Rīgas Dinamo treniņnometnei šovasar pievienojās latviešu uzbrucējs Ēriks Ozollapa, kurš no hokeja līdzjutēju un arī speciālistu “operatīvās atmiņas” bija izgaisis. jo 4 pēdējās sezonas aizvadīja un spēlēja hokeju ārpus Latvijas – Ziemeļamerikā. Dinamo sastāvā Ozollapam nostiprināties neizdevās, taču viņa parādīšanās Latvijā kārtējo reizi apliecināja, ka ir latviešu hokejisti ārpus pierastā redzes loka – ne tikai nu jau ierastajās Krievijas, Baltkrievijas, Latvijas hokeja druvās vai spožākajā pasaules līgā – NHL.
Ēriks Ozollapa stāsta par Ziemeļamerikas hokeju ārpus ierastajiem NHL un AHL rāmjiem, par koledžu hokeju, “piezemēšanos” Somijā, iespēju trenēties kopā ar Dinamo.
izziņai: Ēriks Ozollapa
- dzimis 1987. gada 18. aprīlī
- ampluā: uzbrucējs
- “figūra”: 187 cm; 89 kg
- 2009./2010. g. sezonā ASV koledžu līgas ACHA komandā Robert Morris University 18+12 punktu 32 regulārā čempionāta spēlēs un 4+2 punkti 2 play off spēlēs
- pirms tam: Quad City Jr. Flames (CSHL); Traverse City North Stars (NAHL); Rīga 2000; HooCee (Somija; juniori); SK Rīga-18; HK Zemgale
- pirmie treneri: Igors Smirnovs, Jānis Kupčs
INTERVIJA
jautājums: pēdējās 4 sezonas biji pārāk tālu – Ziemeļamerikā, ka daudzi Latvijas hokeja līdzjutēji bija piemirsuši, ka ir tāds latviešu uzbrucējs Ēriks Ozollapa. kā vērtē Ziemeļamerikas posmu savā karjerā? ko esi apguvis, mācījies? kur esi kļuvis stiprāks?
Ēriks Ozollapa: Ziemeļamerikas posmu savā karjerā vērtēju viennozīmīgi ar pozitīvu zīmi – gan hokeja, gan sadzīves ziņā. Mācijos Robert Morris University Ilinoisā (ASV), kur apguvu studiju programmu Business Administration and Management, pabeidzot ar 3.5 gpa (grade point average) no 4.0 iespējamajiem. Hokeja ziņā, domāju, ka esmu kļuvis stiprāks; konkrēti pateikt, kur un kā, es diemžēl nevaru, bet domāju, ka esmu kļuvis mazliet agresīvāks.
jautājums: pēdējās divas sezonas pārstāvēji Robert Morris University krāsas ACHA (American Collegiate Hockey Association) līgā, pirms tam Quad City Jr. Flames (CSHL), Traverse City North Stars (NAHL). kā vērtē šīs komandas un šīs līgas? vai tā ir laba hokeja skola?
ACHA D1 diemžēl ir ļoti zemu novērtēta līga ārpus tās – ne tikai Eiropā, bet arī ASV – tikai dēļ šī nosaukuma, lai gan tajā pašā laikā šī līga tiek vērtēta līdzvertīgi starp NCAA (National Collegiate Athletic Association) D1 un D3 skolām (D2 nav NCAA hokejā). Savstarpējās draudzības spēles pret NCAA D1 un D3 ir ļoti interesantas – D3 komandas parasti tiek apspēlētas un brīžiem sanāk apspēlēt arī NCAA D1 vienības. Faktiski vienīgā atšķirība starp ACHA un NCAA ir līgu finansējumos: NCAA līgu finansē valsts; ACHA līgu – pašas skolas.
Koledžas 2 gadus noteikti vērtēju ar pozitīvu zīmi, jo tas ir cits hokejs, tas vairs nav “juniori”, tur spēlētāji ir jau pieagušāki, viņu liela daļa pēc skolas beigšanas cenšas spēlēt un ir gadījumi, ka pat tiek līdz AHL, NHL vai Eiropas top līgām.
Pirmajā sezonā Robert Morris University komandā biju rezutatīvākais, bet otrajā sezonā bija sarežģījumi ar skolu un man diemžēl nācās izlaist vairākas speles, kā dēļ nebiju rezultatīvākais – paliku 2.-ais komandā. Mūsu komanda nebija stiprāko Top 10 sastāvā, lai gan cīnījāmies ar stiprākajām komandām un arī bieži atņēmām punktus, šosezon (2009./2010.) paliekot 12. vietā.
CSHL (Central States Hockey League) varētu būt 3.-4. līga pēc prestiža Amerikas Savienotajās Valstīs, kur “dala” vietu ar EJHL (Eastern Junior Hockey League), kurā arī ir spēlējuši vairāki latvieši.
Diemžēl vecuma dēļ nevarēju spēlēt savu pēdējo junioru sezonu NAHL (North American Hockey League), kuru pat uzskatu par interesantāku un labāku par USHL (United States Hockey League). Sezona NAHL līgā man sanāca diezgan veiksmīga, turklāt no tās līgas prakstiski visi vai lielākā daļa tiek NCAA D3 vai ACHA D1, bet ir arī spēlētāji, kas tiek pat NCAA D1. Nav īpaši daudz gadījumu, ka kāds no NAHL tiek uz profesionālu komandu, ja nu vienīgi kāds eiropietis, kas aizbrauc spēlēt atpakaļ uz Eiropu.
Par Traverse City North Stars varu teikt tikai un vienīgi visu to labāko – gan kā par organizaciju, gan par līgu (NAHL), kurā komanda spēlē. Katram spēlētājam laukumā ik sekundi ir jāpierāda sevi, jo ir tik daudz cilvēku, kas grib spēlēt NAHL-ā. Tur spēlētājus vērtē gandrīz “caur palielināmo stiklu” – viena kļūda un spēlētājs ir vai nu aizmainīts prom, vai vienkārši atlaists.
jautājums: koledžu hokejs nereti ir nenovērtēts “laukums”, lai gan daudzi pazīstami hokejisti karjeras sākumā ir cīnījušies koledžu līgās. kapēc izvēlējies cīnīties Robert Morris University sastāvā, nevis, piemēram, kādā no Eiropas līgām?
Biju nolēmis mācīties un, ja mācīties, tad par brīvu. Pēc pēdējās junioru sezonas un arī sezonas laikā pienāk daudz piedāvājumu no visāda līmeņa skolām un līgām. Pa cik uz CSHL līgas kopējā fona man bija laba statistika, tad bija daudz vēstuļu un aicinājumu apmeklēt dažādas skolas. Biju vizītē uz vairākām skolām, no kurām beigās izvēlējos Robert Morris University. Šī izvēle nāca dēļ Čikāgas kā pilsētas, dēļ halles un vispār sadzīves. Parasti skolas ir nekurienes vidū, bet Robert Morris University ir pašā Čikāgas centrā un nav tipiskais “filmu variants” (lai gan tie varianti ir vilinoši un jautri, bet zinu, ka tie apnīk un bieži aizved neceļos), bet ir prestižs. Turklāt Robert Morris University piedāvāja izglītību un hokeju par brīvu, kas mūsdienu ekonomiskajā situācijā, protams, nenoliedzami ir svarīgi. Tāpēc paliku tur, un man patika gan dzīvot Čikāgā, gan komanda, gan treneri, gan arī skola.
Eiropu neizvēlējos, jo biju tiešām nolēmis tikt skolā un kaut kādā ziņā saistīt dzīvi ar Ameriku. Protams, arī tagad neizslēdzu variantu atgriezties Amerikā, bet pašlaik, konsultējoties ar ģimeni, nolēmām, ka vajadzētu paskatīties Eiropu.
jautājums: kā bija “ielekt” no Baltkrievijā un Latvijā “rūdītā” Rīga 2000 Ziemeļamerikas laukumos? kas bija galvenās grūtības, kas “aizgāja” labi?
Cik atceros, ielekt īpaši grūti nebija, jo biju mazliet nopietnāks par citiem, bet nu nebiju tik agresīvs, bet arī to es pusgada laikā dabūju un aizgāja arī tas. Domāju, ka biju mazliet apķērīgāks un vairāk domāju nekā pārējie uz laukuma. Sākumā bija grūtības adaptēties, bet nu ar laiku pie visa var pierast, un, re, kā 4 gadus sanāca palikt tur.
jautājums: savulaik (2004./2005. g. sezonā) no HK Zemgale (Jelgava) pārcēlies uz HooCee Somijas “junioros”. ko Tev sniedza Somijas pieredze? ko mācījies no šī posma? kāpēc Somijā “nepakavējies” ilgāk?
Somija bija mana pirmā pieredze dzīvot prom no mājām, un tas nebija viegli. Tas gads bija ļoti grūts. Hokeja ziņā tur viss bija kārtībā, bet bija psiholoģiskais spiediens – mazliet pa agru aizbraucu projām no mājām un vienkārši nebiju tam vēl pietiekami nobriedis. No šī posma mācījos patstavību, jo tur nebija neviens cilvēks, kas nakts vidū celtos, lai kaut ko palīdzētu, lai vai kas tas būtu. Viss bija jādara pašam, un 16 – 17 gados nebija viegli, bet izturēju. Somijā nepaliku, jo īsti nemeklēju kur un tobrīd nedomāju par to.
jautājums: kā biji nonācis līdz Rīgas Dinamo treniņometnei? pats meklēji iespēju spēlēt Latvijā, Eiropā? vai iniciatīva nāca no Dinamo puses?
Kā jau teicu, ar ģimeni nolēmām, ka jāpamēģina uzspēlēt Eiropā, un, protams, sāku ar Rīgas Dinamo. Tā bija mana iniciatīva. Mani prom neviens nedzina un deva iespēju sevi parādīt, par ko es esmu ļoti pateicīgs Normundam Sējējam, Juliusam Šupleram un pārējiem Dinamo sistēmā.
jautājums: konkurence uz vietu Dinamo pamatsastāvā ir sīva, daudzi spēlētāji mēģināja un mēģina “pārvērst” try-out līgumus par nopietnākām saistībām. kā Tu vērtēji savas iespējas aizķerties Rīgas Dinamo sastāvā? kas tomēr neļāva palikt Dinamo sistēmā?
Es apzinājos, ka augstāk par 4. maiņu man nebūs iespēja tikt, bet tomēr katru dienu pavadīju ar domu, ka iespēja ir, un katru dienu, kad netiku atskaitīts no Dinamo treniņometnes, priecājos par iespēju trenēties ar Dinamo vēl vienu dienu. Tomēr pienāca arī šī diena, kad nācās pamest Dinamo treniņnometni, bet neko darīt – tāda ir dzīve un tas ir sports. Nav jānokar galva, un iespējas būs. KHL ir pasaules otra spēcīgākā līga, un nav nekāda traģēdija, ka uzreiz netiku KHL komandas sastāvā. Treneris teica, ka vēl neesmu gatavs, un, domāju, ka viņš to vislabāk redz un zina, un es viņam piekrītu. Jāturpina trenēties, lai kādu dienu būtu gatavs.
jautājums: kādi ir Tavi turpmākie plāni nākamajai sezonai?
Šobrīd tuvākie plāni ir atrast komandu, kur parādīt sevi un cerēt uz iespējami maksimāli augstu līmeni ar iespējami labāku atalgojumu. Gribētu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu un pilnveidot sevi hokejā. Jācenšas pareizā veidā apvienot Amerikas hokeja pieredzi ar Eiropas hokeju.
jautājums: kādi ir Tavi ilgtermiņa plāni profesionālajā hokejā? ko gribi sasniegt?
Ja tā godīgi tālu plānu nav; gribu spēlēt, cik ilgi varu un cik ilgi man ļaus. Protams, jebkuram hokejistam ir sapnis, bet “sapņotāju” mēs esam tik daudz… Tāpēc jācenšas tikt maksimāli tuvu savam sapnim.
lai veicas!
[foto no Ērika Ozollapas personīgā arhīva.]
lasāmviela vēl:
- Ērika Ozollapas intervija (2004. gada decembrī) – dialogi.lv
- Ērika Ozollapas statistika Robert Morris University (ACHA; nepilnīga) – achahockey.org
- Ērika Ozollapas statistika CSHL-ā – cshlquadcity.stats.pointstreak.com (2007./2008.; 2006./2007.)
- Ērika Ozollapas statistika NAHL-ā – pointstreak.com, hockeydb.com
- Ērika Ozollapas statistika Latvijas un Baltkrievijas līgās (nepilnīga) – eurohockey.net
- Ērika Ozollapas statistikas kopsavilkums (nepilnīgs) – eliteprospects.com
Petrovich27 blogs 