Olimpiskie rekordi Latvijas izlasē

Lielais notikums tuvojas! Līdz ziemas olimpiādei Sočos ir atlikušas skaitāmas dienas. Cerības kaļ visi – olimpieši, viņu apstāvētāji, līdzjutēji un pat tie, kas sakās ilūzijas nelolojam. Latvijas hokeja izlasei šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, ceturtās – pēc neatkarības atjaunošanas. Kuri hokejisti Latvijas olimpiskajā valstsvienībā ir atzīmējušies visspilgtāk un ar kuriem tad tiks salīdzināts šī gada olimpiskā komplekta sniegums?

Nav tā, ka Latvijas olimpiskā izlase ir kalnus gāzusi un visai pasaulei ierādījusi vietu. Tomēr Soči 2014 valstsvienībai būs jau ceturtā ziemas olimpiāde pēc kārtas; lai arī cik viegli/grūti dalība katrā nākusi, tas ir apliecinājums piederībai pasaules hokeja elitei. Pirmoreiz Latvijas valstsvienība ziemas olimpiādē uzspēlēja tālajā 1936. gada februārī Garmišā-Partenkirhenē. Diemžēl globālu politisko kataklizmu rezultātā Latvija zaudēja kā neatkarību, tā – nacionālo izlasi un tās pēctecību…

Laiks uzvarēt?

Nākamā olimpiāde jau bija pēc 66 gadiem – 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijai izdevās līdz šim augstākais sasniegums – 9. vieta (14 izlašu konkurencē). Tas bija vienīgais olimpiskais turnīrs, kurā Latvija uzvarēja kādā no spēlēm. Bija izcīnītas divas uzvaras, viens neizšķirts un vienā spēlē zaudēts. Citās olimpiādēs Latvijas izlasei uzvaru nav, tikai vēl viens neizšķirts – 2006. gadā Turīnā. Jāpiebilst, ka olimpiādēm atšķīrās gan spēļu skaits, gan izspēles kārtība, gan “sakritušie” pretinieki. Tomēr fakts paliek fakts – uzvaras bijušas tikai Soltleiksitijā 2002.

Vai kāds noķers Ņiživiju?

Visvairāk olimpisko spēļu – visas trīs 21. gadsimtā – ir bijušas pieciem Latvijas izlases vīriem: uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam, aizsargiem Rodrigo Laviņam, Kārlim Skrastiņam, vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Sergejam Naumovam. Ar piebildi, ka Masaļskis un Naumovs vienā no olimpiādēm pie reāla spēles laika netika. Masaļskis bija “tūrists” 2002. gadā Soltleiksitijā, bet Naumovs – 2010. gadā Vankūverā. Lielākais spēļu skaits olimpiādēs ir diviem izlases hokejistiem – Ņiživijam un Laviņam (pa 13 spēlēm). Sočos paredzēta ceturtā olimpiāde, dalībai kurā pieteikts Edgars Masaļskis, bet pie savas trešās olimpiādes plāno tikt vēl astoņi izlases hokejisti.

Visu laiku rezultatīvakie spēlētāji Latvijas izlasē ziemas olimpiādēs ir Aleksandrs Ņiživijs ar 12 punktiem (4+8) un Sandis Ozoliņš ar 8 punktiem (1+7). Ņiživijam, lai to sasniegtu, vajadzēja 13 spēles, bet Ozoliņam pietika ar sešām. Attiecīgi rezultatīvākais olimpietis Soču komplektā ir valstsvienības kapteinis Sandis Ozoliņš, bet otrs rezultatīvākais – Mārtiņš Cipulis, kurš pa divām olimpiādēm sakrājis 4 punktus (2+2). Nav tā, ka baigi daudz, bet pārējiem ir klājies pieticīgāk…

Vislielāko punktu ražu vienas olimpiādes ietvaros ir mācējuši sarūpēt Aleksandrs Macijevskis un Aleksandrs Ņiživijs, sakolekcionējot pa 5 punktiem (abiem pa 2+3) Soltleiksitijas olimpiādes 4 spēlēs. Šo sniegumu 2006. gadā Turīnā vēlreiz atkārtoja tas pats Ņiživijs (arī 2+3), bet jau 5 spēlēs.

Vai Ozoliņš labos savus rekordus?

Aizsargu visu laiku rezultativitātes rekords pieder Ozoliņam, bet vienas olimpiādes rezultatīvākā aizsarga rekords pieder Igoram Bondarevam (2+2) un atkal – Sandim Ozoliņam (0+4). Abi izcēlās Soltleiksitijā; ar atšķirību – Bondarevam vajadzēja visas 4 spēles, bet Ozoliņš piedalījās tikai vienā spelē, kurā tad arī nokārtoja četras rezultatīvas piespēles. Sandis Ozoliņš savu rekordu atkārtoja 2006. gadā Turīnā, bet citā proporcijā (1+3) un jau 5 spēļu summā.

Visu laiku lietderīgākie Latvijas olimpiskās izlases spēlētāji ir aizsargi Igors Bondarevs un Viktors Ignatjevs – abiem pa +5. Visvairāk soda minūšu iekrājuši Atvars Tribuncovs (18 minūtes) un Arvīds Reķis (16 minūtes); abiem uzkrājums veidojies 9 spēlēs.

Masaļska ceturtā olimpiāde

Lai arī Edgara Masaļska (pa labi novietotā attēlā) kontā jau ir trīs olimpiādes, un viņš ir pieteikumā ceturtajai, tomēr vislielākais spēles laiks starp Latvijas olimpiskās valstsvienības vārtsargiem ir Sergejam Naumovam – 300 minūtes jeb 5 pilnas spēles. Ar Naumovu vārtos Latvijai ir bijušas abas vienīgās olimpiskās uzvaras – 4:2 pret Austriju un 9:2 pret Ukrainu (Soltleiksitijā). Viņam arī labākā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) summa – 4.20. Savukārt, Masaļskim ir labākā atvairīto metienu procenta summa – 86,98%. Taisnības pēc jāatzīst, ka vārtsargu statistikas cipari ne tuvu nav ideāli, taču – tas ir olimpiskais hokejs.

Latvijas izlases uzbrucēju summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Aleksandrs Ņiživijs	3	13	4+8	-3	19	4
2.	Aigars Cipruss	2	9	3+3	±0	9	6
3.	Aleksandrs Macijevskis	1	4	2+3	+4	10	0
4.	Grigorijs Panteļejevs	2	9	2+3	+3	10	2
5.	Vjačeslavs Fanduļs	1	4	4+0	-1	7	2
6.	Harijs Vītoliņš	1	4	2+2	+4	4	0
7.	Leonīds Tambijevs	2	9	2+2	-1	18	10
8.	Mārtiņš Cipulis	2	9	2+2	-6	18	0
9.	Herberts Vasiļjevs	2	8	2+1	-8	9	10
10.	Aleksandrs Kerčs	1	4	0+3	-3	7	2
11.	Miķelis Rēdlihs	2	9	2+0	-8	11	8
12.	Ģirts Ankipāns	2	9	2+0	-10	18	4
13.	Aleksandrs Beļavskis	1	4	1+1	-2	7	4
14.	Aleksandrs Semjonovs	2	9	1+1	-3	18	6
15.	Mārtiņš Karsums	1	4	0+2	-2	4	2
16.	Armands Bērziņš	2	9	0+2	-7	4	6
17.	Māris Ziediņš	1	5	1+0	-4	5	6
18.	Sergejs Seņins	1	4	0+1	±0	2	4
19.	Lauris Dārziņš	1	4	0+1	-2	9	10
20.	Jānis Sprukts	1	4	0+1	-3	4	0
21.	Kaspars Daugaviņš	1	4	0+0	-2	6	2
22.	Gints Meija	1	4	0+0	-3	1	2
23.	Vladimirs Mamonovs	1	5	0+0	-5	9	4
24.	Aleksejs Širokovs	1	4	0+0	-5	3	2

–

Latvijas izlases aizsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Igors Bondarevs	1	4	2+2	+5	3	0
2.	Viktors Ignatjevs	1	4	0+0	+5	8	4
3.	Andrejs Maticins	1	4	1+2	+1	7	2
4.	Oļegs Sorokins	1	4	0+2	±0	4	4
5.	Kaspars Astašenko	1	3	0+1	±0	0	0
6.	Sandis Ozoliņš	2	6	1+7	-1	12	0
7.	Atvars Tribuncovs	2	9	2+1	-1	10	18
8.	Kristaps Sotnieks	1	4	1+0	-2	3	4
9.	Arvīds Reķis	2	9	0+0	-2	8	16
10.	Oskars Bārtulis	1	4	0+0	-3	1	2
11.	Kārlis Skrastiņš	3	10	0+1	-5	7	0
12.	Krišjānis Rēdlihs	2	9	0+1	-6	9	4
13.	Georgijs Pujacs	2	9	0+1	-6	5	2
14.	Guntis Galviņš	1	2	0+0	-6	0	0
15.	Agris Saviels	1	5	0+0	-8	4	8
16.	Rodrigo Laviņš	3	13	0+1	-14	6	6

–

Latvijas izlases vārtsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	OS	sp.	min.	vārtu z.	GAA	atv. met.	atv. %	soda min.
1.	Edgars Masaļskis	3*	5	276:37	25	5.42	167	86,98%	0
2.	Sergejs Naumovs	3*	5	300:00	21	4.20	138	86,79%	0
3.	Artūrs Irbe	2	4	207:58	18	5.19	95	84,07%	2
4.	Ervīns Muštukovs	1*	0	0:00	–	–	–	–	0

–

* Reāls spēles laiks Edgaram Masaļskim – 2 olimpiādēs, Sergejam Naumovam – 2 olimpiādēs, Ervīnam Mustukovam – nevienā.

Plašākām uzziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2002. gadā Soltleiksitijā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2006. gadā Turīnā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2010. gadā Vankūverā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika līdzšinējās olimpiādēs (ir atšķirības no IIHF) – lhf.lv
• 2014. gada Soču olimpiādes vīriešu hokeja sadaļa – sochi2014.iihf.com

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Lielbritānijas izlasi 2013. gada 7. februārī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Edgara Masaļska foto – spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Noslēdzošais kopfoto – spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā; foto avots: iihf.com.]

Dinamo ar dažādiem kapteiņiem

Jaunlaiku Rīgas Dinamo nepilnu sešu sezonu pastāvēšanas laikā ir spēlējuši deviņi vīri, kuru formu oficiālajās KHL spēlēs rotājis C (K) burts. Deviņi kapteiņi ar dažāda ilguma spēļu ciklu un pēdām Dinamo kopēja gleznā. Visilgak šis gods un pienākums “gūlās” uz Sanda Ozoliņa pleciem – kopā 204 oficialās spēles. Kāda ir Dinamo kluba pieredze ar kapteiņiem?

Pirmais  – Aleksejs Širokovs

Kā labi atceramies, Rīgas Dinamo pirmais kapteinis bija uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kopā ar viņu Rīgas komanda uzsāka gaitas jaunizveidotajā Kontinentālajā Hokeja Līgā. A. Širokovs kapteiņa pienākumus veica 23 spēles, bet pēc tam tika aizstāts ar aizsargu Rodrigo Laviņu.

Acīmredzot protokolēta komandas līdera pienākumus Aleksejam Širokovam nācās”nolikt” dēļ sportiskā snieguma, ar ko vadība un konkrēti galvenais treneris Juliuss Šuplers nebija apmierināti. Jau sezonas gaitā viņš sāka palikt ārpus pieteikuma, un sezonas beigās tika “atdots” redraftam (atteikumu draftam), kā rezultātā nonāca Habarovskas Amur sastāvā.

Pēc tam Širokova-vecākā ceļi ir veduši caur krievu, somu, čehu un arī Latvijas līgām uz Šveici. Un, nu, jau otro sezonu Aleksejs Širokovs ir viens no Šveices otrās līgas (NLB) kluba HC Red Ice līderiem. Bet kopš kapteiņa pienākumu pamešanas Dinamo saimniecībā ir palīdzējis Latvijas izlasei četros pasaules čempionatos.

Laviņš kā pārbaudīta vērtība

Pirmās sezonas (2008./2009.) turpinājumā Rodrigo Laviņš kapteiņa grožus “turēja” 29 oficiālajās spēlēs, iepauzējot vien uz 7 spēlēm, kad kapteinis bija Aleksandrs Ņiživijs. Laviņam kapteiņa uzšuvi nācās pielaikot vēl dažās spēlēs turpmākās sezonās. Bet kapteiņa palīga pienākumus veicis (nēsājis A burtu) vismaz 105 oficiālajās spēlēs, kas ir otrs lielākais sasniegums Rīgas Dinamo rindās.

Jāpiebilst, ka Laviņš joprojām – jau sesto sezonu ir Dinamo vērtība. Spēles laiks gan nav tik liels, kā pirmajos gados, bet – ir. Šosezon, vismaz pagaidām, tikai 13 spēles… Bet kopumā – jau 238 oficialās spēles KHL čempionātā.

Vienu spēli Laviņš bija kaptenis Dinamo otrajā sezona (2009./2008.), bet pēdējoreiz – četras spēles pēc kārtas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas pēdējā sērijā – pret Habarovskas Amur pagājušā gada martā.

Ozoliņa “ēra”

2009. gadā sākās Sanda Ozoliņa laikmets, kas ilga 3 sezonas. Tad uz sezonu iepauzēja, un ir atsācies no 2013. gada. Ozoliņš Dinamo sastāvā ir aizvadījis 204 oficiālas KHL spēles, summējot regulāro sezonu un play off. Un visās šajās spēlēs Sandis Ozoliņš ir bijis Dinamo kapteinis.

Pa starpu arī – KHL zvaigžņu spēlē Rietumu konferences izlases (Ozoliņa komandas) kapteinis. Bet pauzes laikā (2012./2013.) pamanījās kļūt par Atlant kapteini un palīdzēja nīkuļojošajai Mitišču komandai iekļūt play off-ā, kā arī atgriezās Latvijas izlasē, lai kā kapteinis veicinātu valstsvienības iespējas uzspēlēt Soču olimpiādē. Izdevās.

Lai Sandim Ozoliņam veselība un turpinās profesionāla sportista karjera, taču skaidrs, ka pēc viņa jebkuram pretendentam būs grūti būt kapteinim. Salīdzinājumi būs neizbēgami…

Ņiživijs kā Ozoliņa vietnieks

100%-īgi pilnas sezonas Dinamo sastāvā Ozoliņam uzspēlēt nav izdevies – ir nācies galvenokārt veselības dēļ vismaz dažas spēles pauzēt. Attiecīgi pirmajās Ozoliņa sezonās (2009./2010. un 2010./2011.) viņa galvenais “vietnieks” bija Aleksandrs Ņiživijs, kurš kapteiņa “uzplečus” jau bija izmēģinājis pirmajā KHL sezonā.

Kopumā Ņiživija kontā kā kapteinim ir 35 oficiālās KHL spēles, kas ir otra ilgākā kapteiņa “izdiena” pie Rīgas Dinamo. Kas vēl? Aleksandrs Ņiživijs ir līdz šim “visu laiku” ilgākais Rīgas Dinamo kapteiņa asistents; A burts viņa krūtis rotājis vismaz 194 oficiālajās KHL spēlēs visu sešu sezonu ilgumā. Nevienam citam dinamietim “asistenta” pienākumi nav gadījušies tik daudzu sezonu gaitā. Četrās sezonās A burtu izdevās epizodiski pielaikot Ģirtam Ankipānam.

Ņiživijs, tapat kā Rodrigo Laviņš, komandas rīcībā ir jau sesto sezonu. Bija neliela pauze pērn, kad viņš tikai “aizdots” uz HC Lev Praha, bet tas nav aprāvis viņa lojalitāti komandai. Lai arī spēļu skaits un punktu raža vairs nav tik apjomīga kā “senos laikos”, tomēr Ņiživijs joprojām spēj satamborēt un radīt galvassāpes pretinieku vārtsargiem. Īpaši, ja runa par situāciju 1-pret-1.

Mazliet Sprukts

Vai ir daudz tādu, kas atceras, ka Dinamo kapteinis oficialajās spēlēs ir bijis arī Jānis Sprukts? Tās ir 3 spēles 2012. gada janvārī un februārī, kad attiecīgajās spēlēs ierindā nebija Sandis Ozoliņš. Tās arī palika vienīgās, jo nākamajā sezonā Sprukts pārcēlās uz CSKA. Vēl Sprukta kontā ir vismaz 66 oficialās KHL spēles, kurās viņš nēsājis uzšuvi ar A burtu. Tas ir trešais lielākais apjoms šajā postenī aiz Ņiživija un Laviņa.

(Kapteiņu “uzskaitē” tiek ņemtas vērā tikai oficiālās KHL spēles – regulārā sezona, play off un Nadeždas kausa izcīņa. Neskaitot Špenglera, Prāgas, dažādu gubernatoru vai prezidentu kausu izcīņas u.c. turnīrus, pārbaudes spēles. Attiecīgi – pa labi novietotais attēls fiksēts, Spruktam pildot kapteiņa pienākumus Latvijas Dzelzceļa kausa spēļu gaitā 2011. gada augustā.)

Pēc Dinamo Jānis Sprukts jau otro sezonu ir KHL leģionāra “maizē”; tagad – Jaroslavļas kluba. Tur arī sava garoziņa… Šosezon Dinamo piekopj “repatriācijas” politiku, aicinot mājās pa KHL pasauli izkaisītos Latvijas hokejistus. Programmas “Nekur nav tik labi kā mājās” ietvaros šosezon ir atpakaļ Sandis Ozoliņš, Aleksandrs Ņiživijs, Mārtiņš Cipulis, Georgijs Pujacs, tagad arī Lauris Dārziņš. Varbūt tuvojas laiks no “trimdas” braukt mājās arī Jānim Spruktam…

Rautakallio kapteinis – Galviņš

2012./2013. g. sezona sākās kapteiņa Gunta Galviņa “zīmē”. Tiesa, aizsarga Galviņa debija kapteiņa postenī KHL oficiālajās spēlēs bija notikusi nedaudz agrāk – vēl Ozoliņa laikos. 2012. gada 22. februārī pret Sibir bija viena no tām spēlēm, kurās Sandis Ozoliņš nepiedalījās, un galvenais treneris Peka Rautakallio kapteiņa postenī “pamēģināja” arī Galviņu. Bet jau nākamā sezona Guntim Galviņam sākās “uz pilnu slodzi”. 33 spēles tosezon Galviņš bija Dinamo kapteinis, bet sezonas vidū tika atcelts… Viņa vietu ieņēma Mārtiņš Karsums.

Sezona kopumā Rīgas klubam ienācās diezgan bēdīga, un Galviņš tika atrasts kā viens no vainīgajiem. Runa ir gan par publiskajā telpā apgrozītajiem tematiem un niansēm, gan arī par Dinamo vadības operatīvo Galviņa “izsūtīšanu” – aizmainīšanu uz Hantimansijskas Jugra komandu uzreiz pēc sezonas beigām. Japiebilst, ka pēc kapteiņu nomaiņas Rīgas Dinamo tik un tā nespēja trapīt play off zonā, maigi izsakoties. Guntis Galviņš Hantimansijskā nepalika uz ilgu laiku; tagad zviedru hokeja elitē (SHL) – AIK klubā.

Ābola kapteinis – Karsums

Mārtiņa Karsuma debija Dinamo kapteiņa postenī noritēja vēl pirms iepriekšējā kapteiņa “atcelšanas” – 2012. gada 23. novembrī pret Ņeftehimik, kad nespēlēja oriģinalais kapteinis Guntis Galviņš. Vēl pēc sešām spēlēm Karsums kļuva pa komandas kapteini “uz palikšanu”, kapteiņa postenī aizvadot 26 spēles – regulārās sezonas atlikumu un lielāko daļu Nadeždas kausa izcīņas.

Karsumam tosezon arī bija kapteiņa palīga prakse – sezonas visās 33 spēlēs, kad kapteinis bija Galviņš, Karsums nēsāja A burtu. Tiesa, Nadeždas kausu cēla un mājās veda cits kapteinis – pēdējās un izšķirošās sērijas 4 spēles pret Amur Karsuma prombūtnes laikā kapteiņa pienākumi bija uzticēti tā brīža pieredzējušakajam Dinamo spēlētajam – Rodrigo Laviņam.

Runajot par Karsumu, interesanti, ka komandas vadība pēc sezonas atbrīvojās arī no komandas otrā kapteiņa, “pārdodot” Mārtiņu Karsumu uz Maskavas Dinamo… Rādās, ka Karsums ir viens no retajiem Latvijas hokeistiem, kas pēc Dinamo ir pratis labi iejusties leģionāra gaitās.

Krišjānis Rēdlihs – kapteinis uz vienu dienu

2012./2013. gada sezona rīdziniekiem bija dīvaina ne tikai ar netikšanu izslēgšanas spēlēs, galvenā trenera un kapteiņa rotācijām sezonas vidū, bet arī ar lielāko kapteiņu skaitu vienā sezonā. Kopā pieci vīri tās sezonas oficiālajās KHL spēlēs bija Rīgas Dinamo kapteiņi. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs ir kaptenis, kas šajā postenī aizvadījis vismazāko spēļu skaitu – vienu. Tas notika reizē, kad nevarēja spēlēt Martiņš Karsums – 2012. gada 24. decembrī pret Jugra komandu. Ta arī palika Rēdliha-vecākā vienīga reize.

Krišjānis Rēdlihs Dinamo ierindā ir jau sesto sezonu; nebūs pārsteigums, ja C burts kadubrīd atgrieztos pie viņa. It kā viņš nekad nav alcis būt redzamais līderis; visu sešu sezonu gaitā kapteiņa palīga (A) pienākumi veikti tikai 8 spēlēs. Taču cilvēki mēdz mainīties, nobriest jauniem izaicinājumiem un pienākumiem.

Ozoliņa atgriešanās un viņa pārinieks Reķis

2013. gada starpsezonā Dinamo ierindā atgriezās Ozoliņš un Kaptenis vienā personā. Šosezon Sandis Ozoliņš ir bijis vadonis 46 spēlēs, bet pēdējās 3 ir nācies izlaist. Prombūtnes laikā kapteinis ir Arvīds Reķis. Jāatgādina, ka Reķim debija kapteiņa godā oficiālā KHL spēlē notika jau iepriekšējā sezonā – 2013. gada 11. martā pret Minskas Dinamo, cīnoties par Nadeždas kausu. Tosezon Reķim bija tikai viena spēle ar C burtu, šosezon vēl 3…

Arvīds Reķis skatuves pirmajā plānā redzams reti. Kamerām smaida, pirutes taisa un intervijas sniedz citi. Reķis cenšas būt droša aizmugure – bloķē metienus, “vāc atkritumus” savu vārtu priekšā. Šobrīd ir viens no pieredzējušākajiem vīriem Dinamo rīcībā, dzimis vēl “tālajos” 70.-ajos gados. Taču C burtu nēsā ne tikai dēļ gadiem, bet ir piemērs ar attieksmi pret darbu.

P.S.

Šosezon Dinamo kapteiņiem visās līdzšinējās 49 spēlēs ir asistējis (A) uzbrucējs Pols Ščehura. Tā kā kanādietis vienu spēli pildījis kapteiņa palīga pienākumus iepriekšejā sezonā, tad viņa pieredze ar A burtu ir 50 oficialajās KHL spēlēs. Tas ir lielākais apjoms, ko asistenta postenī veicis leģionārs. Bet uzskaitot visus Dinamo kapteiņa asistentus, tas ir piektais rādītajs – aiz Ņiživija (194), Laviņa (105), Sprukta (66), Ankipāna (58). Ščehuram asistentu sarakstā seko Ivanāns (47), Pujacs (45), Tribuncovs (39) utt.

Rīgas Dinamo kapteiņi 2008. – 2013.  g. KHL oficiālajās spēlēs – regulārajā sezonā, play off un Nadeždas kausa izcīņā; norādīts spēļu skaits un iekavās uzvaretās-zaudētās spēles (2013./2014. g. sezonā pēc 49 spēlēm; saskaņā ar KHL spēļu protokoliem):

kapteinis	08./09.	09./10.	10./11.	11./12.	12./13.	13./14.	KOPĀ	% uzvaru
Ozoliņš	–	49 (24-25)	52 (28-24)	57 (26-31)	–	46 (28-18)	204 (106-98)	51,96%
Ņiživijs	7 (4-3)	15 (6-9)	13 (4-9)	–	–	–	35 (14-21)	40,00%
Laviņš	29 (15-14)	1 (1-0)	–	–	4 (3-1)	–	34 (19-15)	55,89%
Galviņš	–	–	–	1 (1-0)	33 (10-23)	–	34 (11-23)	32,35%
Karsums	–	–	–	–	26 (12-14)	–	26 (12-14)	46,15%
A.Širokovs	23 (10-13)	–	–	–	–	–	23 (10-13)	43,48%
Reķis	–	–	–	–	1 (1-0)	3 (2-1)	4 (3-1)	75%
Sprukts	–	–	–	3 (2-1)	–	–	3 (2-1)	66,67%
Kr.Rēdlihs	–	–	–	–	1 (0-1)	–	1 (0-1)	0%

* KHL oficialo spēļu protokolos kapteiņu uzskaitē nepilnu 6 sezonu gaitā ir fiksētas 3 kļūdas: 2010-11-19 spēlē norādīts Ņiživijs, bet bija Ozoliņš; 2012-02-22 norādīts Ņiživijs, bet bija – Galviņš; 2013-09-10 norādīts Reķis, bet bija – Ozoliņš. Kapteiņa palīgu (A) uzskaitē neprecizitāšu ir vairāk, t.sk. piecos gadījumos norādīts tikai viens asistents, dažās spēlēs nepareizi norādīti pienakumu pildītāji.

[Aleksejs Širokova foto avots: dinamorigahockeycards.weebly.com. Rodrigo Laviņa, Sanda Ozoliņa, Aleksandra Ņiživija un Jāņa Sprukta foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Gunta Galviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Mārtiņa Karsuma un Arvīda Reķa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Krišjāņa Rēdliha foto avots: Sportacentrs.com.]

Galviņa debija, mūsējie Zviedrijā un zviedru hokejs Laviņa vērtējumā

GUNTIS GALVIŅŠ ar uzvaru ir debitējis Zviedrijas stiprākās līgas (SHL) kluba AIK krāsās, un tas šosezon jau ir trešais Latvijas hokejistu mēģinājums nostiprināties zviedru elites čempionāta kluba sastāvā. Šosezon jau pamēģināja Jēkabs Rēdlihs un Edgars Kļaviņš. Kā mūsējiem ir veicies Zviedrijas elites līgā? Bet, kas vispār ir zviedru elites hokejs, atbild RODRIGO LAVIŅŠ.

Jau tradicionāli par vienu no stiprākajiem Eiropas hokeja čempionātiem tiek uzskatīta Zviedrijas stiprākā līga, kas 2013. gadā ieguva nosaukumu SHL (Svenska hockeyligan), bet iepriekš bija pazīstama kā Elitserien. Tagad tās ir 12 vienības, kas izspēlē regulāro sezonu, no kuras sešas stiprākās garantē vietu izslēgšanas spēlēs. Bet vēl četras (7.-10. vietu ieņēmēji) pacīnās par atlikušajām divām vietām play off-ā. Savukārt regulārās sezonas divas vājākās komandas pēc tam ir spiestas “aizstāvēt godu” kvalifikācijas turnīra (Kvalserien) ietvaros, kur kopā ar stiprākajām zviedru otrās līgas HockeyAllsvenskan komandām sacenšas par vietu elitē nākamajā sezonā. Jāpiebilst, ka rotācija starp abām līgām ir diezgan ierasta. Piemēram, daži vēl neseni elites čempioni tagad spēlē otrajā līgā.

Uz Zviedriju!

Pēc tam, kad “dzelzs priekškars” zuda un Latvijas hokejistiem pavērās iespēja un nepieciešamība izbaudīt leģionāru gaitas ārvalstu čempionātos, Zviedrija kļuva par diezgan cerētu mērķi. Tomēr Zviedrijas stiprākajā čempionātā ne vienmēr ir varēts nostiprināties. Līdz šim kopumā 12 mūsējie hokejisti ir spēlējuši zviedru hokeja elitē. Turklāt četri no viņiem tikai dažas spēles – t.i., mazāk par 20. Tagad Galviņu ieskaitot, Zviedrijas virslīgā ir spēlējuši 13.

Vislielākais Latvijas spēku “sabiezējums” Zviedrijas stiprākajā līgā fiksēts 2000./2001.g. sezonā, kas zviedru elitē uzspēlēja 4 mūsējie sportisti – Aleksandrs Beļavskis (augstāk pa labi novietotā attēlā), Viktors Ignatjevs, Sergejs Naumovs un Aleksandrs Semjonovs. Salīdzinoši paprāva Latvijas hokejistu brigāde zviedru elitē uzspēlēja pēdējā sezonā pirms KHL izveides (2007./2008.) – aizsargi Rodrigo Laviņš, Krišjānis Rēdlihs un Atvars Tribuncovs, kuri jau nākamajā sezonā stiprināja jaunizveidotās Rīgas Dinamo aizsardzības ierindu.

Tribuncovs un Kļaviņš kā izņēmumi

Pēc KHL izveides Latvijas hokejistu ne īpaši lielā plūsma Zviedrijas stiprākā čempionāta virzienā apsīka. Bija tikai daži izņēmumi. Pirmās KHL sezonas (2008./2009. ) gaitā Rīgas Dinamo šķīrās no Atvara Tribuncova, un viņš sezonu pabeidza sev jau salīdzinoši ierastajā zviedru elites čempionātā. Pēc tam 3 sezonas tur nenonāca neviens mūsējais.

2012./2013. g. sezona nesa patīkamu pārsteigumu – Zviedrijas galvenajā hokeja līgā no šīs valsts junioru čempionāta izsitās Zviedrijas jauniešu komandās jau vairākus gadus spēlējušais latviešu uzbrucējs Edgars Kļaviņš (līdzās pa labi novietotā attēlā), kurš tās sezonas gaitā AIK sastāvā sakrāja 30 spēles, 5 rezultativitātes punktus un pozitīvu lietderības koeficientu (+5). Diezgan pieklājīgi debijai vēl juniora (U-20) vecumā.

“Neieņemamā” Zviedrija

Jaunā 2013./2014. g. sezona sākās cerīgi. SHL čempionāts startēja ar diviem mūsējiem – Kļaviņu un aizsargu Jēkabu Rēdlihu. Tomēr Edgars Kļaviņš SHL čempionātā šosezon ir aizvadījis tikai 6 spēles, bet lielāko daļu ārpusē – AIK kluba junioru vienībā, kā arī “aizdots” zviedru otrās (HockeyAllsvenskan) un trešās līgas (Division 1) komandām. Savukārt Jēkabs Rēdlihs (zemāk pa labi novietotā attēlā) pirms pārbaudes laika līguma nepagarināšanas MODO Hockey sastāvā uzspēja aizvadīt tikai 4 spēles.

Tagad uz regulārās sezonas beigu akordiem tas pats Kļaviņa pārstāvētais AIK klubs ir parakstījis latviešu aizsargu Gunti Galviņu, kurš jau ilgāku laiku pēc atbrīvošanas no KHL vienības Jugra bija bez darbavietas. AIK šobrīd ierindojas 12. (pēdējā) vietā SHL čempionātā, un pat ja neiekļūst izslēgšanas spēļu “zonā”, pastiprinājumam ir nozīme, ja to izmanto SHL kvalifikācijā, cīnoties par palikšanu augstākajā sabiedrībā.

Mūsu rekordi zviedru elitē

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordu zviedru elitē 2000./2001. g. regulārajā sezonā ir iezīmējis uzbrucējs Aleksandrs Beļavskis, kurš IF Björklöven ierindā 48 spēlēs tika pie 40 punktiem (21+19). Dalītā 2./3. vietā ar 27 punktiem ierindojas tas pats Beļavskis ar sniegumu citā sezonā un uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs, kurš uzspīdēja jau minētās IF Björklöven komandas sastāvā 1998./1999. g. sezonā. Rezultatīvākais Latvijas pilsonības aizsargs pie zviedriem viņu elitē ir bijis Atvars Tribuncovs; viņam 2007./2008. g. regulārajā sezonā MODO Hockey sastāvā sakrājās 12 punkti (3+9) 33 spēlēs. Tribuncovam arī lietderības rekords starp mūsu aizsargiem (+4). Vārtsargu rekordu pretendents ir tikai viens – Sergejs Naumovs, kurš pie zviedriem elitē aizvadīja nepilnas divas sezonas. Rekordu zviedru stiprākās līgas izslēgšanas spēlēs mūsējiem ir stipri pamaz, jo play off-os ir cīnījušies tikai četri Latvijas hokejisti.

Visilgāk no mūsējiem zviedru elitē ir spēlējuši 3 mūsējie – Beļavskis, Laviņš un Tribuncovs. Viņi tur aizvadījuši pa četrām dažāda spēļu apjoma sezonām. Lielākais mūsu “ilgdzīvotājs” zviedru elitē ir tieši Rodrigo Laviņš, kuram regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu summā fiksētas 148 spēles. Attiecīgi arī Rodrigo Laviņam daži jautājumi par Zviedrijas elitē spēlēto hokeju.

LAVIŅŠ: “ZVIEDRI JŪTAS KARAĻI HOKEJĀ”

Jautājums: Vairākas sezonas esi spēlējis Zviedrijas elitē, dažādos klubos. Kā Tu kopumā varētu raksturot Zviedrijas elites līgas spēlēto hokeju?

Rodrigo Laviņš: Uzreiz pateikšu, ka ir krasa atšķirība starp somu un zviedru hokeju. Daudziem liekas, ka skandināvi spēlē kaut kur vienu hokeju. Bet tie ir divi atšķirīgākie hokeji, ko spēlē somi un ko zviedri. Ja ņem salīdzinājumā ar KHL, tad Zviedrijā arī sava specifika. Es pat teiktu – Zviedrijā ir grūtāk spēlēt nekā KHL. KHL ir vairāk improvizācijas. Zviedrijā [hokejs ir] diezgan pragmatisks, balstīts uz taktiku, un tur kārtīgi seko trenera norādītajam zīmējumam. Tas hokejs ir ļoti sakārtots, ļoti pārdomāts; viņi ir vieni no vadošajiem speciālistiem taktiskajā jomā.

Protams, viņi ir tehniski un fiziski ļoti labi sagatavoti. Zviedru spēlētāji ir masīvi, masīvāki kā somi, piemēram, vai – kaut vai latvieši. Viņi ir lieli augumā, tātad tur ir spēka spēle. Neteiksim, ka spēka spēle tur [zviedru elitē] ir vairāk nekā tai pašā Somijā, bet tur [zviedru elitē] ar ripu kādu apvest vai iziet vienatnē [pret vārtsargu] ir ļoti grūti. KHL-ā vispateicīgāk ir tādā ziņā, ka te ir radošāks hokejs, interesantāks. Te tev neviens nedos, negrūdīs mugurā, vienkārši netaisīs spēka paņēmienu, ja tas nav nepieciešams. Zviedrijā spēka paņēmiens būs noteikti – vai nu tas ir nepieciešams vai nav. Vienkārši tā vajag.

Vēl pateikšu vienu lietu – organizatoriskajā ziņā tur viss ir, es domāju, daudz augstākā līmenī nekā KHL. Skandināviem tas ir – viņi skatās kā ir NHL un viņi cenšas to visu atkārtot, cik nu tas budžets atļauj. Ģērbtuvēs viņiem viss ir, varbūt ne tas jaunākais un vai ne tas smukākais. Bet viņiem ir viss nepieciešamais, kas profesionālam hokejistam vajadzīgs.

Pēc tam, kad 2013. gadā Zviedrija uzvarēja pasaules čempionātā, viens no zelta medaļu ieguvējiem – Daniels Sedins zviedru hokeju raksturoja kā garlaicīgu hokeju. Piekrīti tam?

Zviedri rādīja visneinteresantāko hokeju pēdējo desmit gadu laikā, bet viņi to zeltu izcīnīja. Ar garlaicīgāko hokeju viņi to zeltu dabūja. Domāju, ka daudzi būtu priecīgi ar garlaicīgu hokeju dabūt zeltu. Jā, es pilnīgi piekrītu – spēlēt Zviedrijā ir grūtāk, bet nudien nav interesantāk kā, teiksim, KHL, jo šeit ir daudz interesantāk un radošāk – tu vari vairāk domāt un kaut kā izpausties.

Vai Tev pašam bija viegli pielāgoties zviedru hokejam? Kas Tev nāca tā vieglāk, kas – grūtak?

Nebija viegli, tur psiholoģiski arī nav viegli, jo tur viss ir labi, viss ir… Tonis netiek nekad pacelts, viss ir savos rāmīšos, un pie tā pierast arī dažreiz ir grūti. Liekas, ka tev ir kādu piecu spēļu sērija zaudēta, un tad tur vajadzētu būt – lidot miskastēm pa gaisu un pudelēm ģērbtuvē, bet tur nekas tāds īpašs nenotiek. Tur viss ir mierīgi, apdomīgi, iet padzert kafiju un aprunājās.

Jau raksturoji zviedru hokeja saimniecību ka tādu paraugu. Tā vienmēr ir bijis?

Es domāju ka jā, un tā arī būs. Mums vispār jāņem paraugs no zviedriem, no somiem, es uzskatu. No somiem – it sevišķi. Kā mazas valsts ar labu hokeju, sakārtotu organizatorisko vidi tā, ka [viņus] apsteidz tikai NHL, jo viņiem ir vairāk līdzekļu.

Kas Tev pašam ir tie spilgtākie iespaidi no šīm sezonām Zviedrijā? Patīkamākās atmiņas?

Brynäs komandā ar Niklasu Bekstrēmu, kad viņš bija vēl jaunais, spēlējām kopā un bija interesanti. Un tad vēl bija veterāns 42-gadīgs Tomijs Hedins [Tommy Sjödin]. Vārtsargs Juhans Holmkvists – spilgta personība. Man palicis atmiņā tas gads [2005./2006.], diezgan veiksmīgs. Play off-os kaut gan pirmajā raundā zaudējām, bet bijam tuvu tam, lai tiktu tālāk. Arī ļoti spilgta personība zviedru hokejā man bija treneris Leifs Borks. Viņš ir pazīstams jebkuram zviedram. Tā kā Tihonovs Krievijā. Ļoti interesanta personība. Pēc tās sezonas, kad viņš beidza trenēt hokeja komandu, viņš paņēma [trenēt] futbola komandu.

Tik ļoti vispusīgs?

Es nezinu, bet viņš laikam to var. Viņš ir televīzijas seja, viņš ir avīzes galvenais redaktors, tad viņš ir hokeja treneris, tagad viņš ir futbola treneris, viņš ir viss vienā.

KHL mēdz raksturot kā stiprako līgu Eiropā, Eirāzijā. Vai tas tiešām tā ir, salīdzinot ar zviedru eliti?

Domāju, ka ir, tikai no spēlētāju atlases [vien], dēļ tā, kādas naudas maksā, un visi tiecās uz turieni un, ja kāds grib apšaubīt, tad, es domāju, tā [KHL] noteikti ir stiprākā. Bet tas nenozīmē, ka kāds zviedru klubs nevar uzvarēt kādu KHL klubu. Vienkārši tādi tie apstākļi ir, tas ir ne tikai no spēlētā hokeja, tas ir vispār, no budžetiem. Spēlētāji grib spēlēt KHL, es domāju, arī zviedri. Un nopelnīt naudu.

Cik viegli leģionāram ir iejusties zviedru elitē? Kā tur komanda pieņem, personāls, fani? Stāsta, ka piemēram Čehijā ir ļoti grūti.

Zviedrija principā ir ļoti viegli. Tur ir ļoti pretimnākoši visi – vadība, spēlētāji. Tur pirmais jautājums: kāds viņš ir pēc rakstura, vai viņš iederas kolektīvā? Tas viņiem ir standarts; tur neprasa – vai viņš ir labs hokejists? Ja viņš ir nelabvēlīga persona ģērbtuvē, tad viņš nav tur laipni gaidīts.

Daudzi Latvijas hokejisti, Tavi kolēģi, ir ievilinājušies zviedru tīklos, ilgstoši strādājuši arī kā treneri – Beļavskis, Semjonovs. Kas Tavuprāt vilina Latvijas hokejistus beigt karjeru un turpināt tur? Tā sakārtotība?

Viņi tur spēlēja ilgāku laiku, bērni tur izauga, vide tik pazīstama, un piedāvāja tur trenera darbu. Nedomāju, ka kāds tagad rautos, kurš nav tur spēlējis. Zviedriem ir sava tā vide, un viņi īpaši ārzemniekus nepiesaista; viņi jūtas karaļi hokejā, un viņiem ir savi kadri visās jomās. Beļavskis un Semjonovs ir tur labi pazīstami, novērtēti un tāpēc viņiem piedāvāja darbu. Bet tā no jauna mesties iekšā – tas nav viegli Zviedrijā.

P.S.

Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā regulārajās sezonās:

spēlētājs	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Beļavskis	1993./94.	IF Björklöven	22	7+11	n/d
	1994./95.	Västra Frölunda HC*	19	2+4	n/d
	1998./99.	IF Björklöven	46	10+17	±0
	2000./01.	IF Björklöven	48	21+19	-19
Aleksandrs Semjonovs	1998./99.	IF Björklöven	48	14+13	-12
	2000./01.	IF Björklöven	46	9+15	-21
	2003./04.	Leksands IF	2	1+0	±0
Edgars Kļaviņš	2012./13.	AIK** (Solna)	30	1+4	+5
	2013./14.	AIK** (Solna)	6	0+0	-1
Andrejs Ignatovičs	2001./02.	Djurgårdens IF	47	3+3	+1
Harijs Vītoliņš	1995./96.	Rögle BK	19	3+2	n/d
Grigorijs Panteļejevs	2001./02.	Södertälje SK	11	4+1	-3
AIZSARGI
Rodrigo Laviņš	1998./99.	AIK** (Solna)	15	1+2	-3
	2005./06.	Brynäs IF	45	5+2	-12
	2006./07.	Brynäs IF	43	0+2	-5
	2007./08.	Södertälje SK	34	0+1	-7
Atvars Tribuncovs	2005./06.	Mora IK	39	4+7	-1
	2006./07.	Färjestad BK	16	1+6	+4
	2007./08.	MODO Hockey	33	3+9	+2
	2008./09.	Skellefteå AIK	9	1+3	+2
Viktors Ignatjevs	2000./01.	Leksands IF	39	0+1	-12
Krišjānis Rēdlihs	2007./08.	Linköpings HC	9	0+0	-3
Jēkabs Rēdlihs	2013./14.	MODO Hockey	4	0+0	+2
Guntis Galviņš***	2013./14.	AIK (Solna)	1	0+0	±0
VĀRTSARGI				Atv. %	GAA
Sergejs Naumovs	2000./01.	Leksands IF	9	88,2%	3.01

2001./02.

Djurgårdens IF

35

90,7%

2.38

–

* Västra Frölunda HC = tagad Frölunda Indians (Frölunda HC).

** AIK lieto arī nosaukumus – AIK IF, AIK Hockey (nejaukt ar Skellefteå AIK).

*** Guntim Galviņam SHL sezona tikko sākusies.

Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā izslēgšanas spēlēs:

spēlētājs	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-
aizs. Atvars Tribuncovs	2007.	Färjestad BK	9	0+3	-4
	2008.	MODO Hockey	5	0+1	-3
	2009.	Skellefteå AIK	10	0+0	-1
aizs. Rodrigo Laviņš	2006.	Brynäs IF	4	0+2	-2
	2007.	Brynäs IF	7	1+0	-2
vārts. Sergejs Naumovs	2002.	Djurgårdens IF	5	Atv. 88,8%	GAA 2.58
uzbr. Andrejs Ignatovičs	2002.	Djurgårdens IF	1	0+0	±0

–

Papildu info:

• SHL mājaslapa – shl.se
• SHL statistikas sadaļa – shl.se
• Zviedru līgu statistikas lapa – stats.swehockey.se
• Volx Blogs par SHL – volx2.tumblr.com
• Gunta Galviņa debijas spēles (2014-01-16) online pieraksts – shl.se

[Aleksandra Beļavska foto avots: russkije.lv. Edgara Kļaviņa foto avots: hockeysverige.se. Jēkaba Rēdliha avots: allehanda.se. Rodrigo Laviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Gudļevskis. ECHL. Varianti?

Kad īsi pirms NHL sezonas starta Kristeru Gudļevski pārcēla no Tampa Bay Lightning treniņnometnes uz Ziemeļamerikas trešā ranga līgas ECHL klubu, iedunējās trauksmes zvani. Kā tad tā?! Tas viss pēc tāda pēkšņa un strauja karjeras uzrāviena – vērā ņemamas debijas pasaules čempionātā, NHL drafta un veiksmīgas dalības Lightning nometnēs…

Acīmredzot vairumu 21 gadus vecā latviešu hokejista gaitu sekotājus sabiedējis ECHL raksturojums kā ‘ASV trešā ranga līga’. Iespējams, ka daļa “karsēju” jau pēc vienas pārbaudes spēles ar 34 minūtēm spēles laika bija Gudļevskim “rezervējuši” vietu Tampa Bay Lightning pamatsastāvā. Bet – visam sava secība.

Kas tas tāds ECHL?

East Coast Hockey League – Austrumkrasta hokeja līga, kas patiesībā sen vairs nav tikai ASV Austrumkrasta jeb Atlantijas okeāna piekrastes līga, izveidojās 1988. gadā. Savu atbilstību nosaukumam tā pazaudēja pēc 14 gadiem – 2002. gadā, kad faktiski sevī uzsūca WCHL (West Coast Hockey League) klubus. Tā sanāk, ka ne tikai Kalifornija, bet arī, piemēram, Aļaska – paliela izmēra pussala starp Kluso un Ziemeļu Ledus okeāniem – skaitās “Austrumkrasts”.

Tagad līga vieno 22 klubus, kas izmētāti pa Savienoto Valstu teritoriju. Tiktāl ģeogrāfija, bet visādi citādi – ECHL ir NHL fārmlīga uzreiz aiz AHL. Attiecīgi Florida Everblades, uz kurieni nosūtīts Kristers Gudļevskis, ir viens no Tampa Bay Lightning fārmklubiem. Turklāt Everblades ir ne tikai Lightning, bet arī cita NHL kluba – Carolina Hurricanes – fārms. “Pa ceļam” uz augšu Tampas virzienā vēl ir AHL klubs Syracuse Crunch, kas tad uzskatāms par nākamo pakāpienu virs ECHL vienības.

Vai ECHL ir katastrofa?

Šajā gadījumā par jebkādu daiļrunību efektīgāk būtu iepazīties ar nelielu “radurakstu” kopsavilkumu. Proti – trešdaļa (33.9%) no visiem šobrīd NHL komandu pieteikumos esošajiem vārtsargiem savu karjeru uz hokeja virsotnēm un NHL ir vadījuši caur ECHL klubiem. Kas ilgāku laiku, kas – īsāku, bet 21 aktuālais NHL vārtsargs (no 62) ir “kritis dubļos” ECHL-ā. Īstenībā nav ne dubļu, ne kauna, bet normāls secīgs process. Jā, iespējams, vēl nesen daudzus miljonus vērtā Iļjas Brizgalova pārcelšanās uz ECHL izskatās pēc totāla soļa atpakaļ. Taču karjeras sākumā un dažādos starpposmos ECHL ir cīnījušies īsti NHL vārtsargi, ne tikai otrie un trešie numuri.

Piemēram, 2012. gada Stenlija kausa ieguvējs un šī paša kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs Džonatans Kvīks (Jonathan Quick) Losandželosā. Arī Dženningsa balvas, tādu NHL-ā dod vārtsargiem, laureāts Jaroslavs Halaks (Jaroslav Halak), kas tagad Sentluisā. Arī pasaules čempions un Čehijas gada spēlētājs Tomāšs Vokūns (Tomáš Vokoun) Pitsburgā, hokeja miljonāri Maiks Smits (Mike Smith), Devans Dubniks (Devan Dubnyk) – attiecīgi no Fīniksas “koijotiem” un Edmonton Oilers.

ECHL kā Latvijas vārtsargu “kalve”

Der atcerēties, ECHL “dzirnavām” cauri gājuši arī citi Latvijas izlases vārtsargi, kuri savā karjerā var palepoties ar vērā ņemamiem sasniegumiem un NHL “ieņemšanu” – Artūrs Irbe un Pēteris Skudra. Ja Irbe ECHL nonāca savas hokejista karjeras “rudenī”, noslēdzot savas gaitas Ziemeļamerikā kā sportistam, tad Skudra pa ECHL cīnījās savas profesionālās karjeras pašā sākumā. Starp citu, arī vārtsargi Sergejs Naumovs un Ervīns Muštukovs ir uzspēlējuši ECHL.

Latvijas vārtsargi un viņu statistika ECHL čempionātā:

vārtsargs	dz.	sezona	ECHL klubs	sp.	GAA	atv %	–	izslēgšanas spēlēs
Artūrs Irbe	1967.	2003./2004.	Johnstown Chiefs	14	2.13	92.&%
Ervīns Muštukovs	1984.	2006./2007.	Toledo Storm	16	2.83	92.2%		1 sp. GAA 4.00, 92.0%
		2007./2008.	Elmira Jackals	14	2.66	91.3%
Sergejs Naumovs	1969.	2000./2001.	Greensboro Generals	31	3.23	91.0%
Pēteris Skudra	1973.	1994./1995.	Greensboro Monarchs	33	4.20	86.9%		6 sp. GAA 4.92, 87.2%
		1995./1996.	Erie Panthers	12	4.14	87.1%
			Johnstown Chiefs	30	3.55	90.8%
		1996./1997.	Johnstown Chiefs	4	3.30	91.0%

*

P.S.

Kopumā līdz ECHL oficiālajām spēlēm ir bijuši “aizklīduši” vismaz 24 Latvijas hokejisti, no kuriem 20 vīri ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pieaugušo pasaules čempionātos vai olimpiskajās spēlēs.

Latvijas laukuma spēlētāji un viņu rezultativitāte ECHL čempionātā (treknrakstā – Latvijas izlasē pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs spēlējušie; iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	ECHL klubs	sp.	punkti	+/-	–	izslēgšanas spēlēs
UZBRUCĒJI
Armands Bērziņš	1983.	2003./2004.	Louisiana IceGators	67	14+12	+1		3 sp. 0+0
		2004./2005.	Wheeling Nailers	57	1+10	-10
Aigars Cipruss	1972.	1994./1995.	Nashville Knights	53	26+43	-5
		1995./1996.	Nashville Knights	49	26+50	±0
Aleksandrs Čunčukovs	1971.	1994./1995.	Raleigh IceCaps	32	7+18	-8
			Nashville Knights	29	11+25	-1		11 sp. 4+11
		1995./1996.	Nashville Knights	55	20+31	+7
		1996./1997.	Johnstown Chiefs	70	34+58	-3
Raitis Ivanāns	1979.	1999./2000.	Pensacola Ice Pilots	59	3+7	+15		2 sp. 0+0
		2001./2002.	Toledo Storm	16	2+2	+1
			Baton Rouge Kingfish	40	4+5	-19
Kristiāns Pelšs	1992.	2012./2013.	Stockton Thunder	13	2+3	-6
Juris Štāls	1982.	2004./2005.	Charlotte Checkers	59	19+11	+1
		2005./2006.	Charlotte Checkers	66	18+27	-6		3 sp. 1+0
Jānis Tomans	1973.	1995./1996.	Jacksonville Lizard Kings	32	17+18	+19		18 sp. 6+7
		1997./1998.	Baton Rouge Kingfish	44	18+20	-1
		1998./1999.	Tallahassee Tiger Sharks	14	1+3	-5
		2004./2005.	Wheeling Nailers	3	0+0	±0
Māris Ziediņš	1978.	2004./2005.	Toledo Storm	55	16+17	-2
			Greenville Grrrowl	12	9+6	+4
		2005./2006.	Stockton Thunder	57	17+23	-4
AIZSARGI
Aleksandrs Andrejevs	1979.	1999./2000.	Mississipi Sea Wolves	21	1+2	+4
		2002./2003.	Greensboro Generals	43	0+5	-11		7 sp. 0+0
		2003./2004.	Greensboro Generals	51	1+3	-6
Kaspars Astašenko	1975.	1998./1999.	Dayton Bombers	2	0+1	-3
Igors Bondarevs	1974.	1994./1995.	Birmingham Bulls	3	0+1	+1
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Dayton Bombers	6	0+0	-4
Artūrs Kupaks	1973.	1994./1995.	Greensboro Monarchs	63	14+30	+7		18 sp. 5+10
		1996./1997.	Toledo Storm	52	13+30	+9
		1997./1998.	Chesapeake Icebreakers	51	17+36	+15		3 sp. 1+3
		1998./1999.	Chesapeake Icebreakers	48	16+32	+6		8 sp. 2+2
Rodrigo Laviņš	1974.	1994./1995.	Raleigh IceCats	25	2+7	-1
			Tallahassee Tiger Sharks	44	3+9	+10		11 sp. 0+3
		1995./1996.	Tallahassee Tiger Sharks	52	10+14	+14		2 sp. 0+1
		1996./1997.	Tallahassee Tiger Sharks	50	11+27	+5		1 sp. 0+0
Ronalds Ozoliņš	1973.	1995./1996.	Jacksonville Lizard Kings	36	3+5	+6		15 sp. 1+2
		1996./1997.	Jacksonville Lizard Kings	50	1+8	-8
		1997./1998.	Jacksonville Lizard Kings	3	0+0	-2
			Pee Dee Pride	33	0+3	-3		2 sp. 0+1
		2000./2001.	Baton Rouge Kingfish	62	2+9	-2		2 sp. 0+0
Jēkabs Rēdlihs	1982.	2006./2007.	Dayton Bombers	7	0+1	-1
		2007./2008.	Elmira Jackals	21	0+4	+5
Arvīds Reķis	1979.	2000./2001.	Peoria Rivermen	64	12+21	+19		14 sp. 6+3
		2001./2002.	Peoria Rivermen	43	10+17	±0
		2002./2003.	Peoria Rivermen	57	4+19	+13		4 sp. 0+2
Agris Saviels	1982.	2002./2003.	Reading Royals	8	1+0	-5
Oļegs Sorokins	1974.	1996./1997.	Jacksonville Lizard Kings	2	0+0	-4
			Roanoke Express	3	0+1	±0
Atvars Tribuncovs	1976.	1999./2000.	Tallahassee Tiger Sharks	4	0+0	-3

* Statistikas precizējumi saskaņā ar hockeydb.com.

P.P.S. 2013. gada starpsezonā Kristers Gudļevskis Lightning sastāvā uzspēlēja vienā pārbaudes spēlē, aizvadot 34 minūtes. Statistika – GAA 1.76 un 92.9% atvairītu metienu.

[Fotoattēlā: Kristers Gudļevskis Tampa Bay Lightning pārbaudes spēlē pret St. Louis Blues 2013. gada septembrī. Foto avots: lightning.nhl.com.]

Teda Nolana „atradumi” un to izmērs

Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?

Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?

Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.

Jaunie, perspektīvie

Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.

Vēlīnie ziedi

Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.

Miks Indrašis kā rekordists

Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.

Ozoliņa uzstādītā latiņa

Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.

Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).

Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums

Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.

Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.

Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):

	spēlētājs	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	punkti	+/-
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990-09-30	2012.	21	7	3+2	+1
2.	Roberts Bukarts	1990-06-27	2011.	20	6	3+0	+2
3.	Mārtiņš Karsums	1986-02-26	2008.	22	2	1+2	+3
4.	Armands Bērziņš	1983-12-27	2007.	23	6	1+2	+1
5.	Mārtiņš Cipulis	1980-11-29	2005.	24	6	1+2	±0
6.	Lauris Dārziņš	1985-01-28	2006.	21	6	2+0	+2
7.	Vadims Romanovskis	1978-07-30	2003.	24	6	2+0	±0
8.	Gints Meija	1987-09-04	2010.	22	6	1+1	+1
9.	Sergejs Čubars	1976-04-23	2003.	27	6	1+1	-3
10.	Herberts Vasiļjevs	1976-05-23	1998.	21	6	0+2	+1
11.	Aleksejs Širokovs	1981-02-20	2003.	22	6	1+0	+1
12.	Sergejs Pečura	1987-06-14	2010.	22	6	1+0	±0
13.	Māris Ziediņš	1978-07-03	2005.	26	6	1+0	±0
14.	Zemgus Girgensons	1994-01-05	2013.	19	5	1+0	-3
15.-16.	Kaspars Daugaviņš	1988-05-18	2006.	17	3	0+1	±0
	Kaspars Saulietis	1987-06-12	2010.	22	3	0+1	±0
17.-18.	Mareks Jass	1976-07-22	1999.	22	6	0+1	±0
	Ģirts Ankipāns	1975-11-29	2003.	27	6	0+1	±0
19.	Miķelis Rēdlihs	1984-07-01	2005.	20	6	0+1	-1
20.	Andris Džeriņš	1988-02-14	2010.	22	6	0+1	-4
21.	Guntis Džeriņš	1985-02-17	2007.	22	1	0+0	±0
22.	Juris Štāls	1982-04-08	2006.	24	6	0+0	±0
23.-24.	Ronalds Ķēniņš	1991-02-28	2011.	20	6	0+0	-1
	Vitālijs Pavlovs	1989-06-17	2013.	23	6 (5)	0+0	-1
25.-26.	Jānis Sprukts	1982-01-31	2000.	18	7	0+0	-1
	Koba Jass	1990-05-04	2012.	22	7	0+0	-1
27.	Roberts Jekimovs	1989-11-11	2009.	19	4	0+0	-2
28.-29.	Viktors Bļinovs	1981-06-26	2002.	20	6	0+0	-2
	Juris Ozols	1977-04-06	2004.	27	6	0+0	-2
30.	Raitis Ivanāns	1979-01-03	2008.	29	6	0+0	-5
	AIZSARGI
1.	Sandis Ozoliņš	1972-08-03	1998.	25	4	1+2	+7
2.	Oskars Cibuļskis	1988-04-09	2011.	23	6	0+1	+2
3.	Māris Jass	1985-01-18	2006.	21	6	0+0	+2
4.	Kaspars Astašenko	1975-02-07	2001.	26	6	1+2	+1
5.	Atvars Tribuncovs	1976-10-14	1998.	21	2	0+0	+1
6.-7.	Georgijs Pujacs	1981-06-11	2006.	24	6	0+0	+1
	Vents Feldmanis	1977-03-07	2003.	26	6	0+0	+1
8.	Artūrs Kulda	1988-07-25	2010.	21	3	0+0	±0
9.-10.	Guntis Galviņš	1986-01-25	2005.	19	6	0+1	-1
	Krišjānis Rēdlihs	1981-01-15	2002.	21	6	0+1	-1
11.	Kristaps Sotnieks	1987-01-29	2009.	22	7	0+1	-1
12.	Oļegs Sorokins	1974-01-04	2001.	27	6	0+0	-1
13.	Jānis Andersons	1986-10-07	2010.	23	5	0+0	-1
14.	Oskars Bārtulis	1987-01-21	2005.	18	1	0+0	-1
15.	Aleksandrs Jerofejevs	1984-04-12	2006.	22	6	1+0	-2
16.	Ralfs Freibergs	1991-05-17	2013.	21	7	0+1	-2
17.	Viktors Ignatjevs	1970-04-26	2000.	30	7	0+0	-2
18.	Mihails Bogdanovs	1976-09-18	1999.	22	6	0+0	-2
19.	Agris Saviels	1982-01-15	2004.	22	7	0+0	-3
20.	Jēkabs Rēdlihs	1982-03-29	2008.	26	4	0+0	-3
21.	Arvīds Reķis	1979-01-01	2003.	24	6	0+0	-4
	VĀRTSARGI	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	atv. %	GAA
1.	Kristers Gudļevskis	1992-07-31	2013.	20	4	92.50%	2.22
2.	Edgars Masaļskis	1980-03-31	2004. (bez sp. 2002.)	24	1	92.11%	3.00
3.	Māris Jučers	1987-06-18	2012. (bez sp. 2011.)	24	2	91.84%	3.07
4.	Mārtiņš Raitums	1985-04-14	2006. (bez. sp. 2005.)	21	1	74.19%	10.75

*

Uzziņām:

• Par Latvijas izlases debiju intensitāti (līdz 2010. gada pasaules čempionātam): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātos (2000. – 2013.) – iihf.com (2000.; 2001.; 2002.; 2003.; 2004.; 2005.; 2006.; 2007.; 2008.; 2009.; 2010.; 2011.; 2012.; 2013.)

[Attēlā: Kristers Gudļevskis debitē pasaules čempionātā spēlē pret Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Īstais Dārziņš ir atpakaļ?

Ja teiciens „kā gadu iesāksi, tā aizvadīsi” atbilst īstenībai, tad 2013. gads prognozējams īpaši veiksmīgs tieši 31. decembra – 6. janvāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4 ietilpstošajiem sportistiem. Veiksme būs īpaši nepieciešama jau olimpiskās kvalifikācijas turnīrā pēc mēneša. Tiesa, tikai uz veiksmi paļauties nevajadzētu.

1. Lauris Dārziņš

Dārziņa „atgriešanās” ir pozitīva ziņa gan konkrēti Latvijas izlases kontekstā, gan arī, raugoties uz Latvijas pārstāvju sniegumu KHL laukumos kopumā. Janvāra pirmajā nedēļā Kazaņas Ak Bars uzbrucējs Lauris Dārziņš ir pratis tikt pie 3 punktiem (2+1), un tas noticis tikai vienā spēlē, noturot lietderību pozitīvu (+1). Tas arī ir nedēļas rezultatīvākais sniegums Latvijas hokejistiem KHL čempionātā. Pagaidām gan Dārziņš pēc atkopšanās no traumām nav starp Kazaņas kluba rezultatīvākajiem spēlētājiem – ar 12 punktiem ir komandas 9.-ais rezultatīvākais uzbrucējs un 12.-ais rezultatīvākais spēlētājs. Tomēr jāatceras, ka rezultativitātes punktus Lauris Dārziņš sakrājis vien 24 spēlēs. Puspunkts spēlē nav meistarības kalngals, taču tendence ir augšupejoša.

2. Oskars Cibuļskis

Atgriešanās Rīgas Dinamo ierindā pēc veselības kopšanas posma Cibuļskim izdevusies veiksmīga. Aizvadītās nedēļas divu spēļu summā viņam izdevās iekrāt 2 rezultativitātes punktus (1+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Ar to visu viņš ir otrs rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL laukumos janvāra pirmajā nedēļā. Atgādinājumam: Oskars Cibuļskis ir aizsargs. Pirms janvāra spēlēm viņš nebija Dinamo ierindā kopš 23. novembra spēles.

3 Gunārs Skvorcovs

Pēc pārcelšanas no Rīgas Dinamo uz fārmklubu Liepājas Metalurgs, uzbrucējs Gunārs Skvorcovs „kā no ķēdes norāvies”, šī teiciena vislabākajā nozīmē. Liepājas komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītajā nedēļā viņam sanāca pacīnīties tikai vienu spēli, bet tās laikā viņš pretinieku vārtos iemeta četrreiz!!! Kopā vienas spēles summā 5 rezultativitātes punkti (4+1) un lietderības koeficients +1. Janvāra pirmajā nedēļā Skvorcovam fiksēta arī viena spēle Dinamo ierindā KHL čempionātā. Taču tā „pa nullēm”.

4. Ņikita Jevpalovs

Latvijas U-20 izlase junioru pasaules čempionātu pameta bez „gaišas” nots, zaudējot arī abas spēles „izkrišanas grupā”. Tomēr pa kādai pozitīvai iezīmei un atzīmējamam spēlētājam var atrast arī Relegation Round divās spēlēs. Tajās rezultatīvākais izlases spēlētājs bija ikdienā Kanādas junioru elitē spēlējošais Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.), kuram aizvadītās nedēļas 2 spēļu summā 2 punkti (1+1), bet negatīva lietderība (-3).

Topa tuvumā

Liepājas Metalurgs rindās Baltkrievijas ekstralīgā nedēļas vienīgo spēli īpaši rezultatīvi aizvadījis arī uzbrucējs Artūrs Mickēvičs, kurš salasīja tikpat daudz punktu (5), cik Topā esošais Skvorcovs, un pat labāku lietderību (+2). Tomēr Skvorcovam labāka vārtu guvumu un piespēļu proporcija (Mickēvičam 1+4). Baltkrievijas čempionāta plašumos atzīmējams arī HK Gomeļ aizsargs Atvars Tribuncovs, kuram 1 spēlē 3 punkti (0+3) un lietderība +3.

Norvēģijas galvenā čempionāta Get Ligaen komandas Stjernen Hockey sastāvā divas spēles rezultatīvi aizvadījuši leģionāri no Latvijas. Uzbrucējam Aleksandram Macijevskim šo divu spēļu summā 5 punkti (1+4) un neitrāla lietderība, bet aizsargam Ņikitam Koļesņikovam 3 punkti (0+3) un arī neitrāla lietderība. Vēl atzīmējams aizsargs Māris Jass, kuram aizvadītajā nedēļā „iekrita” 2 spēles, 2 punkti (1+1) un neitrāla lietderība Hannover Scorpions ierindā Vācijas DEL čempionātā. Savukārt ZSC Lions uzbrucējam Ronaldam Ķēniņam 2 punkti (1+1) un pozitīva lietderība (+2) Šveices „virslīgas” NLA čempionātā.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Lauris Dārziņš Ak Bars ierindā pret SKA 2013. gada 8. janvārī. Foto avots: ak-bars.ru.]

Mēneša tendence: jo vairāk kritizē, jo – labāks. Vai otrādi

Decembris Latvijas hokejistiem dažādos čempionātos, līgās un izlašu turnīros ir bijis raibs. Bija iegadījušās arī Latvijas pieaugušo un U izlašu spēles. Tendences? Joprojām „vecā gvarde” var. Vēl: bieži vien kritizētākie spēlētāji ir vienlaikus arī labākie. Savukārt Latvijas juniori uz citu pasaules elites valstsvienību fona izskatās ne labāk par pieaugušajiem. Latvijas hokejistu decembra Top 7.

1. Sandis Ozoliņš

Decembra rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL ledus laukumos ir bijis veterāns, turklāt – aizsargs, Sandis Ozoliņš, kurš decembrī Maskavas apgabala Atlant vienības sastāvā ir aizvadījis 8 spēles, sakolekcionējis 6 punktus (0+6) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Kopumā šī ainava liecina par divām parādībām. Ozoliņš joprojām ir formā un gatavs „pensijas apliecības” izsniegt padsmit gadus jaunākiem Latvijas hokejistiem, kuriem varēšanas vismaz šī mēneša gaitā bija aprobežotas. Otra lieta – decembra gaitā liela daļa citu Latvijas hokejistu KHL čempionātā ne tuvu nav spīdējuši un pat nav rādījuši savu „standarta” sniegumu.

2. Kristaps Sotnieks

Rīgas Dinamo decembra pēdējā spēlē tās vērotājiem „acis grieza” vairākas epizodes, kad pretinieki – Čehovas Vitjaz spēlētāji – izskrēja vientuļos un netraucētos izgājienos pret Dinamo vārtsargu, bet šajās epizodēs laukumā atradās aizsargu pāris Karls – Sotnieks. Neskatoties uz šīs spēles ainavām, Kristaps Sotnieks decembrī bija Latvijas spēlētājs ar labāko lietderības koeficientu KHL oficiālajās spēlēs. Sotnieks decembrī KHL aizvadīja 9 spēles, kurās nokārtoja 2 vārtu guvumus un tika pie lietderības koeficienta +4. Turklāt Kristaps Sotnieks bija viens no 3 rezultatīvākajiem Latvijas izlases hokejistiem Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) turnīrā Francijā. Sotnieks EIHC turnīrā aizvadīja 3 spēles, guva 3 punktus (1+2) un neitrālu lietderības koeficientu.

3. Lauris Dārziņš

Vērtīgākais Latvijas uzbrucējs KHL čempionāta spēlēs decembrī ir bijis šī brīža KHL Austrumu konferences līdervienības Ak Bars spēlētājs Lauris Dārziņš. Viņš decembra gaitā aizvadīja 8 oficiālas spēles, kurās guva 5 punktus (1+4) un lietderības koeficientu +2, kā arī no 3 izpildītajiem pēcspēles metieniem trāpīja divus. Tiesa, neviens no bullīšiem nekļuva izšķirošs un ar atzīmi statistikas ailītēs.

Decembrī 5 punktus KHL čempionātā sakrāja arī Dinamo uzbrucēji Gints Meija (1+4) un Aleksandrs Ņiživijs (0+5), taču viņi to sadarīja 9 spēlēs. Turklāt Dārziņam bija labāks lietderības koeficients, bet Meijam neitrāls un Ņiživijam bēdīgs -3. Ginta Meijas pozitīvajā bilancē arī viens vārtu guvums Latvijas izlasē EIHC turnīra 3 spēlēs; lietderība neitrāla. No Dinamo uzbrucējiem vēl nosaucams no Latvijas hokejistiem labākais vārtu guvējs KHL decembrī – Andris Džeriņš, kuram KHL 9 spēlēs 3 vārtu guvumi (3+1) un neitrāla lietderība. EIHC 3 spēlēs Latvijas izlasē Džeriņam neviens rezultativitātes punkts un lietderība -1.

4. Atvars Tribuncovs

Baltkrievijas ekstralīgā diezgan konkrētu sniegumu turpina demonstrēt aizsargs Atvars Tribuncovs, kurš HK Gomeļ ierindā Baltkrievijas ekstralīgā decembrī ir aizvadījis 7 spēles, sešās no tām palīdzot savai komandai uzvarēt. Decembra 7 spēlēs Tribuncovs sakrāja 11 punktus (3+8) un pārliecinošu lietderības koeficientu +16! Arī Baltkrievijas ekstralīgā šādu statistiku tikai par skaistām acīm nedod. Gomeļas klubs turnīra tabulā šobrīd „noslīdējis” uz 2. vietu, palaižot priekšā Žlobinas Metallurg komandu, taču īstenā cīņa paredzama regulārās sezonas noslēguma fāzē un izslēgšanas spēlēs.

5. Jānis Straupe

Savulaik, KHL pirmajā sezonā (2008./2009.), uz dažām spēlēm Dinamo ierindā pamēģinātais Jānis Straupe jau otro sezonu cīnās Liepājas Metalurgs komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Decembra summā Straupe ir bijis Liepājas komandas rezultatīvākais spēlētājs, 10 spēlēs uzkrājot 9 punktus (5+4) un pieklājīgu lietderības koeficientu +6. Decembrī deviņi punkti 10 spēlēs bija arī liepājnieku uzbrucējam Edgaram Brancim, taču Jānim Straupem bija labāka rezultativitātes punktu proporcija un lietderības koeficients. Brancim 4+5 punkti un lietderība +2.

Liepājas Metalurgs ierindā jāizceļ arī citi spēlētāji, kas Topam nav „kvalificējušies”, taču decembrī ir bijuši rezultativitātē līdzīgi kolēģim Jānim Straupem. Pa 8 punktiem ir sakrājuši aizsargs Ēriks Ševčenko (9 spēlēs 1+7 punkti un lietderība +5) un uzbrucējs Māris Diļevka (7 spēlēs 4+4 punkti un lietderība +9). Turklāt Diļevkam fiksēta viena spēle Liepājas Metalurgs jaunatnes komandā MHL B grupā (1 spēlē 1+2 punkti un lietderība +3), kā arī 2 spēles Latvijas Virslīgā, kur sakrāti 3 punkti (2+1).

6. Miks Indrašis

Decembra gaitā Miks Indrašis ir bijis viens no tiem Rīgas Dinamo hokejistiem, kurus treneri izvēlējušies par audzināšanas piemēru. Spēlēt atļāva tikai 4 spēlēs, pārmeta nepilnības sniegumā un pēc tam nosūtīja uz fārmklubu Liepājā. Skaidrs, ka līdz pilnībai ir tālu lielākajai daļai Dinamo hokejistu. Taču atstājot „aiz borta” Indraši, treneri demonstrē raksturu un neatkarību no resursu trūkumiem; tomēr jābūt nikniem un „pedagoģiskiem”, lai ne tajā pašā labākajā komandas posmā uz fārmklubu nosūtītu vienu no 3 rezultatīvākajiem un trāpīgākajiem spēlētājiem. Tiesa, „auzdināšanas” posms nav bijis pārāk ilgs, un Miks Indrašis tagad atkal izsaukts uz Dinamo…

Tomēr ar visu rotēšanu un audzināšanu, Indraša kopējā statistika un sniegums decembra gaitā ir vērā ņemami, un uz kopējā fona pat trāpa mēneša Topā. Jo ir ne tikai Dinamo. Miks Indrašis bija viens no 3 rezultatīvākajiem spēlētājiem Latvijas izlasē EIHC turnīrā, kur 3 spēlēs sakrāja 3 punktus (1+2) un neitrālu lietderību. Arī tā paša Rīgas Dinamo kluba ierindā statistika arī nav „zemē metama”: 4 spēlēs 2 punkti (1+1) un neitrāla lietderība. T.i., 0,5 punkti spēlē, kas ir viens no labākajiem cipariem komandā. Arī Liepājas Metalurgs ierindā Indrašis neapjuka un „normu pildīja”: 2 spēlēs 2 punkti (0+2) un neitrāla lietderība.

7. Roberts Lipsbergs

Decembrī rezultatīvu sniegumu Sietlas komandā Kanādas junioru elites līgā WHL turpināja demonstrēt Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kuram izdevās 8 spēlēs sakrāt 10 punktus (7+3), bet negatīvu lietderības koeficientu (-2). R. Lipsbergs aizvadīja arī 2 pārbaudes spēles Latvijas U-20 izlases ierindā, kur 2 spēlēs tika pie diviem vārtu guvumiem (2+0). Elites junioru pasaules čempionātā Latvijas U-20 izlases sastāvā Robertam Lipsbergam decembra 4 spēlēs ienācies viens vārtu guvums (1+0) un negatīva lietderība (-2). Rezultatīvāk U-20 pasaules čempionāta decembra spēlēs bija veicies citiem kolēģiem; visrezultatīvāk – junioru izlases kapteinim aizsargam Edgaram Siksnam (dz. 1993.), kuram čempionāta pirmajās 4 spēlēs iekrājās 3 punkti (0+3) un lietderības koeficients -1.

P.S. Par mēneša Top 7

Iecerēts kā ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.

Ieskatam iepriekšējo mēnešu Top 7:

• Septembra: tepat
• Oktobra: tepat
• Novembra: tepat

[Attēlā: Sandis Ozoliņš Atlant ierindā 2012. gada rudenī. Foto avots: atlant-mo.ru.]

Latvijas veterāni vēl var!

Nedēļā pirms Ziemassvētkiem ļoti pieklājīgu sniegumu dažādu līgu hokeja laukumos nodemonstrēja Latvijas veterāni, kurus jau virkne hokeja komentētāju ir „norakstījusi”. Macijevskis ražoja pa 3 punktiem spēlē, Ozoliņš izrādījās rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL, Tribuncovs divās spēlēs „izspieda” lietderības koeficientu +8, Ņiživijs bija viens no labākajiem Rīgas Dinamo ierindā… 17. – 23. decembra nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Aleksandrs Macijevskis

Latvijas izlases veterāns ar deviņu pieaugušo pasaules čempionātu un vienas olimpiādes pieredzi rāda, ka vēl var. Vismaz Norvēģijas galvenajā čempionātā Get Ligaen. Aizvadītās nedēļas 2 spēlēs Stjernen Hockey ierindā Macijevskis ir sakrājis 6 punktus (3+3) un lietderības koeficientu +4, rādot labu paraugu jaunākiem kolēģiem.

2. Māris Diļevka

17. – 23. decembra nedēļā Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgā aizvadīja 3 spēles, visas uzvarot un tagad ieņemot 4. vietu čempionāta turnīra tabulā. Liepājnieku rezultatīvākais nedēļas spēlētājs bija Māris Diļevka, kura kontā 3 spēlēs uzkrāti 6 punkti (2+4) un lietderības koeficients +6.

3. Sandis Ozoliņš

Aizvadītās nedēļas rezultatīvākais Latvijas hokejists KHL teritorijā bija Atlant aizsargs Sandis Ozoliņš, kuram 3 spēlēs ir iekrāti 3 rezultativitātes punkti (0+3) un lietderības koeficients -1. It kā nav nekā izcila, taču pārējiem – gan mazāka spēļu skaita, gan citu iemeslu dēļ – tik daudz nav izdevies…

4. Ņikita Jevpalovs

Latvijas U-20 izlases 3 pārbaudes spēļu summā rezultatīvākais ir izrādījies tikai aizvadītās nedēļas sākumā junioru valstsvienības treniņnometnei piebraukušais uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, kurš šosezon spēlē Kanādas junioru elitē – Kvebekas līgā (QMJHL). Jevpalovs junioru izlasē aizvadīja 2 spēles, kuru laikā uzkrāja 4 punktus (1+3). Nedaudz apsteidzot junioru izlases kolēģi Rihardu Bukartu, kuram arī 4 punkti, bet ne tik labvēlīga vārtu guvumu un piespēļu proporcija (0+4). Turklāt Bukarts-jaunākais aizvadīja vienu spēli vairāk, t.i. 3 spēles.

Netālu no Topa

Aizvadītajā nedēļā Rīgas Dinamo ierindā nedaudz vairāk par saviem cīņubiedriem atzīmējās uzbrucēji Kaspars Daugaviņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem 2 spēlēs – pa diviem punktiem un pa lietderības koeficientam +1. Daugaviņam proporcija 1+1 punkti, bet Ņiživijam 0+2. Arī aizsargam Krišjānim Rēdliham salīdzinoši pieklājīga rezultativitāte – 2 spēlēs 2 punkti (1+1), bet lietderības koeficients neitrāls.

Baltkrievijas ekstralīgā vērā ņemamu sniegumu uzrādīja vēl daži Latvijas hokejisti. Viņu vidū izceļams liepājnieku uzbrucējs Jānis Straupe, kuram 3 spēļu summā 5 punkti (3+2) un lietderība +5. J. Straupem fiksēta arī viena pārbaudes spēle „Latvijas klubu izlasē” pret Latvijas U-20 izlasi; tiesa, bez punktiem. Jāizceļ arī divi Latvijas aizsargi Baltkrievijas galvenajā čempionātā. Līdervienības Gomeļ vērtība Atvars Tribuncovs 2 spēlēs „uzzīmēja” 5 rezultatīvas piespēles un lietderības koeficientu +8. Savukārt Liepājas Metalurgs aizsargs Mārtiņš Gipters 3 spēlēs iekrāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +5.

PirmsZiemassvētku nedēļa ir bijusi veiksmīga Latvijas hokejistiem Vācijas DEL čempionātā. Uzbrucējs Herberts Vasiļjevs Krefeld Pinguine ierindā 3 spēlēs salasīja 4 punktus (2+2) un neitrālu lietderību. Bet aizsargs Māris Jass Hannover Scorpions sastāvā 3 spēlēs saražoja 3 rezultatīvas piespēles un arī neitrālu lietderību.

Uzbrucējs Kirils Tambijevs ir atzīmējies MHL izlases (Red Stars) sastāvā tās pirmajā spēlē Ziemeļamerikas viesizrāžu tūrē. MHL pārstāvji 23. decembrī ar 11:2 sakāva ASV ne paša augstākā līmeņa junioru līgas AtJHL izlasi. Šajā spēlē Tambijevam-jaunākajam sanāca hat-trick (3+0). Lielbritānijas EIHL čempionātā Edinburgh Capitals ierindā uzbrucējs Mārcis Zembergs aizvadīja tikai 1 spēli, bet sakrāja 3 punktus (1+2). Uzbrucējam Artūram Ozoliņam Arlan sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā 2 spēles un 3 punkti (2+1). Savukārt Ukrainas PHL čempionātā atzīmējies uzbrucējs Elvis Želubovskis, kuram Harkovas Dinamo ierindā 2 spēlēs iegadījušies 2 vārtu guvumi un lietderības koeficients +1. Divi vārtu guvumi PHL-ā bija arī uzbrucējam Vitālijam Hvorostiņinam Bilij Bars sastāvā, taču 3 spēlēs un ar lietderības koeficientu -1. Bet Kompaņjon-Naftogaz uzbrucējam Jurim Štālam PHL čempionāta vienā spēlē sakrātas divas rezultatīvas piespēles un lietderība +1.

Starp Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēļu dalībniekiem, neskaitot jau nosauktos Jevpalovu un Bukartu-jaunāko, izceļams arī uzbrucējs Martins Lavrovs (dz. 1994.), kuram 3 spēļu summā 3 punkti (2+1). Visu šo rezultativitātes ražu Lavrovs „saplūca” pirmajā pārbaudes spēlē, bet ar to bija izrādījies par maz, lai iekļūtu Latvijas junioru izlases sastāvā U-20 pasaules čempionātam Ufā. 3 punktus rezultatīvu piespēļu „izskatā” Latvijas U-20 izlases 3 pārbaudes spēlēs iekrāja uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.).

Savukārt uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.) Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas ierindā MHL B grupas čempionāta 2 spēlēs tika pie 3 punktiem (0+3) un negatīva lietderības koeficienta (-1). E. Homjakovam fiksētas arī 2 spēles Latvijas Virslīgā, kur iekrāti 2 punkti (1+1). Bet, piemēram, uz Latvijas U-20 izlasi decembrī neaicinātajam uzbrucējam Zintim Naurim Zuševicam (dz. 1994.) Austrijas U-20 līgā (EBYSL) Moser Medical Graz 99ers U20 ierindā 1 spēle, 2 vārtu guvumi un lietderība +2; Zuševicam fiksēta dalība arī 2 spēlēs 99ers lielajā komandā EBEL čempionātā, taču tur – pa nullēm.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam iepriekšējo nedēļu Top 4: tepat

[Aleksandra Macijevska foto avots: stjernen.no.]

Dārziņš atpakaļ uz pjedestāla?

Nedēļā pirms kārtējās, nacionālajām izlasēm atvēlētās pauzes ir atrādījušies un uz citu fona pat nedaudz „uzspīdējuši” spēlētāji, kas pēdējā laikā to darījuši retāk vai nemaz. Patīkami starp „nedēļas zvaigznēm” atrast, piemēram, Laura Dārziņa vārdu. 3. – 9. decembra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Lauris Dārziņš

Divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars ierindā uzbrucēju Lauri Dārziņu jau otro sezonu esam ieraduši redzēt otrā un trešā plāna lomās. Iepriekš viens no rezultatīvākajiem Rīgas Dinamo vīriem Kazaņas klubā līdz šim ir cīnījies ar nepilnīgu pusotru sezonu, kurā korekcijas likušas traumas. Attiecīgi spēles laiks ir bijis pieticīgs, un arī rezultativitāte ir bijusi turpat – attālākā plānā. Bet aizvadītajā nedēļā Lauris Dārziņš ir nocīnījies 2 spēles, kurās guvis 3 rezultativitātes punktus (0+3), lietderības koeficientu +1 un arī trāpījis vienu pēcspēles metienu. Īstenotais bullītis gan nav kvalificējies kā izšķirošs, tomēr nebija mazāk svarīgs Ak Bars uzvarā pār Novosibirskas Sibir vienību (5:4 PM). Visus ciparus Dārziņš ir nokārtojis ar vidējo spēles laiku 13:05 šajās divās spēlēs. Jāpiebilst, ka šie 3 rezultativitātes punkti ir puse no Laura Dārziņa šīs sezonas kopējās ražas – 6 punkti 17 spēlēs. Pērn regulārās sezonas 15 spēlēs viņš bija iekrājis tikai nedaudz vairāk – 7 punktus, play off 4 spēlēs paliekot bez rezultativitātes. Atliek novēlēt veiksmes aktuālās sezonas turpinājumā!

2. Gints Meija

Rīgas dinamieši KHL čempionātā aizvadītajā nedēļā gāja laukumā četrās izbraukuma spēlēs, „mājās pārvedot” 3 punktus no 12 izspēlētajiem. Nedēļas kopvērtējumā Dinamo ierindā izceļams šī posma rezultatīvākais Latvijas hokejists komandā – Gints Meija. Viņam 4 spēļu summā 3 rezultativitātes punkti (1+2) un lietderības koeficients +2. Meija īpaši atzīmējās 5. decembra spēlē pret Magņitku, kurai Dinamo zaudēja ar 2:7, bet abos rīdzinieku vārtu guvumos vislielāko ieguldījumu sniedza tieši Gints Meija. Vienu reizi – mazākumā izskrienot un nomānoties līdz skaistam vārtu guvumam, otrā reizē izkārtojot vārtu guvumu kolēģim – Robertam Bukartam. Četru spēļu summā gluži neizskatās „zvaigznes no debesīm”, bet uz kopējā fona – vērā ņemami.

3. Roberts Lipsbergs

Pēdējā laikā atkārtoti nedēļas Topā sāk uzturēties Kanādas elites junioru līgas (WHL) rezultatīvākais jaunpienācējs – uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.). Arī aizvadītajā nedēļā ir bijis diezgan labs, lasīt – rezultatīvs. 3 spēlēs sakrāti 4 punkti (2+2), bet lietderības koeficients uz nulles. Pašlaik R. Lipsbergs ieņem WHL jaunpienācēju (Rookies) Topa 1. vietu ar 29 punktiem (15+14) 31 spēlē. Ar to pietiek, lai arī būtu rezultatīvākais spēlētājs Seattle Thunderbirds ierindā, bet kopējā WHL rezultativitātes Topā, vismaz pagaidām, tas nozīmē 37. vietu.

4. Atvars Tribuncovs

Nedēļas Topos par diezgan ierastu parādību kļūst Atvara Tribuncova līdzdalība. Baltkrievijas ekstralīgas vienības Gomeļ aizsargs Tribuncovs aizvadītajā nedēļā bija komandas ierindā 2 spēlēs, kur tika pie četriem rezultativitātes punktiem (1+3) un lietderības koeficienta +5. Joprojām ļoti neslikti no veterāna puses. Viņa pasē dzimšanas ailītē fiksēts gadaskaitlis ‘1976.’, kas šosezon hokejā nav maz. Tiesa, nav arī absolūts retums.

Pie Topa

Ārpus topa palikuši vēl daži Latvijas hokejisti, kurus būtu vērts nosaukt 3. – 9. decembra nedēļas kontekstā. Piemēram, Latvijas izlasei uz pārbaudes spēlēm Francijā piesaistītais uzbrucējs Artūrs Ozoliņš, kurš „darba laikā” pārstāv Arlan komandu Kazahstānas Augstākajā līgā. Arlan aizvadītajā nedēļā „noturēja” 3 spēles, bet A.Ozoliņam šajā posmā uzskaitīti 6 rezultativitātes punkti (3+3). Turklāt visi šie punkti gūti vienā spēlē.

Atzīmējami arī Liepājas Metalurgs spēlētāji, kuri 3. – 9. decembra nedēļas laikā aizvadījuši 3 spēles Baltkrievijas ekstralīgā un šajās spēlēs tikuši pie 3 punktiem. Tādi ir pieci hokejisti: aizsargs Vents Feldmanis (1+2 un lietderība +4), uzbrucēji Edgars Brancis (3+0 un neitrāla lietderība), Ainars Podziņš (2+1 un +3), Egils Kalns (1+2 un +2) un Bruno Zabis (0+3 un +2). Interesanti redzēt no Dinamo apkaimes uz fārmklubu nosūtītā Podziņa vārdu starp rezultatīvākajiem. Varbūt Ainaram Podziņam sākusies renesanse?

Šveices junioru elitē SC Bern Future (U20) ierindā aizvadītās nedēļas 2 spēlēs ar 4 punktiem (2+2) atzīmējies Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Toms Andersons (dz. 1993.). MHL B grupas plašumos atzīmējami Juniors vienības uzbrucēji Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kuram 4 spēlēs 5 punkti (1+4) un neitrāla lietderība, un Maksims Osipovs (dz. 1995.), kuram 4 spēlēs 4 punkti (3+1) un lietderība +2. Vēl vairāk lietderības punktu aizvadītās nedēļas 2 spēlēs sakrāja Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši MHL B grupā, taču taisnības labad jāpiebilst, ka abas spēles bija pret Ziemeļrietumu divīzijas absolūto pastarīti – Moldovas komandu Platina-Chişinău, kas bija ieradusies uzspēlēt ar diviem pilniem uzbrucēju virknējumiem, ar vienu treneri, bez ārstiem… Komanda savas „mājas spēles” aizvada viesos un joprojām nav tikusi ne pie viena rezultativitātes punkta (24 spēlēs). Tomēr jātrāpa arī šādos gadījumos! Rezultatīvākie liepājnieki bija uzbrucēji Leonards Rimjāns (dz. 1994.; 3+4 punkti; lietderība +5) un Pauls Hodzko (dz. 1993.; 2+5 un +5). Hodzko kontā jāatzīmē arī viena piespēle vienā Latvijas Virslīgas spēlē. Savukārt no Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas aizsargiem izceļams Iļja Makarovs (dz. 1994.), kuram divu MHL B grupas spēļu summā 5 punkti (0+5) un lietderības koeficients +7. MHL pamatčempionātā atzīmējams uzbrucējs Kirils Tambijevs, kurš MHK Himik ierindā 4 spēlēs savāca tikpat punktu (1+3), bet ar „veco kaiti” – negatīvu lietderību (-3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Lauris Dārziņš kaujas pozā, t.i. slidojumā. Foto fiksēts 2012. gada decembrī; foto avots: ak-bars.ru.]