Izglābties no 1-3 sērijā…

KHL izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā Rīgas Dinamo vīri ir nonākuši kritiskā situācijā – katra nākamā spēle var kļūt par pēdējo. Proti, sērijā pret Donbass rezultāts ir 1-3, bet sērija, redz, tiek izspēlēta līdz četrām uzvarām. Starp citu, neilgajā KHL pastāvēšanas vēsturē ir četri precedenti, kuru gaitā sērijas iedzinējs atspēlējās no 1-3 un arī uzvarēja attiecīgo sēriju. Turklāt 3 gadījumos iedzinējiem un uzvarētājiem nebija mājas spēļu priekšrocību.

1. Atlant vs. SKA 2011. (līgas ceturtdaļfināls; 2. kārta)

Šī sērija ieņem vienu no Sanktpēterburgas SKA vēstures nepatīkamajām lappusēm. Zvaigžņotais SKA ar labi apmaksātajiem Matiasu Veinhandlu, Maksimu Sušinski, Petru Čajaneku, Alekseju Jašinu, Maksimu Afinogenovu, Toniju Mortensonu (Tony Mårtensson) sastāvā ieņēma Rietumu konferences 3. vietu. Bet viņu oponenti Mitišču Atlant ierindojās 4. vietā; attiecīgi, mājas spēļu priekšrocība bija SKA. Pēc 4 spēlēm S-Pēterburgas klubs bija vadībā ar 3-1, bet…nākamās 3 spēles uzvarēja Atlant.

Mitišču vienība pēc tam pamanījās uzvarēt arī Rietumu konferences finālu pret vēl īsto Jaroslavļas Lokomotiv, bet līgas finālā piekāpās Ufas Salavat Julajev vienībai. Taču arī KHL “sudrabs” Atlant-am ir superpanākums un līdz šim augstākais sasniegums. Tajā sezonā īpaši rezultatīvs kā regulārajā sezonā, tā izslēgšanas spēlēs bija Sergejs Mozjakins, bet play off slepenais ierocis bija izrādījies sezonas gaitā pieņemtais galvenais treneris Milošs Ržiha. Interesanti, ka pēc tās sezonas Ržihu “pārpirka” zaudējušie SKA. Cita atkāpe: šosezon Atlant pat izslēgšanas spēlēm nav kvalificējušies…

2. Magņitka vs. Baris 2012. (līgas astotdaļfināls; 1. kārta)

Nākamais atspēlēšanās gadījums bija vērojams pēc sezonas. Play off pirmajā kārtā Austrumu konferences 3. vietas ieņēmēji Magņitogorskas Metallurg pēc četrām spēlēm nokļuva iedzinējos ar 1-3 sērijā pret 6. vietas ieņēmēju – Astanas Baris. Nenācās viegli, bet nākamās 3 spēles (visas papildlaikā) uzvarēja Magņitka. Atkal uzvarētāju ierindā bija uzbrucējs Sergejs Mozjakins, bet vārtos neapstrīdams “pirmais numurs” bija Ari Ahonen. Bet jau Gagarina kausa izcīņas 2. kārtā Magņitogorskas komandai no 1-3 atspēlēties vairs neizdevās; pārliecinoši (sērijā 4-1) uzvarēja tā gada play off finālisti – Omskas Avangard.

3. Maskavas Dinamo vs. Avangard 2012. (līgas fināls; 4. kārta)

Līdz šim vienīgais gadījums, kad atspēlēšanās notika Gagarina kausa finālā. Austrumu konferences 2. vietas ieņēmēji Omskas Avangard diezgan pārliecinoši pārvarēja pirmās 3 kārtas: 4-0 pret Habarovskas Amur; 4-1 pret Magņitku; 4-1 pret Austrumu konferences līderi Traktor. Un arī finālā, kur mājas spēļu priekšrocība bija Avangard-am, Omskas klubs pēc 4 spēlēm bija vadībā ar 3-1 pret Maskavas Dinamo, kas Rietumos bija izcīnījuši 3. vietu (reāli – 2., bet tā tika atdota blakusdivīzijas uzvarētājiem Torpedo).

Oļega Znaroka trenētā brigāde sakopoja visus spēkus un “paņēma” ar raksturu. Raimo Summanena trenētais Avangard nākamās 3 spēlēs neprata uzvarēt. Turklāt visās 3 atlikušajās spēlēs pēc 1-3, Znaroka Dinamo uzvarēja pamatlaikā un tika pie sava pirmā “Gagarina”. Omska sēroja, līdz ar Omsku – arī Avangard aizsargs Georgijs Pujacs (pa labi novietotā attēlā). Fināls līdz šim ir Avangard augstākais sasniegums KHL finālā. Interesanti, ka Omskas komanda, kurai ir salīdzinoši pieklājīgs budžets uz līgas fona, šosezon pat nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm.

4. Traktor pret Ak Bars 2013. (līgas pusfināls; 3. kārta)

Līdz šim pēdējais gadījums ar atspēlēšanos no “aizas malas” (1-3) bija iepriekšējās sezonas (2012./2013.) izslēgšanas spēļu Austrumu konferences finālā. Divkārtējie Gagarina kausa ieguvēji Kazaņas Ak Bars Austrumos bija ieņēmuši pirmo vietu, viņiem bija mājas spēļu priekšrocība un pēc 4 spēlēm viņi bija it kā stabilā vadībā ar 3-1. Savukārt, Austrumu konferences 3. vietas “turētāji” Čeļabinskas Traktor saņēmās un uzvarēja turpmākās 3 spēles. Rezultāti spēlēs bija līdzīgi, bet Traktor vienībai izdevās. 2013. gada izslēgšanas spēlēs “traktoristiem” laika apstākļus “taisīja” tādi kadri kā uzbrucēji Petri Kontiola, Staņislavs Čistovs, Maksims Jakuceņa (tagad Donbass sastāvā), aizsargs Derons Kvints un vārtsargs Maikls Garnets. Bet Ak Bars ierindā tosezon bija arī Lauris Dārziņš (pa labi novietotā attēlā), kurš pēc tam nākamo sezonu, ka reiz, iesāka Traktor sastāvā.

Ar šo come back Čeļabinskas klubs garantēja KHL sudrabu un finālā piekāpās Maskavas Dinamo, kuriem tā jau bija otrā reize apskāvienos ar Gagarina kausu. Savādi, bet šosezon arī Traktor neprata kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

P.S.

2014. gada play off-ā pēc 1. kārtas četrām spēlēm ir atlasījušās divas komandas, kurām ir iespēja nodemonstrēt raksturu un pārņemt grožus brīdī, kad sērijas rezultāts ir 1-3 par labu pretiniekiem. Šīs komandas ir Vladivostokas Admiral un Rīgas Dinamo.

[Pirmais foto fiksēts Dinamo spēlē pret Linköpings HC 2014. gada 18. februārī; foto avots: dinamoriga.eu. Georgijs Pujacs Omskas Avangard krāsās; foto avots: hawk.ru. Lauris Dārziņš Kazaņas Ak Bars formā; foto avots: ak-bars.ru.]

Uzlēkt augstāk par sevi. KHL regulārās sezonas pārsteigumi un izgāšanās

KHL sestā regulārā sezona sarūpējusi savus pārsteigumus. Viens no lielākajiem – iepriekšējo divu sezonu Gagarina kausa finālisti Avangard un Traktor nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm; viņus izkonkurēja līgas jaunpienācējs un “frankenšteins” – Vladivostokas Admiral. Savukārt Rīgas Dinamo ir viena no tām komandām, kas KHL tabulā uzrādījusi manāmi labāku sniegumu nekā piedāvājušas budžeta iespējas.

Lielākā daļa KHL Top komandu ir “loģiskas” – ir turīgas vai vismaz vēsturiski ar pretenzijām. Bet ir arī pārsteigumi, piemēram, Astanas Baris starp Austrumu konferences līderiem. Tiesa, Kazahstānas kluba augstā (2.) vieta Austrumu konferencē nedaudz izlīdzinās uz līgas kopēja fona – 7. pozīcija.

Arī Rīgas Dinamo regulārās sezonas 5. vieta Rietumu konferencē ir augsts sasniegums, it īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, kad play off spēles “aizgāja gar degunu” un nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu. Tomēr, ja skaita rekordus, tad Rīgas klubam šajā regulārajā sezonā ieņemtā 10. vieta līgā nav pirmā reize. Tas bija jau izdevies KHL pirmajā sezonā (2008./2009); tiesa, ar mazāku punktu skaitu.

1 SKA = 7 medveščaki

Septembra sākumā KHL publicēja oficiālu dokumentu – KHL klubu algu budžetu sarakstu. Saskaņā ar to, KHL “biezākie” klubi ir SKA (ap 28,9 milj. eiro), Ak Bars (ap 24,7 milj. eiro), Magņitogorskas Metallurg (ap 23,5 milj. eiro), Salavat Julajev (ap 23,0 milj. eiro), CSKA (ap 22,0 milj. eiro), Traktor (ap 20,0 milj. eiro). Lejasgals – Medveščak, HC Slovan Bratislava, Novokuzņeckas Metallurg un 4. vietā no beigām Rīgas Dinamo (ap 6,1 milj. eiro). Situācijas salīdzinajumam: ar SKA algu budžetu būtu iespējams uzturēt 7 (!!!) tādas komandas kā Medveščak vai Slovan.

Kopš septembra algu izmaksu korekcijas ir viesušas dažu klubu finansiālās problēmas. “Trauksmes zvanus” visnopietnāk skandināja Habarovskas Amur un Maskavas Spartak. Taču tie nav Top klubi, un būtiskas pārbīdes KHL finanšu kartē rerada. Turklāt bēdīgāko situāciju gadījumā KHL sniedz finanšu “injekcijas” kluba uzturēšanai vismaz aktuālajā sezonā. Korekcijas, domājams, dažādu klubu budžetos radušās ar spēlētāju aiziešanu/atnākšanu sezonas gaitā un īpaši pirms play off. Diemžēl šādus precīzus aprēķinus līga nav publiskojusi. Tādēļ jāizlīdzas ar septembra sākuma budžeta plāniem, kuriem vismaz teorētiski jābūt salīdzinoši precīziem un vispārēju situāciju raksturojošiem. Cits stāsts, ka klubu vadība varēja arī kaut ko ieekonomēt…

Pozitīvie pārsteigumi – Medveščak, Rīgas Dinamo, Torpedo

Salīdzinot algu budžeta apjomu ar regulārās sezonas noslēgumā ieņemto vietu, visaugstāk par savām iespējām un dažādām ķermeņa daļām ir uzlēkusi Horvātijā bāzētā Medveščak vienība. Saskaņā ar oficiālo informāciju, Zagrebas Medveščak-am bija vismazākais algu budžets, bet klubs pamanījās ieņemt 11. vietu KHL regulārās sezonas kopvērtējumā. T.i., Zagrebas “lāči” ir uzlēkuši par 17 vietām augstāk nekā to “nosaka” algu budžets. Ja vēl ņem vērā, ka šamie ir līgas jaunpienācēji – tikai apsveicami.

Otrs prātīgākais budžeta apsaimniekotājs regulārās sezonas gaitā ir izrādījies Rīgas Dinamo klubs. Jau ir ierasts, ka Rīgas klubam nav tas lielākais budžets līgā, taču tikpat pierasts, ka Dinamo, neskatoties uz to, ieņem salīdzinoši augstas vietas. Tikai, ka iepriekšējā sezonā (2012./2013.) nācās pacīnīties par Nadeždas kausu, kas patiesībā atbilst kluba vietai KHL oficiālajā algu budžeta rangu tabulā. Bet šosezon “netaisnība” – Rīgas Dinamo ar līgas 25.-tā lieluma algu budžetu ierindojusies 10. vietā.

Trešais veiksmīgākais budžeta izlietotājs līgā ir Pētera Skudras trenētā Ņižņijnovgorodas Torpedo vienība. Viņiem izdevies regulārajā sezonā ieņemt 9. vietu, kas ir 11 vietas augstāk par atrašanās pozīciju KHL klubu algu budžetu tabulā.

Gagarina kausa finalisti cīņā par Nadeždas kausu

Savukārt totāli neprasmīgākie sava budžeta pielietotāji ir izrādījušies jau pieminētie divu iepriekšējo sezonu Gagarina kausa finālisti un sudraba godalgu ieguvēji – Čeļabinskas Traktor un Omskas apgabala Avangard. Turklat Traktor-am vispār, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ir 6. lielākais algu budžets līgā, bet koptabulā tikai 19. vieta. Avangard-am līdzīgi: astotais lielākais budžets, bet vieta – divdesmitā. Kā saka, naudas maisi nespēlē… Cits secinājums: no Gagarina kausa finālam līdz Nadeždas kausa izcīņai nav tāls ceļš.

KHL KLUBU IZMANTOTO IESPĒJU TOP – regulārajā sezonā ieņemtās vietas salīdzinājums ar vietu algu budžeta sarakstā (saskaņā ar khl.ru datiem):

	klubs	Vieta līgā	Vieta pēc budžeta	Starpība
1.	Medveščak	11.	28.	+17
2.	Dinamo (Rīga)	10.	25.	+15
3.	Torpedo	9.	20.	+11
4.	Admiral	16.	24.	+8
5.	Dinamo (Maskava)	1.	7.	+6
6.	Baris	7.	13.	+6
7.	HC Slovan Bratislava	21.	27.	+6
8.	Donbass	6.	11.	+5
9.	Avtomobiļist	14.	19.	+5
10.	HC Lev Praha	5.	9.	+4
11.	Sibir	13.	16.	+3
12.	Metallurg (Mag.)	2.	3.	+1
13.	Jugra	22.	21.	-1
14.	Spartak	23.	22.	-1
15.	Metallurg (Novok.)	27.	26.	-1
16.	SKA	3.	1.	-2
17.	Ak Bars	4.	2.	-2
18.	Severstaļ	18.	15.	-3
19.	Dinamo (Minska)	26.	23.	-3
20.	Salavat Julajev	8.	4.	-4
21.	Lokomotiv	15.	10.	-5
22.	Atlant	17.	12.	-5
23.	CSKA	12.	5.	-7
24.	Vitjaz	24.	17.	-7
25.	Amur	28.	18.	-10
26.	Ņeftehimik	25.	14.	-11
27.	Avangard	20.	8.	-12
28.	Traktor	19.	6.	-13

–

P.S. Par varēšanu KHL izslēgšanas spēlēs jau būs cits stāsts.

Precīzākiem salīdzinajumiem:

• KHL klubu algu budžeti (2013-09-03) – khl.ru vai KHL_algu_budzeti_2013-09-03
• KHL 2013./2014. g. reg. sezonas noslēguma tabula – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pirms Rīgas Dinamo spēles pret Habarovskas Amur 2014-01-19; otrs (zemāk novietotais) – spēles dienā pret Linköpings HC 2014-02-18. Abu foto avots: dinamoriga.eu.]

Mūsējie uz letes

Starpsezonā virkne augsti kvalificētu Latvijas hokejistu kā vecajā, tā jaunajā kontinentā palikuši bez līgumsaistībām. Kam līgums beidzies, citam – lauzts. Vēl kādam (Artūram Kuldam) – piedāvāta „kvalifikācija”, taču viņš neplāno parakstīt Winnipeg Jets līgumu. Jaudīgākie un potenciāli vērtīgākie Latvijas hokejisti, kas gaida savu „pircēju”.

1. Artūrs Kulda

Kad martā pēc sezonas pabeigšanas pie Novosibirskas Sibir Artūrs Kulda pārcēlās uz Winnipeg Jets nometni, izskatījās, ka būs sezonas turpinājums. Bet nebija. Bija līgums, treniņi un cerība, ka iekļaus reālas spēles reālā pieteikumā. Tagad, pēc NHL sezonas beigām, Jets nolēmuši stiprināt savus aizsargu „uzkrājumus” un piedāvā kvalifikācijas līgumu (iepriekšējā summa + „inflācija” 10%) arī Kuldam. Bet viņš negrib… „Neslēgšu. Šis kontrakts ir piedāvāts, lai saglabātu tiesības uz mani. Pagaidām vēl meklēju komandu. Kur būs labākais piedāvājums, tur – parakstīšu,” teic Artūrs Kulda, apstiprinot, ka skatās iespējas kā Ziemeļamerikā, tā Eiropā.

2. Georgijs Pujacs

Zināms pārsteigums šajā starpsezonā bija Omskas Avangard aizsarga Georgija Pujaca palikšana bez līguma. Jau februārī Avangard paziņoja, ka ir pagarinājuši līgumu ar Pujacu uz divām sezonām, t.i. līdz 2015. gada pavasarim. Bet – signāls jau bija par godu Vladivostokas Admiral izveidei rīkotais KHL redrafts, kuram „iesniegtajā” Avangard neaizsargāto spēlētāju sarakstā bija atrodams arī Georgija Pujaca vārds. Vēlāk izrādījās, ka Omskas klubs nevēlas tikai pabiedēt Vladivostokas komandas komplektētājus ar neaizsargāto spēlētāju augsto cenu… Jūnija beigās Avangard ģenerālmenedžeris Jurijs Karmanovs paziņoja, ka lauzīs līgumu ar Pujacu. Tiesa, līdz 2. jūlijam vismaz oficiāli tas nebija noticis, jo KHL publiskotajā transfēru tabulā Georgija Pujaca vārds nav pieejams. Vismaz pagaidām.

3. Kaspars Daugaviņš

Daugaviņš kā Rīgas Dinamo vienīgā lokauta laika „dāvana” KHL teritoriju pameta līdz ar NHL lokauta izskaņu janvārī, lai atgrieztos Ottawa Senators ierindā. 19 spēlēs 3 punkti, lietderība -7, un jau martā transfērs uz Boston Bruins. Šķita, ka viss pareizi, ir iespējas, t.sk. iegravēties uz Stenlija kausa. Statistiski – regulārā čempionāta un play off summā pie Bruins 12 spēles, viena rezultatīva piespēle. Kvalifikācijas līgumu Bostonas klubs Kasparam Daugaviņam nav piedāvājis. Taču, atsevišķi zinātāji taisnīgi norāda, ka tas netraucē hokejistam noslēgt līgumu ar to pašu Bruins par citām, nepieplusotām naudām.

4. Jānis Sprukts

Savukārt CSKA atteikšanās no Jāņa Sprukta norisinājās bez mazākā pārsteiguma. Zinot Maskavas „armijnieku” jauno sponsoru ambīcijas, iegrūsto naudas apjomu un piesaistīto personāžu vārdus (A. Radulovs, uz lokautu arī – Dacjuks, Grabovskis, Brizgalovs), tad leģionāru limits maskaviešiem liek atbrīvot Sprukta vietu jaudīgākam „importam”. Turklāt pirms gada, kad CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs spieda Jāņa Sprukta roku un sniedza divu gadu līgumu, „uz papīra” bija cits Sprukts. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Spruktam Rīgas komandas ierindā regulārās sezonas 53 spēlēs 35 rezultativitātes punkti un vēl play off 7 spēlēs 8 punkti. Bet pie CSKA – regulārajā daļā 8 punkti 50 spēlēs, bet izslēgšanas spēlēs – 1 punkts (9 spēlēs). Cits stāsts par Jāņa Sprukta vērtību mazākumā un par faktu, ka spēles laiks bija zem vidējā. Tomēr arī Maskavā leģionārus neņem ceturtajai maņai. Tagad Sprukts reāli apsverot Šveices stiprākās līgas (NLA) iespējas, jo tur „var dabūt labāku līgumu nekā piedāvājot Rīgas Dinamo” (citāts no la.lv). Ja tā ir publiska saruna ar Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju, tad nebūtu pārsteigums, ka Sprukts nonāktu atpakaļ Dinamo ierindā. Ja nē, tad kas ir tās lietas, ar ko NLA būtu kategoriski sliktāka par KHL? (Kāpēc, lai nespēlētu Šveicē?)

5. Edgars Masaļskis

Trīs sezonas Hantimansijskā dažādām sekmēm ir nokapājis Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis, un, nu, līgumsaistības ir cauri. To, ka Jugra īsti nesaista savus nākotnes plānus ar Masaļski, apliecināja kluba veiktā vārtsarga Alekseja Kuzņecova iegāde. Nav tā, ka Kuzņecovs būtu mega-stārs un neapstrīdams „pirmais numurs” – pērn 20 spēles KHL un bēdīga statistika; sezonu iepriekš – 13 spēles, bet lieliski stati. Tomēr Jugra vienībai ir vēl spēkā esošs līgums ar Mihailu Birjukovu, vēl relatīvi nesenu KHL izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu. Trīs KHL vārtsargi Hantimansjskas klubam varētu būt pa prātam, bet – ne pa kabatai.

Skaidrs, ka pēc fakta pulksteņrādītāji tika vērsti uz Rīgas klubu. Normunds Sējējs arī atzina, ka Masaļska kandidatūra apsvērta, bet tomēr Skanstes ielā lēmuši palikt pie tandēma ‘Tellkvists – Gudļevskis’. Kopš tā laika nepilns mēnesis cauri un arī dekorācijas ir pamainījušās. Ja Tampa Bay Lightning atrod iespēju un šī NHL kluba draftētais Kristers Gudļevskis nobriest cīnīties Ziemeļamerikā jau jaunajā sezonā, tad Dinamo sastāva komplektētājiem jāmeklē cits vārtsargu tandēms.

6. Raitis Ivanāns

Lai arī Ivanāna aicinājums nav punktu gūšana un arī KHL-ā vienlaikus ar Vitjaz atbruņošanos hokeja kaušļu „kultūra” iet mazumā, tomēr kādam KHL klubam varētu interesēt Raita Ivanāna kā kvalificēta un ļoti pieredzējuša hokeja policista pakalpojumi. Tā kā Ivanāns Krievijā ir leģionārs, tad interesenti varētu būt no turnīra tabulas lejasdaļas vai ne-Krievijas. Cits, stāsts, vai Raitim Ivanānam ir interese pārcelties, piemēram, uz Novokuzņecku vai kādu tikpat vilinošu pilsētu.

7. Mārtiņš Cipulis

Ne pirmo reizi diezgan ilgi pirms sezonas sākuma un arī sezonas gaitā „ar pīpi uz jumta” – t.i., tirgū ar cenas zīmi. Likumsakarīgi būtu, ja Mārtiņš Cipulis kā „Sējēja cilvēks”, piestātu Rīgas Dinamo sastāvā. Sagāztus kalnus no Cipuļa šeit negaida, kvalitātes zina; atliek vien jautājums par cenu. Bet AS Dinamo Rīga „nemīl” pārmaksāt. Citviet Cipuļa kvalitātes pazīst mazāk, bet statistika pēdējās divas sezonas – bez komplimentiem. 2011./2012. g. sezonā pie Dinamo regulārajā čempionātā 48 spēlēs 10 punktu, bet play off 6 spēlēs pa nullēm. Aizvadītajā daļējā regulārajā sezonā pie HC Lev Praha 16 spēlēs 6 punkti, play off 4 spēlēs atkal sausi. Varbūt „Šuplera-Ābola hokejs” jaunajā sezonā būtu tas, kas Mārtiņam Cipulim vajadzīgs… Vai jāsāk nogaršot citas līgas un čempionātus?

8. Jēkabs Rēdlihs

Rīgas Dinamo šajā starpsezonā lauza ne tikai Ivanāna, bet arī Jēkaba Rēdliha līgumu. Tiesa, „lūzumam” bija nianses – J. Rēdliha atrašanās traumēto sarakstā, kas it kā neatļaujot „ātru un nesāpīgu” vienpusēju atkāpšanos no saistībām. Tomēr KHL oficiāli apstiprināto pāreju tabulā melns uz balta – Jēkaba Rēdliha līgums ir lauzts… Nav tā, ka Rēdlihs-vidējais būtu KHL tirgū ļoti pieprasīts spēlētājs, tādēļ prognozes vairāk sliecas uz ne-KHL. Ja veselība ļaus un darba devēji novērtēs Jēkaba Rēdliha labākās īpašības, tad viņš var piesegt ne vienu vien uzbrūkoša aizsarga „pakaļu” un vajadzības gadījumā uzņemties, ja ne policista, tad epizodiska pāraudzinātāja lomu.

Uzziņām:

• KHL transfēru tabula (līdz 2. jūlijam) – khl.ru
• Winnipeg Jets izsaka kvalifikācijas piedāvājumu Artūram Kuldam (2013. g. 2. jūlijs) – jets.nhl.com
• Winnipeg Jets noslēdz līgumu ar Artūru Kuldu (2013. g. marts) – jets.nhl.com
• Avangard plāno lauzt līgumu ar Georgiju Pujacu (2013. g. jūnijs) – sport-express.ru
• Avangard slēdz 2 gadu līgumu ar Georgiju Pujacu (2013. g. februāris) – hawk.ru
• Lauzts Jāņa Sprukta un CSKA līgums (2013. g. 2. jūlijs) – cska-hockey.ru; la.lv
• Jānis Sprukts vienojies par spēlēšanu CSKA (2012. g. maijs) – cska-hockey.ru; la.lv
• Rīgas Dinamo tomēr Edgaru Masaļski neņemšot (2013. g. jūnijs) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo gribot parakstīt Edgaru Masaļski (2013. g. maijs) – telegraf.lv
• Dinamo lauž Raita Ivanāna līgumu (2013. g. jūnijs) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo lauž Jēkaba Rēdliha līgumu (2013. g. maijs) – sportacentrs.com; dinamoriga.eu

[Attēlā Artūrs Kulda Winnipeg Jets krāsās; foto avots: nhl.com.]

Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona	ASV U-20	Kanādas U-20	ASV U-18	Kanādas U-18
2012./13.	1.	4.	2.	1.
2011./12.	7.	3.	1.	3.
2010./11.	3.	2.	1.	4.
2009./10.	1.	2.	1.	7.
2008./09.	5.	1.	1.	4.
2007./08.	4.	1.	3.	1.
2006./07.	3.	1.	2.	4.
2005./06.	4.	1.	1.	4.
2004./05.	4.	1.	1.	2.
2003./04.	1.	2.	2.	4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	komanda	sp. REG	punkti	+/-	SM	sp. PO	punkti	+/-	SM	klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons	1994.	2011./2012.	Dubuque Fighting Saints	49	24+31	+17	69	2	2+2	+2	0	Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
		2010./2011.	Dubuque Fighting Saints	51	21+28	+7	46	11	3+5	+7	8
Mihails Salijenko	1976.	1996./1997.	Des Moines Buccaneers	33	5+13	n/d	12	–	–	–	–	n/d
			Dubuque Fighting Saints	23	6+15	n/d	36	–	–	–	–
Māris Ziediņš	1978.	1998./1999.	Green Bay Gamblers	49	8+10	n/d	35	6	2+3	n/d	6	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis	1987.	2004./2005.	Des Moines Buccaneers	10	3+2	+2	12	–	–	–	–	Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Tri-City Storm	7	2+0	0	5	–	–	–	–	Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns	1979.	1995./1996.	Sioux City Musketeers	7	0+2	n/d	2	–	–	–	–	n/d
Oļegs Koreškovs	1984.	2003./2004.	Lincoln Stars	6	0+0	-1	0	–	–	–	–	Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs	1991.	2011./2012.	Lincoln Stars	60	8+35	+24	40	7	0+2	-3	4	Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs	1984.	2004./2005.	Sioux Falls Stempede	52	3+20	+10	45	–	–	–	–	Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs	1981.	1999./2000.	Rochester Mustangs	50	4+13	n/d	35	–	–	–	–	Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns	1977.	1997./1998.	Fargo-Moorhead Ice Sharks	55	2+11	n/d	85	4	0+0	n/d	6	n/d
Arvīds Reķis	1979.	1995./1996.	Dubuque Fighting Saints	35	3+3	n/d	85	–	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Green Bay Gamblers	14	1+1	0	54	–	–	–	–	HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

• USHL draftu kārtība – ushl.com
• USHL 2013. gada draftu rezultāti – ushl.rinknetcloud.com (Entry draft; Futures draft)
• USHL statistikas lapa – pointstreak.com

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Skatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra…

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	9+11	-11	14:55		3	0+0	±0	14:45
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	8+7	-5	15:50		9	2+0	-2	14:22
2010./2011.	Amur	49	12+7	-12	14:09
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	48	2+8	-4	13:56		6	0+0	-4	13:02
2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	11:00		4	0+0	-2	17:27

*

Lauris Dārziņš

Pirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	8+8	-6	13:50		3	0+0	-3	14:47
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	54	14+17	+7	15:28		9	2+2	±0	18:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	45	21+23	+9	16:13		11	5+5	-7	17:57
2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	11:14		4	0+0	-1	16:17
2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	11:41		9	4+0	+1	14:52

*

Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	53	9+18	-8	15:41		3	1+2	+1	17:18
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	50	12+24	-9	18:09		9	1+3	-5	19:38
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	12+24	±0	17:13		10	4+3	-3	16:38
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	33	3+6	-4	13:23		3	0+0	-4	18:28
2012./2013.	Dinamo (Rīga)	33	1+14	-10	15:17
	HC Lev Praha	7	1+0	-1	10:39		3	0+0	-2	6:58

*

Ainars Podziņš

2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	19	1+0	±0	6:16		11	0+1	-5	8:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	38	4+0	+1	7:55		4	0+0	-1	6:37
2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	13:54		Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1	Nad. 15:24

*

Miķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	55	9+8	-8	12:35		3	0+0	-4	13:01
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	17+15	+10	13:43		9	1+2	-1	17:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	54	16+25	+10	16:07		11	3+6	-8	17:47
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	54	13+31	-5	17:56		7	2+8	+5	19:44
2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	13:10		5	1+0	-1	11:12

*

Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	53	11+25	+9	54.5%	17:46		9	1+4	±0	49.5%	19:40
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	10+16	+2	53.2%	17:47		11	4+1	-4	45.6%	16:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	53	11+24	+2	51.0%	18:57		7	5+3	+3	59.9%	20:13
2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	54.1%	11:10		9	0+1	-2	49.3%	15:07

*

Aleksejs Širokovs

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	45	2+8	-9	53.2%	13:27		3	0+0	±0	33.3%	5:58
2009./2010.	Amur	51	8+12	-11	52.5%	14:45
2010./2011.	Amur	7	1+1	-5	54.1%	15:58

*

Sandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	43	6+18	±0	22:28		6	0+3	-3	23:32
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	41	5+26	+5	22:54		11	0+7	-2	22:22
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	50	10+10	-17	19:56		7	1+1	-5	20:23
2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	20:44		5	0+1	-7	20:50

*

Georgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Lada	38	9+4	+10	20:07
	Dinamo (Rīga)	12	1+3	+2	21:20		3	0+1	±0	24:25
2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2	19:27
2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	21:32		4	0+0	-1	20:01
2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8	19:58
	Avangard	13	1+4	±0	20:50		17	0+0	-2	21:17
2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	19:21		10	0+2	-2	17:51

*

Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	uzv.-zaud. REG	GAA REG	atv. % REG	„sausi” REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	GAA PO	atv. % PO	„sausi” PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	8 (406:40)	4-2	2.66	91.5%	1
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	37 (1920:26)	17-11	2.84	91.0%	2		6 (373:30)	3-2	1.93	93.4%	1
2010./2011.	Jugra	23 (1237:06)	6-10	3.25	89.8%	1		5 (297:00)	2-3	2.42	92.1%	0
2011./2012.	Jugra	19 (1021:39)	4-8	2.53	91.6%	2		3 (88:23)	0-2	1.36	95.8%	0
2012./2013.	Jugra	32 (1857:59)	17-11	2.94	91.0%	2		Nad. 1 (59:51)	Nad. 0-1	Nad. 6.02	Nad. 77.8%	Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

	spēlētājs	sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. PO	punkti PO	+/- PO
	UZBRUCĒJI
1.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12	-11
2.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7	-12
3.	Lauris Dārziņš	2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	9	4+0	+1
4.	Jānis Sprukts	2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	9	0+1	-2
5.	Miķelis Rēdlihs	2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	5	1+0	-1
6.	Lauris Dārziņš	2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	4	0+0	-1
7.	Mārtiņš Cipulis	2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	4	0+0	-2
8.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	24	4+1	-3
9.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	30	2+2	-4
10.	Ainars Podziņš	2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1
11.	Aleksejs Širokovs	2010./2011.	Amur	7	1+1	-5
12.	Aleksandrs Ņiživijs	2012./2013.	HC Lev Praha	7	1+0	-1	3	0+0	-2
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	10	0+2	-2
2.	Oskars Bārtulis	2012./2013.	Donbass	40	3+4	+9	Nad. 4	Nad. 0+0	Nad. ±0
3.	Georgijs Pujacs	2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8
			Avangard	13	1+4	±0	17	0+0	-2
4.	Sandis Ozoliņš	2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	5	0+1	-7
5.	Georgijs Pujacs	2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2
6.	Māris Jass	2010./2011.	Ņeftehimik	18	0+1	±0
7.	Aleksandrs Jerofejevs	2008./2009.	Ņeftehimik	8	1+5	-1	4	0+0	+1
8.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	4	0+0	-1
9.	Artūrs Kulda	2012./2013.	Sibir	50	9+6	-3	7	0+1	+1
10.	Aleksandrs Jerofejevs	2009./2010.	Metallurg (Novokuzņecka)	48	1+6	-4	34	3+3	-6
	VĀRTSARGI	sezona	klubs	sp. REG	atv. % REG	GAA REG	sp. PO	atv. % PO	GAA PO
1.	Edgars Masaļskis	2011./2012.	Jugra	19	91.6%	2.53	3	95.8%	1.36
2.	Edgars Masaļskis	2012./2013.	Jugra	32	91.0%	2.94	Nad. 1	Nad. 77.8%	Nad. 6.02
3.	Edgars Masaļskis	2010./2011.	Jugra	23	89.8%	3.25	5	92.1%	2.42

*

Plašākai ainavai:

• Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzē – sportacentrs.com (pieejams abonentiem)
• Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
• KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
• Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Novembra zvaigznes – Masaļskis un Ozoliņš

Regulāro sezonu pašā tās karstumā – novembrī – iezīmējušās dažādas tendences. Pēdējo gadu tradicionālā Latvijas izlases „bāzes komanda” Dinamo pārdzīvo ne tos labākos laikus, bet ir saskatāmas pozitīvas iezīmes arī tur. Lielāka atbildība ir vietējiem treneriem, pie spēles laika tiek arī 1991. gadā dzimušie; savukārt leģionāriem sniegtais uzticības kredīts sāk izsmelties… Citviet hokeja laukumos toni diktē tradicionālā „vecā gvarde”, kuras daļa no izlases jau atvadījusies, bet ir arī pa kādam jaunajam. Latvijas hokejistu novembra Top 7.

1. Edgars Masaļskis

Vairāk nekā pieklājīgu sezonas vidieni Hantimansijskas Jugra vienībā aizvada vārtsargs Edgars Masaļskis. Šis fakts, ko tur slēpt, sniedz arī zināmu mierinājumu Latvijas izlases kontekstā, jo vismaz pagaidām rādās, ka Latvijas izlasei un olimpiskajam kvalifikācijas turnīram Masaļskis tuvojas ar spēļu praksi. Novembrī Jugra ierindā Edgars Masaļskis aizvadīja 5 spēles (spēles laiks 279:06), saņēma 152 metienus, no kuriem „iekrita” septiņi. Attiecīgi Masaļskim novembrī vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.51 un atvairīto metienu procents – 95,40%. Arī uz KHL fona diezgan pieklājīgi. Pilnai ainavai jāpiemin arī Edgara Masaļska viena spēle Latvijas izlases ierindā pret Krievijas izlasi, kad Masaļskim bija 59:43 spēles laika ar GAA 2.01.

2. Sandis Ozoliņš

Neskatoties uz visām prognozētajām pirmspensijas vai pensijas diagnozēm, ko sniedza gan Ozoliņa draugi, gan viņa nelabvēļi, pieredzējušākais no augstā līmenī spēlējošiem latviešu aizsargiem apliecina, ka vecā „sūna” ir labāks „pulveris” par visām svaigām sagatavēm. Vismaz novembrī. Sandis Ozoliņš Maskavas apgabala Atlant vienības sastāvā novembrī ir aizvadījis 7 spēles, piecas reizes rezultatīvi piespēlējis un sakrājis lietderības koeficientu +3 (neraksturīgi?). Interesanti, ka Ozoliņa pieci rezultativitātes punkti (0+5) ir arī rezultatīvākais Latvijas hokejista sniegums KHL plašumos novembrī. Tiem, kas aizmirsuši, atgādinājums: Sandis Ozoliņš ir aizsargs.

3. Georgijs Pujacs

Sniegumu KHL Omskas kluba ierindā novembrī stabilizējis un attiecīgi no Avangard līdzjutējiem saņemtās kritikas devu samazinājis Latvijas izlases aizsargs Georgijs Pujacs. Viņš novembrī Avangard ierindā nocīnījās 8 spēlēs, kuru summā nokārtoja lietderības koeficientu +5 un guva 2 punktus (1+1). Pujacam novembrī ir labākais lietderības koeficients starp KHL spēlējošajiem Latvijas aizsargiem. Jāpiebilst, ka viņš ir viens no diviem Latvijas aizsargiem, kuriem novembrī KHL ir pozitīvs lietderības koeficients. Visi pārējie, ieskaitot Rīgas Dinamo aizsargus, novembrī bija pa nullēm vai mīnusos… Vēl jāpiemin, ka novembrī Pujacs aizvadīja vienu spēli Latvijas izlases krāsās pret Krievijas izlasi; šajā spēlē viņam -1.

4. Koba Jass

Tikai novembra ievadā pie pastāvīgas darbavietas, piezemējoties Slovākijas ekstralīgā, tika uzbrucējs Koba Jass. Savas darba gaitas Jass-jaunākais iesāka krāšņi – 6 punkti (2+4) 3 spēlēs. Kam sekoja 3 „tukšas” spēles, kas, savukārt, lika daudziem vērotājiem secināt, ka sākumā bija tikai emocijas un vēlme aizķerties sastāvā bez reāla seguma sezonas turpinājumā. Tomēr novembra 8 spēļu summā MsHK Žilina, a.s. kluba ierindā Koba Jass ir guvis 8 punktus (4+4) un lietderības koeficientu +2. Un neatkarīgi no sava snieguma turpmākajā regulārajā sezonā, viņš savu vietu vismaz novembra Top 7 ir nopelnījis. Protams, var diskutēt par Slovākijas ekstralīgas atrašanās vietu pasaules hokeja līgu hierarhijā, tomēr Slovākija joprojām ir vērā ņemama hokeja valsts ar salīdzinoši pieklājīgu stiprākās līgas līmeni.

5. Herberts Vasiļjevs

Savu noderību, lietderību un piederību Krefeld Pinguine vienībai turpina uzrādīt Vācijas-Latvijas uzbrucējs Herberts Vasiļjevs, kuram DEL regulārās sezonas 7 spēlēs novembrī iekopti 9 punkti (3+6) un lietderības koeficients +5. Pilnīgi pietiekoši, lai atrastos Latvijas hokejistu „lielajā septiņniekā”. Tomēr, rādās, ka Latvijas izlases kontekstā neauglīgi… Vasiļjevs no valstsvienības ir atvadījies – tiesa, ne pārāk skaidri un saprotami… Vai tomēr daudzpunkts pēc Vācijas pavalstniecības pieņemšanas vēl nozīmē, ka izlasei ‘jā’?

6. Roberts Lipsbergs

Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) arvien labāk iejūtas Kanādas junioru elitē. Novembra gaitā R. Lipsbergam Seattle Thunderbirds ierindā WHL regulārās sezonas gaitā iekrājušās 13 spēles, 16 punkti (9+7) un neitrāls lietderības koeficients. Tagad Roberts Lipsbergs ir arī rezultatīvākais hokejists Sietlas komandā; Seattle Thunderbirds – viena no dažām ASV bāzētām vienībām, kas spēlē Kanādas junioru organizācijas CHL paspārnē. Savukārt, Roberts Lipsbergs tiek gaidīts Latvijas U-20 izlases ierindā, lai decembra beigās pacīnītos junioru pasaules čempionātā.

7. Valters Freijs

MHL B grupā spēlējošā Liepājas Metalurgs jaunatnes komanda turpina priecēt; liepājnieki ar 9 punktu atrāvienu ieņem stabilu 1. vietu MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijā. Bet pārējās Latvijas komandas vismaz pagaidām turnīra tabulā „tusē” uzreiz aiz play off zonas – Juniors 7. vietā, Prizma-Rīga 8. vietā (11 komandu konkurencē). Liepājas MHL vienības ierindā novembra rezultatīvākais spēlētājs bija uzbrucējs Valters Freijs (dz. 1994.), kuram, starp citu, tieši šodien (4. decembrī) ir 18 gadu dzimšanas diena. Freijs novembrī MHL B grupas čempionātā ir aizvadījis 10 spēles, guvis 13 punktus (6+7) un sakārtojis lietderības koeficientu +7. Viena spēle novembrī Valteram Freijam uzskaitīta arī Latvijas Virslīgā, taču bez punktiem. Šogad decembrī pirms junioru pasaules čempionāta Freijs nav iekļauts Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā… Taču, jācer, ka viņa kārta vēl pienāks; 1994. gadā dzimušie U-20 izlasēs drīkstēs uzspēlēt arī nākamsezon.

P.S. Par mēneša Top 7

Iecerēts kā ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.

Ieskatam:

• Septembra Top 7: tepat
• Oktobra Top 7: tepat

[Jugra vārtsarga Edgara Masaļska un Atlant aizsarga Sanda Ozoliņa kopfoto fiksēts 2012. gada rudenī. Foto avots: atlant-mo.ru.]

Latvju bāleliņi Krievijas hokeja tirgū

Starp sezonām dažādās hokeja līgās iestājas gadatirgus, un KHL nav izņēmums. Daļā gadījumu vienošanās faktiski bijušas panāktas vēl iepriekšējās sezonas gaitā – it kā darījumiem neatļautā laika posmā. Taču kurš gan negrib nodrošināties laicīgi? Krievijas „jarmarka” arī pirms un ārpus Dinamo atdzimšanas neiztiek bez Latvijas hokejistiem. Kāds tad bijis un ir pieprasījums pēc Latvijas bāleliņiem Krievijas klubos?

Dinamo vadība un apoloģēti (aizstāvji) regulāri atsaucas uz pieņēmumu, ka Dinamo lielais pienesums Latvijas hokejam ir tāds, ka Rīgas komandā tiek „izmitināti” Latvijas hokejisti, kam citādi tik augsta līmeņa hokejs nebūtu pieejams. Respektīvi – lielākā daļa Dinamo ierindā nodarbināto Latvijas hokejistu darbu citur KHL Krievijas komandās nedabūtu savas kvalifikācijas un spēju dēļ. Ar būtisku piebildi – arī Krievijas klubos noteiktā leģionāru limita dēļ. Var pafantazēt, kas būtu, ja Krievija atceltu leģionāru limitu vai izdomātu, ka Latvijas hokejisti, līdzīgi kā, piemēram, Kazahstānas spēlētāji, Krievijā neskaitītos leģionāri. Leģionāru limita atcelšana gan diez vai būtiski palielinātu Latvijas hokejistu konkurētspēju Krievijas hokeja tirgū, jo tirgus pavērtos arī „otrās pakāpes” somiem, slovākiem utt. Kas būtu, ja būtu…

Palīdzam krievu pamērīties?

Jaunajai 2012./2013. g. sezonai KHL komandās ārpus Rīgas Dinamo ir nokomplektējušies vismaz 5 Latvijas hokejisti:

• Edgars Masaļskis paliek Hantimansijskā;
• Lauris Dārziņš sakopis veselību, lai turpinātu pildīt kontraktu Kazaņā;
• Georgijs Pujacs ir iepaticies savam pēdējam darba devējam – KHL vicečempioniem Omskas Avangard;
• Miķelis Rēdlihs kravā somas ceļam uz atdzimstošo Jaroslavļas Lokomotiv komandu;
• Jānis Sprukts pārceļas uz Maskavas CSKA.

Cita starpā, CSKA ar sava sponsora Rosņeft atbalstu ir nolēmuši iesaistīties Krievijas lieluzņēmumu mērīšanās rotaļā, par mērķi sludinot Rietumu konferences un pat Gagarina kausa finālu, kā arī publiski runājoties par vēlmi iegādāties tādus Krievijas „stārus” kā Aleksandrs Sjomins un Aleksandrs Radulovs. Vēl aktuāla jautājuma zīme ir Sanda Ozoliņa karjeras turpinājums, ja tāds būs. Nosaukti jau vairāki Krievijas klubi, bet pagaidām baumu un pusbaumu līmenī.

Lielākais pieprasījums pēc Latvijas hokejistiem KHL klubos bija sagadījies līgas trešajā sezonā (2010./2011.), kad citur izrādījās vajadzīgi 6 hokejisti ar Latvijas pasi. Citās KHL sezonās mūsējie Krievijas klubos tika „iesaukti” mazākā apjomā, 3 – 4 personu sastāvā. Tas ir daudz vai maz?

Latvijas hokejisti KHL klubos līgas pirmajās 4 sezonās (atskaitot Rīgas Dinamo):

sezona	kopskaits	hokejists	klubs	sp. (punkti; +/-) REG	sp. (punkti; +/-) PO
2008./2009.	3	a. Aleksandrs Jerofejevs	Ņeftehimik	8 (1+5; -1)	4 (0+0; +1)
		a. Georgijs Pujacs	Lada	38 (9+4; +10)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	30 (2+2; -4)	–
2009./2010.	4	a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	48 (1+6; -4)	–
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	56 (1+13; +2)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	24 (4+1; -3)	–
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	51 (8+12; -11)	–
2010./2011.	6	u. Mārtiņš Cipulis	Amur	49 (12+7; -12)	–
		a. Māris Jass	Ņeftehimik	18 (0+1; 0)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	34 (3+3; -6)	–
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	23 (GAA 3.25; 89.8%)	5 (GAA 2.42; 92.1%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	49 (8+14; -2)	4 (0+0; -1)
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	7 (1+1; -5)	–
2011./2012.	4	u. Lauris Dārziņš	Ak Bars	15 (2+5; +3)	4 (0+0; -1)
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	19 (GAA 2.53; 91.6%)	3 (GAA 1.36; 95.8%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	25 (1+4; +8)	–
			Avangard	13 (1+4; 0)	17 (0+0; -2)
		a. Kārlis Skrastiņš	Lokomotiv	–	–

*

Līdzi Krievijas hokeja evolūcijai

Pēc PSRS un šīs valsts hokeja kārtības sairuma Krievijas stiprākā hokeja līga izdzīvoja dažādas attīstības un pagrimuma stadijas līdz 2008. gadā iestartējās pirmais KHL čempionāts. Pirms tam Krievijas hokeja augstākais plaukts saucās Starpnacionālā hokeja līga (tā laika MHL jeb latviskoti – SHL), Krievijas Hokeja līga (nejaukt ar pērnsezon palaisto RHL = Krievijas 3. stiprāko līgu) un Krievijas Superlīga.

21. gadsimta sākumā, pirms KHL izveides, neviena sezona Krievijas hokeja augstākajā līmenī neiztika bez Latvijas hokejistiem. Katrā sezonā Krievijas „Virslīgas” klubos piedalījās caurmērā 3 – 7 hokejisti no Latvijas. Superprecīza statistikas uzskaite ir nedaudz apgrūtināta dēļ tā, ka nedzīvu līgu ciparu kopšana vairāk ir entuziasms, nevis sistemātisks pienākums ar no tās izrietošu atbildību. Tomēr, rādās, ka lielākais Latvijas hokejistu skaits Krievijas klubos Superlīgā bijis 2001./2002. un 2002./2003. g. sezonās, kad tur „ganījās” 7 spēlētāji no Latvijas.

Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts augstākajā līmenī 2000./2001. – 2007./2008.:

sezona	kopskaits	Latvijas hokejisti Krievijas augst. līmenī
2007./2008.	5	a. Laviņš (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Torpedo ŅN); a. Pujacs (Lada); a. Sorokins (Metallurg Novok.); a. Tribuncovs (Lada)
2006./2007.	5	a. Pujacs (Himik Mitišči); a. Kr.Rēdlihs (Amur); u. Semjonovs (Traktor); v. Skudra (CSKA; Metallurg Novok.); u. A.Širokovs (Himik Mitišči; Metallurg Novok.)
2005./2006.	3	a. Māris Jass (Lada); v. Skudra (CSKA); u. A.Širokovs (Metallurg Novok.; Dinamo Mask.)
2004./2005.	4	u. Cipruss (Spartak); v. Naumovs (Salavat Julajev); v. Skudra (Himik Voskr.); a. Tribuncovs (Salavat Julajev; Spartak)
2003./2004.	5	v. Naumovs (SKA); v. Skudra (Ak Bars; Himik Voskr.); u. Tambijevs (Amur); a. Tribuncovs (Salavat Julajev); u. Vasiļjevs (Amur)
2002./2003.	7	a. Ignatjevs (Molot-Prikamje; Spartak); u. Kerčs (SKA); a. Laviņš (Dinamo Mask.); v. Masaļskis (Sibir); v. Naumovs (SKA; Severstaļ); u. Ņiživijs (Molot-Prikamje); a. Tribuncovs (Salavat Julajev)
2001./2002.	7	a. Ignatjevs (Severstaļ); u. Mareks Jass (Kr. Sovetov); v. Kuzņecovs (Metallurg Mag.); a. Laviņš (Molot-Prikamje); u. Ņiživijs (Dinamo Mask.); a. Sorokins (Molot-Prikamje); a. Višegorodcevs (CSKA)
2000./2001.	3	a. Feldmanis (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Lokomotiv); u. Panteļejevs (Lokomotiv)

P.S. Neskaitot attiecīgās sezonas Krievijas otrā un zemāka līmeņa hokeja klubus. Nav skaitīti arī ierastie stiprākās līgas klubi, kas konkrētajā sezonā „izkrituši” uz Augstāko (2.) līgu.

Ar ko salīdzinās Jāni un Miķeli?

Pēcpadomju laikmetā, nokļūstot Krievijas hokeja augstākajā līmenī, Latvijas uzbrucējiem tā riktīgi uzspīdēt ar rezultativitāti nesanāk. Pat, ja sezonās pirms Superlīgas vai KHL Latvijas uzbrucēji ir bijuši manāmi rezultatīvi, Krievijā patraucē traumas, adaptācijas sarežģījumi, treneru neuzticēšanās vai arī viss kopā. Pēdējais piemērs ir Rīgas Dinamo trešās sezonas (2010./2011.) rezultatīvākais uzbrucējs Lauris Dārziņš, kurš pirms gada devās uz Ak Bars, bet satraumējās un „pazuda”.

Tas nav vienīgais piemērs. Savulaik Habarovskas Amur ierindā mēģināja Leonīds Tambijevs, Sanktpēterburgas SKA sastāvā – Aleksandrs Kerčs vai, piemēram, Čeļabinskas Traktor rindās – Aleksandrs Semjonovs. Nekas viņiem vairāk par pussezonu un 4-6 punktiem nesanāca.

Pagaidām, pēcPSRS laikmetā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs Krievijas galvenajā līgā ir neviens cits kā Aleksandrs Ņiživijs, kurš 6 sezonas pēc kārtas nokapāja Jaroslavļas Torpedo (vēlāk – Lokomotiv) komandā, kā arī citos Krievijas klubos stiprākajā un otrā stipruma līgās. Divās no savām Jaroslavļas sezonām viņš uzlika „latiņu” – 21 rezultativitātes punkts, kuru citi Latvijas uzbrucēji nav varējuši pārspēt. Nākamais labākais sniegums ir Alekseja Širokova 20 punkti pie Habarovskas Amur un Mārtiņa Cipuļa 19 punkti turpat Habarovskā. „Ķīseļa upes” Latvijas uzbrucējiem Krievijā nav sanākušas… Protams, jāpiebilst, ka dažādu gadu čempionātos ir bijis atšķirīgs spēļu skaits, kas tiešu salīdzināšanu neļauj.

Vēl būtiska piebilde – Krievijas galvenajā līgā rezultativitātes rekords starp Latvijas hokejistiem (neskaitot Rīgas Dinamo) pieder aizsargam! Georgijam Pujacam, kurš 22 punktus sakolekcionēja 2010./2011. g. sezonā, spēlējot Sibir rindās.

Rezultatīvākie Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts stiprākajā līgā pēc PSRS sabrukuma (regulārās sezonas):

	ampl.	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14
2.	u.	Aleksandrs Ņiživijs	1996./1997.	Torpedo (Jaroslavļa)	44	9+12
			1999./2000.	Torpedo (Jaroslavļa)	37	8+13
3.	u.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12
4.	u.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7

*

Pujacs kā mēraukla

Lai arī ampluā proporcija laukumā ir par labu uzbrucējiem, Latvijas aizsargi 21. gadsimtā Krievijas klubos ir bijuši plašāk pārstāvēti nekā uzbrucēji. Atsevišķi indivīdi pēcpadomju laikā Krievijas klubos pat ir uzspīdējuši vai vismaz atzīmējušies ar ļoti pieklājīgu sniegumu.

Aktuālākā Latvijas aizsargu mēraukla Krievijas klubos ir Georgijs Pujacs, kurš kļuvis par stabilu Krievijas stiprākās līgas klubu vērtību kopš savas pirmās (2006./2007.) sezonas Krievijas Superlīgā – Mitišču Himik (tagad saucas – Atlant) ierindā. Mazs sānsolis trešdaļsezonas izmērā sanācis Baltkrievijas ekstralīgā. Klubi ir pamainīti diezgan – Lada, Sibir, tagad arī Avangard, un pat Rīgas Dinamo viņš ir bijis iegriezies. Visos savos Krievijas klubos ir bijis novērtēts, aizsargam – salīdzinoši rezultatīvs un „uzdienējies”. Sibir ierindā ir bijis komandas kapteinis, un arī Avangard ierindā kā aizstājējs ir bijis ar K burtu uz formas. Tikko klubā ienākušam hokejistam tas ir daudz.

Vēl salīdzinoši nesen 3 pilnvērtīgas sezonas Krievijas komandā Salavat Julajev un nedaudz Spartak ierindā ir aizvadījis aizsargs Atvars Tribuncovs (2002. – 2005.). Jādomā, ka dažviet Krievijā atceras arī Latvijas hokeja aizsargu Rodrigo Laviņa, Viktora Ignatjeva, Kaspara Astašenko u.c. vārdus. Tomēr no visa Krievijas klubos uzspēlējušo Latvijas pavalstniecības aizsargu komplekta ilgstošāk Krievijas līgās pacīnījies un saskatāmākos panākumus iestudējis tieši Georgijs Pujacs.

Naumova un Skudras ēnā

Krievijas komandu vārtsargu statistikā „lielākos slidu nospiedumus” pēc padomju un pirms KHL laikiem ir atstājuši Sergejs Naumovs un Pēteris Skudra. Uz lielāku vai mazāku spēļu skaitu ir bijuši ietrāpījušies arī tādi kadri kā Vadims Ņikitins, Sergejs Kuzņecovs, bet tagad savu nospiedumus joprojām gādā Edgars Masaļskis.

Sergejs Naumovs Krievijas komandās to stiprākajā līmenī ir parādījies 5 sezonās; divās no tām ļoti epizodiski. 90. gadu pirmajā pusē uzspēlēja Maskavas CSKA, bet 21. gadsimta sākumā SKA, Severstaļ, Salavat Julajev rindās. Starp citu, ir uzspēlējis arī Čehovas Vitjaz sastāvā, bet tosezon tā nebija Krievijas Superlīgas komanda. Naumova statistiski veiksmīgākā sezona Krievijas Superlīgā bija 2002./2003.g. – Sanktpēterburgas SKA ierindā 46 spēles, GAA (vārtu zaudējumi vid. spēlē) 2.03 un 92,5% atvairītu metienu. Pieklājīgi, vai ne?

Savukārt Pēteris Skudra Krievijā iestudēja savu karjeras noslēgumu pēc pārcelšanās no NHL. Skudra Krievijas Superlīgā „norāva” 4 sezonas pēc kārtas (2003. – 2007.), uzspēlējot 4 dažādās komandās – Voskresenskas Himik, Kazaņas Ak Bars, Maskavas CSKA un Novokuzņeckas Metallurg. Arī statistiski Pētera Skudras sniegums bija pieklājīgs.

Edgars Masaļskis briest par jaunu mērauklu Latvijas vārtsargiem Krievijas klubos, ja vien viņu kā „otro numuru” pilnībā tālākajā plānā nenostums Jugra vienības „pirmais numurs” un Krievijas Hokeja federācijas nosacījumi, kas pamazām ierobežo vārtsargu-leģionāru spēlēšanas laiku KHL klubos. Pagaidām Masaļska rekords Krievijas klubos ir 2012. gada izslēgšanas spēlēs – otrs labākais atvairīto metienu procents (95,8%) un otrs labākais GAA (1.36); tiesa, tas viss panākts 3 spēlēs ar spēles laiku 88:23. Salīdzinoši īss laika sprīdis objektīvam aprēķinam.

[Pirmais foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 10. janvārī; Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret CSKA 2011. gada 18. janvārī; Georgija Pujaca – Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; Edgara Masaļska – Jugra spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Torpedo pasvītro Dinamo ilūzijas: Top 4

KHL izslēgšanas spēles nav izņēmums play off klasikā – sēriju sapārotās komandas viena otru māca un audzina. Dinamo torpēdiešiem māca spēlēt līdz galam un censties nenonākt līdz papildlaikam. Torpedo vienība rīdziniekiem atgādina, ka nedrīkst paļauties tikai uz pirmo maiņu, un to, ka jāņem vērā savu vārtsargu varēšanas, tiem vairāk palīdzot.

Torpedo un Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu seriāla otrā spēle (2:1 OT), kurā rīdzinieki izlīdzināja sērijas rezultātu, un trešā spēle (4:3 OT), kas izvirzīja rīdziniekus sērijas vadībā, bija ļāvušas aizmirst pirmās spēles kritienu ar četru vārtu guvumu starpību, kā arī devusi rīdzinieku līdzjutējiem vairāk ticības, pārliecības un arī ilūziju par to, ka “viss taču kārtībā”. Ņižņijnovgorodas komanda mācībstundu atkārtoja ceturtajā spēlē. labā ziņa ceturtajā spēlē – dinamieši rokas nenolika klēpī un neļāvās bezdibenim pie rezultāta 0:4…

1. ar pirmo maiņu pietiks, lai uzvarētu

Rīgas Dinamo pirmā maiņa veic milzīgu darba apjomu un likumsakarīgi ir galvenais Dinamo arguments “partijā” pret Torpedo. varējumu apliecina arī KHL play off TOPi, kuros starp līderiem ir tieši Dinamo pirmās maiņas personāži. un it īpaši Miķelis Rēdlihs, kurš pēc 4. marta spēlēm ieņem 1. vietas rezultatīvāko TOPā (8 punkti), rezultatīvāko asistentu TOPā (6 rezultatīvas piespēles) un lietderīgāko spēlētāju TOPā (+5). 3./4. vietu rezultativitātes TOPā “tur” Jānis Sprukts (6 punkti). relatīvi netālu ir arī Karsums ar 3 punktiem (1+2). tiesa, ceturto spēli play off-os vēl nav aizvadījušas visas Austrumu konferences komandas, kas TOPus var koriģēt. tomēr Dinamo pirmās maiņas pienesumu kā tādu tas nemazinās.

pirmās maiņas uzbrucēji ir sametuši 60% (6 no 10) vārtu guvumu, kas spēti izslēgšanas spēlēs. ja pieskaita pirmās maiņas komplektam arī aizsargus un Krišjāņa Rēdliha varējumu, tad pirmā maiņa veido 70% no vārtu guvumiem. pa vienam trāpījumam un apaļiem 10% arī – Ankipānam, Hosam, Ozoliņam. skaidrs, ka turpmākie “laika apstākļi” izslēgšanas spēlēs būs ļoti atkarīgi no pirmās maiņas, tomēr viņi nevar būt vienīgais “lietussargs”. pretējā gadījumā – būs nodzīti, nosegti, izsmelti, nerunājot par citiem riskiem.

2. Dinamo ir viens no labākajiem vairākumiem

ilūzijas par Dinamo pieklājīgo spēli mazākumā torpēdieši sagrāva jau sērijas pirmajā spēlē, kuru tomēr nevajadzētu aizmirst, jo tajā ir daudz mācību vielas. 29. februārī Torpedo vienībai bija nepieciešams vairākumā uzspēlēt 1 minūti un 32 sekundes, lai rīdziniekiem samestu 3 reizes. tagad ar katru spēli Dinamo vīri mēģina mazākumu turēt līmenī, un torpēdieši pēc pirmās spēles vairākumā vairs nav iemetuši.

vēl pēc play off pirmajām divām spēlēm abās konferencēs, rīdzinieki varēja palepoties ar simpātisku vairākuma realizācijas statistiku – ar 33,3% ieņemot 3. vietu. taču sekojošās divas spēles salika visu pa vietām – 16,7% un 9. vieta starp izslēgšanas spēļu komandām.

3. vārtsargi ir puse no komandas

Dinamo gadījumā tomēr vārtsargu varēšanas proporcija kopumā ir mazāka par vidējo. Māris Jučers ar vidēji spēlē zaudēto vārtu “ciparu” (GAA) 2.21 ieņem 9. vietu līgas izslēgšanas spēlēs, bet “pirmais numurs” Kriss Holts – ar 3.90 ierindojas 18. (priekšpēdējā) vietā. piebilde: kopumā TOPam kvalificējušies 19 vārtsargi. atvairīto metienu procenta ziņā Dinamo vārtsargu “īpatsvars” ir pat bēdīgāks – Jučers ar 90,2% atvairītu metienu ir 16. vietā, bet Holts ar 82,8% stabili pēdējā (19.) vietā. protams, par vārtu drošību gādā ne tikai vārtsargi, un vainīgos meklēt vismaz šobrīd nebūs lietderīgi. tomēr gadījumos, kad laukuma spēlētāji atceras, ka Dinamo vārtsargam vēl jāaug līdz pusei no komandas spēka, pretiniekiem meistarstiķi izdodas retāk.

P.S. Krisa Holta vidēji atbilstošā prasmju līmeņa “aizstāvībai” nereti tiek izmantoti statistikas salīdzinājumi ar iepriekšējo sezonu. piemēram, 2010./2011. g. regulārajā sezonā Krisa Holta GAA bija 2.47, bet 2011./2012. g. regulārajā čempionāta daļā jau “labāks” 2.27. pētot vārtu zaudējumus vidēji spēlē, der ņemt palīgā tādu statistikas rādītāju, kā vārtsarga “saņemto” metienu skaits, kas aizsardzībā bāzētām komandām ir ievērojami atšķirīgāks no atklātāku hokeju spēlējošām vienībām.

salīdzinājumam un izziņai: Dinamo vārtsargiem šīs sezonas 54 spēlēs bija jāsaņem 1512 metieni; mazāku metienu skaitu šī gada regulārajā sezonā saviem vārtsargiem bija varējušas nodrošināt tikai 4 komandas – OHK Dinamo (1367 metieni), Traktor (1375 metieni), Avangard (1427 metieni), Torpedo (1509 metieni). tieši šo komandu aizsardzības palīdzība savam pirmajam vārtsargam arī ļauj ieņemt precīzi četras augstākās vietas regulārā čempionāta TOPā pēc kritērija GAA: 1) Kovaļs (Torpedo) – GAA 1.75; 2) Jerjomenko (OHK Dinamo) – 1.91; 3) Ramo (Avangard) – 1.96; 4) Garnets (Traktor) – 1.97. vai tā ir tikai sakritība?! Holts ar līgas piekto labāko atbalstu, kas saņemts no laukuma spēlētājiem (t.i., piekto mazāko metienu skaitu, ar ko jātiek galā), ierindojas 14. vietā. vēl der atcerēties, ka Dinamo šosezon aizsardzībā ir cita komanda, un vārtsargiem ir jātiek galā ar pamanāmi mazāku metienu skaitu nekā iepriekšējās 3 sezonās.

Rīgas Dinamo vārtsargu saņemto metienu skaits pirmajās četrās KHL regulārajās sezonās:

sezona	saņemto metienu skaits	spēles	metieni vidēji spēlē
2008./2009.	1748	56	31.21
2009./2010.	1802	56	32.18
2010./2011.	1784	54	33.04
2011./2012.	1512	54	28.00

*

4. Dinamo kontrolē sērijas gaitu

izslēgšanas spēles ilgst līdz četrām uzvarām, un katra “aizdoma”, ka kāda komanda ir zirgā un kontrolē sērijas vai pat spēles gaitu ir bīstama ilūzija. skaidrs, ka 4:0 ļauj komandai izvēlēties atšķirīgu spēles “zīmējumu” atlikušajā spēles nogrieznī. taču arī 4 vārtu mīnuss nav iemesls, lai neuzvarētu, ko apliecināja Traktor, atspēlējoties no 2:6 līdz 7:6 pamatlaikā. rīdziniekiem tādu mīnusu dzēšana bija otrās sezonas “lauru vainagā”, taču arī dinamiešu atspēlēšanās no “-2” atgādināja torpēdiešiem, ka “kontroles mehānisms” ir ilūzija.

rīdziniekiem šāda šķietamība varēja iestāties, sākot “vest” sērijā ar 2-1. protams, garu stiprina apziņa, ka Dinamo ir papildlaiku komanda, kas ne reizi aizvadītajā regulārajā sezonā nav zaudējusi papildlaikā. bet tā bija regulārā sezona, tie bija papildlaiki 5 minūšu garumā un uzvaras papildlaikā bija 2 reizes, 11 reizes papildlaiku “aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. tagad jau pēc četrām play off spēlēm rīdzinieki ir uzspēlējuši jau nepilnas 38 minūtes (37:55) papildlaika…

vēl der atcerēties, ka atšķirība starp Torpedo un Dinamo uzvarām ir tāda, ka pirmie līdz uzvarai tiek “uz viļņa” un ar rezervīti 3-4 vārtu guvumu izmērā. bet rīdziniekiem uzvaras nāk uz spēku, spēju un iespēju kapacitātes robežas, kas, protams, nenoniecina sērijas rezultātu, kur viena uzvara neatšķiras neatkarīgi no tā, vai gūta ar 4 vārtu guvumu pārsvaru vai spēles 94. minūtē. nenoniecina, bet skaidri parāda, ka vienīgais ceļš – skarbi un pašaizliedzīgi strādāt. tagad ir jautājums pie pašām komandām – kura no tām vairāk ļausies ilūzijām, ka kontrolē notiekošo. uz grābekļa kāpušas ir abas.

[Torpedo vīru priecīgās sejas fiksētas spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 29. februārī. foto avots: hctorpedo.ru.]

kad metīs Cipulis? un citas KHL sezonas “laika prognozes”

ka Habarovskas Amur pēc savas čempionāta trešdaļas (18 spēlēm) būs visas KHL līderi, pareģot neuzdrošinājās neviens. ka Minskas Dinamo būs starp Rietumu konferences un arī visas līgas līdervienībām, atļāvās cerēt vien Minskas “zubru” kvēlākie līdzjutēji savos šķietami no realitātes attālākajos sapņos. dienas tēma: Rīgas Dinamo uzbrucēju “atvēršanās” īpatnības un KHL pārsteigumi, vilšanās, prognozes.

kā dabūt ripu pāri vārtu līnijai…

Rīgas Dinamo ar 160 vārtu guvumiem 54 spēlēs (t.i. vidēji spēlē 2,96 trāpījumi) 2010./2011. gada regulārajā sezonā bija 7.-tie labākie vārtu guvēji KHL-ā. pērnajā regulārajā sezonā trāpīgākas bija tikai “miljonāru komandas” – Salavat Julajev, Lokomotiv, Ak Bars, Avangard, SKA un Magņitogorskas Metallurg. rīdzinieku trāpīgums īpaši vērtīgs izskatās ne tikai pētot klubu budžeta un vārtu guvumu attiecību, bet arī atceroties “skābās sejas” un prognozes par Dinamo varēšanu trāpīt apstākļos, kad komandu pameta iepriekšējās sezonas KHL supersnaiperis Marsels Hosa. komanda mācēja trāpīt arī bez viņa, un radās faktiski apstiprināta pārliecība, ka “tukša vieta nepaliks”. līdzīga “filozofija”, acīmredzot, ļāva bez stresa un, vismaz šķietami, bez lielas aizķeršanās nopārdot 2010./2011. g. sezonas Dinamo rezultatīvāko kungu – Lauri Dārziņu.

pirms aktuālās KHL sezonas sākuma virkne ekspertu (t.sk., Jānis Matulis) kā galveno problēmu jaunās sezonas sākumam nosauca “grūtības dabūt ripu pāri zilajai līnijai”. vairāk vai mazāk skaistas cīņas būšot, iespējas arī tika solītas, vien sarkano lampiņu iedegšana aiz pretinieka vārtiem būšot deficīta parādība. šie eksperti ar savu situācijas novērtējumu trāpīja. problēmas iemest dinamiešus sezonas sākumā ir vajājušas pamanāmi, ko apliecina arī jau piedzīvotie 3 “sausie” zaudējumi, kā arī līdz šim tik agri vēl nenotikusi kāda leģionāra sūtīšana “mājās”. tieši pēdējās divas spēles (5:3 pret Lev un 5:2 pret OHK Dinamo) ir ļāvušas nedaudz sakopt vārtu guvumu statistiku, izkārpoties no apzīmējuma “švakākie”. protams, vārtu guvumu skaits tiešā veidā neatbilst visu komandu ieņemtajām vietām turnīra tabulā, bet konkrēta saistība ar turnīra tabulu nav totāli noliedzama.

KHL komandu vārtu guvumu TOP (pēc 2011-10-25 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	vārtu st.	vārtu guv. vid. spēlē
1.	Amur	18	63-36	3.50
2.	Ak Bars	17	58-43	3.41
3.	SKA	15	51-28	3.40
4.	Salavat Julajev	18	56-61	3.11
5.	Metallurg (Magņitogorska)	16	48-45	3.00
6.	Sibir	16	47-44	2.94
7.	Severstaļ	14	41-36	2.93
8.	Dinamo (Minska)	18	52-40	2.89
9.	Traktor	17	48-34	2.82
10.	Lev	17	46-53	2.71
11.	OHK Dinamo	18	48-43	2.67
12.	Spartak	15	39-43	2.60
13.-14.	Atlant	15	38-41	2.53
	Torpedo	17	43-39	2.53
15.	Dinamo (Rīga)	16	40-46	2.50
16.	Avangard	17	42-35	2.47
17.	CSKA	17	41-41	2.41
18.	Ņeftehimik	17	40-48	2.35
19.	Baris	15	34-51	2.27
20.	Jugra	17	37-36	2.18
21.	Metallurg (Novokuzņecka)	17	30-44	1.77
22.	Vitjaz	16	27-58	1.69
23.	Avtomobiļist	15	23-47	1.53
				–

Dinamo uzbrucēju „atvēršanās” īpatnības

uzbrucēju „iesilšanas” tradīcijas Rīgas Dinamo iepriekšējās 3 sezonās un aktuālajā ir ar savām „rozīnītēm”. Vēl siltā atmiņā ir 2010./2011. g. sezona, kad Lauris Dārziņš savu pirmo vārtu guvumu piedzīvoja savā 13.-ajā sezonas spēlē, kas netraucēja viņam regulārās sezonas summā būt Dinamo labākajam vārtu guvējam un rezultatīvākajam spēlētājam. Vai, piemēram, pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) Marks Hartigans pirmoreiz „cauršāva” pretinieka vārtus savā 10.-ajā sezonas spēlē; bet regulārās sezonas kopsummā Hartigans bija otrs labākais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais spēlētājs Dinamo sastāvā. Tādēļ pārsteidzīgus secinājumus attiecībā uz dažiem konkrētiem indivīdiem var neattiecināt.

Šīs sezonas ievadā, pirmajās 16 spēlēs, pie vārtu guvumiem ir tikuši 8 uzbrucēji, bet 9, kas bija devušies laukumā šosezon, trāpījumus savā statistikā nav varējuši reģistrēt. Aptuveni no puses uzbrucēju tiek gaidīts… daži vīri ir satraumējušies vai atsvaidzinājuši traumas, izkrītot no aktīvās aprites. Citi atkopušies un uzņem apgriezienus. Dažs, kā Björn Melin (ar 0+0 un „-9” koeficientu 11 spēlēs), komandu jau ir pametis.

Visilgāk, rēķinot aizvadīto spēļu skaitu, no visiem Dinamo uzbrucējiem „sausi” staigā Niclas Lucenius (16 spēles) un Mārtiņš Cipulis (15 spēles). Somu puikam Niklasam (dz. 1989.) tas gan netraucē ar 7 rezultatīvām piespēlēm ierindoties Dinamo rezultatīvāko spēlētāju saraksta 7.-ajā ailītē. Savukārt, par Mārtiņu Cipuli der atcerēties, ka līdz šim Dinamo sastāvā viņš nekad nav ticis pie vārtu guvuma ātrāk kā savā 17.-ajā sezonas spēlē. Tagad viņš aizvadījis 15. KHL pirmajā sezonā (2008./2009.) Mārtiņš Cipulis pirmoreiz „iemeta” savā 17.-ajā sezonas spēlē, un regulārās sezonas noslēgumā bija 5.-ais rezultatīvākais komandā. 2009./2010. g. sezonā Cipulis trāpīja savā 19.-ajā sezonas spēlē; tosezon nācās samierināties ar 13.-ā rezultatīvākā dinamieša statusu regulārajā sezonā. Neliela atkāpe no Dinamo sastāvā uzturētās „atvēršanās” tradīcijām Mārtiņam Cipulim bija Habarovskas Amur ierindā 2010./2011. g. sezonā, kad viņš tika pie vārtu guvuma salīdzinoši agri – savā 12.-ajā sezonas spēlē; bet arī tas netraucēja Mārtiņam Cipulim kļūt par vienu no diviem labākajiem vārtu guvējiem Amur sastāvā (pa 12 vārtu guvumiem – kā Cipulim, tā Radikam Zakijevam) un par komandas 4.-to rezultatīvāko spēlētāju. Tiesa, pirmo 3 sezonu Amur bija „savādāks” nekā šīs sezonas pirmajā trešdaļā.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „atvēršanās” ātrums 2011./2012. g. reg. Sezonā (pēc komandas 16 spēlēm):

	uzbrucējs	kurā savā sp. 2011./2012.	Vid. sp. laiks	2010./2011.	2009./2010.	2008./2009.
1.-2.	Jamie Lundmark	1. spēlē	16:10	–	–	–
	Mārtiņš Karsums	1. spēlē	17:28	5. spēlē	3. spēlē	–
3.	Miķelis Rēdlihs	2. spēlē	17:43	1. spēlē	2. spēlē	1. spēlē
4.-6.	Fredrik Warg	3. spēlē	17:28	–	–	–
	Ainars Podziņš	3. spēlē	8:08	16. spēlē	–	–
	Roberts Bukarts	3. spēlē	10:44	4. spēlē	14. spēlē	–
7.	Jakub Sindel	6. spēlē	13:16	–	–	–
8.	Jānis Sprukts	7. spēlē	18:11	1. spēlē	2. spēlē	–
	NAV VĀRTU GUVUMU
–	Miks Indrašis	1 spēle bez	9:16	–	–	–
–	Andris Džeriņš	7 spēles bez	12:42	4. spēlē	(17 spēles bez)	–
–	Ģirts Ankipāns	7 spēles bez	14:27	1. spēlē	2. spēlē	3. spēlē
–	Aleksandrs Ņiživijs	9 spēles bez	13:27	1. spēlē	5. spēlē	1. spēlē
–	Gints Meija	9 spēles bez	12:08	12. spēlē	5. spēlē	(18 spēles bez)
–	Juris Štāls	10 spēles bez	8:08	7. spēlē	–	8. spēlē
–	Björn Melin	11 spēles bez	11:49	–	–	–
–	Mārtiņš Cipulis	15 spēles bez	14:46	–	19. spēlē	17. spēlē
–	Niclas Lucenius	16 spēles bez	11:57	–	–	–
						–

KHL sezonas sākuma pozitīvo pārsteigumu TOP 4

1. Habarovskas Amur, pretēji līdzšinējai pieredzei un uz to balstītajām prognozēm, ir aktuālais Austrumu konferences un visa KHL līderis. šī izmaiņa ir īpaši revolucionāra tādēļ, ka visas 3 līdzšinējās sezonās Amur nav pat spējis kvalificēties izslēgšanas spēlēm. to tad arī lielākā daļa pirmssezonas prognožu “licēji” pareģoja arī pirms 2011./2012. g. sezonas. pērn (2010./2011.), Amur ar 50 punktiem 54 spēlēs ieņēma 22. (priekšpēdējo) visā KHL-ā, bet šogad 18 spēlēs jau “sakasīts” 41 punkts. labāku rezultātu pēc 18 spēlēm ir iespēja uzrādīt tikai SKA, bet ar atrunu, ka S-Pēterburgas “armijnieki” nākamajās 3 spēlēs paņem 8 punktus (no 9 iespējamiem).

2. Minskas Dinamo gadījums ir līdzīgs Habarovskas “stāstam”, bet ne identisks. pirmajās divās KHL sezonās minskieši tāpat palika ārpus play off, bet trešajā (2010./2011.) – kā Rietumu konferences pēdējā (8.) komanda iekļuva izslēgšanas spēlēs, kur 1. kārtā sīksti pacīkstējās ar konferences līderiem Lokomotiv, sērijā piekāpjoties vien ar 3-4. Minskas Dinamo progress nebija ātrs, bet pamanāms – pirmajā sezonā 22. vieta (no 24), otrajā sezonā 17. vieta (no 24), trešajā sezonā 16. vieta (no 23) kā regulārajā daļā, tā KHL čempionātā kopumā. daži gaidīja tikpat “lēzenu” progresu, citi (piemēram, allhockey.ru) pareģoja Minskas “zubru” palikšanu ārpus izslēgšanas spēlēm. teorētiski, viss ir iespējams, bet pagaidām Minskas Dinamo visā KHL “dala” 2.-4. vietu (pa 34 punktiem, bet atšķirīgs spēļu skaits, ir minskiešiem, SKA un Traktor komandai).

3. Novokuzņeckas Metallurg līdz šim bija KHL čempionāta tabulas noslēdzēja ar lielāko pieredzi. iepriekšējās divas sezonas Kuzņa bija pēdējā – pērn 23. vietā (no 23), 2009./2010. g. sezonā 24. vietā (no 24). pirmā KHL sezona (2008./2009.) ar 21. vietu (no 24) uz šī fona izskatās pēc liela panākuma. bet tagad Novokuzņeckas komandai ir tikpat punktu, tiesa, arī par vienu spēli aizvadīts vairāk, kā Magņitagorskas Metallurg vienībai. lai arī 6. vieta, ko Kuzņa ieņem sezonas trešdaļā nav garantēta arī sezonas noslēgumā un šo pozīciju no vietas aiz izslēgšanas spēļu robežām šķir tikai 2 punkti, tik un tā – Novokuzņeckas klubs sezonu ir iesācis negaidīti labi.

4. Čeļabinskas Traktor komandai, atšķirībā no citiem augstāk minētiem pārsteigumiem, šosezon tika prognozēts manāmi labāks sniegums nekā 2010./2011. g. sezonā, kad “traktoristi” palika ārpus play off un ieņēma 18. vietu (no 23). 2011. gada starpsezonā Čeļabinskas klubs ir mērķtiecīgi pastiprinājies; tas lika krievu hokeja apskatniekiem izcelt šo komandu kā tādu, kas varētu 2011./2012. g. sezonā “izšaut”. savukārt, “traktoristi” nepieviļ ar uzviju – 2. vieta Austrumos, pat ņemot vērā tradicionālo līderu pieticīgo startu, ir labs sezonas sākums. tas, savukārt, līdzjutējiem liek cerēt, ka 12. vieta, kā pirmajā KHL sezonā, nav Traktor spēju griesti regulārajā čempionātā un, iespējams, varētu tikt tālāk par izslēgšanas spēļu 1. kārtu, kur Urālu vīri bija iesprūduši abās pirmajās KHL sezonās.

KHL sezonas sākuma “aplauzienu” TOP 3

1. Ufas Salavat Julajev ir viens no redzamākajiem “buksēšanas” gadījumiem Austrumu konferencē, kur sezonas sākumā faktiski visas līdervienības cīnījās ar “sānslīdi” un dīvainiem rezultātiem. Ufas komanda īpaši pamanāma, protams, ne tikai tādēļ, ka ir bijuši starp līderiem visās līdzšinējās sezonās, bet galvenais iemesls ir Salavat Julajev 2011. gadā izcīnītais Gagarina kauss. bet tagad realitāte – 8. vieta Austrumu konferencē. komandas konferences “viducī” ir izvietojušās diezgan blīvi, un viena uzvara “salavātus” var pacelt uz 5. vietu konferencē; tomēr tik un tā – ne līdzjutēji, ne eksperti nevarēja iedomāties ka sezonas trešdaļā aktuālais kausa ieguvējs “žonglēs” uz izslēgšanas spēļu robežas. skaidrs, ka Ufas klubs var diezgan zibenīgi saņemties un, iespējams, bez stresa paņemt “pirmo pleķi” visā līgā. tomēr stāsta, ka nervu šūnas neatjaunojas…

2. Omskas Avangard atrašanās Austrumu konferences 4. vietā un visa KHL 7. vietā nav tas, kas tika gaidīts no iepriekšējās sezonas regulārā čempionāta uzvarētāja. tiesa, Omskas apgabala “lolojums” startē pat salīdzinoši veiksmīgāk nekā dažas “Austrumu lielā četrinieka” komandas – Salavat Julajev, Metallurg (Magņitogorska)…

3. Astanas Baris visās 3 pirmajās KHL sezonās mācējusi bez lielām sāpēm un stresainām “iedzīšanām” iekļūt izslēgšanas spēlēs. komandas tradīciju trūkumu varētu pārmest, bet sastāva komplektācija katru sezonu ir bijusi pieklājīga. stāsta, ka nocēluši arī personāžus no Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju degungala. vienīgais Astanas kluba idilles “aizēnotājs” līdzšinējās sezonās ir bijis Ak Bars, kas visu 3 līdzšinējo izslēgšanas spēļu cīņās, katrreiz pirmajā kārtā ar “sausu” rezultātu izslēdza Baris komandu. divās pirmajās sezonās pietika ar sēriju 0-3; trešajā sezonā ieviestā četru uzvaru “barjera” Kazahstānas flagmanim nepalīdzēja, un rezultātā: 0-4. tagad, esot Austrumu konferences 11. vietā un KHL 21. vietā, izkrišana no play off tā 1. kārtā (t.i., tikšana izslēgšanas spēlēs vispār) astaniešiem rādās kā ne pārāk viegli izpildāms uzdevums.

KHL Austrumu konferences ieņemtā vieta (pēc 2011-10-25 spēlēm) un allhockey.ru prognoze:

v.	komanda	spēles	punkti	progn. vieta	starpība
1.	Amur	18	41	10.	+9
2.	Traktor	17	34	6.	+4
3.	Ak Bars	17	33	2.	-1
4.	Avangard	17	28	1.	-3
5.	Metallurg (Magņitogorska)	16	24	4.	-1
6.	Metallurg (Novokuzņecka)	17	24	11.	+5
7.	Jugra	17	24	9.	+2
8.	Salavat Julajev	18	23	3.	-5
9.	Sibir	16	22	7.	-2
10.	Ņeftehimik	17	19	8.	-2
11.	Baris	15	17	5.	-6
12.	Avtomobiļist	15	10	12.	0
					–

KHL Rietumu konferences ieņemtā vieta (pēc 2011-10-25 spēlēm) un allhockey.ru prognoze:

v.	komanda	spēles	punkti	progn. vieta	starpība
1.	SKA	15	34	2.	+1
2.	Dinamo (Minska)	18	34	10.	+8
3.	OHK Dinamo	18	32	3.	0
4.	Torpedo	17	26	6.	+2
5.	Severstaļ	14	24	7.	+2
6.	CSKA	17	24	5.	-1
7.	Spartak	15	22	8.	+1
8.	Atlant	15	22	4.	-4
9.	Dinamo (Rīga)	16	20	9.	0
10.	Lev	17	19	11.	+1
11.	Vitjaz	16	11	12.	+1
					–

P.S. Rietumu konferences 1. vietu allhockey.ru prognozēja Lokomotiv komandai (R.I.P.), tādēļ visiem pārējiem Rietumu konferencē prognozes pieaugums par “+1” ir uz tās rēķina.

lasāmvielai:

• allhockey.ru Austrumu konferences prognozes (2011./2012.) – allhockey.ru
• allhockey.ru Rietumu konferences prognozes (2011./2012.) – allhockey.ru
• hotice.ru prognozes par Rīgas Dinamo, SKA, CSKA (2011./2012.) – hotice.ru

[Mārtiņa Cipuļa foto fiksēts Dinamo spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2010. gada 18. janvārī; foto avots: dinamoriga.eu.]

vainīgo meklēšana. Top 5…

vislielākās problēmas rodas gadījumos, kad vēlmes būtiski atšķiras no iespējām. vēl saasinātākas neirozes piemetas gadījumos, kad vēlmes īsti nav noformulētas. ko eksperti un līdzjutēji sagaida no Rīgas Dinamo? cienījamu sniegumu? skaistu spēli? lai dinamieši “sit” visus vai gandrīz visus? vai tikai tos, kurus it kā jāsit obligāti? kluba vadība uzdevumu ir formulējusi – tikt izslēgšanas spēlēs. viss pārējais – katra speciālista paša ziņā, kas viņam šķiet “kaut kas skaists un labs”.

pēdējās 4 spēles Rīgā, kad dinamieši ir paņēmuši trešdaļu punktu (4 no 12), ir rosinājušas katra sevi cienoša “spečuka” iztēli problēmu meklēšanā un vainīgo atrašanā. jo taču Avangard vīri 28. decembra spēlē esot bijuši “ņemami”… tagad paskatāmies no otras puses. ņemami bija un tika paņemti rīdzinieki. sports, protams, ar to ir interesants, ka tā aktīvie dalībnieki mēģina uzlekt augstāk par savu “smaguma centru”. ja izdodas, ekstāzē ir gan paši, gan līdzjutēji.

“vainīgo” TOP

1. Juliuss Šuplers. šķiet, ka tieši Dinamo galvenais treneris par galveno vaininieku tiek nosaukts visbiežāk. skaļākās “pretenzijas” izskanēja pagājušās sezonas pirmajā pusē, kad dinamieši “kūņājās” pa bedri Rietumu konferences tabulas lejasdaļas izskatā. taču vecie grēki tika piemirsti, kad dinamieši varonīgās kaujās izcīnīja vietu izslēgšanas spēlēs. viss pilnībā “tapa piedots” pēc uzvarētas play off sērijas pret konferences līderiem SKA. sekoja “balts zirgs” un gada rīdzinieka tituls. tagad “lauru vainagi” salīdzinoši īsā laikā ir izvārīti zupā un apēsti… un atkal var meklēt blusas Šuplera kažokā. viņš nediriģējot vairākuma izspēli, nepareizā laikā ņemot pusminūtes pārtraukumus, nejēdzot laicīgi nomainīt vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju… droši vien kāds grauds patiesības ir katrā “uzbraucienā”. neviens nenoliedz ka Šuplers ir galvenais, taču viņš nav vienīgais – turpat līdzās ir Artis Ābols, Viktors Ignatjevs, arī Normunds Sējējs, kuru nebūtu pārsteigums ieraudzīt uz trenera postamenta. kritiku jādala uz visiem – “pēc spējām un iespējām”.

2. traumas tiek minētas drīzāk kā attaisnojums ne pārāk veiksmīgu spēļu gadījumos. taisnība, ka dakteru aizgādnībā esošo dinamiešu apjoms jau sniedzas tuvu kritiskajai masai – Ozoliņš, Dārziņš, Holts, Tellkvists, Hartigans, Cibuļskis… situāciju īpaši aktualizē fakts, ka starp šiem “pacientiem” ir divi pamatvārtsargi, vieni no labākajiem punktu guvējiem, plus Dinamo kapteinis un vairākuma izspēles “trumpis”. taču der atcerēties, ka tieši tāpēc komandā pirms sezonas tiek komplektēti vairāk par 22 spēlētājiem. tāpēc “pielasot” sastāvu tiek uzkrātas rezerves, kuras atkarībā no vecuma laiž darboties fārmklubā vai jauniešu komandā. cits stāsts, ka fārms Dinamo vienībai ir stipri nosacīts – Liepājas Metalurga viesmīlību ir izmantojuši vien divi dinamieši – Juris Štāls un Jānis Andersons. der atcerēties arī to, ka, ja Dinamo pamatsastāva vīri būtu ierindā, diez vai mēs laukumā ieraudzītu Lūsiņu, Vilkoitu, Andersonu. nav jau tā, ka Dinamo “rezerves” tā vien “mētātos” ārpus ārstu uzraudzības, tomēr, ja arī “nepatīk” Liepājas Metalurgā spēlējošie, tad kaut ko interesantu var atrast arī HK Rīga “krājumos”. vismaz uz soliņa izskatītos ne sliktāk kā 1992. gadā dzimušie Podziņš un Gudļevskis. bet varbūt pāragri bija atbrīvot no Dinamo / HK Rīga “apskāvieniem” 1990. gadā dzimušos Ronaldu Cinku, Aleksandru Galkinu?

3. konkrētie personāži kā spēļu apracēji. šajā “pozīcijā” vienprātības nav – tiek nosaukta liela daļa Dinamo vīru, kas interesanti – galvenokārt aizsargi, kuru acīs un kustībās tiek saskatīti neražas iemesli. ja būtu mazāk civilizēts laikmets, šos puišus apmātais pūlis mestos dedzināt sārtā… bet vai tad treneri un līdzjutēji nepazīst savus varoņus? nu, nevar no apelsīniem citronu sulu izspiest un otrādi. retorisks jautājums: ko treneri darītu, ja traumas gūtu vēl kāds 1 vai 2 Dinamo aizsargi? beidzot atrastu kādu leģionāru – aizsargu, aicinātu papildspēkus no HK Rīga, mācētu sarunāt kaut ko no Liepājas?

4. leģionāri. Jurajs Mikušs Dinamo ierindu ir pametis, un attiecīgi tiek meklēts kāds cits leģionārs, kas “nepiepilda” cerības. Marks Hartigans vairs neesot “tik labs un palaidies”? Broks Troters bija tas puisis, no kura kā no AHL snaipera gaidījām vairāk punktu? Roberts Petrovickis nav tik vērtīgs iemetienos? Mikaels Tellkvists nemaz nav tik labs vārtsargs, cik par viņu vēsta CV? ja “caur palielināmo stiklu” pētām katru spēlētāju, tad jebkuram varam atrast ne tik stiprās puses un “neražas” laikus. acīmredzot, treneru galvenais uzdevums ir atrast katra spēlētāja stipro pušu pielietojumu, ne tik stiprās “piesedzot” ar komandas biedru sniegumu. protams, ne vienmēr izdodas. ar to arī jārēķinās, ja pirms sezonas nepiedalāmies vairāksolīšanā par zvaigznēm. protams, sevi mierinām ar faktu, ka arī zvaigžņotas komandas mēdz paklupt. taču vai leģionāru sniegums ir tas, kas Dinamo vienībai traucē spēlēt?

5. vairākumu īstenošana kā neaizsniedzama “nirvāna”. šis, varētu šķist, ir objektīvākais vaininieks no visiem “vainīgajiem”. šobrīd Dinamo ir 17. vietā no 23 komandām līgā pēc kritērija “īstenotie vairākumi” (14,7%). par laimi, mazākumos dinamieši ir 10.-tie labākie ar 82,9% neitralizētu pretinieku vairākumu. tas nedaudz līdzsvaro “ainavu” nevienādos sastāvos, sniedzot adekvātu vidējo ciparu – 13. vietu līgā pēc punktiem. tā arī ir vieta, kurā rīdzinieki noslēdza pagājušās sezonas regulāro čempionātu. piebildei – rīdzinieki ir absolūtie KHL līderi mazākumā iespēto vārtu guvumu ziņā – 9 reizes. tuvākajiem sekotājiem – Ak Bars, Lokomotiv, Traktor – tas gadījies sešreiz. skaidrs, ka vairākuma izspēlē jāpieliek, bet varbūt šis ir tas gadījums, kad nevajag “caur nevaru”? vienkārši jāspēlē sava spēle – ja nevaram vairākumā, tad varam mazākumā? varbūt jāpieņem kā fakts, ka Dinamo zaudēs komandām, pret kurām tiek “solīta un garantēta” uzvara, bet ik pa laikam “paņems uz izbrīnu” līgas grandus? ja visu izšķirtu izkārtojums tabulā un pricips “tā jābūt”, tad Vitjaz vienībai nebūtu ne punkta, SKA pagājušosezon spēlētu Gagarina kausa finālā, bet Ak Bars nebūtu čempioni vismaz otrajā sezonā.

P.S. neviens spriedelējums nav domāts kā pārmetums jebkura viedokļa paudējam. acīmredzot, dažādu skatpunktu īpašniekiem līdzās atšķirīgiem viedokļiem par to, kā būtu jānotiek, ir vienojošs faktors – interese un vienaldzības trūkums par notiekošo Dinamo laukumos.

Dinamo uzbrucēju statistika (pēc komandas 38 spēlēm):

uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	SM	vārti vair.	vārti maz.	vārti OT	uzv. vārti	izšķ. PM	% iemet.	vid. sp. laiks
Marks Hartigans	32	12+6	+8	34	7	0	0	0	0	57.8	18:06
Lauris Dārziņš	29	11+13	+6	20	0	1	0	2	1	66.7	15:51
Tomašs Surovijs	38	10+14	+6	52	2	2	0	0	0	35.4	18:02
Miķelis Rēdlihs	38	10+11	+3	18	2	0	0	2	0	51.4	15:38
Ģirts Ankipāns	34	5+9	+2	26	0	0	0	1	0	50.0	16:26
Broks Troters	33	4+8	+2	30	0	0	0	1	0	47.3	13:36
Aleksandrs Ņiživijs	38	9+18	+1	18	5	2	1	3	3	40.0	17:58
Jānis Sprukts	38	7+12	0	16	1	1	0	0	0	53.4	18:01
Roberts Petrovickis	4	0+1	0	0	0	0	0	0	0	42.6	15:26
Juris Štāls	1	0+0	0	0	0	0	0	0	0	50.0	6:05
Raimonds Vilkoits	3	1+0	-1	2	0	0	0	0	0	42.9	4:41
Ainars Podziņš	6	0+0	-1	2	0	0	0	0	0	–	3:55
Roberts Bukarts	38	4+2	-2	6	0	0	0	1	0	37.5	7:59
Vitalijs Karamnovs	15	0+2	-2	6	0	0	0	0	0	44.3	10:38
Mārtiņš Karsums	36	12+9	-3	38	4	2	1	3	0	39.1	16:18
Jurajs Mikušs	22	3+1	-3	12	0	0	0	0	0	50.0	12:04
Gints Meija	26	1+3	-4	2	0	0	0	0	0	–	7:18
Andris Džeriņš	28	3+1	-5	8	0	1	0	0	0	45.6	8:35

Dinamo aizsargu statistika (pēc komandas 38 spēlēm):

aizsargs	sp.	punkti	+/-	SM	vārti vair.	uzv. vārti	vid. sp. laiks
Arvīds Reķis	37	2+3	+8	47	1	0	20:20
Oskars Cibuļskis	28	2+4	+7	20	2	1	21:53
Guntis Galviņš	28	0+8	+3	12	0	0	19:55
Rodrigo Laviņš	28	4+3	+2	16	2	0	19:49
Kristaps Sotnieks	29	1+2	+2	4	0	1	17:30
Sandis Ozoliņš	28	3+19	-1	50	1	0	23:25
Jānis Andersons	5	0+0	-1	0	0	0	9:39
Jēkabs Rēdlihs	31	0+3	-2	32	0	0	17:58
Krišjānis Rēdlihs	17	1+3	-4	8	1	0	17:35

Dinamo vārtsargu statistika (pēc komandas 38 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv.	zaud.	PM sp.	% atv.	ripas vid. sp.	saus.	SM	sp. laiks
Kriss Holts	19	7	6	5	92.7	2.38	1	2	1109:47
Edgars Lūsiņš	4	1	2	1	89.7	2.63	0	0	182:10
Mikaels Tellkvists	18	7	8	1	92.1	2.71	1	4	1018:45
Kristers Gudļevskis	0	–	–	–	–	–	–	–	0

Rietumu konferences tabula (pēc 2010-12-29 spēlēm):

	klubs	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti	punkti vid. sp.
1.	Lokomotiv	38	23	1	1	3	1	9	139-98	77	2,03
2.	OHK Dinamo	38	22	1	0	3	3	9	103-82	74	1,95
3.	SKA	37	15	0	5	4	4	9	118-104	63	1,70
4.	Severstaļ	39	18	1	1	0	4	15	94-101	62	1,59
5.	Atlant	38	16	3	1	4	1	13	92-78	61	1,61
6.	Dinamo (Minska)	40	13	3	4	3	1	16	118-118	57	1,43
7.	Dinamo (Rīga)	38	13	2	4	3	0	16	109-105	54	1,42
8.	Spartak	38	13	1	1	3	3	17	87-107	49	1,29
9.	Torpedo	37	10	4	3	1	2	17	86-98	47	1,27
10.	CSKA	38	10	0	5	2	2	19	99-114	44	1,16
11.	Vitjaz	37	8	0	1	3	2	23	75-123	31	0,84

Rīgas Dinamo līdzšinējās spēles pret Avangard:

datums, vieta		rez.		vārtu guvēji (asistenti)		RD vārtsargs
2010-12-28 Rīga		2:3		Sprukts (Galviņš, Karsums) Ņiživijs (Roberts Petrovickis; Surovijs)		Lūsiņš
2010-10-01 Omska		4:3 PM		Sprukts (Karsums, Ankipāns) Troters (Ozoliņš, Cibuļskis) Ņiživijs Ņiživijs (izšķirošais PM)		Holts
2010-03-03 Omska		5:3		Dārziņš (M.Rēdlihs, Karija) Karsums Hosa (Sprukts) Hosa Sprukts (Sorokins, Karsums)		Masaļskis
2009-09-14 Rīga		4:5		Ankipāns (Kr.Rēdlihs, Hosa) Sprukts (Svets, Hosa) M.Rēdlihs (Dārziņš) M.Rēdlihs (Dārziņš, Karija)		Masaļskis (līdz 20:00); pēc tam – Pruseks
2009-01-16 Rīga		5:4 OT		Hosa (Elisons) Hartigans (Hosa) Kr.Rēdlihs (Cipulis, Ņiživijs) Sotnieks (Bērziņš) Hartigans (Vestkots, Elisons)		Pruseks
2008-12-24 Rīga		2:0		Cipruss (Tribuncovs) Elisons (Hosa)		Pruseks
2008-10-23 Omska		0:3				Sperle
2008-10-22 Omska		3:2		M.Rēdlihs (Tribuncovs) Novaks (Hosa, Elisons) A.Širokovs (Laviņš, Bērziņš)		Naumovs

P.P.S. Dinamo sastāvs pret Avangard (2:3; 2010-12-28). vārtos: Lūsiņš (Gudļevskis). aizsargi: Laviņš – Galviņš; Andersons – J.Rēdlihs; Sotnieks – Reķis. uzbrucēji: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Ņiživijs – Petrovickis – Surovijs; Troters – Karamnovs – M.Rēdlihs; Bukarts – A.Džeriņš – Meija. 13.-ais uzbrucējs Podziņš bez spēles laika.

izziņām:

• Dinamo vs. Avangard spēles protokols – khl.ru
• spēles video – dinamoriga.eu
• Armands Puče par Šupleru – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Dinamo spēlētāju aktuālās statistikas lappuse – khl.ru

[Juliusa Šuplera fotoattēls fiksēts spēlē pret Maskavas OHK Dinamo 2010. gada 25. oktobrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]