Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Čehovas Vitjaz’

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Posted by petrovich27 uz 2013/07/17

Ankipans_trenins_2013_jul_DR_facebook_VERSKad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill BarberPhiladelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Neciešamāko KHL personāžu Top 5

Posted by petrovich27 uz 2013/07/01

Vitjaz_hcvityaz_ru_VERSVairāk ierasti ir rezultatīvāko, trāpīgāko vai vislabāk vārtus sargājošo hokejistu Topi. Taču var „pamērīt” arī hokeja ļaudis citā skalā – neciešams, ienīsts, ja vajag – „Lielāko kretīnu Top 5”. Vairums tajā iekļauto vīru ārpus hokeja ir normāli cilvēki vai tādi, par kuriem būtu prieks savā komandā. Bet par pretiniekiem tādus vēlas mazāk.

1. Jevgeņijs Artjuhins

Kopš Čehovas (tagad – Podoļskas) Vitjaz vienība ir samazinājusi kaušļu īpatsvaru komandā, atbrīvojusies no galvenā trenera Andreja Nazarova un sākusi biežāk spēlēt hokeju, par KHL lielāko kausli un, ja patīk, „atsaldeni” ir kļuvis „spēka uzbrucējs” Jevgeņijs Artjuhins. Šis 2001. gadā ar 94. kopējo numuru Tampa Bay Lightning draftētais un NHL-ā 204 spēles aizvadījušas krievu uzbrucējs arī 2012./2013. g. sezonā bija Sanktpēterburgas SKA štatā, kur regulārās sezonas 30 spēlēs uzkrāja 127 soda minūtes, kļūstot par sezonas nedisciplinētāko spēlētāju. Raženais augums (196 cm; ap 122 kg) ļauj Artjuhinam piekopt agresīvu un ar spēka spēli bagātinātu hokeju, tomēr kontroles zaudēšana ir veicinājusi kā diskvalifikāciju piešķiršanu, tā nelabvēļu iegūšanu.

Īpaši pamanīta Arjuhina nevienaldzība pret somu hokejistiem un viņu tuvo, provocējošo spēles stilu. Piemēram, aizvadītās sezonas gaitā J. Artjuhins saņēma 3 spēļu diskvalifikāciju par Maskavas Dinamo somu aizsarga Jannes Jalasvāras (Janne Jalasvaara) piekaušanu. Aculieciniekiem īpaši nepieņemami šķita guloša hokejista sišana. Paskatoties Artjuhina darbības vēsturi, šādas epizodes atkārtojas. Starp citu, jaunu līgumu nākamai sezonai viņš noslēdzis ar Mitišču Atlant klubu.

Artjuhins „audzina” Jalasvāru:

Nu, nav Artjuhins vienaldzīgs pret somiem, arī gulošiem:

2. Aleksandrs Radulovs

Apbrīnojams meistarības un apskaužamas sportiskas bezkaunības, kā arī nesavaldības un nedisciplinētības apvienojums ir Krievijas hokeja uzbrucējs Aleksandrs Radulovs. Līdzās čempiona, vairākkārtējiem MVP un rezultatīvākā spēlētāja tituliem, ko izcīnījis Radulovs, var „sakraut kaudzē” diezgan daudz epizožu, ar kurām lepoties diezin vai vajadzētu. Runa ir kā par izdarībām laukumā, tā izrunāšanos medijiem un disciplīnas trūkumu ārpus tā.

2004. gadā ar kopējo 15. numuru A. Radulovu draftēja Nashville Predators, kur viņš arī aizvadīja summā 172 spēles. Taču Nešvilā ir atstājis neviennozīmīgu pēcgaršu vairākkārt, nerespektējot ne NHL kārtību un spēkā esošas saistības, ne kluba disciplīnu. Jo pats liels. Arī „otrās atnākšanas” laikā – 2012. gada pavasarī, kad Predators sastāvā ieradās kā jau daudz sasniedzis. Kā nekā, KHL megakluba Salavat Julajev četru sezonu seja un viens no atpazīstamākajiem KHL hokejistiem visu līgas 5 pastāvēšanas gadu laikā. Tāpēc daudz kas tiek piedots. 2012./2013.g. sezonā Aleksandrs Radulovs kļuva par jaunā līmenī atdzimstošā Maskavas CSKA līderi un kapteini, regulārās sezonas 48 spēlēs „saštancējot” 68 punktus!!! Par to var piedot dažādas nobīdes no normas… T.sk., savu treneru kompetences publisku iztirzāšanu, tiesnešu grūstīšanu laukumā utt. Attiecīgi – 86 soda minūtes 48 spēlēs regulārajā sezonā ir tikai nieks.

Tiesa, arī CSKA treneri un vadība aizvadītajā sezonā bija ķērušies pie A. Radulova audzināšanas. Mediji pat ziņoja, ka par disciplīnas pārkāpumiem Radulovs atskaitīts no CSKA treniņiem un pārcelts uz jaunatnes komandas Krasnaja Armija treniņiem. Tomēr CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs noliedza, ka Radulovs „izsūtīts”, un diplomātiski skaidroja, ka pie disciplīnas tiekot strādāts.

A. Radulovs „uzšauj” savam trenerim:

Arī A. Radulovam nepatīk Jalasvāra (30. sek.):

3. Iļja Brizgalovs

Stenlija kausa ieguvēja un pasaules čempiona lauri diezgan pamatoti atļauj krievu vārtsargam Iļjam Brizgalovam būt augstās domās par sevi. Kopš 2000. gadā viņu ar kopējo 44. numuru draftēja Mighty Ducks of Anaheim (tagad – Anaheim Ducks), viņa karjera bija augšupejoša un ļāva šeptēties pa augstākajiem plauktiem. Tomēr šajā Topā viņu novedusi „garā mēle”. To mēdz norakstīt uz vārtsargu kā sugas īpatnībām, bet dažkārt saskatāms diplomātijas trūkums.

Brizgalova pēdējo gadu repertuārā: nievājoši izteicieni par Ziemeļamerikas klubiem un pilsētām; Staļina režīma attaisnošana; ne pārāk glaimojoši KHL raksturojumi… Pat Rīgas Dinamo „varžacij” ir uzkāpts. Pēc 2010. gada oktobrī aizvadītās Rīgas Dinamo un Phoenix Coyotes spēles „koijotu” vārtsargs Brizgalovs intervijā pauda, ka Rīgas klubs NHL-ā ieņemtu pēdējo vietu. Pat, ja tādas lietas ir taisnība, karstasinīgākie līdzjutēji un lokālie patrioti to neaizmirst ne Eiropā, ne Ziemeļamerikā. Vēl, ja salecās ar žurnālistiem, tad katrs neuzmanīgs citāts tiek atbilstoši iesaiņots un nonāk starmešu gaismā. Pēc tam jau maz kam interesē, ka citāti izrauti no konteksta.

2012./2013. g. sezonā NHL lokauta laikā Iļja Brizgalovs tomēr uzspēlēja paša nievājoši vērtētajā KHL, kur nemaz tik superspīdoši un megazvaigžnoti nesanāca iekļauties. Krievijas žurnālisti jau laicīgi norādīja, ka viens no pasaules vislabāk atalgotajiem hokejistiem ir viens no neveiksmīgākajiem lokauta laika līgumiem KHL-ā. Tiesa, nebija jau tik traki, kā atsevišķi krievu žurnālisti mālēja – Maskavas CSKA sastāvā 12 spēlēs 91,3% atvairītu metienu un GAA (vārtu zaudējumi vidēji spēlē) 2.13. Ja ne Brizgalova „lielā mute” pirms tam, medīji īpaši neknābātu. Arī pēc tam, kad šovasar Philadelphia Flyers paziņoja par viņa daudzmiljonu līguma izpirkšanu. Tas ir – Filadelfijas klubs gatavs samaksāt 23 miljonus ASV dolāru 14 gadu laikā, lai atbrīvotu vietu komandā un ietaupītu naudu – trešdaļu no līguma kopsummas (ap 11,5 milj.).

KHL platuma grādos pazīstams aģents Šumi Babajevs spriež, ka Brizgalovam tagad esot labas izredzes turpināt karjeru KHL, neskatoties uz viņa grūto raksturu un, kā daudziem šķiet, „tarakāniem galvā” (citāts no allhockey.ru). Savukārt NHL-ā varot būt problēmas tieši viņa „asās mēles” un īpatnējā rakstura dēļ.

4. Andrejs Nazarovs

Tops nebūtu pilnīgs, ja tajā nebūtu iekļauts kāds treneris, un visatbilstošākais personāžs ir Andrejs Nazarovs – jauns kadrs spēka gados, kurš divas sezonas (2010. – 2012.) bija Vitjaz komandas galvenais treneris. Savulaik (1992.) ar augsto 10. kopējo numuru San Jose Sharks draftēts krievu uzbrucējs NHL aizvadīja 580 spēles, guva vien 124 punktus, bet toties 1420 soda minūtes. Šāds personāžs Čehovas Vitjaz komandai vairāk nekā „piestāvēja”. Nākamsezonai, starp citu, vienojies ar Doņeckas Donbass vienību.

Nazarovs apkaro skatītājus Minskā:

5. Vitjazietis – vidējais

Vienu Vitjaz „hokejistu” būtu grūti un, iespējams, netaisnīgi izcelt kā visu laiku lielāko atsaldeni. Tādēl, lai iet „vitjazietis – vidējais”! Šajā šablonā lieliski ierakstās lielākā daļa no šo piecu KHL sezonu laikā pieņemtajiem leģionāriem un arī paprāvs pulks pašmāju gailēnu. Starp atpazīstamākajiem tādi vārdi kā Darcy Verot, Nathan Perrott, Josh Gratton, Brandon Sugden, Kip (Christopher) Brennan, Jon Mirasty, Nick Tarnasky, Jeremy Yablonski. Arī Kriss Saimons (Chris Simon), kurš, salīdzinot ar iepriekš nosauktajiem, tomēr ir meistars.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā Vitjaz bija būtiski samazinājuši nekārtību apjomu. Pirmoreiz piecu KHL regulāro sezonu laikā KHL nedisciplinētāko spēlētāju Topa 1. vietā nebija Vitjaz spēlētājs. Bet, piemēram, iepriekšējā sezonā (2011./2012.) Vitjaz vīri ieņēma pirmās 4 vietas…

K. Brennans uzbrūk Kr. Rēdliham utt.:

Vitjaz vajā Atlant spēlētājus:

Dž. Jablonskis uzbrūk vārtsargam G. Gelašvili:

N. Tarnaskis ķersta A. Buturļinu:

P.S. Salīdzinājumam, NHL ienīstāko hokejistu Top 10 (ar dažu gadu „bārdu”):

[Attēlā: KHL piecu sezonu laikā Čehovas Vitjaz ir prezentējusi virkni pretendentu uz KHL neciešamāko personāžu Top 5. Tomēr viņi nav vienīgie. Foto avots: hcvityaz.ru.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Vārtsargu jautājums. Kuras KHL komandas „pavilka” vārtsargs? Kuras nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/06/20

Tellkvists_vs_Novokuznecka_2013-01-28_metallurg-nk_ruCik daudz no komandas ir vārtsargs? Puse? Vairāk? Matemātiski neaprēķināms lielums, jo komandas kopējais sniegums ir cieši saistīts ar konkrētu vārtsarga izpildījumu. Viens otru spēj celt, bet var arī gremdēt. Vai Rīgas Dinamo vārtsargi komandu stiprināja? Un kurās KHL komandās vārtsargi „pavilka” uz augšu komandas sniegumu?

Viselementārākais vārtsarga kvalifikācijas aprēķins ir komandas uzvaras. Attiecīgi čempionu, regulārās sezonas un konferences uzvarētāju vārtsarga pienesumu apšauba reti. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Tomēr ne vienmēr KHL sezonas labākā vārtsarga tituls nonāk pie aktuālā Gagarina kausa ieguvēja un pat ne vienmēr pie finālista. Pēdējās divās sezonās par KHL labāko vārtsargu ir nosaukts čempionu – Maskavas Dinamo – „mūris” Aleksandrs Jerjomenko. Arī 2010. gadā labākais vārtsargs bija Gagarina kausa „turētājs” – Ak Bars vārtsargs Petri Vehanen. Bet KHL pirmajā sezonā labākais nebija play off uzvarētājs, bet finālists – Georgijs Gelašvili, kurš pārstāvēja Lokomotiv vienību. Pilnīgs izņēmums no „iekārtas” bija 2010./2011. g. sezonas labākais – Vitalijs Jeremejevs, Baris komandas vārtsargs. Jāpiebilst, ka Astanas Baris nebija starp KHL līderiem un nemaz nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.

Ne vienmēr labākie vārtsargi spēj aizsisties līdz fināliem, pusfināliem… Jo ar vārtsarga statistiku, sniegumu un veiksmi nepietiek. Vēl vajag īsto komandu. Piemēram, 2012./2013.g. regulārās sezonas labākais vārtsargs kritērijā ’atvairīto metienu procents’ bija Atlant pārstāvis Staņislavs Gaļimovs, kuram 94,3% atvairītu metienu. Šaubu nav, ka Gaļimova sniegums bija viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļāva „atlantiem” daudzmaz sakopt „izlieto” sezonu un ierāpties play off, kur tomēr „buldozeram” SKA nopietnus šķēršļus likt neizdevās. Piemēram, CSKA vārtsargam Rastislavam Staņam (Rastislav Staňa) bija regulārās sezonas labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 1.76); Gagarina kausa izcīņā Staņam GAA bija vēl labāks un viens no diviem labākajiem (1.74 abiem ar Jerjomenko). Tomēr CSKA netika līdz Rietumu konferences finālam, aizķeroties sērijā pret to pašu Maskavas Dinamo un Jerjomenko. Bet, piemēram, Minskas Dinamo vārtsargs Lars Haugen, kuram bija KHL regulārās sezonas otrs labākais GAA koeficients (1.81), nemaz netika pie spēlēšanas Gagarina kausa izcīņā. Jo netika arī Minskas Dinamo. KHL regulārās sezonas sausākie vārtsargi – Vasilijs Košečkins (Severstaļ; 8 „sausas” spēles) un Tomáš Pöpperle (HC Lev Praha; 6 sausumi) – līdz izslēgšanas spēlēm tika, tomēr viņu komandas uz visaugstākajiem mērķiem „negāja”. Tiesa, Severstaļ pirmo kārtu pārvarēja. Savukārt Gagarina kausa izcīņā par Jerjomenko labāks atvairīto metienu procents bija četriem kadriem, tomēr pret Gagarina kausu tie bija nepietiekami argumenti… (Atgādinājumam: KHL vārtsargu topos uzrādās te vīri, kas vārtus sargājuši vismaz vienā trešdaļā spēļu.)

Ceļ vai gremdē?

Labāko vārtsargu nominācijas un svarīgāko parametru statistiku apšaubīt nav vērts, taču – ir interesanti salīdzināt komandu ieņemto vietu un vārtsargu pozīcijas Topos. Tas, protams, neatklāj vislabākos vārtsargus un to pienesuma korektu secību. Tomēr vismaz statistiski norāda – kurš vārtsargs acīmredzami „vilka” komandu uz augšu, bet kura sniegums ir stipri zem komandas kopējā snieguma.

Skaidrs, ka ir savas nianses. Protams, vārtsarga sniegums ir saistīts un atkarīgs no laukuma spēlētāju līdzdalības, bloķēto metienu apjoma, „atļauto” metienu izdarīšanas vietas, izvēlētās taktikas utt. Arī pretinieki dažādās spēlēs ir atšķirīgi. Tātad vārtsargi ir tik labi, cik labiem viņiem ļauj būt savējie un pretinieku spēlētāji laukumā.

P.S. Izvērtējumā tikai regulārā sezona un tikai komandu „pirmie vārtsargi” – tie, kuri aizvadījuši lielāko spēles laiku savas komandas vārtos. Attiecīgi, neuzrādās citi izcilnieki, kuri aizvadījuši komandas vārtos relatīvi daudz laika un diezgan veiksmīgi. Piemēram, Semjons Varlamovs (Lokomotiv; 94,6%; GAA 1.74), minētie Staņislavs Gaļimovs (Atlant; 94,3%; GAA 1.94), Lars Haugen (Minskas Dinamo; 93,3%; GAA 1.81).

KHL 2012./2013. g. regulārās sezonas vārtsargu „pavilkšanas” apjoma Top:

komanda vieta KHL reg. pirmais vārtsargs atv. % (vieta KHL) GAA (vieta KHL) summēta vieta +/- pret kom. vietu
1. Vitjaz 22. Ivans Kasutins 92.9% (92.8%; 10.*) 2.60 (2.56; 21.*) 15.5 +6.5
2. Sibir 12. Jeff Glass 93.3% (4.) 2.02 (8.) 6. +6
3. CSKA 6. Rastislav Staňa 93.4% (3.) 1.76 (1.) 2. +4
4. HC Slovan Bratislava 13. Jaroslav Janus 92.8% (9.) 2.17 (11.) 10. +3
5. Avtomobiļist 26. Chris Holt 91.2% (91.6%; 19.*) 2.83 (2.67; 27.*) 23. +3
6. Spartak 23. Sergejs Borisovs 91.6% (20.) 2.59 (22.) 21. +2
7. Dinamo (Maskava) 4. Aleksandrs Jerjomenko 93.1% (7.) 1.85 (3.) 5. -1
8. Severstaļ 11. Vasilijs Košečkins 92.3% (14.) 2.13 (10.) 12. -1
9. HC Lev Praha 15. Tomáš Pöpperle 91.7% (18.) 2.25. (14.) 16. -1
10. Ņeftehimik 14. Matt Dalton 92.3% (15.) 2.36 (16.) 15.5 -1.5
11. Amur 25. Aleksejs Murigins 91.0% (28.) 2.63 (25.) 26.5 -1.5
12. Ak Bars 2. Konstantins Baruļins 94.0% (2.) 1.95 (6.) 4. -2
13. Dinamo (Rīga) 24. Mikael Tellqvist 90.9% (29.) 2.62 (23.) 26. -2
14. Torpedo 20. Vitalijs Kovaļs 91.3% (22.) 2.63 (24.) 23. -3
15. Metallurg (Mag.) 7. Ari Ahonen 92.4% (13.) 2.04 (9.) 11. -4
16. Donbass 18. Ján Laco 91.3% (24.) 2.52 (20.) 22. -4
17. SKA 1. Sergejs Bobrovskis 93.2% (6.) 1.94 (5.) 5.5 -4.5
18. Avangard 3. Karri Rämö 92.9% (8.) 2.00 (7.) 7.5 -4.5
19. Lokomotiv 8. Curtis Sanford 92.7% (11.) 2.25 (15.) 13. -5
20. Traktor 5. Michael Garnett 92.3% (16.) 2.20 (12.) 14. -9
21. Metallurg (Novok.) 21. Aleksandrs Lazušins 90.3% (30.+) 3.26 (30.+) 30.+ -9 (un sliktāk)
22. Atlant 17. Antons Hudobins 91.2% (25.) 2.96 (30.+) 27.5+ -10.5 (un sliktāk)
23. Salavat Julajev 9. Iiro Tarkki 91.3% (23.) 2.37 (17.) 20. -11
24. Dinamo (Minska) 19. Pekka Rinne 89.7% (30.+) 3.08 (30.+) 30.+ -11 (un sliktāk)
25. Jugra 16. Edgars Masaļskis 91.0% (27.) 2.94 (30.) 28.5 -12.5
26. Baris 10. Vitalijs Jeremejevs 89.7% (30.+) 3.07 (30.+) 30.+ -20 (un sliktāk)

* Ivanam Kasutinam norādīts sniegums (%; GAA) Vitjaz ierindā, bet iekavās – šie paši rādītāji un ieņemtā vieta, iekļaujot dažas spēles SKA sastāvā. Līdzīgi Krisam Holtam – iekavās skaitļi un vietas summa, ņemot vērā arī dažas spēles Donbass sastāvā.

Vitjaz un Sibr vārtsargi – labāki par komandu

Acīmredzamākie savu komandu „pavilcēji” regulārajā sezonā ir izrādījušies – Ivans Kasutins un Jeff Glass. Vitjaz regulārās sezonas KHL koptabulā ierindojās 22. vietā, bet pirmais numurs Kasutns regulārās sezonas vārtsargu Topā pēc atvairīto metienu procenta bija 10.-as. Turklāt Ivana Kasutina darbam atzinīgu novērtējumu sniedz arī fakts, ka neilgi pirms izslēgšanas spēļu sākuma viņu „iegādājās” uz lieliem mērķiem ejošā SKA vienība. Savukārt Jeff Glass vārtsargu Topos bija labāks par viņa pārstāvētās komandas Sibir ieņemto vietu. Arī izslēgšanas spēlēs Glass pacīnījās pieklājīgi (94,1%; GAA 1.77). Austrumu konferences otrā stiprākā vienība Avangard ne bez piepūles pieveica sibīriešus, kas play off-ā ienāca kā septītie (sērijā 4-3).

„Labāks par savu komandu” ir izrādījies 2012./2013.g. sezonas Avtomobiļist pirmais vārtsargs un bijušais Rīgas dinamietis Kriss Holts (Chris Holt). Viņa ieņemtās vietas vārtsargu Topos nav bijušas augstas – starp 19. un 27.; taču to summa ir augstāka par komandas ieņemto vietu (26. = pēdējo). Arī Holta novērtējumā sava loma ir „pirkšanai”; regulārās sezonas beigās viņu pārpirka Donabass vienība, kas centās tikt Gagarina kausa izcīņā, bet tomēr nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu.

Savukārt uzskatāmākie KHL „pirmie numuri”, kuriem vismaz statistiski nav izdevies regulārajā sezonā „pavilkt” savu komandu ir – kādreizējais līgas labākais vārtsargs Vitalijs Jeremejevs (Baris), Edgars Masaļskis (Jugra), Pekka Rinne (Minskas Dinamo), Iiro Tarkki (Salavat Julajev), Antons Hudobins (Atlant).

Vai Tellkvsts vilka?

Pieņēmumiem, ka Rīgas Dinamo „pirmais numurs” Mikaels Tellkvists regulārajā sezonā būtu īpaši cēlis vai gremdējis komandu, nav. Abu – komandas un Tellkvista – atrašanās savos „Topos” ir aptuveni līdzīga, komanda – 24. vietā, vārtsargu GAA topā – 23. vietā, atvairīto metienu Topā – 29. vietā. Protams, metiens metienam ir starpība. Ja ir vēlme skatīt kritiskāk, tad summa ir ’-2’, kas nozīmē, ka komandas ieņemtā vieta ir augstāka par pirmā vārtsarga ieņemto vietu sava aroda Topos. Taču pirms „mest ar akmeni” Tellkvistam der atcerēties, ka Rīgas komanda bija trešā sliktāk iemetošā vienība regulārajā sezonā (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Savus Topus neuzlabo

Uz visu piecu līdzšinējo KHL regulāro sezonu fona Dinamo pamatvārtsargu Mikaela Tellkvista un Māra Jučera statistikas rādītāji izskatās viduvēji, lai neteiktu – vāji. Savukārt, „trešā numura” Kristera Gudļevska skaitļi izskatās salīdzinoši labi, bet ar 82 minūtēm ir par maz, lai uz tām balstītu dziļus un plašus secinājumus. Bet katrā ziņā Gudļevskis saņemto iespēju neizniekoja.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 5 regulārajās sezonās (2008.- 2013.):

vārtsargs sezona sp. (pietikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 (25) 10-6 2 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 (49) 13-11 8 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 (35) 8-9 1 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Kristers Gudļevskis 2012./2013. 2 (18) 1-1 0 2.18 92.1% 0 82:27
5. Chris Holt 2011./2012. 45 (54) 20-16 6 2.27 91.9% 5 2590:12
6. Edgars Masaļskis 2008./2009. 8 (8) 4-2 1 2.66 91.5% 1 406:40
7. Edgars Masaļskis 2009./2010. 37 (56) 17-11 5 2.84 91.0% 2 1920:26
8. Mikael Tellqvist 2012./2013. 35 (50) 12-9 1 2.62 90.9% 1 1972:09
9. Māris Jučers 2011./2012. 16 (54) 2-5 5 2.41 90.8% 0 695:54
10. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 (9) 1-3 0 2.61 90.8% 0 252:56
11. Ervīns Muštukovs 2008./2009. 2 (11) 0-1 0 3.00 90.5% 0 80:00
12. Martin Prusek 2009./2010. 28 (49) 7-14 2 3.13 90.3% 0 1476:56
13. Edgars Lūsiņš 2010./2011. 4 (21) 1-2 1 2.63 89.7% 0 182:10
14. MārisJučers 2012./2013. 19 (36) 2-13 3 3.01 89.4% 0 1075:54
15. Sergejs Naumovs 2008./2009. 29 (56) 12-12 2 3.50 89.3% 0 1489:53
-. Uģis Avotiņš 2008./2009. 1 (3) 0-0 0 0.00 0 0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010. 0 (7) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2010./2011. 0 (3) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 4 play off sezonās (2009.-2012.):

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 2010. 6 (6) 3-2 0 1.93 93.4% 1 373:30
2. Martin Prusek 2010. 4 (6) 1-3 0 2.57 92.1% 0 209:50
3. Mikael Tellqvist 2011. 6 (11) 3-1 0 3.04 90.4% 0 295:45
4. Chris Holt 2011. 7 (11) 2-5 0 3.27 89.9% 0 403:40
5. Chris Holt 2012. 5 (5) 2-2 0 2.72 88.7% 0 287:15
6. Māris Jučers 2012. 3 (7) 1-2 0 2.85 86.9% 0 168:10
7. Martin Prusek 2009. 3 (3) 0-3 0 4.67 85.9% 0 167:02
8. Sergejs Naumovs 2009. 1 (3) 0-0 0 10.10 77.8% 0 11:53
Ervīns Muštukovs 2010. 0 (6) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2012. 0 (2) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika vienīgajā Nadeždas kausa izcīņas sezonā (2013.):

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Mikael Tellqvist 2013. 11 (13) 9-2 0 1.97 93.9% 2 671:27
2. Māris Jučers 2013. 3 (13) 0-2 1 3.28 90.5% 0 128:01

*

Vēl info:

  • KHL komandu ieņemtā vieta pēc rezultativitātes punktiem 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru
  • Donbass vārtsargu trenera Sergeja Naumova intervija Sporta Avīzē (2013-06-18; pieejams sportaavize.lv abonentiem) – sportacentrs.com
  • Latvijas izlases (vārtsargu) trenera Artūra Irbes intervija (2013-06-19) – apollo.lv
  • Artūra Irbes intervija (video; 2013-05-29; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
  • KHL vārtsargu Topi 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru (Atv.%; GAA; “Sausas”)
  • Rīgas Dinamo pirmo četru sezonu vārtsargu snieguma kopsavilkums: tepat

[Attēlā: Mikaels Tellkvists Rīgas Dinamo vārtos spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2013. gada 28. janvārī. Foto avots: metallurg-nk.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/28

Karsums_vs_Ak_Bars_2012-11-14_DR_facebook_VERSSkatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Cipulis_2010_2011_sez_pirma_puse_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NN02Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 9+11 -11 14:55 3 0+0 ±0 14:45
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 8+7 -5 15:50 9 2+0 -2 14:22
2010./2011. Amur 49 12+7 -12 14:09
2011./2012. Dinamo (Rīga) 48 2+8 -4 13:56 6 0+0 -4 13:02
2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 11:00 4 0+0 -2 17:27

*

Lauris Dārziņš

Darzins_PO_vs_Neftehimik_2013_febr_ak-bars_ru_N3_VERSPirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 8+8 -6 13:50 3 0+0 -3 14:47
2009./2010. Dinamo (Rīga) 54 14+17 +7 15:28 9 2+2 ±0 18:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 45 21+23 +9 16:13 11 5+5 -7 17:57
2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 11:14 4 0+0 -1 16:17
2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 11:41 9 4+0 +1 14:52

*

Aleksandrs Nizivijs (17)Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 53 9+18 -8 15:41 3 1+2 +1 17:18
2009./2010. Dinamo (Rīga) 50 12+24 -9 18:09 9 1+3 -5 19:38
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 12+24 ±0 17:13 10 4+3 -3 16:38
2011./2012. Dinamo (Rīga) 33 3+6 -4 13:23 3 0+0 -4 18:28
2012./2013. Dinamo (Rīga) 33 1+14 -10 15:17
HC Lev Praha 7 1+0 -1 10:39 3 0+0 -2 6:58

*

Ainars Podziņš

Podzins_Rus_Vitjazi_vs_HKR_2013-03-04_HKR_facebook2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2010./2011. Dinamo (Rīga) 19 1+0 ±0 6:16 11 0+1 -5 8:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 38 4+0 +1 7:55 4 0+0 -1 6:37
2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 13:54 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1 Nad. 15:24

*

Mik_Redlihs_Lokom_vs_DR_2012-08-28_A_KrustsMiķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 55 9+8 -8 12:35 3 0+0 -4 13:01
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 17+15 +10 13:43 9 1+2 -1 17:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 54 16+25 +10 16:07 11 3+6 -8 17:47
2011./2012. Dinamo (Rīga) 54 13+31 -5 17:56 7 2+8 +5 19:44
2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 13:10 5 1+0 -1 11:12

*

Sprukts_CSKA_vs_DR_2013-02-15_A_Krusts_N2Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 53 11+25 +9 54.5% 17:46 9 1+4 ±0 49.5% 19:40
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 10+16 +2 53.2% 17:47 11 4+1 -4 45.6% 16:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 53 11+24 +2 51.0% 18:57 7 5+3 +3 59.9% 20:13
2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 54.1% 11:10 9 0+1 -2 49.3% 15:07

*

Aleksejs Širokovs Aleksejs_Sirokovs_LAT_vs_SOMIJA_2011-04-07_lhf_lv_VERS

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 45 2+8 -9 53.2% 13:27 3 0+0 ±0 33.3% 5:58
2009./2010. Amur 51 8+12 -11 52.5% 14:45
2010./2011. Amur 7 1+1 -5 54.1% 15:58

*

Ozolins_1ma_ka_Atlant_kapt_vs_Severstal_2013-01-08_atlant-mo_ru_VERSSandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 43 6+18 ±0 22:28 6 0+3 -3 23:32
2010./2011. Dinamo (Rīga) 41 5+26 +5 22:54 11 0+7 -2 22:22
2011./2012. Dinamo (Rīga) 50 10+10 -17 19:56 7 1+1 -5 20:23
2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 20:44 5 0+1 -7 20:50

*

Pujacs_omskzdes_ruGeorgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Lada 38 9+4 +10 20:07
Dinamo (Rīga) 12 1+3 +2 21:20 3 0+1 ±0 24:25
2009./2010. Sibir 56 1+13 +2 19:27
2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 21:32 4 0+0 -1 20:01
2011./2012. Sibir 25 1+4 +8 19:58
Avangard 13 1+4 ±0 20:50 17 0+0 -2 21:17
2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 19:21 10 0+2 -2 17:51

*

masalskis_Jugra_vs_DR_2010-12-26_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N4Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG uzv.-zaud. REG GAA REG atv. % REG „sausi” REG sp. PO uzv.-zaud. PO GAA PO atv. % PO „sausi” PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 8 (406:40) 4-2 2.66 91.5% 1
2009./2010. Dinamo (Rīga) 37 (1920:26) 17-11 2.84 91.0% 2 6 (373:30) 3-2 1.93 93.4% 1
2010./2011. Jugra 23 (1237:06) 6-10 3.25 89.8% 1 5 (297:00) 2-3 2.42 92.1% 0
2011./2012. Jugra 19 (1021:39) 4-8 2.53 91.6% 2 3 (88:23) 0-2 1.36 95.8% 0
2012./2013. Jugra 32 (1857:59) 17-11 2.94 91.0% 2 Nad. 1 (59:51) Nad. 0-1 Nad. 6.02 Nad. 77.8% Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

spēlētājs sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. PO punkti PO +/- PO
UZBRUCĒJI
1. Aleksejs Širokovs 2009./2010. Amur 51 8+12 -11
2. Mārtiņš Cipulis 2010./2011. Amur 49 12+7 -12
3. Lauris Dārziņš 2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 9 4+0 +1
4. Jānis Sprukts 2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 9 0+1 -2
5. Miķelis Rēdlihs 2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 5 1+0 -1
6. Lauris Dārziņš 2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 4 0+0 -1
7. Mārtiņš Cipulis 2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 4 0+0 -2
8. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 24 4+1 -3
9. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 30 2+2 -4
10. Ainars Podziņš 2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1
11. Aleksejs Širokovs 2010./2011. Amur 7 1+1 -5
12. Aleksandrs Ņiživijs 2012./2013. HC Lev Praha 7 1+0 -1 3 0+0 -2
AIZSARGI
1. Georgijs Pujacs 2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 10 0+2 -2
2. Oskars Bārtulis 2012./2013. Donbass 40 3+4 +9 Nad. 4 Nad. 0+0 Nad. ±0
3. Georgijs Pujacs 2011./2012. Sibir 25 1+4 +8
Avangard 13 1+4 ±0 17 0+0 -2
4. Sandis Ozoliņš 2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 5 0+1 -7
5. Georgijs Pujacs 2009./2010. Sibir 56 1+13 +2
6. Māris Jass 2010./2011. Ņeftehimik 18 0+1 ±0
7. Aleksandrs Jerofejevs 2008./2009. Ņeftehimik 8 1+5 -1 4 0+0 +1
8. Georgijs Pujacs 2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 4 0+0 -1
9. Artūrs Kulda 2012./2013. Sibir 50 9+6 -3 7 0+1 +1
10. Aleksandrs Jerofejevs 2009./2010. Metallurg (Novokuzņecka) 48 1+6 -4 34 3+3 -6
VĀRTSARGI sezona klubs sp. REG atv. % REG GAA REG sp. PO atv. % PO GAA PO
1. Edgars Masaļskis 2011./2012. Jugra 19 91.6% 2.53 3 95.8% 1.36
2. Edgars Masaļskis 2012./2013. Jugra 32 91.0% 2.94 Nad. 1 Nad. 77.8% Nad. 6.02
3. Edgars Masaļskis 2010./2011. Jugra 23 89.8% 3.25 5 92.1% 2.42

*

Plašākai ainavai:

  • Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzēsportacentrs.com (pieejams abonentiem)
  • Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
  • KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
  • Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

FOTOSTĀSTS: Ainars Podziņš 33 kadros

Posted by petrovich27 uz 2013/01/24

01-Podzins_Vitjaz_vs_Amur_2013-01-17_hcvityaz_ru

1. Rīgas Dinamo “izbrāķētais” un šosezon pie spēles laika netikušais Ainars Podziņš izrādījies noderīgs Čehovas Vitjaz vienībai, kuras ierindā uzsāka Jauno 2013. gadu. Pirmais punkts bija jau pirmajā spēlē, bet tagad 6 spēļu summā 3 punkti (1+2). Labs sveiciens kā Dinamo ģenerālmenedžerim Jurim Opuļskim un komandas treneriem, tā – jaunatnes vienības HK Rīga galvenajam trenerim Leonīdam Tambijevam / Vitjaz pret Amur 2013-01-17; foto avots: hcvityaz.ru

02-Ainars_Podzins_vs_Liepajas_Metalurgs_2010-09-03_dinamoriga_eu

2. Bet par visu pēc kārtas. 2009. gada KHL draftā Ainaru Podziņu ar kopējo 59. numuru izvēlējās Rīgas Dinamo. Vēl pēc gada viņš bija Rīgā ar 4 gadu līgumu kabatā. 2010. gada starpsezonā “iekrita” arī pirmās pārbaudes spēles Dinamo krāsās / Dinamo pret Liepājas Metalurgs 2010-09-03; foto avots: dinamoriga.eu

03-Podzins_nespeleja_pret_SKA_2010-09-25

3. Savu pirmo KHL sezonu (2010./2011.) 18-gadīgais Podziņš sāka kā Dinamo 13.-ais uzbrucējs – “talismans” bez spēles laika; komandai līdzi brauca, uz rezervistu soliņa sēdēja, bet pirmajās 15 spēlēs, uz kurām bija pieteikts, kopā uz ledus aizvadīja 1 minūti 26 sekundes, t.i. vidēji 5 – 6 sekundes spēlē. Podziņš gaidīja savu iespēju / Dinamo pret SKA 2010-09-25; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

04-Podzins_HK_Riga_pret_Russkije_Vitjazi_2010-09-29

4. Spēļu praksei Ainaru Podziņu 2010./2011. g. sezonā šad tad komandēja uz Dinamo jaunatnes vienību HK Rīga. Attēlā redzamajā spēlē pret Čehovas jaunatnes komandu Podziņš guva 4 punktus (1+3) un komanda uzvarēja 13:4 / HK Rīga pret Russkije Vitjazi 2010-09-29; foto avots: dinamoriga.eu

05-HK_Riga_pret_Minskije_Zubri_otra_2010-11-05_Romualds_Vambuts_sportacentrs_com

5. HK Rīga pirmajā sezonā (2010./2011.) galvenais treneris Leonīds Tambijevs bieži kritizēja Miku Indraši, Ronaldu Cinku, bet arī Podziņš (#29) nebija viens no “ieredzētākajiem”. Šīs regulārās sezonas MHL statistika Ainaram Podziņam: 17 spēlēs 8 punkti (2+6) un lietderība -4 / HK Rīga pret Minskije Zubri 2010-11-05; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

05-Podzins_vs_CSKA_2011-01-18_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)

6. Reāls spēles laiks Dinamo ierindā Podziņam sāka periodiski “uzrasties” 2010. gada decembrī, bet nepārtrauktā režīmā – 2011. gada janvāra vidū / Dinamo pret CSKA 2011-01-18; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

06-Podzins_vs_CSKA_2011-02-01_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)

7. Pie sava pirmā vārtu guvuma KHL oficiālajā čempionātā Ainars Podziņš tika spēlē pret Maskavas CSKA 2011. gada 1. februārī. Tad arī nokļuva plašākā starmešu gaismā / Dinamo pret CSKA 2011-02-01; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

07-Podzins_vs_OHK_Dinamo_piekta_PO_2011-03-01_dynamo_ru

8. Ainars Podziņš pret Znaroka “slepeno ieroci” – Leo Komarovu. 2011. gada izslēgšanas spēlēm Podziņš pietuvojās un tajās cīnījās jau kā īstens dinamietis – ar stabilu spēles laiku un pelnītu vietu ceturtajā maiņā / Dinamo pret (OHK) Dinamo 2011-03-01; foto avots: dynamo.ru

08-Podzins_vs_Lokomotiv_tresa_PO_2011-03-12_Romualds_Vambuts_Sportacentrs_com

9. Lai arī pret Jaroslavļas Lomotiv dinamieši klupa, tomēr 2011. gada play off summā tika vērtēti atzinīgi, jo 1. kārtā bija “nolauzuši” Maskavas dinamiešus. Podziņam play off 11 spēlēs 1 punkts (0+1) un lietderība -5, bet izskatījās, ka aizvadītā sezona bija cerīgs sākums četrgadu līguma termiņā / Dinamo pret Lokomotiv 2011-03-12; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

09-Podzins_sezonas_nosl_pas_2011-03-26_dinamoriga_eu

10. Rīgas Dinamo sezonas noslēguma “šovā” Podziņš spēlēja saskaņā ar formāta noteikumiem – ar divām nūjām, nesašņorētiem slidzābakiem… / Dinamo sezonas noslēguma pasākums 2011-03-26; foto avots: dinamoriga.eu

10-Podzins_vs_Neftehimik_2011-08-24_nahl_lv_Olegs_Siracenko

11. 2011. gada starpsezonā pa kādai pārbaudei Dinamo ierindā, vēl ar 29.-to numuru. Sezonas laikā būs cits – #66 / Dinamo pret Ņeftehimik 2011-08-24; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

11-HK_Riga_vs_EJHL_izlase_2011-08-30_mhl_khl_ru

12. MHL vadība ieviesa jaunatnes komandu turnīru Pasaules kauss, kurā 2011. gada augusta beigās startēja arī HK Rīga vienība. Tambijevs kā papildspēkus no Dinamo saņēma Robertu Bukartu un Ainaru Podziņu, no Liepājas Metalurga – Artūru Mickēviču… / HK Rīga pret EJHL izlasi (ASV) 2011-08-30; foto avots: mhl.khl.ru

12-Podzins_HK_Riga_vs_EJHL_izlase_2011-08-30_mhl_khl_ru_N3

13. HK Rīga turnīrā Pasaules kauss neplānoti zaudēja EJHL izlasei… / HK Rīga pret EJHL izlasi (ASV) 2011-08-30; foto avots: mhl.khl.ru

13-Podzins_Ainars_HK_Riga_vs_Kr_Armija_2011-08-31_mhl_khl_ru

14. Bet pēc tam “sausā” uzvarēja vēlākos Pasaules kausa ieguvējus – Krasnaja Armija, un vēl sasita Slovākijas vienību Tatranski Vlci. Tomēr ar to bija par maz – turnīra izspēles shēma “nolika” HK Rīga komandu apakšgrupas 2. vietā, atstājot bez fināla. Tajā spēlēja un uzvarēja rīdzinieku uzvarētie “sarkanarmieši”. Ainaram Podziņam turnīra 3 spēļu summā 1 punkts (0+1) un neitrāls lietderības koeficients / HK Rīga pret Krasnaja Armija 2011-08-31; foto avots: mhl.khl.ru

14-Podzins_vs_CSKA_2011-09-19_A_Krusts

15. Savu otro KHL sezonu (2011./2012.) Podziņš sāka, spēlējot jau no paša sākuma nevis “atsēžot” 13.-tā uzbrucēja posteni uz soliņa. Pirmais, bet ne vienīgais, vārtu guvums iegadījās arī pret CSKA, bet jau septembra vidū / Dinamo pret CSKA 2011-09-19; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

15-Podzins_vs_Lev_2011-09-26_A_Krusts_N2

16. 2011. gada septembra summā jau 2 vārtu guvumi 19-gadīgajam Ainaram Podziņam. Uz galvenā trenera Pekas Rautakallio ieviestā maztrāpīgā sezonas sākuma hokeja fona Podziņš izskatās rezultatīvs un, rādās, ir “pilnā loze” Dinamo tās sezonas jaunā hokejista (dzimis 1992. gadā vai jaunāks) postenī / Dinamo pret Popradas Lev 2011-09-26; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

16-Podzins_A_vs_Avtomobilist_2011-10-14_A_Krusts_N4

17. Oktobrī vēl viens vārtu guvums, novembrī vēl… Pamazām, bet sistemātiski. Un pieklājīgi 4. maiņas uzbrucējam / Dinamo pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

17-Podzins_A_vs_Avtomobilist_2011-10-14_A_Krusts_N3

18. Pirmais rudens Rautakallio “valdīšanas” laikā bija apjukuma pilns – nācās mācīties arī visvecākajiem un pieredzējušākajiem dinamiešiem. Podziņš savu iespēju centās izmantot un viņam sanāca / Dinamo pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

18-Podzins_vs_Traktor_2011-10-18_Olegs_Siracenko_sarauj_com_N2

19. Varēja Podziņam pārmest “laukuma neredzēšanu” un individuālismu, bet enerģijas trūkumu un centību – Dinamo sastāvā nekad / Dinamo pret Traktor 2011-10-18; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

19-Podzins_vs_Spartak_2011-11-20_A_Krusts

20. Un vēl arī cīņā pie un gar bortiem Podziņš iederējās / Dinamo pret Spartak 2011-11-20; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

20-Podzins_vs_Spartak_2011-11-20_R_Vambuts_S-centrs_com

21. Vēl “parastais” treneris un Rautakallio asistents Artis Ābols skaidro. Tolaik izskatījās, ka Ābols ir “Podziņa treneris” – izskatījās laba saprašanās. Bet Ābolu kā galveno Podziņam tā arī nenācās pārbaudīt uz savas “ādas” / Dinamo pret Spartak 2011-11-20; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

21-Podzins_vs_Amur_2011-11-27_hcamur_ru

22. Bet… 2011./2012. g. sezonas gaitā KHL vadoņi izlēma paplašināt “junioru” vecumu no U-20 uz U-21, ļaujot arī 1991. gadā dzimušos hokejistus ar atvieglotiem nosacījumiem pieteikt spēlēm. Podziņa pozīcijas sāka “apstrīdēt” gadu vecāki un sastāvā tikt griboši hokejisti – Bičevskis, Upītis… / Dinamo pret Amur 2011-11-27; foto avots: hcamur.ru

22-DR_vs_Kloten_Flyers_2011-12-26_HK_Riga_ofic_profils_Facebook_com

23. Podziņš kopā ar Dinamo piedalījās arī Špenglera kausa turnīrā 2011. gada decembrī, kur 4 spēļu summā iekrāja 1 punktu (0+1) un negatīvu lietderības koeficientu -1. Vēl janvārī Ainars Podziņš bija Dinamo sastāvā, bet jau biezāk atsēžot malā kā 13.-ajam uzbrucējam, ar minimālu spēles laiku un nu jau ar treneru uzticības deficītu / Dinamo pret Kloten Flyers 2011-12-26; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

23-Podzins_vs_Krasnaja_Armija_2012-02-07_HK_Riga_prof_facebook_com_N2

24. 2012. gada februārī Podziņš tika nosūtīts uz jaunatnes vienību HK Rīga un šajā sezonā MHL čempionātā nokļuva pirmoreiz. Februāra un visas MHL 2011./2012. g. regulārās sezonas summā viņam 7 spēles, 3 punkti (2+1) un neitrāla lietderība / HK Rīga pret Krasnaja Armija 2012-02-07; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

24-Podzins_vs_Sibirskije_Snaiperi_2012-02-27_HK_Riga_pfof_facebook_com

25. Nevienam nebija noslēpums, ka HK Rīga “virstrenerim” Tambijevam un Ainaram Podziņam nav savstarpēja saprašanās – tas tā maigi izsakoties. 4.-tā maiņa, atsēdināšana nedodot spēles laiku, nesarunāšanās – tā bija klasika. Attiecīgi Podziņam MHL 2012. gada play off summā – 5 spēlēs nulle punktu un lietderība -4. Podziņš arī kļuva par to spēlētāju, kuru Tambijevs visvairāk un publiski kritizēja… Turpinot apmēram pirms gada – pusotra aizsākto tēmu, ka Podziņš KHL-am nav gatavs / HK Rīga pret Sibirskije Snaiperi 2012-02-27; HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

25-podzins-vs-jugra-2011-10-31-o-siracenko-sarauj-com

26. Savukārt, Dinamo ierindā 2012. gada play off-os Podziņš uzspēlēja īsi pirms MHL izslēgšanas spēlēm. Ainars Podziņš bija pieteikts uz visām septiņām Dinamo vienības play off spēlēm tajā sezonā, bet reāli uz ledus devās četrās. Vienā no tām tikai uz 40 sekundēm. Šo četru spēļu summā bez punktiem un lietderība -1. Vidējais spēles laiks 6:37. Tie bija izrādījušies atvadu akordi Dinamo sastāvā oficiālajās KHL spēlēs. Vēl aprīlī bija 2 pārbaudes spēles Dinamo dublieru komandas sastāvā – pret Igaunijas izlasi un Latvijas U-18 izlasi. Ja vēl tālāk, tad arī Latvijas Virslīgas 2012. gada izslēgšanas spēlēs Juniors komandas sastāvā 3 spēles, 1 vārtu guvums… / Dinamo pret Jugra 2011-10-31; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

26-Podzins-2012_facebook_com_DR_profils

27. Jaunā, 2012./2013. g., sezona “draudēja” sākties nopietnāk – “Podziņa gada” (1992.) hokejistiem beidzot bija jākļūst “jaunajiem – atbalstītajiem”, kas ļauj komandai pieteikt papildu spēlētājus. Tomēr nē… KHL atkal mainīja principus un atkal pacēla “junioru” vecumu līdz U-22 (dz. 1991.). Un Podziņam konkurentu uz dotētu vietu sastāvā kļuva vēl vairāk – Bičevskis, Biezais, M.Lipsbergs, Porejs… / Dinamo sapulce, 2012. gads; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

27-Podzins_DR_treninnom_Valmiera_2012_vasara_DR_profils_facebook_com_N2

28. Ainars Podziņš pozē Dinamo treniņnometnes laikā Valmierā. Tomēr netika pat ne uz Dinamo starpsezonas pārbaudes spēlēm… Un atkal neproduktīvs komandējums uz HK Rīga pie Tambijeva. Tur – 2012. gada Pasaules kausa turnīrā divas spēles (u pārējām 2 “atsēdināts”; rezultativitāte un lietderība “pa nullēm”) un regulārās sezonas 5 spēles septembrī (0+2 un lietderība -1) / Dinamo treniņnometnē 2012. gada vasarā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

28-Podzins_dodas_izbr_2012_sept_DR_prof_facebook

29. Jaunās, 2012./2013. g. sezonas sākumā Ainaram Podziņam atkal bija “čemodāna” loma. Brauca ar komandu izbraukumā, bija pieteikts 3 spēlēm, bet pie reāla spēles laika Dinamo sastāvā KHL čempionātā netika… / Dinamo izbraukumā 2012. gada septembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

29-Podzins_LM_2012_skliepajasmetalurgs_lv

30. Komandējums uz Dinamo fārmklubu Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgā sanāca kā “eliksīrs” – ar reālu spēles laiku, galvenā trenera uzticēšanos. Līdz savai pārceļošanai uz Čehovas Vitjaz ap gadu miju Podziņa “sausais atlikums” Liepājā: 21 spēle, 12 punkti (6+6) un lietderība +5 / Liepājas Metalurgs sastāvā, 2012. gada 2. puse; foto: skliepajasmetalurgs.lv

30-Podzins_otra_spele_Vitjaz_vs_Torpedo_2013-01-08_hctorpedo_ru

31. Šis foto ir no Podziņa otrās spēles Vitjaz sastāvā, bet savā pirmajā spēlē Čehovas kluba sastāvā 2013. gada 6. janvārī Ainars Podziņš guva savas KHL sezonas pirmo rezultativitātes punktu / Vijaz pret Torpedo 2013-01-08; foto avots: hctorpedo.ru

31-Podzins_Vitjaz_vs_Amur_2013-01-17_hcvityaz_ru_N2

32. Nu jau sešu spēļu summā Čehovas komandas sastāvā Podziņam 3 rezultativitātes punkti (1+2) un lietderība +2. Tas ir daudz vai maz? Arī Rīgas Dinamo kontekstā?/ Vitjaz pret Amur 2013-01-17; foto avots: hcvityaz.ru

Podzins_Vijaz_vs_Novokuznecka_2013-01-19_hcvityaz_ru

33. Tagad Čehovas Vijaz ierinda / Vitjaz pret Novokuzņeckas Metallurg 2013-01-19; foto avots: hcvityaz.ru

P.S. Ieskatam:

  • Par Ainara Podziņa karjeru Dinamo sistēmā: tepat (2012-08-23)
  • Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (2013-01-03; pieejams abonentiem)

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , | Leave a Comment »

Dinamo Ziemassvētku vecītim vairs netic?

Posted by petrovich27 uz 2013/01/16

Nizivijs_Lev_2013_sakums_levpraha_cz_VERSŠosezon Rīgas Dinamo nav ielūgti pie lielā svētku galda. Pirmoreiz KHL visu zvaigžņu spēle ir bijusi bez Rīgas komandas pārstāvjiem. Bet svarīgākais – visas pazīmes liecina, ka šī arī būs pirmā sezona, kad rīdzinieki nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm. Būtu jānotiek brīnumam, lai būtu savādāk.

Vairs nav jēgas iztirzāt, ka tas viss notiek sezonā, pirms kuras kluba vadība deklarēja savu mērķi – tiekties uz Gagarina kausu. Mērķim ne vainas, taču arī minimālā programma – iekļūšana play off – ir izrādījies gana sarežģīts uzdevums…

Palikšana bez sezonas „deserta” – Gagarina kausa izcīņas – nav nekas pārsteidzošs, īpaši vidusmēra komandai, kāda ir Rīgas Dinamo. Šosezon 10 komandas paliks bez izslēgšanas spēlēm. Daļa no tām jau izpārdevusi daļu leģionāru un pašmāju vērtīgāko spēlētāju tām komandām, kuras gatavojas play off-iem.

Starp citu, Rietumos 9 – 11 spēles līdz regulārā čempionāta beigām ārpus play off zonas ir Ņižnijnovgorodas Torpedo vienība, kura iepriekšējā sezonā ieņēma Rietumu konferences 2. vietu un izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā „atslēdza” Rīgas klubu. Ārpus izslēgšanas spēļu teritorijas sitās Maskavas apgabala gubernatora lepnums un itin pieklājīgo investīciju objekts – Mitišču Atlant, kurš ir piedalījies līdz šim visos KHL play off-os, 2011. gadā pat nonākot līdz Gagarina kausa finālam un KHL „sudrabam”. Nav arī leģendārā Maskavas Spartak komanda, kuru problēmas vajāja jau iepriekšējā sezonā, un nav vēl arī jaunpienācēji – Doņeckas Donbass, kurai par budžetu „raudāt” nenākoties.

Vai esam gatavi patiesībai?

Šajā vidusmēra komandas vidusmēra situācijā, kā redzams, pārsteigumu nav. Tāpat nav nekāds „jauns velosipēds” redzams janvāra gaitā, kad Rīgas Dinamo palaiž savās gaitās citur pieprasītus hokejistus – uzbrucēju Aleksandru Ņiživiju, aizsargu Matjē Karlu. Pat ja viņi netiek pārdoti par skaidru naudu, tad viņu alga tiek vismaz daļēji ieekonomēta. It kā dīvaini, ka dienu vai divas pirms konkrēto hokejistu „palaišanas” no Dinamo šie paši hokejisti no masu medijiem runā un stāsta par to, kā „mums” jācīnās par play off un ka viss vēl nav zaudēts.

Tomēr – kas gan tur pārsteidzošs? Spēlētāji nepadodas un ir gatavi cīnīties līdz galam, un nav pārsteigums, ka tieši tādi spēlētāji ir interesanti citiem klubiem. Un pat, ja spēlētāji nav vairs gatavi cīnīties, ko gan viņiem citu teikt? Lai saka, ka viss beidzies un atlikušo sezonas daļu spēlēs savam priekam un hipotekārajam kredītam? Pat, ja tā būtu taisnība, vai līdzjutēji piedotu? Ko par to visu teiktu Dinamo mārketings, kuram uzdevums ir „piebāzt” arēnu arī sezonas pēdējās mājas spēlēs?

Bez rozā brillēm

Tomēr zināms apjukums vai vismaz sakaru trūkums frontes līnijā ir pamanāms. Kaujas līnijā esošie vai bijušie, t.sk. „aktuālais” galvenais treneris Artis Ābols, teic, ka iekļūšanai play off-ā tic. Jo, kas gan ir neiespējams mūsdienu pasaulē? Bet štābā esošie ģenerāļi un virsnieki, ja ne „izkar balto karogu”, kā tiek tulkotas Ņiživija un Karla palaišanas, tad īsteno stratēģiju, kas nav orientēta uz uzvaru šajā sezonā. Jācer, ka stratēģiskie plāni jau iezīmē skaidras līnijas 2013./2014. g. sezonā. Un patiesībā esošā menedžmenta komplekta (- Sējējs; + Opuļskis) varēšanu sastāva komplektācijā varēs vērtēt tikai nākamajā sezonā, jo esošās sezonas leģionāru porcija ir vēl Sējēja darbs. Interesanti, ka jau pēc sezonas sākuma pieņemtais Pols Ščehura – faktiski arī…

Viss, kas šajā situācijā varbūt pietrūkst – vienota tematiskā gamma visos Dinamo slāņos, kas ver muti publiski. Sākot ar ierindniekiem un beidzot ar komandieriem. Citādi sanāk, ka atkāpjoties bļauj „Urā!!!” un metas uz ambrazūras. Runa, starp citu, nav par to, ka jāspēlē uz vienas slidas… Runa ir par pragmatisku gatavošanos nākamai sezonai. Un arī – par cieņu pret līdzjutējiem.

Stādieties priekšā cilvēkus, kas, piemēram, dodas uz Dinamo spēli ne no Rīgas. Piemēram, no Balviem. Izbrauc no mājām ap 14:00, stūrē pa sniegotiem un daļēji tīrītiem ceļiem. Maksā par degvielu, biļetēm, parkingu. Atstāj kādu latu suvenīru bodē un pēc spēles „vīlē” pa tikpat, ja ne vairāk, sniegotām kupenām atpakaļ uz Balviem, Liepāju vai Ilūksti. Ap 2:00 naktī ir mājās. Šie līdzjutēji būtu visvairāk pelnījuši atklātu valodu gan par to, kur atrodamies, gan par to, kur ejam. Citādi, nekas vairāk par morālām paģirām un izmestas naudas sajūtu pāri nepaliek.

Vai kāds sekos Ņiživijam un Karlam?

Aleksandrs Ņiživijs un Matjē Karls nav pirmie, kuri ir atbrīvoti no Dinamo saimniecības sezonas gaitā. Lielākā „zivs”, protams, bija jaunās hokeja filozofijas viesējs Peka Rautakallio. Mazākas „zivteles” ir bijušas vēl pirms regulārās sezonas sākuma atbrīvotais centra uzbrucējs Niklass Luseniuss, vēlāk – „tukšā loze” Robs Šremps, ap gadu miju arī Ainars Podziņš – tas pats Podziņš, kuram šosezon iespēju uzspēlēt Dinamo krāsās neiedeva, bet komandēja uz HK Rīga un Liepājas Metalurgs sastāviem. Starp citu, Ainars Podziņš ap jauno gadu sakravāja mantas un pameta Liepāju, lai dotos uz Čehovu. Kur Vitjaz ierindā ir jau aizvadījis 3 spēles, pirmajā tiekot arī pie pirmā rezultativitātes punkta.

AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, tantes un hokeja apskatnieki spriež, ka ir vēl daži spēlētāji, par kuriem interesējas citi klubi. Esot arī spēlētāji, kas paši ļoti cenšas „pagaist” no Dinamo sastāva. Tas arī saprotams, jo Dinamo šīs sezonas šajā nogrieznī varētu nebūt iekārojamākā komanda. Ja ņemam vērā, ka Podziņš ar visu Latvijas pavalstniecību ir derīgs Krievijas klubam, tad gan jau atrastos pieprasījums vēl kādam dinamietim.

Šajā sakarā jautājums: Ja patiešām Dinamo sastāva komplektētāji „parakstījuši kapitulāciju” un negrasās „palikt” uz izslēgšanas spēlēm, tad kāpēc agrāk un vairāk leģionāru nav palaists brīvdienās vai pie citām darba „virpām”? Tā sakot, nākamās sezonas vārdā.

Ceļas kājai

Sakaru trūkumi, bezsakari un „bedres” gadās arī salīdzinoši veiksmīgās un psiholoģiski „pareizi” nostādītās komandās. Taču ne visi klubi no šī kataklizmām prot mācīties. Atliek vien novēlēt kluba pārstāvjiem – mācīties un darīt tā, lai vārdi saskan ar darbiem.

P.S. labā ziņa ir tāda, ka Rietumu konferencē vismaz šobrīd ir vēl 6 klubi ar Latvijas hokejistiem ierindā. Tā, ka KHL play off bez Latvijas pārstāvjiem nesāksies!

KHL Rietumu konferences aktuālā tabula (pēc 2013-01-16 spēlēm; reg. sezonā katrai komandai paredzētas 52 spēles):

vieta komanda spēles punkti LAT spēlētāji klubā
1. SKA (S-Pēterburga 43 95
2.* Lokomotiv (Jaroslavļa) 44 81 M.Rēdlihs
3. Dinamo (Maskava) 43 88
4. CSKA (Maskava) 42 79 Sprukts
5. Severstaļ (Čerepoveca) 42 66
6. HC Slovan Bratislava 42 66
7. HC Lev Praha 42 60 Cipulis; Ņiživijs
8. Dinamo (Minska) 42 56
9. Donbass (Doņecka) 43 56 Bārtulis
10. Torpedo (Ņižņijnovgoroda) 43 55
11. Atlant (Mitišči) 42 49 Ozoliņš
12. Dinamo (Rīga) 43 45 (daudz)
13. Vitjaz (Čehova) 41 45 Podziņš
14. Spartak 42 38

* Konferenču pirmās divas vietas rezervētas divīziju līderiem. SKA un Maskavas Dinamo vietu izslēgšanas spēlēs jau garantējušas.

Lasīt vēl:

  • Aigars Kalvītis par Dinamo sastāva izmaiņām janvārī (2013-01-14) – la.lv
  • Aleksandrs Ņiživijs un Matjē Karls pamet Dinamodinamoriga.eu (Ņiživijs; Karls)
  • Ainara Podziņa statistika KHL – khl.ru
  • KHL regulārās sezonas tabulas – khl.ru

[Attēlā: Aleksandrs Ņiživijs debijas spēlē HC Lev Praha ierindā 2013. gada 15. janvārī. Foto avots: levpraha.cz.]

Posted in Dinamo Rīga, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

KHL iekaro Eiropu. Jaunie karodziņi līgas ēdienkartē

Posted by petrovich27 uz 2012/06/13

Savā piektajā sezonā KHL sejas izteiksme draud būt eiropeiskākā, kāda līdz šim ir bijusi. Beidzot, vismaz KHL kontekstā, reālas darbības kļūst pamanāmākas par lielo karoti pie somu, zviedru vai citu Eiropas hokeja nāciju „putras bļodas”. KHL ēdien-kartē šoreiz pa īstam, kā sola organizatori, tiek iesprausti Čehijas un Ukrainas karodziņi, un arī no Slovākijas ir „īsts” klubs. Tomēr mēreno idilli atkal pārtrauc KHL paplašinātāju ambīcijas, kas ir stipri lielākas par jaunieguvumiem. To apliecina arī KHL prezidenta IIHF forumā prezentētā ideja par vis-Eiropas līgu ar 64 klubiem…

Kamēr Eiropas valstu hokeja federāciju pārstāvji mēģina saprast KHL līdera Aleksandra Medvedeva vārdu nopietnību par vis-Eiropas līgu jau no 2014./2015. vai 2015./2016. g. sezonas, tikmēr KHL lepojas ar mazāka, bet taustāma mēroga panākumiem.

Tā kā agrākos laikos ir bijušas izsludinātas Čehijas un Ukrainas klubu pievienošanās KHL, vēl saglabājas vismaz teorētiska versija „ja nu nesanāk”. Tomēr KHL buldozers šķūrē pa Eiropas dārzniecībām un mazdārziņiem. Jaunapgūtās teritorijas – Doņecka Ukrainā, Prāga Čehijā, Bratislava Slovākijā. Uz šo papildinājumu fona Slovākijas mazpilsētā Popradā bāzētā „pirmā Lev-a” aiziešana, ja ne izskatās, tad tiek pasniegta kā sīkums un taisnīga atgriešanās projekta vēsturiskajā dzimtenē Čehijā.

Tas pats vai cits Lev?

Sākumā KHL amatpersonas stāstīja, ka Lev pārceļas no Popradas uz Prāgu, bet pamazām pavasara gaitā HC Lev Praha pārstāvji un KHL oficiālie ziņojumi „noslīpēja” versiju, ka nekādas pārcelšanās nav. Proti, Prāgā esot tapis pilnīgi jauns KHL klubs, kuram ar Popradas Lev sakara neesot. Šo bezsakaru ar iepriekšējo Lev cenšas apstiprināt arī ar jaunu logo, jaunām formastērpa krāsām un to dizainu; lauva iekš logo gan ir palicis. Tāpat palikuši daži kadri – piemēram, bijušais Rīgas dinamietis Jurajs Mikušs laukumā un vēl „īstie” cilvēki administrācijas struktūrā.

Rodas vien jautājums, kāpēc tik kategoriska nostāja uz sava projekta fāzi, kas bijusi Slovākijā. Lai nav jāpilda kādas Popradā „sakrātas” saistības? Lai var attiekties no kādiem ilgākiem līgumiem ar spēlētājiem vai personālu? Varbūt Popradas Lev-am palicis kāds parāds, par kuru Prāgas versija negrib atbildēt? Vēl marta beigās Slovākijas un Čehijas mediji ziņoja, ka Lev Popradā palicis parādā virs/ap 1 miljonu eiro… Vai visa šī summa ir izmaksāta? Spriežot pēc Prāgas komandas nostājas, vēlme norobežoties no iepriekšējām saistībām ir nepārprotama.

Interesentiem Latvijā Prāgas klubs nav vienaldzīgs, kā jebkurš cits klubs, kurā ir kāds Latvijas pārstāvis. HC Lev Praha gadījumā tas ir kluba ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, kurš pēc četrām sezonām Rīgas Dinamo ģenerālmenedžera amatā ir pievērsies jauniem izaicinājumiem. Un no Rīgas „paņēmis līdzi” Marselu Hosu, kuram gan līgums bija pabeidzies, bet Rīga acīmredzot nebija gatava maksāt, cik prasa vai vismaz to darīt pietiekami ātri. Vai Sējēja saite noderēs, lai HC Lev Praha redzeslokā nokļūtu kāds Latvijas hokejists? Vai arī vairoties no pārmetumiem savējo protekcionismā, Sejējs neņems Latvijas spēlētājus pat „pa lēto”?

Šuplers krīt uz kājām

Ar otro piegājienu KHL-ā ir uzņemts Ukrainas klubs; vien šoreiz tas ir nevis no nulles veidojamais Kijevas Budiveļņik, bet jau salīdzinoši „īsts” klubs – Doņeckas Donbass, kura galvenā komanda aizvadījusi sezonu Krievijas otrajā līmenī – VHL. Tur regulārajā čempionātā Donbass ieņēma 1. vietu (no 12) VHL Rietumu konferencē, bet piekāpās pusfinālā Toros vienībai (sērijā 0-4). Jau pirms gada, kad Donbass iestājās VHL, bija skaidrs, ka komanda tiek veidota kā melnraksts pirms KHL.

Pirmā Rīgas Dinamo galvenā trenera Juliusa Šuplera „nulles” komandas iestartēšanas pieredze acīmredzot ir bijis viens no „plusiem”, kādēļ Doņeckas klubs ir pieņēmis šo treneri darbā. Zinātāji stāsta, ka cits „pluss” ir Šuplera demokrātiskā cena, kuras dabīgo pieaugumu kavēja fakts, ka viņš no Maskavas CSKA trenēšanas tika atbrīvots vēl līdz sezonas beigām. Šuplers nosauc „plusu” savā versijā: viņš esot labs Ukrainas hokeja pazinējs, jo reiz bijis treneris Baltkrievijas ekstralīgā, kur Ukrainas hokejisti nav sveši. Rādās, ka 2004./2005. un 2005./2006. gadu sezonās pie Rīga 2000 stūres Šuplers būs pastiprināti pētījis Ukrainas hokeja ļaudis.

Doņeckā ir arī komandas fārms Donbass-2, kas kļuva par Ukrainas čempioniem, izcīnot zeltu Ukrainas stiprākajā līgā (PHL = Професіональна хокейна ліга). 2011./2012. g. regulārajā sezonā Donbass-2 palika 2. vietā, bet izslēgšanas spēlēs visu sakārtoja. Labā ziņa Doņeckas saimniecības kontekstā ir tāda, ka Krimā 8. – 22. jūlijā paredzētās Donbass-2 treniņnometnes sastāvā ir nosaukti 4 hokejisti no Latvijas. Tie ir uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Bolušs un Vernavs ir „izcelti” no Suomi-sarja – Somijas 3.-šā stipruma līgas – kluba RJK (Raahe-Kiekko jeb Raahen Jääkiekkoklubi). Hvorostiņins nāk no Somijas stiprākās U-20 līgas – Jr. A SM-liiga – komandas Vaasan Sport U20 puses, bet Freijs no Liepājas Metalurgs koptajām „druvām”.

Vai Slovan-am Latvijas hokejisti tagad būs gana labi?

KHL jaunpienācējs HC Slovan Bratislava 2011./2012. g. regulārajā sezonā palika Slovākijas ekstralīgas 3. vietā, bet par Slovākijas čempionu tomēr kļuva, izcīnot zeltu izslēgšanas spēlēs. Čempionu ierindā bija arī divi aizsargi no Latvijas – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs, kuriem, cita starpā, ir arī KHL spēļu pieredze.

Arī citus gadus, tiesa, pirms salīdzinoši ilgāka laika posma Bratislavas Slovan-a rindās pa kādai spēlei ir aizvadījuši Latvijas hokejisti. Piemēram, aizsargs Kaspars Astašenko 2006./2007.g. sezonā, aizsargs Igors Bondarevs 2001./2002. g. sezonā… Pēc aizvadītās sezonas Aleksandram Jerofejevam un Mārim Jasam līgumsaistības ar Slovākijas čempionvienību ir pabeigušās. Interesanti, vai jaunajā sezonā kāds no Latvijas hokejistiem būs diezgan labs, lai Slovan tos gribētu pamēģināt arī KHL līmenī?

Plāns B pagaidām nav nepieciešams – itāļiem liek pagaidīt

Jau vairāk nekā gadu KHL paplašinātāji rušināja augsni Milānā (Itālijā), kur pamazām kustināja vietējo klubu Hockey Milano Rossoblu. Darbības tika sludinātas mērķtiecīgas, Milānas klubs savā Itālijas otrās līgas – Serie A2 – čempionātā nostartēja ar KHL logo uz krūtīm, ieņēma 2. vietu regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs izcīnīja 1. vietu, nopelnot tiesības startēt Itālijas stiprākajā līgā – Serie A. Milānas kluba vadoņi teicās atstāt komandu Itālijas čempionātā, bet KHL-am veidot nopietnāku sastāvu.

Bet KHL paplašinātājiem pamazām gatavotais plāns B, vismaz 2012. gada vasarā, izrādījās nevajadzīgs. Jo ir izdevusies ekspansija Čehijā, ienācies Slovākijas čempions, kā arī politiski pietiekami svarīgā un KHL lidojumu ģeogrāfijai tuvākā Ukraina ir pieņemta. Šādos apstākļos plāns B var pagaidīt vēl kādu sezonu… KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs atkal saka „mañana” (rīt), tagad Milānas kluba startu līgā solot „prognozējami 2013./2014. g. sezonā”. Šajā pašā sezonā Medvedevs sola arī Horvātijas flagmaņa Zagrebas Medveščak iestāšanos. Arī Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore) ir pasācis vilkt jaunu dziesmu: „iespējams visiem būs labāk ja Milānas klubs KHL startēs no 2013./2014. g. sezonas”. Protams, var skaidrot, ka itāļiem joprojām pietrūkst finanšu resursu, bet cik tad ir tādu KHL klubu, kas pastāv bez Krievijas valsts iestāžu, valsts mega-kompāniju vai to tiešāku, netiešāku satelītkompāniju sponsorējuma?

Hroniskās problēmas aizmugurē

Kā jau pēc katras sezonas, virs dažām Krievijas komandām savelkas „negaisa mākoņi”, kas saistīti ar dažāda kalibra finanšu problēmām. Tā pēc pirmās KHL sezonas (2008./2009.) no līgas tika pavadīts Voskresenskas Himik; 2010. gadā KHL pameta Toljati Lada un faktiski arī Balašihas HK MVD, kuru it kā apvienoja ar Maskavas Dinamo, nosauca par OHK Dinamo, bet pēc tam arī abreviatūru „OHK” izmeta no publiski lietojamā nosaukuma. 2011. gada vasarā šķita, ka visas KHL iepriekšējās sezonas komandas līgā tiks saglabātas, finanšu dēļ apdraudētie klubi tapa glābti, bet korekcijas ieviesa 7. septembra katastrofa, kurā gāja bojā Jaroslavļas Lokomotiv komanda…

2011./2012. gada sezonas gaitā tika publiski aktualizētas leģendāro nosaukumu „nesošā” Maskavas CSKA finanšu problēmas, tomēr problēma tika atrisināta, iekļaujot CSKA nosaukumu lieluzņēmuma Rosņeft darba kārtībā. Bet sezonas beigās aktualizējās jautājums par līgas hronisko problēmu – Jekaterinburgas Avtomobiļist, kā arī tika cilāts jautājums par Čehovas Vitjaz iespējamo „iziešanu”. Atgādinājumam: Avtomobiļist jau bija plānots KHL sastāvā no līgas pirmās sezonas (2008./2009.), taču īsi pirms čempionāta „noleca” finanšu sarežģījumu dēļ. 2009. gadā „avtomobīlisti” līgā iestājās, bet katrā starpsezonā risināja medijos plaši atspoguļotas finanšu problēmas un parādus, kas lika izskatīt jautājumus par iespējamo „atteikšanos” no Jekaterinburgas kluba.

Tomēr arī šosezon kā Avtomobiļist, tā Vitjaz tiek līgai saglabāti vismaz uz 2012./2013. g. sezonu. Tāpat jaunajā sezonā līgā tiek gaidīta no jauna uzbūvēta Jaroslavļas Lokomotiv komanda. Latvijas līdzjutējiem, protams, tā ir interesanta arī ar faktu, ka tās sastāvā ietrāpījis Miķelis Rēdlihs.

P.S. Jauni sapņi un „otrais plaukts”

Cita starpā, KHL paplašināšanas tematikai pievērsies vēl viens Ukrainas klubs – Kijevas Berkut, kas aizvadītajā regulārajā sezonā ieņēma 3. vietu Ukrainas PHL. Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) solās pieteikumu KHL iesniegt pēc gada.

Savukārt Kazahstānas klubs Sariarka no Karagandas šajā starpsezonā ir uzņemts Krievijas hokeja otrajā stiprākājā līgā – VHL. Sariarka ir viens no klubiem, par kura iestāšanos KHL-ā sludināja tā pārstāvji pirms gada. Aizvadītajā sezonā Sariarka palika 2. vietā Kazahstānas Augstākās līgas regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas spēlēs palika 3. vietā. Jāpiebilst, ka Sariarka sastāvā 2011./2012. g. sezonā uzspēlēja arī hokejisti no Latvijas – aizsargs Oļegs Sorokins, uzbrucēji Edijs Brahmanis un Vladimirs Mamonovs.

VHL papildinājuši arī Krievijas klubi – Voroņežas Buran, Krasnodaras Kubaņ un Tveras THK. Bet Jaroslavļas Lokomotiv, kas daļu 2011./2012. g. sezonas pavadīja VHL-ā un tagad pārceļas uz KHL, plāno saglabāt savu komandu arī VHL-ā. Bet agrāko Čeļabinskas Mečel vienību VHL-ā aizstās Čeļabinskas Čelmet, kas ir iepriekšējā tiesiskais mantinieks, par ko arī liecina stipri līdzīgais nosaukums ar zilbju rokādēm. Tiem, kas nezina, Čelmet = Čeļabinskā bāzēts metālapstrādes lieluzņēmums.

Lasāmvielai:

  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs IIHF forumā prezentē vis-Eiropas līgas ideju (2012-06-13) – iihf.com, allhockey.ru
  • Oficiālais paziņojums par Donbass uzņemšanu KHL (2012-06-07) – hcdonbass.com
  • Donbass galvenā trenera Julisua Šuplera īs-intervija (2012-06-06) – championat.com
  • VHL paplašināšana ar jauniem klubiem (2012-05-30) – vhlru.ru
  • Avtomobiļist paliek KHL arī 2012./2013. g. sezonā (2012-05-21) – sport-express.ru
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs paziņo, ka KHL uzņemti Doņeckas Donbass, Prāgas Lev un Bratislavas Slovan (2012-05-17) – rsport.ru
  • HC Lev Praha un Normunds Sējējs prezentē logo un dažus komandas spēlētājus & klubs noliedz sakarus ar Popradas Lev (2012-05-16) – sport.ihned.cz, hokej.cz
  • Hokeja klubs Lev Popradā palicis parādā ap 1 miljonu eiro (2012-03-29) – sport.cz, hokej.idnes.cz
  • HC Lev Praha iesniedzis pieteikumu, t.sk. finanšu garantijas, dalībai KHL (2012-04-24) – khl.ru
  • Doņeckas Donbass-2 treniņnometnes sastāvā nosaukti četri Latvijas hokejisti (2012-06-11) – hcdonbass.com
  • Ukrainas PHL mājaslapa – phl-ua.com
  • Hockey Milano Rossoblu kluba prezidenta Iko Miljores (Ico Migliore) intervija (2012-04-13) – sport-express.ru
  • KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervijas par KHL paplašināšanu un ne tikai  – sovsport.ru (2012-04-09; 2012-03-30)
  • Kijevas Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) par plāniem iestāties KHL (2012-05-12) – terrikon.com, allhockey.ru
  • Kazahstānas Augstākās līgas 2011./2012. g. čempionāta tabula un play off rezultāti – icehockey.kz
  • KHL paplašināšanas statuss un kandidātu TOP 5 (2012-03-23): tepat

[Fotoattēlā: Normunds Sējējs uz savas jaunās darbavietas HC Lev Praha logo fona. Foto avots: sport.ihned.cz.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Dinamo jaunākie hokejisti uz KHL fona

Posted by petrovich27 uz 2012/01/16

Peka Rautakallio šosezon ir iemēģinājis 3 jaunus Latvijas hokejistus, kuri Šuplera laikā netika atzīti par pietiekoši gataviem. Miks Indrašis, Juris Upītis, Māris Bičevskis šosezon KHL oficiālajās spēlēs devās pirmoreiz, bet Roberts Bukarts un Ainars Podziņš turpina; pēc kā Dinamo jaunatne izskatās uz KHL klubu jaunatnes fona?

jauno hokejistu iespēlēšana KHL “lielajās” komandās vienmēr ir bijis jūtīgs jautājums, kas nereti konfliktē ar komandu vadības uzstādījumiem pēc augstiem mērķiem tagad un tūlīt. tāpat ir treneri, kas apveltīti ar dažādu drosmes pakāpi, vairumā gadījumu spiežot uz pārbaudītām vērtībām un domājot īstermiņā – labākajā gadījumā sava līguma robežās. protams, svarīgs elements ir arī pats “materiāls”, ko pienes attiecīgās komandas “piramīda” – jauniešu sistēma, kurai jārēķinās, ka daļa gatavāko “augļu” mēdz operatīvi pārcelties uz Ziemeļameriku, cerot un arī piepildot sapni par NHL.

KHL vadība 2011./2012.g. sezonas gaitā nolēma pastiprināt jauno hokejistu iespēlēšanas motivāciju klubiem, palielinot “atviegloto vecumu” par vienu gadu – no U-20 (šosezon – dzimuši 1992. gadā un jaunāki) uz U-21 (dzimuši 1991. gadā un jaunāki). šī vecuma 1-2 hokejisti, ja tiek pieteikti spēlei, ļauj konkrētās spēles pieteikumu paplašināt par 1-2 spēlētājiem. KHL pirmajās 3 sezonās šī norma attiecās tikai uz U-20 spēlētājiem; tāpat bija šīs sezonas sākumā, tomēr noteikumi tika pamainīti spēles gaitā. par šo izmaiņu ir izskanējušas gan uzslavas KHL “politiķu” dzīves izpratnei, gan kritika. zināma neapmierinātība ir 1992. gadā dzimušo un jaunāku hokejistu rindās, kuriem šosezonas gaitā negaidīti bija jāsāk rēķināties, ka uz “papildvietām” KHL komandu sastāvos jākonkurē ar gadu vecākiem – 1991. gadā dzimušajiem. tomēr kopējā ainava ir tāda, ka dažām komandām tas ļauj nedaudz drošāk iespēlēt 1991. gadā dzimušos hokejistus, kuri daļā gadījumu noteikti paliktu “aiz borta”, bet tagad, kā bez sāpēm pieteikumā iekļauti, dabū savas dažas minūtes spēles laika un krāj pieredzi. kas zina, cik ātri un daudz pie spēlēšanas tiktu Rīgas Dinamo 1991. gadi – Juris Upītis un Māris Bičevskis, ja uz viņiem nesāktu attiecināt jauno normu.

2011./2012. g. regulārās sezonas gaitā Rīgas Dinamo ir ļāvusi uzspēlēt 5 hokejistiem, kuri dzimuši 1990. gadā vai agrāk, kas kopumā KHL-ā ir diezgan viduvējs vai pat vājš rādītājs. tas, protams, ir vairāk nekā, piemēram, jau tradicionāli jaunajiem hokejistiem nedraudzīgajām komandām – Astanas Baris vai Minskas Dinamo. starp citu, Baris arī šajā sezonā ir jaunajiem hokejistiem nedraudzīgākā komanda. jau trīs pirmo sezonu gaitā KHL-ā Baris nedeva uzspēlēt nevienam U-20 vecumam atbilstošam hokejistam; šosezon neļauj arī U-21 un U-22 vecuma spēlētājiem.

šosezon, vismaz līdz 15. janvārim aizvadītajām spēlēm ieskaitot, jaunajiem hokejistiem draudzīgākā ir Čehovas Vitjaz komanda, kas savā sastāvā ir pieņēmusi 14 hokejistus, kas dzimuši 1990. gadā un jaunākus. vitjaziešu sastāvs ir ļoti pateicīgs jaunatnes iepludināšanai, īpaši brīžos, kad komandas spēlētāji masveidā izcieš vairāku spēļu diskvalifikācijas. šosezon starp jaunajiem hokejistiem draudzīgākajām saimniecībām ir arī Maskavas Spartak, kura draudzīgums jaunajiem acīmredzot ir apgriezti proporcionāls komandas iespējām “iespiesties” Rietumu konferences play off zonā. spartakieši šosezon ir iemēģinājuši 11 spēlētājus ar dzimšanas gada atzīmi “1990.+”. turklāt Spartak ir komanda, kas šosezon ļāvusi uzspēlēt lielākajam skaitam šīs sezonas “atvieglotā vecuma” (1991. un jaunāki) spēlētājiem – 8 hokejistiem. cits stāsts ir par spēlētājiem doto spēles laiku… jau pēdējās sezonās tradicionāli jaunatnei labvēlīga saimniecība ir arī Maskavas CSKA komanda, kur šosezon uzspēlējuši 10 hokejisti, kas dzimuši 1990. gadā vai jaunāki.

KHL komandu 1990. g. dzimušie un jaunāki hokejisti 2011./2012. g. sezonā (pēc 2012-01-15 spēlēm):

komanda 1994. 1993. 1992. 1991. 1990. KOPĀ t.sk. “papild-vecumā” (1991. un jaun.)
1. Vitjaz 1 6 7 14 7
2. Spartak 1 2 5 3 11 8
3. CSKA 2 4 1 3 10 7
4. Severstaļ 3 6 9 3
5. Avtomobiļist 3 1 4 8 4
6. Sibir 3 3 1 7 6
7. Metallurg (Novokuzņecka) 1 1 2 2 6 4
8. Ak Bars 1 4 1 6 5
9. SKA 6 6 6
10. Metallurg (Magņitogorska) 1 1 2 1 5 4
11. Traktor 1 1 1 2 5 3
12. Ņeftehimik 2 1 2 5 3
13. Salavat Julajev 2 3 5 5
14.-15. Avangard 1 2 2 5 3
Dinamo (Rīga) 1 2 2 5 3
16. Lev 1 1 2 4 2
17. Amur 1 3 4 1
18. OHK Dinamo 1 1 1 3 2
19.-20. Jugra 1 1 2 2
Torpedo 1 1 2 2
21. Atlant 1 1 2 1
22. Dinamo (Minska) 1 1 2 1
23. Baris 0 0

*

KHL 1990. gads

1990. gadā dzimušie hokejisti jau otro sezonu neietilpst KHL komandu “atvieglotajās” programmās un par savu vietu “zem saules” (uz ledus) cīnās tādā pašā konkurences kārtībā kā pieredzējušāki hokejisti. tomēr 1990. gadā dzimušajiem šosezon ir viens faktors, kas tos atšķir no 1989. gadā dzimušiem un vecākiem. proti, 1990. gads ir pēdējais vecums, kad jaunais hokejists vēl var uzspēlēt MHL čempionātā, kas nozīmē komandu sastāvu komplektētāju paplašinātas iespējas konkrētu spēlētāju izmantot arī kluba sistēmas MHL komandas vajadzībām. tiesa, šī norma attiecas arī uz jaunākiem hokejistiem. piemēram, 4 no 5 Rīgas Dinamo “pieņemtajiem” jaunākajiem hokejistiem šosezon ir uzspēlējuši gan Dinamo, gan HK Rīga sastāvā MHL-ā. abi Rīgas 1990. gadi (Roberts Bukarts un Miks Indrašis) tajā skaitā. neskatoties uz to, ka 1990. gadā dzimušo iekļaušana KHL komandu spēļu pieteikumā nesniedz nekādus atvieglojumus, tomēr KHL komandās ir uzspēlējuši aptuveni tikpat 1990. gadā dzimušo spēlētāju (ap 40 hokejistu) kā 1991.-mo gadu.

KHL 1990. gadā dzimušo komplektā pamanāmākie ir:
– uzbrucējs Kirills Petrovs, Ak Bars ierindā 40 spēlēs ir sastrādājis 21 punktu (12+9);
– aizsargs Maksims Čudinovs, Severstaļ ierindā 38 spēlēs sakolekcionējis 29 punktus (9+20) un “+4” lietderības;
– vārtsargs Daņila Aļistratovs, Vitjaz vārtus šosezon sargāja 20 spēlēs, atvairot 92,0% metienu un nopelnot GAA koeficientu 3.08 apmērā.

KHL 1990. gadā dzimušo uzbrucēju Top 10; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

spēlētājs dz. komanda spēles punkti +/- SM iemet. vid.sp. laiks
1. Kirills Petrovs 1990. Ak Bars 40 12+9 -4 6 – (2 no 7) 14:24
2. Dmitrijs Lugins 1990. Amur 32 8+9 -4 10 35.6% (16 no 45) 12:29
3. Sergejs Plotņikovs 1990. Amur 40 11+3 +4 60 35.0% (57 no 163) 14:13
4. Stepans Saņņikovs 1990. Sibir 40 6+7 +2 6 – (1 no 2) 14:30
5. Georgijs Belousovs 1990. Vitjaz 25 5+7 -9 10 38.5% (5 no 13) 13:55
6. Anatolijs Ņikoncevs 1990. Spartak 40 4+6 -2 20 – (1 no 3) 12:25
7. Jevgeņijs Timkins 1990. Vitjaz 31 7+2 -10 52 25.0% (9 no 36) 15:50
8. Dmitrijs Kugriševs 1990. CSKA 37 4+5 -4 22 38.5% (5 no 13) 13:04
9. Aleksandrs Streļcovs 1990. Avtomobiļist 31 4+5 -10 8 – (1 no 7) 13:32
10. Vjačeslavs Kuļomins 1990. CSKA 29 3+6 -3 6 – (3 no 6) 13:10
19. Roberts Bukarts 1990. Dinamo (Rīga) 15 1+2 0 0 12.5% (1 no 8) 10:27
Miks Indrašis 1990. Dinamo (Rīga) 1 0+0 0 0 9:16

*

KHL 1990. gadā dzimušo aizsargu Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

spēlētājs dz. komanda spēles punkti +/- SM vid.sp. laiks
1. Maksims Čudinovs 1990. Severstaļ 38 9+20 +4 40 23:54
2. Ions-Georgijs Kostevs 1990. Ņeftehimik 10 0+4 -1 4 13:47
3. Konstantins Plaksins 1990. Traktor 8 0+0 -1 6 5:52
4. Bogdans Koseļevičs 1990. Severstaļ 36 2+7 -2 61 17:03
5. Jevgeņijs Jerjomenko 1990. Vitjaz 7 0+1 -2 2 10:40

*

KHL 1991. gads

veiksmīgs “gads” KHL ar jau pieminēto “junioru vecuma” paplašināšanu šīs sezonas gaitā. komandu vadība un treneri saņēma papildu motīvu, kas Dinamo gadījumā ir nospēlējis par labu Jura Upīša un Māra Bičevska iespēlēšanai sastāvā. Juris Upītis, būdams aizvadījis 9 spēles KHL čempionātā, ar 3 vārtu guvumiem ir 11.-ais rezultatīvākais 1991. gadā dzimušo vidū. lai arī Mārim Bičevskim ar rezultativitāti savās pirmajās 3 spēlēs nav veicies tik labi, tomēr komandas ainavā viņš ierakstās labi. Dinamo sakarā vēl atklāts jautājums, vai treneri atvēzēsies uz kāda 1991. gadā dzimuša aizsarga iespēlēšanu. pagaidām gan Dinamo ne pārāk eksperimentē ar savu aizsargu kolektīvu – 7 aizsargi ir iejūgti nepārtraukti, Laviņš traumēts, bet Jānis Andersons pie spēles lāga netiek. taču nesen Dinamo sastāvā, vismaz treniņos, ir bijis “iesaukts” Mārtiņš Jakovļevs (1991.), netālu no komandas ir arī HK Rīga kapteinis Mārtiņš Porejs (1991.).

KHL jaudīgākie 1991. gadā dzimušie eksemplāri ir uzbrucēji Vladimirs Tarasenko un Artemijs Panarins, kuri janvāra pirmajā pusē, kad vēl bija iespējamas KHL komandu spēlētāju transfēri, ir pieņemti attiecīgi SKA un Ak Bars sastāvā. protams, ar nodomu pastiprināties pirms play off. Tarasenko Sibir sastāvā ar 38 punktiem (18+20) 39 spēlēs bija apskaužami rezultatīvs; ir aizvadījis arī pirmo spēli SKA ierindā, pagaidām gan bez punktiem. savukārt, Panarins Vitjaz ierindā 38 spēlēs “savāca” 26 punktus (12+14), kas, ņemot vērā vitjaziešu kopējo varējumu, ir vairāk nekā pamanāms sniegums. turklāt savā pirmajā spēlē pēc pārejas uz Ak Bars Artemijs Panarins pamanījās saražot 2 punktus (1+1) un lietderības koeficientu “+3”. iespaidīgi…

1991. gadā dzimušo aizsargu “klāstā” pieminama Sibir nu jau stabilā vērtība Ņikita Zaicevs, kurš ir aizvadījis savas komandas visas 40 spēles (līdz 2012-01-15). turklāt ar ļoti pieklājīgu vidējo spēles laiku (16:01) un lietderības koeficientu “+3”. šosezon KHL oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši tikai divi 1991. gadā dzimuši vārtsargi, no kuriem veiksmīgāks bija Emils Garipovs, kurš Ak Bars vārtus sargājis jau 13 spēlēs (533:58), atvairot 93,8% metienu un vidēji spēlē noturot 1,69 vārtu zaudējumus. starp citu, Garipova varēšana ir pamanīta arī aizvadītajā nedēļā (9.-15. janvārī), par sniegumu kurā viņš saņēma KHL statistiķu novērtējumu – “nedēļas labākais līgas jaunais spēlētājs”.

KHL 1991. gadā dzimušo uzbrucēju Top 10+; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

spēlētājs dz. komanda spēles punkti +/- SM iemet. vid.sp. laiks
1. Vladimirs Tarasenko 1991. Sibir 39 18+20 +12 15 25.0% (5 no 20) 18:48
SKA 1 0+0 -1 0 13:42
2. Artemijs Panarins 1991. Vitjaz 38 12+14 +2 49 12.5% (2 no 16) 18:52
Ak Bars 1 1+1 +3 0 10:49
3. Ņikita Točickis 1991. Vitjaz 39 6+8 -11 6 44.4% (216 no 487) 14:27
4. Sergejs Kaļiņins 1991. Avangard 41 4+7 +2 14 39.4% (162 no 411) 11:58
5. Filips Savčenko 1991. Avtomobiļist 31 4+7 -9 12 – (2 no 7) 11:32
6. Antons Burdasovs 1991. Traktor 39 4+6 +8 6 41.7% (5 no 12) 10:06
7. Aleksandrs Fedosejevs 1991. Vitjaz 27 3+4 -14 64 35.3% (106 no 300) 13:48
8. Staņislavs Bočarovs 1991. Ak Bars 10 0+1 0 0 6:51
Jugra 8 2+2 +4 0 100% (1 no 1) 10:43
9. Artjoms Voroņins 1991. Spartak 35 1+4 -10 4 44.8% (91 no 203) 7:30
10. Semjons Valujskis 1991. Torpedo 25 3+1 -3 12 – (0 no 1) 8:30
11. Juris Upītis 1991. Dinamo (Rīga) 9 3+0 +1 2 – (0 no 3) 8:12
Māris Bičevskis 1991. Dinamo (Rīga) 3 0+0 0 0 46.2% (12 no 26) 8:31

*

KHL 1991. gadā dzimušo aizsargu Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

spēlētājs dz. komanda spēles punkti +/- SM vid.sp. laiks
1. Ņikita Zaicevs 1991. Sibir 40 1+1 +3 18 16:01
2. Mihails Grigorjevs 1991. Salavat Julajev 15 0+1 +2 4 8:07
3. Georgijs Berdjukovs 1991. SKA 3 0+0 +2 0 6:38
4. Ņikita Pivcakins 1991. Avangard 32 0+1 +1 26 14:39
5. Maksims Berezins 1991. Ņeftehimik 24 2+2 0 10 13:17

*

KHL 1992. gads

līdz 15. janvārim ieskaitot, KHL komandas savos sastāvos ir iespēlējušas 29 hokejistus, kas dzimuši 1992. gadā. vairumā gadījumu (16 spēlētājiem) spēles laiks ir bijis mazāks par 10 spēlēm. Dinamo jaunākais hokejists Ainars Podziņš uz šī fona izskatās ļoti pat pieklājīgi – ar saviem 4 vārtu guvumiem ir 4.-ais rezultatīvākais; arī “+2” lietderības uz kopējā dominējošā mīnusu un neitrāluma fona izskatās labi. turklāt Podziņš ir viens no retajiem 1992. gadā dzimušajiem, kuriem ir tik apjomīgs KHL spēļu daudzums un spēles laiks.

kopumā visa KHL-a zvaigzne starp 1992. gadā dzimušajiem ir Traktor vērtība – uzbrucējs Jevgeņijs Kuzņecovs, kurš 36 spēlēs iekrājis 28 punktus (14+14). viņš var palepoties arī ar iespaidīgu spēles laiku – vidēji 18:31 spēlē. Kuzņecovam rezultativitātes ziņā ar lielāku atrāvienu seko Podziņa izmēra “atradumi”. savukārt, 1992. gadā dzimušo aizsargu rindās ievērojamākais kadrs ir Romans Kudinovs Vitjaz sastāvā. Kudinova lietderības koeficients “+5” kontekstā ar vitjaziešu kopējo sniegumu izskatās pēc anomālijas un ir viens no diviem labākajiem lietderības cipariem komandā (+5 arī uzbrucējam Vadimam Berdņikovam). Romans Kudinovs ir aizvadījis 21 spēli un guvis 5 punktus (1+4), ar ko ir 3.-ais rezultatīvākais aizsargs Čehovas komandā. bet 1992. gadā dzimuši un arī jaunāki vārtsargi KHL oficiālajās spēlēs šosezon (līdz 2012-01-15 ieskaitot) nav devušies uz ledus.

KHL 1992. gadā dzimušo uzbrucēju Top 5; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – rezultativitāte):

spēlētājs dz. komanda spēles punkti +/- SM iemet. vid.sp. laiks
1. Jevgeņijs Kuzņecovs 1992. Traktor 36 14+14 +2 18 43.6% (58 no 133) 18:31
2. Sergejs Barbaševs 1992. CSKA 27 2+5 -1 4 11:10
3. Jiržijs Sekačs 1992. Lev 24 2+4 0 2 – (1 no 1) 8:26
4. Ainars Podziņš 1992. Dinamo (Rīga) 35 4+0 +2 19 – (0 no 2) 8:21
5. Vladislavs Kartajevs 1992. Salavat Julajev 12 1+1 0 4 – (1 no 5) 5:57

*

KHL 1992. gadā dzimušo aizsargu Top 3; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – lietderības koeficients):

spēlētājs dz. komanda spēles punkti +/- SM vid.sp. laiks
1. Romans Kudinovs 1992. Vitjaz 21 1+4 +5 16 15:28
2. Artjoms Karavajevs 1992. Sibir 7 0+1 +3 0 2:23
3. Jefims Gurkins 1992. Salavat Julajev 10 1+1 0 2 8:14

*

KHL 1993-1994. gads

uz 1993. gadā dzimušu talantu iemēģināšanu KHL oficiālajos čempionātos ir atvēzējušies tikai līgas 8 klubi, no kuriem CSKA ir pamēģinājuši divus. tātad šosezon KHL oficiālajās spēlēs ir “bijuši klāt” 9 spēlētāji, kuriem pasē dzimšanas ailītē ir gadaskaitlis 1993. vairumā gadījumu tās ir 1-11 spēles ar vidējo spēles laiku 1-9 pilnu minūšu apjomā (8 spēlētājiem). 1993. gadā dzimušo “pievedumā” izņēmums ir uzbrucējs Jaroslavs Kosovs, kurš ne tikai aizvadījis 18 spēles Magņitogorskas Metallurg sastāvā, bet arī pamanījies nopelnīt 6 rezultativitātes punktus (3+3) un “+4” lietderības, kas arī uz vecāko (1991., 1992. gada) spēlētāju fona ir ļoti pamanāms rādītājs.

vēl viens virs-izņēmums ir vienīgais 1994. gadā dzimušais hokejists uz KHL ledus 2011./2012. g. sezonā. tas ir uzbrucējs Antons Sļepiševs, kurš ir aizvadījis 33 (!) spēles Novokuzņeckas Metallurg ierindā ar vidējos spēles laiku 8:40. ar saviem 6 rezultativitātes punktiem (4+2) Sļepiševs “pogā ārā” lielāko daļu 1991.-1993. gados dzimušo hokejistu.

P.S.

KHL visi 1990. un 1991. gadā dzimušie vārtsargi; 2011./2012. g. sezona (pēc 2012-01-15 spēlēm; galv. kritērijs – spēles laiks):

vārtsargs dz. komanda spēles atv. % GAA “sausi” SM sp. laiks
Daņila Aļistratovs 1990. Vitjaz 20 92.0% 3.08 0 0 779:34
Emils Garipovs 1991. Ak Bars 13 93.8% 1.69 0 0 533:58
Aleksandrs Pečurskis 1990. Metallurg (Mag.) 4 91.8% 2.45 0 0 220:10
Romans Smirjagins 1990. Severstaļ 3 90.6% 2.36 0 0 127:23
Daņiils Kudlajevs 1991. Spartak 2 84.6% 4.94 0 0 97:12
Sergejs Deņisovs 1990. Vitjaz 1 81.3% 5.99 0 0 30:04

*

ieskatam:

  • par junioru vecuma (U-20) spēlētājiem KHL pirmajās 3 sezonās (2008. – 2011.): tepat
  • KHL komandu junioru vecuma spēlētāji pirmajās 3 sezonās (pilns saraksts): tepat

[Māra Bičevska un Jura Upīša kopfoto fiksēts Dinamo spēlē pret Kloten Flyers 2011. gada 26. decembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Vitjaz izglīto līgu…

Posted by petrovich27 uz 2011/12/13

“Čehovas cirks viesojas Rīgā” – ir īstākais apzīmējums Dinamo un Vitjaz spēles 3. periodam, pirms kura radās mānīgs iespaids, ka “vitjazieši” māk spēlēt arī bez klajām rupjībām. tomēr Vitjaz nepievīla savus cienītājus. un izrādās, Čehovas klubam nav nekāda sakara ar klauniem un grūtgalvību, jo komanda piepilda cēlu misiju – izglīto KHL klubus, tienešus un nes NHL kultūru…

“skolotājs” Nazarovs

Vitjaz galvenā trenera Andreja Nazarova “alibi”, ka Vitjaz “spēles” stils ir līgas “action” un auditorijas piesaiste hokejam, vairs nav jaunums. kaut kādai nostājai jābūt, un ko gan viņš citu varētu teikt? apgalvojums, ka viņš spēlētājiem neliek doties laukumā, lai tie kādam uzbruktu, vairs neiet cauri. nācija vairs netic, un vai vajag, lai ticētu? par “action” Nazarovam un hokeja apskatniekiem, kas uzsver Vitjaz “faktora” nozīmi uzmanības piesaistei, ir zināma taisnība. lai noskatītos spēles “agresīvākās” minūtes, esot pievērsušās pat mājsaimnieces, kas visādi citādi ar hokeju ir rezervētās vai pat greizsirdīgās attiecībās. Nazarovs vēl piesaucis “miegu no garlaicības”, acīmredzot īstajos vārdos nosaucot Čehovas komandas spējas vairumā gadījumu… jāpiebilst, ka vēl lielāka auditorija ir jaunumu sižetiem par katastrofām, terora aktiem utt. (tas nav aicinājums). vai uzmanības piesaiste ar grūtgalvības problēmām būtu tas, kas nepieciešams līgai?

meklēt vainīgos Vitjaz pusē jau ir “noiets etaps”; līgas vadība redz, kas notiek, situācija atkārtojas reizi no reizes, tiesneši nemaz nealkst kaut ko neitralizēt saknē, visi tāpat saprot, ka “mirastiji” un arī Nazarovs ir darbarīki. un acīmredzot šie darbarīki un Vitjaz kopumā KHL-am kā organizācijai ir vajadzīgi. kādiem nolūkiem vai kā “aizstāvēti”, racionāli izskaidrots, vismaz publiski, nav.

Vitjaz kā izglītības iestāde

viens racionāls Čehovas komandas “paturēšanas” iemesls būtu tiesnešu apmācībai un eksaminēšanai. pagaidām gan daļa tiesnešu “raustās” no agresīviem tēviņiem uz slidām; taču tiesnešu kolēģija varētu pārmaiņus deleģēt mazāk pieredzējušos amata brāļus pastrādāt Vitjaz spēlēs, ko arī, iespējams, dara. ar domu, lai strīpainie pamācās izšķirt kautiņus, orientēties laukumā, kad plūcās vairāki pāri, paturēt prātā vairāk par 1-2 noraidāmajiem, kā arī spēt pamanīt, vai uz noraidīto soliņa ir visi nepieciešamie un vai nesēž kāds liekais, kam spēle jau beigusies. starp citu, arī spēlē starp rīdziniekiem un “vitjazistiem” ne visi šie tiesnešu kompetences elementi izdevās…

no līgas vadoņiem tuvāk vai tālāk “stāvošām” personām ir izskanējusi doma, ka Vitjaz pozitīvā ietekme ir NHL spēļu un izrāžu kultūrai piemītošo “policistu” ieviešana uz KHL ledus laukumiem. kā zināms, NHL atdarināšana ļoti plašās KHL aprindās ir “svēta lieta”. tad nu vitjazieši var izjust misiju – “audzināt” KHL komandas NHL tradīciju virzienā un veicināt hokeja “policistu” iemājošanu KHL klubos. ja Vitjaz būtu NHL-ā darbu zaudējušo vai neieguvušo “spēka uzbrucēju” arodbiedrība, tad būtu saprotama šāda misija. bet… varbūt ir arī?

visu cieņu Rodrigo Laviņam (dz. 1974.), kurš “ņēma žagarus” un sadeva Vitjaz jaunās paaudzes gailēnam Aleksandram Fedosejevam (dz. 1991.) par atkārtotu, atklātu rupjību. kā saka, hokeja laukumā kaktu nav, stūri ir “apaļi” un nācās skaidrot uzreiz. ir skaidrs, ja jau visādi citādi budiski mierīgais Rodrigo Laviņš ir “izvests” un kaujās, tad kaut kas nav kārtībā… tomēr tieši Laviņa gadījums ir apliecinājums tam, ka jākaujas tiem, kas to prot, vai pārfrāzējot – kauties ir jāmāk. ja nemāk – tad ir plaukstas trauma un dažas nedēļas “brīvdienu”. tiesa, vēl jaudīgākas traumas un veselības problēmas mēdz būt arī gadījumos, ja kauties māk tieši tā arī ir viena no daļēji “kopētā” NHL rūpēm.

Vitjaz “mākslinieku” sniegums 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 32 spēlēm):

“mākslinieks” spēles punkti +/- SM vid.sp laiks vieta komandā pēc rezultativitātes
Nick Tarnasky 26 3+5 -5 82 16:04 5.
Christopher Brennan 11 1+0 -1 158 5:57 20.
Jon Mirasty 20 1+0 -4 100 6:28 21.
Jeremy Yablonski 8 0+0 -1 113 5:57 29.
           

skatām- un lasāmvielai:

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Vitjaz 2011. gada 11. decembrī; foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

ar atsaldētiem sveicieniem no Čehovas

Posted by petrovich27 uz 2011/10/10

ka hokeju spēlē īsti vīri, ir dzirdēts un nākas pārliecināties katrā spēlē. cīņa pie bortiem un bloķēti metieni tikai televizora ekrānā mēdz izskatīties pēc “nekā īpaša”. atšķirībā, piemēram, no bezkaislīgiem rentgena aparātiem, kur cita bilde rādās. taču, ja par spēli tiek saukta apzināta miesas bojājumu nodarīšana, kas vismaz konkrētas līgas vienas konkrētas komandas sniegumā tiek uzskatīta par normu, tad rodas jautājums – kam tas ir vajadzīgs? runa, protams, par KHL un Čehovas Vitjaz.

“mūsējos sit?”

dūru izvicināšana hokejā nav nekas neparasts. sistemātiskāk ar to nodarbojas “policisti”, kuru darbības etalons tāpat kā vairumā citu elementu ir NHL. taču nav jābūt “policistam”, lai nāktos aizstāvēt savus “uzskatus” izkaujoties. jāpiebilst, ka kaušanās ir tajā gadījumā, ja abas puses kaujas. gadījumos, kad dūres vicina viena puse, tad tā ir piekaušana, izrēķināšanās vai vienalga kas, bet ne kaušanās. civilizētās valstīs tas ir krimināli definēts noziegums. atgādinājumam: pat Latvijā ir bijušas ierosinātas krimināllietas par uzvedību uz ledus.

kas vainīgs? trakus suņus mēdz nošaut, taču nav dzirdēts, ka no tiem prasītu cita veida atbildību par sastrādātajiem “nedarbiem”. protams, atbilde tiek prasīta ne no beisbola vālēm, sētas mietiem vai suņiem ar aprautu ķēdes posmu pie kakla, bet no saimniekiem. kāds taču slēdz līgumus ar brennaniem, jablonskiem, tarnaskiem. Čehovas “freona puišu” gadījumā “saimnieks” ir meklējams ne tikai kluba vadītāju un finansētāju aprindās, bet plašākā mērogā – jo ne jau Vitjaz tā “spēlētu”, ja līga reāli neļautu, un KHL sabiedrība nepieņemtu. par komandas kriminālajiem finansētājiem un attiecīgas ievirzes snieguma pasūtītājiem var palasīt Anatolija Kreipāna materiālā ar 4. oktobri datētā Sporta Avīzē. taču šoreiz nav runa par vīriem, kas devuši komandai lielo rubli un par to pasūtījuši mūziku. runa ir par KHL kā saimniecību, kas diemžēl rīkoties sāk tikai tad, kad viss jau ir “dziļi mežā”. cik negadījumiem, traģēdijām ir jānotiek, lai KHL organizatori sāktu domāt ar galvu un atbilstoši rīkoties?

runa nav tikai par KHL organizatoriem un administratoriem, runa ir par visu kopumu – sākot ar TV komentētājiem un beidzot ar tiesnešiem, kuriem Vitjaz “darba stils” jau ir ierasta norma. izrāde kā Kolizejā, kur spēles noteikumu nav kā sugas. ir saprotams, ja tiesneši ļauj “izvilloties” gadījumos, kad tiešām abas puses to dara… taču, ja viena no pusēm nekaujas, atrodas uz ledus guļus stāvoklī, mēģinot “sagrupēties” tā, lai minimizētu traumu risku? tiesneši nesteidzas, jo pašiem veselība dārga? vai respektē TV kameru “apetīti” uz izrādi?

zināmā mērā kopējo “atzīmi” KHL saimniecības skatījumam sniedz kā Rīgas Dinamo un Vitjaz savstarpējās spēles komentētājs KHL TV ēterā, tā spēles apdzejotāji dažādos Krievijas sporta medijos. “Dinamo uzvarējuši spēlē, bet Vitjaz kautiņos…” tieši tas, kas “at-saldējuma” pasūtītājiem bija nepieciešams. spēles gaitā un pēc spēles Čehovas komandas galvenais treneris Andrejs Nazarovs izliekas tā, it kā laukumā notiekošais nav īsti ar viņu saistīts, tā it kā viņš nezinātu, kur un ar kādiem nolūkiem laukumā dodas kārtējais “vēsais džeks”, kurš pēc pāris sekundēm mēģina “apkampties” ar kādu no pretiniekiem.

KHL vadoņi? raugās greizajā spogulī, mēģinot saskatīt NHL “kaušanās kultūras” atspulgu Vitjaz portretā. un, protams, cenšas ieraudzīt sevis lolotā KHL līdzības ar “hokeja Meku”. un laiku pa laikam pieņem Vitjaz kluba vadības solījumus, ka Čehovas komanda turpmāk biežāk spēlēšot hokeju nevis nodarbosies ar cīņas sporta veidiem. interesanti, kādu dziesmu dziedātu biedrs Medvedevs, kas vadošs KHL amatpersonāžs, ja “vitjazisti” nopietni saskādētu veselības, piemēram, SKA vadošajiem miljonāriem uz slidām?

kam tāds “hokejs” ir vajadzīgs?

protams, Rīgas Dinamo vīri nav ne pūkaini nevainības iemiesojumi, nav arī fiziski peramie. no vispārēja un pavirša skatpunkta, 9. oktobra spēlē starp rīdziniekiem un Čehovas “saldētavu” nekas dramatisks nenotika. no laukuma nevienu nenonesa, vien 3 “vitjazisti” saņēma noraidījumus līdz spēles beigām. drāmas nebija tādēļ, ka dinamiešiem pietika prāta, izturības un arī drosmes uz provokācijām un pat brutālām dunkām sejā neatbildēt ar to, ko gaidīja pretinieka “aktīvisti”. viss, ko Dinamo varēja izturēt, bija “apdzēsts”. Sanda Ozoliņa došanās palīgā cīņubiedram Oskaram Cibuļskim uztverama kā neizbēgama “ātrā palīdzība”, par ko cieņa un respekts.

rodas vien jautājums: kam tāds “hokejs” ir vajadzīgs? Čehovas pašvaldībai, TV skatītājiem vai KHL vadoņiem?

P.S. jauns rekords. šoreiz pozitīvs

7:1, kas 9. oktobrī iestudēts Čehovā pret Vitjaz, rīdziniekiem ir jauns rekords. “+6” ir Rīgas Dinamo lielākā pozitīvā vārtu starpība, kas līdz šim panākta oficiālajās KHL spēlēs. līdzšinējais rekords bija “+5”, kas saražots jau 2008. gada 26. novembrī pret Traktor (5:0) un atkārtots 2010. gada 5. janvāra spēlē pret Sibir (7:2). Čehovas klubam šīs spēles zaudējuma summa “-6” ir rekords tikai šajā sezonā, kas tikko aizsākusies un rekordus var salabot neskaitāmas reizes. līdzšinējās 3 sezonās Vijaz ar 6 vārtu starpību ir zaudējuši 4 reizes, “-7” Čehovas klubs piedzīvoja vienu reizi, bet “-8” divreiz.

Rīgas Dinamo uzvaras ar lielāko vārtu starpību oficiālajās KHL spēlēs:

datums pretinieks rezultāts starpība
2011-10-09 Vitjaz 7:1 +6
2010-01-05 Sibir 7:2 +5
2008-11-26 Traktor 5:0 +5

Rīgas Dinamo visvairāk vārtu guvumu vienā spēlē (oficiālajās KHL spēlēs):

datums pretinieks rezultāts
2008-10-06 Dinamo (Minska) 8:5
2011-10-09 Vitjaz 7:1
2010-01-05 Sibir 7:2
2011-02-20 Traktor 6:2
2009-12-07 Ņeftehimik 6:3
2010-09-21 Ņeftehimik 6:3
2009-02-20 Sibir 6:4
2009-11-19 Spartak 6:4
2010-01-28 Atlant 6:5 OT
2008-09-03 Amur 6:7 PM

Dinamo (Rīga) vs. Vitjaz spēles (2011-10-09) karstāko momentu video:

[foto fiksēts Vitjaz spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 9. oktobrī. foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , | 8 Comments »