Hokeja problēmas – nemirstīgas…

Mūsdienu Latvijas hokeja problēmas nav nekas jauns. Tās ir tikpat senas kā hokejs mūsu valstī. Cauri gadu desmitiem “izdzīvojušas” tēmas – jautājumi par izlases sastāva komplektāciju, kluba problēmas Liepājā, tiesneši “nejēgas” un sporta veida dārdzība. (Tagadnes līdzības ar 30. gadu hokeju.)

Pāršķirstot (pārklikšķinot) 30. gadu nodzeltējušās laikrakstu lappuses, kurās izklāstītas Latvijas tā laika sporta aktualitātes, nākas saskarties ar tēmām, problēmām un situācijām, kas nav zaudējušas aktualitāti joprojām. Nē, sniegputenis, atkusnis vai parāk nīgrais sals vairs nav problēma, kāda tā bija savulaik vaļējos laukumos notiekošajos turnīros.

Bet ir tas pats problemātikas virziens un saturs, ar kuru saskaramies mūsdienu Latvijas hokeja ikdienā. Kā nacionālā čempionāta, tā izlases sakarā. Brīžam šķiet, ka 1933. vai 1936. gadā avīzēs rakstīto var 1-pret-1 kopēt mūsdienu aktualitāšu aprakstos un komentāros. Dažas “mūžīgās” problēmas zemāk.

Izlases sastāva komplektācija

“Negribot uzmācās jautājums – kāpēc LZSS no US izraudzīja 9 kandidātus un no ASK tikai 4 olimpiskai ledus hokeja komandai? Tiešām nesaprotami – kapēc?” cepjas laikraksta Rīts apskatnieks par Latvijas izlases sastāva komplektēšanu pirms olimpiādes (1936. g. 17. janvārī). [LZSS (Latvijas Ziemas sporta savienība) = tā laika federācija; US (Universitātes Sports) un ASK (Armijas Sporta Klubs) – ta laika klubi.]

Izlases spēle pret “pastarīti”

Par Latvijas izlases startu ziemas olimpiādē Garmišā-Partenkirhenē (1936.): “Austrijas komandu uzskatīja par vienu no vājākām, kādēļ varējām cerēt uzvarēt, bet spēles rezultāts bija pretējs.” (Latvijas Kareivis, 1936. g. 11. februārī.)

Problēmas ar hokeja klubu Liepājā

Liepājas ASK klubs atskaitē par darbību dažādos sporta veidos pie hokeja rakstīja īsi: “Ledushokejs pēc iepriekšējā gada spīdošiem panākumiem uz priekšu solās izmirt.” (Latvijas Kareivis, 1932. g. 13. aprīlī.)

Savi kaušļi nacionālajā čempionātā

“Ziemas sporta savienība diskvalificējusi līdz sezonas beigām par kaušanos spēles laikā RFK uzbrucēju E. Pētersonu, bet Kratovski (LSB) – par tiesneša rīcības kritizēšanu. Spēlētājiem – Rozītim un Puriņam (abi RFK) un H. Fogelim (Un.) – izteikts stingrs brīdinājums, piezīmējot, ka pie atkārtotas kaušanās spēles laikā, viņus bargi sodīs.” (Latvijas Kareivis, 1935. g. 21. februārī.) [Minēti Latvijas čempionāta klubi: RFK (Rīgas Futbola Klubs); LSB (Latvijas Sporta Biedrība); Un. = Unions.]

Tiesneši “neko nejēdz”

Pēc aktuālās čempionvienības Unions un RFK spēles apskatnieks rakstīja: “Spēli stipri traucēja tikko uzsnigušais sniegs kas manāmi iespaidoja šeibes vešanu. Visai aso sacensību iespaidoja arī tiesnesis Granovskis, kuŗš kā šķiet, laikam pats ne visai labi pārvalda spēles noteikumus.” (Sporta Pasaule, 1933. g. 18. decembrī.)

Nacionālā čempionāta un tā komandu skaita pieticība

“… bija laiki, kad Rīgā un Liepājā bija 8 ledushokeja vienības. Tas bija tad, kad mūsu sportisti vēl nebija uzsākuši savus sirojumus ārzemēs, kad tie nebija vēl paši savām acīm skatijuši īsto Kanadas ledushokeja vienību apbruņojumu. [..] Vairākkārt esam dzirdējuši izbrīnu, kāpēc ledushokejs pie mums nīkuļo. Agrāko 8 vienību vietā šogad meistarsacīkstēs piedalīsies vairs tikai 3 vienības un tas modina pārdomām.” (Rīts, 1939. g. 28. decembrī.)

Nacionālā čempionāta apmeklētība

“Tagad ledushokeja sacīkstes, pat vissaistošākās, pulcina tikai dažus simtus skatītāju. Bet tas ir pārāk niecīgs skaits, lai varētu segt izdevumus. Ledushokejs pie mums “neatmaksājas” un tamdēļ pagaidām tikai dažas biedrības uzņemas izdevumus,uzstādot vienību. Kur trūkst skatītāju, tur trūkst arī lielo cīņu noskaņojuma un līdz ar to sajūsmas par pašu cīņu. Tamdēļ lūk arī mūsu ledushokejs ir it kā apstājies progresā.” (Rīts, 1939. g. 28. decembrī.)

Cik maksā hokejs? Hokeja dārdzība

“Daudzi jautājuši, kāpēc par ledushokeju neinteresējas [..] daudzas spēcīgas mūsu sporta organizācijas? Iemesls šeit — lielie izdevumi, kādi jāuzņemas biedrībai, kas vēlas uzstādīt ledushokeja vienību. Ledushokejs ir ārkārtīgi strauja spēle, kurā dažkārt nav izbēgami arī asumi. Lai pasargātu sportistus no ievainojumiem, tiem jādod piemērots ietērps, pirmklasīgas slidas, spēles piederumi un vēl piedevām silts tērps.”

(Rēķinām inflāciju) “Bet cik tad īsteni izmaksā viena ledushokejista ietērpšana? Labas slidas ar īpašiem zābakiem maksā ap 50 ls, stilbu sargi, plecu sargi un elkoņu sargi kopā ap 80 ls, cimdi ap 35 ls, silts vilnas ietērps ap 40 ls, specialās īsās bikses ap 35 ls — kopā tā tad 240 ls. Vārtsarga ietērps izmaksā gandrīz dubultīgi. Bet vienībā piedalās 9 spēlētāji un tā tad vienības ietērpos vien biedrībai “jāiegulda” 2.500 ls. Ar to vēl nepietiek, lai varētu lidināt melno, kaučuka ripu, nepieciešami hokeja koki. Tie izmaksā ap 15 ls. Vārtsarga koks maksā dubultīgi. Sezonas laikā katrs spēlētājs salauž 2—3 kokus. Vismaz 10 reiz sezonā jāasina slidas. Piedevām biedrībai vēl jārūpējas par piemērotu ledus laukuma ierīkošanu treniņiem, par sportistu siltām ģērbtuvēm un karstu dušu pēc treniņiem. Mūsu domas, ka ledushokejs tikmēr pie mums nīkuļos, kamēr šī sporta piederumi nebūs vairs tik fantastiski dārgi vai arī, ja ievērojami uzlabosies biedrību finansialais stāvoklis. Pašreiz ledushokejs ir pats dārgākais sports un pārsniedz izdevumu ziņā pat aristokratisko tenisu.”. (Rīts, 1939. g. 28. decembrī.)

P.S. Paldies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas (preses izdevumu) krātuvei par ieskanētajiem laikrakstiem un žurnāliem, kuri padarīti publiski pieejami elektroniskā veidā internetā. Pieejami katram: periodika.lv

[Sākuma attēlā pirmā un trīskārtējā Latvijas čempionvienība Unions; foto avots: Stadions, 1933-01-19. Noslēdzošajā foto – pieckārtējā Latvijas čempionvienība ASK; foto avots: Starts, 1934-02-15.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Somijas SM-liiga kā stiprākā līga pasaulē?

kārtējais pasaules čempionāts ir izbeidzies, vietas pie galda un medaļas sadalītas… Somijas izlase ir tikusi pie zelta godalgām, apliecinot ka visu var panākt ar rūpīgu darbu un uzcītību. pusfinālā “sasistā” Krievijas izlase ar 3:0 un finālā sagrautā Zviedrijas valstsvienība (6:1) varētu mēmi klusējot apliecināt, ka Somijas triumfs nav nejaušība, kas “nopelnīta” pagarinājumos, pēcspēles metienos vai pārpratuma rezultātā.

par superlīgu veču īpatsvaru izlasēs

rādās, ka arī NHL un arī KHL veču īpatsvars nebija vietu sadalē izšķirošs ne čempionāta “spīdekļiem”, ne lejasgala komandām. piemēram, Somijas izlases pieteikumu rotāja 5 hokejisti, kas 2010./2011. g. sezonā bija uzspēlējuši NHL. ar šāda kaluma vīriem, kas šosezon spēlēja NHL, bagātākas bija Zviedrijas, Čehijas, Kanādas, ASV un Slovākijas izlases. uz pasaules otrās stiprākās līgas godu pretendējošās KHL ledus laukumiem sezonā spēlēja 8 somu izlases spēlētāji. tādu vīru vairāk bija Čehijas, Krievijas, Slovākijas, Latvijas un Baltkrievijas izlašu sastāvā. tiesa, vadošās izlases bez NHL un arī KHL večiem nav iztikušas…

zināmā mērā spilgts piemērs pasaules superlīgu neobligātajai vai minimālajai klātbūtnei izlasēs ir Norvēģijas izlase. čempionātā 6. vietu izkarojušās Norvēģijas valstsvienības vīru “audzināšana” jau ilgāku laiku ir uzticēta Zviedrijas hokeja sistēmai, kur vadošajā līgā šosezon spēlēja 10 norvēģu izlases izlases vīri; tomēr 12 hokejisti, kas “aizpildīja” Norvēģijas izlasi, pārstāv šīs valsts stiprāko nacionālo līgu – Get Ligaen, kuru starp pasaules TOP līgām varētu ierindot tikai un vienīgi aizrautīgākie Norvēģijas hokeja patrioti.

2011. gada pasaules čempionātā pārstāvēto līgu spēlētāju vidējā ieņemtā vieta šajā čempionātā (ņemtas vērā līgas ar 3 un vairāk hokejistu pārstāvniecību):

1.	Somijas SM-liiga	4,39
2.	NHL	4,59
3.	Zviedrijas Elitserien	5,80
4.	Norvēģijas Get Ligaen	6,00
	Norvēģijas 1. divisjon	6,00
6.	AHL	6,11
7.	Čehijas ekstralīga	6,20
8.	Vācijas DEL	7,50
9.	KHL	7,55
10.	Šveices NLA	9,52
11.	NCAA	10,00
	Slovākijas ekstralīga	10,00
13.	Zviedrijas HockeyAllsvenskan	10,18
14.	Dānijas AL-Bank Ligaen	11,00
15.	Francijas Ligue Magnus	12,42
16.	Šveices NLB	13,33
17.	Baltkrievijas ekstralīga	13,69
18.	Austrijas EBEL (Erste Bank Eishockey Liga)	15,43
19.	Itālijas Serie A	16,00
	Slovēnijas Slohokej Liga	16,00

hokeja līgu pārstāvniecība 2011. gada pasaules čempionātā: 

izlase	NHL	KHL	AHL	Zviedrijas Elitserien	Somijas SM-liiga	Šv. NLA	Vāc. DEL	Čehijas ekstralīga	Slovākijas ekstralīga	NCAA
1. Somija	5	8	2	3	9	–	–	–	–	–
2. Zviedrija	9	5	5	12	–	–	–	–	–	–
3. Čehija	11	12	2	–	–	–	–	3	–	–
4. Krievija	5	19	–	–	–	–	–	–	–	–
5. Kanāda	23	–	2	–	–	–	1	–	–	–
6. Norvēģija	1	–	2	10	–	–	–	–	–	–
7. Vācija	2	–	2	–	–	1	22	–	–	–
8. ASV	20	1	8	–	–	–	–	–	–	3
9. Šveice	1	–	1	–	–	24	–	–	–	–
10. Slovākija	6	13	–	4	1	–	–	1	4	–
11. Dānija	1	–	1	3	–	–	1	–	–	–
12. Francija	1	–	–	1	1	2	1	1	–	1
13. Latvija	1	17	1	–	2	–	1	–	–	–
14. Baltkrievija	2	12	1	–	–	1	–	–	–	1
15. Austrija	–	–	–	1	–	1	–	–	–	–
16. Slovēnija	–	–	–	1	–	–	–	–	–	–

pilns saraksts: petrovich27_IIHF_WC_2011_izlases_un_ligas_2011-05-16. 

P.S. tabula iekļauti visi spēlētāji, kas minēti PČ pieteikumā (neatkarīgi no tā, vai spēlētājs ir bijis pieteikts uz konkrētām spēlēm un spēlējis). ja konkrētais spēlētājs ir aizvadījis spēles vairākās līgās, tad viņš ir atzīmēts pie katras no līgām. tabulā nav iekļautas dažādu vecumu U līgas (t.sk. Francijas U-22, Kanādas OHL), bet ir iekļauta koležu līga NCAA.

Latvijas izlases “komplekts” un statistika pēc Austrijas

Latvijas izlase kaujasformu šosezon iegūst ļoti pamazām. ir aizvadīti jau 75% pavasara pārbaudes spēļu (6 no 8), bet skaidrojums ir viens – laukumā vēl tiek testētas rezerves un sijāti pretendenti, bet pamatsastāva vīri pievienojas izlases spēlēm “nelielās porcijās”. uz 13. un 14. aprīļa spēlēm (4:5 PM un 3:2 PM) Insbrukā pret Austrijas izlasi līdzi valstsvienībai devās arī Ģirts Ankipāns un Arvīds Reķis, tomēr laukumā netika laisti. vēl pirms lidošanas uz Austriju “no trases” tika noņemts Aleksandrs Ņiživijs, kura došanās uz Austriju īsi pirms tam tika izsludināta.

“īstā” Latvijas izlase tiek gaidīta uz pēdējām divām pirms-čempionāta pārbaudes spēlēm pret Norvēģijas izlasi 25. un 26. aprīlī Rīgā. tiesa, nemaz tik daudz papildspēku “apkārt nemētājas”, un skaitliski lielāko daļu no šī gada čempionāta izlases ir bijusi uz Euro Hockey Challenge turnīra spēļu laukumiem.

“gaidības” uzbrucēju rindās

gaidītie. papildinājumi uzbrucēju rindās ir paredzēti dinamiešu Ģirta Ankipāna, Laura Dārziņa un Aleksandra Ņiživija personā, kā arī LHF oficiālajā paziņojumā “solīja”, ka šonedēļ izlasei pievienosies Herberts Vasiļjevs, kura komandai ir noslēdzies play off-s Vācijas DEL līgā. pagaidām gan “miglā tīta” ir gan Kaspara Daugaviņa, gan Mārtiņa Karsuma dalība izlasē. Daugaviņš kopā ar savu vienību plosās AHL izslēgšanas spēlēs cerībā uz Kaldera kausu. savukārt, Karsums jau trenējas, taču veselības sarežģījumi var pārvilkt strīpu spēlēšanai pasaules čempionātā. atgādinājumam: Jānis Sprukts uz vietu izlasē šī gada pasaules čempionātā “nekandidē”. tātad – uzbrucēju rindās Latvijas izlase var sagaidīt “jaunas asinis” 3-5 personu izskatā. visi pārējie “čempionāta izlases” uzbrucēji ir šajā pavasarī redzēti pārbaudes spēlēs un, atskaitot traumēto Sergeju Pečuru, bija Insbrukā.

vai Bukarts tagad pasaules čempionātam ir derīgs? abās spēlēs pret Austrijas izlasi sakarīgu un rezultatīvu sniegumu demonstrēja virkne vairāk vai mazāk jauno uzbrucēju. vairāk rezultatīvs uzbrucēju rindās bija Roberts Bukarts, kuram divās spēlēs 3 punkti (2+1), bet visu 6 notikušo Euro Hockey Challenge spēļu summā viņš ir otrs rezultatīvākais spēlētājs Latvijas valstsvienībā. starp citu, pirms iepriekšējā pasaules čempionāta Bukarts no izlases tika atbrīvots ar “domu”, ka ceturtajā maiņā viņam darīt nav ko, bet pirmajām trijām “nekvalificējas”, un, ka viņam “viss vēl priekšā”. izskatās, ka “priekša” ir atnākusi diezgan ātri… par pagājušā gada atbrīvošanu pirms pasaules čempionāta intervijā Jānim Matulim Roberts Bukarts teica: “Ja neesmu vajadzīgs, paldies un uzredzēšanos! Sauciet mani uz nometni nākamgad, es atbraukšu” (Sporta Avīze, 2010. g. 9.-15.XI). rādās, ka Bukarts vairs netiek saskatīts kā izlases kandidāts, bet esošajā modelī jau gandrīz kā “veterāns”…

“plusiņi”. izskatās, ka sezona Somijas stiprākajā līgā (SM-liiga) ir nākusi par labu vīriem, kas iepriekšējā sezonā “dzīvoja” starp KHL klubu un tā fārmklubu – Kasparam Saulietim un Armandam Bērziņam. jādomā, ka Saulieša kaujasspars, spēles stils un komandas kapteiņa rakstura īpašību “aizmetņi” īpaši simpatizē treneriem. spēlēs pret Austriju gāja dažādi, bet “plusiņus” nopelnīja arī Gints Meija (pa divām spēlēm 0+2) un Andris Džeriņš, kurš otrajā spēlē pret Austrijas izlasi prata aizstāt ārpus izlases sastāva esošo “cilvēku-bullīti” Aleksandru Ņiživiju un citu meistaru Lauri Dārziņu, sametot austriešiem divus pēcspēles metienus, no kuriem viens bija izšķirošais.

veterāni gaida? īpaši pārliecinoši pirmajā spēlē pret Austrijas izlasi gaidīto radoša un rezultatīva snieguma “piešprici” demonstrēja izlases pamatvērtība Miķelis Rēdlihs. taču pārējo veterānu, kuri, cita starpā, aizvadītajā sezonā ir “ostījuši” arī KHL ledu ārpus Dinamo, sniegums izraisa vairāk jautājumu, nekā atbilžu. iespējams, vīriem traucē kādas nesakoptas vai no jauna dabūtas traumas? varbūt kas cits? protams, vīri “kapā”, bet paliek jautājums – vai ceturtās maiņas līmenis ir “vieta”, kas tiek gaidīta no veterāniem? protams, var atbildēt, ka kādam galvenajās maiņās “jānes klavieres”. pagaidām gan nav uzskatāmi redzams, kurš spēlēs viņu nesto instrumentu…

neveselā aizsardzība

papildspēki aizsardzībā. Latvijas izlases aizsargu sastāvā droši zināmi papildinājumi ir gaidāmi tikai vienas personas – Artūra Kuldas – izskatā. vēl AHL sezonas gaitā A.Kulda teica, ka pēc AHL sezonas beigšanās viņa komandai, viņš būs gatavs. viņa Chicago Wolves Kaldera kausa izcīņai nekvalificējās, un attiecīgi – izlase jau šonedēļ, kā ziņoja LHF, sagaida Artūru Kuldu izlases sastāvā. savukārt, Kārļa Skrastiņa pievienošanās izlasei ir vairāk teorētiska nekā praktiska. Skrastiņa Dallas Stars izslēgšanas spēlēs netika un viņš skaidru “nē” izlasei nav pieteicis, tomēr, rādās, ka šajā pasaules čempionātā bez Skrastiņa. bet izlasei jau “līdzi braukā” un izlases kontekstā tiek “solīts” Arvīds Reķis, kurš tomēr ilgāku laiku nav spēlējis… tātad, pat teorētiski, izlasē gaidāmas tikai 2-3 “jaunas” aizsargu sejas, kas nav bijušas pārbaudes spēlēs.

lazarete “modē”?  atgādinājumam: šosezon traumu un dažādu citu iemeslu dēļ savus vārdus no izlases dalībnieku & kandidātu sarakstiem ir izņēmuši Oskars Bārtulis, Guntis Galviņš, Aleksandrs Jerofejevs, Rodrigo Laviņš, Agris Saviels. arī izlases sastāvā redzēto aizsargu rindās ir neliela lazarete. uz Austriju nebrauca “pietraumētie”, bet uz atlabšanu gaidošie Oskars Cibuļskis un Māris Jass.

plusi un mīnusi… spēlēs pret Austriju ar rezultativitāti “paspīdēja” izlases kapteiņa uzšuvi nēsājošais Georgijs Pujacs, kuram fiksēti 3 punkti (1+2) un kurš Euro Hockey Challenge spēļu summā ir rezultatīvākais aizsargs Latvijas valstsvienībā. tomēr rezultativitātes rādītāji nevar noslēpt negludumus laukumā un Pujaca švakāko lietderības koeficientu starp aizsargiem (“-4”). otrajā spēlē pret Austrijas izlasi ar divām rezultatīvām piespēlēm “atzīmējās” Krišjānis Rēdlihs, bet “bēda” tā pati – lietderība “-3” (4 spēlēs). interesanti, ka nevienam Latvijas izlases aizsargam pārbaudes spēļu summā nav pozitīvs un pat ne neitrāls lietderības koeficients. visi mīnusos…

uzvārdi vai “bilde” laukumā? ja treneri izlases aizsardzību komplektēs tikai pēc laukumā demonstrētā snieguma, tad kādu no it kā “stabilajiem” aizsargiem izlases sastāvā varētu arī neredzēt. tomēr cerība uz agrāk “dzirdētiem” uzvārdiem un Latvijas aizsargu lazarete varētu uz pasaules čempionātu aizvest kādu, kurš citos apstākļos šosezon tālāk par Insbruku nebūtu ticis. laba iespēja jaunajiem un gandrīz garantēta “piedošana” ne tik jaunajiem.

vārtos un uz soliņa… 

bez zīlēšanas. par vārtu “pirmo numuru” šaubu nav un, visdrīzākais, nebūtu, lai arī cik labi vai nelabi pārbaudes spēlēs būtu “uzvedies” Edgars Masaļskis. šaubu nav – viņš ir pārbaudīta vērtība. tik ļoti, ka konkurences viņam īsti nav. un te nav stāsts par to, ka starp viņu un citiem Latvijas vārtsargiem būtu tik milzīga meistarības bedre. protams, šīs bedres izveidē ir arī zināma loma stereotipiem, bet labā ziņa – treneriem un arī vārtsargiem nav “radošo moku” par to, kurš ir “pirmais vārtsargs”. un nav arī zīlēšanas šajā sakarā.

traumas arī te. bet kā zināms, uz pasaules čempionātu brauc 3 vārtsargi. pārbaudes spēlēs izlases rīcībā bija vēl 2 vārtu vīri – Edgars Lūsiņš un Māris Jučers. vienā no spēlēm cirkšņa traumu guvušais Edgars Lūsiņš teic, ka citkārt ir juties labāk, bet galīgi “norakstīties” vēl neļaujas – cerības līdz čempionātam sakopt traumu Lūsiņš vērtē ar “indeksu” – 50/50.

papildspēki nāk. savukārt, izlasei ir “papildinājums” arī vārtsargu rindās. Latvijas izlase “dabū” šīs sezonas Kazahstānas čempionāta vērtīgāko spēlētāju un Kazahstānas aktuālo čempionu Mārtiņu Raitumu, kuram ir acīmredzamas iespējas “paņemt” vārtu “otrā numura” kreklu. trešā vieta “uz brieža” būs atkarīga no Lūsiņa veselības, Jučera varēšanas un treneru shēmošanas. iepriekš Latvijas izlases un pasaules čempionāta kontekstā tika cilāts arī Ervīna Muštukova vārds, kurš tomēr paklusām izzuda vai neparādījās oficiālajos kandidātu sarakstos. kas zina, iespējams, cilvēciskie faktori pakāpsies malā un arī Muštukova kandidatūra kļūs aktuāla.

Latvijas izlases spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros (pēc komandas 6 spēlēm; pa 2 spēlēm – pret Zviedrijas, Somijas un Austrijas izlasēm; 2011. g. marts – aprīlis):

spēlētājs	sp.	punkti	SM	metieni	izšķ. PM	+/-
UZBRUCĒJI
Gints Meija	6	2+4	2	14	0	-1
Roberts Bukarts	6	3+2	2	13	0	-5
Kaspars Saulietis	6	3+0	4	5	0	0
Armands Bērziņš	5	1+2	2	5	0	0
Juris Štāls	6	1+2	4	9	0	0
Andris Džeriņš	6	1+1	0	7	1	-6
Miķelis Rēdlihs	3	1+1	14	3	0	-2
Aleksejs Širokovs	4	1+0	2	9	0	0
Roberts Jekimovs	6	1+0	10	9	0	-2
Kristiāns Pelšs	3	0+1	4	4	0	-1
Sergejs Pečura	4	0+1	4	4	0	-2
Raimonds Vilkoits	4	0+0	4	3	0	-1
Mārtiņš Cipulis	3	0+0	4	4	0	-3
Vitālijs Pavlovs	6	0+0	8	6	0	-3
Ronalds Ķēniņš	6	0+0	2	10	0	-5
AIZSARGI
Alberts Iliško	6	0+1	2	3	0	-1
Oskars Cibuļskis	3	0+1	0	3	0	-1
Jānis Andersons	6	0+0	2	5	0	-1
Māris Jass	4	0+0	6	4	0	-2
Mārtiņš Porejs	2	0+0	0	1	0	-2
Krišjānis Rēdlihs	4	0+2	2	5	0	-3
Jēkabs Rēdlihs	4	0+2	6	5	0	-3
Kristaps Sotnieks	6	0+1	6	7	0	-3
Mārtiņš Jakovļevs	6	0+0	4	6	0	-3
Georgijs Pujacs	4	1+2	4	11	0	-4
VĀRTSARGI	sp.	min.	GAA	atv. %	“sausi”	SM
Edgars Masaļskis	3	190:00	3.47	90,27%	0	0
Māris Jučers	1	31:20	3.83	89,47%	0	0
Edgars Lūsiņš	3	147:14	6.11	85,98%	0	0

lasāmvielai & izziņām:

• Latvijas izlases un tās spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge turnīra spēlēs (“zem” sadaļas Euro Hockey Challenge) – stats.swehockey.se
• Latvijas – Austrijas izlašu pārbaudes spēļu video – lhf.lv (13. aprīļa; 14. aprīļa)
• Ilmārs Stūriška (Latvijas Avīze) par Latvijas izlasi (2011-04-16) – la.lv
• nosaukts izlases sastāvs spēlēm pret Austrijas izlasi – lhf.lv
• Aleksandrs Ņiživijs uz Austriju tomēr nebrauc – sportacentrs.com
• Mārtiņš Raitums nosaukts par 2010./2011. g. sezonas Kazahstānas čempionāta vērtīgāko spēlētāju – icehockey.kz

[Roberta Bukarta foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]