Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Boston Bruins’

Numuri, kas NHL sastopami retāk

Posted by petrovich27 uz 2013/10/24

Montreal_wsj_comTradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.

Pirmais “rezervētais numurs” profesionālajā sportā pirmoreiz ieviests ne futbolā, basketbolā, beisbolā vai amerikāņu futbolā, bet tieši hokejā – Nacionālajā Hokeja Līgā. 1934. gada 14. februārī, t.i. pirms 79 gadiem, tika godināts Toronto Maple Leafs leģendārais uzbrucējs Ace Bailey (pilnā vārdā Irwine Wallace Bailey; zemāk pa labi novietotā attēlā) un viņa #6. Dažas dienas vēlāk – 22. februārī – sekoja Boston Bruins kapteinis Lionel Hitchman un viņa #3. Tagad NHL ir vairāk nekā 100 spēlētāju, kuru krekli pacelti pie arēnu griestiem un kuru numuri attiecīgajā klubā ir izņemti no aprites. Kopā NHL klubos apmēram 120 reizes krekli celti “pie griestiem”, bet pastāv speciāli izņēmumi.

0091 - BAILEY, IRVINE (ACE) WALLACE 1926-34Ir daži spēlētāji, kuru numurs rezervēts vairāk nekā vienā klubā. Piemēram, Veina Grecka (Wayne Gretzky) #99 ir “piepacelts” Edmonton Oilers (spēlēja 1979. – 1988.) un arī Los Angles Kings (1988. – 1996.) klubos. Cits izņēmums – ir gadījumi, kad vienā klubā rezervēts numurs, ar kuru spēlējuši divi leģendāri hokejisti. Tad nu abiem par godu konkrētais numurs “dubultā” rezervēts vienas ceremonijas ietvaros. Vēl ir trīs spēlētāju numuri, kurus laika posmā no 1979. līdz 1982. gadam bija godinājis sava laika Hartford Whalers klubs; taču pēc kluba pārcelšanās un nosaukuma maiņas jaunais klubs – Carolina Hurricanes – agrākā franšīzes īpašnieka rezervācijas īsti nerespektē… Tiesa, vienu numuru – Gordija Hova #9 – Hurricanes “nedodot” aktuālajiem spēlētājiem, neskatoties uz to, ka šis numurs nav oficiālajā Retired Numbers sarakstā.

Top numuri

Teorētiski visretākā iespēja NHL laukumos ir sastapt hokejistu ar #7; septītnieks ir rezervēts 10 Nacionālās Hokeja Līgas klubos. Otro vietu ieņem #9 – oficiāli rezervēts deviņos līgas klubos. Trešais rezervētākais – #3, kas ir “svēts” astoņos NHL klubos. Ceturtajā vietā #16 (septiņos klubos). Dalītu 5.-6. vietu ieņem #2 un #19 (katrs aizņemts 6 klubos).

Interesanti, ka pirmo trīs desmitu skaitļu virtenē nevienā klubā nav rezervēti tikai divi numuri (no 30). #13, ko varētu norakstīt uz “numeroloģisku” vairīšanos no šī skaitļa. Otrs nepiekārtais ir #28, ar kādu, starp citu, NHL šosezon iestartējis latviešu jaunais talants Zemgus Girgensons. Šobrīd NHL kopumā rezervēšana nav skārusi 63 numurus, kas nav aizņemti nevienā no NHL klubiem.

P.S.

Zemāk virkne vārdiem, kuru lielākā daļa neko neizteiks, taču sniedz ieskatu par kādu darba gadu apjomu un pēc cik ilga laika piekar kreklus NHL-ā.

NHL Top 3 Retiried Numbers:

nr. klubu skaits klubs hokejists gadi klubā rezerv. gads
#7 10 Boston Bruins Phil Esposito 1967.-1975. 1987.
Buffalo Sabres Rick Martin 1971.-1981. 2011.
Dallas Stars Neal Broten 1980.-1995., 1996.-1997. 1998.
Detroit Red Wings Ted Lindsay 1944.-1957., 1964.-1965. 1991.
Edmonton Oilers Paul Coffey 1980.-1987. 2005.
Montréal Canadiens Howie Morenz 1823.-1937. 1937.
New York Rangers Rod Gilbert 1960.-1977. 1979.
Philadelphia Flyers Bill Barber 1972.-1985. 1990.
Phoenix Coyotes Keith Tkachuk 1991.-2001. 2011.
Washington Capitals Yvon Labre 1974.-1981. 1981.
#9 9 Boston Bruins John Bucyk 1957.-1978. 1980.
Calgary Flames Lanny McDonald 1981.-1989. 1990.
Chicago Blackhawks Bobby Hull* 1957.-1972. 1983.
Detroit Red Wings Gordie Howe 1946.-1971. 1972.
Edmonton Oilers Glenn Anderson 1980.-1991., 1996. 2009.
Montréal Canadiens Maurice Richard 1942.-1960. 1960.
New York Islanders Clark Gillies 1974.-1986. 1996.
New York Rangers Andy Bathgate 1952.-1964. 2009.
Adam Graves 1991.-2001. 2009.
Phoenix Coyotes (kā Winnipeg Jets) Bobby Hull* 1972.-1980. 1989.
#3 8 Boston Bruins Lionel Hitcman 1925.-1934. 1934.
Chicago Blackhawks Pierre Pilote 1955.-1968. 2008.
Keith Magnuson 1969.-1980. 2008.
Colorado Avalanche (kā Quebec Nordiques) J.C. Tremblay 1972.-1979. 1979.
Edmonton Oilers Al Hamilton 1972.-1980. 1980.
Montréal Canadiens Butch Bouchard 1941.-1956. 2009.
New Jersey Devils Ken Daneyko 1982.-2003. 2006.
New York Rangers Harry Howell 1952.-1969. 2009.
St. Louis Blues Bob Gassoff 1973.-1977. 1977.

* Arī Bobby Hull numurs rezervēts divos klubos. Pēc hokejista lūguma Phoneix Coyotes ļāva viņa dēlam Brett Hall spēlēt ar tēva #9.

Faktu precizējumi saskaņā ar: National Hockey League Official Guide & Record Book 2014. – Chicago, Toronto, 2013.

Informācija atrodama arī: wikipedia.org (ir neprecizitātes).

[Pirmajā attēlā Montréal Canadiens arēnas griestu fragments; foto avots: wsj.com. Otrajā attēlā – leģendārais Ace Bailey; foto avots: torontomapleleafsatoz.blogspot.com. Noslēguma attēlā Detroit Red Wings rezervētie numuri; foto avots: flickr.com.]

Detroita_retired

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Girgensons kā jauna mēraukla. Kā Latvijas hokejistiem veicies debitējot NHL?

Posted by petrovich27 uz 2013/10/06

Girgensons_28_DEBIJA_Sabres_vs_Detroit_2013-10-02_nhl_com_N3_VersLatviešu “brīnumbērna” Zemgus Girgensona debija Nacionālajā Hokeja Līgā tika gaidīta īpaši. Tomēr – ar visaugstāko numuru draftētais Latvijas hokejists, un galu galā jau 3 sezonas neviens mūsējais “hokeja Mekā” nebija debitējis. Bet tagad ir! Interesanti, ka ar savu debiju Girgensons ir jau pārrakstījis dažus Latvijas hokejistu rekordus NHL-ā.

Nav jau tā, ka šo rekordu būtu “ka biezs”, jo pie pasaules grandiem – Nacionālajā Hokeja Līgā – Zemgus Girgensons ir tikai 19.-ais Latvijas hokejists. Tomēr debija ir bijusi katram no viņiem. Protams, uzbrucējs ir salīdzināms ar sava ampluā pārstāvjiem. Tomēr vecumu, piemēram, varam salīdzināt arī plašāk.

Vienīgais debitants ar vārtu guvumu

No 17 Latviju pārstāvošiem laukuma spēlētājiem, kas uzspēlējuši NHL, četriem ir izdevies debitēt ar rezultativitātes punktiem. Patiesībā – vienu punktu. Rezultatīvas piespēles debijas spēlē ir fiksētas Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam. Vārtu guvums ir izdevies tikai Zemgum Girgensonam.

Jaunākais debitants

Līdz šim jaunākie debitanti NHL no Latvijas bija trīs puiši, kas pārstāvēja talantīgo 1972. gadu un NHL čempionātā pierakstījās 20 gadu vecumā 1992./1993. gada sezonas gaitā – Sandis Ozoliņš, Grigorijs Panteļejevs un Sergejs Žoltoks. Bet Zemgus Girgensons debitēja 19 gadu vecumā!

P.S. Lietderīga debija

Zemgus Girgensons ir arī viens no četriem Latvijas laukuma spēlētājiem NHL, kuri debijas spēlē ir sastrādājuši pozitīvu lietderības koeficientu. Zemgum tas bija +1, tikpat cik Sergejam Žoltokam un Oskaram Bārtulim. Tomēr šajā parametrā, jādomā – uz ilgāku laiku, palicis negrozīts Sanda Ozoliņa rekords – debijas spēlē lietderības koeficients +3!

Latvijas hokejistu debijas spēles NHL, kā arī šajās spēlēs iekrātā statistika:

debijas dat. spēlētājs vecums dz. komanda punkti +/- SM met. sp. laiks
1989-10-05 u. Helmuts Balderis 37 1952. Minnesota North Stars 0+0 ±0 0 1 n/d
1991-11-08 v. Artūrs Irbe 24 1967. San Jose Sharks GAA 2.01 atv. 93.8% 0 59:46
1992-10-08 a. Sandis Ozoliņš 20 1972. San Jose Sharks 0+1 +3 2 3 n/d
1992-12-03 u. Grigorijs Panteļejevs 20 1972. Boston Bruins 0+0 -1 0 1 n/d
1993-04-08 u. Sergejs Žoltoks 20 1972. Boston Bruins 0+1 +1 0 2 n/d
1993-10-06 u. Harijs Vītoliņš 25 1968. Winnipeg Jets (old) 0+0 ±0 0 1 n/d
1993-10-29 u. Aleksandrs Kerčs 26 1967. Edmonton Oilers 0+0 -1 0 2 n/d
1997-11-05 v. Pēteris Skudra 24 1973. Pittsburgh Penguins GAA 2.26 atv. 85.7% 0 26:33
1998-10-10 a. Viktors Ignatjevs 28 1970. Pittsburgh Penguins 0+0 ±0 0 1 20:11
1999-02-09 a. Kārlis Skrastiņš 24 1974. Nashville Predators 0+1 ±0 0 0 16:05
1999-04-09 u. Herberts Vasiļjevs 22 1976. Florida Panthers 0+0 ±0 2 0 12:24
2000-03-26 a. Kaspars Astašenko 25 1975. Tampa Bay Lightning 0+0 ±0 2 0 11:46
2005-10-08 u. Raitis Ivanāns 26 1979. Montréal Canadiens 0+0 -1 0 0 2:51
2006-10-20 u. Jānis Sprukts 24 1982. Florida Panthers 0+0 -1 0 0 1:05
2008-12-13 u. Mārtiņš Karsums 22 1986. Boston Bruins 0+0 -1 0 2 8:52
2009-11-12 a. Oskars Bārtulis 22 1987. Philadelphia Flyers 0+0 +1 0 1 17:18
2010-01-14 u. Kaspars Daugaviņš 21 1988. Ottawa Senators 0+0 ±0 0 2 8:26
2010-02-12 a. Artūrs Kulda 21 1988. Atlanta Thrashers 0+0 ±0 0 1 9:36
2013-10-02 u. Zemgus Girgensons 19 1994. Buffalo Sabres 1+0 +1 0 1 11:23

*

[Foto fiksēts Zemgus Girgensona debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013. gada 2. oktobrī. Zemāk ripa, ar kuru nokārtots pirmais vārtu guvums NHL čempionātā. Foto avots: nhl.com.]

girgensona_pirmaa_ripa_2013-10-02

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Posted by petrovich27 uz 2013/07/17

Ankipans_trenins_2013_jul_DR_facebook_VERSKad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill BarberPhiladelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Mūsējie uz letes

Posted by petrovich27 uz 2013/07/03

Kulda_nhl_com_N2Starpsezonā virkne augsti kvalificētu Latvijas hokejistu kā vecajā, tā jaunajā kontinentā palikuši bez līgumsaistībām. Kam līgums beidzies, citam – lauzts. Vēl kādam (Artūram Kuldam) – piedāvāta „kvalifikācija”, taču viņš neplāno parakstīt Winnipeg Jets līgumu. Jaudīgākie un potenciāli vērtīgākie Latvijas hokejisti, kas gaida savu „pircēju”.

1. Artūrs Kulda

Kad martā pēc sezonas pabeigšanas pie Novosibirskas Sibir Artūrs Kulda pārcēlās uz Winnipeg Jets nometni, izskatījās, ka būs sezonas turpinājums. Bet nebija. Bija līgums, treniņi un cerība, ka iekļaus reālas spēles reālā pieteikumā. Tagad, pēc NHL sezonas beigām, Jets nolēmuši stiprināt savus aizsargu „uzkrājumus” un piedāvā kvalifikācijas līgumu (iepriekšējā summa + „inflācija” 10%) arī Kuldam. Bet viņš negrib… „Neslēgšu. Šis kontrakts ir piedāvāts, lai saglabātu tiesības uz mani. Pagaidām vēl meklēju komandu. Kur būs labākais piedāvājums, tur – parakstīšu,” teic Artūrs Kulda, apstiprinot, ka skatās iespējas kā Ziemeļamerikā, tā Eiropā.

2. Georgijs Pujacs

Zināms pārsteigums šajā starpsezonā bija Omskas Avangard aizsarga Georgija Pujaca palikšana bez līguma. Jau februārī Avangard paziņoja, ka ir pagarinājuši līgumu ar Pujacu uz divām sezonām, t.i. līdz 2015. gada pavasarim. Bet – signāls jau bija par godu Vladivostokas Admiral izveidei rīkotais KHL redrafts, kuram „iesniegtajā” Avangard neaizsargāto spēlētāju sarakstā bija atrodams arī Georgija Pujaca vārds. Vēlāk izrādījās, ka Omskas klubs nevēlas tikai pabiedēt Vladivostokas komandas komplektētājus ar neaizsargāto spēlētāju augsto cenu… Jūnija beigās Avangard ģenerālmenedžeris Jurijs Karmanovs paziņoja, ka lauzīs līgumu ar Pujacu. Tiesa, līdz 2. jūlijam vismaz oficiāli tas nebija noticis, jo KHL publiskotajā transfēru tabulā Georgija Pujaca vārds nav pieejams. Vismaz pagaidām.

3. Kaspars Daugaviņš

Daugaviņš kā Rīgas Dinamo vienīgā lokauta laika „dāvana” KHL teritoriju pameta līdz ar NHL lokauta izskaņu janvārī, lai atgrieztos Ottawa Senators ierindā. 19 spēlēs 3 punkti, lietderība -7, un jau martā transfērs uz Boston Bruins. Šķita, ka viss pareizi, ir iespējas, t.sk. iegravēties uz Stenlija kausa. Statistiski – regulārā čempionāta un play off summā pie Bruins 12 spēles, viena rezultatīva piespēle. Kvalifikācijas līgumu Bostonas klubs Kasparam Daugaviņam nav piedāvājis. Taču, atsevišķi zinātāji taisnīgi norāda, ka tas netraucē hokejistam noslēgt līgumu ar to pašu Bruins par citām, nepieplusotām naudām.

4. Jānis Sprukts

Savukārt CSKA atteikšanās no Jāņa Sprukta norisinājās bez mazākā pārsteiguma. Zinot Maskavas „armijnieku” jauno sponsoru ambīcijas, iegrūsto naudas apjomu un piesaistīto personāžu vārdus (A. Radulovs, uz lokautu arī – Dacjuks, Grabovskis, Brizgalovs), tad leģionāru limits maskaviešiem liek atbrīvot Sprukta vietu jaudīgākam „importam”. Turklāt pirms gada, kad CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs spieda Jāņa Sprukta roku un sniedza divu gadu līgumu, „uz papīra” bija cits Sprukts. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Spruktam Rīgas komandas ierindā regulārās sezonas 53 spēlēs 35 rezultativitātes punkti un vēl play off 7 spēlēs 8 punkti. Bet pie CSKA – regulārajā daļā 8 punkti 50 spēlēs, bet izslēgšanas spēlēs – 1 punkts (9 spēlēs). Cits stāsts par Jāņa Sprukta vērtību mazākumā un par faktu, ka spēles laiks bija zem vidējā. Tomēr arī Maskavā leģionārus neņem ceturtajai maņai. Tagad Sprukts reāli apsverot Šveices stiprākās līgas (NLA) iespējas, jo tur „var dabūt labāku līgumu nekā piedāvājot Rīgas Dinamo” (citāts no la.lv). Ja tā ir publiska saruna ar Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju, tad nebūtu pārsteigums, ka Sprukts nonāktu atpakaļ Dinamo ierindā. Ja nē, tad kas ir tās lietas, ar ko NLA būtu kategoriski sliktāka par KHL? (Kāpēc, lai nespēlētu Šveicē?)

5. Edgars Masaļskis

Trīs sezonas Hantimansijskā dažādām sekmēm ir nokapājis Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis, un, nu, līgumsaistības ir cauri. To, ka Jugra īsti nesaista savus nākotnes plānus ar Masaļski, apliecināja kluba veiktā vārtsarga Alekseja Kuzņecova iegāde. Nav tā, ka Kuzņecovs būtu mega-stārs un neapstrīdams „pirmais numurs” – pērn 20 spēles KHL un bēdīga statistika; sezonu iepriekš – 13 spēles, bet lieliski stati. Tomēr Jugra vienībai ir vēl spēkā esošs līgums ar Mihailu Birjukovu, vēl relatīvi nesenu KHL izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu. Trīs KHL vārtsargi Hantimansjskas klubam varētu būt pa prātam, bet – ne pa kabatai.

Skaidrs, ka pēc fakta pulksteņrādītāji tika vērsti uz Rīgas klubu. Normunds Sējējs arī atzina, ka Masaļska kandidatūra apsvērta, bet tomēr Skanstes ielā lēmuši palikt pie tandēma ‘Tellkvists – Gudļevskis’. Kopš tā laika nepilns mēnesis cauri un arī dekorācijas ir pamainījušās. Ja Tampa Bay Lightning atrod iespēju un šī NHL kluba draftētais Kristers Gudļevskis nobriest cīnīties Ziemeļamerikā jau jaunajā sezonā, tad Dinamo sastāva komplektētājiem jāmeklē cits vārtsargu tandēms.

6. Raitis Ivanāns

Lai arī Ivanāna aicinājums nav punktu gūšana un arī KHL-ā vienlaikus ar Vitjaz atbruņošanos hokeja kaušļu „kultūra” iet mazumā, tomēr kādam KHL klubam varētu interesēt Raita Ivanāna kā kvalificēta un ļoti pieredzējuša hokeja policista pakalpojumi. Tā kā Ivanāns Krievijā ir leģionārs, tad interesenti varētu būt no turnīra tabulas lejasdaļas vai ne-Krievijas. Cits, stāsts, vai Raitim Ivanānam ir interese pārcelties, piemēram, uz Novokuzņecku vai kādu tikpat vilinošu pilsētu.

7. Mārtiņš Cipulis

Ne pirmo reizi diezgan ilgi pirms sezonas sākuma un arī sezonas gaitā „ar pīpi uz jumta” – t.i., tirgū ar cenas zīmi. Likumsakarīgi būtu, ja Mārtiņš Cipulis kā „Sējēja cilvēks”, piestātu Rīgas Dinamo sastāvā. Sagāztus kalnus no Cipuļa šeit negaida, kvalitātes zina; atliek vien jautājums par cenu. Bet AS Dinamo Rīga „nemīl” pārmaksāt. Citviet Cipuļa kvalitātes pazīst mazāk, bet statistika pēdējās divas sezonas – bez komplimentiem. 2011./2012. g. sezonā pie Dinamo regulārajā čempionātā 48 spēlēs 10 punktu, bet play off 6 spēlēs pa nullēm. Aizvadītajā daļējā regulārajā sezonā pie HC Lev Praha 16 spēlēs 6 punkti, play off 4 spēlēs atkal sausi. Varbūt „Šuplera-Ābola hokejs” jaunajā sezonā būtu tas, kas Mārtiņam Cipulim vajadzīgs… Vai jāsāk nogaršot citas līgas un čempionātus?

8. Jēkabs Rēdlihs

Rīgas Dinamo šajā starpsezonā lauza ne tikai Ivanāna, bet arī Jēkaba Rēdliha līgumu. Tiesa, „lūzumam” bija nianses – J. Rēdliha atrašanās traumēto sarakstā, kas it kā neatļaujot „ātru un nesāpīgu” vienpusēju atkāpšanos no saistībām. Tomēr KHL oficiāli apstiprināto pāreju tabulā melns uz balta – Jēkaba Rēdliha līgums ir lauzts… Nav tā, ka Rēdlihs-vidējais būtu KHL tirgū ļoti pieprasīts spēlētājs, tādēļ prognozes vairāk sliecas uz ne-KHL. Ja veselība ļaus un darba devēji novērtēs Jēkaba Rēdliha labākās īpašības, tad viņš var piesegt ne vienu vien uzbrūkoša aizsarga „pakaļu” un vajadzības gadījumā uzņemties, ja ne policista, tad epizodiska pāraudzinātāja lomu.

Uzziņām:

  • KHL transfēru tabula (līdz 2. jūlijam) – khl.ru
  • Winnipeg Jets izsaka kvalifikācijas piedāvājumu Artūram Kuldam (2013. g. 2. jūlijs) – jets.nhl.com
  • Winnipeg Jets noslēdz līgumu ar Artūru Kuldu (2013. g. marts) – jets.nhl.com
  • Avangard plāno lauzt līgumu ar Georgiju Pujacu (2013. g. jūnijs) – sport-express.ru
  • Avangard slēdz 2 gadu līgumu ar Georgiju Pujacu (2013. g. februāris) – hawk.ru
  • Lauzts Jāņa Sprukta un CSKA līgums (2013. g. 2. jūlijs) – cska-hockey.ru; la.lv
  • Jānis Sprukts vienojies par spēlēšanu CSKA (2012. g. maijs) – cska-hockey.ru; la.lv
  • Rīgas Dinamo tomēr Edgaru Masaļski neņemšot (2013. g. jūnijs) – sportacentrs.com
  • Rīgas Dinamo gribot parakstīt Edgaru Masaļski (2013. g. maijs) – telegraf.lv
  • Dinamo lauž Raita Ivanāna līgumu (2013. g. jūnijs) – dinamoriga.eu
  • Rīgas Dinamo lauž Jēkaba Rēdliha līgumu (2013. g. maijs) – sportacentrs.com; dinamoriga.eu

[Attēlā Artūrs Kulda Winnipeg Jets krāsās; foto avots: nhl.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas spēlētāji atkāpjas no NHL?

Posted by petrovich27 uz 2011/07/01

ar Kārļa Skrastiņa “pārlidojumu” no Dalasas uz Jaroslavļu iestājas vēl lielāka krīze jeb, kā tagad populāri teikt, recesija Latvijas hokejistu “diasporā” NHL. 11 pilnas sezonas, neskaitot savu pirmo sezonu NHL-ā ar 2 spēlēm un neietverot lokauta sezonu, Skrastiņš bija viens no stabilākajiem Latvijas večiem NHL-ā – ar pilvērtīgu spēles laiku, bez rotācijām pa fārmiem AHL-ā, bez personīgām problēmām, kas atstātu būtisku ietekmi uz spēles laiku, un bez rotācijām uz Eiropu. ja vien neskaita lokauta laikā aizvadīto sezonu (2004./2005.) Rīga 2000 krāsās Baltkrievijas un Latvijas čempionātu cīņu laukos. vai Latvijas hokejistu “ēra” NHL-ā draud beigties?

zemākais punkts kopš 1991./1992. g. sezonas

kopš 1991./1992. gada sezonas, kad NHL ledus laukumos oficiālajās spēlēs kāpa Artūrs Irbe, Latvijas hokejisti Ziemeļamerikā ir cīnījušies dažādām sekmēm, bet visās NHL sezonās, kas kopš tā laika notika, bija fiksēta Latvijas hokejistu dalība. “ēra” bija sākusies. kā zināms, pirms Irbes NHL-ā 1989./1990. g. sezonā Minnesota North Stars, kas tagad saucas Dallas Stars un neatrodas Minesotā, rindās uzspēlēja Helmuts Balderis, bet “ēra” vēl nesākās – nākamajā sezonā NHL iztika bez Latvijas hokejistiem.

visu laiku mazākais spēļu skaits, ko vienā NHL sezonā aizvadījuši kopā visi Latvijas hokejisti, kā reizi bija pirmajā īstajā pēcpadomju sezonā (1991./1992.). bet pēc tam Latvijas hokejistu skaits Nacionālajā Hokeja Līgā pieauga un spēļu skaits tikai vairojās. spēlētāju skaita ziņā apogejs, kas augstākais punkts, bija 3 sezonas gadsimtu mijā – 1998.-2001. gados, kad mainīgām sekmēm NHL ledus laukumos cīnījās 7 hokejisti no Latvijas! ap to pašu laiku (1999. – 2003.) ir tās 4 sezonas, kurās Latvijas hokejistu kopējais aizvadīto spēļu skaits katrā sezonā pārsniedza 300 spēles.

kopš tā laika “daudz ūdens ir aiztecējis” un aizvadītā (2010./2011.) sezona izrādījās ar viszemāko Latvijas hokejistu pārstāvniecību NHL kopš 1991./1992. g. sezonas. it kā 4 spēlētāji ir salīdzinoši pieklājīgs skaits tāda kalibra hokeja valstij, kā Latvija; taču uz visiem hokejistiem sanāk 90 spēles… diviem Latvijas hokejistiem ir 1-2 spēles, vienam 13, Skrastiņam – “lauvas tiesa” (74). šo spēļu skaitu var pieņemt kā sezonas sakritību – Bārtuli un Ivanānu no ierindas izsita traumas vārda burtiskā nozīmē. tomēr, atskaitot Skrastiņu, aizvadītajā sezonā “pilna laika” hokejistu NHL-ā no Latvijas nebija. vai 2011./2012. g. sezonā būs?

lokauta gads kā katastrofa

Latvijas hokejistu “kuģi” NHL viļņos būtiski sašūpoja NHL lokauta sezona, kuras laikā Latvijas hokejs un arī NHL zaudēja Sergeju Žoltoku (1972. – 2004.), “lielajā hokejā” kā spēlētājs vairs neatgriezās Artūrs Irbe, arī NHL selekcionāru darbs tapa piebremzēts. rezultātā pēc-lokauta sezonā Latviju NHL-ā pārstāvēja 3 vīri ar viesiem summā nospēlētām 134 spēlēm. no “lokauta bedres” Latvijas pārstāvniecība pa solītim mēģināja izrāpties, no sezonas uz sezonu mazliet palielinot Latvijas “garšvielu” dalību NHL “zupas katlā”. ļoti neliela, bet saskatāma “atkopšanās” turpinājās līdz 2009./2010. g. sezonai, kad NHL klubu kreklus oficiālajās spēlēs bija vilkuši 5 hokejisti no Latvijas, pa visiem salasot nedaudz virs 200 spēlēm. tomēr nākamā sezonā sekoja “atkritiens”…

cerības uz “kvartetu”?

ar “īstiem” līgumiem uz 2011./2012. g. sezonu NHL-ā ir palikuši Oskars Bārtulis (Philadelphia Flyers) un Raitis Ivanāns (Calgary Flames). vēl divi Latvijas pārstāvji – Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda – “studē” kvalifikācijas līgumu piedāvājumus – attiecīgi no Ottawa Senators un Winnipeg Jets, kā tagad jāsauc no Atlantas pārbraukušo Atlanta Thrashers. četri vīri, no kuru 3V (varēšanas, veiksmes un veselības) būs atkarīgs “ēras” turpinājums vai neturpinājums jaunajā sezonā.

P.S. cita starpā, nepabeidzas runas par to, ka šaipus okeānam varētu ietrāpīt Kaspars Daugaviņš, kurš tā īsti negribot samierināties ar parastu kvalifikācijas līgumu…

NHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību (1989. – 2011.):

sezona skaits (sp. summa)  hokejists NHL klubs sp. (punkti vai GAA un %) REG  sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
1989./1990. 1 (26)  
    u. Helmuts Balderis Minnesota North Stars 26 (3+6)
1990./1991. 0 (0)  
1991./1992. 1 (13)        
    v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 13 (4.47; 86,8%)
1992./1993. 4 (109)        
    u. Grigorijs Panteļejevs Boston Bruins 39 (8+6)
a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 37 (7+16)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 36 (4.11; 88,6%)
u. Sergejs Žoltoks Boston Bruins 1 (0+1)
1993./1994. 6 (230)        
    a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 81 (26+38) 14 (0+10)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 74 (2.84; 89,9%) 14 (3.72; 87,5%)
u. Sergejs Žoltoks Boston Bruins 24 (2+1)
u. Grigorijs Panteļejevs Boston Bruins 10 (0+0)
u. Harijs Vītoliņš Winnipeg Jets (Coyotes) 8 (0+0)
u. Aleksandrs Kerčs Edmonton Oilers 5 (0+0)
1994./1995. 3 (104)        
    a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 48 (9+16) 11 (3+2)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 38 (3.26; 89,5%) 6 (5.13; 85,3%)
u. Grigorijs Panteļejevs Boston Bruins 1 (0+0)
1995./1996. 3 (121)        
    a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 7 (1+3)
Colorado Avalanche 66 (13+37) 22 (5+14)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 22 (4.59; 86,0%)
u. Grigorijs Panteļejevs New York Islanders 4 (0+0)
1996./1997. 3 (197)        
    a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 80 (23+45) 17 (4+13)
u. Sergejs Žoltoks Ottawa Senators 57 (12+16) 7 (1+1)
v. Artūrs Irbe Dallas Stars 35 (2.69; 89,3%) 1 (0.00; 100%)
1997./1998. 4 (220)        
    u. Sergejs Žoltoks Ottawa Senators 78 (10+13) 11 (0+2)
a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 66 (13+38) 7 (0+7)
v. Artūrs Irbe Vancouver Canucks 41 (2.73; 90,7%)
v. Pēteris Skudra Pittsburgh Penguins 17 (1.83; 92,4%)
1998./1999. 7 (252)        
    u. Sergejs Žoltoks Montreal Canadiens 70 (7+15)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 62 (2.22; 92,3%) 6 (2.20; 91,7%)
a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 39 (7+25) 19 (4+8)
v. Pēteris Skudra Pittsburgh Penguins 37 (2.79; 89,2%)
a. Viktors Ignatjevs Pittsburgh Penguins 11 (0+1) 1 (0+0)
u. Herberts Vasiļjevs Florida Panthers 5 (0+0)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 2 (0+1)
1999./2000. 7 (337)        
    a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 82 (16+36) 17 (5+5)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 75 (2.42; 90,6%)
u. Sergejs Žoltoks Montreal Canadiens 68 (26+12)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 59 (5+6)
v. Pēteris Skudra Pittsburgh Penguins 20 (3.12; 87,2%) 1 (3.00; 90,0%)
a. Kaspars Astašenko Tampa Bay Lightning 8 (0+1)
u. Herberts Vasiļjevs Atlanta Thrashers 7 (1+0)
2000./2001. 7 (378)        
    v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 77 (2.45; 90,8%) 6 (3.34; 90,0%)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 82 (1+11)
a. Sandis Ozoliņš Carolina Hurricanes 72 (12+32) 6 (0+2)
u. Sergejs Žoltoks Montreal Canadiens 32 (1+10)
Edmonton Oilers 37 (4+16) 3 (0+0)
v. Pēteris Skudra Boston Bruins 26 (3.33; 87,9%)
Buffalo Sabres 1 (0.00; 100%)
u. Herberts Vasiļjevs Atlanta Thrashers 21 (4+5)
a. Kaspars Astašenko Tampa Bay Lightning 15 (1+1)
2001./2002. 6 (350)        
    a. Sandis Ozoliņš Carolina Hurricanes 46 (4+19)
Florida Panthers 37 (10+19)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 82 (4+13)
u. Sergejs Žoltoks Minnesota Wild 73 (19+20)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 51 (2.54; 90,2%) 18 (1.67; 93,8%)
v. Pēteris Skudra Vancouver Canucks 23 (2.42; 90,7%) 2 (3.12; 89,1%)
u. Herberts Vasiļjevs Vancouver Canucks 18 (3+2)
2002./2003. 5 (338)        
    a. Sandis Ozoliņš Florida Panthers 51 (7+19)
Mighty Ducks of Anaheim 31 (5+13) 21 (2+6)
u. Sergejs Žoltoks Minnesota Wild 78 (16+26) 18 (2+11)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 82 (3+10)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 34 (3.19; 87,7%)
v. Pēteris Skudra Vancouver Canucks 23 (2.72; 89,7%)
2003./2004. 4 (215)        
    a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 82 (5+8) 11 (0+2)
u. Sergejs Žoltoks Minnesota Wild 59 (13+16)
Nashville Predators 11 (1+1) 6 (1+0)
a. Sandis Ozoliņš Mighty Ducks of Anaheim 36 (5+11)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 10 (2.45; 89,9%)
2004./2005. LOKAUTS        
2005./2006. 3 (134)        
    a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 82 (3+11) 9 (0+1)
a. Sandis Ozoliņš Mighty Ducks of Anaheim 17 (3+3)
New York Rangers 19 (3+11) 3 (0+0)
u. Raitis Ivanāns Montreal Canadiens 4 (0+0)
2006./2007. 4 (168)        
    a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 68 (0+11)
u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 66 (4+4)
a. Sandis Ozoliņš New York Rangers 21  (0+3)
u. Jānis Sprukts Florida Panthers 13 (1+2)
2007./2008. 3 (172)        
    u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 73 (6+2)
a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 43 (1+3)
Florida Panthers 17 (1+0)
a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 39 (3+13)
2008./2009. 4 (181)        
    a. Kārlis Skrastiņš Florida Panthers 80 (4+14)
u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 76 (2+0)
u. Mārtiņš Karsums Boston Bruins 6 (0+1)
Tampa Bay Lightning 18 (1+4)
u. Jānis Sprukts Florida Panthers 1 (0+0)
2009./2010. 5 (206)        
    a. Kārlis Skrastiņš Dallas Stars 79 (2+11)
u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 61 (0+0) 1 (0+0)
a. Oskars Bārtulis Philadelphia Flyers 53 (1+8) 7 (0+0)
a. Artūrs Kulda Atlanta Thrashers 4 (0+2)
u. Kaspars Daugaviņš Ottawa Senators 1 (0+0)
2010./2011. 4 (90)        
    a. Kārlis Skrastiņš Dallas Stars 74 (3+5)
a. Oskars Bārtulis Philadelphia Flyers 13 (0+0)
a. Artūrs Kulda Atlanta Thrashers 2 (0+0)
u. Raitis Ivanāns Calgary Flames 1 (0+0)
           

P.P.S. Latvijas hokejisti ir pamanījušies uzspēlēt 23-os no 30 pašreiz pastāvošajiem NHL klubiem, ieskaitot to franšīzes vēsturi (ceļošanu pa pilsētām un nosaukumu maiņu). “neapseglotie” ir palikuši 7: Chicago Blackhawks, Columbus Blue Jackets, Detroit Red Wings, New Jersey Devils, St. Louis Blues, Toronto Maple Leafs, Washington Capitals.

[Kaspara Daugaviņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »