Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘CHL (ASV)’

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Nils Semjonovs ceļā uz ASV koledžu hokeju

Posted by petrovich27 uz 2011/11/19

Latvijas leģionārs Nils Semjonovs – par savu aizkavēto sezonas sākumu Ziemeļamerikā, par gaitām un klubu maiņu ASV otrajā stiprākajā junioru līgā – NAHL, par iemesliem, kāpēc nespēlēja Latvijas U-20 izlasē, par saviem plāniem nonākt augstskolu hokejā.

TUVPLĀNĀ: Nils Semjonovs

  • dzimis 1991. gada 21. decembrī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 178 cm; 80 kg
  • 2011./2012. g. sezonā Odessa Jackalopes komandā otrajā stiprākajā (Tier II) ASV junioru līgā – NAHL (North American Hockey League)
  • iepriekšējās sezonas: Aberdeen Wings (NAHL); Springfield Jr. Blues (NAHL); Liepājas Metalurgs sistēmas komandas
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: šīs (2011./2012.) sezonas sākumā īsti nebija skaidrības par Tavām turpmākajām gaitām. statistikas ailītēs skaitījies pierakstīts savam iepriekšējam klubam Aberdeen Wings (NAHL), bet reāli sezonu iesāki tikai novembrī un citā NAHL komandā – Odessa Jackalopes. kāpēc notika šī sezonas sākuma aizķeršanās?

Nils Semjonovs: Jau no pagājušās sezonas vēlējos spēlēt citā komandā, jo spēles laiks man bija nebija pietiekams, bet nebija iespējas mainīt komandu. Šīs sezonas treniņus iesāku turpat Aberdīnā, bet, jūtot, ka nekas nav mainījies, biju spiests atstāt komandu, tādā veidā man bija iespēja meklēt citu vienību, kur spēlēt, kas aizņēma daudz laika, bet tas bija to vērts.

ja Latvijā gadiem spēlēji Liepājas Metalurgs saimniecības komandās “pa lielam” bez sānsoļiem, tad tagad nepilnas pusotras sezonas laikā esi uzspēlējis 3 dažādās NAHL komandās. kāpēc ir nācies “staigāt”? un cik viegli/grūti ir iedzīvoties ārzemniekam ASV junioru hokejā?

Liepājā bija viss nepieciešamais, kas bija vajadzīgs, lai spēlētu hokeju, un tas, protams, pateicoties Liepājas Metalurga hokeja skolai. Tādēļ nebija nepieciešamības spert lielus sānsoļus. Pārceļoties uz ASV, es reāli pirmo reizi biju samainījis kluba krāsas, kas man bija nepierasti, nospēlējot visu laiku Liepājā.

(Iedzīvošanās ASV junioru hokejā) Katram spēlētājam ir dažāda; ir atkarīgs, kā tevi uzņem treneri, komandas biedri, kādi ir dzīvojamie apstākļi u.t.t., bet ir jābūt gatavam jebkādiem apstākļiem, jo neviens ASV ar izplestām rokām tevi nesagaidīs, kā nekā leģionārs paliek leģionārs.

Tavs pirmais klubs Tavā pirmajā “importa sezonā” (2010./2011.) bija Springfield Jr. Blues, kurā Tev fiksētas 6 spēles un 2 vārtu guvumi. kādi bija Tavi pirmie iespaidi par ASV junioru hokeju un tā otro stiprāko līgu – NAHL? kādēļ aizgāji no komandas jau tik ātri?

Man, iesākot jaunajā komandā un citā kontinentā, bija daudz kas jauns, pie kā bija jāpierod, un tas traucēja. Tāpēc sezonas sākumā nevarēju parādīt to labāko sniegumu, kuru no manis vēlējās, un pie tam komanda zaudēja pirmās 6 spēles. Aprunājoties ar treneri, mani pārveda uz Aberdīnu (Aberdeen Wings), kura tosezon bija jauna komanda.

(piebilde: NAHL sastāvā 2011./2012. g. sezonā arī viena Kanādas komanda – Dawson Creek Rage Kanādas “Tālajos Rietumos”, Britu Kolumbijā.)

tā paša NAHL klubā Aberdeen Wings aizvadīji jau 45 spēles, “aizpildot” sezonu pilnībā. kā kopumā vērtē savu pirmo Ziemeļamerikas sezonu?

Atnākot uz Aberdeen Wings, man bija dots jauns sākums jaunajai sezonai, kuru es izmantoju, kad deva spēles laiku. ASV ļoti svarīga ir trenera uzticība, no kuras atkarīgs spēles laiks, jo ir priekšrocība spēlēt power play (vairākumu) un penlaty kill (mazākumu), kas ir ļoti svarīgi. Sezonas sākums jaunajā komandā bija izdevies ļoti labi, bet otro sezonas pusi gan nevarēja nosaukt par veiksmīgu.

tagad esi Savienoto valstu Dienvidos – Odessa Jackalopes komandā Teksasā, kuru, neskatoties uz NHL vienības Dallas Stars klātbūtni, par tradicionālu hokeja štatu parasti neuzskata. kāda ir hokeja saimniecība, popularitāte, līdzjutēji un spēlēšana ASV dienvidos, Teksasā? kā Tu jūties savā jaunajā mājvietā?

Pēc laika apstākļiem to gan nevar nosaukt par hokeja štatu; te sniegs ir retums. Bet interese par hokeju ir pietiekama liela. Komanda, kurā es tagad spēlēju, pagājušo gadu spēlēja CHL (Central Hockey League) un tikai šogad pārveidojās par junioru komandu, kas ir pluss, jo organizācija, kura bija, palika. Te ir viss nepieciešamais, lai spēlētu hokeju un progresētu, kas man ir svarīgi pēdējā junioru gadā.

pirmajās 4 spēlēs esi iekrājis vienu rezultativitātes punktu, 4 soda minūtes. kā pats vērtē savas sezonas sākumu? kas pēc pauzes izdodas kā nākas, kas mazāk?

Cenšos ātrāk iespēlēties, kas tagad ir nepieciešams un svarīgi pec oficiālu spēļu nespēlēšanas pusgadu. Protams, ka statistikas rādītājus vēlētos redzēt labākus, bet pie tā strādāju.

(piebilde: raksta publicēšanas laikā Nils Semjonovs ir aizvadījis jau 5 spēles.)

kādus uzdevumus esi sev izvirzījis šai sezonai? ko gribi sasniegt, panākt? kas būs to notikumu, sasniegumu kopums, pēc kura sezonas beigās jutīsies kā pēc labi paveikta darba?

Ir gan komandas uzdevumi, ir gan savi. Tie, kuri attiektos uz komandu, ir iekļūt play off, tad, kā katrai komandai, uzvarēt čempionātu jeb Robertson Cup. Manā pēdējā junioru gadā gribētu sasniegt komandas mērķus un palīdzēt komandai ar visu, ko varu, lai to sasniegtu; tas palīdzēs man sasniegt personīgo uzdevumu – tikt universitātē.

(piebilde: Robertson Cup ir NAHL galvenā trofeja.)

Liepājas Metalurgs komandu sastāvā esi uzspēlējis vairumā līgu, kas “pieejamas” Liepājas Metalurgs komandām – Baltkrievijas ekstralīgā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-20 līgā, Latvijas U-18 līgā utt. kurā komandā un līgā pirms savas “Ziemeļamerikas tūres” biji juties viskomfortablāk? kāpēc?

Grūti nosaukt, kur es biju jūties komfortablāk, jo katru gadu biju spēlējies ar vieniem un tiem pašiem komandas biedriem; Latvijas čempionātā biju spēlējis pret tiem pašiem pretiniekiem, bet ar gadu un līgas maiņu biju ieguvis kaut ko jaunu.

kas bija galvenie iemesli, kāpēc savām gaitām, sākot no 2010. gada septembra, izvēlējies ASV junioru hokeju? nevis, piemēram, Somiju, Šveici vai palikšanu tepat Latvijā?

Jau no 12 gadu vecuma vēlējos spēlēt ASV, kad pirmoreiz uz turieni aizbraucu. Un tikai 2010. gadā man izkrita izdevība aizbraukt, ko es negribēju palaist garām.

ja Tev jāsalīdzina savas gaitas Liepājas komandās un Ziemeļamerikā, kas ir tās principiālākās atšķirības, neskaitot laukuma izmērus?

Neskaitot laukuma izmērus un to, ka esmu leģionārs, tad komandā, kurā es tagad spēlēju, nav lielas atšķirības, jo, kā arī teicu iepriekš, te ir viss, kas vajadzīgs – tikai spēlē. Bet var teikt to, ka Ziemeļamerikā ir vairāk izdevību, kas arī vilina.

2009. gada pavasarī esi veiksmīgi uzspēlējis Latvijas U-18 izlases sastāvā U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā. 2010./2011. g. sezonā jau biji Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā, tomēr decembrī notikušajā U-20 PČ 1. divīzijā nepiedalījies. kāpēc nebiji izlasē? čempionāta norises laika dēļ sezonas vidū, vai nebija pietiekošas intereses no Tavas, Tava kluba, Latvijas Hokeja federācijas un/vai Latvijas U-20 izlases treneru puses?

Es ļoti vēlējos spēlēt U-20 izlasē un pārstāvēt Latviju pasaules čempionātā. Kad bija nācis tuvāk nometņu procesa laiks, bija neskaidrības ar dokumentiem; un otrā lieta bija komanda (Aberdeen Wings), jo biju nospēlējis tikai pāris spēļu jaunajā komandā, kur man bija svarīgi nostiprināties. Bija grūti pieņemt lēmumu, jo bija svarīgas abas lietas – gan komanda, kurā spēlēju, gan Latvijas U-20 izlase.

2011./2012. g. sezona Tev kā 1991. gadā, lai arī decembrī, dzimušam hokejistam ir pēdējā, kad Tu drīksti spēlē ASV junioru līmenī. ko Tu plāno darīt pēc šīs sezonas?

Kā jau iepriekš minēju, ir uzdevums tikt universitātē, kur turpmāk varēšu spēlēt un progresēt hokejā.

lai veicas!

izziņām:

[foto no Nila Semjonova personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Alberts Bolušs

Posted by petrovich27 uz 2011/04/15

Alberts Bolušs ir aizvadījis sezonu ASV junioru vienībā Texas Junior Brahmas, kas cīnās vienā no daudzajām ASV junioru līgām – WSHL. teikt “aizvadījis” varētu būt pieticīgi; viņš ir viens no visas līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 74 punkti 48 spēlēs jebkurā junioru līgā ASV ir vairāk nekā vērā ņemams sniegums.

starp citu, Alberta Boluša un viņa komandas “mājvieta” šosezon bija turpat Dalasā, kur “reģistrēti” arī citi Latvijas hokejisti. piemēram, Kārlis Skrastiņš kopā ar Dallas Stars (NHL) vai Ralfs Freibergs ar Texas Tornado (NAHL).

Alberts Bolušs atbild uz jautājumiem par nokļūšanu un adaptāciju Ziemeļamerikā, par ASV junioru līgu un WSHL komandu līmeni, par klimatu Teksasā un ēdiena gatavošanas paradumiem amerikāņu ģimenēs, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Alberts Bolušs

  • dzimis 1991. gada 28. februārī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 186 cm; 88 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Texas Junior Brahmas (Dalasa; ASV) sastāvā WSHL (Western States Hockey League) līgā – Tier III Junior A līmenī; 68 punkti (27+41) 46 spēlēs regulārajā čempionātā un 6 punkti (0+6) 2 spēlēs play off
  • iepriekšējās sezonas: DHK Latgale, SK Rīga-18
  • pirmie treneri: Andrejs Banada, Sergejs Povečerovskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kas Tev lika pēc sezonām SK Rīga-18 (SK Rīga-91) un DHK Latgale sastāvos meklēt variantus Ziemeļamerikā, ASV?

Alberts Bolušs: Vienmēr esmu gribējis spēlēt Ziemeļamerikā; man tika sniegta šāda iespēja un es, daudz nedomājot, uzreiz piekritu.

jautājums: kā vispār nokļuvi Texas Junior Brahmas sastāvā WSHL (Western States Hockey League) līgā? kāpēc tieši ASV, kāpēc – WSHL un tieši šī komanda?

Izvēlēties nenācās, aģents vienkārši man piezvanīja un teica, ka ir tāda līga un komanda, un, ka tā nebūtu slikta un ir pilnīgi perspektīva iespēja man, lai izsistos kaut kur augstāk un turpinātu savu hokeja karjeru te [Ziemeļamerikā], ko es būtībā tajā brīdī arī gribēju.

jautājums: kas bija tās lietas, kas uz Ziemeļamerikas ledus laukumiem Tevi pārsteidza visvairāk? laukuma šaurība, ziemeļamerikāņu spēles maniere, kas cits?

Īpašas starpības nebija, ja neskaita laukumus un spēles manieri. Treneri liek spēlēt ļoti agresīvi, pastāvīgi būt tuvu pretiniekam, un, protams, laukuma izmēri tādas spēles apstākļos liek lēmumus pieņemt ātrāk.

jautājums: WSHL kā Tier III Junior A līmeņa līga – ir viena no astoņām stiprākajām ASV junioru līgām. virs “galvas” šajā valstī ir tikai Tier II – NAHL un Tier I – USHL. kā Tu vērtē WSHL līmeni? kādas ir Tavuprāt svarīgākās atšķirības, salīdzinot ar Latvijas līgām, kur biji spēlējis iepriekš?

Starpība starp Tier III un Tier II, Tier I ir meistarībā; visur skrien, visur ir labi ātrumi, spēka spēle, bet viss atdurās pret meistarību, laukuma pārredzēšanu, tehniku un tā tālāk. Salīdzinot ar Latvijas Virslīgu, spēlētāji te [WSHL] ir mazāk meistarīgi, bet fizisko dotumu, ātruma un vēlmes viņiem pilnīgi droši netrūkst, kas Ziemeļamerikā padara hokeju interesantu jebkurā līmenī.

jautājums: šosezon (2010./2011.) biji rezultatīvākais spēlētājs Texas Jr. Brahmas sastāvā, regulārā čempionāta 46 spēlēs “salasot” 68 punktus un play off 2 spēlēs vēl 6 punktus. vai Tu biji tik labs, vai komandas biedri vāji?

Ieguldītais darbs nekad nav veltīgs, lai arī kāds šis darbs nebūtu. Te man bija daudz laika un iespēju trenēties, veltīt uzmanību metienam un tā tālāk; bet tas vienmēr dod kaut kādus rezultātus, lai arī ne lielus, bet vienmēr pozitīvus. Un, protams, jāņem vērā, ka treneris deva man ļoti daudz spēles laika un praktiski visu laiku laida spēlēt vairākumā.

jautājums: Texas Jr. Brahmas regulārajā čempionātā ieņēma 3. vietu Vidējo Rietumu (Mid-Western) divīzijā 5 komandu konkurencē, bet play off 1. kārtā sērijā līdz divām uzvarām ar 0-2 (7:8 OT; 5:11) piekāpās savas divīzijas 2. vietas ieņēmējiem – Boulder Bison vienībai. “bizoņi” bija tik ļoti pārāki? kas pietrūka “brahmām”, lai tiktu tālāk?

Neteiktu, ka viņi bija daudz stiprāki par mums; vienkārši Boulder Bison ir ļoti neslikta un stabila komanda ar spēlētāju ļoti labu atlasi un labu realizāciju. Bet mūsu komandai pietrūka sakārtota spēle aizsardzībā, ko var redzēt pēc ielaistajām ripām; play off nedrīkst tā krist un dot [pretiniekiem] tik daudz iespēju iemest.

jautājums: izslēgšanas spēļu finālā WSHL galveno trofeju Thorne Cup ieguva Idaho Jr. Steelheads komanda no līgas otras – Rietumu divīzijas, kur regulārajā sezonā cīnījās 8 komandas. vai Aidaho komanda bija manāmi pārāka par citām līgas vienībām?

Mēs šo komandu redzējām, kad tā spēlēja Las Vegas Showcase – caurskatē NCAA D3 koledžām; tur bija visas komandas no WSHL, bija spēles starp [WSHL] divīzijām. Diemžēl mēs nesatikāmies [laukumā ar] Idaho, bet redzējām, kā viņi spēlēja pret vienu no mūsu divīzijas komandām; [Idaho Jr. Steelheads] komanda ir pat ļoti pieklājīga, bet, pats galvenais, tai bija 3 stabili piecinieki, kas nav bieži sastopams Tier III hokejā. Šeit parasti viens vai maksimums divi piecinieki kaut ko var, bet Tier II un vēl jo vairāk Tier I līmenī piecinieki ir apmēram pēc spēka līdzīgi un spēlē ļoti nesliktā līmenī. Idaho ir diezgan stipra komanda, bet nevarētu teikt, ka tā acīmredzami izceltos; visas Top4 komandas abās [WSHL] divīzijās ir aptuveni līdzīgos spēkos.

jautājums: esi arī starp līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem. saskaņā ar WSHL oficiālo informāciju, esi viens no līgas Top20 spēlētāju saraksta līderiem, pēc regulārās sezonas un play off summētās statistikas dali 2./3. vietu pēc iegūtajiem punktiem un ar vidēji spēlē 1.54 izcīnītiem punktiem ieņem 4. vietu līgā. vai biji gaidījis, ka būsi viens no līgas “zvaigznēm”? vai viss nāca tik viegli, kā izskatās statistikā?

Es vienkārši atbraucu šurp un zināju, ka man jāatdod viss, jo tā taču ir vienīgā iespēja te izsisties, un šo iespēju nedrīkst laist garām. Biju ļoti priecīga par to, ka izdevās spēlēt rezultatīvi; statistika ļoti palīdz turpmākajās gaitās. Varbūt pēc punktiem tas izskatās diezgan neslikti, bet šos punktus nopelnīt nebija viegli, jo mūsu līgā spēlē vairums spēlētāju, kuri nav nostiprinājušies NAHL, un hokeja līmenis pat Tier III līmenim ir neslikts.

jautājums: Texas Junior Brahmas ir salīdzinoši jauna komanda, un Tu esi tās visu laiku rekordos ierakstījis 14 jaunus rekordus! kā komandas vadība novērtēja Tavu sniegumu? vai vadība nav veicinājusi kādu jaunu karjeras piedāvājumu nonākšanu pie Tevis?

Kluba vadība pateicās par sezonu, viņi bija apmierināti ar maniem rezultātiem. Galvenais treneris teica, ka daži NAHL klubi ir ieinteresēti par mani, un, ka viņš, tāpat kā mans aģents, tagad aktīvi veic pārrunas ar šiem klubiem.

[piebilde: Texas Jr. Brahmas ir izveidota 2010. gadā.]

jautājums: šosezon WSHL-ā nebiji vienīgais hokejists no Latvijas. piemēram, Arizona RedHawks komandā spēlēja Ivo Dimitrijevs. vai savā starpā sanāca kontaktēties vairāk? vai arī sezonas gaitā biji pilnībā amerikanizējies?

Mēs pat esam spēlējuši viens pret otru Lasvegasā, bet tā – dažkārt pļāpājam ar skype starpniecību. Neesmu stipri amerikanizējies, bet pozitīvismu no viņiem tiešām esmu paņēmis; viņi ļoti jautri puiši, dzīvespriecīgi un humora izjūta viņiem nedaudz cita; ģērbtuvēs smējāmies pastāvīgi. Arī hokeja ziņā varēja daudz mācīties, jo, lai arī ko teiktu, Ziemeļamerikas un Eiropas spēles stils tomēs atšķiras, tā ka “amerikanizācija” vairāk notika laukumā.

jautājums: starp citu, Tavā komandā spēlēja puisis ar latvisku uzvārda galotni – Tyler Baumanis. vai nenoskaidroji viņa izcelsmes valsti? kā vispār iejuties ASV kolektīvā? vai nebija sarežģījumi ar adaptāciju? Ko bija grūtāk pieņemt, bet kas nāca viegli?

Jā, izlasot viņa uzvārdu, nodomāju, ka viņš ir latvietis, bet pēc tam, kad viņam uzprasīju, viņš teica, ka viņa vectētiņš ir dzimis un dzīvojis Latvijā, bet viņš pats – no Fīniksas.

Iekļauties kolektīvā bija diezgan vienkārši visiem tādēļ, ka komanda ir jauna un tu nejūties kā jauniņais, visiem ir vienādi apstākļi un maz kas pirms tam zināja viens otru. Taču neskatoties uz to, mums iznāca ļoti saliedēta un draudzīga komanda. Adaptāciju nejutu vispār, vienkārši atlidošanas dienā sagaidīju vakaru pēc viņu laika un aizgāju gulēt, bet no rīta jau jutos normāli. Sākumā nedaudz vajadzēja pierast pie virtuves, jo viņiem ne pārāk patīk gatavot, visur ir fastfood, zupu tur tiešām neieraudzīsi. Bet pēc tam pārbraucu uz citu ģimeni un tur baroja praktiski tāpat kā mājās, tādēļ par [amerikāņu] virtuvi ir grūti vispārināti kaut ko teikt, viss atkarīgs no cilvēkiem.

Pats grūtākais – tas ir klimats, te vasarā temperatūra ir ap 40 grādiem un nepaliek mazāka pat naktī, dienā iet uz ielas vienkārši nereāli, gaiss kā saunā un tā praktiski visu gadu. Dažkārt ir kaut kādi [temperatūras] kritumi, nedēļu pat bija sniegs, bet pēc tam temperatūra atkal ātri ceļas.

jautājums: WSHL sezona bija galā jau martā. ar ko Tu nodarbojies pēc sezonas beigšanās? gatavojies “atrādīšanās nometnēm”?

Treneris piedāvāja palikt uz vārtsargu nometnēm un mūsu komandas nākamās sezonas jaunpienācēju nometni, bet tagad savu brīvo laiku tērēju uz to, kam nepietika laika sezonas laikā: biju aizgājis uz Dallas Stars spēlēm, apstatīju Dalasu.

jautājums: Tev kā 1991. gadā dzimušam nākamajā sezonā ir grūtāk saglabāt vietu ASV junioru komandās, kas pamatā ir U-20. nākamsezon 1991. gadā dzimušajiem būs tikai pa pāris vietām junioru komandās. kādi ir Tavi plāni nākamajai sezonai? varbūt ir padomā kādas konkrētas versijas uz NAHL vai USHL, piemēram? vai, iespējams, plāno pieslēgties Texas Brahmas pieaugušo komandai CHL (Central Hockey League) līgā?

Visu sezonu es trenējos kopā ar mūsu CHL komandu, viņu vadība teica, ka es pēc savas junioru karjeras varu viņiem [Texas Brahmas komandai] pievienoties, bet viņu galvenais treneris ieteica vispirms pamēģināt sevi NCAA [koledžu līgās] un tikai pēc tam iet uz profesionāļiem. Šim ieteikumam arī pilnībā piekritu. Bet lai tiktu NCAA D1, vajag aizvadīt nesliktu sezonu NAHL līgā; lai tas notiktu, treneris un aģents tagad kopīgi strādā.

jautājums: kādi ir Tavi ilgāka termiņa plāni – kur, kādā līmenī Tu gribētu spēlēt pēc gadiem 3 – 4?

Ja esi nokļuvis NCAA D1, tad no turienes iekļūt AHL līgā jau nav problēma, ir vienkārši stabili jāspēlē labu hokeju; protams, tas man būtu vislabākais variants, uz kuru es tiecos. Bet, ja izvēlēties ceļu ne caur koledžu, tad vienkārši pēc junioru karjeras var sisties caur ECHL un CHL, tur ir pastāvīga spēlētāju rotācija uz AHL, bet zīlēt nākotni un būvēt plānus vēl ir agri, tagad vienkārši vajag piestrādāt pie savas spēles.

lai veicas!

[fotoattēlos ar Nr.11 Texas Jr. Brahmas krāsās – Alberts Bolušs; fotoattēli no Alberta Boluša personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

  • Texas Junior Brahmas mājaslapa – jrbrahmas.com
  • WSHL mājaslapa – wshl.org, wshlhockey.org
  • Alberta Boluša statistikas kopsavilkumi (sākot ar Ziemeļamerikas sezonu, īpaši nepilnīgi) – eliteprospects.com, eurohockey.com
  • Alberta Boluša video kopsavilkums (2010. g.) – youtube.com
  • WSHL rezultatīvāko spēlētāju saraksts 2010./2011. g. sezonā (summēti regulārais čempionāts un izslēgšanas spēles) – stats.wshl.timetoscore.com
  • WSHL spēļu rezultāti un Texas Jr. Brahmas spēlētāju statistika 2010./2011. g. sezonā (summēti regulārais čempionāts un izslēgšanas spēles) – stats.wshl.timetoscore.com
  • Texas Jr. Brahmas spēlētāju statistika 2010./2011. g. sezonā (atdalīti regulārais čempionāts un play off) – jrbrahmas.com
  • WSHL aktuālais Top20 spēlētāju saraksts – wshl.org
  • Texas Jr. Brahmas rekordi – jrbrahmas.com
  • vispārīgs ieskats WSHL vēsturē un Ziemeļamerikas līgu “gradācijā” – wikipedia.org
  • Alberta Boluša profili LHF reģistros – lhf.lv, lhf.scaido.com

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 7 Comments »