1. Savā pirmajā NHL pussezonā latviešu uzbrucējs Zemgus Girgensons kļuvis par Buffalo Sabres pamatsastāva spēlētāju. Vismaz pašreizējā Sabres sastāva zīmējumā. Aizvadījis 37 no 38 komandas spēlēm. Un tas viss 19 gadu vecumā / Buffalo Sabres pret Calgary Flames 2013-12-14; foto avots: nhl.com
2. Savu pirmo Ziemeļamerikas sezonu Edmunda Vasiļjeva Hokeja Skolas audzēknis Zemgus Girgensons sāka 15 gadu vecumā Green Mountain Glades klubā ASV “trešā ranga” (Tier III) līgās EmJHL un EJHL. Taču jau pēc šīs sezonas (2009./2010.) ieleca ASV stiprākās junioru līgas USHL komandas Dubuque Fighting Saints sastāvā / foto no 2011./2012. g. sezonas; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā
3. Un ne tikai “vienkārši” ieleca, bet savā pirmajā USHL regulārajā sezonā (2010./2011.) “uztaisīja” Latvijas hokejistu rekordu šajā līgā – 51 spēlē salasot 49 punktus. Iepriekšējais rekords piederēja Latvijas pārstavim Mihailam Salijenko, kurš bija mācējis 1996./1997. gada sezonā 56 spēlēs saražot 39 rezultativitātes punktus. Jāpiebilst, ka Girgensonam tas izdevās 17 gadu vecumā, bet USHL ir junioru līga (Ziemeļamerikā junioru vecums ir U-21)… / foto no 2011./2012. g. sezonas; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā
4. Ar to nepietika… Savā pirmajā USHL sezonā Zemgus Girgensons kopā ar Fighting Saints izcīnīja USHL galveno trofeju – Clark Cup. 2011. gada play off 11 spelēs sakrāti 8 rezultativitātes punkti / Dubuque Fighting Saints ierindā; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā
5. Savā otrajā USHL sezonā (2011./2012.) Girgensons kopā ar Fighting Saints pie čempionu titula netika, bet bija komandas kapteinis un regulārajā sezonā laboja Latvijas hokejistu rezultativitates rekordu. Kopš ta laika tie ir 55 rezultativitates punkti, kas gūti 49 spēlēs / Dubuque Fighting Saints ierindā; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā
6. Paralēli savām gaitām Ziemeļamerikas junioru līgās Zemgus ieradās palīgā Latvijas U-18 un U-20 izlasēm, ar kurām kopā aizvadīti trīs attiecīgo vecumu pasaules čempionāti. Piemēram, 2010. gada decembrī viņš palīdzēja Latvijas U-20 izlasei izcīnīt vietu elitē. Pēc gada – nosargāt šo vietu / Latvijas U-20 izlase pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011-12-26; foto avots: lhf.lv
7. Līdz ko NHL drafta jaunākā vecuma ierobežojums atļāva, tā latviešu jaunais talants tika draftēts. 2012. gadā. Un arī tad sanāca rekords… Zemgus Girgensons ir ar visaugstāko kārtas numuru draftētais Latvijas hokejists! Viņu izvēlējās Buffalo Sabres pirmajā kārtā ar 14. numuru. Jāpiebilst, ka iepriekš neviens Latvijas hokejists nebija draftēts jau pirmajā kārtā. Iepriekšējais rekords no 1991. gada piederēja Sandim Ozoliņam, kuru “paņēma” ar 30. numuru, otrajā kārtā / NHL 2012. gada drafta pasākumu laikā; foto avots: sabres.nhl.com
8. Pēc drafta vienu sezonu (2012./2013.) Zemgus aizvadīja Sabres fārmklubā Rochester Americans AHL čempionātā. Starp citu, šajā vienībā savulaik pieredzi krājuši arī citi latviešu hokejisti – Pēteris Skudra, Jānis Sprukts / Rochester Americans sastāvā 2012./2013. g. sezonā; foto avots: Rochester Americans profils facebook.com lapā (Micheline V)
9. Amerks ierindā Girgensonam sezonu pabojāja tās gaitā gūtās traumas, ieskaitot smadzeņu satricinājumu. AHL regulārās sezonas gaitā aizvadīta 61 spēle, sakrāti 17 punkti un lietderības koeficients -7. Kas ir patālu no Latvijas hokejistu rekordiem AHL / Rochester Americans sastāvā 2012./2013. g. sezonā; foto avots: Rochester Americans profils facebook.com lapā (Micheline V)
10. AHL izslēgšanas spēles – Kaldera kausa izcīņa – Rochester Americans komandai nebija veiksmīgas, jo tā izkrita jau pirmajā kārtā pēc 3 aizvadītām spēlēm. Taču izslēgšanas spēļu summā Zemgus kļuva par Amerksrezultatīvako spēlētaju ar 3 vārtu guvumiem un lietderības koeficientu +2, kas sarūpēts 3 spēlēs / Rochester Americans pret Toronto Marlies 2013. gada aprīlī; foto avots: marlies.ca (Graig Abel)
11. Americans “neraža” izslēgšanas spēlēs ļāva Girgensonam debitēt 2013. gada pieaugušo pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās. Latvijas izlases komplekta jaunākais spēlētajs – 19 gadus vecais Zemgus Girgensons – izcēlās ar savu aktivitāti, aizvadīja 5 spēles un iemeta pretinieku vārtos vienreiz. Starp uzbrucējiem Girgensonam bija ceturtais lielākais speles laiks (vidēji spēlē 17:20) / Latvijas izlase pret ASV izlasi 2013-05-05; foto avots: iihf.com
12. Vasara beidzās ātri… Jo jūlijā noritēja Buffalo Sabres kluba jauno talantu un “prospektu” Development Camp, pēc tam – “īstā” treniņnometne / treniņi jau Sabres krāsās 2013. gada jūlijā; foto avots: Buffalo Sabres profils facebook.com lapā
13. Jau attīstības nometnes pirmajā dienā Girgensons izcēlās ar elegantu vārtu guvumu (skatīt) / treniņi Sabres krāsās 2013. gada jūlijā; foto avots: Buffalo Sabres profils facebook.com lapā
14. Augsta pašatdeve un darba ētika bija vērojama visas vasaras treniņos. Netrūka arī vārtu guvumu pārbaudes spēlēs, piemēram, divi trapījumi vienā spēlē pret Montréal Canadiens (skatīt) / Development Camp laikā 2013. gada jūlijā; foto avots: sabres.nhl.com
15. Detroita. Joe Louis Arena. 2013. gada 2. oktobris. Savas debijas spēles 53. minūtē Zemgus Girgensons nokārto vārtu guvumu (skatīt video). Tas bija Buffalo Sabres vienīgais trāpījums šajā spēlē. Līdz šim vēl nevienam Latvijas hokejistam nebija izdevies panākt vārtu guvumu savā NHL debijas spēlē. Iepriekš savās debijās rezultatīvakais sniegums bija viena piespēle. Tas bija izdevies Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam / Debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013-10-02; foto avots: nhl.com
16. Girgensons ir cīnītājs, ko arī novērtējuši Sabres treneri. No komandas 38 spēlēm, kas jau notikušas šosezon, latviešu uzbrucējs ir piedalījies 37 spēlēs. Par viņu vairāk spēlējuši tikai četri Sabres spēlētāji – visas 38 spēles. Tikpat spēļu (37) ir vienam, bet pārējiem 24 laukuma spēlētājiem – mazāk. Šosezon Buffalo Sabres sastāvā ir uzspēlējuši 30 laukuma spēlētāji un 2 vārtsargi / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-29; foto avots: nhl.com
17. Arī spēles laiks 19-gadīgam jaunpienācējam ir pieklājīgs – vidēji spēlē 14:18. It kā ne tuvu nav pats lielākais komandā, bet pēdējās divās spēlēs tas “uzlecis” līdz 22:01 un 19:21 / Buffalo Sabres pret Dallas Stars 2013-10-28; foto avots: nhl.com
18. Ar savām 37 spēlēm Girgensons ir 11.-ais visvairāk spēļu NHL aizvadījušais Latvijas hokejists. Spēļu skaita ziņā “aiz muguras” Balderis (26 spēles), Karsums (24), Astašenko (23), Kulda (15), Sprukts (14), Ignatjevs (12), Vītoliņš (8), Kerčs (5). “Priekšā” 10 vīri, no kuriem tuvākie potenciāli “noķeramie” – Vasiļjevs (51) un Panteļejevs (54) / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com
19. Savukārt rezultativitātes ziņā Girgensons visu laiku Latvijas hokejistu NHL rezultativitātes Topā dala jau 7./8. vietu, kopā ar Grigoriju Panteļejevu. Abiem pa 14 punktiem; Girgensonam 4+10. Nedaudz vairāk ir Vasiļjevam un Daugaviņam (pa 15 punktiem), arī Ivanānam (18 punkti). Bet talāk konkrētas virsotnes – Skrastiņam 139 punkti, Žoltokam 276, Ozoliņam 654 punkti… / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-29; foto avots: nhl.com
20. Movember. Arī ūsu mēnesī Zemgum bija ko atrādīt / Buffalo Sabres pret Philadelphia Flyers 2013-11-21; foto avots: nhl.com
21. Lietderības koeficients 37 spēļu summā gan negatīvs (-2). Tiesa, šosezon Sabres, kā zināms, “neiet”, un pozitīvs lietderības koeficients pagaidām ir saskaitīts tikai vienam spēlētajam komandā. Attiecīgi Girgensons ar -2 ir krietni virs vidējā savā vienībā / Buffalo Sabres pret Boston Bruins 2013-12-21; foto avots: nhl.com
22.Statistikas pilnībai: 37 spēlēs iespēti arī 58 metieni pa vārtiem, 76 (!) spēka paņēmieni, 23 bloķēti metieni, 2 soda minūtes… / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-16; foto avots: nhl.com
23. Sabres ierindā Girgensons strādā gan kā malējais, gan arī – kā centrs. Uzverēti 45,2% iemetienu. Bet… komandā tikai diviem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vairāk par vienu iemetienu, šis rādītājs ir virs videjā (50.0%) / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com
24. Spēka paņēmiens jeb “buča bortam” tuvplānā. Starp citu, ar saviem 78 spēka paņēmieniem Zemgus Girgensons ir trešais nīgrakais (biežākais) spēka paņēmienu izpildītājs komandā / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com
25. Hokejs mēdz būt traumatisks – ja ne bortā, tad ar slidu… Aktuālajā NHL sezonā līdz šim Girgensons ir izlaidis vienu spēli – 17. oktobrī pret Vancouver Canucks. Dēļ traumas, bet jau nākamajā spēlē bija atpakaļ ierindā / Buffalo Sabres pret Phoenix Coyotes 2013-12-23; foto avots: nhl.com
26. NHL statistiķi cenšas un rēķina nianses līdz smalkumam, ka var līdzēt ne tikai treneriem, bet arī numerologiem, astrologiem… Cik smalki? Ka, piemēram, Girgensona veiksmīgakā spēļu diena ir sestdiena – vidēji spēlē nopelnīts puspunkts, lietderība plusos un arī vidējais spēles laiks (14:43) nedaudz virs sezonas vidējā. Lielāks spēles laiks ir tikai pirmdienās un piektdienās. Bet “neražu” diena ir ceturtdiena – tikai 0,14 punktu vidēji spēlē (Girgensona vidējais apjoms ir 0,38 punkti spēlē), lietderība mīnusos un arī spēles laiks vidēji vismazākais / Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013-11-24; foto avots: nhl.com
27. Vai Nolans ir droša aizmugure? Novembra vidū Buffalo Sabres piedzīvoja galvenā trenera maiņu, un “vadības grožus” pārņēma Teds Nolans – Girgensona “vecais kolēģis” Latvijas izlases cīņu gaitās / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-15; foto avots: nhl.com
28. Tā skaitās klupināšana vai pavizināšana? / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-12-27; foto avots: nhl.com
29. Uz priekšu – guļus, rāpus, agregātstāvoklim nav nozīmes… Tā saucas mērķtiecība, ko novērtē treneri, eksperti un apskatnieki (skatīt video) / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com
30. Viena no Girgensona “zvaigžņu stundām” bija spēle pret Senators10. decembrī – Zemgus nokārtoja savas komandas vienīgo vārtu guvumu “no spēles”, iemeta izšķirošo pēcspeles metienu un nopelnīja spēles pirmās zvaigznes titulu (skatīt vārtu guvumus). Tas, starp citu, bija vispār pirmais pēcspēles metiena mēģinājums viņa NHL spēļu karjerā… / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com
31. Darba ētika un cīņasspars ir viens no iemesliem nonākšanai Sabres 1. maiņā / Buffalo Sabres pret Calgary Flames 2013-12-14; foto avots: nhl.com
32. Pēdējas 3 spēles Girgensonam ir bijušas ar rezultativitātes punktiem. Pēc komandas 38 spēlēm viņš ar 14 punktiem ir ceturtais rezultatīvākaisSabres sastāvā. Un rezultatīvakais starp komandas jaunpienācējiem (rookie), punktu un arī spēļu skaita ziņā apsteidzot, piemēram, tajā pašā 2012. gadā par diviem numuriem augstāk draftēto Mihailu Grigorenko / Buffalo Sabres pret Boston Bruins 2013-12-21; foto avots: nhl.com
33. Šosezon NHL laukumos jau devušies 140 laukuma spēlētāji – jaunpienācēji. Starp tiem reultativitātes ziņā Zemgus ieņem dalītu 14./15. vietu. Vidējais spēles laiks starp 86 uzbrucējiem – jaunpienācējiem ir 14.-ais lielākais. Spēka paņēmienu skaita ziņā starp visas līgas jaunajiem uzbrucējiem Girgensons ir ceturtais, bloķētu metienu skaita ziņā – trešais. Tas viss ir daudz vai maz? Speciālisti spriež, ka jaunā latviešu uzbrucēja lielais ieguvums ir trāpīšana Sabres komandā, kas šosezon ir totāls pastarītis – ar 24 punktiem 38 spēlēs ieņem 30. (pēdējo) vietu NHL kopvērtējumā. Komanda, kas paņem 31,6% no visiem punktiem un iemet maz, esot labs atspēriena punkts jaunajiem talantiem, kuriem būtu grūtāk ļoti labi nokomplektētā vienībā ar “iesīkstējušiem” punktu guvējiem un produktīvām pirmajām maiņām / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-12-27; foto avots: nhl.com
34. Spriežot pēc Latvijas karoga krāsu gammas un proporciju izvēles, to zīmējuši cilvēki, kuri ar mūsu nacionālo simboliku nesaskaras ikdienā. Lai vai kā, bet šis foto ir no tās bilžu sērijas, par ko būtu vērts lepoties. Ne tikai tāpēc ka Zemgus Girgensons šosezon ir vienīgais Latvijas pārstāvis NHL čempionātā. Lai izdodas arī sezonas turpinājumā! / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com
Tradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.
Pirmais “rezervētais numurs” profesionālajā sportā pirmoreiz ieviests ne futbolā, basketbolā, beisbolā vai amerikāņu futbolā, bet tieši hokejā – Nacionālajā Hokeja Līgā. 1934. gada 14. februārī, t.i. pirms 79 gadiem, tika godināts Toronto Maple Leafs leģendārais uzbrucējs Ace Bailey (pilnā vārdā Irwine Wallace Bailey; zemāk pa labi novietotā attēlā) un viņa #6. Dažas dienas vēlāk – 22. februārī – sekoja Boston Bruins kapteinis Lionel Hitchman un viņa #3. Tagad NHL ir vairāk nekā 100 spēlētāju, kuru krekli pacelti pie arēnu griestiem un kuru numuri attiecīgajā klubā ir izņemti no aprites. Kopā NHL klubos apmēram 120 reizes krekli celti “pie griestiem”, bet pastāv speciāli izņēmumi.
Ir daži spēlētāji, kuru numurs rezervēts vairāk nekā vienā klubā. Piemēram, Veina Grecka (Wayne Gretzky) #99 ir “piepacelts” Edmonton Oilers (spēlēja 1979. – 1988.) un arī Los Angles Kings (1988. – 1996.) klubos. Cits izņēmums – ir gadījumi, kad vienā klubā rezervēts numurs, ar kuru spēlējuši divi leģendāri hokejisti. Tad nu abiem par godu konkrētais numurs “dubultā” rezervēts vienas ceremonijas ietvaros. Vēl ir trīs spēlētāju numuri, kurus laika posmā no 1979. līdz 1982. gadam bija godinājis sava laika Hartford Whalers klubs; taču pēc kluba pārcelšanās un nosaukuma maiņas jaunais klubs – Carolina Hurricanes – agrākā franšīzes īpašnieka rezervācijas īsti nerespektē… Tiesa, vienu numuru – Gordija Hova #9 – Hurricanes “nedodot” aktuālajiem spēlētājiem, neskatoties uz to, ka šis numurs nav oficiālajā Retired Numbers sarakstā.
Top numuri
Teorētiski visretākā iespēja NHL laukumos ir sastapt hokejistu ar #7; septītnieks ir rezervēts 10 Nacionālās Hokeja Līgas klubos. Otro vietu ieņem #9 – oficiāli rezervēts deviņos līgas klubos. Trešais rezervētākais – #3, kas ir “svēts” astoņos NHL klubos. Ceturtajā vietā #16 (septiņos klubos). Dalītu 5.-6. vietu ieņem #2 un #19 (katrs aizņemts 6 klubos).
Interesanti, ka pirmo trīs desmitu skaitļu virtenē nevienā klubā nav rezervēti tikai divi numuri (no 30). #13, ko varētu norakstīt uz “numeroloģisku” vairīšanos no šī skaitļa. Otrs nepiekārtais ir #28, ar kādu, starp citu, NHL šosezon iestartējis latviešu jaunais talants Zemgus Girgensons. Šobrīd NHL kopumā rezervēšana nav skārusi 63 numurus, kas nav aizņemti nevienā no NHL klubiem.
P.S.
Zemāk virkne vārdiem, kuru lielākā daļa neko neizteiks, taču sniedz ieskatu par kādu darba gadu apjomu un pēc cik ilga laika piekar kreklus NHL-ā.
NHL Top 3 Retiried Numbers:
nr.
klubu skaits
klubs
hokejists
gadi klubā
rezerv. gads
#7
10
Boston Bruins
Phil Esposito
1967.-1975.
1987.
Buffalo Sabres
Rick Martin
1971.-1981.
2011.
Dallas Stars
Neal Broten
1980.-1995., 1996.-1997.
1998.
Detroit Red Wings
Ted Lindsay
1944.-1957., 1964.-1965.
1991.
Edmonton Oilers
Paul Coffey
1980.-1987.
2005.
Montréal Canadiens
Howie Morenz
1823.-1937.
1937.
New York Rangers
Rod Gilbert
1960.-1977.
1979.
Philadelphia Flyers
Bill Barber
1972.-1985.
1990.
Phoenix Coyotes
Keith Tkachuk
1991.-2001.
2011.
Washington Capitals
Yvon Labre
1974.-1981.
1981.
#9
9
Boston Bruins
John Bucyk
1957.-1978.
1980.
Calgary Flames
Lanny McDonald
1981.-1989.
1990.
Chicago Blackhawks
Bobby Hull*
1957.-1972.
1983.
Detroit Red Wings
Gordie Howe
1946.-1971.
1972.
Edmonton Oilers
Glenn Anderson
1980.-1991., 1996.
2009.
Montréal Canadiens
Maurice Richard
1942.-1960.
1960.
New York Islanders
Clark Gillies
1974.-1986.
1996.
New York Rangers
Andy Bathgate
1952.-1964.
2009.
Adam Graves
1991.-2001.
2009.
Phoenix Coyotes (kā Winnipeg Jets)
Bobby Hull*
1972.-1980.
1989.
#3
8
Boston Bruins
Lionel Hitcman
1925.-1934.
1934.
Chicago Blackhawks
Pierre Pilote
1955.-1968.
2008.
Keith Magnuson
1969.-1980.
2008.
Colorado Avalanche (kā Quebec Nordiques)
J.C. Tremblay
1972.-1979.
1979.
Edmonton Oilers
Al Hamilton
1972.-1980.
1980.
Montréal Canadiens
Butch Bouchard
1941.-1956.
2009.
New Jersey Devils
Ken Daneyko
1982.-2003.
2006.
New York Rangers
Harry Howell
1952.-1969.
2009.
St. Louis Blues
Bob Gassoff
1973.-1977.
1977.
* Arī Bobby Hull numurs rezervēts divos klubos. Pēc hokejista lūguma Phoneix Coyotes ļāva viņa dēlam Brett Hall spēlēt ar tēva #9.
NAHL (North Amerian Hockey League) kā ASV otrs stiprākais junioru čempionāts (Tier II) būs tālāk no NHL nekā Kanādas junioru elites līgas vai USHL. Neviens no Latvijas hokejistiem, kas spēlējuši NAHL, līdz Ziemeļamerikas hokeja piramīdas augšgalam – NHL – nav uzrāpies. Vismaz pagaidām. Taču starp Nacionālās Hokeja Līgas hokejistiem ir spēlētāji. kuru biogrāfijā ir ieraksta ailīte ‘NAHL’. Šosezon trīs Latvijas jaunie hokejisti ir izvēlējušies NAHL ceļu.
Vispār jau NHL klubu aktuālajos sastāvos ir vairāki desmiti spēlētāju, kuru pieredzē ir arī dalība NAHL čempionātā. Taču absolūtais vairums viņu nav spēlējuši NAHL klubos, bet – ir bijuši ASV U-18 izlases sagatavošanās programmas dalībnieki. T.i., spēlējuši jauniešu izlasē, kurai pieredzes uzkrāšanas nolūkā bija jāspēlē NAHL čempionātā. Tāda kārtība pastāvēja līdz 2009. gadam, kad ASV U-18 izlase tika pārcelta līmeni augstāk – uz USHL līgu, kur U-18 pasaules čempionātiem gatavojās turpmāk.
Bet aktuālie NHL hokejisti, kuriem ir NAHL klubu pieredze ceļā uz virsotnēm, drīzāk ir izņēmums nekā likumsakarība, ja salīdzina ar ienācējiem no USHL un Kanādas elites junioru līgām. Tomēr jaunās NHL sezonas ievadā oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši padsmit veči, kuri agrāk spēlējuši NAHL klubos. Viens no redzamākajiem un līguma ziņā “biezākajiem” (6 250 000 dolāru šajā sezonā) ir Buffalo Sabres vārtsargs Ryan Miller. Turpat netālu – Columbus Blue Jackets aizsargs James Wisniewski (5 500 000), Vancouver Canucks uzbrucējs David Booth (4 250 000), Ottawa Senators vārtsargs Craig Anderson (3 187 500), Tampa Bay Lightning vārtsargs Ben Bishop (2 300 000)… Ja skatās optimistiski, izņēmumu ir diezgan daudz, lai atrastos vieta vēl kādam.
Latvijas hokejistiem ar NAHL pieredzi, kā jau minēts, izņēmumus iestudēt nav izdevies. Taču ir daži pozitīvi piemēri karjeras virzībai arī starp Latvijas hokejistiem. Tā, salīdzinoši nesen latviešu aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) pēc veiksmīgas savas otrās NAHL sezonas, kur bija līgas rezultatīvākais un “Gada” aizsargs, pārcēlās uz USHL čempionātu un pēc tam – uz koledžu hokeja līgu NCAA, no kuras tad arī kvalificējās dalībai Latvijas izlasē pasaules čempionātā. Tātad – viss pašu rokās, kājās un galvās.
Kristaps Bazevičs (dz. 1994.)
Latviešu aizsargs Kristaps Bazevičs (augstāk pa labi novietotā attēlā) zviedru hokeja plašumus pret Ziemeļameriku iemainīja jau 17 gadu vecumā, kad 2011./2012. g. sezonu iesāka Kanādā – WHL līgas klubā Prince Albert Raiders. Tur sanāca uzspēlēt tikai divas spēles, un jau sezonas gaitā tika atrasta jauni cīņas lauki – NAHL. Šajā līgā Bazevičs jau ir uzsācis savu trešo sezonu. Klubi gan mainījušies – Alaska Avalanche, Johnstown Tomahawks. bet tagad – kopš 2013. gada sākuma – Wichita Falls Wildcats. Vienība un arī Kristaps Bazevičs sezonu iesākuši veiksmīgi – “meža kaķi” ir starp aktuālā NAHL čempionāta līdervienībām, bet 19 gadus vecais latviešu hokejists – viens no diviem komandas lietderīgākajiem aizsargiem. Abiem ar Andrew Kerr lietderības koeficients pa +7. Latviešu aizsarga kontā 13 spēlēs arī 2 rezultatīvas piespēles.
Jau trešo sezonu spēlē NAHL, un droši, ka esi izkodis līgu pilnībā. Kas ir tās spēks? Kas trūkumi? Kristaps Bazevičs: “Līga ir salīdzinoši veca priekš junioru hokeja, jo nav 20 gadus veco spēlētāju ierobežojums, līdz ar to spēlētāji ir fiziski daudz spēcīgāki un spēlē spēka hokeju. Domāju, ka aizsargiem diezgan laba līga, jo pretinieks nedod laiku pieņemt lēmumu. Trūkums droši vien ir tas ka spēlētāji nav tik tehniski, bet to kompensē ar spēka spēli.”
Esi uzspēlējis arī Kanādā – WHL. Ja Tev jāsalīdzina WHL un NAHL – kādas ir būtiskākās abās spēlētā hokeja un tā līmeņa atšķirības? “WHL viennozīmīgi ir ļoti laba līga, tāpat kā USHL arī ir nosacīti jauna. Lielākā atšķirība ir tā, ka WHL pirmās divas maiņas ir ļoti labas, un ir diezgan liela atšķirība starp pirmajām divām un trešo-ceturto maiņu, jo ceturtajā spēlē vai nu jaunie, vai kaušļi. NAHL pirmās maiņas varētu būt USHL un WHL ceturtās vai pat trešās maiņas, pēc manām domām. WHL ir gan tehniska līga, gan tajā pašā laikā piekopj spēka hokeju.”
Kā esi iejuties Wildcats sastāvā? Kādas attiecības izveidojušās ar treneriem, spēlētājiem? “Wildcats sastāvā esmu iejuties ļoti labi, visi apstākļi ļoti apmierina, treneri ir ļoti zinoši un strādā pie tā, lai spēlētāji attīstās. Galvenais treneris Pols Baksters (Paul Baxter) ir labākais treneris, kāds man ir bijis. Pats spēlējis NHL vairākas sezonas, bijis gan galvenais treneris ECHL, AHL un [Somijas] SM-liiga, gan galvenā trenera asistents NHL. Trenējis Sandi Ozoliņu Floridas Panthers. Ļoti daudz ko esmu iemācījies no viņa. Ar komandas biedriem attiecības ir ļoti labas; ļoti saliedēts kolektīvs.”
Cik vērtīga, Tavuprāt, Tavā karjerā ir Ziemeļamerikas pieredze? “Domāju, ka Ziemeļamerikas pieredze man noderēs, jo šeit hokejs ir daudz ātrāks nekā Eiropā. Bet to jau varēs pateikt tikai pēc kāda laika, kad iegūtās zināšanas būs jāliek lietā pieaugušo hokejā.”
Kristofers Bindulis (dz. 1995.)
Latviešu aizsargs Kristofers Bindulis (attēlā – pa labi) uz NAHL pārcēlās šajā starpsezonā pēc tam, kad bija aizvadījis sezonu Juniors komandas ierindā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Vēl aizvadītās sezonas uzkrājumā dalība Latvijas U-18 izlases spēlēs, t.sk. jauniešu pasaules čempionātā. Tagad NAHL vienības Soo Eagles sastāvā Bindulis aizvadījis 13 spēles, iekrājis 3 punktus par rezultatīvām piespēlēm un lietderības koeficientu +3. Starp Eagles aizsargiem tas ir otrs labākais lietderības koeficients.
Kā esi iejuties Eagles sastāvā? Kas ir grūtākās, kas vieglākas lietas salīdzinājumā ar Rīgu? Kristofers Bindulis: “Eagles komanda uzņēma brīvi, jūtos kā savējais; protams, bija sevi jāpierāda, lai trenerim rastos uzticība. Grūtākais viennozīmīgi ir – prom no mājām, bez vecākiem, viss ir pašu rokās. Mēs komandā esam divi latvieši, es un Bruno Birzītis, viens otru atbalstam un ir vieglāk! ”
Kāds Tavuprāt ir NAHL hokejs un līmenis, ja salīdzina ar Tavu agrāko pieredzi – MHL B? “Kā jau Ziemeļamerikas hokejs, ir ātrs spēles ritms, ļoti daudz fiziska kontakta spēles, pie kā ir jāpierod domāt ātri. Savukārt ar manu pieredzi MHL B – tas bija tehnisks hokejs, ātrumi nav tik lieli, bet vairāk saspēles! Es uzskatu, kad NAHL ir augstāks par MHL B.”
Kādus uzdevumus esi izvirzījis sev šai sezonai? “Es atbraucu ar mērķi tik [koledžu hokeja] NCAA pirmajā divīzijā. Vēlos iegūt labu izglītību un spēlēt augstā līmenī.”
Bruno Birzītis (dz. 1995.)
Jaunais uzbrucējs uz NAHL un Soo Eagles pārcēlās vienlaikus ar kolēģi – Kristoferu Binduli. Arī pieredze Bruno Birzītim (attēlā zemāk pa labi) ir līdzīga – 18 gadi, Juniors, MHL B, Latvijas Virslīga, SK Rīga-95, Sanktpēterburgas jauniešu čempionāts, Latvijas U-18 izlase. Tomēr pērnsezonas biogrāfijā ir arī dalība HK Rīga sastāvā MHL (A grupas) čempionātā, kur aizvadītas 29 spēles. Šosezon Soo Eagles ierindā – 11 spēles, iekrāti 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients -3.
Kā esi nonācis Eagles sastāvā? Kāpēc izvēlējies ASV, nevis, piemēram, Kanādu? “Bijām aizbraukuši uz Našvilu uz showcase, kur mūs pamanīja cilvēks no Eagles un uzaicināja uz try-out Detroitā. Pēc showcase lidojām uz Detroitu, labi nospēlējam tur, un treneris teica, ka grib mūs redzēt sastāvā. ASV tāpēc, ka bija kontakti šeit, vairāk zinājām par hokeju šeit; līdz ar to bija vieglāk uzzināt visu,” tā Bruno Birzītis. “Grūti salīdzināt ar MHL, jo pagājušogad MHL spēlēja vēl 1991. gadi, līdz ar to grūti spriest. Šeit [NAHL] hokejs ir savādāks – vairāk spēka spēle un metieni pa vārtiem, mazāk kombinācijas un kādas izspēles.”
Vai darbošanos Eagles komandā atvieglo apstāklis ka vienībā ir arī cits latvietis Kristofers Bindulis? “Domāju, ka, protams, ir vieglāk, jo ir latvietis ar ko parunāties, apspriesties par kaut ko; palīdzam viens otram ar angļu valodu. Esam ar mērķi šeit, lai tiktu NCAA koledžā, turpināt mācīties un spēlēt; pēc tam jau redzēs kā dzīvē viss izvērtīsies.”
P.S.
Latvijas hokejisti un viņu sniegums NAHL čempionātā pirms 2013./2014. g. sezonas (tabulā iespējami papildinājumi):
spēlētājs
dz.
sezona
klubs
sp.
punkti
+/-
play off
UZBRUCĒJI
Raimonds Daniličs
1985.
2004./2005.
Texas Tornado
13
0+5
n/d
Bismarck Bobcats
25
3+9
n/d
4 sp. 0+1
Edgars Lipsbergs
1989.
2008./2009.
Topeka Roadrunners
43
5+9
+6
9 sp. 0+1; ±0
2009./2010.
Topeka Roadrunners
52
17+25
+6
9 sp 5+3; +3
Rihards Marenis
1993.
2012./2013.
Amarillo Bulls
10
1+0
+1
Ēriks Ozollapa
1987.
2006./2007.
Traverse City North Stars
12
3+0
n/d
Jānis Puriņš
1987.
2006./2007.
Mahoning Valley Phantoms
44
14+5
n/d
1 sp. 0+0
Mārtiņš Roštoks
1980.
1999./2000.
Rochester Jr. Americans
13
6+4
n/d
Danville Wings
7
1+3
n/d
Nils Semjonovs
1991.
2010./2011.
Springfield Jr. Blues
6
2+0
-1
Aberdeen Wings
45
8+7
-2
2011./2012.
Odessa Jackalopes
9
0+2
-5
Kārlis Zirnis
1977.
1997./1998.
Gaylord Grizzlies
41
15+22
n/d
AIZSARGI
Kristaps Bazevičs
1994.
2011./2012.
Alaska Avalanche
13
2+2
+2
2012./2013.
Johnstown Tomahawks
30
3+3
-4
Wichita Falls Wildcats
21
1+2
-4
Ričards Bērziņš
1992.
2010./2011.
Wenatchee Wild
7
0+1
-1
Ralfs Freibergs
1991.
2009./2010.
Texas Tornado
26
1+17
-3
5 sp. 0+2; +2
2010./2011.
Texas Tornado
53
7+48
+21
4 sp. 0+3; -1
VĀRTSARGS
atv. %
GAA
Dainis Vasiļjevs
1990.
2009./2010.
Kenai River Brown Bears
17
89.5%
3.74
2 sp. 89.5%; 3.20
*
Plašākai ainavai:
Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL: tepat
Mūsējie netālu no NHL. 3. sērija. Savienotās Valstis. USHL: tepat
Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
Latviešu “brīnumbērna” Zemgus Girgensona debija Nacionālajā Hokeja Līgā tika gaidīta īpaši. Tomēr – ar visaugstāko numuru draftētais Latvijas hokejists, un galu galā jau 3 sezonas neviens mūsējais “hokeja Mekā” nebija debitējis. Bet tagad ir! Interesanti, ka ar savu debiju Girgensons ir jau pārrakstījis dažus Latvijas hokejistu rekordus NHL-ā.
Nav jau tā, ka šo rekordu būtu “ka biezs”, jo pie pasaules grandiem – Nacionālajā Hokeja Līgā – Zemgus Girgensons ir tikai 19.-ais Latvijas hokejists. Tomēr debija ir bijusi katram no viņiem. Protams, uzbrucējs ir salīdzināms ar sava ampluā pārstāvjiem. Tomēr vecumu, piemēram, varam salīdzināt arī plašāk.
Vienīgais debitants ar vārtu guvumu
No 17 Latviju pārstāvošiem laukuma spēlētājiem, kas uzspēlējuši NHL, četriem ir izdevies debitēt ar rezultativitātes punktiem. Patiesībā – vienu punktu. Rezultatīvas piespēles debijas spēlē ir fiksētas Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam. Vārtu guvums ir izdevies tikai Zemgum Girgensonam.
Jaunākais debitants
Līdz šim jaunākie debitanti NHL no Latvijas bija trīs puiši, kas pārstāvēja talantīgo 1972. gadu un NHL čempionātā pierakstījās 20 gadu vecumā 1992./1993. gada sezonas gaitā – Sandis Ozoliņš, Grigorijs Panteļejevs un Sergejs Žoltoks. Bet Zemgus Girgensons debitēja 19 gadu vecumā!
P.S. Lietderīga debija
Zemgus Girgensons ir arī viens no četriem Latvijas laukuma spēlētājiem NHL, kuri debijas spēlē ir sastrādājuši pozitīvu lietderības koeficientu. Zemgum tas bija +1, tikpat cik Sergejam Žoltokam un Oskaram Bārtulim. Tomēr šajā parametrā, jādomā – uz ilgāku laiku, palicis negrozīts Sanda Ozoliņa rekords – debijas spēlē lietderības koeficients +3!
Latvijas hokejistu debijas spēles NHL, kā arī šajās spēlēs iekrātā statistika:
debijas dat.
spēlētājs
vecums
dz.
komanda
punkti
+/-
SM
met.
sp. laiks
1989-10-05
u. Helmuts Balderis
37
1952.
Minnesota North Stars
0+0
±0
0
1
n/d
1991-11-08
v. Artūrs Irbe
24
1967.
San Jose Sharks
GAA 2.01
atv. 93.8%
0
–
59:46
1992-10-08
a. Sandis Ozoliņš
20
1972.
San Jose Sharks
0+1
+3
2
3
n/d
1992-12-03
u. Grigorijs Panteļejevs
20
1972.
Boston Bruins
0+0
-1
0
1
n/d
1993-04-08
u. Sergejs Žoltoks
20
1972.
Boston Bruins
0+1
+1
0
2
n/d
1993-10-06
u. Harijs Vītoliņš
25
1968.
Winnipeg Jets (old)
0+0
±0
0
1
n/d
1993-10-29
u. Aleksandrs Kerčs
26
1967.
Edmonton Oilers
0+0
-1
0
2
n/d
1997-11-05
v. Pēteris Skudra
24
1973.
Pittsburgh Penguins
GAA 2.26
atv. 85.7%
0
–
26:33
1998-10-10
a. Viktors Ignatjevs
28
1970.
Pittsburgh Penguins
0+0
±0
0
1
20:11
1999-02-09
a. Kārlis Skrastiņš
24
1974.
Nashville Predators
0+1
±0
0
0
16:05
1999-04-09
u. Herberts Vasiļjevs
22
1976.
Florida Panthers
0+0
±0
2
0
12:24
2000-03-26
a. Kaspars Astašenko
25
1975.
Tampa Bay Lightning
0+0
±0
2
0
11:46
2005-10-08
u. Raitis Ivanāns
26
1979.
Montréal Canadiens
0+0
-1
0
0
2:51
2006-10-20
u. Jānis Sprukts
24
1982.
Florida Panthers
0+0
-1
0
0
1:05
2008-12-13
u. Mārtiņš Karsums
22
1986.
Boston Bruins
0+0
-1
0
2
8:52
2009-11-12
a. Oskars Bārtulis
22
1987.
Philadelphia Flyers
0+0
+1
0
1
17:18
2010-01-14
u. Kaspars Daugaviņš
21
1988.
Ottawa Senators
0+0
±0
0
2
8:26
2010-02-12
a. Artūrs Kulda
21
1988.
Atlanta Thrashers
0+0
±0
0
1
9:36
2013-10-02
u. Zemgus Girgensons
19
1994.
Buffalo Sabres
1+0
+1
0
1
11:23
*
[Foto fiksēts Zemgus Girgensona debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013. gada 2. oktobrī. Zemāk ripa, ar kuru nokārtots pirmais vārtu guvums NHL čempionātā. Foto avots: nhl.com.]
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Līdz šim par Latvijas spēlētāju vienīgo pareizo ceļu NHL virzienā ir uzskatīta metode – pēc iespējas agrāk sakravāt mantas un doties spēlēt uz Ziemeļamerikas junioru līgām. Izvēlētās metodes pareizību apliecina arī fakts, ka visi seši Latvijas hokejisti, kuri 21. gadsimtā aizklauvējušies līdz NHL, jau laicīgi – U-20 vecumā un pat agrāk – sākuši „kapāt” Ziemeļamerikā. Šovasar NHL klubu attīstības nometnēs aicināti 3 Latvijas hokejisti – Gudļevskis, Indrašis un Ķēniņš, kuri „auguši” Eiropas čempionātos. Vai viņiem ir cerības „uzlauzt” NHL pa taisno?
21. gadsimta līdzšinējā gaitā līdz NHL oficiālajām spēlēm nokļuvuši seši Latvijas hokejisti, un viņi visi Ziemeļamerikas hokeju bija „nogaršojuši” jau junioru un pat jauniešu vecumā. Visagrāk aizstartēja uzbrucējs Mārtiņš Karsums, kurš „aiz dīķa” uzspēlēja jau U-16 vecumā, bet uz pastāvīgu palikšanu „apmetās” no U-18 gadu vecuma. Tālu neatpaliek Raitis Ivanāns, kurš Ziemeļamerikā sāka „grauzt” ledu jau U-18 vecumā, bet savu pirmo lielo iespēju uzspēlēt NHL sagaidīja U-27 vecumā… Nosacīts izņēmums sistēmā ir Jānis Sprukts, kurš Ziemeļamerikā uzspēlēja junioru (U-20) vecumā jau pēc tam, kad bija draftēts, bet vēlāk trīsarpus sezonas „stažējās” Eiropā. Arī Kulda un Daugaviņš uz Ziemeļameriku pārcēlās tikai pēc tam, kad bija draftēti.
Savukārt, šajā gadsimtā nav bijis neviens gadījums, ka NHL-ā debitētu vai uz debitanta godu ļoti tuvu pretendētu kāds Latvijas hokejists, kas junioru gados nebūtu „apsildījis” degunu hokeja dzimtajā kontinentā. Jā, 20. gadsimtā PSRS sabrukuma „rajonā” bija padomju līgas un „vecā” Dinamo sagatavoto spēlētāju pieplūdums, ieskaitot tādas anomālijas kā uzbrucējs Helmuts Balderis, kurš NHL debitēja 37 gadu vecumā. Tāpat, piemēram, aizsargs Kārlis Skrastiņš (1974. – 2011.) nobrieda Eiropā un tikai 24 gadu vecumā aizvadīja savu pirmo sezonu „tur”. Visjaunāko laiku (21. gadsimta) Latvijas hokeja vēsturē šādu piemēru nav.
Latvijas hokejisti, kuri 21. gadsimtā debitējuši NHL:
spēlētājs
dz.
pirmā sezona Z-Am.
NHL debijas sez.
NHL drafts
Oskars Bārtulis
1987.
2004./2005.
2009./2010.
2005.
Kaspars Daugaviņš
1988.
2006./2007.
2009./2010.
2006.
Raitis Ivanāns
1979.
1996./1997.
2005./2006.
(nav)
Mārtiņš Karsums
1986.
2001./2002.
2008./2009.
2004.
Artūrs Kulda
1988.
2006./2007.
2009./2010.
2006.
Jānis Sprukts
1982.
2001./2002.
2006./2007.
2000.
*
Ceļu caur Ziemeļamerikas jauniešu/junioru hokeja sistēmu izvēlējušies arī Latvijas „prospekti” – 1994. gadā dzimušie uzbrucēji Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers, kuri jau ne mazāk kā 3 sezonas pirms 2012. gada drafta „deva virsū” pa ASV. Arī 2010. gadā draftētais uzbrucējs Kristiāns Pelšs (1992. – 2013.) pēc drafta, bet jau junioru vecumā pārcēlās uz Ziemeļameriku. Piemēri ir, un tie iedvesmo Latvijas jaunos spēlētājus izvēlēties tieši laicīgu pārslēgšanos uz Kanādas un ASV laukumiem.
Development Camps
NHL klubi vasarās rīko attīstības nometnes, kurās aicina pašu noskatītos jaunos spēlētājus – kā draftētus, tā arī relatīvi jaunus hokejistus, kas draftam „paskrējuši” garām. Šovasar Development Camps „tīklos” nokļuvuši trīs Latvijas hokejisti, kuri iepriekš nav spēlējuši Ziemeļamerikas līgās un ir jau pārauguši Ziemeļamerikas junioru līgu (U-21) vecumu. Viens ir Tampa Bay Lightning šovasar draftētais vārtsargs Kristers Gudļevskis, kurš attiecīgi piedalās 6. jūlijā aizsāktajā Lightning „prospektu nometnē”. Savukārt nedraftētie uzbrucēji Miks Indrašis un Ronalds Ķēniņš ielūgti uz Vancouver Canucks attīstības nometni, kas sākusies 7. jūlijā. Interesanti, ka Ķēniņš ir uzaicināts arī uz Winnipeg Jets šīs vasaras Development Camp, kuras sākums paredzēts jau pēc Canucks nometnes – 15. jūlijā.
Jāatgādina, ka NHL attīstības nometnes neko nesola un negarantē, bet – klubu interesi „apskatīt” apliecina. Tāpat šādi uzaicinājumi ir zināms novērtējums, un katra paša „prospekta” rokās un kājās ir iespēja sevi apliecināt un gūt no šī „svētceļojuma”. Arī tad, ja skaidri paredzama atgriešanās savā vietā Eiropā. Pat, ja rodas doma, ka kāds spēlētājs ir pieaicināts nometnei „pilnam komplektam” – lai nodrošinātu kvalitatīvam treniņam un skatei nepieciešamo personu skaitu, tad jāņem vērā – kuru katru tomēr neaicina.
Starp citu, pirms gada šādā nometnē pie Chicago Blackhawks jau bija „eiropietis” Miks Indrašis, bet, piemēram, 2010. gada vasarā Washington Capitals attīstības nometnē atrādījās Eiropā spēlējošie, nedraftētie un junioru vecumu pāraugušie – aizsargs Kristaps Sotnieks un vārtsargs Nauris Enkuzens.
P.S.
Buffalo Sabres trīsdienu Development Camp sāksies 10. jūlijā, bet Pittsburgh Penguins nometne noritēs 16. – 20. jūlijā. Atgādinājumam: Sabres „prospekts” ir Zemgus Girgensons, Penguins – Teodors Bļugers.
Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?
Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.
Rīga – „saldā” un iecietīgā
Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…
Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.
Sliktāk nebūs?
Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.
Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.
Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.
Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:
uzbrucējs
sezona
spēles
punkti
+/-
sp. laiks
1.
Marcel Hossa
2009./2010.
56
35+20
-3
19:15
2.
Marcel Hossa
2008./2009.
52
22+22
+3
19:43
3.
Mark Hartigan
2008./2009.
55
20+18
-1
17:03
4.
Matt Ellison
2008./2009.
55
15+22
+1
19:00
5.
Mike Iggulden
2009./2010.
55
13+20
+6
16:15
6.
Tomáš Surový
2010./2011.
54
14+18
-4
17:40
7.
Brock Trotter
2010./2011.
49
9+17
+3
14:26
8.
Mark Hartigan
2010./2011.
45
16+8
+8
17:16
9.
Martin Kariya
2009./2010.
38
4+19
+8
13:17
10.
Róbert Petrovický
2009./2010.
34
8+11
-3
16:20
11.
Fredrik Warg
2011./2012.
49
10+7
-18
16:42
12.
Jamie Lundmark
2011./2012.
47
8+8
-11
15:35
13.
Niclas Lucenius
2011./2012.
53
0+15
+6
14:34
14.
Marcel Hossa
2011./2012.
19
8+6
+2
17:06
15.
Tyler Arnason
2009./2010.
26
4+7
+3
9:48
16.
Ronald Petrovický
2008./2009.
30
2+3
-4
11:36
17.
Juraj Mikúš
2010./2011.
22
3+1
-5
12:04
18.
Adrian Foster
2009./2010.
10
2+2
-1
13:49
19.
Róbert Petrovický
2010./2011.
20
1+3
-4
11:03
20.
Vitalijs Karamnovs
2010./2011.
18
0+2
-3
10:03
21.
Jakub Šindel
2011./2012.
21
1+0
-9
12:32
22.
Ville Nieminen
2011./2012.
16
0+1
-7
16:53
23.
Björn Melin
2011./2012.
11
0+0
-9
12:03
*
Ievajadzējās aizsargu
Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.
Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.
Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:
aizsargs
sezona
spēles
punkti
+/-
sp. laiks
1.
Lee Sweatt
2009./2010.
37
2+5
+2
19:56
2.
Duvie Westcott
2008./2009.
51
2+18
-1
21;28
3.
Filip Novák
2008./2009.
50
4+14
-7
20:43
*
Tellkvists kā labs konjaks?
Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.
Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:
vārtsargs
sezona
spēles
GAA
atv. %
sausi
sp. laiks
1.
Martin Prusek
2008./2009.
20
1.70
94.1%
6
1163:48
2.
Chris Holt
2010./2011.
33
2.47
92.4%
1
1965:37
3.
Mikael Tellqvist
2010./2011.
20
2.63
92.2%
1
1139:33
4.
Chris Holt
2011./2012.
45
2.27
91.9%
5
2590:12
5.
Daniel Sperrle
2008./2009.
5
2.61
90.8%
0
252:56
6.
Martin Prusek
2009./2010.
28
3.13
90.3%
0
1476:56
*
Kas ir Dinamo seja un rokraksts?
Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?
Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.
Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.
Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.
Bet, lai Dinamo veicas!
Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):
ampl.
spēlētājs
dz.
statuss attiecībā uz Dinamo
UZBRUCĒJI
U
Ģirts Ankipāns
1975.
pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U
Māris Bičevskis
1991.
pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U
Rihards Bukarts
1995.
papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U
Roberts Bukarts
1990.
turpinās līgums
U
Andris Džeriņš
1988.
turpinās līgums
U
Alexandre Giroux
1981.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U
Miks Indrašis
1990.
pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U
Raitis Ivanāns
1979.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U
Jamie Johnson
1982.
panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U
Mārtiņš Karsums
1986.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U
Edijs Rinke-Leitāns
1991.
try-out līgums
U
Niclas Lucenius
1989.
turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U
Gints Meija
1987.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U
Vitālijs Pavlovs
1989.
try-out līgums
U
Ainars Podziņš
1992.
turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U
Rob Schremp
1986.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U
Gunārs Skvorcovs
1990.
try-out līgums
U
Juris Upītis
1991.
turpinās līgums
AIZSARGI
A
Mathieu Carle
1987.
noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A
Oskars Cibuļskis
1988.
turpinās līgums
A
Edgars Dīķis
1991.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Guntis Galviņš
1986.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Mārtiņš Jakovļevs
1991.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Rodrigo Laviņš
1974.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Mārtiņš Porejs
1991.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Jēkabs Rēdlihs
1982.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Krišjānis Rēdlihs
1981.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A
Arvīds Reķis
1979.
pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A
Artūrs Salija
1992.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Andrejs Smirnovs
1992.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A
Kristaps Sotnieks
1987.
pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
VĀRTSARGI
V
Kristers Gudļevskis
1992.
papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V
Māris Jučers
1987.
turpinās līgums
V
Mikael Tellqvist
1979.
noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U
Toms Andersons
1993.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U
Kaspars Daugaviņš
1988.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V
Chris Holt
1985.
1 gada līgums ar Avtomobiļist
A
Ņikita Koļesņikovs
1992.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U
Ralfs Rinke-Leitāns
1993.
līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U
Mārtiņš Cipulis
1980.
try-out līgums
A
Aleksandrs Galkins
1990.
try-out līgums
U
Toms Hartmanis
1987.
try-out līgums
U
Koba Jass
1990.
try-out līgums
U
Kasaprs Saulietis
1987.
try-out līgums
*
Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):
ampl.
spēlētājs
dz.
virziens
A
Jānis Andersons
1986.
U
Mārtiņš Cipulis
1980.
šovasar bija try-out līgums ar DR
V
Chris Holt
1985.
uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U
Marcel Hossa
1981.
uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U
Jamie Lundmark
1981.
uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U
Björn Melin
1981.
DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U
Ville Nieminen
1977.
DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A
Sandis Ozoliņš
1972.
U
Miķelis Rēdlihs
1984.
uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U
Jakub Sindel
1986.
DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U
Jānis Sprukts
1982.
uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U
Juris Štāls
1982.
U
Fredrik Warg
1979.
uz Rögle BK (Elitserien)
*
P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona
Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):
spēlētājs
gadi
sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason
30
Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16
Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison
24
Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1
Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster
27
EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18
Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux
31
Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4
Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2
Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan
30
Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6
Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2
Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa
26
New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8
New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden
26
Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3
Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3
San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson
30
Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5
Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs
21
Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0
Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya
27
SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15
Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark
30
Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0
Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6
Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius
22
Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0
Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin
30
Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2
HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš
23
Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8
HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen
34
Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3
Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický
35
HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d
HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2
Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
„Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat
[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]
NHL „uzgaidāmajā telpā” – fārmklubu līgā AHL – aizvadītais laiks katram pretendentam ir dažāds. Tāpat kā pacietības mērs uz to, cik ilgi gaidīt iespēju. Latvijas pārstāvjiem šis „marinēšanās” laiks vairumā gadījumu nepārsniedz 3 – 4 pilnas sezonas AHL. Tagad arī aizsargs Artūrs Kulda pēc četrām pilnvērtīgām AHL sezonām dodas uz KHL, pievienojoties Sibir komandai. Starp citu, šai pašai vienībai pagaidām uz pārbaudes laiku pievienojies arī cits aizsargs no Latvijas – Rolands Gritāns.
Kuldas pacietības mērs
Artūrs Kulda (dz. 1988.; pa labi novietotajā attēlā #32) Ziemeļamerikas „iekarošanu” sāka pirms 6 gadiem, kad 2006. gadā viņu ar kopējo 200. numuru draftēja nu jau nepastāvošs NHL klubs Atlanta Thrashers, kas tagad pazīstams kā Winnipeg Jets. Šajā pašā vasarā CHL Import draft-ā viņu nodraftēja Peterborough Petes (OHL) ar kopējo 48. numuru. Sešas sezonas ar pilnu atdevi un tīru sirdsapziņu nokapāts Ziemeļamerikā. Divas sezonas Pīterboro komandā Ontario Hokeja Līgā; otrās sezonas noslēgumā – 19 gadu vecumā – „iefiltrēšanās” Atlantas fārmklubā Chicago Wolves AHL līmenī un jau šīs līgas galvenā trofeja – Kaldera kauss. Un tad – 4 pilnas sezonas AHL čempionātā, ar īsiem komandējumiem uz NHL, kur aizvadītas 15 spēles.
Artūra Kuldas diezgan pamatīgā pacietība un lojalitāte „Ziemeļamerikas lielajai iespējai” ar to arī beidzās. Vismaz pagaidām. „Nebraucu uz Ziemeļameriku, lai spēlētu AHL” un rezultātā: „No Sibir bija labākais piedāvājums”. Tagad Kuldas jaunā mājvieta – Novosibirska, uz kurieni jau pamazām pošas, bet pagaidām vēl Rīgā.
Rolands Gritāns jau gatavs
Novosibirskas komandas rīcībā – treniņnometnē – jau ieradies cits Latvijas pavalstniecības hokeja aizsargs – Rolands Gritāns (dz. 1991.; pa kreisi novietotajā attēlā). Viņš iepriekšējo sezonu aizvadīja Zviedrijas trešajā stiprākajā līmenī – Division 1, uzspēlējot IFK Arboga Hockey pieaugušo komandā. Sibir treneri viņu noskatījuši Rīgā.
Tēmē uz lielo komandu vai arī esi gatavs uzspēlēt arī MHL – Sibirskije Snaiperi komandā? „Plānoju spēlēt lielajā komandā, bet, ņemot vērā, ka komandā jau ir 5 ārzemnieki, visdrīzāk, ka šogad mani nosūtīs uz fārmklubu VHL līgā – hokeja klubu Rjazaņ. Bet nākošgad es ceru tikt Sibir pamatsastāvā,” tā Rolands Gritāns. Bet pagaidām Gritānam ar Sibir komandu ir 2 mēnešu pārbaudes laika līgums, bet pēc tam, ja viss notiek kā iecerēts, plānots noslēgt divvirzienu līgumu uz 2 gadiem. Jāpiebilst, ka jaunajā (2012./2013.) sezonā Sibir galvenā trenera palīgs ir Pēteris Skudra.
Atgriežoties pie AHL „marinādes”
Šosezon AHL laukumi „draud” vismaz diviem Latvijas pārstāvjiem – Kristiānam Pelšam un Zemgum Girgensonam, kuri šogad parakstīja līgumus ar saviem draftētājiem – attiecīgi Edmonton Oilers un Buffalo Sabres. Jautājuma zīmes ir attiecībā uz Oskaru Bārtuli, kura statuss un arī cena Philadelphia Flyers saimniecībā ir nokrities manāmi zemāk. Savukārt Kaspars Daugaviņš arī juridiskiem paņēmieniem cīnās, lai NHL būtu „īstā realitāte” arī nākamajā sezonā. Taču visus jautājumus šajā starpsezonā ir atcēlis ne tikai Artūrs Kulda, bet arī Raitis Ivanāns, pārceļoties uz KHL ledus laukumiem.
Ziemeļamerikas šī brīža otrajā stiprākajā līgā – AHL – ir uzspēlējuši vismaz 23 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību. Dažos gadījumos tas ir bijis ceļš jau pēc pabūšanas NHL laukumos vai pat virsotnēs, taču vairumā gadījumu – tā bija savas iespējas sagaidīšana, lai uzspēlētu NHL. Bet ne visiem ir sanācis kaut spēli aizvadīt hokeja Mekā.
Kulda spītīgāks par Znaroku?
Raugoties uz Latvijas hokejistu kopējo fonu, Artūra Kuldas „spītība”, gaidot un sagaidot savas iespējas NHL, ir bijusi diezgan pamatīga. Varena pacietība ir bijusi arī Herbertam Vasiļjevam, Raitim Ivanānam, kā arī Krišjānim Rēdliham, kurš New Jersey Devils fārmklubā Albany River Cats „nokapāja” 4 pilnas sezonas, bet tā arī neaizvadīja nevienu spēli NHL.
Salīdzinājumam: statistiski mazāks pacietības mērs, gaidot iespēju uz NHL, ir bijis dažiem vēl „vecā” Rīgas Dinamo meistariem. Piemēram, Oļegs Znaroks AHL-ā uzturējās tikai 6 spēles. Vai, piemēram, Aleksandrs Kerčs (seniors) un Harijs Vītoliņš (jaunākais) AHL kaujas laukos savu iespēju nostiprināties NHL vienībās nogaidīja pa vienai pilnai sezonai. Atliek vien jautājums: vecā Dinamo kadriem ātrāk pieleca vai arī tagad jaunie ir pacietīgāki? Cits stāsts, ka dažiem gribētājiem no bijušās PSRS Latvijas daļas bija arī AHL līmenis bija izrādījies diezgan augsts, un vīriem arī AHL komandās ne vienmēr izdevās noturēties un nācās spēlēt zemākās līgās.
Latvijas hokejisti „pacietība” AHL klubos, neskaitot junioru u.c. līgas (pilna sezona = vismaz puse sezonas spēļu; vārtsargiem pilna sezona = trešdaļa sezonas spēļu):
P.S. NHL klubu fārmklubi ir bijuši arī citās līgās (piem., IHL, ECHL), kas neuzrādās šajā „gaidīšanas” statistikā. Cipari no publiski pieejamām statistikas vietnēm; iespējamas korekcijas un papildinājumi.
Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi AHL regulārajās sezonās; TOP 7+3:
Artūra Kuldas intervija pēc vienošanās ar Sibir – hcsibir.ru
Latvijas spēlētāju statistika NHL (amatieru lapa) – quanthockey.com
[Pirmajā attēlā: Artūrs Kulda (nr. 32), vēl grūstoties uz AHL ledus laukumiem, Chicago Wolves krāsās. Foto no A. Kuldas personīgā arhīva. Otrajā attēlā: RolandsGritānsSibir treniņos 2012. gada jūlijā; foto avots: hcsibir.ru.]
Vasaras sākums ir laika posms, kad Ziemeļamerikas hokeja līgas un arī KHL „iezīmē” savu teritoriju – draftē jaunos hokejistus. Lielo līgu klubi mēģina atrast papildinājumus saviem nākotnes sastāviem, bet junioru līgās shēmo īsāka termiņa plānus. Tagad arī Kanādas stiprāko junioru līgu (CHL) ārzemnieku draftā aizrunāti pieci Latvijas jaunie hokejisti. Vai drafts ir izšķirošais jaunā hokejista vērtības mērs? Vai NHL, KHL, CHL draftos tiek paņemti visi tā vērtie?
Nopietnākajā hokeja „cāļu” skaitīšanā – NHL draftā, kas šosezon aizritēja Pitsburgā 22. un 23. jūnijā, – Latvijai iegadījās vēsturisks mirklis. Pirmoreiz Latvijas hokejists „aizgāja” NHL drafta 1. kārtā – Zemgus Girgensons (attēlā pa labi) ar kopējo 14. numuru nonāca Buffalo Sabres rīcībā. Šīs pašas NHL ”talantu parādes” 2. kārtā tika nosaukts vēl viena Latvijas hokejista vārds – ar kopējo 52. numuru Pitsburgas virzienā „aizsoļoja” Teodors Bļugers (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Šis 52. numurs ir visu laiku trešais augstākais drafta numurs Latvijas hokejistam. Vienai sezonai ļoti neslikti, maigi izsakoties. Latvijas hokejistiem „dāsnāks” NHL drafts ir bijis tikai pirms 10 un 20 gadiem, kad NHL klubi draftēja pa trim Latvijas bāleliņiem, bet ar manāmi zemākiem numuriem. 1992. gadā – 55. (Žoltoks), 136. (Panteļejevs), 243. (Ignatjevs); 2002. gadā – 119. (J. Rēdlihs), 154. (Kr. Rēdlihs), 155. (Bērziņš). Trešās desmitgades cikla ietvaros ir sagaidīts līdz šim „vērtīgākais” NHL drafts; tagad puišiem atliek vien strādāt, lai piepildītu uz sevi liktās cerības.
Vai Girgensons un Bļugers bija vienīgie NHL drafta cienīgie?
Pirms NHL drafta norises dažādos skautu, ekspertu un amatieru sarakstos figurēja vairāku Latvijas jauno hokejistu vārdi – Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs, kā arī Ainars Podziņš. Atsevišķās versijās parādījās vēl pa kādam Latvijas censoņa vārdam. Vai viņi nebija tā vērti, lai draftētu?
Nav diskusija par to, vai Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers bija drafta vērti, lai gan viņu, tāpat kā jebkura cita jaunā hokejista, varēšanas parādīs turpmākie gadi un iejušanās pieaugušo hokejā. Tomēr līdzās talantam, mērķtiecībai un fiziskajiem dotumiem NHL draftā tiek vērtēta atvērtība, psiholoģiskais briedums un arī – ziemeļamerikāniskā orientācija. Un vislabāk, ja hokejists līdz draftam nonācis pa ASV vai Kanādas junioru vai vidusskolu čempionātu „skrejceliņu”. Savukārt vairums to, kuri vingrinās KHL saimniecībai pakļautajos MHL klubos, NHL drafta īstenotājiem nav tik interesanti. Jo MHL censoņiem var pietrūkt ne tikai talanta un meistarības, bet arī dedzības virzienā uz Ziemeļameriku kā hokeja Meku.
Protams, ar vingrināšanos Ziemeļamerikas junioru līgās un hokeja skolās ir par maz, lai tiktu uz NHL drafta skatuves. To apliecina arī padsmit drafta vecuma Latvijas hokejistu, kas sezonu aizvadīja Kanādas un ASV plašumos. Taču nav jābūt gaišreģim, lai apgalvotu, ka jaunam spēlētājam Ziemeļamerikā ir būtiski lielāka iespēja tapt draftētam nekā teorētiski tikpat labam hokejistam MHL plašumos. Jo NHL drafts ir nodomu protokols, kas norāda klubu konkrētu interesi un nevēlēšanos izniekot savus „numurus”. Turklāt pirmajās kārtās izvēlētie hokejisti vairumā gadījumu faktiski piedalās šajā nodomu procesā, pieņemot visus spēles noteikumus un, protams, publiski nesludinot „rezerves variantu” Eiropā. Tādēļ pirmajās kārtās nejaušību procentu cenšas izskaust.
Un arī tāpēc virkne Krievijas jauno hokejistu mēdz publiski „dedzināt tiltus” un pārspīlēt, bet ar to – precīzi ieskicēt priekšnoteikumu „tikai Ziemeļamerika, tikai NHL”. Piemēram, ar 91. numuru Edmonton Oilers draftētais krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs jau pamanījās paziņot, ka Krievijas hokejs nav domāts viņam, ka jūtas kanādietis… Pēc tam, kad Krievijas mediji „sacepās”, viņam nācās taisnoties, bet šis nav vienīgais gadījums. Jādomā, ka tiešā veidā NHL saimniecības vīri no jaunajiem krieviem neprasa šādus apgalvojumus, bet netiešā veidā – tas arī ir tieši tas, ko NHL piramīda no jaunajiem censoņiem sagaida – biezierunu orientēšanos uz Z-Amerikas hokeja vērtībām.
P.S. Starp citu, šogad NHL nedraftētajiem Latvijas hokejistiem, īpaši tiem, kuri tagad „aizrunāti” CHL draftā, ir iespēja sezonas gaitā parādīt savu dedzību un gaidīt lielo brīdi pēc gada.
Girgensona ēnā
CHL paspārnē esošo spēcīgāko Kanādas junioru līgu – WHL, OHL, QMJHL – klubu ārvalstu hokejistu drafts (CHL Import Draft) jau tradicionāli norisinās ar nelielu nobīdi pēc NHL drafta. Šosezon tas norisinājās tikko – 27. jūnijā. Šis pasākums ir NHL drafta attālināta „kopija” – ar atrunu, ka draftē tikai hokejistus, kuriem nav ASV un/vai Kanādas pavalstniecības, ka katram no 60 klubiem ir tikai divas izvēles iespējas, ka var draftēt arī gadu jaunākus spēlētājus (1995.). Tā kā CHL klubos vairāk par diviem ārzemniekiem nepielaiž, tad CHL klubi nereti no savas otrās izvēles iespējas atsakās, jo tālu nākotni „necementē”. Dažkārt CHL klubi apskata NHL klubus interesējošos ārzemniekus vai dod NHL klubu draftētajiem spēļu praksi. Bet visādi citādi – CHL klubi un arī CHL drafts kopj ziemeļamerikānisko orientāciju un ļauj draftētajiem apliecināt savu labo gribu un vēlmi uzlūkot Ziemeļamerikas hokeja laukumus kā savus.
Katrā gadījumā CHL draftu ne tuvu nav pieņemts uzskatīt par tādu cenas (kvalitātes) zīmi kā NHL ekvivalentu. Jo CHL draftā mēdz būt eksperimenti. Attiecīgi ir diezgan augsts atbiruma procents – spēlētāji, kas ir CHL draftā nosaukti, bet ir varējuši vai palaisti uzspēlēt vien uz dažām spēlēm.
Šogad CHL draftā ir „aizskrējuši” 5 Latvijas hokejisti, un šajā draftā Latvijas pārstāvji ir 6.-tie kuplāk pārstāvētie. Ņemot vērā, ka CHL draftā ir tikai 2 kārtas un 120 izvēles, no kurām kādas 43 šogad netika izmantotas, tad nav slikts rādītājs. Tomēr tas nav rekords, bet rekorda atkārtojums. 2006. gadā CHL draftā tika pieteikti pieci Latvijas hokejisti: Kaspars Daugaviņš (3.), Krišs Grundmanis (30.), Artūrs Ozoliņš (45.), Artūrs Kulda (48.), Kaspars Saulietis (64.).
2012. gada CHL Import Draft hokejistu pārstāvētās valstis:
valsts, kuras pārstāvji draftēti
sp. skaits
1.-2.
Čehija
20
Krievija
20
3.
Zviedrija
8
4.
Slovākija
7
5.
Somija
6
6.
Latvija
5
7.-8.
Šveice
3
Vācija
3
9.-10.
Dānija
2
Ukraina
2
11.
Slovēnija
1
*
2012. gada CHL Import Draft aizrunātie Latvijas hokejisti:
kop. nr.
spēlētājs
dz.
draftētājs
līga
38.
u. Edgars Kulda
1994.
Edmonton Oil Kings
WHL
40.
u. Ņikita Jevpalovs
1994.
Blainville-Boisbriand Armada
QMJHL
48.
u. Teodors Bļugers
1994.
Oshava Generals
OHL
60.
u. Roberts Lipsbergs
1994.
Seattle Thunderbirds
WHL
65.
a. Rinalds Rosinskis
1994.
Prince George Cougars
WHL
*
Šogad ar augstāko numuru CHL draftētais Latvijas hokejists Edgars Kulda teic, ka draftēšana viņam bija reizē gaidīta un negaidīta. „Veiksmīgi aizvadīju U-18 pasaules čempionātu, un visdrīzākais, ka tur mani pamanīja Edmontonas skauti. Līdz draftam neko nebiju dzirdējis par viņu interesi,” tā E. Kulda.
Savukārt šī gada CHL drafta Latvijas „otrais numurs” Ņikita Jevpalovs uzreiz teic, ka dosies uz Kvebekas junioru līgu (QMJHL), kuras klubs Blainville-Boisbriand Armada (franciski otrādi: Armada deBlainville-Boisbriand ) draftēja viņu ar kopējo 40. numuru. Savukārt vienīgais šosezon CHL draftētais Latvijas aizsargs Rinalds Rosinskis par savu došanos uz WHL vēl ir atturīgs: „Laiks rādīs”. Jāpiebilst, ka četri CHL draftā nosauktie Latvijas hokejisti, atskaitot Teodoru Bļugeru, 2011./2012. g. sezonu aizvadīja Rīgas Dinamo sistēmā – HK Rīga un/vai Juniors komandā.
CHL draftēto Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi CHL klubos regulārajās sezonās. TOP 10 (7+3):
spēlētājs
dz.
sezona
līga
klubs
sp.
punkti
UZBRUCĒJI
1.
Jānis Sprukts
1982.
2001./2002.
QMJHL
Acadie-Bathurst Titan
63
35+44
2.
Kaspars Daugaviņš
1988.
2007./2008.
OHL
Mississauga St. Michael’s Majors
62
40+34
3.
Mārtiņš Karsums
1986.
2005./2006.
QMJHL
Moncton Wildcats
49
34+31
4.
Kaspars Daugaviņš
1988.
2006./2007.
OHL
Mississauga St. Michael’s Majors
61
18+42
5.
Mārtiņš Karsums
1986.
2003./2004.
QMJHL
Moncton Wildcats
60
30+23
6.
Kristāns Pelšs
1992.
2011./2012.
WHL
Edmonton Oil Kings
63
28+22
7.
Andris Džeriņš
1988.
2007./2008.
OHL
Kingston Frontenacs
61
20+30
AIZSARGI
1.
Agris Saviels
1982.
2000./2001.
OHL
Owen Sound Attack
68
14+37
2.
Oskars Bārtulis
1987.
2006./2007.
QMJHL
Cape Breton Screaming Eagles
55
13+35
3.
Artūrs Kulda
1988.
2007./2008.
OHL
Peterborough Petes
55
7+27
*
KHL drafts bez Dinamo sānsoļiem
Ja NHL klubu menedžeri katrs ar savu lielo karoti stāv pie kopējas zupas bļodas, kur biezumus veido faktiski visi nedraftētie jaunie hokejisti, tad KHL-ā menedžeriem bļodas priekšā gan karotes mēdz atšķirties, gan arī biezumu apjoms mēdz būt ierobežots. Jo tomēr lielākajai daļai KHL klubu ir savas sporta skolas, savi audzēkņi un KHL klubu saimniecībai ir piesaistīti to jauniešu klubos spēlējošie. Šāda „savādāka” sistēma, protams, ir cēlusies no KHL organizatoru vēlmes Krievijā „paturēt” pēc iespējas vairāk jauno talantu. No tā arī KHL drafta atļautais vecums, kas ir par vienu gadu jaunāks nekā pie etalona – NHL. Attiecīgi, šogad NHL drafta jaunākais slieksnis – 1994., KHL – 1995. gadā dzimušie. Atgādinājumam: šogad KHL drafts norisinājās 26. maijā Čeļabinskā.
Vai KHL draftā nosauktie Latvijas jaunie hokejisti ir paši labākie savā vecumā?Dinamo un daļēji arī citu KHL klubu menedžeru skatījumā – labākie no jaunākā gala (šogad – 1995.) un tiem U-18 un vecākiem hokejistiem, kas faktiski nav jau nodarbināti Dinamo saimniecībā. Protams, tas nekādā ziņā nenoniecina KHL draftēto Latvijas hokejistu talantu un varēšanas, taču KHL drafta izvēļu nozīmi un draftā iekļaujamo spēlētāju skaitu samazina gan.
Attiecīgi KHL drafta jurisdikcijā ietilpst divu kategoriju spēlētāji: 1) Krievijas (faktiski – KHL dalībvalstu) U-17 vecuma (dz. 1995.) hokejisti; 2) U-17 līdz U-21 (dz. 1995. – 1991.) hokejisti, kas spēlēja ārpus Krievijā bāzētiem čempionātiem un kuriem nav līgumsaistību ar KHL, VHL un MHL klubiem. Ar piebildi, ka lielākā daļa KHL klubu, kuriem ir savas hokeja skolas, var „pasargāt” (t.i. neļaut citiem draftēt) piecus savas hokeja skolas audzēkņus. Kā rezultātā, ja, piemēram, NHL 30 klubi 7 kārtās „piedraftēja” 211 hokejistu (210 +1 „drafta loterijā”), tad, pateicoties „aizsargāto” spēlētāju iekļaušanai, KHL drafts no standarta „26 klubi x 5 kārtas” (130 spēlētāji) pārvērtās par 167 draftētu hokejistu kopumu.
Iepriekšējo KHL 3 draftu summā ārpus Rīgas Dinamo teritorijas bija „aizgājuši” 3 jaunie Latvijas hokejisti – Kaspars Daugaviņš, Artjoms Dašutins, Zemgus Girgensons, bet šogad bez Rīgas kluba Latvijas hokejistus nedraftēja neviens. Rīgas Dinamo visas savas izvēles, atšķirībā no „sānsoļiem” agrākos gados, veltīja Latvijas hokejistiem. Vai gandrīz Latvijas hokejistiem, 5. kārtā draftējot Latvijas izcelsmes hokejistu Ralfu Rinki (Ralfu Rinki-Leitānu), kurš jau faktiski kļuvis par Vācijas hokejistu – spēlējis Vācijas jauniešu izlasēs. Piebilde: no 4. kārtas izvēles rīdzinieki bija atteikušies par labu Maskavas Spartak vienībai.
Rīgas Dinamo draftētie hokejisti 2012. gada KHL draftā:
kop. nr.
kārta
nr. kārtā
spēlētājs
dz.
klubs 2011./2012.
9.
1.
9.
u. Rihards Bukarts
1995.
Kapitan (Stupino)
48.
2.
16.
u. Georgs Golovkovs
1995.
Liepājas Metalurgs
87.
3.
17.
v. Elvis Merzļikins
1994.
HC Lugano U20
146.
5.
13.
u. Ralfs Rinke-Leitāns
1993.
EHC Timmendorfer Strand 2006 e.V.
*
Nevienam un arī pašam Rihardam Bukartam (augstāk pa labi novietotā attēlā) nevarēja būt pārsteigums par to, ka viņu draftēja pirmajā kārtā un tieši Rīgas Dinamo. Tas arī tika atzīmēts uz kopīgas bildes un izziņots kā KHL drafta notikums Nr.1 Latvijā. Dinamiešu “otrais numurs” Georgs Golovkovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā) gan nav zinājis par Rīgas kluba nodomu nopietnību, bet cerējis uz to. Pamats arī bija ielikts labs – veiksmīga sezona Liepājas Metalurgs saimniecībā, kā arī „saldajā ēdienā” – iekļaušanās Latvijas U-18 izlasē pie caurmērā gadu vecākiem spēlētājiem un gala beigās Latvijas U-18 izlases rezultatīvākā spēlētāja gods U-18 pasaules čempionātā elitē (6 spēlēs 3+2 punkti). „Dinamo ir izteikuši piedāvājumu nākamsezon pievienoties HK Rīga klubam, un uzaicināja uz treniņnometni vasarā. Ceru, ka treniņnometnē sevi pierādīšu un tikšu komandas sastāvā,” spriež Georgs Golovkovs.
Rīgas Dinamo trešais šosezon draftētais hokejists ir vārtsargs Elvis Merzļikins, kurš jau sezonas piecas ar salīdzinoši īsu pārtraukumu spēlē Šveices jauniešu un junioru hokeja sistēmā. Aizvadītā sezona bija pirmā junioru (U-20) līmenī – Šveices stiprākās junioru līgas (Elite Jr. A) komandā HC Lugano U20; pēdējo divu sezonu laikā uzspēlēts arī Latvijas U-17, U-18 un U-20 izlasēs. Merzļikins par draftēšanu uzzinājis pēc fakta, un pēc uzzināšanas bijis patīkami satraukts. „Vispār negaidīju nekādu draftu, jo, manā skatījumā, es īpaši labi nenospēlēju U-18 pasaules čempionātā,” stāsta E. Merzļikins. Ko Tev nozīmē drafta fakts? „To, ka trenēšos vēl vairāk un centīšos būt aizvien labāks un labāks, jo tas tik tiešām priecē, ka ir komanda, kas mani vēlētos, un tā komanda ir no manām mājām,” prieku neslēpj Elvis Merzļikins. Tuvākajās dienās pēc KHL drafta Dinamo pārstāvji vēl nebija sazinājušies ar Merzļikinu. Viņam līdz 2014. gadam paredzētas saistības ar HC Lugano saimniecību, taču līgums nav profesionālais.
Krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs par savu „nepiederību” krievu hokejam – allhockey. ru (apgalvojums; taisnošanās)
NAHL (ASV junioru 2. līmenis) aktuālā Entry Draft rezultāti (2012. – bez Latvijas hokejistiem) – nahldraft.com
Z. Girgensona intervija vēl pirms NHL drafta (video; 2012-06-14) – kasjauns.lv
NA3HL (ASV junioru 3. līmenis) aktuālā Entry Draft rezultāti (2012. – bez Latvijas hokejistiem; vien nr. 82. (5. kārta) – Michael Augstkalnis) – na3hldraft.com
[Pirmajā fotoattēlā: Zemgus Girgensons pēc Buffalo Sabres “bildinājuma”; foto avots: sabres.nhl.com. Otrajā foto: Teodors Bļugers pēc Pittsburgh Penguins “uzrunāšanas”; foto avots: penguins.nhl.com. Trešajā attēlā: Rihards Bukarts KHL drafta ceremonijas laikā uzreiz pēc Rīgas Dinamo veiktās draftēšanas; foto avots: dinamoriga.eu. Ceturtajā: Georgs Golovkovs U-18 pasaules čempionāta laikā 2012. gada aprīlī; foto avots: iihf.com.]
ar Kārļa Skrastiņa “pārlidojumu” no Dalasas uz Jaroslavļu iestājas vēl lielāka krīze jeb, kā tagad populāri teikt, recesija Latvijas hokejistu “diasporā” NHL. 11 pilnas sezonas, neskaitot savu pirmo sezonu NHL-ā ar 2 spēlēm un neietverot lokauta sezonu, Skrastiņš bija viens no stabilākajiem Latvijas večiem NHL-ā – ar pilvērtīgu spēles laiku, bez rotācijām pa fārmiem AHL-ā, bez personīgām problēmām, kas atstātu būtisku ietekmi uz spēles laiku, un bez rotācijām uz Eiropu. ja vien neskaita lokauta laikā aizvadīto sezonu (2004./2005.) Rīga 2000 krāsās Baltkrievijas un Latvijas čempionātu cīņu laukos. vai Latvijas hokejistu “ēra” NHL-ā draud beigties?
zemākais punkts kopš 1991./1992. g. sezonas
kopš 1991./1992. gada sezonas, kad NHL ledus laukumos oficiālajās spēlēs kāpa Artūrs Irbe, Latvijas hokejisti Ziemeļamerikā ir cīnījušies dažādām sekmēm, bet visās NHL sezonās, kas kopš tā laika notika, bija fiksēta Latvijas hokejistu dalība. “ēra” bija sākusies. kā zināms, pirms Irbes NHL-ā 1989./1990. g. sezonā Minnesota North Stars, kas tagad saucas Dallas Stars un neatrodas Minesotā, rindās uzspēlēja Helmuts Balderis, bet “ēra” vēl nesākās – nākamajā sezonā NHL iztika bez Latvijas hokejistiem.
visu laiku mazākais spēļu skaits, ko vienā NHL sezonā aizvadījuši kopā visi Latvijas hokejisti, kā reizi bija pirmajā īstajā pēcpadomju sezonā (1991./1992.). bet pēc tam Latvijas hokejistu skaits Nacionālajā Hokeja Līgā pieauga un spēļu skaits tikai vairojās. spēlētāju skaita ziņā apogejs, kas augstākais punkts, bija 3 sezonas gadsimtu mijā – 1998.-2001. gados, kad mainīgām sekmēm NHL ledus laukumos cīnījās 7 hokejisti no Latvijas! ap to pašu laiku (1999. – 2003.) ir tās 4 sezonas, kurās Latvijas hokejistu kopējais aizvadīto spēļu skaits katrā sezonā pārsniedza 300 spēles.
kopš tā laika “daudz ūdens ir aiztecējis” un aizvadītā (2010./2011.) sezona izrādījās ar viszemāko Latvijas hokejistu pārstāvniecību NHL kopš 1991./1992. g. sezonas. it kā 4 spēlētāji ir salīdzinoši pieklājīgs skaits tāda kalibra hokeja valstij, kā Latvija; taču uz visiem hokejistiem sanāk 90 spēles… diviem Latvijas hokejistiem ir 1-2 spēles, vienam 13, Skrastiņam – “lauvas tiesa” (74). šo spēļu skaitu var pieņemt kā sezonas sakritību – Bārtuli un Ivanānu no ierindas izsita traumas vārda burtiskā nozīmē. tomēr, atskaitot Skrastiņu, aizvadītajā sezonā “pilna laika” hokejistu NHL-ā no Latvijas nebija. vai 2011./2012. g. sezonā būs?
lokauta gads kā katastrofa
Latvijas hokejistu “kuģi” NHL viļņos būtiski sašūpoja NHL lokauta sezona, kuras laikā Latvijas hokejs un arī NHL zaudēja Sergeju Žoltoku (1972. – 2004.), “lielajā hokejā” kā spēlētājs vairs neatgriezās Artūrs Irbe, arī NHL selekcionāru darbs tapa piebremzēts. rezultātā pēc-lokauta sezonā Latviju NHL-ā pārstāvēja 3 vīri ar viesiem summā nospēlētām 134 spēlēm. no “lokauta bedres” Latvijas pārstāvniecība pa solītim mēģināja izrāpties, no sezonas uz sezonu mazliet palielinot Latvijas “garšvielu” dalību NHL “zupas katlā”. ļoti neliela, bet saskatāma “atkopšanās” turpinājās līdz 2009./2010. g. sezonai, kad NHL klubu kreklus oficiālajās spēlēs bija vilkuši 5 hokejisti no Latvijas, pa visiem salasot nedaudz virs 200 spēlēm. tomēr nākamā sezonā sekoja “atkritiens”…
cerības uz “kvartetu”?
ar “īstiem” līgumiem uz 2011./2012. g. sezonu NHL-ā ir palikuši Oskars Bārtulis (Philadelphia Flyers) un Raitis Ivanāns (Calgary Flames). vēl divi Latvijas pārstāvji – Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda – “studē” kvalifikācijas līgumu piedāvājumus – attiecīgi no Ottawa Senators un Winnipeg Jets, kā tagad jāsauc no Atlantas pārbraukušo Atlanta Thrashers. četri vīri, no kuru 3V (varēšanas, veiksmes un veselības) būs atkarīgs “ēras” turpinājums vai neturpinājums jaunajā sezonā.
P.S. cita starpā, nepabeidzas runas par to, ka šaipus okeānam varētu ietrāpīt Kaspars Daugaviņš, kurš tā īsti negribot samierināties ar parastu kvalifikācijas līgumu…
NHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību (1989. – 2011.):
sezona
skaits (sp. summa)
hokejists
NHL klubs
sp. (punkti vai GAA un %) REG
sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
1989./1990.
1 (26)
u. Helmuts Balderis
Minnesota North Stars
26 (3+6)
–
1990./1991.
0 (0)
1991./1992.
1 (13)
v. Artūrs Irbe
San Jose Sharks
13 (4.47; 86,8%)
–
1992./1993.
4 (109)
u. Grigorijs Panteļejevs
Boston Bruins
39 (8+6)
–
a. Sandis Ozoliņš
San Jose Sharks
37 (7+16)
–
v. Artūrs Irbe
San Jose Sharks
36 (4.11; 88,6%)
–
u. Sergejs Žoltoks
Boston Bruins
1 (0+1)
–
1993./1994.
6 (230)
a. Sandis Ozoliņš
San Jose Sharks
81 (26+38)
14 (0+10)
v. Artūrs Irbe
San Jose Sharks
74 (2.84; 89,9%)
14 (3.72; 87,5%)
u. Sergejs Žoltoks
Boston Bruins
24 (2+1)
–
u. Grigorijs Panteļejevs
Boston Bruins
10 (0+0)
–
u. Harijs Vītoliņš
Winnipeg Jets (Coyotes)
8 (0+0)
–
u. Aleksandrs Kerčs
Edmonton Oilers
5 (0+0)
–
1994./1995.
3 (104)
a. Sandis Ozoliņš
San Jose Sharks
48 (9+16)
11 (3+2)
v. Artūrs Irbe
San Jose Sharks
38 (3.26; 89,5%)
6 (5.13; 85,3%)
u. Grigorijs Panteļejevs
Boston Bruins
1 (0+0)
–
1995./1996.
3 (121)
a. Sandis Ozoliņš
San Jose Sharks
7 (1+3)
–
Colorado Avalanche
66 (13+37)
22 (5+14)
v. Artūrs Irbe
San Jose Sharks
22 (4.59; 86,0%)
–
u. Grigorijs Panteļejevs
New York Islanders
4 (0+0)
–
1996./1997.
3 (197)
a. Sandis Ozoliņš
Colorado Avalanche
80 (23+45)
17 (4+13)
u. Sergejs Žoltoks
Ottawa Senators
57 (12+16)
7 (1+1)
v. Artūrs Irbe
Dallas Stars
35 (2.69; 89,3%)
1 (0.00; 100%)
1997./1998.
4 (220)
u. Sergejs Žoltoks
Ottawa Senators
78 (10+13)
11 (0+2)
a. Sandis Ozoliņš
Colorado Avalanche
66 (13+38)
7 (0+7)
v. Artūrs Irbe
Vancouver Canucks
41 (2.73; 90,7%)
–
v. Pēteris Skudra
Pittsburgh Penguins
17 (1.83; 92,4%)
–
1998./1999.
7 (252)
u. Sergejs Žoltoks
Montreal Canadiens
70 (7+15)
–
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
62 (2.22; 92,3%)
6 (2.20; 91,7%)
a. Sandis Ozoliņš
Colorado Avalanche
39 (7+25)
19 (4+8)
v. Pēteris Skudra
Pittsburgh Penguins
37 (2.79; 89,2%)
–
a. Viktors Ignatjevs
Pittsburgh Penguins
11 (0+1)
1 (0+0)
u. Herberts Vasiļjevs
Florida Panthers
5 (0+0)
–
a. Kārlis Skrastiņš
Nashville Predators
2 (0+1)
–
1999./2000.
7 (337)
a. Sandis Ozoliņš
Colorado Avalanche
82 (16+36)
17 (5+5)
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
75 (2.42; 90,6%)
–
u. Sergejs Žoltoks
Montreal Canadiens
68 (26+12)
–
a. Kārlis Skrastiņš
Nashville Predators
59 (5+6)
–
v. Pēteris Skudra
Pittsburgh Penguins
20 (3.12; 87,2%)
1 (3.00; 90,0%)
a. Kaspars Astašenko
Tampa Bay Lightning
8 (0+1)
–
u. Herberts Vasiļjevs
Atlanta Thrashers
7 (1+0)
–
2000./2001.
7 (378)
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
77 (2.45; 90,8%)
6 (3.34; 90,0%)
a. Kārlis Skrastiņš
Nashville Predators
82 (1+11)
–
a. Sandis Ozoliņš
Carolina Hurricanes
72 (12+32)
6 (0+2)
u. Sergejs Žoltoks
Montreal Canadiens
32 (1+10)
Edmonton Oilers
37 (4+16)
3 (0+0)
v. Pēteris Skudra
Boston Bruins
26 (3.33; 87,9%)
–
Buffalo Sabres
1 (0.00; 100%)
–
u. Herberts Vasiļjevs
Atlanta Thrashers
21 (4+5)
a. Kaspars Astašenko
Tampa Bay Lightning
15 (1+1)
–
2001./2002.
6 (350)
a. Sandis Ozoliņš
Carolina Hurricanes
46 (4+19)
–
Florida Panthers
37 (10+19)
–
a. Kārlis Skrastiņš
Nashville Predators
82 (4+13)
–
u. Sergejs Žoltoks
Minnesota Wild
73 (19+20)
–
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
51 (2.54; 90,2%)
18 (1.67; 93,8%)
v. Pēteris Skudra
Vancouver Canucks
23 (2.42; 90,7%)
2 (3.12; 89,1%)
u. Herberts Vasiļjevs
Vancouver Canucks
18 (3+2)
–
2002./2003.
5 (338)
a. Sandis Ozoliņš
Florida Panthers
51 (7+19)
–
Mighty Ducks of Anaheim
31 (5+13)
21 (2+6)
u. Sergejs Žoltoks
Minnesota Wild
78 (16+26)
18 (2+11)
a. Kārlis Skrastiņš
Nashville Predators
82 (3+10)
–
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
34 (3.19; 87,7%)
–
v. Pēteris Skudra
Vancouver Canucks
23 (2.72; 89,7%)
–
2003./2004.
4 (215)
a. Kārlis Skrastiņš
Colorado Avalanche
82 (5+8)
11 (0+2)
u. Sergejs Žoltoks
Minnesota Wild
59 (13+16)
–
Nashville Predators
11 (1+1)
6 (1+0)
a. Sandis Ozoliņš
Mighty Ducks of Anaheim
36 (5+11)
–
v. Artūrs Irbe
Carolina Hurricanes
10 (2.45; 89,9%)
–
2004./2005.
LOKAUTS
2005./2006.
3 (134)
a. Kārlis Skrastiņš
Colorado Avalanche
82 (3+11)
9 (0+1)
a. Sandis Ozoliņš
Mighty Ducks of Anaheim
17 (3+3)
–
New York Rangers
19 (3+11)
3 (0+0)
u. Raitis Ivanāns
Montreal Canadiens
4 (0+0)
–
2006./2007.
4 (168)
a. Kārlis Skrastiņš
Colorado Avalanche
68 (0+11)
–
u. Raitis Ivanāns
Los Angeles Kings
66 (4+4)
–
a. Sandis Ozoliņš
New York Rangers
21 (0+3)
–
u. Jānis Sprukts
Florida Panthers
13 (1+2)
–
2007./2008.
3 (172)
u. Raitis Ivanāns
Los Angeles Kings
73 (6+2)
–
a. Kārlis Skrastiņš
Colorado Avalanche
43 (1+3)
–
Florida Panthers
17 (1+0)
–
a. Sandis Ozoliņš
San Jose Sharks
39 (3+13)
–
2008./2009.
4 (181)
a. Kārlis Skrastiņš
Florida Panthers
80 (4+14)
–
u. Raitis Ivanāns
Los Angeles Kings
76 (2+0)
–
u. Mārtiņš Karsums
Boston Bruins
6 (0+1)
–
Tampa Bay Lightning
18 (1+4)
–
u. Jānis Sprukts
Florida Panthers
1 (0+0)
–
2009./2010.
5 (206)
a. Kārlis Skrastiņš
Dallas Stars
79 (2+11)
–
u. Raitis Ivanāns
Los Angeles Kings
61 (0+0)
1 (0+0)
a. Oskars Bārtulis
Philadelphia Flyers
53 (1+8)
7 (0+0)
a. Artūrs Kulda
Atlanta Thrashers
4 (0+2)
–
u. Kaspars Daugaviņš
Ottawa Senators
1 (0+0)
–
2010./2011.
4 (90)
a. Kārlis Skrastiņš
Dallas Stars
74 (3+5)
–
a. Oskars Bārtulis
Philadelphia Flyers
13 (0+0)
–
a. Artūrs Kulda
Atlanta Thrashers
2 (0+0)
–
u. Raitis Ivanāns
Calgary Flames
1 (0+0)
–
P.P.S. Latvijas hokejisti ir pamanījušies uzspēlēt 23-os no 30 pašreiz pastāvošajiem NHL klubiem, ieskaitot to franšīzes vēsturi (ceļošanu pa pilsētām un nosaukumu maiņu). “neapseglotie” ir palikuši 7: Chicago Blackhawks, Columbus Blue Jackets, Detroit Red Wings, New Jersey Devils, St. Louis Blues, Toronto Maple Leafs, Washington Capitals.
[Kaspara Daugaviņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]
Tradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.
Petrovich27 blogs 