“Mums vēl sezona turpinās – Ungārijas kauss. No 28. līdz 30. martam jāspēlē vēl 3 spēles. Ungārijas kausa izcīņa notiek sezonas pašās beigās, un tikai labākās komandas no Ungārijas par to spēlē,” stāsta latviešu vārtsargs Jānis Kalniņš. Viņš šo sezonu aizvada Dunaújvárosi Acélbikák komandā. Viņš arī sezonas sākumā tika nosaukts kā viens no 6 kandidātiem uz vārtsargu vietām Latvijas olimpiskajā izlasē.
MOL Liga. “Ar attieksmi pret darbu”
Ungārijas galvenais hokeja čempionāts ir MOL Liga. Patiesībā ne tikai ungāru. Šosezon čempionātā piedalījās 7 vienības, t.sk. arī divas komandas no Rumānijas un viena – no Slovākijas. Protams, pamatmasu veido četras Ungārijas vienības, starp kurām arī Jāņa Kalniņa pārstāvētā Dunaújvárosi Acélbikák (arī – Dab.Docler, DAB). Saprotamā valodā – Dunaūjvārošas “Tērauda buļļi”.
“Kā pieredze tā bija laba. Sākumā nespēlēju tik daudz, cik gribēju. Treneris mūs 3 vārtsargus lika vārtos pēc kārtas, un tad nesanāca daudz spēļu. Kad jau sāku “izēst” pirmo vārtsargu, tad traumu dabūju. Bet, no otras puses skatoties, šeit bija ļoti labi treniņi, jo komandai ir zviedru treneri [Stephan Lundh un Jonas Johnson], un viņi prasa attieksmi pret darbu. Fiziski šosezon jutos vislabāk, ja salīdzina ar iepriekšējām sezonām, jo treniņi labi sakārtoti. Mani pozitīvi pārsteidza arī tas, kāds līmenis šeit un kā hokeju šeit popularizē. Ziemā notika arī viena spēle vaļējā laukumā Budapeštā, un regulāri sezonas laikā spēles TV rādīja,” komentē Jānis Kalniņš.
Latviešu vārtsarga pārstāvētā Dunaūjvārošas komanda kļuva par MOL Liga regulārās sezonas uzvarētājiem. Savukārt mūsējais Jānis Kalniņš MOL Liga vārtsargu statistikas summā ir līgas statistiski labākais vārtsargs regulārās sezonas gaitā. Viņš gan aizvadījis tikai 11 spēles (no komandas 48) ar 637 minūtēm un 12 sekundēm spēles laika. Tas ir mazākais laiks starp savas komandas vārtsargiem, taču statistiki – vērtīgākais. Ar līgas labāko atvairīto metienu proporciju (93,75%) un labāko vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA) 1.97.
Junioru līga? 50-60 metienu spēlē
Spēļu prakse tomēr bija lielāka par MOL Liga čempionātā aizvadīto. 14 spēles aizvadītas arī Dunaújvárosi Acélbikák jaunatnes komandā Ungārijas junioru līgā, kur drīkst spēlēt arī daži spēlētāji līdz 23 gadu vecumam. Jānis Kalniņš ir dzimis 1991. gada 13. decembrī, un šim kritērijam atbilda.
“Jā, spēlēju arī pie junioriem. Tas bija brīdis, kad mani nelika [vārtos] MOL Liga [spēlēs]. Nezinu īsti, kāds bija iemesls, jo neviens tā īsti man negribēja to paskaidrot. Bet tur [junioru līgā] līmenis gan bija švaks mūsu komandai. Pēc statistikas jau arī var redzēt, ka ir ielaisti vidēji vairāk kā 3 golu, bet procents ir mazliet virs 92%. Pat bija pāris spēles, kurās bija mazliet 50-60 metieni pa maniem vārtiem,” skaidro Jānis Kalniņš.
Dunaūjvārošas komanda sezonu pabeidza junioru līgas turnīra tabulas “astē” sešu komandu konkurencē. Bet latviešu vārtsarga cipari 14 spēlēs: atvairīti metieni – 92,4%; vārtu zaudējumi vidēji spēlē – 3.46. Japiebilst, ka junioru līgas spēļu kopsummā Jānim Kalniņam bija otrais lielākais spēles laiks starp līgas vārtsargiem (848:15).
Play off… “Pavisam cita spēle”
MOL Liga izslēgšanas spelēs Dunaújvárosi Acélbikák komanda “iesoļoja” kā regulārās sezonas favorīts. Play off sākas no pusfināliem, kuriem kvalificējas regulārās sezonas četras stiprākās komandas. Un, saskaņā ar MOL Liga kārtību, regulārās sezonas uzvarētāji drīkst izvēlēties savu izslēgšanas spēļu pretinieku no pārējām 3 komandām. Šogad “menu” sarakstā bija: 2. vietas ieņēmēji – slovāki HC Nové Zámky, 3. vietā eošais Rumānijas klubs ASC Corona Brasov (arī Corona Brasov Wolves) un ceturtā komanda – ungāru Miskolci Jegesmedvék.
Dunaūjvārošas komanda izvēlējās rumāņu Brašovas komandu… “Paņēmām pretinieku, kurš sezonas laikā it kā bija nestabils no tām komandām, bet play off-s parādija, ka tur ir pavisam cita spēle,” tā latviešu vārtsargs. Rezultātā regulārās sezonas uzvarētaji zaudēja Rumānijas klubam pusfināla sērijā ar 1-3. Jānis Kalniņš gan izslēgšanas spēlēs laukumā netika, jo atkopās no februārī gūtās traumas.
“Regulārajā sezonā mums bija viens brīdis, kad izdevās 14 spēles pēc kārtas uzvarēt, un tad arī atrāvāmies no otrās vietas. Bet play off – tur bija cits hokejs. Pretinieki nospēlēja lieliski aizsardzībā, un vārtsargs vēl diezgan labi un veiksmīgi spēlēja. Tas arī laikam salauza mūsu komandu, jo bija problēmas pirmajās divās spēlēs ar momentu realizāciju,” spriež Jānis Kalniņš.
Kāda ir Brašovas komanda? “Treneris no Somijas [Kari Rauhanen], un tad viņš arī piedāvā aktīvu hokeju, bet ar labu spēli aizsardzībā. Tur apstākļi arī ir labi – jauna halle, liela pilsēta un nav nekādu naudas problēmu.”
Trauma un pēc traumas
“Mums bija divas spēles pret SAPA Fehérvár AV19. Tās bija februāra vidū; divas labākās Ungārijas komandas spēlēja SuperKausa [Szuper Kupa] spēles. Pirmo spēli es nespēlēju, slovāks [Peter Sevela] bija vārtos, bet otro spēli jau man bija jāspēlē. Iesāku diezgan labi, spēle gāja no rokas, bet tad 18. minūtē pie rezultāta 1:1 bija metiens no puszonas, un tad, stiepjoties pēc ripas, kājas muskuli pastiepu. Vairāk nevarēju turpināt. Apmēram 3 nedēļas pagāja, kamēr varēju atkal 100% trenēties,” stāsta Jānis Kalniņš.
Tagad esi atkopies pilnībā? “Jā, šobrīd jūtos lieliski,” tā vārtsargs.
Sezonas “saldēdiens” – Ungārijas kauss
Marta noslēgumā Ungārija tiek izspēlēts turnīrs Magyar Kupa, kurā par galveno balvu pacīnās MOL Liga 3 stiprākās komandas no Ungārijas (atkrīt Rumānijas un Slovākijas klubi) un vēl viens Ungārijas klubs, kurš spēlē augstakā līmenī – Austrijas organizētajā EBEL čempionātā. Runa ir par SAPA Fehérvár AV19 vienību.
Kas talāk?
Jānim Kalniņam līgums ar Dunaújvárosi Acélbikák klubu ir uz 2013./2014. g. sezonu, kas drīz arī beigsies. “Pēc šīs sezonas gribu, protams, augstākā līgā spēlēt. Plāns ir tāds, ka, kad beigsies sezona, tad ar aģentu jau sāksim runāt un darboties attiecībā uz nākošo sezonu,” tā Jānis Kalniņš.
Plašākam skatam:
Par Lavijas olimpiskās izlases kandidātiem – vārtsargiem: tepat
[Pirmais foto fiksēts 2013./2014. g. sezonas ievadā. Pirmo 3 attēlu avots: Dab.Docler (Dunaújvárosi Acélbikák) profils facebook.com lapā. Noslēdzošais foto fiksēts Latvijas U-20 izlases izšķirošajā spēlē pret Baltkrievijas U-20 izlasi par tikšanu junioru elitē 2010-12-19 (Latvijai izdevās); šī foto avots: lhf.lv.]
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?
Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā
Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…
KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.
Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).
Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.
Leģionāru kvotas
Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.
Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.
Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.
NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…
Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.
Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.
KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi
No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.
Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.
Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.
Latvijas leģions – 10. vietā
Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.
Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.
KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):
valsts
skaits
t.sk. vārtsargi
1.
Kanāda
93 spēlētāji
21
2.
Čehija
82
6
3.
Somija
75
14
4.
Slovākija
51
4
5.
Zviedrija
50
4
6.
Krievija
44
4
7.
ASV
34
3
8.
Kazahstāna
25
3
9.
Baltkrievija
24
3
10.
Latvija
15
1
11.
Ukraina
12
2
12.-13.
Norvēģija
3
1
Vācija
3
2
14.
Austrija
2
1
15.-16.
Dānija
1
0
Šveice
1
1
*
P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.
Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?
Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.
Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.
Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.
P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.
Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):
Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)
[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]
Kā jau katru sezonu ierasts, uz KHL skatuves un aizkulisēs norisinās runas un vingrinājumi saistībā ar KHL paplašināšanos. Ekspansija rietumu virzienā līgas saimniekiem ir ar sava veida kolonizācijas „piegaršu”, kā tādi „iekarojumi” un briežu ragi pie sienas. Šaubu nav, ir arī dažāda ranga biznesmeņi, kas ir ieinteresēti KHL un tā apkaimē esošo budžetu apguvē. Cik ražīgs pieaugums KHL gaidāms šogad?
Tā kā KHL ekspansija nozīmē arī iespēju „piesūkties” naudas-vadam, tad „runas plūdi” par visādām vidēji reālām un arī fantastiskām paplašināšanās iespējām nav tikai līgas vadoņu nopelns un verbālās nesaturēšanas sekas. Paplašināšanas „versiju” kurināšana ir dažādu esošu vai vēl neesošu klubu saimnieku vai menedžeru darba auglis. Eiropā netrūkst dažādu personāžu, kas ļoti labprāt apsaimniekotu kāda jaunizveidota kluba budžetu, kuru nodrošinātu, piemēram, kāds Krievijas miljonārs vai kāda lielkompānija.
Tomēr arī KHL vadoņi piecu sezonu gaitā, izskatās, ir mācījušies. Ir bijusi it kā oficiāli uzņemtu, bet pēc brīža tikpat oficiāli neuzņemtu, klubu pieredze un visādi citādi apšaubāmu piedāvājumu pēcgarša. Tomēr Prāgas un Bratislavas hokeja klubu iesaistīšanās KHL sistēmā ir bijusi ilgi gaidīta kā apstiprinājums vairāku gadu ilgai mēles kulstīšanai par paplašināšanos. Tāpat arī līgas seja Rietumu virzienā ar HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha izskatās eiropeiskāka, neatkarīgi no hokeja dolāru (rubļu) ieplūdes virziena. Tāpat gada laikā pieklusuši daži ļoti daļēji saprotami paplašināšanās virzieni – Katara, Apvienotie Arābu Emirāti; arī par Moldovas un Igaunijas klubu iestāšanos KHL tiek runāts retāk.
Zemāk KHL paplašināšanās kandidāti aptuvenas ticamības secībā…
1. Toljati Lada
Viens no nopietnākajiem pretendentiem uz KHL papildinājumu jau 2013./2014. g. sezonā ir viens no Krievijas jaunlaiku (pēcpadomju) hokeja trofejām bagātākajiem klubiem – Toljati Lada, kas dibināts 1976. gadā kā kārtējais Torpedo. 1989. gadā komanda pārsaukta par Lada, un lietas aizgāja. Krievijas čempioni – 1994., 1996. gados, Krievijas sudrabs – 1993., 1995., 1997., 2005. gados, bronza – 2003., 2004. gados. Kā labi atceramies, Lada arī startēja KHL pirmajās divās sezonās (2008. – 2010.), bet no līgas izstājās saistībā ar finanšu problēmām, kas atstarojās no sava naudas donora – žiguļu un ņivu ražotāja neražām.
Tagad Lada jau 3 sezonas vidēji vai nedaudz virs vidējā cīnās Krievijas hokeja otrajā – VHL – čempionātā, un joprojām kluba īpašnieks ir akciju sabiedrība AvtoVAZ, bet situācija sākusi stabilizēties un ļauj cerēt uz atgriešanos KHL ierindā. Ne tāpēc, ka AvtoVAZ situācija būtu brīnumainā kārtā ārkārtīgi uzlabojusies, bet tādēļ, ka Krievijas visgalvenākie vīri bija iesaistījušies jautājuma risināšanā, arī stingri uzrunājot reģionālo – Samaras apgabala – priekšniecību. Attiecīgi viens no stabilākajaiem risinājumiem, kas šopavasar tiek izskatīts un risināts, ir Lada vienības nodošana Samaras apgabala finansiālai apgādei. Vēl martā Samaras apgabala gubernators Nikolajs Merkuškins medijiem skaidroja, ka atlicis līdz 15. aprīlim nokārtot formalitātes un dokumentus, kas nepieciešami pieteikumam jau uz 2013./2013. g. sezonu. Viss izskatās labi, tikai nedaudz atvēsina gubernatora frāze: „Ja ne šajā gadā, tad nākamajā pilnīgi droši”.
Neskaitot finanšu garantiju un drošas aizmugures trūkumu, Lada klubam bija arī cita problēma. Arī izveidojot KHL, Lada lāga neatbilda prasībām attiecībā uz hokeja arēnu, bet Toljati klubu palaida, pateicoties „skaistām acīm” – vēsturei, tradīcijām. Lada mājas arēna joprojām ir Sporta pils „Volgar”, kurā satilpst 2190 skatītāji. Turklāt jau pirmajās KHL sezonās faktiski Toljati „ledus šķūnis” bija vienīgais, no kurienes nevarēja nodrošināt ne normālas, ne īsti jebkādas TV translācijas… Tagad ar atbilstošas arēnas esamību problēmām nevajadzētu būt – jau uz 2. jūniju ir ieplānota jaunā „ledus” svinīga atklāšana. Jaunatklājamā Lada-Arena paredzēta 6200 skatītājiem. Attiecīgi, no pašas iekšKrievijas puses Lada ir nopietnākais pretendents uz iekļaušanos KHL jau no nākamās sezonas.
2. Zagrebas Medveščak
Horvātijas KHL Medveščak Zagreb (pilnā servējumā – Klub hokeja na ledu Medveščak Zagreb) uz iestāšanos KHL kandidē jau trešo sezonu. Tā, ka Zagrebas kluba aktivitātes virzībai uz KHL vairs nav ne anekdote, ne pārpratums. Protams, līdzšinējā KHL paplašināšanas „piegājienu” vēsture ļauj skeptiski izturēties arī pret oficiāliem paziņojumiem. Taču KHL oficiāli paziņoja, ka 28. martā KHL un Medveščak vadība parakstījusi nodomu protokolu par Zagrebas kluba iestāšanos KHL no jaunās (2013./2014.) sezonas. Līdz 30. aprīlim Medveščak pārstāvjiem jāsakārto visas juridiskās formalitātes un dokumenti, bet KHL pārstāvji dosies inspicēt arēnu Zagrebā. Ja apskatei tiks piedāvāta 2008. gada decembrī atvērtā Arena Zagreb, tad KHL inspekcija būs vien plezīra brauciens. Jaunā arēna spēj nodrošināt vietas 15 000 hokeja skatītāju (citos sporta veidos – pat vairāk), ir moderna un eiropeiska. Ja izdomās „apsekot” arī veco Dom Sportova, tad ainava var nebūt tik krāšņa. Tiesa, tās lieākā halle paredzēta 6400 skatītāju, kas arī KHL mērogiem ir pieklājīgs apjoms.
Savukārt, KHL Medveščak Zagreb galvenā komanda jau četras sezonas (kopš 2009.) startē Austrijas stiprākajā hokeja līgā EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). Šajā līgā šosezon startēja komandas ne tikai no Austrijas un Horvātijas, bet arī Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas un Horvātijas. Šosezon „lācēni” regulārajā čempionātā ieņēma 4. vietu 12 vienību konkurencē, bet izkrita jau play off ceturtdaļfinālā. Bet, piemēram, iepriekšējā (2011./2012.) sezonā ieņēma 2. vietu tās regulārajā daļā, izkrītot izslēgšanas spēļu pusfinālā. Tā, ka Medveščak komanda, atšķirībā no citiem KHL kārojošiem projektiem un pusprojektiem (kā, piemēram, savulaik Kijevas Budiveļņik, Popradas Lev vai Viļņas Vētra), netiek veidota pilnīgi tukšā vietā. Kluba menedžmentam ir pieredze, klubam ir tehniska bāze. Kopumā raugoties, tieši Zagrebas klubs izskatās pēc nopietnākā ārzemju pretendenta uz iestāšanos KHL jau 2013./2014. g. sezonā. Atliek savrīgākais jautājums – cik ātri un līgani tiks sakārtota finanšu resursu piesaiste Medveščak-am. Taču, iespējams, ja jau process ir „izturēts” 3 sezonas un nonācis līdz oficiālai protokolēšanai šopavasar, tad – „nauda jau sagādāta”.
3. Milānas Hockey Milano Rossoblu
Arī Milānas klubs pie KHL sliekšņa „mīņājas” jau trešo sezonu. Pietiekami ilgi, lai Itālijas kluba uzņemšana KHL neliktos pilnīgi smieklīga. Jau pirms šīs (2012./2013.) sezonas Milānas vienības iekļaušana KHL struktūrā izklausījās diezgan reālistiska. Atšķirībā no pēkšņi uzplaukušo un pazudušo gribētāj-klubu pārstāvjiem, Milānas kluba prezidents un vismaz pagaidām galvenais akcionārs Iko Miljore (Ico Migliore) nav „noziedējis” no skatuves un turpina propagandēt gatavību un centību iestāties KHL.
Milānas kluba galvenie šķēršļi ir jau tradicionāli – arēna un nauda. Kluba saimnieciski – administratīvā bāze gan ir daudz maz kārtībā. Hockey Milano Rossoblu vienība 2012. gadā kļuva par Itālijas otrās līgas (Serie A2) čempioniem un ir aizvadījusi pirmo sezonu galvenajā līgā – Serie A. Tur regulārajā sezonā palika 7. vietā 10 vienību konkurencē. Milānas kluba pārstāvji sola komandas palikšanu Itālijas čempionātā, taču saimnieciskais mugurkauls būtu noderīgs atbalsta punkts arī KHL ranga vienībai.
Milānas kluba arēna ir stipri paveca Stadio del Ghiaccio Agorà, kas spēj uzņemt ne vairāk par 4000 skatītāju. Tad nu sinjors Miljore ne pirmo gadu shēmo, kā komanda varētu aizvadīt spēles citās Itālijas ledus hallēs, kas atbilstu KHL prasībām. Vienu gadu bija versija, ka Milānas klubs ceļotu bez-maz pa visu Itāliju ar „viesizrādēm”. Tagad svaigākā versija ir tāda, ka Milānas vienība varētu KHL mājas spēles aizvadīt Turīnas ledus arēnā, kas paredzēta KHL prasībām atbilstošam skatītāju skaitam. Hockey Milano Rossoblu prezidenta „lielā sāpe” ir nevarēšana vienoties par spēlēšanu Milānas „Forumā”, kas var ietvert 11 000 interesentu. Lielajai arēnai pārliecionošākus argumentus spēj nodrošināt Itālijā populārākie basketbols un volejbols…
Finanšu sakarā Milānas kluba vadībai un viņu draugiem jāiestudē ne mazāk sarežģītas shēmas. Marta beigās Iko Miljore ziņoja, ka klubam ir nopietnas sarunas fināla fāzē ar diviem lieluzņēmumiem, kas varētu kļūt par Milkānas kluba galvenajiem sponsoriem. Acīmredzot tieši no šīm sarunām būs atkarīgs, vai Itālijas karogs rotās KHL klubu mājas arēnas jau 2013./2014. g. sezonā.
4. Vladivostokas IzdomāsLīdzjutēji
Krievijas hokeja ģeopolitikas ambīcijas liek Vladivostokas kluba iestāšanos uztvert kā diezgan reālu. Ja vēl „ņem par pilnu” atsevišķu funkcionāru sludināto Korejas, Ķīnas un Japānas iesaisti KHL… Katrā gadījumā, Krievijas Hokeja federācijas Padomes locekļa un krievu hokeja leģendas Vjačeslava Fetisova kā KHL Tālo Austrumu „paplašinātāja” līdzdalība liek uz paplašināšanas lietām Austrumos paraudzīties nopietnāk nekā gadījumā, ja Fetisova vārds šajā sakarā neparādītos.
Fetisovs marta vidū Krievijas medijiem pastāstīja, ka jau 2013./2014. gada sezonā KHL-ā plānota kluba iesaiste no Vladivostokas. Skatāmies kartē… Virs 600 000 iedzīvotāju lielpilsēta Japāņu jūras krastā. Attālums no Rīgas – ap 7000 km. Salīdzinājumam: no Rīgas līdz Maskavai ir 840 km. Taču, ja atceramies par Habarovsku, tad Vladivostoka vairs nav tik izcila eksotika; no Habarovskas to šķir tikai „nieka” 650 km, kas Sibīrijas un Tālo Austrumu mērauklai ir sīkums.
Bet patiesībā savu (Krievijas) Tālo Austrumu „kulturāli-sportiskā” piesaiste KHL-am ir ne mazāk nozīmīga kā „logs uz Eiropu”. Tāpēc visādi tiek veicināta Habarovskas komandas dalība KHL, tāpēc nav no līgas izmesta Novokuzņeckas komanda, un tieši tāpēc KHL sakarā tiek cilāti Vladivostokas un Krasnojarskas pilsētu nosaukumi. Vjačeslavs Fetisovs sola Piejūras novada (Приморский край) gubernatora Vladimira Mikluševska līdzdalību kluba izveidē. Un kā zināms, Krievijas valstsvīru un reģionālo „galvu” ambīcijas mēdz būt viens no konkrētākajiem dzinējspēkiem dažādu ar sportu saistītu jautājumu risināšanā. Nekas neiespējams neesot. Līdz vasaras beigām jāpabeidz ledus arēnas celtniecība un otrs – sniegt finanšu puses garantijas, kuras, savukārt, topošajam klubam palīdzot sakārtot pats Fetisovs, kurš cita starpā ir arī Krievijas Federācijas padomes senators, kas pārstāv tieši Piejūras novadu. Fetisova dalība finanšu procesu risināšanā nemaz neizraisa smaidu, ja zinām biedra Fetisova tuvās attiecības ar citiem biedriem pie Krievijas valsts „stūres un pults”…
Vladivostokā gan ir sava hokeja federācija, taču nav sastopama komanda ne VHL vai RHL (Krievijas 3. līmenis). Tātad faktiski veidojama no nulles. Viena no versijām, kā komplektēt komandas sastāvu, Fetisova skatījumā ir redrafts. Proti, esošie KHL klubi aizsargā noteiktu skaitu savu spēlētāju, bet pārējos – neaizsargā. Līdzīgā veidā pēc KHL pirmās sezonas Habarovskas Amur sastāvā no Rīgas Dinamo nokļuva uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kas zina, Vladivostokas projekta izdošanās gadījumā, iespējams, kāds Rīgas komandas spēlētājs varēs izbraukt „tālākā ekskursijā”…
P.S. IzdomāsLīdzjutēji. Piejūras novada gubernators ierosinājis ideju – kluba nosaukumu izdomā novada iedzīvotāji.
5. Tjumeņas Rubin
Viens no ilgstošākajiem pretendentiem uz KHL Krievijas pusē ir Tjumeņas Rubin (agrāk nosaukums – Gazovik). Šī komanda bija VHL 2010./2011. un 2011./2012. g. regulāro sezonu uzvarētāja; 2011. gadā izcīnīja VHL zeltu, bet 2012. gadā – sudrabu. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Tjumeņas komanda uzrādīja ļoti pieklājīgu rezultātu – 2. vieta VHL regulārajā sezonā, bet tomēr play off pabeidzās ceturtdaļfināla stadijā ar 3-4 piekāpjoties regulārās sezonas 12. vietas ieņēmējiem Ariada-Akpars. 600 000 cilvēku apdzīvotajā Krievijas neoficiālajā „naftas-gāzes galvaspilsētā”, kā Tjumeņu mēdz saukt, jau dažu sezonu gaitā sludina par komandas pārcelšanu no VHL uz KHL, bet ir savi ‘bet’.
Vēl decembra nogalē KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs, stāstot par iespējamo līgas pieaugumu, kā „kandidātu numur 1” Austrumu konferences paplašināšanai nosauca tieši šīs Sibīrijas pilsētas komandu. Tomēr jau martā Rubin direktors Igors Jefremenko medijiem izpaudās ar salīdzinoši maz sološām prognozēm. Viens no Rubin šķēršļiem virzienā uz KHL ir prasībām atbilstošas arēnas trūkums. Tagad Tjumeņas komanda spēlē 3300 skatītāju vietām paredzētā arēnā, bet plāno uzbūvēt 13 000 līdzjutējiem iekārtotu sporta kompleksu. Tiesa, jau kuro gadu joprojām plāno. Komandas direktors sporta kompleksā ietilpstošās viesnīcas celtniecības sākumu sola šovasar, bet ledus arēnas būvniecības sākums vēl neesot skaidri prognozējams. Protams, KHL vadība var iestudēt dažādus izņēmumus, taču paredzams, ka Tjumeņas Rubin par reālu kandidātu kļūs tikai tad, kad sporta pils celtniecība norisināsies pilnā sparā. Nu, vai vismaz iesākusies…
6. Gdaņskas Olivia
Janvārī KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs „palielījās”, ka KHL saņēmis iestāšanās pieteikumu no Gdaņskas, piebilstot, ka Polijas kluba kandidatūra drīzāk nebūšot jaunajai sezonai (2013./2014.), bet vēlākam laikam. 12. februārī notika KHL un Gdaņskas kluba pārstāvju oficiālā tikšanās ar nodomu protokola (ai, cik daudz tādu bijis) parakstīšanu. Polijas pretendentu prezentācija paredzēja topošā KHL kluba spēļu aizvadīšanu kā Gdaņskas lielākajā hokeja arēnā Ergo Arena at 11 400 sēdvietām, bet arī citu Polijas pilsētu ledus laukumos.
Bet Gdaņskas kluba „mugurkauls” būšot Polijas labākie hokejisti. Atgādinājumam: šogad no 14. līdz 20. aprīlim Polijas izlase cīnīsies 1. divīzijas B grupas pasaules čempionātā; pasaules vīriešu hokeja rangā Polija ieņem 23. vietu (salīdzinājumam, Latvija – 11., Baltkrievija – 13., Japāna – 22., Nīderlande – 24.).
Polijas KHL kluba perspektīvas tā veidotāji, vismaz mediju slejās, bija ņēmuši tik optimistiski, ka jau tuvākajās dienās solīja izveidot klubu 3 nedēļās. Atļauja no Polijas hokeja federācijas arī esot, un spēlēt piekrituši Polijas nacionālās izlases 15 spēlētāji. Viens no Gdaņskas kluba plusiem ir iespēja „iejūgt” infrastruktūru, kas veidota 2012. gada Eiropas futbola čempionātam. Vēl viens iecerētais „ēsmas” elements ir treneru Vjačeslava Bikova un Igora Zaharkina vārdi, kas tiek cilāti kontekstā ar topošo KHL komandu. Jāpiebilst, ka abi savulaik (2011.) Gagarina kausu izcīnījušie treneri darbojas Polijas nacionālās izlases apkaimē. Zaharkins ir izlases galvenais treneris, bet Bikovs strādājot sadarbībā.
Vēl vairāk. Gdaņskas kluba veidotāji solīja arī MHL komandu, kuras bāze būtu Polijas U-20 izlase, kā arī vēl vienu – VHL komandu, kur savukārt cīnītos Polijas U-18 izlases puiši. Tiesa, nav lāga saprotams, kāpēc VHL Gdaņskas „šeptmaņu” skatījumā šķiet jaunāka vai vājāka līga… Viss iederās kopējā ainavā – Krakovas plānos rīkot ziemas Olimpiādi 2022. gadā. Tiem, kas lasījuši krievu klasiķu Ilfa un Petrova garadarbu „12 krēsli”, ataust atmiņā epizode par „lielpilsētu” Veļikije Vasjuki (pārprāzējot – Lielā Vitempiska vai Dižie Mazpisāni)…
Lai jau Polijas kluba veidotājiem izdodas. Taču jau pēc mēneša, marta vidū, medijos izskrēja KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva citāts, kas nedaudz „atvēsināja” publiskās kaisles ap Gdaņskas kluba izveidi, paziņojot, ka 2013./2014. g. sezonā Gdaņskas klubs, kuram jau piedēvēts nosaukums Olivia, KHL-ā nespēlēšot finanšu iemeslu dēļ, jo neuzspēšot noteiktajā laikā sarārtot naudas jautājumus. Šādos gadījumos publiski netiek iztirzāts, kurš tieši un cik daudz naudas dod, kā arī to, kāda ir Krievijas „privātpersonu” artava. Taču, iespējams, ka arī KHL vadības vīri ieplānojuši laika pārbaudi vērienīgi-ambiciozajiem Gdaņskas kluba plāniem.
Tomēr Gdaņskas Olivia projekta galvenais publiski redzamais bīdītājs – topošā kluba prezidents Antans Sakavicks (Antanas Sakavickas) neliekas mierā arī pēc Medvedeva citāta par finansēm. Sakavicks ar mediju starpniecību ziņo, ka Medvedeva teiktais bijis izrauts no konteksta un Olivia uzspēs laikā sakārtot formalitātes ar finansēm, jo tiekot risinātas sarunas ar Polijas un „ārvalstu” sponsoriem, kā arī televīzijas kanāliem, kas translēšot KHL spēles Polijas teritorijā.
Pārpratumi vai cerības?
Marta vidū medijus apskrēja ziņa par Norvēģijas stiprākajā līgā (Get Ligaen) spēlējošo Stavanger Oilers vienību kontekstā ar KHL. Krievu mediji rakstīja galvenokārt formā ‘norvēģi lūdz uzņemt KHL’, bet norvēģu mediji – ‘KHL ir runājuši ar Stavangeras kluba dažiem pārstāvjiem’. Tur arī galvenā atšķirība… Bet pagaidām KHL virzība Norvēģijas „tirgū” izskatās tikpat produktīva, cik iepriekš Somijā un Zviedrijā. T.i., nekāda. Taču, kas zina…
Jau pirms gada, 2012. gada pavasarī, Ukrainas galvenajā čempionātā PHL spēlējošā Kijevas Berkut kluba pārstāvji publiski ziņoja, ka pēc gada, t.i. šogad, centīsies tikt KHL sastāvā. Arī šīs sezonas gaitā, janvārī, Kijevas Berkut pārstāvis Sergejs Harovskis publiski skaidroja, ka kluba mērķis – dalība KHL. Turklāt – vēlme startēt jau no 2013./2014. g. sezonas. Tomēr turpmāk KHL vadoņu „paplašināšanas runās” Kijevas Berkut vārds nefigurē. Un arī Berkut gadījumā galvenā aizture – problēmas ar atbilstošu ledus arēnu. Cits stāsts – cik ļoti KHL-am, vismaz esošajā sistēmā, būtu nepieciešams otrs klubs no Ukrainas? Jāpiebilst, ka Berkut vadība aizrāvās arī ar dažādu starptautisku turnīru veidošanas idejām, bet… Pēc uzvaras Ukrainas PHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā Kijevas Berkut tika oficiāli izslēgts no play off izspēles… Kluba „izmešanas” apstākļi ir vairāk nekā miglaini, bet tas jau ir cits stāsts.
Tie arī nav vienīgie klubi, kuru nosaukums šosezon cilāts saistībā ar KHL. Ir dzirdētas versijas par Krasnojarsku Krievijā, Francijas vēlmēm utt. Bet klusāk par nosauktajiem variantiem.
Ir varianti?
KHL paplašināšanas „palete” arī pirms nākamās sezonas izskatās itin krāsaina. Tiesa, no importa „krāsiņām” pieejamas pagaidām salīdzinoši mazāk hokejistās Polija, Horvātija, Itālija. No „iekšzemes” – Toljati, Tjumeņa, Vladivostoka. Taču – izskatās, ka ir izvēle. Vismaz izskatās. Un var arī kādu gribētāju atraidīt, neuzņemt…
Plašākam skatam:
Zagrebas Medveščak un KHL vadība paraksta nodomu protokolu par Zagrebas komandas iestāšanos KHL no 2013./2014. g. sezonas (2013-03-29) – khl.ru
KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par Medveščak iestāšanās perspektīvām (2013-03-27) – rsport.ru
Par Lada plāniem un izredzēm attiecībā uz KHL, t.sk. Samaras apgabala gubernatora teiktais (2013-03-25) –sportivnoe-obozrenie.ru
VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par Lada-Arena (2013-03-19) – vhlru.ru
Hockey Milano Rossoblu prezidents Iko Miljore par Milānas kluba izredzēm iestāties KHL (2013-03-27) – izvestia.ru
Milānas kluba prezidents Iko Miljore par kluba perspektīvām KHL virzienā (2013-02-19) – sport-xl.net
KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par Gdaņskas kluba nepievienošanos 2013./2014. g. sezonā (2013-03-19) – allhockey.ru, rsport.ru
Gdaņskas kluba prezidents Antans Sakavicks par Gdaņskas kluba finanšu lietu risināšanu (2013-03-21) – sport.pl
Polijas hokeja federācija gribot komandu jaunatnes līgā MHL (2012-11-08) – allhockey.ru
Norvēģijas klubs Stavanger Oilers gribot spēlēt KHL (2013-03-15) – izvestia.ru
Norvēģijas puse par Stavanger Oilers un KHL jautājumu (2013-03-18) – dagbladet.no
KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par līgas paplašināšanas plāniem un Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko paziņojumu attiecībā uz Minskas Dinamo „izņemšanu” no KHL (2013-02-23) – r-sport.ru
Versijas par KHL iespējamo paplašināšanos Francijā (2012-11-01) –4period.ru
Kijevas Berkut pārstāvja Sergeja Harovska intervija, t.sk. par mērķi – KHL (2013-01-07) – isport.ua
Marta sākumā liela daļa Eirāzijas hokeja čempionātu jau aizvada izslēgšanas spēles, bet atlikušie – pārvēršas play off stadijā vai pietuvojas tai maksimāli. T.sk., Latvijas platuma grādiem aktuālākās sacensības. Rīgas Dinamo joprojām izskatās pēc Rietumu konferences motivētākās komandas „viltotajā” play off – KHL Cerību kausa izcīņā, bet, piemēram, HK Rīga izcīnījuši tiesības uzspēlēt MHL izslēgšanas spēlēs. Pabeigusies arī Latvijas Virslīgas regulārā sezona. 4. – 10. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.
1. Roberts Bukarts
Vai Roberta Bukarta vārds Topu pirmajās vietās pēdējā laikā jau apnicis? Aizvadītā nedēļa nav kļuvusi par izņēmumu. Tās gaitā Rīgas Dinamo aizvadīja Cerības kausa izcīņas divas spēles pret Minskas dinamiešiem. Rīdziniekiem gadījās rezultativitāte, kas nebija raksturīga regulārajai sezonai – pa divām spēlēm sameta 14 reizes. Rīgas komandas ierindā rezultatīvākais šo divu spēļu summā bija uzbrucējs Roberts Bukarts, kurš savāca 5 punktus (3+2) un lietderības koeficientu +2. Pelnīti nosaukts arī par Rīgas Dinamo labāko spēlētāju „anti-Minskas” sērijas otrajā spēlē. Tas ļauj Bukartam vismaz šobrīd būt rezultatīvākajam, trāpīgākajam un lietderīgākajam spēlētājam visā KHL Cerības kausa izcīņā.
2. Arvīds Reķis
Taisnības labad jāpiebilst, ka „cerību cīņu” abu spēļu summā arī Rīgas Dinamo vārtu taisnstūrī sabira paliels apjoms – 6 vārtu zaudējumi. Un šajā kontekstā aktuāli izcelt Rīgas dinamiešu lietderīgāko spēlētāju – aizsargu Arvīdu Reķi, kurš abu spēļu summā sarūpēja lietderības koeficientu +5. Pats arī nokārtoja divus vārtu guvumus, kas uz KHL ledus Reķim ir neraksturīgi. Bet kas gan nenotiek KHL Cerības kausā… Atgādinājumam: līdzšinējo 3 regulāro sezonu 129 spēļu summā Arvīds Reķis ir sastrādājis 3 vārtu guvumus; Gagarina kausa izcīņas 6 spēles – nevienu… Rīgas un Minskas dinamiešu „dueļa” pirmajā spēlē par labāko Rīgas komandā nosaukts tieši Reķis.
3. Kristers Gudļevskis
Šosezon HK Rīga vienība intrigu par iekļūšanu vai neiekļūšanu MHL izslēgšanas spēlēs bija pavilkusi līdz regulārās sezonas priekšpēdējai (63.) spēlei, kuru uzvarot tad arī nodrošināja vietu play off. 4. – 10. marta nedēļā HK Rīga aizvadīja četras spēles, no kurām trīs uzvarēja. Tieši šīs 3 spēlēs vārtus sargāja Kristers Gudļevskis, palīdzot nodrošināt uzvaras spēlēs, kuras kļuva par izšķirošajām. Šo 3 spēļu summā Gudļevskim viena sausa spēle, 95,75% atvairītu metienu un „caurlaidība” (GAA) 1.34 vidēji spēlē. Attiecīgi vārtsarga sniegums ir viens no stūrakmeņiem, kas vispār ir ļāvis rīdziniekiem „pievilkties” līdz MHL galvenās trofejas – Harlamova kausa – izcīņai. Starp citu, 2012./2013. g. regulārās sezonas kopsummā, vērtējot atvairīto metienu procentu, Kristers Gudļevskis ar 92,7% ir visas MHL līgas trešais labākais vārtsargs. Bet pēc kritērija – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumi (GAA), 4.-ais labākais ar GAA 2.09.
4. Zintis Nauris Zuševics
Uzbrucēja Zuševica (dz. 1994.) pārstāvētā Moser Mecical Graz 99ers „lielā” komanda ir izkritusi no Austrijas stiprākās līgas EBEL (Erste Bank Eishockey Liga) play off turnīra, sērijā piekāpjoties ar 1-4 Klāgenfurtes EC-KAC (Klagenfurter Athletiksport-Club) komandai. Zuševicam pie „lielajiem” aizvadītajā nedēļā fiksēta 1 spēle, neviena punkta un negatīva lietderība (-1). Taču savu punktu ražu Zintis Nauris Zuševics sakrāja Austrijas U-20 līgā (EBYSL) – 3 spēlēs 8 punkti (3+5) un lietderības koeficients (+4). Arī Austrijas junioru līmenim diezgan pieklājīgs uzkrājums.
Topa apkaimē
Rīgas Dinamo ierindā KHL Cerības kausa 2 spēlēs atzīmējams arī otrs rezultatīvākais spēlētājs – uzbrucējs Gints Meija, kuram abu spēļu summā 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients +1. Trīs vārtu guvumus 2 spēlēs Rīgas dinamiešiem „ienesa” uzbrucējs Juris Upītis, kuram abu spēļu summā neitrāls lietderības koeficients. Tāpat Upīša aizvadītās nedēļas nopelniem pieskaitāma arī viena spēle HK Rīga ierindā, kur veikta viena rezultatīva piespēle un „paņemts” adekvāts lietderības koeficients (+1). Dinamiešu pusē no izsargu kolektīva izceļams arī Oskars Cibuļskis, kuram divu spēļu summā 3 punkti (2+1) un lietderība +2.
Aizvadītās nedēļas gaitā uzbrucējs Herberts Vasiļjevs saražoja četrus rezultativitātes punktus (1+3) un pozitīvu lietderību (+2) Krēfeldes komandas ierindā Vācijas DEL regulārā čempionāta 2 spēlēs. Uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) AHL čempionāta 3 spēlēs Rochester Americans sastāvā uzkrāja divus rezultativitātes punktus (1+1) un neitrālu lietderības koeficientu.
Pēc ASV koledžu hokeja organizatoru (NCAA) piespriestās 33 spēļu diskvalifikācijas pamazām uz NCAA D1 oficiālā čempionāta ledus iejūtas aizsargs Ralfs Freibergs. Aizvadītajā nedēļā Freibergam Bowling Green State University komandas ierindā fiksētas 3 spēles, kuru summā iekrāti 3 punkti (1+2) un lietderības koeficients +2. Savukārt uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.) ar šādu pašu punktu proporciju (1+2) un neitrālu lietderību atzīmējies Armada de Blainville-Boisbriand sastāvā Kanādas junioru elites līgas QMJHL 3 spēlēs.
HK Rīga regulārās sezonas izskaņā atzīmējams aizsargs Mārtiņš Porejs, kurš 4. – 10. marta nedēļā aizvadīja 3 spēles no komandas četrām. Porejs bija lietderīgākais spēlētājs komandas sastāvā (+4) un viens no diviem rezultatīvākajiem (0+3), palīdzot HK Rīga uzvarēt konkrētajās 3 spēlēs un veiksmīgi noslēgt izlaušanos līdz play off.
Par Nedēļas Top 4
„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!
[Roberta Bukarta foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 6. martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]
Gada nogale Latvijas hokeja griezumā ir bijusi diezgan intensīva. Lielā daļā hokeja līgu kalendārs ir bijis pašķidrs – bija neliels spēļu skaits vai pat nebija vispār. Taču situāciju kompensē U-20 pasaules čempionāts elitē, kurā arī Latvijas junioru izlase cīnās ar eksistenciālām problēmām. Norisinājās arī Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēles. 24. – 30. decembra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.
1. Edgars Masaļskis
Šosezon jau ir ierasti dažādu Topu augstās pozīcijās saskatīt Hantimansijskas Jugra vienības vārtsarga Edgara Masaļska vārdu. Pērnsezon viņš uzkavējās Jugra komandas „pirmā numura” un Krievijas izlases vārtsarga Mihaila Birjukova ēnā. Šosezon Masaļskis faktiski ir kļuvis par Hantimansijskas kluba pirmo vārtsargu, un viņa ēnā ir jau Birjukovs. Abiem Jugra „mūriem” šīs sezonas atvairīto metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) statistika nav tik būtiski atšķirīga, un Birjukovam tā pat ir labāka: Masaļskim 90,4% un GAA 3.18; Birjukovam 90,9% un GAA 2.91. Tomēr uzvarēto un zaudēto spēļu bilance ir par labu Latvijas pārstāvim. Edgaram Masaļskim 11 uzvarētas un 10 zaudētas spēles, bet Mihailam Birjukovam – 4 uzvarētas un 9 zaudētas.
Aizvadītajā nedēļā Edgars Masaļskis sargāja Jugra vārtus divās spēlēs, abās komanda uzvarēja, bet Masaļskis „saņēma” 57 metienus, atvairīja 92,98% metienu un nodrošināja GAA koeficientu 2,00 izmērā. Jāpiebilst, ka Jugra vadība joprojām izmisīgi mēģina „iespēlēt” arī Birjukovu. Piemēram, aizvadītajā nedēļā arī Mihails Birjukovs aizvadīja divas pilnas spēles KHL laukumos, piedaloties zaudējumos un piedzīvojot ne pārāk glaimojošu statistiku…
Kā hokeja vērotāji pamatoti uzsver, tad Birjukova iespēlēšana Jugra sastāvā ir ne tikai gaišu atmiņu un cerību izraisīta, bet arī pragmatiski nepieciešama. Proti, saskaņā ar aktuālo KHL sporta reglamentu (41. pants; 19. lpp.), Krievijas klubā vārtsargs-leģionārs nedrīkst aizvadīt vairāk par 2/3 (jeb 66%) regulārās sezonas spēles laika. (Uz play off šis ierobežojums neattiecas.) Dēļ Krievijas vārtsargu spēles laika obligātajām „kvotām” regulārajā sezonā Jugra treneriem gribot-negribot ir jālaipo starp abiem vārtsargiem. Pagaidām izdodas. Pēc sezonas 39 spēlēm Hantimansijskas kluba vārtos leģionārs Edgars Masaļskis ir aizvadījis ap 59% no vārtsargu spēles laika. Regulārajā sezonā atlikusi vēl ceturtdaļa spēļu (13 gab.), kuru laikā Jugra treneriem jāatrisina galvenais uzdevums – tikt izslēgšanas spēlēs. Šajā maratonā Hantimansijskas kluba vadoņi, ja gribēs, varēs Masaļski izmantot pat nedaudz vairāk kā divās trešdaļās gadījumu.
2. Edgars Siksna
Latvijas U-20 izlasei Junioru pasaules čempionāta pirmais posms – apakšgrupas spēles (Preliminary Round) – pabeidzies ar palikšanu A apakšgrupas pēdējā (5.) vietā. Tas nozīmē turpmāku cīņu „nāvinieku grupā” – par palikšanu pasaules elitē; tam atvēlētas 2 spēles… Neskatoties uz punktu trūkumu un tikai sešiem vārtu guvumiem pirmajās 4 spēlēs, var atrast labus vārdus arī par Latvijas U-20 izlases sniegumu.
No Latvijas junioru valstsvienības sastāva nedēļas Topā vietu ir izcīnījis tās kapteinis Edgars Siksna (dz. 1993.), kurš izlasē „iesaukts” no Liepājas Metalurgs ierindas. Siksna, būdams aizsargs, šobrīd ir arī rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-20 izlases ierindā šīs sezonas junioru pasaules čempionātā. Edgaram Siksnam 4 spēlēs sakrāti trīs rezultativitātes punkti (0+3), bet diemžēl negatīvs lietderības koeficients (-1). Tiesa, neviens Latvijas junioru izlases spēlētājs vismaz pašreiz pasaules čempionātā nav plusos, tikai divi (Kuzmenkovs, Kurmis) ir neitrāli, bet visi pārējie – dažāda apjoma mīnusos…
3. Rūdolfs Maslovskis
Latvijas U-18 izlases ierindā divās pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas vienaudžiem rezultatīvākais bija Juniors komandas uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kurš 2 spēlēs guva 4 punktus (2+2). Aizvadītajā nedēļā Maslovskis uzspēlēja arī vienu spēli Latvijas Virslīgas čempionātā, pārstāvot Juniors komandu cīņā pret savu kādreizējo „dzimto” klubu – Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu. Virslīgas spēlē Maslovskis sarūpēja 4 punktus: divus vārtu guvumus, vienu rezultatīvu piespēli un vēl izšķirošo pēcspēles metienu. Ļoti neslikti.
4. Ivars Punnenovs
Lai arī Latvijas U-20 izlases vārtsarga Ivara Punnenova (dz. 1994.) statistika junioru pasaules čempionātā aizvadītajā nedēļā neuzrāda spīdošākos rezultātus, tomēr viņa sniegums ir palīdzējis Latvijas izlasei nepiedzīvot „episkus” zaudējumus ar jau ierasti katastrofāliem cipariem. Lielā mērā pateicoties Punnenovam, pret Zviedrijas U-20 izlasi bija „tikai” 1:5. Šajā spēlē viņš arī pelnīti atzīts par labāko spēlētāju Latvijas U-20 izlasē. Pagaidām, pēc pasaules čempionāta 1. posma spēlēm un aizvadītās nedēļas summā Ivara Punnenova cipari ir – 3 spēles, 140 minūtes, 88,42% atvairītu metienu un GAA 4.71.
Aiz strīpas
Aizvadītajā nedēļā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs KHL cīņu laukos bija Rīgas Dinamo centrs Andris Džeriņš, kurš 3 spēlēs sakrāja 2 punktus (1+1) un lietderības koeficientu -1. Rezultatīvākais aizsargs, nu jau bez pārsteigumiem – Atlant pārstāvis Sandis Ozoliņš ar divām rezultatīvām piespēlēm 3 spēlēs; lietderības koeficients neitrāls. Liepājas Metalurgs komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā atzīmējies aizsargs Ričards Birziņš, kuram 2 spēlēs 2 vārtu guvumi un neitrāls lietderības koeficients. Divi vārtu guvumi un neitrāla lietderība Baltkrievijas ekstralīgas divās spēlēs arī Liepājas komandas uzbrucējam Artūram Mickēvičam.
No Latvijas U-20 izlases ierindas izceļams arī līdz šim aktuālā junioru pasaules čempionāta labākais vārtu guvējs valstsvienībā – HK Rīga komandas uzbrucējs Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.). Aizvadītās nedēļas gaitā 4 spēlēs Jeļisejevam fiksēti divi vārtu guvumi un lietderības koeficients -2. Savukārt Latvijas U-18 izlases ierindā divās pārbaudes spēlēs atzīmējams arī Juniors komandas uzbrucējs Oskars Batņa (dz. 1995.), kuram 2 spēļu summā pret Baltkrievijas U-18 izlasi fiksēti 3 vārtu guvumi. Visi trāpījumi ienācās kā hat-trick vienā spēlē. Batņam vēl arī uzskaitīta viena spēle Latvijas Virslīgas čempionātā, bet bez punktiem. No „jaunā gala” atzīmējams Austrijā spēlējošais uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics (dz. 1994.), kurš decembra pēdējā nedēļā aizvadīja vienu spēli Moser Mecical Graz 99ers U20 komandā Austrijas junioru līgā (EBYSL), salasot 2 punktus (0+2) un neitrālu lietderību. Zuševicam fiksētas arī 3 spēles 99ers „lielajā” komandā Austrijas stiprākajā pieaugušo līgā EBEL, kur viņš guvis savu otro rezultativitātes punktu (0+1) un lietderības koeficientu +1.
Par Nedēļas Top 4
„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!
Nedēļā pirms Ziemassvētkiem ļoti pieklājīgu sniegumu dažādu līgu hokeja laukumos nodemonstrēja Latvijas veterāni, kurus jau virkne hokeja komentētāju ir „norakstījusi”. Macijevskis ražoja pa 3 punktiem spēlē, Ozoliņš izrādījās rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL, Tribuncovs divās spēlēs „izspieda” lietderības koeficientu +8, Ņiživijs bija viens no labākajiem Rīgas Dinamo ierindā… 17. – 23. decembra nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.
1. Aleksandrs Macijevskis
Latvijas izlases veterāns ar deviņu pieaugušo pasaules čempionātu un vienas olimpiādes pieredzi rāda, ka vēl var. Vismaz Norvēģijas galvenajā čempionātā Get Ligaen. Aizvadītās nedēļas 2 spēlēs Stjernen Hockey ierindā Macijevskis ir sakrājis 6 punktus (3+3) un lietderības koeficientu +4, rādot labu paraugu jaunākiem kolēģiem.
2. Māris Diļevka
17. – 23. decembra nedēļā Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgā aizvadīja 3 spēles, visas uzvarot un tagad ieņemot 4. vietu čempionāta turnīra tabulā. Liepājnieku rezultatīvākais nedēļas spēlētājs bija Māris Diļevka, kura kontā 3 spēlēs uzkrāti 6 punkti (2+4) un lietderības koeficients +6.
3. Sandis Ozoliņš
Aizvadītās nedēļas rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL teritorijā bija Atlant aizsargs Sandis Ozoliņš, kuram 3 spēlēs ir iekrāti 3 rezultativitātes punkti (0+3) un lietderības koeficients -1. It kā nav nekā izcila, taču pārējiem – gan mazāka spēļu skaita, gan citu iemeslu dēļ – tik daudz nav izdevies…
4. Ņikita Jevpalovs
Latvijas U-20 izlases 3 pārbaudes spēļu summā rezultatīvākais ir izrādījies tikai aizvadītās nedēļas sākumā junioru valstsvienības treniņnometnei piebraukušais uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, kurš šosezon spēlē Kanādas junioru elitē – Kvebekas līgā (QMJHL). Jevpalovs junioru izlasē aizvadīja 2 spēles, kuru laikā uzkrāja 4 punktus (1+3). Nedaudz apsteidzot junioru izlases kolēģi Rihardu Bukartu, kuram arī 4 punkti, bet ne tik labvēlīga vārtu guvumu un piespēļu proporcija (0+4). Turklāt Bukarts-jaunākais aizvadīja vienu spēli vairāk, t.i. 3 spēles.
Netālu no Topa
Aizvadītajā nedēļā Rīgas Dinamo ierindā nedaudz vairāk par saviem cīņubiedriem atzīmējās uzbrucēji Kaspars Daugaviņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem 2 spēlēs – pa diviem punktiem un pa lietderības koeficientam +1. Daugaviņam proporcija 1+1 punkti, bet Ņiživijam 0+2. Arī aizsargam Krišjānim Rēdliham salīdzinoši pieklājīga rezultativitāte – 2 spēlēs 2 punkti (1+1), bet lietderības koeficients neitrāls.
Baltkrievijas ekstralīgā vērā ņemamu sniegumu uzrādīja vēl daži Latvijas hokejisti. Viņu vidū izceļams liepājnieku uzbrucējs Jānis Straupe, kuram 3 spēļu summā 5 punkti (3+2) un lietderība +5. J. Straupem fiksēta arī viena pārbaudes spēle „Latvijas klubu izlasē” pret Latvijas U-20 izlasi; tiesa, bez punktiem. Jāizceļ arī divi Latvijas aizsargi Baltkrievijas galvenajā čempionātā. Līdervienības Gomeļ vērtība Atvars Tribuncovs 2 spēlēs „uzzīmēja” 5 rezultatīvas piespēles un lietderības koeficientu +8. Savukārt Liepājas Metalurgs aizsargs Mārtiņš Gipters 3 spēlēs iekrāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +5.
PirmsZiemassvētku nedēļa ir bijusi veiksmīga Latvijas hokejistiem Vācijas DEL čempionātā. Uzbrucējs Herberts VasiļjevsKrefeld Pinguine ierindā 3 spēlēs salasīja 4 punktus (2+2) un neitrālu lietderību. Bet aizsargs Māris JassHannover Scorpions sastāvā 3 spēlēs saražoja 3 rezultatīvas piespēles un arī neitrālu lietderību.
Uzbrucējs Kirils Tambijevs ir atzīmējies MHL izlases (Red Stars) sastāvā tās pirmajā spēlē Ziemeļamerikas viesizrāžu tūrē. MHL pārstāvji 23. decembrī ar 11:2 sakāva ASV ne paša augstākā līmeņa junioru līgas AtJHL izlasi. Šajā spēlē Tambijevam-jaunākajam sanāca hat-trick (3+0). Lielbritānijas EIHL čempionātā Edinburgh Capitals ierindā uzbrucējs Mārcis Zembergs aizvadīja tikai 1 spēli, bet sakrāja 3 punktus (1+2). Uzbrucējam Artūram OzoliņamArlan sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā 2 spēles un 3 punkti (2+1). Savukārt Ukrainas PHL čempionātā atzīmējies uzbrucējs Elvis Želubovskis, kuram Harkovas Dinamo ierindā 2 spēlēs iegadījušies 2 vārtu guvumi un lietderības koeficients +1. Divi vārtu guvumi PHL-ā bija arī uzbrucējam Vitālijam HvorostiņinamBilij Bars sastāvā, taču 3 spēlēs un ar lietderības koeficientu -1. Bet Kompaņjon-Naftogaz uzbrucējam Jurim Štālam PHL čempionāta vienā spēlē sakrātas divas rezultatīvas piespēles un lietderība +1.
Starp Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēļu dalībniekiem, neskaitot jau nosauktos Jevpalovu un Bukartu-jaunāko, izceļams arī uzbrucējs Martins Lavrovs (dz. 1994.), kuram 3 spēļu summā 3 punkti (2+1). Visu šo rezultativitātes ražu Lavrovs „saplūca” pirmajā pārbaudes spēlē, bet ar to bija izrādījies par maz, lai iekļūtu Latvijas junioru izlases sastāvā U-20 pasaules čempionātam Ufā. 3 punktus rezultatīvu piespēļu „izskatā” Latvijas U-20 izlases 3 pārbaudes spēlēs iekrāja uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.).
Savukārt uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.) Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas ierindā MHL B grupas čempionāta 2 spēlēs tika pie 3 punktiem (0+3) un negatīva lietderības koeficienta (-1). E. Homjakovam fiksētas arī 2 spēles Latvijas Virslīgā, kur iekrāti 2 punkti (1+1). Bet, piemēram, uz Latvijas U-20 izlasi decembrī neaicinātajam uzbrucējam Zintim Naurim Zuševicam (dz. 1994.) Austrijas U-20 līgā (EBYSL) Moser Medical Graz 99ers U20 ierindā 1 spēle, 2 vārtu guvumi un lietderība +2; Zuševicam fiksēta dalība arī 2 spēlēs 99ers lielajā komandā EBEL čempionātā, taču tur – pa nullēm.
Par Nedēļas Top 4
„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!
Atsākot Latvijas U-20 izlases sagatavošanās ciklu pirms junioru sezonas galvenā starptautiskā notikuma – U-20 pasaules čempionāta, kas paredzēts gadu mijā, Latvijas junioru izlase dosies uz turnīru Austrijā. Telfs Cup turnīra norise paredzēta no 7. līdz 9. novembrim, un tajā spēkiem samērīsies četras junioru izlases: Austrijas, Baltkrievijas, Dānijas, Latvijas. Tiesa, neviena no Latvijas U-20 izlases pretiniecēm šogad nespēlē junioru elitē…
Turnīra norise paredzēta pasakainā vietā – simpātiskā mazpilsētā Telfsā, ap 20 – 30 km uz rietumiem no Insbrukas. Alpu pakājē. Nostāk no lielpilsētu kņadas un cita veida traucējošiem faktoriem. Pretiniekos junioru izlases, kas decembra pirmajā pusē U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīrā Amjēnā (Francijā) cīnīsies par vienīgo „ceļazīmi” uz pasaules junioru eliti. Komandas nav vājas, tomēr pasaules junioru elites kontekstā vismaz teorētiski ir „rangā vājākas”. Tas gan neizslēdz iespēju „atrauties” arī no austriešiem, baltkrieviem un/vai dāņiem. Tomēr jādomā, ka tās var nesniegt priekšstatu par līmeni, kas Latvijas U-20 puišus sagaidīs pasaules čempionāta apakšgrupā, kurā nāks pretī Čehijas, Somijas, Šveices un Zviedrijas U-20 izlases.
Ziemeļamerikāņu – maz, HK Rīga – daudz
Pagaidām vēl pilnā sparā norisinās regulārie čempionāti. Latvijas U-20 izlases treneri un daļa komandas, kas ikdienā saucas HK Rīga, ir izbraukumā, kur pēdējā spēle pirms izlases sanākšanas paredzēta 1. novembrī Jaroslavļā. Pēc tam puiši no MHL čempionāta būs brīvi līdz 15. novembrim.
Pirms Telfs Cup turnīra nosaukti 26 kandidāti, no kuriem paredzēts dažus atsijāt, atstājot 22 izlases puišus, kam jāuzspēlē Austrijas turnīrā. Kā jau raksturīgi pārbaudes turnīriem, arī junioru izlases sastāvs ir pārbaudāmā versijā; virkne spēlētāju, kurus paredzams redzēt izlases vai vismaz kandidātu sastāvā pirms pasaules čempionāta, U-20 izlases novembra versijā nav. Piemēram, no Latviju pārstāvošās gvardes Ziemeļamerikā aktuālajā izlases kandidātu listē ir iekļauts tikai uzbrucējs Rihards Marenis, kurš spēlē ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL un kuru junioru izlases treneri ir redzējuši mazāk par citiem. Attiecīgi kandidātu sarakstā šobrīd nav atrodams ne koledžu hokeja laukumos (NCAA) spēlējošais Teodors Bļugers, ne Kanādas elites (CHL) junioru līgās spēlējošie Ņikita Jevpalovs, Edgars Kulda, Roberts Lipsbergs, Rinalds Rosinskis, ne arī AHL laukumus „arošais” Zemgus Girgensons. Cits stāsts, vai viņiem visiem būs iespēja atstāt Ziemeļameriku, lai piedalītos U-20 pasaules čempionātā Krievijā. Un nākamais story ir tas, cik viņi visi ir „interesanti” junioru izlases treneriem.
Toties jau tradicionāli salīdzinoši „biezā slānī” ir Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga pārstāvji. Šajā kandidātu komplektā „HK rīdzinieku” ir 14 (no 26) jeb 53,9%. No Liepājas Metalurgs lielās komandas ir iesaukti 3 spēlētāji; vēl 2 – no Moser Medical Graz 99ers saimniecības Austrijā. Citu „mafiju” nav. Pārējie – salasīti pa vienam no dažādiem ārvalstu klubiem.
HK Rīga pārstāvniecības sakarā jau ir izskanējusi tradicionālā kritika par to, ka Latvijas U-20 izlases treneri, kas darba apvienošanas kārtībā ir arī pie HK Rīga stūres rata, „neredz” tālāk par savu komandu un lobē savus „pavalstniekus”. Jādomā gan, ka arī šie treneri neplāno braukt uz Ufu, kur gadu mijā paredzēts junioru pasaules čempionāts, lai zaudētu, un speciāli „neatstāj mājās” labākos. Tāpat saprotama ir treneru nodrošināšanās ar jebkādu „mugurkaulu” – spēlētājiem, kas sezonas gaitā spēlē kopā. Domājams, čempionātā ar 20 spēlētājiem, kas katrs spēlē savā klubā citā līgā, būtu grūtāk. Tomēr ir jautājums, vai tiešām ārpus Dinamo saimniecības esošajos MHL B grupas apcirkņos neatrastos kāds spēlētājs, kas būtu novembrī pārbaudāms Latvijas U-20 izlases kontekstā. Runa ir gan par Liepājas Metalurgs jaunatnes vienību, gan Prizma-Rīga vienību. Ar Juniors vienību vairāk vai mazāk ir skaidrs, jo no tās labākos/vecākos „nosmeļ” saimniecības vecākā komanda HK Rīga.
Ja prizmiešu „aizmiršanu” varētu pamatot ar komandas bēdīgo startu MHL B grupā, tad liepājnieku sniegums MHL B grupā ir ļoti iepriecinošs – aktuāli 1. vieta reģionālajā divīzijā. Izlasei interesanti spēlētāji atrastos abās komandās, protams, ja tas interesētu. Bet, kas zina, varbūt vēl pirms pasaules čempionāta treneri ir ieplānojuši apskatīt kā Liepājas, tā Prizmas MHL puišus?
Rotācijas sastāvā
No Austrijas turnīram paredzētā Latvijas U-20 izlases kandidātu loka 18 spēlētājus treneri jau ir izmēģinājuši Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā šī gada augustā, un tikai 8 kandidāti šosezon Latvijas U-20 krāsās nav redzēti. Starp „neredzētajiem” jau minētais Marenis, trīs HK Rīga pārstāji – Begovs, Jeļisejevs, Kurmis, divi „austrieši” – Zuševics un Gelažis, „zviedrs” Kļaviņš un „šveicietis” Punnenovs.
No Žoltoka memoriālā Latvijas junioru izlasē spēlējušajiem šoreiz nav saukti 3 liepājnieki (aizsargi Mārtiņš Oskars Freimanis, Sandis Šostaks un uzbrucējs Linards Mazurs-Mago), 3 uzbrucēji, kas piederīgi HK Rīga/Juniors saimniecībai (Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Artūrs Ševčeko, kā arī 3 leģionāri – Šveices junioros spēlējošie vārtsargs Elvis Merzļikins un uzbrucējs Juris Zandovskis, kā arī „zviedru” uzbrucējs Romans Semjonovs, kas šosezon „dod virsū” Zviedrijas trešajā stiprākajā pieaugušo līgā (Division 1). Jādomā, ka 1 – 2 spēlētāji arī no šiem, uz Austriju „līdzi neņemamajiem”, parādīsies junioru izlases kandidātu lokā, tuvojoties „lielajam notikumam” – pasaules čempionātam.
Cik pieauguši ir Latvijas juniori?
Priecē fakts, ka no esošā Latvijas U-20 izlases kandidātu loka salīdzinoši liels spēlētāju pulciņš „ir redzējis” pieaugušo hokeju, kas varētu būt noderīgi izlases sniegumam. Proti, pasaules junioru elitē jaudīgākajās komandās Latvijas junioriem pretī stāsies izlases, kuru spēlētāji jau ir krietni „paostījuši” pieaugušo līgu hokeju. Mums tādu spēlētāju, kas spēlējuši pieaugušo līmenī, nav daudz, bet ir. Protams, var diskutēt par viņu pārstāvēto līgu līmeni, tomēr pieaugušo hokejs ir jau cita pakāpe, salīdzinot ar jaunatnes un arī CHL līgām.
No esošā komplekta Zviedrijas stiprākajā (Elitserien) čempionātā jau debitējis un pirmos punktus guvis uzbrucējs Edgars Kļaviņš, kuram līdzšinējā sezona iesākās zviedru stiprākajā U-20 līmenī – J20 SuperElit. Savukārt uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics Moser Medrical Graz 99ers saimniecībā uzspēlē gan lielajā komandā EBEL līgā (Erste Bank Eishockey Liga) ar epicentru Austrijā un satelītvienībām Čehijā, Horvātijā, Slovēnijā, Ungārijā. Tiesa, Zuševicam sanāk uzspēlēt arī kluba U-20 komandā, kas cīnās Austrijas stiprākajā U-20 līgā EBYSL (Erste Bank Young Stars League), kas vieno arī čehu, horvātu, slovēņu (divas) un ungāru junioru vienības. Somijas trešajā stiprākajā līmenī (Suomi-sarja) cīnās aizsargs Kristaps Nīmanis.
Un, protams, pieaugušo hokeja kontekstā jāpiemin Liepājas Metalurgs puiši, kas cīnās Baltkrievijas ekstralīgā. Var, protams, „raudāt” par Baltkrievijas Atklātā čempionāta līmeņa kritumu un Liepājas komandas straujo juniorizēšanos. Tomēr tur spēlējošie Latvijas U-20 izlases kandidāti – Artūrs Kuzmenkovs, Kārlis Ozoliņš, Edgars Siksna – nav tikai pie „ūdens atnešanas”, bet ir redzamās lomās komandā. Kuzmenkovs ir rezultatīvākais spēlētājs Liepājas komandā, Ozoliņš – ceturtais rezultatīvākais, Siksna – otrs rezultatīvākais aizsargs un aizsargs ar labāko lietderības koeficientu.
Visā šajā kontekstā izskatās savādi, ka Latvijas hokeja flagmanis un virzītājs Dinamo nav „uzauklējis” – t.i. palaidis kādu junioru uzspēlēt vismaz pa dažām minūtēm pāris spēlēs – nevienu U-20 vecuma hokejistu . Iepriekšējās sezonās tādu nebija daudz, bet pa kādam iegadījās – Roberts Bukarts, Ronalds Cinks. Dažu spēļu KHL pieredzi junioru vecumā dabūja arī Jānis Straupe (dz. 1989.), taču jau pēc junioru PČ – 2009. gada februārī. It kā jaunajā Dinamo modelī ir daudz jauno. Bet visi ir pus-jaunie – 1991. gadā dzimušie, kuri jau 2 gadus pārauguši junioru vecumu. Bet neviens junioru (U-20) vecuma hokejists šosezon vismaz pagaidām līdz reālam spēles laikam uz KHL ledus Dinamo ierindā nav ticis. Komandas sniegums arī acīmredzot to neveicina; kā saka: „Tagad nav īstais laiks, dzimtene briesmās”. Un arī KHL reglaments atgājis no sākotnējā atbalsta junioru vecuma hokejistiem, pamazām ceļot „dotēto” hokejistu vecumu uz U-21, U-22…
Latvijas U-20 izlases kandidāti pārbaudes spēlēm Austrijā 2012. g. novembrī, viņu statistika savos klubos un Latvijas U-20 izlasē Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā 2012. gadā (nosaukti 2012-10-29; statistika pēc 2012-10-29 spēlēm):
spēlētājs
dz.
līga
klubs
sp.
punkti
+/-
sp. (punkti) Žoltoka turnīrā
UZBRUCĒJI
Toms Andersons
1993.
Elite Jr. A (Šv.)
SC Bern Future (U20)
16
9+12
n/d
3 (3+1)
Rustams Begovs
1993.
MHL
HK Rīga
26
7+3
+4
(nespēlēja)
Rihards Bukarts
1995.
MHL
HK Rīga
26
7+10
-2
2 (1+2)
Artjoms Dašutins
1993.
MHL
HK MVD
21
7+7
0
3 (1+2)
Georgs Golovkovs
1995.
MHL
HK Rīga
26
4+4
-6
2 (1+0)
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
MHL
HK Rīga
26
9+5
+4
(nespēlēja)
Edgars Kļaviņš
1993.
Elitserien (Zv. 1.)
AIK Hockey
6
1+1
+3
(nespēlēja)
J20 SuperElit
AIK Hockey J20
6
0+8
+6
Edgars Kurmis
1993.
MHL
HK Rīga
6
1+0
+2
(nespēlēja)
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
BAČ
Liepājas Metalurgs
14
6+12
+9
3 (4+3)
Martins Lavrovs
1994.
MHL
HK Rīga
26
3+1
-3
2 (2+1)
Rihards Marenis
1993.
NAHL
Amarillo Bulls
8
1+0
+1
(nespēlēja)
Kārlis Ozoliņš
1994.
BAČ
Liepājas Metalurgs
15
3+6
+9
3 (0+1)
Lauris Rancevs
1993.
MHL
HK Rīga
24
2+4
0
3 (2+0)
Andris Siksnis
1993.
MHL
HK Rīga
21
4+8
+8
2 (1+1)
Zintis Nauris Zuševics
1994.
EBEL (Austr. 1.)
Moser Medical Graz 99ers
16
0+1
0
(nespēlēja)
EBYSL (Austr. U-20)
Moser Medical Graz 99ers
7
5+6
n/d
AIZSARGI
Edmunds Augstkalns
1994.
MHL
HK Rīga
24
0+3
+2
2 (0+1)
Matīss Gelažis
1994.
EBYSL (Austr. U-20)
Moser Medical Graz 99ers
16
7+8
n/d
(nespēlēja)
Krišs Lipsbergs
1993.
MHL
HK Rīga
26
0+4
0
1 (0+0)
Mārcis Martinsons
1993.
n/d
n/d
n/d
n/d
n/d
3 (0+0)
Kristaps Nīmanis
1993.
Suomi-sarja (Som. 3.)
Waasa Red Ducks
12
3+2
n/d
3 (0+1)
Kalvis Ozols
1993.
MHL
HK Rīga
13
0+0
-2
2 (0+0)
MHL B
Juniors
2
1+0
-1
Latvijas Virslīga
Juniors
2
0+0
n/d
Edgars Siksna
1993.
BAČ
Liepājas Metalurgs
15
2+4
+7
3 (1+1)
Patriks Škuratovs
1994.
MHL
HK Rīga
23
0+0
+4
3 (0+1)
Pauls Zvirbulis
1993.
MHL
HK Rīga
26
3+3
-2
2 (0+2)
VĀRTSARGI
dz.
līga
klubs
sp.
atv. %
GAA
sp. (min.; GAA) Žoltoka turnīrā
Rihards Cimermanis
1993.
MHL
HK Rīga
8 (333:57)
86.5%
3.40
2 (78:04; 3.08)
Ivars Punnenovs
1994.
Elite Jr. A (Šv.)
Rapperswil-Jona Lakers U20
8
n/d
n/d
(nespēlēja)
*
Lasāmvielai:
Nosaukti Latvijas U-20 izlases kandidāti (2012-10-29) – lhf.lv
Latvijas U-20 izlases sniegums Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā (2012.): tepat
[Attēlā: Latvijas U-20 izlase cīnās pret Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu 2012. gada 29. augustā Sergeja Žoltoka piemiņas turnīra ietvaros. Foto autors: Āris Zobens.]
Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?
„Trojas lauva”
KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.
Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.
Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…
Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?
Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?
Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…
Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.
Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.
Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.
Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?
Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!
KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):
valsts
PČ 2008.
PČ 2009.
OS 2010.
PČ 2010.
PČ 2011.
PČ 2012.
Krievija
1.
1.
6.
2.
4.
1.
Čehija
5.
6.
7.
1.
3.
3.
Slovākija
13.
10.
4.
12.
10.
2.
Baltkrievija
9.
8.
9.
10.
14.
14.
Latvija
11.
7.
12.
11.
13.
10.
Kazahstāna
19./20.
17./18.
–
16.
17./18.
16.
Ukraina
19./20.
19./20.
–
19./20.
21./22.
22.
*
P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi
Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.
Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:
vieta
klubs
sp.
punkti
sezonas 2. posmā
1.
HC Sparta Praha
52
107
tika līdz ceturtdaļfinālam
2.
HC Plzeň 1929
52
99
tika līdz pusfinālam
3.
HC ČSOB Pojišťovna Pardubice
52
86
Čehijas čempioni
4.
Bílí Tygři Liberec
52
84
tika līdz pusfinālam
5.
HC Mountfield (České Budějovice)
52
83
tika līdz ceturtdaļfinālam
6.
HC Vítkovice Steel
52
77
tika līdz ceturtdaļfinālam
7.
PSG Zlín
52
76
tika līdz ceturtdaļfinālam
8.
HC Kometa Brno
52
75
tika līdz finālam
9.
Rytíři Kladno
52
74
tika līdz play off kvalifikācijai
10.
HC Oceláři Třinec
52
73
tika līdz play off kvalifikācijai
11.
HC Energie Karlovy Vary
52
67
play out saglabāja vietu līgā
12.
HC Slavia Praha
52
66
play out saglabāja vietu līgā
13.
HC VERVA Litvínov
52
64
play out saglabāja vietu līgā
14.
BK Mladá Boleslav
52
61
play out izkrita no līgas
*
Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.
Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.
Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…
Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:
spēlētājs
sezona
klubs
spēles
punkti
1.
a. Normunds Sējējs
1996./1997.
HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov)
48
6+22
2.
a. Normunds Sējējs
1998./1999.
HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)
48
3+19
3.
a. Normunds Sējējs
2000./2001.
HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)
46
5+11
4.
u. Armands Bērziņš
2006./2007.
Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin)
35
5+3
*
Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums
Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.
Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.
Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:
vieta
klubs
sp.
punkti
sezonas 2. posmā
1.
HC Košice
55
110
tika līdz finālam
2.
HK 36 Skalica
55
104
tika līdz ceturtdaļfinālam
3.
HC Slovan Bratislava
55
102
Slovākijas čempioni
4.
HK AutoFinance Poprad
55
101
tika līdz ceturtdaļfinālam
5.
Dukla Trenčín
55
79
tika līdz pusfinālam
6.
MsHK Žilina a.s.
55
77
tika līdz ceturtdaļfinālam
7.
HKM a.s. Zvolen
55
75
tika līdz pusfinālam
8.
HC ´05 Banská Bystrica
55
75
tika līdz ceturtdaļfinālam
9.
MHC Mountfield (Martin)
55
63
–
10.
HK Nitra a.s.
55
52
–
–
HK Orange 20
10
2
–
*
Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.
Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.
Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.
Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:
spēlētājs
sezona
klubs
spēles
punkti
1.
u. Guntis Džeriņš
2007./2008.
MHC Martin
54
17+22
2.
a. Normunds Sējējs
2002./2003.
Dukla Trenčín
54
6+20
3.
a. Oļegs Sorokins
2000./2001.
HC Slovan Bratislava
54
5+18
*
Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):
sezona
sk. Čeh.
spēlētāji Čeh. ekstralīgā
sk. Slovāk.
spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994.
2
u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice)
0
–
1994./1995.
1
u. J.Opuļskis (HC Vítkovice)
0
–
1995./1996.
1
a. G.Ceplis (HC Kometa Brno)
0
–
1996./1997.
1
a. N.Sējējs (HC Chemopetrol)
0
–
1997./1998.
0
–
0
–
1998./1999.
1
a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)
0
–
1999./2000.
0
–
0
–
2000./2001.
1
a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)
1
a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002.
0
–
2
a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003.
0
–
1
a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004.
0
–
1
a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005.
1
v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava)
0
–
2005./2006.
0
–
0
–
2006./2007.
6
a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)
5
a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008.
5
a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)
3
u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009.
3
a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň)
1
u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010.
3
a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary)
2
a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011.
1
u. A.Širokovs (HC Kometa Brno)
1
a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012.
0
–
2
a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)
*
P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.
[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]
Latvijas Hokeja federācija jauniešu izlases vadību tikai 1. februārī oficiāli uzticējusi Leonīdam Tambijevam, kuram jau nedēļu pēc oficiālās iecelšanas – 8. februārī kopā ar Latvijas jauniešu izlasi jādodas uz U-18 izlašu turnīru Esbjergā, Dānijā. U-18 “Četru nāciju kausa” turnīra nozīmi pārspīlēt nevajadzētu, taču tas zināmā mērā ir atskaites punkts MHL un īpaši MHL B grupas Latvijas komandu lietderībai saistībā ar Latvijas U-18 izlases vajadzībām un varēšanām.
Latvijas jauniešu valstsvienības galvenā trenera gods nav tas iekārojamākais, atzinuši vairāki tuvāk vai tālāk no Latvijas hokeja saimniecības stāvoši un sēdoši cilvēki. šoziem tas ir apliecinājies atkal – alkas pēc tā neizrādīja līdzšinējais treneru korpuss, citi – iedeva kurvīti, taču HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs piedāvājumu nesmādēja. viņam vajag, un tas ir apsveicami. daži jaunie hokejisti, saņemot šo ziņu, nedaudz sarāvās, jo ne visiem Tambijevs un ne visi Tambijevam “glauda pa spalvai”.
“Četru nāciju kauss”
Esbjergā (Esbjerg), ap 70 000 ļaužu apdzīvotā pilsētā Ziemeļjūras piekrastē Dānijā, pulcēsies un 3 dienu gaitā, 9.- 11. februārī, savstarpējas spēles aizvadīs četras U-18 kategorijas izlases no Baltkrievijas, Dānijas, Latvijas un Norvēģijas. saskaņā ar aktuālās sezonas rangu, Dānijas un Latvijas jauniešu valstsvienības ir piederīgas U-18 elitei, kas nozīmē, ka abas izlases cīnīsies Čehijā no 12. līdz 22. aprīlim notiekošajā elites U-18 pasaules čempionātā, ar pamatdomu noturēties elitē. savukārt, Baltkrievijas un Norvēģijas U-18 izlases šosezon ir 1. divīzijas vienības, kas katra savā apakšgrupā, bet citos aprīļa datumos (11.-17.), mēģinās elitē ielauzties.
“Sagaidu augsta līmeņa hokeju un izlasei labu sagatavošanos posmu pirms U-18 pasaules čempionāta. Domāju, kad neviena spēle nebūs viegla, jo līmenis būs diezgan augsts,” turnīra jaudīgumu prognozē Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Daniels Riekstiņš.kurš no pretiniekiem turnīrā būs grūtākais? “Pēc manām domām tie varētu būt baltkrievi. Esmu gadu spēlējis Baltkrievijas čempionātā un zinu, ka baltkrievi ir labi spēlētāji; pret dāņiem un norvēģiem vēl nav nācies spēlēt, bet nedomāju ka viņi ir vāji. Nav vāju komandu. Dānijas izlase būs tieši tā komanda, ar kuru mēs cīnīsimies par palikšanu pasaules čempionāta elitē,” spriež izlases aizsargs Krists Apsītis. “Domāju, ka visi pretinieki būs spēcīgi, īpaši dāņi, jo viņi spēlēs mājās. Pret baltkrieviem vienmēr bija un būs principiāla spēle. Nezinu, kāda būs Baltkrievijas izlase; kad spēlēju (pret Baltkrievijas spēlētājiem), nebiju ievērojis, kam cik gadi. Cik spējīgi viņi ir, turnīrā redzēsim,” Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Artūrs Ševčenko liek uzsvaru uz Dānijas jauniešu izlasi.
U-18 izlašu turnīra spēles Dānijā (2012.g. februārī):
datums
pretinieki
2012-02-09
Norvēģijas U-18 izlase vs. Latvijas U-18 izlase
2012-02-09
Dānijas U-18 izlase vs. Baltkrievijas U-18 izlase
2012-02-10
Latvijas U-18 izlase vs. Baltkrievijas U-18 izlase
2012-02-10
Dānijas U-18 izlase vs. Norvēģijas U-18 izlase
2012-02-11
Baltkrievijas U-18 izlase vs. Norvēģijas U-18 izlase
2012-02-11
Latvijas U-18 izlase vs. Dānijas U-18 izlase
*
MHL un Virslīgas izlase?
protams, uz “Četru nāciju kausu”, arī šo turnīru tā mēdz dēvēt dažviet Ziemeļvalstīs, izlases ved savus vairāk vai mazāk pārbaudāmos sastāvus. arī Latvijas U-18 izlasei turnīrs Dānijā ir paredzēts salīdzinoši eksperimentāls – gan tāpēc, ka jauniešu izlasēs vecuma ierobežojuma dēļ ir ātra rotācija, un tāpēc izlase ir jauna tiešā un pārnestā nozīmē, gan tāpēc, ka treneru sastāvs, Leonīda Tambijeva un viņa palīga Andreja Banadas personā, ir svaigi “izcepts”, gan tāpēc, ka treneri ir nobrieduši notestēt plašāku loku Latvijas komandās spēlējošu kadru, mazāk “traucējot” U-18 vecuma leģionārus citviet pasaulē.
kopumā no 23 personāžiem (t.sk., 13 uzbrucējiem, 8 aizsargiem, 2 vārtsargiem), kas iesaukti februāra Latvijas izlasē, tikai 5 spēlētāji izsaukti no neLatvijas komandām – 2 uzbrucēji, 1 aizsargs, 2 uzbrucēji. protams, sarežģīti šajā sezonas daļā izlasei piesaistīt Ziemeļamerikā spēlējošos, taču šoreiz uzsvars ir uz Dinamo, Liepājas Metalurgs un Prizma saimniecībā spēlējošiem; izlasē nav “ieviesti” arī daži iepriekš uz šīm pārbaudes spēlēm plānotie leģionāri. tomēr verdikts ir par labu iespējas došanai plašākam lokam, kas pēc būtības ir apsveicama padarīšana.
Latvijas U-18 izlases 12 spēlētāji šo sezonu aizvada MHL čempionāta abās grupās, ar uzsvaru uz B grupu. no tiem 9 spēlētāji “iekasēti” no Dinamo (HK Rīga un Juniors) “vertikāles”, 3 spēlētāji ir “pasmelti” no MHL B grupā spēlējošās Prizma-Rīga jeb, ja patīk “patriotiskāki” Latvijas Virslīgas apzīmējumi, HS Rīga / Prizma. diezgan plaša pārstāvniecība, sešu spēlētāju izmērā, rezervēta Liepājas Metalurgs jaunatnei.
apskatīt klātienē Austrijas līgu spēku?
piecu Dānijas turnīrā iesaistīto leģionāru vidū divi Austrijas Moser Medical Graz 99ers saimniecībā un tās uzdevumā spēlējošie – uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics un aizsargs Matīss Gelažis. interesanti, ka abi spēlētāji, būdami U-18 vecumam atbilstoši, ir starp Austrijas U-20 līgas līderiem. Zuševics šobrīd ar 52 punktiem 20 spēlēs ir visas Austrijas junioru līgas trešais rezultatīvākais spēlētājs, no pirmās pozīcijas atpaliekot vien par diviem punktiem. viņš arī “nepazūd” Austrijas otrajā stiprākajā pieaugušo līgā (saucas Nationalliga), kur 29 spēlēs iekrāti 19 punkti. savukārt Gelažis, būdams aizsargs, ir 24.-ais rezultatīvākais Austrijas U-20 līgā (29 punkti 20 spēlēs). pie lielajiem, arī Nationalliga līmenī, ar rezultativitāti tik raiti neiet, taču savas 27 spēles aizvadītas. 1994. gadā dzimušiem hokejistiem neslikti cipari. protams, rodas jautājums (-i): vai puiši tik labi, vai līgas nav tik stipras, vai viss kopā? acīmredzot šī jautājuma noskaidrošana ir viens no iemesliem, kāpēc izlases vadoņi grib redzēt Austrijas puišus izlases sastāvā jau februārī. starp citu, galvenajam trenerim Leonīdam Tambijevam Austrijas hokejs nav galīgi svešs, jo viņš savas hokejista karjeras norietā aizvadīja sezonu (2007./2008.) kā reizi Austrijas otrā līmeņa komandā EV Aicall Zeltweg (agrāk nos. – EV Zeltweg; tagad – EV Zeltweg 2010).
beidzot Latvijas jebkāda vecuma izlases kontekstā ir uzlūkots ilgstoši dažāda vecuma Zviedrijas čempionātos spēlējošais un ar cipariski ievērojamu rezultativitāti pamanāmais uzbrucējs Romāns Semjonovs. pērnsezon tie bija 83 punkti (43+40) regulārā čempionāta 21 spēlē Zviedrijas J18 Division 1, kas ir šīs valsts U-18 vecuma trešais līmenis. šosezon Semjonova pārstāvētā IFK Arboga IK J18 ir parāpusies vienu līmeni augstāk – uz J18 Elit, un Romāns atkal turpina “bliezt” – 39 punkti 22 spēlēs. ar to pietiek, lai būtu J18 Elit Rietumu (Västra) grupas rezultatīvākajam spēlētājam! te nu Latvijas U-18 izlases sastāva komplektētāji ir sarosījušies un noreaģējuši jau uz agrāk izskanējušiem aicinājumiem piesaistīt Romānu Semjonovu Latvijas krāsām, kamēr kāds starptautisks turnīrs nav nejauši vai apzināti padarījis viņu par oficiāli piederīgu tikai Zviedrijas hokeja krāsām. labāk vēlāk nekā nekad, un vēl labāk – ja nav nokavēts.
divi citi leģionāri turnīram Dānijā ir abi vārtsargi – Elvis Merzļikins un Ivars Punnenovs, kuri abi izsaukti no Šveices junioru hokeja elites – Elite Jr. A klubiem. no šī žesta, šķietami, rodas iespaids, ka Latvijas U-18 izlases treneri pārvelk strīpu Latvijā pieejamajiem U-18 vecuma vārtsargiem un parakstās zem lozunga “Latvijas klubos U-18 līmeņa vārtsargu nav!”. ja jau dod paplašinātu iespēju Latvijas komandās spēlējošiem, tad – kāpēc ne vārtsargiem? taču no otras puses raugoties, kā lai novērtē abu “šveiciešu”, ar mazu Elite Jr. A līmeņa spēļu praksi esošo savu klubu otro-trešo vārtsargu varēšanu, ja ne šajās pārbaudes spēlēs? Latvijas komandās spēlējošos vārtsargus varot apskatīt tepat Rīgā, nebraucot uz Lugano vai Kloteni… tiesa, Elvis Merzļikins šosezon jau testēts Latvijas U-20 izlases kontekstā, un tādēļ pilnīgs “noslēpums” nav, ja esošie treneri ir sekojuši junioru izlases gaitām.
eksāmens Latvijas jauniešu hokeja politikai
par galīgi švaku februāra Latvijas U-18 izlases modeli uzskatīt īsti nevar. galu galā – sastāvā ir divi rezultatīvākie Latvijas U-20 izlases spēlētāji šīs sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē. runa ir par Ņikitu Jevpalovu un Robertu Lipsbergu, kurš, cita starpā, būdams viens no jaunākajiem komandā, ir izvirzījies par rezultatīvāko spēlētāju HK Rīga ierindā MHL čempionātā. ir arī citi MHL čempionātos Latvijas komandu ierindā pamanītākie 1994.-tie gadi. tā kā 12 puiši ir no MHL vienību apcirkņiem, tad šis Dānijas turnīrs ir, ja ne eksāmens, tad zināma veida ieskaite MHL B grupas Latvijas komandu lietderībai un pienesumam virzienā uz Latvijas U-18 izlasi. “mācību gada” gala eksāmens gaidāms aprīlī pasaules čempionātā. tāpat zināmu vērtējumu varēs sniegt par Latvijas Virslīgas “ieguldījumu” Latvijas jauniešu audzināšanā, kas līdz ar krasu Virslīgas vidējā vecuma samazināšanos ir kļuvusi par šī čempionāta būtiskāko darba uzdevumu.
“Mums ir laba iespēja parādīt sevi no labākās puses; pazīstu daudzus čaļus no komandas, zinu, ka viņos ir potenciāls, un cerēsim uz to labāko. Mūsu lielākais spēks būs komandas gars, ar to varam uzvarēt jebkādu pretinieku,” rezumē Krists Apsītis. lai izdodas!
Latvijas U-18 izlases sastāvs pārbaudes spēļu turnīram Dānijā (2012. g. februārī; statistika pēc 2012-02-05 spēlēm):
spēlētāji
dz.
komanda 2011./2012.
līga
sp.
punkti
+/-
UZBRUCĒJI
Edgars Ārinieks
1994.
Liepājas Metalurgs-2
Latvijas Virslīga
26
9+3
n/d
Valters Freijs
1994.
Liepājas Metalurgs-2
Latvijas Virslīga
22
5+6
n/d
Georgs Golovkovs
1995.
Liepājas Metalurgs-2
Latvijas Virslīga
2
1+0
n/d
Liepājas Metalurgs U18
Latvijas U-18
12
17+21
n/d
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
HK Rīga
MHL
31
6+4
+2
Juniors
MHL B
10
7+5
+5
Juniors
Latvijas Virslīga
7
7+4
n/d
Ņikita Jevpalovs
1994.
HK Rīga
MHL
48
6+10
+1
Latvijas U-20 izlase
U-20 PČ elitē
6
2+3
0
Latvijas U-20 izlase
pārbaudes sp.
5
1+3
n/d
Edgars Kulda
1994.
Juniors
MHL B
30
11+11
+5
Juniors
Latvijas Virslīga
21
19+13
n/d
HK Rīga
MHL
1
0+0
0
Roberts Lipsbergs
1994.
HK Rīga
MHL
48
11+13
-1
Latvijas U-20 izlase
U-20 PČ elitē
6
2+1
-3
Latvijas U-20 izlase
pārbaudes sp.
5
3+2
n/d
Kārlis Ozoliņš
1994.
Liepājas Metalurgs-2
Latvijas Virslīga
25
13+15
n/d
Filips Plostnieks
1994.
Rīga-Prizma
MHL B
31
8+3
-8
HS Rīga / Prizma
Latvijas Virslīga
20
5+8
n/d
Daniels Riekstiņš
1994.
Rīga-Prizma
MHL B
32
8+14
-14
HS Rīga / Prizma
Latvijas Virslīga
19
5+3
n/d
Romāns Semjonovs
1994.
IFK Arboga IK J18
J18 Elit (Zv. U-18 2.) Västra
22
21+18
+6
IFK Arboga IK J18
J18 Elit Västra Forts.
6
5+5
+2
IFK Arboga IK
Division 1 (Zv. 3.) E
3
0+0
-2
IFK Arboga IK
Division 1 E Forts.
5
1+0
-2
Artūrs Ševčenko
1994.
HK Rīga
MHL
8
1+0
+1
Juniors
MHL B
24
5+8
-5
Juniors
Latvijas Virslīga
19
10+11
n/d
Zintis Nauris Zuševics
1994.
Moser Medical Graz 99ers U20
Austrijas U-20
20
30+22
n/d
ece Bulls Kapfenberg
Nationalliga (Austrijas 2.)
29
12+7
+1
Moser Medical Graz 99ers
EBEL (Austrijas 1.)
2
0+0
0
AIZSARGI
Krists Apsītis
1994.
Prizma-Rīga
MHL B
32
0+5
-16
HS Rīga / Prizma
Latvijas Virslīga
18
1+2
n/d
Edmunds Augstkalns
1994.
Juniors
MHL B
30
2+2
-7
Juniors
Latvijas Virslīga
26
3+5
n/d
Jānis Eisaks
1994.
Juniors
MHL B
30
3+6
+4
Juniors
Latvijas Virslīga
25
1+8
n/d
Mārtiņš Oskars Freimanis
1994.
Liepājas Metalurgs-2
Latvijas Virslīga
27
1+2
n/d
Matīss Gelažis
1994.
Moser Medical Graz 99ers U20
Austrijas U-20
20
12+17
n/d
ece Bulls Kapfenberg
Nationalliga (Austrijas 2.)
27
0+2
-5
Iļja Makarovs
1994.
Liepājas Metalurgs-2
Latvijas Virslīga
24
0+3
n/d
Rinalds Rosinskis
1994.
Juniors
MHL B
33
1+6
+5
Juniors
Latvijas Virslīga
26
1+9
n/d
Patriks Škuratovs
1994.
Juniors
MHL B
29
1+3
-9
Juniors
Latvijas Virslīga
26
3+5
n/d
VĀRTSARGI
dz.
komanda 2011./2012.
līga
sp.
GAA
atv.%
Elvis Merzļikins
1994.
HC Lugano U20
Elite Jr. A (Šv. U-20 1.)
4
n/d
n/d
Latvijas U-20 izlase
U-20 PČ elitē
1
14.00
72.00%
Latvijas U-20 izlase
pārbaudes sp.
2
n/d
n/d
Ivars Punnenovs
1994.
Kloten Flyers U20
Elite Jr. A (Šv. U-20 1.)
6
n/d
n/d
*
P.S. statistikas ciparos nav iekļauti rādītāji Baltkrievijas Junioru (U-18) līgā, ja kāds no Liepājas Metalurgs puišiem ir piedalījies, un RAMH (Rīgas Atklātās meistarsacīkstes hokejā) čempionātā, kur daži Prizma-Rīga puiši piedalījušies komandas Prizma / Pārdaugava sastāvā. ārpus Latvijas komandām spēlējošiem nav ņemtas vērā spēles ārpus oficiālā regulārā čempionāta un, iespējams, arī zemāka ranga čempionātos, ja tādas bijušas.
izziņām:
U-18 izlašu turnīra Esbjergā statistikas un kalendāra lapa (ar paredzētu vietu online teksta translācijai) – diustats.sportsadmin.dk
Dānijas hokeja federācijas lapa un U-18 izlašu februāra turnīra kalendārs – ishockey.dk
“Mums vēl sezona turpinās – Ungārijas kauss. No 28. līdz 30. martam jāspēlē vēl 3 spēles. Ungārijas kausa izcīņa notiek sezonas pašās beigās, un tikai labākās komandas no Ungārijas par to spēlē,” stāsta latviešu vārtsargs Jānis Kalniņš. Viņš šo sezonu aizvada Dunaújvárosi Acélbikák komandā. Viņš arī sezonas sākumā tika nosaukts kā viens no 6 kandidātiem uz vārtsargu vietām Latvijas olimpiskajā izlasē.
Spēļu prakse tomēr bija lielāka par MOL Liga čempionātā aizvadīto. 14 spēles aizvadītas arī Dunaújvárosi Acélbikák jaunatnes komandā Ungārijas junioru līgā, kur drīkst spēlēt arī daži spēlētāji līdz 23 gadu vecumam. Jānis Kalniņš ir dzimis 1991. gada 13. decembrī, un šim kritērijam atbilda.
Dunaūjvārošas komanda izvēlējās rumāņu Brašovas komandu… “Paņēmām pretinieku, kurš sezonas laikā it kā bija nestabils no tām komandām, bet play off-s parādija, ka tur ir pavisam cita spēle,” tā latviešu vārtsargs. Rezultātā regulārās sezonas uzvarētaji zaudēja Rumānijas klubam pusfināla sērijā ar 1-3. Jānis Kalniņš gan izslēgšanas spēlēs laukumā netika, jo atkopās no februārī gūtās traumas.
Jānim Kalniņam līgums ar Dunaújvárosi Acélbikák klubu ir uz 2013./2014. g. sezonu, kas drīz arī beigsies. “Pēc šīs sezonas gribu, protams, augstākā līgā spēlēt. Plāns ir tāds, ka, kad beigsies sezona, tad ar aģentu jau sāksim runāt un darboties attiecībā uz nākošo sezonu,” tā Jānis Kalniņš.
Petrovich27 blogs 