Mūsdienu Latvijas hokeja problēmas nav nekas jauns. Tās ir tikpat senas kā hokejs mūsu valstī. Cauri gadu desmitiem “izdzīvojušas” tēmas – jautājumi par izlases sastāva komplektāciju, kluba problēmas Liepājā, tiesneši “nejēgas” un sporta veida dārdzība. (Tagadnes līdzības ar 30. gadu hokeju.)
Pāršķirstot (pārklikšķinot) 30. gadu nodzeltējušās laikrakstu lappuses, kurās izklāstītas Latvijas tā laika sporta aktualitātes, nākas saskarties ar tēmām, problēmām un situācijām, kas nav zaudējušas aktualitāti joprojām. Nē, sniegputenis, atkusnis vai parāk nīgrais sals vairs nav problēma, kāda tā bija savulaik vaļējos laukumos notiekošajos turnīros.
Bet ir tas pats problemātikas virziens un saturs, ar kuru saskaramies mūsdienu Latvijas hokeja ikdienā. Kā nacionālā čempionāta, tā izlases sakarā. Brīžam šķiet, ka 1933. vai 1936. gadā avīzēs rakstīto var 1-pret-1 kopēt mūsdienu aktualitāšu aprakstos un komentāros. Dažas “mūžīgās” problēmas zemāk.
Izlases sastāva komplektācija
“Negribot uzmācās jautājums – kāpēc LZSS no US izraudzīja 9 kandidātus un no ASK tikai 4 olimpiskai ledus hokeja komandai? Tiešām nesaprotami – kapēc?” cepjas laikraksta Rīts apskatnieks par Latvijas izlases sastāva komplektēšanu pirms olimpiādes (1936. g. 17. janvārī). [LZSS (Latvijas Ziemas sporta savienība) = tā laika federācija; US (Universitātes Sports) un ASK (Armijas Sporta Klubs) – ta laika klubi.]
Izlases spēle pret “pastarīti”
Par Latvijas izlases startu ziemas olimpiādē Garmišā-Partenkirhenē (1936.): “Austrijas komandu uzskatīja par vienu no vājākām, kādēļ varējām cerēt uzvarēt, bet spēles rezultāts bija pretējs.” (Latvijas Kareivis, 1936. g. 11. februārī.)
Problēmas ar hokeja klubu Liepājā
Liepājas ASK klubs atskaitē par darbību dažādos sporta veidos pie hokeja rakstīja īsi: “Ledushokejs pēc iepriekšējā gada spīdošiem panākumiem uz priekšu solās izmirt.” (Latvijas Kareivis, 1932. g. 13. aprīlī.)
Savi kaušļi nacionālajā čempionātā
“Ziemas sporta savienība diskvalificējusi līdz sezonas beigām par kaušanos spēles laikā RFK uzbrucēju E. Pētersonu, bet Kratovski (LSB) – par tiesneša rīcības kritizēšanu. Spēlētājiem – Rozītim un Puriņam (abi RFK) un H. Fogelim (Un.) – izteikts stingrs brīdinājums, piezīmējot, ka pie atkārtotas kaušanās spēles laikā, viņus bargi sodīs.” (Latvijas Kareivis, 1935. g. 21. februārī.) [Minēti Latvijas čempionāta klubi: RFK (Rīgas Futbola Klubs); LSB (Latvijas Sporta Biedrība); Un. = Unions.]
Tiesneši “neko nejēdz”
Pēc aktuālās čempionvienības Unions un RFK spēles apskatnieks rakstīja: “Spēli stipri traucēja tikko uzsnigušais sniegs kas manāmi iespaidoja šeibes vešanu. Visai aso sacensību iespaidoja arī tiesnesis Granovskis, kuŗš kā šķiet, laikam pats ne visai labi pārvalda spēles noteikumus.” (Sporta Pasaule, 1933. g. 18. decembrī.)
Nacionālā čempionāta un tā komandu skaita pieticība
“… bija laiki, kad Rīgā un Liepājā bija 8 ledushokeja vienības. Tas bija tad, kad mūsu sportisti vēl nebija uzsākuši savus sirojumus ārzemēs, kad tie nebija vēl paši savām acīm skatijuši īsto Kanadas ledushokeja vienību apbruņojumu. [..] Vairākkārt esam dzirdējuši izbrīnu, kāpēc ledushokejs pie mums nīkuļo. Agrāko 8 vienību vietā šogad meistarsacīkstēs piedalīsies vairs tikai 3 vienības un tas modina pārdomām.” (Rīts, 1939. g. 28. decembrī.)
Nacionālā čempionāta apmeklētība
“Tagad ledushokeja sacīkstes, pat vissaistošākās, pulcina tikai dažus simtus skatītāju. Bet tas ir pārāk niecīgs skaits, lai varētu segt izdevumus. Ledushokejs pie mums “neatmaksājas” un tamdēļ pagaidām tikai dažas biedrības uzņemas izdevumus,uzstādot vienību. Kur trūkst skatītāju, tur trūkst arī lielo cīņu noskaņojuma un līdz ar to sajūsmas par pašu cīņu. Tamdēļ lūk arī mūsu ledushokejs ir it kā apstājies progresā.” (Rīts, 1939. g. 28. decembrī.)
Cik maksā hokejs? Hokeja dārdzība
“Daudzi jautājuši, kāpēc par ledushokeju neinteresējas [..] daudzas spēcīgas mūsu sporta organizācijas? Iemesls šeit — lielie izdevumi, kādi jāuzņemas biedrībai, kas vēlas uzstādīt ledushokeja vienību. Ledushokejs ir ārkārtīgi strauja spēle, kurā dažkārt nav izbēgami arī asumi. Lai pasargātu sportistus no ievainojumiem, tiem jādod piemērots ietērps, pirmklasīgas slidas, spēles piederumi un vēl piedevām silts tērps.”
(Rēķinām inflāciju) “Bet cik tad īsteni izmaksā viena ledushokejista ietērpšana? Labas slidas ar īpašiem zābakiem maksā ap 50 ls, stilbu sargi, plecu sargi un elkoņu sargi kopā ap 80 ls, cimdi ap 35 ls, silts vilnas ietērps ap 40 ls, specialās īsās bikses ap 35 ls — kopā tā tad 240 ls. Vārtsarga ietērps izmaksā gandrīz dubultīgi. Bet vienībā piedalās 9 spēlētāji un tā tad vienības ietērpos vien biedrībai “jāiegulda” 2.500 ls. Ar to vēl nepietiek, lai varētu lidināt melno, kaučuka ripu, nepieciešami hokeja koki. Tie izmaksā ap 15 ls. Vārtsarga koks maksā dubultīgi. Sezonas laikā katrs spēlētājs salauž 2—3 kokus. Vismaz 10 reiz sezonā jāasina slidas. Piedevām biedrībai vēl jārūpējas par piemērotu ledus laukuma ierīkošanu treniņiem, par sportistu siltām ģērbtuvēm un karstu dušu pēc treniņiem. Mūsu domas, ka ledushokejs tikmēr pie mums nīkuļos, kamēr šī sporta piederumi nebūs vairs tik fantastiski dārgi vai arī, ja ievērojami uzlabosies biedrību finansialais stāvoklis. Pašreiz ledushokejs ir pats dārgākais sports un pārsniedz izdevumu ziņā pat aristokratisko tenisu.”. (Rīts, 1939. g. 28. decembrī.)
P.S. Paldies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas (preses izdevumu) krātuvei par ieskanētajiem laikrakstiem un žurnāliem, kuri padarīti publiski pieejami elektroniskā veidā internetā. Pieejami katram: periodika.lv
[Sākuma attēlā pirmā un trīskārtējā Latvijas čempionvienība Unions; foto avots: Stadions, 1933-01-19. Noslēdzošajā foto – pieckārtējā Latvijas čempionvienība ASK; foto avots: Starts, 1934-02-15.]