KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts	PČ 2008.	PČ 2009.	OS 2010.	PČ 2010.	PČ 2011.	PČ 2012.
Krievija	1.	1.	6.	2.	4.	1.
Čehija	5.	6.	7.	1.	3.	3.
Slovākija	13.	10.	4.	12.	10.	2.
Baltkrievija	9.	8.	9.	10.	14.	14.
Latvija	11.	7.	12.	11.	13.	10.
Kazahstāna	19./20.	17./18.	–	16.	17./18.	16.
Ukraina	19./20.	19./20.	–	19./20.	21./22.	22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Sparta Praha	52	107	tika līdz ceturtdaļfinālam
2.	HC Plzeň 1929	52	99	tika līdz pusfinālam
3.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice	52	86	Čehijas čempioni
4.	Bílí Tygři Liberec	52	84	tika līdz pusfinālam
5.	HC Mountfield (České Budějovice)	52	83	tika līdz ceturtdaļfinālam
6.	HC Vítkovice Steel	52	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	PSG Zlín	52	76	tika līdz ceturtdaļfinālam
8.	HC Kometa Brno	52	75	tika līdz finālam
9.	Rytíři Kladno	52	74	tika līdz play off kvalifikācijai
10.	HC Oceláři Třinec	52	73	tika līdz play off kvalifikācijai
11.	HC Energie Karlovy Vary	52	67	play out saglabāja vietu līgā
12.	HC Slavia Praha	52	66	play out saglabāja vietu līgā
13.	HC VERVA Litvínov	52	64	play out saglabāja vietu līgā
14.	BK Mladá Boleslav	52	61	play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a. Normunds Sējējs	1996./1997.	HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov)	48	6+22
2.	a. Normunds Sējējs	1998./1999.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	48	3+19
3.	a. Normunds Sējējs	2000./2001.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	46	5+11
4.	u. Armands Bērziņš	2006./2007.	Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin)	35	5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Košice	55	110	tika līdz finālam
2.	HK 36 Skalica	55	104	tika līdz ceturtdaļfinālam
3.	HC Slovan Bratislava	55	102	Slovākijas čempioni
4.	HK AutoFinance Poprad	55	101	tika līdz ceturtdaļfinālam
5.	Dukla Trenčín	55	79	tika līdz pusfinālam
6.	MsHK Žilina a.s.	55	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	HKM a.s. Zvolen	55	75	tika līdz pusfinālam
8.	HC ´05 Banská Bystrica	55	75	tika līdz ceturtdaļfinālam
9.	MHC Mountfield (Martin)	55	63	–
10.	HK Nitra a.s.	55	52	–
–	HK Orange 20	10	2	–

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	u. Guntis Džeriņš	2007./2008.	MHC Martin	54	17+22
2.	a. Normunds Sējējs	2002./2003.	Dukla Trenčín	54	6+20
3.	a. Oļegs Sorokins	2000./2001.	HC Slovan Bratislava	54	5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona	sk. Čeh.	spēlētāji Čeh. ekstralīgā	sk. Slovāk.	spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994.	2	u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice)	0	–
1994./1995.	1	u. J.Opuļskis (HC Vítkovice)	0	–
1995./1996.	1	a. G.Ceplis (HC Kometa Brno)	0	–
1996./1997.	1	a. N.Sējējs (HC Chemopetrol)	0	–
1997./1998.	0	–	0	–
1998./1999.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	0	–
1999./2000.	0	–	0	–
2000./2001.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	1	a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002.	0	–	2	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005.	1	v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava)	0	–
2005./2006.	0	–	0	–
2006./2007.	6	a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	5	a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008.	5	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	3	u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň)	1	u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary)	2	a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011.	1	u. A.Širokovs (HC Kometa Brno)	1	a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012.	0	–	2	a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

KHL iekaro Eiropu. Jaunie karodziņi līgas ēdienkartē

Savā piektajā sezonā KHL sejas izteiksme draud būt eiropeiskākā, kāda līdz šim ir bijusi. Beidzot, vismaz KHL kontekstā, reālas darbības kļūst pamanāmākas par lielo karoti pie somu, zviedru vai citu Eiropas hokeja nāciju „putras bļodas”. KHL ēdien-kartē šoreiz pa īstam, kā sola organizatori, tiek iesprausti Čehijas un Ukrainas karodziņi, un arī no Slovākijas ir „īsts” klubs. Tomēr mēreno idilli atkal pārtrauc KHL paplašinātāju ambīcijas, kas ir stipri lielākas par jaunieguvumiem. To apliecina arī KHL prezidenta IIHF forumā prezentētā ideja par vis-Eiropas līgu ar 64 klubiem…

Kamēr Eiropas valstu hokeja federāciju pārstāvji mēģina saprast KHL līdera Aleksandra Medvedeva vārdu nopietnību par vis-Eiropas līgu jau no 2014./2015. vai 2015./2016. g. sezonas, tikmēr KHL lepojas ar mazāka, bet taustāma mēroga panākumiem.

Tā kā agrākos laikos ir bijušas izsludinātas Čehijas un Ukrainas klubu pievienošanās KHL, vēl saglabājas vismaz teorētiska versija „ja nu nesanāk”. Tomēr KHL buldozers šķūrē pa Eiropas dārzniecībām un mazdārziņiem. Jaunapgūtās teritorijas – Doņecka Ukrainā, Prāga Čehijā, Bratislava Slovākijā. Uz šo papildinājumu fona Slovākijas mazpilsētā Popradā bāzētā „pirmā Lev-a” aiziešana, ja ne izskatās, tad tiek pasniegta kā sīkums un taisnīga atgriešanās projekta vēsturiskajā dzimtenē Čehijā.

Tas pats vai cits Lev?

Sākumā KHL amatpersonas stāstīja, ka Lev pārceļas no Popradas uz Prāgu, bet pamazām pavasara gaitā HC Lev Praha pārstāvji un KHL oficiālie ziņojumi „noslīpēja” versiju, ka nekādas pārcelšanās nav. Proti, Prāgā esot tapis pilnīgi jauns KHL klubs, kuram ar Popradas Lev sakara neesot. Šo bezsakaru ar iepriekšējo Lev cenšas apstiprināt arī ar jaunu logo, jaunām formastērpa krāsām un to dizainu; lauva iekš logo gan ir palicis. Tāpat palikuši daži kadri – piemēram, bijušais Rīgas dinamietis Jurajs Mikušs laukumā un vēl „īstie” cilvēki administrācijas struktūrā.

Rodas vien jautājums, kāpēc tik kategoriska nostāja uz sava projekta fāzi, kas bijusi Slovākijā. Lai nav jāpilda kādas Popradā „sakrātas” saistības? Lai var attiekties no kādiem ilgākiem līgumiem ar spēlētājiem vai personālu? Varbūt Popradas Lev-am palicis kāds parāds, par kuru Prāgas versija negrib atbildēt? Vēl marta beigās Slovākijas un Čehijas mediji ziņoja, ka Lev Popradā palicis parādā virs/ap 1 miljonu eiro… Vai visa šī summa ir izmaksāta? Spriežot pēc Prāgas komandas nostājas, vēlme norobežoties no iepriekšējām saistībām ir nepārprotama.

Interesentiem Latvijā Prāgas klubs nav vienaldzīgs, kā jebkurš cits klubs, kurā ir kāds Latvijas pārstāvis. HC Lev Praha gadījumā tas ir kluba ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, kurš pēc četrām sezonām Rīgas Dinamo ģenerālmenedžera amatā ir pievērsies jauniem izaicinājumiem. Un no Rīgas „paņēmis līdzi” Marselu Hosu, kuram gan līgums bija pabeidzies, bet Rīga acīmredzot nebija gatava maksāt, cik prasa vai vismaz to darīt pietiekami ātri. Vai Sējēja saite noderēs, lai HC Lev Praha redzeslokā nokļūtu kāds Latvijas hokejists? Vai arī vairoties no pārmetumiem savējo protekcionismā, Sejējs neņems Latvijas spēlētājus pat „pa lēto”?

Šuplers krīt uz kājām

Ar otro piegājienu KHL-ā ir uzņemts Ukrainas klubs; vien šoreiz tas ir nevis no nulles veidojamais Kijevas Budiveļņik, bet jau salīdzinoši „īsts” klubs – Doņeckas Donbass, kura galvenā komanda aizvadījusi sezonu Krievijas otrajā līmenī – VHL. Tur regulārajā čempionātā Donbass ieņēma 1. vietu (no 12) VHL Rietumu konferencē, bet piekāpās pusfinālā Toros vienībai (sērijā 0-4). Jau pirms gada, kad Donbass iestājās VHL, bija skaidrs, ka komanda tiek veidota kā melnraksts pirms KHL.

Pirmā Rīgas Dinamo galvenā trenera Juliusa Šuplera „nulles” komandas iestartēšanas pieredze acīmredzot ir bijis viens no „plusiem”, kādēļ Doņeckas klubs ir pieņēmis šo treneri darbā. Zinātāji stāsta, ka cits „pluss” ir Šuplera demokrātiskā cena, kuras dabīgo pieaugumu kavēja fakts, ka viņš no Maskavas CSKA trenēšanas tika atbrīvots vēl līdz sezonas beigām. Šuplers nosauc „plusu” savā versijā: viņš esot labs Ukrainas hokeja pazinējs, jo reiz bijis treneris Baltkrievijas ekstralīgā, kur Ukrainas hokejisti nav sveši. Rādās, ka 2004./2005. un 2005./2006. gadu sezonās pie Rīga 2000 stūres Šuplers būs pastiprināti pētījis Ukrainas hokeja ļaudis.

Doņeckā ir arī komandas fārms Donbass-2, kas kļuva par Ukrainas čempioniem, izcīnot zeltu Ukrainas stiprākajā līgā (PHL = Професіональна хокейна ліга). 2011./2012. g. regulārajā sezonā Donbass-2 palika 2. vietā, bet izslēgšanas spēlēs visu sakārtoja. Labā ziņa Doņeckas saimniecības kontekstā ir tāda, ka Krimā 8. – 22. jūlijā paredzētās Donbass-2 treniņnometnes sastāvā ir nosaukti 4 hokejisti no Latvijas. Tie ir uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Bolušs un Vernavs ir „izcelti” no Suomi-sarja – Somijas 3.-šā stipruma līgas – kluba RJK (Raahe-Kiekko jeb Raahen Jääkiekkoklubi). Hvorostiņins nāk no Somijas stiprākās U-20 līgas – Jr. A SM-liiga – komandas Vaasan Sport U20 puses, bet Freijs no Liepājas Metalurgs koptajām „druvām”.

Vai Slovan-am Latvijas hokejisti tagad būs gana labi?

KHL jaunpienācējs HC Slovan Bratislava 2011./2012. g. regulārajā sezonā palika Slovākijas ekstralīgas 3. vietā, bet par Slovākijas čempionu tomēr kļuva, izcīnot zeltu izslēgšanas spēlēs. Čempionu ierindā bija arī divi aizsargi no Latvijas – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs, kuriem, cita starpā, ir arī KHL spēļu pieredze.

Arī citus gadus, tiesa, pirms salīdzinoši ilgāka laika posma Bratislavas Slovan-a rindās pa kādai spēlei ir aizvadījuši Latvijas hokejisti. Piemēram, aizsargs Kaspars Astašenko 2006./2007.g. sezonā, aizsargs Igors Bondarevs 2001./2002. g. sezonā… Pēc aizvadītās sezonas Aleksandram Jerofejevam un Mārim Jasam līgumsaistības ar Slovākijas čempionvienību ir pabeigušās. Interesanti, vai jaunajā sezonā kāds no Latvijas hokejistiem būs diezgan labs, lai Slovan tos gribētu pamēģināt arī KHL līmenī?

Plāns B pagaidām nav nepieciešams – itāļiem liek pagaidīt

Jau vairāk nekā gadu KHL paplašinātāji rušināja augsni Milānā (Itālijā), kur pamazām kustināja vietējo klubu Hockey Milano Rossoblu. Darbības tika sludinātas mērķtiecīgas, Milānas klubs savā Itālijas otrās līgas – Serie A2 – čempionātā nostartēja ar KHL logo uz krūtīm, ieņēma 2. vietu regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs izcīnīja 1. vietu, nopelnot tiesības startēt Itālijas stiprākajā līgā – Serie A. Milānas kluba vadoņi teicās atstāt komandu Itālijas čempionātā, bet KHL-am veidot nopietnāku sastāvu.

Bet KHL paplašinātājiem pamazām gatavotais plāns B, vismaz 2012. gada vasarā, izrādījās nevajadzīgs. Jo ir izdevusies ekspansija Čehijā, ienācies Slovākijas čempions, kā arī politiski pietiekami svarīgā un KHL lidojumu ģeogrāfijai tuvākā Ukraina ir pieņemta. Šādos apstākļos plāns B var pagaidīt vēl kādu sezonu… KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs atkal saka „mañana” (rīt), tagad Milānas kluba startu līgā solot „prognozējami 2013./2014. g. sezonā”. Šajā pašā sezonā Medvedevs sola arī Horvātijas flagmaņa Zagrebas Medveščak iestāšanos. Arī Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore) ir pasācis vilkt jaunu dziesmu: „iespējams visiem būs labāk ja Milānas klubs KHL startēs no 2013./2014. g. sezonas”. Protams, var skaidrot, ka itāļiem joprojām pietrūkst finanšu resursu, bet cik tad ir tādu KHL klubu, kas pastāv bez Krievijas valsts iestāžu, valsts mega-kompāniju vai to tiešāku, netiešāku satelītkompāniju sponsorējuma?

Hroniskās problēmas aizmugurē

Kā jau pēc katras sezonas, virs dažām Krievijas komandām savelkas „negaisa mākoņi”, kas saistīti ar dažāda kalibra finanšu problēmām. Tā pēc pirmās KHL sezonas (2008./2009.) no līgas tika pavadīts Voskresenskas Himik; 2010. gadā KHL pameta Toljati Lada un faktiski arī Balašihas HK MVD, kuru it kā apvienoja ar Maskavas Dinamo, nosauca par OHK Dinamo, bet pēc tam arī abreviatūru „OHK” izmeta no publiski lietojamā nosaukuma. 2011. gada vasarā šķita, ka visas KHL iepriekšējās sezonas komandas līgā tiks saglabātas, finanšu dēļ apdraudētie klubi tapa glābti, bet korekcijas ieviesa 7. septembra katastrofa, kurā gāja bojā Jaroslavļas Lokomotiv komanda…

2011./2012. gada sezonas gaitā tika publiski aktualizētas leģendāro nosaukumu „nesošā” Maskavas CSKA finanšu problēmas, tomēr problēma tika atrisināta, iekļaujot CSKA nosaukumu lieluzņēmuma Rosņeft darba kārtībā. Bet sezonas beigās aktualizējās jautājums par līgas hronisko problēmu – Jekaterinburgas Avtomobiļist, kā arī tika cilāts jautājums par Čehovas Vitjaz iespējamo „iziešanu”. Atgādinājumam: Avtomobiļist jau bija plānots KHL sastāvā no līgas pirmās sezonas (2008./2009.), taču īsi pirms čempionāta „noleca” finanšu sarežģījumu dēļ. 2009. gadā „avtomobīlisti” līgā iestājās, bet katrā starpsezonā risināja medijos plaši atspoguļotas finanšu problēmas un parādus, kas lika izskatīt jautājumus par iespējamo „atteikšanos” no Jekaterinburgas kluba.

Tomēr arī šosezon kā Avtomobiļist, tā Vitjaz tiek līgai saglabāti vismaz uz 2012./2013. g. sezonu. Tāpat jaunajā sezonā līgā tiek gaidīta no jauna uzbūvēta Jaroslavļas Lokomotiv komanda. Latvijas līdzjutējiem, protams, tā ir interesanta arī ar faktu, ka tās sastāvā ietrāpījis Miķelis Rēdlihs.

P.S. Jauni sapņi un „otrais plaukts”

Cita starpā, KHL paplašināšanas tematikai pievērsies vēl viens Ukrainas klubs – Kijevas Berkut, kas aizvadītajā regulārajā sezonā ieņēma 3. vietu Ukrainas PHL. Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) solās pieteikumu KHL iesniegt pēc gada.

Savukārt Kazahstānas klubs Sariarka no Karagandas šajā starpsezonā ir uzņemts Krievijas hokeja otrajā stiprākājā līgā – VHL. Sariarka ir viens no klubiem, par kura iestāšanos KHL-ā sludināja tā pārstāvji pirms gada. Aizvadītajā sezonā Sariarka palika 2. vietā Kazahstānas Augstākās līgas regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas spēlēs palika 3. vietā. Jāpiebilst, ka Sariarka sastāvā 2011./2012. g. sezonā uzspēlēja arī hokejisti no Latvijas – aizsargs Oļegs Sorokins, uzbrucēji Edijs Brahmanis un Vladimirs Mamonovs.

VHL papildinājuši arī Krievijas klubi – Voroņežas Buran, Krasnodaras Kubaņ un Tveras THK. Bet Jaroslavļas Lokomotiv, kas daļu 2011./2012. g. sezonas pavadīja VHL-ā un tagad pārceļas uz KHL, plāno saglabāt savu komandu arī VHL-ā. Bet agrāko Čeļabinskas Mečel vienību VHL-ā aizstās Čeļabinskas Čelmet, kas ir iepriekšējā tiesiskais mantinieks, par ko arī liecina stipri līdzīgais nosaukums ar zilbju rokādēm. Tiem, kas nezina, Čelmet = Čeļabinskā bāzēts metālapstrādes lieluzņēmums.

Lasāmvielai:

• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs IIHF forumā prezentē vis-Eiropas līgas ideju (2012-06-13) – iihf.com, allhockey.ru
• Oficiālais paziņojums par Donbass uzņemšanu KHL (2012-06-07) – hcdonbass.com
• Donbass galvenā trenera Julisua Šuplera īs-intervija (2012-06-06) – championat.com
• VHL paplašināšana ar jauniem klubiem (2012-05-30) – vhlru.ru
• Avtomobiļist paliek KHL arī 2012./2013. g. sezonā (2012-05-21) – sport-express.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs paziņo, ka KHL uzņemti Doņeckas Donbass, Prāgas Lev un Bratislavas Slovan (2012-05-17) – rsport.ru
• HC Lev Praha un Normunds Sējējs prezentē logo un dažus komandas spēlētājus & klubs noliedz sakarus ar Popradas Lev (2012-05-16) – sport.ihned.cz, hokej.cz
• Hokeja klubs Lev Popradā palicis parādā ap 1 miljonu eiro (2012-03-29) – sport.cz, hokej.idnes.cz
• HC Lev Praha iesniedzis pieteikumu, t.sk. finanšu garantijas, dalībai KHL (2012-04-24) – khl.ru
• Doņeckas Donbass-2 treniņnometnes sastāvā nosaukti četri Latvijas hokejisti (2012-06-11) – hcdonbass.com
• Ukrainas PHL mājaslapa – phl-ua.com
• Hockey Milano Rossoblu kluba prezidenta Iko Miljores (Ico Migliore) intervija (2012-04-13) – sport-express.ru
• KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervijas par KHL paplašināšanu un ne tikai  – sovsport.ru (2012-04-09; 2012-03-30)
• Kijevas Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) par plāniem iestāties KHL (2012-05-12) – terrikon.com, allhockey.ru
• Kazahstānas Augstākās līgas 2011./2012. g. čempionāta tabula un play off rezultāti – icehockey.kz
• KHL paplašināšanas statuss un kandidātu TOP 5 (2012-03-23): tepat

[Fotoattēlā: Normunds Sējējs uz savas jaunās darbavietas HC Lev Praha logo fona. Foto avots: sport.ihned.cz.]

KHL “logs uz Eiropu”: kandidātu TOP 5

Krievijas hokeja portāli veic dažādas aptaujas, līdzjutēji “cepās” par tēmu, bet no dienas kārtības nepazūd KHL paplašināšanas jautājums “nu, kādu mārrutku pēc tas būtu nepieciešams?”. eksperti, apskatnieki un arī līdzjutēji piemirst, ka mārrutkus pasūta organizācija, kas nav viens un tas pats, kas Krievijas Hokeja federācija. KHL administratoriem Krievijas hokeja attīstība nav vienīgā prioritāte. Eiropas hokeja “iedabūšana” Krievijas hokeja funkcionāru ideoloģiskajā telpā un propagandas sasniedzamības zonā ir būtiskāka par Iekškrievijas hokeja problēmām. tāpēc Prāgas “lauvas” un Milānas “makaroni” KHL līderiem būs svarīgāki par savējo leģendāro “ķīmiķu” un “padomju spārnu” reanimēšanu.

savukārt “brālīgo” republiku, kā Latvija, iesaiste KHL-ā ir tikai līdzeklis, ceļa posms, sava veida “logs uz Eiropu”. KHL funkcionāriem vajag nozīmīgākus “putnus”. pirmo četru sezonu gaitā viņi ir sapratuši, ka ar stabilām hokeja valstīm, kā Somija, Zviedrija, nebūs vienkārši, un, ka sākumā nāksies apmierināties ar hokeja saimniecībām, kas pēdējos gados novājē vai jau izsenis ne tuvu nav Eiropas hokeja TOPā. tomēr ilgtermiņā KHL maizes devēju apetīti tas nemazina un plānus neatceļ.

KHL kandidātu TOP 5

1. HC Slovan Bratislava. par šīs komandas pievienošanos KHL, vismaz teorētiski – jo Krievijā nekas nav 100% droši, šaubām vajadzētu būt vismazākajām. jo starp pretendentiem tā ir pirmā nopietnā hokeja organizācija ārpus Krievijas, kas netiek veidota kā projekts tikai par godu KHL; tai ir sava vēsture, pieredze un arī vārds. “nopietna” arī tādā nozīmē, ka spēlē savas valsts, kas turklāt ir pat salīdzinoši hokeja lielvalsts “bez apsmaidīšanas”, stiprākajā līgā. turklāt Slovan gadījumā viss notiek salīdzinoši “pareizi” – vispirms ir izdarīta virkne priekšdarbu un tikai tad publiski paziņojumi. tomēr no KHL funkcionāru puses jau ar nepacietību gada garumā “suloja” solījumi, ka Bratislavas klubs spēlēšot KHL jau no 2012./2013. g. sezonas.

vairākkārtēji Slovākijas čempioni un pat vienreiz (1979.) par Čehoslovākijas čempioniem kļuvušie HC Slovan Bratislava, kas par savu dzimšanas gadu uzskata 1921.-to, arī uz visas Eiropas hokeja kartes izskatās pieredzes un tradīciju bagāts klubs, kuram savai reputācijai būtu jārūp. tādēļ pieeja jautājumam par dalību KHL ir nopietna. jau ir sarūpētas Slovākijas un Krievijas Hokeja federāciju atļaujas, ar infrastruktūru un arēnas ietilpību – arī viss kārtībā. vēl ir jāsakārto finanšu dabas jautājumi, kas, protams, nav mazsvarīgi. tomēr, ja salīdzina jebkāda veida sponsoru ieinteresētības loģiku, tad Bratislavā bāzētu klubu ir nesalīdzināmi lielāka jēga sponsorēt nekā, piemēram, hokeja komandu Popradā.

2. Hockey Milano Rossoblu. kandidāti “numur divi” ir itāļi. ne tādēļ, ka būtu ļoti nozīmīgi KHL kartei ar savas valsts hokejisko slavu, bet tādēļ, ka Milānas klubs faktiski kļuva par KHL paplašinātāju “glābšanas salmiņu” neizdošanās okeānā. Itālijas klubs KHL-am kļuva ļoti vajadzīgs brīdī, kad skaisti un skaļi izsludinātie paplašināšanās plāni Eiropas virzienā juka un bruka. Milānas klubam bija jākļūst par īstu Eiropas klubu, kas arī neatrodas bijušā Varšavas līguma valstu teritorijā un kas kļūst vismaz par kvantitatīvu apliecinājumu KHL paplašināšanas politikas rezultativitātei.

un tagad, pat ja izgāžas KHL plāni čeho-slovāku klubu virzienā, ir rezerves variants – klubs, kas patiešām grib un, galvenais, var bez šķēršļiem iestāties KHL. tagad arī KHL vadība, ja ir pieteikumi no Čehijas un Slovākijas klubu puses, var parotaļāties ar Milānas pieteikumu, izteikt itāļiem vismaz formālus aizrādījumus un pat neuzņemt, norādot, ka KHL-ā kuru katru taču neuzņemam. tomēr līdz tādam “uzmetienam” KHL funkcionāri, domājams, nenonāks.

bet Hockey Milano Rossoblu, kura galvenā komanda vismaz pagaidām veiksmīgi sitas pa Itālijas otro līgu – Serie A2, vadība ierastākajās, t.i. KHL vadībai piemītošajās, tradīcijās jau stāsta, cik skaisti viss būs, kur KHL Itālijas klubs spēlēs un cik pieprasīts kļūs. cik liels “benders” vai “minhauzens” ir Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore), varēs uzzināt jaunās sezonas sākumā, bet ir skaidrs, ka bez KHL vadības atbalsta viņš ar tik krāšņu verbālo atklāsmi nesirgtu. tomēr ar visu publisko “urā!”, itāļu kluba funkcionāri atstāj nelielu atkāpšanās ceļu saviem plāniem, norādot, ka, ja viņus jau no 2012./2013. g. sezonas neuzņems KHL, viņi turpinās darbu pie tā, lai tas tik un tā notiktu kādā no vēlākām sezonām. šobrīd aktuālākā Milānas kluba funkcionāru problēma ir, kāds pārsteigums, finanses.

3. Prāgas Lev. Slovākijā no Čehijas ieceļojušā KHL projekta ar nosaukumu Lev pārcelšanās atpakaļ uz Čehiju un konkrēti Prāgu tapa izsludināta jau ilgāku laiku pirms noslēdzies KHL čempionāts. tomēr informācija par komandas pārceļošanu nav tik viennozīmīga kā varētu šķist. drīz pēc “jurģu” izziņošanas tika sludināts, ka Lev komandas mājvieta tomēr paliek Popradā (Slovākijā), kur aizvadīja savu pirmo KHL sezonu. tagad atkal informatīvā telpa piekrauta ar ziņām par pārcelšanos uz Prāgu.

it kā jau Lev savas pirmās sezonas laikā ir apliecinājis, ka strādāt var. ne komanda, ne tās administrācija un draugi nekādi līgas spīdekļi nav, bet arī pirmo sezonu par izgāšanos uzskatīt nevarētu. tomēr 21. (no 23) vieta līgā un 10. (no 11) vieta Rietumu konferencē nav tas gaidītākais rezultāts. tiesa, ir arī zināms, ka Lev komanda sezonas noslēgumu, kurā bija tikuši skaidrībā, ka izslēgšanas spēlēs netiks, vienkārši “izlēja” – sāka ekonomēt līdzekļus, atlaist spēlētājus… šī līdzekļu ekonomēšana izraisīja zināmu neapmierinātību tajos, uz kā rēķina norisinājās ekonomēšana un kas viņiem juta līdzi, un arī radīja kaitējumu Lev reputācijai.

teorētiski Lev jau ir sezonas gaitā pārbaudīta un gatava saimniecība, kura tikai mainītu pilsētu. bet faktiski – nokļūstot citā vietā, tas kļūst par jaunu klubu ar citiem satelītiem, ieskaitot fārma saimniecību. un Lev gadījumā atkal aktuāla kļūst Čehijas hokeja federācijas nostāja. ja jau Lev vadoņi izsludina pārcelšanos uz Čehiju, tad jādomā arī federācijā atļaujas jau aizrunātas, tomēr federācija var salikt “sprunguļus” Lev spieķos bez stresa. zinātāji stāsta, ka čehu federācija lēmumu “sastrādās” 29. martā.

interesanti, ka Slovākiju pametošais Lev “savu” jauniešu komandu Tatranski Vlci, kas šosezon Krievijas jaunatnes līgā – MHL-ā aizvadīja pirmo sezonu, plānojot atstāt HC Slovan Bratislava klubam. bet jau Čehijā Lev sola jaunu MHL vienību, kuru paredzēts bāzēt Karlovi Vari pilsētā.

4. Doņeckas Donbass. aktuālais Ukrainas hokeja flagmanis Donbass, kurš jau no sākta gala deklarējis savu vēlmi startēt KHL, savu pirmo sezonu Krievijas hokeja otrajā līmenī – VHL aizvada uz viļņa. regulārajā čempionātā ir Rietumu konferences līderis (111 punktu 53 spēlēs); play off 1. kārtu pārvarēja sērijā ar 3-0, 2. kārtu – ar 3-0… šobrīd Donbass ir pirmā komanda, kas nonākusi līdz VHL konferenču fināliem, bet pārējie vēl nav zināmi.

Ukrainas hokeja kluba iestāšanās peripetijas KHL virzienā apskatniekiem un arī līdzjutējiem nav tik “garšīgas” kā, piemēram, epopejas ar Šveices, Čehijas vai Itālijas klubiem. tādēļ priekšroka informācijas skaļumā ir “īstās” Eiropas komandām, nevis “tepat” esošai Ukrainai. turklāt jāatceras, ka 2010./2011. gada sezonai jau ar lielu un skaļu pārliecību tika sludināta kāda Kijevas jaunveidojama kluba Budiveļņik pievienošanās KHL-ā, kas aplauzās… arī tas dara piesardzīgas prognozes par kāda Ukrainas kluba iestāšanos KHL. ja runa ir par bijušās PSRS ne-Krievijas republiku piedāvājumu, kurā laiku pa laikam pavīd arī klubu nosaukumi no Baltkrievijas un Kazahstānas, tad galvenais kandidāts ir tieši Doņeckas Donbass. tiesa, 2012. gada sākumā KHL/VHL funkcionāri ir pasākuši runāt, ka Donbass un arī Tjumeņas Rubin “pāriešana” no VHL uz KHL, kas pirms gada sludināta jau kā gandrīz garantēta, tik vienkārša nebūšot. tāpat jārēķinās, ka jaunajā sezonā no VHL uz KHL paredzēts pārcelt no jauna veidoto Jaroslavļas Lokomotiv komandu.

5. Popradas ne-Lev. Popradas mērs pēc Lev paziņojumiem par draudzīgās Popradas pamešanas ir nolēmis spēlēt savu “partiju” un izsludinājis savu vēlmi Popradā paturēt (t.i., veidot jaunu) KHL komandu. Lev piemērs ir apliecinājis, ka Popradā spēlēt var – ar infrastruktūru vairāk vai mazāk viss kārtībā. vien tāds sīkums nomoka Popradas pilsētas galvu – vajag nieka 10 miljonus eiro. finanšu nepietiekamība gan netraucē Popradas mēram publiski sludināt savas idejas un iesniegt dokumentus dalībai KHL-ā. acīmredzot popradiešu lielā cerība ir KHL vadības atbalsts finanšu piesaistē, lai neteiktu – tieša palīdzība konkrētā banknošu apjomā.

starp citu, komanda, kas Popradas ne-Lev versijā tiek piesaukta par topošā KHL kluba bāzi, – HK AutoFinance Poprad (iepriekš nosaukums – HK ŠKP Poprad) pēdējās divas sezonas neslikti startē Slovākijas stiprākajā līgā – aktuālais nosaukums: Tipsport Extraliga. 2011. gada pavasarī Popradas klubs palika 2. vietā kā regulārajā sezonā, tā izslēgšanas spēlēs. 2011./2012. g. regulārajā sezonā HK AutoFinance Poprad ieņēma 4. vietu, par vienu punktu atpaliekot no 3. vietā esošās HC Slovan Bratislava vienības. starp citu, nav jau kategoriski atcelta iespēja, ka Čehijas hokeja federācijas iebildumu gadījumā arī 2012./2013. g. sezonā Lev paliktu Popradas komanda, atceļot Popradas mēra nepieciešamību ieguldīties jaunas KHL komandas izveidē. tiesa, ja čehu Lev savā dzimtenē aplaužas vēlreiz, ir augsta iespējamība, ka tā vadoņi “met plinti krūmos” un beidz censties…

P.S. “ārpus konkurences”

Helvetics (Šveice). interesants hokeja saimniecības jaunrades projekts ieplānots “no nulles” būvējamā Šveices pilsētā Huitvilā. atšķirībā no vairuma potenciālo KHL jaunpienācēju šī kluba plāni nav tik steidzami un iestāšanās KHL-ā ir iecerēta 2014./2015. g. sezonā – t.i., ne ātrāk kā pēc 2 gadiem. šajā laikā Helvetics veidotāji centīsies apliecināt Šveices hokeja saimniekiem, ka šoreiz KHL-isti nenāk uz visu gatavu, bet ir iecerējuši arī ieguldīt hokeja saimniecībā, ne tikai tekošajās algās. pagaidām gan Helvetics veidotāju plāni izklausās diezgan minhauzeniski – ieceres, kas faktiski jāīsteno uz līdzenas vietas, KHL kontekstā vienmēr ir izraisījušas skepsi… arī iecere pārvērst iecerēto KHL vienību Helvetics par Šveices izlases bāzes komandu ir, teiksim, interesanta… pagaidām atliek novēlēt Helvetics bīdītājiem veiksmes!

Vācijas versijas. pirms 2011./2012. g. sezonas un tās gaitā galvenokārt Krievijas mediji cilāja vairākas versijas par Vācijas dažādu pilsētu esošu vai jaunveidojamu klubu “iecelšanu” KHL-ā. KHL viceprezidents Iļja Kočevrins gala beigās 2012. gada februārī pasludināja ka Leipcigas un Diseldorfas klubu virzītāji KHL virzienā ir kaut kādi krāpnieki (какие-то “мутные” люди), bet vienīgās “īstās” sarunas par iestāšanos KHL esot ar Hannoveres kluba vadību. tiesa, arī šīs sarunas vismaz pagaidām ir pabeigušās ar neko.

citi varianti. laiku pa laikam kāds Kazahstānas un/vai Baltkrievijas klubs iečiepstas, ka grib un jau gandrīz dara visu, lai nokļūtu KHL sastāvā. tomēr šīs līgas vadoņiem Baltkrievijas un Kazahstānas otrie klubi Kontinentālajā Hokeja Līgā nav nepieciešami. jāpieņem, ka Baltkrievija, Kazahstāna un Latvija bija tāds kā “pirmais ēdiens”, tagad KHL vadība un naudas devēji gaida desertu – īsto Eiropu, bet, ja “neīsto”, tad vismaz līdz šim KHL-ā nebijušu valstu nosaukumu formā. vēl pie dzīvības tiek uzturēta versija par Horvātijas pārstāvja Medveščak vēlmi spēlēt KHL, bet, piemēram, Moldovas hokeju KHL hokeja piramīdā plānots “ievest” caur jaunatnes hokeju – MHL. vēl viena interesanta versija tiek locīta Igaunijas hokeja sakarībā – atsevišķi personāži jau ir paziņojuši par ieceri Igaunijas vienību KHL-ā “ievest” 2015./2016. g. sezonā. rādās, ka viela spriedelējumiem par KHL paplašināšanu tuvākajiem gadiem nepietrūks…

lasāmvielai un izziņām:

• HC Slovan Bratislava ilgstošā ģenerālmenedžera Maroša Krajči (Maroš Krajči) intervija par kluba pievienošanos KHL (2012-03-20) – izvestia.ru, hockeyslovakia.sk
• par Milānas kluba dalību KHL; Milānas kluba prezidenta Iko Miljores intervija (2012-03-20)  – rsport.ru
• Slovākijas Hokeja federācija atļāvusi HC Slovan Bratislava iestāšanos KHL (2012-03-21) – sportsdaily.ru
• Popradas mērs grib “savu” komandu KHL-ā (2012-03-13) – allhockey.ru
• par jauna Popradas kluba un Bratislavas kluba iestāšanos KHL (2012-03-22) – sovsport.ru
• HC Slovan Bratislava pārstāvis Milans Vajda (Milan Vajda) par kluba iestāšanos KHL (2012-03-21) – championat.com
• Krievijas Hokeja federācija oficiāli paziņo, ka neiebilst HC Slovan Bratislava dalībai KHL 2012./2013. g. sezonā (2012-03-06) – fhr.ru, allhockey.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs sola Bratislavas kluba iestāšanos un informē par Lev pārcelšanos uz Čehiju (2012-03-12) – sovsport.ru
• Tatranski Vlci paredzēts kļūt par HC Slovan Bratislava jauniešu komandu; Lev veidos jaunu MHL vienību Karlovi Vari pilsētā (2012-03-12) – championat.com
• Lev palikšot Popradā un nepārcelšoties uz Čehiju (2012-03-01) – allhockey.ru
• Iļjas Kočevrina, KHL viceprezidenta komercijas un komunikāciju jautājumos, intervija par KHL paplašināšanos – Milānas iespējām, Vācijas avantūristiem, versijām par Šveici, Horvātiju u.c. (2012-02-09) – sport-express.ru
• Helvetics pārstāvja Igora Pavlova intervija, t.sk. par Helvetics veidošanu un plāniem (2012-02-01) – telegraf.lv
• KHL un Helvetics paraksta nodomu protokolu (2011-12-22) – khl.ru
• sports.ru par KHL un Helvetics nodomu protokola parakstīšanu un Helvetics kopumā (2011-12-23) – sports.ru
• par Helvetics plāniem un ne tikai (2012-01-22) – 20min.ch
• idejas par Igaunijas kluba dalību KHL no 2015./2016. g. sezonas (2012-03-05) – db.lv
• versijas un antiversijas par Diseldorfas kluba dalību KHL (2012-02-03 un 2012-02-04) – allhockey.ru, sport-express.ru
• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem (2012-02-22) – vhlru.ru, allhockey.ru
• KHL paplašināšanas politikas kritika (2012-02-05) – allhockey.ru
• Helvetics reģistrācijas izziņa Bernes kantona Komercreģistrā (2012-01-13) – be.powernet.ch
• Popradas Lev “nesmukumi” ar spēlētāju algu ietaupīšanām (2012-01-10) – allhockey.ru
• versijas par Moldovas pārstāvju pievienošanos MHL (2011-12-06) – mhl.khl.ru, mhl2.khl.ru
• viedokļraksts par KHL paplašināšanas jēgu Eiropas virzienā (2011-11-09) – allhockey.ru
• paplašinātā versiju uzskaite pirms 2011./2012. g. sezonas – goals.by
• Slovākijas ekstralīgas web lapa – tipsportextraliga.sk

[attēlā: HC Slovan Bratislava logo.]

jauni “ielāpi” KHL Rietumos? “dienas kārtībā”: Slovakija

“ja ne pa durvīm, tad pa logu,” tādiem vārdiem varētu raksturot neatlaidību no potenciālā KHL kluba viedototāju puses, kuri bija mēģinājuši izveidot KHL klubu Čehijā – Hradeckralovē, bet, saņēmuši Čehijas hokeja fererācijas “neatļauju”, ir pārcēluši “štābu” uz Slovakiju, kur hokeja federācija ir piekāpīgāka. ja pat čeho-slovaku, šajā gadījumā vēsturiski novecojušais apzīmējums iederas, centības nevainagosies panākumiem 2010./2011. g. sezonā, tik un tā tiks nedaudz pielabots KHL Rietumu politikas mundieris, kas pēdējā laikā atkal bija pamatīgi cietis. pielabots tāpēc, ka šoreiz tiek atrādīts, kā paši Rietumu klubi cenšas iekļūt KHL-ā, nevis otrādi. kā ir patiesībā, ir cits stāsts…

Slovakijas KHL kluba projekts ir “nobāzējies” Popradā – pilsētā ar labām hokeja tradīcijām. Popradā ir bāzēts Slovakijas ekstralīgas (Slovnaft Extraliga) klubs HK ŠKP Poprad, kurš 2009./2010. g. sezonas regulārajā čempionātā ieņēma 6. vietu (no 13 klubiem). labā ziņa KHL kluba veidotājiem ir tā, ka Slovakijas hokeja federācija ir operatīvi devusi “zaļo gaismu”, kuras trūkums, kā tika deklarēts, bijis galvenais iemesls, kāpēc KHL-ā netika uzņemts jaunveidojamais Hradeckraloves (Čehijas) klubs.

KHL “vadoņi” gan medijos izsakās skeptiski par Slovakijas kluba iespējām startēt KHL-ā jau 2010./2011. g. sezonā, taču par neiespējamu to nenosauc. Slovakijas kluba “veidotāji” atraduši arī vienu “ieroci” kā, iespējams, panākt KHL vadības labvēlību. proti, ja potenciāli veidojamo Popradas klubu uzņems KHL-ā, tad kluba “veidotāji” sniegs finansiālu atbalstu 1 miljona eiro apjomā (aptuveni) MHL klubam Belije Tigri (Orenburga), kas izveidots Gazprom-OGU komandas vietā. vai tas nostrādās?

Popradas kā čeho-slovaku projekta jaunās “mājvietas” izvēle, acīmredzot, nav nejauša. piemēram, aptuveni pirms mēneša Popradā bāzētā ekstralīgas kluba HK ŠKP Poprad vadība ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka klubs ir palicis bez galvenā sponsora. iespējams, tieši KHL kluba “iemitināšana” Popradā tiek saskatīts kā risinājums šīs pilsētas hokeja saimniecības un apmeklētības “uzkopšanai”.

atgādinājumam – šogad dažādu iemeslu dēļ “neizdevās”, lai neteiktu izgāzās, visi plāni KHL paplašināšanai Rietumu virzienā. Zviedrijas, Čehijas, Lietuvas, Ukrainas projekti “izbeidzās” dažādās attīstības stadijās. vistālāk bija aizgājis – t.i. oficiāli uzņemts KHL-ā – Kijevas Budiveļņik klubs. Kijevas klubam nācās “noņemties no trases” dēļ problēmām ar mājas arēnu jau tad, kad pilnā sparā noritēja komandas komplektācija un bija panāktas vienošanās par spēlēšanu komandā ar virkni hokejistu. tas protams nevairoja ne Budiveļņik-a, ne KHL reputāciju kopumā…

palasīt vēl:

• par Slovakijas kluba izredzēm piedalīties KHL – sovsport.ru
• Slovakijas ektralīgas 2009./2010. g. regulārās sezonas tabula – szlh.sk
• HK ŠKP Poprad palicis bez galvenā sponsora – hkpoprad.sk
• Slovakijas hokeja “saimniecības” lapa – szlh.sk
• par potenciālā KHL kluba Popradā atbalstu Belije Tigri komandai – vhockey.ru
• oficiālais KHL paziņojums par Hradeckraloves kluba nespēlēšanu KHL-ā 2010./2011. g. sezonā – khl.ru
• par Čehijas kluba “aplauziena” iemesliem – sovsport.ru
• par potenciālo Čehijas kluba iestāšanos KHL (pirms “aplauziena”) – championat.ru
• Kijevas Budiveļņik izstājas no KHL tā arī neuzspēlējis – khl.ru, budivelnik.org, sport-express.ru, sovsport.ru

vai “Kriļja Sovetov” ielidos KHL sastāvā?

1. aprīlī noslēdzās pieteikumu pieņemšana no klubiem, kas vēlas iestāties KHL un startēt čempionātā sākot ar nākamo – 2010./2011. g. sezonu. pieteikumi dalībai KHL saņemti no 6 klubiem: Jugra (Hantimansijska); Gazovik (Tjumeņa); Ļev (Hradec-Krālove); Vetra (Viļņa); Budiveļņik (Kijeva) un PHK Kriļja Sovetov (Maskava; 2009./2010. g. sezonā reāli bāzējās Podoļskā). trīs no šiem klubiem – Jugra, Gazovik un PHK Kriļja Sovetov 2009./2010. g. sezonā piedalījās vai joprojām piedalās Krievijas Augstākās līgas čempionātā. pārējie trīs klubi, kas arī visi ir ārpusKrievijas, paredzēti kā jaunveidojumi. piebilde: zviedru AIK tālāk par nodomu protokolu netika un attiecīgi – pieteikumu neiesniedza. tāpat arī Baltkrievijas HK Gomeļ tālāk par runām “neatvēzējās”.

KHL oficiālā mājaslapa khl.ru, kā arī dažādas KHL amatpersonas (KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs, KHL sporta direktors Dmitrijs Kurbatovs u.c.) ir izteikušās, ka vislabākās izredzes dalībai KHL ir tieši Jugra un Budiveļņik klubiem, jo abu klubu pieteikumi saturot caurspīdīgu un kvalitatīvu informāciju par infrastruktūru un finanšu garantijām. turklāt Šalajevs minējis, ka no nākamās sezonas KHL varēšot pievienoties ne vairāk kā divi jauni klubi. taču neskatoties uz dažādu KHL personāžu publiski paustajām versijām, Viļņas kluba pārstāvji iespringstot, lai “ierakstītos” KHL-ā, savukārt līgas vadība uzsākusi Viļņas “gadījuma” izvērtēšanu. aprīļa gaitā ir plānots izveikt visu 6 pretendentu pārbaudes, uz kurām balstoties tiks pieņemts lēmums par katra konkrētā kluba iespējamību iestāties KHL. vismaz pagaidām Čehijas un Lietuvas projektiem ir “īsums” ar finansējumu, bet Gazovik ar arēnu – ar tās rekonstrukciju esot par maz, jābūvējot jauna.

pēdējais saņemtais, maz izsmeļošs un vēl maz iztirzāts  ir PHK Kriļja Sovetov pieteikums. marta nogalē “apšalca” ziņa, ka dokumentus “uzņemšanai” KHL rindās iesniedzis Krievijas Augstākās līgas hokeja klubs – PHK Kriļja Sovetov. “kriliški” (arī “kriluški”) ir viens no tradīcijām bagātākajiem Krievijas, galvenokārt padomju laika, hokeja brendiem, kuru bija dažādas domas “ielikt” KHL jau no pirmās sezonas. taču kluba iekšējās problēmas ne tikai neļāva startēt KHL, bet arī radīja bažas par turpmāko pastāvēšanu.

2008. gadā hokeja klubs Kriļja Sovetov sadalījās divās savstarpēji ne pārāk draudzīgās, neatkarīgās daļās (lasi, klubos). viens – kuru tagad zinām ar nosaukumu PHK Kriļja Sovetov, otrs – MHK Kriļja Sovetov. abi klubi pamanījās 2008./2009. g. sezonā startēt Krievijas Augstākajā līgā (abi vienā – Rietumu divīzijā). savukārt, 2009./2010. g. sezonā PHK Kriļja Sovetov turpināja cīņu Krievijas Augstākajā līgā, bet MHK Kriļja Sovetov pārtrauca dalību šajā līgā, iesaistot savu komandu jaunizveidotajā jauniešu hokeja līgā (MHL). abi klubi ir pārliecināti par savu patiesību un abi vienādi uzskata par savu Kriļja Sovetov vārdu. jāpiebilst, ka tādas pašas vai līdzīgas problēmas ar sadalīšanos ir bijušas Maskavas CSKA un arī Voskresenskas Himik klubam (kad “atvienojās” klubs, kas pārcēlās uz Mitiščiem, saucās Himik un vēlāk kļuva pazīstams ar nosaukumu Atlant).

abu klubu – gan PHK, gan MHK – vadība ir spriedelējusi par to, ka varētu vai vismaz gribētu piedalīties augstākajā hokeja ešelonā – KHL. līdz šim vairāk par vārdiem nekas nav noticis. taču šī gada marta beigās “paklusām” tieši PHK Kriļja Sovetov vadība ir uzsākusi procesu, lai jau 2010./2011. g. sezonā piedalītos KHL. PHK Kriļja Sovetov klubā 2009./2010. g. sezonu ir veiksmīgi aizvadījis Sergejs Pečura (skatīt attēlā), kuru 2009. gada vasarā Rīgas Dinamo “iemainīja” pret draftēto Robertu Bukartu. Pečura ir regulārās sezonas PHK Kriļja Sovetov labākais snaiperis un otrs rezultatīvākais spēlētājs (44 spēlēs 21+16; lietderības koeficiensts +22).

PHK Kriļja Sovetov 2009./2010. g. sezonā nostartēja salīdzinoši labi, ieņemot 2. vietu Krievijas Augstākās līgas Rietumu divīzijā. taču Augstākās līgas play off astotdaļfinālā sērijā ar 2-3 piekāpās Kļinas Titan vienībai, kurai, atšķirībā no PHK Kriļja Sovetov, vēl pirms tam bija  jāizspēlē un jāuzvar sešpadsmitdaļfināla sērija.

PHK Kriļja Sovetov fārmklubs ir Kriļja Stoļici, kurš startē Krievijas 1. līgā – t.i. trešajā stiprākajā (dažviet fiksēts arī ar nosaukumu HK Kriļja Sovetov). Kriļja Stoļici šī gada martā piedalījās arī MHL kvalifikācijas turnīrā, kur piekāpās Rīgas Dinamo jaunatnei – SK Rīga (ar 3:4 OT), taču ieņēma 1. vietu turnīra A grupā, bet kopumā turnīrā pēc play off izspēles ieņēma 4. vietu. satrp citu, Kriļja Stoļici sastāvā spēlē Rīgas Dinamo draftētais uzbrucējs Ainars Podziņš (dz. 1992.), kuram šozeson 47 spēlēs 12+10 punktu.

Krievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) regulārā čempionāta Rietumu divīzijas 2009./2010. g. sezonas beigu tabula:

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaudes	zaudes OT	zaudes PM	gūti vārti	zaudēti vārti	vārtu starp.	punkti
1.	Dizeļ / Penza	54	37	1	1	9	2	4	166	80	86	121
2.	PHK Kriļja Sovetov / Maskava	54	27	1	7	14	2	3	187	143	44	102
3.	Himik / Voskresenska	54	28	2	4	16	0	4	165	153	12	100
4.	Titan / Kļina	54	26	2	2	21	1	2	188	170	18	89
5.	HK Rjazaņ / Rjazaņa	54	24	2	2	21	2	3	176	172	4	85
6.	THK Tvera	54	22	1	3	25	1	2	172	182	-10	77
7.	HK VMF / Sanktpēterburga	54	20	3	3	23	1	4	161	141	20	77
8.	HK Ļipeck / Ļipecka	54	21	1	2	26	2	2	171	178	-7	73
9.	HK Sarov / Sarova	54	14	2	3	30	2	3	126	174	-48	57
10.	HK Ris / Maskavas apg.	54	7	0	2	41	2	2	114	233	-119	29

savukārt, MKH Kriļja Sovetov 2009./2010. g. regulārajā sezonā nostartēja labi, ieņemot 1. vietu MHL Rietumu divīzijā. taču MHL play off astotdaļfinālā MHK Kriļja Sovetov sērijā ar 1-3 piekāpās MHL Austrumu divīzijas 8.-tās vietas ieguvējiem – Kuzņeckije Medvedi klubam.

interesanti, ka 2008./2009. g. sezonā MHK Kriļja Sovetov aizspēlējās līdz Krievijas Augstākās līgas play off finālam, kurā ar 0-3 sērijā piekāpās Hantimansijskas Jugra komandai.

MHL regulārā čempionāta Rietumu divīzijas 2009./2010. g. sezonas beigu tabula:

vieta	klubs	sp.	uzv.	uzvaras OT	uzvaras PM	zaudes PM	zaudes OT	zaudes	punkti	vārtu starpība
1.	MHK Kriļja Sovetov	66	33	4	4	4	0	21	119	228-163
2.	Loko	66	30	2	8	6	2	18	118	205-164
3.	SKA-1946	66	33	3	3	4	1	22	116	203-163
4.	CSKA – Krasnaja Armija	66	31	4	5	2	1	23	114	287-220
5.	Šerif	66	30	1	4	5	2	24	107	188-188
6.	MHK Dinamo	66	29	1	4	2	4	26	103	224-215
7.	Almaz	66	28	2	3	6	3	24	103	238-239
8.	Russkije Vitjazi	66	29	0	3	5	3	26	101	237-242
9.	MHK Spartak	66	28	3	1	2	1	31	95	243-243
10.	Čaika	66	23	2	6	4	5	26	94	181-199
11.	Mitiščinskije Atlanti	66	19	1	5	4	2	35	75	209-259
12.	Feniks	66	11	1	2	4	0	48	43	157-305

lasāmviela vēl:

• noslēdzies pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai KHL (saņemti no 6 klubiem) – khl.ru
• KHL viceprezidents V.Šalajevs par klubu izredzēm iestāties KHL – sovsport.ru
• KHL sporta direktors D.Kurbatovs un KHL-Marketing ģenerāldirektora vietnieks R.Rotenbergs par klubu izredzēm iestāties KHL – sovsport.ru
• PHK Kriļja Sovetov oficiālā mājaslapa – xc-kc.ru
• MHK Kriļja Sovetov oficiālā web lapa – ksmoscow.ru
• PHK Kriļja Sovetov spēlētāju aktuālā statistika – xk-kc.ru
• Sergeja Pečuras individuālā statistika PHK Kriļja Sovetov sastāvā – xc-kc.ru
• Krievijas Augstākās līgas Rietumu divīzijas aktuālā tabula – fhr.ru
• Krievijas Augstākās līgas play off izspēles aktuālie rezultāti – fhr.ru
• MHL kvalifikācijas turnīra beigu rezultāti (2010. g. marts) – r-hockey.ru, mhl.khl.ru
• Ainara Podziņa individuālā statistika Kriļja Stoļici sastāvā – xc-kc.ru
• Kriļja Stoļici spēlētāju aktuālā statistika – xc-kc.ru
• MHL regulārā čempionāta aktuālās tabulas – mhl.khl.ru
• MHL play off aktuālie rezultāti – mhl.khl.ru
• KHL inspicē Viļņas kluba pieteikumu dalībai līgā – khl.ru
• ieskats Kriļja Sovetov vēsturē un sadalīšanās gaitā (MHK Kriļja Sovetov skatījumā) – ru.wikipedia.org
• intervija ar PHK Kriļja Sovetov galveno treneri Alekseju Kasatonovu (2009. g. maijs; t.sk. par plāniem startēt KHL) – sport-express.ru
• PHK Kriļja Sovetov fanu lapa – krs.forum24.ru
• MHK Kriļja Sovetov fanu lapa – kcfans.livejournal.com
• Krievijas Augstākās līgas 2008./2009. g. sezonas play off sērija starp MHK Kriļja Sovetov un Jugra – ksmoscow.ru

[fotoattēlā Sergejs Pečura vēl Rīgas Dinamo krāsās pārbaudes spēlē pret Sibir komandu Piņķos 2009. gada 31. jūlijā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

vai čehu klubs startēs KHL 2010./2011. g. sezonā?

pēc tam, kad 23. februārī Zviedrijas hokeja savienība paziņoja, ka neatbalsta AIK iestāšanos KHL, un marta sākumā “panesās” runas, ka Viļņas Vėtra “nolec” no dalības līgā, KHL Rietumu politikas attīstītājiem nācās iespringt. tā vietā, lai nebūtu atklāti jāieziņo par neveiksmēm “Rietumu frontē”, KHL funkcionāri joprojām “kaļ dzelzi” Čehijas virzienā. ja arī čehu kluba iestāšanās nenotiks, tad būs vien jāatzīst, ka ar jaunu “importa” klubu piesaistes politiku kaut kas nav īsti kārtībā. bet, lai veicas!

pērn gada nogalē jau aktivizējās runas par jaundibināmā kluba no Hradec-Kralove (Čehija) nodomiem iestāties KHL jau 2010./2011. g. sezonā. tolaik, cita starpā, čehu kluba pārstāvji runāja, ka arī kluba nosaukums varētu būt kāds “lauvveidīgs”, lai būtu saprotamāks un “mērketējamāks”. tad nu 5. martā (2010.) KHL oficiāli ziņo, ka KHL un čehu klubs Ļev (Лев; Lauva) no Hradec-Kralove ir parakstījuši nodomu protokolu par centieniem piedalīties KHL 2010./2011. g. sezonā.

“vien” čehu klubam līdz 1. aprīlim ir jāuzrāda finanšu garantijas nepieciešamajā apjomā. jāpiebilst, ka nodomu protokoli bija parakstīti arī ar zviedru AIK un Lietuvas Vėtra vadību… un tas netraucēja Zviedrijas hokeja savienībai teikt savu “veto”, bet Viļņas topošā kluba vadībai “izplatīties” ar informāciju par atteikšanos piedalīties KHL.

pagaidām no pieejamās informācijas nav īsti skaidrs, kādas ir/nav paredzētas Ļev un līdzšinējā Hradec-Kralove pilsētā bāzētā Čehijas 1. līgas kluba VCES Hradec Králové attiecības. vai VCES Hradec Králové varētu palikt “Lauvu” fārmklubs kādā no Čehijas līgām (līdzīgi kā Rīgas Dinamo un Rīga 2000 “attiecības” 2008./2009. g. sezonā), vai arī – abi Hradec-Kralove klubi darbotos neatkarīgi viens no otra? pa starpu, VCES Hradec Králové ir labi pacīnījies, ieņemot 4. vietu Čehijas 1. līgas regulārajā čempionātā un iekļūstot play off pusfinālā.

Čehijas 1. līgas (otrās spēcīgākās) 2009./2010. g. sezonas regulārā čempionāta beigu tabula:

vieta	klubs	spēles	punkti
1.	Ústí nad Labem	46	117
2.	Chomutov	46	100
3.	Olomouc	46	81
4.	Hradec Králové	46	78
5.	Třebíč	46	71
6.	Jihlava	46	69
7.	Znojmo	46	68
8.	Kadaň	46	66
9.	Tábor	46	65
10.	Benátky n/J	46	64
11.	Havlíčkův Brod	46	63
12.	Vrchlabí	46	62
13.	Chrudim	46	59
14.	Beroun	46	59
15.	Šumperk	46	50
16.	Havířov	46	32

papildu lasāmviela:

• parakstīts nodomu protokols par čehu kluba iestāšanos KHL – khl.ru 
• par VCES Hradec Králové – lasīt tepat
• VCES Hradec Králové mājaslapa – hchk.cz
• Zviedrijas hokeja savienība neatbalsta AIK kluba iestāšanos KHL – khl.ru
• par AIK – lasīt tepat
• Čehijas 1. līgas regulārā čempionāta aktuālā tabula – hchk.cz
• par Viļņas Vėtra vadības prognozējamo atteikšanos no komandas izveides un dalības KHL – lrytas.lt un parsportu.lv
• par KHL un Viļņas Vėtra nodomu protokola parakstīšanu (2010. g. februāris) – sportbox.ru

rinda pie KHL “durvīm”

līdz ar topošā Lietuvas kluba Vėtra un zviedru AIK ieziņošanu par savu vēlmi startēt KHL klubu rindās ir sarosījušies arī citi “importa” un Krievijas pretendenti. līdzās jau minētajiem saistībā ar KHL tiek locīti jaundibināmā kluba no Hradec-Kralove (Čehijā), Baltkrievijas ekstralīgas kluba HK Gomeļ, kā arī Krievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās aiz KHL) klubu Gazovik (Tjumeņa) un Jugra (Hantimansijska) nosaukumi.

pretendents: čehu klubs no Hradec-Kralove. jaundibināmā kluba pārstāvji jau piektdien (2009-12-18) esot devušies uz Maskavu, lai “izvestu” sarunas ar KHL vadību. Hradec-Kralove pilsētas mēra vietnieks uzskatot, ka klubs no šīs pilsētas varētu KHL ierindā startēt jau nākamajā (2010./2011.) sezonā. diez, ko par šo teiks KHL vadība?

Hradec-Kralove pilsētā jau ir bāzēts hokeja klubs VCES Hradec Králové, kas cīnās pa Čehijas 1. līgu, kurā nokļuvis 2003. gadā, “izlidojot” no Čehijas ekstralīgas. nokļūt atpakaļ “augstākajā sabiedrībā” nav izdevies; arī tagad, vismaz pagaidām, klubs ieņem 5. vietu 16 klubu konkurencē 1. līgā. augstākais sasniegums – 11. vieta ekstralīgā (1993./1994. g. sezonā). kluba vēsture gana iespaidīga – kā hokeja klubs dibināts 1926. gadā, bet kā daiļslidošanas klubs nedaudz agrāk.

jaundibināmais KHL klubs prognozējami darbotos paralēli jau esošajam VCES Hradec Králové klubam, ar kuru potenciālajam KHL klubam varētu būt noteiktas “attiecības”. allhockey.ru lēš, ka Hradec-Kralove klubam būtu nepieciešama finanšu, infrastruktūras, sastāva sagatavošana, lai varētu startēt KHL. tāpēc, visdrīzākais, šī čehu kluba iestāšanās Kontinentālajā Hokeja Līgā nenotikšot tuvākajā laikā… vai apskatnieku prognozes īstenosies, rādīs laiks.

Čehijas 1. līgas (otrās spēcīgākās) turnīra tabula uz šo brīdi:

vieta		klubs	spēles		punkti
1.		Ústí nad Labem	32		81
2.		Chomutov	32		68
3.		Olomouc	32		61
4.		Třebíč	32		53
5.		Hradec Králové	32		51
6.		Jihlava	32		50
7.		Znojmo	32		47
8.		Havlíčkův Brod	32		47
9.		Vrchlabí	32		45
10.		Beroun	32		44
11.		Benátky n/J	32		42
12.		Chrudim	32		41
13.		Kadaň	32		38
14.		Tábor	32		38
15.		Havířov	32		32
16.		Šumperk	32		30

versija: HK Gomeļ. 14. un 15. decembrī Maskavā jau norisinājušās Baltkrievijas ekstralīgas (atklātā čempionāta) kluba HK Gomeļ direktora I.Molčanova pārrunas ar KHL vadību par iespēju pieteikt šo Baltkrievijas klubu KHL līgā jau no 2010./2011. g. sezonas. KHL pārstāvji sarunu rezultātā esot apstiprinājuši šādu iespēju ar noteikumu, ja tiks ievēroti KHL reglamenta noteikumi un tiks uzrādītas garantijas vēstules no apgabala vadības par nodomiem celt 5500-vietīgu ledus arēnu vai veikt esošās arēnas rekonstrukciju. tāpat nepieciešams apstiprinājums kluba finanšu iespējām dalībai KHL čempionātā.

respektīvi, ja Gomeļas klubs laicīgi “savāc” naudu un sāk “pārbūvēties”, iespēja jau nākamsezon šo klubu redzēt KHL ierindā ir. tomēr Baltkrievijas Republikas Hokeja Federācijas (BRHF) prezidents Vladimirs Naumovs esot skeptisks – “… HK Gomeļ dalība KHL nav nekas vairāk kā vienkārši vārdi”… vai V.Naumovam būs/nebūs izrādījusies taisnība, arī jau manīsim tuvākajos mēnešos.

HK Gomeļ dibināts 2000. gadā un savā salīdzinoši īsajā pastāvēšanas laikā ir sasniedzis labus panākumus, rosoties pa Baltkrievijas spēcīgākās līgas “spici”. klubs 2003. gadā uzvarēja Baltkrievijas ekstralīgā un arī ieguva Baltkrievijas kausu. 2007. gadā HK Gomeļ atkal izcīnīja Baltkrievijas kausu. Baltkrievijas čempionāta bronza ir bijusi 2004. gadā, bet sudrabs – 2009. gadā. arī 2009./2010. g. sezonā HK Gomeļ “mīcās” pa tabulas augšgalu – ir 4. vietā (skatīt tabulu), sev pa priekšu, vismaz pagaidām, “palaižot” Minskas Junost, Soļigorskas Šahter (kas ir Minskas Dinamo fārmklubs) un Kijevas Sokil – Ukrainas spēcīgāko vienību, kas pērn vēl startēja Krievijas Augstākajā līgā (otrajā stiprākajā), bet šosezon pārcēlās uz Baltkrievijas ekstralīgu.

Latvijas hokeja cienītājiem HK Gomeļ ir interesants arī ar apstākli, ka klubā spēlē Latvijas izlases kandidāts (redzēts arī 2009-12-17 pārbaudes spēlē pret Dāniju) – uzbrucējs Elvis Želubovskis.

Jugra – pretendents Nr.1 no Krievijas. Hantimansijskas Jugra dibināta tikai 2006. gadā, bet jau pāris gados aizcīnījās līdz Krievijas Augstākajai līgai, uzvarēja arī tur un tagad pretendē uz iekļūšanu KHL… 2006./2007. g. (savā pirmajā) sezonā Jugra uzvarēja Krievijas 2. līgā (ceturtajā stiprākajā), iegūstot profesionāļu statusu. jau nākamajā (2007./2008.) sezonā Jugra uzvarēja Krievijas 1. līgā (trešajā stiprākajā), bet sezonu vēlāk (2008./2009.) kļuva par Augstākās līgas uzvarētāju, ar to apliecinot pamatotus centienus iekļūt KHL.

Jugras vadība jau vairākus mēnešus “iestudē” dažāda veida pārrunas ar KHL, paziņojumus, komisiju pieņemšanas u.tml. dažāda “kaluma” Krievijas hokeja eksperti atzīst (t.sk. allhockey.ru), ka no Krievijas klubiem vistuvāk iekļūšanai KHL atrodas tieši Hantimansijskas Jugra. tam par pamatu ir ne tikai kluba sportiskie panākumi pērnsezon un tagad (pašreiz 1. vieta Augstākās līgas Austrumu divīzijā), bet arī “taustāmas” lietas – nopietni “naftas novada” sponsori un no tā izrietoši labumi, t.sk. jau 2008. gadā uzbūvētā 5500-vietīga arēna.

Krievijas Augstākās līgas Austrumu divīzijas tabula (situācija uz 2009-12-20):

Vieta	Klubs	Spēles		Punkti
1.	Jugra / Hantimansijska	26		69
2.	Gazovik / Tjumeņa	26		52
3.	Južnij Ural / Orska	24		34
4.	Jermak / Angarska	26		32
5.	Mečel / Čeļabinska	24		32
6.	Zauraļje / Kurgana	24		29
7.	Kazcink-Torpedo / Ustjkamenogorska	24		27
8.	Sputņik / Ņižņijtagila	26		25

Krievijas otrā versija: Gazovik (Tjumeņa). Krievijas Augstākās līgas Austrumu divīzijas pašreizējais 2. vietas “turētājs” Gazovik ir arī otrs reālais pretendents uz dalību KHL jau 2010./2011. g. sezonā. pagaidām par svarīgāko šķērsli atzīts ledus arēnas trūkums. taču Tjumeņas kluba funkcionāri pamazām rīkojas – arēnas izbūvei zeme jau piešķirta, un KHL viceprezidents V.Šalajevs vēl šomēnes (decembrī) minēja, ka KHL varētu “panākt pretī” un ļaut Gazovik klubam startēt KHL pirms jaunā arēna būs nodota ekspluatācijā. tiesa, šī pretimnākšana būtu iespējama tikai tādā gadījumā, ja KHL komisija pārliecināsies, ka arēnas būvniecība norit pilnā sparā. jāpiebilst, ka esošajā Gazovik arēnā esot vietas tikai 400 skatītājiem…

šomēnes arī Gazovik virzītāji ir publiski izsludinājuši, ka pieņēmuši lēmumu iestāties KHL jau no nākamās (2010./2011.) sezonas. tiesa, šis “sludinājums” negarantē faktu, ka tā notiks. bet nopietnos nodomus apstiprina gan. interesants līgums, arī šomēnes, noslēgts starp Gazovik un KHL klubu Spartak; līgums apliecina, ka Gazovik kļūst par Spartak kluba fārmklubu. ja iekļūšana KHL ir skaidrs Gazovik attīstības virziens, tad “gāziniekiem” būtu jāsāk paplašināt pašiem savu fārmklubu “tīklu”… P.S. bez Gazovik šosezon Spartak-am ir arī otrs fārmklubs – PHK Kriļja Sovetov, kas cīnās Augstākās līgas Rietumu divīzijā.

izziņai: Tjumeņas Gazovik ir salīdzinoši jauns klubs – dibināts 1995. gadā ar uzņēmuma Surgutgazprom (Сургутгазпром) atbalstu. [daudz tās “gāzes” Krievijas hokejā un ne tikai Krievijas.]

KHL paplašināšanās ir svarīga ne tikai šī vārda īstajā nozīmē, bet arī “tulkojumā” – rotācija. jo bija KHL klubi, kuriem neklājas spīdoši pagājušajā sezonā un dažiem neklājas arī šozezon. spilgtākais gadījums ir Toljati Lada, kurai neiet jau otro gadu un kuras bankrota procedūras izskatīšana atkal ir atlikta. maigi izsakoties, pastāv liela iespēja, ka nākamsezon Lada nosaukumu KHL tabulās neredzēsim. laiku pa laikam “paklīst” baumas arī par citu KHL klubu “nespīdošo” finanšu situāciju. šādos apstākļos KHL funkcionāriem vispirms jābūt gataviem “aizlāpīt” caurumus, ko atstājuši “atstādinātie” klubi, un tikai pēc tam – paplašināšanās. līdzīgā kārtā pērnsezon no kopējā “vezuma” tika “izjūgts” Voskresenskas Himik, tā vietā liekot jau pirms tam noskatīto Avtomobiļist.

P.S. Viļņas Vėtra rīkojas. Lietuvas kluba bīdītāji laiku pa laikam publisko savas aktivitātes – spēlētāju un treneru sastāva aprises, plānus par pirmo kluba spēli 2010. gada 1. jūnijā, topošā kluba formastērpus… un decembra vidū iesniedza oficiālu iesniegumu (заявка) par iestāšanos KHL. līgas “atbilde” (oficiāls gala – jā vai nē) Lietuvas klubam būšot jāgaida līdz 2010. gada aprīlim, bet līdz tam KHL inspicēšot Vėtra darbības obligāto nosacījumu izpildē.

papildu info:

• čehu kluba VCES Hradec Králové oficiālais web-s – hchk.cz
• par Hradec-Kralove kluba plāniem “iestāties” KHL – sovsport.ru vai tā kopējums hockeylive.lv
• čehu lapās par Hradec-Kralove kluba potenciālo startu KHL – hokej.sport.cz, tyden.cz
• HK Gomeļ oficiālā mājaslapa – hockey.gomel.by
• par HK Gomeļ vēlmi iestāties KHL – hockey.gomel.by, sport-express.ru, hcgomel.com
• BRHF prezidenta V.Naumova skepse par HK Gomeļ centieniem – allhockey.ru
• Baltkrievijas ekstralīgas aktuālā (mainīgā) tabula – extraliga.stats.pointstreak.com
• HK Gomeļ neoficiālā mājaslapa – hcgomel.com
• allhockey.ru materiāls par AIK, Vėtra, VCES Hradec Králové, HK Gomeļ, Gazovik un Jugra “izredzēm” tikt KHL – allhockey.ru
• par Jugra centieniem iestāties KHL – khl.ru, mmhl.ru, sovsport.ru
• Jugra oficiālā web lapa – ugra-hc.ru
• Jugra fanu lapa – ugra-hc.ucoz.ru
• Krievijas Augstākās līgas Austrumu divīzijas aktuālā (mainīgā) tabula – fhr.ru
• KHL atzinums par Gazovik iespējām startēt KHL (2009. g. decembris) – allhockey.ru
• Gazovik nolēmis startēt KHL (2009.g. decembris) – championat.ru, vsluh.ru
• Gazovik gribēja startēt KHL jau 2009./2010. g. sezonā – sovsport.ru
• Gazovik kļūst par Spartak fārmklubu (2009. g. decembris) – sport-express.ru, vsluh.ru
• Gazovik oficiālā mājaslapa – hc-gazovik.ru
• Gazovik vēsture īs-versijā – ru.wikipedia.org
• par Vėtra iespējām ienākt KHL – infox.ru
• atbilde par Vėtra uzņemšanu vai neuzņemšanu gaidāma līdz 2010. g. aprīlim – sportbox.ru
• prezentēts Vėtra formastērps – parsportu.lv

KHL “logs uz Rietumiem”

KHL funkcionāri nekad nav slēpuši un pat ir uzsvēruši KHL ambīcijas “izplesties” Rietumu virzienā un pat tapt par panEiropas līgu. pirmais solis bija Rīgas Dinamo un arī Minskas Dinamo iesaiste līgā jau kopš pirmās sezonas. otrajā sezonā nevienu jaunu “eiropieti” iesaistīt KHL tomēr neizdevās…

zviedru “otrā atnākšana”. šopavasar plašsaziņas līdzekļos jau ieskanējās ziņa, ka KHL varētu pievienoties zviedru klubi. ziņa “aizdzirksteļoja” no nesaskaņām zviedru elites līgas klubu starpā par TV translēšanas lietām. 5 klubi “piedraudēja”, ka nesaprašanās gadījumā pievienošoties KHL… saprašanās tika panākta, un attiecīgais izteikums par iestāšanos tika norakstīts par “diplomātisko argumentu” un atstāts aizmirstībai.

taču šoruden ir iestudēts nopietnāks solis zviedru kluba iesaistei KHL. 2009. gada 19. novembrī KHL un zviedru hokeja klubs AIK parakstīja nodomu protokolu, kas apliecina kluba plānus iestāties KHL un startēt šajā līgā sākot ar 2010./2011. g. (nākamo) sezonu. nodomu protokols, protams, negarantē to, ka tā arī notiks. taču nodomi, acīmredzot, ir nopietni.

hokeja klubs AIK dibināts 1921. gadā; kluba emblēmā fiksēts 1891. gads, kad dibināts sporta klubs AIK, kurā hokeja “sekcija” atvērās 30 gadus pēc dibināšanas. hokeja kluba AIK sportisko sasniegumu “grāmatā” zelta burtiem “stāv” rakstīti septiņi Zviedrijas čempionu tituli – 1934., 1935., 1938., 1946., 1947., 1982., 1984. gados. kā redzams, pēdējais augstais tituls izcīnīts pirms 25 gadiem. tagad AIK spēlē Zviedrijas otrajā spēcīgākajā līgā – HockeyAllsvenskan, kurā šobrīd (pēc 2009-11-20 spēlēm) 14 klubu konkurencē ieņem 4. vietu. starp citu, AIK klubam ir labi attīstīta fanu kustība.

HockeyAllsvenskan tabula (pēc 2009-11-22 spēlēm; vieta / klubs / punkti):

1. Växjö Lakers HC (43 punkti)
2. IF Malmö Redhawks (42)
3. Leksands IF (41)
4. A I K  IF (36)
5. Almtuna IS (36)
6. Bofors IK (35)
7. Borås HC (35)
8. Mora IK (31)
9. VIK Västerås HK (25)
10. Örebro HK (25)
11. IF Sundsvall Hockey (22)
12. IF Troja/Ljungby (20)
13. IF Björklöven (19)
14. IK Oskarshamn (16)

Lietuvas “versija”. otrs šoruden populārākais KHL attīstības virziens ir Lietuva, kur uzņēmīgi ļaudis ir nodibinājuši vai vismaz izsludinājuši par nodibinātu hokeja klubu, kura mērķis ir spēlēt KHL sastāvā. vēl vairāk – Lietuvas kluba dibinātāji arī izziņoja, ka gatavi Viļņā “piemitināt” kādu no finanšu grūtībās nonākušajiem KHL klubiem – Lada vai Vitjaz… vai Lietuvas kluba funkcionāru paziņojumi paliks tikai “draudu” līmenī, vai arī KHL klubs Viļņā būs, rādīs laiks. Lietuvas “versijas” pretinieki un skeptiķi kā galvenos argumentus, kāpēc lietuviešiem varētu neizdoties, min kluba bāzes trūkumu Lietuvā un nepieciešamību to veidot faktiski no nulles. jebkurā gadījumā, jānovēl Lietuvas kluba veidotājiem saglabāt entuziasmu, “iekrāt” finanses un nonākt KHL! ja ne nākamsezon, tad – kādā no tai sekojošām sezonām.

citi varianti? pērnsezon tika cilātas versijas ne tikai par kāda Zviedrijas kluba dalību KHL, bet arī iespējamo Somijas, Norvēģijas, Čehijas klubu iesaisti. šķiet, tieši čehu kluba Energie (Karlovi Vari; logo līdzās) ienākšana KHL “zonā” bija vistuvāk realizācijai. tomēr – šī gada sākumā tika paziņots, ka čehu klubs 2009./2010. g. sezonā nespēlēs KHL. līgas pārstāvji norādīja, ka nespēlēšanas iemesls ir nauda, ko Karlovi Vari klubs prasot par spēlēšanu KHL…

pašreiz Karlovi Vari klubs cīnās Čehijas spēcīgākās līgas – ekstralīgas (ofic. nos. – O₂ extraliga) ietvaros, 27 spēlēs gūstot 33 punktus un ieņemot 11. vietu (14 klubu konkurencē). detalizētāk skatīt: kluba web lapā hokejkv.cz.

ja jau KHL zem sava “vairoga” jau ir pulcējusi post-padomju hokeja telpu, līdzās Krievijas superklubiem “savācot” Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas hokeja vienības, tad diezgan loģiska būtu arī Ukrainas hokeja flagmaņa – Kijevas Sokil spēlēšana KHL. taču rādās, ka pagaidām politika nenosaka vai vēl nenosaka šādu risinājumu…

Kijevas Sokil (savulaik brīžam saucās arī Dinamo un Sokil-Eskulap) 2008./2009. g. sezonu cīkstējās pa Krievijas Augstāko līgu (otro stiprāko), bet šosezon jau spēlē Baltkrievijas atklātā čempionāta (Baltkrievijas ekstralīgas) ietvaros. kā iemesls līgas maiņai tiek atkal minētas finanses…

starp citu BAČ ietvaros Sokil ir starp līderiem; šobrīd ar 63 punkti 28 spēlēs un 2. vieta 14 klubu konkurencē. vismaz pagaidām Ukrainas klubs atpaliek par 4 punktiem no Minskas Junost, bet ir priekšā Minskas Dinamo fārmklubam – Šahter (Soļigorska), kuram 58 punkti. piebilde: šajā līgā vismaz šobrīd Liepājas Metalurgs ierindojas 10. vietā, bet Rīgas Dinamo fārmklubs – Dinamo Juniors ir 14. vietā (skatīt aktuālo tabulu).

lasāmviela:

• AIK un KHL fiksē nodomu protokolu (2009. g. novembris) – khl.ru
• 5 zviedru klubi “draud” pievienoties KHL (2009. g. aprīlis) – sportacentrs.com
• AIK oficiālā web lapa – aik.se
• AIK īs-apraksts – wikipedia.org
• AIK fanu forumi – blackarmy.se, goldenfanatics.se, svenskafans.com, supporterklubben.com
• HockeyAllsvenskan līgas oficiālais web-s – hockeyallsvenskan.com
• Viļņa plāno pievienoties KHL klubu saimei: lasīt
• eksperta viedoklis “pret” Lietuvas iespējām KHL – parsportu.lv
• sportacentrs.com (tolaik – esports.lv) versijas par Karlovi Vari kluba nespēlēšanu KHL – 1. raksts; 2. raksts
• Karlovi Vari kluba Energie mājaslapa – hokejkv.cz
• angliski par Kijevas Sokil – wikipedia.org
• Kijevas Sokil oficiālā web lapa – hcsokol.kiev.ua
• Kijevas Sokil fanu lapa – sokol.kiev.ua
• Baltkrievijas ekstralīgas aktuālā (mainīgā) tabula – extraliga.stats.pointstreak.com
• KHL amatpersona V.Šalajevs par KHL attīstības plāniem (2008. g. septembris) – allhockey.ru