ko Dinamo un KHL “dara” ar draftētajiem?

kad tika izveidots KHL drafts, tā “labumi” un nozīme vēl nebija īsti saprotami, taču tas, ka KHL drafts var radīt sarežģījumus, kļuva skaidrs uzreiz. priekšstatu par KHL draftu neuzlaboja arī tā trešās reizes TV translācija, kurā visā krāšņumā uzrādījās pasākuma “pieticība”. protams, līdz “špikotās” versijas – NHL drafta – jēgai un pasniegšanas prasmei KHL draftam ir tikpat tālu, cik KHL organizācijai līdz NHL. tomēr KHL drafts pastāv un ar to KHL klubiem ir jārēķinās.

klubu drafta stratēģija

KHL drafta norises laiks, kas ir 3 – 4 nedēļas agrāks nekā NHL-ā, un jaunākais draftējamais vecums, kas KHL-ā ir atļauts par 1 gadu jaunāks, nav izvēlēti tikai tāpēc, lai būtu savādāk. KHL drafta “modelī” ir skaidri saskatāma ne tikai vēlme soli (mēnesi, dzimšanas gadu) “būt priekšā” NHL draftam, bet arī ideja “pieturēt” vietējos Krievijas hokejistus KHL-ā. proti, ja šogad NHL draftā jaunākais vecums ir 1993. gads, tad KHL – 1994. gads (2009. gada KHL draftā – 1992.g., 2010. g. draftā – 1993.g.). attiecīgi pastāv doma pievilināt & salīgumot Krievijas un “citas Eiropas” jauniešus vēl pirms NHL klubiem ir tiesības tos draftēt. cik iedarbīgs ir šis vingrinājums, varēs izvērtēt ilgākā termiņā. bet jau tagad šo ideju nereti “salaiž dēlī” klubu vēlme nodraftēt “importa” puišus, turklāt no iespējami vecākā gala. piebilde: KHL draftā maksimālais pieļaujamais vecums ir U-21 (2011. gadā – 1990. g. dzimušie; 2010. gadā – 1989. g. dzimušie; 2009. gadā – 1988. g. dzimušie).

katrs KHL klubs līgas attiecīgo nosacījumu robežās izvēlas savu drafta stratēģiju. no tās tad daļēji arī var izprast kluba sastāva komplektētāju domāšanas virzienu un nākotnes “kalšanas” politiku, kā arī dažkārt pamanīt komandas “sāpīgās vietas” un nepilnības, kuru lāpīšanas mēģinājumi ir saskatāmi arī draftā. piemēram, konkrētu pozīciju spēlētāju izvēlē. piemēram, Čerepovecas Severstaļ 2010. gada draftā vien “aizrunāja” 3 vārtsargus…

Dinamo gadījums

Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vairākkārt ir norādījis, ka Dinamo galvenais stratēģiskais “štrihs” ir talantīgāko Latvijas jauno hokejistu “nosargāšana” – t.i. draftēšana. “Nevēlamies pēc tam viņus no citiem atpirkt,” pirms KHL 2010. gada drafta komentēja Sējējs. protams, runa ir par spēlētājiem, kuriem nav spēkā esoši līgumi ar Dinamo/HK Rīga (vai savulaik Dinamo Juniors). kā zināms, Latvijas hokejistu “pasargāšana” ir izdevusies daļēji… divreiz spilgtus Latvijas talantus Dinamo “selekcioāriem” no deguna priekšas nocēla Krievijas klubi. 2009. gadā Kasparu Daugaviņu vienu izvēli pirms rīdziniekiem nodraftēja Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas togad vispār draftēja tikai 2 hokejistus. tiesības uz Daugaviņu Dinamo tomēr ieguva, mainoties ar drafta secībām 2011. gadā. taču ar to tika “nogulēts” Zemgus Girgensons, kuru 2011. gada draftā pirms rīdziniekiem “nocēla” Maskavas CSKA. jāteic, ka Latvijas hokejistu “tiesiskā noturēšana” Dinamo draftētājiem ir izdevusies daļēji. piebilde: vēl viens Latvijas hokejists “aizgāja prom” 2010. gada KHL draftā, kad OHK Dinamo ar 183.-šo kopējo numuru izvēlējās Artjomu Dašutinu, kurš pēc tam 2010./2011. g. sezonu nospēlēja OHK Dinamo jauniešu komandā Šerif (kas kopš 2011. gada pieņem nosaukumu HK MVD). tiesa, Dašutins nebija Rīgas Dinamo “nopietno interešu” sfērā, ko apliecina arī Rīgas kluba tā gada draftēšanas gaita – rīdzniekiem pirms OHK Dinamo “liktenīgā” draftējuma bija iespēja 6 reizes nosaukt interesējošo spēlētāju.

otra Dinamo veikto drafta izvēļu “jēga” ir meklējumi konkrētās pozīcijās. Normunds Sējējs pirms tā paša 2010. gada drafta nosauca ne tikai “hronisko vājību” – centra uzbrucēju, bet arī “aizsargu ar labās rokas satvērienu”. šajā gadījumā runa ir ne tikai par Latvijas pārstāvjiem. ja centrus Dinamo ir “pieteikuši” katrā no 3 notikušajām KHL drafta procedūrām, tad aizsargu Dinamo ir draftējuši tikai vienu reizi. un tas nebija 2010. gadā, kad, acīmredzot, drafta uzdevums attiecībā uz aizsarga pozīciju izpildīts netika. vispār no 14 hokejistiem, kurus Rīgas klubs 3 gadu gaitā ir draftējis, dominējošā daļa ir 12 uzbrucēji, tos “nedalot” pa posteņiem. aizsargi un vārtsargi ir draftēti tikai pa vienam. acīmredzot, joprojām spēkā ir pārliecība, ka aizsargu Latvijā netrūkst…

starp citu Rīgas Dinamo ir viena no četrām KHL komandām, kurā oficiālajās KHL spēlēs ir uzspēlējis vislielākais pašu draftēto hokejistu skaits. pa 3 draftētajiem spēlētājiem ir uzspējuši uzspēlēt Rīgas Dinamo, Maskavas CSKA, Čerepovecas Severstaļ un Maskavas Spartak komandās. šos klubus, atkarībā no skatpunkta, var dēvēt par pragmatiskākajiem draftētājiem ar augstāko drafta lietderību vai arī neizvēlīgākajiem draftētājiem ar principu “labāk zīle rokā…”. lai vai kā, taču šo klubu loģiskais princips liek tiem būt ātrākās drafta lietderības līderiem.

piebilde: līdzās trijiem Rīgas kluba draftētajiem hokejistiem, kas spēlējuši KHL oficiālajās spēlēs – Robertam Bukartam, Andrim Džeriņam un Ainaram Podziņam – ir arī ceturtais. vārtsargs Kristers Gudļevskis 3 oficiālajās spēlēs bija pieteikts kā Dinamo otrais vārtsargs, taču pie spēles laika netika.

kopumā tikai 9 klubi KHL-ā ir savos laukumos dabūjuši un/vai laiduši pašu draftētos hokejistus, bet pārējie vai nav uzticējušies “jaunieguvumiem”, vai arī – nav dabūjuši tos, kurus nosaukuši par draftētiem. vēl loģiska versija – ja draftēji jaunākie iespējamie gadi, tad jaunie hokejisti vēl ir ceļā uz “lielo komandu”. no pirmā KHL drafta ir pagājušas tikai 2 pilnas sezonas. piemēram, NHL-ā, kur gan ir atšķirīgi draftam atļauto vecumi, ir normāla parādība, ka 1-3 pēdējo gadu draftētie hokejisti attiecīgajā klubā pie “lielās šprices” vēl netiek. ja pieņem, ka KHL sāk draftēt vienu gadu “agrāk”, tad vidējais gaidīšanas ilgums palielinās par to pašu gadu. to varēs novērtēt tikai ilgākā termiņā, tomēr jau tagad ir skaidrs ka pirmajās 2 sezonās daudzi KHL klubi, nezinot un/vai meklējot sava drafta jēgu, iespējas ir izsējuši, atdevuši vai neizmantojuši.

Rīgas Dinamo izvēlētie hokejisti KHL draftā:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.	ampluā, ārvalsts
2011.	39.	Teodors Bļugers	1994.	centrs
2011.	68.	Alexander Ruuttu	1992.	centrs, Somija
2011.	121.	Jarrod Rabey	1992.	aizsargs, ASV
2011.	128.	Toms Andersons	1993.	uzbrucējs
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.	uzbrucējs, Vācija (Latvija)
2010.	59.	Edgars Lipsbergs***	1989.	centrs
2010.	89.	Victor Rask	1993.	centrs, Zviedrija
2010.	122.	Niclas Lucenius	1989.	centrs, Somija
2010.	147.	Kristers Gudļevskis**	1992.	vārtsargs
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.	uzbrucējs
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.	uzbrucējs
2009.	26.	Roberts Jekimovs***	1989.	uzbrucējs
2009.	59.	Ainars Podziņš	1992.	uzbrucējs
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.	centrs
				–
* boldēti tie spēlētāji, kas jau ir spēlējuši KHL. ** Kristers Gudļevskis ir bijis pieteikts KHL oficiālajām spēlēm. *** Edgars Lipsbergs un Roberts Jekimovs ir spēlējuši Dinamo sistēmā – fārmklubā vai jauniešu komandā.
–

ne-Dinamo KHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		KHL klubs
2011.	28.	Zemgus Girgensons	1994.		CSKA (Maskava)
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.		OHK Dinamo (Maskava)
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Torpedo (Ņižņijnovgoroda)

*

KHL drafta “unikumi”

dominējoši lielākā daļa KHL klubu draftā neiztiek vai pat aizraujas ar “ārzemju” – t.i. ne-Krievijas, ne-Baltkrievijas, ne-Kazahstānas – hokejistu ierakstīšanu savos drafta reģistros. dažkārt var rasties sajūta, ka tā ir sava veida pieaugušo rotaļa, kurai ar realitāti nav daudz kopīgu iezīmju. ja cerības tiek liktas uz “lielu un varenu” KHL vai draftēto sagaidīšanu vismaz vecumdienās, kaut kādu loģiku var atrast. ja vēl draftētāju sirdis un fantāziju sāk sildīt atmiņas par vēl neseno NHL lokautu un cerības uz attiecīgo spēlētāju neizdošanos Ziemeļamerikā, tad nemaz tik nereāla “importa stāru” draftēšana neliekas.

KHL drafta “čempioni” ir Mitišču Atlant, kas 3 gados ir draftējuši 29 spēlētājus, un Sanktpēterburgas SKA, kas “aizrunājuši” 26 spēlētājus. uz kopējā fona tas izskatās pēc mērenas lielummānijas, kas kā putekļusūcējs ir “ierāvusi” gan potenciālos ārzemju spēlētājus, gan vietējos talantus, gan vēl kaut ko ar domu, ka pēc tam šķiros. ja Atlant divus draftētos šajās 2 sezonās ir dabūjis laukumā, tad no SKA 26 draftētajiem oficiālajās KHL spēlēs laukumā nav devies neviens!!! vai nu SKA ir ņēmušies, mainījušies vai citādi vingrinājušies drafta tirgū ilgtermiņa nākotnes vārdā, vai arī – pagaidām pilnīgā bezjēgā.

dažiem klubiem draftēto skaitu nedaudz palielina 2011. gada jauninājums – drafta izvēles numurs tiek piešķirts arī klubu pasargātajiem spēlētājiem, kuri spēlē attiecīgā kluba hokeja skolu sistēmā, bet kuru mēģinājis izvēlēties “svešs” klubs. jāpiebilst, ka SKA un Atlant nevienu “savējo” neaizsargāja; turklāt Atlant-am šādu aizsargāšanas tiesību nav, tāpat kā vēl 5 klubiem KHL-ā. šādu tiesību nav arī Rīgas Dinamo klubam, kuram nav attiecīgā vecuma sporta skola, bet esošā HS Dinamo sistēma vēl vecuma ziņā nav izaugusi līdz KHL drafta atļautajam vecumam. P.S. savu skolu audzēkņus 2011. gada draftā nācās aizstāvēt 11 klubiem. visbiežāk to darīja Salavat Julajev (3 reizes), Lokomotiv un Vitjaz (pa 2 reizēm). maksimālais “aizsargājamo” skaits katram klubam, kuram ir tādas tiesības, bija 3 jaunie spēlētāji.

“patriotisma vilnis”

par “vietējiem” KHL-ā tiek uzskatīti Krievijas hokejisti ar nelielu Baltkrievijas un Kazahstānas hokejistu piešprici. tāpat KHL reģistros par Krievijas hokejistiem tiek uzskatīti krievu izcelsmes hokejisti ar “pilnīgu” ārvalstu pavalstniecību – piemēram, Andrejs Bikovs, kurš citviet skaitās Šveices hokejists, vai Maksims Matuškins, kuram fiksēta Zviedrijas hokeja pavalstniecība.

vienīgais KHL klubs, kurš piedalījies visos 3 draftos un visos ir “izticis” tikai ar “vietējiem”, ir Ņižņekamskas Ņeftehimik. turklāt Ņeftehimik katrā draftā ir izvēlējies jaunākā iespējamā gada dzimušos: 2009. g. draftā – 1992. g. dzimušos; 2010. g draftā – 1993.-os gadus; šogad – 1994. gadā dzimušos. faktiski Ņeftehimik iemieso ideālo “sava (Krievijas & co.) hokeja” attīstīšanas sistēmu.

daži KHL klubi tieši pēdējā draftā ir pamainījuši savu politiku un atteikušies no importa zvaigžņoto divdesmitgadnieku rezervācijām, pievēršoties savējiem 16-17 gadus jaunajiem hokejistiem. tā, piemēram, Magņitogorskas Metallurg iepriekš draftā “niekojās” ar dažādu vecumu hokejistiem un ārzemniekiem, bet 2011. gadā – tikai vietējie un tikai 1994. gadā dzimušie. arī Maskavas OHK Dinamo kopš 2010. gada drafta orientējas uz jaunajiem vietējiem; izņēmums bija Artjoms Dašutins ar Latvijas hokeja pavalstniecību.

tomēr joprojām “importa” spēlētāju draftēšana ir ļoti populāra KHL klubu menedžeru vidū. daži KHL klubi pat ir “krituši” uz konkrētām nācijām. piemēram, Avtomobiļist “uzkrājumā” ir 5 “svešie”, no kuriem četriem ir Slovākijas pavalstniecība, bet piektajam – Čehijas.

arī Rīgas Dinamo nav pretojies kārdinājumam nodraftēt ne-Latvijas hokejistus. ja pieņemam, ka Ainars Podziņš un Edijs Leitāns-Rinke ir Latvijas hokejisti, tad Rīgas klubs 4 sezonu summā ir draftējis 4 ārzemniekus. starp citu, ar vienu no tiem (Niclas Lucenius) ir panākta vienošanās par spēlēšanu komandā no 2011./2012. g. sezonas.

P.S. citi drafti

28. maija drafts Mitiščos jau ir pagātne, un “visi skatieni” ir pavērsti uz svarīgākajiem draftiem Ziemeļamerikā, kur neapšaubāmi svarīgākais ir NHL drafts, kas norisinās tieši 25. – 26. jūnijā pēc Ziemeļamerikas laika uzskaites. 1. kārtā (pirmo 30 draftēto skaitā) neviens Latvijas hokejists nav “aizgājis”; patiesībā nekad līdz šim neviens Latvijas hokejists nav bijis draftēts NHL 1. kārtā. augstākais NHL drafta numurs (30.) “pieder” Sandim Ozoliņam, bet 1991. gadā #30 “ietilpa” 2. kārtā.

daudz cerību nav arī attiecībā uz NHL 2011. gada drafta pārējām kārtām. NHL skautu oficiālajā gala rankingā pirms 2011. gada drafta nebija neviena Latvijas hokejista. lai gan, kamēr drafts nav beidzies, tikmēr iespējas pastāv.

bez NHL drafta interesentu uzmanību “piesien” Ziemeļamerikas jaudīgāko junioru līgu drafti. 29. jūnijā ir paredzēts ne-Zimeļamerikas spēlētāju drafts (CHL Import draft) Kanādas elites junioru līgas jumta organizācijā CHL, kas vieno Kanādas 3 galvenās junioru līgas – OHL (Ontario Hockey League), QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) and WHL (Western Hockey League). šajā draftā kanādas junioru elites klubi norezervē ar limitu noteiktos ārzemniekus, un savā izvēlē šie klubi ir eksperimentālāki nekā pieaugušo elite. 2010. gada CHL draftā tika pieteikti 3 hokejisti no Latvijas; šosezon tikpat labi tie varētu būt 3, 1 vai neviens. katrā ziņā, ir Latvijas jaunie hokejisti, kas “cer” uz CHL draftu. piemēram, ir lauzts HK Rīga un aizsarga Ņikita Koļesņikovs (dz. 1992.) līgums, jo, kā skaidro pats hokejists, viņam ir piedāvājums “caur” CHL draftu “iekļūt” Kanādas junioru elitē.

savukārt, ASV galvenās junioru līgas USHL (United States Hockey League) drafts, kurā “ņem” visus spēlētājus un nevis tikai ne-ziemeļamerikāņus, ir jau noticis pavasarī, un tajā nosaukti divi Latvijas hokejisti. uzbrucējs Teodors Bļugers (kā Teddy Blueger; dz. 1994.) ar kopējo 67. numuru ir aizrunāts no USHL kluba Sioux City Musketeers puses, bet aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) – ar 110. numuru “norezervēts” klubam Waterloo Black Hawks.

lasāmvielai:

• KHL 2011. gada draftēto saraksts – khl.ru
• KHL Centrālā skautu biroja direktora Borisa Jemeļjanova intervija pirms KHL 2011. gada drafta – allhockey.ru
• KHL 2010. gada draftēto saraksts – khl.ru
• KHL 2009. gada draftēto saraksts – khl.ru
• Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs par KHL 2011. gada draftu – sarauj.com
• Normunds Sējējs par KHL 2010. gada draftu – dinamoriga.eu, unity.lv
• N. Sējējs par KHL 2009. gada draftu – dinamoriga.eu, tvnet.lv
• NHL skautu potenciāli draftējamo rankings pirms NHL 2011. gada drafta – nhl.com
• USHL aktuālā drafta rezultāti – ushldraft.com
• par Latvijas hokejistu aizrunāšanu KHL, NHL, CHL draftos, par Dinamo draftiem (līdz 2010. g., ieskaitot): tepat

skatīt KHL katra kluba draftēto sarakstus (2009. – 2011.): petrovich27_KHL_drafti_2009-2011

[fotoattēlos. Rīgas Dinamo visu laiku drafta pirmās “izvēles” – Roberta Bukarta foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristera Gudļevska foto fiksēts Dinamo spēles dienā pret Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešajā fotoattēlā – Ņikita Koļesņikovs HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2011. gada 11. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Latvijas izlase cīņā pret stereotipiem

SECINĀJUMI, SECINĀJUMI un uz nākotni orientēts darbs ir viss, kas vajadzīgs pēc Latvijas izlases “nobuksēšanas” ar 2:3 PM (pret Dānijas izlasi) un 2:5 (pret Slovēnijas izlasi) savā svarīgākajā un savā līdz šim kritiskākajā spēlē šī gada pasaules čempionātā. nav nepieciešama vainīgo meklēšana, “slānīšana” un savu cerību nepiepildījuma “apdzēšanas” mēģinājumi. ir nepieciešami SECINĀJUMI un DARBS. tik un tā, vai vieta pasaules elitē tiks saglabāta vai netiks.

un vēl noderētu iesūnojušu stereotipu pārskatīšana. iespējams, kāds no tiem arī ir patiesība joprojām, taču pašreiz daļa no izlases vērtībām un dogmām balstās uz puspamatotu ticību, uz pieņēmumiem, izbijušām patiesībām… vai visam ir reāls segums?

stereotips nr. 1.: Latvijas izlase ir stabila elites Top 10 valstsvienība

šādu ticību ir barojis fakts, ka laiku pa laikam “labos gados” Latvijas izlase ir uzlēkusi līdz savā pirmajā elites sezonā atstātajai latiņai – 7. vietai. pēdējā reize pavisam nesen – pirms 2 gadiem. otrs faktors, kas regulāri uztur pašapziņu – Latvijas izlase mēdz “sakost” hokeja lielvalstu komandas. taču der atcerēties, ka “labi zobi” ir izauguši arī tām valstsvienībām, kuras vēl nesen esam uzskatījuši par lielā hokeja “autsaideriem” – Dānijai, Slovēnijai, Norvēģijai… tā pati Slovēnija šogad pasaules čempionāta A apakšgrupā uzskatāmi pabojāja nervus Krievijas, Slovākijas un Vācijas izlasēm. atšķirība ir tā, ka Slovēnijas valstsvienība mācēja ne tikai “skaisti zaudēt”, bet arī iecirst zobus Latvijas izlases sastingušajā “ķermenī”, izsūcot līdz 0:5. bet panākt 2:5 Latvijas izlasei jau bija minimālās pieklājības pienākums…

“pusnakts jautājums”: kura tad ir objektīva Latvijas izlases vieta principā un neņemot vērā šī konkrētā čempionāta sniegumu? un kāpēc? arguments, ka citās “trešās hokeja Eiropas” valstīs nemāk spēlēt hokeju, ir sirma, sirma pagātne. banāla frāze, bet fakts.

stereotips nr. 2.: Latvijas izlasi “kā parasti” trenē “nekam nederīgs” treneru korpuss

“jaunlaiku” Latvijas hokejā, iespējams, būtu grūti atrast trenerus ar labāku CV Latvijas izlases kontekstā un vispār. Oļegs Znaroks kā treneris ar izlasi strādā ne pirmo gadu, bet tajā spēlēja “kopš dzimšanas”. ir “gājis līdzi” Latvijas U izlasēm un savā maizes darbā ir labi novērtēts – 2010. gadā tika apbalvots kā labākais KHL treneris. Harijs Vītoliņš kā asistents ir gājis līdzi Znarokam “caur uguni un ūdeni” visur vai gandrīz visur. ir speciālisti, kas apgalvo, ka Vītoliņš “ir vismaz puse no Znaroka” kā trenera. savukārt, galvenā trenera otrais palīgs ir Leonīds Beresņevs, kurš kā galvenais treneris ir bijis Latvijas izlases līdzšinējos “atslēgas momentos” – izcīnot “ceļazīmi” uz eliti 1996. gada aprīlī Eindhovenā, startējot pirmajā pasaules čempionātā elitē 1997. gada pavasarī Somijā, dramatiskās kaujās izcīnot tiesības spēlēt olimpiādē – kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī. treneru sastāvs – nenoliedzami Latvijas trenējošā sastāva aktuālākais zieds. ko gan vēl varētu vēlēties?

nenāk ne prātā noniecināt Latvijas izlases treneru kompetences līmeni. Oļegs Znaroks var patikt vai nepatikt, bet viņš ir cīnītājs, kapātājs, savu uzskatu un “vietas” patriots. nereti gan dominē Znaroks-spēlētājs pār Znaroku-treneri, jo viņš drīzāk ir komandas kapteinis, viens no izlases hokejistiem, tikai laukumā netiek. tādēļ kritiskās situācijās mēdz būt bezpalīdzīgs, jo pats laukumā nedodas un “kalnus gāzt” uz ledus nevar. te nu trenerim Znarokam ir kur augt, lai prastu risināt problēmas laukumā ar svešām nūjām un elkoņiem.

cits stāsts, ka treneru nomaiņas tiek sagaidītas kā “jaunas vēsmas”, pārmaiņas pat pārmaiņu pēc. iespējams, lai treneri augtu un attīstītos kopā ar izlasi, tiem nav jābūt pašiem labākajiem, atzītākajiem, redzamākajiem. acīmredzot, svaru kausos arvien lielāku svaru gūst treneru motivētība, vēlme sasniegt jaunus augstumus.

“pusnakts jautājums”: kura Latvijas treneru “kombinācija” labāk zina Latvijas labākos hokejistus, pārzina Latvijas hokeja drēbi un būtu garantēti labāka versija 2011. gada pasaules čempionātam? neņemot vērā argumentus par sejas apmatojuma vai citu subjektīvu elemetu patikšanu/nepatikšanu? der atcerēties, ka valtsvienības pastāvēšanas vēsturē nav neviena galvenā trenera, kuram “saskanētu” ar visiem izlases spēlētājiem vai kandidātiem.

stereotips Nr. 3.: Latvijas izlasē pietrūkst “centru”, vārtsargu utt.

ik sezonu kā no jauna “piedzimst” ģandrīz nebijusi probēma – Latvijas izlasei pēkšņi pietrūkst centra uzbrucēji. turpat netālu – roku rokā ar “centru” trūkumu dominē diezgan mitoloģisks apgalvojums, ka Latvijas izlasei ir tikai viens vārtsargs. mitoloģisks tāpēc, ka nav īsti iespējas to pārbaudīt, bet ir akla pārliecība. ir diezgan pārliecionoši iekultivēta “bedre” starp definētajiem vārtu “pirmajiem numuriem” un pārējiem. Latvijas izlases vārtos, protams, vairāk pelnīti nekā nepelnīti ir uzbūvēts tronis Artūram Irbem un pēc viņa karjeras beigām – Edgaram Masaļskim. visi pārējie tomēr “pa lielam” ir skatīti tikai kā vairāk vai mazāk labi ielāpi pirmo nevarēšanas gadījumos – arī Naumovs, Skudra u.c.

bet vai aiz “ikonu” mugurām esošie vārtsargi ir tā “pa riktīgam” gatavoti un sagatavoti, lai “pirmā numura” nespēlēšanas vai “neražas” gadījumā nebūtu nacionālā traģēdija? tā kā tas nav 1 – 2 sezonu darbs, tad tas parasti tiek atlikts – vai nu cerot, ka esošais “pirmais numurs” vismaz kā Berlīnes mūris izvilks dažas desmitgades, vai nu gaidot, ka pēkšņi kaut kur atradīsies kāds “jauns Irbe”.

“šaurās vietas” ir jākopj gadu desmitiem. kā vārtsargu, tā centra uzbrucēju hronisks trūkums ir tikai sekas. ja Latvijas valstsvienībai piecgadi un vairāk pietrūkst “centri”, tad tie ir “jāaudzē”. raža, protams, nebūs tik ātra kā šampinjoniem vai baklažāniem, bet “apstādīšanas” politikai jābūt mērķtiecīgai. bez “mēslojuma” (finansēm) neiztikt, bet nevajag daudz, ja pareizās vietās un īstajā laikā to lietu izveic.

šīs sezonas pārbaudes spēļu turnīros “jaunas asinis” tika iemēģinātas pat vairāk nekā dažās citās sezonās. Latvijas “otrā” izlase turnīrā Norvēģijā šī gada februārī arī pacīnījās labi. tomēr, acīmredzot, apasiņošanai jābūt regulārākai un intensīvākai. kāpēc? lai dziļa bedre starp izlasi un tās kandidātiem nebūtu ne teorētiski, ne praktiski. gan vārtsargi, gan centra uzbrucēji Latvijā ir – tikai ir jāstrādā ar viņiem, jāizkopj. jau laicīgi. nevis katru sezonu centra pozīcijā jāliek spēlētājus, kuri “var arī spēlēt centrā”.

“pusnakts jautājums”: cik sezonas Latvijas izlases pastāvēšanas laikā tiek fiksēta “jauna” problēma – centra uzbrucēju un/vai labu vārtsargu trūkums? cik sistemātisks ir bijis federācijas un izlases vadoņu darbs pie tā, lai izlasē “izstrādātu” līdzvērtīgu vārtsargu ierindu aiz “pirmā numura” muguras?

stereotips Nr. 4.: Latvijas izlases līdzjutēji ir labākie pasaulē

visu cieņu tiem Latvijas izlases līdzjutējiem, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti brauc atbalstīt valstsvienību uz nozīmīgākajiem hokeja forumiem – olimpiādēm un čempionātiem. tomēr “vidēji hokeju paēdis” Latvijas izlases “līdzjutējs” brīžos, kad izlasei neklājas tik skaisti kā gribētos, apvainojas uz izlasi par savām pieviltajām cerībām, ātri “hameleonizējas” un no izlases norobežojas, “analizē” trenerus, spēlētājus, Kirovu Lipmanu, visu un visus… līdz brīdim, kad izlase ir atkal uz viļņa. jo uzvarētāji kā magnēts pievelk.

Latvijas izlases “vidējais līdzjutējs” daudz labprātāk pieņem, ka kāds konkrēts izlases kandidāts ir lauzis abas kājas, nevis bez redzamām sāpju konvulsijām sejā un/vai skeletā tieši atsaka izlasei.

šaubu nav, ne visi līdzjutēji ir tādi. protams, negāciju izvirdumi interneta komentāros uzskatāmāk atspoguļo to daļu, kas ir skaļāka, nevis lielāka. tomēr vecā tautas gudrība par darvas karoti un medus mucu ir spēkā joprojām.

“pusnakts jautājums”: cik liela ir Latvijas līdzjutēju proporcija starp tiem, kas jūt līdzi uzvarošai un/vai skaisti spēlējošai izlasei, un tiem, kas jūt līdzi izlasei neatkarīgi no rezultāta?

2011. g. pasaules čempionāta D grupas beigu tabula:

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Čehija	3	3	0	0	0	9	12:3	2:4
2.	Somija	3	1	1	0	1	5	9:5	2:3 PM
3.	Dānija	3	0	1	0	2	2	4:13	2:3 PM
4.	Latvija	3	0	0	2	1	2	6:10	–

2011. g. pasaules čempionāta G grupas (Relegation Round = “nāvinieku grupa”) tabula (pēc komandu 1 spēles):

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Baltkrievija	1	1	0	0	0	3	7:2
2.	Slovēnija	1	1	0	0	0	3	5:2	2:5
3.	Latvija	1	0	0	0	1	0	2:5	–
4.	Austrija	1	0	0	0	1	0	2:7

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas 4 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs	sp.	punkti	+/-**	SM		kop. sp. laiks
UZBRUCĒJI
Mārtiņš Cipulis	4	2+1	0	2		70:45
Miķelis Rēdlihs	4	0+3	-2	4		71:58
Roberts Bukarts	4	2+0	0	0		44:20
Gints Meija	4	0+2	-1	0		54:33
Aleksandrs Ņiživijs	4	0+2	-1	2		69:53
Herberts Vasiļjevs C	4	1+0	0	6		78:09
Lauris Dārziņš	3	1+0	-3	4		40:09
Armands Bērziņš	4	0+1	-1	4		47:28
Andris Džeriņš	4	0+1	-2	0		63:44
Juris Štāls	1	0+0	0	0		6:10
Kaspars Saulietis	4	0+0	0	2		29:57
Ģirts Ankipāns	4	0+0	0	2		46:40
Sergejs Pečura	4	0+0	-1	2		29:25
Ronalds Ķēniņš	3 (4)*	0+0	-2	0		13:32
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	4	0+1	+1	0		85:33
Arvīds Reķis	4	0+0	-2	8		83:35
Georgijs Pujacs	4	0+1	-2	29		81:11
Krišjānis Rēdlihs	4	1+0	-1	2		80:08
Kristaps Sotnieks	4	0+2	-1	4		74:09
Jēkabs Rēdlihs	4	1+1	-3	4		55:32
Artūrs Kulda	1	0+0	-1	0***		21:20
Jānis Andersons	1	0+1	+1	0		5:12
VĀRTSARGI	sp.	min.	GAA	%		SM
Mārtiņš Raitums	1 (4)*	18:33	0.00	100		0
Edgars Masaļskis	4	231:27	3.89	87,50		0
Māris Jučers	0	–	–	–		–
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti var nebūt precīzi. *** Artūram Kuldam soda minūšu nav, bet ir 3 spēļu diskvalifikācija.

izziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju PČ statistika (pēc izlases 4 spēlēm) – iihf.com
• PČ statistikas lapa – iihf.com

[pirmais foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa foto fiksēts Maskavas OHK Dinamo pārbaudes spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 24. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]