Ja pie griestiem krekli būtu jāpiekar šovakar?

Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?

Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).

#13 (#5) Guntis Galviņš

• Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
• Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
• Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
• Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)

Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).

Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.

#19 Miķelis Rēdlihs

• Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
• Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
• Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
• Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
• Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
• Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)

Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.

Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.

#81 Marsels Hosa

• Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
• Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
• Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
• KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
• Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)

Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.

#8 Sandis Ozoliņš

• Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
• Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
• Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
• Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)

Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.

Bet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?

Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.

P.S.

Kam visvairāk sezonu?

Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.

Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.

Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:

ampl.	hokejists	dz.	sp. (reg+PO+Nad)	punkti	+/-	soda min.
A	Guntis Galviņš	1986.	282 (243+26+13)	19+76	+11	161
A	Kristaps Sotnieks	1987.	277 (235+29+13)	10+23	-38	149
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	247 (222+25+0)	43+94	-42	111
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	231 (189+29+13)	(22+57)	-5	86
A	Rodrigo Laviņš	1974.	225 191+21+13)	9+22	+5	127
U	Ģirts Ankipāns	1975.	223 (202+21+0)	31+43	±0	126
U	Gints Meija	1987.	194 (166+17+11)	12+28	-8	56

–

P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi

Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):

rekorda parametrs	sezona	rekorda īpašnieks un skaitļi	labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs	2009./2010.	Marsels Hosa – 55 punkti	Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs	2010./2011.	Sandis Ozoliņš – 31 punkts	Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs	2009./2010.	Marsels Hosa – 35 reizes	A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs	2011./2012.	Sandis Ozoliņš – 10 reizes	Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni	2010./2011.	Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM	R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā	2009./2010.	Marsels Hosa – 14 reizes	Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā	(3 sezonas)	(kopā 6 personas) – pa 2 reizēm	(4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle	Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi	2008./2009.	Marks Hartigans – 5 reizes	(5 personas) – pa 2 reizēm
	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients	2011./2012.	Krišjānis Rēdlihs +18	Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents	2008./2009.	Martins Pruseks – 94.1%	Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA)	2008./2009.	Martins Pruseks – 1.70*	Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles	2008./2009.	Martins Pruseks – 6 spēles	Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam	2011./2012.	Kriss Holts – 20 reizes	Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance	2009./2010.	Edgars Masaļskis +6 (17:11)	Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks	2011./2012.	Kriss Holts – 2590:12	Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients	2011./2012.	Fredriks Varjs -18	Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu	2008./2009.	Duvijs Vestkots – 124 min.	Raitis Ivanāns – 84 min.

P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

Papildu izziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
• Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Citāts: „Kam mums čehu pabiras?”

Apmēram šāda bija statistiski vidējā reakcija uz Rīgas Dinamo paziņojumu par ne īpaši atpazīstamo čehu hokejistu Patrika Valčāka un Jakuba Sedlāčeka piesaistīšanu. Vajag! Derētu atcerēties, ka ar abiem ir pārbaudes laika (try-out) līgumi, bet sastāva nokomplektēšanā svarīgs faktors ir konkurence. To nodrošina 11 try-out līgumi šovasar. Tiem, kuri grib skaļākus uzvārdus, kā mierinājums – Dinamo vienošanās ar Georgiju Pujacu. (Rīgas Dinamo sastāva komplekts versijā “vasara 2013”.)

Skaidrs, ka Dinamo sekotāju ilgas pastiprina hokeja ziņu slejas, kurās starp KHL klubu skaļajiem paziņojumiem par pazīstamu hokejistu piesaisti no Rīgas kluba puses ilgāku laiku bija klusums vai paziņojumi par „kaut kādiem” pārbaudes laika līgumiem. Arī sastāva komplektētāju pieminētais un gaidītais malējais uzbrucējs netika sagaidīts… Toties līdzjutēju apetīti uz kādu laiku remdējis paziņojums par Latvijas izlases aizsarga Georgija Pujaca piesaisti. Par desas, cenas un pieejamās naudas attiecībām jau rakstīja kolēģis Jānis Matulis, bet der atcerēties vēlreiz šo novēlējumu: „Lai mūsu vēlmes saskan ar mūsu iespējām” (un otrādi).

Lai neatslābst par vietu sastāvā „drošie”

Šajā pirmssezonā Rīgas Dinamo treniņnometne ir īpaši bagātināta ar sastāva kandidātiem, kuriem ir try-out saistības. Neskaitot papildspēkus no HK Rīga, šovasar tādu Dinamo publiskotu try-out spēlētāju ir 11. Bez deviņiem pašmāju kadriem ir arī čehi Patriks Valčāks (Patrik Valčák) un Jakubs Sedlāčeks (Jakub Sedláček).

Uzbrucējam Valčākam (dz. 1984.) veltīto „smaidu” un skepses galvenais iemesls ir viņa biogrāfijas iepriekšējā sezona, kas aizvadīta Polijas ekstralīgā, kuru ir pieņemts uzskatīt par kaut ko īpaši vāju. Tomēr agrāka pieredze čehu, slovāku, somu u.c. līgās nav nemaz tik peļama. Starp citu, aktuālais Polijas čempions Patriks Valčāks 2012./2013. g. sezonā bija Polijas ekstralīgas regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs ar 38 spēlēs nopelnītiem 56 punktiem (15+41). Jādomā, ka Polijas čempionāts no KHL atšķiras manāmi, bet ar Valčāka varēšanām vajadzētu pietikt, lai liktu vairāk censties sastāva pretendentiem, kuriem vietas ierindā šķiet „puslīdz drošas”.

Savukārt vārtsarga Sedlāčeka piesaiste ir loģiska, ne tikai pilnvērtīga treniņprocesa nodrošināšanai, bet principā. Jo vārtsargu jautājums Dinamo pusē vēl neizskatās pilnībā sakārtots. Komandas sastāva sarakstā „stāv” rakstīti divi uzvārdi – Tellkvists un Gudļevskis. Kurš būs trešais? Jakubs Sedlāčeks (dz. 1990.) ar savu četru sezonu pieredzi Čehijas ekstralīgā var atļauties pretendēt arī uz otrā un pat pirmā vārtsarga posteni. Kas īpaši aktuāli kļūst gadījumā, ja kāds aptraumējas vai Gudļevskim tomēr pēdējā brīdī „paslīd kāja” Tampa Bay Lightning fārmklubu virzienā, lai arī cik neticami tas šķistu. Protams, tiek aktualizēts jautājums: vai tad nevarētu ņemt kādu pašmāju vārtsargu, lai rosītos otrā-trešā vārtsarga postenī? Taču, vai tik nav tā, ka labāk novēlēt Latvijas vārtsargiem spēlēt Ungārijā, Kazahstānā, Somijas trešajā līgā, bet – spēlēt, nevis sildīt Dinamo soliņu? Kā atceramies, tad Dinamo trešajiem vārtsargiem (piemēram, Ervīnam Muštukovam, Edgaram Lūsiņam, arī Uģim Avotiņam) uzreiz pēc Rīgas kluba pamešanas ar karjeras turpinājuma atrašanu tik labi neveicās. Jo bez spēļu prakses ir tā, kā ir. To tad savējiem novēlēt negribētos.

Bet, ja čehi izrādās nederīgi, tad der atcerēties, ka no Dinamo vasaras treniņiem mājās ir sūtīti arī citi uz pārbaudes laiku aicinātie leģionāri. Piemēram, 2009. g. vasarā ASV pavalstniecības uzbrucējs Nick Sirota (2012./2013. g. sezonā ECHL), 2010. gada vasarā – zviedru uzbrucējs Kenneth Bergqvist (tagad HockeyAllsvenskan – zviedru 2. līmenis), slovāku izcelsmes Šveices hokejists Juraj Šimek (tagad Šveices stiprākajā līgā NLA), Krievijas uzbrucējs Igors Birjukovs (VHL – Krievijas 2.). Vai būtu jāsēro, ka šo sarakstu papildinās vēl kāds importa vecis?

Patvērums Liepājas „metalurgiem”

Bez čehu bāleliņiem Dinamo devuši iespēju – pārbaudes laiku – deviņiem pašmāju vairāk vai mazāk jaunajiem (dz. 1989. – 1993. g.) spēlētājiem. Četri no viņiem – aizsargi Edgars Siksna un Ričards Birziņš, uzbrucēji Lauris Bajaruns un Artūrs Mickēvičs – faktiski visu iepriekšējo sezonu nospēlēja Liepājas Metalurgs krāsās Baltkrievijas ekstralīgā, ar minimāliem „sānsoļiem” Liepājas „mazajās” komandās – Latvijas Virslīgā un/vai MHL B. Starp citu, Mickēvičs bija Liepājas komandas rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā (50 spēlēs 19+21 punkti), bet Birziņš – lietderīgākais spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs (reg. sezonā 49 spēlēs +16 lietderības un 6+18 punkti). Savukārt, ar „meču” otro rezultatīvāko spēlētāju – Artūru Kuzmenkovu (43 spēlēs 12+23 punkti) – līgums parakstīts bez try-out, jo kā 1993. gadā dzimis uzbrucējs viņš lieliski noder arī KHL jauno spēlētāju „kvotas” izpildei.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas ekstralīgas rezultativitāte garantijas nesniedz. Piemēram, 2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas rezultatīvākais Baltkrievijas čempionātā bija Gunārs Skvorcovs (50 spēlēs 15+22 punkti), kuram sekojošā sezonā pie Dinamo bija cita loma, funkcijas, spēles laiks un rezultativitāte. Regulārās sezonas 23 spēlēs neviena punkta, bet Nadeždas kausa izcīņas 11 spēlēs cerīgi 7 punkti (3+4), kas pēcsezonā bija 9. vieta Dinamo rezultativitātes sarakstā.

Zināmi „vēži”

Ar vairumu no deviņiem Latvijas hokejistiem, kuriem izsludināts pārbaudes laiks pie Dinamo, šī kluba saimniecība ir ļoti labi pazīstama. 2012./2013. g. sezonā Rīgas Dinamo un HK Rīga ierindā uzspēlēja aizsargs Mārtiņš Porejs un uzbrucējs Juris Upītis. Agrāk HK Rīga ierindā ir spēlējuši vēl četri: aizsargi Aleksandrs Galkins, Ņikita Koļesņkovs, uzbrucēji Artūrs Mickēvičs un Kirils Tambijevs. Savukārt, aizsargs Ričards Birziņš savulaik ir spēlējis Dinamo „īstajos” fārmklubos – Dinamo Juniors un Rīga 2000.

Interesants jautājums ir – uz cik reālām vietām pretendē šie 11 uz pārbaudes laiku piesaistītie hokejisti. Neskaitot try-out un no/uz HK Rīga deleģētos, Rīgas Dinamo sastāva sarakstā figurē 22 uzvārdi – 12 uzbrucēji, 8 aizsargi un 2 vārtsargi. Vietu daudz vairs nav…

P.S. Braucošais jumts un bēgošie griesti

Kamēr Rīgas Dinamo risina vasarai ikdienišķus sastāva komplektācijas jautājumus, KHL bliež pa lielo. Ne bez līgas oligarhu gādības KHL spēlētāju oficiālie algu griesti „uz seju” (klubu) esot palielināti no 1,1 miljarda uz 1,3 miljardiem rubļu. Mūsu izpratnē – no 18,3 miljoniem uz 21,6 miljoniem latu, apmēram. Nevienu nepārsteidz, ka šāda lēmuma pieņemšana sakrīt laikā ar tradicionāli labi apmaksātā Iļjas Kovaļčuka pārcelšanos no New Jersey Devils (NHL) uz SKA. Citu Krievijas klubu pārstāvji jau smaida par to, ka SKA turpina mēģinājumus nopirkt Gagarina kausu, katru soli argumentējot ar lielu naudu. Tomēr reglamenta pielāgošana savām vajadzībām rezonansi ir izraisījusi. Tiesa, gan jau, ka propagandas meistari šūmēšanos novērsīs, Kovaļčuka piesaisti un algu griestu celšanu pamatojot ar Krievijas nacionālajām un olimpiskajām vajadzībām. Respektīvi, ar gatavošanos Soču olimpiādei netiek attaisnotas tikai kartupeļu cenas Saranskas (ir tāda pilsēta Krievijā) tirgū.

Par godu oligarh-klubu „bruņošanās sacensībai” tiek ziedots jau tā nestabilais KHL klubu iespēju balanss. Šķirba starp lielajiem un mazajiem klubiem tikai palielinās. SKA, Ak Bars un Salavat Julajev, kuri tikai algās, neskatot bonusus, maksājuši 16-17 miljonus latu, ir stipri nesalīdzināmi ar līgas lejasgalu, kas algās izdeva 2-3 miljonus latu, t.sk. Rīgas Dinamo. Ir starpība?! Protams, kāds no mazāk turīgajiem var arī uzspīdēt – kā HC Slovan Bratislava ar otro mazāko algu budžetu ierindojās 13. vietā. Tāpat arī mega-klubi var nospēlēt vāji. Tomēr KHL „šķiru atšķirība” sāk dalīt līgu divās apakšlīgās, kas uzskatāmāk paliek sezonas beigu fāzē. KHL A grupa cīnās par Gagarina kausu, KHL B – par Nadeždas. Skaidrs, ka jebkurā līgā ir tādi, kas tiek un kas netiek play off. Tomēr astoņkārtīga algu budžeta šķirba ir paliela…

Interesanti, ka KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs algu griestu celšanu skaidro ar inflāciju… 2010./2011. g. sezonā KHL klubu algu griesti bija 700 miljoni rubļu (11,6 miljoni latu). Skaidrs, ka rublis nav pasaules stabilākā valūta, bet vai tiešām apmēram 3 gadu laikā tās vērtība samazinājusies par 84,6%?!

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai (2013-07-19):

spēlētājs	dz.	saistību ilgums	komentārs
UZBRUCĒJI
Lauris Bajaruns	1989.	try-out
Māris Bičevskis	1991.	2015.
Roberts Bukarts	1990.	2014.
Mārtiņš Cipulis	1980.	2014.
Andris Džeriņš	1988.	2015.
Marcel Hossa	1981.	?
Miks Indrašis	1990.	2015.*
Nikolajs Jeļisejevs	1994.	?	Pārcelts no HK Rīga
Artūrs Kuzmenkovs	1993.	2015.
Gints Meija	1987.	2014.
Artūrs Mickēvičs	1991.	try-out
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	2014.
Vitālijs Pavlovs	1989.	2015.
Gunārs Skvorcovs	1990.	2015. (?)	Izskanēja info par lauztu līgumu (bet norādīts sastāvā)
Paul Szczechura	1985.	2014.
Kirils Tambijevs	1992.	try-out
Juris Upītis	1991.	try-out
Patrik Valčák	1984.	try-out
Kyle Wilson	1984.	2014.
AIZSARGI
Ričards Birziņš	1989.	try-out
Oskars Cibuļskis	1988.	2015.
Aleksandrs Galkins	1990.	try-out
Ņikita Koļesņikovs	1992.	try-out
Rodrigo Laviņš	1974.	2014.
Sandis Ozoliņš	1972.	2014.
Mārtiņš Porejs	1991.	try-out
Georgijs Pujacs	1981.	2014.
Krišjānis Rēdlihs	1981	2014.
Arvīds Reķis	1979.	2014.
Mat Robinson	1986.	2014.
Edgars Siksna	1993.	try-out
Kristaps Sotnieks	1987.	2014.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis	1992.	2014.*
Jakub Sedláček	1990.	try-out
Mikael Tellqvist	1979.	2014.

–

P.S. Kā informēja Dinamo preses cilvēks Jānis Stepītis, ne Kristeram Gudļevskim, dodoties uz Tampa Bay Lightning attīstības nometni, ne Mikam Indrašim, identiski viesojoties pie Vancouver Canucks, nav bijusi nepieciešamība lauzt līgumus.

IZZIŅĀM:

• Centra uzbrucēja Kyle Wilson PORTFOLIO (video): tepat
• Par Latvijas hokejistiem, t.sk. Miku Indraši un Kristeru Gudļevski, NHL attīstības nometnēs 2013. g. jūlijā: tepat
• Rīgas Dinamo vienojas ar Georgiju Pujacu (2013-07-19) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (try-out) pievienojas divi čehu hokejisti Jakub Sedláček un Patrik Valčák (2013-07-15) – dinamoriga.eu
• Georgijs Pujacs izskatot iespēju spēlēt Rīgas Dinamo (2013-07-12) – arena55.ru
• Rīgas Dinamo paraksta try-out līgumus ar deviņiem 1989.-1993. g. dz. hokejistiem (2013-07-10) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta 2 gadu līgumu ar Artūru Kuzmenkovu (2013-07-09) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Mārtiņu Cipuli (2013-07-04) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas ar Kyle Wilson (2013-06-12) – dinamoriga.eu
• Oficiāli apstiprināta Dinamo vienošanās ar Aleksandru Ņiživiju un Rodrigo Laviņu (2013-06-12) – dinamoriga.eu
• Lauzts Raita Ivanāna un Rīgas Dinamo līgums (2013-06-21) – dinamoriga.eu
• Ģirts Ankipāns un Juris Klodāns kļuvuši par Dinamo treneriem (2013-07-01) – dinamoriga.eu
• HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs par HK Rīga treniņnometni un potenciālajiem papildinājumiem no Dinamo (2013-07-12) – dinamoriga.eu
• Esot lauzts Gunāra Skvorcova un Dinamo līgums (2013-07-02) – sportacentrs.com, delfi.lv
• KHL transfēru tabula (2013-07-16; ir nepilnības) – khl.ru
• KHL transfēru tabula (2013-07-01; t.sk. Skvorcova līguma laušana) – khl.ru
• KHL klubu algu budžeti 2012./2013. g. sezonā – khl.ru
• Polijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju tabula – hokej.net

[Attēlā: Čehu hokejisti Jakubs Sedlāčeks un Patriks Valčāks ieradušies Latvijā, 2013. g. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com / instagram.com.]

Uz atvadām no MHL B. Juniors 2012./2013.

MHL čempionātā startējošās Dinamo jaunatnes komandas – HK Rīga – „ēnā” divas sezonas bija palikusi sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Tas arī saprotams, jo komanda startēja mazāk populāros un/vai televīzijas ekrānos retāk demonstrētos MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos, bet labākos „juniorus” iesauca „augstākas šķiras” – MHL (A grupas) – čempionātā HK Rīga ierindā. Tagad no komandas plāniem strīpota MHL B grupa, bet ieviests cits nosaukums, logo… Ko tad Juniors ir izaudzinājis 2012./2013. g. sezonas laikā?

Periodiski Latvijas hokeja saimniecībā notiek situācijas pārvērtēšana, materiālo iespēju pārskatīšana un reglamentētu akcentu izmaiņas. Cits stāsts, vai ir izvēlēta un konstanti īstenota stratēģija… Bet pirms pāris gadiem vadošo jaunatnes komandu „bāze” SK Rīga komandu „personā” tika pārcelta no Baltkrievijas Junoru un Jauniešu līgas uz Krieviju – MHL B grupu un Sanktpēterburgas atklāto čempionātu. Pārorientēšanās uz Krieviju savu augstāko vilni sasniedza pirms aizvadītās sezonas, kad MHL-ā startēja 4 komandas no Latvijas – HK Rīga oriģinālajā līmenī un vēl 3 vienības MHL B grupā – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma – Rīga.

Tomēr sezonas gaitā un pēc sezonas Latvijas Hokeja federācijas vadībai tās prezidenta Kirova Lipmana personā sakrājās rūgtums un secinājumi. Latvijas U-20 un U-18 izlases izkrita no pasaules elites, un secinājumi par MHL vai vismaz MHL B grupas nevajadzību nebija ilgi jāgaida. Nonāca arī līdz Lipmana paziņojumiem par neatļaušanu jauniešiem spēlēt ārpus Latvijas. Gala beigās arī LHF treneru padome pauda lēmumu:

„Pamatojoties uz pēdējos gados uzkrāto vairāk negatīvo nekā pozitīvo pieredzi, ko devis dažādu jauniešu un junioru komandu starts citu valstu čempionātos (MHL, Sanktpēterburgas, Baltkrievijas, Lietuvas čempionāti) treneru padome Latvijas hokeja attīstības un spēcīga valsts čempionāta sarīkošanas nolūkā lūdz LHF valdi izskatīt mūsu komandu dalības citu valstu čempionātos lietderību un aizliegt mūsu valsts jauniešu komandām dalību citu valstu čempionātos, izņemot, ieteikt atļaut:
– HK „Rīga” komandas startu MHL augstākajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda arī turpmāk ir Latvijas U 20 izlases bāzes komanda;
– Vienas komandas startu MHL pirmajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda ir Latvijas U 18 izlases bāzes komanda.” (citāta beigas)

Drīz pēc LHF treneru padomes „lūguma” Lipmanam Dinamo vadība nolēma paziņot par savas otrās jauniešu komandas Juniors izņemšanu no MHL B grupas čempionāta, komandu atstājot tikai Latvijas Virslīgas meistarsacīkstēs un tādā veidā arī izvairoties no konfrontācijas ar federāciju šajā konkrētajā jautājumā. Interesanti, ka ar šo arī nomanījies komandas nosaukums uz Dinamo / Juniors un arī logo – uz logotipu, ko 2009./2010.g. sezonā lietoja Dinamo fārmklubs Dinamo Juniors Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā. Logo un nosaukums bija pakārts uz naglas 3 sezonas, bet tagad atkal ir noderīgs…

Bet laikam, ka jaunais Dinamo / Juniors būs cita komanda, bet Juniors kā MHL B grupas komanda ir kļuvusi par pabeigtām lappusēm Latvijas hokeja vēsturē. Gan jau, ka pa kādam Juniors spēlētājam varēs sastapt Dinamo / Juniors sastāvā. Papildspēki komandai nāks jau tradicionāli no SK Rīga vecākās komandas, kas aizvadītajā sezonā bija SK Rīga-96. Ja vien federācija pēkšņi nenolems ierobežot U-18 vecuma hokejistu dalību Virslīgā. Bet visādi citādi Dinamo / Juniors komandai nebūs jāpakļaujas MHL čempionātu reglamentam ar vecuma griestiem, kas pērnsezon izpaudās kā ierobežots skaits U-22 vecuma hokejistu, bet jaunajā sezonā lielākais vecums tiek solīts U-21 izmērā. Kas zina, varbūt komandas sastāvā uz Virslīgas ledus varēs ieraudzīt kādu dinamieti, kas gūst spēļu praksi un/vai kritis treneru nežēlastībā? Tiesa, kas traucēja Juniors sastāvā Virslīgas spēlēm pieteikt dinamiešus jau aizvadītajā sezonā, vai pirms gada… Nekas. Tādēļ arī Virslīgas izslēgšanas spēlēs „junioru” kreklos bija KHL oficiālā čempionāta gaisu apostījušie Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Mārtiņš Porejs, arī Kristers Gudļevskis – kā smejies, Latvijas izlases pirmais vārtsargs… Tiesa, kā atceramies, līdzekļi neļāva sasniegt mērķi, un čempionu titulu paņēma regulārās sezonas uzvarētāji SMScredt.lv.

Kas tad bija Juniors izcilnieki 2012./2013.g. sezonā MHL B grupā?

Juniors komandas galvenie uzdevumi ir fokusēti uz kadru sagatavošanu lielajai komandai, tādēļ vietas čempionātu un divīziju tabulās jāskata kā otršķirīgas. Tomēr jādomā, ka „juniori” gribēja uzvarēt katrā spēlē. Vai varēja, ir cits stāsts. Jāatgādina, ka komandas lielu masu veidoja U-18 vecuma hokejisti (1995. g. dzimušie), kamēr MHL B grupā vairumā komandu nāca pretī reglamentētais U-22 vecums, bet Latvijas Virslīga – bez griestiem. Tiesa, arī regulārās sezonas gaitā uz dažām spēlēm kā MHL, tā Virslīgas meistarsacīkstēs Juniors komanda saņēma caurmērā vecākus papildspēkus no attiecīgajā brīdī spēļu pauzē esošā HK Rīga sastāva.

MHL B grupas čempionātā „junioriem” izdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, kurās bija paredzēta vieta sešām (no 11) Ziemeļrietumu divīzijas komandām. Juniors paņēma divīzijas pēdējo biļeti – 6. vietu. Taču atšķirībā no savas pirmās MHL sezonas tālāk par pirmo kārtu netika… Virslīgas regulārajā sezonā „juniori” godīgi nopelnīja 2. vietu, bet Latvijas izslēgšanas spēlēs „deva virsū” faktiski cita komanda – „viltotais” Juniors. Tā sastāvā daži „juniori” bija, bet faktiski – HK Rīga sastāvs…

Juniors komandas rekordisti MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

Rezultatīvākas spēlētājs	Maksims Osipovs	23 punkti (37 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs	Rūdolfs Pētersons	11 reizes (33 spēlēs)
Biežākais asistents	Maksims Osipovs	16 piespēles (37 spēlēs)
	Aleksandrs Burcevs	16 piespēles (37 spēlēs)
Labākais iemetienos (≥100)	Oskars Batņa	58.5% (37 spēlēs)
Labākais +/- koeficients	Ralfs Karelis	+14 (40 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs	Mikus Ābelītis	15 punkti (37 spēlēs)
Visvairāk spēļu	Ralfs Karelis	40 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu	Artūrs Ševčenko	2.50 (2 spēlēs)
Vidēji spēlē visvairāk punktu (≥10 sp.)	Rūdolfs Maslovskis	0.93 (15 spēlēs)
Labākais atv. % vārtsargam	Nils Grīnfogels	92.0% (22 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam	Nils Grīnfogels	2.36 (22 spēlēs)
Visvairāk metienu pa vārtiem	Rūdolfs Pētersons	101 metiens (33 spēlēs)
Labākā metienu realizācija (≥10 sp.)	Paulis Zvirgzdiņš	27.8% (11 spēlēs)
	Edgars Opuļskis	27.8% (31 spēlē)
Visvairāk soda minūšu	Oskars Batņa	74 min. (37 spēlēs)

*

Juniors uzbrucēju statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	SM REG	izšķ. PM REG	met. REG	iemet. REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	met. PO	iemet. PO
1.	Maksims Osipovs	1995.	37	7+16	-4	16	1	52	58.3% (7 no 12)		3	0+0	-2	0	2	– (0 no 0)
2.	Ņikita Zgirskis	1995.	36	9+11	+7	10	0	58	34.1% (14 no 41)		3	0+0	±0	0	6	23.5% (4 no 17)
3.	Aleksandrs Burcevs	1993.	37	4+16	+10	8	0	48	45.6% (182 no 399)		3	0+1	±0	2	0	30.0% (6 no 20)
4.	Ruslans Ignatovičs	1995.	32	10+9	±0	10	0	46	36.1% (44 no 122)		3	0+0	-1	2	1	90.0% (9 no 10)
5.	Emīls Potāpovs	1994.	31	6+13	+9	30	0	82	45.1% (23 no 51)		3	0+0	-1	0	1	80.0% (4 no 5)
6.	Rūdolfs Pētersons	1995.	33	11+7	+7	2	1	101	43.9% (18 no 41)		3	0+0	±0	0	0	12.5% (1 no 8)
7.	Oskars Batņa	1995.	37	5+13	+5	74	0	76	58.5% (355 no 607)		1	0+0	±0	0	1	66.7% (4 no 6)
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	15	3+11	+3	8	0	36	25.0% (4 no 16)
9.	Artūrs Logunovs	1995.	39	7+6	-4	24	0	89	42.1% (16 no 38)		3	0+0	-1	2	3	70.0% (21 no 30)
10.	Jurijs Moiseičenko	1995.	26	6+5	-5	8	0	34	44.4% (152 no 342)		3	0+0	-1	4	0	44.7% (17 no 38)
11.	Jegors Samofalovs	1995.	31	4+5	+7	43	0	26	43.2% (140 no 324)		3	0+0	±0	8	2	41.7% (15 no 36)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	12	2+7	+2	8	0	20	0% (0 no 4)		3	0+0	-1	4	11	0% (0 no 1)
13.	Ritvars Zonenbergs	1993.	16	5+3	+2	2	0	43	55.6% (10 no 18)
14.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	11	5+2	+6	2	0	18	50.0% (4 no 8)		1	0+0	-1	0	0	– (0 no 0)
15.	Edgars Opuļskis	1994.	31	5+0	-1	8	0	18	– (0 no 0)		3	0+0	-1	2	1	– (0 no 0)
16.	Artūrs Ševčenko	1994.	2	3+2	+6	0	0	7	42.9% (6 no 14)
17.	Ričards Kondrāts	1994.	12	1+4	-3	4	0	13	48.9% (65 no 133)
18.	Martins Lavrovs	1994.	4	4+0	+2	2	0	15	33.3% (1 no 3)		3	0+1	-2	4	2	0% (0 no 2)
19.	Deivids Sarkanis	1994.	12	3+1	-3	31	0	19	25.0% (1 no 4)
20.	Dāvis Straupe	1992.	2	2+2	+5	2	0	8	36.4% (8 no 22)
21.	Bruno Birzītis	1995.	2	1+3	+4	4	0	2	– (0 no 0)
22.	Pēteris Priediņš	1995.	11	1+2	+3	0	0	10	60.9% (56 no 92)
23.	Arvis Purviņš	1995.	20	0+1	-1	8	0	8	– (0 no 0)		1	0+0	±0	0	0	– (0 no 0)
24.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	15	0+1	-3	2	0	3	16.7% (1 no 6)
25.	Vladislavs Koniševs	1994.	8	0+0	-4	0	0	6	56.8% (46 no 81)

*

Juniors aizsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	SM REG	met. REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	met. PO
1.	Ralfs Karelis	1995.	40	3+6	+14	6	37		3	0+0	-1	2	2
2.	Kristofers Bindulis	1995.	34	4+6	+9	62	47		3	0+0	-1	2	5
3.	Mikus Ābelītis	1993.	37	3+12	+7	16	30		3	0+0	-2	2	1
4.	Ģirts Zemītis	1995.	37	2+5	+5	51	35		3	0+0	±0	4	1
5.	Edgars Kamoliņš	1993.	33	0+5	+4	18	27		2	0+0	-1	4	0
6.	Edgars Dīķis	1991.	2	1+0	+3	0	4
7.	Andrejs Smirnovs	1992.	2	0+1	+3	27	7
8.	Kalvis Ozols	1993.	17	2+3	+2	16	18
9.	Toms Bernhards	1995.	29	2+4	+1	12	15		3	0+0	-2	2	0
10.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	21	0+0	-1	0	3		1	0+0	-1	0	0
11.	Jānis Jaks	1995.	10	3+1	-2	24	19
12.	Viktors Poņatovskis	1995.	16	0+2	-2	10	8		3	1+0	-1	2	1

*

Juniors vārtsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	uzv.-zaud. REG	PM REG	atv. % REG	GAA REG	„sausi” REG	SM REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	PM PO	atv. % PO	GAA PO	„sausi” PO	SM PO
1.	Nils Grīnfogels	1994.	22 (1170:35)	10-8	1	92.0%	2.36	4	0		3 (177:33)	0-1	1	93.8%	1.69	1	2
2.	Kristers Gudļevskis	1992.	2 (120:00)	2-0	0	91.3%	3.00	0	0
3.	Maksims Rešetņikovs	1995.	17 (816:14)	7-4	3	90.2%	2.65	2	25		1 (12:27)	0-1	0	63.6%	19.28	0	0
4.	Jānis Irbe	1994.	6 (327:04)	0-3	2	89.0%	3.12	0	0

*

Juniors komandas rekordisti Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

Rezultatīvākas spēlētājs	Rūdolfs Pētersons	31 punkts (26 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs	Rūdolfs Pētersons	17 reizes (26 spēlēs)
Biežākais asistents	Rūdolfs Pētersons	14 piespēles (26 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs	Artūrs Salija	8 punkti (7 spēlēs)
	Kristofers Bindulis	8 punkti (17 spēlēs)
Visvairāk spēļu	5 spēlētāji	26 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu	Rūdolfs Maslovskis	1.41 (12 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam	Jānis Irbe	2.00 (4 spēlēs)
Visvairāk soda minūšu	Oskars Batņa	36 min. (26 spēlēs)

*

Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	SM REG		sp.PO	punkti PO	SM PO
	UZBRUCĒJI
1.	Rūdolfs Pētersons	1995.	26	17+14	4		3	0+0	2
2.	Deivids Sarkanis	1994.	16	10+11	10		5	1+2	0
3.	Oskars Batņa	1995.	26	9+12	36		2	0+0	0
4.	Ruslans Ignatovičs	1995.	21	7+13	10		2	0+0	2
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	12	8+9	4		6	0+6	6
6.	Maksims Osipovs	1995.	22	6+9	4		4	0+1	0
7.	Jurijs Moiseičenko	1995.	23	7+6	6		1	0+0	0
8.	Ričards Kondrāts	1994.	12	5+8	4		2	0+0	0
9.	Ņikita Zgirskis	1995.	20	5+6	4
10.	Bruno Birzītis	1995.	10	4+6	6		5	0+0	0
11.	Artūrs Logunovs	1995.	23	5+4	8
12.	Jegors Samofalovs	1995.	23	4+4	8		1	0+0	0
13.	Pēteris Priediņš	1995.	16	3+5	0
14.	Dāvis Straupe	1992.	6	4+3	0		3	1+0	2
15.	Ritvars Zonenbergs	1993.	7	4+3	16
16.	Emīls Potāpovs	1994.	19	2+4	16
17.	Edgars Opuļskis	1994.	20	0+6	8		1	0+0	2
18.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	7	4+0	8		1	0+0	2
19.	Vladislavs Koniševs	1994.	6	2+2	4
20.	Lauris Rancevs	1993.	3	1+2	0		4	0+0	0
21.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	8	0+3	0
22.	Martins Lavrovs	1994.	4	1+1	0
23.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	9	1+1	0
24.	Arvis Purviņš	1995.	15	0+1	8
–	Georgs Golovkovs	1995.	0	–	–		6	6+3	2
–	Elvijs Biezais	1991.	0	–	–		2	2+1	2
–	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	0	–	–		5	2+1	0
–	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–		2	0+1	0
–	Rihards Bukarts	1995.	0	–	–		2	0+1	0
–	Artūrs Ševčenko	1994.	0	–	–		4	0+1	0
–	Edgars Kurmis	1993.	0	–	–		5	0+1	2
–	Andris Siksnis	1993.	0	–	–		5	0+0	0
–	Rustams Begovs	1993.	0	–	–		5	0+0	6
	AIZSARGI
1.	Artūrs Salija	1992.	7	2+6	16		4	0+0	4
2.	Kristofers Bindulis	1995.	17	2+6	20
3.	Ralfs Karelis	1995.	26	3+4	2		2	0+0	0
4.	Ģirts Zemītis	1995.	20	1+5	22		3	0+0	4
5.	Kalvis Ozols	1993.	11	0+6	8
6.	Andrejs Smirnovs	1992.	6	1+4	6		2	1+1	0
7.	Edgars Kamoliņš	1993.	26	1+4	14		1	0+0	0
8.	Mikus Ābelītis	1993.	25	0+4	22		6	0+0	0
9.	Toms Bernhards	1995.	26	0+4	6		1	0+0	0
10.	Jānis Jaks	1995.	10	1+1	8		6	0+1	6
11.	Viktors Poņatovskis	1995.	11	1+1	2
12.	Edgars Dīķis	1991.	6	1+0	2		5	1+1	4
13.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	12	0+1	6
14.	Patriks Škuratovs	1994.	1	0+0	0		6	0+0	2
–	Mārtiņš Porejs	1991.	0	–	–		2	0+1	6
–	Krišs Lipsbergs	1993.	0	–	–		6	0+0	8
	VĀRTSARGI	dz.	sp. REG	GAA REG	SM REG		sp.PO	GAA PO	punkti PO
1.	Jānis Irbe	1994.	4 (180:03)	2.00	0
2.	Rihards Cimermanis	1993.	5 (270:15)	2.22	0		5 (297:26)	2.82	0+1
3.	Maksims Rešetņikovs	1995.	13 (642:43)	2.43	0
4.	Nils Grīnfogels	1994.	12 (585:55)	2.46	0
–	Kristers Gudļevskis	1992.	0	–	–		1 (59:00)	1.02	0+0

*

MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Liepājas Metalurgs	40	196-101	91	izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
2.	Zeļenograd	40	175-112	80	izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
3.	OGI	40	199-114	78	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
4.	Dmitrov	40	161-98	74	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
5.	Kļin	40	125-92	72	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
6.	Juniors	40	126-110	64	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
7.	Prizma – Rīga	40	124-150	56	nekvalificējās
8.	Baltica	40	120-132	50	nekvalificējās
9.	Tverči	40	120-166	48	nekvalificējās
10.	Belgorod	40	109-139	44	nekvalificējās
11.	Platina-Chişinău	40	50-291	3	nekvalificējās

*

MHL B grupas čempionāta 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu koptabula (17. – 31. vietas izslēgšanas spēlēm nekvalificējas, kā arī to secība pirms un pēc izslēgšanas spēlēm ir identiska; saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	punktu %	play off (vieta līgā pēc play off)
1.	Juņior (Kurgana)	42	199-93	101	80.16%	čempioni (1.)
2.	Liepājas Metalurgs (Liepāja)	40	196-101	91	75.83%	ceturtdaļfinālisti (5.)
3.	Irbis (Kazaņa)	44	145-77	100	75.76%	ceturtdaļfinālisti (6.)
4.	Oļimpija (Kirovočepecka)	44	159-83	100	75.76%	pusfinālisti (4.)
5.	Ladja (Toljati)	44	162-94	96	72.73%	ceturtdaļfinālisti (7.)
6.	Krasnojarskije Risi (Krasnojarska; Podgornija)	42	193-117	91	72.22%	astotdaļfinālisti (9.)
7.	Sputņik (Almetjevska)	44	150-95	88	66.67%	līgas bronza (3.)
8.	Zeļenograd (Maskava)	40	175-112	80	66.67%	ceturtdaļfinālisti (8.)
9.	OGI (Odincovo)	40	199-114	78	65.00%	astotdaļfinālisti (10.)
10.	Dmitrov (Dmitrova)	40	161-98	74	61.67%	astotdaļfinālisti (11.)
11.	Batir (Ņeftekamska)	44	149-105	80	60.61%	līgas sudrabs (2.)
12.	Kļin (Kļina)	40	125-92	72	60.00%	astotdaļfinālisti (12.)
13.	Dizeļist (Penza)	44	136-109	76	57.58%	astotdaļfinālisti (13.)
14.	Mečel (Čeļabinska)	42	130-103	68	53.97%	astotdaļfinālisti (14.)
15.	Jastrebi (Omska)	42	144-122	68	53.97%	astotdaļfinālisti (15.)
16.	Juniors (Rīga; Piņķi)	40	126-110	64	53.33%	astotdaļfinālisti (16.)
17.	Altajskije Berkuti (Barnaula)	42	125-111	67	53.17%
18.	Metallurg (Mednogorska)	44	112-115	68	51.52%
19.	Prizma – Rīga (Rīga)	40	124-150	56	46.67%
20.	Juņior – Sputņik (Ņižņijtagila)	42	127-140	57	45.24%
21.	Rossoš (Voroņeža; Rosoša)	44	127-146	56	42.42%
22.	Baltica (Viļņa; Elektrēni)	40	120-132	50	41.67%
23.	Tverči (Tvera)	40	120-166	48	40.00%
24.	Čelni (Naberežnije Čelni)	44	124-140	52	39.39%
25.	Belgorod (Belgoroda)	40	109-139	44	36.67%
26.	Angarskij Jermak (Angarska)	42	127-156	46	36.51%
27.	Kristall – Juņior (Saratova)	44	91-170	36	27.27%
28.	Raketa (Sarova)	44	78-156	24	18.18%
29.	Molņija (Rjazaņa)	44	70-213	16	12.12%
30.	Metallurg – M (Serova)	42	67-270	6	4.76%
31.	Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole)	40	50-291	3	2.50%

*

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp.	zaud.	vārtu st.	punkti	play off
1.	SMScredit.lv	28	24	0	1	3	189-88	73	čempioni
2.	Juniors	28	18	3	0	7	122-67	60	zaudējums finālā
3.	Ozolnieki / Monarch	28	17	2	1	8	136-87	56	izkrita pusfinālā
4.	Liepājas Metalurgs – 2	28	16	1	3	8	120-86	53	izkrita pusfinālā; tehniska uzvara sērijā par bronzu
5.	Zemgale / JLSS	28	14	2	1	11	144-125	47	izkrita ceturtdaļfinālā
6.	HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)	28	6	1	3	18	97-146	23	izkrita ceturtdaļfinālā
7.	HS Rīga / Prizma II	28	4	1	0	23	72-148	14
8.	SK Rīga-96	28	3	0	1	24	83-216	10

*

Plašākai ainavai:

• LHF treneru padomes sēdes protokols (2013. g. maijā) – lhf.lv
• Juniors nestartēs MHL B grupā (2013. g. maijā) – dinamoriga.eu
• Juniors spēlētāju statistika MHL B grupas 2012./2013.g. sezonā – mhl2.khl.ru (Regulārā sezona; Play off)
• Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013.g. sezonā – lhf.lv (Regulārā sezona; Play off)
• Juniors gaitu apcerējums (2012. g. decembrī): tepat

[Attēlā: Juniors spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 19. oktobrī;  foto avots: lhf.lv.]

Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona	ASV U-20	Kanādas U-20	ASV U-18	Kanādas U-18
2012./13.	1.	4.	2.	1.
2011./12.	7.	3.	1.	3.
2010./11.	3.	2.	1.	4.
2009./10.	1.	2.	1.	7.
2008./09.	5.	1.	1.	4.
2007./08.	4.	1.	3.	1.
2006./07.	3.	1.	2.	4.
2005./06.	4.	1.	1.	4.
2004./05.	4.	1.	1.	2.
2003./04.	1.	2.	2.	4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	komanda	sp. REG	punkti	+/-	SM	sp. PO	punkti	+/-	SM	klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons	1994.	2011./2012.	Dubuque Fighting Saints	49	24+31	+17	69	2	2+2	+2	0	Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
		2010./2011.	Dubuque Fighting Saints	51	21+28	+7	46	11	3+5	+7	8
Mihails Salijenko	1976.	1996./1997.	Des Moines Buccaneers	33	5+13	n/d	12	–	–	–	–	n/d
			Dubuque Fighting Saints	23	6+15	n/d	36	–	–	–	–
Māris Ziediņš	1978.	1998./1999.	Green Bay Gamblers	49	8+10	n/d	35	6	2+3	n/d	6	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis	1987.	2004./2005.	Des Moines Buccaneers	10	3+2	+2	12	–	–	–	–	Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Tri-City Storm	7	2+0	0	5	–	–	–	–	Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns	1979.	1995./1996.	Sioux City Musketeers	7	0+2	n/d	2	–	–	–	–	n/d
Oļegs Koreškovs	1984.	2003./2004.	Lincoln Stars	6	0+0	-1	0	–	–	–	–	Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs	1991.	2011./2012.	Lincoln Stars	60	8+35	+24	40	7	0+2	-3	4	Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs	1984.	2004./2005.	Sioux Falls Stempede	52	3+20	+10	45	–	–	–	–	Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs	1981.	1999./2000.	Rochester Mustangs	50	4+13	n/d	35	–	–	–	–	Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns	1977.	1997./1998.	Fargo-Moorhead Ice Sharks	55	2+11	n/d	85	4	0+0	n/d	6	n/d
Arvīds Reķis	1979.	1995./1996.	Dubuque Fighting Saints	35	3+3	n/d	85	–	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Green Bay Gamblers	14	1+1	0	54	–	–	–	–	HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

• USHL draftu kārtība – ushl.com
• USHL 2013. gada draftu rezultāti – ushl.rinknetcloud.com (Entry draft; Futures draft)
• USHL statistikas lapa – pointstreak.com

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

Hokejs un izglītība – nav savienojami?

Studijas un profesionālais sports ir grūti savienojami jēdzieni. Patiesībā, jau arī vidējā izglītība nereti „piekāpjas“ jauno hokejistu sapņiem un cerībām… Viena no versijām, kurā mēģina kopt hokejistu prasmes un izglītību vienlaikus, ir Ziemeļamerikas koledžu – augstskolu hokeja saimniecības. Koledžu hokeja augstākajā līmenī NCAA D1 šosezon cīnās divi Latvijas pārstāvji – pērn NHL draftētais uzbrucējs Teodrors Bļugers un tikko 33 spēļu diskvalifikāciju „atsēdējušais“ aizsargs Ralfs Freibergs.

„Es gribēju sauli nest…“

Ir apsveicami, ja jaunam un topošam hokejistam ir „sapnis“ un degsme. Pat ja viņš nav sava vecuma redzamākā „zvaigznīte“ un pat ja treneri jauno censoni vēl „neredz“. Vēsture liecina, ka ir virkne hokejistu, kas savā vecuma grupā savulaik nebija ne tie spīdošākie, ne redzamākie, bet ar darbu, pacietību, pašaizliedzību un arī spītību ir sasnieguši vairāk, nekā tiem pravietoja un prognozēja. Protams, jau pēc tam parādījās daudz zinātāju un skautu, kas jau „pašā sākumā“ redzējuši lielu talantu.

Tomēr ir arī medaļas otra puse: ne visiem censoņiem un spītniekiem pietiek vietas hokeja „Olimpā“. Lai arī cik centīgi ņemtos un strādātu lielākā daļa jauno hokejistu, virsotnes sasniegt izdosies tikai dažiem. Protams, var diskutēt, kas ir virsotnes… Katrā gadījumā „lielajam hokejam“ būs noderīga tikai ļoti neliela daļa no bērnu, jauniešu un jaunatnes līgās spēlējušajiem. Banāli, bet šāda veida dabiskā vai nedabiskā atlase ir visos dzīves ciklos, un kļūšana par hokejistu nav izņēmums. Nežēlīgi, bet fakts. Un kurš būs tas drosmīgais un pareizais, kurš pateiks – ir vai nav? Tomēr agri vai vēlu pienāks laiks, kad zudīs „dzirkstele“ acīs. Un drausmīgs tukšums, ja hokejs ir viss… Protams, hokejs nav tikai NHL, KHL, AHL vai Eiropas Top līgas; profesionālu hokeju spēlē dažādos platuma grādos, un ja par dzīvesveidu un aicinājumu maksā algu, ar ko pietiek, ir teicami. Turklāt hokejs nav tikai darbs laukumā. Vēl ir treneri, masieri, aģenti, tiesneši, dažādi administratori un pat komentētāji, kuru visu arods ir cienījams un kuru profesionalitāte arī nepieciešama.

Šoreiz stāsts par to, ka blakus centībai noderīga ir arī izglītība. Kā kādas bankas kādā reklāmā: „Dažiem cilvēkiem veicas. Pārējiem ir vērts krāt“. Uzkrājums šajā gadījumā ir izglītība, ne tikai „diploma vāciņi“. Diemžēl, bet lielai daļai jauno sportistu izglītība tiek ielaista jau agri. Kam ir objektīvs skaidrojums – treniņi, spēles, turnīri, kas nereti pastumj mācības otrā plānā. Īpaši, ja jaunais talants jau agri uzrāda vērā ņemamu sniegumu, sāk spēlēt pie vecākiem puikiem komandās un līgās, kur jābrauc attālākos izbraucienos, piemēram, uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu. Vidusskolas pēdējie gadi kā reizi sakrīt ar laiku, kas ir svarīgs arī hokejista karjeras ievirzei. Gala beigās daļai puišu „izdodas“ vidējo izglītību apliecinošs diploms, bet atklāts ir jautājums, cik tad ir paņemts no šīm mācībām? Cik kvalitatīva izglītība ir iegūta? Un tā nav morāles lasīšana – vīri, mācieties! Var cerēt noraut „džekpotu“, bet tāpēc jau loterija ir, lai vienam viss, bet pārējiem 99% loterijas biļetes par piemiņu.

Nākamais stāsts ir par augstāko izglītību. Par to hokeja laukumu gladiatori aizdomājas reti, jo spēlējot „uz pilnu klapi“, studēt nav viegli. Tomēr ir sastopamas hokeja līgas, kas piedāvā izglītības un sporta apvienojumu. Viens no redzmākajiem variantiem ir Ziemeļamerikas augstskolu un pusaugstskolu (koledžu) hokeja „džungļiem“, kas pazīstami ar dažādām jumta organizāciju abreviatūrām kā NCAA, ACHA, CIS, NAIH, CCAA, BCIHL.

Sapņu zeme Amerika

Kā zināms, aisberga redzamākā un jaudīgākā daļa ir ASV dibinātā un galvenokārt ASV un mazliet Kanādu aptverošā NCAA (National Collegiate Athletics Association), kas sadalīta divu līmeņu D1 un D3 čempionātos, kuri, savukārt, sadalīti reģionālās grupās. Lai, piemēram, Aļaskas skolai nav ikdienā jākapā pret Bostonas augstskolām ASV austrumu piekrastē. Vēl savulaik bijis arī NCAA D2 čempionāts, bet jau gadiem nepastāv. NCAA D1 tiek uzskatīta par koledžu hokeja „Meku“, ko arī apliecina fakts, ka no tās plašumiem ir nākusi virkne arī NHL-ā veiksmīgi spēlējušu vīru.

Bet jau aiz NCAA D1 un D3 seko pārējās studējošo hokejistu vai hokeju spēlējošo studentu organizācijas: ACHA (American Collegiate Hockey Association) 3 divīzijās, kas tāpat skaldītas reģionu grupās; Kanādas CIS (Canadian Interuniversity Sport) un CCAA (Canadian Collegiate Athletic Association) ar n-tajiem reģioniem. Ir vēl dažas reģionālas un alternatīvas organizācijas kā NAIH (National Association of Intercollegiate Hockey) Savienoto Valstu ziemeļaustrumos vai BCIHL (British Columbia Intercollegiate Hockey League) Kanādas Tālajos rietumos. Vai arī dažas ranga ziņā jaunākas papild-organizācijas kā NJCAA (National Junior College Athletic Association) Savienotajās Valstīs.

„Savējie” iekš NCAA

Koledžu hokeja augstākajā „plauktā” (NCAA D1) šosezon cīnās divi Latvijas hokejisti. Viens ir 18 gadus vecais Latvijas U-20 izlases centra uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.; Ziemeļamerikā zināms galvenokārt kā Teddy Blueger; pa labi novietotā attēlā ar #21), kuru 2012. gada NHL draftā ar kopējo 52. numuru (2. kārtā!) aizrunāja Pittsburgh Penguins klubs. Bļugers studē un spēlē Minnesota State University (Mankeito; viņi arī – Mavericks) komandā, kas cīnās NCAA D1 čempionāta WCHA (Western Collegiate Hockey Association) reģionālajā grupā. Kopumā uz NCAA D1 ledus Teodors Bļugers aizvadījis 36 spēles, salasot 19 rezultativitātes punktus (6+13) un lietderības koeficientu -1. Viņš gan ir „tikai” savas vienības rezultatīvāko desmitniekā, taču jāpiebilst – Bļugers ir komandas jaunākais spēlētājs.

Otrs Latvijas pārstāvis ir 21 gadu vecais aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; raksta pirmajā attēlā), kurš, starp citu, 2009./2010. gada sezonas gaitā pārcēlās uz Ziemeļameriku no Dinamo „paspārnes” – fārmkluba Dinamo Juniors, kas cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Pēc pārcelšanās R.Freibergs uzspēlēja ASV junioru hokeja stiprākajās līgās – NAHL un USHL. Bet šosezon ir NCAA D1 čempionāta CCHA (Central Collegiate Hockey Association) reģionā startējošās Bowling Green State University (arī Falcons) vienības sastāvā. Tiesa, Ralfa Freiberga sezonas sākums „aizķērās” par 33 spēlēm, kas bija viņam piespriestās diskvalifikācijas summa. Proti, aktuālajā NCAA drīkst spēlēt hokejisti, kas nav spēlējuši profesionālajā hokejā. Bet tā kā R.Freibergs bija aizvadījis 33 spēles pie Dinamo Juniors, tad tieši tik spēles nācās izlaist NCAA sezonā. Tā kā viņa pārstāvētajai komandai regulārajā sezonā ir 36 spēles, tad Ralfs Freibergs bija ienācies kā labs pastiprinājums pašā sezonas „astītē” – regulārās sezonas izskaņā un izslēgšanas spēlēs. Freibergs ir aizvadījis NCAA D1 kopā 8 spēles, guvis 7 punktus (1+6; !!!) un lietderības koeficientu +3. Ļoti neslikti aizsargam un spēlētājam, kurš ielecis jau ejošā vilcienā.

Ralfs Freibergs – par NCAA, savu diskvalifikācijas laiku un iemesliem studēt

Ko darīji šīs sezonas pusgadu diskvalifikācijas laikā? „Smagi trenējos. Biju visu laiku ar komandu kopā – gan uz ledus, gan zālē. Vienīgais, ko nevarēju darīt, – aizvadīt spēles… Vairāk papildus individuālie treniņi. Nebija tā, ka neko nedarīju, un protams, ka skolu vajadzēja apmeklēt katru dienu,” tā Ralfs Freibergs.

Kā ir skolu apvienot ar treniņiem un tagad arī ar spēlēm? Kas ir smagāk? „Ir pavisam citādāk kā iepriekšējos gadus – tad man bija tikai hokejs. Sākot ar šo gadu, mācījos ekonomēt laiku, jo brīvā laika neatliek nemaz. No rīta treniņš līdz vieniem, tad skola, parasti no diviem līdz septiņiem vakarā ar pauzēm pa vidu, un tā man katru dienu. Kad nebija spēles, tad vieglāk gāja. Tad, piemēram, piektdienās mierīgi varēja iet uz lekcijām nesatraucoties par pārējām lietām, bet, sākoties spēlēm, sanāca nedaudz pastresot ar visiem mājasdarbiem, paspēšanu visu izdarīt utt. Arī izbraukumos visi čaļi ņem līdzi grāmatas, datorus un pilda uzdotos mājasdarbus. Atlaides mums neviens nedod!”

Bet spēļu sezonā nav daudz… „Jā, bet to nemaz nejūt, jo visas spēles ir nedēļas nogalē. Šogad komandai sanāca kaut kur 42 spēles aizvadīt, kas nav nemaz tik maz. Domāju, ka nākošo gadu komandai izdosies tikt tālāk, jo labi jaunie nāk klāt un tikai viens labs seniors iet projām – starp citu viņš šo svētdien (17. martā) parakstīja līgumu ar Otavu. Regulārā sezona mums ir 36 spēles.”

Kāds vispār ir Tavas CCHA grupas līmenis, salīdzinot ar pārējiem NCAA? Kā kotējas? „Domāju, ka spēka ziņā ir viena no augstākajām; cilvēki strīdas: CCHA vai WCHA. Mūsu līgā ir tādas komandas kā Notre Dame, Miami, Michigan, kas vienmēr savāc labākos jaunos spēlētājus. Visi jaunie mēģina parakstīt ar Western Michigan, jo viņu treneris ir slavenais Andy Murray; es arī ļoti vēlējos… NCAA ir interesanti, ka spēles nenotiek tikai savā līgā, bet arī ārpus konferences (grupas). Piemēram, mums šogad sanāca aizvadīt spēles ar Hockey East konferences komandām, vēl arī – Atlantic Hockey, kas nav diez cik laba konference. Nākošo gadu spēlēsim pret daudzām WCHA komandām. Bet vienu gadu viena konference var būt laba, otru – cita; tā, ka grūti spriest, kas ir vislabākā.”

Ja tev jāsalīdzina USHL un NCAA, tad kas ir pašas būtiskākās atšķirības, izņemot spēlētāju vecumu? „Ziemassvētku brīvlaikā devos apciemot savu veco komandu Linkolnā (Lincoln Stars – USHL) un paslidoju ar viņiem kopā. Pirmā lielā atšķirība, kuru uzreiz jutu, bija spēka ziņā. NCAA ir daudz mazāk spēles, un tas nozīmē, ka ir daudz vairāk laika trenēties. NCAA čaļi ir ļoti spēcīgi, pat pašam, dodoties uz Bowling Green, bija pārsteigums, cik fiziski spēcīgi spēlētāji ir; un tad es apmēram spēju apzināties, cik man daudz pie visa jāstrādā. Nekad iepriekš ne Latvijā, ne kaut kur citur ASV neredzēju, cik būtiski treneri pievērš lomu tieši fiziskajai formai. Otra atšķirība, kuru jutu, bija ātrums. Koledžas hokejs ir pazīstams varbūt ne tik ļoti ar meistarības līmeni, bet gan – ar ātrumu. Salīdzinot NCAA ar USHL, varu mierīgi pateikt, ka te ir par pusotru sekundi mazāk laika, ko domāt. Esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos koledžas hokeju, jo domāju, ka pašlaik tas ir visgrūtākais hokejs man. Varbūt es neesmu tas pats lielākais, spēcīgākais un ātrākais čalis uz ledus, bet, spēlējot šeit, tas man ļaus pilnveidoties!”

Kādas saistības Tev ir ar savu universitāti? Noteiktu gadu līgums? Tas paredz stipendiju un pienākumu būt sekmīgam? „Jā, man ir dota iespēja studēt un spēlēt hokeju šeit četrus gadus. Man ir dota stipendija uz četriem gadiem. Bez stipendijas es diez vai spēlētu koledžas hokeju, jo tas ir ļoti dārgs prieks. Manā stipendijā nav iekļauts šāds punkts (par sekmēm), bet sekmes nedrīkst būt zemākas par noteikto skaitli, citādāk skola liktu man izlaist spēles, līdz manas sekmes progresē. Par sekmēm nesatraucos, jo pašlaik viss norit labi.”

Kas ir Tava studiju programma? „Esmu izvēlējies biznesa novirzienu. Pašlaik neesmu izvēlējies neko konkrētu, bet ir doma iet finanšu novirzienā.”

Pieņemsim, ir pagājuši 4 gadi. Ko Tu dari, kas Tu esi? Vairāk pie ledus, vai vairāk uz banku? „Noteikti uz ledus!!! Es izvēlējos spēlēt koledžas hokeju dēļ hokeja. Es saskatu ļoti labu iespēju progresēt, tikt saredzētam un, cerams, arī pamanītam. Lielāko daļu sezonas sēžot tribīnēs un vērojot spēles, esmu pamanījis ļoti daudz skautu. Viņi respektē koledžas hokeju. Kā jau pieminēju, šī gada vārtsargs (Andrew Hammond), kurš te spēlēja jau ceturto gadu, dažas dienas atpakaļ parakstīja līgumu ar Otavu (Ottawa Senators). Vēl viens komandas biedrs, kurš te ir tikai otro gadu un ir 22 gadus vecs, ir saņēmis lielu interesi no daudzām NHL komandām. Un, ja kārtīgi strādāšu, progresēšu un pierādīšu sevi, tad kāpēc es nevarētu tik ievērots? Man ir spilgts piemērs, kam es mēģināšu līdzināties – Erik Gustafsson. Viņš aizvadīja trīs sezonas šajā pat līgā, spēlēja līdzīgi man. Nebija tas lielākais un spēcīgākais spēlētājs, bet tika pamanīts. Jā, man ir vēl daudz jāstrādā, lai tiktu līdz viņa līmenim, bet galvenais – ir ticēt sev un viss izdosies!

Studijas ir kaut kas papildus. Es tikai priecātos, ja varētu saņemt diplomu, jo izglītība nekad nevar nākt par sliktu. Ja nu beigu beigās nesanāk hokejs, tad man ir vismaz iespēja sasniegt kaut ko dzīvē arī ārpus hokeja. Tādēļ man patīk koledžas hokeja sistēma, salīdzinot ar Kanādas CHL (junioru elite). Tur čaļi sitās katru dienu, nemācās, un ja beigu beigās neesi ar neko izcēlies, tad viss. Nevienam tu tāds neesi vajadzīgs. Šeit man vismaz ir garants, ka, ja nu darot visu uz 100% un beigu beigās nekas nesanāk, tad vismaz man ir ļoti laba izglītība.”

Nodevas Amerikai

Ziemeļamerikas koledžu hokejā ir uzspēlējuši vismaz 25 hokejisti no Latvijas. Kolēģis Jānis Matulis spriež, ka tādu kopumā ir bijis ap 30, no kuriem tikai aptuveni puse atgriežas mājās – Latvijā, bet pārējie paliek dzīvot un strādāt Ziemeļamerikā.

Šķiet, šobrīd profesionālajā hokejā tālāk tikušais ir jaunlaiku Rīgas Dinamo aizsargs Jēkabs Rēdlihs (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik četras sezonas aizvadīja NCAA D1 Bostonas Universitātes komandā. Taču „studentu sarakstā” ir sastopami arī citi hokeja kontekstā labi pazīstami vārdi. Piemēram, sava laika Rīgas Dinamo aizsargs Ulvis Katlaps (dz. 1968.), kurš NCAA uzspēlēja jau pēc vairākām Dinamo sezonām, bet tagad ir treneris Milwaukee Admirals U18 komandā.

Jādomā, ka Ziemeļamerikas augstskolu hokejā ir pārstāvēti arī ASV un Kanādā dzimušie no Latvijas izceļojušu personu pēcteči. To atrašana vairs nav viegla, jo mainās personvārdi un arī transformējas uzvārdi. Vispirms pazūd mīkstinājumi un garumzīmes, tad galotne –s utt. Tālu nemaz nav jāmeklē. Piemēram, tas pats Latvijā dzimušais un jau nosauktais Teodors Bļugers „dīķa otrā pusē” sastopams kā Teddy Blueger vai līdzīgi. Taču ir arī pretēji piemēri. Piemēram, ASV dzimis ASV pilsonis Andris Sudmalis (dz. 1990.), cik noprotams no vārda un uzvārda kombinācijas, ir latviskas izcelsmes. Hokeja aizsargs Sudmalis 2008./2009. g. sezonā spēlēja Mesa State College (ACHA D3) komandā, bet 2011./2012. g. sezonā Worcester State College (NCAA D3) vienībā.

Stāsts par aktuālo Ziemeļamerikas koledžu hokeju nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu 21 gadu veco uzbrucēju Nilu Semjonovu (dz. 1991.), kurš pāris sezonas nocīnījās pa ASV otro stiprāko junioru līgu NAHL. Bet šosezon cīnās State Univiversity of New York – Canton (saīsināti SUNY Canton) komandā ACHA pirmajā divīzijā. Oficiālie statistiķi N.Semjonovam saskaitījuši dalību 19 spēlēs, kurās iekrāti 8 punkti (4+4). Savukārt, vārtsargam Dainim Vasiļjevam (dz. 1990.) šī jau bija otrā sezona NCAA D3 līmeņa Finlandia University vienībā; tiesa, bijušas tikai pāris spēles. „Es spēlēju pirmās divas spēles. Pēc tam dabūju pleca traumu, un viens no mūsu ārstiem pateica, ka laikam nevarēšu spēlēt kādus divus mēnešus. Kad mana rehabilitācija bija pabeigta, tad jau šeit bija sezonas beigas. Komanda nevarēja tikt finālos un sezona beidzās. Tagad es tikai trenējos un cenšos pabeigt šo semestri,” tā Dainis Vasiļjevs.

Latvijas hokejisti Ziemeļamerikas augstskolu hokejā (treknrakstā spēlētāji, kuriem fiksētas spēles 2012./2013. g. sezonā; saskaņā ar publisko statistikas vietņu datiem; iespējamas nepilnības un iztrūkstošas personas):

ampl.	hokejists	dz.	sezona	komanda (līga)	2012./13. g. sezona hokejā
A	Regnārs Alksnis	1988.	07./08.; 08./09.; 09./10.; 10./11.	Trinity College (NCAA D3)	?
U	Mārtiņš Baldonieks	1977.	99./00.	Butler Univ. (ACHA D3)	?
U	Vadims Beļajevs	1980.	01./02.; 02./03.; 04./05.	Norwich Univ. (NCAA D3)	?
U	Teodors Bļugers	1994.	kopš 12./13.	Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA D1)	turpat
U	Juris Drīliņš	1977.	00./01.; 01./02.; 02./03.	Saint Anselm College (NCAA D3)	?
A	Ralfs Freibergs	1991.	kopš 12./13.	Bowling Green State Univ. (NCAA D1)	turpat
U	Jurijs Gusaks	1975.	95./96.; 96./97.; 97./98.; 98./99.	Univ. of Wisconsin (NCAA D1)	?
U	Ulvis Katlaps	1968.	92./93.; 93./94.	Univ. of Wisconsin (NCAA D1)	Milwaukee Admirals U18 treneris (ASV)
U	Andris Kozlovskis	1982.	01./02.; 02./03.; 03./04.; 04./05.	Trinity College (NCAA D3)	?
A	Kristaps Kuplais	1989.	09./10.	Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1)	Ozolnieki / Monarch (Latv. Virslīga)
U	Krišs Lāns	1988.	08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12.	North Carolina State Univ. (ACHA D2)	?
A	Mārtiņš Lāns	1977.	98./99.; 99./00.; 00./01.; 01./02.	Trinity College (NCAA D3)	?
U	Modris Oļļa	1978.	97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01.	Saint Anselm College (NCAA D3)	Hanza / Prizma (Rīgas čemp. = RAMH)
U	Ēriks Ozollapa	1987.	08./09.; 09./10.	Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1)	Adendorfer EC (Oberliga = Vācijas 3.)
A	Hārdijs Parādnieks	1987.	06./07.	Minot State Univ. (NJCAA)	Zemgale / JLSS (Latvijas Virslīga)
			07./08.; 08./09.	Univ. of Wisconsin – Superior Club Team (ofic. ārpus; bet līdzās ACHA)
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	02./03.; 03./04.; 04./05.; 05./06.	Boston Univ. (NCAA D1)	Dinamo (Rīga; KHL)
U	Renārs Rukmanis	1990.	08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12.	Duquesne Univ. (ACHA D1)	?
U	Mihails Salijenko	1976.	97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01.	Univ. of Wisconsin – Stevens Point (NCAA D3)	?
U	Nils Semjonovs	1991.	kopš 12./13.	State Univ. of New York – Canton (ACHA D1)	turpat
A	Valdis Šustko	1982.	03./04.	Elmira College (NCAA D3)	?
U	Eduards Tomass	1978.	01./02.; 02./03.; 04./05.; 05./06.	Salem State College (NCAA D3)	?
V	Dainis Vasiļjevs	1990.	11./12.; 12./13.	Finlandia Univ. (NCAA D3)	turpat
U	Dmitrijs Vasiļjevs	1976.	95./96.; 96./97.	Northeastern Univ. (NCAA D1)	?
			98./99.; 99./00.	Univ. of Massachusetts Amherst (UMass Amherst; NCAA D1)
V	Aivars Ziediņš	1980.	01./02.	Northland College (NCAA D3)	?
			04./05.; 05./06.	Mount Royal College (CCAA)
U	Māris Ziediņš	1978.	99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03.	St. Norbert College (NCAA D3)	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2./3.)
U	Kārlis Zirnis	1977.	99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03.	Univ. of Alabama – Huntsville	Amarillo Bulls (NAHL = ASV jun. 2.) skauts

*

Ieskatam:

• Teodora Bļugera individuālā statistika NCAA – msumavericks.com
• Minnesota State University (Monkato) komandas kopējā statistikas lapa – msumavericks.com
• Ralfa Freiberga individuālā statistika NCAA – bgsufalcons.com
• Bowling Green State University komandas statistikas lapa – bgsufalcons.com
• Par Ralfam Freibergam NCAA piešķirto diskvalifikāciju – sent-trib.com
• State Universtity of New York – Canton (SUNY Canton) spēlētāju statistika – rooathletics.com
• Ēriks Ozollapa par ACHA hokeju: tepat

[Pirmajā attēlā: latviešu aizsargs Ralfs Freibergs, pēc 33 spēļu diskvalifikācijas atgriežoties oficiālajās spēlēs; foto no R. Freiberga personīgā arhīva. Otrajā attēlā: #21 Teodors Bļugers; foro fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā attēlā: Jēkabs Rēdlihs Rīgas Dinamo ierindā spēlē pret Avtomobiļist 2011. gada 14. oktobrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

KHL drafts, tā jēga un Dinamo ieradumi draftā

26. maijā KHL regulārās sezonas uzvarētāju mājvietā Čeļabinskā paredzēta KHL Junioru drafta procedūra. KHL skauti potenciāli draftējamo spēlētāju sarakstos iekļāvuši arī piecus Latvijas hokejistus. Šī gada KHL drafta atļautais vecums: 1991. – 1995. gados dzimušie. Starp citu, Rīgas Dinamo līdz šim draftā izcēlušies ar racionalitāti un draftētos iespēlē vairāk nekā citi klubi.

Kā zināms, pēc NHL „ģīmja un līdzības” veidotajā Kontinentālajā Hokeja Līgā tiek pieņemta virkne elementu, kas Ziemeļamerikā ir pārbaudīta lieta. Viena no „mantotajām” lietām ir KHL drafts, kura spēku un pielietojumu virkne klubu ģenerālmenedžeru un citu procedūrā iesaistīto personāžu nav īsti izpratuši. Tādēļ dažu KHL klubu draftēšanas principi nedaudz atgādina virtuālu hokeja menedžeru spēli, kur ļauts sapņot un „iegādāties” krosbijus. Sava veida apliecinājums tam bija 2009. gada draftā, kad organizatori atteica (anulēja) virkni drafta izvēļu kā neatbilstošu drafta reglamentam. Taču jācer, ka ar gadiem mācās kā KHL drafta organizatori, tā klubu pārstāvji. Protams, KHL drafta rīkotāji cenšas būt „labāki” par savu paraugu: KHL drafts atļauj „rezervēt” vienu gadu jaunākus nekā NHL; KHL drafts notiek mēnesi ātrāk…

Rīgas Dinamo kā gudrākie draftētāji

Starp citu, tieši Rīgas Dinamo klubs ir racionālākais KHL draftētājs un reālākais draftēto hokejistu iespēlētājs. Proti, triju draftu gaitā rīdzinieki ir izvēlējušies 14 hokejistus, no kuriem 4 spēlētāji ir jau uzspēlējuši Dinamo sastāvā KHL oficiālajā čempionātā – visi draftētie kopsummā 310 spēlēs. Runa ir par Robertu Bukartu, Andri Džeriņu, Niklasu Luseniusu un Ainaru Podziņu. Četrus spēlētājus ir pamēģinājusi arī Maskavas Spartak vienība, bet tur pa visiem kopā – tikai 82 spēlēs. Savukārt pašu draftēto spēlētāju aizvadīto spēļu summas ziņā visi klubi no Rīgas Dinamo atpaliek diezgan tālu. Tuvākie sekotāji ir Maskavas CSKA, kas draftētajiem pa visiem „iedevusi” 171 spēli.

Vispār tikai 14 klubi pēc pirmā KHL drafta aizvadīto 3 sezonu gaitā ir laukumā palaiduši vismaz vienu pašu draftētu hokejistu, bet visi pārējie – nē!!! Tikai 8 klubi ir palaiduši laukumā divus vai vairāk draftētos. Krāšņākā drafta izmantošanas bezjēgas vai laika ziņā ļoti attālas jēgas ilustrācija ir, piemēram, SKA kluba saimniecība, kas draftējusi 25 spēlētājus (no tiem 17 – dzimuši 1992. gadā vai vecāki), vai Omskas Avangard, kas draftējuši 15 spēlētājus (11 – dz.1992. un vecāki), bet laukumā KHL oficiālajos čempionātos nav gājis neviens.

Vai KHL klubiem draftu vajag?

Secinājums neizbēgami rodas tāds, ka – vai nu virkne klubu neņem par pilnu šo ziemeļamerikānisko „sērgu”, vai rīkojas pilnīgi neprasmīgi šajā procedūrā, vai arī „būvē” ļoti attālinātas nākotnes komandas. Attālināto nākotni varēs pārbaudīt tikai to sasniedzot, bet ir vēl viena būtiska nianse, kas bija mazinājusi KHL drafta jēgu, un vairumam komandu liek draftā neiespringt uz tuvāko nākotni. Atšķirībā no NHL saimniecības, visiem KHL spēlējušajiem klubiem ir vismaz pa vienai (dažiem klubiem – divas) pilnīgi „savai” jaunatnes komandai jaunatnes līgās (MHL un MHL B grupas). Ar KHL klubiem „pakļautajām” MHL un arī VHL komandām līgumiski saistītie hokejisti, atskaitot pašu jaunāko gadu (šogad – 1995.), netiek draftēti principā un ir attiecīgā KHL kluba „īpašums” bez drafta. Attiecīgi līgumsaistības ar konkrēta KHL kluba saimniecību ir nesalīdzināmi lielākam jauno spēlētāju skaitam nekā NHL klubiem. NHL-ā tik plašu līgumisku saistību nav un tieši NHL drafts šīs attiecības sakārto. Savukārt, KHL drafts “pārdala” tikai draftam juridiski “pakļauto” jaunāko gadu. Attiecīgi, piemēram, Rīgas Dinamo nav jādraftē talantīgākie spēlētāji, kam ir vienošanās par spēlēšanu HK Rīga un Juniors vienībās; jo tur nav neviena, kas dzimis vēlāk par 1994. gadu, atskaitot uz pāris spēlēm pieteikto SK Rīga-95 vārtsargu Maksimu Rešetņikovu. Pat, ja Dinamo kādā no savām jaunatnes komandām „marinētu” kādu supertalantu, neviens cits KHL klubs to draftēt nedrīkst. “Marinēt”, protams, var arī citās līgās un komandās, tikai, ka KHL klubiem ir salīdzinoši liels skaits šo “marinējamo”… Tiesa, jaunākā gada spēlētāju draftēšanas atļauja arī “svešiem”klubiem, dod to nelielo KHL drafta jēgu.

Tāpat Krievijas klubiem ir pilna cikla jauniešu skolas, kuru audzēkņi, tāpat kā KHL klubu MHL un VHL komandas, pirmajā KHL draftā (2009.) bija pasargāti no „svešiem skatieniem”, bet pēc tam visus jaunākos sāka bīdīt “kopējā tirgū”. Taču kopš 2011. gada KHL drafta ir ieviesta sistēma, ka attiecīgais klubs drīkst „pasargāt” ierobežotu skaitu (2012. gadā – 5) savas skolas audzēkņu, ja kāds cits izvēlas tos draftēt. Tas tomēr arī piešķir nedaudz loģiskāku drafta jēgu, ar cerību, ka šī sistēma „sakopsies” ar laiku un kļūs par nopietnāku nākotnē vērstu instrumentu. Šosezon ir ieviests viens izņēmums – saprotamu iemeslu dēļ Jaroslavļas Lokomotiv klubs drīkst aizsargāt neierobežotu skaitu savas hokeja skolas audzēkņu. Savukārt četriem klubiem nav tiesību aizsargāt – Astanas Baris, Minskas Dinamo, Rīgas Dinamo, Čehovas Vitjaz. Vismaz rīdzinieku gadījumā tas izskaidrojams ar to, ka nav nepastarpināti savas skolas audzēkņu, vismaz ne šī gada drafta vecumā.

Interesanti, ka jaunajā KHL drafta reglamentā nav atrunātas jaunuzņemto klubu, kuru dalība draftā tiek minēta, tiesības “aizstāvēt” savējos audzēkņus, ja tādi būtu. Protams, KHL drafta jēgu var meklēt arī ārvalstu hokejistu brālīgā „sadalīšanā” starp biezākajiem un ne tik bagātiem klubiem. Tomēr arī šajā kritērijā jēgu nedaudz mazina apstāklis, ka Krievijā tomēr ir leģionāru limits…

Latvijas hokejisti KHL skautu redzeslokā

KHL skauti, izvairoties no Dinamo saimniecības jauniešu komandu HK Rīga un Juniors puišiem, un, iespējams, savas sapratnes robežās arī SK Rīga-95 un Liepājas Metalurgs (kas it kā ir Dinamo fārmklubs) „piramīdas” hokejistiem, ir sazīmējuši piecus Latvijas hokejistus, kas iekļauti KHL skautu oficiālajos sarakstos.

Latvijas hokejisti KHL skautu piedāvātajos 2012. gada KHL drafta sarakstos (2012-05-22):

ampl.	spēlētājs	dz.	komanda 2011./2012.	līga
A	Kristaps Bazevičs	1994.	Alaska Avalanche	NAHL (ASV)
			Prince Albert Riders	WHL (Kanāda)
U	Rihards Bukarts	1995.	Kapitan (Stupino)	MHL
U	Deniss Drobotovs	1995.	HK Prizma / HS Rīga U18	Latvijas U-18
A	Ēriks Alberts Mednis	1995.	HK Prizma / HS Rīga U18	Latvijas U-18
U	Nils Semjonovs	1991.	Odessa Jackalopes	NAHL (ASV)

*

Par Ziemeļamerikas līgās spēlējošajiem ir skaidrs – KHL skauti respektē Ziemeļamerikas stiprāko līgu kvalitātes latiņu, un arī Riharda Bukarta atrašanās skautu sarakstā nav pārsteigums. Taču Latvijā spēlējošo kadru nelielā izvēle liek aizdomāties par KHL skautu izvēles principiem. Nav runa par konkrēto Prizmas puišu kvalitātēm; lai pušiem veicas un izdodas! Runa ir par to, kādēļ sarakstā nav citu Latvijas 1995. gadā dzimušo spēlētāju, kuriem būtu ne mazāks pamatojums atrasties KHL skautu redzeslokā. Runa ir, piemēram, par SK Rīga-95 puišiem vai Latvijas U-18 vecuma čempionāta rezultatīvākajiem puišiem, kas ir 1995. gadā dzimušie Liepājas Metalurgs U18 (faktiski – U17) komandas dalībnieki. Vai KHL skautu veikto iekļaušanu / neiekļaušanu ārpus Krievijas robežām nosaka labs lobijs? Ne tikai tie interešu aizstāvji, kas kādu virza uz šo sarakstu, bet arī tie, kas cenšas jau saknē nepieļaut 1995. gada puišu „noplūdi” prom no Latvijas „vienīgā” kluba aizsniedzamības? Diez vai šis faktors būtu pārspīlējams, tomēr vērā ņemams ir.

KHL klubiem drafta procedūrā ir iespējams izvēlēties arī skautu sarakstos neiekļautos spēlētājus. Bet ar atrunu – ja klubs kaut ko tādu ir iecerējis, tad vismaz 24 stundas pirms KHL drafta norises ir jāsniedz par KHL draftu atbildīgajām amatpersonām informācija par konkrēto spēlētāju (2012. gada KHL Junioru drafta reglamenta 6. pants). Acīmredzot šāda nianse ieviesta, lai izvairītos no iespējamā „bardaka”, kad kāds klubs nodraftē viņiem „pašiem vien zināmu” spēlētāju, ar kļūdainu vārdu, dzimšanas datiem un/vai iespējamību vispār tikt draftētam…

P.S. Bet pāri dīķim…

22., 23. jūnijā Pitsburgā norisināsies NHL drafts, uz kuru Latvija liek salīdzinoši lielas cerības. Pēdējo piecu NHL draftu gados (2007. – 2011.) aizrunāts ir tikai viens Latvijas hokejists; 2010. gadā tas bija Kristiāns Pelšs. Bet šogad dažādu skautu biroju un vairāk vai mazāk oficiālu NHL pietuvinātu personāžu vērtējumā drafta 1. kārtā vieta tiek prognozēta tādam spēlētājam kā Zemgus Girgensons (dz. 1994.; NHL oficiālajā Ziemeļamerikā spēlējošo rangā Nr.18.). NHL potenciāli draftējamo hokejistu sarakstos ir atrodami vēl četru Latvijas hokejistu vārdi: Teodors Bļugers (dz. 1994.; Nr.116. Ziemeļamerikas sarakstā); Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.; Nr. 97. – Eiropas jauno hokejistu rangā); Roberts Lipsbergs (dz. 1994.; Nr. 96. – Eiropas hokejistu rangā); Ainars Podziņš (dz. 1992.; Nr. 58. Eiropas hokejistu rangā).

ASV stiprākās junioru līgas USHL drafts ir „aizskrējis” jau maijā: kā pirmais 1. maijā – 2012 USHL Futures Draft un 22. maijā 2012 USHL Entry Draft. Latvijas hokejistu vārdu šo draftu sarakstos nebija. 2011. gadā USHL draftā bija nosaukti divu Latvijas hokejistu vārdi – Teodors Bļugers (1994.) un Ralfs Freibergs (1991.). Bet pēc NHL drafta paredzēts CHL pajumtē esošo Kanādas augstāko junioru līgu „importu drafts”. Atgādinājumam: pērn tajā tika noskatīti trīs Latvijas hokejisti: kā 17. – Ņikita Koļesņikovs (1992.); 24. – Kristaps Bazēvičs (1994.); 45. – Zemgus Girgensons (1994.).

Rīgas Dinamo draftētie hokejistu (2009., 2010., 2011.) un viņu „pielietojums” (spēles regulārajā sezonā + izslēgšanas spēlēs; treknrakstā Dinamo sastāvā oficiālajās KHL spēlēs jau spēlējušie; DJ = Dinamo Juniors; LAT = Latvijas Virslīga; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts):

drafta gads	kop. nr.	hokejists	dz.	ampluā	pils.	sezonas (sp.) Dinamo KHL	sez. (sp.) Dinamo fārm- vai jauniešu klubos
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.	uzbr.	Latvija	3 sez. (101+13 sp.)	HK Rīga 2 sez. (27+8 sp.)
							DJ BAČ 1 sez. (18+0 sp.)
							DJ LAT 1 sez. (0+7 sp.)
2009.	26.	Roberts Jekimovs	1989.	uzbr.	Latvija	–	DJ BAČ 1 sez. (19+0 sp.)
2009.	59.	Ainars Podziņš	1992.	uzbr.	Latvija / Krievija	2 sez. (57+15 sp.)	HK Rīga 2 sez. (24+5 sp.)
							Juniors LAT 1 sez. (0+3 sp.)
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.	centrs	Latvija	3 sez. (58+6 sp.)	DJ BAČ 1 sez. (19 +0 sp.)
							DJ LAT 1 sez. (0+9 sp.)
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.	uzbr.	Latvija / Vācija	–	–
2010.	59.	Edgars Lipsbergs	1989.	centrs	Latvija	–	HK Rīga 1 sez. (45+3 sp.)
2010.	89.	Victor Rask	1993.	centrs	Zviedrija	–	–
2010.	122.	Niclas Lucenius	1989.	centrs	Somija	1 sez. (53+7 sp.)	–
2010.	147.	Kristers Gudļevskis	1992.	vārts.	Latvija	2 sez. (3+2 sp. bez sp. laika)	HK Rīga 2 sez. (89+7 sp.)
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.	uzbr.	Latvija	–	pirms drafta DJ BAČ 1 sez. (46+0 sp.)
							pirms drafta DJ LAT 1 sez. (0+1 sp.)
2011.	39.	Teodors Bļugers	1994.	centrs	Latvija	–	–
2011.	68.	Alexander Ruuttu	1992.	centrs	Somija	–	–
2011.	121.	Jarrod Rabey	1992.	aizs.	ASV	–	–
2011.	128.	Toms Andersons	1993.	uzbr.	Latvija	–	–

*

Latvijas hokejisti, kurus “draftējuši” citi KHL klubi (2009. – 2011.):

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.	KHL klubs	“pielietojums” & komentāri
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.	Torpedo	tiesības pārņēma Rīgas Dinamo
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.	OHK Dinamo	2 sezonas jauniešu komandā HK MVD (Šerif)
2011.	28.	Zemgus Girgensons	1994.	CSKA	–

*

KHL klubu „draftēto” spēlētāju iespēlēšana attiecīgajā klubā („izmantotie” = attiecīgā kluba „draftētie” hokejisti, kas uzspēlējuši šajā klubā KHL oficiālajās spēlēs):

	klubs	„izmantoto” skaits	viņu spēļu summa (reg.+PO)	kluba draftētie dz. 1992. un vec.	visi draftētie
1.	Dinamo (Rīga)	4	269+41	11	14
2.	Spartak (Maskava)	4	81+1	11	24
3.	CSKA (Maskava)	3	165+6	6	18
4.	Dinamo (Minska)	3	55+4	16	17
5.	Severstaļ (Čerepoveca)	3	48+3	7	19
6.	Sibir (Novosibirska)	2	158+4	9	15
7.	Atlant (Mitišči)	2	39+5	14	29
8.	Traktor (Čeļabinska)	2	16+3	2	16
9.	Salavat Julajev (Ufa)	1	61+6	10	24
10.	Metallurg (Novokuzņecka)	1	39+0	6	14
11.	Metallurg (Magņitogorska)	1	27+7	8	18
12.	Ak Bars (Kazaņa)	1	10+0	2	16
13.	Jugra (Hantimansijska)	1	5+4	1	9
14.	Torpedo (Ņižņijnovgoroda)	1	1+0	5	14
15.	Vitjaz (Čehova)	0	0+0	0	16
16.	Lev (Poprada)	0	0+0	1	4
17.	Lada (Toljati)	0	0+0	2	2
18.	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	0	0+0	2	12
19.	Amur (Habarovska)	0	0+0	2	11
20.	OHK Dinamo (t.sk. Dinamo; Maskava)	0	0+0	5	14
21.	Avtomobiļist (Jekaterinburga)	0	0+0	7	16
22.	Baris (Astana)	0	0+0	8	14
23.	Lokomotiv (Jaroslavļa)	0	0+0	8	24
24.	Avangard (Omska)	0	0+0	11	15
25.	SKA (Sanktpēterburga)	0	0+0	17	25

P.S. 2010. gadā KHL draftā piedalījās arī Kijevas Budiveļņik klubs, kas tā arī KHL-ā nav startējis. 2009. gadā KHL draftā piedalījās arī Balašihas HK MVD, kas veica tikai divas drafta izvēles, bet tās tika anulētas kā reglamentam neatbilstošas.

*

Lasāmvielai:

• KHL skautu biroja 2012. gada draftam atlasīto personu saraksti (2012-05-22; agrākos gados ir bijušas periodiskas izmaiņas; pie Krievijas spēlētājiem – 3 Latvijas pārstāvji) – khl.ru (1. saraksts; 2. saraksts; 3. saraksts; 4. saraksts)
• KHL 2012. gada drafta reglaments – khl.ru
• 2012. gada NHL pirms-drafta sarakstos nosaukto Latvijas hokejistu „atrašanās vietas” – nhl.com (1. lapa; 2. lapa; 3. lapa)
• Prognozes un materiāli par Zemgus Girgensona potenciālo izvēli 2012. gada NHL draftā – hockeysfuture.com (2012-05-16; 2012-04-16), lastwordonsports.com (2012-04-20), thehockeywriters.com (2012-04-08), nhl.com (2012-01-19; 2012-04-19)
• USHL 2012. gada draftu rezultāti: Entry Draft – ushl.rinknetcloud.com; Futures Draft – draft.ushl.com
• 2011. gada CHL Import draft rezultāti – chl.ca
• NHL draftētie Latvijas hokejisti: tepat
• KHL pirmajos 3 draftos (2009. – 2011.) „rezervēto” hokejistu saraksts: tepat
• KHL un Dinamo drafta summa (2009. – 2011.): tepat

[Attēlā: Roberts Bukarts – pirmais Rīgas Dinamo draftētais spēlētājs. Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret MHK Himik 2011. gada 11. decembrī. Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Rīgas Dinamo grib savu fārmklubu Krievijas Augstākajā līgā – VHL?

Dinamo savas hokeja piramīdas un sistemātiskas hokeja saimniecības trūkums bija tas, ko Dinamo vadībai pirmajās sezonās visvairāk pārmeta dažāda ranga hokeja eksperti. Krievijas hokeja saimniecības plašumos runā, ka Rīgas Dinamo klauvē pie Krievijas Augstākās līgas (VHL) durvīm, aiz kurām gribētu iemitināt savu fārmklubu.

līdzšinējo četru pastāvēšanas sezonu gaitā Dinamo vadoņi un izpildītāji pamazām ir rūpējušies par savas Dinamo hokeja “piramīdas” iekopšanu. par pamatu ir ņemtas un izmantotas agrākas Rīga 2000, SK Rīga un arī Liepājas Metalurgs “iestrādes”, taču zināms ieguldījums ir sava hokeja skola – HS Dinamo, kuras augļi, cerams, būs gaidāmi tikai tālākā nākotnē, bet jaunie hokejisti aug. jau otro sezonu MHL čempionātā cīnās Dinamo jauniešu komanda HK Rīga, savu pirmo sezonu svaigi izveidotajā MHL B grupā finalizē saimniecības otrā jauniešu komanda Juniors, kas bija tapusi uz Baltkrievijas Junioru (U-18) līgā spēlējošās komandas SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18) bāzes. Dinamo saimniecībai vairāk vai mazāk “pieradināta” ir arī tālākā SK Rīga komandu saimniecība (SK Rīga-95, -96, -97), kas šosezon, atšķirībā no iepriekšējām sezonām Baltkrievijas jauniešu līgā (U-16 un jaunāki), ir “palaista” Sanktpēterburgas atklātā čempionāta attiecīgajās vecuma grupās.

visā šajā vairāk, mazāk vai vismazāk “savējā” sistēmā Dinamo “piramīdai” pietrūkst otrās komandas, kas aizpildītu “šķirbu” starp KHL līmeņa komandu Dinamo un vecāko jauniešu (U-22) komandu HK Rīga. bez pastiprinātas ekspertīzes ir saskatāms, ka virkne jauno hokejistu, kuriem līdz KHL līmenim ir nepieciešama pieredze un “pieaugusi” spēļu prakse, to nevar saņemt, cīnoties MHL čempionātā. daļa 1990. – 1991. gada puišu vienkārši ir pārauguši MHL vecumu – gan vidējo līmeni, gan metodoloģiju, gan konkurences iespējas MHL līmenī. it kā ir Liepājas Metalurgs, taču šī kluba saimniecībai pa ceļam ar Dinamo ir tikai daļēji. protams, finansiālas dabas problēmu pārvarēšana ir arguments. tāpat arī pa kādam Dinamo “piederošam” hokejistam tiek aizrotēts uz Liepāju. tomēr tik un tā, Liepājas Metalurgs, vismaz šobrīd, ir ceļabiedrs, bet nav Dinamo saimniecības sastāvdaļa.

no kurienes barojas VHL?

līdzās KHL paplašināšanas teorijām un incedentiem, tuvojoties starpsezonai “uzkarst” kaislības ap Krievijas Augstākās līgas (tagad – VHL) komandu sastāvu. Krievijas “viška” (Высшая хоккейная лига) jau tradicionāli papildina savas rindas galvenokārt no divām pusēm: 1) pieņemot “pāraudzināšanā” vai atkopšanā komandas, kas dažādu iemeslu dēļ izkrīt no KHL (agrāk – Superlīgas); 2) dodot jaunu hokeja līmeni klubiem, kas ierodas no trešā stiprākā līmeņa – Krievijas 1. līgas (šosezon – RHL) un kuri plāno celt hokeja līmeni un halles savās pilsētās. viens no caurstaigāšanas piemēriem ir Hantimansijskas Jugra, kas Augstākajā līgā iesoļoja no 1. līgas, bet nu jau ir KHL vērtība. vairāk vai mazāk stabils VHL “personālsastāvs” ir KHL komandu fārmi bez lieliem plāniem uz panākumiem un “loga izciršanu” KHL virzienā.

vēl VHL komandu pieplūduma avots ir importa komandas, kas Augstākajā līgā saskata “ieeju” KHL-ā (piemēram, Ukrainas Donbass) vai tādas, kas mēģina “pieķerties” Krievijas Augstākās līgas piedāvātajam līmenim, uzturot savas valsts un/vai konkrētas komandas hokeja līmeni. no šīs sērijas ir arī versijas par Dinamo saimniecības komandas iekļaušanos VHL-ā, kurā AS Dinamo Rīga it kā gribētu izmitināt savu “īsto” fārmklubu. pagaidām Dinamo savu skatījumu uz lietām nav oficiāli un detalizēti publiskojuši, bet runas par iespējamo un potenciālo dalību VHL-ā ir izskanējušas laiku pa laikam.

ainavas pilnībai jāpiebilst, ka Krievijas Augstākā līga komandas mēdz arī pazaudēt. dažkārt līgas izcilniekus “noceļ” KHL, citkārt – klubi “degradējas” līdz 1. līgai (tagad – RHL). īpaši plaši saskatāma klubu izkrišana no Augstākās līgas bija gadā (2010.), kad to transformēja jaunā abreviatūrā VHL, un lika klubiem sakārtot virkni saimnieciskas, juridiskas un finansiālas dabas jautājumu. ne visi varēja, un palika ārpus VHL. tāpat Augstāko līgu daži klubi ir pametuši uz nekurieni; tādi leģendāri nosaukumi kā Kriļja Sovetov vai Voskresenskas Himik pieaugušo līmenī vismaz pagaidām nav reanimēti.

VHL “iekaro” Baltkrieviju un Latviju?

KHL, VHL, MHL amatpersonām, vismaz līdz šim, ir bijusi pamanāma diezgan raksturīga kopēja iezīme – izteikties par prognozēm un minējumiem kā par jau notikušiem faktiem. un attiecīgi “dūmi” ir liecinājuši par iecerēm nevis par “uguni”. tomēr VHL ir mazāk kaislīgs un ne tik ļoti izteikts polit-ekonomisko interešu instruments, lai VHL sakarā sludinātu Zviedrijas, Somijas, Vācijas vai citu “īstās Eiropas” komandu pievienošanu. tomēr postPadomijas sfēru VHL “apgūst”. šobrīd neKrievijas plašumus Augstākajā līgā pārstāv divas komandas – Kazahstānas Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska; kazahu – Өскемен) un Ukrainas Donbass (Doņecka).

VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs, runājot par VHL aprisēm 2012./2013. g. sezonā, kā stabilākos prtendentus uz pievienošanos Augstākajai līgai nosauc RHL-ā spēlējošos – Voroņežas Buran, Tveras THK, “no nulles” veidoto komandu Krasnodarā, kā arī norāda – norisinās sarunas par Latvijas un Baltkrievijas komandu iesaistīšanos VHL-ā. īstas skaidrības neesot, bet tie varētu būt un varētu nebūt divi Baltkrievijas klubi, kā arī Rīgas Dinamo fārmklubs. pagaidām arī neesot skaidrības, vai tas būšot Liepājas Metalurgs vai komanda no Rīgas. acīmredzot, Baltkrievijas ekstralīgas līmeņa celšana kaimiņzemē tiek atlikta vēlreiz…

Dinamo saimniecība pirmās divas sezonas nodzīvoja ar saviem fārmklubiem – Rīga 2000 un Dinamo Juniors, nākamās divas – izlīdzējās ar Liepājas Metalurgs draudzību. visas četras sezonas poligons bija Baltkrievijas ekstralīga, kuras līmeņa samazināšanos “apraud” jau katrā no pēdējām sezonām. vai VHL būs būtiski labāks līmenis, taps uzzināts tikai tur spēlējot, bet izmaksas kļūs skaidrākas daudz ātrāk. Baltkrievijas “apripošana” autobusā, vismaz kartē raugoties, izskatās tuvāka. bet, ja Dinamo vadība nobriest MHL-ā atstāt tikai vienu komandu, bet VHL-ā iecelt daļu HK Rīga puišu un pilnīgi visu vienas MHL vienības saimnieciskajām aktivitātēm paredzēto budžetu, tad finanšu un resursu ieguldījumi var nebūt tik jūtami kā gadījumā, ja nāk papildu komanda “no nulles”, un paliekot arī līdzšinējam MHL komplektam – HK Rīga un Juniors.

kur likt Dinamo fārmklubu?

cits būtisks jautājums – kur, ģeogrāfiski, vajadzētu likt Dinamo fārmklubu, ja tāds tiek izveidots? kam un kur Latvijā būtu vajadzīgs VHL līmeņa hokejs? hokeju “paēdušajai” Rīgai un tās tuvākajam perimetram? HK Rīga, nemaz nerunājot par MHL B grupas komandu Juniors un Prizma-Rīga un par Latvijas Virslīgas spēlēm, apmeklētība “mazajās hallēs” – Piņķos, Imantā, Šmerlī utt., maigi izsakoties, ir “šķidra”. Baltkrievijas ekstralīgas plašumos palikusi vairs viena komanda – Liepājas Metalurgs, kas “baro” savus skatītājus ar salīdzinoši pieklājīgu hokeja līmeni, salīdzinot ar citur ārpusRīgā pieejamajām izrādēm. varbūt ir vērts “pabarot” arī citas pilsētas?

protams, lētāk, īpaši, ja fārmu iestudē uz esošas MHL vienības bāzes, šo komandu “atstāt” Piņķos. bet ja ir iecere, ka spēles varētu skatīt lielāks pulciņš par radiem, draugiem, treneriem un citiem fanātiķiem, tad par Rīgu ir jāaizmirst pilnībā vai vismaz daļēji, atstājot galvaspilsētai vai tuvākajai pieRīgai dažas spēles. ja vēl atceras, ka halles ir arī Ventspilī, Daugavpilī, Ogrē, Valmierā…

lasāmvielai:

• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par VHL paplašināšanos (2012-02-22) – vhlru.ru, allhockey.ru
• RHL Rietumu divīzijas 2011./2012. g. reg. sezonas turnīra tabula – fhr.ru, r-hockey.ru
• RHL Austrumu divīzijas 2011./2012. g. reg. sezonas turnīra tabula – fhr.ru, r-hockey.ru
• Krievijas hokeja aizmugures “asins aina” 2010. g. septembrī: tepat

FOTOSTĀSTS: Juris Upītis 14 kadros

1. kas to būtu zinājis, ka pēc 2 sezonām Vents Feldmanis kļūs par komandas biedru Liepājas Metalurgā, bet Māris Jučers – Dinamo sastāvā? / Dinamo Juniors pret Liepājas Metalurgs 2009-11-17; foto avots: dinamoriga.eu

2. Juris Upītis un Dinamo Juniors ceļā pēc Latvijas čempionu titula. Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēles / Dinamo Juniors pret Ozolnieki / Monarch 2010-03-26; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

3.  kā viens no HK Rīga līderiem / HK Rīga pret Junost (MHL) 2011-02-14; foto avots: dinamoriga.eu

4. šajā spēlē Upītis pamanījās iemest lielajā mazākumā, spēlējot 3-atā pret pieciem Omskas “vanagu” laukuma spēlētājiem / HK Rīga pret Omskije Jastrebi 2010-10-17; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

5. uz brīdi arī HK Rīga kapteinis / HK Rīga pret Šerif 2010-12-04; foto avots: dinamoriga.eu

6. Minskas “Jaunības” vārtsargam nebija vērts tā censties… / HK Rīga pret Junost (MHL) 2011-02-15; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

7. klasiska ainava ar Juri Upīti / HK Rīga pret Junost (MHL) 2011-02-15; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

8. “paldies par piespēli” / HK Rīga pret Junost (MHL) 2011-02-14; foto avots: dinamoriga.eu

9. pa starpu arī palīdzēts Latvijas U-20 izlasei izlauzties elitē, esot izlases kapteinim un izlases rezultatīvākajam spēlētājam U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupā / pēc Latvijas U-20 izlases uzvaras pār Baltkrievijas U-20 izlasi 2010-12-19; foto avots: lhf.lv

10. “Juri, nu, tāda skaista piespēle,” ir sajūsmināts Vladislavs Dobreņkijs / HK Rīga pret Junost (MHL) 2011-02-15; foto avots: dinamoriga.eu

11. MHL zvaigžņu spēlē / MHL Rietumu konferences izlase pret MHL Austrumu konferences izlasi 2011-02-12; foto avots: mhl.khl.ru

12. “Robert, celies; mums tie Tatru vilki jāsaplēš,” Juris Upītis mēģina cienījami atvadīties no HK Rīga sastāva jauniešu “Pasaules kausā” Omskā / HK Rīga pret Tatranski Vlci 2011-09-02; foto avots: mhl.khl.ru

13. Liepājas Metalurgs vienības ierindā; starp citu, kā viens no rezultatīvākajiem / IIHF Kontinentālā kausa 2. posms 2011. gada oktobrī; foto avots: iihf.com

14. divi vienā: pirmā spēle un pirmais vārtu guvums Rīgas Dinamo sastāvā / Dinamo pret Magņitogorskas Metallurg 2011-11-02; foto avots: dinamoriga.eu

1992. gads. Miķelis Freimanis. Prizma-Rīga. MHL B grupa

“Visi skrien, met un cīnās,” tā Prizma-Rīga uzbrucējs Miķelis Freimanis dažos vārdos raksturo MHL B grupas spēles līmeni. par savām un citu 1992.-ajā un tā apkaimē dzimušo hokejistu gaitām Prizma-Rīga vienībā MHL B grupā, HK Ogre sastāvā Latvijas Virslīgā un Ozolnieki Juniors komandā Baltkrievijas Augstākajā līgā. par 1992. gada hokejistu “palikšanu” aiz strīpas SK Rīga komandā. par konkurenci Prizma-Rīga sastāvā MHL “otrajā līgā” un spēļu principialitāti pret Dinamo sistēmas jauniešu komandu Juniors.

TUVPLĀNĀ: Miķelis Freimanis

• dzimis 1992. gada 17. septembrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 176 cm; 72 kg
• 2011./2012. g. sezonā Prizma-Rīga komandā MHL B grupā un HS Rīga/Prizma vienībā Latvijas Virslīgas versijā
• iepriekšējās sezonas: HK Ogre; Ozolnieki Juniors; HS Rīga/LB 92 (nosaukums arī SK Rīga/LB 92); “citas” Dinamo jauniešu komandas; Latvijas Bērzs / Aile
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• pirmais treneris: Uldis Opits

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: 2009. gada rudenī gaitas Baltkrievijas Augstākajā līgā (BAL), kas ir otra stiprākā šajā valstī, uzsāka jauna komanda Ozolnieki Juniors, kura bija komplektēta galvenokārt no 1988. – 1992. gados dzimušiem hokejistiem. kā nonāci komandas sastāvā? kāpēc 16-17 gadu vecumā nolēmi spēlēt Baltkrievijas Augstākajā līgā nevis, piemēram, Latvijas U-18 līgā vai citur?

Miķelis Freimanis: Komandā nonācu, jo treneri Maticins un Bisenieks trenēja iepriekšējā gada komandu, kur spēlēju, – SK Rīga (HS Rīga/LB 92). Spēlēt tur (Ozolnieki Juniors komandā) izdomāju tāpēc, ka tas likās pareizs lēmums – spēlēt ar vecākiem un sava gada puišiem; un tā arī īsti nebija, kur citur tajā brīdī spēlēt.

Ozolnieku komandā biji viens no jaunākajiem, bet tas Tev netraucēja iekļūt komandas rezultatīvāko spēlētāju pieciniekā. lai tas notiktu, Tev bija jāiekrāj 24 punkti (6+18) 42 spēlēs. kā kopumā vērtē savu “Ozolnieku – Baltkrievijas sezonu”?

Sezonu vērtēju ar “plus” zīmi, jo šī līga ir diezgan spēcīga.

cita starpā, būdams viens no jaunākajiem, biji arī Ozolnieki Juniors kapteinis. parasti šis gods un pienākums “iekrīt” komandas vecākajiem, pieredzējušākajiem. kā tas iegadījās Tev? un vai kapteiņa pienākumi nekļuva par apgrūtinājumu?

Kapteinis īsti nebiju; biju tikai sezonas sākumā uz pirmajām spēlēm, bet pēc tam ievēlējām citu – Aldi Pizānu, vienu no komandas pieredzējušākajiem.

Tavs Ozolnieku komandas biedrs Baltkrievijas Augstāko līgu raksturoja kā tādu, kur spēlētāji izcēlās ar lielu degsmi, ar vēlmi izsisties pieaugušo hokejā. kā Tu raksturotu BAL līmeni, vismaz 2009./2010. g. sezonā, kad tur spēlēji? kāds ir tās līmenis salīdzinot ar Tavu vēlāko pieredzi Latvijas Virslīgā un tagad arī MHL B grupā?

Spēlētāji šajā līgā cīnās par savu vietu pirmajā komandā, tas ir Baltkrievijas Atklātā čempionāta lielajā komandā (Baltkrievijas ekstralīgā), un tāpēc visi cīnās, visiem ļoti vajag. Uzskatu, ka šīs līgas līmenis ir augstāks kā Latvijas Virslīgas līmenis, bet ar MHL-B, domāju, ir vienādos spēka samēros.

pāris puiši no Ozolnieku “junioriem” sezonas gaitā rotēja uz Ozolnieki / Monarch komandu Latvijas Virslīgā, daži citi – tajā sezonā uzspēlēja arī Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ekstralīgā. vai jutāties kā šo komandu fārmklubs? vai centāties, konkurējāt par iespēju izsisties līdz “monarhiem” vai Dinamo Juniors sastāvam?

Bija tā, ka pie Monarha spēlēja pieredzējušie spēlētāji, bet pie Dinamo Juniora tie, kam labi veicās mūsu komandā. Protams, ka centāmies cīnīties, lai izsauktu uz kādu no komandām, bet kā fārmklubs šīm komandām nejutāmies.

Baltkrievijas Augstākajā līgā 10 komandu konkurencē Ozolnieki Juniors palika 10. vietā… vai tā bija “mazo monarhu” patiesā vieta šajā līgā? kas pietrūka, lai rezultāti būtu labāki?

Uzskatu, ka komanda bija laba, spēļu rezultāti arī nebija graujoši; kaut kas tomēr pietrūka komandai, lai veiktos labāk. Domāju, tas bija tādēļ, ka bija zināms, ka šī komanda bija izveidota tikai uz vienu sezonu.

Savā BAL sezonā biji nonācis arī Latvijas U-18 izlases komplektētāju redzeslokā. piemēram, 2009. gada decembrī, pārstāvot Latvijas U-18 izlases krāsas, aizvadīji spēli pret Rumānijas U-20 izlasi, kuru uzvarējāt ar 8:3 un kurā Tev fiksēti 2 vārtu guvumi. kā vērtē šo pārbaudes spēli? kā vērtē savu “pārbaudīšanos” Latvijas U-18 izlases kontekstā?

Šī pārbaudes spēle, manuprāt, vairāk bija rumāņiem nekā mums, jo viņi tad gatavojās savam U-20 pasaules čempionātam.

2010. gada pavasarī pirms U-18 pasaules čempionāta tiki nosaukts Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā, bet izlases sastāvā pasaules čempionātā nebiji. kāpēc? kas Tev pietrūka līdz dalībai izlasē čempionātā?

Kāpēc? Tas būtu jāprasa trenerim; parādīju, ko varu, un tāds bija viņa lēmums. Bet vēlāk viens no šiem treneriem man teica, ka izlasē nespēlēju, jo biju švakākā fiziskā formā nekā citi kandidāti.

vasarā (2010.) jau biji minēts starp MHL topošās komandas HK Rīga kandidātiem. savai pirmajai sezonai HK Rīga komplektētāji lika uzsvaru uz 1990. – 1991. gados dzimušajiem, iekļaujot tikai dažus, kas jaunāki. vai Tev sanāca atrādīties treniņos? cik nopietna bija konkurence par iekļūšanu HK Rīga sastāvā?

Konkurence bija liela; treniņos atrādīties sanāca, un visi cīnījās līdz galam, lai tiktu komandā, tātad kaut kur, kau kas man pietrūka.

aizvadīto (2010./2011.) sezonu iekļāvies Virslīgā spēlējošajā HK Ogre komandā, kas pastāvēja savu otro sezonu un kas bija atvērta jaunajiem hokejistiem. sezonas gaitā “salasīji” 20 punktus (5+15) 30 spēlēs. kāds ir Ogres posma pienesums Tavā karjerā?

Ogres posms bija vienīgā vieta, kur aizvadīt pagājušo sezonu, jo atskaitot no HK Rīgas, mūs nosūtīja pie jauniešu komandas SK Rīga (tosezon, SK Rīga-18 jeb SK Rīga-93/94), kuru trenēja Razgals un Krastiņš, un kas spēlēja Baltkrievijas U-18 līgā. Mums tika teikts, ka varēsim tur spēlēt šo (2010./2011.) sezonu, bet vēlāk, 30.augustā (2010.), mums, 92. gadiem, pateica, ka spēlēt šajā līgā mēs nevarēsim, un tad nu vairs nebija daudz iespēju, kur doties.

HK Ogre vienība, kas 2010./2011. g. sezonā bija komplektēta pamatā no 1990. – 1994. gados dzimušajiem, bija viena no jaunākajām komandām Virslīgā un salīdzinoši likumsakarīgi kopā ar citām gados jaunākām komandām (HS Rīga/LSPA, HS Rīga/Prizma) cīnījās pa Virslīgas tabulas lejasdaļu. sezonas beigās HK Ogre palika 9. vietā no 9 komandām, kā vienīgā netiekot Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs. vai tiešām HK Ogre bija objektīvi vājākā Virslīgas komanda? kāpēc jā/nē?

Es domāju, ka Ogre bija viena no vājākajām, jā; bet izslēgšanas spēlēs mums vienkārši liedza iekļūt tas, ka mums sezonas beigās nebija ledus treniņu dēļ treneru nesaskaņām ar Ogres halles vadību.

HK Ogre sportiskās neražas – tikai 4 uzvaras pamatlaikā un 1 ne-pamatlaikā (32 spēlēs), ieskaitot vienu tehnisko zaudējumu, – tuvāk sezonas noslēgumam atsāka “draudzēties” ar komandas finansiālajām nebūšanām, kas pēc tam pabeidzās ar komandas “slēgšanu”. cik ļoti tas ietekmēja komandas mikroklimatu, sniegumu?

Komandas mikroklimatu tas būtiski neietekmēja, bet nācām uz treniņiem ar domu, ka varbūt netiksim nemaz uz ledus. Domāju, ka tas arī būtiski izmainīja komandas sniegumu.

šovasar Latvijas komandu pārstāvniecība MHL-ā paplašinājās līdz 3 komandām; līdzās Dinamo sistēmai MHL-ā parādījās arī cita – Prizma, kuras MHL komandas kandidātu lokā jau no pirmā oficiālā saraksta biji arī Tu. kāpēc izvēlējies tieši MHL, kāpēc – tieši Prizma-Rīga komandu?

MHL ir līga, kur tevi var ievērot kāds no Krievijas hokeja sistēmas. Prizmu izvēlējos tādēļ, ka īsti nebija, kur spēlēt; vienīgi Virslīgā negribēju spēlēt, un tad pavērās šāda iespēja spēlēt Prizmā.

MHL B grupas komandas Prizma-Rīga kandidātu saraksts bija diezgan plašs; bet cik cieša bija konkurence par iekļūšanu MHL vienības sastāvā? vai arī viss “pa lielam” bija skaidrs pirms treniņu uzsākšanas?

Konkurence bija liela, jo šis kandidātu saraksts bija plašs. Tas ir plašs vēl joprojām, jo esam pietiekoši daudz spēlētāju, lai kāds spēlētu tavā vietā.

pirms sezonas sākuma kopā ar Prizma-Rīga uzturējies treniņnometnē Zviedrijā, kur aizvadījāt arī pāris spēles, pa vienai pret Norrtälje IK un Rimbo IF Hockey – komandām, kas 2010./2011. g. sezonā spēlēja Zviedrijas ceturtajā stiprākajā pieaugušo līgā (Division 2). pirmo uzvarējāt (9:1), otrai zaudējāt (3:5); uzreiz pēc spēlēm biji kritisks par komandas sniegumu. tagad, atskatoties uz Zviedrijas treniņnometni pēc laika, kā vērtē komandas sniegumu Zviedrijas spēlēs? kā vērtē sagatavošanos sezonai kopumā? attiecībā uz komandu, attiecībā uz sevi?

Sagatavošanās sezonai bija pietiekami stipri balstīta uz fizisko sagatavotību; trenējāmies visi, cik vien varējām, lai sagatavotos sezonai. Zviedrijas spēles parādīja, ko tajā brīdī mēs varam. Pirmā spēle, kā jau teicu, bija jāuzvar ar padsmit vārtu starpību, bet otrajā spēlē vienkārši mēs nespēlējām savu spēli, ko mēs varam.

pirms doties MHL B grupas “kaujas laukos” Prizma-Rīga pirmais sastāvs kā HS Rīga/Prizma aizvadīja divas spēles Latvijas Virslīgā. pirmajā spēlē bija “nežēlīga atraušanās” no SMScredit.lv ar 1:11, bet otrajā jau uzvara (2:1) pret Elektrēnu Energija. vai tiešām ir tik nesaprātīga starpība starp “kreditoriem” un Lietuvas komandu? vai arī pirmajā spēlē “lielajiem cipariem” bija kādi citi iemesli?

Izgājām negatavi uz spēli; likās, ka nu tik būs – spēlēsim, metīsim. Bet Lietuvas komanda ir salīdzināmi daudz vājāka nekā SMS.

pirmā sastāva prombūtnes laikā HS Rīga/Prizma vārdu Latvijas Virslīgā “nes” otrais sastāvs, kuram arī sanākušas skarbas ugunskristības (2:13 pret Jelgavas komandu). kā kopumā vērtē HS Rīga/Prizma jaunās sezonas spēlētāju “komplektu”, salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu? HS Rīga/Prizma Virslīgā šosezon ir kļuvusi stiprāka?

Es domāju, ka Prizmas sastāvs ir kļuvis spēcīgāks nekā pagājušosezon.

Prizma-Rīga debija MHL B grupā sākās ar 3 spēļu izbraukumu Penzā, kur 3 reizes pēc kārtas nācās cīkstēties pret Dizeļist komandu. 1:8, 1:2, 1:6 atbilda šo spēļu gaitai? vai Prizma-Rīga no izbraukuma bez punktiem atgriezās pelnīti?

Bez punktiem atgriezāmies pelnīti. Pirmajā spēlē mūs vienkārši noskrēja, varbūt var vainot tālo ceļu ar autobusu, varbūt ko citu. Otrajā spēlē jau zinājām, ar ko spēlēsim un kā jāspēlē; cīnījāmies darījām visu, vienkārši nepaveicās. Bet trešajā spēlē jau bijām atslābinājušies, jo jau likās, ka nu jābūt mūsējai spēlei, ka būs viegli, un ka spēli jau esam vinnējuši.

kā kopumā vērtē komandas iestartēšanos MHL-ā? kas ir kļuvis savādāk, salīdzinot ar līdzšinējām gaitām? kas Krievijas hokejā pārsteidz? kam bijāt gatavi?

Starts, protams, varēja būt labāks, bet nu – kā ir, tā ir; jāspēlē tālāk un jācīnās. Gatavi bijām visam, jo aptuveni zinājām, uz kurieni mēs braucam un kādam jābūt līmenim.

pirms sezonas minēji, ka MHL B grupas hokeja stils varētu būt sagaidāms kā “skrien, sit” (bej, begi). vai pirmās spēles MHL B grupā to ir apliecinājušas? vai pretēji?

Pirmās spēles apliecināja, ka visi skrien, met un cīnās; mazāk kombinē.

līdztekus MHL B grupas čempionātam turpināt dalību Latvijas Virslīgā, kur cīnās arī otra MHL B grupas komanda no Latvijas – Juniors. tā kā esat ar “junioriem” vienā MHL divīzijā un spēlējat Virslīgā, tad apniksiet viens otram visātrāk – t.i. būsiet biežākie pretinieki šajā sezonā. jau pirms sezonas aizvadījāt 2 pārbaudes spēles mainīgām sekmēm – zaude 6:7 un uzvara 3:1. pirmajā savstarpējā Virslīgas spēlē arī rīvējāties, bet uzvarējāt ar 4:3. cik principiālas ir prizmiešu spēles pret Dinamo saimniecības otro jauniešu komandu Juniors?

Juniors ir vistiešākais pretinieks Prizmai, jo visi seko un salīdzina, kā iet abām komandām.

kādus rezultātus būtu jāsasniedz komandai, kādus – Tev, lai sezonas noslēgumā Tu varētu atskatīties ar gandarījumu? kādus mērķus esi sev formulējis šajā sezonā?

Komandai ir jāspēlē labāk nekā tagad un jācīnās par katru spēli, tas pats attiecas arī uz mani – jācīnās, jātrenējas un tad jāskatās. Mani mērķi ir pēc iespējas labāk aizvadīt šo sezonu.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

• Miķeļa Freimaņa individuālās statistikas uzskaites – mhl2.khl.ru, eliteprospects.com, lhf.lv, eurohockey.com
• Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts (2010. g. marts) pirms U-18 pasaules čempionāta – sportaavize.lv, lhf.lv
• Ozolnieki Juniors statistika savā vienīgajā sezonā (2009./2010.) Baltkrievijas Augstākajā līgā: tepat
• Latvijas U-18 izlase pret Rumānijas U-20 izlasi (2009. g. decembris) – lhf.lv, sportacentrs.com
• HS Rīga/LB 92 sastāvs 2008./2009. g. sezonā (iespējams, nav fiksētas visas izmaiņas sezonas gaitā) – lhf.lv
• raksti ar Miķeļa Freimaņa pieminējumu (t.sk., statistiku, viedokli): tepat

[pirmais foto, vēl HK Ogre ierindā, no Miķeļa Freimaņa personīgā arhīva. otrais foto fiksēts vienā no Prizma-Rīga spēlēm pret Maskavas Zeļenograd 2011. gada oktobrī; foto avots: mhl2.khl.ru. 3., 4., 5. fotoattēli no Miķeļa Freimaņa personīgā arhīva; abos pēdējos attēlos Miķelis Freimanis – otrais no labās.]

Latvijas komandas “bēg” no Baltkrievijas. uzticīgs tikai Liepājas Metalurgs

Latvijas komandas no Baltkrievijas Atklātā čempionāta (BAČ) līgām turpina evakuēties. jaunajā 2011./2012. g. sezonā BAČ-am daļēji uzticīga palikusi vien Liepājas Metalurgs saimniecība, deleģējot galveno komandu uz ekstralīgu un Liepājas Metalurgs U18 vienību uz Baltkrievijas Junioru līgu. iepriekšējā sezonā BAČ līgās cīnījās 6 komandas no Latvijas, 2009./2010. g. sezonā – 8 komandas…

Krievija un Ukraina “nokož” BAČ?

dažādu iemeslu dēļ Latvijas hokeja saimniecības ir norisinājusies orientieru maiņa. pie “centrālā staba” ir uzlikts jauns virzienrādītājs – Krievija, uz kuru jaunajā 2011./2012. g. sezonā aizsoļojušas jau 7 komandas! “lielākā” vienība Dinamo joprojām cīnās KHL plašumos, bet 6 jaunatnes – jauniešu komandas mēģina augt un attīstīties pa MHL abām grupām vai Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā. vēl relatīvi nesen Baltkrievijas hokeja saimnieku organizētie čempionāti bija tālākais, pēc kā tiecās dažāda kalibra Latvijas klubi un komandas, bet tagad BAČ “nav gana labs”.

iemesli migrācijai prom no Baltkrievijas līgām tiek meklēti un atrasti dažādi, taču noliegt BAČ vadošo līgu līmeņa kritumu neņemas arī Baltkrievijas speciālisti. finansiāli apgrūtinājumi skar pat līdz šim plaukstošus Baltkrievijas klubus, pa kādam klubam arī “noiet no lielās skatuves”. kā viens no skaļākajiem iemesliem BAČ stagnācijai tiek piesaukta KHL – MHL “vertikāles” izaugsme, kas ir “paņēmusi” līdzjutēju un spēlētāju interesi, kā arī uzsūkusi Baltkrievijas hokeja resursus 3 komandu “personā” – Minskas Dinamo KHL-ā un jaunatnes komandas Minskas Junost, Bobruiskas Dinamo-Šiņņk MHL-a jaunās sezonas versijā. cita starpā arī profesionālas hokeja līgas izveide vai vismaz pārveide Ukrainā ir ietekmējusi BAČ norisi. acīmredzamākais “ietekmējums” – Kijevas Sokil komandas aiziešana no Baltkrievijas ekstralīgas, koncentrējoties uz dalību Ukrainas čempionātā.

līdz ar Sokil aiziešanu, BAČ-u ir pametusi virkne jauniešu komandu no Ukrainas. 2011./2012. g. sezonā Baltkrievijas Junioru un Jauniešu līgās atšķirīgos vecuma līmeņos spēlēja 7 komandas no Ukrainas – 5 komandas bija Kijevas Sokil dažādu gadu “modeļi”, viena 1999. g. dzimušo grupā bija Kijevas Ļdinka, kā arī 1998. g. līmenī – Kijevas izlase. vēl plašāka Ukrainas U komandu dalība BAČ-ābija vērojama 2008./2009. g. sezonā – 11 jauniešu komandas. tagad, vismaz šobrīd un pagaidām, BAČ visos līmeņos ir palicis bez Ukrainas komandu līdzdalības.

Lietuva kļūst par hokeja valsti?

migrāciju no BAČ-a iestudē arī Lietuvas jauniešu komandas, kurām alternatīva ir pēdējā laikā “sakustinātais” šīs valsts čempionāts. par pieaugušo līmeni diskusijas nerims gadiem, bet Lietuvas jauniešu līgu “iekārtojums” ļauj pacīnīties, nebraukājot pa ārzemēm. jaunajā 2011./2012. g. sezonā BAČ-ā ir palikusi tikai viena komanda no Lietuvas – Geležinis Vilkas (Viļņa) Junioru līgā, bet sezonu pirms tam bija 4 – pāris vecumu Energija (Elektrēni), un pa vienai komandai no Viļņas un Kauņas. piemēram, vēl 3 sezonas pirms tam (2009./2010.; 2008./2009.; 2007./2008.) Lietuva “piestādīja” pa 5 jauniešu komandām sezonā. atgādinājumam: Lietuva ir pamanījusies jaunajā sezonā iestartēt vairāk vai mazāk savu komandu Baltica (Viļņa) MHL grupā.

cita starpā, Lietuvas jauniešu līgās “pielietojumu” savām 3 jaunākajām komandām ir atradusi arī Liepājas Metalurgs “piramīda”. uz Lietuvas U-10 līgu tiek deleģētas divas liepājnieku komandas – Liepājas Metalurgs U10 – 1 un Liepājas Metalurgs U10 – 2, bet uz Lietuvas U-12 līgu – Liepājas Metalurgs U12 puiši. jāpiebilst, ka iepriekšējā sezonā (2010./2011.) Lietuvā jau startēja divas komandas no Liepājas – Liepājas Metalurgs U14 un Liepājas Metalurgs U12, un katra no tām sava vecuma (jaunuma) līgā sezonu pabeidza ar 1. vietu turnīra tabulā.

Liepājas Metalurgs U18 sāk ar uzvarām

startu Baltkrievijas Junioru līgā Liepājas Metalurgs U18 komanda ir aizsākusi ar divām uzvarām divās spēlēs. izbraukumā ar 3:2 (24. sept.) un 7:2 (25. sept.) ir pieveikta komanda Raubiči-95/96 (RCOP Raubiči), kas līdz šim tradicionāli bija Baltkrievijas attiecīgā vecuma jauniešu izlases bāzes formējums. nākamās spēles, saskaņā ar kalendāru, ir paredzētas 7. un 8. oktobrī uz “mājas ledus” pret Minskas SDJuŠOR.

piebilde! Baltkrievijas Junioru līgas čempionāts norisinās divos posmos. 1. posmā 11 komandas sadalītas divās apakšgrupās, kurās savā starpā cīnās tikai attiecīgās grupas vienības. 2. posmā katras grupas (A un B) 3 stiprākās komandas savā starpā izspēlē četru apļu turnīru (C grupa), neņemot vērā 1. posma spēļu rezultātus un noskaidrojot 1.-6. vietu ieguvējus. A un B grupu vājākās komandas 2. posmā “apvienojas” D grupā un noskaidro čempionāta 7.-11. vietu ieguvējus.

Latvijas hokeja komandas BAČ-ā pēdējās 5 sezonās, ieskaitot 2011./2012.:

sezona	Ekstralīga	Augstākā līga	Junioru līga (U-18)	Jauniešu līga (daž. vecumi līdz U-16)
2007./2008.	–	–	–	Rīga LB 92 (U16)
2008./2009.	ASK Ogre	–	LB Rīga	Liepājas Metalurgs U16
	DHK Latgale			Liepājas Metalurgs-95 (U14)
	Liepājas Metalurgs			SK Rīga-93 (U16)
	Rīga 2000			SK Rīga LB-94 (U15)
2009./2010.	Dinamo Juniors	Ozolnieki Juniors	Liepājas Metalurgs U18	Liepājas Metalurgs U15
	Liepājas Metalurgs		SK Rīga-93 (-92/93; U18)	SK Rīga-94 (U16)
				SK Rīga-95 (U15)
2010./2011.	Liepājas Metalurgs	–	Liepājas Metalurgs U18	Liepājas Metalurgs U16
			SK Rīga-93/94 (U18)	SK Rīga-95 (U16)
				SK Rīga-96 (U15)
2011./2012.	Liepājas Metalurgs	–	Liepājas Metalurgs U18	–
				–

lasāmvielai & izziņām:

• Baltkrievijas Junioru līgas B apakšgrupas aktuālie spēļu rezultāti un tabula – r-hockey.ru
• Baltkrievijas Junioru līgas web sadaļa – hockey.by
• Baltkrievijas Jauniešu līgas web sadaļa – hockey.by
• Lietuvas hokeja līgu mājaslapa – hockey.lt
• Lietuvas U-12 līgas turnīra tabula 2010./2011. g. sezonā – hockey.lt
• Lietuvas U-14 līgas turnīra tabula 2010./2011. g. sezonā – hockey.lt
• par Liepājas Metalurgs vecāko jauniešu komandu sniegumu 2010./2011. g. sezonā: tepat

[foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 (faktiski Liepājas Metalurgs pirmās komandas) spēlē pret DHK Latgale 2011. gada 9. martā. foto autors: Aigars Prūsis.]