Ar Sprīdīša dūšu

It kā tikai viena uzvara piecās spēlēs, bet turnīra bilance ietver ko vairāk par šo parametru. Daudz pasaka arī fakts, ka Latvijas izlase dalību olimpiādē noslēdza play off ceturtdaļfinālā ar 1:2 piekāpjoties Kanādas izlasei – līdzšinējiem un arī aktualajiem olimpiskajiem čempioniem. Bet pirms tam “raksturu cīņā” pieveicot Šveices izlasi, tapa jauns ieraksts Latvijas hokeja olimpiskajā vēsturē, garantējot 8. vietu – līdz šim augstāko sasniegumu.

Lielvalstu sporta mediju atzinīgie vārdi Latvijas izlasei pēc spēlēm olimpiādes play off kvalifikācijā un ceturtdaļfinālā ir vairāk nekā patīkami. Glāsta ausis un smaidu velk platāku. Šķiet, arī viens otrs kanādietis ir paskatījies kartē un uzzinājis, kur mūsu valsts atrodas. Lepnums par valstsvienību neviltots, bet ir arī atziņa – pat ja būtu iespējams, uzvarēt Kanādu nebūtu taisnīgi. Jo tas dažam hokeja funkcionāram liktu sludināt, ka viss ir labi, skaisti un pareizi. Fonā bija diezgan daudz “negludumu” – izlases gatavošanās bez pārbaudes spēlēm un arī galvenā trenera, attiecību pārtraukšana ar vārtsargu treneri, galvenā trenera “atlaišanas” izsludināšana utt., ko visu nācās kompensēt ar Sprīdīša dūšu un komandas garu.

Latvijai bija sava KOMANDA, kas nemaz tik bieži lielajos forumos negadās. Kā laukumā, tā ārpus tā. Nekādu atkritumu, netīrās veļas, savstarpējas kritikas un vainīgo meklēšanas. Laukumā devās kolektīvs, kuru preparēt pa vienam ir diezgan sarežģīti. Jo olimpiādes divās noslēdzošajās spēlēs Latvijas “valstsvienības” sniegumu netaisīja ne Masaļskis, ne Dārziņš, ne Gudļevskis, ne Sotnieks, ne kāds cits vienatnē. Visi kopā – ar zobiem, nagiem un citam ķermeņa daļām, ja vajadzēja. Tomēr jāuzņemas risks un jāmēģina “skaldīt” komandu pa detaļām, lai aplūkotu kāda nu kura daļa izskatījās.

Dārziņš – Sprukts – M.Rēdlihs

Izlases “rezultāta maiņa”, kura sāka vairākumu un daļā spēļu nāca kā pirmā, savu uzdevumu izpildīja. Ko apliecina fakts, ka tā “ienesa” divas trešdaļas (6 no 9) no visiem izlases vārtu guvumiem olimpiādē. Dārziņam – 4 vārtu guvumi, Spruktam – 2… Lauris Dārziņš un Jānis Sprukts, attiecīgi, rezultatīvākie vīri valstsvienības sastāvā. Sprukta nopelni skatāmi arī Latvijas izlases mazākuma “ciešanās”, kā rezultātā viņam iekrājies lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem.

Ar savu sniegumu Dārziņš un Sprukts ir ne tikai palīdzējuši izlasei, bet arī sakopuši traumu un viduvēja snieguma vajāto pašapziņu. Ko nevar teikt par uzbrucēju virknējuma dalībnieku Miķeli Rēdlihu. Ja jau maiņas biedri ir varējuši iemest, tad jau arī Rēdlihs-jaunākais savu uzdevumu ir izpildījis. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka olimpiādē redzējām tikai Miķeļa Rēdliha ēnu. To nevarētu apgalvot, ja pirms dažām sezonām nebūtu redzēts Miķelis arī “labā stāvoklī”, un tas ir stipri atšķirīgi no Soču versijas. Nolans intervija minēja, ka M.Rēdlihs ir viens no tiem, kas spēlēja ar traumām, un tas, iespējams, visu izskaidro.

Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs ir viens no trijiem Latvijas izlases uzbrucējiem, kuriem mikromaču vārtu starpība ir pozitīva (tā ir arī Laurim Dārziņam un Ronaldam Ķēniņam). Tiesa, atšķirībā no kolēģu lielākās daļas, Rēdlihs-jaunākais lāga nespēlēja mazākumā, bet tieši nepilnā sastāvā Latvijas olimpiskā izlase saņēma 6 vārtu zaudējumus.

Karsums – Girgensons – Daugaviņš

No šī esošo-bijušo NHL vīru trio, iespējams, kāds gaidīja kaut ko vairāk rezultativitātes punktu izteiksmē. Jo Mārtiņš Karsums un Kaspars Daugaviņš ir rezultāta taisītāji katrs savā darbavietā – attiecīgi Maskavas Dinamo KHL čempionātā un Ženēvas vienībā Šveices stiprākajā līgā (NLA). Un galu galā Zemgus Girgensons ir mūsu vienīgais pārstāvis Nacionālajā Hokeja Līgā. Bet, ja ņem vērā šo personāžu lomu pretinieku triecienmaiņu “laušanā”, mazākuma betonēšanā un vispār “darba hokejā”, tad arī viņu nedaudzie punkti ir diezgan daudz.

Girgensons ir viens no pieciem izlases spēlētājiem, kas vispār iemeta. Savos 20 gados ir valstsvienības uzbrucējs ar trešo lielāko speles laiku (18:12). Un ar saviem ‘1+1’ punktiem ir trešais rezultatīvakais izlasē. Turpat netālu ar ‘0+2’ ir Daugaviņš; ar līdzīgu vidējo spēles laiku (18:09), tikai, ka veselības dēļ nācās izlaist pēdējo spēli – pret Kanādu. Mārtiņš Karsums olimpiādē vārtu guvumus “nesaražoja”, neskatoties uz dalību pirmajā vairākuma kombinācijā. Taču mazākuma izpildē centās būt krāšņs, tāpat kā spēka spēlē. Vispār kopumā “ziemeļamerikāņu trio” izpildīja palielu apjomu spēka paņēmienu, kas it kā latviešu hokejam nav raksturīgi. It kā… Bet šajā olimpiādē “kompostrēja” pa labi un pa kreisi.

Ķēniņš – Pavlovs – Cipulis

Enerģijas trio (kas arī piedzīvoja korekcijas olimpiādes gaitā) rezultātu neražoja – pa visiem kopā tikai viena rezultatīva piespēle. Taču šie kungi bija grūts šķērslis jebkuram pretiniekam. To arī apliecina vīru izpildītā misija – viņi ir vienīgie valstsvienības uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu (visiem pa +1). Vīri sev piešķirtās 13-14 minūtes spēles laika izmantoja pareizi – ja paši neiemeta, tad neļāva arī pretiniekiem… Jāpiebilst, ka Ronalds Ķēniņš ar 11 metieniem pa vartiem bija otrs visbiežāk pretnieku vārtsargu uzmanību testējošais Latvijas izlases spēlētajs (vairāk tikai Dārziņam – 13 metieni). Savukārt Mārtiņa Cipuļa un Vitālija Pavlova pāris bija īpaši nozīmīgs valstsvienības mazākuma secībā.

Protams, jautājumus rada fakts, ka jau pēc izlases atgriešanās mājās, dopinga kontrolieri paziņoja par neatļautām vielām, ko lietojis Pavlovs. Tomēr tas vairāk ir jautājums pie “ķīmiķiem”, kas veidojuši sportista “ēdienkarti”. Un arī galvassāpe Rīgas Dinamo sastāva komplektētājiem, jo diskvalifikācijas rezultātā klubam sezona būs jāturpina bez Vitālija Pavlova sastāvā. Bet Vitālijam paldies par sniegumu un ieteikums nākotnē rūpīgāk izvēlēties “uzturu”, pat ja to par labu esam atzinis kāds speciālists.

Vasiļjevs, Indrašis

Iespējams, arī no šiem vīriem kāds gaidīja kaut ko vairāk, jo abi tiek saskatīti kā kaut kas savādāks par ceturtās un arī trešās maiņas uzbrucējiem. Periodiski uzspēlēja arī pie pirmajām maiņām, tomēr tik pamanāmi, kā dažu citu gadu, abi vīri nebija. Kāda veca vai jauna trauma, iespējams, patraucēja. Tomēr, neskatoties uz salīdzinoši nelielo spēļu skaitu, Herberts Vasiļjevs pie sava vārtu guvuma tika un, cita starpā, bija labākais Latvijas izlases uzbrucējs iemetienos. Vasiļjevs uzvarēja 48,00% (12 no 25) iemetienu, un tas ļauj viņam šajā parametrā ieņemt… 30. vietu visā olimpiādē. Īstenībā tas diezgan konkrēti raksturo Latvijas izlases spējas šajā spēles elementā.

Mikam Indrašim ir sanākusi bēdīgākā mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu starpība (1:4) uzbrucēju ierindā. Tomēr pārmest “nekaplēšanu” un necīnīšanos pārmest nevar. Play off stadijas abās spēlēs “frontes līniju” centās turēt tikpat stingri kā citi kolēģi; šajās 2 spēlēs mikromaču attiecība neitrāla (0:0).

Bērziņš, Jass, Štāls

Ceturtās maiņas uzbrucējiem – Armandam Bērziņam, Kobam Jasam, Jurim Štālam, kuri turklāt tika rotēti, – varoņdarbi iecerēti nebija. Katrs no viņiem aizvadīja pa 2-3 spēlēm, un viss, kas no viņiem tika gaidīts, tika arī sagaidīts. Savas minūtes “turēt” pretinieku, dot laiku atpūtai pirmajām maiņām un neļaut iemest Latvijas izlases vārtos. Tas arī izdevās. Visi trīs vīri savus mikromačus noturēja sausus (0:0).

Vai gandrīz pilnība izpildīja. Vēl atlika, lai nebūtu noraidījumu. Bērziņš un Štāls iztika bez soda minūtēm, bet Koba Jass savas 4 minūtes sakrāja. Turklāt pirmā noraidījuma laikā, kas bija nopelnīts pret zviedriem, Latvijas izlase saņēma vārtu zaudējumu. Otrajā spēlē pret Šveici mazākumu izdevās nosargāt. Labā ziņa – gadījās arī kāds vairākums, kas Latvijai pienācās, pateicoties Kobam Jasam. Enerģijas trūkumu viņam arī pārmest nenākas.

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Lauris Dārziņš A	5	4+1	±0	6:3	13	2	16:28
2.	Jānis Sprukts	5	2+2	-1	5:5	3	0	18:59
3.	Zemgus Girgensons	5	1+1	-2	2:5	9	2	18:12
4.	Kaspars Daugaviņš	4	0+2	±0	3:4	6	0	18:09
5.	Herberts Vasiļjevs	3	1+0	±0	1:1	3	0	11:49
6.	Vitālijs Pavlovs	5	0+1	+1	1:1	6	0	13:55
7.	Mārtiņš Karsums	5	0+1	-1	3:4	7	2	18:41
8.	Miķelis Rēdlihs	5	0+1	-2	5:4	6	4	16:30
9.	Ronalds Ķēniņš	5	0+0	+1	1:0	11	2	13:19
10.	Mārtiņš Cipulis	5	0+0	+1	1:2	3	0	13:03
11.	Koba Jass	3	0+0	±0	0:0	4	4	6:23
12.	Juris Štāls	3	0+0	±0	0:0	1	0	8:10
13.	Armands Bērziņš	2	0+0	±0	0:0	1	0	5:59
14.	Miks Indrašis	5	0+0	-2	1:4	6	2	14:30

–

Bārtulis – Kulda

Par olimpiskā komplekta pirmo aizsargu pāri nācās kļūt Artūram Kuldam un Oskaram Bārtulim. Abiem tika uzticēts ievērojams spēles laiks, kā arī vislielākais apjoms pretinieku “samesto” vārtu guvumu, t.sk. mazākumā. Attiecīgi Kuldam un Bārtulim ienācies mīnusainākais lietderības koeficients izlasē (pa -3). Mikromaču vārtu starpības vēl bēdīgākas, pateicoties mazākuma vārtu zaudējumiem. Oskaram Bārtulim situācija mikromačos nedaudz pozitīvāka, jo viņam dots spēles laiks arī vairākumā. Turklat Bārtulis ir izlases vienīgais aizsargs, kurš izcēlies ar vārtu guvumu.

Kopumā vērtējot šī aizsargu pāra sniegumu, lietderības mīnusi un mikromaču attiecība it kā šķiet neloģiski. Jo abi vīri cīnījās, izpildīja skaistus spēka paņēmienus, ceļu nevienam negrieza… Bet tik un tā – bija klāt 69,2% (9 no 13) no visiem Latvijas izlases vārtu zaudējumiem olimpiādē. Vēl vienu vārtu zaudējumu Artūrs Kulda piedzīvoja kopā ar Sandi Ozoliņu.

Ozoliņš – Reķis

Komandas kapteiņa “garīgo” pienesumu statistikas tabulās būs neiespējami parādīt. Pietiks vien ar to, ka 1972. gadā dzimis (41 gadu vecs) hokejists ir saņēmis otru lielāko speles laiku starp izlases aizsargiem (20:49). Pamatā savu darbu veica vienā parī ar jau Dinamo sastavā ierasto pārinieku Arvīdu Reķi, kurš pamanījās pedējā spēlē nocīnīties līdz rokas lūzumam. Jāpiebilst, ka Reķis no izlases pamatkomplekta (pirmo 3 pāru) aizsargiem ir vienīgais, kuram olimpiādē nav neviena piedzīvota vārtu zaudējuma (0:0). Sausi palika arī epizodiski uzspelējušie Freibergs un Kr. Rēdlihs.

Savukart Sandis Ozoliņš, atšķirībā no Reķa, tika iesaistīts arī citos sastāva eksperimentos, galvenokārt vairākumā. Skaidrs, ka savas kļūdas gadījās arī starmešu gaismā esošajam Ozoliņam, tomēr lietderības koeficients bez lieliem kritumiem (-1), 8 metieni pa vārtiem un daudz dūšas, kopā ar komandu raugoties acīs tādiem hokeja “nezvēriem” kā, piemēram, Kanādas izlase.

Pujacs – Sotnieks

Latvijas izlases trešā aizsargu pāra vīri Georgijs Pujacs un Kristaps Sotnieks ir izrādījušies no aizsargiem vienīgie, kuriem ir pozitīvs lietderības koeficients (pa +1). Kopumā Pujacs un Sotnieks ir aizvadījuši stabilu turnīru. Bez lomas vairākuma izspēlē, bet ar pietiekamu – mazākuma turēšanā. Nav jābūt īpaši acīgam, lai pamanītu šī pāra vīru “neražas” epizodes. Piemēram, olimpiādes pirmajā spēlē pret šveiciešiem vienīgais neveiksmīgais vārtu zaudējums 8 sekundes līdz spēles beigām iekrita tieši šo vīru klātbūtnē (0:1). Vai, piemēram, pēdējā spēlē pret Kanādu izšķirošais vārtu zaudējums (1:2) gadījās brīdī, kad Georgijs Pujacs atradās uz noraidīto soliņa. Līdz mazākuma beigām bija pietrūkušas 3 sekundes…

Tomēr vainot kādu vienpersoniski vārtu un spēles zaudējumā kanādiešiem diez vai būtu korekti. It īpaši, ja ņem vērā kā Georgija Pujaca, tā Kristapa Sotnieka darba apjomu pret “daudzmetošo” Kanādu un citiem nīgriem pretiniekiem. Gan jau ilgākam laikam atmiņā paliks Kristapa Sotnieka “seivs” aiz Kristera Gudļevska muguras un uz vārtu līnijas, kas ļāva Latvijas izlasei “palikt spēlē”.

Kr. Rēdlihs, Freibergs

Izlases galvena trenera jaunievedums – “speciāls aizsargs vairākumam” – olimpiādē nostrādāja. Šādā formātā Latvijas valstsvienība sakārtoja četrus vārtu guvumus (no 9). 3 vārtu guvumi izdevās ar Krišjāņa Rēdliha līdzdalību laukumā, viens – ar Ralfa Freiberga. Tā kā abi spēlēja galvenokārt vairākumā, tad mikromači pozitīvi, bet lietderības koeficients palicis neitrāls. Pilnvērtīgu vērtējumu ar šādu nelielu spēles laiku sniegt ir grūti, taču savās vairākuma minūtēs acīmredzot savus uzdevumus puiši izpildīja. Japiebilst, ka Krišjanis Rēdlihs ar to visu ir rezultatīvakais aizsargs Latvijas olimpiskās izlases ierindā – 2 rezultativitātes punkti (0+2).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	aizsargs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Georgijs Pujacs	5	0+1	+1	2:2	3	2	15:25
2.	Kristaps Sotnieks	5	0+1	+1	2:2	0	0	15:37
3.	Krišjānis Rēdlihs	5	0+2	±0	3:0	6	2	4:27
4.	Ralfs Freibergs	3*	0+1	±0	1:0	0	0	3:08*
5.	Arvīds Reķis	5	0+0	±0	0:0	2	4	16:10
6.	Sandis Ozoliņš C	5	0+0	-1	1:3	5	8	20:49
7.	Oskars Bārtulis A	5	1+0	-3	4:9	4	0	21:21
8.	Artūrs Kulda	5	0+1	-3	3:10	3	2	20:31

* Ralfs Freibergs bija pieteikts 5 spēlēm, bet pie spēles laika tika 3 spēlēs. Oficiālajā statistikā viņa spēles laiks atšķiras, jo ir izdalīts vidēji uz 5 spēlēm.

Masaļskis

Ja pirmsolimpiskās sezonas gaitā attiecībā uz vārtsargiem bija lielāka “bēda” izlases sastāva kontekstā, tad pēc olimpiādes, šķiet, ka tā bija nepamatotākā. Šosezon minimālu spēļu praksi saņēmušais Edgars Masaļskis un arī “kaut kādas” AHL līgas spēļu laukumos strādājošais Kristers Gudļevskis bija augstumos.

Masaļskis “nokapāja” divas lieliskas, lai neteiktu izcilas, spēles pret pēdējo desmitgažu principiālajiem sāncenšiem šveiciešiem un pacīnījās arī pret čehiem.

Kopumā Edgaram Masaļskim 94,59% atvairītu metienu 3 spēlēs, kas ir Soču olimpiādes piektais labākais sniegums pamatvārtsargu konkurencē.

Starp citu, Masaļska kontā arī viena rezultatīva piespēle, par ko viņu var apskaust astoņi Latvijas izlases laukuma spēlētāji, kas palikuši bez rezultativitātes punktiem šajā turnīrā.

Gudļevskis

Kristeram Gudļevskim nācās doties laukumā pret nīgrākajiem pretiniekiem – zviedriem un kanādiešiem. Ja pret Zviedriju sanāca arī pa kādam jautājumam vārtsarga sniegumā, tad uznāciens pret Kanādu bija iespaidīgs arī cipariski – atvairīti 55 no 57 metieniem. Ne bez Sotnieka un citu kolēģu atbalsta, bet tomēr.

Divu spēļu summā 91,95% atvairītu metienu 21 gadus vecam olimpiādes debitantam ir vairāk nekā draudzīgs cipars. Jāatgādina, ka Masaļska un Gudļevska atvairīto metienu rādītāji Sočos ir visu laiku labākie Latvijas vārtsargiem olimpiādēs.

(Iepriekšējais rekords piederēja Sergejam Naumovam, kuram Soltleiksitijā 2002. gadā bija 88,76% atvairītu metienu.)

Muštukovs

Savukārt Ervīnam Muštukovam gadījās jau otrā olimpiāde bez reāla spēles laika. Bet arī šādi pienākumi ir jāveic.

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	vārtsargi	sp.	min	atv. %	GAA	MM	SM	U-Z
1.	Edgars Masaļskis**	3	179:52	94,59%	2.00	5:6	0	1-2
2.	Kristers Gudļevskis	2	118:48	91,95%	3.54	4:7	0	0-2
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	0	–

** Edgaram Masaļskim otrajā spelē pret Šveices izlasi fiksēta rezultatīva piespēle.

Plašākam ieskatam:

• Latvijas izlases statistika olimpiādē (atskaitot MM) – sochi2014.iihf.com
• Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
• Latvijas līdzšinējie olimpiskie sasniegumi (summāri): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju novērtējums un prognoze pirms olimpiādes: tepat

[Visi foto fiksēti olimpiādē Sočos; avots: sochi2014.iihf.com.]

Cik „īsta” Zviedrijas izlase brauc uz Rīgu? Ko pretī „piedāvās” Latvija?

Latvijas izlases sagatavošanās cikls rit savu gaitu. 7. un 8. aprīlī uz Arēnas Rīga ledus tiek gaidīta „trīs kroņu” valstsvienība. Cik apjomīgu „muskulatūru” būs sarūpējusi Zviedrijas izlase? Un cik jaudīgs būs Latvijas valstsvienības komplekts šajās spēlēs?

Ja pasaules čempionātā Latvijas izlasei pretiniekos nāk Čehijas vai Zviedrijas valstsvienība, tas liekas diskusijas par pretinieku stiprumu neizraisa. Neatkarīgi no gada aktuālās komplektācijas un citiem blakus faktoriem, šo hokeja lielvalstu izlases jebkurā pasaules čempionātā ir Spēks. Nemaz nerunājot par šo valstu olimpiskajām izlasēm. Un zaudējums čehiem / zviedriem ar 1 – 2 vārtu starpību tiek uzskatīts par cienījamu. Ja vēl gadās tā retā reize desmitgadē, kad tiekam līdz neizšķirtam pamatlaikā, tad tas ir Notikums.

Citādāk ir ar Euro Hockey Challenge spēlēm, kuru gaitā jau laicīgi treneri testē un sijā „īsto” izlašu sastāvus. Šajās spēlēs laukumā dodas „citas” izlases. Arī Latvijas krāsās redzam izlases kontekstā retāk redzētus uzvārdus. Šī iemesla dēļ šādas Čehijas un Zviedrijas izskatās ņemamākas, bet tik un tā – lāga netiekam tām klāt.

Kāda ir Zviedrijas „aprīļa izlase”?

7. un 8. aprīļa spēlēm Zviedrijas izlase kopumā piedāvā savas stiprākās līgas Elitserien izvilkumu ar nelieliem papildinājumiem, kā arī piebildi, ka komplektācijas brīdī Elitserien izslēgšanas spēlēs cīņu vēl turpināja 3 vienības – Skellefteå AIK, Luleå HF un Färjestad BK. No šīm komandām pārstāvniecība aprīļa sākuma valstsvienībā nav, bet ir pa kādam Somijā, Šveicē un Zviedrijas otrajā līgā spēlējušam hokejistam, kā arī pieci vīri, kuri šosezon cīnījās KHL čempionātā.

Zviedru „piedāvājums” ir arī salīdzinoši jauns. Uz Rīgu vestajā sastāvā ir nosaukti arī trīs U-20 vecuma hokejisti, 1993. gadā dzimušie – uzbrucējs William Karlsson, aizsargs Tom Nilsson un vārtsargs Linus Ullmark. No visa Zviedrijas izlases sastāva tikai pieciem vīriem ir pasaules čempionāta spēļu pieredze, turklāt ne pārāk ilgstoša: Joel Lundqvist un Martin Thörnberg – pa 3 čempionātiem, Fredrik Pettersson – 2, Johan Backlund un Andreas Jämtin – pa vienam. Ar dažāda apjoma NHL pieredzi ir divi vīri – uzbrucējs Joel Lundqvist (3 sezonas) un vārtsargs Johan Backlund (2 spēles). Tomēr arī „šāda Zviedrija”, lai arī otrās vai ceturtās izlases rangā, gaidāma kā visu „trīs kroņu” izlase. Atliek vien saprast, vai mēs varam ar tādu cīnīties? Piemēram, Krievijas otrā vai trešā izlase 2012. gada novembrī nebija pa spēkam… Atgādinājumam: abās spēlēs pa 1:3.

Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs	dz.	klubs (līga) 2012./2013.	PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Dick Axelsson	1987.	Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)	–
Patrik Carlsson	1987.	HV71 (Zv. Elitserien)	–
Nicklas Danielsson	1984.	SC Bern (Šv. NLA); HC Lev Praha (KHL)	–
Jonathan Granström	1986.	Brynäs IF (Zv. Elitserien)	–
Richard Gynge	1987.	Dinamo (Maskava; KHL); HC Lev Praha (KHL)	–
Mattias Janmark Nylén	1992.	AIK Hockey (Zv. Elitserien)	–
Andreas Jämtin	1983.	Linköpings HC; HV71 (Zv. Elitserien)	1 (-)
William Karlsson	1993.	HV71 (Zv. Elitserien)	–
Mario Kempe	1988.	MODO Hockey (Zv. Elitserien)	–	–
Joel Lundqvist	1982.	Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)	3 (-)
Fredrik Pettersson	1987.	Donbass (KHL)	2 (-)
Dennis Rasmussen	1990.	Växjö Lakers (Zv. Elitserien)	–
Robert Rosén	1987.	Växjö Lakers (Zv. Elitserien)	–
Martin Thörnberg	1983.	Torpedo (KHL)	3 (-)
AIZSARGI
Niclas Andersén	1988.	Severstaļ (KHL)	–
Elias Fälth	1981.	HV71 (Zv. Elitserien)	–
Stefan Johansson	1988.	AIK Hockey (Zv. Elitserien)	–
Niclas Lundgren	1989.	Växjö Lakers (Zv. Elitserien)	–
Tom Nilsson	1993.	Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)	–
Henrik Tömmernes	1990.	Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)	–
Tobias Viklund	1986.	AIK Hockey (Zv. Elitserien)	–
VĀRTSARGI
Johan Backlund	1981.	Oulun Kärpät (Som. SM-liiga)	1 (-)
Linus Ullmark	1993.	MODO Hockey J20 (Zv. J20 SuperElit = Jun. 1.); MODO Hockey (Zv. Elitserien); Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)	–
Gustaf Wesslau	1985.	HV71 (Zv. Elitserien)	–

*

Čehijas izlase bija „īstāka”

Atšķirībā no Zviedrijas izlases sastāva 3. un 4. aprīļa spēlēs pārstāvētā Čehijas izlase bija tuvāka savai galvenajai versijai. 10 vīriem ir pasaules čempionātu pieredze. Turklāt dažiem no viņiem itin solīda: Novotnijam – 5 čempionāti; Irglam – 4… Sešiem Čehijas valstsvienības vīriem, kas stājās pretī Latvijas izlasei arī dažāda apjoma NHL pieredze. Tam pašam Jiří Novotný – 3 ar pus sezonas (193 spēles), Petr Tenkrát – 3 sezonas (177 spēles); pa padsmit spēlēm Nacionālajā Hokeja Līgā arī sakolekcionējuši Lukáš Kašpar, Petr Vrána, Zdeněk Kutlák, Tomáš Mojžíš. Protams, pa laukumu „dod virsū” nevis „senos laikos” iekrāta NHL spēļu pieredze un bijušie čempionāti, tomēr Čehijas aprīļa izlases „nopietnību” un treneru pieeju sastāva atlasei nosaka gan.

Katrā gadījumā Latvijas izlasei pretī bija stājusies ne ceturtā un arī ne trešā Čehijas izlase. No 3. un 4. aprīlī pret Latvijas izlasi spēlējošās Čehijas valstsvienības ierindā bija 9 spēlētāji, kas kopā ar savu izlasi 2012. gada pasaules čempionātā tika pie bronzas medaļām. Tie ir uzbrucēji Lukáš Kašpar, Petr Koukal, Jiří Novotný, Petr Tenkrát, aizsargi Jakub Krejčík, Zdeněk Kutlák (1 spēle čempionātā), Tomáš Mojžíš, Jakub Nakládal un vārtsargs Jakub Kovář (6 spēles vārtos). Patiesībā arī īsti uz „tīru” Čehijas otro izlasi nepavelk… Ir kaut kas vairāk. Rokraksts kā ierasts pret čehiem – vairumā gadījumu viņi uzvar ar mazu „šķirbu”; šoreiz 3:4 un 0:1.

Čehijas izlases sastāvs spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (spēlētāji ar spēles laiku; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

spēlētājs	dz.	klubs (līga) 2012./2013.	PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Milan Gulaš	1985.	Metallurg (Magņitogorska; KHL); HC Škoda Plzeň (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Zbyněk Irgl	1980.	Dinamo (Minska; KHL)	4 (-)
Lukáš Kašpar	1985.	Donbass (KHL)	2 (-)
Petr Koukal	1982.	Ņeftehimik (KHL)	2 (-)
Jiří Novotný	1983.	HC Lev Praha (KHL)	5 (-)
Lukáš Pech	1983.	HC Energie Karlovy Vary (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Ivan Rachůnek	1981.	HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Tomáš Rachůnek	1991.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Ondřej Roman	1989.	HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Jiří Sekáč	1992.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Vladimír Svačina	1987.	HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Petr Tenkrát	1977.	HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	3 (-)
Petr Vrána	1985.	HC Lev Praha (KHL)	–
AIZSARGI
Jan Kolář	1986.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice (Čeh. Tipsport Extraliga); Donbass (KHL)	–
Jakub Krejčík	1991.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	1 (-)
Karel Kubát	1988.	HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Zdeněk Kutlák	1980.	HC Ambrì-Piotta (Šv. NLA)	2 (-)
Tomáš Mojžíš	1982.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga); HC Slovan Bratislava (KHL)	2 (-)
Jakub Nakládal	1987.	Spartak; HC Lev Praha (KHL)	1 (-)
Marek Trončinský	1988.	Jugra (KHL)	–
Tomáš Voráček	1990.	HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
VĀRTSARGI
Pavel Francouz	1990.	HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Jakub Kovář	1988.	HC Mountfield České Budějovice (Čeh. Tipsport Extraliga)	1 (-)

*

Vispirms atdeve

Uz Jindržihūvhradecu, čehu pilsētiņu Austrijas pierobežā, kur notika spēles pret Čehijas izlasi, Latvijas valstsvienība ieradās tuvāk „pirmajam numuram” nekā pretinieki. Izlases sastāvā bez pasaules čempionātu pieredzes bija 8 spēlētāji. Protams, nav „zvaigžņu sastāvs”, bet šosezon pasaules čempionātā tāds arī „nedraud”, jo, kā parasti un šoreiz pat vairāk, ir spēlētāji, kas kopj veselību un vai citu iemeslu dēļ paliekoši ārpus izlases cīņām čempionātā. Tiesa, valstsvienības galvenā trenera piedāvātais modelis ‘vispirms atdeve, tad meistarība’, iespējams, netīko pēc visām „zvaigznēm”. Tagad arī izlases auru darījis pozitīvāku oficiāli apstiprinātais fakts – par Nolana palīgu kļuvis Artūrs Irbe, Latvijas hokeja leģenda (un nevajag kautrēties no šī apzīmējuma).

Attiecīgi pat spēlēs pret Čehiju laukumā nedevās daži spēlētāji, kuriem vietu vismaz šajās spēlēs sastāvā prognozēja, bet, piemēram, spēlēs piedalījās Liepājas Metalurgs uzbrucējs Lauris Bajaruns, kurš nemaz nebija 21. martā oficiāli izsludinātajā „paplašinātajā” kandidātu sarakstā, Vēl konkrētu interesi raisa Nolana pieeja ierastā centra uzbrucēju trūkuma risināšanā. Piemēram, Čehijas spēlēs kā centrs „gāja” Miks Indrašis, kurš ar visu jauno ampluā bija rezultatīvākais izlases ierindā, savus divus vārtu guvumus nokārtojot.

Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. 3. un 4. aprīlī (saskaņā ar eurohc.stats.pointstrek.com; treknrakstā spēlētāji, kuri nekad nav spēlējuši pieaugušo PČ un/vai OS):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	SM	metieni	uzv. iemet.
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	2	2+0	±0	0	4	29.6% (8 no 27)
2.	Lauris Bajaruns	2	1+0	-1	0	4	–
3.	Roberts Jekimovs	2	0+1	±0	0	2	–
4.	Koba Jass	2	0+1	±0	2	2	–
5.	Mārtiņš Cipulis	2	0+1	-1	0	2	50.0% (1 no 2)
6.	Juris Upītis	1	0+0	±0	0	2	100% (1 no 1)
7.	Ronalds Ķēniņš	2	0+0	±0	0	1	33.3% (1 no 3)
8.	Elvijs Biezais	1	0+0	±0	0	1	–
9.	Māris Bičevskis	2	0+0	±0	2	3	47.1% (8 no 17)
10.	Vitālijs Pavlovs	2	0+0	-1	0	5	0% (0 no 1)
11.	Gints Meija	2	0+0	-1	0	3	0% (0 no 2)
12.	Kaspars Saulietis	1	0+0	-1	0	1	–
13.	Aleksejs Širokovs	1	0+0	-1	2	0	41.7% (5 no 12)
14.	Juris Štāls	2	0+0	-1	4	3	62.5% (20 no 32)
	AIZSARGI
1.	Aleksandrs Jerofejevs	2	0+1	+2	4	0	–
2.	Mārtiņš Porejs	2	0+0	+1	0	1	–
3.	Mārtiņš Jakovļevs	2	0+0	+1	2	4	–
4.	Krišjānis Rēdlihs	2	0+0	-1	0	8	–
5.	Kristaps Sotnieks	2	0+1	-2	0	2	–
6.	Oskars Cibuļskis	2	0+0	-2	0	2	–
7.	Māris Jass	2	0+0	-2	2	4	–
	VĀRTSARGI	sp.	min:sek	GAA	atv. met.	atv. %	SM
1.	Māris Jučers	2	119:18	2.51	36 (no 41)	87.8%	0
–	Kristers Gudļevskis	0	0:00	–	–	–	0

*

Kādus pārsteigumus spēlēm pret Zviedriju būs sagatavojis Teds Nolans ar kolēģiem?

Labās ziņas ir tādas, ka izlases treniņnometne ir papildinājusies. Tās rīcībā ir nonākuši uzbrucējs Jānis Sprukts, kā arī aizsargi Jānis Andersons, Georgijs Pujacs un Agris Saviels.

Savukārt no izlases kandidātu loka atbrīvoti aizsargi Ričards Birziņš, Aleksandrs Jerofejevs, uzbrucēji Gunārs Skvorcovs un Roberts Maziņš. Starp citu, Birziņš un Maziņš izlases treniņnometnē bija iekļauti sākotnēji nebūdami oficiāli izsludinātajā kandidātu lokā. Izlases treniņnometni pametušo personu skaitā lielākais pārsteigums ir Jerofejeva „aiziešana”, jo spēlēs pret Čehijas izlasi viņam fiksēta itin pieklājīga statistika: komandā labākais lietderības koeficients abu spēļu summā (+2), kā arī rezultatīva piespēle. Acīmredzot stāsts nav par matemātiku, bet ķīmiju…

Latvijas izlases uzbrucēju maiņas, „lielmaiņas”, aizsargi un vārtsargi 6. aprīļa treniņā (saskaņā ar LHF datiem):

maiņa	sastāvs
„Zilie krekli”	Mārtiņš Cipulis – Juris Štāls – Roberts Jekimovs
„Sarkanie krekli”	Lauris Bajaruns – Vitālijs Pavlovs – Koba Jass
„Baltie krekli”	Andris Džeriņš; Ronalds Ķēniņš; Kaspars Saulietis; Aleksejs Širokovs
„Dzeltenie krekli”	Māris Bičevskis; Elvijs Biezais; Miks Indrašis; Gints Meija; Jānis Sprukts; Juris Upītis
Aizsargi	Jānis Andersons; Oskars Cibuļskis; Mārtiņš Jakovļevs; Māris Jass; Mārtiņš Porejs
	Georgijs Pujacs; Krišjānis Rēdlihs; Agris Saviels; Kristaps Sotnieks
Vārtsargi	Kristers Gudļevskis; Māris Jučers; Jānis Kalniņš; Ervīns Muštukovs
	(atsevišķi – Edgars Masaļskis)

*

Citi Latvijas izlases kandidātu sarakstā 21. martā izsludinātie (saskaņā ar lhf.lv):

ampl.	spēlētājs	statuss
A	Oskars Bārtulis	kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
A	Ričards Birziņš	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Guntis Galviņš	kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A	Aleksandrs Jerofejevs	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Artūrs Kulda	Winnipeg Jets (NHL) komandas rīcībā
A	Rodrigo Laviņš	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A	Jēkabs Rēdlihs	kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
A	Arvīds Reķis	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
U	Armands Bērziņš	kopj veselību (potīte); tiekot gaidīts
U	Roberts Bukarts	kopj veselību (plecs); tiekot gaidīts
U	Lauris Dārziņš	tiek gaidīts
U	Kaspars Daugaviņš	Boston Bruins (NHL) komandai sezona turpinās
U	Zemgus Girgensons	Rochester Americans (AHL) komandai sezona turpinās
U	Mārtiņš Karsums	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U	Roberts Maziņš	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Aleksandrs Ņiživijs	tiek gaidīts (uz ?)
U	Kristiāns Pelšs	Oklahoma City Barons (AHL) komandai sezona turpinās
U	Miķelis Rēdlihs	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U	Gunārs Skvorcovs	šosezon no kandidātu loka atbrīvots

*

Ieskatam:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. aprīlī – pointstreak.com
• Čehijas izlases sastāvs un statistika spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (iespējams, statistika vēlāk summēsies) – pointstreak.com
• Zviedrijas izlases spēlētāju sastāvs un statistika spēlēs pret Slovākijas izlasi 2013. g. aprīlī (sastāvs nav identisks spēlēm pret Latvijas izlasi) – stats.swehockey.se
• Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas valstsvienību – lhf.lv
• Latvijas izlases sastāva aktualitātes – periodiski (twitter.com); 2013-04-06: (sportacentrs.com); 2013-04-01 (lhf.lv); 2013-03-27 (sportacentrs.com)
• Latvijas izlases kandidātu saraksts 21. martā – lhf.lv

[Attēls fiksēts Latvijas izlases cīņu gaitās Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts	PČ 2008.	PČ 2009.	OS 2010.	PČ 2010.	PČ 2011.	PČ 2012.
Krievija	1.	1.	6.	2.	4.	1.
Čehija	5.	6.	7.	1.	3.	3.
Slovākija	13.	10.	4.	12.	10.	2.
Baltkrievija	9.	8.	9.	10.	14.	14.
Latvija	11.	7.	12.	11.	13.	10.
Kazahstāna	19./20.	17./18.	–	16.	17./18.	16.
Ukraina	19./20.	19./20.	–	19./20.	21./22.	22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Sparta Praha	52	107	tika līdz ceturtdaļfinālam
2.	HC Plzeň 1929	52	99	tika līdz pusfinālam
3.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice	52	86	Čehijas čempioni
4.	Bílí Tygři Liberec	52	84	tika līdz pusfinālam
5.	HC Mountfield (České Budějovice)	52	83	tika līdz ceturtdaļfinālam
6.	HC Vítkovice Steel	52	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	PSG Zlín	52	76	tika līdz ceturtdaļfinālam
8.	HC Kometa Brno	52	75	tika līdz finālam
9.	Rytíři Kladno	52	74	tika līdz play off kvalifikācijai
10.	HC Oceláři Třinec	52	73	tika līdz play off kvalifikācijai
11.	HC Energie Karlovy Vary	52	67	play out saglabāja vietu līgā
12.	HC Slavia Praha	52	66	play out saglabāja vietu līgā
13.	HC VERVA Litvínov	52	64	play out saglabāja vietu līgā
14.	BK Mladá Boleslav	52	61	play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a. Normunds Sējējs	1996./1997.	HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov)	48	6+22
2.	a. Normunds Sējējs	1998./1999.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	48	3+19
3.	a. Normunds Sējējs	2000./2001.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	46	5+11
4.	u. Armands Bērziņš	2006./2007.	Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin)	35	5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Košice	55	110	tika līdz finālam
2.	HK 36 Skalica	55	104	tika līdz ceturtdaļfinālam
3.	HC Slovan Bratislava	55	102	Slovākijas čempioni
4.	HK AutoFinance Poprad	55	101	tika līdz ceturtdaļfinālam
5.	Dukla Trenčín	55	79	tika līdz pusfinālam
6.	MsHK Žilina a.s.	55	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	HKM a.s. Zvolen	55	75	tika līdz pusfinālam
8.	HC ´05 Banská Bystrica	55	75	tika līdz ceturtdaļfinālam
9.	MHC Mountfield (Martin)	55	63	–
10.	HK Nitra a.s.	55	52	–
–	HK Orange 20	10	2	–

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	u. Guntis Džeriņš	2007./2008.	MHC Martin	54	17+22
2.	a. Normunds Sējējs	2002./2003.	Dukla Trenčín	54	6+20
3.	a. Oļegs Sorokins	2000./2001.	HC Slovan Bratislava	54	5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona	sk. Čeh.	spēlētāji Čeh. ekstralīgā	sk. Slovāk.	spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994.	2	u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice)	0	–
1994./1995.	1	u. J.Opuļskis (HC Vítkovice)	0	–
1995./1996.	1	a. G.Ceplis (HC Kometa Brno)	0	–
1996./1997.	1	a. N.Sējējs (HC Chemopetrol)	0	–
1997./1998.	0	–	0	–
1998./1999.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	0	–
1999./2000.	0	–	0	–
2000./2001.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	1	a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002.	0	–	2	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005.	1	v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava)	0	–
2005./2006.	0	–	0	–
2006./2007.	6	a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	5	a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008.	5	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	3	u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň)	1	u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary)	2	a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011.	1	u. A.Širokovs (HC Kometa Brno)	1	a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012.	0	–	2	a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

Latvijas izlases dinozauri un pienapuikas?

Euro Hockey Challenge turnīra ietvaros aizvadītajās Latvijas izlases divās pārbaudes spēlēs pret Čehijas valstsvienību galvenais treneris Teds Nolans kaujas apstākļiem pietuvinātā vidē ir “apostījis” 14 uzbrucējus, 9 aizsargus un 2 vārtsargus. Latvijas izlases kandidātu varēšana un cipari pavasara pirmajās divās pārbaudes spēlēs.

spēļu rezultāti (3:4 PM; 1:3) ir lietas, kas šajās divās spēlēs ir salīdzinoši patālu otrajā plānā. treneru “skatiena” tuvplāns vairāk vērsts uz sastāva iztaustīšanu, izlases kandidātu varēšanām un citiem pārbaudes laika taktiskajiem zīmējumiem. tomēr arī spēļu rezultāti nav tādi, par kuriem būtu vērts kaunēties.

vērojumi no malas; TOP 4

1. “dinozauriem” kaut ko vajag

tradicionāli izlases pārbaudes spēles ir laiks un vieta, kurā tiek dota iespēja sevi parādīt jaunajiem spēlētājiem, kas tikko pārauguši vai nepārauguši junioru vecumu. jaunie skrien un ņemas ar cerību uz reto izdevību aizķerties sastāvā arī pasaules čempionātā, bet vairumā gadījumu – ar mērķi pierakstīties treneru blociņā – ailītē “šito izsaukt arī nākamreiz”. šoreiz kategorijā, kas cenšas apliecināt savu jēgu un veido konkurenci, ir vecie – “pirmspensijas” laikmeta hokejisti, kas dzimuši tālajos 70. gados. un jāpiebilst, ka vecie buki kopumā izskatījās vairāk nekā pieklājīgi. un, lai piedod jaunie, pieredze nebija Latvijas izlases 35-37 gadus veco spēlētāju vienīgais trumpis. izlases “vecie” Ģirts Ankipāns (1975.), Atvars Tribuncovs (1976.), Rodrigo Laviņš (1974.) un arī Aleksandrs Macijevskis (1975.) vēl savu partiju var uzspēlēt, ko arī apliecināja sniegums, pārbaudoties pret Čehijas izlasi.

2. šī ir “darba izlase”

necik nav pārsteidzoši, ka rezultātu ražoja nevis meistari un izcilnieki, par kuru nonākšanu vai nenonākšanu izlasē ir publiski vislielākās ņemšanās, bet tradicionālie “otrā plāna” vīri. attiecīgi Dinamo vienības “darba zirgi” Ģirts Ankipāns un Mārtiņš Cipulis ir rezultatīvākie spēlētāji pavasara pārbaudāmajā izlasē. turpat netālu arī Aleksejs Širokovs, kura vārdu izlases kontekstā daudzi vērtētāji un skatītāji bija jau nedaudz piemirsuši.

kamēr hokeja solisti vai viņu veselība streiko, un arī to solistu šī vārda īstajā nozīmē Latvijas izlasē ir pusotra vai divarpus, tikmēr būs vien jāpaļaujas uz hokeja kori. šī gada pasaules čempionātā un arī vairākus gadus uz priekšu visu izšķirs disciplīna, pašatdeve un attieksme. bet meistarība, diezgan loģiski un taisnīgi, šai izlasei ir otrā plāna kritērijs.

3. Rautakallio kā izlases ārštata treneris

nekādu pārsteigumu arī Latvijas izlases aizsargu ierindā – lietderīgākais aizsargs arī šeit Krišjānis Rēdlihs. un vispār kopumā Teds Nolans paņem gatavu “porciju”, ko pagatavojis Peka Rautakallio kopā ar “pavārzēniem” Arti Ābolu un Viktoru Ignatjevu. respektīvi astoņi (no 9) aizsargiem, kas “uzslidoja” pārbaudes spēlēs pret Čehijas izlasi, ir no Dinamo / HK Rīga saimniecības apcirkņiem. no “lielā” Dinamo nav Sandis Ozoliņš un Arvīds Reķis, bet visi pārējie ir uz strīpas. vienīgais nedinamietis, bet arī nosacīti – jo spēlēja KHL pirmajā sezonā Rīgas komandā, ir Atvars Tribuncovs. viss pārējais ierasti – ar saviem plusiem un mīnusiem.

4. “jaunie” var vai nevar?

Čehijas izlase varētu nebūt piemērotākais pretinieks, pret kuru spētu uzspīdēt Latvijas izlases debitanti vai nesenie debitanti. Latvijas izlases kontekstā par tādiem vairāk vai mazāk nosacīti varētu saukt 1990.-1991. gadā dzimušos, no kuriem piecus pret čehiem iemēģināja arī Nolans. te gan atruna – cik nu par izlases pārbaudes spēļu debitantu varētu saukt Robertu Bukartu (1990.)…

vēlreiz jāatkārtojas, ka “vecie” izlases kadri jaunajiem piedāvāja solīdu konkurenci, kā rezultātā jaunajiem sanāca mazāks spēles laiks nekā būtu gadījumā, ja “vecie zirgi postītu vagu”. tomēr pa kādam plusiņam Nolana blociņā izpelnījās arī jaunie. piemēram, Roberts Bukarts bija vienīgais Latvijas izlases ierindā, kas prata čehiem “iedabūt” pēcspēles metienu. atsevišķās epizodēs otrajā spēlē priecēja aizsarga Mārtiņa Jakovļeva (1991.) nekautrēšanās pieslēgties uzbrukumam un nepiespiestais spēles stils; tomēr gadījās pa kādam konkrētam iekritienam un “sausais atlikums” lietderības koeficienta izteiksmē sanāca “-2″…

vēl nevar nepieminēt uzbrucēju vārdā Koba Jass (1990.), kurš arī pārbaudes spēlēs nepakautrējās vai nenoturējās, lai nodemonstrētu vienu no saviem trumpju komplektiem – nepiekāpību un spēju tikt galā ar pretinieku dūru cīņās. viena sparinga ietvaros tiešā un pārnestā nozīmē uz lāpstiņām divreiz tika nolikts čehu uzbrucējs Michal Birner. pārbaudes spēles gan nav tā vieta, kurā sportiskajam niknumam būtu jāsasniedz kulmināciju un jāpastiprina traumu risku. taču, iespējams, citādi attiecīgajās situācijās nemaz nevar. šī K. Jasa nepiekāpība un arī provocēšanas talanti varētu būt iemesls, lai treneri viņā ieskatītos vēl kādā pārbaudes spēlē.

Latvijas izlases spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge turnīra divās spēlēs pret Čehijas izlasi (2012.g. 6., 7. aprīlī):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM
	UZBRUCĒJI
1.-2.	Ģirts Ankipāns	1975.	2	1+2	+1	0
	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	1+2	+1	0
3.	Aleksejs Širokovs	1981.	2	1+1	+1	4
4.	Gunārs Skvorcovs	1990.	1	0+0	0	0
5.	Kaspars Saulietis	1987.	1	0+0	0	2
6.-7.	Roberts Jekimovs	1989.	2	0+0	0	0
	Juris Štāls	1982.	2	0+0	0	0
8.	Koba Jass	1990.	2	0+0	0	4
9.	Jānis Sprukts	1982.	1	0+0	-1	0
10.	Aleksandrs Macijevskis	1975.	2	0+0	-1	0
11.	Miķelis Rēdlihs	1984.	2	0+0	-1	2
12.-14.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	-2	0
	Roberts Bukarts	1990.	2	0+0	-2	0
	Gints Meija	1987.	2	0+0	-2	0
	AIZSARGI
1.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	2	0+1	+1	0
2.-3.	Guntis Galviņš	1986.	2	0+1	0	0
	Atvars Tribuncovs	1976.	2	0+1	0	0
4.	Oskars Cibuļskis	1988.	2	0+0	0	2
5.-6.	Rodrigo Laviņš	1974.	1	0+0	0	0
	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	0	0
7.	Jānis Andersons	1986.	1	0+0	-1	0
8.	Kristaps Sotnieks	1987.	2	1+0	-2	2
9.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	1	0+0	-2	0
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (laiks)	GAA	atv.%	SM
1.	Edgars Masaļskis	1980.	1 (64:25)	2.79	90.00%	0
2.	Māris Jučers	1987.	1 (58:45)	3.06	88.00%	0

*  P.S. stats.swehockey.se nepareizi aprēķināts Masaļska GAA (3.73).

statistiskām izziņām:

• Latvijas izlases spēle pret Čehijas izlasi (2012-04-06); statistikas kopsavilkums – stats.swehockey.se
• Latvijas izlases spēle pret Čehijas izlasi (2012-04-07); statistikas kopsavilkums – stats.swehockey.se

[foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

nācija pret nodevējiem. Latvijas izlases komplektācijas statuss

Latvijas izlases šefpavāram Tedam Nolanam izlases pirmajos oficiālajos treniņos “zupa” vēl pašķidra – nākas likt Andersonu uzbrukumā un iesaukt hokejistus, kas nebija kandidātu sarakstā… virkne izlases kandidātu vēl cīnās savās pamatdarbavietās – Eiropā tuvojas noslēgumam izslēgšanas spēles, bet Ziemeļamerikas galvenajās līgās – pat vēl regulārā sezona. šiem spēlētājiem ir “piedots”. vainīgie tiek meklēti starp tiem kandidātiem, kuriem sezona ir beigusies, bet izlases treniņos viņu nav. televizora “piesēdētāju tiesa” ir barga: bērni esot jādzemdē citā laikā un kamēr nav lauztas abas kājas, esot jāspēlē!

izlases oficiālie treniņi ir sākušies tikai pirmdien, 2. aprīlī, bet jau laicīgi sākts piemērot plānu B – papildināt sastāvu ar spēlētājiem, kas nebija nosaukti kandidātu sarakstā. lai arī 21. martā izsludinātajā izlases kandidātu listē bija tuvu pie 50 kandidātu, tie izlases rīcībā nonāk ļoti lēnām. izrādās, ar šo skaitliski ievērojamo sarakstu bija par maz… un attiecīgi 3. aprīlī izlases treniņiem ir pievienojušies uzbrucēji Aleksandrs Macijevskis (1975.), kas pabeidzis sezonu Norvēģijā, un Koba Jass (1990.), kuram sezona beigusies VHL un arī Kazahstānas Augstākajā līgā.

kaut arī izlases rīcībā esošo spēlētāju komplekts nav pati pilnība, un droši vien 6. un 7. aprīlī paredzētajās spēlēs pret Čehijas izlasi laukumā nedosies teorētiski jaudīgākais Latvijas izlases komplekts, tomēr sērām pamata īsti nav. piemēram, no Dinamo saimniecības puses izlases rīcībā ir “izsniegti” visi, kas bija kandidātu sarakstā, atskaitot Māri Bičevski, Mārtiņu Karsumu un Arvīdu Reķi. bet 21 persona, kas šosezon spēlējusi Dinamo un/vai HK Rīga ierindā, izlases rīcībā ir. un tikai 3 no tiem nav uzspēlējuši nevienu spēli “lielās” komandas oficiālajās spēlēs – Gudļevskis, Jakovļevs, Porejs. protams, izlase nav Dinamo un otrādi, bet izlases rīcībā nonākušo spēlētāju skaits un “uzvārdi” ledus un/vai sausajos treniņos ir pieklājīgs.

skaidrs, ka “gribās” Daugaviņu, Dārziņu, Kuldu, Pujacu. bet jautājums: kad tad vēl iztaustīt izlases apkaimi, ja ne tādās spēlēs kā Euro Hockey Challenge (EHC) turnīram pakārtotajās. šopavasar pirms pasaules čempionāta EHC izspēles ietvaros un vēl, papildu draudzējoties, Latvijas izlasei paredzētas 8 pārbaudes spēles. pilnīgi pietiekoši, lai izgaršotu visus pieejamos “ingredientus” izlases katlā, nosmeltu putiņas un uz pasaules čempionātu pasniegtu labāko, kas pieejams pašmāju dārziņā. tad nu no virtuves eksperimentiem pret Čehijas izlasi (6., 7. aprīlī) un arī Dānijas izlasi (11., 13. aprīlī) izcilus šedevrus diez vai vajadzētu gaidīt. iespējams, pret Krievijas izlasi 20. un 21. aprīlī jau būs salīdzinoši stabilizēta Latvijas izlases ierinda, taču pretinieks ir tāds, pret kuru izbaudīt savas ieceres nebūs viegli. bet pret Francijas ilzasi 30. aprīlī un 1. maijā ir atrādāms faktiski viss jau pēc pilnas programmas.

paralēli darbiem izlasē Teda Nolana asistenti Artis Ābols un Viktors Ignatjevs tur sevi pie veselības, uzspēlējot Latvijas Virslīgas finālsērijā “treneru komandā” – Ozolnieki / Monarch. pagaidām gan sērija aizgājusi “vilkiem” jeb “monarhiem”, ja tā labāk patīk, nevēlamā virzienā – ar 0-2 vadībā ir liepājnieki. dzimstošā vēja pilsētas komanda pirmajā spēlē Latvijas izlases “jaunākajiem” treneriem un viņu draugiem ieveva pa muguru ar 6:1, bet otrajā jau pieklājīgāk – 4:3. varbūt tā ietekmē Ābols un Ignatjevs kādu Liepājas Metalurgs-2 ierindā esošo, kas nav izlases kandidātu sarakstā, “atvilks” arī uz izlases treniņnometni?

Latvijas izlases kandidātu saraksts, izsludināts 21. martā (papildināts 3. aprīlī), un kandidātu statuss (2012-04-04):

ampl.	spēlētājs	dz.	komanda 2011./2012.	līga	statuss
	IZLASES RĪCĪBĀ
U	Ģirts Ankipāns	1975.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Armands Bērziņš	1983.	Junost	Baltkr. ekstralīga
U	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Andris Džeriņš	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL	atkopjas no traumas; trenējas ar izlasi
U	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
			Juniors	Latv. Virslīga
U	Koba Jass	1990.	Kazcink-Torpedo	VHL (Krievijas 2.)	papildinājis kandidātu loku treniņos
			Kazcink-Torpedo-2	Kazahstānas Augst. līga (1.)
U	Roberts Jekimovs	1989.	SaiPa	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Aleksandrs Macijevskis	1975.	Stjernen Hockey	GET-ligaen (Norv. 1.)	papildinājis kandidātu loku treniņos
U	Gints Meija	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Kaspars Saulietis	1987.	Ņeman	Baltkr. ekstralīga	apaukstējies
U	Jānis Sprukts	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL	sausajos treniņos
U	Aleksejs Širokovs	1981.	Kazcink-Torpedo	VHL (Krievijas 2.)
U	Juris Štāls	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Juris Upītis	1991.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
			Juniors	Latv. Virslīga
A	Jānis Andersons	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL	treniņā arī kā uzbrucējs
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
A	Oskars Cibuļskis	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Guntis Galviņš	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	HK Rīga	MHL
			Juniors	Latv. Virslīga
A	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Mārtiņš Porejs	1991.	HK Rīga	MHL
			Juniors	Latv. Virslīga
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Kristaps Sotnieks	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Atvars Tribuncovs	1976.	HK Gomeļ	Baltkr. ekstralīga
V	Kristers Gudļevskis	1992.	HK Rīga	MHL
V	Māris Jučers	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
V	Edgars Masaļskis	1980.	Jugra	KHL
	PAREDZĒTI IZLASĒ
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	Ottawa Senators	NHL	NHL reg. sezona beidzas 7. apr.; plānojas play off
			Binghamton Senators	AHL
U	Zemgus Girgensons	1994.	Dubuque Fighting Saints	USHL (ASV 1. junioru)	USHL reg. sezona beidzas 14. apr.; plānojas play off
U	Raitis Ivanāns	1979.	Calgary Flames	NHL	AHL sezona beidzas 15. apr.; plānojas play off
			Abbotsford Heat	AHL
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	ZSC Lions	NLA (Šveices 1.)	3. apr. sākās NLA play off finālsērija (beidzas 9.-17. apr.)
U	Artūrs Mickēvičs	1991.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	3. apr. sākās Latvijas play off finālsērija (beidzas 10. – 16. apr.)
			Liepājas Metalurgs-2. Latv. Virslīga
U	Kristiāns Pelšs	1992.	Edmonton Oil Kings	WHL (Kanādas 1. jun. līm.)	WHL play off turpinās (1. kārta pārvarēta)
U	Gunārs Skvorcovs	1990	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	3. apr. sākās Latvijas play off finālsērija (beidzas 10. – 16. apr.); trenējas arī ar izlasi
			Liepājas Metalurgs-2	Latv. Virslīga
U	Herberts Vasiļjevs	1976.	Krefeld Pinguine	DEL (Vācijas 1.)	Vācijas pilsonība spēlēt netraucē; ofic. paziņojumu nav
A	Oskars Bārtulis	1987.	Adirondack Phantoms	AHL	AHL reg. sezonas beidzas 15. apr.; iespējams play off
A	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	HC Slovan Bratislava	Slovāk. Tipsport extraliga (1.)	play off finālsērija beidzas 13.-21. apr.
A	Artūrs Kulda	1988.	Winnipeg Jets	NHL	AHL reg. sezonas beidzas 15. apr.; paredzēts play off
			St. John’s IceCaps	AHL
A	Georgijs Pujacs	1981.	Avangard	KHL	KHL play off turpinās; beigsies 19.-25. apr.
A	Arvīds Reķis	1979.	Dinamo (Rīga)	KHL	tikko sagaidījis ģim. papildinājumu
V	Jānis Kalniņš	1991.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	3. apr. sākās Latvijas play off finālsērija (beidzas 10. – 16. apr.)
			Liepājas Metalurgs-2	Latv. Virslīga
V	Ervīns Muštukovs	1984.	Odense Bulldogs	AL-Bank Ligaen (Dānijas 1.)	7.apr. sākas play off finālsērija (beidzas 14.-20. apr.)
V	Mārtiņš Raitums	1985.	Beibaris	Kazahstānas Augst. līga (1.)	play off finālsērija beidzas 20. – 29. apr.
	PROGNOZĒJAMI IZLASĒ NEBŪS
U	Māris Bičevskis	1991.	Dinamo (Rīga)	KHL	traumēts
			HK Rīga	MHL
U	Lauris Dārziņš	1985.	Ak Bars	KHL	kopj veselību
U	Toms Hartmanis	1987.	Fife Plyers	EIHL (Lielbr. 1.)	traumēts
U	Mārtiņš Karsums	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL	sausajos treniņos ar izlasi; kopj veselību
A	Māris Jass	1985.	HC Slovan Bratislava	Slovāk. Tipsport extraliga (1.)	traumēts

*

lasām- & skatāmviela:

• Čehijas izlases sastāvs spēlēm Rīgā pret Latvijas izlasi (6., 7. aprīlī) – hokej.cz, apollo.lv
• Atvars Tribuncovs par izlases treniņiem (2012-04-04) – diena.lv
• Latvijas izlases sastāva statuss 3. aprīlī (2012-04-03) – sportacentrs.com
• Laura Dārziņa izredzes spēlēt izlasē ir minimālas (2012-04-03) – diena.lv
• sākas Latvijas izlases treniņnometne; komentē ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks un kandidāts Armands Bērziņš (2012-04-02; arī par apdrošināšanu) – lhf.lv
• aizsargs Aleksandrs Jerofejevs par savām gaitām un vēlmi spēlēt izlasē (2012-04-02) – telegraf.lv
• Latvijas izlases statuss 30. martā (2012-03-30) – lhf.lv
• Mārtiņa Karsuma intervija (2012-03-29) – la.lv
• Māris Jass traumēts un, prognozējams, pasaules čempionātā nepiedalīsies (2012-03-28) – apollo.lv
• par Vācijas pilsonību pieņēmušā Herberta Vasiļjeva legālu iespēju spēlēt Latvijas izlasē (2012-03-24) – diena.lv
• Latvijas izlases kandidātu saraksts (nosaukts 2012-03-21) – lhf.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: lhf.lv.]

Somijas SM-liiga kā stiprākā līga pasaulē?

kārtējais pasaules čempionāts ir izbeidzies, vietas pie galda un medaļas sadalītas… Somijas izlase ir tikusi pie zelta godalgām, apliecinot ka visu var panākt ar rūpīgu darbu un uzcītību. pusfinālā “sasistā” Krievijas izlase ar 3:0 un finālā sagrautā Zviedrijas valstsvienība (6:1) varētu mēmi klusējot apliecināt, ka Somijas triumfs nav nejaušība, kas “nopelnīta” pagarinājumos, pēcspēles metienos vai pārpratuma rezultātā.

par superlīgu veču īpatsvaru izlasēs

rādās, ka arī NHL un arī KHL veču īpatsvars nebija vietu sadalē izšķirošs ne čempionāta “spīdekļiem”, ne lejasgala komandām. piemēram, Somijas izlases pieteikumu rotāja 5 hokejisti, kas 2010./2011. g. sezonā bija uzspēlējuši NHL. ar šāda kaluma vīriem, kas šosezon spēlēja NHL, bagātākas bija Zviedrijas, Čehijas, Kanādas, ASV un Slovākijas izlases. uz pasaules otrās stiprākās līgas godu pretendējošās KHL ledus laukumiem sezonā spēlēja 8 somu izlases spēlētāji. tādu vīru vairāk bija Čehijas, Krievijas, Slovākijas, Latvijas un Baltkrievijas izlašu sastāvā. tiesa, vadošās izlases bez NHL un arī KHL večiem nav iztikušas…

zināmā mērā spilgts piemērs pasaules superlīgu neobligātajai vai minimālajai klātbūtnei izlasēs ir Norvēģijas izlase. čempionātā 6. vietu izkarojušās Norvēģijas valstsvienības vīru “audzināšana” jau ilgāku laiku ir uzticēta Zviedrijas hokeja sistēmai, kur vadošajā līgā šosezon spēlēja 10 norvēģu izlases izlases vīri; tomēr 12 hokejisti, kas “aizpildīja” Norvēģijas izlasi, pārstāv šīs valsts stiprāko nacionālo līgu – Get Ligaen, kuru starp pasaules TOP līgām varētu ierindot tikai un vienīgi aizrautīgākie Norvēģijas hokeja patrioti.

2011. gada pasaules čempionātā pārstāvēto līgu spēlētāju vidējā ieņemtā vieta šajā čempionātā (ņemtas vērā līgas ar 3 un vairāk hokejistu pārstāvniecību):

1.	Somijas SM-liiga	4,39
2.	NHL	4,59
3.	Zviedrijas Elitserien	5,80
4.	Norvēģijas Get Ligaen	6,00
	Norvēģijas 1. divisjon	6,00
6.	AHL	6,11
7.	Čehijas ekstralīga	6,20
8.	Vācijas DEL	7,50
9.	KHL	7,55
10.	Šveices NLA	9,52
11.	NCAA	10,00
	Slovākijas ekstralīga	10,00
13.	Zviedrijas HockeyAllsvenskan	10,18
14.	Dānijas AL-Bank Ligaen	11,00
15.	Francijas Ligue Magnus	12,42
16.	Šveices NLB	13,33
17.	Baltkrievijas ekstralīga	13,69
18.	Austrijas EBEL (Erste Bank Eishockey Liga)	15,43
19.	Itālijas Serie A	16,00
	Slovēnijas Slohokej Liga	16,00

hokeja līgu pārstāvniecība 2011. gada pasaules čempionātā: 

izlase	NHL	KHL	AHL	Zviedrijas Elitserien	Somijas SM-liiga	Šv. NLA	Vāc. DEL	Čehijas ekstralīga	Slovākijas ekstralīga	NCAA
1. Somija	5	8	2	3	9	–	–	–	–	–
2. Zviedrija	9	5	5	12	–	–	–	–	–	–
3. Čehija	11	12	2	–	–	–	–	3	–	–
4. Krievija	5	19	–	–	–	–	–	–	–	–
5. Kanāda	23	–	2	–	–	–	1	–	–	–
6. Norvēģija	1	–	2	10	–	–	–	–	–	–
7. Vācija	2	–	2	–	–	1	22	–	–	–
8. ASV	20	1	8	–	–	–	–	–	–	3
9. Šveice	1	–	1	–	–	24	–	–	–	–
10. Slovākija	6	13	–	4	1	–	–	1	4	–
11. Dānija	1	–	1	3	–	–	1	–	–	–
12. Francija	1	–	–	1	1	2	1	1	–	1
13. Latvija	1	17	1	–	2	–	1	–	–	–
14. Baltkrievija	2	12	1	–	–	1	–	–	–	1
15. Austrija	–	–	–	1	–	1	–	–	–	–
16. Slovēnija	–	–	–	1	–	–	–	–	–	–

pilns saraksts: petrovich27_IIHF_WC_2011_izlases_un_ligas_2011-05-16. 

P.S. tabula iekļauti visi spēlētāji, kas minēti PČ pieteikumā (neatkarīgi no tā, vai spēlētājs ir bijis pieteikts uz konkrētām spēlēm un spēlējis). ja konkrētais spēlētājs ir aizvadījis spēles vairākās līgās, tad viņš ir atzīmēts pie katras no līgām. tabulā nav iekļautas dažādu vecumu U līgas (t.sk. Francijas U-22, Kanādas OHL), bet ir iekļauta koležu līga NCAA.

pēc olimpiādes

čehiem liekam panervozēt. īpaši pēc tam, kad 3 minūtes un 41 sekundi līdz spēles pamatlaika beigām Miķelis Rēdlihs izlīdzināja rezultātu uz 2:2. ne bez piepūles papildlaika 6. minūtē čehi Davida Krejči (David Krejci) personā nolika visu „savās vietās”, sakārtojot uzvaru Čehijas valstsvienībai. 2:3 papildlaikā – cienījams rezultāts ceturtdaļfināla kvalifikācijā, „kaujoties” ar Čehiju. prieks, ka tieši turnīra svarīgākajā spēlē Latvijas izlase demonstrēja labāko sniegumu, pametot olimpiādes hokeja turnīru „ar cieņu”.

uzbrukums pret Čehiju: Ankipāns – Sprukts – Karsums; Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis; Dārziņš – Bērziņš – M.Rēdlihs; Daugaviņš – A.Širokovs – Meija. viens vārtu guvums uz turnīra gaitā par otro virknējumu pārtapušā trio rēķina – vārtu guvums Cipulim, bet rezultatīvas piespēles Ņiživijam un Vasiļjevam.otrs vārtu guvums “atpakaļ saveidotajam” trešajam virknējumam – trāpījums M.Rēdliham, piespēles ieskaitītas Bērziņam un Dārziņam. aizsargu pāri: Skrastiņš – Kr.Rēdlihs; Reķis – Pujacs; Bārtulis – Sotnieks. 7.-ais aizsargs Laviņš laukumā netika ne sekundi. vārtsargs Edgars Masaļskis pie kopējā spēles laika 65:10 atvairīja 47 no 50 pretinieka metieniem!

pēcolimpiādes rezumējums

uzbrucēji. Latvijas uzbrukuma sastāvā izceļams Ģirts Ankipāns, kurš guva visvairāk vārtu (divus) Latvijas izlases sastāvā un kopumā, salīdzinot ar citiem “kolēģiem” uzbrucējiem, aizvadīja veiksmīgu turnīru. atzinība, protams, arī pārējiem “trāpītājiem”, jo šajā turnīrā Latvijas izlasei vārtu guvumu nav daudz (6 vārti 4 spēlēs), vismaz salīdzinot ar ielaisto vārtu kopumu (22 zaudēti vārti).

par cīņassparu uzslava Miķelim Rēdliham, kurš guva ļoti savlaicīgus “rakstura” vārtus pēdējā spēlē pret Čehiju, un Kasparam Daugaviņam, kurš punktus neguva, bet nebaidījās no zvaigžnotajiem pretiniekiem brīžos, kad komandai neveicās pārlieku labi. iespējams, atrodot partnerus Daugaviņam ārpus 4.-tā virknējuma visā turnīra garumā, viņa rezultativitātes ailītē nebūtu “0+0”.

Latvijas uzbrucēju statistika olimpiādes 4 spēlēs:

Vieta	Spēlētājs		Vārti + piespēles		Kopējais spēles laiks		+/-		Soda minūtes
1.	Ģirts Ankipāns		2+0		58:53		-2		4
2.	Mārtiņš Cipulis		1+1		67:14		-4		0
3.	Herberts Vasiļjevs		1+1		71:34		-2		6
4.	Mārtiņš Karsums		0+2		64:21		-2		2
5.	Aleksandrs Ņiživijs		0+2		69:54		-3		2
6.	Miķelis Rēdlihs		1+0		63:37		-3		4
7.	Armands Bērziņš		0+1		32:08		-2		2
8.	Lauris Dārziņš		0+1		61:01		-2		10 (d)
9.	Jānis Sprukts		0+1		69:52		-3		0
10.	Gints Meija		0+0		29:44		-3		2
11.	Aleksejs Širokovs		0+0		39:56		-5		2
12.	Kaspars Daugaviņš		0+0		54:18		-2		2
* vietu secība pēc gūtajiem punktiem; pie vienāda punktu skaita priekšrocība uzbrucējiem ar mazāku spēles laiku.

aizsargi. protams, “rēķināt” tikai pēc “plus-mīnus koeficienta” nebūs korekti, jo tajā neietilpst ne tikai nevienādos sastāvos “sadarītās lietas”, bet arī neparādās konkrētie noraidījumi, kuru atsēdēšanas laikā komanda zaudējusi vārtus. tāpēc pie šī koeficienta “mēdz piedalīties” veiksmes faktors, un adekvātai statistikai 2-4 spēļu daudzums tomēr ir par īsu.

taču neskatoties uz to, Latvijas izlases vienīgais pozitīvā koeficienta “īpašnieks” Georgijs Pujacs aizvadīja salīdzinoši labu turnīru. “eks-dinamietis” Pujacs arī guva rezultativitātes punktu. otrs aizsargs, kuram turnīrs izdevās pat nedaudz labāks nekā varēja gaidīt, ir Kristaps Sotnieks. spilgtākā epizode dinamieša Sotnieka izpildījumā bija trāpīgais izgājiens 1-pret-1 ar vārtsargu pirmajā spēlē pret Čehijas valstsvienību.

Latvijas aizsargu statistika olimpiskajās spēlēs

Vieta	Spēlētājs		Spēļu skaits		+/-		Vārti + piespēles		Kopējais spēles laiks		Soda minūtes
1.	Georgijs Pujacs		4		+1		0+1		76:25		2
2.	Arvīds Reķis		4		-1		0+0		64:16		10
3.	Kristaps Sotnieks		4		-2		1+0		68:34		4
4.	Krišjānis Rēdlihs		4		-2		0+1		82:59		2
5.	Kārlis Skrastiņš		4		-3		0+0		84:51		0
6.	Oskars Bārtulis		4		-3		0+0		81:07		2
7.	Rodrigo Laviņš		3**		-6		0+0		26:16		2
8.	Guntis Galviņš		2		-6		0+0		13:25		0
* vietu secība pēc +/- koeficienta; pie vienāda koeficienta priekšrocība punktu guvējiem; pie vienāda punktu skaita priekšrocība aizsargiem ar lielāku spēles laiku.

** IIHF statistikā R.Laviņam minētas 4 aizvadītas spēles; faktiski bija 3, jo pēdējā spēlē pret Čehiju Laviņš bija pieteikts, bet laukumā nedevās.

vārtsardzība. Edgaram Masaļskim pēc ceturtdaļfināla kvalifikācijas spēlēm ir 11.-ais labākais “drošības procents” (87,65%) olimpiskajā turnīrā starp 14 vārtsargiem. šajā statistikā nav rēķināti vēl 5 vārtsargi, kuri aizvadījuši mazāk par 40% komandas spēles laika un tāpēc vārtsargu statistikai netiek “kvalificēti”.

Edgars Masaļskis pie kopējā spēles laika 244:35 atvairīja 149 no 170 metieniem, vidēji spēlē ielaižot 5,15 ripas. atgādinājumam: “otrie numuri” – Sergejs Naumovs un Ervīns Muštukovs laukumā šajā turnīrā netika ne sekundi.

“palikušie”. pārsteigumu ceturtdaļfināla kvalifikācijas play off saspēlē nenotika – visas olimpiskā turnīra “regulārās sadaļas” 5. – 8. vietu ieguvušās izlases pievarēja 9. – 12. vietu ieguvējus.

olimpiādes ceturtdaļfināla pāri (garantētais dalībnieks vs. kvalifikācijas pāra uzvarētājs):

• ASV vs. Šveice;
• Zviedrija vs. Slovakija;
• Krievija vs. Kanāda;
• Somija vs. Čehija.

skatām- un lasāmviela vēl:

• Latvijas – Čehijas spēles (2010-02-24; Vankūveras laiks – 23.febr.) protokols – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika olimpiādē – iihf.com
• vārtsargu statistika – iihf.com
• Znaroka intervija pēc Latvijas – Čehijas spēles – sportacentrs.com
• Skrastiņa intervija pēc Latvijas – Čehijas spēles – parsportu.lv
• Miķeļa Rēdliha intervija pēc Latvijas – Čehijas spēles – sportacentrs.com
• insport.lv eksperta Guntara Pastes pēcspēles komentāri – insport.lv
• Latvijas – Čehijas spēles foto – icebox.lv, parsportu.lv

[attēlā: Ģirts Ankipāns Rīgas Dinamo “krāsās” spēlē pret CSKA 2010. gada 7. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

pēc ļoti “grūtiem” slovakiem nāk atkal čehi

arī Slovākijas olimpiskā izlase izrādījās manāmi stiprāka par Latvijas valstsvienību. svētdienas (2010-02-21) agrā rītā (Vankūverā – vēl 20. februārī) tapa skaidrs, ka spēku samērs ir 0:6 par labu Slovakijai. ar šo spēli Latvija “nogarantēja” sev 4. (pēdējo) vietu B apakšgrupā un 12. (pēdējo) vietu olimpiskā hokeja “regulārajā sadaļā”, gaidot atlikušo spēļu rezultārus, lai uzzinātu 5. vietas “saņēmēju”, ar kuru Latvijas izlasei nāksies cīnīties ceturtdaļfināla kvalifikācijā trešdienas – 24. februāra ļoti agrā rītā (pēc Vankūveras aika – 23. februārī). sagadījies tā, ka vienā kvalifikācijas pārī cīnīsies Latvija atkal pret Čehiju.

pret Slovakiju (0:6). nevarējām nekā padarīt – ne pret slovaku izslavētajiem snaiperiem, ne arī pret Slovakijas izlases vārtsargu. uzbrukumā mazliet izmaiņu 3. un 4. virknējumā. visi 4: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis; Dārziņš – Daugaviņš – M.Rēdlihs; Meija – Bērziņš – A.Širokovs. ceturtais uzbrucēju trio pret Slovakiju tika ekspluatēts vismazāk: Gintam Meijam spēles laiks 4:18; Armandam Bērziņam – 5:31; Aleksejam Širokovam – 6:03.

sakarā ar Galviņa satraumēšanos aizsargu pāri trīsarpus: Skrastiņš – Kr.Rēdlihs; Reķis – Pujacs; Sotnieks – Bārtulis; 7.-ais aizsargs – Laviņš (spēles laiks no aizsargiem mazākais – 7:49). šoreiz starp aizsargiem vairāk kritikas no dažāda tipa speciālistiem izpelnījās pāris “Skrastiņš – Kr.Rēdlihs”, kuram gadījās būt laukumā pie 4 vārtu zaudējumiem un nopelnīt lietderības koeficientu “-3”. taču joprojām atgādinājums – aizsardzībā jāstrādā ne tikai aizsargiem! vārtos Edgaram Masaļskim izdevās atvairīt 31 no 37 metieniem.

jāpiekrīt “super-ekspertam” Guntaram Pastem, ka vainīgos meklēt nav jēgas, jo tik liela atšķirība ir meistarībā. protams, puiši centās un gribēja… cits stāsts, ka nemācēja.

olimpiskā turnīra “pirmās sesijas” vietu izkārtojums (pirmās 4 izlases tiek ceturtdaļfinālā automātiski; pārējās 8 aizvadīs kvalifikācijas izspēli):

1. ASV
2. Zviedrija
3. Krievija
4. Somija
5. Čehija
6. Kanāda
7. Slovakija
8. Šveice
9. Baltkrievija
10. Norvēģija
11. Vācija
12. Latvija

olimpiādes ceturtdaļfināla un tā kvalifikācijas pāri (garantētais dalībnieks vs. kvalifikācijas pāra uzvarētājs):

• ASV pret Šveices – Baltkrievijas spēles uzvarētāju;
• Zviedrija pret Slovakijas – Norvēģijas spēles uzvarētāju;
• Krievija pret Kanādas – Vācijas spēles uzvarētāju;
• Somija pret Čehijas – Latvijas spēles uzvarētāju.

info vēl:

• Latvijas – Slovakijas spēles protokols – iihf.com
• Latvijas – Slovakijas spēles foto – sportacentrs.com
• pēcspēles intervija ar Edgaru Masaļski – sportacentrs.com
• insport.lv eksperta Guntara Pastes pēcspēles komentārs – insport.lv
• olimpiādes kvalifikācijas play off un ceturtdaļfināla spēļu “ieskats” – iihf.com, diena.lv

Latvija vs. Čehija 2:5

pēc šī rīta (Vankūverā – 19. februāra) spēles 1. perioda nepameta sajūta: “ka tik tas viss ātrāk beigtos”… ne tāpēc, ka tika liktas lielas cerības uz to, ka Latvijas izlase uzvarēs Čehiju. bet tādēļ, ka ātrā tempā zaudētie vārti (līdz 0:3) radīja iespaidu par pašcieņas zudumu. taču turpmākie 2 periodi reabilitēja Latvijas izlasi – cīnījās puiši līdz galam!

patīkamu pārsteigumu sagādāja Kristaps Sotnieks, kurš uzreiz pēc diviem pēc kārtas atsēdētiem divminūšu noraidījumiem tos “atpelnīja”, izskrienot 1-pret-1 ar čehu vārtsargu Vokunu (Tomas Vokoun) un gūstot pirmos vārtus Latvijas izlases labā. nebūs melots, ka Sotnieka panākums nedaudz “aizlauza” spēles gaitu, parādot, ka arī ne pārāk pieredzējis aizsargs var iemest titulētajiem čehu spēlētājiem. var, ja grib!

uzbrukumā. tie paši virknējumi: Cipulis – Vasiļjevs – Ņiživijs; Karsums – Sprukts – Ankipāns; Dārziņš – A.Širokovs – M.Rēdlihs; Daugaviņš – Bērziņš – Meija. jāizceļ Latvijas izlases otro vārtu autors Ģirts Ankipāns, kuram tas bija otrais vārtu guvums olimpiādē. vismazāk spēles laika uzbrucēju vidū “iegadījās” Gintam Meijam (4:29) un Armandam Bērziņam (4:39).

aizsardzībā. spēle sākās ar pilniem 4 aizsargu pāriem: Pujacs – Reķis; Skrastiņš – Kr.Rēdlihs; Laviņš – Galviņš; Bārtulis – Sotnieks. taču jau spēles sākumā traumu guva Guntis Galviņš, kuram sanāca pret Čehiju uzspēlēt tikai 36 sekundes. pēc tam Latvijas izlasei nācās iztikt ar 3 aizsargu pāriem, laiku pa laikam laukumā laižot bez pāra palikušo Rodrigo Laviņu, kuram otrs mazākais spēles laiks pret čehiem (4:20). bet Galviņam traumas sēļ dalība šajā olimpiādē ir beigusies…

Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis mācēja atvairīt 34 no 38 metieniem. piektos vārtus Čehijas izlase guva 60. minūtē, kad Masaļskis bija pametis “kara lauku”, kurā bija devies sestais laukuma spēlētājs.

rezultatīvie Latvijas izlases spēlētāji olimpiādē (pēc 2 spēlēm):

• Ankipāns 2+0
• Vasiļjevs 1+1
• Karsums 0+2
• Sotnieks 1+0
• Cipulis 0+1
• Ņiživijs 0+1
• Pujacs 0+1
• Sprukts 0+1

olimpiādes B apakšgrupas tabula (pēc 2010-02-20/19 spēlēm):

Vieta	Izlase	Spēles	Punkti	Vārtu starpība	Vārtu attiecība
1.	Čehija	2	6	+5	8:3
2.	Krievija	2	4	+5	9:4
3.	Slovakija	2	2	-1	3:4
4.	Latvija	2	0	-9	4:13

rītdienas agrā rīta (2010-02-21; Vankūverā – 20. februāra) spēlē starp Latvijas un Slovakijas valstsvienībām noskaidrosies, vai Slovakija “pieteiks tiesības” uz iespēju ieņemt 2. vietu “grupiņā” vai arī Latvija ierindosies 3. vietā šajā pat grupā. atgādinājumam – jo augstāka vieta apakšgrupā, jo relatīvi vieglāks pretinieks ceturtdaļfinālā vai ceturtdaļfināla kvalifikācijā (Latvijas gadījumā).

lasāmviela vēl:

• Latvijas – Čehijas spēles protokols – iihf.com
• Guntim Galviņam trauma un dalība olimpiādē beigusies – icebox.lv
• Latvijas – Čehijas spēles fotogalerija – icebox.lv, hoticemag.ru
• insport.lv eksperta Guntara Pastes pēcspēles komentāri – insport.lv
• Slovakijas izlases pieteikums – iihf.com
• Latvijas izlases statistika – iihf.com
• pirmsspēles “ieskats” Slovakijas izlasē – sportacentrs.com
• “zīlējumi” par Latvijas iespējamo pretinieku ceturtdaļfināla kvalifikācijā – sportacentrs.com
• video – intervija ar Guntaru Pasti – sportacentrs.com

[attēlā: Kristaps Sotnieks Rīgas Dinamo “krāsās”; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]