10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.
Patiesībā lielākā daļa no Ozolnieku “komplekta” izlasē ir jau spēlējuši vismaz pārbaudes spēlēs. Tikai deviņiem biogrāfijā nav atzīmēta neviena spēle nacionālajā izlasē. Pārējiem 25 vīriem šādas spēles lielākā vai mazākā apjomā ir fiksētas. Tomēr jāņem vērā, ka tik liels apjoms “iesācēju” izlases komplektā nav bieža parādība. Tiesa, izlases aprīļa sākumā izlases treniņos ir pieejami arī Latvijas izlases “veterāni” ar ļoti cienījamu spēļu skaitu valstsvienībā – aizsargs Rodrigo Laviņš (215 spēles), uzbrucējs Aleksejs Širokovs (163 sp.), vārtsargs Edgars Masaļskis (131 sp.), uzbrucējs Juris Štāls (118 sp.), aizsargs Guntis Galviņš (106 sp.).
“Raibās” uzbrucēju rindas
No Latvijas olimpiskās izlases sastāva ir divi uzbrucēji – Koba Jass un Juris Štāls, kuri turklāt nenospēlēja visas valstsvienības spēles Sočos, bet tika rotēti. Toties ar skatu nākotnē uzbrucēju rindās tiek pārbaudīti nesen junioru vecumu pāraugušie Toms Andersons. Edgars Kļaviņš un Artūrs Kuzmenkovs (visi dzimuši 1993. g.), no kuriem pēdējais (Kuzmenkovs) izlasē jau skaitās uzspēlējis. Bez izlases spēļu prakses vēl divi “jauniesauktie” uzbrucēji – Jānis Ozoliņš (1989.) un Miks Lipsbergs (1991.). Kopumā septiņiem uzbrucējiem (no 18) ir pieaugušo pasaules čempionātu pieredze.
Ozolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.
Bet visādi citādi, pirms “somu spēlēm” izlases siets izskatās aptverošāks nekā dažu citu gadu pirms pasaules čempionāta. Protams, nav iespējams apskatīt un noskatīt visus potenciālos izlases personāžus – kam izslēgšanas spēles, kam traumas, bet kopumā kompānija vēl pirms Ozolnieku treniņiem tika skatīta vai uz papīra atķeksēta diezgan “raiba”.
Ozolniekos uzbrucēju pārstāvniecība ir bez Ziemeļamerikas, toties ietverot Baltkrievijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Ukrainas un Zviedrijas dažāda līmeņa čempionātus. Kopā ar aizsargiem un vārtsargiem ģeogrāfiju paplašina arī Dānija, Kazahstāna, Lielbritānija, Ungārija, kā arī ASV. Konkrēts “zooparks”…
Latvijas izlases kandidāti – UZBRUCĒJI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):
* Šajā tabulā un zemāk līgu saīsinājumi atbilstoši attiecīgās valsts līgas rangam. Piem., Šveices NLB – SUI 2., Zviedrijas SHL – SWE 1., Krievijas VHL – RUS 2. utt. ** Tomam Andersonam fiksēta arī vismaz viena spēle HC Thurgau junioru komandā. *** Jānis Straupe dalību izlases treniņos pātraucis.
Eksperimentālā aizsardzība?
Latvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.
Bet uz pārbaudi ir divi junioru vecuma aizsargi – Rūdolfs Kalvītis un Jānis Jaks. Bez izlases spēļu pieredzes arī Mārtiņš Gipters. Pārējiem it kā dalība pieaugušo valstsvienībā ir fiksēta, tomēr aizsargi Edgars Dīķis, Atrūrs Salija un arī Mārtiņš Porejs joprojām izlasei ir “jaunums”. Aizvadītajā nedēļā izlases kandidātu un Dinamo kopīgu treniņu ietvaros tika skatīti vēl daži aizsargi un arī uzbrucēji, kas liecina ne tikai par sastāva atlases “plašo skatu”, bet atgādina par realitāti, ka pasaules čempionātā nebūs pieejams viss olimpiskais sastāvs. Attiecīgi – ir jāmeklē, jātausta.
P.S. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir viens no diviem spēlētājiem, kas Latvijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu – viņam tādas ir 215. Ja treneri pārbaudes spēlēs “iesauc” arī Rodrigo Laviņu, tad viņam ir labas iespējas noķert un apdzīt Aleksandru Ņiživiju, kuram 217 spēles un kurš spēļu skaita ziņā ir valstsvienības līderis.
Latvijas izlases kandidāti – AIZSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):
* Rodrigo Laviņš uz treniņiem aicināts jau pēc oficiālā saraksta publiskošanas (publicēts 3. aprīlī). ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.
Meklējam “mūri”
Kamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).
Vēl divi kandidātos iekļautie ir pārbaudāmie un iepriekš izlases sastāvā vēl nespēlējušie – 21 gadu vecais Rihards Cimermanis un 22 gadus vecais Jānis Kalniņš. Abus būtu interesanti redzēt izlases pārbaudes spēļu kontekstā, kas jaunajiem vārtsargiem būtu labs izaicinājums. Cimermanis šosezon tā arī palika Dinamo “trešais numurs” reglamenta izpildei un bez spēles laika, spēļu praksi “lasot” jaunatnes līgā MHL. Savukārt Kalniņš bija “tālu no acīm” – Ungārijā, par kuras hokeja līmeni saprašana ir maz vai nemaz. Attiecīgi, vienīgais veids – redzēt “kaujas apstākļos”.
Latvijas izlases kandidāti – VĀRTSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):
* DAB – pilns nos. Dunaújvárosi Acélbikák. ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.
P.S.
Aizvadītajā nedēļā (līdz 3. aprīlim) starp kandidātiem arī bijuši uzbrucēji Rustams Begovs, Elvijs Biezais, Edgars Kurmis, Vitālijas Pavlovs (!), Deivids Sarkanis, Andris Siksnis un Raimonds Vilkoits, aizsargi Edmunds Augstkalns, Kristers Freibergs, Krišs Lipsbergs un Edgars Siksna.
Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pabeigusi savu ceturto regulāro sezonu jaunatnes čempionātā – MHL. Tagad Leonīda Tambijeva trenētajai jaunatnei priekšā sezonas “deserts” – MHL izslēgšanas spēles, kurās būs iespēja pacīnīties spraigākā gaisotnē un ar “augstākām likmēm”. Pretiniekos – EC Red Bull Salzburg jaunatnes komanda. Bet pagaidām: atskats uz HK Rīga ceturto regulāro sezonu un tās pienesumu.
Regulārās sezonas punktu raža šogad HK Rīga vienībai ir izdevusies četru sezonu salīdzinājumā vislabākā. 56 spēlēs iekrāti 104 punkti. Tieši tikpat punktu bija arī pirms gada, taču tam bija nepieciešams 64 spēles. Attiecīgi šosezon ir paņemti 61,91% no visiem punktiem, bet pērn – 54,17%. Šīs sezonas sniegums ļauj ierindoties 2. vietā Ziemeļrietumu divīzijā 10 komandu konkurencē (ieskaitot jau no sezonas sākuma nestartējušo un 56 tehniskos zaudējumus saņēmušo Budapeštas Patriot SKEKS). Savukārt līgas kopvērtējumā rīdzinieki ierindojas 12. vietā, kas ir četru sezonu otrs labākais sniegums. Savā pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) HK Rīga iekrāja mazāk punktu, bet ieņēma 9. vietu MHL koptabulā (virknējot pēc paņemto punktu %, jo komandām bija atšķirīgs spēļu skaits).
Šosezon HK Rīga izslēgšanas spēlēm kvalificējās jau salīdzinoši laicīgi un pārliecinoši. No katras MHL divīzijas 10 komandām play off-ā startēs 8 vienības, bet Dinamo jaunatne “pieteicās” kā divīzijas 2. vietas ieguvēja. Iepriekšējās divas sezonas izslēgšanas spēlēs rīdzinieki iekļuva pēdējā brīdī – ieņemot pēdējo iespējamo vietu savā konferencē (2012./2013.) vai divīzijā (2011./2012.). Tiesa, šosezon MHL play off spēlēs 32 komandas (no 40), bet iepriekšējos gados tās bija 16 komandas. Attiecīgi kvalificēšanās cīņai par līgas galveno trofeju vismaz teorētiski ir divreiz vieglāka, bet jāņem arī vērā, ka pretendentu skaits katru gadu pieaug. Taisnības pēc jāpiebilst, ka neskatoties uz “atviegloto” (paplašināto) kārtību, rīdzinieki izslēgšanas spēlēm ir kvalificējušies diezgan pārliecinoši.
HK Rīga komandas sniegums četrās MHL regulārajās sezonās un 3 play off turnīros:
sezona
sp.
punkti
punktu %
vieta div.
vieta konf.
vieta MHL
play off**
2010./11.
56
99
58.93%
2. (no 8)
3.(no 15)*
9. (no 29)*
1. k. (1/8) 0:3
2011./12.
60
90
50.00%
4. (no 8)
8. (no 16)
15. (no 32)
1. k. (1/8) 2:3
2012./13.
64
104
54.17%
–
8. (no 17)*
16. (no 33)*
1. k. (1/8) 0:3
2013./14.
56
104
61.91%
2. (no 10)
6. (no 20)
12. (no 40)
?
–
* 2010./2011. un 2012./2013. gadu sezonās vieta līgā un konferencē aprēķināta pēc izcīnīto punktu proporcijas (%), jo līgas komandām bija atšķirīgs spēļu skaits.
** Izslēgšanas spēlēs 1. kārta ir MHL astotdaļfināls, bet konferenču griezumā – konferences ceturtdaļfināls. Visos 3 līdzšinējos play off-os jau pirmajā sērijā HK Rīga ir piekāpusies Atlanti (iepriekšējais nosaukums – Mitiščinskije Atlanti) komandai.
Īstais juniors Maslovskis un citi. UZBRUCĒJI
Sezonas gaitā Tambijeva trenētajā kolektīvā oficiālajās MHL spēlēs laukumā devies kopumā 21 uzbrucējs. Četri no tiem šosezon ir tikuši pie lielāka vai mazāka spēles laika arī “lielajā” komandā Dinamo oficiālajās KHL spēlēs – Rustams Begovs, Artūrs Kuzmenkovs, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis. Turklāt Begovs kā novembrī nokļuva pie “lielajiem”, tā arī tur ir palicis un aizvadījis jau 22 spēles. Sarkanim un Siksnim fiksētas vien 3-4 spēles ar nelielu spēles laiku, bet Kuzmenkovam Dinamo sastāvā 25 spēles.
Par HK Rīga regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuvis nevis kāds no Dinamo testētajiem puišiem, bet uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (34 punkti; attēlā pa labi #88). Turklāt pirmoreiz četru sezonu gaitā par rezultatīvāko ir kļuvis junioru vecumam (U-20) vēl atbilstošs hokejists. Iepriekšējās sezonās rezultatīvakie bija junioru vecumu jau pārauguši spēlētaji – Miks Indrašis (2010./2011), Mārtiņš Jakovļevs (2011./2012.), Juris Upītis (2012./2013.). Bet tagad – Maslovskis, kurš vēl arī nākamsezon būs atbilstošs U-20 vecumam.
Taisnības pēc jāpiebilst, ka Maslovskis ir rezultatīvākais punktu summā, bet rezultatīvākā proporcija (punkti vidēji spēlē) ir Dinamo sastāva periodiski iesauktajam Artūram Kuzmenkovam (pa labi novietotā attēlā #10). Viņš HK Rīga sastāvā aizvadījis tikai 21 spēli, bet uzkrājis 28 punktus, t.i. vidēji spēlē 1,22 punkti. Sezonas labākais vārtu guvējs ir Nikolajs Jeļisejevs ar 19 vārtu guvumiem. Savukārt lietderīgākais HK Rīga spēlētājs ir centra uzbrucējs Rustams Begovs ar koeficientu +16. Tas arī ir HK Rīga četru sezonu rekords; iepriekšējais piederēja aizsargam Mārtiņam Porejam (2011./2012. g. sezonā +15). Labākais iemetienos šosezon ir bijis Artūrs Kuzmenkovs ar 57,1%. Visvairāk spēļu regulārajā sezonā aizvadījis uzbrucējs Oskars Batņa – 54 spēles (no 56).
Vēl viens interesants vērojums ir attiecībā uz Linardu Mazuru-Mago. Šis uzbrucējs sezonas gaitā pārcēlās no MHL B grupā spēlējušās Viļņas HC Baltica un pie rīdziniekiem aizvadīja tikai 14 spēles, kurās iemeta pretinieku vārtos četras reizes. Zīmīgi, ka šie visi četri vārtu guvumi ir bijuši komandas uzvaras vārti! Pa četriem uzvaras vārtiem ir vēl divu uzbrucēju kontā (Nikolajam Jeļisejevam, Oskaram Batņam), bet viņiem bija nepieciešams ievērojami lielāks spēļu skaits.
HK Rīga uzbrucēju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; SM = soda minūtes, P/SP = punkti vidēji spēlē):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
+/-
SM
iemet.*
P/SP
1.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
40
9+25
+8
22
–
0.850
2.
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
44
19+12**
+14
28
–
0.705
3.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
23
7+21
+1
20
57,1%
1.217
4.
Andris Siksnis
1993.
45
9+15
-3
40
–
0.533
5.
Edgars Kurmis
1993.
49
11+12
±0
52
–
0.469
6.
Kārlis Ozoliņš
1994.
52
13+9
-11
28
47,0%
0.423
7.
Rustams Begovs
1993.
23
6+11
+16
8
49,1%
0.739
8.
Rodrigo Ābols
1996.
44
7+9**
-10
34
53,7%
0.364
9.
Deivids Sarkanis
1994.
41
7+7
-7
18
–
0.342
10.
Oskars Batņa
1995.
54
6+8
-1
85
49,6%
0.259
11.
Kirils Galoha
1996.
52
6+7
+1
30
47,8%
0.250
12.
Artūrs Ševčenko
1994.
52
6+7
-3
51
–
0.250
13.
Ričards Kondrāts
1994.
26
3+4
-3
10
46,2%
0.269
14.
Gatis Sprukts
1996.
17
0+7
+8
6
52,8%
0.412
15.
Linards Mazurs-Mago
1994.
14
4+2
-4
10
–
0.429
16.
Ruslans Ignatovičs
1995.
39
0+3
-6
26
49,5%
0.077
17.
Daniels Riekstiņš
1994.
6
1+1
+2
8
–
0.333
18.
Edgars Opuļskis
1994.
19
1+0
-2
8
–
0.053
19.
Rūdolfs Krieviņš
1995.
12
0+1
±0
2
–
0.083
20.
Frenks Razgals
1996.
1
0+0
±0
0
–
0.0
21.
Artūrs Logunovs
1995.
10
0+0
-2
0
–
0.0
* Uzvarēto iemetienu % norādīts tikai tiem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos. ** Nikolajam Jeļisejevam un Rodrigo Ābolam – arī pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam.
10 vīri AIZSARDZĪBĀ
HK Rīga ierindā šosezon iespēlēti 10 aizsargi, no kuriem viens – Edgars Siksna – ir ticis uz ledus arī KHL oficiālajās spēlēs Dinamo sastāvā. Tiesa, tās bija divas spēles ar nelielu spēles laiku. Vēl divi HK Rīga aizsargi (Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs) ir bijuši pieteikti KHL spēlēm, bet reāli laukumā netika. Savukārt, Patriks Škuratovs šomēnes (18. februārī) tika iekļauts Rīgas Dinamo sastāvā pārbaudes spēlei pret zviedru klubu Linköpings HC.
Lietderīgākais aizsargs HK Rīga ierindā ir izrādījies Rinalds Rosinskis (attēlā pa labi #49), kuram iekrājies koeficients +9. Rezultatīvākais – Edmunds Augstkalns; viņam izdevies sakolekcionēt 19 rezultativitātes punktus 38 spēlēs. Visvairāk spēļu aizsargu ierindā ir aizvadījis Patriks Škuratovs (51 spēle); viņam arī pieder jauns HK Rīga noraidījumu apjoma rekords. Škuratovs šajā regulārajā sezonā ir saņēmis 96 soda minūtes.
HK Rīga aizsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; LIETD/SP = lietderības koeficients vidēji spēlē):
aizsargs
dz.
sp.
punkti
+/-
SM
LIETD/SP
1.
Rinalds Rosinskis
1994.
48
1+5
+9
36
+0.188
2.
Patriks Škuratovs
1994.
51
0+3
+7
96
+0.137
3.
Edmunds Augstkalns
1994.
38
7+12
+6
61
+0.158
4.
Krišs Lipsbergs
1993.
46
5+5
+2
53
+0.044
5.
Haralds Neimanis
1994.
37
1+6
+1
32
+0.027
6.
Jānis Jaks
1995.
38
0+2
+1
22
+0.026
7.
Juris Dembickis
1993.
14
0+0
-3
10
-0.214
8.
Matīss Gelažis
1994.
26
0+0
-6
10
-0.231
9.
Edgars Siksna
1993.
34
5+12
-9
54
-0.265
10.
Ralfs Grīnbergs
1995.
29
0+0
-9
14
-0.310
–
Laikmets pēc Gudļevska
Turpinājums HK Rīga vārtsardzībā tika gaidīts diezgan piesardzīgi. Kristers Gudļevskis trīs sezonas bija komandas vārtsargs, un divās no šīm sezonām dominēja absolūti, pat otro vārtsargu lāga nelaižot “pie teikšanas”. Spriežot pēc vārtsargu un komandas kopējās statistikas, katastrofa nav notikusi. Tomēr vārtsarga postenis ir viens no tiem elementiem, par kuru jautājumi rodas, un tas acīmredzot notiek tieši Gudļevska paceltās latiņas dēļ.
Šosezon HK Rīga treneri spēles laiku ir devuši četriem vārtsargiem. Visvairāk laika ir saņēmis Nils Grīnfogels, bet pēc KHL reglamenta izmaiņām sezonas gaitā (tika samazināts obligāto jauno spēlētāju skaits KHL komandās) par HK Rīga “pirmo numuru” kļuvis Rihards Cimermanis (pa labi novietotā attēlā #85). Viņam bija uzkrājusies paprāva pieredze uz Dinamo rezervistu soliņa KHL oficiālajās spēlēs. Bet tagad Cimermanis, rādās, ka ir iecerēts kā “pilnā loze” HK Rīga sezonas noslēguma daļai. Starp citu, jārēķinās, ka Rihards Cimermanis atkal var kļūt vajadzīgs “lielajai” komandai. Dinamo sastāvā ir tikai divi vārtu vīri – Tellkvists un Sedlāčeks, bet nākamais rindā (lai visiem laba veselība) ir Cimermanis. Atgādinājumam: nesen Māris Jučers pārtrauca savas līgumattiecības ar Dinamo; tiesa, fārmklubā Dinamo Juniors palika.
Atgriežoties pie HK Rīga regulārās sezonas snieguma, atvairīto metienu procents un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) labāks ir Rihardam Cimermanim. Savukārt, Nilam Grīnfogelam uzvaru-zaudējumu attiecība priecīgāka (14-7). Kopumā, salīdzinoši labi izskatās trešā vārtsarga Salvja Balandīna “tuvošanās”. Jāpiebilst, ka Cimermanis nākamsezon būs pāraudzis MHL vecumu, bet Balandīnam esošajā kārtībā MHL “derēs” turpmākās sezonas 3.
Salīdzinājumam. Pēc atvairīto metienu proporcijas (91,3%) Rihards Cimermanis ieņem dalītu 18./19. vietu līgā, bet Nils Grīnfogels – ārpus labāko Top 30. Ar savu vidēji spēlē “ielaisto” vārtu zaudējumu koeficientu Cimermanis ir 9. vietā līgā (GAA 2.08), bet Grīnfogels 11. vietā (2.14).
HK Rīga vārtsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; “0” = “sausas” spēles bez vārtu zaudējumiem):
vārtsargs
dz.
sp.
U-Z
atv.
GAA
“0”
SM
sp. laiks
1.
Rihards Cimermanis
1993.
22
10-9
91,3%
2.08
4
2
1240:42
2.
Nils Grīnfogels
1994.
29
14-7
90,4%
2.14
3
4
1376:10
3.
Salvis Balandīns
1996.
13
7-2
89,6%
2.28
0
0
630:12
4.
Kristians Čopejs
1995.
1
0-0
80,0%
5.33
0
0
11:15
–
Kas tālāk?
MHL izslēgšanas spēļu sešpadsmitdaļfināls (konferences astotdaļfināls) līdz 3 uzvarām pret Austrijas vienību – EC Red Bull Salzburg. Pirmās divas spēles Piņķos jau 1. un 2. martā. Pret Zalcburgas klubu MHL čempionāta ietvaros rīdzinieki ir spēlējuši divreiz. 30. septembrī savā laukumā uzvarēja ar 2:1, bet 20. janvārī izbraukumā zaudēja ar 2:4. “Sarkanie buļļi” MHL Rietumu konferences tabulā ierindojušies 11. vietā (80 punkti 56 spēlēs).
P.S.
HK Rīga individuālie rekordi četrās MHL regulārajās sezonās:
parametrs
rekordists, sez.
rekords
2013./2014. lab.
rezultat. spēlētājs
M. Indrašis 2010./11.
53 punkti (56 sp.)
R. Maslovskis 34 p. (40 sp.)
vārtu guvējs
R. Vilkoits 2010./11.
25 reizes (56 sp.)
N. Jeļisejevs 19 r. (44 sp.)
rez. asistents
M. Indrašis 2010./11.
32 piesp. (56 sp.)
R. Maslovskis 25 p. (40 sp.)
vairāk spēļu sezonā
P. Zvirbulis 2012./13.
Visas 64 sp.
O. Batņa 54 sp. (no 56)
labākais +/-
R. Begovs 2013./14.
+16 (23 sp.)
(tas pats)
sliktākais +/-
Ē. Ševčenko 2011./12.
-13 (55 sp.)
K. Ozoliņš -11 (52 sp.)
rezultat. aizsargs
M. Jakovļevs 2011./12.
29 punkti (60 sp.)
E. Augstkalns 19 p. (38 sp.)
vārtu guv. aizsargs
E. Augstkalns 2013./14.
7 reizes (38 sp.)
(tas pats)
vairāk izšķ. PM
D. Straupe 2012./13.
4 reizes (63 sp.)
Pa 2 r. (R. Ābols, N. Jeļisejevs)
vārts. Liel. sp. laiks
K. Gudļevskis 2012./13.
3190:00
N. Grīnfogels 1376:10
GAA vārts.
J. Auziņš 2011./2012.
2.00 (28 sp.)
R. Cimermanis 2.08 (22 sp.)
atv. met. % vārts.
K. Gudļevskis 2012./13.
92,7% (56 sp.)
R. Cimermanis 91,3% (22 sp.)
vairāk “sauso” vārts.
K. Gudļevskis 2010./11.
7 sausas (49 sp.)
R. Cimermanis 4 s. (22 sp.)
vārts. uzv.-zaud. att.
K. Gudļevskis 2010./11.
26-16 (49 sp.)
N. Grīnfogels 14-7 (29 sp.)
vairāk soda min.
P. Škuratovs 2013./14.
96 min. (51 sp.)
(tas pats)
vairāk uzvaras vārtu
J. Upītis 2012./13.
5 reizes (58 sp.)
Pa 4 r. (L. Mazurs-Mago, N. Jeļisejevs, O. Batņa)
N. Jeļisejevs 2012./13.
5 reizes (60 sp.)
lab. iemet %*
R. Upenieks 2010./11.
62,1% (25 sp.)
A. Kuzmenkovs 57,1 % (23 sp.)
* Iemetienu rekordu uzskaitē ņemti vērā tikai tie spēlētāji, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos attiecīgajā sezonā.
Plašākam ieskatam:
HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezona – mhl.khl.ru
MHL 2013./2014. g. reg. sezonas turnīra tabulas – mhl.khl.ru
HK Rīga pirmo 3 sezonu rekordi un trešās sezonas (2012./2013.) spēlētāju statistika: tepat
HK Rīga rekordi un statistika savā otrajā MHL sezonā (2011./2012.), kā arī salīdzinājums ar pirmo: tepat
HK Rīga rekordi un statistika savā pirmaja MHL sezonā (2010./2011.): tepat
[Leonīda Tambijeva, Rūdolfa Maslovska, Artūra Kuzmenkova, Rinalda Rosinska un noslēdzošā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Riharda Cimermaņa foto avots: silverlions.ru.]
“Netikšanu elitē neviens nesapratīs”, “Bez pirmās vietas mājās nerādieties”. Ar šādām komentāru sadaļās vēstītām frāzēm pavadīta cīņā par eliti devusies un U-20 pasaules čempionātu Polijā pret mājiniekiem uzsākusi Latvijas junioru izlase.
Ilūzijas vai ticību izlases spēkiem (formulējums noskaidrosies pēc turnīra pēdējās spēles – t.i., tikšanas vai netikšanas elitē) ir noteicis U-20 valstsvienībai pieejamais sastāvs uz junioru pasaules čempionātu 1. divīzijā. Neskatoties uz biedēšanu par Ziemeļamerikā spēlējošo Latvijas junioru nepieejamību, no Atlantijas okeāna otras puses ir varēts dabūt lielāko daļu gaidīto jauno hokejistu. Tāpat arī pieejami ir abi Latvijas U-20 izlases cerētie vārtsargi; tieši tāpat – neskatoties uz aplēsēm, ka kādu no viņiem varētu klubs nelaist.
Pat Kanādā spēlējošais uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, neskatoties uz ziņām, ka klubs Armada de Blainville-Boisbriand viņu nelaidīšot, ir klāt. Tiesa, iznāca rokāde – kanādieši nav palaiduši uzbrucēju Rihardu Bukartu, ko arī viņš pats apstiprina. Veselības stāvokļa dēļ nav tikuši HK Rīga uzbrucēji Kārlis Ozoliņš un Nikolajs Jeļisejevs. Bet visādi citādi – sastāvs ir vismaz teorētiski tuvu optimālam. Protams, varētu gribēt vecuma rāmjiem vēl abilstošo Zemgu Girgensonu; tomēr Girgensons ir cita plaukta sportists, kuru latvju federācija pirms olimpiādes pa tādiem sīkumiem kā “1. divīzijas A grupas čempionāts” neplāno raustīt. Nemaz nerunājot par to, vai Buffalo Sabres vadība ļautu “raustīt” vienu no saviem rezultatīvākajiem spēlētājiem.
Muskulatūra “uz papīra”
Vairums situācijas pazinēju teiks, ka sastāvs ir diezgan jaudīgs, lai tikšanu elitē varētu nokārtot arī bez Girgensona. “Pēc papīriem” izcila ir Latvijas U-20 vārtsargu līnija. Uzbrucēju rindās septiņi (!) Ziemeļamerikā – junioru līgās vai koledžu čempionātā – spēlējošie, kas atšķaidīti ar sešiem HK Rīga puišiem. Aizsardzībā – vēl divi ziemeļamerikāņi un pieci MHL čempionātā (HK Rīga) nodarbinātie.
Ja “tausta” U-20 izlases muskulatūru, tad Latvijas valstsvienības 10 sportisti (no 22) jau iepriekš ir spēlējuši U-20 pasaules čempionātos, turklāt elitē. Četriem no viņiem (Bļugeram, Jevpalovam, Lipsbergam un Merzļikinam) šis ir jau trešais U-20 pasaules čempionāts. Vairums Latvijas junioru ir spēlējuši arī U-18 pasaules čempionātā; tikai 3 puišiem nav U-18 (un arī U-20) pasaules foruma pieredzes – Ābolam, Bazevičam un Mazuram-Mago. Tātad vairumam Latvijas pārstāvju līdzīgu un pat jaudīgāku turnīru pieredze ir.
Kas vēl? Salīdzinoši ar iepriekšējiem Leonīda Tambijeva trenētiem U izlašu komplektiem, ir maz runu par spēlētāju nepietiekamo augumu… Uzbrucēji: Oskars Batņa 194 cm, Rodrigo Ābols 191 cm, Linards Mazurs-Mago 190 cm… Aizsargu ierindā Rinalds Rosinskis, ja runā par augumu, ar saviem 196 cm “pastieptu” jebkuras izlases vidējos skaitļus. Arī vārtsargiem centimetri ir…
Vai 1. divīzijai var atļauties negatavoties?
Vienīgais “par un pret” svaru kausos redzamais trūkums ir – nepilnvērtīgais izlases sagatavošanās posms. Ja viss izdosies, kā iecerēts un tiesības spēlēt elitē būs izcīnītas, neviens nepievērsīs uzmanību tam, ka prāva daļa no izlases sastāva piebrauc pa taisno uz čempionāta norises vietu Sanokā. Bet pārējiem bijis pusotra treniņa kopā… Turklāt tikai 13. decembrī, t.i. divas dienas pirms pasaules čempionāta, liela daļa izlases puišu aizvadīja spēli MHL čempionāta ietvaros. Tiesa, to var uztvert kā izlases (puszlases) treniņu. Jo kam-kam, bet HK Rīga pārstāvētajai daļai vismaz teorētiski ar saprašanos būtu jābūt kārtībai.
Šādos ierobežotas sagatavošanās apstākļos labā ziņa varētu būt tā, ka pasaules čempionāts Latvijas U-20 izlasei ir bijis jāsāk pret Polijas junioriem, kas īsti nav turnīra favorīti un reālākie pretendenti uz vietu elitē…
Poļi kā Latvijas izlases “iesildītāji”?
Ar spēli pret Polijas vienaudžiem viss ir tikai sācies, un šo spēli un rezultātu (5:0) par atskaites punktu uzskatīt diez vai būtu derīgi. 3 punkti no šīs spēles bija minimālā prasība, jo mērķis – elite. Bet ar katru nākamo spēli pretinieku spēks un “izmērs” draud pieaugt – pirmdien (16.) Slovēnija, trešdien (18.) Austrija, ceturtdien (19.) Dānija, sestdien (21.) Baltkrievija.
Bet tiem, kam ļoti patīk statistika. Elvis Merzļikins (attēlā) pēc pirmās dienas spēlēm ir vienīgais sausais vārtsargs. Tiesa, Polijas izlase bija tā valstsvienība, kas turnīra pirmajās spēlēs meta pa vārtiem vismazāk, un Merzļikinam nācās atvairīt 14 mērķējumus.
Savukārt uzbrucēji Roberts Lipsbergs un Rodrigo Ābols katrs ar diviem vārtu guvumiem ir starp čempionāta četriem trāpīgākajiem spēlētājiem. Vēl pa diviem vārtu guvumiem ir sastrādājuši – Baltkrievijas U-20 izlases pārstāvji Arturs Gavruss un Jegors Voronovs.
Turnīra līderis iemetienos – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (81,82% jeb 7 no 9), bet trešais labākais – Georgs Golovkovs (71,43%). Kas aizmirsts? Rezultatīvākais aizsargs Latvijas U-20 izlasē pēc pirmās spēles – Rūdolfs Kalvītis ar divām rezultatīvām piespēlēm. Bet vēlreiz jāatgādina, tā bija tikai Polijas junioru valstsvienība.
Latvijas U-20 izlases sastāvs (cm un kg saskaņā ar IIHF datiem):
spēlētājs
dz.
cm
kg
U-20 PČ
U-18 PČ
klubs (līga) 2013./2014.
UZBRUCĒJI
1.
Rodrigo Ābols
1996.
191
81
–
–
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.
Oskars Batņa
1995.
194
89
–
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
3.
Bruno Birzītis
1995.
184
70
–
1x
Soo Eagles (NAHL; ASV)
4.
Teodors Bļugers*
1994.
183
84
2x
2x
Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA; ASV)
5.
Haralds Egle
1996.
178
85
–
1x
Muskegon Lumberjacks (USHL; ASV)
6.
Georgs Golovkovs
1995.
181
79
1x
2x
Drummondville Voltigeurs (QMJHL; Kanāda)
7.
Ņikita Jevpalovs A
1994.
185
90
2x
1x
Blainville-Boisbriand Armada (QMJHL; Kanāda)
8.
Ričards Kondrāts
1994.
183
78
–
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
9.
Edgars Kulda
1994.
180
82
1x
1x
Edmonton Oil Kings (WHL; Kanāda)
10.
Roberts Lipsbergs
1994.
181
88
2x
2x
Seattle Thunderbirds (WHL; ASV/Kanāda)
11.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
171
68
–
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
12.
Linards Mazurs-Mago
1994.
190
92
–
–
HK Rīga (MHL), HC Baltica (Viļņa; MHL B)
13.
Artūrs Ševčenko
1994.
183
82
1x
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
AIZSARGI
1.
Edmunds Augstkalns C
1994.
180
80
1x
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.
Kristaps Bazevičs
1994.
185
90
–
–
New Jersey Renegades (MetJHL; ASV; formāli),
Wichita Falls Wildcats (NAHL; ASV)
3.
Ralfs Grīnbergs
1995.
189
83
–
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
4.
Jānis Jaks**
1995.
181
83
–
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
5.
Rūdolfs Kalvītis A
1994.
186
76
–
2x
Valley Jr. Warriors (EHL; ASV)
6.
Rinalds Rosinskis
1994.
196
92
1x
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
7.
Patriks Škuratovs
1994.
181
81
1x
1x
HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
VĀRTSARGI
1.
Elvis Merzļikins
1994.
191
85
2x
2x
HC Lugano (NLA; Šveice),
HC Lugano U20 (Elite Jr. A; Šveice)
2.
Ivars Punnenovs
1994.
185
85
1x
1x
Rapperswil-Jona Lakers (NLA; Šveice),
Rapperswil-Jona Lakers U20 (Elite Jr. A; Šv.)
* Teodors Bļugers vēl nav iekļauts turnīra oficiālajā pieteikumā, bet plānots, ka pievienosies izlasei turnīra gaitā.
** Īsi pirms došanās uz pasaules čempionātu veselības problēmu dēļ aizsargu Haraldu Neimani, kas tika nosaukts izlases gala sastāvā, aizstāja aizsargs Jānis Jaks.
*** 2. decembrī pēdējā Latvijas U-20 izlases kandidātu “šotlistā” bija nosaukti, bet uz čempionātu Sanokā nedevās: vārtsargs Nils Grīnfogels; aizsargi Krists Apsītis, Toms Bernhards, Matīss Gelažis, Haralds Neimanis; uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs, Kārlis Ozoliņš, Deivids Sarkanis.
Galvenais treneris – Leonīds Tambijevs; treneri – Andrejs Banada, Ronalds Ozoliņš.
Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.
Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.
Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons
Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.
Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.
Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs
Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…
Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.
Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens
Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.
Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.
No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…
Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):
uzbrucējs
min:sek*
kurā sp.**
pretinieki
datums
1.
Aleksandrs Ņiživijs
0:00
1.
Amur
2008-09-02
2.
Juris Upītis
0:00
1.
Metallurg (Mag.)
2011-11-02
3.
Kyle Wilson
0:00
1.
Dinamo (Minska)
2013-09-05
4.
Marcel Hossa
3:52
1.
Amur
2008-09-02
5.
Jamie Lundmark
4:33
1.
Ak Bars
2011-09-13
6.
Viktors Bļinovs
5:40
2.
Amur
2008-09-03
7.
Raimonds Vilkoits
8:32
2.
Ņeftehimik
2010-12-10
8.
Miķelis Rēdlihs
9:52
1.
Amur
2008-09-02
9.
Matt Ellison
10:41
1.
Amur
2008-09-02
10.
Ģirts Ankipāns
14:12
3.
HK MVD
2008-09-11
11.
Tomáš Surový
15:00
1.
SKA
2010-09-09
12.
Ronald Petrovický
18:42
2.
Amur
2008-09-03
13.
Jānis Sprukts
21:26
2.
Avangard
2009-09-14
14.
Lauris Dārziņš
21:53
2.
Amur
2008-09-03
15.
Paul Szczechura
25:48
2.
Salavat Julajev
2012-10-01
16.
Marcel Haščák
26:38
3.
Lokomotiv
2013-10-30
17.
Miks Indrašis
27:03
3.
HC Slovan Bratislava
2012-09-08
18.
Rustams Begovs
27:45
6.
Avtomobiļist
2013-11-28
19.
Edijs Brahmanis
29:20***
4.
Vitjaz
2009-01-25
20.
Mārtiņš Karsums
31:44
3.
Dinamo (Maskava)
2010-01-22
21.
Fredrik Warg
32:49
3.
CSKA
2011-09-19
22.
Tyler Arnason
34:14
5.
Spartak
2009-11-30
23.
Kaspars Daugaviņš
44:30
3.
Torpedo
2012-09-25
24.
Mike Iggulden
50:54
4.
Spartak
2009-09-19
25.
Róbert Petrovický
55:09
4.
SKA
2009-10-30
26.
Brock Trotter
61:56
6.
Ņeftehimik
2010-09-21
27.
Martin Kariya
61:58
6.
Ņeftehimik
2009-11-14
28.
Juris Štāls
68:31
8.
Torpedo
2008-09-15
29.
Roberts Bukarts
68:36
14.
Spartak
2009-11-19
30.
Juraj Mikúš
72:51
7.
Torpedo
2010-10-09
31.
Jakub Šindel
73:48
6.
Dinamo (Maskava)
2011-10-23
32.
Adrian Foster
74:24
7.
Amur
2009-10-18
33.
Rob Schremp
75:39
5.
Metallurg (Novok.)
2012-09-15
34.
Ainars Podziņš
83:47
16.
CSKA
2011-02-01
35.
Alexandre Giroux
87:04
6.
Amur
2012-09-17
36.
Māris Bičevskis
88:25
12.
Atlant
2012-02-19
37.
Jamie Johnson
92:53
5.
Metallurg (Novok.)
2012-09-15
38.
Aigars Cipruss
107:20
12.
Avangard
2008-12-24
39.
Aleksejs Širokovs
127:03
8.
Torpedo
2008-09-15
40.
Andris Džeriņš
138:51
21.
Amur
2010-09-15
41.
Mark Hartigan
139:15
10.
Spartak
2008-09-24
42.
Armands Bērziņš
141:19
14.
Traktor
2008-11-15
43.
Gints Meija
160:48
23.
Atlant
2009-10-04
44.
Vitālijs Pavlovs
171:23
16.
Torpedo
2013-02-21
45.
Gunārs Skvorcovs
229:55
28.
Donbass
2013-02-26
46.
Mārtiņš Cipulis
237:13
17.
Himik
2008-10-18
47.
Niclas Lucenius
848:01
58.
Torpedo
2012-03-06
–
Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):
uzbrucējs
min:sek*
sp. skaits**
1.
Elvijs Biezais
446:51
52
2.
Raitis Ivanāns
354:14
50
3.
Ville Nieminen
270:20
16
4.
Vitalijs Karamnovs
181:01
18
5.
Artūrs Kuzmenkovs
167:02
24
6.
Björn Melin
132:42
11
7.
Ronalds Cinks
126:22
20
8.
Vojtěch Polák
112:44
9
9.
Sergejs Pečura
31:31
6
10.
Jānis Straupe
30:38
5
11.
Miks Lipsbergs
28:09
4
12.
Toms Hartmanis
22:47
7
13.
Devids Sarkanis
12:41
2
14.
Andris Siksnis
11:14
4
–
* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.
** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.
*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.
[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]
Latvijas junioru izlases komplekts Žoltoka piemiņas turnīrā godīgi izcīnīja 4. vietu četru komandu konkurencē, kuras būs arī galvenie konkurenti decembra vidū paredzētajā cīņā par vienīgo biļeti uz U-20 pasaules čempionātu elitē. Vētru ūdensglāzē zaudētās spēles nav sacēlušas, jo turnīrā startēja Latvijas U-20 “otrā” izlase, kurai nebija pieejami ziemeļamerikāņi un lielākā daļa HK Rīga puišu. Tomēr diskusija par šāda turnīra lietderību ir.
Klasiskais apspriežu un komentāru repertuārs pirms un pēc jebkura Latvijas U-20 izlases pārstāvētā turnīra ietver kritisku jautājumu: kāpēc nepasauc uz apskati kādu attālāku izlases pretendentu? Pēdējo gadu papildinājums jautājumu lokā: kāpēc tik daudz spēlētāju no izlases galvenā trenera Leonīda Tambijeva “pieskatītā” HK Rīga sastāva!? Tagad ir jaunas “bēdas”… HK Rīga spēlētāju par maz! Sanāk, ka nekā nav labi…
HK Rīga cīņu gaitu un IIHF pauzē ieplānotā Žoltoka piemiņas turnīra spēļu grafika pārklāšanās vaininieki, protams, tika meklēti amplitūdā no Latvijas Hokeja federācijas un Lipmana līdz HK Rīga, MHL un Tambijevam. Bet, kā saka, karavāna iet tālāk…
Kāda jēga no “otrās” izlases?
Turnīram beidzoties jau ir citas aktualitātes. Pēc tam, kad Latvijas U-20 izlase Žoltoka piemiņas turnīru pabeigusi pēdējā vietā, aktualizējas viedoklis, ka šāds turnīrs novembrī vai vispār jebkad nav vajadzīgs. Jo neesot arī liela jēga laist spēlēt junioru “otro izlasi”, vajadzīgā spēļu prakse tiekot gūta HK Rīga sastāvā utt. Ir jēga, ir!
Ir vērts uztvert Latvijas U-20 izlases komplektu, kas piedāvāts Žoltoka piemiņas turnīram, kā normālu pārbaudes spēļu tikpat normālu pārbaudāmu sastāvu. Kas nepieciešams, lai spētu paskatīties “pa malām” – arī aiz HK Rīga sastāva. Ne tie “saldākie” secinājumi arī ir secinājumi. Arī par faktu, ka mums nav tāda resursu dziļuma, lai “otrā” Latvijas U-20 izlase pēc salīdzinoši īsa kopīga sagatavošanās posma priecētu aci kaut arī ne tajā jaudīgākajā junioru turnīrā.
Acīmredzot par taisnīgiem jāuztver visi trīs zaudējumi – Dānijas U-20 izlasei (0:1 OT), Baltkrievijas junioriem (2:4) un Austrijas vienaudžiem (1:2). Pretinieku sastāva pazinēji teic, ka tiem bija lielāks īstās izlases spēlētāju īpatsvars nekā mūsējiem, no kuriem īstajā izlasē uz pasaules čempionātu tiks vien daži.
Starp citu, tieši Žoltoka piemiņas turnīrā pārstāvētās izlases decembrī sitīsies U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā par vienīgi ceļazīmi uz eliti. No šī skatpunkta raugoties, apskatīt un “uz savas ādas” pārbaudīt sāncenšu sagatavošanās gaitu ir īpaši vērtīgi. (Pārējie divi pretendenti uz eliti būs Polijas un Slovēnijas U-20 izlases.)
Jā, un ir vēl viens faktors. Jauno spēlētāju motivācija un lepnums par ģerboni, kas rotā krūtis šajā turnīrā. Lai arī ar meistarību, saspēlētību un citām hokejiskām padarīšanām ne viss ir gludi, tomēr katrs izlases dalībnieks lepojas ar savu iespēju pārstāvēt valsti. Kas ir vērā ņemams motivācijas instruments, kas noderīgs principā…
Skatījums no laukuma puses
Neuzvarētā turnīrā izcilniekus meklēt ir salīdzinoši sarežģīti. Ne tikai tāpēc, ka “zvaigžņu” nebija un izcilības pietrūka. Šī iemesla dēļ arī statistika tabulā nevar visu skaidri nolasīt. Tomēr kopumā pārliecinošāk izskatījās puiši, kas šosezon vismaz nedaudz nobaudījuši pieaugušā hokeja garšu.
Tā, piemēram, vismaz epizodiski ļoti labu sniegumu demonstrēja šosezon Rīgas Dinamo ierindā debitējušais uzbrucējs Deivids Sarkanis (līdzās pa labi novietotā attēlā #21). Spēlē pret Baltkrievijas junioriem tas arī uzrādījās rezultativitātē, kur Sarkanis asistēja abos Latvijas U-20 vārtu guvumos. Kāda, Tavuprāt, bija būtiskākā atšķirība starp Dānijas un Baltkrievijas U-20 valstsvienību spēlēto hokeju? “Īpaši atšķirības nebija, spēlējot pret šīm abām valstsvienībām; abas komandas bija fiziski spēcīgas un ātras, spēlēm atdevās pilnībā. Vienīgais no savas puses, spēlējot pret Dāniju, es nevarēju savākties pirmos divus periodus, jo īpaši nebiju bijis normāli uz ledus, bij’ neliels pārtraukums no treniņiem un tādas kā smagas kājas bija, bet šodien [pret Baltkrieviju] jau vieglāk gāja,” tā Deivids Sarkanis. Vai nav savādi pārslēgties no lielā hokeja, KHL uz junioru hokeju? Nav tā, ka stipri vieglāk, vienkāršāk? “KHL ir grūti cīnīties pie borta, divcīņas, diezgan sarežģīti sacensties un sisties ar pieredzējušiem spēlētājiem; junioru hokejā nav tik grūti, tas tomēr ir vieglāk izdarāms. Bet kopumā nav īpaši vieglāk; nu, dažādās situācijās arī junioru hokejā visi sitās, cīnās, un ir pašatdeve. Lai arī nav tik meistarīgi kā KHL, tik un tā ir jāpasvīst.“
Latvijas U-20 izlases kapteiņa pienākumi bija uzticēti HK Rīga uzbrucējam Ričardam Kondrātam. Viņam savulaik ir nācies pārstāvēt Latvijas U-18 izlasi attiecīgā vecuma pasaules čempionātā elitē, kā arī Latvijas U-17 izlasi šī vecuma jauniešu ziemas olimpiādē. Pēc spēles pret Baltkrievijas vienaudžiem R. Kondrāts secināja: “Baltkrievi parādīja labu sniegumu, un šis bija viņu aptuveni optimālais sastāvs, pārsvarā visi MHL A [grupas] spēlētāji. [Latvijas izlasei] Pietrūka meistarība un rezultativitāte uzbrukumā; vāji spēlējām uzbrukuma zonā, aizsardzībā arī pieļāvām dažas muļķīgas kļūdas.”
Vārtsargu līnijā Latvijas U-20 izlase varēja palepoties ar optimālu komplektu – bija pieejami abi mūsējie Šveices stiprākās pieaugušo līgas NLA vārtsargi. Pirmajās divās spēlēs (pret Dānijas un Baltkrievijas U-20 izlasēm) par vārtu drošību rūpējās Ivars Punnenovs (līdzās pa labi novietotā attēlā), bet trešajā (pret Austrijas junioriem) – Elvis Merzļikins. Abi bija pieredzējušākie hokejisti šajā Latvijas U-20 izlases komplektā – vienīgie, kuri jau agrāk ir spēlējuši valstsvienībā U-20 pasaules čempionātā.
Ivars Punnenovs bija atzīts par Latvijas U-20 izlases labāko spēlē pret dāņiem. Ja Tev jāvērtē pirmās divas spēles – pret Dāniju un Baltkrieviju, pret kuru izlasi bija Tev kā vārtsargam grūtāk? “Noteikti – pret baltkrieviem; bija bīstamāki metieni, kā arī vairākumu labāk izspēlēja,” tā I. Punnenovs. Kā kopumā vērtē šī Latvijas U-20 izlases komplekta sniegumu? “Šajās divās spēlēs [pret Dānijas un Baltkrievijas U-20 izlasēm] puiši cīnījās kārtīgi, atdod visus 100%. Protams, kļūdas ir, bet tas ir tikai normāli.“
P.S. “Cipariski”
Latvijas U-20 izlases sastāvs un spēlētāju statistika Žoltoka piemiņas turnīrā 2013. g. novembrī (statistikas aprēķiniem izmatoti LHF protokoli – pirmajām divām spēlēm, bet 3. spēlei un atsevišķām epizodēm – videoieraksti; iespējamas korekcijas):
spēlētājs
dz.
klubs
sp.
punkti
+/-
MM
SM
U-18 PČ
cm
kg
UZBRUCĒJI
1.
Deivids Sarkanis
1994.
Dinamo (Rīga), HK Rīga,
3
0+2
-1
2:2
0
–
175 cm
70 kg
Dinamo Juniors
2.
Emīls Potāpovs
1994.
HC Baltica (Viļņa)
3
1+0
±0
2:1
2
180 cm
77 kg
3.
Romans Semjonovs
1994.
Örebro HK J20 (Zv. J20 SuperElit)
3
1+0
-1
1:1
2
–
180 cm
78 kg
4.
Ričards Kondrāts C
1994.
HK Rīga, Dinamo Juniors
3
0+1
-2
1:4
0
JĀ
183 cm
78 kg
5.
Edgars Opuļskis
1994.
Dinamo Juniors, HK Rīga
3
0+0
+1
1:0
0
170 cm
70 kg
6.-7.
Jegors Samofalovs
1995.
Dinamo Juniors
2
0+0
±0
0:0
2
–
185 cm
91 kg
6.-7.
Olafs Aploks
1995.
Zemgale/LLU
2
0+0
±0
0:0
2
JĀ
185 cm
83 kg
8.
Leonards Rimjāns
1994.
HC Baltica (Viļņa)
3
0+0
±0
1:1
2
–
192 cm
90 kg
9.
Linards Mazurs-Mago
1994.
HC Baltica (Viļņa)
3
0+0
±0
0:2
16
–
190 cm
88 kg
10.-11.
Artūrs Āboliņš
1994.
Zemgale/LLU
3
0+0
-1
1:1
0
–
191 cm
85 kg
10.-11.
Filips Plostnieks
1994.
HS Rīga/Prizma, Prizma-Rīga (MHL B),
3
0+0
-1
1:1
0
177 cm
68 kg
Prizma/Pārdaugava U20
12.
Valters Freijs
1994.
HC Baltica (Viļņa)
3
0+0
-1
0:1
2
–
179 cm
96 kg
13.
Martins Lavrovs
1994.
Karhu HT (FIN U-20)
3
0+0
-2
0:2
0
JĀ
187 cm*
85 kg*
AIZSARGI
1.
Ralfs Grīnbergs
1995.
Dinamo Juniors
3
0+1
±0
2:1
2
JĀ
189 cm
83 kg
2.
Viesturs Tampe
1994.
Karhu HT (FIN U-20)
3
0+0
±0
0:0
0
–
182 cm*
87 kg*
3.
Ričards Matuzevičs
1994.
HC Baltica (Viļņa)
3
0+0
±0
0:1
0
–
190 cm
84 kg
4.
Matīss Gelažis
1994.
HK Rīga, Dinamo Juniors
3
0+1
-1
1:3
2
JĀ (2x)
185 cm
89 kg
5.
Mārtiņš Oskars Freimanis
1994.
HC Baltica (Viļņa)
3
0+0
-1
1:2
2
JĀ
187 cm
91 kg
6.
Krists Apsītis
1994.
HS Rīga/Prizma, Prizma-Rīga (MHL B),
3
0+0
-1
1:2
4
–
188 cm
85 kg
Prizma/Pārdaugava U20,
7.
Imants Ļeščovs
1994.
Zeļenograd (Maskava, MHL B),
3
0+0
-1
0:1
0
–
185 cm
77 kg
Prizma/Pārdaugava U20,
Prizma-Rīga (MHL B)
8.
Toms Bernhards
1995.
Dinamo Juniors
3
1+0
-2
1:4
2
JĀ
182 cm
78 kg
VĀRTSARGI
sp.
sp. laiks
GAA
MM
SM
1.
Elvis Merzļikins
1994.
HC Lugano (Šv. NLA),
1
58:36
2.05
1:2
0
JĀ (2x;
191 cm
85 kg
HC Lugano U20 (Šv. U-20)
un U-20 2x)
2.
Ivars Punnenovs
1994.
Rapperswil-Jona Lakers (Šv. NLA)
2
123:03
2.44
1:5
2
JĀ
185 cm
85 kg
Rapperswil-Jona Lakers U20 (Šv. U-20)
(un U-20 1x)
3.
Kristiāns Čopejs
1995.
HK Rīga (nav sp.),
0
0:00
–
–
0
–
192 cm
82 kg
Dinamo Juniors (nav sp.)
*
Sākotnēji Latvijas U-20 izlases sastāvā pirms Žoltoka piemiņas turnīra tika nosaukti 1995. gadā dzimušie uzbrucēji Sandis Grīnbergs, Dmitrijs Komarņickis un Artūrs Logunovs, bet turnīrā nespēlēja. Sākotnēji sastāvā nebija nosaukti, bet turnīrā uzspēlēja – uzbrucēji Artūrs Āboliņš, Olafs Aploks un vārtsargs Elvis Merzļikins. * Spēlētāju auguma parametri no aktuālo līgu norādīto informāciju, atskaitot Martinu Lavrovu un Viesturu Tampi, kuriem norādīti iepriekšējās sezonas parametri. P.S. MM = mikromaču vārtu attiecība; vārtu guvumi un zaudējumi attiecīgajam spēlētājam atrodoties laukumā.
VIDEO plašākam skatam:
Latvijas un Dānijas U-20 izlašu spēles momentu piegriezums (2013-11-07) – lhf.lv, sportacentrs.com
Latvijas un Dānijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-07) – sportacentrs.com
Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-08) – youtube.com
Latvijas un Austrijas U-20 izlašu spēles momentu piegriezums (2013-11-09) – lhf.lv, youtube.com
Latvijas un Austrijas U-20 izlašu VISA SPĒLE (2013-11-09) – youtube.com
Spēļu protokoli (ir neprecizitātes mikromaču uzskaitēs):
Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.
Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.
Laika apstākļus “taisa” leģionāri
Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.
Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…
Vilsons + Hosa = rezultāts
Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).
Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.
Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)
Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):
uzbrucējs
dz.
rezult. koef.
sp.
punkti
izšķ. PM
vid. sp. laks
1.
Deivids Sarkanis
1994.
12,76
2
0+1
0
6:32
2.
Kails Vilsons
1984.
8,35
23
7+15
0
19:06
3.
Marsels Hosa
1981.
7,75
23
9+11
0
18:42
4.
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
7,17
16
2+7
1
14:32
5.
Vojtehs Polāks
1985.
5,92
9
0+3
1
12:31
6.
Pols Ščehura
1985.
5,57
23
8+5
0
16:54
7.
Roberts Bukarts
1990.
5,40
16
2+5
0
13:30
8.
Miks Indrašis
1990.
4,91
22
4+6
0
15:26
9.
Marsels Haščāks
1987.
4,15
4
1+0
0
10:02
10.
Vitālijs Pavlovs
1989.
3,69
23
2+6
0
15:44
11.
Mārtiņš Cipulis
1980.
3,41
16
3+2
0
15:16
12.
Gints Meija
1987.
3,00
23
3+4
0
16:56
13.
Andris Džeriņš
1988.
2,75
22
4+2
0
16:31
14.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
1,13
20
0+1
0
7:24
15.
Gunārs Skvorcovs
1990.
1,12
19
0+1
0
7:52
16.
Andris Siksnis
1993.
0
4
0+0
0
2:48
17.
Māris Bičevskis
1991.
0
2
0+0
0
10:59
18.
Juris Upītis
1991.
0
12
0+0
0
8:48
–
* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.
Sarkanis iespēju izmanto
Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.
Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē
Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.
Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).
Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):
aizsargs
dz.
+/- vs. sp. laiks
sp.
+/-
vid. sp. laiks
1.
Rodrigo Laviņš
1974.
+4,09
7
+3
17:29
2.
Krišjānis Rēdlihs
1981.
+2,91
12
+4
19:04
3.
Mets Robinsons
1986.
+2,73
23
+9
23:53
4.
Kristaps Sotnieks
1987.
+2,50
22
+6
18:09
5.
Oskars Cibuļskis
1988.
+2,27
12
+3
18:24
6.
Georgijs Pujacs
1981.
+1,88
20
+5
22:09
7.
Sandis Ozoliņš
1972.
+1,00
23
+3
21:45
8.
Arvīds Reķis
1979.
+0,48
19
+1
18:29
9.
Edgars Siksna
1993.
-43,48
2
-2
3:50
–
Edmunds Augstkalns
1994.
–
0
–
0:00
–
Krišs Lipsbergs
1993.
–
0
–
0:00
–
* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.
Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi
Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.
MVP – Mikaels Tellkvists
Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē. Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.
Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.
Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):
Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat
[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]
Idejiski kā čempionu līga, kurā Eiropas valstu čempionvienības izspēlē pašu galveno uzvarētāju. Līga – būtu tā pārspīlēti teikts, jo kausu izspēlē periodiski mazos ekspres-turnīros sezonas gaitā. Nopietni vīri saka, ka tas jau tāds “sētas turnīrs” vien esot, jo Eiropas Top6 hokeja lielvalstis tajā nepiedalās. Latvija – piedalās!
Tomēr aiz sešinieka esošās valstis par Kontinentālo kausu interesējas vairāk. Pat, ja tēmas lokā figurē it kā nevērīga attieksme un it kā “mums jau nevajag”. Oktobrī pēc kausa lūkoties – t.i. piedalīties turnīra 2. kārtas B apakšgrupas spēlēs – aizbrauca arī Dinamo saimniecības komanda. Pērnsezon Juniors vienība Latvijas Virslīgā bija izcīnījusi otro vietu, bet tā kā Latvijas čempioni SMScredit.lv atteicās no dalības Kontinentālajā kausā un galu galā arī Virslīgā, tad Dinamo jaunatnei bija tas gods reprezentēt mūsu valsti jaunās sezonas turnīrā.
Par Dinamo Juniors komandu to dēvēt var formāli, jo no reālā Virslīgas komandas sastāva ir trīs kadri – MHL vecumu pāraugušie Māris Bičevskis, Mārtiņš Porejs un Dinamo „lielās komandas” rezerves vārtsargs Māris Jučers. Bet pārējie 19 puiši jeb 86,4% sastāva ir no HK Rīga MHL versijas. No kuriem, savukārt, divi – Edgars Siksna un Andris Siksnis – šosezon nedaudz ir “trāpījuši” uz KHL ledus Rīgas Dinamo sastāvā.
Tā kā sastāva komplekts ir diezgan pieklājīgs un arī B apakšgrupas sāncenšu pārstāvēto valstu (Lielbritānija, Nīderlande, Spānija) hokeju mūsu pusē nav pieņemts uzskatīt par pilnvērtīgu, no Latvijas pārstāvošās komandas netika gaidīts nekas savādāks kā pārliecinoša uzvara. Apmēram tā, kā bija pirmajās divās spēlēs – 8:3, 7:2… Bet britu klubs Nottingham Panthers, kas ir šī gada Lielbritānijas čempionvienība, izrādījās stiprāks. Kā tad tā!?
Stereotipus attiecībā uz Nīderlandes un Spānijas hokeju “pabarojām”, bet britu klubs neļāvās… Atveram acis un paskatāmies uz EIHL. Pilnā vārdā ‘Elite Ice Hockey League’ droši, ka nav Top5 čempionāts Eiropā. Un arī par Top10 varētu strīdēties. Bet visādi citādi – esot pieklājīga līga, kurā laiku pa laikam “laimi meklē” arī Latvijas hokejisti. Spēlētā hokeja izpratni varētu veicināt ieskats EIHL nacionālajā pārstāvniecībā: 43,8% – Lielbritānijas pavalstnieku, 45,7% – ziemeļamerikāņu (no tiem divas trešdaļas kanādiešu)…
NHL zvaigznes pilnbriedā Lielbritānijas klubu sastāvos atrast nevarēs, bet Ziemeļamerikas otrā plāna līgu – AHL un ECHL – onkuļus varēs saskatīt biezā slānī. Arī pa kādam ar NHL pieredzi. Lai arī vīri pārcēlušies uz Eiropu labākas naudas un mierīgākas dzīves baudīšanas nolūkā, spēlēt hokeju nav aizmirsuši. Tad jautājums – no kurienes var nākt pārliecība, ka Latvijas Virslīgas (nu, labi – MHL) augšgala komandai būtu bez ierunām jāsit britu stiprākās līgas vienība. Var jau būt, ka divās spēlēs no trijām tā būtu iegadījies. Bet tas jau stāsts no tēmu loka „kas būtu, ja būtu”.
–
Diez vai arī vajadzētu dramatizēt zaudējumu Notingemas “pantērām”. Ne tāpēc, ka “šis turnīrs ir sviests un mums patiesībā neinteresē”, bet tāpēc, ka objektīvi Latvijas Virslīgas vieta ir tieši tur, kur palika Latvijas komanda. Periodiski var lēkāt augstāk par pēcpusi un mest kūleņus. Var nosūtīt uz turnīru reāli KHL-ā (agrāk – Baltkrievijas ekstralīgā) spēlējošu vienību. Bet tas tik un tā nekļūs par plāksteri Latvijas nacionālā čempionāta īpatnībām. Vai Doņeckas Donbass šogad izcīnītais IIHF Kontinentālais kauss padarījis šīs valsts nacionālo čempionātu stiprāku? Tiem, kas nezina – Ukrainas čempionāts pēc iepriekšējo pāris gadu pozitīvām “spazmām” tomēr atrodas stipri bēdīgā stāvoklī – šosezon pāris komandas izbeigušās, plosa iekšēji konflikti utt.
P.S.
Bet visādi citādi – Dinamo “rezerves komandu” puišiem Notingema bija laba pieredze Arī realitātes izpratnei un pieredzei kopumā.
Dinamo Juniors sastāvs un spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas B apakšgrupas spēlēs Notingemā 2013. gada 18. – 20. oktobrī (secība – mikromaču vārtu starpības pozitivitāte; saskaņā ar iihf.com):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
+/-
SM
met.
MM
UZBRUCĒJI
1.
Edgars Kurmis
1993.
3
1+2
+4
2
6
6:0
2.
Deivids Sarkanis
1994.
3
2+3
+4
0
5
5:0
3.
Rodrigo Ābols
1996.
3
0+2
+3
0
5
5:0
4.
Māris Bičevskis
1991.
3
2+2
+3
0
14
6:3
5.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
3
1+2
+1
2
7
6:3
6.
Ričards Kondrāts
1994.
3
1+1
+2
0
1
2:0
7.
Andris Siksnis
1993.
3
1+2
+1
2
8
4:3
8.
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
3
1+2
-1
2
8
3:2
9.
Artūrs Ševčenko
1994.
3
2+0
+1
0
5
2:1
10.
Kirils Galoha
1996.
3
0+0
+1
0
0
1:0
11.
Oskars Batņa
1995.
3
0+1
±0
4
1
1:1
12..
Rustams Begovs C
1993.
3
2+0
-1
27
5
3:4
13.
Kārlis Ozoliņš
1994.
3
0+1
-1
4
3
3:4
AIZSARGI
1.
Mārtiņš Porejs
1991.
3
0+1
+5
6
9
9:3
2.
Krišs Lipsbergs
1993.
3
1+1
+2
4
7
6:3
3.
Haralds Neimanis
1994.
3
0+1
+3
2
6
4:1
4.
Rinalds Rosinskis
1994.
3
1+1
+1
0
3
4:2
5.
Edgars Siksna
1993.
3
1+0
+1
0
5
3:1
6.
Patriks Škuratovs
1994.
3
0+0
+1
39
3
3:2
7.
Jānis Jaks
1995.
3
0+2
±0
2
0
3:4
VĀRTSARGI
dz.
sp.
sp. laiks
atv. %
GAA
SM
MM
1.
Māris Jučers
1987.
3
179:29
89.47%
2.67
0
16:8
2.
Nils Grīnfogels
1994.
0
0:00
–
–
0
–
*
Plašākai ainavai:
Dinamo Juniors komandas spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas spēlē – iihf.com
IIHF Kontinentālā kausa 2. posma B apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
Dinamo jaunatnes vienības HK Rīga uzvaru sērija un atrašanās MHL Rietumu konferences līderu godā, kaut uz brīdi, ir patīkama pārmaiņa pēc iepriekšējās sezonas, kad komandas sniegums bija patālu no spīdoša. Tomēr nebijušas sajūtas tās nav – arī savā pirmajā MHL čempionātā (2010./2011.) HK Rīga sezonas gaitā atzīmējās ar pirmo vietu Rietumu konferencē un pat epizodiski visā MHL.
Jebkurā gadījumā ir stipri priecīgāk piedzīvot uzvaras, lai arī knapi un ar viena vārtu guvuma starpību, nevis otrādi. Tā, nu, jaunajā sezonā Leonīda Tambijeva trenētā Dinamo jaunatne sezonā ir iesoļojusi itin braši. Tiesa, nākamajā spēļu dienā rīdziniekus apsteidza uzreiz trīs sāncenšu vienības – maskavieši MHK Spartak, Krasnaja Armija un Jaroslavļas Loko. Bet tas neatceļ faktu – HK Rīga ir starp šīs sezonas MHL Rietumu līderiem. Vismaz sezonas pirmajā ceturtdaļā.
Kā tad tā? Kāpēc šosezon HK Rīga sākusi labāk nekā iepriekšējās divās sezonās? MHL palikusi manāmi vājāka līga vai HK Rīga būtiski stiprāka? Par kopējām līgas jaudas izmaiņām nepieciešams plašāks pētījums, taču kopējo spēku formātu maina vecuma faktors – līgas vecuma griesti ir nolaisti no U-22 uz U-21. Tas no MHL aprites izslēdz 1992. gadā dzimušos – t.i., vismaz teorētiski jaudīgākus personāžus. Tomēr šis noteikums attiecas uz visām MHL komandām, ieskaitot HK Rīga. Taisnības pēc tomēr jāpiebilst, ka – ne uz visām. Tām MHL vienībām, kas nav kāda KHL un/vai VHL kluba sistēmā, ir atļauts sastāvā iekļaut divus U-22 vecuma spēlētājus. No Rietumu konferences 20 vienībām tādas ir septiņas – jaunizveidotā Sanktpēterburgas Dinamo, Stupino Kapitan, Voskresenskas MHK Himik, HC Red Bull Salzburg, HC Energie Karlovy Vary, Minskas Junost, kā arī Budapeštas Patriot SKEKS, kas no MHL šosezon faktiski izstājusies. HK Rīga komandai, kā KHL kluba Rīgas Dinamo jaunatnei, šī handikapa nav.
HK Rīga sezonas sākuma panākumu galvenie iemesli, jādomā, meklējami vasaras laikā ieguldītajā un arī sezonas sākumā turpinātajā darbā. Tomēr ir faktori, kas šogad ir savādāki un acīmredzot pozitīvi veicina HK Rīga varēšanas MHL čempionātā:
(1) Rīgas Dinamo ir tuvāk. Nē, nē – abu komandu bāze arī agrāk bija viena ledus halle Piņķos. Taču šī gada starpsezonas un arī regulārās sezonas sākumā spēlētāju rotācija starp HK Rīga un Dinamo ir nesalīdzināmi “dzīvāka” vai vismaz skaitliski apjomīgāka nekā agrākās sezonās. Pie reāla, bet neliela spēles laika regulārajā sezonā pagaidām tikuši tikai divi “hā-kā rīdzinieki” – aizsargs Edgars Siksna un uzbrucējs Andris Siksnis, taču starpsezonas pārbaudes spēlēs un/vai regulārās sezonas spēļu pieteikumos bijuši vēl pieci jaunie hokejisti – vārtsargs Rihards Cimermanis, uzbrucēji Deivids Sarkanis, Kārlis Ozoliņš, aizsargi Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs, Tas nozīmē ne tikai attiecīgo puišu sēdēšanu “lielās komandas” rezervē, bet arī – trenēšanos kopā ar Dinamo un nelielu, bet tomēr skaidri “deguna priekšā” saksatāmu iespēju.
(2) Dinamo galvenais treneris ir tuvāk. Rīgas Dinamo galvenā trenera Arta Ābola dēls Rodrigo ir veiksmīgi debitējis HK Rīga ierindā, un likumsakarīgi, ka tēvs iespēju robežās seko sava dēla gaitām. Attiecīgi Artis Ābols ir biežāks HK Rīga spēļu un citu aktivitāšu aculiecinieks, nekā to darītu “vienkāršs” Dinamo galvenais treneris. Iepriekšējās sezonās Šuplers, Rautakallio un arī Ābols bija ļoooti reti viesi HK Rīga spēlēs. Tagad HK Rīga puiši Dinamo galvenā trenera aci redz un jūt biežāk. Viņi zin, ka viņiem seko nepastarpināti. Tā ir iespēja.
Zemteksts tam visam ir tāds, ka HK Rīga puišiem ir izveidota sajūta, ka tas “solis” līdz Dinamo pieteikumam ir reāli iespējams, ko arī apliecina reāli piemēri. Cits stāsts, cik liela iespēja ir tikt uz KHL “reālā ledus”. Tomēr iepriekš daudziem arī atrašanās pieteikumā bez spēles laika bija ļoti attālināts sapnis. Acīmredzot paldies arī jāsaka KHL reglamentam, kas pilnam pieteikumam prasa vismaz divus U-21 vecuma, t.i., HK Rīga gadagājuma puišus.
Nav jābūt īpaši vērīgam, lai pamanītu, ka no/uz HK Rīga iesauktie dinamieši KHL oficiālajās spēlēs uzspēlējuši ļoti maz. Tomēr jaunatnes kopējo spēles apjomu uz augšu pavelk 19 gadus vecais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.), kurš aizvadījis līdz šim visas Dinamo 13 spēles šajā regulārajā sezonā, bet HK Rīga sastāvā MHL spēlēs šosezon gan nav bijis iesaukts.
Kā KHL reglamenta izmaiņa ar obligātajiem jaunajiem pieteikumā, bet ne faktiski uz ledus, būs ietekmējis jauno sportistu attīstību ilgtermiņā, varēsim redzēt pēc gadiem, taču tagad, izskatās, viņu darbības HK Rīga sastāvā kopumā tas ietekmējis pozitīvi. Atliek cerēt, ka neiestāsies jauno hokejistu “pārgaidīšanās” uz spēles laiku Dinamo sastāvā un vilšanās netiks “pārcelta” uz HK Rīga sniegumu.
P.S. Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, salīdzinot HK Rīga varējumu dažādās MHL sezonās, ir jaunatnes līgas Rietumu un Austrumu konferenču nošķirtība. Proti, šosezon abas konferences faktiski ir dažādas līgas, kuru komandas regulārajā sezonā savā starpā nespēlē. Austrumiem un Rietumiem iespēja “satikties” būs tikai “kaut kad” izslēgšanas spēļu stadijā. Šajā gadījumā “iespaidu” uz HK Rīga sniegumu atstāj ne tikai nespēlēšana pret Austrumu konferences līdervienībām, pret kurām par punktiem jāpacīnās vēl sīkstāk. Runa vairāk ir par izbraukumiem īsākā attālumā, kas noteikti atvieglo dzīvi. Tiesa, tālākais izbraukums uz Habarovsku, kur jāuzspēlē pret Rietumu konferencē palikušo Amurskije Tigri, joprojām ir saglabājies.
Attiecīgās sezonas HK Rīga spēlētāji Rīgas Dinamo sastāvā KHL čempionātā (treknrakstā attiecīgās sezonas U-21 vecuma spēlētāji, kas ir HK Rīga maksimālais vecums šosezon):
spēlētājs
dz.
sp. KHL
punkti KHL
+/- KHL
sp. laiks KHL
2010./2011. REG
U Roberts Bukarts
1990.
43
4+2
-4
vid. 7:59
U Ainars Podziņš
1992.
19
1+0
±0
vid. 6:16
U Vitalijs Karamnovs
1989.
18
0+2
-3
vid. 10:03
U Raimonds Vilkoits
1990.
3
1+0
±0
vid. 4:41
V Kristers Gudļevskis
1992.
0 (3)*
–
–
0:00
2011. PLAY OFF
U Ainars Podziņš
1992.
11
0+1
-5
vid. 8:51
U Roberts Bukarts
1990.
3
0+0
-1
vid. 10:08
2011./2012. REG
U Ainars Podziņš
1992.
38
4+0
+1
vid. 7:55
U Roberts Bukarts
1990.
26
3+3
±0
vid. 9:36
U Māris Bičevskis
1991.
15
1+1
±0
vid. 8:26
U Juris Upītis
1991.
9
3+0
+1
vid. 8:12
U Miks Indrašis
1990.
1
0+0
±0
9:16
2012. PLAY OFF
U Roberts Bukarts
1990.
7
0+0
±0
vid. 10:11
U Māris Bičevskis
1991.
5
0+0
-1
vid. 10:34
U Ainars Podziņš
1992.
4
0+0
-1
vid. 6:37
U Juris Upītis
1991.
2
0+0
±0
vid. 3:53
V Kristers Gudļevskis
1992.
0 (2)*
–
–
0:00
2012./2013. REG
A Mārtiņš Porejs
1991.
19
2+2
-6
vid. 16:20
U Miks Lipsbergs
1991.
4
0+0
±0
vid. 7:02
U Juris Upītis
1991.
3
0+0
-1
vid. 13:19
V Kristers Gudļevskis
1992.
2
GAA 2.18
atv. 92.1%
kop. 82:27
U Ainars Podziņš
1992.
0 (3)*
–
–
0:00
2013. NADEŽDA
U Juris Upītis
1991.
11
5+1
+4
vid. 14:46
A Mārtiņš Porejs
1991.
4
0+0
-1
vid. 9:05
2013./2014. REG (pēc 13 sp.)
A Edgars Siksna
1993.
1
0+0
±0
4:22
U Andris Siksnis
1993.
1
0+0
±0
4:13
V Rihards Cimermanis
1993.
0 (13)*
–
–
0:00
U Deivids Sarkanis
1994.
0 (4)*
–
–
0:00
A Krišs Lipsbergs
1993.
0 (1)*
–
–
0:00
* Hokejistiem bez reāla spēles laika iekavās norādīts spēļu skaits, kurās attiecīgais spēlētājs bija pieteikumā. Piebilde: piemēram, 2012./2013. g. sezonā HK Rīga vairs nespēlēja ne tikai vecuma limitu pāraugušie Roberts Bukarts un Miks Indrašis, bet arī vecuma griestiem vēl atbilstošie Māris Bičevskis un Elvijs Biezais.
Plašākam ieskatam:
HK Rīga komplekts 2013,/2014. g. sezonā un tā pieredze: tepat
MHL čempionāta izspēles kārtība šajā sezonā: tepat
HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. sezonā – mhl.khl.ru
Tāds priekšstats varēja rasties, Piņķos vērojot Latvijas Virslīgas regulārās sezonas spēli starp Ozolnieki / Monarch un Dinamo Juniors komandām. Zinot Latvijas komandu masveidīgu pārcelšanos prom no MHL B grupas, varētu nebūt pārsteigums.
Tiesa, nekāda jaunatklāta Amerika tā nav. Jau pērnās sezonas izskaņā, kad Virslīgas čempionāts iegāja izslēgšanas spēļu fāzē, “tikai” Juniors (tāds bija komandas nosaukums) stipri papildinājās ar HK Rīga un pat Dinamo spēlētājiem. Toreiz palika pēcgarša, jo SMScredit.lv vīrus neizdevās “paņemt”.
Taču šīs sezonas spēlē “viltotais” Dinamo Juniors sastrādāja 11:3 pret Ozolnieku “vilkiem”. Turklāt spēles rezultāts neliecina par spēles gaitu. Atbilstošāks būtu kāds 17:3 vai 21:3. Iespēju un momentu birums HK Rīga, atvainojiet – Dinamo Juniors, puišiem bija pamatīgs. Un arī spēka tuvāk spēles beigām Dinamo fārmklubam bija vairāk.
Šoreiz arī Dinamo Juniors bija krietni viltotāks par agrāku sezonu gadījumiem. No sastāva tikai divi šosezon bija uzspēlējuši Dinamo Juniors sastāvā – vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis, un tos pašus attiecīgi 26 un 23 gadu vecumā par “junioriem” var saukt stipri nosacīti… Taču fārms paliek fārms, pat ja tā nosaukums ir “mazulīši” vai citādi maigi un mīļi.
Jā, un pārējie – bez kautrēšanās pilns HK Rīga komplekts ar papildspēkiem no Dinamo “lielās” komandas – puišiem, kas MHL-am un HK Rīga sastāvam jau par vecu. Līdzās HK Rīga līderiem Roberts Bukarts, Mārtiņš Porejs. Arī vēl tikko Rīgas Dinamo sastāvā debitējušie Edgars Siksna un Andris Siksnis. Pat uz treneru postamenta – HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs, bet “oriģinālais” Dinamo Juniors galvenais treneris Vjačeslavs Nazarovs maliņā, tā stipri formāli atrodoties spēlētāju tuvumā. Bet Nazarova asistents Andrejs Ignatovičs – vispār tribīnēs.
Turklāt formālais Dinamo Juniors laukumā devās HK Rīga formastērpos… Bet, jāatkārtojas: fārmklubs, paliek fārmklubs. Zinātāji teic, ka šāda spēle ar HK Rīga dalību vajadzīga, lai puiši drīkstētu pārstāvēt Dinamo Juniors komandu IIHF Kontinentālā kausa spēlēs.
Cita starpā, jo stiprākas komandas piedalās, jo līga un tās līmenis stiprāki. Tomēr intriga, azarts un interese grūti saglabājami šādā vienvirziena hokejā. Vienīgais asumiņš – cik ātri “juniori” iemetīs desmitos, vai Ozolnieki / Monarch dabūs iekšā trešos… Jā, un vēl – vai aizies līdz kautiņam. Jo atsevišķi “vilku” veterāni HK Rīga puišu fiziskajai kondīcijai un dzimstošajai meistarībai pretī varēja likt skarbu vīru spēles stilu un raupjumu, kas, protams, Dinamo jaunatnei negāja pie sirds. Tomēr veselais saprāts triumfēja, un konkrētāki asumi izpalika.
Sausais (statistiskais) atlikums: pa 4 punktiem “junioru” pusē 3 puišiem (Rodrigo Ābolam, Rustamam Begovam un Nikolajam Jeļisejevam), kā arī 3 “junioriem” pa diviem vārtu guvumiem (Kārlim Ozoliņam, Rūdolfam Maslovskim un Deividam Sarkanim). Uz šī fona itin pieklājīgi arī Ozolnieki / Monarch uzbrucēja Aleksandra Kerča-jaunākā divi vārtu guvumi.
P.S. Ir tikai viena “šaurā vieta”. Saskaņā ar Latvijas Virslīgas reglamentu: “Uz katru čempionāta spēli ir atļauts pieteikt piecus spēlētājus, kuri ir vienlaicīgi pieteikti citas valsts čempionātā“. Interesanti, vai lielākā daļa 25. septembrī pret Ozolnieki / Monarch spēlējušo “junioru” bija oficiāli “atteikti” no KHL un MHL komandu pieteikumiem? Neiespējami tas nav, taču KHL un MHL oficiālajās lapās šīs izmaiņas vismaz 25. septembra gaitā nebija atsekojamas.
Ieskatam: Latvijas Virslīgas 2013./2014. g. sezonas reglaments – lhf.lv
[Attēlā: Dinamo Juniors vārtsargs Māris Jučers. Foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Kurbads 2013. gada 14. septembrī; foto avots: hkkurbds.lv.]
87% punktu pirmajās 5 spēlēs vai, ja gribam vēl skaistākus ciparus, 100% pirmajās 4 spēlēs pārspēj pat visoptimistiskāko iztēli attiecībā uz Rīgas Dinamo sezonas startu. Turklāt tas viss vismaz uz brīdi ļauj ierindoties Rietumu konferences un visas KHL 2. vietā uzreiz aiz „tanka” – Maskavas Dinamo. Un vienu vietu augstāk par spēli mazāk aizvadījušo bruņutehnikas vienību SKA.
Cits sezonas sākuma skaistums ir Rīgas dinamiešu atrašanās KHL spēlētāju individuālajos Topos. Bez maz visos… Kails Vilsons ir viens no līgas diviem labākajiem snaiperiem – abiem ar SKA zvaigznīti Viktoru Tihonovu pa 5 vārtu guvumiem. Viens no līgas trim rezultatīvākajiem aizsargiem (katram pa 5 punktiem) ir Mets Robinsons. Viņš arī viens no diviem KHL lietderīgākajiem spēlētājiem – abiem ar Vitjaz aizsargu Branislavu Mezeju pa +7. Kas vēl? Mikaelam Tellkvistam starp līgas vārtsargiem trešais labākais „cauršāvības” koeficients – 0.98 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Un arī piektais labākais atvairīto metienu rādītājs (95.7%).
Skaidrs, ka regulārā sezona visu saliks pa plauktiņiem, jo hokeja cāļus atšķirībā no putnkopības pavasarī skaita. Tomēr pamats ir ielikts cienījams, par ko pelnīta atzinība.
Rīgas Dinamo sešu sezonu starts (pirmo piecu spēļu summa; iekavās kluba ieņemtā vieta attiecīgajā regulārajā sezonā, bet 2013./2014. g. sezonas aprēķinos – vieta iepriekšējā sezonā):
Acīgākie salīdzinātāji atgādina, ka šajā sezonas startā Rīgas Dinamo nav pretī nākuši smagākie gadījumi un neviens Austrumu konferences monstrs. Vienīgā Top komanda šīs sezonas ievadā ir bijusi CSKA, kurai tad arī ir zaudēts. Taisnība. Toties sezonas startu izdaiļo fakts, ka nav bijusi sava laukuma priekšrocība. No izbraukuma pārvesti 10 punkti no 12 iespējamiem…
Leģionāru sezona?
Ir tikai sezonas sākums, lai no statistikas mēģinātu izspiest tālejošus secinājumus, tomēr jau pašā sākumā „acīs krīt” leģionāru pienesums rezultāta veidošanā. Tādā apjomā tas nav manīts sezonas četras… No pirmajās piecās spēlēs dinamiešu sarūpētajiem 15 vārtu guvumiem astoņi ir uz leģionāru rēķina. Lauvastiesa – 5 trāpījumi – attiecas uz Kailu Vilsonu.
Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus; * 2013./2014. g. sezonā pēc pirmajām 5 spēlēm):
Raugoties laukumā un statistikas tabulās sazīmējas vēl dažas interesantas nianses un elementi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību:
Vitālijs Pavlovs. Spēlētājs, kurš pirms sezonas tika ierindots uz ceturto maiņu pretendējošo puišu sarakstā, ir atzinīgi pastrādājis un nopelnījis iespēju uzspēlēt arī pirmajā maiņā, no kuras „ārā nekrita”. Piecās spēlēs sastrādātās četras piespēles ir viens no diviem rezultatīvākajiem cipariem starp Latvijas spēlētājiem Dinamo sastāvā un KHL kopumā.Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
Miks Indrašis. Var arī šosezon.
Gints Meija un Andris Džeriņš. Lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem ir nevis galvenajiem rezultāta „taisītājiem”, bet nosauktajiem vīriem, kuri rūpējas par rezultāta nemainību kritiskākās epizodēs – nākot kā pirmie mazākumā un slāpējot pretinieku triecienmaiņas vienādos sastāvos. Turklāt abi partneri sapelnījuši pa diviem vārtu guvumiem.
Kails Vilsons un Mets Robinsons. Bez vārdiem. Skatīt statistiku.
Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks. Abiem vīriem šosezon bijušas tikai veiksmīgas spēles. Par laimi komandai, bet diemžēl par neražu Latvijas vārtsargu attīstības griezumā, abu Dinamo vārtsargu kvalitatīvais sniegums neļauj saskatīt viņu tuvumā kādu trešo vārtsargu. Vismaz pagaidām.
Sandis Ozoliņš. Vairākuma un faktiski jebkura uzbrukuma smadzenes ir tieši Dinamo kapteinis, kas nav ne jaunums, ne pārsteigums. KHL statistiķu spēles uzskaites liecina, ka Sandim Ozoliņam ir starp laukuma spēlētājiem labākā mikromaču vārtu starpība (+7 jeb 7:0). Pārsteidzoši ir tas, ka, saskaņā ar KHL uzskaiti, Ozoliņam esot laukumā, Dinamo nav piedzīvojis nevienu vārtu zaudējumu! Kopā ar 7 vārtu guvumiem tas uzrunā. No Rīgas Dinamo sastāva vēl ir četri hokejisti, kuriem esot laukumā vārti nav „krituši”; taču tiem ir mazāks vai nekāds visas maiņas sastrādāto vārtu guvumu apjoms – Roberts Bukarts (3:0), Gunārs Skvorcovs (1:0), Marsels Haščāks (0:0), Arvīds Reķis (0:0).
P.S. Jaunie paliek tikai reglamentā
Uz pirmajām piecām spēlēm Rīgas Dinamo ir piesaistījuši piecus jaunos (U-22) hokejistus, kas atzīmējušies spēles pieteikumā, bet no kuriem tikai viens – uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs – ir reāli spēlējis. Pārējiem ne sekundes spēles laika. „Vadājot” puišus pa pieteikumu, KHL reglamenta formālās prasības ir izpildītas. Tagad derētu sagaidīt, kad sāk piepildīties šīs normas būtība un jēga – vairāk iespēlēt jaunos. Jādomā, ka arī tāda reize pienāks, jaunie būs gatavi un treneriem pietiks drosmes.
Bet pa to laiku citi Dinamo rezervisti gūst spēļu praksi MHL čempionātā HK Rīga sastāvā, kā arī Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā. Latvijas čempionātā jau uzspēlējuši vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis. Jučeram divās spēlēs uzvaru un zaudējumu bilance neitrāla (1:1), bonusā – viena rezultatīva piespēle. Bičevskim – viena spēle un viena piespēle.
Joprojām divu komandu pieteikumos rēgojas aizsarga Mārtiņa Poreja vārds. Viena komanda ir Rīgas Dinamo, bet otra – Dinamo „slepenais fārmklubs” Jokipojat Somijas otrā stipruma līgā Mestis. Starp citu, Jokipojat sastāvā arī trīs citi vēl nesen Dinamo uzspēlējušie – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs un Raimonds Vilkoits.
Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (pēc 5 spēlēm, saskaņā ar khl.ru; MM = mikromaču vārtu starpība; * iekavās spēļu skaits komandas pieteikumā, bet bez spēles laika):
[Attēlā: Kamēr Sandis Ozoliņš laukumā, pretiniekiem “nespīd”. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com.]
10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.
Ozolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.
Latvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.
Kamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).
Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.
Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.
Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.
Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.
Latvijas junioru izlases komplekts Žoltoka piemiņas turnīrā godīgi izcīnīja 4. vietu četru komandu konkurencē, kuras būs arī galvenie konkurenti decembra vidū paredzētajā cīņā par vienīgo biļeti uz U-20 pasaules čempionātu elitē. Vētru ūdensglāzē zaudētās spēles nav sacēlušas, jo turnīrā startēja Latvijas U-20 “otrā” izlase, kurai nebija pieejami ziemeļamerikāņi un lielākā daļa HK Rīga puišu. Tomēr diskusija par šāda turnīra lietderību ir.
Tā, piemēram, vismaz epizodiski ļoti labu sniegumu demonstrēja šosezon Rīgas Dinamo ierindā debitējušais uzbrucējs Deivids Sarkanis (līdzās pa labi novietotā attēlā #21). Spēlē pret Baltkrievijas junioriem tas arī uzrādījās rezultativitātē, kur Sarkanis asistēja abos Latvijas U-20 vārtu guvumos. Kāda, Tavuprāt, bija būtiskākā atšķirība starp Dānijas un Baltkrievijas U-20 valstsvienību spēlēto hokeju? “Īpaši atšķirības nebija, spēlējot pret šīm abām valstsvienībām; abas komandas bija fiziski spēcīgas un ātras, spēlēm atdevās pilnībā. Vienīgais no savas puses, spēlējot pret Dāniju, es nevarēju savākties pirmos divus periodus, jo īpaši nebiju bijis normāli uz ledus, bij’ neliels pārtraukums no treniņiem un tādas kā smagas kājas bija, bet šodien [pret Baltkrieviju] jau vieglāk gāja,” tā Deivids Sarkanis. 
Vārtsargu līnijā Latvijas U-20 izlase varēja palepoties ar optimālu komplektu – bija pieejami abi mūsējie Šveices stiprākās pieaugušo līgas NLA vārtsargi. Pirmajās divās spēlēs (pret Dānijas un Baltkrievijas U-20 izlasēm) par vārtu drošību rūpējās Ivars Punnenovs (līdzās pa labi novietotā attēlā), bet trešajā (pret Austrijas junioriem) – Elvis Merzļikins. Abi bija pieredzējušākie hokejisti šajā Latvijas U-20 izlases komplektā – vienīgie, kuri jau agrāk ir spēlējuši valstsvienībā U-20 pasaules čempionātā.
Petrovich27 blogs 