Netikšanu elitē tauta nesapratīs… Latvijas U-20 izlase sāk

“Netikšanu elitē neviens nesapratīs”, “Bez pirmās vietas mājās nerādieties”. Ar šādām komentāru sadaļās vēstītām frāzēm pavadīta cīņā par eliti devusies un U-20 pasaules čempionātu Polijā pret mājiniekiem uzsākusi Latvijas junioru izlase.

Ilūzijas vai ticību izlases spēkiem (formulējums noskaidrosies pēc turnīra pēdējās spēles – t.i., tikšanas vai netikšanas elitē) ir noteicis U-20 valstsvienībai pieejamais sastāvs uz junioru pasaules čempionātu 1. divīzijā. Neskatoties uz biedēšanu par Ziemeļamerikā spēlējošo Latvijas junioru nepieejamību, no Atlantijas okeāna otras puses ir varēts dabūt lielāko daļu gaidīto jauno hokejistu. Tāpat arī pieejami ir abi Latvijas U-20 izlases cerētie vārtsargi; tieši tāpat – neskatoties uz aplēsēm, ka kādu no viņiem varētu klubs nelaist.

Pat Kanādā spēlējošais uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, neskatoties uz ziņām, ka klubs Armada de Blainville-Boisbriand viņu nelaidīšot, ir klāt. Tiesa, iznāca rokāde – kanādieši nav palaiduši uzbrucēju Rihardu Bukartu, ko arī viņš pats apstiprina. Veselības stāvokļa dēļ nav tikuši HK Rīga uzbrucēji Kārlis Ozoliņš un Nikolajs Jeļisejevs. Bet visādi citādi – sastāvs ir vismaz teorētiski tuvu optimālam. Protams, varētu gribēt vecuma rāmjiem vēl abilstošo Zemgu Girgensonu; tomēr Girgensons ir cita plaukta sportists, kuru latvju federācija pirms olimpiādes pa tādiem sīkumiem kā “1. divīzijas A grupas čempionāts” neplāno raustīt. Nemaz nerunājot par to, vai Buffalo Sabres vadība ļautu “raustīt” vienu no saviem rezultatīvākajiem spēlētājiem.

Muskulatūra “uz papīra”

Vairums situācijas pazinēju teiks, ka sastāvs ir diezgan jaudīgs, lai tikšanu elitē varētu nokārtot arī bez Girgensona. “Pēc papīriem” izcila ir Latvijas U-20 vārtsargu līnija. Uzbrucēju rindās septiņi (!) Ziemeļamerikā – junioru līgās vai koledžu čempionātā – spēlējošie, kas atšķaidīti ar sešiem HK Rīga puišiem. Aizsardzībā – vēl divi ziemeļamerikāņi un pieci MHL čempionātā (HK Rīga) nodarbinātie.

Ja “tausta” U-20 izlases muskulatūru, tad Latvijas valstsvienības 10 sportisti (no 22) jau iepriekš ir spēlējuši U-20 pasaules čempionātos, turklāt elitē. Četriem no viņiem (Bļugeram, Jevpalovam, Lipsbergam un Merzļikinam) šis ir jau trešais U-20 pasaules čempionāts. Vairums Latvijas junioru ir spēlējuši arī U-18 pasaules čempionātā; tikai 3 puišiem nav U-18 (un arī U-20) pasaules foruma pieredzes – Ābolam, Bazevičam un Mazuram-Mago. Tātad vairumam Latvijas pārstāvju līdzīgu un pat jaudīgāku turnīru pieredze ir.

Kas vēl? Salīdzinoši ar iepriekšējiem Leonīda Tambijeva trenētiem U izlašu komplektiem, ir maz runu par spēlētāju nepietiekamo augumu… Uzbrucēji: Oskars Batņa 194 cm, Rodrigo Ābols 191 cm, Linards Mazurs-Mago 190 cm… Aizsargu ierindā Rinalds Rosinskis, ja runā par augumu, ar saviem 196 cm “pastieptu” jebkuras izlases vidējos skaitļus. Arī vārtsargiem centimetri ir…

Vai 1. divīzijai var atļauties negatavoties?

Vienīgais “par un pret” svaru kausos redzamais trūkums ir – nepilnvērtīgais izlases sagatavošanās posms. Ja viss izdosies, kā iecerēts un tiesības spēlēt elitē būs izcīnītas, neviens nepievērsīs uzmanību tam, ka prāva daļa no izlases sastāva piebrauc pa taisno uz čempionāta norises vietu Sanokā. Bet pārējiem bijis pusotra treniņa kopā… Turklāt tikai 13. decembrī, t.i. divas dienas pirms pasaules čempionāta, liela daļa izlases puišu aizvadīja spēli MHL čempionāta ietvaros. Tiesa, to var uztvert kā izlases (puszlases) treniņu. Jo kam-kam, bet HK Rīga pārstāvētajai daļai vismaz teorētiski ar saprašanos būtu jābūt kārtībai.

Šādos ierobežotas sagatavošanās apstākļos labā ziņa varētu būt tā, ka pasaules čempionāts Latvijas U-20 izlasei ir bijis jāsāk pret Polijas junioriem, kas īsti nav turnīra favorīti un reālākie pretendenti uz vietu elitē…

Poļi kā Latvijas izlases “iesildītāji”?

Ar spēli pret Polijas vienaudžiem viss ir tikai sācies, un šo spēli un rezultātu (5:0) par atskaites punktu uzskatīt diez vai būtu derīgi. 3 punkti no šīs spēles bija minimālā prasība, jo mērķis – elite. Bet ar katru nākamo spēli pretinieku spēks un “izmērs” draud pieaugt – pirmdien (16.) Slovēnija, trešdien (18.) Austrija, ceturtdien (19.) Dānija, sestdien (21.) Baltkrievija.

Bet tiem, kam ļoti patīk statistika. Elvis Merzļikins (attēlā) pēc pirmās dienas spēlēm ir vienīgais sausais vārtsargs. Tiesa, Polijas izlase bija tā valstsvienība, kas turnīra pirmajās spēlēs meta pa vārtiem vismazāk, un Merzļikinam nācās atvairīt 14 mērķējumus.

Savukārt uzbrucēji Roberts Lipsbergs un Rodrigo Ābols katrs ar diviem vārtu guvumiem ir starp čempionāta četriem trāpīgākajiem spēlētājiem. Vēl pa diviem vārtu guvumiem ir sastrādājuši – Baltkrievijas U-20 izlases pārstāvji Arturs Gavruss un Jegors Voronovs.

Turnīra līderis iemetienos – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (81,82% jeb 7 no 9), bet trešais labākais – Georgs Golovkovs (71,43%). Kas aizmirsts? Rezultatīvākais aizsargs Latvijas U-20 izlasē pēc pirmās spēles – Rūdolfs Kalvītis ar divām rezultatīvām piespēlēm. Bet vēlreiz jāatgādina, tā bija tikai Polijas junioru valstsvienība.

Latvijas U-20 izlases sastāvs (cm un kg saskaņā ar IIHF datiem):

	spēlētājs	dz.	cm	kg	U-20 PČ	U-18 PČ	klubs (līga) 2013./2014.
	UZBRUCĒJI
1.	Rodrigo Ābols	1996.	191	81	–	–	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.	Oskars Batņa	1995.	194	89	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
3.	Bruno Birzītis	1995.	184	70	–	1x	Soo Eagles (NAHL; ASV)
4.	Teodors Bļugers*	1994.	183	84	2x	2x	Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA; ASV)
5.	Haralds Egle	1996.	178	85	–	1x	Muskegon Lumberjacks (USHL; ASV)
6.	Georgs Golovkovs	1995.	181	79	1x	2x	Drummondville Voltigeurs (QMJHL; Kanāda)
7.	Ņikita Jevpalovs A	1994.	185	90	2x	1x	Blainville-Boisbriand Armada (QMJHL; Kanāda)
8.	Ričards Kondrāts	1994.	183	78	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
9.	Edgars Kulda	1994.	180	82	1x	1x	Edmonton Oil Kings (WHL; Kanāda)
10.	Roberts Lipsbergs	1994.	181	88	2x	2x	Seattle Thunderbirds (WHL; ASV/Kanāda)
11.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	171	68	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
12.	Linards Mazurs-Mago	1994.	190	92	–	–	HK Rīga (MHL), HC Baltica (Viļņa; MHL B)
13.	Artūrs Ševčenko	1994.	183	82	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
	AIZSARGI
1.	Edmunds Augstkalns C	1994.	180	80	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.	Kristaps Bazevičs	1994.	185	90	–	–	New Jersey Renegades (MetJHL; ASV; formāli),
							Wichita Falls Wildcats (NAHL; ASV)
3.	Ralfs Grīnbergs	1995.	189	83	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
4.	Jānis Jaks**	1995.	181	83	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
5.	Rūdolfs Kalvītis A	1994.	186	76	–	2x	Valley Jr. Warriors (EHL; ASV)
6.	Rinalds Rosinskis	1994.	196	92	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
7.	Patriks Škuratovs	1994.	181	81	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
	VĀRTSARGI
1.	Elvis Merzļikins	1994.	191	85	2x	2x	HC Lugano (NLA; Šveice),
							HC Lugano U20 (Elite Jr. A; Šveice)
2.	Ivars Punnenovs	1994.	185	85	1x	1x	Rapperswil-Jona Lakers (NLA; Šveice),
							Rapperswil-Jona Lakers U20 (Elite Jr. A; Šv.)

* Teodors Bļugers vēl nav iekļauts turnīra oficiālajā pieteikumā, bet plānots, ka pievienosies izlasei turnīra gaitā.

** Īsi pirms došanās uz pasaules čempionātu veselības problēmu dēļ aizsargu Haraldu Neimani, kas tika nosaukts izlases gala sastāvā, aizstāja aizsargs Jānis Jaks.

*** 2. decembrī pēdējā Latvijas U-20  izlases kandidātu “šotlistā” bija nosaukti, bet uz čempionātu Sanokā nedevās: vārtsargs Nils Grīnfogels; aizsargi Krists Apsītis, Toms Bernhards, Matīss Gelažis, Haralds Neimanis; uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs, Kārlis Ozoliņš, Deivids Sarkanis.

Galvenais treneris – Leonīds Tambijevs; treneri – Andrejs Banada, Ronalds Ozoliņš.

Plašākai ainavai:

• Latvijas un Polijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-15) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_POL_U-20_2013-12-15_kopsavilkums
• U-20 pasaules čempionāta (1. div. A grupa) statistikas lapa – iihf.com
• čempionāta spēļu tiešraižu lapa – youtube.com
• Latvijas U-20 izlases pieteikums čempionātam – iihf.com vai Latvijas_U-20_izlases_pieteikums_2013-12-15
• Latvijas U-20 izlases dalībnieku gala saraksts (2013-12-13) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts (2013-12-02) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases sastāva apskats – hokejablogs.lv

[Elvja Merzļikina foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Kurš un ko mācīsies no Latvijas U-20 izlases sliktākā čempionāta elitē?

Ja Latvijas U-20 izlase nebūtu izkritusi no elites, bet kaut kā noturējusies augstākajā sabiedrībā, tad droši, ka nācijas interese par šīs izlases gaitām būtu stipri mazāka. Taču tagad ir iespēja prasīt treneru vai federācijas vadības „skalpus”, cilāt dažādas problēmas, kuras, starp citu, ir ne pirmo gadu. Visai jezgai būs nekonvertētu santīmu vērtība, ja no tā nebūs mācījušās „attiecīgās iestādes”, kas atbildīgas par jauniešu hokeja saimniecības kārtību Latvijā.

Tiešām sliktākais sniegums elitē

Kopumā Latvijas U-20 izlase ir aizvadījusi piecus pasaules čempionātus elitē. Visi tie ir iegadījušies 21. gadsimtā, pēdējo 7 sezonu gaitā, un visos izlase aizvadīja pa 6 spēlēm; tādēļ ir savā starpā salīdzināmi diezgan tieši. Arī iepriekš reizes divas Latvijas U-20 izlase ir lidojusi ārā no elites, taču vēl nekad pirms šīs sezonas čempionāta, Latvijas juniori nebija šo turnīru pabeiguši bez nevienas uzvaras, bez neviena punkta, ar tik maz vārtu guvumiem, un arī 10. vieta junioru elitē ir pirmoreiz. Jāpiebilst, ka savulaik arī 9. vieta krita ārā uz 1. divīziju.

Protams, var atrast pozitīvas iezīmes. Piemēram, nebija neviena divciparu „zāģa”, bez kādiem nebija iztikts nevienā no iepriekšējiem pasaules čempionātiem elitē. Un arī vārtu zaudējumi šoziem ir bijuši mazāk nekā, piemēram, divos iepriekšējos elites līmeņa turnīros. Tomēr jāatkārtojas, bet visu izsaka „sausais atlikums” – 10. vieta… Iepriekš Latvijas U-20 izlase, lai arī „atkāpās” no elites, tad ar „kaujām”. Bet skaisti zaudējumi ir bijuši arī iepriekš… Ja negribam sevi mānīt un „slāpēt troksni”, tad pašiem sev skaidri jāatzīst – šis bija visšķidrākais Latvijas U-20 izlases starts elitē. Bez atrunām, bez attaisnojumiem, bez vaimanām par Latvijas resursiem un „mazumu”.

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē:

sezona	rezultāti	punkti	vārtu st.	vieta
2005./2006.	vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3
	vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0	3	14:30	9. vieta (ārā)
2008./2009.	vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10
	vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1	6	19:28	8. vieta
2009./2010.	vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12
	vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4	3	17:57	9. vieta (ārā)
2011./2012.	vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14
	vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT	2	12:44	9. vieta
2012./2013.	vs FIN 1:5; vs SUI 2:7; vs SWE 1:5
	vs CZE 2:4; vs SVK 3:5; vs GER 2:5	0	11:31	10. vieta

*

Vai bija visu laiku labākais Latvijas U-20 sastāvs?

Objektīvu stratēģisku priekšnoteikumu tam, lai Latvijas U-20 izlase nostartētu labāk par pieaugušo valstsvienību (10. vieta 2012. gadā), bija nosacīti vai, ja tikpat godīgi, to nebija nemaz. Vai pēdējo gadu gaitā ir notikuši būtiski uzlabojumi Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja sistēmā? Vai ir audzis Latvijas U līgu līmenis? Ir palielinājies hokeja skolu skaits un augusi esošo kvalitāte? Vai ir iekopusies perfekta Latvijas treneru skola? Vai varbūt treneri stāv rindā uz Latvijas U-20 izlases treneru posteni? Varbūt ir manāmi palielinājies Latvijas U-20 izlasei novirzītais finansējums? Piemēram, Dinamo ir iespēlējis kaut vienu junioru vecuma spēlētāju šosezon? Ja ir atrasts viens, divi „jā” uz kādu no retoriskajiem jautājumiem, tad priekšnoteikumi ir mazliet. Bet vai ir vispār??

Tomēr ir vairāki salīdzināmie parametri, kas no šīs sezonas Latvijas U-20 sasaukuma ir likuši gaidīt vairāk nekā no dažiem agrākiem. Arī no sastāva, kurā nav, piemēram, Girgensons vai Kļaviņš. Un ne tikai tāpēc, ka galvenais treneris grib kaut ko vairāk nekā cīnīšanos par palikšanu elitē. Arī ne tāpēc, ka kāds spēlētājs pirms čempionāta sapņo par medaļām. Tas nav pārmetums – mērķiem ir jābūt.

1994. gadu ir pieņemts uzskatīt par ļoti labu Latvijas hokejā. Arī tādi parametri kā spēlētāju pieredze U-20 un U-18 pasaules čempionātos elitē, hokejistu skaits no Ziemeļamerikas Top junioru līgām un pat auguma parametri šosezon ir labāki nekā dažus citus gadus.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze, drafti pirms konkrētā čempionāta (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs	2005./2006.	2008./2009.	2009./2010.	2011./2012.	2012./2013.
Iepriekš U-20 PČ (ieskaitot 1. div.)	10	11	9	6	10
Iepriekš U-20 PČ tikai elitē	0	1	9	0	10
Iepriekš U-18 PČ (ieskaitot 1. div.)	22	16	15	20	22
Iepriekš U-18 PČ tikai elitē	0	14	4	14	19
CHL; USHL; NCAA pieredze	3	2	1	4	5
CSHL; USHL draftēti	2	3	2	5	5
NHL draftēti	2	0	0	1	1
Augums no 185 cm	10	6	8	5	9
Svars no 85 kg	5	8	5	4	9
Maksimālā vecuma	11 (1986.)	12 (1989.)	11 (1990.)	9 (1992.)	10 (1993.)

*

Uz papīra vai datora ekrānā šīs sezonas Latvijas U-20 izlases salīdzināmie cipari izskatās itin pieklājīgi. Sasaukums neizskatās vājākais. Bet, kā zinām, cipari nespēlē. Pieri pierē, kauls kaulā iet fricis, krievs un letiņš… Neatkarīgi no statistiķu aprēķiniem.

Pagarinātā bērnība…

Taču ir parametrs, kuros 2012./2013. g. sezonas Junioru pasaules čempionāta sarkanbaltsarkanā valstsvienība „kāš vienos vārtos” visiem iepriekšējiem Latvijas U-20 izlases sasaukumiem iepriekšējos čempionātos elitē. Šis parametrs ir „pieaugušie spēlētāji” jeb spēlētāju skaits ar pieredzi pieaugušo līgās. Ja neņemam vērā Latvijas Virslīgu, kas ir stipri jauneklīga un kur ir arī, piemēram, „tīra” U-17 komanda (šosezon SK Rīga-96), tad pieaugušo hokeju no Latvijas U-20 izlases spēlē tikai 4 hokejisti (Kuzmenkovs, Nīmanis, Ozoliņš, Siksna). Ja vēl „atmīnuso” Baltkrievijas ekstralīgā startējošos, tad „pieaugušajās ārzemēs” paliek tikai Kristaps Nīmanis. Un ar tik nelielu skaitu ir izrādījies par maz…

Vai Latvijas juniori nevar vai negrib spēlēt pieaugušās komandās? Vēl jautājums vietā – cik daudz tad ir salīdzinoši augsta līmeņa pieaugušo komandu Latvijā? Pareizi – divas! Liepājas Metalurgs, kas arī taupības nolūkā pasācis jaunatnei dot vairāk spēles laika, un Rīgas Dinamo. Bet tālāk jau leģionāru gaitas… Vai nepieaugušie MHL un MHL B čempionāti, kur startē nu jau 4 komandas no Latvijas. Lai arī kā, bet paliek fakts, ka Latvijas U-20 izlase komplektācijas un satura ziņā attālinās no pieaugušo hokeja, arvien mazāk saņemot un/vai iesaistot spēlētājus ar „lielā hokeja” pieredzi. Un tas arī ļoti acīmredzami atspoguļojas junioru valstsvienības sniegumā.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze pieaugušo līgās (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs	2005./2006.	2008./2009.	2009./2010.	2011./2012.	2012./2013.
Līgas (ieskaitot Latvijas 1.)	22	21	20	16	16
Līgas (neskaitot Latvijas 1.)	16	14	16	9	4
Līgas (neskaitot Latviju/Baltkrieviju*)	7	5	5	3	1
Iepriekš pieaugušo PČ	2	0	0	0	0

*Arī neskaitot EEHL un dažādas pan-Baltijas līgas. **Pie pieaugušo līgām nav skaitītas Šveices 4. un 5. stipruma līgas, kā arī Francijas 3. līga. *** Skaitļos ir ierēķināti arī daži spēlētāji, kuriem pieaugušo līgas pieredze ir tajā sezonā vispār nevis tikai pirms U-20 pasaules čempionāta gadu mijā. Attiecīgi arī aktuālās sezonas (2012./2013.) skaitlis var teorētiski pieaugt.

Bet taču 1994. gads Latvijā ir tik labs? Uz šo jautājumu pirms gadiem diviem īsi un precīzi atbildēja Zemgus Girgensons, kuru aizvadītā čempionāta laikā darba devēji bija nolēmuši paturēt Ziemeļamerikā: „1994.gads visā pasaulē ir izdevies”…

Liepājas Metalurgs kā izlases īstenā bāze?

Pirms Junioru pasaules čempionāta Ufā par Latvijas U-20 izlasi dominēja viedoklis, ka valstsvienības uzbrukums ir labā līmenī, bet aizsardzība tāda pašvaka… Jo mums taču ir Kanādas junioru elites CHL līgās spēlējošie, viens kadrs no ASV koledžu līgas NCAA, Liepājas Metalurga rezultatīvākais spēlētājs un citi. Pieņēmums praksē nenostrādāja… Jāatkārtojas, bet tik maz vārtu guvumu kā šajā čempionātā (11), Latvijas U-20 izlasei nebija gadījies. Tiesa, priekšvēstneši jau bija pirms gada, kad 6 spēlēs trāpīts vārtos 12 reizes. Savukārt aizsardzības statistika – 31 vārtu zaudējums – šogad izrādījusies būtiski labāka nekā iepriekšējās divas reizes elitē.

Šajā situācijā simboliski, ka Latvijas U-20 izlases rezultatīvākais spēlētājs bija aizsargs – tās kapteinis Edgars Siksna, kuram 6 spēlēs sanāca 4 rezultatīvas piespēles. Pēc tam seko uzbrucēji Ņikita Jevpalovs (2+1) un Artūrs Kuzmenkovs (1+2), kā arī aizsargs Krišs Lipsbergs (0+3). Vienīgais izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu izrādījās uzbrucējs Kārlis Ozoliņš (+2). Ar neapbruņotu aci redzams, ka rezultāta organizēšanā un komandas „atslēgas lomās” ir bijuši tieši Liepājas Metalurgs ierindā pieaugušo līgā spēlējošie Siksna, Kuzmenkovs, Ozoliņš.

Vārtsardzība? Piemēram, Ivara Punnenova vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 4.27 un atvairīto metienu procents – 88,65% – ir attiecīgi labākais un otrs labākais cipars Latvijas junioru izlašu vārtsargiem elitē. Arī Merzļikina cipari GAA 5.85 un 86,02% nav sliktākie.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

	vārtsargs	sezona	vārts. U vecums	sp. laiks	atv. %	GAA
1.	Nauris Enkuzens	2008./2009.	U-20	346:18	90.27%	4.33
2.	Ivars Punnenovs	2012./2013.	U-19	224:37	88.65%	4.27
3.	Kristers Gudļevskis	2011./2012.	U-20	279:41	86.52%	5.15
4.	Uģis Avotiņš	2005./2006.	U-20	333:57	86.14%	5.03
5.	Elvis Merzļikins	2012./2013.	U-19	133:19	86.02%	5.85
6.	Rihards Cimermanis	2011./2012.	U-19	19:04	82.76%	15.73
7.	Jānis Kalniņš	2009./2010.	U-19	272:21	82.57%	9.25
8.	Raimonds Ermičs	2008./2009.	U-19	13:42	82.35%	13.14
9.	Kristaps Stiģis	2005./2006.	U-19	26:03	81.82%	4.61
10.	Elvis Merzļikins	2011./2012.	U-18	60:00	72.00%	14.00
11.	Raimonds Ermičs	2009./2010.	U-20	87:39	68.75%	10.27

*

Secinājumi?

Protams, kā jau katrai „neražai” arī Latvijas U-20 izlases pārceļošanai uz 1. divīziju tiek meklēti un atrasti vainīgie. Galvenais treneris Leonīds Tambijevs, LHF prezidents Kirovs Lipmans, nepalaistā Girgensona pārstāvētās komandas vadība un pat regulāro sezonu kalendāri – tas viss ir aprunāšanas aisberga redzamākā un populārākā daļa. Protams, katrs uzskaitītais elements ir pateicīgs kritikai. Katrs vārds, kas teikts pirms vai pēc fakta, var tikt un tiek izmantots pret teicējiem.

Īpaši jautra bija LHF prezidenta „pērle” uzreiz pēc Latvijas junioru pēdējās spēles Ufā: „Mērķis nav izpildīts un domāju, ka Tambijevs, visticamāk, nesaglabās savu amatu. Zinu, ko viņš teiks… Teiks, ka izlasei pietrūka pārbaudes spēļu, taču, ja čaļi ikdienā spēlē MHL, vai ar to nepietiek?” (citāts no Sportacentrs.com). Acīmredzot – nepietiek.

Katra mācību stunda ir tik vērta, cik no tās ir prasts mācīties. Tad jautājums – ko būs mācījušies par izlases startu atbildīgie amatpersonāži? Vai „reformas” aprobežosies tikai ar Tambijeva atlaišanu? Vienkāršākais jau kādu, lai arī pelnīti atbrīvot, un turpināt plostot virzienā, kur straume nes…

Vai arī tomēr ir pēdējais laiks stratēģiskiem lēmumiem U izlašu sakarā un skaidrai vīzijai, kurā virzienā ejam un kādus „transporta līdzekļus” izvēlamies? Protams, ja gribam kaut ko vairāk no hokeja Latvijā. Ja negribam, priecājamies par to, kas ir un kādreiz bij’…

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika elites U-20 pasaules čempionātā 2012. gada decembrī – 2013. g. janvārī, Ufā (saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	PM	met.
	UZBRUCĒJI
1.	Ņikita Jevpalovs	1994.	6	2+1	-8	8	17
2.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	6	1+2	-2	2	7
3.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	5	2+0	-4	4	6
4.	Artūrs Ševčenko	1994.	6	1+1	-2	0	4
5.	Roberts Lipsbergs	1994.	6	1+1	-4	2	11
6.	Teodors Bļugers	1994.	6	1+1	-8	8	18
7.	Edgars Kulda	1994.	6	1+1	-9	14	13
8.	Kārlis Ozoliņš	1994.	6	1+0	+2	0	7
9.	Lauris Rancevs	1993.	6	1+0	-4	2	8
10.	Toms Andersons	1993.	4	0+1	-1	6	4
11.	Rihards Bukarts	1995.	6	0+1	-1	6	8
12.	Edgars Kurmis	1993.	6	0+1	±0	14	5
13.	Andris Siksnis	1993.	6	0+0	-1	0	2
	AIZSARGI
1.	Pauls Zvirbulis	1993.	6	0+1	-1	2	4
2.	Edgars Siksna	1993.	6	0+4	-3	14	7
3.	Rinalds Rosinskis	1994.	6	0+1	-4	4	5
4.	Kristaps Nīmanis	1993.	6	0+0	-4	4	3
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	6	0+0	-4	6	6
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	6	0+3	-5	4	6
7.	Patriks Škuratovs	1994.	6	0+1	-5	0	1
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	atv.	atv.%	GAA
1.	Ivars Punnenovs	1994.	5	224:37	125 no 141	88.65%	4.27
2.	Elvis Merzļikins	1994.	3	133:19	80 no 93	86.02%	5.85
–	Vadims Miščuks	1993.	0	0:00	–	–	–

*

Papildu ieskatam:

• Latvijas U-20 izlases sniegums iepriekšējos U-20 pasaules čempionātos elitē (statistikas salīdzinājums): tepat
• Latvijas U-20 izlašu pieteikumi pasaules čempionātos elitē – iihf.com (2005./2006.;  2008./2009.; 2009,.2010.; 2011./2012.; 2012./2013.)
• Kirova Lipmana komentārs pēc Latvijas U-20 izlases zaudējuma Vācijas vienaudžiem (2013-01-04) – sportacentrs.com
• Latvijas U-20 izlases puišu statistika 2012./2013. g. sezonas pasaules čempionātā – iihf.com
• Latvijas U-20 izlases sastāvs, kandidāti un to piederība 2012./2013. g. sezonā: tepat

[Attēlā: Latvijas U-20 izlases puiši cīņā pret Zviedrijas junioriem 2012. gada 29. decembrī. Foto avots: fhr.ru (Almir Sibagatullin).]

Tambijeva izlases vārtu guvumi, piespēles un… centimetri

Latvijas U-20 izlase briest un nogatavojas junioru pasaules čempionātam, kas paredzēts gadu mijā Ufā, Krievijas Federācijā. Viens no izlases kandidātu atlases „sietiem” bija U-20 izlašu turnīrs Austrijā, kuru mūsējie pabeidza 2. vietā. Ko paši spēlētāji saka par turnīrā iespēto? Un, jokus mīlot, mazliet „absurda matemātikas”: Leonīda Tambijeva izlases rezultatīvākie centimetri ir 179-180, bet lietderīgākais cm – līdz 174.

Dalību U-20 izlašu turnīrā Telfs Cup Latvijas U-20 izlase pabeidza uz pozitīvas nots, turnīra pēdējā dienā, 9. novembrī, „izrēķinoties” ar Dānijas U-20 vienību (5:1). Tāds pats rezultāts bija dienu iepriekš, kad pievarēti mājinieki – Austrijas junioru izlase. Taču ar to visu bija par maz, lai turnīrā paņemtu galveno trofeju. Jo turnīra pirmajā dienā, 7. novembrī, par Latvijas U-20 izlasi pārāki bija izrādījušies Baltkrievijas vienaudži (2:3 OT).

Kā kopumā vērtējams izlases starts Telfsā?

„Spēlēs pret Austriju un Dāniju parādījām, ka esam spēcīgāki gan uzbrukumā, gan aizsardzībā; izpildījām trenera prasīto, pieturējāmies pie spēles plāna un rezultāts bija redzams. Pret baltkrieviem bija citādāk, viņi bija jau nedēļu gatavojušies ar šo sastāvu un principā jau iespēlējušies, turpretī mēs visi bijām tikai savākušies Telfsā. Spēle bija laba, bet tomēr neizmantojām izdevības līdz galam. Kopumā varu teikt, ka turnīrs tiešām bija izdevies, neskatoties uz zaudējumu overtaimā pret baltkrieviem,” spriež Latvijas U-20 izlases aizsargs Matīss Gelažis.

„Vajadzēja vinnēt turnīru… Pirms turnīra bija tikai divi treniņi, turklāt nepilnā sastāvā. Nebijām iespēlējušies, bet ar katru nākamo spēli jau spēlējām labāk – labāk izpildījām spēles plānu. Pie jauniem partneriem arī ir jāpierod, jāiespēlējas,” sniegumu Telfs Cup komentē junioru valstsvienības uzbrucējs Andris Siksnis. Te gan jāpiebilst, ka Latvijas U-20 izlases sastāvā Austrijas turnīrā puse komandas (13 no 26) regulārajā sezonā pārstāv vienu klubu – HK Rīga; tam būtu jāatstāj pozitīvu iespaidu tieši uz saprašanos laukumā. Arī tad, ja ikdienā nesanāk spēlēt vienā maiņā. „Tā noteikti ir priekšrocība,” piebilst Andris Siksnis.

Pretinieku spēks un nespēks

Latvijas junioru izlases dalībnieki par stiprāko pretinieku nosauc Baltkrievijas U-20 izlasi, tad seko Austrijas juniori, bet Dānijas U-20 valstsvienība esot bijusi švakākā. Tieši tādā secībā ar šīm junioru vienībām uzspēlēja Latvijas vienaudži.

Baltkrievijas U-20 (2:3 OT). „Kopumā dalība turnīrā nebija slikta, vienīgi pirmā spēle pret baltkrieviem bija pagrūtāka, bet pēc tam jau puiši iespēlējās. Pirmajā spēlē dažiem bija uztraukums, nesanāca izpildīt trenera prasības, bija grūtības ar uzbrukuma iesākšanu,” skaidro Latvijas U-20 izlases vārtsargs Ivars Punnenovs, kurš sargāja valstsvienības vārtus spēlē pret Baltkrievijas vienaudžiem. „Sābru” priekšrocība bijusi apstāklī, ka viņi jau vienu – divas nedēļas kopā trenējušies. Bet Latvijas juniori divos treniņos pirms turnīra paspējuši vien atstrādāt vairākumu, kas tad turnīrā bija salīdzinoši pieklājīgā līmenī. „Ja mums nebūtu pirmā spēle pret Baltkrievijas izlasi, tad mums būtu pirmā vieta,” ir pārliecināts Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Rustams Begovs.

Austrijas U-20 (5:1). „Pats esmu spēlējis pret lielāko daļu čaļu no Austrijas izlases, un, domāju, ka viņi nebija gatavi mūsu spiedienam jau no spēles pirmajām minūtēm. Viņi bija uzvarējuši dāņus iepriekšējā dienā; domājams, viņiem likās, ka varbūt paveiksies pret Latviju, bet pierādījām pretējo. Kopumā liekas, ka spēlē pret Latviju bija parādīts 80 – 90% no visa spēka, kas austriešiem ir. Jo spēlējot pret Baltkrieviju, Austrija tikai 3. periodā zaudēja vienīgos vārtus, un, spēlei beidzoties, zaudēja tikai ar 0:1,” spriež Latvijas junioru izlases aizsargs Matīss Gelažis, kurš regulāro sezonu aizvada Moser Medical Graz 99ers U20 komandā Austrijas U-20 līgā ar diezgan dzejisku nosaukumu – Erste Bank Young Stars League. „Austrijā tagad sāk spēlēt vairāk tādu kā Kanādas hokeju – viena, divas piespēles, ripa tiek ieraidīta uzbrukuma zonā un notiek cīņa pie bortiem, daudz spēka paņēmienu. Kaut gan arī Austrijas hokejs neatpaliek ar taktisko zīmējumu, nevar teikt, ka viņi tikai skrien un met – tā, kā to darīja dāņi. Kā Austrijas U-20 izlase spēlēja turnīrā, tāda tipa hokejs ir vērojams Austrijā vispār,” skaidro Matīss Gelažis. Latvijas U-20 izlase 59 minūtes „spieda” austriešus, sakrāja 5 vārtu guvumus, bet tomēr vienu „ielaida” spēles 60 minūtē. Atslāba? „Varētu būt, ka mazliet atslābām; tomēr rezultāts to nedaudz atļāva,” secina Rustams Begovs.

Dānijas U-20 (5:1). Dāņi turnīru pabeidza ar nulle punktiem, visiem pretiniekiem piekāpjoties pamatlaikā. Turnīra beigās Dānijas junioru valstsvienības statistika nav glaimojoša: vārtu starpība -8; stipri „šķidrs” vairākums (7,14% realizācijas); katastrofāls mazākums (57,89% izturētu mazākumu)… „Nevarēja īpaši saprast, kāda ir tā Dānijas komanda. Kad iemetām trīs golus, tad viņi apstājās,” tā Rustams Begovs.

Telfs Cup turnīra gala tabula (2012. g. novembris; PP = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. PP	zaud. PP	zaud.	punkti	vārtu st.	LAT U-20 vs.
1.	Baltkrievijas U-20	3	2	1	0	0	8	9-5	2:3 OT
2.	Latvijas U-20	3	2	0	1	0	7	12-5	–
3.	Austrijas U-20	3	1	0	0	2	3	5-8	5:1
4.	Dānijas U-20	3	0	0	0	3	0	6-14	5:1

*

Turnīra labākais uzbrukums

Kopumā 3 spēlēs Latvijas juniori saražoja 12 vārtu guvumus (t.i., vidēji spēlē 4), kas ir pieklājīgs sniegums, arī ņemot vērā, ka austriešu un dāņu valstsvienības bija ja ne klasi, tad pusklasi zemāka ranga vienības. Īpaši izcēlās saikne ‘Jeļisejevs – Kuzmenkovs’, kurā abi uzbrucēji saražoja pa sešiem punktiem. Nikolajam Jeļisejevam 4 vārtu guvumi un 2 rezultatīvas piespēles ļauj būt par Telfs Cup turnīra rezultatīvāko spēlētāju un labāko vārtu guvēju. Savukārt Artūrs Kuzmenkovs ar sešām rezultatīvām piespēlēm ir līderis visa turnīra piespēlētāju Topā, kā arī turnīra otrais rezultatīvākais spēlētājs. Pats Kuzmenkovs šo sniegumu komentē īsi: „Paldies maiņas biedriem par vārtu guvumiem…”

Otra rezultatīvākā sadarbība turnīrā konstatēta starp uzbrucējiem Bukartu-junioru un Siksni, kuri turnīrā salasīja pa četriem punktiem un savu statistiku īpaši uzlaboja turnīra pēdējā spēlē – pret Dānijas U-20 izlasi. Tas nozīmē, ka pret dāņiem bija visvieglāk? „Katru spēli uzlabojām sniegumu kā komanda, bet, ja salīdzina dāņus ar baltkrieviem, tad jā – bija vieglāk. Varbūt, ja pirmā spēle būtu pret dāņiem, arī cīņa pret dāņiem būtu sīvāka,” tā Andris Siksnis. Turnīra summā junioru izlases jaunākajam spēlētājam Rihardam Bukartam divi vārtu guvumi un divas rezultatīvas piespēles, bet viņa partnerim Andrim Siksnim proporcija: 1+3.

Priecējošs mazākums

Saskaņā ar turnīra statistiķu aprēķiniem Latvijas izlasei bija ne tikai apsveicams vairākums (30,0% realizācija), bet arī turnīra labākais mazākums – 94,12% neitralizācijas. Kas ir kompliments komandas aizsardzībai kopumā un aizsargiem konkrēti. Tomēr tikai puse Latvijas U-20 izlases aizsargu ir plusos – t.i., ar pozitīvu lietderības koeficientu. Pārējie – nelielos, bet mīnusos. Aizsargu ierindā izceļams Somijas 3.-ās stiprākās pieaugušo līgas komandā Waasa Red Ducks spēlējošais Kristaps Nīmanis, kuram pozitīvākais lietderības koeficients (+3) starp Latvijas U-20 izlases aizsargiem. Savukārt Liepājas Metalurgs aizsargs Edgars Siksna bija rezultatīvākais starp Latvijas junioru izlases aizsargiem (1+1). Kā kopumā vērtējams aizsargu sniegums? „Katrs cīnījās, centās sevi pierādīt, gūlās zem ripām un atdevās par 100% spēles plānam un trenera prasībām. Bija epizodes, sīkas kļūdas un nianses, kad kaut kas neizdevās, bet kopumā, uzskatu, ka aizsardzība bija pietiekami laba, vismaz uz šo turnīru. To arī pierāda fakts, ka netika ielaisti divās spēlēs kādi 3-4 vārti; piemēram, pret Austriju tikai beidzamajā minūtē tika ielaisti vienīgie vārti. Par savu sniegumu varētu teikt, ka varēju nospēlēt labāk, kaut gan kopumā uzskatu, ka bija normāli,” vērtē Latvijas U-20 izlases aizsargs Matīss Gelažis.

Komandas pēdējais bastions

Telfs Cup turnīrā Latvijas U-20 izlases sastāvā uzspēlēja abi līdzpaņemtie vārtsargi. Šveices stiprākajā junioru līgā spēlējošajam Ivaram Punnenovam nācās pacīnīties divās spēlēs – pret Baltkrievijas un Dānijas junioriem. HK Rīga „otrajam numuram” Rihardam Cimermanim – pret Austrijas vienaudžiem. Turnīra kopvērtējumā – pēc atvairīto metienu procenta – abi Latvijas valstsvienības vārtu vīri ieņēma 4. un 5. vietu. Labāks „procents” izrādījās Baltkrievijas U-20 izlases vārtsargam un diviem austriešiem. „Patika, kā abi vārtsargi darbojas. Bija epizodes, kad likās, ka tūliņ zaudēsim vārtus, bet tomēr kaut kādā veidā vārtsargs atvairīja raidīto metienu. Nebija nekādu stulbu kļūdu,” tā Matīss Gelažis. Vārtsargs Ivars Punnenovs par savu sniegumu teic: „Pirmā spēle pret baltkrieviem noteikti varēja būt daudz labāka. Pret dāņiem – 33 metieni, bija daudz darba, bet vārtos jutos ļoti labi. Tā, ka, domāju, ka nebija pārāk slikti”.

P.S. Rezultativitāte un lietderība „pret” centimetriem

Kā zināms, vairākos hokeja sekotājos mājo pārliecība, ka Latvijas U-20 izlases un HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs „nemīlot” garāko galu un dodot priekšroku mazajiem-ņiprajiem. Par prieku minētajiem kritiķiem ir mēģināts izveikt dažādus matemātiskus vingrojumus, lai izvērtētu garo un īso spēlētāju lietderību un noderību rezultāta izteiksmē.

Vispirms jāpiebilst, ka 17 – 19 gadus veciem spēlētājiem, kas vēl „piedalās” auguma izmaiņu procesā, ar grūtībām „noķerami” adekvāti fiksēti oficiālie auguma parametri. Un pat IIHF sava laika pieteikumos ir būtiskas kļūdas. Tā, ka, lai varētu ievērot precizitāti, jābrauc pie katra spēlētāja ar lineālu un svariem. Tāpēc nākas palikt pie līgu oficiālajiem datiem, kas tomēr mēdz „šilierēt” un novecot.

Visāda veida auguma un statistikas rādītāju koeficienti rādās bezgala absurdi ar tendenci „apmaldīties meistarībā”. Vienīgais stabilais secinājums – Telfs Cup turnīrā pārstāvētie īsākie spēlētāji nebūt nav tie švakākie, bet garākie – ne vienmēr statistiski jaudīgākie. Bet „lai dzīvo” Kants (bija tāds grūti uztverams filozofijas/filosofijas balsts) un absurds. Saprotamākais auguma salīdzinājums, rodas meklējot izlases rezultatīvāko un lietderīgāko centimetru…

Latvijas U-20 izlases auguma centimetru rezultativitāte Telfs Cup turnīrā 2012. g. novembrī. Rupjais aprēķins (ņemti vērā tikai laukuma spēlētāji):

cm kategorija	spēlētāji	vidēji punktu	vidēji +/-
-175	1	0	+2
176-180	8	2.13	+1
181-185	8	1.38	-0.38
186-190	3	0.33	+0.33
191-	0

*

Latvijas U-20 izlases auguma centimetru rezultativitāte Telfs Cup turnīrā 2012. g. novembrī. Precīzāks aprēķins (ņemti vērā tikai laukuma spēlētāji):

cm kategorija	spēlētāji	vidēji punktu	vidēji +/-
līdz 174	1	0	+2
175-176	0
177-178	5	1.8	+1
179-180	3	2.67	+1
181-182	4	0.25	-1.75
183-184	1	2	0
185-186	5	1.8	+1
187-188	1	1	0
virs 189	0

*

KLASISKĀ STATISTIKA. Latvijas U-20 izlases sastāvs un spēlētāju statistika Telfs Cup turnīrā 2012. g. novembrī (pēc komandas visām 3 spēlēm):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM		cm	kg
	UZBRUCĒJI
1.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	3	4+2	+2	6:1	4		180	77
2.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	3	0+6	+3	6:0	2		185	83
3.	Rihards Bukarts	1995.	3	2+2	+3	4:0	0		177	83
4.	Andris Siksnis	1993.	3	1+3	+3	4:0	2		178	80
5.	Kārlis Ozoliņš	1994.	3	1+1	0	4:1	2		183	73
6.	Rustams Begovs	1993.	3	1+0	+3	4:1	0		179	70
7.	Martins Lavrovs	1994.	3	1+0	0	1:0	8		187	85
8.	Edgars Kurmis	1993.	3	1+0	-2	1:2	4		179	69
9.	Toms Andersons	1993.	3	0+0	-2	1:2	0		182	76
10./12.	Georgs Golovkovs	1995.	3	0+0	-2	1:2	2		178	77
10./12.	Artjoms Dašutins	1993.	3	0+0	-2	1:2	2		182	87
10./12.	Lauris Rancevs	1993.	3	0+0	-2	1:2	2		186	81
	AIZSARGI
1.	Kristaps Nīmanis	1993.	3	0+0	+3	4:1	4		186	88
2.	Edgars Siksna	1993.	3	1+1	+2	6:1	0		185	90
3.	Edmunds Augstkalns	1994.	3	0+1	+2	3:1	16		178	90
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	3	0+0	+2	5:1	0		172	70
5.	Patriks Škuratovs	1994.	3	0+1	-1	2:2	6		181	79
6.	Matīss Gelažis	1994.	3	0+0	-1	1:1	0		185	89
7.	Jānis Jaks	1995.	3	0+0	-1	1:1	2		177	73
8.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	0+0	-2	1:2	2		182	78
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (sp. laiks)	GAA	met. (vz)	atv. %	SM		cm	kg
1.	Rihards Cimermanis	1993.	1 (59:53)	1.00	15 (1)	93.33%	0		180	70
2.	Ivars Punnenovs	1994.	2 (120:48)	1.99	54 (4)	92.59%	0		186	83

P.P.S. Latvijas U-20 izlasei bija arī viens komandas sods – 2 minūtes par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Spēlētāju auguma parametri pēc attiecīgos spēlētāju pārstāvēto līgu/klubu oficiālās statistikas, bet Andersona un Punnenova gadījumā – pēc pašu sniegtās informācijas pēdējo 1-2 gadu laikā (iespējams, novecojusi).

Izziņām:

• Latvijas U-20 izlases „summa” pēc Telfs Cup turnīra 2 spēlēm: tepat
• Latvijas U-20 izlases kandidātu komplekts un raksturojums pirms Telfs Cup (2012-10-30): tepat
• Nedaudz par Telfs Cup turnīra rezultātiem Austrijas Hokeja federācijas lapā – eishockey.at
• Latvijas un Dānijas U-20 izlašu spēles (2012-11-09) protokols – lhf.lv
• U-20 pasaules čempionāta mājaslapa – iihf.com

[Foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu Sergeja Žoltoka piemiņas  turnīra ietvaros 2012. gada 29. augustā. Foto autors: Āris Zobens.]