Dinamo jaunākie hokejisti uz KHL fona

Peka Rautakallio šosezon ir iemēģinājis 3 jaunus Latvijas hokejistus, kuri Šuplera laikā netika atzīti par pietiekoši gataviem. Miks Indrašis, Juris Upītis, Māris Bičevskis šosezon KHL oficiālajās spēlēs devās pirmoreiz, bet Roberts Bukarts un Ainars Podziņš turpina; pēc kā Dinamo jaunatne izskatās uz KHL klubu jaunatnes fona?

jauno hokejistu iespēlēšana KHL “lielajās” komandās vienmēr ir bijis jūtīgs jautājums, kas nereti konfliktē ar komandu vadības uzstādījumiem pēc augstiem mērķiem tagad un tūlīt. tāpat ir treneri, kas apveltīti ar dažādu drosmes pakāpi, vairumā gadījumu spiežot uz pārbaudītām vērtībām un domājot īstermiņā – labākajā gadījumā sava līguma robežās. protams, svarīgs elements ir arī pats “materiāls”, ko pienes attiecīgās komandas “piramīda” – jauniešu sistēma, kurai jārēķinās, ka daļa gatavāko “augļu” mēdz operatīvi pārcelties uz Ziemeļameriku, cerot un arī piepildot sapni par NHL.

KHL vadība 2011./2012.g. sezonas gaitā nolēma pastiprināt jauno hokejistu iespēlēšanas motivāciju klubiem, palielinot “atviegloto vecumu” par vienu gadu – no U-20 (šosezon – dzimuši 1992. gadā un jaunāki) uz U-21 (dzimuši 1991. gadā un jaunāki). šī vecuma 1-2 hokejisti, ja tiek pieteikti spēlei, ļauj konkrētās spēles pieteikumu paplašināt par 1-2 spēlētājiem. KHL pirmajās 3 sezonās šī norma attiecās tikai uz U-20 spēlētājiem; tāpat bija šīs sezonas sākumā, tomēr noteikumi tika pamainīti spēles gaitā. par šo izmaiņu ir izskanējušas gan uzslavas KHL “politiķu” dzīves izpratnei, gan kritika. zināma neapmierinātība ir 1992. gadā dzimušo un jaunāku hokejistu rindās, kuriem šosezonas gaitā negaidīti bija jāsāk rēķināties, ka uz “papildvietām” KHL komandu sastāvos jākonkurē ar gadu vecākiem – 1991. gadā dzimušajiem. tomēr kopējā ainava ir tāda, ka dažām komandām tas ļauj nedaudz drošāk iespēlēt 1991. gadā dzimušos hokejistus, kuri daļā gadījumu noteikti paliktu “aiz borta”, bet tagad, kā bez sāpēm pieteikumā iekļauti, dabū savas dažas minūtes spēles laika un krāj pieredzi. kas zina, cik ātri un daudz pie spēlēšanas tiktu Rīgas Dinamo 1991. gadi – Juris Upītis un Māris Bičevskis, ja uz viņiem nesāktu attiecināt jauno normu.

2011./2012. g. regulārās sezonas gaitā Rīgas Dinamo ir ļāvusi uzspēlēt 5 hokejistiem, kuri dzimuši 1990. gadā vai agrāk, kas kopumā KHL-ā ir diezgan viduvējs vai pat vājš rādītājs. tas, protams, ir vairāk nekā, piemēram, jau tradicionāli jaunajiem hokejistiem nedraudzīgajām komandām – Astanas Baris vai Minskas Dinamo. starp citu, Baris arī šajā sezonā ir jaunajiem hokejistiem nedraudzīgākā komanda. jau trīs pirmo sezonu gaitā KHL-ā Baris nedeva uzspēlēt nevienam U-20 vecumam atbilstošam hokejistam; šosezon neļauj arī U-21 un U-22 vecuma spēlētājiem.

šosezon, vismaz līdz 15. janvārim aizvadītajām spēlēm ieskaitot, jaunajiem hokejistiem draudzīgākā ir Čehovas Vitjaz komanda, kas savā sastāvā ir pieņēmusi 14 hokejistus, kas dzimuši 1990. gadā un jaunākus. vitjaziešu sastāvs ir ļoti pateicīgs jaunatnes iepludināšanai, īpaši brīžos, kad komandas spēlētāji masveidā izcieš vairāku spēļu diskvalifikācijas. šosezon starp jaunajiem hokejistiem draudzīgākajām saimniecībām ir arī Maskavas Spartak, kura draudzīgums jaunajiem acīmredzot ir apgriezti proporcionāls komandas iespējām “iespiesties” Rietumu konferences play off zonā. spartakieši šosezon ir iemēģinājuši 11 spēlētājus ar dzimšanas gada atzīmi “1990.+”. turklāt Spartak ir komanda, kas šosezon ļāvusi uzspēlēt lielākajam skaitam šīs sezonas “atvieglotā vecuma” (1991. un jaunāki) spēlētājiem – 8 hokejistiem. cits stāsts ir par spēlētājiem doto spēles laiku… jau pēdējās sezonās tradicionāli jaunatnei labvēlīga saimniecība ir arī Maskavas CSKA komanda, kur šosezon uzspēlējuši 10 hokejisti, kas dzimuši 1990. gadā vai jaunāki.

KHL komandu 1990. g. dzimušie un jaunāki hokejisti 2011./2012. g. sezonā (pēc 2012-01-15 spēlēm):

	komanda	1994.	1993.	1992.	1991.	1990.	KOPĀ	t.sk. “papild-vecumā” (1991. un jaun.)
1.	Vitjaz	–	–	1	6	7	14	7
2.	Spartak	–	1	2	5	3	11	8
3.	CSKA	–	2	4	1	3	10	7
4.	Severstaļ	–	–	3	–	6	9	3
5.	Avtomobiļist	–	–	3	1	4	8	4
6.	Sibir	–	–	3	3	1	7	6
7.	Metallurg (Novokuzņecka)	1	–	1	2	2	6	4
8.	Ak Bars	–	–	1	4	1	6	5
9.	SKA	–	–	–	6	–	6	6
10.	Metallurg (Magņitogorska)	–	1	1	2	1	5	4
11.	Traktor	–	1	1	1	2	5	3
12.	Ņeftehimik	–	–	2	1	2	5	3
13.	Salavat Julajev	–	–	2	3	–	5	5
14.-15.	Avangard	–	–	1	2	2	5	3
	Dinamo (Rīga)	–	–	1	2	2	5	3
16.	Lev	–	1	1	–	2	4	2
17.	Amur	–	–	–	1	3	4	1
18.	OHK Dinamo	–	1	1	–	1	3	2
19.-20.	Jugra	–	1	–	1	–	2	2
	Torpedo	–	1	–	1	–	2	2
21.	Atlant	–	–	1	–	1	2	1
22.	Dinamo (Minska)	–	–	–	1	1	2	1
23.	Baris	–	–	–	–	–	0	0

*

KHL 1990. gads

1990. gadā dzimušie hokejisti jau otro sezonu neietilpst KHL komandu “atvieglotajās” programmās un par savu vietu “zem saules” (uz ledus) cīnās tādā pašā konkurences kārtībā kā pieredzējušāki hokejisti. tomēr 1990. gadā dzimušajiem šosezon ir viens faktors, kas tos atšķir no 1989. gadā dzimušiem un vecākiem. proti, 1990. gads ir pēdējais vecums, kad jaunais hokejists vēl var uzspēlēt MHL čempionātā, kas nozīmē komandu sastāvu komplektētāju paplašinātas iespējas konkrētu spēlētāju izmantot arī kluba sistēmas MHL komandas vajadzībām. tiesa, šī norma attiecas arī uz jaunākiem hokejistiem. piemēram, 4 no 5 Rīgas Dinamo “pieņemtajiem” jaunākajiem hokejistiem šosezon ir uzspēlējuši gan Dinamo, gan HK Rīga sastāvā MHL-ā. abi Rīgas 1990. gadi (Roberts Bukarts un Miks Indrašis) tajā skaitā. neskatoties uz to, ka 1990. gadā dzimušo iekļaušana KHL komandu spēļu pieteikumā nesniedz nekādus atvieglojumus, tomēr KHL komandās ir uzspēlējuši aptuveni tikpat 1990. gadā dzimušo spēlētāju (ap 40 hokejistu) kā 1991.-mo gadu.

KHL 1990. gadā dzimušo komplektā pamanāmākie ir:
– uzbrucējs Kirills Petrovs, Ak Bars ierindā 40 spēlēs ir sastrādājis 21 punktu (12+9);
– aizsargs Maksims Čudinovs, Severstaļ ierindā 38 spēlēs sakolekcionējis 29 punktus (9+20) un “+4” lietderības;
– vārtsargs Daņila Aļistratovs, Vitjaz vārtus šosezon sargāja 20 spēlēs, atvairot 92,0% metienu un nopelnot GAA koeficientu 3.08 apmērā.

KHL 1990. gadā dzimušo uzbrucēju Top 10; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	iemet.	vid.sp. laiks
1.	Kirills Petrovs	1990.	Ak Bars	40	12+9	-4	6	– (2 no 7)	14:24
2.	Dmitrijs Lugins	1990.	Amur	32	8+9	-4	10	35.6% (16 no 45)	12:29
3.	Sergejs Plotņikovs	1990.	Amur	40	11+3	+4	60	35.0% (57 no 163)	14:13
4.	Stepans Saņņikovs	1990.	Sibir	40	6+7	+2	6	– (1 no 2)	14:30
5.	Georgijs Belousovs	1990.	Vitjaz	25	5+7	-9	10	38.5% (5 no 13)	13:55
6.	Anatolijs Ņikoncevs	1990.	Spartak	40	4+6	-2	20	– (1 no 3)	12:25
7.	Jevgeņijs Timkins	1990.	Vitjaz	31	7+2	-10	52	25.0% (9 no 36)	15:50
8.	Dmitrijs Kugriševs	1990.	CSKA	37	4+5	-4	22	38.5% (5 no 13)	13:04
9.	Aleksandrs Streļcovs	1990.	Avtomobiļist	31	4+5	-10	8	– (1 no 7)	13:32
10.	Vjačeslavs Kuļomins	1990.	CSKA	29	3+6	-3	6	– (3 no 6)	13:10
	–
19.	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	15	1+2	0	0	12.5% (1 no 8)	10:27
–	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	1	0+0	0	0	–	9:16

*

KHL 1990. gadā dzimušo aizsargu Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
1.	Maksims Čudinovs	1990.	Severstaļ	38	9+20	+4	40	23:54
2.	Ions-Georgijs Kostevs	1990.	Ņeftehimik	10	0+4	-1	4	13:47
3.	Konstantins Plaksins	1990.	Traktor	8	0+0	-1	6	5:52
4.	Bogdans Koseļevičs	1990.	Severstaļ	36	2+7	-2	61	17:03
5.	Jevgeņijs Jerjomenko	1990.	Vitjaz	7	0+1	-2	2	10:40

*

KHL 1991. gads

veiksmīgs “gads” KHL ar jau pieminēto “junioru vecuma” paplašināšanu šīs sezonas gaitā. komandu vadība un treneri saņēma papildu motīvu, kas Dinamo gadījumā ir nospēlējis par labu Jura Upīša un Māra Bičevska iespēlēšanai sastāvā. Juris Upītis, būdams aizvadījis 9 spēles KHL čempionātā, ar 3 vārtu guvumiem ir 11.-ais rezultatīvākais 1991. gadā dzimušo vidū. lai arī Mārim Bičevskim ar rezultativitāti savās pirmajās 3 spēlēs nav veicies tik labi, tomēr komandas ainavā viņš ierakstās labi. Dinamo sakarā vēl atklāts jautājums, vai treneri atvēzēsies uz kāda 1991. gadā dzimuša aizsarga iespēlēšanu. pagaidām gan Dinamo ne pārāk eksperimentē ar savu aizsargu kolektīvu – 7 aizsargi ir iejūgti nepārtraukti, Laviņš traumēts, bet Jānis Andersons pie spēles lāga netiek. taču nesen Dinamo sastāvā, vismaz treniņos, ir bijis “iesaukts” Mārtiņš Jakovļevs (1991.), netālu no komandas ir arī HK Rīga kapteinis Mārtiņš Porejs (1991.).

KHL jaudīgākie 1991. gadā dzimušie eksemplāri ir uzbrucēji Vladimirs Tarasenko un Artemijs Panarins, kuri janvāra pirmajā pusē, kad vēl bija iespējamas KHL komandu spēlētāju transfēri, ir pieņemti attiecīgi SKA un Ak Bars sastāvā. protams, ar nodomu pastiprināties pirms play off. Tarasenko Sibir sastāvā ar 38 punktiem (18+20) 39 spēlēs bija apskaužami rezultatīvs; ir aizvadījis arī pirmo spēli SKA ierindā, pagaidām gan bez punktiem. savukārt, Panarins Vitjaz ierindā 38 spēlēs “savāca” 26 punktus (12+14), kas, ņemot vērā vitjaziešu kopējo varējumu, ir vairāk nekā pamanāms sniegums. turklāt savā pirmajā spēlē pēc pārejas uz Ak Bars Artemijs Panarins pamanījās saražot 2 punktus (1+1) un lietderības koeficientu “+3”. iespaidīgi…

1991. gadā dzimušo aizsargu “klāstā” pieminama Sibir nu jau stabilā vērtība Ņikita Zaicevs, kurš ir aizvadījis savas komandas visas 40 spēles (līdz 2012-01-15). turklāt ar ļoti pieklājīgu vidējo spēles laiku (16:01) un lietderības koeficientu “+3”. šosezon KHL oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši tikai divi 1991. gadā dzimuši vārtsargi, no kuriem veiksmīgāks bija Emils Garipovs, kurš Ak Bars vārtus sargājis jau 13 spēlēs (533:58), atvairot 93,8% metienu un vidēji spēlē noturot 1,69 vārtu zaudējumus. starp citu, Garipova varēšana ir pamanīta arī aizvadītajā nedēļā (9.-15. janvārī), par sniegumu kurā viņš saņēma KHL statistiķu novērtējumu – “nedēļas labākais līgas jaunais spēlētājs”.

KHL 1991. gadā dzimušo uzbrucēju Top 10+; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	iemet.	vid.sp. laiks
1.	Vladimirs Tarasenko	1991.	Sibir	39	18+20	+12	15	25.0% (5 no 20)	18:48
			SKA	1	0+0	-1	0	–	13:42
2.	Artemijs Panarins	1991.	Vitjaz	38	12+14	+2	49	12.5% (2 no 16)	18:52
			Ak Bars	1	1+1	+3	0	–	10:49
3.	Ņikita Točickis	1991.	Vitjaz	39	6+8	-11	6	44.4% (216 no 487)	14:27
4.	Sergejs Kaļiņins	1991.	Avangard	41	4+7	+2	14	39.4% (162 no 411)	11:58
5.	Filips Savčenko	1991.	Avtomobiļist	31	4+7	-9	12	– (2 no 7)	11:32
6.	Antons Burdasovs	1991.	Traktor	39	4+6	+8	6	41.7% (5 no 12)	10:06
7.	Aleksandrs Fedosejevs	1991.	Vitjaz	27	3+4	-14	64	35.3% (106 no 300)	13:48
8.	Staņislavs Bočarovs	1991.	Ak Bars	10	0+1	0	0	–	6:51
			Jugra	8	2+2	+4	0	100% (1 no 1)	10:43
9.	Artjoms Voroņins	1991.	Spartak	35	1+4	-10	4	44.8% (91 no 203)	7:30
10.	Semjons Valujskis	1991.	Torpedo	25	3+1	-3	12	– (0 no 1)	8:30
11.	Juris Upītis	1991.	Dinamo (Rīga)	9	3+0	+1	2	– (0 no 3)	8:12
	–
–	Māris Bičevskis	1991.	Dinamo (Rīga)	3	0+0	0	0	46.2% (12 no 26)	8:31

*

KHL 1991. gadā dzimušo aizsargu Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
1.	Ņikita Zaicevs	1991.	Sibir	40	1+1	+3	18	16:01
2.	Mihails Grigorjevs	1991.	Salavat Julajev	15	0+1	+2	4	8:07
3.	Georgijs Berdjukovs	1991.	SKA	3	0+0	+2	0	6:38
4.	Ņikita Pivcakins	1991.	Avangard	32	0+1	+1	26	14:39
5.	Maksims Berezins	1991.	Ņeftehimik	24	2+2	0	10	13:17

*

KHL 1992. gads

līdz 15. janvārim ieskaitot, KHL komandas savos sastāvos ir iespēlējušas 29 hokejistus, kas dzimuši 1992. gadā. vairumā gadījumu (16 spēlētājiem) spēles laiks ir bijis mazāks par 10 spēlēm. Dinamo jaunākais hokejists Ainars Podziņš uz šī fona izskatās ļoti pat pieklājīgi – ar saviem 4 vārtu guvumiem ir 4.-ais rezultatīvākais; arī “+2” lietderības uz kopējā dominējošā mīnusu un neitrāluma fona izskatās labi. turklāt Podziņš ir viens no retajiem 1992. gadā dzimušajiem, kuriem ir tik apjomīgs KHL spēļu daudzums un spēles laiks.

kopumā visa KHL-a zvaigzne starp 1992. gadā dzimušajiem ir Traktor vērtība – uzbrucējs Jevgeņijs Kuzņecovs, kurš 36 spēlēs iekrājis 28 punktus (14+14). viņš var palepoties arī ar iespaidīgu spēles laiku – vidēji 18:31 spēlē. Kuzņecovam rezultativitātes ziņā ar lielāku atrāvienu seko Podziņa izmēra “atradumi”. savukārt, 1992. gadā dzimušo aizsargu rindās ievērojamākais kadrs ir Romans Kudinovs Vitjaz sastāvā. Kudinova lietderības koeficients “+5” kontekstā ar vitjaziešu kopējo sniegumu izskatās pēc anomālijas un ir viens no diviem labākajiem lietderības cipariem komandā (+5 arī uzbrucējam Vadimam Berdņikovam). Romans Kudinovs ir aizvadījis 21 spēli un guvis 5 punktus (1+4), ar ko ir 3.-ais rezultatīvākais aizsargs Čehovas komandā. bet 1992. gadā dzimuši un arī jaunāki vārtsargi KHL oficiālajās spēlēs šosezon (līdz 2012-01-15 ieskaitot) nav devušies uz ledus.

KHL 1992. gadā dzimušo uzbrucēju Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	iemet.	vid.sp. laiks
1.	Jevgeņijs Kuzņecovs	1992.	Traktor	36	14+14	+2	18	43.6% (58 no 133)	18:31
2.	Sergejs Barbaševs	1992.	CSKA	27	2+5	-1	4	–	11:10
3.	Jiržijs Sekačs	1992.	Lev	24	2+4	0	2	– (1 no 1)	8:26
4.	Ainars Podziņš	1992.	Dinamo (Rīga)	35	4+0	+2	19	– (0 no 2)	8:21
5.	Vladislavs Kartajevs	1992.	Salavat Julajev	12	1+1	0	4	– (1 no 5)	5:57

*

KHL 1992. gadā dzimušo aizsargu Top 3; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

	spēlētājs	dz.	komanda	spēles	punkti	+/-	SM	vid.sp. laiks
1.	Romans Kudinovs	1992.	Vitjaz	21	1+4	+5	16	15:28
2.	Artjoms Karavajevs	1992.	Sibir	7	0+1	+3	0	2:23
3.	Jefims Gurkins	1992.	Salavat Julajev	10	1+1	0	2	8:14

*

KHL 1993-1994. gads

uz 1993. gadā dzimušu talantu iemēģināšanu KHL oficiālajos čempionātos ir atvēzējušies tikai līgas 8 klubi, no kuriem CSKA ir pamēģinājuši divus. tātad šosezon KHL oficiālajās spēlēs ir “bijuši klāt” 9 spēlētāji, kuriem pasē dzimšanas ailītē ir gadaskaitlis 1993. vairumā gadījumu tās ir 1-11 spēles ar vidējo spēles laiku 1-9 pilnu minūšu apjomā (8 spēlētājiem). 1993. gadā dzimušo “pievedumā” izņēmums ir uzbrucējs Jaroslavs Kosovs, kurš ne tikai aizvadījis 18 spēles Magņitogorskas Metallurg sastāvā, bet arī pamanījies nopelnīt 6 rezultativitātes punktus (3+3) un “+4” lietderības, kas arī uz vecāko (1991., 1992. gada) spēlētāju fona ir ļoti pamanāms rādītājs.

vēl viens virs-izņēmums ir vienīgais 1994. gadā dzimušais hokejists uz KHL ledus 2011./2012. g. sezonā. tas ir uzbrucējs Antons Sļepiševs, kurš ir aizvadījis 33 (!) spēles Novokuzņeckas Metallurg ierindā ar vidējos spēles laiku 8:40. ar saviem 6 rezultativitātes punktiem (4+2) Sļepiševs “pogā ārā” lielāko daļu 1991.-1993. gados dzimušo hokejistu.

P.S.

KHL visi 1990. un 1991. gadā dzimušie vārtsargi; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – spēles laiks):

vārtsargs	dz.	komanda	spēles	atv. %	GAA	“sausi”	SM	sp. laiks
Daņila Aļistratovs	1990.	Vitjaz	20	92.0%	3.08	0	0	779:34
Emils Garipovs	1991.	Ak Bars	13	93.8%	1.69	0	0	533:58
Aleksandrs Pečurskis	1990.	Metallurg (Mag.)	4	91.8%	2.45	0	0	220:10
Romans Smirjagins	1990.	Severstaļ	3	90.6%	2.36	0	0	127:23
Daņiils Kudlajevs	1991.	Spartak	2	84.6%	4.94	0	0	97:12
Sergejs Deņisovs	1990.	Vitjaz	1	81.3%	5.99	0	0	30:04

*

ieskatam:

• par junioru vecuma (U-20) spēlētājiem KHL pirmajās 3 sezonās (2008. – 2011.): tepat
• KHL komandu junioru vecuma spēlētāji pirmajās 3 sezonās (pilns saraksts): tepat

[Māra Bičevska un Jura Upīša kopfoto fiksēts Dinamo spēlē pret Kloten Flyers 2011. gada 26. decembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Rīgas Dinamo – jaunatnei nedraudzīga komanda?

• Kristiāns Pelšs, Ainars Podziņš & konkurence
• Dinamo “raža” – 1,33 juniori gadā
• jaunatnei nedraudzīgākie & draudzīgākie KHL klubi
• ko ar jaunajiem darīs Peka?

vai būs konkurence Ainaram Podziņam?

atrādot savu aktuālo kondīciju un pārbaudot spēkus 3. augusta pārbaudes spēlē pret Novosibirskas Sibir, dinamiešu ierindā “kalnus negāza”, bet konkrētajam komplektam labi piestāvēja #12 – uzbrucējs Kristiāns Pelšs (1992.; attēlā pa labi). atgādinājumam: pirms gada Dinamo “aizrunāts” KHL draftā, un no Edmonton Oilers puses pieteikts NHL draftā. 2009./2010. g. sezonā bija vēl skatāms Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā, bet aizvadītajā sezonā – Edmonton Oil Kings sastāvā WHL (Western Hockey League), vienā no 3 jaudīgākajām Kanādas junioru līgām.

nekas, pat “ne grama” uz ledus nenodeva to, ka Pelšam ir tikai 18 gadu… “pirmo vijoli” Kristiāns Pelšs nespēlēja, bet uz kopējā orķestra fona “skanēja” ļoti neslikti. ja tomēr Pelšs būs nolēmis šo sezonu palikt “vecajā kontinentā”, tad Dinamo “pusobligātā” juniora vieta, kas jaunajā sezonā rezervēta 1992. gadā dzimušajiem vai jaunākiem, varētu sagaidīt konkurenci. aizvadītajā (2010./2011.) sezonā pilnībā tika noturēta “pārliecība”, ka U-20 vecuma rāmjos (1991. un jaunāki) Dinamo “tuvumā” ir tikai Ainars Podziņš (1992.)… piebilde: nav ņemta vērā “spēlēšana” bez spēles laika vārtsarga Kristera Gudļevska (1992.) personā.

Dinamo “raža”: vidēji 1,33 juniori gadā

3 sezonu laikā Rīgas Dinamo līdz KHL oficiālo spēļu norisei ir “aizvadījusi” 4 juniorus, kuriem U-20 vecumā ir bijis ļauts piedalīties “lielajās spēlēs”. pirmajā sezonā (2008./2009.) tie bija Ronalds Cinks (1990.; attēlā zemāk pa kreisi) un Jānis Straupe (1989.), otrajā – Ronalds Cinks un Roberts Bukarts (1990.), trešajā vairs tikai viens – Ainars Podziņš (1992.). pa visām 3 sezonām kopā Rīgas “juniori” salasīja zem 600 minūtēm kopējā spēles laika pa visiem. uz kopējā KHL fona ir tikai daži klubi, kuri attiecībā uz “junioriem” ir vēl mazāk draudzīgi. no visas 3 sezonas pastāvējušiem klubiem “nedraudzīgākas” ir bijušas tikai 4 komandas: Kazaņas Ak Bars; Astanas Baris; Minskas Dinamo; Sanktpēterburgas SKA. vēl divi bijušie KHL klubi – Voskresenskas Himik un Balašihas HK MVD – arī nebija draudzīgi…

jauno hokejistu “integrēšanas” lielākais pretinieks ir tieši Kazahstānas hokeja flagmanis – Baris, kurš 3 sezonu laikā nav ļāvis uzspēlēt nevienam “junioram”! cits KHL “ārzemnieks” – Minskas Dinamo pirmajā (2008./2009.) sezonā iemēģināja 4 hokejistus, kas “ierakstījās” U-20 kategorijā, bet pārējās divas sezonas iztika bez jaunajiem pilnībā…

Sanktpēterburgas SKA bez “junioriem” izdzīvoja KHL pirmajā sezonā, bet pēc tam sāka “pamēģināt”, kopumā notestējot 3 jaunos hokejistus. spēles laiks pa visiem kopā gan pieticīgs – zem 210 minūtēm. savukārt, Ak Bars KHL oficiālo spēļu prožektoru gaismā izveda 6 juniorus, kuriem arī nācās samierināties ar ļoti pieticīgu lomu. 3 sezonu gaitā jaunie “barsieši” kopīgi sakolekcionēja zem 130 minūtēm spēles laika…

starp citu, jaunatne “nepatīk” arī Oļega Znaroka trenētajām komandām. HK MVD divu KHL sezonu laikā uz “oficiālā ledus” izveda 5 juniorus, bet šo abu sezonu laikā viņiem pa visiem kopā iegadījās vien zem 80 minūtēm spēles laika. pievienojot HK MVD komandu Maskavas Dinamo klubam, “jauno laiki” beidzās vai, precīzāk, nemaz nesākās arī OHK Dinamo sastāvā… pirmajās divās sezonās Maskavas Dinamo saviem “junioriem” bija uzticējuši pieklājīgu spēles laiku – virs 1250 minūtēm pa visiem. bet pēc Znaroka “piezemēšanās” Maskavā – pāri 100 minūtēm jaunie vairs “nedabūja”….

ar jaunatni draudzējas Čeļabinskā, Čehovā, Novokuzņeckā…

absolūtais līderis junioriem uzticētā spēles laika ziņā ir Čeļabinskas Traktor klubs, kurš 3 sezonu gaitā uz visiem saviem 9 “junioriem” ir “iesvēris” virs 7800 minūtēm spēles laika. jāpiebilst, ka laika apjoma “lauvas tiesa” attiecas uz vienu hokejistu – vārtsargu Daņilu Aļistratovu (1990.), kurš pirmajās divās sezonās vēl bija U-20 vecumam piederīgs un vienlaikus bija arī komandas pamatvārtsargs ar virs 2200 minūtēm spēles laika sezonā, summējot regulāro čempionātu un play off. taču arī bez Aļistratova “traktoristu” izmantotās darba rezerves bija diezgan plašas. to vidū arī viens no sezonas KHL jaunajiem hokejistiem “numur 1” – uzbrucējs Jevgeņijs Kuzņecovs (1992.), kurš 2010./2011. g. sezonas regulārā čempionāta 44 spēlēs guva 32 punktus (17+15) un vidēji spēlē “ņēma” virs 14 minūtēm spēles laika.

citi juniorus ekspluatējošākie “dzīvie” KHL klubi pirmajās 3 sezonā bija – Čehovas Vitjaz (virs 4700 minūtes), Novokuzņeckas Metallurg (virs 4000 min.), Čerepovecas Severstaļ (virs 2600 min.), Novosibirskas Sibir (virs 2400 min.), Maskavas CSKA (virs 2300 min.). pirmajās divās KHL sezonās īsta “junioru nometne” bija Pjotra Vorobjova trenētā Lada (Toljati), kas divus sezonu gaitā “junioriem” izdalīja virs 3300 minūtēm kopējā spēles laika.

visvairāk junioru uz KHL ledus ir iemānījusi CSKA vienība – 17 jauno hokejistu; nedaudz atpaliek Čehovas Vitjaz ar 16 “rekrūšiem”. šaubu nav, spēļu prakse CSKA ierindā attiecīgajiem puišiem lieti noderēja izcīnot Harlamova kausu 2011. gada pavasarī. interesanti, ka CSKA klubā pie diriģenta pults ir nonācis ex-dinamietis – Juliuss Šuplers, kurš Rīgā ar junioru “audzināšanu” neaizrāvās. Maskavā Šuplers sola jauno spēlētāju “auklēšanas” tradīcijas turpināt un spēles laiku dot…

kopumā varētu secināt, ka junioriem draudzīgākās ir tās komandas, kurām jau ilgāku laiku pirms regulārā čempionāta noslēguma “ir jau viss skaidrs un neko no tabulas nevajaga”. atsevišķos gadījumos, kā piemēram Vitjaz un Novokuzņeckas Metallurg, secinājums sakrīt ar realitāti. tomēr vienādības zīmi starp jēdzieniem “netikšana play off” un “daudz junioru” īsti nevajadzētu likt. piemēram, CSKA savus juniorus laida laukumā ar intensitāti 700 – 900 minūtes sezonā, neatkarīgi no dispozīcijas tabulā. turklāt lielākais “junior-minūšu” skaits attiecas uz 2009./2010. g. sezonu, kad “armijniekiem” situācija tabulā bija ilgi un īpaši aktuāla – viņi tikai īsi pirms dinamiešiem regulārā čempionāta noslēguma daļā nodrošināja vietu izslēgšanas spēlēs un turpināja cīnties par “labāku” pretinieku. tiesa, play off-ā CSKA sastāvā uzspēlēja tikai divi no septiņiem sezonas gaitā iemēģinātajiem junioru vecumam atbilstošajiem – uzbrucēji Ņikita Filatovs (1990.) un Vjačeslavs Kuļomins (1990.).

ko ar jaunajiem darīs Peka?

Rīgas Dinamo aktuālā galvenā trenera Pekas Rautakallio vārdam līdzi nāca reputācija, kas starp vērtībām ierindoja tādus jēdzienu kā “stingrība”, “disciplīna”, “smags darbs treniņos”, arī “uzticēšanās jaunajiem”. par dažu jēdzienu atbilstību patiesībai dinamieši esot jau pārliecinājušies treniņnometnes gaitā. vai jauniešus “mīloša” trenera tēls būs “pie veselības” arī Rīgā sezonas gaitā?

no jaunās sezonas Dinamo klubam ir jauniešu rezerves “divos stāvos” – pa vienai komandai MHL A un B divīzijās. teorētiski varētu pieņemt, ka kadriem un to sagatavošanas iespējām ir jābūt. ja tomēr Dinamo sistēmas MHL komandu “raža” netiek izmantota, tad atliktu jautājums – nemākam vai negribam?

izziņām: KHL_klubu_junioru_vecuma_hokejisti_3_sezonas_2008-2011

[Kristiāna Pelša foto fiksēts Dinamo pārbaudes spēlē pret Novosibirskas Sibir 2011. gada 3. augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ronalda Cinka foto fiksēts Dinamo pārbaudes spēlē pret Tamperes Ilves 2009. gada 27. augustā; autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo vārtsardzība 2009./2010.

ja pērnsezon (2008./2009.) vārtsargu meklējumos un izmēģinājumos Rīgas Dinamo aizvadītajos oficiālajos KHL mačos tika „noprovēti” 6 vārtsargi, kas ir diezgan konkrēta galējība, tad šosezon sagadījās minimālisma scenārijs – 2 vārtu vīri: Edgars Masaļskis un Martins Pruseks. vēl divi – Nauris Enkuzens un Ervīns Muštukovs, kas regulāri tika atsaukti no fārmkluba, pie spēles laika „obligātajās” sezonas spēlēs netika, vien Muštukovs uz dažām spēlēm bija pieteikts kā „otrais numurs”.

kad pirms 2009./2010. g. sezonas tika nokomplektēta Dinamo vārtu līnija ar Masaļski un Pruseku ierindā, daudzi līdzjutēji priecīgi nopūtās, ka vismaz vārtsargi vairs nav problēma. tomēr, kā labi atceramies sezonas sākumu, komandai negāja un vārtsargi nebija glābēji šajā kopējā ne pārāk veiksmīgajā vilnī. šaubu nav, labas vārtsardzības priekšnoteikums ir stipra aizsardzība… bet!

Edgars Masaļskis

savu labāko sniegumu uzrādīja sezonas nogalē un izslēgšanas spēlēs. to arī apliecina play off statistika – 1 sausa spēle, „drošības procents” 93,4%, vidēji 1,93 ielaistu ripu spēlē (6 spēlēs), kas pašreiz pirms Gagarina kausa fināla ļauj Masaļskim ierindoties 5. vietā starp visiem izslēgšanas spēlēs strādājušajiem 20 vārtsargiem. arī pēc finālsērijas Masaļska pozīcijas būtiski nemainīsies – vai nu pakāpsies uz 4. vietu (ja Ak Bars vārtsargs Petri Vehanens „laidīs iekšā” daudz ripu), vai noslīdēs uz 6. vietu (ja HK MVD „mūris” Maikls Garnets sargās vārtus ļoti labi).

taču regulārās sezonas gaitā Edgara Masaļska „vidējais” sniegums, protams, pateicoties arī komandas aizsardzībai, bija tālu no labākā. visu KHL vārtsargu topā pēc vidēji spēlē ielaistajām ripām Masaļskis ierindojas 28. vietā (2,84 ripas spēlē). piebilde: šajā topā nav vārtsargu, kas spēlējuši mazāk par 20 spēlēm.

kā pats Edgars Masaļskis skaidro, viņam ir svarīgi būt “pirmajam numuram” vai vismaz laicīgi skaidri zināt, kurā spēlē viņš paredzēts kā „pirmais”, bet kurā kā „otrais numurs”. ka tā nav tukša „lekšanās”, apliecināja arī sezonas noslēgums regulārajā sadaļā un izslēgšanas spēlēs, kad Masaļskis būdams „pirmais” vai „vienīgais numurs” savu darbu padarīja ļoti cienījami. acīmredzot teorija par „divu pirmo numuru” iespējamību pagaidām uz Rīgas Dinamo piemēra izrādījās tikai teorija.

sportaavize.lv Armanda Pučes personā ir jau „izcilājusi” tēmu par nepieciešamību saglabāt Edgaru Masaļski komandai un steidzami slēgt līgumu ar viņu. turpat arī izskanējušas runas, ka par Masaļska pakalpojumiem interesējas vismaz četri KHL klubi, no kuriem divi viņu gribot kā „pirmo numuru”. Dinamo vadība vēl pirms brīža nebija noformulējusi savas vajadzības attiecībā uz Edgaru Masaļski, turklāt vēl sezonas gaitā bija „atklanījusi” viņa piedāvājumu pagarināt līgumu. speciālisti pamatoti aizrāda, ka tagad Masaļska „tirgus vērtība” ir ievērojami augstāka par to, kāda tā bija sezonas vidū. ko darīs kluba vadība? vai nākamai sezonai plānos kā „pirmo” Masaļski un meklēs „otro” pašu Latvijas spēlētāju apcirkņos? vai arī atkal meklēs kādu „nezināmo” importa vārtsargu, kas varētu būt laimīgā loze? citas versijas?

Martins Pruseks

pērnsezon (2008./2009.) uzreiz pēc pieņemšanas Dinamo sastāvā uzrādīja teicamus rezultātus – 94,1% „drošības”, vidēji 1,70 ripas spēlē, 6 „sausas” spēles (regulārā čempionāta 20 spēlēs). vienu mēnesi Pruseks pat bija atzīts pat par visa KHL labāko vārtsargu. kopā ar regulārās sezonas statistiku Spartak ierindā tāpat neslikts rezultāts – drošība 91,4%, vidēji 2,38 vārti, 8 sausas spēles (42 spēlēs). 2008./2009. g. sezonas 3 izslēgšanas spēlēs gan stati bēdīgāki – 85,9%, vidēji 4,67 ripu spēlē.

Martina Pruseka labais sniegums regulārā čempionāta gaitā bija tas iemesls, kas lika viņu aizrunāt Rīgas klubam arī uz 2009./2010. g. sezonu, kuru treneri mēģināja uzsākt ar diviem „pirmajiem numuriem”. regulārās sezonas gaitā Pruseks „varoņdarbus” neveica, taču bija noderīgs un vajadzīgs komandai. statististika „reguļarkā” gan nav tik skaista, kā sezonu iepriekš. 2009./2010. g. regulārajā: 90,3%, vidēji 3,13 vārti spēlē un 0 sausu. taču tuvāk sezonas noslēgumam viss nostājās savās vietās – Martins Pruseks bija pareizais „otrais numurs”. to viņš arī apliecināja izslēgšanas spēlēs, kad stājās Dinamo vārtos savainotā Edgara Masaļska vietā, t.sk. palīdzot komandai ceturtajā sērijas spēlē uzvarēt un „izslēgt” no cīņas zvaigžņoto SKA. no šīs sezonas play off-os spēlējušajiem KHL vārtsargiem Pruseks ieņem 12. vietu, kas „otrajam numuram” ir vērtīgs rādītājs.

speciālisti spriež, ka Martina Pruseka (dz. 1975.) pēdējā spēle Rīgas kluba ierindā ir aizvadīta Balašihā 20. martā (2010.), kad pēc spēles Prusekam nācās palikt ārstu uzraudzībā. par laimi, smagas problēmas Martina Pruseka veselībai netika konstatētas. kā vēlāk Dinamo komandas doks Āris Aivars atzina sportaavize.lv rindās, Pruseka fiziskā kondīcija bijusi ļoti vāja un viņš neesot bijis gatavs play off hokejam… lai vai kā, paldies Martinam Prusekam par aizvadītajām spēlēm Rīgas Dinamo ierindā! vairākas no tām bijušas labas, ļoti labas un arī izcilas. ne velti līdzjutēji ir skandēja: „Prusek! Prusek!”

treneri laiku pa laika sezonas gaitā minēja, ka aiz Masaļska un Pruseka mugurām esot „kvalitātes bedre”, liekot saprast, ka no Dinamo Juniors „paraujamie” vārtsargi vēl vai vairs nav sasnieguši KHL līmeni. tas ir viens no iemesliem, kādēļ KHL spēlēs bija izlaisti tikai 2 vīri, nepatestējot fārmkluba „audzēkņus”. ja „lielā baža” par fārmkluba vārtsargu līmeni biedēs trenerus joprojām un kluba menedžmentam veiksies viduvēji ar labu, bet nedārgu vārtsargu meklējumiem, nebūtu pārsteigums, ja parādīsies ideja Pruseku saglabāt vismaz kā „otro numuru” nākamsezon vai vismaz „pārbaudes laikā” sezonas sākumā. pagaidām tas viss ir teorija.

KHL vārtsargu TOP 2009./2010. g. sezonas play off spēlēs (pēc vidēji spēlē ielaistām ripām; pirms finālsērijas; pēc tās paredzamas izmaiņas Vehanena un Garneta sniegumā):

vieta	vārtsargs	klubs	spēles	droš. %	vidēji spēlē	sausas	spēles laiks
1.	Ivans Kasutins	Ņeftehimik	9	95.4	1.36	2	528:58
2.	Petri Vehanens	Ak Bars	15	94.4	1.54	1	973:37
3.	Aleksandrs Jerjomenko	Salavat Julajev	12	93.4	1.65	1	725:34
4.	Georgijs Gelašvili	Lokomotiv	17	93.3	1.89	1	1050:13
5.	Edgars Masaļskis	Dinamo (Rīga)	6	93.4	1.93	1	373:30
6.	Vasilijs Košečkins	Metallurg (Magņitogorska)	9	93.0	2.02	1	534:54
7.	Maikls Garnets	HK MVD	15	90.6	2.12	1	961:10
8.	Roberts Ešs	SKA	4	91.0	2.28	0	236:30
9.	Daņila Aļistratovs	Traktor	3	91.9	2.46	0	146:05
10.	Jans Lašaks	Atlant	4	92.1	2.52	0	238:18
–
12.	Martins Pruseks	Dinamo (Rīga)	4	92.1	2.57	0	209:50

P.S. 2008./2009. g. sezonā Rīgas Dinamo vārti KHL oficiālajās spēlēs “piedzīvoja” 6 vīrus: Uģi Avotiņu (13 sekundes); Edgaru Masaļski; Ervīnu Muštukovu; Sergeju Naumovu; Martinu Pruseku; Danielu Sperli (Daniel Sperrle).

lasāmviela vēl:

• KHL vārtsargu TOP un statistika 2009./2010. g. regulārajā čempionātā – khl.ru
• aktuālais KHL vārtsargu TOP un statistika 2010. g. play off-ā – khl.ru
• Edgara Masaļska statistika KHL spēlēs – khl.ru
• Martina Pruseka statistika KHL spēlēs – khl.ru
• Armands Puče par Edgara Masaļska vērtību un nepieciešamību Dinamo komandai – sportaavize.lv (maksas saturs)
• Armands Puče un Āris Aivars par dinamiešu veselību izslēgšanas spēlēs – sportaavize.lv (maksas saturs)
• Jānis Matulis par Ervīna Muštukova un Naura Enkuzena sniegumu, konkurenci uz vietu Latvijas izlases kandidātu sarakstā – sportaavize.lv (maksas saturs)

[Martina Pruseka un Edgara Masaļska “kopainas” foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]