Mūsējie netālu no NHL. 4. sērija. Savienotās Valstis. NAHL

NAHL (North Amerian Hockey League) kā ASV otrs stiprākais junioru čempionāts (Tier II) būs tālāk no NHL nekā Kanādas junioru elites līgas vai USHL. Neviens no Latvijas hokejistiem, kas spēlējuši NAHL, līdz Ziemeļamerikas hokeja piramīdas augšgalam – NHL – nav uzrāpies. Vismaz pagaidām. Taču starp Nacionālās Hokeja Līgas hokejistiem ir spēlētāji. kuru biogrāfijā ir ieraksta ailīte ‘NAHL’. Šosezon trīs Latvijas jaunie hokejisti ir izvēlējušies NAHL ceļu.

Vispār jau NHL klubu aktuālajos sastāvos ir vairāki desmiti spēlētāju, kuru pieredzē ir arī dalība NAHL čempionātā. Taču absolūtais vairums viņu nav spēlējuši NAHL klubos, bet – ir bijuši ASV U-18 izlases sagatavošanās programmas dalībnieki. T.i., spēlējuši jauniešu izlasē, kurai pieredzes uzkrāšanas nolūkā bija jāspēlē NAHL čempionātā. Tāda kārtība pastāvēja līdz 2009. gadam, kad ASV U-18 izlase tika pārcelta līmeni augstāk – uz USHL līgu, kur U-18 pasaules čempionātiem gatavojās turpmāk.

Bet aktuālie NHL hokejisti, kuriem ir NAHL klubu pieredze ceļā uz virsotnēm, drīzāk ir izņēmums nekā likumsakarība, ja salīdzina ar ienācējiem no USHL un Kanādas elites junioru līgām. Tomēr jaunās NHL sezonas ievadā oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši padsmit veči, kuri agrāk spēlējuši NAHL klubos. Viens no redzamākajiem un līguma ziņā “biezākajiem” (6 250 000 dolāru šajā sezonā) ir Buffalo Sabres vārtsargs Ryan Miller. Turpat netālu – Columbus Blue Jackets aizsargs James Wisniewski (5 500 000), Vancouver Canucks uzbrucējs David Booth (4 250 000),  Ottawa Senators vārtsargs Craig Anderson (3 187 500), Tampa Bay Lightning vārtsargs Ben Bishop (2 300 000)… Ja skatās optimistiski, izņēmumu ir diezgan daudz, lai atrastos vieta vēl kādam.

Latvijas hokejistiem ar NAHL pieredzi, kā jau minēts, izņēmumus iestudēt nav izdevies. Taču ir daži pozitīvi piemēri karjeras virzībai arī starp Latvijas hokejistiem. Tā, salīdzinoši nesen latviešu aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) pēc veiksmīgas savas otrās NAHL sezonas, kur bija līgas rezultatīvākais un “Gada” aizsargs, pārcēlās uz USHL čempionātu un pēc tam – uz koledžu hokeja līgu NCAA, no kuras tad arī kvalificējās dalībai Latvijas izlasē pasaules čempionātā. Tātad – viss pašu rokās, kājās un galvās.

Kristaps Bazevičs (dz. 1994.)

Latviešu aizsargs Kristaps Bazevičs (augstāk pa labi novietotā attēlā) zviedru hokeja plašumus pret Ziemeļameriku iemainīja jau 17 gadu vecumā, kad 2011./2012. g. sezonu iesāka Kanādā – WHL līgas klubā Prince Albert Raiders. Tur sanāca uzspēlēt tikai divas spēles, un jau sezonas gaitā tika atrasta jauni cīņas lauki – NAHL. Šajā līgā Bazevičs jau ir uzsācis savu trešo sezonu. Klubi gan mainījušies – Alaska Avalanche, Johnstown Tomahawks. bet tagad – kopš 2013. gada sākuma – Wichita Falls Wildcats. Vienība un arī Kristaps Bazevičs sezonu iesākuši veiksmīgi – “meža kaķi” ir starp aktuālā NAHL čempionāta līdervienībām, bet 19 gadus vecais latviešu hokejists – viens no diviem komandas lietderīgākajiem aizsargiem. Abiem ar Andrew Kerr lietderības koeficients pa +7. Latviešu aizsarga kontā 13 spēlēs arī 2 rezultatīvas piespēles.

Jau trešo sezonu spēlē NAHL, un droši, ka esi izkodis līgu pilnībā. Kas ir tās spēks? Kas trūkumi? Kristaps Bazevičs: “Līga ir salīdzinoši veca priekš junioru hokeja, jo nav 20 gadus veco spēlētāju ierobežojums, līdz ar to spēlētāji ir fiziski daudz spēcīgāki un spēlē spēka hokeju. Domāju, ka aizsargiem diezgan laba līga, jo pretinieks nedod laiku pieņemt lēmumu. Trūkums droši vien ir tas ka spēlētāji nav tik tehniski, bet to kompensē ar spēka spēli.”

Esi uzspēlējis arī Kanādā – WHL. Ja Tev jāsalīdzina WHL un NAHL – kādas ir būtiskākās abās spēlētā hokeja un tā līmeņa atšķirības? “WHL viennozīmīgi ir ļoti laba līga, tāpat kā USHL arī ir nosacīti jauna. Lielākā atšķirība ir tā, ka WHL pirmās divas maiņas ir ļoti labas, un ir diezgan liela atšķirība starp pirmajām divām un trešo-ceturto maiņu, jo ceturtajā spēlē vai nu jaunie, vai kaušļi. NAHL pirmās maiņas varētu būt USHL un WHL ceturtās vai pat trešās maiņas, pēc manām domām. WHL ir gan tehniska līga, gan tajā pašā laikā piekopj spēka hokeju.”

Kā esi iejuties Wildcats sastāvā? Kādas attiecības izveidojušās ar treneriem, spēlētājiem? “Wildcats sastāvā esmu iejuties ļoti labi, visi apstākļi ļoti apmierina, treneri ir ļoti zinoši un strādā pie tā, lai spēlētāji attīstās. Galvenais treneris Pols Baksters (Paul Baxter) ir labākais treneris, kāds man ir bijis. Pats spēlējis NHL vairākas sezonas, bijis gan galvenais treneris ECHL, AHL un [Somijas] SM-liiga, gan galvenā trenera asistents NHL. Trenējis Sandi Ozoliņu Floridas Panthers. Ļoti daudz ko esmu iemācījies no viņa. Ar komandas biedriem attiecības ir ļoti labas; ļoti saliedēts kolektīvs.”

Cik vērtīga, Tavuprāt, Tavā karjerā ir Ziemeļamerikas pieredze? “Domāju, ka Ziemeļamerikas pieredze man noderēs, jo šeit hokejs ir daudz ātrāks nekā Eiropā. Bet to jau varēs pateikt tikai pēc kāda laika, kad iegūtās zināšanas būs jāliek lietā pieaugušo hokejā.”

Kristofers Bindulis (dz. 1995.)

Latviešu aizsargs Kristofers Bindulis (attēlā – pa labi) uz NAHL pārcēlās šajā starpsezonā pēc tam, kad bija aizvadījis sezonu Juniors komandas ierindā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Vēl aizvadītās sezonas uzkrājumā dalība Latvijas U-18 izlases spēlēs, t.sk. jauniešu pasaules čempionātā. Tagad NAHL vienības Soo Eagles sastāvā Bindulis aizvadījis 13 spēles, iekrājis 3 punktus par rezultatīvām piespēlēm un lietderības koeficientu +3. Starp Eagles aizsargiem tas ir otrs labākais lietderības koeficients.

Kā esi iejuties Eagles sastāvā? Kas ir grūtākās, kas vieglākas lietas salīdzinājumā ar Rīgu? Kristofers Bindulis: “Eagles komanda uzņēma brīvi, jūtos kā savējais; protams, bija sevi jāpierāda, lai trenerim rastos uzticība. Grūtākais viennozīmīgi ir – prom no mājām, bez vecākiem, viss ir pašu rokās. Mēs komandā esam divi latvieši, es un Bruno Birzītis, viens otru atbalstam un ir vieglāk! ”

Kāds Tavuprāt ir NAHL hokejs un līmenis, ja salīdzina ar Tavu agrāko pieredzi – MHL B? “Kā jau Ziemeļamerikas hokejs, ir ātrs spēles ritms, ļoti daudz fiziska kontakta spēles, pie kā ir jāpierod domāt ātri. Savukārt ar manu pieredzi MHL B – tas bija tehnisks hokejs, ātrumi nav tik lieli, bet vairāk saspēles! Es uzskatu, kad NAHL ir augstāks par MHL B.”

Kādus uzdevumus esi izvirzījis sev šai sezonai? “Es atbraucu ar mērķi tik [koledžu hokeja] NCAA pirmajā divīzijā. Vēlos iegūt labu izglītību un spēlēt augstā līmenī.”

Bruno Birzītis (dz. 1995.)

Jaunais uzbrucējs uz NAHL un Soo Eagles pārcēlās vienlaikus ar kolēģi – Kristoferu Binduli. Arī pieredze Bruno Birzītim (attēlā zemāk pa labi) ir līdzīga – 18 gadi, Juniors, MHL B, Latvijas Virslīga, SK Rīga-95, Sanktpēterburgas jauniešu čempionāts, Latvijas U-18 izlase. Tomēr pērnsezonas biogrāfijā ir arī dalība HK Rīga sastāvā MHL (A grupas) čempionātā, kur aizvadītas 29 spēles. Šosezon Soo Eagles ierindā – 11 spēles, iekrāti 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients -3.

Kā esi nonācis Eagles sastāvā? Kāpēc izvēlējies ASV, nevis, piemēram, Kanādu? “Bijām aizbraukuši uz Našvilu uz showcase, kur mūs pamanīja cilvēks no Eagles un uzaicināja uz try-out Detroitā. Pēc showcase lidojām uz Detroitu, labi nospēlējam tur, un treneris teica, ka grib mūs redzēt sastāvā. ASV tāpēc, ka bija kontakti šeit, vairāk zinājām par hokeju šeit; līdz ar to bija vieglāk uzzināt visu,” tā Bruno Birzītis. “Grūti salīdzināt ar MHL, jo pagājušogad MHL spēlēja vēl 1991. gadi, līdz ar to grūti spriest. Šeit [NAHL] hokejs ir savādāks – vairāk spēka spēle un metieni pa vārtiem, mazāk kombinācijas un kādas izspēles.”

Vai darbošanos Eagles komandā atvieglo apstāklis ka vienībā ir arī cits latvietis Kristofers Bindulis? “Domāju, ka, protams, ir vieglāk, jo ir latvietis ar ko parunāties, apspriesties par kaut ko; palīdzam viens otram ar angļu valodu. Esam ar mērķi šeit, lai tiktu NCAA koledžā, turpināt mācīties un spēlēt; pēc tam jau redzēs kā dzīvē viss izvērtīsies.”

P.S.

Latvijas hokejisti un viņu sniegums NAHL čempionātā pirms 2013./2014. g. sezonas (tabulā iespējami papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-	play off
UZBRUCĒJI
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Texas Tornado	13	0+5	n/d
			Bismarck Bobcats	25	3+9	n/d	4 sp. 0+1
Edgars Lipsbergs	1989.	2008./2009.	Topeka Roadrunners	43	5+9	+6	9 sp. 0+1; ±0
		2009./2010.	Topeka Roadrunners	52	17+25	+6	9 sp 5+3; +3
Rihards Marenis	1993.	2012./2013.	Amarillo Bulls	10	1+0	+1
Ēriks Ozollapa	1987.	2006./2007.	Traverse City North Stars	12	3+0	n/d
Jānis Puriņš	1987.	2006./2007.	Mahoning Valley Phantoms	44	14+5	n/d	1 sp. 0+0
Mārtiņš Roštoks	1980.	1999./2000.	Rochester Jr. Americans	13	6+4	n/d
			Danville Wings	7	1+3	n/d
Nils Semjonovs	1991.	2010./2011.	Springfield Jr. Blues	6	2+0	-1
			Aberdeen Wings	45	8+7	-2
		2011./2012.	Odessa Jackalopes	9	0+2	-5
Kārlis Zirnis	1977.	1997./1998.	Gaylord Grizzlies	41	15+22	n/d
AIZSARGI
Kristaps Bazevičs	1994.	2011./2012.	Alaska Avalanche	13	2+2	+2
		2012./2013.	Johnstown Tomahawks	30	3+3	-4
			Wichita Falls Wildcats	21	1+2	-4
Ričards Bērziņš	1992.	2010./2011.	Wenatchee Wild	7	0+1	-1
Ralfs Freibergs	1991.	2009./2010.	Texas Tornado	26	1+17	-3	5 sp. 0+2; +2
		2010./2011.	Texas Tornado	53	7+48	+21	4 sp. 0+3; -1
VĀRTSARGS					atv. %	GAA
Dainis Vasiļjevs	1990.	2009./2010.	Kenai River Brown Bears	17	89.5%	3.74	2 sp. 89.5%; 3.20

*

Plašākai ainavai:

• Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
• Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL: tepat
• Mūsējie netālu no NHL. 3. sērija. Savienotās Valstis. USHL: tepat
• Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
• NAHL čempionāta statistikas lapa – pointstreak.com
• NAHL mājaslapa – nahl.com
• NHL spēlētāju atalgojuma aprēķini – capgeek.com
• Kristofera Binduļa pēcspēles īs-intervija – facebook.com
• Latvijas hokejistu NAHL pieredze: tepat (Ralfs Freibergs; Edgars Lipsbergs; Ēriks Ozollapa; Jānis Puriņš; Nils Semjonovs)

[Attēli secīgi: (1) Kristapa Bazeviča foto avots: facebook.com (Troy Young); (2) Kristofera Binduļa foto avots: iihf.com; (3) Bruno Birzīša foto avots: Soo Eagles Hockey News profils facebook.com lapā.]

Vai U-18 izlases izkrišana no elites Latvijas čempionātu padarīs stiprāku?

Šosezon savu spēku un atbilstību patiesībai zaudējusi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana mantra, ka mums visas izlases elitē spēlē, kas mazai valstij liels sasniegums. Janvārī no elites izkrita U-20 izlase, aprīlī arī U-18 izlase… Tagad jauni skaitāmpanti: dalība MHL vainīga pie Latvijas U izlašu nespēka. Varbūt Lipmana k-gam taisnība?

LHF prezidenta frāzes ir diezgan konkrētas (citāti no apollo.lv):

• „Šo (U-20 un U-18) izlašu nesenais sniegums demonstrē, ka mums ir sagrauts vietējais čempionāts. Ja tā turpināsies, varam zaudēt visas izlases A grupā (elitē).”
• „Mani pārsteidza Nazarova (U-18 izlases galvenā trenera) uzskats, ka komandām ir jāturpina spēlēt Krievijā. Uzskatu, ka šāda doma ir lielākā iespējamā kļūda.”
• „Es palieku pie savām domām un uzskatu, ka mums nav jāspēlē ārzemēs.”
• „Bez pašmāju jaunajiem spēlētājiem vietējais čempionāts neuzlabosies, bet mums tas noteikti ir jāattīsta.”

Ja vien federācijas galvenās personas vārdi nav tukšs „tirgus”, tad būtu jāseko konsekvencēm. Jau pirms sezonas izskanēja teksti, ka federācija pēc 2012./2013. g. neļaušot Latvijas komandām startēt ārvalstu čempionātos, atskaitot tādas vienības kā Dinamo KHL un HK Rīga MHL. Kā zinām, bez nosauktajām šajā sezonā 3 komandas startēja MHL B grupā, 3 komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā, 1 – Lietuvas U-10 līgā, 1 – Baltkrievijas ekstralīgā. Attiecīgi šīm komandām vai to „pārpalikumiem” būtu jāliedz dalība kaimiņvalstu čempionātos. Paliek vien neatbildēts jautājums, vai šis liegums noturēs Latvijā arī vadošos spēlētājus? Cits jautājums – kāpēc atlaides būtu jādod Dinamo saimniecībai? Ja federācija ir konsekventa, tad arī KHL „ir vainīgs” un „jāaizliedz”, jo, paskat – Latvijas nacionālā izlase elitē jau pēc kārtas piedzīvo četrus sausus zaudējumus, starta spēlē ar 0:6 „piekāpjas” Krievijas izlasei, kas pa lielam ir ekvivalents Latvijas U-18 izlases 2:10 pret Krievijas vienaudžiem…

Racionālu skaidrojumu attiecībā uz MHL B grupas „aizliegšanu” var atrast Latvijas Virslīgas šīs sezonas rezultātos, kur MHL B grupā spēlējošo komandu sastāvi, maigi izsakoties, nebija ar pamatīgu atrāvienu pārāki par visiem citiem Virslīgas dalībniekiem. Un arī ar pastiprinājumiem ar Baltkrievijas ekstralīgas un pat KHL pieredzi nevarēja tikt galā ar Virslīgas stiprāko komandu SMScredit.lv. Tad varbūt tiešām MHL B grupas un arī A grupas komandām nav jēgas „vagot” Krievijas arumus un ir lietderīgāk nobriest tepat uz vietas bez tālajiem izbraukumiem? Vai tomēr jaunatnes komandām ir nepieciešama pieredze arī Krievijas plašumos?

Viedokļi dalās. Protams, paši jaunie hokejisti MHL-ā saskata lielo iespēju. Piemēram, Latvijas U-18 izlases kapteinis Georgs Golovkovs uzskata, ka MHL Latvijas jaunatnei ir vajadzīgs. „Uzskatu, ka MHL (A grupa) ir pat ļoti laba līga, lai varētu izaugt par labu spēlētāju, nav pat nekur jābrauc prom uz ārzemēm. Domāju, ja visa (Latvijas U-18) izlase spēlētu MHL (A grupas) līmenī, tad mēs pasaules čempionātā nostartētu daudz labāk, jo spēlēt varēja ar visiem (pretiniekiem).” Varbūt nemaz nevajag MHL un pietiek ar Latvijas Virslīgu? SMScredit-am klāt netika ne MHL B, ne MHL sastāvs… Ar ko tad MHL ir labāks par Virslīgu? „Nē, es tā neuzskatu. Latvijas Virslīgā, bija tikai viena spēcīga komanda SMScredit, kura tiešām bija spēcīgāka, bet pārējās jau nav tik stipras. Pie tam MHL ir jaunatnes līga, bet SMScredit spēlēja jau pieredzējuši vīrieši, un tur spēlēja tiešām samērā augstā līmenī paspēlējuši spēlētāji. Varu pateikt tā, ka MHL ir daudz ātrāks hokejs nekā Virslīga. MHL ir daudz disciplinētāks, visi ievēro savas pozīcijas, nav tādas anarhijas kā Virslīgā. SMScredit mūs vinnēja tikai ar pieredzi, viņiem tās bija vairāk, jo kā redzam, ka Dinamo jauno spēlētāju palīdzība mums neko īpaši daudz nedeva.” Bet ja Virslīgas kopējās līmenis tiktu celts, tad būtu vērts spēlēt tepat? Vai tomēr MHL? „Jā, pat ja tiktu celts Virslīgas līmenis, kāds tas bija pirms 4 – 5 gadiem, vienalga uzskatu, ka labāk ir spēlēt MHL, jo – kur no Virslīgas var izsisties? Tikai Dinamo varbūt pamanīs, ja būsi labs. Bet MHL tevi var ieraudzīt jebkurš cits klubs un uzaicināt, turpat jau ir KHL un VHL,” tā Georgs Golovkovs.

Vai objektīvi esam pasaules Top9 komanda?

Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites pasaules čempionāta atvadījās pēc diviem zaudējumiem play out sērijā pret Slovākijas vienaudžiem (2:5 un 2:3). Kas pietrūka pret Slovākiju? „Domāju, ka meistarības un varbūt pat ticības saviem spēkiem. Bet vairāk liekas, ka meistarības, jo slovāki spēlē augstākā līmeni nekā Latvijas izlase. Daudzi (Slovākijas U-18 izlases) puiši spēlē Zviedrijas U-20 elitē, viens pat pieaugušo Elitsērijā, vēl daļa spēlē lielajā Slovākijas līgā,” spriež Latvijas U-18 izlases kapteinis G. Golovkovs. Savukārt vārtsargs Maksims Rešetņikovs rezumē: „Ar slovākiem otrajā spēlē nedaudz nepaveicās – nevarējām iemest 3 vārtus, bet tā spēle bija viena no labākajām pasaules čempionātā. Pietrūka veiksmes; mēs bijām vienādā līmenī ar viņiem.”

Virkne Latvijas U-18 izlases vērotāju un dalībnieku spriež, ka viens no Latvijas U-18 izlases vājākajiem posmiem šajā čempionātā bijis vārtsargu sniegums. Tāpēc izlasei nācies spēlēt no aizsardzības. Tomēr šāds spriedums un vainīgo atrašana nav taisnīga! Piemēram, Ziemeļamerikā spēlējošais uzbrucējs Roberts Šmits secina: „Diemžēl arī neviens vairākums netika realizēts, tikai divi 5-uz-3 vairākumi. Skatoties no mūsu vecuma grupas U-20 izlases virzienā, gribētos, lai Latvija sāktu pievērst vairāk uzmanības vārtsargu attīstībai un treniņiem”. Attīstības un treniņu doma ir pareiza, bet – vai tikai vārtsargu?

Latvijas U-18 izlases vārtsargu sniegums pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	dz. (tā gada U)	PČ gads	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	vieta PČ pēc atv. %*
1.	Ivars Punnenovs	1994. (U-18)	2012.	4	178:07	3.37	89.58%	86 no 96	7. (no 12)
2.	Nauris Enkuzens	1989. (U-18)	2007.	6	297:26	5.45	88.51%	208 no 235	11. (no 11)
3.	Elvis Merzļikins	1994. (U-18)	2012.	4	184:22	4.88	88.46%	115 no 130	9. (no 12)
4.	Kristers Gudļevskis	1992. (U-18)	2010.	6	339:03	5.13	85.57%	172 no 201	9. (no 11)
5.	Kristaps Nazarovs	1995. (U-18)	2013.	3	147:31	6.51	84.3%	86 no 102	10. (no 13)
6.	Maksims Rešetņikovs	1995. (U-18)	2013.	4	209:34	6.59	83.92%	120 no 143	11. (no 13)
7.	Vadims Miščuks	1993. (U-17)	2010.	1	25:51	11.61	80.00%	20 no 25	–
8.	Dainis Vasiļjevs	1990. (U-17)	2007.	2	62:34	8.63	76.32%	29 no 38	–

* Topā vārtsargi ar vismaz 40% no kopējā spēles laika.

Noraugoties U-18 izlašu vārtsargu statistikas salīdzinājumu, var secināt, ka caurmērā 2013. gada čempionātu vārtsargu cipari ir zem iepriekšējo gadu „vilcēju” rādījumiem. Taču – ne tik dramatiski, lai viņu personā saskatītu vienīgos vainīgos. Īpaši, ja salīdzina arī citus statistikas kritērijus. Piemēram, to pašu rezultativitāti un arī rezultativitātes Topus.

Piemēram, sešu spēļu gaitā Latvijas jauniešu izlase trāpīja pretinieku vārtos vien 7 reizes, t.i., vidēji 1,17 vārtu guvumi spēlē. Līdz šim U-18 elitē Latvijas jauniešiem tik maztrāpīgi nebija klājies. Pie šāda snieguma nekādi vārtsargi nebūs pie vainas… Un faktiski visos kritērijos Latvijas U-18 izlase izrādījās zemāk savas līdz šim zemākās latiņas.

Latvijas U-18 izlases sniegums pasaules čempionātos elitē (komandas „pamatcipari”):

kritērijs	2013.	2012.	2010.	2007.
vārtu guvumi : zaudējumi	7:39	18:26	15:34	10:34
vārtu starpība	-32	-8	-19	-24
vārtu guvumi vid. spēlē	1.17	3.00	2.50	1.67
uzvaras	0	2	1	0
punkti	0	7	3	0
sausas zaudēs	2	0	1	1
vieta	10. (ārā)	9. (paliek)	9. (ārā)	10. (ārā)
čemp. pamatgads (dz.)	1995.	1994.	1992.	1989.

*

Vai pratīsim secināt?

Psihologi un citi gudri speciālisti spriež, ka no zaudējumiem mācās vairāk nekā no uzvarām. Tad nu šoreiz mācību viela vairumā ir sagādāta kā federācijai, tā treneriem un spēlētājiem. Ja esam taisnīgi, tad jāatzīst – šis čempionāts U-18 izlasei ir bijis vispār švakākais līdzšinējā elites turnīru pieredzē. Lai kaut kas mainītos, ir jādara savādāk, jo, pārfrāzējot Einšteinu, nevar gaidīt jaunus rezultātus, strādājot (nestrādājot) tādām pašām metodēm…

Saistībā ar šo tad arī galvenais jautājums: Kādas principiālas izmaiņas, kardinālus lēmumus un darbus īstenos Latvijas Hokeja federācija? Kā Latvijas jauniešu hokeja sakārtošanas virzienā, tā Latvijas Virslīgas līmeņa uzlabošanā.

Latvijas U-18 izlases labākie 2013. gada pasaules čempionātā

kritērijs	spēlētājs	cipari
rezultatīvākie:	Edgars Homjakovs	3 (1+2) punkti
	Georgs Golovkovs	3 (1+2) punkti
vārtu guvējs:	Haralds Egle	2 vārtu guvumi
rezultatīvākie aizsargi:	Toms Bernhards	2 (1+1) punkti
	Jānis Jaks	2 (1+1) punkti
lietderīgākie:	Haralds Egle	±0
	Olafs Aploks	±0
lietderīgākais aizsargs:	Ralfs Karelis	-1
labākā MM summa:	Haralds Egle	3:5
	Olafs Aploks	3:5
	Ralfs Karelis	0:2
labākais iemetienos:	Edgars Homjakovs	55.32%
lielākais sp. laiks laukuma sp:	Jānis Jaks	24:56
treneru noteiktie 3 labākie:	Georgs Golovkovs	–
	Toms Bernhards	–
	Edgars Homjakovs	–

*

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika U-18 pasaules čempionāta visās 6 spēlēs 2013. gada aprīlī (saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	met.	vid.sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Homjakovs	1995.	6	1+2	-1	3:8	8	13	16:39
2.	Georgs Golovkovs C	1995.	6	1+2	-7	3:8	6	14	18:45
3.	Haralds Egle	1996.	6	2+0	±0	3:5	0	20	15:01
4.	Rihards Bukarts	1995.	6	1+1	-7	3:10	0	26	17:01
5.	Olafs Aploks	1995.	6	0+2	±0	3:5	8	7	14:27
6.	Roberts Šmits	1995.	6 (fakt. 5)	0+1	-3	1:6	0	3	8:21 (fakt. 10:01)
7.	Bruno Birzītis	1995.	6	0+1	-5	1:7	4	2	7:53
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	6	0+1	-8	3:9	4	10	17:56
9.	Dāvis Zembergs	1996.	6	0+0	-5	0:7	2	7	7:44
10.	Rūdolfs Pētersons	1995.	6	0+0	-6	0:12	12	6	12:25
11.	Maksims Osipovs	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-7	1:7	0	2	6:35 (fakt 9:53)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	6	0+0	-7	0:10	4	3	12:40
13.	Oskars Batņa	1995.	6	0+0	-7	0:10	8	3	12:46
	AIZSARGI
1.	Ralfs Karelis	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-1	0:2	4	2	7:30 (fakt. 11:15)
2.	Toms Berhnhards	1995.	6	1+1	-2	6:9	0	6	22:26
3.	Kristofers Bindulis	1995.	6	0+0	-4	1:10	6	1	15:21
4.	Ģirts Zemītis	1995.	6	0+1	-8	0:12	2	4	16:54
5.	Ralfs Grīnbergs	1995.	5	0+0	-8	0:12	2	0	15:25
6.	Jānis Jaks	1995.	6	1+1	-9	6:16	6	8	24:56
7.	Roberts Mamčics	1995.	6	0+0	-10	1:17	8	5	18:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	atv. %	GAA	MM	SM	atv. met.	sp. laiks
1.	Kristaps Nazarovs	1995.	3	84.31%	6.51	5:16	0	86 no 102	147:31
2.	Maksims Rešetņikovs	1995.	4	83.92%	6.59	2:23	0	120 no 143	209:34
–	Matīss Edmunds Kivlenieks	1996.	0	–	–	–	0	–	0:00

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā.

Plašākai ainavai:

• U-18 pasaules čempionātu statistikas lapas – iihf.com (2013.; 2012.; 2010.; 2007.)
• Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada pasaules čempionātā (statistika, rekordi utt.): tepat
• LHF vadoņa Kirova Lipmana izteikumi U-18 pasaules čempionāta rezultātu kontekstā un attiecībā uz Virslīgas stiprināšanu – apollo.lv
• Latvijas U-18 izlases snieguma kopsavilkums 2013. gada pasaules čempionātā pēc apakšgrupas spēlēm: tepat
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā – iihf.com

[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Hokejs un izglītība – nav savienojami?

Studijas un profesionālais sports ir grūti savienojami jēdzieni. Patiesībā, jau arī vidējā izglītība nereti „piekāpjas“ jauno hokejistu sapņiem un cerībām… Viena no versijām, kurā mēģina kopt hokejistu prasmes un izglītību vienlaikus, ir Ziemeļamerikas koledžu – augstskolu hokeja saimniecības. Koledžu hokeja augstākajā līmenī NCAA D1 šosezon cīnās divi Latvijas pārstāvji – pērn NHL draftētais uzbrucējs Teodrors Bļugers un tikko 33 spēļu diskvalifikāciju „atsēdējušais“ aizsargs Ralfs Freibergs.

„Es gribēju sauli nest…“

Ir apsveicami, ja jaunam un topošam hokejistam ir „sapnis“ un degsme. Pat ja viņš nav sava vecuma redzamākā „zvaigznīte“ un pat ja treneri jauno censoni vēl „neredz“. Vēsture liecina, ka ir virkne hokejistu, kas savā vecuma grupā savulaik nebija ne tie spīdošākie, ne redzamākie, bet ar darbu, pacietību, pašaizliedzību un arī spītību ir sasnieguši vairāk, nekā tiem pravietoja un prognozēja. Protams, jau pēc tam parādījās daudz zinātāju un skautu, kas jau „pašā sākumā“ redzējuši lielu talantu.

Tomēr ir arī medaļas otra puse: ne visiem censoņiem un spītniekiem pietiek vietas hokeja „Olimpā“. Lai arī cik centīgi ņemtos un strādātu lielākā daļa jauno hokejistu, virsotnes sasniegt izdosies tikai dažiem. Protams, var diskutēt, kas ir virsotnes… Katrā gadījumā „lielajam hokejam“ būs noderīga tikai ļoti neliela daļa no bērnu, jauniešu un jaunatnes līgās spēlējušajiem. Banāli, bet šāda veida dabiskā vai nedabiskā atlase ir visos dzīves ciklos, un kļūšana par hokejistu nav izņēmums. Nežēlīgi, bet fakts. Un kurš būs tas drosmīgais un pareizais, kurš pateiks – ir vai nav? Tomēr agri vai vēlu pienāks laiks, kad zudīs „dzirkstele“ acīs. Un drausmīgs tukšums, ja hokejs ir viss… Protams, hokejs nav tikai NHL, KHL, AHL vai Eiropas Top līgas; profesionālu hokeju spēlē dažādos platuma grādos, un ja par dzīvesveidu un aicinājumu maksā algu, ar ko pietiek, ir teicami. Turklāt hokejs nav tikai darbs laukumā. Vēl ir treneri, masieri, aģenti, tiesneši, dažādi administratori un pat komentētāji, kuru visu arods ir cienījams un kuru profesionalitāte arī nepieciešama.

Šoreiz stāsts par to, ka blakus centībai noderīga ir arī izglītība. Kā kādas bankas kādā reklāmā: „Dažiem cilvēkiem veicas. Pārējiem ir vērts krāt“. Uzkrājums šajā gadījumā ir izglītība, ne tikai „diploma vāciņi“. Diemžēl, bet lielai daļai jauno sportistu izglītība tiek ielaista jau agri. Kam ir objektīvs skaidrojums – treniņi, spēles, turnīri, kas nereti pastumj mācības otrā plānā. Īpaši, ja jaunais talants jau agri uzrāda vērā ņemamu sniegumu, sāk spēlēt pie vecākiem puikiem komandās un līgās, kur jābrauc attālākos izbraucienos, piemēram, uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu. Vidusskolas pēdējie gadi kā reizi sakrīt ar laiku, kas ir svarīgs arī hokejista karjeras ievirzei. Gala beigās daļai puišu „izdodas“ vidējo izglītību apliecinošs diploms, bet atklāts ir jautājums, cik tad ir paņemts no šīm mācībām? Cik kvalitatīva izglītība ir iegūta? Un tā nav morāles lasīšana – vīri, mācieties! Var cerēt noraut „džekpotu“, bet tāpēc jau loterija ir, lai vienam viss, bet pārējiem 99% loterijas biļetes par piemiņu.

Nākamais stāsts ir par augstāko izglītību. Par to hokeja laukumu gladiatori aizdomājas reti, jo spēlējot „uz pilnu klapi“, studēt nav viegli. Tomēr ir sastopamas hokeja līgas, kas piedāvā izglītības un sporta apvienojumu. Viens no redzmākajiem variantiem ir Ziemeļamerikas augstskolu un pusaugstskolu (koledžu) hokeja „džungļiem“, kas pazīstami ar dažādām jumta organizāciju abreviatūrām kā NCAA, ACHA, CIS, NAIH, CCAA, BCIHL.

Sapņu zeme Amerika

Kā zināms, aisberga redzamākā un jaudīgākā daļa ir ASV dibinātā un galvenokārt ASV un mazliet Kanādu aptverošā NCAA (National Collegiate Athletics Association), kas sadalīta divu līmeņu D1 un D3 čempionātos, kuri, savukārt, sadalīti reģionālās grupās. Lai, piemēram, Aļaskas skolai nav ikdienā jākapā pret Bostonas augstskolām ASV austrumu piekrastē. Vēl savulaik bijis arī NCAA D2 čempionāts, bet jau gadiem nepastāv. NCAA D1 tiek uzskatīta par koledžu hokeja „Meku“, ko arī apliecina fakts, ka no tās plašumiem ir nākusi virkne arī NHL-ā veiksmīgi spēlējušu vīru.

Bet jau aiz NCAA D1 un D3 seko pārējās studējošo hokejistu vai hokeju spēlējošo studentu organizācijas: ACHA (American Collegiate Hockey Association) 3 divīzijās, kas tāpat skaldītas reģionu grupās; Kanādas CIS (Canadian Interuniversity Sport) un CCAA (Canadian Collegiate Athletic Association) ar n-tajiem reģioniem. Ir vēl dažas reģionālas un alternatīvas organizācijas kā NAIH (National Association of Intercollegiate Hockey) Savienoto Valstu ziemeļaustrumos vai BCIHL (British Columbia Intercollegiate Hockey League) Kanādas Tālajos rietumos. Vai arī dažas ranga ziņā jaunākas papild-organizācijas kā NJCAA (National Junior College Athletic Association) Savienotajās Valstīs.

„Savējie” iekš NCAA

Koledžu hokeja augstākajā „plauktā” (NCAA D1) šosezon cīnās divi Latvijas hokejisti. Viens ir 18 gadus vecais Latvijas U-20 izlases centra uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.; Ziemeļamerikā zināms galvenokārt kā Teddy Blueger; pa labi novietotā attēlā ar #21), kuru 2012. gada NHL draftā ar kopējo 52. numuru (2. kārtā!) aizrunāja Pittsburgh Penguins klubs. Bļugers studē un spēlē Minnesota State University (Mankeito; viņi arī – Mavericks) komandā, kas cīnās NCAA D1 čempionāta WCHA (Western Collegiate Hockey Association) reģionālajā grupā. Kopumā uz NCAA D1 ledus Teodors Bļugers aizvadījis 36 spēles, salasot 19 rezultativitātes punktus (6+13) un lietderības koeficientu -1. Viņš gan ir „tikai” savas vienības rezultatīvāko desmitniekā, taču jāpiebilst – Bļugers ir komandas jaunākais spēlētājs.

Otrs Latvijas pārstāvis ir 21 gadu vecais aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; raksta pirmajā attēlā), kurš, starp citu, 2009./2010. gada sezonas gaitā pārcēlās uz Ziemeļameriku no Dinamo „paspārnes” – fārmkluba Dinamo Juniors, kas cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Pēc pārcelšanās R.Freibergs uzspēlēja ASV junioru hokeja stiprākajās līgās – NAHL un USHL. Bet šosezon ir NCAA D1 čempionāta CCHA (Central Collegiate Hockey Association) reģionā startējošās Bowling Green State University (arī Falcons) vienības sastāvā. Tiesa, Ralfa Freiberga sezonas sākums „aizķērās” par 33 spēlēm, kas bija viņam piespriestās diskvalifikācijas summa. Proti, aktuālajā NCAA drīkst spēlēt hokejisti, kas nav spēlējuši profesionālajā hokejā. Bet tā kā R.Freibergs bija aizvadījis 33 spēles pie Dinamo Juniors, tad tieši tik spēles nācās izlaist NCAA sezonā. Tā kā viņa pārstāvētajai komandai regulārajā sezonā ir 36 spēles, tad Ralfs Freibergs bija ienācies kā labs pastiprinājums pašā sezonas „astītē” – regulārās sezonas izskaņā un izslēgšanas spēlēs. Freibergs ir aizvadījis NCAA D1 kopā 8 spēles, guvis 7 punktus (1+6; !!!) un lietderības koeficientu +3. Ļoti neslikti aizsargam un spēlētājam, kurš ielecis jau ejošā vilcienā.

Ralfs Freibergs – par NCAA, savu diskvalifikācijas laiku un iemesliem studēt

Ko darīji šīs sezonas pusgadu diskvalifikācijas laikā? „Smagi trenējos. Biju visu laiku ar komandu kopā – gan uz ledus, gan zālē. Vienīgais, ko nevarēju darīt, – aizvadīt spēles… Vairāk papildus individuālie treniņi. Nebija tā, ka neko nedarīju, un protams, ka skolu vajadzēja apmeklēt katru dienu,” tā Ralfs Freibergs.

Kā ir skolu apvienot ar treniņiem un tagad arī ar spēlēm? Kas ir smagāk? „Ir pavisam citādāk kā iepriekšējos gadus – tad man bija tikai hokejs. Sākot ar šo gadu, mācījos ekonomēt laiku, jo brīvā laika neatliek nemaz. No rīta treniņš līdz vieniem, tad skola, parasti no diviem līdz septiņiem vakarā ar pauzēm pa vidu, un tā man katru dienu. Kad nebija spēles, tad vieglāk gāja. Tad, piemēram, piektdienās mierīgi varēja iet uz lekcijām nesatraucoties par pārējām lietām, bet, sākoties spēlēm, sanāca nedaudz pastresot ar visiem mājasdarbiem, paspēšanu visu izdarīt utt. Arī izbraukumos visi čaļi ņem līdzi grāmatas, datorus un pilda uzdotos mājasdarbus. Atlaides mums neviens nedod!”

Bet spēļu sezonā nav daudz… „Jā, bet to nemaz nejūt, jo visas spēles ir nedēļas nogalē. Šogad komandai sanāca kaut kur 42 spēles aizvadīt, kas nav nemaz tik maz. Domāju, ka nākošo gadu komandai izdosies tikt tālāk, jo labi jaunie nāk klāt un tikai viens labs seniors iet projām – starp citu viņš šo svētdien (17. martā) parakstīja līgumu ar Otavu. Regulārā sezona mums ir 36 spēles.”

Kāds vispār ir Tavas CCHA grupas līmenis, salīdzinot ar pārējiem NCAA? Kā kotējas? „Domāju, ka spēka ziņā ir viena no augstākajām; cilvēki strīdas: CCHA vai WCHA. Mūsu līgā ir tādas komandas kā Notre Dame, Miami, Michigan, kas vienmēr savāc labākos jaunos spēlētājus. Visi jaunie mēģina parakstīt ar Western Michigan, jo viņu treneris ir slavenais Andy Murray; es arī ļoti vēlējos… NCAA ir interesanti, ka spēles nenotiek tikai savā līgā, bet arī ārpus konferences (grupas). Piemēram, mums šogad sanāca aizvadīt spēles ar Hockey East konferences komandām, vēl arī – Atlantic Hockey, kas nav diez cik laba konference. Nākošo gadu spēlēsim pret daudzām WCHA komandām. Bet vienu gadu viena konference var būt laba, otru – cita; tā, ka grūti spriest, kas ir vislabākā.”

Ja tev jāsalīdzina USHL un NCAA, tad kas ir pašas būtiskākās atšķirības, izņemot spēlētāju vecumu? „Ziemassvētku brīvlaikā devos apciemot savu veco komandu Linkolnā (Lincoln Stars – USHL) un paslidoju ar viņiem kopā. Pirmā lielā atšķirība, kuru uzreiz jutu, bija spēka ziņā. NCAA ir daudz mazāk spēles, un tas nozīmē, ka ir daudz vairāk laika trenēties. NCAA čaļi ir ļoti spēcīgi, pat pašam, dodoties uz Bowling Green, bija pārsteigums, cik fiziski spēcīgi spēlētāji ir; un tad es apmēram spēju apzināties, cik man daudz pie visa jāstrādā. Nekad iepriekš ne Latvijā, ne kaut kur citur ASV neredzēju, cik būtiski treneri pievērš lomu tieši fiziskajai formai. Otra atšķirība, kuru jutu, bija ātrums. Koledžas hokejs ir pazīstams varbūt ne tik ļoti ar meistarības līmeni, bet gan – ar ātrumu. Salīdzinot NCAA ar USHL, varu mierīgi pateikt, ka te ir par pusotru sekundi mazāk laika, ko domāt. Esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos koledžas hokeju, jo domāju, ka pašlaik tas ir visgrūtākais hokejs man. Varbūt es neesmu tas pats lielākais, spēcīgākais un ātrākais čalis uz ledus, bet, spēlējot šeit, tas man ļaus pilnveidoties!”

Kādas saistības Tev ir ar savu universitāti? Noteiktu gadu līgums? Tas paredz stipendiju un pienākumu būt sekmīgam? „Jā, man ir dota iespēja studēt un spēlēt hokeju šeit četrus gadus. Man ir dota stipendija uz četriem gadiem. Bez stipendijas es diez vai spēlētu koledžas hokeju, jo tas ir ļoti dārgs prieks. Manā stipendijā nav iekļauts šāds punkts (par sekmēm), bet sekmes nedrīkst būt zemākas par noteikto skaitli, citādāk skola liktu man izlaist spēles, līdz manas sekmes progresē. Par sekmēm nesatraucos, jo pašlaik viss norit labi.”

Kas ir Tava studiju programma? „Esmu izvēlējies biznesa novirzienu. Pašlaik neesmu izvēlējies neko konkrētu, bet ir doma iet finanšu novirzienā.”

Pieņemsim, ir pagājuši 4 gadi. Ko Tu dari, kas Tu esi? Vairāk pie ledus, vai vairāk uz banku? „Noteikti uz ledus!!! Es izvēlējos spēlēt koledžas hokeju dēļ hokeja. Es saskatu ļoti labu iespēju progresēt, tikt saredzētam un, cerams, arī pamanītam. Lielāko daļu sezonas sēžot tribīnēs un vērojot spēles, esmu pamanījis ļoti daudz skautu. Viņi respektē koledžas hokeju. Kā jau pieminēju, šī gada vārtsargs (Andrew Hammond), kurš te spēlēja jau ceturto gadu, dažas dienas atpakaļ parakstīja līgumu ar Otavu (Ottawa Senators). Vēl viens komandas biedrs, kurš te ir tikai otro gadu un ir 22 gadus vecs, ir saņēmis lielu interesi no daudzām NHL komandām. Un, ja kārtīgi strādāšu, progresēšu un pierādīšu sevi, tad kāpēc es nevarētu tik ievērots? Man ir spilgts piemērs, kam es mēģināšu līdzināties – Erik Gustafsson. Viņš aizvadīja trīs sezonas šajā pat līgā, spēlēja līdzīgi man. Nebija tas lielākais un spēcīgākais spēlētājs, bet tika pamanīts. Jā, man ir vēl daudz jāstrādā, lai tiktu līdz viņa līmenim, bet galvenais – ir ticēt sev un viss izdosies!

Studijas ir kaut kas papildus. Es tikai priecātos, ja varētu saņemt diplomu, jo izglītība nekad nevar nākt par sliktu. Ja nu beigu beigās nesanāk hokejs, tad man ir vismaz iespēja sasniegt kaut ko dzīvē arī ārpus hokeja. Tādēļ man patīk koledžas hokeja sistēma, salīdzinot ar Kanādas CHL (junioru elite). Tur čaļi sitās katru dienu, nemācās, un ja beigu beigās neesi ar neko izcēlies, tad viss. Nevienam tu tāds neesi vajadzīgs. Šeit man vismaz ir garants, ka, ja nu darot visu uz 100% un beigu beigās nekas nesanāk, tad vismaz man ir ļoti laba izglītība.”

Nodevas Amerikai

Ziemeļamerikas koledžu hokejā ir uzspēlējuši vismaz 25 hokejisti no Latvijas. Kolēģis Jānis Matulis spriež, ka tādu kopumā ir bijis ap 30, no kuriem tikai aptuveni puse atgriežas mājās – Latvijā, bet pārējie paliek dzīvot un strādāt Ziemeļamerikā.

Šķiet, šobrīd profesionālajā hokejā tālāk tikušais ir jaunlaiku Rīgas Dinamo aizsargs Jēkabs Rēdlihs (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik četras sezonas aizvadīja NCAA D1 Bostonas Universitātes komandā. Taču „studentu sarakstā” ir sastopami arī citi hokeja kontekstā labi pazīstami vārdi. Piemēram, sava laika Rīgas Dinamo aizsargs Ulvis Katlaps (dz. 1968.), kurš NCAA uzspēlēja jau pēc vairākām Dinamo sezonām, bet tagad ir treneris Milwaukee Admirals U18 komandā.

Jādomā, ka Ziemeļamerikas augstskolu hokejā ir pārstāvēti arī ASV un Kanādā dzimušie no Latvijas izceļojušu personu pēcteči. To atrašana vairs nav viegla, jo mainās personvārdi un arī transformējas uzvārdi. Vispirms pazūd mīkstinājumi un garumzīmes, tad galotne –s utt. Tālu nemaz nav jāmeklē. Piemēram, tas pats Latvijā dzimušais un jau nosauktais Teodors Bļugers „dīķa otrā pusē” sastopams kā Teddy Blueger vai līdzīgi. Taču ir arī pretēji piemēri. Piemēram, ASV dzimis ASV pilsonis Andris Sudmalis (dz. 1990.), cik noprotams no vārda un uzvārda kombinācijas, ir latviskas izcelsmes. Hokeja aizsargs Sudmalis 2008./2009. g. sezonā spēlēja Mesa State College (ACHA D3) komandā, bet 2011./2012. g. sezonā Worcester State College (NCAA D3) vienībā.

Stāsts par aktuālo Ziemeļamerikas koledžu hokeju nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu 21 gadu veco uzbrucēju Nilu Semjonovu (dz. 1991.), kurš pāris sezonas nocīnījās pa ASV otro stiprāko junioru līgu NAHL. Bet šosezon cīnās State Univiversity of New York – Canton (saīsināti SUNY Canton) komandā ACHA pirmajā divīzijā. Oficiālie statistiķi N.Semjonovam saskaitījuši dalību 19 spēlēs, kurās iekrāti 8 punkti (4+4). Savukārt, vārtsargam Dainim Vasiļjevam (dz. 1990.) šī jau bija otrā sezona NCAA D3 līmeņa Finlandia University vienībā; tiesa, bijušas tikai pāris spēles. „Es spēlēju pirmās divas spēles. Pēc tam dabūju pleca traumu, un viens no mūsu ārstiem pateica, ka laikam nevarēšu spēlēt kādus divus mēnešus. Kad mana rehabilitācija bija pabeigta, tad jau šeit bija sezonas beigas. Komanda nevarēja tikt finālos un sezona beidzās. Tagad es tikai trenējos un cenšos pabeigt šo semestri,” tā Dainis Vasiļjevs.

Latvijas hokejisti Ziemeļamerikas augstskolu hokejā (treknrakstā spēlētāji, kuriem fiksētas spēles 2012./2013. g. sezonā; saskaņā ar publisko statistikas vietņu datiem; iespējamas nepilnības un iztrūkstošas personas):

ampl.	hokejists	dz.	sezona	komanda (līga)	2012./13. g. sezona hokejā
A	Regnārs Alksnis	1988.	07./08.; 08./09.; 09./10.; 10./11.	Trinity College (NCAA D3)	?
U	Mārtiņš Baldonieks	1977.	99./00.	Butler Univ. (ACHA D3)	?
U	Vadims Beļajevs	1980.	01./02.; 02./03.; 04./05.	Norwich Univ. (NCAA D3)	?
U	Teodors Bļugers	1994.	kopš 12./13.	Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA D1)	turpat
U	Juris Drīliņš	1977.	00./01.; 01./02.; 02./03.	Saint Anselm College (NCAA D3)	?
A	Ralfs Freibergs	1991.	kopš 12./13.	Bowling Green State Univ. (NCAA D1)	turpat
U	Jurijs Gusaks	1975.	95./96.; 96./97.; 97./98.; 98./99.	Univ. of Wisconsin (NCAA D1)	?
U	Ulvis Katlaps	1968.	92./93.; 93./94.	Univ. of Wisconsin (NCAA D1)	Milwaukee Admirals U18 treneris (ASV)
U	Andris Kozlovskis	1982.	01./02.; 02./03.; 03./04.; 04./05.	Trinity College (NCAA D3)	?
A	Kristaps Kuplais	1989.	09./10.	Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1)	Ozolnieki / Monarch (Latv. Virslīga)
U	Krišs Lāns	1988.	08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12.	North Carolina State Univ. (ACHA D2)	?
A	Mārtiņš Lāns	1977.	98./99.; 99./00.; 00./01.; 01./02.	Trinity College (NCAA D3)	?
U	Modris Oļļa	1978.	97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01.	Saint Anselm College (NCAA D3)	Hanza / Prizma (Rīgas čemp. = RAMH)
U	Ēriks Ozollapa	1987.	08./09.; 09./10.	Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1)	Adendorfer EC (Oberliga = Vācijas 3.)
A	Hārdijs Parādnieks	1987.	06./07.	Minot State Univ. (NJCAA)	Zemgale / JLSS (Latvijas Virslīga)
			07./08.; 08./09.	Univ. of Wisconsin – Superior Club Team (ofic. ārpus; bet līdzās ACHA)
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	02./03.; 03./04.; 04./05.; 05./06.	Boston Univ. (NCAA D1)	Dinamo (Rīga; KHL)
U	Renārs Rukmanis	1990.	08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12.	Duquesne Univ. (ACHA D1)	?
U	Mihails Salijenko	1976.	97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01.	Univ. of Wisconsin – Stevens Point (NCAA D3)	?
U	Nils Semjonovs	1991.	kopš 12./13.	State Univ. of New York – Canton (ACHA D1)	turpat
A	Valdis Šustko	1982.	03./04.	Elmira College (NCAA D3)	?
U	Eduards Tomass	1978.	01./02.; 02./03.; 04./05.; 05./06.	Salem State College (NCAA D3)	?
V	Dainis Vasiļjevs	1990.	11./12.; 12./13.	Finlandia Univ. (NCAA D3)	turpat
U	Dmitrijs Vasiļjevs	1976.	95./96.; 96./97.	Northeastern Univ. (NCAA D1)	?
			98./99.; 99./00.	Univ. of Massachusetts Amherst (UMass Amherst; NCAA D1)
V	Aivars Ziediņš	1980.	01./02.	Northland College (NCAA D3)	?
			04./05.; 05./06.	Mount Royal College (CCAA)
U	Māris Ziediņš	1978.	99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03.	St. Norbert College (NCAA D3)	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2./3.)
U	Kārlis Zirnis	1977.	99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03.	Univ. of Alabama – Huntsville	Amarillo Bulls (NAHL = ASV jun. 2.) skauts

*

Ieskatam:

• Teodora Bļugera individuālā statistika NCAA – msumavericks.com
• Minnesota State University (Monkato) komandas kopējā statistikas lapa – msumavericks.com
• Ralfa Freiberga individuālā statistika NCAA – bgsufalcons.com
• Bowling Green State University komandas statistikas lapa – bgsufalcons.com
• Par Ralfam Freibergam NCAA piešķirto diskvalifikāciju – sent-trib.com
• State Universtity of New York – Canton (SUNY Canton) spēlētāju statistika – rooathletics.com
• Ēriks Ozollapa par ACHA hokeju: tepat

[Pirmajā attēlā: latviešu aizsargs Ralfs Freibergs, pēc 33 spēļu diskvalifikācijas atgriežoties oficiālajās spēlēs; foto no R. Freiberga personīgā arhīva. Otrajā attēlā: #21 Teodors Bļugers; foro fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā attēlā: Jēkabs Rēdlihs Rīgas Dinamo ierindā spēlē pret Avtomobiļist 2011. gada 14. oktobrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

par Dinamo fārmklubiem. Ozolnieki Juniors

kamēr lieli vīri mēģina vienoties, ka 2010./2011. gada sezonā par Rīgas Dinamo fārmklubu vai līdzīgu “fārmveidīgu” līgumsaistību partneri varētu kļūt Liepājas Metalurgs, “izmeklētāji” atgādina, ka ideja tiek celta “galdā” ne pirmo reizi. kad pēc pirmās Dinamo sezonas klubs pārtrauca darba attiecības ar Viestura Koziolu, tika pātrauktas attiecības arī ar Koziola agrāko “lolojumu” – Dinamo pirmo fārmklubu Rīga 2000, kurš pēc tam arī  šajā 2009. gada starpsezonā savu pastāvēšanu “iepauzēja”. a/s Dinamo Rīga padomes sēdē 2009. gada 26. maijā tika izskatītas iespējas veidot Rīgas Dinamo jauno fārmklubu uz SK Rīga vai Liepājas Metalurgs bāzes. toreiz lēmums tika pieņemts par labu SK Rīga: “Izvērtējot abus piedāvājums, tika pieņemts lēmums slēgt sadarbības līgumu ar SK Rīga, un uz šīs struktūras bāzes arī veidot Rīgas Dinamo fārmklubu” (citāts no dinamoriga.eu).

padomes lēmuma rezultātā starpsezonas gaitā “saveidojās” fārmklubs Dinamo Juniors, kurš savas pastāvēšanas pirmajā un rādās vienīgajā sezonā izcīnīja 11. vietu Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (ekstralīgā) un kļuva pa Latvijas čempioniem, apliecinot savu varēšanu 2010. gada Latvijas play off-ā (lasīt tepat).

savukārt, SK Rīga dažāda vecuma vienības “iekļāvās” Dinamo sistēmā. jaunā komanda SK Rīga / Profs-18, kuru 2009./2010. g. trenēja Leonīds Tambijevs, faktiski kļuva par Dinamo sistēmas otro fārmklubu, to apliecinot arī līdzdalībā Dinamo jauniešu komandas “pirmajos soļos uz MHL” – kvalifikācijas turnīrā (lasīt tepat). Dinamo “jaunatne” startēja ar nosaukumu SK Rīga (dažviet uz tablo pavīdēja arī “lielās” komandas nosaukums – Dinamo) un tās pamatu – spēlētāju lielāko daļu – veidoja tieši SK Rīga / Profs-18 komadas puiši, papildinoties galvenokārt uz Dinamo Juniors un Ozolnieki Juniors rēķina.

SK Rīga / Profs-18 savā pirmajā (2009./2010. g.) sezonā Latvijas Atklātajā čempionātā izcīnīja 5. vietu no 6 komandām, nekvalificējoties Latvijas play off-am. taču Baltkrievijas junioru līgā, kurā komanda startēja ar nosaukumu SK Rīga-93, 12 komandu konkurencē izcīnīja “labas vietas”. 1. vietu B apakšgrupā starp 6 vienībām un 2. vietu līgas kopvērtējumā. cienījams rezultāts!

vēl viens fārms?

neskaitot Dinamo Juniors un SK Rīga “variantus”, Dinamo sistēmā 2009./2010. g. sezonā faktiski bija vēl viens fārmklubs – Andreja Maticina trenētais Ozolnieki Juniors, kurš savu pirmo (2009./2010. g.) sezonu aizvadīja Baltkrievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) čempionāta izspēlē. Ozolnieki Juniors “sabijuši” par Dinamo Juniors vienības “sava veida” fārmklubu. no 36-iem Ozolnieki Juniors pusē spēlējušajiem puišiem tieši trešadaļa (12 puiši) ir spēlējuši vai skaitījušies Dinamo Juniors sastāvā. 11 puiši spēlēja reāli, bet viens (Toms Broks) uzspēlēja Ozolnieki Juniors sastāvā, bet Dinamo Juniors oficiālajās spēlēs uz ledus tomēr nenāca. līdz “lielajai komandai” (Rīgas Dinamo) neviens no Ozolniekos spēlējušajiem gan nenonāca. vismaz pagaidām.

Ozolnieku “junioriem” savā pirmajā sezonā neklājās “spīdoši”, šajā gadījumā apliecinot sakāmvārdu par pirmajiem kucēniem atbilstību. Baltkrievijas Augstākās līgas regulārajā čempionātā Ozolnieki Juniors ieņēma 10. vietu no 10 komandām, iespējot “paņemt” vien 24 punktus 45 spēlēs. līgas sastāvā pamatā ir Baltkrievijas atklātā čempionāta klubu “otrās komandas”. par Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. gada regulārās sezonas uzvarētāju un arī play off uzvarētāju kļuva Minskas Juņior.

izziņai: Baltkrievijas Augstākā līga ir “tāda kā” junioru līga, kurā uzsvars likts uz “jaunatni”. aizvadītajā (2009./2009. g.) sezonā šīs līgas komandu komplektācijā nebija nekādu ierobežojumu uz 1989. – 1992. gados dzimušajiem hokejistiem. bet 1987. – 1988. gados dzimušie nedrīkstēja būt vairāk kā 7 spēlētāji komandā, kā arī tika noteikti ierobežojumi uz katru spēli šajos gados dzimušajiem. savukārt, ar speciālām atļaujām un izziņām spēlēt drīkstēja arī ne vairāk kā divi 1992. gadā dzimušie un ne vairāk kā viens 1994. gadā dzimis hokejists.

Baltkrievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) 2009./2010. g. regulārā čempionāta beigu tabula:

vieta	klubs	spēles				vārtu starp.	punkti
1.	Juņior (Minska)	45				168:110	104
2.	Gomeļ – 2 (Gomeļa)	45				186:118	93
3.	Metallurg – 2 (Žlobina)	45				166:123	85
4.	Ņeman – 2 (Grodņa)	45				195:149	85
5.	Keramin – 2 (Minska)	45				163:138	82
6.	Himik-SKA – 2 (Novopolocka)	45				172:148	68
7.	Himvolokno – 2 (Mogiļeva)	45				159:167	57
8.	Vitebsk – 2 (Vitebska)	45				117:167	45
9.	Brest – 2 (Bresta)	45				131:209	32
10.	Ozolnieki Juniors	45				117:245	24

Ozolnieki Juniors vārtsargi 2009./2010. g. sezonā:

vārtsargs	dz.	spēles	kop. sp. laiks	ielaistas ripas	soda min.
Kristers Gudļevskis*	1992.	31	1637:20	157	2
Dainis Vasiļjevs	1990.	12	520:39	40	0
Ronalds Burnickis	1988.	7	190:33	16	0
Toms Broks	1991.	5	171:03	16	0
Nikolajs Žurkovs	1990.	3	136:12	14	0
* Kristeram Gudļevskim ieskaitīta viena rezultatīva piespēle.

Ozolnieki Juniors aizsargi 2009./2010. g. sezonā:

aizsargs	dz.	spēles	punkti		soda min.
Niks Apsītis	1992.	40	0+2		42
Edvīns Kolčins	1992.	37	2+4		10
Toms Klinovičs	1992.	35	0+2		16
Aldis Pizāns	1989.	34	1+6		42
Raivo Gajevskis	1992.	26	0+5		63
Klāvs Kalniņš	1990.	25	1+3		26
Reinis Āzis	1992.	25	1+0		20
Ģirts Savrinovičs	1991.	21	0+3		28
Mikus Ābelītis	1993.	9	0+1		10
Gvido Kauss	1990.	4	0+3		2
Mārtiņš Jakovļevs	1991.	4	0+2		2
Krišs Kupčus	1990.	4	0+0		2

 Ozolnieki Juniors uzbrucēji 2009./2010. g. sezonā:

uzbrucējs	dz.	spēles	punkti		soda min.
Elvis Veldze	1990.	40	14+21		86
Henrijs Uzraugs	1990.	35	16+13		28
Sandis Virkstenis	1991.	44	13+13		63
Miks Lipsbergs	1991.	30	12+12		16
Miķelis Freimanis	1992.	42	6+18		32
Edgars Čermnihs	1990.	42	11+9		76
Aldis Popens	1990.	36	6+11		42
Lauris Ziemiņš	1989.	32	6+7		34
Artjoms Ogorodņikovs	1989.	28	7+5		20
Arnis Kusiņš	1991.	42	4+8		20
Elvijs Biezais	1991.	8	7+2		2
Rihards Maļinovskis	1990.	17	4+5		14
Mārcis Zembergs	1988.	8	4+3		4
Staņislavs Dubovickis	1991.	15	1+2		12
Kaspars Porejs	1993.	10	1+1		2
Artūrs Savrinovičs	1990.	9	0+1		10
Māris Bičevskis	1991.	4	0+1		33
Artūrs Virkstenis	1993.	5	0+0		2
Edgars Kromanis	1991.	2	0+0		0

informācija vēl:

• “otrais cēliens”: Liepājas Metalurgs varētu kļūt par Rīgas Dinamo fārmklubu? (2010-06-15) – liepajniekiem.lv
• īs-intervija ar Dinamo kluba ģenerāldirektoru Zigmāru Priedi (t.sk. par fārmkluba lietām; 2010-06-18) – dinamoriga.eu
• ieskats tuvākā vēsturē: Rīgas Dinamo 2009. gada maijā lemj par fārmkluba izveidi (2009-05-26) – dinamoriga.eu
• Dinamo Juniors statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2009./2010. g. (2010-02-27): lasīt tepat
• aktuālie noteikumi klubu dalībai Baltkrievijas Augstākās līgas čempionātā (mainās katru sezonu) – hockey.by
• Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas spēļu rezultāti un turnīra tabula – r-hockey.ru
• Ozolnieki Juniors spēlētāju statistika 2009./2010. g. sezonā – r-hockey.ru
• Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas komandu spēlētāju statistika un turnīra tabula – pressball.by
• par Ozolnieki Juniors izveidi un startu (2009-09-15) – zz.lv
• oficiālā Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas spēļu rezultāti un turnīra tabula (uz 2010-06-20 vēl nepilnīga – trūkst pēdējo spēļu reģistrācijas, kā rezultātā nepilnības puntos un vārtu starpībās) – hockey.by

[attēlā cīņas aina no Ozolnieki Juniors (gaišajā formā) un Brest – 2 spēles 2009. gada 19. novembrī; foto avots: hcbrest.com.]

kādas ir vārtsargu rezerves Latvijā?

ar oficiālo paziņojumu par ASV pavalstniecības vārtsarga Krisa Holta (Chris Holt; dz. 1985.) pieņemšanu Rīgas Dinamo sastāvā minimalizējusies iespējamība nākamsezon Rīgas kluba krāsās ieraudzīt Edgaru Masaļski. Dinamo kluba nopietnos nodomus apliecina vienošanās ar Holtu uz 2 sezonām. nu jau dinamiešu sastāvā ir iekļauti divi salīdzinoši augsta līmeņa vārtsargi. droši vien būs pieņemts trešais, ne tik augsta… vai tas būs kāds Latvijas pavalstniecības vārtsargs? jādomā, ka vārtsargu budžets varētu nepavilkt vēl trešo importa vārtu vīru.

Dinamo kluba virzienā jau aizskanējuši un turpina “bubināties” pārmetumi par Latvijas “materiāla” neizmantošanu Dinamo vārtu cementēšanai. lai neieilgtu sarunās par to, ka Rīgas Dinamo un Latvijas izlase tomēr nav viens un tas pats, tad atvērts un vairāk retorisks nekā faktisks jautājums: kāda tad ir vārtsargu izvēle no Latvijas vīriem, neskaitot pieredzējušāko Masaļski? ja “otrā/trešā numura” lomai var atrast, tad ar “pirmo” sanāk neliela loterija. protams, kamēr nepamēģināsi – neuzzināsi, taču esam reāli – Rīgas Dinamo vismaz pagaidām nav gatavi eksperimentiem.

saskaņā ar eliteprospects.com datiem, kuri, protams, nav ideāli, bet tomēr, 2009./2010. g. sezonā kā spēlējuši “daudz-maz līmenī” ir fiksēti 13 Latvijas pavaltsniecības vārtsargi, kas dzimuši pirms 1989. gada (ieskaitot). zināms, ka eliteprospects.com statistika kādu vārtu vīru ir “izlaidusi” vai “nekvalificējusi” attiecīgajam pieminēšanas vērtajam līmenim, taču šo 13 vīru sastāvā ietilpst arī: 1 nepilnu spēli Baltkrievijas Atklātajā čempionātā aizvadījušais un nu jau trenera karjeru aizsākušais Sergejs Naumovs; Uldis Eldmanis, kuram saskaņā ar LHF oficiālo statistiku, kura arī nemēdz būt nemaldīga, aizvadītajā sezonā fiksēta 0 (nulle) oficiālo spēļu…

līdz 1989. g. (ieskaitot) dzimuši vārtsargi ar Latvijas pavalstniecību 2009./2010. g. sezonā (saskaņā ar eliteprospects.com datiem + Ozolnieki Juniors):

vārtsargs	dz.	klubs	līga	komentāri
Sergejs Naumovs	1969.	Dinamo Juniors	BAČ	1 spēle; uzsākta trenera karjera
Sergejs Kuzņecovs	1978.	Ozolnieki / Monarch	LAČ
Edgars Masaļskis	1980.	Dinamo (Rīga)	KHL
Dmitrijs Žabotinskis	1980.	Liepājas Metalurgs	BAČ; LAČ
Uldis Eldmanis	1984.	Ozolnieki / Monarch	LAČ	LHF reģisrtrēts 0 oficiālo spēļu
Renārs Kazanovs	1984.	Hamburger SV	Regionalliga Nord (Vācijas 4.)
Edgars Lūsiņš	1984.	Fischtown Pinguins	2. Bundesliga (Vācijas 2.)
Ervīns Muštukovs	1984.	Dinamo Juniors	BAČ; LAČ	Uz Sheffield Steelers (EIHL; Lielbrit. 1.)
Mārtiņš Raitums	1985.	Hull Stingrays	EIHL (Lielbrit. 1.)
Uģis Avotiņš	1986.	HK Ogre	LAČ
Māris Jučers	1987.	Liepājas Metalurgs	BAČ
Kristaps Stiģis	1987.	HK Ogre; Ozolnieki / Monarch	LAČ
Ronalds Burnickis	1988.	Ozolnieki Juniors	BAL (Baltkr. 2.)	Nebija fiksēts eliteprospects.com
Nauris Enkuzens	1989.	Dinamo Juniors	BAČ; LAČ	Uz Washington Capitals treniņnometni
* BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts (Ekstralīga). LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts (Virslīga). BAL = Baltkrievijas Augstākā līga.

savukārt, 1990. – 1993. gados dzimušos vārtsargus ar Latvijas pavalstniecību tas pats eliteprospects.com, balstoties lielākoties uz LHF statistiku, “sazīmē” 37 puišu sastāvā. pievienojot, U-16 komandu “armiju”, kuru eliteprospects.com neuzskaita, sanāktu vēl lielāka “jūra”. zemāk tabulā ir puiši galvenokārt no komandām Latvija U-18 čempionātā. puiši, no kuriem lielākā daļa tuvākajās sezonās metīs malā cerības par profesionāla hokejista karjeru. iespējams, starp tabulā fiksētajiem ir arī kāds “nākotnes irbe”. bet pagaidām tas ir “materiāls” tuvākajiem gadiem Dinamo jauniešu komandai MHL-ā, protams, ja vien Dinamo jaunatne MHL-ā “aizķersies” uz gadiem.

1990. – 1993. gados dzimuši vārtsargi ar Latvijas pavalstniecību 2009./2010. g. sezonā (saskaņā ar eliteprospects.com datiem):

vārtsargs	dz.	klubs	līga	komentāri
Raimonds Ermičs	1990.	Boston Bulldogs	AtJHL (ASV)
Nauris Grīnvalds	1990.	Liepājas Metalurgs – 2	LAČ
Reinis Repšs	1990.	Nynäshamns IF J20	J20 Div.1 (Zviedrijas U-20 3.)
Dainis Vasiļjevs	1990.	Ozolnieki / Monarch	LAČ
		Ozolnieki Juniors	BAL (Baltkr. 2.)
		Kenai River Brown Bears	NAHL (Z-Amerika)
Nikolajs Žurkovs	1990.	Dinamo Juniors	BAČ; LAČ
		Ozolnieki Juniors	BAL (Baltkr. 2.)
Jānis Auziņš	1991.	SK Rīga / Profs – 18	LAČ
Toms Broks	1991.	Arboga J18	J18 Div.1 (Zviedijas U-18 3.)
		Arboga J20	J20 Div.1 (Zviedrijas U-20 3.)
		Ozolnieki Juniors	BAL (Baltkr. 2.)
Uldis Čalpa	1991.	SK Rīga / Profs – 18	LAČ
Jānis Kalniņš	1991.	Liepājas Metalurgs	BAČ
		Liepājas Metalurgs – 2	LAČ
Artjoms Kļujevs	1991.	DHK Latgale	LAČ
		SC Daugavpils Ledus (U18)	Latvija U-18
Ruslans Kurelass	1991.	DHK Latgale	LAČ
Māris Lotko	1991.	Valmieras HK/BSS U18	Latvija U-18
Jānis Mētra	1991.	Dinamo Juniors	LAČ	0 oficiālo spēļu
Romāns Šumihins	1991.	HK Ogre	LAČ
Ints Bikars	1992.	Lidingö Vikings J18	J18 Div.1 (Zviedrijas U-18 3.)	0 oficiālo spēļu
Edmunds Bušmanis	1992.	HK Ogre	LAČ
		Lavīna – Ogre U18	Latvija U-18
Kristers Gudļevskis	1992.	HK Ogre	LAČ
		Ozolnieki Juniors	BAL (Baltkr. 2.)
Toms Jankovs	1992.	HK Prizma / Pārdaugava 92 U18	Latvija U-18
Jānis Krišs Kalnišs	1992.	Brocēnu NBJSS (U18)	Latvija U18	0 oficiālo spēļu
Dmitrijs Koreškovs	1992.	Lavīna – Ogre U18	Latvija U-18
Toms Lagzdiņš	1992.	Liepājas Metalurgs U18	Latvija U-18
Mārtiņš Misa	1992.	HK Prizma / Pārdaugava 92 U18	Latvija U-18
Raivis Zavadskis	1992.	HK Ogre	LAČ
Uvis Balodis	1993.	HK Prizma / Pārdaugava 93 U18	Latvija U-18
Rihards Cimermanis	1993.	HS Rīga / Pērkons	Latvija U-18
Raivis Cimoška	1993.	SC Daugavpils Ledus (U18)	Latvija U-18
Mārcis Japsis	1993.	Brocēnu NBJSS (U18)	Latvija U-18
Askolds Karlīns	1993.	Jelgavas LSS U18	Latvija U-18	0 oficiālo spēļu
Kristaps Krūze	1993.	Bad Nauheim U18	Vācija U-18
Silvestrs Kūliņš	1993.	HS Rīga / Pērkons	Latvija U-18
Jānis Liepa	1993.	HK Prizma / Pārdaugava 93 U18	Latvija U-18
Vadims Miščuks	1993.	Liepājas Metalurgs – 2	LAČ
		Liepājas Metalurgs U18	Latvija U-18
Konstantīns Šipunovs	1993.	Karhu-Kissat U18	Jr. B I-divisioona (Somija)
Boriss Tretjakovs	1993.	SK Rīga / Profs – 18	LAČ
Raivis Turks	1993.	HK Prizma / Pārdaugava 93 U18	Latvija U-18
Kārlis Zakrevskis	1993.	HS Rīga / Pērkons	Latvija U-18
Dāvis Znatnajs	1993.	HK Prizma / Pārdaugava 92 U18	Latvija U-18
* AtJHL = Atlantic Junior Hockey League (ASV). NAHL = North American Hockey League (Z-Amerika; junioru līga). Jr. B I-divisioona = viena no Somijas U-18 līgām.
** Nav iekļauti dati par dalību Baltkrievijas junioru un jauniešu līgās, ja tādi ir.

informācijai:

• Rīgas Dinamo vienojies ar Kristu Holtu – dinamoriga.eu
• Armands Puče par Dinamo vārtsargu lietām – sportaavize.lv (1. vers.; 2. vers.; pieejams abonentiem)
• Latvijas Hokeja Federācijas statistikas lapa – statistika.lhf.lv
• Pētera Skudras videointervija (t.sk. par Dinamo vārtsargu līniju un sastāva komplektāciju) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)

[attēlā Kristers Gudļevskis Latvijas U-18 izlases vārtos spēlē pret Čehijas izlasi U-18 pasaules čempionātā 2010. gada 16. aprīlī; foto avots: iihf.com.]

“briest” 2010. gada KHL drafts

4. jūnijā Maskavā ieplānota KHL drafta norise, kurā līgas klubi sev “rezervēs” tiesības uz 1989. – 1993. gados dzimušajiem jaunajiem talantiem. ir gana daudz runāts par KHL drafta jēgu vai bezjēgu, pakaļdarināšanos NHL “tradīcijām”, taču viens ir skaidrs – draftētajiem hokejistiem tomēr tas ir atzinīgs vērtējums un dažos gadījumos “zaļā gaisma” tālākai attīstībai.

šogad KHL Centrālā Skautu biroja (Центральное Скаутское Бюро КХЛ) sagatavotajos sarakstos ir iekļauti arī 7 Latvijas izcelsmes jaunie hokejisti. vai viņi visi tiks draftēti, ir cits jautājums, taču viņi ir pamanīti! tiesa, 14. maijā publicētajos “draftējamo” sarakstos viņi bija ievietoti, taču jau drīzumā saraksti koriģēti, samazinot ārpus Krievijas spēlējošo un ne-Krievijas hokejistu skaitu, un Latvijas izcelsmes hokejisti kopā ar virkni ne-Krievijas hokejistu ir izņemti.

KHL skautu sarakstos iekļautie Latvijas izcelsmes hokejisti pirms 2010. gada drafta:

• Kristers Gudļevskis (dz. 1992.)
• Ņikita Koļesņikovs (dz. 1992.)
• Edijs Rinke – Leitāns (dz. 1991.)
• Edgars Lipsbergs (dz. 1989.)
• Kristaps Nīmanis (dz. 1993.)
• Kristiāns Pelšs (dz. 1992.)
• Dainis Vasiļjevs (dz. 1990.)

P.S. KHL 2009. gada draftā “aizķērās” 5 Latvijas izcelsmes hokejisti, no kuriem četrus “izvilka” Rīgas Dinamo, bet vienu (Kasparu Daugaviņu) – Ņižņijnovgorodas Torpedo. divi no Rīgas kluba draftētajiem (Roberts Bukarts un Andris Džeriņš) ir “pierakstījušies” Dinamo sistēmā, bet ar Robertu Jekimovu klubam abpusēji izdevīgi “novienoties” nesanāca, ļaujot vien Jekimovam uzspēlēt pārbaudes spēlēs un Dinamo Juniors ierindā. savukārt, Ainars Podziņš šovasar ir uzaicināts uz Rīgas Dinamo treniņnometni. 2009./2010. g. sezonu Podziņš aizstāvēja PHK Kriļja Sovetov fārmkluba Kriļja Stoļici krāsas.

Kaspars Daugaviņš, kuru pieteica Ņižņijnovgorodas klubs, 2009./2010. g. sezonā pamanījās debitēt NHL, pagaidām gan ar vienu spēli. un jādomā, ka negrasās pārcelties uz Iekškrieviju. tiesa,  klīst runas (sportaavize.lv), ka Dinamo sastāva komplektētāji uzrunājuši arī Daugaviņu un ļoti gaidīs viņu pārceļamies uz Rīgu 2010./2011. g. sezonas gaitā, ja Daugaviņam būs grūti iekļūt NHL laukumos. pagaidām gan vairāk par “runām” tās nevar nosaukt. tajās netiek arī minētas versijas, vai un kā Dinamo šajā sakarā grasās vienoties ar Torpedo…

2009. gada KHL draftā “fiksētie” Latvijas izcelsmes hokejisti:

• Roberts Bukarts (dz. 1990.); Dinamo (R) – 1.kārtā ar 13. kopējo numuru
• Roberts Jekimovs (dz. 1989.); Dinamo (R) – 2. kārtā ar 26. kop. nr.
• Kaspars Daugaviņš (dz. 1988.); Torpedo – 2.kārtā ar 35. kop. nr.
• Ainars Podziņš (dz. 1992.); Dinamo (R) – 3. kārtā 59. kop. nr.
• Andris Džeriņš (dz. 1988.); Dinamo (R) – 4. kārtā ar 82. kop. nr.

papildu lasāmviela:

• par KHL 2010. gada draftu un aktuālie jauno spēlētāju saraksti (vēlāk pēc publicēšanas mainīti) – khl.ru
• KHL 2009. gada draftēto saraksts – khl.ru
• Ainars Podziņš uzaicināts uz Rīgas Dinamo treniņnometni – allhockey.ru (A. Podziņa blogs)