HK Rīga šogad tuvāk Dinamo komandai?

Dinamo jaunatnes vienības HK Rīga uzvaru sērija un atrašanās MHL Rietumu konferences līderu godā, kaut uz brīdi, ir patīkama pārmaiņa pēc iepriekšējās sezonas, kad komandas sniegums bija patālu no spīdoša. Tomēr nebijušas sajūtas tās nav – arī savā pirmajā MHL čempionātā (2010./2011.) HK Rīga sezonas gaitā atzīmējās ar pirmo vietu Rietumu konferencē un pat epizodiski visā MHL.

Jebkurā gadījumā ir stipri priecīgāk piedzīvot uzvaras, lai arī knapi un ar viena vārtu guvuma starpību, nevis otrādi. Tā, nu, jaunajā sezonā Leonīda Tambijeva trenētā Dinamo jaunatne sezonā ir iesoļojusi itin braši. Tiesa, nākamajā spēļu dienā rīdziniekus apsteidza uzreiz trīs sāncenšu vienības – maskavieši MHK Spartak, Krasnaja Armija un Jaroslavļas Loko. Bet tas neatceļ faktu – HK Rīga ir starp šīs sezonas MHL Rietumu līderiem. Vismaz sezonas pirmajā ceturtdaļā.

Kā tad tā? Kāpēc šosezon HK Rīga sākusi labāk nekā iepriekšējās divās sezonās? MHL palikusi manāmi vājāka līga vai HK Rīga būtiski stiprāka? Par kopējām līgas jaudas izmaiņām nepieciešams plašāks pētījums, taču kopējo spēku formātu maina vecuma faktors – līgas vecuma griesti ir nolaisti no U-22 uz U-21. Tas no MHL aprites izslēdz 1992. gadā dzimušos – t.i., vismaz teorētiski jaudīgākus personāžus. Tomēr šis noteikums attiecas uz visām MHL komandām, ieskaitot HK Rīga. Taisnības pēc tomēr jāpiebilst, ka – ne uz visām. Tām MHL vienībām, kas nav kāda KHL un/vai VHL kluba sistēmā, ir atļauts sastāvā iekļaut divus U-22 vecuma spēlētājus. No Rietumu konferences 20 vienībām tādas ir septiņas – jaunizveidotā Sanktpēterburgas Dinamo, Stupino Kapitan, Voskresenskas MHK Himik, HC Red Bull Salzburg, HC Energie Karlovy Vary, Minskas Junost, kā arī Budapeštas Patriot SKEKS, kas no MHL šosezon faktiski izstājusies. HK Rīga komandai, kā KHL kluba Rīgas Dinamo jaunatnei, šī handikapa nav.

HK Rīga sezonas sākuma panākumu galvenie iemesli, jādomā, meklējami vasaras laikā ieguldītajā un arī sezonas sākumā turpinātajā darbā. Tomēr ir faktori, kas šogad ir savādāki un acīmredzot pozitīvi veicina HK Rīga varēšanas MHL čempionātā:

(1) Rīgas Dinamo ir tuvāk. Nē, nē – abu komandu bāze arī agrāk bija viena ledus halle Piņķos. Taču šī gada starpsezonas un arī regulārās sezonas sākumā spēlētāju rotācija starp HK Rīga un Dinamo ir nesalīdzināmi “dzīvāka” vai vismaz skaitliski apjomīgāka nekā agrākās sezonās. Pie reāla, bet neliela spēles laika regulārajā sezonā pagaidām tikuši tikai divi “hā-kā rīdzinieki” – aizsargs Edgars Siksna un uzbrucējs Andris Siksnis, taču starpsezonas pārbaudes spēlēs un/vai regulārās sezonas spēļu pieteikumos bijuši vēl pieci jaunie hokejisti – vārtsargs Rihards Cimermanis, uzbrucēji Deivids Sarkanis, Kārlis Ozoliņš, aizsargi Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs, Tas nozīmē ne tikai attiecīgo puišu sēdēšanu “lielās komandas” rezervē, bet arī – trenēšanos kopā ar Dinamo un nelielu, bet tomēr skaidri “deguna priekšā” saksatāmu iespēju.

(2) Dinamo galvenais treneris ir tuvāk. Rīgas Dinamo galvenā trenera Arta Ābola dēls Rodrigo ir veiksmīgi debitējis HK Rīga ierindā, un likumsakarīgi, ka tēvs iespēju robežās seko sava dēla gaitām. Attiecīgi Artis Ābols ir biežāks HK Rīga spēļu un citu aktivitāšu aculiecinieks, nekā to darītu “vienkāršs” Dinamo galvenais treneris. Iepriekšējās sezonās Šuplers, Rautakallio un arī Ābols bija ļoooti reti viesi HK Rīga spēlēs. Tagad HK Rīga puiši Dinamo galvenā trenera aci redz un jūt biežāk. Viņi zin, ka viņiem seko nepastarpināti. Tā ir iespēja.

Zemteksts tam visam ir tāds, ka HK Rīga puišiem ir izveidota sajūta, ka tas “solis” līdz Dinamo pieteikumam ir reāli iespējams, ko arī apliecina reāli piemēri. Cits stāsts, cik liela iespēja ir tikt uz KHL “reālā ledus”. Tomēr iepriekš daudziem arī atrašanās pieteikumā bez spēles laika bija ļoti attālināts sapnis. Acīmredzot paldies arī jāsaka KHL reglamentam, kas pilnam pieteikumam prasa vismaz divus U-21 vecuma, t.i., HK Rīga gadagājuma puišus.

Nav jābūt īpaši vērīgam, lai pamanītu, ka no/uz HK Rīga iesauktie dinamieši KHL oficiālajās spēlēs uzspēlējuši ļoti maz. Tomēr jaunatnes kopējo spēles apjomu uz augšu pavelk 19 gadus vecais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.), kurš aizvadījis līdz šim visas Dinamo 13 spēles šajā regulārajā sezonā, bet HK Rīga sastāvā MHL spēlēs šosezon gan nav bijis iesaukts.

Kā KHL reglamenta izmaiņa ar obligātajiem jaunajiem pieteikumā, bet ne faktiski uz ledus, būs ietekmējis jauno sportistu attīstību ilgtermiņā, varēsim redzēt pēc gadiem, taču tagad, izskatās, viņu darbības HK Rīga sastāvā kopumā tas ietekmējis pozitīvi. Atliek cerēt, ka neiestāsies jauno hokejistu “pārgaidīšanās” uz spēles laiku Dinamo sastāvā un vilšanās netiks “pārcelta” uz HK Rīga sniegumu.

P.S. Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, salīdzinot HK Rīga varējumu dažādās MHL sezonās, ir jaunatnes līgas Rietumu un Austrumu konferenču nošķirtība. Proti, šosezon abas konferences faktiski ir dažādas līgas, kuru komandas regulārajā sezonā savā starpā nespēlē. Austrumiem un Rietumiem iespēja “satikties” būs tikai “kaut kad” izslēgšanas spēļu stadijā. Šajā gadījumā “iespaidu” uz HK Rīga sniegumu atstāj ne tikai nespēlēšana pret Austrumu konferences līdervienībām, pret kurām par punktiem jāpacīnās vēl sīkstāk. Runa vairāk ir par izbraukumiem īsākā attālumā, kas noteikti atvieglo dzīvi. Tiesa, tālākais izbraukums uz Habarovsku, kur jāuzspēlē pret Rietumu konferencē palikušo Amurskije Tigri, joprojām ir saglabājies.

Attiecīgās sezonas HK Rīga spēlētāji Rīgas Dinamo sastāvā KHL čempionātā (treknrakstā attiecīgās sezonas U-21 vecuma spēlētāji, kas ir HK Rīga maksimālais vecums šosezon):

spēlētājs	dz.	sp. KHL	punkti KHL	+/- KHL	sp. laiks KHL
2010./2011. REG
U Roberts Bukarts	1990.	43	4+2	-4	vid. 7:59
U Ainars Podziņš	1992.	19	1+0	±0	vid. 6:16
U Vitalijs Karamnovs	1989.	18	0+2	-3	vid. 10:03
U Raimonds Vilkoits	1990.	3	1+0	±0	vid. 4:41
V Kristers Gudļevskis	1992.	0 (3)*	–	–	0:00
2011. PLAY OFF
U Ainars Podziņš	1992.	11	0+1	-5	vid. 8:51
U Roberts Bukarts	1990.	3	0+0	-1	vid. 10:08
2011./2012. REG
U Ainars Podziņš	1992.	38	4+0	+1	vid. 7:55
U Roberts Bukarts	1990.	26	3+3	±0	vid. 9:36
U Māris Bičevskis	1991.	15	1+1	±0	vid. 8:26
U Juris Upītis	1991.	9	3+0	+1	vid. 8:12
U Miks Indrašis	1990.	1	0+0	±0	9:16
2012. PLAY OFF
U Roberts Bukarts	1990.	7	0+0	±0	vid. 10:11
U Māris Bičevskis	1991.	5	0+0	-1	vid. 10:34
U Ainars Podziņš	1992.	4	0+0	-1	vid. 6:37
U Juris Upītis	1991.	2	0+0	±0	vid. 3:53
V Kristers Gudļevskis	1992.	0 (2)*	–	–	0:00
2012./2013. REG
A Mārtiņš Porejs	1991.	19	2+2	-6	vid. 16:20
U Miks Lipsbergs	1991.	4	0+0	±0	vid. 7:02
U Juris Upītis	1991.	3	0+0	-1	vid. 13:19
V Kristers Gudļevskis	1992.	2	GAA 2.18	atv. 92.1%	kop. 82:27
U Ainars Podziņš	1992.	0 (3)*	–	–	0:00
2013. NADEŽDA
U Juris Upītis	1991.	11	5+1	+4	vid. 14:46
A Mārtiņš Porejs	1991.	4	0+0	-1	vid. 9:05
2013./2014. REG (pēc 13 sp.)
A Edgars Siksna	1993.	1	0+0	±0	4:22
U Andris Siksnis	1993.	1	0+0	±0	4:13
V Rihards Cimermanis	1993.	0 (13)*	–	–	0:00
U Deivids Sarkanis	1994.	0 (4)*	–	–	0:00
A Krišs Lipsbergs	1993.	0 (1)*	–	–	0:00

* Hokejistiem bez reāla spēles laika iekavās norādīts spēļu skaits, kurās attiecīgais spēlētājs bija pieteikumā. Piebilde: piemēram, 2012./2013. g. sezonā HK Rīga vairs nespēlēja ne tikai vecuma limitu pāraugušie Roberts Bukarts un Miks Indrašis, bet arī vecuma griestiem vēl atbilstošie Māris Bičevskis un Elvijs Biezais.

Plašākam ieskatam:

• HK Rīga komplekts 2013,/2014. g. sezonā un tā pieredze: tepat
• MHL čempionāta izspēles kārtība šajā sezonā: tepat
• HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. sezonā – mhl.khl.ru
• MHL turnīra tabulas – mhl.khl.ru

[Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret HC Energie Kalovy Vary 2013. gada 28. septembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Skatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra…

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	9+11	-11	14:55		3	0+0	±0	14:45
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	8+7	-5	15:50		9	2+0	-2	14:22
2010./2011.	Amur	49	12+7	-12	14:09
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	48	2+8	-4	13:56		6	0+0	-4	13:02
2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	11:00		4	0+0	-2	17:27

*

Lauris Dārziņš

Pirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	8+8	-6	13:50		3	0+0	-3	14:47
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	54	14+17	+7	15:28		9	2+2	±0	18:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	45	21+23	+9	16:13		11	5+5	-7	17:57
2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	11:14		4	0+0	-1	16:17
2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	11:41		9	4+0	+1	14:52

*

Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	53	9+18	-8	15:41		3	1+2	+1	17:18
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	50	12+24	-9	18:09		9	1+3	-5	19:38
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	12+24	±0	17:13		10	4+3	-3	16:38
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	33	3+6	-4	13:23		3	0+0	-4	18:28
2012./2013.	Dinamo (Rīga)	33	1+14	-10	15:17
	HC Lev Praha	7	1+0	-1	10:39		3	0+0	-2	6:58

*

Ainars Podziņš

2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	19	1+0	±0	6:16		11	0+1	-5	8:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	38	4+0	+1	7:55		4	0+0	-1	6:37
2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	13:54		Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1	Nad. 15:24

*

Miķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	55	9+8	-8	12:35		3	0+0	-4	13:01
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	17+15	+10	13:43		9	1+2	-1	17:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	54	16+25	+10	16:07		11	3+6	-8	17:47
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	54	13+31	-5	17:56		7	2+8	+5	19:44
2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	13:10		5	1+0	-1	11:12

*

Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	53	11+25	+9	54.5%	17:46		9	1+4	±0	49.5%	19:40
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	10+16	+2	53.2%	17:47		11	4+1	-4	45.6%	16:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	53	11+24	+2	51.0%	18:57		7	5+3	+3	59.9%	20:13
2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	54.1%	11:10		9	0+1	-2	49.3%	15:07

*

Aleksejs Širokovs

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	45	2+8	-9	53.2%	13:27		3	0+0	±0	33.3%	5:58
2009./2010.	Amur	51	8+12	-11	52.5%	14:45
2010./2011.	Amur	7	1+1	-5	54.1%	15:58

*

Sandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	43	6+18	±0	22:28		6	0+3	-3	23:32
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	41	5+26	+5	22:54		11	0+7	-2	22:22
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	50	10+10	-17	19:56		7	1+1	-5	20:23
2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	20:44		5	0+1	-7	20:50

*

Georgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Lada	38	9+4	+10	20:07
	Dinamo (Rīga)	12	1+3	+2	21:20		3	0+1	±0	24:25
2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2	19:27
2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	21:32		4	0+0	-1	20:01
2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8	19:58
	Avangard	13	1+4	±0	20:50		17	0+0	-2	21:17
2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	19:21		10	0+2	-2	17:51

*

Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	uzv.-zaud. REG	GAA REG	atv. % REG	„sausi” REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	GAA PO	atv. % PO	„sausi” PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	8 (406:40)	4-2	2.66	91.5%	1
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	37 (1920:26)	17-11	2.84	91.0%	2		6 (373:30)	3-2	1.93	93.4%	1
2010./2011.	Jugra	23 (1237:06)	6-10	3.25	89.8%	1		5 (297:00)	2-3	2.42	92.1%	0
2011./2012.	Jugra	19 (1021:39)	4-8	2.53	91.6%	2		3 (88:23)	0-2	1.36	95.8%	0
2012./2013.	Jugra	32 (1857:59)	17-11	2.94	91.0%	2		Nad. 1 (59:51)	Nad. 0-1	Nad. 6.02	Nad. 77.8%	Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

	spēlētājs	sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. PO	punkti PO	+/- PO
	UZBRUCĒJI
1.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12	-11
2.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7	-12
3.	Lauris Dārziņš	2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	9	4+0	+1
4.	Jānis Sprukts	2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	9	0+1	-2
5.	Miķelis Rēdlihs	2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	5	1+0	-1
6.	Lauris Dārziņš	2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	4	0+0	-1
7.	Mārtiņš Cipulis	2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	4	0+0	-2
8.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	24	4+1	-3
9.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	30	2+2	-4
10.	Ainars Podziņš	2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1
11.	Aleksejs Širokovs	2010./2011.	Amur	7	1+1	-5
12.	Aleksandrs Ņiživijs	2012./2013.	HC Lev Praha	7	1+0	-1	3	0+0	-2
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	10	0+2	-2
2.	Oskars Bārtulis	2012./2013.	Donbass	40	3+4	+9	Nad. 4	Nad. 0+0	Nad. ±0
3.	Georgijs Pujacs	2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8
			Avangard	13	1+4	±0	17	0+0	-2
4.	Sandis Ozoliņš	2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	5	0+1	-7
5.	Georgijs Pujacs	2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2
6.	Māris Jass	2010./2011.	Ņeftehimik	18	0+1	±0
7.	Aleksandrs Jerofejevs	2008./2009.	Ņeftehimik	8	1+5	-1	4	0+0	+1
8.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	4	0+0	-1
9.	Artūrs Kulda	2012./2013.	Sibir	50	9+6	-3	7	0+1	+1
10.	Aleksandrs Jerofejevs	2009./2010.	Metallurg (Novokuzņecka)	48	1+6	-4	34	3+3	-6
	VĀRTSARGI	sezona	klubs	sp. REG	atv. % REG	GAA REG	sp. PO	atv. % PO	GAA PO
1.	Edgars Masaļskis	2011./2012.	Jugra	19	91.6%	2.53	3	95.8%	1.36
2.	Edgars Masaļskis	2012./2013.	Jugra	32	91.0%	2.94	Nad. 1	Nad. 77.8%	Nad. 6.02
3.	Edgars Masaļskis	2010./2011.	Jugra	23	89.8%	3.25	5	92.1%	2.42

*

Plašākai ainavai:

• Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzē – sportacentrs.com (pieejams abonentiem)
• Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
• KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
• Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Dinamo „tirgus placis” – iespēja jaunajiem?

Vietu KHL izslēgšanas spēlēs zaudējušās Rīgas Dinamo komandas sastāva „izpārdošana” pagaidām saredzama tikai kā izmaksu optimizēšana. Taču varbūt ir pēdējais laiks dot iespēju jaunajiem? Īstiem junioriem? Pirmajās četrās KHL sezonās Rīgas komanda vismaz nedaudz bija devusi iespēju spēlēt U-20 vecuma hokejistiem, bet šosezon – nē. Dinamo sastāva komplektētājiem un treneriem pietrūkst domāšanas ilgtermiņā vai drosmes? Vai arī HK Rīga un tās galvenā trenera Leonīda Tambijeva devums ir bezjēgā?

Dinamo „autlets” jeb sezonas izskaņas izpārdošana ar atlaidēm ir diezgan normāla parādība, bet Rīgas klubs ar to saskārās pirmoreiz. Jo ir pirmā reize kluba neilgajā pastāvēšanas vēsturē, kad cīņa par Gagarina kausu vairs nespīd. Tādēļ ir normāli, ja spēlētājus, ar kuriem nerēķinās komandas nākotnes zīmējumā, cenšas pārdot, iemainīt vai atdot citiem klubiem. Tas ne tikai atbrīvo finanšu līdzekļus, bet nereti tiek izmantots jauno spēlētāju iespēlēšanai. Mazāk pieredzējušie tiek pie lielāka spēles laika, bet citi, kas netiktu spēlēt vispār, tiek pie kaut kāda spēles laika. Labi, ka Dinamo izredzes uz play off pazuda tik ātri, jo pretējā gadījumā, rādās, Kristeram Gudļevskism un Jurim Upītim būtu jāgaida vēl ilgāk…

Tad nu 2013. gada janvārī no komandas „deportētie” Matjē Karls, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksandrs Žirū, Ģirts Ankipāns vismaz teorētiski atbrīvo vairāk vai mazāk spēles laika pārējiem. Cits stāsts, ka kluba vadība leģionārus varēja „triekt” arī daudz ātrāk, kā arī varēja mazāk runāt par Karsuma un Indraša „iznomāšanu”, kas KHL tomēr nav leģitīma. Uz konkrētā fona izskatījās tā, ka pat pārdošanai / iznomāšanai Dinamo pusē spēju nepietiek…

Kā atlikušo sezonas daļu izmantos Rīgas Dinamo? Savas nevarēšanas ļoti gribēs kompensēt Cerības (Nadeždas) kausa izcīņā? Vai tomēr dos iespēju un laidīs pie teikšanas ne tikai savu jaunāko galu, bet arī īstus juniorus – U-20 vecuma hokejistus (dz. 1993. g. un jaunāki), kuri Dinamo saimniecībā ir! 2. un 3. februāra spēlēs HK Rīga puiši MHL čempionāta spēlēs pret CSKA jaunatnes komandu Krasnaja Armija skrēja un cīnījās ar tādu azartu, atdevi un pašaizliedzību, ka prieks. Jo viņi grib šosezon uzspēlēt Dinamo. Un kad tad Rīgas kluba menedžments plāno pārbaudīt savu „jauno paaudzi”, kas būs vajadzīga turpmākajās sezonās?

Cik tad jauns ir Rīgas Dinamo?

Šosezon Dinamo komandas sastāvā dažādos posmos iespēlējot piecus 1991. gadā dzimušos hokejistus (Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Juris Upītis) un vienu 1992. gada spēlētāju (Kristers Gudļevskis), Dinamo ir radījuši ilūziju, ka ir jaunatnei pretimnākoša klubs. Ja vēl pieskaita trīs 1990. gadā dzimušos (Robertu Bukartu, Miku Indraši, Gunāru Skvorcovu), tad šķiet vispār rožaina ainava. Bet viss atkarīgs, kur novieto jaunības atskaites latiņu. Vairumā hokeja pasaules robežšķirtne ir junioru vecums (U-20; šosezon 1993. gadā dzimušie), kurā spēlētājs vēl atbilst junioru līgu standarta vecumam un kurā tiek izspēlēti pasaules čempionāti. Pēc tam jau sākas vai nekad nesākas pieaugušais hokejs. Pasaules kartē ir daži izņēmumi. Piemēram, Ziemeļamerikā junioru līgās ļauj uzspēlēt pa kādam U-21 vecuma spēlētājam. Skarbākais jaunības pagarinājums ir Krievijā bāzētajās līgās, kur MHL atļauj spēlēt arī U-22 vecuma hokejistiem, bet KHL-ā kā dotētais jauno vecums, kas ļauj pieteikt pilnu sastāvu, ir tas pats U-22 (šogad 1991. gadā dzimušie un jaunāki).

Tomēr vairums KHL klubu šo dotēto vecumu izmanto prātīgi – iespēlē arī U-20 vecuma hokejistus, dodot tiem KHL līmeņa pieredzi. Līdz šim 2012./2013. g. sezonā KHL oficiālajās spēlēs ir piedalījušies 48 junioru vecuma (U-20) hokejisti: 28 puiši – dzimuši 1993. gadā; 17 puiši – 1994. gadā; 3 jaunieši – 1995. gadā.

No 26 KHL klubiem šosezon iespēju uzspēlēt U-20 vecuma hokejistiem nav devuši tikai 4 klubi. Ne sekundi junioriem nav devuši Sibir, Lokomotiv, Rīgas Dinamo un tai menedžmenta rokraksta ziņā radniecīgais HC Lev Praha. Protams, ir arī dažas komandas, kur junioru spēles laiks ir bijis ļoti simbolisks. Pārējās junioriem ne īpaši vai mazliet draudzīgās komandas ir Amur (ar 2:38 kopējā spēles laika junioriem), Torpedo (4:24), SKA (28:16) un arī Vitjaz (35:23).

Tradicionāli junioriem ar spēles laiku dāsnākās komandas atrodas Austrumu konferences lejasdaļā. Tās jaunajiem „dod spēlēt” ne tikai tad, kad ir skaidra netikšana izslēgšanas spēlēs, bet arī krietni pirms tam. U-20 vecuma hokejistiem draudzīgākā komanda 2012./2013. g. sezonā līdz šim ir bijusi Jekaterinburgas Avtomobiļist, kura šosezon iespēlējusi tikai divus juniorus, bet ar pamatīgu spēles laiku (kopsummā 895:52). Otrs junioriem labvēlīgākais klubs ir Novokuzņeckas Metallurg, kurš šosezon sastāvā „ielaidis” 7 junioru vecuma hokejistus (!!!) un kopsummā ļāvis U-20 spēlētājiem 862 minūtes „ar asti” (862:54).

Tomēr nav tā, ka tikai uz Gagarina kausa izcīņu nepretendējošas komandas dod spēles laiku jaunajiem. Junioriem trešā draudzīgākā komanda ir uz play off pretendējošā HC Slovan Bratislava (3 spēlētāji un 598:02), ceturtā – viens no Austrumu līderiem Traktor (4 spēlētāji un 558:48), piektā – viens no Rietumu līderiem Maskavas Dinamo (1 spēlētājs, bet 477:55). Turpat netālu arī Magņitka – 4 spēlētāji un 422:10 spēles laika summā.

KHL junioriem (U-20) draudzīgākās komandas 2012./2013. g. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; īsi pirms regulārās sezonas beigām):

	klubs	U-20 vec. sp. skaits	kop. sp. laiks	t.sk. vārts. laiks	vieta KHL
1.	Avtomobiļist	2	895:52	–	26.
2.	Metallurg (Novokuzņecka)	7*	862:54	80:18	21.
3.	HC Slovan Bratislava	3	598:02	–	13.
4.	Traktor	4	558:48	–	6.
5.	Dinamo (Maskava)	1	477:55	–	3.
6.	Metallurg (Magņitogorska)	4	422:10	–	7.
7.	Spartak	2	414:40	–	23.
8.	Ņeftehimik	2	376:12	–	14.
9.	Salavat Julajev	3*	339:50	237:58	9.
10.	Baris	3	297:56	19:00	11.
11.	Jugra	1	293:55	–	17.
12.	Avangard	1	167:54	–	2.
13.	Ak Bars	2	152:29	–	4.
14.	CSKA	2	135:48	–	5.
15.	Atlant	2	88:14	–	19.
16.	Donbass	2	75:58	–	18.
17.	Dinamo (Minska)	1	63:18	63:18	16.
18.	Severstaļ	2	51:42	–	10.
19.	Vitjaz	2	35:23	–	22.
20.	SKA	1	28:16	–	1.
21.	Torpedo	1	4:24	–	20.
22.	Amur	1	2:38	–	25.
23.-26.	Dinamo (Rīga)	0	–	–	24.
	HC Lev Praha	0	–	–	15.
	Lokomotiv	0	–	–	8.
	Sibir	0	–	–	12.

* P.S. Viens spēlētājs – 1994. gadā dzimušais uzbrucējs Antons Sļepiševs – šosezon ir spēlējis 2 komandās: Novokuzņeckas Metallurg un Salavat Julajev.

Rezultatīvākie U-20 vecuma uzbrucēji KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	vid. sp. laiks
1.	Nails Jakupovs	1993.	Ņeftehimik	22	10+8	-4	14:24
2.	Damirs Žafjarovs	1994.	Metallurg (Novokuzņecka)	38	4+6	-5	11:22
3.	Antons Sļepiševs	1994.	Slavat Julajev / Metallurg (Novokuzņecka)	23	6+1	-1	12:33
4.	Jaroslavs Kosovs	1993.	Metallurg (Magņitogorska)	38	4+3	-5	8:48
5.	Marko Daňo	1994.	HC Slovan Bratislava	35	3+4	+3	9:29
6.	Aleksandrs Hohlačovs	1993.	Spartak	26	2+5	0	13:04
7.	Tomáš Mikúš	1993.	HC Slovan Bratislava	31	3+3	+3	8:01

*

Lietderīgākie U-20 vecuma aizsargi KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	vid. sp. laiks
1.	Andrejs Mironovs	1994.	Dinamo (Maskava)	37	0+5	+4	12:55
2.	Ņikita Ņesterovs	1993.	Traktor	33	0+0	+4	12:13
3.	Jaroslavs Dibļenko	1993.	Atlant	8	0+1	+3	10:43
4.	Alberts Jaruļļins	1993.	Ak Bars	27	0+1	+2	5:22

*

Visu U-20 vecuma vārtsargu sniegums KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

vārtsargs	dz.	klubs	sp.	sp. laiks	atv. %	GAA
Andrejs Vasiļevskis	1993.	Salavat Julajev	7	237:58	91.8%	2.27
Iļja Sorokins	1995.	Metallurg (Novokuzņecka)	3	80:18	92.7%	2.24
Jans Šeļepņovs	1993.	Dinamo (Minska)	2	63:18	87.0%	2.84
Vladimirs Kramars	1993.	Baris	1	19:00	77.8%	6.32

*

Protams, KHL regulārās sezonas noslēgumā dažās spēlēs varētu nedaudz pieaugt to U-20 vecuma spēlētāju skaits, kas devušies laukumā KHL čempionātā. Tāpat arī līdz šim spēlējušo jauno hokejistu statistika. Taču principiālas izmaiņas kopējā KHL griezumā nav gaidāmas. Saistībā ar Dinamo paliek jautājums par domāšanu ilgtermiņā un drosmi uzticēties junioriem.

Vai Dinamo nav savu U-20 vecuma hokejistu?

Kā zinām, 2010. gada rudenī savā pirmajā KHL čempionātā devās HK Rīga vienība, kurai viens no definētajiem pamatuzdevumiem bija un ir – jauno hokejistu audzināšana un „iesildīšana” Dinamo vajadzībām. Šajā sakarā arī absolūtais vairums Dinamo sastāvā KHL čempionātā spēlējušo 1990.-1992. gadā dzimušo hokejistu ir gājuši cauri vai turp-atpakaļ caur HK Rīga ierindu. Vienīgais – Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.) nav spēlējis MHL čempionātā.

Lai nebūtu plaša diskusija par to, vai 1994. un 1995. gadā dzimušie (attiecīgi, U-19 un U-18) var būt gatavi KHL līmenim, var pievērsties tikai IIHF noteiktajai klasikai – U-20 „tīrajam” vecumam, t.i. 1993. gadā dzimušajiem. HK Rīga ierindā šosezon MHL oficiālajās spēlēs tādi ir uzspēlējuši 11 personu skaitā, no kurām viens ir leģionārs (Aleksandrs Burcevs) un viens (Ritvars Zonenbergs) jau ir pametis Dinamo sistēmu, lai uzspēlētu pie Aigara Ciprusa Viļņas Baltika komandā MHL B grupā. Vai no palikušajiem nav kāds „ņemams” vismaz uz tām spēlēm, kurās vairs nav ko zaudēt? Ja nē, tad jautājums – HK Rīga vienu gadu strādājusi pa tukšo? Un kam tad vajadzīga HK Rīga?

Nav tā, ka būtu anormāla pārbagātība, tomēr arī HK Rīga sastāvā varētu atrast spēlētājus, kas ainavu nebojātu. Tiesa, šosezon būtu īpaši jācenšas, lai kopskatu varētu sabojāt… Starp 1993. gadā dzimušiem HK Rīga uzbrucējiem, vismaz pagaidām, nebūs atrodami superrezultatīvi „glābēji”, bet uzbrucējus ar pieklājīgi nostādītu darba ētiku, atdevi un degsmi, kas derētu vismaz 4. maiņai, atrast varētu noteikti. T.sk., deficītajā centra pozīcijā. Cik gatavi vai negatavi KHL-am, to jau tikai uz ledus varētu redzēt. Arī aizsargu varētu atrast, ja ģenerālmenedžerim Opuļskim, treneriem Ābolam un Ignatjevam ir doma par ilgtermiņu. Starp citu, augumā ne pārāk raženais Pauls Zvirbulis ir viens no labākajiem aizsargiem HK Rīga ierindā. Šajā gadījumā, jājautā, vai Dinamo sastāva „skauti” būtu gatavi rīkoties pret stereotipiem un vispārēju skepsi, lai sastāvā iemēģinātu ne to garāko aizsargu. Savukārt, vārtsargi pagaidām paliek „aiz strīpas”, jo HK Rīga pirmo vijoli spēlē Gudļevskis, bet pārējiem atliek tas, kas pāri paliek.

HK Rīga 1993. gadā dzimušie spēlētāji un viņu sniegums MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; dati saskaņā ar mhl.khl.ru; auguma cm un kg iespējams izmaiņas):

spēlētājs	cm	kg	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Rustams Begovs	179	70	52	14+12	+10
Aleksandrs Burcevs	187	72	1	0+0	0
Edgars Kurmis	179	69	32	3+9	+7
Lauris Rancevs	186	81	43	2+7	-3
Andris Siksnis	178	80	47	9+12	+12
Ritvars Zonenbergs	183	73	6	0+0	-1
AIZSARGI
Krišs Lipsbergs	182	78	49	1+5	-3
Kalvis Ozols	198	80	14	0+0	-2
Pauls Zvirbulis	172	70	52	5+9	+9
VĀRTSARGI	cm	kg	sp. (sp. laiks)	atv %	GAA
Rihards Cimermanis	180	70	13 (539:41)	86.7%	3.34
Boriss Tretjakovs	182	74	1 (58:03)	86.4%	3.10

*

Ieskatam:

• Dinamo jaunākie hokejisti uz KHL fona 2011./2012. g. sezonas vidū: tepat
• Par junioru vecuma (U-20) spēlētājiem KHL pirmajās 3 sezonās (2008. – 2011.): tepat
• KHL komandu junioru vecuma spēlētāji pirmajās 3 sezonās (pilns saraksts): tepat
• AS Dinamo Rīga pārstāvja Jura Savicka intervija (2013-02-01) – sportacentrs.com

[Attēlā: HK Rīga puišu konsultācija pie Tambijeva. Ierindā arī 1993. gadi – #62 Siksnis, #7 Begovs, #89 Rancevs… Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Energie (Karlovi Vari) 2012. gada 21. oktobrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo jaunais rokraksts – bez zvaigznēm, bet ar garu soliņu?

Starpsezonas treniņnometne un pārbaudes spēles neapšaubāmi ir paredzētas jaunās sezonas melnrakstiem, kandidātu atlasei, maiņu komplektācijai un citiem mazāk pamanāmiem, bet svarīgiem darbiem. Šādos apstākļos tiek pieradināti komandas jaunpienācēji, kā arī treneru uzticēšanos bauda pulciņš jauno hokejistu, kuriem sezona sāksies fārmklubā vai jaunatnes vienībā. Kādas ir Dinamo jaunās sezonas rokraksta iezīmes?

Nākamais pirmssezonas tests paredzēts Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīrā, uz kurieni devusies vēl Dinamo paplašinātā sastāva versija – 2 vārtsargi, 9 aizsargi, 17 uzbrucēji. Tajā skaitā pieci HK Rīga vecuma spēlētāji – 1991. gadā dzimušie. Līdz sezonas sākumam vēl nedēļas četras, ir noticis viens atklātais treniņš un divas pārbaudes spēles, bet jau tagad parādās dažas rokraksta iezīmes, kuras pastāv reāla iespēja saskatīt jaunajā sezonā. Interesanti, vai šie simptomi tiks pasvītroti vai „izārstēti” starpsezonas turnīru gaitā?

1. Zvaigznes beigušās?

Jau aizvadītajā sezonā Rautakallio piedāvātais spēles modelis un prasītā disciplīna ierobežoja brīvdomību, iecietību pret importa un pašmāju kadru nepilnībām aizsardzībā, kā arī samazināja bijību pret konkrēto spēlētāju gadu pieredzes handikapu. Solīti nācās pielikt kā jaunam, tā vecam, leģionāram un ne-leģionāram. Jāstrādā bija visiem, un pat Marsels Hosa cīnījās aizsardzībā un pretēji prognozēm prata būt rezultatīvs.

Pēdējo pāris gadu laiku Dinamo sastāvs ir plānveidīgi „atzvaigžņots” – Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš, arī Hosa, Sprukts ir prom. Cits stāsts ir par to, cik liels spīdeklis ir katrs no nosauktajiem, tomēr Dinamo sastāvā šie vīri bija gana pamanāmi.

Jaunie Dinamo papildspēki – kā leģionāri, tā Latvijas pavalstniecības „ledus gladiatori” – salīdzinoši īsā laikā , pat ja gribētu, nemaz nespētu aizlāpīt tādus emocionālus caurumus, kādus atstāja konkrēto labi pazīstamo un jau ierasto Dinamo spēlētāju aiziešana. Dinamo mārketinga veidotāji ir spiesti zīlēt, kurus personāžus likt uz reklāmas plakātiem un baneriem blakus Raitim Ivanānam. Tācu Dinamo treneriem zīlēšanas mazāk – darbs, darbs un darbs bez zvaigznēm un to raideriem (spec-pasūtījumu lapām). Lai arī jaunpieņemtie uzbrucēji Šremps un Žirū varētu uzspīdēt un iemest caurmērā biežāk nekā citi, tomēr par zvaigznēm vai zvaigznītēm kļūt viņiem liedz Rautakallio proponētā hokeja loģika. Un šajā hokejā būs pilnīgi vienalga un nebūtiski, kurš tieši samet. Jo spēle netiks pakārtota nevienam – ne ar, ne bez paplātes. Sezonas rezultatīvāko vīru virspusē tikpat labi varētu būt kā Karsums, tā Luseniuss, kā Žirū, tā Meija. Ja par zvaigzni tiek veidots Raitis Ivanāns, tad tas nekādā mērā nav saistīts ar viņa rezultativitāti.

2. Veterāniem atlaižu nebūs?

Rautakallio hokejā pērnsezon nebija viegli nevienam no Dinamo pieredzējušākiem kadriem – ne fiziski, ne droši vien arī psiholoģiska komforta ziņā. Kaut kā arī veselība ne visiem turējās tik laba. Aleksandram Ņiživijam (1976.) sanāca 33 spēles regulārajā sezonā, 9 punkti un pēdējo gadu neizteiksmīgākā sezona. Ģirtam Ankipānam (1975.) arī nepilna sezona: 31 spēle regulārajā čempionātā + 4 spēles play off-ā. Rodrigo Laviņam (1974.) vēl mazāk spēļu: 28 „regulāras” + 3 izslēgšanas; turklāt daudz spēles laika kā 7.-ajam aizsargam uz rezervistu soliņa. Sandim Ozoliņam gan regulārajā sezonā spēļu skaits (50 spēles) lielāks nekā iepriekšējās sezonas, tomēr arvien mazāks pielietojums atrasts viņa avantūristiskajam stilam. Rautakallio to visu aizstāj vai cenšas aizstāt ar kārtību. Cits jautājums, kas aizstās Ozoliņa autoritāti ģērbtuvē un reprezentējot komandu uz ledus?

Jādomā, ka „somu kārtību” labi apzinās arī Ankipāns, Laviņš un Ņiživijs, kuri, neskatoties uz „rožu dārza” trūkumu aizvadītajā sezonā, ir pagarinājuši līgumu ar Dinamo atkal. Atliek vien novēlēt, lai pietiek spēka. Visādi citādi – nav ticības, ka viņus un viņu līgumus „taupīs”.

3. Iespēja tiks dota visiem?

Šīs vasaras treniņnometnes sastāvs un pārbaudes spēles liecina – treneri ir nobrieduši dot iespēju, ja ne visiem, tad daudziem. Piemēram, 8. augusta pārbaudes spēli pret VHL komandu Ņeftjaņik (Almetjevska) dinamiešu treneri izmantoja tā, kā paredzēts pārbaudes spēlēm. Pārbaudīja un taustīja palielu skaitu kandidātu Dinamo 3. – 4. maiņu pretendentu, kuru daļai citos apstākļos Dinamo krāsās nebūtu iespēja uzspēlēt. Tie, kas bija par piecīti iecerējuši Piņķos ieraudzīt visus leģionārus un Ivanānu, varēja samierināties ar „otrā vārtsarga” Mikaela Tellkvista vērošanu uz Dinamo rezervistu soliņa.

Bet šī pārbaudes spēle ļāva savākt savus plusiņus vai nesavākt mīnusiņus diviem pārbaudes laika līguma īpašniekiem – Vitālijam Pavlovam un Gunāram Skvorcovam, ar kuriem drīz pēc tam tika noslēgti pilnvērtīgi 2 sezonu līgumi.

Arī tagad uz turnīru Ņižņijnovgorodā brauc pieci 1991. gadā dzimušie – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Juris Upītis un aizsargs Mārtiņš Porejs. Nevienam no viņiem vieta sastāvā nav ne garantēta, ne nopelnīta, bet iespēja ir. Zinot Rautakallio piegājienu aizvadītajā sezonā, tad savu iespēju, ja tā būs nopelnīta, viņš varētu dot visiem. Cik daudz, tas ir cits stāsts. Bet pērnsezon slidas Dinamo oficiālajās spēlēs pirmoreiz āva virkne līdz šim HK Rīga sakarā pazīstamu vairāk vai mazāk jauno hokejistu – Miks Indrašis (1990.), Juris Upītis (1991.), Māris Bičevskis (1991.). Ne visiem bija debijai „pietiekams” spēles laiks, piemēram, Indrašim – 1 spēle, bet bija.

Aizvadītajā sezonā Dinamo saimniecībā faktiski vienīgais tā īsti neizmantotais spēlētājs bija aizsargs Jānis Andersons. Viņam aizvadītajā sezonā KHL oficiālajā čempionātā ļāva uzspēlēt 2 spēles… Vēl 11 spēles Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā un daudz treniņu. Arī šosezon aizsardzības ierinda draud būt gana konservatīva, taču no traumām un hroniskām kļūdām nav pasargāts neviens. Savukārt tuvākajiem kandidātiem – Mārtiņam Porejam, Mārtiņam Jakovļevam jābūt gana čakliem, lai savu iespēju sagaidītu.

4. Liepāja būs tuvāk?

Liepāja arī iepriekšējās sezonās nebija tālu, tomēr – visu fārmkluba „apmaiņas programmas” potenciālu Dinamo divos draudzības gados ar Liepājas Metalurgu nav izmantojuši. Tiesa, Liepājas klubam ir savi mērķi un uzdevumi, kas ne vienmēr varētu sakrist ar Dinamo vajadzībām. Ko arī apliecina starp- un pirmssezonu prātojumi, ka Liepājas un Dinamo fārm-attiecības ir pārtraucamas vai nav turpināmas.

Vairāk vai mazāk no Dinamo uz Liepāju 2011./2012. g. sezonas laikā tika deleģēti 3 spēlētāji – aizsargs Jānis Andersons (11 spēles), uzbrucējs Juris Upītis (20 spēles) un arī uzbrucējs Miks Indrašis (27 spēles). No Dinamo saimniecības puses uz Liepāju pērnsezon tika deleģēti vēl 3 hokejisti, taču tie vairāk bija HK Rīga manevri, un Dinamo sastāvā KHL čempionātā šie puiši vismaz pērnsezon neuzspēlēja: vārtsargs Jānis Auziņš (6 spēles Liepājā); aizsargs Ēriks Ševčenko (6 spēles); uzbrucējs Raimonds Vilkoits (4 spēles). Tas viss, neskaitot Liepājas Metalurgs piramīdas puišus, kas uzspēlēja gan HK Rīga, gan Liepājas Metalurgs sastāvā.

Pirmajā ar Liepājas Metalurgu saistītajā sezonā (2010./2011.) Dinamo uz fārmklubu bija nodeleģējuši 3 kadrus: aizsargu Jāni Andersonu (15 spēles), uzbrucējus Gintu Meiju (12 spēles) un Juri Štālu (19 spēles).

Jaunajā sezonā uz Liepājas Metalurgu deleģēto spēlētāju skaits varētu pārsniegt skaitli ‘3’. Ja nav kāda īpaši slepena vienošanās starp klubu vadītājiem, ka fārmošana paliek īpaši formāla un Dinamo uz Liepāja nesūta nevienu vai sastrādā tikai pāris formālu vingrinājumu.

Šobrīd biežākus reisus uz Liepāju ļauj prognozēt gan Dinamo „garais soliņš”, gan, piemēram, MHL reglamenta izmaiņu tendences. Dinamo soliņu pagarina kā rinda jauno kadru no HK Rīga puses, tā arī, piemēram, nesen līgumus noslēgušie Vitālijs Pavlovs (1989.), Gunārs Skvorcovs (1990.), kuri vismaz sākumā pretendē uz vietu ceturtajā maiņā vai uzreiz aiz strīpas. Šī iemesla dēļ kuluāros mēdz nosmaidīt, ka abi nosauktie ir Dinamo dāvana Liepājas Metalurgam – Dinamo apmaksāti Liepājas kluba hokejisti pateicībā par fārma līgumu. Kā ir patiesībā, to gan varēs novērtēt sezonas gaitā.

Savukārt, MHL jaunais reglaments paredz, ka HK Rīga (t.i., KHL kluba sistēmā esošas MHL komandas) sastāvā vienā spēlē drīkstēs spēlēt tikai trīs vecākā iespējamā vecuma – 1991. gadā dzimuši – hokejisti. Taču Dinamo/HK Rīga saimniecībā tādi, vismaz pagaidām, ir septiņi: aizsargi Dīķis, Jakovļevs, Porejs un uzbrucēji Bičevskis, Biezais, Miks Lipsbergs un Upītis. Visiem, kas periodiski „paliks pāri” no Dinamo un HK Rīga, loģisks risinājums ir biļete „Rīga – Liepāja”. Tāpat arī visus 1990. gadā dzimušos un vecākus, kuriem dažādu iemeslu dēļ var kļūt nepieciešama spēļu prakse ārpus Dinamo, pēc idejas, sagaida Pilsēta, kurā piedzimst vējš. 1990. gadā dzimušie, t.i. pirmie, kas pārauguši MHL, Dinamo sastāvā ir Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Gunārs Skvorcovs.

P.S. Obligātie jaunie

KHL aizvadītā sezona (2011./2012.) iesākās ar principu, ka katra komanda papildu 18 laukuma spēlētāju standartam drīkst vienā spēlē pieteikt un iespēlēt papildu divus jaunos – U-20 vecuma hokejistus (tosezon – 1992. gadā dzimušus). Taču jau drīz – rudenī – šo papildu spēlētāju limits tika pacelts par gadu – uz U-21 (dz. 1991.). Tas ļāva aizvadītajā sezonā ar „vieglāku sirdi” iekļaut sastāvā 1991. gadā dzimušos Juri Upīti un Māri Bičevski.

KHL amatpersonas runā, ka līgas reglaments attiecībā uz jaunajiem spēlētājiem ir atkal pamainīts, bet pagaidām oficiāli izsludināti un KHL publiski pieejamos dokumentos veikti labojumi nav pieejami. Neoficiālos paziņojumos izskan versijas, ka U-21 (dz.1992.) vai U-20 (dz. 1993.) vecuma hokejistus būs pa vienam jāliekot sastāvā obligāti, un, iespējams, vēl divus pēc brīvas izvēles. Cita versija liecina, ka atkal vecuma limits tiks pacelts, un attiecīgi U-22 (dz. 1991.) vecuma hokejisti būs obligātie vai papildu iespēlējamie. Lai vai kā, kamēr labojumi nav oficiāli publiskoti, tie pagaidām ir pus-oficiāli minējumi. Turklāt, arī oficiālās normas attiecībā uz jaunajiem spēlētājiem KHL reglamentā ir mainītas arī sezonu laikā.

Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīram (ofic. nosaukts 2012-08-13) un spēlētāju statistika starpsezonā:

spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentāri
UZBRUCĒJI
Ģirts Ankipāns	1975.	1	0+0
Māris Bičevskis	1991.	0	0+0
Elvijs Biezais	1991.	1	0+1
Roberts Bukarts	1990.	2	1+0
Andris Džeriņš	1988.	1	0+1
Alexandre Giroux	1981.	1	1+0
Miks Indrašis	1990.	1	0+0
Raitis Ivanāns	1979.	1	0+0
Jamie Johnson	1982.	1	0+0
Mārtiņš Karsums	1986.	1	0+0
Miks Lipsbergs	1991.	2	0+0
Niclas Lucenius	1989.	1	0+0
Gints Meija	1987.	2	0+0
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	1	0+0
Rob Schremp	1986.	1	0+1
Gunārs Skvorcovs	1990.	2	0+1	noslēdzis 2 sezonu līgumu ar Dinamo
Juris Upītis	1991.	2	0+0
AIZSARGI
Mathieu Carle	1987.	1	0+0
Oskars Cibuļskis	1988.	2	0+0
Guntis Galviņš	1986.	1	0+0	kapteinis 1. sp.
Rodrigo Laviņš	1974.	1	0+0
Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0
Jēkabs Rēdlihs	1982.	1	0+0
Krišjānis Rēdlihs	1981.	1	0+0
Arvīds Reķis	1979.	1	0+0	kapteinis 2. sp.
Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0
VĀRTSARGI	dz.	sp.	GAA
Māris Jučers	1987.	2	0.75
Mikael Tellqvist	1979.	1	3.00

*

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl.	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentārs
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	1	0+0	trenējas ar HK Rīga
U	Vitālijs Pavlovs	1989	1	1+0	noslēdzis 2 sezonu līgumu ar Dinamo
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	1	0+1	pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Lasāmvielai:

• Torpedo mājalapa (paredzētas arī Ņižņijnovgorodas turnīra translācijas) – hctorpedo.ru
• Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīram – dinamoriga.eu
• Dinamo noslēdz 2 sezonu līgumu ar Gunāru Skvorcovu un Vitāliju Pavlovu, kā arī pārtrauc saistības ar Ediju Rinki-Leitānu – dinamoriga.eu
• Dinamo atklātais treniņš Valmierā (2012-08-02) – dinamoriga.eu
• Līdzšinējais KHL sporta reglaments (acīmredzot vēl nelabotā versija) – khl.ru
• MHL 2012./2013. g. sezonas reglaments – mhl.khl.ru

[Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo jaunākie hokejisti uz KHL fona

Peka Rautakallio šosezon ir iemēģinājis 3 jaunus Latvijas hokejistus, kuri Šuplera laikā netika atzīti par pietiekoši gataviem. Miks Indrašis, Juris Upītis, Māris Bičevskis šosezon KHL oficiālajās spēlēs devās pirmoreiz, bet Roberts Bukarts un Ainars Podziņš turpina; pēc kā Dinamo jaunatne izskatās uz KHL klubu jaunatnes fona?

jauno hokejistu iespēlēšana KHL “lielajās” komandās vienmēr ir bijis jūtīgs jautājums, kas nereti konfliktē ar komandu vadības uzstādījumiem pēc augstiem mērķiem tagad un tūlīt. tāpat ir treneri, kas apveltīti ar dažādu drosmes pakāpi, vairumā gadījumu spiežot uz pārbaudītām vērtībām un domājot īstermiņā – labākajā gadījumā sava līguma robežās. protams, svarīgs elements ir arī pats “materiāls”, ko pienes attiecīgās komandas “piramīda” – jauniešu sistēma, kurai jārēķinās, ka daļa gatavāko “augļu” mēdz operatīvi pārcelties uz Ziemeļameriku, cerot un arī piepildot sapni par NHL.

KHL vadība 2011./2012.g. sezonas gaitā nolēma pastiprināt jauno hokejistu iespēlēšanas motivāciju klubiem, palielinot “atviegloto vecumu” par vienu gadu – no U-20 (šosezon – dzimuši 1992. gadā un jaunāki) uz U-21 (dzimuši 1991. gadā un jaunāki). šī vecuma 1-2 hokejisti, ja tiek pieteikti spēlei, ļauj konkrētās spēles pieteikumu paplašināt par 1-2 spēlētājiem. KHL pirmajās 3 sezonās šī norma attiecās tikai uz U-20 spēlētājiem; tāpat bija šīs sezonas sākumā, tomēr noteikumi tika pamainīti spēles gaitā. par šo izmaiņu ir izskanējušas gan uzslavas KHL “politiķu” dzīves izpratnei, gan kritika. zināma neapmierinātība ir 1992. gadā dzimušo un jaunāku hokejistu rindās, kuriem šosezonas gaitā negaidīti bija jāsāk rēķināties, ka uz “papildvietām” KHL komandu sastāvos jākonkurē ar gadu vecākiem – 1991. gadā dzimušajiem. tomēr kopējā ainava ir tāda, ka dažām komandām tas ļauj nedaudz drošāk iespēlēt 1991. gadā dzimušos hokejistus, kuri daļā gadījumu noteikti paliktu “aiz borta”, bet tagad, kā bez sāpēm pieteikumā iekļauti, dabū savas dažas minūtes spēles laika un krāj pieredzi. kas zina, cik ātri un daudz pie spēlēšanas tiktu Rīgas Dinamo 1991. gadi – Juris Upītis un Māris Bičevskis, ja uz viņiem nesāktu attiecināt jauno normu.

2011./2012. g. regulārās sezonas gaitā Rīgas Dinamo ir ļāvusi uzspēlēt 5 hokejistiem, kuri dzimuši 1990. gadā vai agrāk, kas kopumā KHL-ā ir diezgan viduvējs vai pat vājš rādītājs. tas, protams, ir vairāk nekā, piemēram, jau tradicionāli jaunajiem hokejistiem nedraudzīgajām komandām – Astanas Baris vai Minskas Dinamo. starp citu, Baris arī šajā sezonā ir jaunajiem hokejistiem nedraudzīgākā komanda. jau trīs pirmo sezonu gaitā KHL-ā Baris nedeva uzspēlēt nevienam U-20 vecumam atbilstošam hokejistam; šosezon neļauj arī U-21 un U-22 vecuma spēlētājiem.

šosezon, vismaz līdz 15. janvārim aizvadītajām spēlēm ieskaitot, jaunajiem hokejistiem draudzīgākā ir Čehovas Vitjaz komanda, kas savā sastāvā ir pieņēmusi 14 hokejistus, kas dzimuši 1990. gadā un jaunākus. vitjaziešu sastāvs ir ļoti pateicīgs jaunatnes iepludināšanai, īpaši brīžos, kad komandas spēlētāji masveidā izcieš vairāku spēļu diskvalifikācijas. šosezon starp jaunajiem hokejistiem draudzīgākajām saimniecībām ir arī Maskavas Spartak, kura draudzīgums jaunajiem acīmredzot ir apgriezti proporcionāls komandas iespējām “iespiesties” Rietumu konferences play off zonā. spartakieši šosezon ir iemēģinājuši 11 spēlētājus ar dzimšanas gada atzīmi “1990.+”. turklāt Spartak ir komanda, kas šosezon ļāvusi uzspēlēt lielākajam skaitam šīs sezonas “atvieglotā vecuma” (1991. un jaunāki) spēlētājiem – 8 hokejistiem. cits stāsts ir par spēlētājiem doto spēles laiku… jau pēdējās sezonās tradicionāli jaunatnei labvēlīga saimniecība ir arī Maskavas CSKA komanda, kur šosezon uzspēlējuši 10 hokejisti, kas dzimuši 1990. gadā vai jaunāki.

KHL komandu 1990. g. dzimušie un jaunāki hokejisti 2011./2012. g. sezonā (pēc 2012-01-15 spēlēm):

	komanda	1994.	1993.	1992.	1991.	1990.	KOPĀ	t.sk. “papild-vecumā” (1991. un jaun.)
1.	Vitjaz	–	–	1	6	7	14	7
2.	Spartak	–	1	2	5	3	11	8
3.	CSKA	–	2	4	1	3	10	7
4.	Severstaļ	–	–	3	–	6	9	3
5.	Avtomobiļist	–	–	3	1	4	8	4
6.	Sibir	–	–	3	3	1	7	6
7.	Metallurg (Novokuzņecka)	1	–	1	2	2	6	4
8.	Ak Bars	–	–	1	4	1	6	5
9.	SKA	–	–	–	6	–	6	6
10.	Metallurg (Magņitogorska)	–	1	1	2	1	5	4
11.	Traktor	–	1	1	1	2	5	3
12.	Ņeftehimik	–	–	2	1	2	5	3
13.	Salavat Julajev	–	–	2	3	–	5	5
14.-15.	Avangard	–	–	1	2	2	5	3
	Dinamo (Rīga)	–	–	1	2	2	5	3
16.	Lev	–	1	1	–	2	4	2
17.	Amur	–	–	–	1	3	4	1
18.	OHK Dinamo	–	1	1	–	1	3	2
19.-20.	Jugra	–	1	–	1	–	2	2
	Torpedo	–	1	–	1	–	2	2
21.	Atlant	–	–	1	–	1	2	1
22.	Dinamo (Minska)	–	–	–	1	1	2	1
23.	Baris	–	–	–	–	–	0	0

*

KHL 1990. gads

1990. gadā dzimušie hokejisti jau otro sezonu neietilpst KHL komandu “atvieglotajās” programmās un par savu vietu “zem saules” (uz ledus) cīnās tādā pašā konkurences kārtībā kā pieredzējušāki hokejisti. tomēr 1990. gadā dzimušajiem šosezon ir viens faktors, kas tos atšķir no 1989. gadā dzimušiem un vecākiem. proti, 1990. gads ir pēdējais vecums, kad jaunais hokejists vēl var uzspēlēt MHL čempionātā, kas nozīmē komandu sastāvu komplektētāju paplašinātas iespējas konkrētu spēlētāju izmantot arī kluba sistēmas MHL komandas vajadzībām. tiesa, šī norma attiecas arī uz jaunākiem hokejistiem. piemēram, 4 no 5 Rīgas Dinamo “pieņemtajiem” jaunākajiem hokejistiem šosezon ir uzspēlējuši gan Dinamo, gan HK Rīga sastāvā MHL-ā. abi Rīgas 1990. gadi (Roberts Bukarts un Miks Indrašis) tajā skaitā. neskatoties uz to, ka 1990. gadā dzimušo iekļaušana KHL komandu spēļu pieteikumā nesniedz nekādus atvieglojumus, tomēr KHL komandās ir uzspēlējuši aptuveni tikpat 1990. gadā dzimušo spēlētāju (ap 40 hokejistu) kā 1991.-mo gadu.

KHL 1990. gadā dzimušo komplektā pamanāmākie ir:
– uzbrucējs Kirills Petrovs, Ak Bars ierindā 40 spēlēs ir sastrādājis 21 punktu (12+9);
– aizsargs Maksims Čudinovs, Severstaļ ierindā 38 spēlēs sakolekcionējis 29 punktus (9+20) un “+4” lietderības;
– vārtsargs Daņila Aļistratovs, Vitjaz vārtus šosezon sargāja 20 spēlēs, atvairot 92,0% metienu un nopelnot GAA koeficientu 3.08 apmērā.

KHL 1990. gadā dzimušo uzbrucēju Top 10; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	iemet.	vid.sp. laiks
1.	Kirills Petrovs	1990.	Ak Bars	40	12+9	-4	6	– (2 no 7)	14:24
2.	Dmitrijs Lugins	1990.	Amur	32	8+9	-4	10	35.6% (16 no 45)	12:29
3.	Sergejs Plotņikovs	1990.	Amur	40	11+3	+4	60	35.0% (57 no 163)	14:13
4.	Stepans Saņņikovs	1990.	Sibir	40	6+7	+2	6	– (1 no 2)	14:30
5.	Georgijs Belousovs	1990.	Vitjaz	25	5+7	-9	10	38.5% (5 no 13)	13:55
6.	Anatolijs Ņikoncevs	1990.	Spartak	40	4+6	-2	20	– (1 no 3)	12:25
7.	Jevgeņijs Timkins	1990.	Vitjaz	31	7+2	-10	52	25.0% (9 no 36)	15:50
8.	Dmitrijs Kugriševs	1990.	CSKA	37	4+5	-4	22	38.5% (5 no 13)	13:04
9.	Aleksandrs Streļcovs	1990.	Avtomobiļist	31	4+5	-10	8	– (1 no 7)	13:32
10.	Vjačeslavs Kuļomins	1990.	CSKA	29	3+6	-3	6	– (3 no 6)	13:10
	–
19.	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	15	1+2	0	0	12.5% (1 no 8)	10:27
–	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	1	0+0	0	0	–	9:16

*

KHL 1990. gadā dzimušo aizsargu Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
1.	Maksims Čudinovs	1990.	Severstaļ	38	9+20	+4	40	23:54
2.	Ions-Georgijs Kostevs	1990.	Ņeftehimik	10	0+4	-1	4	13:47
3.	Konstantins Plaksins	1990.	Traktor	8	0+0	-1	6	5:52
4.	Bogdans Koseļevičs	1990.	Severstaļ	36	2+7	-2	61	17:03
5.	Jevgeņijs Jerjomenko	1990.	Vitjaz	7	0+1	-2	2	10:40

*

KHL 1991. gads

veiksmīgs “gads” KHL ar jau pieminēto “junioru vecuma” paplašināšanu šīs sezonas gaitā. komandu vadība un treneri saņēma papildu motīvu, kas Dinamo gadījumā ir nospēlējis par labu Jura Upīša un Māra Bičevska iespēlēšanai sastāvā. Juris Upītis, būdams aizvadījis 9 spēles KHL čempionātā, ar 3 vārtu guvumiem ir 11.-ais rezultatīvākais 1991. gadā dzimušo vidū. lai arī Mārim Bičevskim ar rezultativitāti savās pirmajās 3 spēlēs nav veicies tik labi, tomēr komandas ainavā viņš ierakstās labi. Dinamo sakarā vēl atklāts jautājums, vai treneri atvēzēsies uz kāda 1991. gadā dzimuša aizsarga iespēlēšanu. pagaidām gan Dinamo ne pārāk eksperimentē ar savu aizsargu kolektīvu – 7 aizsargi ir iejūgti nepārtraukti, Laviņš traumēts, bet Jānis Andersons pie spēles lāga netiek. taču nesen Dinamo sastāvā, vismaz treniņos, ir bijis “iesaukts” Mārtiņš Jakovļevs (1991.), netālu no komandas ir arī HK Rīga kapteinis Mārtiņš Porejs (1991.).

KHL jaudīgākie 1991. gadā dzimušie eksemplāri ir uzbrucēji Vladimirs Tarasenko un Artemijs Panarins, kuri janvāra pirmajā pusē, kad vēl bija iespējamas KHL komandu spēlētāju transfēri, ir pieņemti attiecīgi SKA un Ak Bars sastāvā. protams, ar nodomu pastiprināties pirms play off. Tarasenko Sibir sastāvā ar 38 punktiem (18+20) 39 spēlēs bija apskaužami rezultatīvs; ir aizvadījis arī pirmo spēli SKA ierindā, pagaidām gan bez punktiem. savukārt, Panarins Vitjaz ierindā 38 spēlēs “savāca” 26 punktus (12+14), kas, ņemot vērā vitjaziešu kopējo varējumu, ir vairāk nekā pamanāms sniegums. turklāt savā pirmajā spēlē pēc pārejas uz Ak Bars Artemijs Panarins pamanījās saražot 2 punktus (1+1) un lietderības koeficientu “+3”. iespaidīgi…

1991. gadā dzimušo aizsargu “klāstā” pieminama Sibir nu jau stabilā vērtība Ņikita Zaicevs, kurš ir aizvadījis savas komandas visas 40 spēles (līdz 2012-01-15). turklāt ar ļoti pieklājīgu vidējo spēles laiku (16:01) un lietderības koeficientu “+3”. šosezon KHL oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši tikai divi 1991. gadā dzimuši vārtsargi, no kuriem veiksmīgāks bija Emils Garipovs, kurš Ak Bars vārtus sargājis jau 13 spēlēs (533:58), atvairot 93,8% metienu un vidēji spēlē noturot 1,69 vārtu zaudējumus. starp citu, Garipova varēšana ir pamanīta arī aizvadītajā nedēļā (9.-15. janvārī), par sniegumu kurā viņš saņēma KHL statistiķu novērtējumu – “nedēļas labākais līgas jaunais spēlētājs”.

KHL 1991. gadā dzimušo uzbrucēju Top 10+; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	iemet.	vid.sp. laiks
1.	Vladimirs Tarasenko	1991.	Sibir	39	18+20	+12	15	25.0% (5 no 20)	18:48
			SKA	1	0+0	-1	0	–	13:42
2.	Artemijs Panarins	1991.	Vitjaz	38	12+14	+2	49	12.5% (2 no 16)	18:52
			Ak Bars	1	1+1	+3	0	–	10:49
3.	Ņikita Točickis	1991.	Vitjaz	39	6+8	-11	6	44.4% (216 no 487)	14:27
4.	Sergejs Kaļiņins	1991.	Avangard	41	4+7	+2	14	39.4% (162 no 411)	11:58
5.	Filips Savčenko	1991.	Avtomobiļist	31	4+7	-9	12	– (2 no 7)	11:32
6.	Antons Burdasovs	1991.	Traktor	39	4+6	+8	6	41.7% (5 no 12)	10:06
7.	Aleksandrs Fedosejevs	1991.	Vitjaz	27	3+4	-14	64	35.3% (106 no 300)	13:48
8.	Staņislavs Bočarovs	1991.	Ak Bars	10	0+1	0	0	–	6:51
			Jugra	8	2+2	+4	0	100% (1 no 1)	10:43
9.	Artjoms Voroņins	1991.	Spartak	35	1+4	-10	4	44.8% (91 no 203)	7:30
10.	Semjons Valujskis	1991.	Torpedo	25	3+1	-3	12	– (0 no 1)	8:30
11.	Juris Upītis	1991.	Dinamo (Rīga)	9	3+0	+1	2	– (0 no 3)	8:12
	–
–	Māris Bičevskis	1991.	Dinamo (Rīga)	3	0+0	0	0	46.2% (12 no 26)	8:31

*

KHL 1991. gadā dzimušo aizsargu Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
1.	Ņikita Zaicevs	1991.	Sibir	40	1+1	+3	18	16:01
2.	Mihails Grigorjevs	1991.	Salavat Julajev	15	0+1	+2	4	8:07
3.	Georgijs Berdjukovs	1991.	SKA	3	0+0	+2	0	6:38
4.	Ņikita Pivcakins	1991.	Avangard	32	0+1	+1	26	14:39
5.	Maksims Berezins	1991.	Ņeftehimik	24	2+2	0	10	13:17

*

KHL 1992. gads

līdz 15. janvārim ieskaitot, KHL komandas savos sastāvos ir iespēlējušas 29 hokejistus, kas dzimuši 1992. gadā. vairumā gadījumu (16 spēlētājiem) spēles laiks ir bijis mazāks par 10 spēlēm. Dinamo jaunākais hokejists Ainars Podziņš uz šī fona izskatās ļoti pat pieklājīgi – ar saviem 4 vārtu guvumiem ir 4.-ais rezultatīvākais; arī “+2” lietderības uz kopējā dominējošā mīnusu un neitrāluma fona izskatās labi. turklāt Podziņš ir viens no retajiem 1992. gadā dzimušajiem, kuriem ir tik apjomīgs KHL spēļu daudzums un spēles laiks.

kopumā visa KHL-a zvaigzne starp 1992. gadā dzimušajiem ir Traktor vērtība – uzbrucējs Jevgeņijs Kuzņecovs, kurš 36 spēlēs iekrājis 28 punktus (14+14). viņš var palepoties arī ar iespaidīgu spēles laiku – vidēji 18:31 spēlē. Kuzņecovam rezultativitātes ziņā ar lielāku atrāvienu seko Podziņa izmēra “atradumi”. savukārt, 1992. gadā dzimušo aizsargu rindās ievērojamākais kadrs ir Romans Kudinovs Vitjaz sastāvā. Kudinova lietderības koeficients “+5” kontekstā ar vitjaziešu kopējo sniegumu izskatās pēc anomālijas un ir viens no diviem labākajiem lietderības cipariem komandā (+5 arī uzbrucējam Vadimam Berdņikovam). Romans Kudinovs ir aizvadījis 21 spēli un guvis 5 punktus (1+4), ar ko ir 3.-ais rezultatīvākais aizsargs Čehovas komandā. bet 1992. gadā dzimuši un arī jaunāki vārtsargi KHL oficiālajās spēlēs šosezon (līdz 2012-01-15 ieskaitot) nav devušies uz ledus.

KHL 1992. gadā dzimušo uzbrucēju Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	iemet.	vid.sp. laiks
1.	Jevgeņijs Kuzņecovs	1992.	Traktor	36	14+14	+2	18	43.6% (58 no 133)	18:31
2.	Sergejs Barbaševs	1992.	CSKA	27	2+5	-1	4	–	11:10
3.	Jiržijs Sekačs	1992.	Lev	24	2+4	0	2	– (1 no 1)	8:26
4.	Ainars Podziņš	1992.	Dinamo (Rīga)	35	4+0	+2	19	– (0 no 2)	8:21
5.	Vladislavs Kartajevs	1992.	Salavat Julajev	12	1+1	0	4	– (1 no 5)	5:57

*

KHL 1992. gadā dzimušo aizsargu Top 3; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
1.	Romans Kudinovs	1992.	Vitjaz	21	1+4	+5	16	15:28
2.	Artjoms Karavajevs	1992.	Sibir	7	0+1	+3	0	2:23
3.	Jefims Gurkins	1992.	Salavat Julajev	10	1+1	0	2	8:14

*

KHL 1993-1994. gads

uz 1993. gadā dzimušu talantu iemēģināšanu KHL oficiālajos čempionātos ir atvēzējušies tikai līgas 8 klubi, no kuriem CSKA ir pamēģinājuši divus. tātad šosezon KHL oficiālajās spēlēs ir “bijuši klāt” 9 spēlētāji, kuriem pasē dzimšanas ailītē ir gadaskaitlis 1993. vairumā gadījumu tās ir 1-11 spēles ar vidējo spēles laiku 1-9 pilnu minūšu apjomā (8 spēlētājiem). 1993. gadā dzimušo “pievedumā” izņēmums ir uzbrucējs Jaroslavs Kosovs, kurš ne tikai aizvadījis 18 spēles Magņitogorskas Metallurg sastāvā, bet arī pamanījies nopelnīt 6 rezultativitātes punktus (3+3) un “+4” lietderības, kas arī uz vecāko (1991., 1992. gada) spēlētāju fona ir ļoti pamanāms rādītājs.

vēl viens virs-izņēmums ir vienīgais 1994. gadā dzimušais hokejists uz KHL ledus 2011./2012. g. sezonā. tas ir uzbrucējs Antons Sļepiševs, kurš ir aizvadījis 33 (!) spēles Novokuzņeckas Metallurg ierindā ar vidējos spēles laiku 8:40. ar saviem 6 rezultativitātes punktiem (4+2) Sļepiševs “pogā ārā” lielāko daļu 1991.-1993. gados dzimušo hokejistu.

P.S.

KHL visi 1990. un 1991. gadā dzimušie vārtsargi; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – spēles laiks):

vārtsargs	dz.	komanda	spēles	atv. %	GAA	“sausi”	SM	sp. laiks
Daņila Aļistratovs	1990.	Vitjaz	20	92.0%	3.08	0	0	779:34
Emils Garipovs	1991.	Ak Bars	13	93.8%	1.69	0	0	533:58
Aleksandrs Pečurskis	1990.	Metallurg (Mag.)	4	91.8%	2.45	0	0	220:10
Romans Smirjagins	1990.	Severstaļ	3	90.6%	2.36	0	0	127:23
Daņiils Kudlajevs	1991.	Spartak	2	84.6%	4.94	0	0	97:12
Sergejs Deņisovs	1990.	Vitjaz	1	81.3%	5.99	0	0	30:04

*

ieskatam:

• par junioru vecuma (U-20) spēlētājiem KHL pirmajās 3 sezonās (2008. – 2011.): tepat
• KHL komandu junioru vecuma spēlētāji pirmajās 3 sezonās (pilns saraksts): tepat

[Māra Bičevska un Jura Upīša kopfoto fiksēts Dinamo spēlē pret Kloten Flyers 2011. gada 26. decembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo jauno hokejistu “iespēlēšanas” tradīcijas

teicienu “uzvarētājus netiesā” vairumā gadījumu attiecina arī uz kritiku, to “atļaujot” ļoti ierobežotos apjomos. tāpēc, ņemot vērā Dinamo šī rudens uzvaru ciklu, “aplaužas” komandas treneriem adresētā kritika par jebko – par Juraja Mikuša iespēlēšanu sastāvā, virknējumu “maisīšanu” vai “nedošanu spēlēt” kādiem konkrētiem hokejistiem. atbilde uz visiem “uzbraucieniem” ir Dinamo atrašanās Rietumu konferences 3. vietā un visa KHL-a 3. vietā, kā arī virkne citu “sirdi sildošu” statistikas rādītāju.

pēc Rīgas Dinamo “ietiepīgās” uzvaras pār Spartak (3:2), kura vārtus rīdzinieki “uzlauza” 5 reizes, bet ieskaitīja 3 vārtu guvumus, Dinamo treneru “akciju cena” ir pieaugusi. sezonas sākums izdevies, par ko “ziedi un konfektes” treneru kolektīvam. šoreiz bez kritikas un tikai ar faktiem par Dinamo treneru “uzticības kredītu” jaunajiem hokejistiem.

kā zināms, KHL reglaments paredz, ka komandas, piesakot uz spēli 1 vai 2 “junioru” (U-20) vecuma hokejistus, iegūst tiesības tajā spēlē pieteikt attiecīgi 1 vai 2 papildu spēlētājus. proti, ja komanda spēlē bez U-20 puišiem, tad sastāvs ir 2 vārtsargi + 18 laukuma spēlētāji (kopā 20). ja sastāvā ir viens U-20 spēlētājs, tad pieteikums drīkst pieaugt līdz 21 hokejistam; bet ja divi U-20 puiši, tad – līdz 22 spēlētājiem.

2008./2009. g. sezonā “papildu juniora” vecums bija 1989. g. dzimušie un jaunāki. savā pirmajā sezonā Dinamo treneri iespēju pieteikt vienu “lieko” izmantoja 11 regulārā čempionāta spēlēs un 3 play off spēlēs. laukumā gan jaunie spēlētāji tika izlaisti 8 spēlēs čempionāta “regulārajā sadaļā” un 2 spēlēs play off-os. divos “piegājienos” jaunā spēlētāja vietu ieņēma Ronalds Cinks (dz. 1990.), kurš 2008. gada septembrī vienā spēlē “piedalījās” 23 sekundes, bet vēl 3 spēles palika sēžam uz rezervistu soliņa. otrs Cinka piegājiens bija sezonas nogalē – 2 spēles regulārajā čempionātā februārī (6:00 un 5:18 spēles laika) un 2 cīņas izslēgšanas spēlēs martā (5:30 un 0:33), kā arī viena spēle play off-os pavadīta uz soliņa.

otrs “jauniņais” 2008./2009. g. sezonā bija Jānis Straupe (dz. 1989.), kurš 2009. gada februārī aizvadīja 5 spēles Dinamo sastāvā. J.Straupes spēles laiks pa lejupejošu līkni “sabīdījās” no ļoti pieklājīga līdz minimālam – 9:18, 9:14, 4:01, 5:50, 2:15. ne Ronalds Cinks, ne Jānis Straupe sev atvēlētajos “šaurajos” spēles laikos pie rezultativitātes punktiem netika, bet arī “podus negāza”.

2009./2010. g. sezonā Dinamo treneri jau bija palikuši “drosmīgāki” – 1990. gadā dzimušos spēlētājus pieteica jau 49 regulārā čempionāta spēlēs un 3 play off spēlēs. turklāt 5 no regulārā čempionāta spēlēm tika pieteikti uzreiz divi U-20 vecuma hokejisti. “jaunie” ne tikai “rēgojās” pieteikumos, bet tika pat salīdzinoši daudz uzspēlēt. pa vienam 1990. gadā dzimušam hokejistam tika laukumā 38 spēlēs, bet pa diviem “jaunajiem” – 4 spēlēs.

Ronalds Cinks pildīja “juniora” lomu atkal 2 piegājienos. pirmajā “ciklā” pat ļoti iespaidīgi – 14 spēles, vidējais spēles laiks 7:41 un arī 2 rezultatīvas piespēles. sezonas sākums bija vērā ņemami labs, taču pēc 14 veiksmīgām spēlēm (2009. gada septembrī – oktobrī) “ienācās” veslības problēmas un atgriešanās “jauniņo sarakstā” 2010. gada martā. tikai uz 2 spēlēm “atsēžot” uz rezervistu soliņa – bez spēles laika.

savukārt, 2009./2010. g. sezonas otrs “jauniņais” Roberts Bukarts (dz. 1990.) sastāvā ierakstījās vienmērīgāk – 38 spēles “uz papīra”, bet 32 īstas – regulārajā čempionātā (sp. laiks – 6:15). vēl 3 spēles play off-ā (ar 6:50 vidējā spēles laika). spēles laikam arī atbilstošs sniegums: 3+4 punkti regulārajā čempionātā; 1 vārtu guvums izslēgšanas spēlēs. lai arī Robertam Bukartam daudzi apskatnieki un “speciālisti” prognozēja grūtāku palikšanu Dinamo sastāvā pēc tam, kad būs beidzies viņa junioru vecums, tomēr savu “konkurētspēju” viņš ir apliecinājis, aizvadot šosezon visas 17  spēles, ko Rīgas Dinamo ir spēlējuši.

jaunajā (2010./2011.) sezonā “papildspēlētāja” gadu limits ir 1991. g. un jaunāki. pagaidām Dinamo treneri ir ļoti piesardzīgi – 8 spēlēs no 17 notikušajām “jaunākais” ir bijis pieteikts, bet pie spēles laika ticis vienā no spēlēm… runa ir par Ainaru Podziņu (dz. 1992.), kurš savā pirmajā un pagaidām vienīgajā KHL spēlē ir aizvadījis 1:20 – vienu minūti un 20 sekundes (saskaņā ar spēļu uzskaiti; dažos kopsavilkumos neprecīzi – 2:52). lai vai kā, 1 vai 3 minūtes, bet salīdzinoši “bēdīgs” spēles laiks. skaidrs, ka Ainars Podziņš līdzi lielajiem dodas, lai “apostītu gaisu” un reāli iejustos spēlē nākamajā sezonā… un, jādomā, vērtīgāk viņa izaugsmei ir nevis atsēdēt uz Dinamo soliņa, bet vairāk uzspēlēt HK Rīga sastāvā, kurā viņš arī aizvadījis 7 spēles. un joprojām arī skaitās MHL komandas sastāvā.

taču runa nav par Podziņu, bet par jaunajiem Dinamo sistēmā. vai tiešām nav neviena paša 1991. gadā dzimuša hokejista, kuru būtu vērts apskatīt uz KHL ledus vai vismaz “pagodināt” ar klātbūtni pie “lielajiem”?! protams, lielāka jēga ir cīnīties MHL “plašumos” nevis 7 spēles “dežūrēt”, bet tomēr varbūt arī ir jēga parādīt “tuvāk” virzienu, uz kuru tiekties? droši vien Dinamo treneri ir diezgan izglītoti un zinoši sportistu psiholoģijā, pedagoģijā un androgoģijā, tomēr – 1991. gads nav “tukšums”. un pirms nepamēģināsi, nezināsi, kā garšo. pagaidām Dinamo sniegumā, raugoties uz tabulām un rezultātiem, izskatās viss gludi. bet vai nav laiks padomāt par nākotni, kad būs jāaizpilda robi? nākotne var pienākt pat ātrāk nekā paredzēts kalendārā…

Rīgas Dinamo jaunie „papildu spēlētāji” aktuālajās sezonās (par Ainaru Podziņu dati uz 2010-10-18;):

	spēlētājs, sezona	dz.	apmpl.	sp. piet.	sp. reāli	punkti	+/-		vid. sp. laiks
	Ronalds Cinks 2009./2009. REG	1990.	U	6	3	0+0	-1		3:53*
	Ronalds Cinks 2009. play off	1990.	U	3	2	0+0	0		3:02*
	Jānis Straupe 2008./2009. REG	1989.	U	5	5	0+0	0		6:07
	Ronalds Cinks 2009./2010. REG	1990.	U	16	14	0+2	-2		7:41
	Roberts Bukarts 2009./2010. REG	1990.	U	38	32	3+4	+1		6:15
	Roberts Bukarts 2010. play off	1990.	U	3	3	1+0	+1		6:50
	Ainars Podziņš 2010./2011. REG	1992.	U	8	1	0+0	0		1:20*
	* MHL oficiālajā spēļu statistikā nesakrīt spēlētāju vidējo spēles laiku dati kopējās tabulās un spēļu atšifrējumā. Te spēles laiks norādīts pēc protokolos fiksētajiem datiem.

P.S. SLAVAS DZIESMA

KHL Rietumu konferences tabula (pēc 2010-10-18 spēlēm):

vieta	komanda	sp	uzv	uzv OT	uzv PM	zaud PM	zaud OT	zaud	vārti	punkti
1.	OHK Dinamo	15	10	1	0	0	1	3	46-29	33
2.	Severstaļ	15	9	0	0	0	1	5	38-34	28
3.	Dinamo (Rīga)	17	8	1	2	1	0	5	59-43	31
4.	Lokomotiv	14	8	1	0	1	0	4	49-41	27
5.	Dinamo (Minska)	17	7	2	1	0	0	7	50-49	27
6.	Torpedo	14	6	3	1	0	0	4	35-26	26
7.	SKA	16	4	0	4	0	3	5	48-49	23
8.	Spartak	16	5	0	0	2	1	8	38-48	18
9.	Atlant	14	3	1	1	3	1	5	25-31	17
10.	CSKA	16	3	0	1	2	2	8	42-50	15
11.	Vitjaz	15	1	0	0	2	2	10	29-54	7

–

KHL komandu “koptabula” (pēc 2010-10-18):

vieta	komanda	Sp	uzv	Uzv OT	Uzv PM	Zaud PM	Zaud OT	zaud	vārti	punkti
1.	Metallurg (Magņitogorska)	16	9	0	3	0	2	2	58-44	35
2.	OHK Dinamo	15	10	1	0	0	1	3	46-29	33
3.	Dinamo (Rīga)	17	8	1	2	1	0	5	59-43	31
4.	Sibir	16	8	1	1	0	1	5	42-36	29
5.	Severstaļ	15	9	0	0	0	1	5	38-34	28
6.	Avangard	15	8	0	1	1	1	4	51-42	28
7.	Salavat Julajev	15	6	2	2	2	0	3	65-52	28
8.	Lokomotiv	14	8	1	0	1	0	4	49-41	27
9.	Dinamo (Minska)	17	7	2	1	0	0	7	50-49	27
10.	Torpedo	14	6	3	1	0	0	4	35-26	26
11.	Ak Bars	14	6	2	1	0	1	4	48-38	25
12.	Jugra	14	6	0	2	3	0	3	41-39	25
13.	Baris	16	7	0	0	2	1	6	51-54	24
14.	SKA	16	4	0	4	0	3	5	48-49	23
15.	Ņeftehimik	14	6	1	1	0	0	6	42-37	22
16.	Spartak	16	5	0	0	2	1	8	38-48	18
17.	Atlant	14	3	1	1	3	1	5	25-31	17
18.	Amur	16	4	1	0	1	1	9	36-50	16
19.	Traktor	15	4	1	0	0	1	9	35-44	15
20.	CSKA	16	3	0	1	2	2	8	42-50	15
21.	Avtomobiļist	14	2	3	0	1	0	8	37-49	13
22.	Metallurg (Novokuzņecka)	16	2	0	2	2	1	9	32-58	13
23.	Vitjaz	15	1	0	0	2	2	10	29-54	7

P.P.S. Dinamo sastāvs pret Spartak (2010-10-18).  uzbrukums: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Ņiživijs – Hartigans – Surovijs; Mikušs – Troters – M.Rēdlihs; Bukarts – A.Džeriņš – Meija. aizsardzībā: Sotnieks – Reķis; Cibuļskis – Ozoliņš; J.Rēdlihs – Galviņš. vārtos: Tellkvists (Holts). cita starpā, savainojumus guvuši Dārziņš un Karamnovs.

Dinamo spēlētāju rezultativitāte (pēc 17 spēlēm):

1. Ozoliņš, aizs. 2+16
2. Ņiživijs 7+10
3. Surovijs 6+8
4. Hartigans 9+4
5. Karsums 7+5
6. M.Rēdlihs 5+4
7. Dārziņš 2+7
8. Troters 4+4
9. Sprukts 2+6
10. Ankipāns 3+4
11. Cibuļskis, aizs. 2+3
12. Reķis, aizs. 1+4
13. Bukarts 3+1
14. Meija 1+3
15. Galviņš, aizs. 0+4
16. A.Džeriņš 1+1
17. Kr.Rēdlihs, aizs. 0+2
18. Mikušs 1+0
19. Laviņš, aizs. 1+0
20. J.Rēdlihs, aizs. 0+1
21. Sotnieks, aizs. 0+1

lasāmviela vēl:

• Mikaels Tellkvists nosaukts par nedēļas (11. – 17. okt. 2010.) labāko vārtsargu KHL – khl.ru
• Dinamo vs. Spartak spēles (2010-10-18) protokols – khl.ru
• spēles video – dinamoriga.eu

[Ainara Podziņa foto fiksēts pārbaudes spēlē pret Atlant 2010. gada 25. augustā; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]