnālistu kurināta ažiotāža par to, kā nu būs jāaizstāv savi komandas biedri, kā nu tagad kausies ar Vitjaz „cīņas klubu” un kā nu „vitjazieši” nebaidās no Ivanāna. Tātad – tikai vārdi un cerības. Viss, kas līdz šim redzēts – mārketinga aktivitātes. Uz plakātiem izskatās labi. Gaidām sezonas sākumu.

Arvīds Reķis. Viens no aizsargiem, kas uzspēlējis mazāku spēļu skaitu starpsezonā – 5 spēles. Līdz šim stabila Dinamo vērtība aizsardzībā. Strauja personiska izaugsme no Reķa tā kā vairs nebūtu gaidāma, taču stabilitāte un prognozējamība gan. Tāpēc viņš joprojām ir te. Kad jaunatne būs izaugusi līdz viņam, tad arī varēs runāt par paaudžu maiņu vai līdzīgi. Cits stāsts – veselība. Lai tās nepietrūkst.

Rodrigo Laviņš. Līdz ar Ozoliņa aiziešanu no komandas, ir palicis vecākais tās pārstāvis. Starp citu, pēdējais no Dinamo ierindā spēlējošajiem, kas pieredzējis vēl „veco” Dinamo – lai arī tā transformētajā pēcpadomju stadijā un ar nosaukumu Pārdaugava. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir arī vienīgais spēlētājs pašreizējā Dinamo ierindā, kurš uzspēlējis Latvijas izlases pirmajā spēlē pirms gadiem 20 – 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas izlasi. Vai Laviņš ir kaut kas vairāk par relikviju, pierādīt var tikai viņš pats. Tiesa, ja dos iespēju. Pārbaudes spēlēs deva tikai trīsreiz (3 spēlēs). Lai arī kādas diagnozes uzstādītu viņa vecumam, jādomā, ka Laviņa pieredze un lojalitāte sistēmai var būt noderīga.

Dinamo pats pamats. 1981. – 1986. g. dzimušie vietējie

Mārtiņš Karsums (pa labi novietotā attēlā). 2012. gada starpsezonā vēl lieliskāks nekā pirms gada, kad bija 2011. gada starpsezonas rezultatīvākais dinamietis. Lai arī Latvijas Dzelzceļa kauss ir ārpus sezonas „stāvošs” turnīrs, tā vērtīgākā spēlētāja (MVP) tituls nav zemē metams. Līdz šim starpsezonas panākumi Karsumam nav traucējuši uzrādīt rezultātu arī regulārajā sezonā. Atgādinājumam: aizvadītajā sezonā Mārtiņš Karsums bija biežākais vārtu guvējs Dinamo ierindā. Labākais vārtu guvējs viņš ir arī šajā starpsezonā – 9 spēlēs 7 reizes (kopā 10 punkti). Izskatās pieklājīgi. Karsumam vezums būs jāvelk arī sezonas gaitā; no viņa arī visvairāk prasīs. Vairāk nekā no uzbrukuma virknējuma partneriem. Bet kopumā kombinācija ”Karsums-Džonsons-Indrašis” ir starpsezonas atradums.

Guntis Galviņš (raksta pirmajā attēlā). Jaunās sezonas kapteinis vēl tikai iejūtas savā jaunajā amatā, bet saviem 26 gadiem izskatās gana pieredzējis buks, kuru vairs nebiedē nekas. Cita starpā arī salīdzinoši rezultatīvs aizsargs Dinamo starpsezonā – jebkurās statistikas uzskaites versijās, kas, kā raksturīgs starpsezonām, nav vienprātīgas. Galviņš arī vairākuma „atslēga”; spēlēja par sevi un „par kaimiņu”, paliekot līdz vairākuma beigām. Līdz ar to, varētu būt viens no lielākajiem, ja ne lielākais, spēles laiks komandā.

Krišjānis Rēdlihs. Arī starpsezonā nemainīgi un pelnīti aizsargu pirmajā pārī. Rāma stabilitāte. un var arī uzmest. Reti, bet precīzi. Vispār vecākā Rēdliha stāsts ir par pacietību. Gan savā hokeja karjerā vispār, gan Dinamo sastāvā. No galvenā trenera Šuplera laikos „ne pārāk mīlēta” aizsarga, kas deleģēts palīgā Dinamo Juniors vienībai – cīnīties par Latvijas Virslīgas zeltu. Līdz pirmajam aizsargu pārim ar dzelžainu spēles laiku un nozīmi komandā.

Jēkabs Rēdlihs. Viņam piemītošais pamatīgums reizēm ir smagnējs, taču visbiežāk Jēkabs Rēdlihs ir neredzams. Tieši tas, kas no „mājās paliekoša” aizsarga tiek gaidīts. Lai arī kādas aizsargu rotācijas sagaidāmas otrā un trešā aizsargu pāra ietvaros sezonas gaitā, Jēkabam Rēdliham pienāktos spēles laika ievērojama daļa. Viņš nav un arī pārbaudes spēlēs nebija mākslinieks, taču reizēm šis viņa daiļrades trūkums ir tieši tas, kas komandai vajadzīgs visvairāk.

„Jaunie un perspektīvie”. Vietējie 1987. – 1990.

Miks Indrašis (pa kreisi novietotā attēlā). Arī viņa pilnā „loterijas biļete” ir stāsts par pacietību, lai gan – 21 gadus vecajam (22 – paliks 30. septembrī) uzbrucējam nebija pārlieku ilgi jāgaida. 19 gadu vecumā kopā ar Jāni Straupi bija rezultatīvākais Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (39 punkti 49 spēlēs), pēc tam no Dinamo saimniecības aizmainīts uz Maskavu pie Kriļja Sovetov, tad atgriezies un kļuvis par rezultatīvāko HK Rīga ierindā MHL čempionātā. Pērnsezon uz pusēm – Liepājas Metalurgs un HK Rīga, bet tikai viena spēle Dinamo ierindā KHL oficiālajā čempionātā, plus mazliet Špenglera kausā. Un tad, pirmajā brīdī šķietami nejauša nokļūšana Latvijas izlases pirmajā maiņā un uguņošana pasaules čempionātā. „Nejaušība” turpinās arī šajā starpsezonā, kur Miks Indrašis spēlē pirmajā maiņā un, cita starpā, ir rezultatīvākais spēlētājs Dinamo starpsezonā. Protams, paldies, partneriem, un ceturtajā maiņā tik skaisti varētu neklāties. Tomēr 14 punkti 9 spēlēs nav tikai virknējuma partneru nopelns.

Gints Meija. No tiem vairāk vai mazāk jaunajiem, kas Dinamo sastāvā spēlē ilgāk, apzināti vai neapzināti tiek prasīts un gaidīts vairāk. Meija ir viens no tiem. Viņam šī ir piektā sezona Dinamo krāsās, lai arī pirmajās sezonās spēļu skaits bija neliels. Pērnajā starpsezonā viņš bija viens no diviem rezultatīvākajiem (9 punkti 11 spēlēs, ieskaitot treniņspēli), bet šajā – divi punkti. Starp citu, vienīgais no Dinamo ierindas, kas šajā starpsezonā aizvadīja visas 10 pārbaudes spēles. Šovasar Meijam aiz muguras arvien vairāk pamanāmi rosās citi „jaunie un perspektīvie”, kas ir ne mazāk aktīvi un piedāvā viņu noskriet. Viņa prasme aizskriet pretuzbrukumā vairs nav pārsteigums. Tagad tiek gaidīts, ka kājām biežāk tiks „pievienota” galva. Sāk pienākt laiks pieredzei un hokeja gudrībai.

Andris Džeriņš (zemāk novietotā attēlā – pa labi). Viņa pluss ir centra uzbrucēja postenis un epizodiski uzplaiksnījumi, ar ko var kļūt par maz, lai nodrošinātu vietu sastāvā. Jo arī Džeriņš kopā ar saviem tuvāko gadu vienaudžiem pieder tai apdraudētajai „sugai”, kuru sastāvā draud izkonkurēt ar KHL reglamentu obligāti paredzētie 1991. gadi. Var jau būt, ka viņam palīdzētu pieredzes bagātāku partneru klātbūtne virknējumā. Tomēr noderība pirmo divu maiņu sastāvam jāpierāda. Kas zina, varbūt sezonas laikā šāda iespēja gadīsies. Bet pagaidām cerību ir vairāk nekā faktu. Lai veicas, mainot šo vienādojumu!

Roberts Bukarts (līdzās novietotā attēlā – pa kreisi). Savos 22 gados jau diezgan pieredzējis Dinamo kadrs, lai arī sezonu gaitā ir „aizdots” palīdzēt citām Dinamo saimniecības komandām – Dinamo Juniors, HK Rīga. Kur bija ļoti rezultatīvs. Kas tagad? Atkal jācīnās par vietu Dinamo sastāvā. Iespējams, pirmo divu maiņu ietvaros būtu cits Bukarts. Bet pagaidām, pārbaudes spēlēs, redzams nevis ierastais Bukarts-mākslinieks, bet gan Bukarts-strādnieks. Acīmredzot tiek pildīts galvenā trenera Rautakallio uzstādījums – mazāk mākslas, vairāk darba. Vai tā ir nodeva tikšanai sastāvā? Skaidrs, ka Roberts Bukarts var labāk un skaistāk.

Gunārs Skvorcovs. Katrs jaunais pašmāju kadrs, kas ir nonācis līdz Dinamo arēnai un starmešiem, tiek sagaidīts ar klusām cerībām un ticību, ka pašu apcirkņos arī kaut kas ir. Ka pašmāju ne-Dinamo komandas arī spēj iedot pietiekamu bagāžu, lai uzspēlētu „lielajā” Dinamo. Un, ja vēl spēlētājs nāk no Liepājas Metalurga, tad prieks ir ne tikai liepājniekiem. Skvorcovs Liepājai kaunu nedarīja, ar katru spēli sastāvā iejutās pārliecinošāk, piespēles dalīja arvien simpātiskākas un kopumā apliecināja, ka nav pārpratums Dinamo šīs sezonas jauno spēlētāju piesaistē. Lai arī kā izvērtīsies viņa jaunā sezona un pat, ja ceļi vedīs uz fārmklubu, Skvorcovs briest par nesliktu komandas soliņa turpinājumu.

Vitālijs Pavlovs. Vēl viens personāžs, kuru nosacīti iepūtis rietumvējš no Liepājas. Nosacīti tāpēc, ka starp Liepājas Metalurgu un Dinamo saimniecību Pavlovam bija viena sezona Kazahstānā, bet pirms Liepājas sezonām – Daugavpils, Rīga. Šovasar Dinamo kreklā aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kurā arī tika pie vārtu guvuma, un tika „parakstīts” no Dinamo puses. Bet ātri vien „iznomāts” uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat. Jādomā, ka šis papildinājums piedienas Rīgas Dinamo „garā soliņa” politikai. Acīmredzot augumā raženais uzbrucējs ir Dinamo „sēkla” nākotnei. Interesanti, kā Pavlovs izskatīsies pēc „somu skolas”.

Kristaps Sotnieks. Faktiski opis 87.-90. gadu spēlētāju vidū – aizvadījis četras pilnvērtīgas KHL sezonas. Visas šīs sezonas arī Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos un vienā olimpiādē. Pārbaudes spēlēs bijis arī nacionālās izlases kapteinis. Un pat atzīmējies Washington Capitals vasaras nometnē. Viss šķiet stabili, droši un četru sezonu gaitā pārbaudīti. Ja tā domās arī pats, „ziepes” būs vairumā…

Oskars Cibuļskis. Savulaik Šuplera par „Latvijas hokeja nākotni” nosauktajam aizsargam ir labi auguma parametri, Ozoliņa skola (spēlējot vienā maiņā), aicinājums uzspēlēt vairākumā un jau divu pasaules čempionātu pieredze Latvijas izlasē. No tā visa šķiet, ka stabils „pieraksts” Dinamo sastāvā jau ir noticis. Tomēr, ja Dinamo jaunajā sezonā dzelžaini paliks pie 6 aizsargu shēmas, Cibuļskim ir jāpiestrādā, lai nekļūtu par biežāko personāžu aizsargu rotācijās. Dinamo pārbaudes spēlēs šovasar ir „izmalti” 10 aizsargi. Vēl jau 70. gadi kājas cilā, bet aiz muguras jau „dotētā” 1991. gada pārstāvis – Mārtiņš Porejs, ne cik tālu aiz viņa – Jakovļevs, kuram, starp citu, arī ir tieksmes uzspēlēt vairākumā.

Māris Jučers (pa kreisi novietotā attēlā). Šajā starpsezonā un uz Tellkvista fona pat īpaši labs. To arī pasvītro labākā vārtsarga lauri 2012. gada vasaras abos „pilnajos” turnīros, kur piedalījās Rīgas Dinamo. Tagad Jučeru sagaida sezonas pārbaudījums, kur vispirms būs stabili jāapliecina nu jau Rautakallio teikto vārdu „mums ir divi pirmie vārtsargi” pareizība. Bet jau pēc tam, atkarībā no iespējām un veselības, jāpakonkurē uz iespēju kļūt par vienīgo „pirmo numuru”. Iespējas, potenciāls un vieta ir! Tagad tikai – veiksmi! Un vēl der novēlēt Dinamo treneru sastāvam neatkārtot otrās sezonas Šuplera korpusa kļūdas, kad arī tika deklarēti divi „pirmie” – Masaļskis un Pruseks. Kā labi atceramies, sezonas pirmā pusē abi labākajā gadījumā bija „otrie”, tā arī nesaprotot savu lomu un regulāri raustoties, kad treneri ņēmās tos mainīt jebkurā spēles minūtē.

„Dotētie” 1991. gadi

Elvijs Biezais. Hokejists, kas no šī komplekta šovasar spēris visplatāko soli Dinamo un vispār pieaugušo hokeja virzienā. Iespējams, soļa platumu nosaka arī tas, ka salīdzinot ar Bičevski un Upīti, Elvijs Biezais Dinamo kreklā KHL oficiālajās spēlēs nebija piedalījies, un, tiem, kas neseko MHL aktualitātēm, bija kā „kaķis maisā”. Bet – jaunais hokejists ar katru spēli paliek drošāks un pārliecinātāks. Var iemest „no spēles”. Var arī trāpīt bullīti. Ja vēl ņem vērā, ka Biezajam šajā starpsezonā ir tāda pati rezultativitāte kā, piemēram, Aleksandram Žirū (2+1 punkti), turklāt pie mazāka spēļu skaita, tad… Jaunajā sezonā būs ar viņa konkurenci jārēķinās. Un jācer, ka hokeja kluba saimniekiem pietiks saprašanas nesūtīt Biezo uz jaunatnes līgu (nav runa par Baltkrieviju vai Somiju). Pat ne vārtu guvumu garšai.

Māris Bičevskis. Ar veselības dilemmām, rādās, ticis galā, par ko prieks. Un sniegumā bez pārsteigumiem: savai pieredzes bagāžai un gadalaikam atbilstoši, stabili. Bez pārsteigumiem arī tāpēc, ka Bičevska kvalitātes Dinamo krāsās redzētas jau dažās spēlēs pērnsezon. Priecē viņa darbs mazākumā, pārī ar savu cīņubiedru un partneri kopš jauniešu hokeja laikiem – Elviju Biezo. Turklāt „īsts” centrs nevis „varu spēlēt arī centrā”, kas ir viņa pievienotā vērtība, salīdzinot ar citiem 1991. gadiem un arī vecākiem.

Juris Upītis. No pērnsezon ar izcilu rezultativitāti sev atvēlētajā laikā paspīdējušā Upīša neapšaubāmi tiek gaidīti „zvaigznīšu brīži”, bet kopainā pagaidām pamanāms, ka viņš nejūtas droši. Vai tāpēc, ka viņam uz papēžiem min citi līdz Dinamo aizaugušie vienaudži, un treneris dod nelielu spēles laiku, vai arī ir citi iemesli? Salīdzinot ar citiem 1991. gadiem, Upītim centimetru trūkumu nākas kompensēt ar ātrumu, manevrētspēju un citām kvalitātēm. Jādomā, ka nav viegli. Šajā starpsezonā Upītim fiksēta dalība 5 spēlēs, ieskaitot sēdēšanu uz soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam. Noteikti Upītis var vairāk un labāk. Tikai paša spēkos ir pierādīt, ka 3 vārtu guvumi deviņās KHL spēlēs, nebija tikai iesācēja veiksme. Un prasa tikai no tiem, kas var.

Miks Lipsbergs (pa labi novietotā attēlā). Protams, taisnīga ir piebilde: ja ne solītās KHL reglamenta izmaiņas attiecībā uz diviem obligātajiem U-22 (tātad dz. 1991. vai jaunāki) spēlētājiem 18 spēlētāju pieteikumā, Miks Lipsbergs un vēl dažs Dinamo treniņnomentnē netiktu vai vismaz tik ilgi tajā neuzkavētos. No visiem 1991.-ajiem, kas piedalījās pārbaudes spēlēs, sākotnēji Miks Lipsbergs izskatījās tālāks no Dinamo nekā pārējie. Tomēr ar katru spēli (viņam tādas bija 8, ieskaitot „dežūras” 13.-tā uzbrucēja postenī) viņš aug, neizskatās ne vairs „klibs” vai citādi katastrofāli nederīgs; sāk pieslīpēties un ticēt sev, kas nav mazsvarīgi. Un vairs nemaz tik tālu no Dinamo nav kā varēja šķist starpsezonas sākumā. Jācer, ka arī M.Lipsbergam tiks atrasta vieta kādā draudzīgā pieaugušo komandā, jo ir pēdējais laiks pārslēgties uz „lielo” hokeju. Tur arī būs skaidrība par „būt vai nebūt”.

Edijs Rinke-Leitāns. Arī 1991. gadā dzimis uzbrucējs, bet „svešais latvietis”. Jau gadiem, ar vienas sezonas pauzi Kanādas junioru līgā OHL, savas prasmes pilnveido un slīpē Vācijas hokejā. Ir uzspēlējis Latvijas U-18 izlasē 2009. gada jauniešu čempionātā. Pēc OHL sezonas 2010. gadā KHL drafta otrajā kārtā ar 37. kopējo numuru viņu „aizrunāja” Rīgas Dinamo, un pēc diviem gadiem – šovasar – Rīgas komanda noslēdza pārbaudes laika līgumu. Šoavsar aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kuras ietvaros tika arī pie rezultativitātes punkta, bet pēc šīs spēles viņa try-out līgums tika pārtraukts. Atsevišķi zinātāji un speciālisti Ediju Rinki-Leitānu kritizēja par ātruma un jēgas trūkumu. Tomēr laukumā viņš bija pamanāms ne tikai ar iespaidīgo augumu. Speciālisti minēja, ka šamais neesot labāks vai pat švakāks par HK Rīga sastāvā audzinātajiem 1991. gadā dzimušajiem (t.i. visiem pārējiem). Tomēr kopumā – nebija sliktāks; vien saprašanās laukumā ar cīņubiedriem bija nedaudz vājāka nekā citiem laikabiedriem, kas HK Rīga sastāvā saspēlējušies jau gadus divus un/vai vēl pirms tam cīnījušies kopā citu komandu sastāvos.

Mārtiņš Porejs. Pārbaudes spēļu gaitā daudz laika pavadīja kā 7.-ais aizsargs bez spēles laika, bet savu iespēju tomēr sagaidīja un vairumā gadījumu neizniekoja. Bet, ņemot vērā nu jau tradicionāli maz vai nemaz mainīgo Dinamo aizsargu kopumu, iefiltrēties to rindās līdz šim ir bijis grūti vai neiespējami. To arī liecina Jāņa Andersona piemērs – puisim bija/ir visas potences, bet divās oficiālajās KHL sezonās viņam vieta (spēles laiks) atradās 26 spēlēs. Kā rezultātā šis aizsargs meklē jaunu darba vietu, bet teorētiski Dinamo sistēmai paliekot interese par viņu. Atliek novēlēt Mārtiņam Porejam, lai viņa gadījumā cerības uz Dinamo sastāvu nebūtu „Andersona pasakas” (Jāņa Matuļa formulējums).

Mārtiņš Jakovļevs. Vēl viens 1991. gadā dzimušo aizsargu paaudzes kadrs, ko Dinamo sakarā ir vērts paturēt uzmanības lokā. Vismaz līdz šim to ir sapratuši arī Dinamo saimniecības atbildīgie vīri. Jakovļevs aizvadītajā sezonā bija rezultatīvākais spēlētājs HK Rīga ierindā, kas aizsargam jebkurā līgā un komandā ir īpašs atgadījums. Regulārā čempionāta 60 spēlēs Mārtiņš Jakovļevs sakrāja 3 vārtu guvumus, 26 rezultatīvas piespēles un 1 izšķirošu pēcspēles metienu. Aizsargs, kas met un iemet bullīšus, „mūsmājās” tomēr ir retums. Skaidrs, ka tas viss bija jaunatnes līgā, tomēr raksturo Jakovļeva improvizējošu un pat avantūrisku spēles stilu. Likumsakarīgi, ka pie šāda stila pieļautās kļūdas ir īpaši pamanāmas. Bet kurš tad nekļūdās? Pagaidām Rautakallio drošā hokeja zīmējumā tas lāga neiederas, taču kas zina, kā būs tālāk nākotnē. Tāpat interesanti, kādas jaunas šķautnes tiks ieslīpētas somu Mestis čempionātā, kur paredzēts „nomas līguma” ietvaros.

Kurš netika nosaukts?

Ainars Podziņš. 1992. gadā dzimis uzbrucējs, kas it kā varētu pretendēt uz „dotētajām” divām vietām, tomēr viņa laiki Dinamo saimniecībā šīs starpsezonas gaismā izskatās apdraudēti. Pat pie vienas pārbaudes spēles šovasar viņš nav ticis, bet „izsūtīts” uz HK Rīga sastāvu, kur pie spēles laika tiek ar grūtībām vai netiek vispār… Lai gan viņa līgums ar Dinamo saimniecību tika slēgts uz 4 gadiem un būtu spēkā vēl 2 sezonas, tomēr Podziņš ir ietrāpījis „šaurā bezizejā”. Dinamo sastāvā viņam ir „garš soliņš” ar konkurentiem, kuri ir vidēji gadu vecāki. Savukārt HK Rīga ierindā viņam jau divus gadus nav bijusi saprašanās ar jaunatnes vienības galveno treneri Leonīdu Tambijevu; būtu dīvaini, ja tagad tā pēkšņi rastos. Tāpēc arī HK Rīga izbraukumā, atklājot sezonu, viņš netikšot ņemts līdzi, bet par došanos izbraukumā ar Dinamo treneri vēl lemšot. Vairāk vai mazāk dzeltenos plašsaziņas līdzekļos jau parādījās ziņa, ka Podziņš jau spiests meklēt jaunu darbavietu; bet diennakts laikā ziņa jau tika skaidrota kā „pārpratums”, un Podziņš Dinamo sistēmā palikšot (vai nav līdzīgi Luiseniusa gadījumam?). Tomēr arī šoreiz nav dūmu bez uguns… Vēl viena Podziņa dilemma – pat ja viņš meklētu darbu austrumos, Krievijā viņš faktiski ir kļuvis par leģionāru, bet to vietas šīs valsts hokeja klubos ir ierobežotas… Vēl norisinās viņa oficiāli noformētais pārejas posms starp Krievijas un Latvijas hokeja pavalstniecību; un paredzēts, ka šī pāreja pilnā izmērā pabeigsies šoruden. Ja viss noritēs kā aizsākts, tad vienīgā valsts, kur viņš nav leģionārs, būs Latvija. Bet Krievijā? KHL jaunā reglamenta formula: leģionārs = spēlētājs, kuram nav tiesību spēlēt Krievijas izlasē. Podziņam šādu tiesību jau nav… Ko jau apliecināja viņa atbrīvošana no Krievijas U-20 izlases nometnes decembrī.

Rīgas Dinamo sastāvs Latvijas Dzelzceļa kausa spēlēs un spēlētāju statistika starpsezonā (pēc komandas visām 10 pārbaudes spēlēm; statistikas precizējumi saskaņā ar dinamoriga.eu spēļu apskatiem):

spēlētājs dz. sp. punkti
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990. 9 5+9
2. Mārtiņš Karsums 1986. 9 7+3
3. Jamie Johnson 1982. 8 2+7
4. Rob Schremp 1986. 9 2+5
5. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 9 2+4
6. Elvijs Biezais 1991. 8 2+1
7. Alexander Giroux 1981. 9 2+1
8. Gunārs Skvorcovs 1990. 9* 0+3
9.-10. Roberts Bukarts 1990. 7 1+1
Andris Džeriņš 1988. 7 1+1
11. Gints Meija 1987. 10 1+1
12. Māris Bičevskis 1991. 6 0+1
13. Ģirts Ankipāns 1975. 4 0+0
14. Juris Upītis 1991. 5* 0+0
15. Miks Lipsbergs 1991. 8* 0+0
AIZSARGI
1. Guntis Galviņš 1986. 9 0+5
2. Mathieu Carle 1987. 7 1+2
3. Krišjānis Rēdlihs 1981. 8 1+1
4. Jēkabs Rēdlihs 1982. 6 0+2
5. Arvīds Reķis 1979. 5 0+0
6. Kristaps Sotnieks 1987. 8 0+0
7. Mārtiņš Porejs 1991. 9* 0+0
8. Oskars Cibuļskis 1988. 8 0+0
VĀRTSARGI dz. sp. (min.) GAA (vārtu z.)
1. Māris Jučers 1987. 6 (320) 1.50 (8)
2. Mikael Tellqvist 1979. 5 (282) 2.98 (14)

* Mārtiņam Porejam ieskaitītas arī spēles kā 7.-ajam aizsargam bez reāla spēles laika. Tāpat arī Mikam, Lipsbergam, Gunāram Skvorcovam un Jurim Upītim kā 13.-ajiem uzbrucējiem.

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl. spēlētājs dz. sp. punkti komentārs
U Raitis Ivanāns 1979. 2 0+0 kopj traumu; gaidīts uz sezonas sākumu
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. 1 0+0 deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
A Rodrigo Laviņš 1974. 4 0+0 Dinamo rezervē
U Niclas Lucenius 1989. 3 0+0 lauzts līgums ar Dinamo
U Vitālijs Pavlovs 1989 1 1+0 deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U Edijs Rinke-Leitāns 1991. 1 0+1 pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Rīgas Dinamo 2012. gada starpsezonas visu 10 pārbaudes spēļu rezultāti:

datums pretinieks Dinamo vs. vieta turnīrs
2012-08-03 Dinamo (Minska) 1:2 Daugavpils pārbaudes spēle
2012-08-08 Ņeftjaņik (Almetjevska) 2:1 Piņķi pārbaudes spēle
2012-08-14 Spartak (Maskava) 3:2 OT Ņižņijnovgoroda (ŅN) ŅN gubernatora kauss
2012-08-15 Dinamo (Maskava) 5:3 ŅN ŅN gubernatora kauss
2012-08-17 Torpedo (ŅN) 3:0 ŅN ŅN gubernatora kauss
2012-08-18 Spartak (Maskava) 2:3 ŅN ŅN gubernatora kauss; spēle par 1. vietu
2012-08-25 Espoo Blues 4:3 Rīga Latvijas Dzelzceļa kauss
2012-08-26 Atlant (Maskavas apg.) 4:3 Rīga Latvijas Dzelzceļa (LDz) kauss
2012-08-28 Lokomotiv (Jaroslavļa) 1:4 Rīga LDz kauss
2012-08-29 Lokomotiv (Jaroslavļa) 3:1 Rīga LDz kauss; spēle par 1. vietu

*

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo un Lokomotiv spēles par turnīra Latvijas Dzelzceļa kauss 1. vietu 2012. gada 29. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otra – Matjē Karla un Aleksandra Žirū – fotoattēla avots: dinamoriga.eu. Trešais – Mikaela Tellkvista – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2011. gada 16. februārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais – Raita Ivanāna – foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Piektā – Mārtiņa Karsuma – fotofiksācija notikusi Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Sestais – Mika Indraša – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2012. gada 29. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Septītais – Roberta Bukarta un Andra Džeriņa – attēls fotofiksēts Dinamo spēlē pret Espoo Blues 2012. gada 25. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Māra Jučera (astotais) foto – Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Devītais (Mika Lipsberga) foto – Dinamo spēlē pret Atlant 2012. gada 26. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

FOTOSTĀSTS: Rīgas Dinamo 2011./2012. g. sezonas leģionāri 29 kadros

Posted by petrovich27 uz 2012/07/23

1. Kaujā dodas zviedrs Fredriks Varjs (Fredrik Warg) – papildinājums vienmēr “sāpīgajā” Dinamo centra uzbrucēja postenī / pret Severstaļ 2011-11-06; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

2. Varjs izrādījās rezultatīvākais Dinamo papildinājums, kas “iepirkts” 2011. gada starpsezonā. Ne tāpēc, ka bija ļoti rezultatīvs, bet tāpēc, ka pārējie “pirkumi” bija patālu no ideālā / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors: Oļegs Siračenko

3. “Nu, taču paskaties uz Frederiku! Viņam jau sen vairs nav 21, bet paskriet var,” soliņa garumā skaidro galvenais treneris Peka Rautakallio / pret Minskas Dinamo 2011-09-21; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

4. Fredrika Varja sezonas summa: 17 punkti (10+7) un “-18” lietderības regulārās sezonas 49 spēlēs, kā arī “nulle” punktu un “-2” lietderības play off 1 spēlē. Paldies Fredrikam, bet acīmredzot ar aizvadītās sezonas cipariem ir par maz, lai viņš būtu gaidīts Rīgā arī nākamajā sezonā / pret Traktor 2011-10-18; foto autors: Oļegs Siračenko

5. Pretēji gaidītajām prognozēm, ap Jaungadu no Spartak atbrīvotais Marsels Hosa (Marcel Hossa) “jaunā modeļa” Dinamo komandā iederējās un bija rezultatīvs / pret Spartak 2012-01-05; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

6. Viens no sezonas otrās puses galvenajiem pārsteigumiem – Hosa ne tikai ir trāpīgs uzbrukumā, bet arī atstrādā aizsardzībā un cenšas sirsnīgi / pret Amur 2012-02-26; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

7. “Paskaties kādu jaunu ķiveri man uzdāvināja!” Hosas iegāde bija neliela “reabilitācija” kopumā ne pārāk veiksmīgajai leģionāru komplektācijai pirms sezonas un sezonas pirmajā pusē. 14 punkti (8+6) regulārās sezonas 19 spēlēs un 4 punkti (3+1) play off 7 spēlēs pārliecināja arī skeptiķus. Jādomā, ka Dinamo vadība neiebilstu pret Hosas klātbūtni arī nākamsezon, bet par ekonomiskām naudiņām. Jautājums, vai Marselam Hosam ar šīm naudiņām pietiktu / pret Baris 2012-01-17; foto avots: hcbarys.kz

8. Savā otrajā Rīgas sezonā Krisam Holtam (Chris Holt) bija jākļūst par neapstrīdamu komandas “pirmo numuru” / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors: Oļegs Siračenko

9. “Ups…” / pret Lev 2011-10-12; foto autors: Oļegs Siračenko

10. “Kurš gan cits saremontēs vārtus, ja ne es pats,” reklāmas pauzes laikā spriež Kriss Holts / pret Vitjaz 2011-12-11; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

11. “Tas Tu, Kris. Es atkal domāju, ka Māris,” Niklass Luseniuss uzrunā Krisu Holtu / pret Jugra 2011-10-31; foto autors: Oļegs Siračenko

12. “Akmens, šķēres, papītīts…”/ pret Lev 2011-10-12; foto autors: Oļegs Siračenko

13. Dubultšpagata mēģinājums / pret Baris 2012-01-17; foto avots: hcbarys.kz

14. “Tu gan esi karstasinīgs somu puika,” tiesnesis komplimentē Niklasam Luseniusam/ pret Lev 2011-10-12; foto autors: Oļegs Siračenko

15. “Nu, kā šitas ķēms var netrāpīt no tik labas piespēles,” mēģina saprast Niklass Luseniuss / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

16. “Ainar, Tu neskrien tik ļoti, bez ripas tam nav jēgas,” Luseniuss māca Podziņu / pret Jugra 2011-10-31; foto autors: Oļegs Siračenko

17. “Labdien, mani sauc Ville,” laipns ir somu uzbrucējs Nieminens / pret Salavat Julajev 2011-12-05; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

18. Villes Nieminena klasiskā sejas izteiksme un atrašanās vieta kaut kur vārtu tuvumā / pret SKA 2011-11-16; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

19. Pret Nieminenu ar neatļautiem paņēmieniem… / pret CSKA 2011-11-23; foto avots: cska-hockey.ru

20. “Šitie kurrati mani tā klupināja, tā klupināja,” Ville Nieminens mēģina pārliecināt tiesnesi / pret Salavat Julajev 2011-12-05; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

21. “Tūdaliņ, tāgadiņ…,” laiku latviešu vidē nav velti pavadījis Džeimijs Lundmarks (Jamie Lundmark) / pret Magņitogorskas Metallurg 2012-02-05; foto avots: metallurg.ru

22. “Lūkojies man acīs un pasaki kā ir,” Lundmarks apguvis arī Imanta Kalniņa komponēto skaņdarbu vārdus / pret Spartak 2011-10-05; foto avots: khl.ru

23. Čehu uzbrucējs Jakubs Šiindels nav jauniešu vecuma hokejists, kam obligāti jāspēlē maskā. Viņš Rīgā nokļuva pēc nopietnas sejas traumas / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

24. Iepriekšējā sezonā Šindels uzspēlēja Pelicans komandā Somijas stiprākajā čempionātā SM-liiga, kur regulārās sezonas laikā sakrāja 33 punktus (15+18) / pret Lev 2011-10-12; foto autors: Oļegs Siračenko

25. Rīgas Dinamo sastāvā sarūpētais vārtu guvums izrādījās vienīgais Šindela 2011./2012. g. oficiālajā sezonā. Nebija izdevies ne pirms tam Kloten Flyers rindās Šveices stiprākajā līgā – NLA, ne arī pēc tam – SM-liiga komandās Kärpät un Ässät / pret Severstaļ 2011-11-06; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

26. Björn Melin Rīgas Dinamo sastāvā aizvadīja tikai 11 spēles oficiālajā KHL čempionātā / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors: Oļegs Siračenko

27. Šajā epizodē vārtu guvums nebija, tieši tāpat kā visās citās epizodēs Dinamo sastāvā KHL čempionāta ietvaros. Melinam tā arī neizdevās Rīgas kluba sastāvā iedzīvoties – 11 spēles, 0 punktu, -9 lietderības un lauzts kontrakts / pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

28. Peka Rautakallio – sezonas galvenais leģionārs un Dinamo “jaunā modeļa” hokeja veidotājs / pret Avangard 2011-11-04; foto autors: Oļegs Siračenko

29. “Visu Šuplera laiku improvizāciju Jums būs jāaizmirst! Ja vajadzēs, sāksim mācīties slidot no jauna,” galvenais treneris Rautakallio ir nelokāms / pret SKA 2011-11-16; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »