Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Central Hockey League’

Nils Semjonovs ceļā uz ASV koledžu hokeju

Posted by petrovich27 uz 2011/11/19

Latvijas leģionārs Nils Semjonovs – par savu aizkavēto sezonas sākumu Ziemeļamerikā, par gaitām un klubu maiņu ASV otrajā stiprākajā junioru līgā – NAHL, par iemesliem, kāpēc nespēlēja Latvijas U-20 izlasē, par saviem plāniem nonākt augstskolu hokejā.

TUVPLĀNĀ: Nils Semjonovs

  • dzimis 1991. gada 21. decembrī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 178 cm; 80 kg
  • 2011./2012. g. sezonā Odessa Jackalopes komandā otrajā stiprākajā (Tier II) ASV junioru līgā – NAHL (North American Hockey League)
  • iepriekšējās sezonas: Aberdeen Wings (NAHL); Springfield Jr. Blues (NAHL); Liepājas Metalurgs sistēmas komandas
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: šīs (2011./2012.) sezonas sākumā īsti nebija skaidrības par Tavām turpmākajām gaitām. statistikas ailītēs skaitījies pierakstīts savam iepriekšējam klubam Aberdeen Wings (NAHL), bet reāli sezonu iesāki tikai novembrī un citā NAHL komandā – Odessa Jackalopes. kāpēc notika šī sezonas sākuma aizķeršanās?

Nils Semjonovs: Jau no pagājušās sezonas vēlējos spēlēt citā komandā, jo spēles laiks man bija nebija pietiekams, bet nebija iespējas mainīt komandu. Šīs sezonas treniņus iesāku turpat Aberdīnā, bet, jūtot, ka nekas nav mainījies, biju spiests atstāt komandu, tādā veidā man bija iespēja meklēt citu vienību, kur spēlēt, kas aizņēma daudz laika, bet tas bija to vērts.

ja Latvijā gadiem spēlēji Liepājas Metalurgs saimniecības komandās “pa lielam” bez sānsoļiem, tad tagad nepilnas pusotras sezonas laikā esi uzspēlējis 3 dažādās NAHL komandās. kāpēc ir nācies “staigāt”? un cik viegli/grūti ir iedzīvoties ārzemniekam ASV junioru hokejā?

Liepājā bija viss nepieciešamais, kas bija vajadzīgs, lai spēlētu hokeju, un tas, protams, pateicoties Liepājas Metalurga hokeja skolai. Tādēļ nebija nepieciešamības spert lielus sānsoļus. Pārceļoties uz ASV, es reāli pirmo reizi biju samainījis kluba krāsas, kas man bija nepierasti, nospēlējot visu laiku Liepājā.

(Iedzīvošanās ASV junioru hokejā) Katram spēlētājam ir dažāda; ir atkarīgs, kā tevi uzņem treneri, komandas biedri, kādi ir dzīvojamie apstākļi u.t.t., bet ir jābūt gatavam jebkādiem apstākļiem, jo neviens ASV ar izplestām rokām tevi nesagaidīs, kā nekā leģionārs paliek leģionārs.

Tavs pirmais klubs Tavā pirmajā “importa sezonā” (2010./2011.) bija Springfield Jr. Blues, kurā Tev fiksētas 6 spēles un 2 vārtu guvumi. kādi bija Tavi pirmie iespaidi par ASV junioru hokeju un tā otro stiprāko līgu – NAHL? kādēļ aizgāji no komandas jau tik ātri?

Man, iesākot jaunajā komandā un citā kontinentā, bija daudz kas jauns, pie kā bija jāpierod, un tas traucēja. Tāpēc sezonas sākumā nevarēju parādīt to labāko sniegumu, kuru no manis vēlējās, un pie tam komanda zaudēja pirmās 6 spēles. Aprunājoties ar treneri, mani pārveda uz Aberdīnu (Aberdeen Wings), kura tosezon bija jauna komanda.

(piebilde: NAHL sastāvā 2011./2012. g. sezonā arī viena Kanādas komanda – Dawson Creek Rage Kanādas “Tālajos Rietumos”, Britu Kolumbijā.)

tā paša NAHL klubā Aberdeen Wings aizvadīji jau 45 spēles, “aizpildot” sezonu pilnībā. kā kopumā vērtē savu pirmo Ziemeļamerikas sezonu?

Atnākot uz Aberdeen Wings, man bija dots jauns sākums jaunajai sezonai, kuru es izmantoju, kad deva spēles laiku. ASV ļoti svarīga ir trenera uzticība, no kuras atkarīgs spēles laiks, jo ir priekšrocība spēlēt power play (vairākumu) un penlaty kill (mazākumu), kas ir ļoti svarīgi. Sezonas sākums jaunajā komandā bija izdevies ļoti labi, bet otro sezonas pusi gan nevarēja nosaukt par veiksmīgu.

tagad esi Savienoto valstu Dienvidos – Odessa Jackalopes komandā Teksasā, kuru, neskatoties uz NHL vienības Dallas Stars klātbūtni, par tradicionālu hokeja štatu parasti neuzskata. kāda ir hokeja saimniecība, popularitāte, līdzjutēji un spēlēšana ASV dienvidos, Teksasā? kā Tu jūties savā jaunajā mājvietā?

Pēc laika apstākļiem to gan nevar nosaukt par hokeja štatu; te sniegs ir retums. Bet interese par hokeju ir pietiekama liela. Komanda, kurā es tagad spēlēju, pagājušo gadu spēlēja CHL (Central Hockey League) un tikai šogad pārveidojās par junioru komandu, kas ir pluss, jo organizācija, kura bija, palika. Te ir viss nepieciešamais, lai spēlētu hokeju un progresētu, kas man ir svarīgi pēdējā junioru gadā.

pirmajās 4 spēlēs esi iekrājis vienu rezultativitātes punktu, 4 soda minūtes. kā pats vērtē savas sezonas sākumu? kas pēc pauzes izdodas kā nākas, kas mazāk?

Cenšos ātrāk iespēlēties, kas tagad ir nepieciešams un svarīgi pec oficiālu spēļu nespēlēšanas pusgadu. Protams, ka statistikas rādītājus vēlētos redzēt labākus, bet pie tā strādāju.

(piebilde: raksta publicēšanas laikā Nils Semjonovs ir aizvadījis jau 5 spēles.)

kādus uzdevumus esi sev izvirzījis šai sezonai? ko gribi sasniegt, panākt? kas būs to notikumu, sasniegumu kopums, pēc kura sezonas beigās jutīsies kā pēc labi paveikta darba?

Ir gan komandas uzdevumi, ir gan savi. Tie, kuri attiektos uz komandu, ir iekļūt play off, tad, kā katrai komandai, uzvarēt čempionātu jeb Robertson Cup. Manā pēdējā junioru gadā gribētu sasniegt komandas mērķus un palīdzēt komandai ar visu, ko varu, lai to sasniegtu; tas palīdzēs man sasniegt personīgo uzdevumu – tikt universitātē.

(piebilde: Robertson Cup ir NAHL galvenā trofeja.)

Liepājas Metalurgs komandu sastāvā esi uzspēlējis vairumā līgu, kas “pieejamas” Liepājas Metalurgs komandām – Baltkrievijas ekstralīgā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-20 līgā, Latvijas U-18 līgā utt. kurā komandā un līgā pirms savas “Ziemeļamerikas tūres” biji juties viskomfortablāk? kāpēc?

Grūti nosaukt, kur es biju jūties komfortablāk, jo katru gadu biju spēlējies ar vieniem un tiem pašiem komandas biedriem; Latvijas čempionātā biju spēlējis pret tiem pašiem pretiniekiem, bet ar gadu un līgas maiņu biju ieguvis kaut ko jaunu.

kas bija galvenie iemesli, kāpēc savām gaitām, sākot no 2010. gada septembra, izvēlējies ASV junioru hokeju? nevis, piemēram, Somiju, Šveici vai palikšanu tepat Latvijā?

Jau no 12 gadu vecuma vēlējos spēlēt ASV, kad pirmoreiz uz turieni aizbraucu. Un tikai 2010. gadā man izkrita izdevība aizbraukt, ko es negribēju palaist garām.

ja Tev jāsalīdzina savas gaitas Liepājas komandās un Ziemeļamerikā, kas ir tās principiālākās atšķirības, neskaitot laukuma izmērus?

Neskaitot laukuma izmērus un to, ka esmu leģionārs, tad komandā, kurā es tagad spēlēju, nav lielas atšķirības, jo, kā arī teicu iepriekš, te ir viss, kas vajadzīgs – tikai spēlē. Bet var teikt to, ka Ziemeļamerikā ir vairāk izdevību, kas arī vilina.

2009. gada pavasarī esi veiksmīgi uzspēlējis Latvijas U-18 izlases sastāvā U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā. 2010./2011. g. sezonā jau biji Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā, tomēr decembrī notikušajā U-20 PČ 1. divīzijā nepiedalījies. kāpēc nebiji izlasē? čempionāta norises laika dēļ sezonas vidū, vai nebija pietiekošas intereses no Tavas, Tava kluba, Latvijas Hokeja federācijas un/vai Latvijas U-20 izlases treneru puses?

Es ļoti vēlējos spēlēt U-20 izlasē un pārstāvēt Latviju pasaules čempionātā. Kad bija nācis tuvāk nometņu procesa laiks, bija neskaidrības ar dokumentiem; un otrā lieta bija komanda (Aberdeen Wings), jo biju nospēlējis tikai pāris spēļu jaunajā komandā, kur man bija svarīgi nostiprināties. Bija grūti pieņemt lēmumu, jo bija svarīgas abas lietas – gan komanda, kurā spēlēju, gan Latvijas U-20 izlase.

2011./2012. g. sezona Tev kā 1991. gadā, lai arī decembrī, dzimušam hokejistam ir pēdējā, kad Tu drīksti spēlē ASV junioru līmenī. ko Tu plāno darīt pēc šīs sezonas?

Kā jau iepriekš minēju, ir uzdevums tikt universitātē, kur turpmāk varēšu spēlēt un progresēt hokejā.

lai veicas!

izziņām:

[foto no Nila Semjonova personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Alberts Bolušs

Posted by petrovich27 uz 2011/04/15

Alberts Bolušs ir aizvadījis sezonu ASV junioru vienībā Texas Junior Brahmas, kas cīnās vienā no daudzajām ASV junioru līgām – WSHL. teikt “aizvadījis” varētu būt pieticīgi; viņš ir viens no visas līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 74 punkti 48 spēlēs jebkurā junioru līgā ASV ir vairāk nekā vērā ņemams sniegums.

starp citu, Alberta Boluša un viņa komandas “mājvieta” šosezon bija turpat Dalasā, kur “reģistrēti” arī citi Latvijas hokejisti. piemēram, Kārlis Skrastiņš kopā ar Dallas Stars (NHL) vai Ralfs Freibergs ar Texas Tornado (NAHL).

Alberts Bolušs atbild uz jautājumiem par nokļūšanu un adaptāciju Ziemeļamerikā, par ASV junioru līgu un WSHL komandu līmeni, par klimatu Teksasā un ēdiena gatavošanas paradumiem amerikāņu ģimenēs, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Alberts Bolušs

  • dzimis 1991. gada 28. februārī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 186 cm; 88 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Texas Junior Brahmas (Dalasa; ASV) sastāvā WSHL (Western States Hockey League) līgā – Tier III Junior A līmenī; 68 punkti (27+41) 46 spēlēs regulārajā čempionātā un 6 punkti (0+6) 2 spēlēs play off
  • iepriekšējās sezonas: DHK Latgale, SK Rīga-18
  • pirmie treneri: Andrejs Banada, Sergejs Povečerovskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kas Tev lika pēc sezonām SK Rīga-18 (SK Rīga-91) un DHK Latgale sastāvos meklēt variantus Ziemeļamerikā, ASV?

Alberts Bolušs: Vienmēr esmu gribējis spēlēt Ziemeļamerikā; man tika sniegta šāda iespēja un es, daudz nedomājot, uzreiz piekritu.

jautājums: kā vispār nokļuvi Texas Junior Brahmas sastāvā WSHL (Western States Hockey League) līgā? kāpēc tieši ASV, kāpēc – WSHL un tieši šī komanda?

Izvēlēties nenācās, aģents vienkārši man piezvanīja un teica, ka ir tāda līga un komanda, un, ka tā nebūtu slikta un ir pilnīgi perspektīva iespēja man, lai izsistos kaut kur augstāk un turpinātu savu hokeja karjeru te [Ziemeļamerikā], ko es būtībā tajā brīdī arī gribēju.

jautājums: kas bija tās lietas, kas uz Ziemeļamerikas ledus laukumiem Tevi pārsteidza visvairāk? laukuma šaurība, ziemeļamerikāņu spēles maniere, kas cits?

Īpašas starpības nebija, ja neskaita laukumus un spēles manieri. Treneri liek spēlēt ļoti agresīvi, pastāvīgi būt tuvu pretiniekam, un, protams, laukuma izmēri tādas spēles apstākļos liek lēmumus pieņemt ātrāk.

jautājums: WSHL kā Tier III Junior A līmeņa līga – ir viena no astoņām stiprākajām ASV junioru līgām. virs “galvas” šajā valstī ir tikai Tier II – NAHL un Tier I – USHL. kā Tu vērtē WSHL līmeni? kādas ir Tavuprāt svarīgākās atšķirības, salīdzinot ar Latvijas līgām, kur biji spēlējis iepriekš?

Starpība starp Tier III un Tier II, Tier I ir meistarībā; visur skrien, visur ir labi ātrumi, spēka spēle, bet viss atdurās pret meistarību, laukuma pārredzēšanu, tehniku un tā tālāk. Salīdzinot ar Latvijas Virslīgu, spēlētāji te [WSHL] ir mazāk meistarīgi, bet fizisko dotumu, ātruma un vēlmes viņiem pilnīgi droši netrūkst, kas Ziemeļamerikā padara hokeju interesantu jebkurā līmenī.

jautājums: šosezon (2010./2011.) biji rezultatīvākais spēlētājs Texas Jr. Brahmas sastāvā, regulārā čempionāta 46 spēlēs “salasot” 68 punktus un play off 2 spēlēs vēl 6 punktus. vai Tu biji tik labs, vai komandas biedri vāji?

Ieguldītais darbs nekad nav veltīgs, lai arī kāds šis darbs nebūtu. Te man bija daudz laika un iespēju trenēties, veltīt uzmanību metienam un tā tālāk; bet tas vienmēr dod kaut kādus rezultātus, lai arī ne lielus, bet vienmēr pozitīvus. Un, protams, jāņem vērā, ka treneris deva man ļoti daudz spēles laika un praktiski visu laiku laida spēlēt vairākumā.

jautājums: Texas Jr. Brahmas regulārajā čempionātā ieņēma 3. vietu Vidējo Rietumu (Mid-Western) divīzijā 5 komandu konkurencē, bet play off 1. kārtā sērijā līdz divām uzvarām ar 0-2 (7:8 OT; 5:11) piekāpās savas divīzijas 2. vietas ieņēmējiem – Boulder Bison vienībai. “bizoņi” bija tik ļoti pārāki? kas pietrūka “brahmām”, lai tiktu tālāk?

Neteiktu, ka viņi bija daudz stiprāki par mums; vienkārši Boulder Bison ir ļoti neslikta un stabila komanda ar spēlētāju ļoti labu atlasi un labu realizāciju. Bet mūsu komandai pietrūka sakārtota spēle aizsardzībā, ko var redzēt pēc ielaistajām ripām; play off nedrīkst tā krist un dot [pretiniekiem] tik daudz iespēju iemest.

jautājums: izslēgšanas spēļu finālā WSHL galveno trofeju Thorne Cup ieguva Idaho Jr. Steelheads komanda no līgas otras – Rietumu divīzijas, kur regulārajā sezonā cīnījās 8 komandas. vai Aidaho komanda bija manāmi pārāka par citām līgas vienībām?

Mēs šo komandu redzējām, kad tā spēlēja Las Vegas Showcase – caurskatē NCAA D3 koledžām; tur bija visas komandas no WSHL, bija spēles starp [WSHL] divīzijām. Diemžēl mēs nesatikāmies [laukumā ar] Idaho, bet redzējām, kā viņi spēlēja pret vienu no mūsu divīzijas komandām; [Idaho Jr. Steelheads] komanda ir pat ļoti pieklājīga, bet, pats galvenais, tai bija 3 stabili piecinieki, kas nav bieži sastopams Tier III hokejā. Šeit parasti viens vai maksimums divi piecinieki kaut ko var, bet Tier II un vēl jo vairāk Tier I līmenī piecinieki ir apmēram pēc spēka līdzīgi un spēlē ļoti nesliktā līmenī. Idaho ir diezgan stipra komanda, bet nevarētu teikt, ka tā acīmredzami izceltos; visas Top4 komandas abās [WSHL] divīzijās ir aptuveni līdzīgos spēkos.

jautājums: esi arī starp līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem. saskaņā ar WSHL oficiālo informāciju, esi viens no līgas Top20 spēlētāju saraksta līderiem, pēc regulārās sezonas un play off summētās statistikas dali 2./3. vietu pēc iegūtajiem punktiem un ar vidēji spēlē 1.54 izcīnītiem punktiem ieņem 4. vietu līgā. vai biji gaidījis, ka būsi viens no līgas “zvaigznēm”? vai viss nāca tik viegli, kā izskatās statistikā?

Es vienkārši atbraucu šurp un zināju, ka man jāatdod viss, jo tā taču ir vienīgā iespēja te izsisties, un šo iespēju nedrīkst laist garām. Biju ļoti priecīga par to, ka izdevās spēlēt rezultatīvi; statistika ļoti palīdz turpmākajās gaitās. Varbūt pēc punktiem tas izskatās diezgan neslikti, bet šos punktus nopelnīt nebija viegli, jo mūsu līgā spēlē vairums spēlētāju, kuri nav nostiprinājušies NAHL, un hokeja līmenis pat Tier III līmenim ir neslikts.

jautājums: Texas Junior Brahmas ir salīdzinoši jauna komanda, un Tu esi tās visu laiku rekordos ierakstījis 14 jaunus rekordus! kā komandas vadība novērtēja Tavu sniegumu? vai vadība nav veicinājusi kādu jaunu karjeras piedāvājumu nonākšanu pie Tevis?

Kluba vadība pateicās par sezonu, viņi bija apmierināti ar maniem rezultātiem. Galvenais treneris teica, ka daži NAHL klubi ir ieinteresēti par mani, un, ka viņš, tāpat kā mans aģents, tagad aktīvi veic pārrunas ar šiem klubiem.

[piebilde: Texas Jr. Brahmas ir izveidota 2010. gadā.]

jautājums: šosezon WSHL-ā nebiji vienīgais hokejists no Latvijas. piemēram, Arizona RedHawks komandā spēlēja Ivo Dimitrijevs. vai savā starpā sanāca kontaktēties vairāk? vai arī sezonas gaitā biji pilnībā amerikanizējies?

Mēs pat esam spēlējuši viens pret otru Lasvegasā, bet tā – dažkārt pļāpājam ar skype starpniecību. Neesmu stipri amerikanizējies, bet pozitīvismu no viņiem tiešām esmu paņēmis; viņi ļoti jautri puiši, dzīvespriecīgi un humora izjūta viņiem nedaudz cita; ģērbtuvēs smējāmies pastāvīgi. Arī hokeja ziņā varēja daudz mācīties, jo, lai arī ko teiktu, Ziemeļamerikas un Eiropas spēles stils tomēs atšķiras, tā ka “amerikanizācija” vairāk notika laukumā.

jautājums: starp citu, Tavā komandā spēlēja puisis ar latvisku uzvārda galotni – Tyler Baumanis. vai nenoskaidroji viņa izcelsmes valsti? kā vispār iejuties ASV kolektīvā? vai nebija sarežģījumi ar adaptāciju? Ko bija grūtāk pieņemt, bet kas nāca viegli?

Jā, izlasot viņa uzvārdu, nodomāju, ka viņš ir latvietis, bet pēc tam, kad viņam uzprasīju, viņš teica, ka viņa vectētiņš ir dzimis un dzīvojis Latvijā, bet viņš pats – no Fīniksas.

Iekļauties kolektīvā bija diezgan vienkārši visiem tādēļ, ka komanda ir jauna un tu nejūties kā jauniņais, visiem ir vienādi apstākļi un maz kas pirms tam zināja viens otru. Taču neskatoties uz to, mums iznāca ļoti saliedēta un draudzīga komanda. Adaptāciju nejutu vispār, vienkārši atlidošanas dienā sagaidīju vakaru pēc viņu laika un aizgāju gulēt, bet no rīta jau jutos normāli. Sākumā nedaudz vajadzēja pierast pie virtuves, jo viņiem ne pārāk patīk gatavot, visur ir fastfood, zupu tur tiešām neieraudzīsi. Bet pēc tam pārbraucu uz citu ģimeni un tur baroja praktiski tāpat kā mājās, tādēļ par [amerikāņu] virtuvi ir grūti vispārināti kaut ko teikt, viss atkarīgs no cilvēkiem.

Pats grūtākais – tas ir klimats, te vasarā temperatūra ir ap 40 grādiem un nepaliek mazāka pat naktī, dienā iet uz ielas vienkārši nereāli, gaiss kā saunā un tā praktiski visu gadu. Dažkārt ir kaut kādi [temperatūras] kritumi, nedēļu pat bija sniegs, bet pēc tam temperatūra atkal ātri ceļas.

jautājums: WSHL sezona bija galā jau martā. ar ko Tu nodarbojies pēc sezonas beigšanās? gatavojies “atrādīšanās nometnēm”?

Treneris piedāvāja palikt uz vārtsargu nometnēm un mūsu komandas nākamās sezonas jaunpienācēju nometni, bet tagad savu brīvo laiku tērēju uz to, kam nepietika laika sezonas laikā: biju aizgājis uz Dallas Stars spēlēm, apstatīju Dalasu.

jautājums: Tev kā 1991. gadā dzimušam nākamajā sezonā ir grūtāk saglabāt vietu ASV junioru komandās, kas pamatā ir U-20. nākamsezon 1991. gadā dzimušajiem būs tikai pa pāris vietām junioru komandās. kādi ir Tavi plāni nākamajai sezonai? varbūt ir padomā kādas konkrētas versijas uz NAHL vai USHL, piemēram? vai, iespējams, plāno pieslēgties Texas Brahmas pieaugušo komandai CHL (Central Hockey League) līgā?

Visu sezonu es trenējos kopā ar mūsu CHL komandu, viņu vadība teica, ka es pēc savas junioru karjeras varu viņiem [Texas Brahmas komandai] pievienoties, bet viņu galvenais treneris ieteica vispirms pamēģināt sevi NCAA [koledžu līgās] un tikai pēc tam iet uz profesionāļiem. Šim ieteikumam arī pilnībā piekritu. Bet lai tiktu NCAA D1, vajag aizvadīt nesliktu sezonu NAHL līgā; lai tas notiktu, treneris un aģents tagad kopīgi strādā.

jautājums: kādi ir Tavi ilgāka termiņa plāni – kur, kādā līmenī Tu gribētu spēlēt pēc gadiem 3 – 4?

Ja esi nokļuvis NCAA D1, tad no turienes iekļūt AHL līgā jau nav problēma, ir vienkārši stabili jāspēlē labu hokeju; protams, tas man būtu vislabākais variants, uz kuru es tiecos. Bet, ja izvēlēties ceļu ne caur koledžu, tad vienkārši pēc junioru karjeras var sisties caur ECHL un CHL, tur ir pastāvīga spēlētāju rotācija uz AHL, bet zīlēt nākotni un būvēt plānus vēl ir agri, tagad vienkārši vajag piestrādāt pie savas spēles.

lai veicas!

[fotoattēlos ar Nr.11 Texas Jr. Brahmas krāsās – Alberts Bolušs; fotoattēli no Alberta Boluša personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

  • Texas Junior Brahmas mājaslapa – jrbrahmas.com
  • WSHL mājaslapa – wshl.org, wshlhockey.org
  • Alberta Boluša statistikas kopsavilkumi (sākot ar Ziemeļamerikas sezonu, īpaši nepilnīgi) – eliteprospects.com, eurohockey.com
  • Alberta Boluša video kopsavilkums (2010. g.) – youtube.com
  • WSHL rezultatīvāko spēlētāju saraksts 2010./2011. g. sezonā (summēti regulārais čempionāts un izslēgšanas spēles) – stats.wshl.timetoscore.com
  • WSHL spēļu rezultāti un Texas Jr. Brahmas spēlētāju statistika 2010./2011. g. sezonā (summēti regulārais čempionāts un izslēgšanas spēles) – stats.wshl.timetoscore.com
  • Texas Jr. Brahmas spēlētāju statistika 2010./2011. g. sezonā (atdalīti regulārais čempionāts un play off) – jrbrahmas.com
  • WSHL aktuālais Top20 spēlētāju saraksts – wshl.org
  • Texas Jr. Brahmas rekordi – jrbrahmas.com
  • vispārīgs ieskats WSHL vēsturē un Ziemeļamerikas līgu “gradācijā” – wikipedia.org
  • Alberta Boluša profili LHF reģistros – lhf.lv, lhf.scaido.com

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 7 komentāri »

TUVPLĀNĀ: Krišs Grundmanis

Posted by petrovich27 uz 2011/02/03

Kriss_Grundmanis_LAT_U-20_vs_KAZ_U-20_2009-01-04_iihf_comKriša Grundmaņa hokeja biogrāfijā, neskatoties uz salīdzinoši jaunajiem gadiem (dz. 1989.) ir daudz ierakstu un plašs “darba lauks” Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Kanādas, ASV un tagad arī Lielbritānijas līgās. aizsarga Kriša Grundmaņa kontā ir viens no plašākajiem “U” pasaules čempionātu “apmeklējumiem” – viņš Latvijas krāsas ir pārstāvējis četros U-20 pasaules čempionātos un trijos U-18 pasaules čempionātos.

“Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!” teic Krišs Grundmanis, kurš  pēc diezgan traumatiskām sezonām ar pilnu krūti ir atpakaļ spēlē un 2010./2011. g. sezonu aizvada Lielbritānijā. pašreiz Sheffield Steeldogs vienībā EPIHL līgā. par britu hokeju Krišs Grundmanis: “Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.”

Krišs Grundmanis savās atbildēs stāsta par savām gaitām Krievijas hokeja klubos un Krievijas pavalstniecības nepieņemšanu, par spēlēšanu dažādās Ziemeļamerikas līgās un to līmeni, par Baltkrievijas ekstralīgu, par hokeju Lielbritānijā un britu līgu līmeni.

izziņai: Krišs Grundmanis

  • dzimis 1989. gada 13. februārī
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 195 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Sheffield Steeldogs sastāvā EPIHL (English Premier Ice Hockey League; Lielbritānijas 2.-ā stiprākajā) līgā un Hull Stingrays EIHL (Elite Ice Hockey League; Lielbritānijas stiprākajā) līgā
  • iepriekšējās sezonas: Dinamo JuniorsHS Rīga/Prizma-Hanza; Rīga 2000; Dayton Bombers (ECHL; ASV); Youngstown Steelhounds (CHL; ASV); Green Bay Gamblers (USHL; ASV); Toronto St. Michael’s Majors (OHL; Kanāda); CSKA-2 (Maskava; Krievijas 1. līga); Dinamo Rīga 88
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2006., 2009. gados PČ elitē un 2007., 2008. gados – 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē un 2005., 2006. gados – 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (Dinamo Rīga 88)
  • CHL drafts: 2006. gads; kopējais Nr. 30.; Toronto St. Michael’s Majors (OHL)

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: kaut arī ne tuvu neesi hokeja veterāns, taču esi uzspējis uzspēlēt Krievijā, Kanādā, ASV, tagad – Lielbritānijā. kā nokļuvi savā pirmajā ārzemju komandā? kāpēc izvēlējies jau 15 gadu vecumā doties prom uz Krieviju?

Krišs Grundmanis: Spēlējot vēl Latvijā, jauniešu līgā, mans tā brīža treneris sapazīstināja mani ar aģentu, kura darbības lauks bija tieši Krievija. Tā nu 2004./2005. gada sezonas sākumā devos uz pārbaudēm Krievijā. Sākumā braucu uz Maskavas Dinamo jauniešu komandu, un pēc pāris dienu treniņiem man tika piedāvāts palikt komandā, bet ar nosacījumu. ja ņemu dubultpilsonību. Protams, par Krievijas pilsonību pat nedomāju. Aģents tad piedāvāja braukt uz CSKA jauniešu komandu, un jau nākamajā dienā biju tur. Izgāju 2 nedēļu treniņnometni ar CSKA jauniešu komandu, pēc nometnes man tika piedāvāts trenēties ar CSKA-2, kurā tobrīd trenējās Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda. Īsi pirms došanās mājās, lai atjaunotu vīzu, komandas vadība piedāvāja līgumu, kuram piekritu.

jautājums: kas ir tas ieguvums un pieredze, ko vari izcelt, pēc 2004./2005. g. sezonas Krievijas 1. līgā Maskavas CSKA-2 ierindā?

Ieguvu ļoti daudz, sanāca uzspēlēt pirmoreiz pret pieaugušajiem un Krievijas labākajiem junioriem. Jāatzīmē, ka tas bija gads, kad NHL bija pārtraukums [lokauts] un daudzi spēlētāji pārcēlās uz Krieviju, un tas nozīmēja, ka daudziem spēlētājiem neatradās vieta pirmajā komanda, bet par cik viņiem bija spēkā līgums, tad nācās spēlēt CSKA-2. Tādējādi kā ieguvums jāatzīmē, ka sanāca uzspēlēt kopā ar vairākiem šī brīža KHL spēlētajiem. Protams, arī pieredzei nāca par labu pāris treniņi pie pirmās komandas, vēl jo vairāk, ka treneris ir tāds speciālists kā Vjačeslavs Bikovs.

jautājums: kāpēc nepaliki ilgāk Krievijā, bet pārcēlies uz Rīga 2000 komandu, kas cīnījās Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos?

Ņemot vērā pat to, ka komandas treneri man piedāvāja komandā atgriezties, CSKA-2 nepaliku, jo klubam nomainījās vadība un jaunā vadība atteicās nodrošināt iebraucējiem internātu un ēdināšanu; vienīgais leģionārs, kas spēlēja CSKA-2, bija Artūrs Kulda, bet Artūram nācās pašam īrēt dzīvokli Maskavā. Manai ģimenei tādu finansiālo iespēju nebija, tādēļ zināju, ka CSKA nepalikšu. Tuvojoties sezonai, man tika piedāvāts braukt uz treniņnometni Slovākijā ar Rīga 2000 komandu, kuru tobrīd vadīja Juliuss Šuplers. Dienu pēc atgriešanās no nometnes saņēmu piedāvājumu no Kriļja Sovetov otrās komandas. Tajā pašā dienā bija jātiekas ar Rīga 2000 komandas tā brīža īpašnieku Viesturu Koziola kungu. Rīga 2000 man izteica piedāvājumu, no kura man nācās atteikties. Zināju, ka spēlēt tikšu vairāk Krievijā un nauda man nebija svarīgākais. Tā nu devos uz Kriļja Sovetov-2, pievienojos viņiem 2 dienas pirms treniņnometnes beigām, nedēļu iejutos komandā, un tad jau bija jānospēlē pirmssezonas pārbaudes turnīrs. Pēc turnīra Kriļja Sovetov vadība piedāvāja man parakstīt 4 gadu līgumu, bet mans aģents par mani vēlējās vairāk naudas un tikai 2 gadu līgumu. Tā nu darījums neizdevās, un biju spiests braukt mājās un iet pie Šuplera kunga atvainoties, un lūgt, lai dod man otru iespēju atgriezties komandā. Ar tādu pavērsienu arī mani un aģenta ceļi šķīrās.

jautājums: kāds bija Krievijas 1. līgas (3.-ās stiprākās) līmenis, salīdzinot ar Latvijas čempionātu un Baltkrievijas ekstralīgu?

Domāju, ka savā ziņā var vilkt paralēles ar MHL, jo tās ir tās pašas otrās komandas, bet tajā paša laikā jāatceras, ka katrā fārmklubā bija arī pa maiņai ar [Krievijas] Superlīgas pieredzi un arī bija komandas, kurās spēlēja tikai pieaugušie. Tā kā domāju, ka līmenis bija soli augstāks par MHL.

jautājums: kā bija spēlēt Rīga 2000 ierindā pieaugušo čempionātos 16 gadu vecumā?

Godīgi sakot, pat īsti neatceros, man tas spēles laiks bija dikti ierobežots un lielas nozīmes spēlētājs arī komandā nebiju. “Atsitu numuru”; jā – jauns, jā – perspektīvs, bet, vai ieguvu daudz kā spēlētājs, nezinu. Tomēr man liekas, ka man labāk būtu bijis spēlēt Krievijā un tiešām spēlēt, nevis 4 minūtes spēles laika un būt jaunam un perspektīvam. Bet savādāk Rīga 2000 viss bija kārtībā, laba komanda ar daudz labiem spēlētājiem.

jautājums: 2006. gadā Tevi un Kasparu Daugaviņu CHL (Canadian Hockey League) draftā “norezervēja” OHL klubs Toronto St. Michael’s Majors, kurā arī aizvadīji 2006./2007. g. sezonu. kā vērtē šo sezonu savā karjerā? vai pēc “pieaugušo sezonas” nebija kļuvis vieglāk spēlēt “junioros”?

Vieglāk? Ha-ha, nu nezinu gan, kā jau teicu, 4. maiņā spēlējot, pieaugušo hokeju īsti tā arī izbaudīt nesanāk, ja izej laukumā labi, ja pāris reizes pa periodu. Bet runājot par gadu OHL, vienmēr esmu bijis paškritisks un uzskatu, ka manas labākās sezonas vēl ir priekšā!!! Pieredzes ziņā noteikti viena no vērtīgākajām sezonām manā mūžā. Noteikti kļūda bija nepalikt vismaz vēl vienu sezonu.

jautājums: 2007./2008. gada sezona Tev sanāca raibāka – uzspēlēji ASV spēcīgākās junioru līgas USHL vienībā Green Bay Gamblers, kā arī pieaugušo komandās CHL (Central Hockey League) un ECHL (East Coast Hockey League). kāpēc devies prom no Kanādas “junoriem”?

Sanāca tā, ka pa cik netiku izvēlēts NHL draftā, mans jaunais aģents man ieteica mēģināt tikt ECHL līgā un tikt draftētam no turienes, kaut gan reāli varēju palikt arī OHL. Bet, protams, paklausīju aģentu un devos uz treniņnometni ECHL [komandā] Johnstown Chiefs. Komanda skaitījās zem uzreiz divām AHL komandām – Lake Erie Monsters un Providence Bruins; izturējis pēdējās atskaitīšanas pirms sezonas, jau gatavojos pirmajai spēlei kad saņēmu, ka man jāatnāk uz halli. Kur man tika paziņots, ka Providence Bruins sūta lejā vēl vienu aizsargu un ka man jādodas prom. Bet labi, ka komandas treneris pats man sameklēja iespēju, kur spēlēt tālāk; tā nokļuvu Green Bay Gamblers (USHL). Nospēlēju tur 2 mēnešus un braucu palīgā [Latvijas] U-20 izlasei pasaules čempionātā Rīgā. Treneris teica, ka nav pretenziju, ka braucu. Bet pēc ierašanās Rīgā man treneris Maticins teica, ka [Latvijas Hokeja] federācija esot saņēmusi vēstuli, ka uz čempionātu nebūšu. Izrādījās, ka [Green Bay Gamblers ] trenerim pretenziju nebija, bet kluba vadībai gan. Tad nu, kad atgriezos ASV, 3 spēles neģērbos pat uz spēlēm. Mazliet nopsihoju, prasīju, lai mani aizmaina citur. Un tikmēr man aģents bija atradis variantu CHL, nospēlēju 3 spēles tur un bija piedāvājums no Dayton Bombers; protams, nedomājot atgriezos ECHL, aizvadīju diezgan veiksmīgas spēles tur, bet diemžēl pirms izslēgšanas spēlēm salauzu pirkstu.

jautājums: kā vērtē CHL (Central Hockey League) un ECHL līgu līmeni, salīdzinot ar citām līgām pirms un pēc tam? ar ko tās atšķirās no Baltkrievijas vai Lielbritānijas hokeja?

Par CHL man ir grūti spriest, biju tur tikai 3 spēles un visas bija pret to pašu komandu. ECHL ir diezgan augsts līmenis, daudz jauno hokejistu, visi sitās par to, lai tiktu solīti tuvāk AHL, NHL. Baltkrievijas čempionāts ir loti labs čempionāts, bet nav tik ātrs un agresīvs kā hokejs, kas tiek spēlēts otrpus okeānam. Anglijas līga ir ļoti interesanta līga, hokejs ir Ziemeļamerikas, katrā komandā ir spēlētāji ar NHL pieredzēm, daudzi, kas spēlējuši AHL un ECHL, viss turās uz kanādiešiem. Katrā komandā ir 12 leģionāri. Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.

jautājums: kāpēc nepaliki Ziemeļamerikā, vecums Tev taču vēl atļautu kādu laiku vēl spēlēt ASV vai Kanādas junioru līgās?

Neatgriezos [Ziemeļamerikā] traumu dēļ, bija doma atgriezties junioros un arī aģents solīja visu nokārtot, bet pirms 2008./2009. g. sezonas bija piedāvājums no ECHL līgas, kuram piekritu. Parakstīju līgumu un aktīvi gatavojos doties pāri okeānam, bet nedēļu pirms izlidošanas vienā no treniņiem salauzu plaukstas locītavu. Nācās aizmirst par lidošanu uz ASV un 9 nedēļas dziedēt traumu. Atgriezos hokejā tik neilgi pirms pasaules junioru čempionāta.

jautājums: pēc Ziemeļamerikas nonāci Latvijas hokeja “ārēs”. sākumā Rīga 2000, Prizmā, bet pēc tam Dinamo Juniors sastāvā. kā vērtē savu atgriešanos Latvijā? kā bija pēc Ziemeļamerikas sezonām pieņemt Baltkrievijas un Latvijas līgu laukumos notiekošo? kas bija mainījies Tavā hokeja uztverē?

Atgriezties Latvijā nācās piespiedu kārtā, tieši pieminētās traumas dēļ. Bet esmu pateicīgs, ka bija tāda iespēja. Atgriezties bija ļoti grūti, bija smagi atsākt spēlēšanu, jo biju izlaidis vairāk kā pussezonu. Sākumā nospēlēju 2 spēles Prizmas sastāvā, jo U-20 izlases vadība gribēja pārliecināties, ka būšu gatavs [U-20 pasaules] čempionātam. Pirmās oficiālās sezonas spēles aizvadīju tieši Otavā. Pēc atgriešanās mājās pievienojos Rīga 2000. Hokejs Baltkrievijā ir laba līmeņa, bet, salīdzinot ar Ziemeļameriku, tam ir lēnāks temps un tajā netiek piekopts tik daudz spēka hokejs. Hokeja uztverē īpaši nekas mainījies nebija. Vairāk gan bija grūtības salikt visu pa plauktiņiem, jo nebiju spēlējis ilgāku laiku.

jautājums: 2008./2009. gada sezonā Rīga 2000 ierindā Tev fiksētas 16 spēles sezonas otrajā pusē. kur spēlēji, ko darīji sezonas pirmajā pusē?

Visu pirmo sezonas pusi biju spiests staigāt ar ģipsi un dziedēt traumu. Slidot centos pēc iespējas vairāk, bet tomēr tas nav tas pats, kas slidot ikdienā ar komandu. Godīgi sakot, labi ka izdevās nospēlēt 16 [spēles], jo mocījos ar ļoti lielām sāpēm. Kā izrādījās sezonas beigās, tad biju lauzis locītavu vēlreiz, un vasarā nācās veikt operāciju.

jautājums: arī 2009./2010. g. sezona Latvijā/Baltkrievijā Tev reģistrēta nepilnīgi – 10 spēles Dinamo “junioros” decembrī un janvārī. kāda bija Tava pārējā sezona pirms un pēc?

Sezonas sākumā biju aizbraucis uz ASV, mazliet sanāca patrenēties tur, bet divus mēnešus sanāca nodzīvoties pie mana aģenta Ņujorkā un pie Artūra Irbes Vašingtonā. Aģents teica, lai trenējos un gatavojos uz vietas un komanda man tiks atrasta; bija vairāki varianti, bet visas sarunas apstājās pēc tā, ka komandas uzzināja, ka man nav gatavas darba vīzas. Komandas nebija ieinteresētas ņemt spēlētāju un tad vēl mēnesi kārtot atļaujas, lai varu spēlēt. Tad nu arī mans pacietības mērs bija pilns un atgriezos mājās, un pievienojos Dinamo Junioram, bet īsti neizdevās, kā cerēju. Aizvadījis pirmās 4 spēles, mačā pret Junost, izpildot spēka paņēmienu, traumēju plecu un biju spiests izlaist 7 nedēļas. Pēc atgriešanās treneru uzticību neizjutu, tad jau, domājot par nākamo gadu, sezonas beigās izlēmu braukt trenēties uz Zviedriju.

jautājums: šosezon esi nokļuvis vienā no pēdējā laika “jaunatradumiem” Latvijas hokejistu vidū – Lielbritānijā, kur divās stiprākajās līgās (EIHL un EPIHL) vien fiksēti 8 Latvijas hokejisti. kā nonāci līdz spēlēšanai šajā valstī? kāpēc tieši Lielbritānija?

Divās sezonās, ko aizvadīju Latvijā, aizvadīju tikai 26 spēles un pat tās nesanāca aizvadīt pēc kārtas, bija daudz traumu. Ir daudz kas jāatgūst. Atgūt var tikai tikai daudz spēlējot. Zināju, ka Lielbritānijā līmenis nav tik zems, kā daudzi domā, gluži pretēji. Tādēļ, kad parādījās variants, uzreiz piekritu. Domāju, ka esmu uz pareizā ceļa, spēlēt tieku daudz, trenējos daudz un atgūstu pārliecību. Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!

jautājums: šo sezonu iesāki Hull Stingrays vienībā britu stiprākajā līgā EIHL, bet sezonas gaitā pārcēlies uz Sheffield Steeldogs otrajā stiprākajā – EPIHL. kāpēc notika kluba maiņa?

Hull-ā tiku parakstīts kā aizsargs, no kura tika gaidīts rezultatīvs sniegums. Spēlēt tiku daudz un rādiju diezgan pieklājīgu sniegumu. Momenti bija, bet ar vārtu gūšanu negāja. Vēlāk radās situācija, ka trenera viens no draugiem meklēja, kur spēlēt, un bija no kāda jātiek vaļā. Tad nu kārts krita uz mani. Protams, tur tam visam bija arī savas aizkulises, kuras labāk neizpaust. Pirmajā brīdī, protams, biju sarūgtināts, bet uzreiz bija vairāki piedāvājumi. Negribēju ilgi domāt un zaudēt spēļu skaitu, un Steeldogs piedāvājums bija pieņemams, tādēļ pārcēlies uz šejieni. Šobrīd savu izvēli nenožēloju, spēlēju ļoti lielas minūtes un iegūstu pārliecību. Trenējos pat 2 reizes dienā gan pie savas komandas, gan pie Ervīna Muštukova pārstēvētās Steelers vienības.

[piebilde: Sheffield Steelers = EIHL komanda.]

jautājums: vai ir būstiska līmeņa atšķirība starp EIHL un EPIHL? kā Tu vērtē abu šo līgu līmeni, salīdzinot, piemēram, ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Elite [EIHL] ir augstāks līmenis par Baltkrievijas čempionātu, daudzi man var nepiekrist, bet tas ir mans personīgais viedoklis. EPIHL, cik stāsta, ar katru gadu paliek labāka un labāka, līmenis ir pieklājīgs. Latvijas čempionātu neesmu redzējis un arī nevēlos spriest par to, ko neesmu redzējis, bet EPIHL līmenis šobrīd nav tālu no Baltkrievijas, pat tuvu tam, bet tomēr vēl soli atpaliek.

jautājums: Sheffield Steeldogs ierindā ir Latvijas hokejistu “partija”. kopā ar Tevi kluba sastāvā fiksēti vēl 3 Latvijas hokejisti Edgars Bebris (1991.), Jānis Ozoliņš (1989.), Kristaps Pete (1985.). vai Jūs hokeja laukumā saprotaties labāk nekā ar britiem? arī ārpus “darba” turieties vairāk kopā?

Jā, dzīvoju kopā ar Jāni un Edgaru. Turamies kopā un arī laukumā saprotamies tīri labi, bet vispār arī briti labi saprot hokeju un problēmas ar savstarpējo sapratni nav. Kristaps gan mūsu komandu šobrīd ir pametis, un īsti nezinu par viņa karjeras turpmākajām gaitām.

jautājums: Latvijas Hokeja federācijas web lapā esi minēts starp Latvijas hokejistiem, “kuri pārgājuši citu valstu jurisdikcijā ar nelimitētajām pārejas kartēm”. ko tas nozīmē Tev kā hokejistam un Tavai karjerai? ko tas maina?

Godīgi sakot, pat nezinu, ko tas īsti nozīmē. Drošvien jau to, ka mana pārejas karte ir Anglijas federācijā, un par pāreju naudu nopelnīs viņi nevis LHF. Mēs visi Hull-ā tādu parakstījām, un īpaši neiedziļinājos tādā jautājumā. Būšu vajadzīgs citur, gan jau par mani samaksās. Personīgi vairāk koncentrējos uz to, lai būtu labāks hokejists, nevis kuras federācijas sarakstos figurēju.

jautājums: līdz šim Lielbritānija nav ierindojusies starp hokeja lielvalstīm, vien izņēmums – panākumi tālajā  1936. gadā. kā pats vērtē Lielbritānijas hokeja saimniecību? kādas ir tās stiprās puses, trūkumi? kāda ir spēļu apmeklētība?

Šeit daudz kas ir ieviests no Ziemeļamerikas, uz hokeju cilvēki nāk, halles ir pietiekami un hokejs attīstās. Ne velti te ir 2 pieklājīgas līgas un cilvēki uz spēlēm nāk. Acīmredzot, kaut kas te notiek pareizā virzienā. Runājot par Anglijas izlasi, pat nezinu, spēlētāju te labu netrūkst, laikam jau ir taisnība ka A grupā tikt ir grūtāk, kā tajā noturēties. Atliek tik novēlēt viņiem veiksmi un kādu dienu iziet uz augšu “pie lielajiem zēniem”. Ha-ha.

jautājums: Tavā biogrāfijā minēts kupls pasaules čempionātu skaits Latvijas “U” izlašu formā – trīs U-18 čempionāti, četri U-20 pasaules čempionāti. esi palīdzējis abām “U” izlasēm izsisties no 1. divīzijas uz eliti. vai neesi domājis par iespējām uzspēlēt Latvijas “lielajā” izlasē? Tavuprāt, cik tālu esi no Latvijas izlases?

Jā, visas “U” izlases atceros ar pozitīvākajām atmiņām. Tas bija laiks, kad cīnījāmies plecu pie pleca, par valsts godu un savu karogu. Man bija tas gods spēlēt ar lieliskiem spēlētājiem un pret pat pasaules labākajiem junioriem. Vienmēr atcerēšos to laika ar smaidu. Par lielo izlasi runājot, protams, ka vēlēšanās ir liela uzvilkt Latvijas izlases kreklu kādā no pasaules čempionātiem vai Olimpiskajās spēlēs, bet šobrīd ir vēl daudz, ko pierādīt, un tik tagad sāku sajust to spēli, kuru varu rādīt. Šogad no izlases esmu tālu; domāju, ka vieglāk ir atrast tuksnesī bezmaksas alu. Ha-ha. Bet nākamgad vai kaut kad tuvākajā nākotnē, domāju, ka, ja veselība ļaus, tad būšu gatavs sevi pieteikt kā spēcīga kandidatūra, bet tādēļ ikdienā jāstrādā un jāturpina progresēt.

jautājums: kādi ir Tavi plāni par hokejista gaitām tuvākajos gados? esi iecerējis turpināt Lielbritānijas līgās vai arī pamainīt savu “darbavietu” uz citu valsti Rietum- vai Austrumeiropā?

Protams, meklēšu labākus variantus, vissvarīgākais man ir – būt vietā, kur var attīstīties. Noteikti cerēšu uz kādu labu piedāvājumu; ja tas būs tepat Lielbritānijā, tad labi, ja citur, tad arī labi. Lielbritānijā vairāk par 2 sezonām gan negribētos spēlēt. Tomēr jāmērķē ir augstāk.

lai veicas!

[pirmie divi attēli fiksēti U-20 pasaules čempionātā, kurš norisinājās 2008. g. decembrī – 2009. g. janvārī; foto avots: iihf.com. trešā foto avots: hullstingrays.com.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 komentāri »