Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Baris’

Izglābties no 1-3 sērijā…

Posted by petrovich27 uz 2014/03/12

DR_vs_Linkopings_HC_2014-02-18_dinamoriga_euKHL izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā Rīgas Dinamo vīri ir nonākuši kritiskā situācijā – katra nākamā spēle var kļūt par pēdējo. Proti, sērijā pret Donbass rezultāts ir 1-3, bet sērija, redz, tiek izspēlēta līdz četrām uzvarām. Starp citu, neilgajā KHL pastāvēšanas vēsturē ir četri precedenti, kuru gaitā sērijas iedzinējs atspēlējās no 1-3 un arī uzvarēja attiecīgo sēriju. Turklāt 3 gadījumos iedzinējiem un uzvarētājiem nebija mājas spēļu priekšrocību.

1. Atlant vs. SKA 2011. (līgas ceturtdaļfināls; 2. kārta)

Šī sērija ieņem vienu no Sanktpēterburgas SKA vēstures nepatīkamajām lappusēm. Zvaigžņotais SKA ar labi apmaksātajiem Matiasu Veinhandlu, Maksimu Sušinski, Petru Čajaneku, Alekseju Jašinu, Maksimu Afinogenovu, Toniju Mortensonu (Tony Mårtensson) sastāvā ieņēma Rietumu konferences 3. vietu. Bet viņu oponenti Mitišču Atlant ierindojās 4. vietā; attiecīgi, mājas spēļu priekšrocība bija SKA. Pēc 4 spēlēm S-Pēterburgas klubs bija vadībā ar 3-1, bet…nākamās 3 spēles uzvarēja Atlant.

Mitišču vienība pēc tam pamanījās uzvarēt arī Rietumu konferences finālu pret vēl īsto Jaroslavļas Lokomotiv, bet līgas finālā piekāpās Ufas Salavat Julajev vienībai. Taču arī KHL “sudrabs” Atlant-am ir superpanākums un līdz šim augstākais sasniegums. Tajā sezonā īpaši rezultatīvs kā regulārajā sezonā, tā izslēgšanas spēlēs bija Sergejs Mozjakins, bet play off slepenais ierocis bija izrādījies sezonas gaitā pieņemtais galvenais treneris Milošs Ržiha. Interesanti, ka pēc tās sezonas Ržihu “pārpirka” zaudējušie SKA. Cita atkāpe: šosezon Atlant pat izslēgšanas spēlēm nav kvalificējušies…

2. Magņitka vs. Baris 2012. (līgas astotdaļfināls; 1. kārta)

Nākamais atspēlēšanās gadījums bija vērojams pēc sezonas. Play off pirmajā kārtā Austrumu konferences 3. vietas ieņēmēji Magņitogorskas Metallurg pēc četrām spēlēm nokļuva iedzinējos ar 1-3 sērijā pret 6. vietas ieņēmēju – Astanas Baris. Nenācās viegli, bet nākamās 3 spēles (visas papildlaikā) uzvarēja Magņitka. Atkal uzvarētāju ierindā bija uzbrucējs Sergejs Mozjakins, bet vārtos neapstrīdams “pirmais numurs” bija Ari Ahonen. Bet jau Gagarina kausa izcīņas 2. kārtā Magņitogorskas komandai no 1-3 atspēlēties vairs neizdevās; pārliecinoši (sērijā 4-1) uzvarēja tā gada play off finālisti – Omskas Avangard.

3. Maskavas Dinamo vs. Avangard 2012. (līgas fināls; 4. kārta)

Pujacs_Avangard_hawk_ru_N3

Līdz šim vienīgais gadījums, kad atspēlēšanās notika Gagarina kausa finālā. Austrumu konferences 2. vietas ieņēmēji Omskas Avangard diezgan pārliecinoši pārvarēja pirmās 3 kārtas: 4-0 pret Habarovskas Amur; 4-1 pret Magņitku; 4-1 pret Austrumu konferences līderi Traktor. Un arī finālā, kur mājas spēļu priekšrocība bija Avangard-am, Omskas klubs pēc 4 spēlēm bija vadībā ar 3-1 pret Maskavas Dinamo, kas Rietumos bija izcīnījuši 3. vietu (reāli – 2., bet tā tika atdota blakusdivīzijas uzvarētājiem Torpedo).

Oļega Znaroka trenētā brigāde sakopoja visus spēkus un “paņēma” ar raksturu. Raimo Summanena trenētais Avangard nākamās 3 spēlēs neprata uzvarēt. Turklāt visās 3 atlikušajās spēlēs pēc 1-3, Znaroka Dinamo uzvarēja pamatlaikā un tika pie sava pirmā “Gagarina”. Omska sēroja, līdz ar Omsku – arī Avangard aizsargs Georgijs Pujacs (pa labi novietotā attēlā). Fināls līdz šim ir Avangard augstākais sasniegums KHL finālā. Interesanti, ka Omskas komanda, kurai ir salīdzinoši pieklājīgs budžets uz līgas fona, šosezon pat nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm.

4. Traktor pret Ak Bars 2013. (līgas pusfināls; 3. kārta)

Darzins_2012_dec_ak-bars_ruLīdz šim pēdējais gadījums ar atspēlēšanos no “aizas malas” (1-3) bija iepriekšējās sezonas (2012./2013.) izslēgšanas spēļu Austrumu konferences finālā. Divkārtējie Gagarina kausa ieguvēji Kazaņas Ak Bars Austrumos bija ieņēmuši pirmo vietu, viņiem bija mājas spēļu priekšrocība un pēc 4 spēlēm viņi bija it kā stabilā vadībā ar 3-1. Savukārt, Austrumu konferences 3. vietas “turētāji” Čeļabinskas Traktor saņēmās un uzvarēja turpmākās 3 spēles. Rezultāti spēlēs bija līdzīgi, bet Traktor vienībai izdevās. 2013. gada izslēgšanas spēlēs “traktoristiem” laika apstākļus “taisīja” tādi kadri kā uzbrucēji Petri Kontiola, Staņislavs Čistovs, Maksims Jakuceņa (tagad Donbass sastāvā), aizsargs Derons Kvints un vārtsargs Maikls Garnets. Bet Ak Bars ierindā tosezon bija arī Lauris Dārziņš (pa labi novietotā attēlā), kurš pēc tam nākamo sezonu, ka reiz, iesāka Traktor sastāvā.

Ar šo come back Čeļabinskas klubs garantēja KHL sudrabu un finālā piekāpās Maskavas Dinamo, kuriem tā jau bija otrā reize apskāvienos ar Gagarina kausu. Savādi, bet šosezon arī Traktor neprata kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

P.S.

2014. gada play off-ā pēc 1. kārtas četrām spēlēm ir atlasījušās divas komandas, kurām ir iespēja nodemonstrēt raksturu un pārņemt grožus brīdī, kad sērijas rezultāts ir 1-3 par labu pretiniekiem. Šīs komandas ir Vladivostokas Admiral un Rīgas Dinamo.

[Pirmais foto fiksēts Dinamo spēlē pret Linköpings HC 2014. gada 18. februārī; foto avots: dinamoriga.eu. Georgijs Pujacs Omskas Avangard krāsās; foto avots: hawk.ru. Lauris Dārziņš Kazaņas Ak Bars formā; foto avots: ak-bars.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Uzlēkt augstāk par sevi. KHL regulārās sezonas pārsteigumi un izgāšanās

Posted by petrovich27 uz 2014/03/05

DR_vs_Amur_2014-01-19_dinamoriga_euKHL sestā regulārā sezona sarūpējusi savus pārsteigumus. Viens no lielākajiem – iepriekšējo divu sezonu Gagarina kausa finālisti Avangard un Traktor nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm; viņus izkonkurēja līgas jaunpienācējs un “frankenšteins” – Vladivostokas Admiral. Savukārt Rīgas Dinamo ir viena no tām komandām, kas KHL tabulā uzrādījusi manāmi labāku sniegumu nekā piedāvājušas budžeta iespējas.

Lielākā daļa KHL Top komandu ir “loģiskas” – ir turīgas vai vismaz vēsturiski ar pretenzijām. Bet ir arī pārsteigumi, piemēram, Astanas Baris starp Austrumu konferences līderiem. Tiesa, Kazahstānas kluba augstā (2.) vieta Austrumu konferencē nedaudz izlīdzinās uz līgas kopēja fona – 7. pozīcija.

Arī Rīgas Dinamo regulārās sezonas 5. vieta Rietumu konferencē ir augsts sasniegums, it īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, kad play off spēles “aizgāja gar degunu” un nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu. Tomēr, ja skaita rekordus, tad Rīgas klubam šajā regulārajā sezonā ieņemtā 10. vieta līgā nav pirmā reize. Tas bija jau izdevies KHL pirmajā sezonā (2008./2009); tiesa, ar mazāku punktu skaitu.

1 SKA = 7 medveščaki

Septembra sākumā KHL publicēja oficiālu dokumentu – KHL klubu algu budžetu sarakstu. Saskaņā ar to, KHL “biezākie” klubi ir SKA (ap 28,9 milj. eiro), Ak Bars (ap 24,7 milj. eiro), Magņitogorskas Metallurg (ap 23,5 milj. eiro), Salavat Julajev (ap 23,0 milj. eiro), CSKA (ap 22,0 milj. eiro), Traktor (ap 20,0 milj. eiro). Lejasgals – Medveščak, HC Slovan Bratislava, Novokuzņeckas Metallurg un 4. vietā no beigām Rīgas Dinamo (ap 6,1 milj. eiro). Situācijas salīdzinajumam: ar SKA algu budžetu būtu iespējams uzturēt 7 (!!!) tādas komandas kā Medveščak vai Slovan.

Kopš septembra algu izmaksu korekcijas ir viesušas dažu klubu finansiālās problēmas. “Trauksmes zvanus” visnopietnāk skandināja Habarovskas Amur un Maskavas Spartak. Taču tie nav Top klubi, un būtiskas pārbīdes KHL finanšu kartē rerada. Turklāt bēdīgāko situāciju gadījumā KHL sniedz finanšu “injekcijas” kluba uzturēšanai vismaz aktuālajā sezonā. Korekcijas, domājams, dažādu klubu budžetos radušās ar spēlētāju aiziešanu/atnākšanu sezonas gaitā un īpaši pirms play off. Diemžēl šādus precīzus aprēķinus līga nav publiskojusi. Tādēļ jāizlīdzas ar septembra sākuma budžeta plāniem, kuriem vismaz teorētiski jābūt salīdzinoši precīziem un vispārēju situāciju raksturojošiem. Cits stāsts, ka klubu vadība varēja arī kaut ko ieekonomēt…

Pozitīvie pārsteigumi – Medveščak, Rīgas Dinamo, Torpedo

Salīdzinot algu budžeta apjomu ar regulārās sezonas noslēgumā ieņemto vietu, visaugstāk par savām iespējām un dažādām ķermeņa daļām ir uzlēkusi Horvātijā bāzētā Medveščak vienība. Saskaņā ar oficiālo informāciju, Zagrebas Medveščak-am bija vismazākais algu budžets, bet klubs pamanījās ieņemt 11. vietu KHL regulārās sezonas kopvērtējumā. T.i., Zagrebas “lāči” ir uzlēkuši par 17 vietām augstāk nekā to “nosaka” algu budžets. Ja vēl ņem vērā, ka šamie ir līgas jaunpienācēji – tikai apsveicami.

Otrs prātīgākais budžeta apsaimniekotājs regulārās sezonas gaitā ir izrādījies Rīgas Dinamo klubs. Jau ir ierasts, ka Rīgas klubam nav tas lielākais budžets līgā, taču tikpat pierasts, ka Dinamo, neskatoties uz to, ieņem salīdzinoši augstas vietas. Tikai, ka iepriekšējā sezonā (2012./2013.) nācās pacīnīties par Nadeždas kausu, kas patiesībā atbilst kluba vietai KHL oficiālajā algu budžeta rangu tabulā. Bet šosezon “netaisnība” – Rīgas Dinamo ar līgas 25.-tā lieluma algu budžetu ierindojusies 10. vietā.

Trešais veiksmīgākais budžeta izlietotājs līgā ir Pētera Skudras trenētā Ņižņijnovgorodas Torpedo vienība. Viņiem izdevies regulārajā sezonā ieņemt 9. vietu, kas ir 11 vietas augstāk par atrašanās pozīciju KHL klubu algu budžetu tabulā.

Gagarina kausa finalisti cīņā par Nadeždas kausu

Savukārt totāli neprasmīgākie sava budžeta pielietotāji ir izrādījušies jau pieminētie divu iepriekšējo sezonu Gagarina kausa finālisti un sudraba godalgu ieguvēji – Čeļabinskas Traktor un Omskas apgabala Avangard. Turklat Traktor-am vispār, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ir 6. lielākais algu budžets līgā, bet koptabulā tikai 19. vieta. Avangard-am līdzīgi: astotais lielākais budžets, bet vieta – divdesmitā. Kā saka, naudas maisi nespēlē… Cits secinājums: no Gagarina kausa finālam līdz Nadeždas kausa izcīņai nav tāls ceļš.

KHL KLUBU IZMANTOTO IESPĒJU TOP – regulārajā sezonā ieņemtās vietas salīdzinājums ar vietu algu budžeta sarakstā (saskaņā ar khl.ru datiem):

klubs Vieta līgā Vieta pēc budžeta Starpība
1. Medveščak 11. 28. +17
2. Dinamo (Rīga) 10. 25. +15
3. Torpedo 9. 20. +11
4. Admiral 16. 24. +8
5. Dinamo (Maskava) 1. 7. +6
6. Baris 7. 13. +6
7. HC Slovan Bratislava 21. 27. +6
8. Donbass 6. 11. +5
9. Avtomobiļist 14. 19. +5
10. HC Lev Praha 5. 9. +4
11. Sibir 13. 16. +3
12. Metallurg (Mag.) 2. 3. +1
13. Jugra 22. 21. -1
14. Spartak 23. 22. -1
15. Metallurg (Novok.) 27. 26. -1
16. SKA 3. 1. -2
17. Ak Bars 4. 2. -2
18. Severstaļ 18. 15. -3
19. Dinamo (Minska) 26. 23. -3
20. Salavat Julajev 8. 4. -4
21. Lokomotiv 15. 10. -5
22. Atlant 17. 12. -5
23. CSKA 12. 5. -7
24. Vitjaz 24. 17. -7
25. Amur 28. 18. -10
26. Ņeftehimik 25. 14. -11
27. Avangard 20. 8. -12
28. Traktor 19. 6. -13

P.S. Par varēšanu KHL izslēgšanas spēlēs jau būs cits stāsts.

Precīzākiem salīdzinajumiem:

[Pirmais foto fiksēts pirms Rīgas Dinamo spēles pret Habarovskas Amur 2014-01-19; otrs (zemāk novietotais) – spēles dienā pret Linköpings HC 2014-02-18. Abu foto avots: dinamoriga.eu.]

DR_pirms_Linkopings_HC_2014-02-18_dinamoriga_eu

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Motivācija, prasme noskaņoties & savu sienu palīdzība. Dinamo gadījums

Posted by petrovich27 uz 2013/12/10

DR_vs_Lokomotiv_2013-10-30_DR_facebookVisām KHL vienībām ir vērojami savi kritumi un kāpumi. Dažiem tie ir retāk vai īsāki, citiem klubiem – biežāk vai ilgāk. Rīgas Dinamo, protams, nav izņēmums. Pēc regulārās sezonas 35 spēlēm rīdzinieki ar 65 punktiem ierindojas 7. vietā visā līgā. Kādas likumsakarības saskatāmas Dinamo sniegumā, salīdzinot ar dažāda ranga klubiem?

Skaidrs, ka komandas “satiekas” dažādos krustpunktos – vieni uz viļņa, citi bedrē, dažiem ir pastiprināta motivācija, ceturtajiem tajā dienā paģiras vai vēlme nesaspringt. Tādēļ ir gadījumi, kad turnīra tabulas “pastarīši” uzvar līderus, bet teorētiski stiprākas komandas “bez ierunām” un pārliecinoši zaudē šķietami bezpersoniskiem kolektīviem.

Rīdziniekiem māju sienas nepalīdz?

Vēl viens būtisks elements ir spēles mājās un izbraukumā. Stāsta, ka savu māju sienas palīdzot. Var meklēt apstiprinājumu Rīgas Dinamo spēlēs, piemēram, pret “armijniekiem” – SKA un CSKA, pret kuriem izbraukumā paņemts pa vienam punktam, bet mājās – visi 3. Ja grib apliecināt māju sienu “vienaldzību”, tad, piemēram, no Astanas Baris divi punkti paņemti “jebkurā” laukumā. Tātad apgalvojumi atkarīgi no tā, kuru izņēmumu akcentē vai kuru likumsakarību ignorē. Labāk, protams, otrādi.

Ja skatās tīri shematiski, tad rīdziniekiem savs laukums palīdz mazāk nekā arēnas izbraukumā. KHL mājas spēļu tabulā rīdzinieki ar 32 punktiem 17 spēlēs ieņem 12. vietu, bet izbraukuma spēļu tabulā – augsto 4. vietu ar 33 punktiem 18 spēlēs. Varētu likties, ka Dinamo izbraukumā spēlē konkrēti labāk nekā savās mājās. Tomēr, ja rūpīgāk ieskatās skaitļos, tad tomēr māju sienās ir veicies nedaudz labāk – Rīgā ir ņemti 62,8% pieejamo punktu, bet izbraukumā 61,1%.

Bet. Nevar noliegt, ka Dinamo šosezon ir veiksmīgs kolektīvs kā mājās, tā izbraukumā. Ārpus mājām rīdzinieki realitātē arī ieņem 4. vietu. Labākas izbraukumā ir tikai 3 vienības – Astanas Baris (74,5% punktu), Maskavas Dinamo (68,4%), Sanktpēterburgas SKA (64,9%). Rīdziniekiem tie, kā jau minēts, ir 61,1%. Un “pie vainas” augstajai proporcijai nav kaut kādas sērijas pret Tālo Austrumu “atstumtajiem”; tur, starp citu, Rīgas Dinamo sakolekcionēja tikai 50% punktu.

Teorētiski un praktiski

Vēl viens situācijas izvērtēšanas elements ir motivācija, kas, jādomā, nav mazsvarīgs. Acīmredzot tas arī bijis viens no “nesošajiem” elementiem, piemēram, Dinamo “labajos” play off laikos, kad Gagarina kausa izcīņas pirmajās kārtās rīdzinieki “iznesa” zvaigžņoto SKA un arī Znaroka dinamiešus, kas tagad jau divas sezonas “okupējuši” Gagarina kausu.

Tā arī nākas, ka mājās par vienu no līgas labākajām aizsardzībām izslavētā Lokomotiv vienība tiek pieveikta ar pārliecinošu rezultātu, pēc tam Severstaļ (tagad 21. vietā) no Rīgas aizbrauc ar 3 punktiem, bet nākamajā spēlē rīdzinieki spēj samest līgas līderiem SKA vairāk, nekā tie spēj atspēlēties… Diez vai būs runa tikai par spēles zīmējumiem, sportisko formu, traumēto spēlētāju sarakstiem utt. Ir aizdomas, ka tieši motivācija ir viena no izšķirošajām komponentēm, kas nosaka komandu “neērtumu” kādam pretiniekam. Tieši tāpat kā šīs motivācijas trūkums vai novēlota atrašanās var padarīt “ērtāk” ņemamu…

Kopējais aprēķins liecina, ka lielāku punktu proporciju rīdzinieki spēj paņemt no komandām, kas ir KHL turnīra tabulas stiprākajā pusē – ieņem vietas no 1. līdz 14.-ajai. Vismaz šobrīd. No augšgala rīdzinieki ir pratuši paņemt 32 punktus no 51 iespējamā (jeb 62,8%), bet no komandām, kas “dzīvo” starp 15. un 28. vietu pat nedaudz mazāk – 61,1% (33 punkti no 54). It kā cipari ir stipri līdzīgi, un atstatums izskatās salīdzinoši pieticīgs. Taču teorētiski starpībai būtu jābūt, pirmkārt, pretējai un, otrkārt, lielākai. Jo, pēc idejas, sisties pret līderiem nav tas pats, kas pret “mazākajiem brāļiem”. Bet, acīmredzot, tas ir tikai teorētiski.

Pret visiem vienāda produktivitāte?

Pēc būtības secinājums ir tāds, ka “pa lielam” Rīgas Dinamo pret turnīra tabulas pirmo pusi spēlē tikpat produktīvi kā pret otro. No tā, savukārt, iespējamas divas pretējas interpretācijas, atkarībā no garastāvokļa un pārliecības. Pozitīvā – pret stiprākām komandām spēlējam tikpat ražīgi kā pret “otro plānu”. Kritiskā – pret otrās puses komandām nespējam “uzspiest” vairāk un saņemties konkrētāk, nekā pret augšgalu. Jāatkārtojas, ir taču atšķirība, spēlējot pret oligarh-klubiem un, piemēram, vienībām, kas cīnās ar finanšu grūtībām vai KHL-ā ir tikai, lai piedalītos un lielais hokejs atbrauktu arī uz Habarovsku, piemēram.

Ja vēl konkrētāk, tad vislabāko pienesumu (75%) rīdzinieki ir pratuši izspiest no 8. – 14. vietu komandām. No visām zemāk esošajām ir mazāk… Kas it kā nav loģiski. Savukārt, no 15. – 21. vietu ieņēmējiem ir paņemts tieši tikpat (51,9%), cik no līdervienībām… Protams, var pieņemt, ka sezonas turpinājums visu saliks pa vietām.

Tomēr “piezogas” secinājums, ka pret relatīvi stiprākām vienībām Rīgas Dinamo spēlē vai vismaz koncentrējas salīdzinoši veiksmīgāk nekā pret pārējām. Atliek jautājums – vai, nu, līgas varenie Rīgas “mazbudžeta organizāciju” īsti nenovērtē un joprojām gaida rīdzinieku “uzpumpētās muskulatūras” novājēšanu, vai arī – Arta Ābola trenētā vienība pret SKA un šīs sezonas hītu Baris noskaņojas daudz mērķtiecīgāk nekā pret divdesmitajām vietām. Tiesa, ir arī tādas vienības Ak Bars, Salavat Julajev, ar kurām ir hroniski apgrūtināta spēlēšana un pret kurām dinamieši paliek bez punktiem, “motivējies kā gribi…”

Rīgas Dinamo iegūto un zaudēto punktu “bilance” pret dažāda “stipruma” KHL komandām 2013./2014. g. regulārajā sezonā (pēc komandas 35 spēlēm):

pretinieku „rangs” sp. skaits (mājas – izbr.) punktu bilance % no visiem punktiem
1.-7. vietu komandas* 9 spēles (5 – 4) 14:13 51.9%
8.-14. vietu komandas 8 spēles (3 – 5) 18:6 75%
15.-21. vietu komandas 9 spēles (4 – 5) 14:13 51.9%
22.-28. vietu komandas 9 spēles (4 – 5) 19:8 70.4%
KOPĀ 35 spēles (16 – 19) 65:40 61.9%

Rīgas Dinamo ierindojas 7. vietā. Ieņemto vietu stāvoklis 2013. g. 10. decembrī, kad KHL oficiālās spēles nenorisinājās.

Plašākam skatam:

  • KHL komandu statistikas lapa – khl.ru
  • Dinamo likumsakarības KHL pirmajās sezonās: tepat

[Pirmais foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2013. gada 30. oktobrī; otrs – Dinamo spēlē pret SKA 2013. gada 26. oktobrī. Abu foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

DR_vs_SKA_2013-10-26_DR_facebook_N2

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Vārtsargu jautājums. Kuras KHL komandas „pavilka” vārtsargs? Kuras nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/06/20

Tellkvists_vs_Novokuznecka_2013-01-28_metallurg-nk_ruCik daudz no komandas ir vārtsargs? Puse? Vairāk? Matemātiski neaprēķināms lielums, jo komandas kopējais sniegums ir cieši saistīts ar konkrētu vārtsarga izpildījumu. Viens otru spēj celt, bet var arī gremdēt. Vai Rīgas Dinamo vārtsargi komandu stiprināja? Un kurās KHL komandās vārtsargi „pavilka” uz augšu komandas sniegumu?

Viselementārākais vārtsarga kvalifikācijas aprēķins ir komandas uzvaras. Attiecīgi čempionu, regulārās sezonas un konferences uzvarētāju vārtsarga pienesumu apšauba reti. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Tomēr ne vienmēr KHL sezonas labākā vārtsarga tituls nonāk pie aktuālā Gagarina kausa ieguvēja un pat ne vienmēr pie finālista. Pēdējās divās sezonās par KHL labāko vārtsargu ir nosaukts čempionu – Maskavas Dinamo – „mūris” Aleksandrs Jerjomenko. Arī 2010. gadā labākais vārtsargs bija Gagarina kausa „turētājs” – Ak Bars vārtsargs Petri Vehanen. Bet KHL pirmajā sezonā labākais nebija play off uzvarētājs, bet finālists – Georgijs Gelašvili, kurš pārstāvēja Lokomotiv vienību. Pilnīgs izņēmums no „iekārtas” bija 2010./2011. g. sezonas labākais – Vitalijs Jeremejevs, Baris komandas vārtsargs. Jāpiebilst, ka Astanas Baris nebija starp KHL līderiem un nemaz nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.

Ne vienmēr labākie vārtsargi spēj aizsisties līdz fināliem, pusfināliem… Jo ar vārtsarga statistiku, sniegumu un veiksmi nepietiek. Vēl vajag īsto komandu. Piemēram, 2012./2013.g. regulārās sezonas labākais vārtsargs kritērijā ’atvairīto metienu procents’ bija Atlant pārstāvis Staņislavs Gaļimovs, kuram 94,3% atvairītu metienu. Šaubu nav, ka Gaļimova sniegums bija viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļāva „atlantiem” daudzmaz sakopt „izlieto” sezonu un ierāpties play off, kur tomēr „buldozeram” SKA nopietnus šķēršļus likt neizdevās. Piemēram, CSKA vārtsargam Rastislavam Staņam (Rastislav Staňa) bija regulārās sezonas labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 1.76); Gagarina kausa izcīņā Staņam GAA bija vēl labāks un viens no diviem labākajiem (1.74 abiem ar Jerjomenko). Tomēr CSKA netika līdz Rietumu konferences finālam, aizķeroties sērijā pret to pašu Maskavas Dinamo un Jerjomenko. Bet, piemēram, Minskas Dinamo vārtsargs Lars Haugen, kuram bija KHL regulārās sezonas otrs labākais GAA koeficients (1.81), nemaz netika pie spēlēšanas Gagarina kausa izcīņā. Jo netika arī Minskas Dinamo. KHL regulārās sezonas sausākie vārtsargi – Vasilijs Košečkins (Severstaļ; 8 „sausas” spēles) un Tomáš Pöpperle (HC Lev Praha; 6 sausumi) – līdz izslēgšanas spēlēm tika, tomēr viņu komandas uz visaugstākajiem mērķiem „negāja”. Tiesa, Severstaļ pirmo kārtu pārvarēja. Savukārt Gagarina kausa izcīņā par Jerjomenko labāks atvairīto metienu procents bija četriem kadriem, tomēr pret Gagarina kausu tie bija nepietiekami argumenti… (Atgādinājumam: KHL vārtsargu topos uzrādās te vīri, kas vārtus sargājuši vismaz vienā trešdaļā spēļu.)

Ceļ vai gremdē?

Labāko vārtsargu nominācijas un svarīgāko parametru statistiku apšaubīt nav vērts, taču – ir interesanti salīdzināt komandu ieņemto vietu un vārtsargu pozīcijas Topos. Tas, protams, neatklāj vislabākos vārtsargus un to pienesuma korektu secību. Tomēr vismaz statistiski norāda – kurš vārtsargs acīmredzami „vilka” komandu uz augšu, bet kura sniegums ir stipri zem komandas kopējā snieguma.

Skaidrs, ka ir savas nianses. Protams, vārtsarga sniegums ir saistīts un atkarīgs no laukuma spēlētāju līdzdalības, bloķēto metienu apjoma, „atļauto” metienu izdarīšanas vietas, izvēlētās taktikas utt. Arī pretinieki dažādās spēlēs ir atšķirīgi. Tātad vārtsargi ir tik labi, cik labiem viņiem ļauj būt savējie un pretinieku spēlētāji laukumā.

P.S. Izvērtējumā tikai regulārā sezona un tikai komandu „pirmie vārtsargi” – tie, kuri aizvadījuši lielāko spēles laiku savas komandas vārtos. Attiecīgi, neuzrādās citi izcilnieki, kuri aizvadījuši komandas vārtos relatīvi daudz laika un diezgan veiksmīgi. Piemēram, Semjons Varlamovs (Lokomotiv; 94,6%; GAA 1.74), minētie Staņislavs Gaļimovs (Atlant; 94,3%; GAA 1.94), Lars Haugen (Minskas Dinamo; 93,3%; GAA 1.81).

KHL 2012./2013. g. regulārās sezonas vārtsargu „pavilkšanas” apjoma Top:

komanda vieta KHL reg. pirmais vārtsargs atv. % (vieta KHL) GAA (vieta KHL) summēta vieta +/- pret kom. vietu
1. Vitjaz 22. Ivans Kasutins 92.9% (92.8%; 10.*) 2.60 (2.56; 21.*) 15.5 +6.5
2. Sibir 12. Jeff Glass 93.3% (4.) 2.02 (8.) 6. +6
3. CSKA 6. Rastislav Staňa 93.4% (3.) 1.76 (1.) 2. +4
4. HC Slovan Bratislava 13. Jaroslav Janus 92.8% (9.) 2.17 (11.) 10. +3
5. Avtomobiļist 26. Chris Holt 91.2% (91.6%; 19.*) 2.83 (2.67; 27.*) 23. +3
6. Spartak 23. Sergejs Borisovs 91.6% (20.) 2.59 (22.) 21. +2
7. Dinamo (Maskava) 4. Aleksandrs Jerjomenko 93.1% (7.) 1.85 (3.) 5. -1
8. Severstaļ 11. Vasilijs Košečkins 92.3% (14.) 2.13 (10.) 12. -1
9. HC Lev Praha 15. Tomáš Pöpperle 91.7% (18.) 2.25. (14.) 16. -1
10. Ņeftehimik 14. Matt Dalton 92.3% (15.) 2.36 (16.) 15.5 -1.5
11. Amur 25. Aleksejs Murigins 91.0% (28.) 2.63 (25.) 26.5 -1.5
12. Ak Bars 2. Konstantins Baruļins 94.0% (2.) 1.95 (6.) 4. -2
13. Dinamo (Rīga) 24. Mikael Tellqvist 90.9% (29.) 2.62 (23.) 26. -2
14. Torpedo 20. Vitalijs Kovaļs 91.3% (22.) 2.63 (24.) 23. -3
15. Metallurg (Mag.) 7. Ari Ahonen 92.4% (13.) 2.04 (9.) 11. -4
16. Donbass 18. Ján Laco 91.3% (24.) 2.52 (20.) 22. -4
17. SKA 1. Sergejs Bobrovskis 93.2% (6.) 1.94 (5.) 5.5 -4.5
18. Avangard 3. Karri Rämö 92.9% (8.) 2.00 (7.) 7.5 -4.5
19. Lokomotiv 8. Curtis Sanford 92.7% (11.) 2.25 (15.) 13. -5
20. Traktor 5. Michael Garnett 92.3% (16.) 2.20 (12.) 14. -9
21. Metallurg (Novok.) 21. Aleksandrs Lazušins 90.3% (30.+) 3.26 (30.+) 30.+ -9 (un sliktāk)
22. Atlant 17. Antons Hudobins 91.2% (25.) 2.96 (30.+) 27.5+ -10.5 (un sliktāk)
23. Salavat Julajev 9. Iiro Tarkki 91.3% (23.) 2.37 (17.) 20. -11
24. Dinamo (Minska) 19. Pekka Rinne 89.7% (30.+) 3.08 (30.+) 30.+ -11 (un sliktāk)
25. Jugra 16. Edgars Masaļskis 91.0% (27.) 2.94 (30.) 28.5 -12.5
26. Baris 10. Vitalijs Jeremejevs 89.7% (30.+) 3.07 (30.+) 30.+ -20 (un sliktāk)

* Ivanam Kasutinam norādīts sniegums (%; GAA) Vitjaz ierindā, bet iekavās – šie paši rādītāji un ieņemtā vieta, iekļaujot dažas spēles SKA sastāvā. Līdzīgi Krisam Holtam – iekavās skaitļi un vietas summa, ņemot vērā arī dažas spēles Donbass sastāvā.

Vitjaz un Sibr vārtsargi – labāki par komandu

Acīmredzamākie savu komandu „pavilcēji” regulārajā sezonā ir izrādījušies – Ivans Kasutins un Jeff Glass. Vitjaz regulārās sezonas KHL koptabulā ierindojās 22. vietā, bet pirmais numurs Kasutns regulārās sezonas vārtsargu Topā pēc atvairīto metienu procenta bija 10.-as. Turklāt Ivana Kasutina darbam atzinīgu novērtējumu sniedz arī fakts, ka neilgi pirms izslēgšanas spēļu sākuma viņu „iegādājās” uz lieliem mērķiem ejošā SKA vienība. Savukārt Jeff Glass vārtsargu Topos bija labāks par viņa pārstāvētās komandas Sibir ieņemto vietu. Arī izslēgšanas spēlēs Glass pacīnījās pieklājīgi (94,1%; GAA 1.77). Austrumu konferences otrā stiprākā vienība Avangard ne bez piepūles pieveica sibīriešus, kas play off-ā ienāca kā septītie (sērijā 4-3).

„Labāks par savu komandu” ir izrādījies 2012./2013.g. sezonas Avtomobiļist pirmais vārtsargs un bijušais Rīgas dinamietis Kriss Holts (Chris Holt). Viņa ieņemtās vietas vārtsargu Topos nav bijušas augstas – starp 19. un 27.; taču to summa ir augstāka par komandas ieņemto vietu (26. = pēdējo). Arī Holta novērtējumā sava loma ir „pirkšanai”; regulārās sezonas beigās viņu pārpirka Donabass vienība, kas centās tikt Gagarina kausa izcīņā, bet tomēr nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu.

Savukārt uzskatāmākie KHL „pirmie numuri”, kuriem vismaz statistiski nav izdevies regulārajā sezonā „pavilkt” savu komandu ir – kādreizējais līgas labākais vārtsargs Vitalijs Jeremejevs (Baris), Edgars Masaļskis (Jugra), Pekka Rinne (Minskas Dinamo), Iiro Tarkki (Salavat Julajev), Antons Hudobins (Atlant).

Vai Tellkvsts vilka?

Pieņēmumiem, ka Rīgas Dinamo „pirmais numurs” Mikaels Tellkvists regulārajā sezonā būtu īpaši cēlis vai gremdējis komandu, nav. Abu – komandas un Tellkvista – atrašanās savos „Topos” ir aptuveni līdzīga, komanda – 24. vietā, vārtsargu GAA topā – 23. vietā, atvairīto metienu Topā – 29. vietā. Protams, metiens metienam ir starpība. Ja ir vēlme skatīt kritiskāk, tad summa ir ’-2’, kas nozīmē, ka komandas ieņemtā vieta ir augstāka par pirmā vārtsarga ieņemto vietu sava aroda Topos. Taču pirms „mest ar akmeni” Tellkvistam der atcerēties, ka Rīgas komanda bija trešā sliktāk iemetošā vienība regulārajā sezonā (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Savus Topus neuzlabo

Uz visu piecu līdzšinējo KHL regulāro sezonu fona Dinamo pamatvārtsargu Mikaela Tellkvista un Māra Jučera statistikas rādītāji izskatās viduvēji, lai neteiktu – vāji. Savukārt, „trešā numura” Kristera Gudļevska skaitļi izskatās salīdzinoši labi, bet ar 82 minūtēm ir par maz, lai uz tām balstītu dziļus un plašus secinājumus. Bet katrā ziņā Gudļevskis saņemto iespēju neizniekoja.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 5 regulārajās sezonās (2008.- 2013.):

vārtsargs sezona sp. (pietikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 (25) 10-6 2 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 (49) 13-11 8 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 (35) 8-9 1 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Kristers Gudļevskis 2012./2013. 2 (18) 1-1 0 2.18 92.1% 0 82:27
5. Chris Holt 2011./2012. 45 (54) 20-16 6 2.27 91.9% 5 2590:12
6. Edgars Masaļskis 2008./2009. 8 (8) 4-2 1 2.66 91.5% 1 406:40
7. Edgars Masaļskis 2009./2010. 37 (56) 17-11 5 2.84 91.0% 2 1920:26
8. Mikael Tellqvist 2012./2013. 35 (50) 12-9 1 2.62 90.9% 1 1972:09
9. Māris Jučers 2011./2012. 16 (54) 2-5 5 2.41 90.8% 0 695:54
10. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 (9) 1-3 0 2.61 90.8% 0 252:56
11. Ervīns Muštukovs 2008./2009. 2 (11) 0-1 0 3.00 90.5% 0 80:00
12. Martin Prusek 2009./2010. 28 (49) 7-14 2 3.13 90.3% 0 1476:56
13. Edgars Lūsiņš 2010./2011. 4 (21) 1-2 1 2.63 89.7% 0 182:10
14. MārisJučers 2012./2013. 19 (36) 2-13 3 3.01 89.4% 0 1075:54
15. Sergejs Naumovs 2008./2009. 29 (56) 12-12 2 3.50 89.3% 0 1489:53
-. Uģis Avotiņš 2008./2009. 1 (3) 0-0 0 0.00 0 0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010. 0 (7) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2010./2011. 0 (3) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 4 play off sezonās (2009.-2012.):

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 2010. 6 (6) 3-2 0 1.93 93.4% 1 373:30
2. Martin Prusek 2010. 4 (6) 1-3 0 2.57 92.1% 0 209:50
3. Mikael Tellqvist 2011. 6 (11) 3-1 0 3.04 90.4% 0 295:45
4. Chris Holt 2011. 7 (11) 2-5 0 3.27 89.9% 0 403:40
5. Chris Holt 2012. 5 (5) 2-2 0 2.72 88.7% 0 287:15
6. Māris Jučers 2012. 3 (7) 1-2 0 2.85 86.9% 0 168:10
7. Martin Prusek 2009. 3 (3) 0-3 0 4.67 85.9% 0 167:02
8. Sergejs Naumovs 2009. 1 (3) 0-0 0 10.10 77.8% 0 11:53
Ervīns Muštukovs 2010. 0 (6) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2012. 0 (2) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika vienīgajā Nadeždas kausa izcīņas sezonā (2013.):

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Mikael Tellqvist 2013. 11 (13) 9-2 0 1.97 93.9% 2 671:27
2. Māris Jučers 2013. 3 (13) 0-2 1 3.28 90.5% 0 128:01

*

Vēl info:

  • KHL komandu ieņemtā vieta pēc rezultativitātes punktiem 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru
  • Donbass vārtsargu trenera Sergeja Naumova intervija Sporta Avīzē (2013-06-18; pieejams sportaavize.lv abonentiem) – sportacentrs.com
  • Latvijas izlases (vārtsargu) trenera Artūra Irbes intervija (2013-06-19) – apollo.lv
  • Artūra Irbes intervija (video; 2013-05-29; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
  • KHL vārtsargu Topi 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru (Atv.%; GAA; “Sausas”)
  • Rīgas Dinamo pirmo četru sezonu vārtsargu snieguma kopsavilkums: tepat

[Attēlā: Mikaels Tellkvists Rīgas Dinamo vārtos spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2013. gada 28. janvārī. Foto avots: metallurg-nk.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo – jaunatnei nedraudzīga komanda?

Posted by petrovich27 uz 2011/08/05

  • Kristiāns Pelšs, Ainars Podziņš & konkurence
  • Dinamo “raža” – 1,33 juniori gadā
  • jaunatnei nedraudzīgākie & draudzīgākie KHL klubi
  • ko ar jaunajiem darīs Peka?

vai būs konkurence Ainaram Podziņam?

atrādot savu aktuālo kondīciju un pārbaudot spēkus 3. augusta pārbaudes spēlē pret Novosibirskas Sibir, dinamiešu ierindā “kalnus negāza”, bet konkrētajam komplektam labi piestāvēja #12 – uzbrucējs Kristiāns Pelšs (1992.; attēlā pa labi). atgādinājumam: pirms gada Dinamo “aizrunāts” KHL draftā, un no Edmonton Oilers puses pieteikts NHL draftā. 2009./2010. g. sezonā bija vēl skatāms Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā, bet aizvadītajā sezonā – Edmonton Oil Kings sastāvā WHL (Western Hockey League), vienā no 3 jaudīgākajām Kanādas junioru līgām.

nekas, pat “ne grama” uz ledus nenodeva to, ka Pelšam ir tikai 18 gadu… “pirmo vijoli” Kristiāns Pelšs nespēlēja, bet uz kopējā orķestra fona “skanēja” ļoti neslikti. ja tomēr Pelšs būs nolēmis šo sezonu palikt “vecajā kontinentā”, tad Dinamo “pusobligātā” juniora vieta, kas jaunajā sezonā rezervēta 1992. gadā dzimušajiem vai jaunākiem, varētu sagaidīt konkurenci. aizvadītajā (2010./2011.) sezonā pilnībā tika noturēta “pārliecība”, ka U-20 vecuma rāmjos (1991. un jaunāki) Dinamo “tuvumā” ir tikai Ainars Podziņš (1992.)… piebilde: nav ņemta vērā “spēlēšana” bez spēles laika vārtsarga Kristera Gudļevska (1992.) personā.

Dinamo “raža”: vidēji 1,33 juniori gadā

3 sezonu laikā Rīgas Dinamo līdz KHL oficiālo spēļu norisei ir “aizvadījusi” 4 juniorus, kuriem U-20 vecumā ir bijis ļauts piedalīties “lielajās spēlēs”. pirmajā sezonā (2008./2009.) tie bija Ronalds Cinks (1990.; attēlā zemāk pa kreisi) un Jānis Straupe (1989.), otrajā – Ronalds Cinks un Roberts Bukarts (1990.), trešajā vairs tikai viens – Ainars Podziņš (1992.). pa visām 3 sezonām kopā Rīgas “juniori” salasīja zem 600 minūtēm kopējā spēles laika pa visiem. uz kopējā KHL fona ir tikai daži klubi, kuri attiecībā uz “junioriem” ir vēl mazāk draudzīgi. no visas 3 sezonas pastāvējušiem klubiem “nedraudzīgākas” ir bijušas tikai 4 komandas: Kazaņas Ak Bars; Astanas Baris; Minskas Dinamo; Sanktpēterburgas SKA. vēl divi bijušie KHL klubi – Voskresenskas Himik un Balašihas HK MVD – arī nebija draudzīgi…

jauno hokejistu “integrēšanas” lielākais pretinieks ir tieši Kazahstānas hokeja flagmanis – Baris, kurš 3 sezonu laikā nav ļāvis uzspēlēt nevienam “junioram”! cits KHL “ārzemnieks” – Minskas Dinamo pirmajā (2008./2009.) sezonā iemēģināja 4 hokejistus, kas “ierakstījās” U-20 kategorijā, bet pārējās divas sezonas iztika bez jaunajiem pilnībā…

Sanktpēterburgas SKA bez “junioriem” izdzīvoja KHL pirmajā sezonā, bet pēc tam sāka “pamēģināt”, kopumā notestējot 3 jaunos hokejistus. spēles laiks pa visiem kopā gan pieticīgs – zem 210 minūtēm. savukārt, Ak Bars KHL oficiālo spēļu prožektoru gaismā izveda 6 juniorus, kuriem arī nācās samierināties ar ļoti pieticīgu lomu. 3 sezonu gaitā jaunie “barsieši” kopīgi sakolekcionēja zem 130 minūtēm spēles laika…

starp citu, jaunatne “nepatīk” arī Oļega Znaroka trenētajām komandām. HK MVD divu KHL sezonu laikā uz “oficiālā ledus” izveda 5 juniorus, bet šo abu sezonu laikā viņiem pa visiem kopā iegadījās vien zem 80 minūtēm spēles laika. pievienojot HK MVD komandu Maskavas Dinamo klubam, “jauno laiki” beidzās vai, precīzāk, nemaz nesākās arī OHK Dinamo sastāvā… pirmajās divās sezonās Maskavas Dinamo saviem “junioriem” bija uzticējuši pieklājīgu spēles laiku – virs 1250 minūtēm pa visiem. bet pēc Znaroka “piezemēšanās” Maskavā – pāri 100 minūtēm jaunie vairs “nedabūja”….

ar jaunatni draudzējas Čeļabinskā, Čehovā, Novokuzņeckā…

absolūtais līderis junioriem uzticētā spēles laika ziņā ir Čeļabinskas Traktor klubs, kurš 3 sezonu gaitā uz visiem saviem 9 “junioriem” ir “iesvēris” virs 7800 minūtēm spēles laika. jāpiebilst, ka laika apjoma “lauvas tiesa” attiecas uz vienu hokejistu – vārtsargu Daņilu Aļistratovu (1990.), kurš pirmajās divās sezonās vēl bija U-20 vecumam piederīgs un vienlaikus bija arī komandas pamatvārtsargs ar virs 2200 minūtēm spēles laika sezonā, summējot regulāro čempionātu un play off. taču arī bez Aļistratova “traktoristu” izmantotās darba rezerves bija diezgan plašas. to vidū arī viens no sezonas KHL jaunajiem hokejistiem “numur 1” – uzbrucējs Jevgeņijs Kuzņecovs (1992.), kurš 2010./2011. g. sezonas regulārā čempionāta 44 spēlēs guva 32 punktus (17+15) un vidēji spēlē “ņēma” virs 14 minūtēm spēles laika.

citi juniorus ekspluatējošākie “dzīvie” KHL klubi pirmajās 3 sezonā bija – Čehovas Vitjaz (virs 4700 minūtes), Novokuzņeckas Metallurg (virs 4000 min.), Čerepovecas Severstaļ (virs 2600 min.), Novosibirskas Sibir (virs 2400 min.), Maskavas CSKA (virs 2300 min.). pirmajās divās KHL sezonās īsta “junioru nometne” bija Pjotra Vorobjova trenētā Lada (Toljati), kas divus sezonu gaitā “junioriem” izdalīja virs 3300 minūtēm kopējā spēles laika.

visvairāk junioru uz KHL ledus ir iemānījusi CSKA vienība – 17 jauno hokejistu; nedaudz atpaliek Čehovas Vitjaz ar 16 “rekrūšiem”. šaubu nav, spēļu prakse CSKA ierindā attiecīgajiem puišiem lieti noderēja izcīnot Harlamova kausu 2011. gada pavasarī. interesanti, ka CSKA klubā pie diriģenta pults ir nonācis ex-dinamietis – Juliuss Šuplers, kurš Rīgā ar junioru “audzināšanu” neaizrāvās. Maskavā Šuplers sola jauno spēlētāju “auklēšanas” tradīcijas turpināt un spēles laiku dot…

kopumā varētu secināt, ka junioriem draudzīgākās ir tās komandas, kurām jau ilgāku laiku pirms regulārā čempionāta noslēguma “ir jau viss skaidrs un neko no tabulas nevajaga”. atsevišķos gadījumos, kā piemēram Vitjaz un Novokuzņeckas Metallurg, secinājums sakrīt ar realitāti. tomēr vienādības zīmi starp jēdzieniem “netikšana play off” un “daudz junioru” īsti nevajadzētu likt. piemēram, CSKA savus juniorus laida laukumā ar intensitāti 700 – 900 minūtes sezonā, neatkarīgi no dispozīcijas tabulā. turklāt lielākais “junior-minūšu” skaits attiecas uz 2009./2010. g. sezonu, kad “armijniekiem” situācija tabulā bija ilgi un īpaši aktuāla – viņi tikai īsi pirms dinamiešiem regulārā čempionāta noslēguma daļā nodrošināja vietu izslēgšanas spēlēs un turpināja cīnties par “labāku” pretinieku. tiesa, play offCSKA sastāvā uzspēlēja tikai divi no septiņiem sezonas gaitā iemēģinātajiem junioru vecumam atbilstošajiem – uzbrucēji Ņikita Filatovs (1990.) un Vjačeslavs Kuļomins (1990.).

ko ar jaunajiem darīs Peka?

Rīgas Dinamo aktuālā galvenā trenera Pekas Rautakallio vārdam līdzi nāca reputācija, kas starp vērtībām ierindoja tādus jēdzienu kā “stingrība”, “disciplīna”, “smags darbs treniņos”, arī “uzticēšanās jaunajiem”. par dažu jēdzienu atbilstību patiesībai dinamieši esot jau pārliecinājušies treniņnometnes gaitā. vai jauniešus “mīloša” trenera tēls būs “pie veselības” arī Rīgā sezonas gaitā?

no jaunās sezonas Dinamo klubam ir jauniešu rezerves “divos stāvos” – pa vienai komandai MHL A un B divīzijās. teorētiski varētu pieņemt, ka kadriem un to sagatavošanas iespējām ir jābūt. ja tomēr Dinamo sistēmas MHL komandu “raža” netiek izmantota, tad atliktu jautājums – nemākam vai negribam?

izziņām: KHL_klubu_junioru_vecuma_hokejisti_3_sezonas_2008-2011

[Kristiāna Pelša foto fiksēts Dinamo pārbaudes spēlē pret Novosibirskas Sibir 2011. gada 3. augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ronalda Cinka foto fiksēts Dinamo pārbaudes spēlē pret Tamperes Ilves 2009. gada 27. augustā; autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

0:4. sausiņi Astanas gaumē

Posted by petrovich27 uz 2010/12/24

spēle pret Astanas Baris 24. decembrī bija lielais notikums galvenokārt Dinamo vārtsargu frontē. pamatvārtsargu Holta un Tellkvista slimības lapas laikā visas 60 minūtes cīnīties rīdzinieku vārtos bija uzticēts Edgaram Lūsiņam. bet otrais vārtsargs spēlē pret Kazahstānas hokeja vienību bija Kristers Gudļevskis (1992.), kurš tieši šim nolūkam ir “pārskaitīts” no pauzē esošās HK Rīga vienības. cits stāsts, ka Astanas “Ziemassvētku ekspresis” pārbrauca Dinamo eglītes un dāvaniņas (0:4)… tiesa, spēles gaita nebija tik kontrastaina kā spēles rezultāts.

lazaretes versijas uzbrukumā

Laura Dārziņa atgriešanās Dinamo ierindā ir ieilgusi, un attiecīgi treneri uzbrukuma virknējumus atstāja identiskus iepriekšejai spēlei, kurā komanda bija uzrādījusi cienījamu sniegumu pret OHK Dinamo: Ņiživijs – Petrovickis – Surovijs; Karsums – A.Džeriņš – Ankipāns; Sprukts – Karamnovs – M.Rēdlihs; Bukarts – Hartigans – Troters; + Podziņš uz soliņa.

kad 1. periods beidzās ar 0:2, treneri nolēma “figūru” izkārtojumu laukumā mainīt, vismaz pirmajos divos virknējumos atceroties šīs sezonas laikā ilgākā posmā pārbaudītas vērtības: Ņiživijs – Hartigans – Surovijs; Karsums – Sprukts – Ankipāns. un: Troters – Petrovickis – M.Rēdlihs; Bukarts – A.Džeriņš – Karamnovs. neaizgāja arī šī kombinācija… otrā perioda beigas tika nosignalizētas pie 0:3.

turklāt, 2. perioda beigās lazaretē nācās atgriezties Markam Hartiganam… un atkal treneriem nācās “mīcīt” virknējumus no jauna. no šīs situācijas ieguvējs sanāca Ainars Podziņš, kurš beidzot atkal tika pie spēles laika. neliela – virs 5 minūtēm, bet tika. jāpiebilst, ka 4.-tā virknējuma versija spēles 3. periodam “Bukarts – A.Džeriņš – Podziņš” ļoti pat neslikti pacīnījās. tas gan neizmainīja spēles summu (0:4).

aizsardzība, aizsardzība…

spēlē pret OHK Dinamo pleca savainojumu ir guvis Oskars Cibuļskis. attiecīgi anti-Baris ierinda: Kr.Rēdlihs – J.Rēdlihs; Sotnieks – Reķis; Galviņš – Laviņš.

Dinamo aizsargu sniegums spēlē pret Baris (2010-12-24):

  +/- mikromači* SM sp. laiks
  Guntis Galviņš 0 0:0 0 19:43
  Rodrigo Laviņš 0 0:0 0 20:14
  Jēkabs Rēdlihs -2 0:3 2 20:42
  Krišjānis Rēdlihs -2 0:3 0 20:54
  Arvīds Reķis -1 0:1 0 18:44
  Kristaps Sotnieks -1 0:1 0 19:06
  * mikromači, ieskaitot spēli nevienādos sastāvos.
   

Edgaram Lūsiņam izdevās atvairīt 18 no 22 metieniem, ieviešot pirmos ciparus savas statistikas ailītēs – 81,8% atvairītu metienu un vidēji 4,00 ripas spēlē. tiesa, korelēt vārtsarga sniegumu ar šajā spēlē neiegūto punktu skaitu nebūtu prātīgi. cita lieta, ja dinamieši arī paši būtu “kaut mazliet” izmantojuši savas iespējas.

Rīgas Dinamo spēles pret Astanas Baris (italicā – pārbaudes spēles):

datums, vieta   rezultāts   vārtu guvēji (asistenti)   RD vārtsargs
2010-12-24 Rīga   0:4       Lūsiņš
2010-09-29 Astana   5:1  
  • Karsums (Sprukts, Ankipāns)
  • Ankipāns (Sprukts, Karsums)
  • Karsums (Kr. Rēdlihs)
  • Ozoliņš (Ņiživijs)
  • Ņiživijs (Hartigans)
  Holts
2010-08-11 Astana   2:4  
  • A. Džeriņš
  • Dārziņš
  Holts
2010-03-05 Astana   5:3  
  • Cipulis (Ņiživijs, Iguldens)
  • Dārziņš (M. Rēdlihs, Karija)
  • Laviņš (J. Rēdlihs, Karija)
  • M. Rēdlihs (Karija, Dārziņš)
  • Karsums (Iguldens, Hosa)
  Pruseks
2009-09-16 Rīga   2:4  
  • M.Rēdlihs (Galviņš, Dārziņš)
  • Hosa (Cinks, Sprukts)
  Pruseks
2008-12-28 Rīga   1:0  
  • Tribuncovs (A.Širokovs, Cipulis)
  Pruseks
2008-10-20 Astana   0:3       Sperle
2008-08-06 Piņķi   7:2  
  • Dārziņš (M. Rēdlihs, Bērziņš)
  • Štāls (Cinks, Hartmanis)
  • Dārziņš (M. Rēdlihs, Sorokins)
  • M. Rēdlihs (Bērziņš, Dārziņš)
  • Vestkots (Hartigans, A. Širokovs)
  • Štāls (Saviels, Ronalds Petrovickis)
  • Ņiživijs (Tribuncovs)
  Masaļskis
 

izziņām & lasāmvielai:

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Baris 2010. gada 24. decembrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , | 4 Comments »

Latvijas hokeja svētku eksports uz Kazahstānu

Posted by petrovich27 uz 2010/11/23

Rīgas Dinamo pirmās sezonas “hokeja svētku” organizētāji KHL plašumos ir novērtēti ne tikai vārdos, bet arī ieguvuši reālu pielietojumu. piemēram viens no Dinamo pirmās sezonas pasākumu veidotājiem – Olafs Saulriets – strādā ar KHL klubu Baris (Astana) un Kazahstānas Hokeja federāciju pie vienotas “lietas” – hokeja popularizēšanas Kazahstānā.

Baris mārketinga vadītājs Olafs Saulriets stāsta par darbu un saviem sasniegumiem kopā ar Dinamo “svētku komandu” 2008./2009. g. sezonā, par hokeja “uzplūdiem” Lietuvā un Viļņas Vētras projektu, par mārketinga un mentalitātes īpatnībām postpadomju telpā, par nokļūšanu Kazahstānas “darba laukos”, kā arī par pārspīlējumiem Dinamo mārketingā tagad.

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kad, sākot Rīgas Dinamo pirmo sezonu (2008./2009.) “uzradās” pirmie mājas spēļu šovi, biji tajā komandā, kas sāka Dinamo “hokeja svētku” ieviešanu Latvijā. jādomā, ka tam bija nepieciešama zināma drosme. kas bija tās lietas, kas izdevās ļoti labi pirmajā sezonā, bet, kas bija tie elementi, kas Rīgā neaizgāja? kā sākumā kompensēji pieredzes trūkumu tāda “kalibra” sporta pasākumu organizēšanā?

Tāda “kalibra” sporta pasākuma organizēšanā pieredzes jau īstī nebija nevienam no pirmās sezonas komandas – visi iesaistītie bija diezgan pamatīgi sava darba fanātiķi un savā ziņā avantūristi. Pilnīgi droši varu teikt, ka perfektākā komandā neesmu līdz šim darbojies – tur arī bija tā visa panākumu atslēga, ka visi iesaistītie viens otru papildināja, kompensēja un iedrošināja.

Noteikti jāpiezīmē arī Viestura [Koziola] nopelns visā pasākumā – viennozīmīgi talantīgākais vadītājs, ko man ir iznācis sastapt un [ar kuru] kopā strādāt; tieši pateicoties šim laikam, ko pavadīju RD [Rīgas Dinamo], esmu ieguvis pamatīgu pašpārliecinātības un ambiciozitātes devu.

Attiecīgi, te arī atbilde par pieredzes trūkuma kompensāciju – perfekts un saliedēts komandas darbs, jo ar pieredzi jau nepiedzimst, no kaut kā jau tā veidojas.

Par to, kas izdevās / neizdevās – grūti spriest, tiešām, protams, ka bija daudz kļūdu un daudz ko bija iespējams izdarīt labāk un kvalitatīvāk, bet, kopumā ņemot, domāju, ka rezultāts bija vairāk kā izcils, kam par apliecinājumu arī ir gan augstais novērtējums no pašas līgas, kā arī kluba milzu popularitāte Latvijas līdzjutējos.

Un tas, kā šobrīd RD izskatās un tiek stādīts par piemēru dažādām sporta organizācijām ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā un ne tikai, tad tas ir viennozīmīgi pirmās sezonas veiksmīgā starta nopelns un milzīgās uzdrīkstēšanās darba augļi.

jautājums: kas ir tie organizācijas “knifi”, kuros Dinamo spēļu organizēšanas komanda bija “pionieri – pirmatklājēji” visā KHL?

Ja godīgi, nekādu baigo divriteni jau mēs pa jaunam neizdomājām, vairāk vai mazāk  smēlāmies informāciju no tās pašas NHL pieredzes – skatījāmies, pētījām un mēģinājām adaptēt priekš mūsu mērogiem un cilvēku prātiem.

Tas ar ko mēs izcēlāmies citu KHL klubu starpā bija tieši uzdrīkstēšanās, jo jāņem vērā, ka konkrētās līgas teritorijā vēl ir jūtamas diezgan pamatīgas bijušās padomju savienības nogulsnes cilvēku prātos, un līdz ar to mēs ar savu “jauno pasaulīgo domāšanu” arī pamatīgi izcēlāmies uz kopējā fona.

Nedomāju, ka tas būtu pārspīlēts, ja teiktu, ka RD ir tas, kas lika un arī šobrīd liek augt KHL kvalitātei, gan, kā piemērs citiem klubiem [par to], kā tiek veidots kluba tēls un visa mārketinga stratēģija, gan arī tas, ka tieši RD bija klubs, kas pirmais sāka runāt par klubu interešu aizstāvēšanu attiecībā pret līgu.

jautājums: pēc Dinamo pirmās sezonas “pabeigšanās” notika pārmaiņas Dinamo īpašnieku un vadības struktūrā – aizgāja Viesturs Koziols un tika “izkomplektēta” mārketinga komanda. Tu izveidoji aģentūru Passport. kāpēc “nesasējās” sadarbība ar Dinamo otrajā sezonā?

Attiecībā par mani – man bija uzņēmuma līgums ar Dinamo uz vienu sezonu, līdz ar to, sezonai beidzoties, beidzās arī sadarbība.

Par sadarbību Passport un Dinamo neko daudz negribētu iztirzāt; varu tik pateikt, ka sarunas par tādas sadarbības iespējamību bija, bet tomēr pie kopsaucēja nenonācām.

jautājums: cita starpā esi “stāvējis” līdzās virknei ar hokeja lietām saistītu projektu – IceBox televīzijā un arī portālā icebox.lv. tie ir tādi “mazie hobiji” vai arī kaut kas no tiem ir attaisnojis liktās cerības?

IceBox radās Passport iekšienē un šobrīd darbojas kā pilnīgi atsevišķa struktūrvienība.

Attiecībā par sevi, es biju klāt pie projekta izveides un sākuma procesa, pēc tam noslogotības dēļ esmu atgājis no tā pavisam. Par liktajām cerībām – grūti spriest; skaidrs, ka gribās ātrākus procesus un rezultātus, bet ikdiena ir tāda, kāda tā ir, un šobrīd portāls ir izdzīvojis grūtos laikus, izcīnijis savu vietu un lojālo auditoriju, un kļuvis par vērā ņemamu nišas mediju.  TV projekts beidzās, jo tā tas bija sākotnēji paredzēts, ka tas kalpos, kā portāla pašreklāmas veids sākotnējā etapā, jo uzturēt šādu produktu – TV raidījumu – ir neadekvāti dārgi, un tas nespēj sevi atpelnīt.

Šobrīd zinu, ka portāla komanda strādā pie dažiem jauniem un ambicioziem projektiem; līdz ar to – gan jau, ka mēs visi drīz vien par IceBox vēl dzirdēsiem lielas lietas!

jautājums: vēlāk Passport vārds izskanēja sakarā ar topošo, bet netapušo Viļņas Vētru. ko darīji saistībā ar Viļņas projektu? un kā vērtē Viļņas nodomu nopietnību nākotnē?

Jā, tikos vairākas reizes ar potenciālā kluba akcionāriem – diezgan paliela mēroga personālijām ar biznesa saknēm Krievijā – un biju klāt vairāk vai mazāk viņu mēģinājumā to visu izveidot.

Ar to Lietuvu ir diezgan pasmagi – pēc tam, kad Passport veiksmīgi realizēja SKA spēli pret Ak Bars Viļņā 2009. gada oktobrī, un lietuvieši pirmo reizi savām acīm ieraudzīja, ka bez basketbola ir arī citi sporta veidi, kā, piemēram, hokejs, tad sākās diezgan pamatīga ažiotāža, un dažāda mēroga un profila darboņi sāka aktīvi strādāt pie vietējā hokeja kluba izveides, kas potenciāli varētu startēt KHL. Nu lūk, un visu šo aktīvistu starpā vieni no reālākajiem bija Vetra idejas autori.

Šobrīd nezinu, kādā stadijā ir nonākusi šī idejas realizēšana – man ir aizdomas, ka nekādā, jo, cik zinu, tad KHL īpaši nenoticēja šī projekta ilgdzīvotspējai, lai arī tam visam bija diezgan nopietns finansējums no dažādām biznesa struktūrām.

Domāju, ka Lietuvā vēl ik pa brīdim izleks kaut kāds kārtējais fakts par kārtējo entuziastu mēģinājumu šajā sakarā, un var jau būt, ka kaut kad tas arī vainagosies ar panākumiem. Patiesībā jau problēma ir to visu smuki iepakot un pasniegt KHL, un gan jau, ka tas arī kādreiz ir iespējams, jo galu galā pašu lokālā nauda jau nemaz nav prioritāte, kā mēs redzam RD gadījumā ar Gazprom un Itera.

Svarīgākais ir [tas], cik ļoti valsts bez hokeja tradīcījām spēs pārliecināt līgu, ka ir spējīga neizgāzties visā šajā pasākumā.

jautājums: vēlāk bija runas, ka esi uzsācis sadarbību ar Ufas Salavat Julajev, bet gala beigās tomēr esi Astanas Baris mārketinga vadītājs. kāpēc nesanāca ar Ufu? un kā nokļuvi Kazahstānā?

Uzsākot Passport darbošanos, mēs centāmies uz Dinamo pirmās sezonas pozitīvā fona, censties to nepazaudēt un tamdēļ arī diezgan aktīvi mēģinājām iekarot KHL klubus – sūtījām piedāvājumus, ar dažiem tikāmies.

Jāpiezīmē, ka šobrīd jau esmu nedaudz apbružājies šajā vidē un esmu arī vairāk tajā iedzīvojies, un sapratis dažas mentalitātes īpatnības, līdz ar to ir diezgan skaidrāks, kā ir jāpārdod sevi šajā teritorijā un no kādām lietām ir jāuzmanās. Ufas piemērs ir diezgan pamācošs, jo, izsūtot klubiem piedāvājumu, kurā tika ietverti arī dažādi uzskatāmi materiāli no mūsu pirmās sezonas paveiktā, tad pēc kāda laika, apciemojot šo klubu, man nācās klātienē ieraudzīt tos pašus mūsu materiālus viens-pret-viens adaptētus jau ar Salavata vizuālajiem materiāliem, kas man tika demonstrēti ar pamatīgu, neviltotu lepnumu – lūk, kā mēs mākam…

Diemžēl tāda nu ir šī lielā tirgus specifika, ka nekad nevari būt pārliecināts par to, ka kaut kas tevis paša radīts neparādīsies, kāda cita izpildījumā un bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem.

Par Kazahstānu – vēlme sadarboties nāca no viņu puses, un tad šobrīd Passport sniedz mārketinga konsultācijas ne tikai Baris klubam, bet arī Kazahstānas hokeja federācijai. Šīs sezonas pamatuzdevums ir hokeja kā sporta veida popularizēšana šajā valstī, kur par galveno [hokeja popularizēšanas] instrumentu tad arī tiek izmantots Baris klubs. Kazahstānā ir diezgan pamatīgas, savas sporta tradīcijas, kas vairāk saistās ar dažādiem cīņu sporta veidiem kā, piemēram, bokss. Līdz ar to hokejs nebūt neieņem vadošās vietas sporta reitingos.

Šobrīd no Passport šeit [Kazahstānā] atrodamies divatā – es un mans kolēģis Raimonds Zeps – bijušais LBS [Latvijas Basketbola savienības] mārketinga vadītājs. Kopīgi ar vietējiem cilvēku resursiem izveidotajā mārketinga departamentā  izstrādājam [Baris] kluba komunikāciju stratēģiju, kas tālāk nākošajās sezonās darbosies jau bez mūsu līdzdalības.

Atzīšu, ka viegli nav – pierast pie vietējās mentalitātes un saprast lietas, kuras šeit strādā un kuras galīgi nē. Kaut vai tas, ka, ja esam pieraduši atrasties tādā komforta zonā, kā Latvija un tagad jāstrādā vidē, kur tas viss vēl ir sākuma stadijā, tad ikdiena ir diezgan paskarba, kaut vai ņemot par piemēru kluba mājas arēnu, kas ir mūsu bijušās Sporta pils līmeņa celtne ar iekštelpu temperatūru, kas tikai nedaudz atšķiras no āra grādiem (ziemā līdz pat -40).

Bet nu, neskatoties uz visu šo fonu, viennozīmīgi ir interesanti. Pieredze, ko šeit iegūstam ir neatsverama. Pagaidām esam diezgan lepni ar šeit sasniegto, un no klienta puses arī ir pozitīvas atsauksmes. Tā ka – viss notiek!

jautājums: vispār jau Dinamo komandas vīri pamazām “izplešas” pa KHL telpu – ne tikai Dinamo, bet arī Baris un kādubrīd Atlant klubos. kas Tavuprāt ir tie iemesli, kāpēc latvieši ir pieprasīti? citur KHL trūkst pieredzes, svaiga skatījuma, pasākumu mārketinga izpratnes?

Latvieši ir diezgan pamatīgi pieprasīti ne tikai KHL un sporta nozarē, bet daudzās citās jomās, arī par ko aizvien vairāk pārliecinos šeit apgrozoties, jo Krievijā un tai pietuvinātajās valstīs mūs respektē un uzklausa, tā iemesla pēc, ka it kā jau mēs nākam no tās pašas “viņu” vides, bet tomēr esam atšķirīgi ar savu domāšanu – pietuvinātāku pasaules redzējumam, kas viņiem ir interesants. Un patiesībā, ja tev ir šāda apziņa, tad tas palīdz arī turpmākajā darbā – nenobīties no LIELĀS valsts, bet mierīgi klauvēties pie durvīm un iet uz priekšu.

Lai arī cik tas neizklausītos pārspīlēti, bet šajās postpadomju valstīs ir diezgan sastopams tāds kā mazvērtības komplekss no viņu puses lietās, kas saistās tieši ar mārketingu visās tā izpausmēs.

Tai pašā Kazahstānā ir diezgan daudz radošajās nozarēs strādājošo tieši no Latvijas.

Līdz ar to – latvieši, uz priekšu!

jautājums: vai joprojām seko Dinamo pasākumu organizēšanas redzamajai pusei? ja jā, kā Tavuprāt veicas Dinamo pasākumu veidotājiem tagad?

Nevarētu teikt, ka ļoti aktīvi sekotu Dinamo aktivitātēm. Šobrīd sanāk tikai tik daudz, cik visas šīs darbības tiek atspoguļotas medijos, nu un arī pie izdevības, kad esmu Latvijā, tad cenšos aiziet uz kādu no mājas spēlēm.

Par visu šī brīža RD darbošanos varu pateikt tikai vienu – ir sajūta, ka kāds ir zaudējis mēra izjūtu – kas par daudz, tas par skādi…

Negribas kritizēt, bet manuprāt nu jau tiek krietni par daudz pārspīlēts itin visā – klubam ar tik milzīgu atpazīstamību īsti vairs nevajadzētu līst iekšā visās malās un censties pēc iespējas vairāk atzīmēties ar kārtējo jauno produktu vai arī akciju pilsētā.

Šobrīd pie šādas atpazīstamības manuprāt būtu daudz vērtīgāk nespiest uz apjomu, bet drīzāk censties nostrādāt kvalitatīvāk, interesantāk, atsevišķās lietās  – netradicionālāk.

To pašu vēlos piemetināt par aktivitātēm arēnā – necensties izšaut visu pulveri regulārajā sezonā  – cik var dricelēt himnu ar diriģentu un kārtējo reizi spiest visus spēles apmeklētājus uzvilkt speciālo spēles T-kreklu ar kārtējo sponsora logo uz tā? Diezgan loģisks ir jautājums – ar ko Dinamo mārketings centīsies pārsteigt play off spēlēs?

Pieļauju, ka šobrīd esmu pārāk subjektīvs, bet man ir sajūta, ka līdzjutēji sāk pagurt no visa šitā.

Skatoties no malas, bet tomēr, zinot nedaudz arī no iekšienes, liekas, ka ir diezgan nepareizs šīs sezonas mārketinga uzstādījums, manuprāt – pietiek popularizēt – tas ir sākuma etapa uzdevums, vajadzētu sākt kvalitatīvāk un stratēģiskāk pelnīt.

jautājums: vai redzēji pasākumu – spēli pret Phoenix Coyotes? ja Tu organizētu to, ko Tu noteikti būtu darījis savādāk, bet ko – darījis tieši tāpat?

Diemžēl neredzēju, līdz ar to nekāds baigais viedoklis man par to nav – vienīgi palasīju pāris atsauksmes konkrēti no Coyotes puses – liekas, ka bija smuki, vismaz šamējie ir sajūsmā.

jautājums: stāsta, ka Dinamo mārketinga komanda šogad novembrī atkal ir “izkomplektēta”. varbūt gatavojies pamest Kazahstānu un atgriezties pie Dinamo?

Kaut kādas runas ir nonākušas arī līdz manīm, bet Kazahstānu šobrīd pamest gan es netaisos, man ir līgums līdz sezonas beigām.

Attiecībā par atgriešanos Dinamo – protams, ka nekad nesaki nekad, bet nu manos un Passport nākotnes plānos tādu pavērsienu neesam apsvēruši pat tīri teorētiski.

jautājums: kas ir Tavs nerealizēts “sapnis” attiecībā uz sporta pasākumu veidošanu? ko Tu gribētu saorganizēt, lai pārējo mūža daļu ar to lepotos?

Grūti gan būs kaut ko konkrētu šobrīd nosaukt; mani plāni saistībā ar manu aģentūru vairāk ir saistīti  ne tik daudz ar konkrētu pasākumu, bet ar sfērām, kur es vēl gribētu darboties, tīri pilnveidošanās ziņā, un tās nebūt nav saistītas tikai un vienīgi ar hokeju un KHL.

Ir daudz un dažādu plānu gan saistībā ar Latviju, gan arī aiz tās robežām, par kuriem gan šobrīd būtu pāragri runāt, bet gan jau, ka tam ar’ pienāks laiks.

Par to, ar ko lepoties  – pēc katra realizētā projekta ir milzīga gandarījuma sajūta un lepnums par paveikto, bet nu tās spilgtākās sajūtas, kas man ir bijušas saistībā ar manis paveikto ir tieši ar Dinamo Rīga, kad pirms pirmās sezonas play off spēles 12 000 līdzjutēju vienā balsī dziedāja himnu, tas laikam ir bijis mans spēcīgākais emocionālais pārdzīvojums manā darbā.

lai veicas!

[fotoattēli no Olafa Saulrieta personīgā arhīva.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Dinamo sastāva “maisīšana” beigusies. rezultāts 5:1

Posted by petrovich27 uz 2010/09/29

vajadzēja pārstāt variēt sastāvu, atstājot 1-pret-1 laukuma spēlētāju komplektu, kas cīnījās pret Jugra, un uzvara nebija ilgi jāgaida – 5:1 pret Baris Astanā. vien vārtos vietu Tellkvista vietā ieņēma Kriss Holts. vai treneri to visu būs piefiksējuši kā veiksmīgu sakritību, vai kā citādi, to redzēsim nākošās spēles sastāva izkārtojumā.

Karsums divreiz! atkal!

Sprukta virknējums lieliski apliecināja, ka šajā spēlē ir ne tikai pirmais pēc laukumā nākšanas secības, bet arī pēc rezultativitātes. Jānis Sprukts saviem partneriem saorganizēja ne tikai “uz aci” baudāmas, bet arī rezultatīvas piespēles, ļaujot ar vārtu guvumiem izcelties kā Mārtiņam Karsumam, tā Ģirtam Ankipānam. savukārt Mārtiņš Karsums cienījamā sologājienā dinamiešu mazākuma laikā guva vēl vienus vārtus, aizvadot nu jau trešo spēli, kurā guvis pa 2 vārtiem. Karsumam pret Baris kopā 2+1.

1+1 sapelnīja Ģirts Ankipāns un vairākuma “klasiskā komplekta” pārstāvis Aleksandrs Ņiživijs. bet otrs vairākuma izspēles meistars Sandis Ozoliņš savai statistikai pirmoreiz šajā sezonā pievienoja vārtu guvumu un pēc šīs spēles ir guvis 9 punktus (1+8). jādomā, ka vidēji 0,9 punkti spēlē aizsargam ir vairāk nekā labs rezultativitātes rādītājs. pie labajām ziņām arī fakts, ka treneri vairākumos pasākuši laist arī 4. uzbrukuma virknējuma puišus – saprotams, brīdī, kad spēles liktenis bija izšķirts.

KHL Rietumu konferences tabula (pēc 2010-09-29 spēlēm):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārti punkti
1. Dinamo (Minska) 9 5 1 0 0 0 3 29-27 17
2. OHK Dinamo 7 5 0 0 0 1 1 23-16 16
3. Torpedo 7 3 2 1 0 0 1 19-12 15
4. SKA 10 3 0 2 0 2 3 34-33 15
5. Lokomotiv 7 4 1 0 0 0 2 21-18 14
6. Dinamo (Rīga) 10 3 1 1 1 0 4 36-30 14
7. Severstaļ 8 4 0 0 0 0 4 18-17 12
8. Atlant 7 2 0 1 2 1 1 15-15 11
9. CSKA 8 2 0 0 2 1 3 16-22 9
10. Spartak 9 2 0 0 1 1 5 21-28 8
11. Vitjaz 8 0 0 0 1 2 5 15-28 3
   

Dinamo spēlētāju rezultativitāte (pēc 10 spēlēm):

  1. Hartigans 7+4
  2. Ņiživijs 4+7
  3. Surovijs 4+6
  4. Ozoliņš, aizs. 1+8
  5. Karsums 6+2
  6. Sprukts 1+5
  7. Ankipāns 3+2
  8. M.Rēdlihs 3+1
  9. Dārziņš 0+4
  10. Bukarts 2+1
  11. Troters 2+1
  12. Cibuļskis, aizs. 1+2
  13. Meija 0+3
  14. Reķis, aizs. 0+3
  15. Kr.Rēdlihs, aizs. 0+2
  16. Galviņš, aizs. 0+2
  17. A.Džeriņš 1+0
  18. Sotnieks, aizs. 0+1

Rīgas Dinamo spēles pret Astanas Baris (italicā – pārbaudes spēles):

datums, vieta   rezultāts   vārtu guvēji (asistenti)   RD vārtsargs
2010-09-29 Astana   5:1  
  • Karsums (Sprukts, Ankipāns)
  • Ankipāns (Sprukts, Karsums)
  • Karsums (Kr. Rēdlihs)
  • Ozoliņš (Ņiživijs)
  • Ņiživijs (Hartigans)
  Holts
2010-08-11 Astana   2:4  
  • A. Džeriņš
  • Dārziņš
  Holts
2010-03-05 Astana   5:3  
  • Cipulis (Ņiživijs, Iguldens)
  • Dārziņš (M. Rēdlihs, Karija)
  • Laviņš (J. Rēdlihs, Karija)
  • M. Rēdlihs (Karija, Dārziņš)
  • Karsums (Iguldens, Hosa)
  Pruseks
2009-09-16 Rīga   2:4  
  • M.Rēdlihs (Galviņš, Dārziņš)
  • Hosa (Cinks, Sprukts)
  Pruseks
2008-12-28 Rīga   1:0  
  • Tribuncovs (A.Širokovs, Cipulis)
  Pruseks
2008-10-20 Astana   0:3       Sperle
2008-08-06 Piņķi   7:2  
  • Dārziņš (M. Rēdlihs, Bērziņš)
  • Štāls (Cinks, Hartmanis)
  • Dārziņš (M. Rēdlihs, Sorokins)
  • M. Rēdlihs (Bērziņš, Dārziņš)
  • Vestkots (Hartigans, A. Širokovs)
  • Štāls (Saviels, Ronalds Petrovickis)
  • Ņiživijs (Tribuncovs)
  Masaļskis
 

lasāmviela:

  • Dinamo vs. Baris spēles protokols – khl.ru
  • ārpus tēmas: intervija ar Vitaliju Karamnovu un Ainaru Podziņu – dinamofans.lv

[Jāņa Sprukta un Mārtiņa Karsuma foto fiksēts spēlē pret HK MVD 2010. gada 23. martā; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , | 5 Comments »

Dinamo turpinās pārbaudīties Kazahstānā

Posted by petrovich27 uz 2010/08/07

no 10. līdz 14. augustam Astanā par Kazahstānas Republikas Prezidenta kausu (attēlā) cīnīsies Rīgas Dinamo, Minskas Dinamo, Mitišču Atlant un turnīra saimnieki – Astanas Baris.

uz Kazahstānu rīdzinieki dodas ar samērīgu pārbaudes spēļu bilanci (1-1) un vēl “pietestējamu” sastāvu. rīdzinieku sastāvā joprojām skaitās, vismaz nav publiskota šo spēlētāju “atskaitīšana”, 5 vīri ar pārbaudes laika līgumiem – Mārtiņš Jakovļevs, Vitalijs Karamnovs, Ainars Podziņš, Jurajs Šimeks, Juris Štāls. divi no šiem “pārbaudāmajiem” – Jakovļevs un Štāls – vēl nemaz nav tikuši uzspēlēt Dinamo pārbaudes spēlēs šovasar, neskaitot treniņsspēli Valmierā. vai treneri dos viņiem iespēju uzspēlēt Astanā?

jādomā, ka Dinamo sastāvā Kazahstānas Republikas Prezidenta kausa izcīņā iestartēs pēdējie divi jaunieguvumi – uzbrucējs Broks Troters (Brock Trotter) un vārtsargs Mikaels Tellkvists (Mikael Tellqvist). minētā vārtsarga vārdu līdzjutēji cerīgi piesauca piektdienas (2010-08-06) spēles laikā, kritizējot Krisa Holta darbību pārbaudes spēlē pret Amur. jācer, ka treneri dos iespēju uzspēlēt arī “trešajam numuram” Edgaram Lūsiņam, jo ar vienu trešdaļu treniņsspēlē pret HK Rīga būs par maz…

Rīgas Dinamo pārbaudes spēles 2010. g. Kazahstānas Republikas Prezidenta kausa izcīņā:

datums   norises vieta   pretinieks
2010-08-10 otrdiena   Astana   Dinamo (Minska)
2010-08-11 trešdiena   Astana   Baris (Astana)
2010-08-13 piektdiena   Astana   Atlant (Maskavas apg.)
2010-08-14 sestdiena   Astana   [spēle par vietu]
         

pārbaudes spēles jārīko ārpus Rīgas

6. augusta spēle Tukumā starp Rīgas Dinamo un Habarovskas Amur bija kārtējais apliecinājums pieņēmumam, ka pārbaudes spēles jācenšas rīkot ārpus Rīgas. proti, līdzjutēji, interesenti un spēļu organizatori Rīgā un ļoti tuvā pieRīgā  ir nedaudz “atēdušies”  – divu sezonu gaitā pieraduši pie laba hokeja. attiecīgi pasākumi Volvo hallē Rīgā un agrāk Inbox.lv hallē Piņķos ir “nothing special”. savukārt Tukumā tie ir nelieli pilsētas svētki: halle pilna; orķestri skan; policija čakli strādā; alus, suvenīru un citu preču pārdošanas vietas darbojas; apmeklētājiem tiek dalītas šokolādes; uz ledus daiļslidošanas paraugdemonstrējums utt.

mazliet par spēli: Dinamo vs Amur. 2:3 PM. interesanti, ka spēles pamatlaikam noslēdzoties bija rezultāts 2:2, bet papildlaiks netika izspēlēts. vīri uzreiz ķērās pie pēcspēles metieniem, kuros veiksmīgāki bija Habarovskas komandas spēlētāji. vēl – Amur vīri izskatījās ņiprāki, viņu vārtsargs Aleksejs Murigins labs. jāpiekrīt dinamiešu galvenā trenera Juliusa Šuplera teiktajam: “Rezultāts ir taisnīgs“. P.S. skatītājiem labi dzirdami necenzēti izteicieni tiesneša izpildījumā nedara godu tiesnešu brigādei…

Dinamo spēlētāju rezultativitāte 2 pārbaudes spēlēs: Ņiživijs (1+4); Cibuļskis (2+2); Hartigans (2+2);  Dārziņš (1+1); Kr.Rēdlihs (0+2); Surovijs (1+0); Ozoliņš (0+1); M.Rēdlihs (0+1).

lasāmviela:

[Kazahstānas Republikas Prezidenta kausa foto no hcbarys.kz.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »