Liepājas Metalurgs pret Liepājas Metalurgu. Jeb – kam vajag Liepājas puišus?

Liepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.

Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.

Kam vajag Liepājas Metalurgu?

Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.

Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.

Liepājas diaspora emigrācijā

Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.

Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.

Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.

Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.

Aizliegums pa jokam

Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.

Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…

MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.

Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
	UZBRUCĒJI
1.	Ģirts Ankipāns	1975.	(karjeru beidz)	–	–
2.	Edgars Ārinieks	1994.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
3.	Aleksandrs Baburins	1988.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Lauris Bajaruns	1989.	Rytíři Kladno	Čehija	Čeh. Tipsport Extraliga
5.	Edgars Brancis	1985.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
6.	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
7.	Māris Diļevka	1992.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
8.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	?
9.	Pauls Hodzko	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
10.	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
11.	Egils Kalns	1991.	?
12.	Regnārs Kaļinovskis	1993.	?
13.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
14.	Linards Mazurs-Mago	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
15.	Artūrs Mickēvičs	1991.	Toros (Ņeftekamska)	Krievija	VHL (Kr. 2.)
16.	Kārlis Ozoliņš	1994.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
17.	Sergejs Pečura	1987.	?
18.	Ainars Podziņš	1992.	Vitjaz (Podoļska)	Krievija	KHL
19.	Rob Schremp	1986.	EV Zug	Šveice	NLA (Šv. 1.)
20.	Gunārs Skvorcovs	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
21.	Jānis Straupe	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
22.	Povilas Verenis (LIET)	1990.	Aristan (Temirtava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
23.	Sergejs Voroņins (BLR)	1985.	HK Ļida	Baltkrievija	Baltkr. ekstralīga
24.	Bruno Zabis	1991.	HSV Eishockey (Hamburga)	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
25.	Toms Zeltiņš	1986.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
	AIZSARGI
1.	Nerijus Ališauskas (LIET)	1991.	EV Füssen	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
2.	Ričards Birziņš	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
3.	Jānis Bullītis	1990.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Reinis Demiters	1991.	?
5.	Vents Feldmanis	1977.	(karjeru beidz)	–	–
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
7.	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
8.	Iļja Makarovs	1994.	HK Dmitrov	Krievija	MHL B
9.	Mārtiņš Porejs	1991.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
10.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	?
11.	Edgars Siksna	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
12.	Ēriks Ševčenko	1991.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
13.	Raimonds Tūbelis	1991.	Eindhoven Kemphanen	Nīderlande	Eredivisie (Nīderl. 1.)
	VĀRTSARGI
1.	Jānis Auziņš	1991.	HC 07 Detva	Slovākija	1. liga (Slovāk. 2.)
2.	Nauris Grīnvalds	1990.	?
3.	Jānis Kalniņš	1991.	Dunaújvárosi Acélbikák	Ungārija	MOL Liga (Ung. un Rumān.)

*

Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
U	Olafs Aploks	1995.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Artūrs Birstiņš	1993.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
U	Vadims Boženkovs	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Valters Freijs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Edgars Homjakovs	1995.	Lake Tahoe Blue	ASV	WSHL
U	Romans Nekļudovs	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Klāvs Plānics	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Rihads Remiņš	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Leonards Rimjāns	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Juris Ziemiņš	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Maksims Abrašins	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
A	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Ralfs Grīnbergs	1995.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Mareks Ķepals	1992.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
A	Roberts Mamčics	1995.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
A	Ričards Matuzevičs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Haralds Neimanis	1994.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Sandis Šostaks	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Raimonds Upenieks	1992.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Simas Baltrunas (LIET)	1995.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Vadims Miščuks	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Reinis Petkus	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Boriss Tretjakovs	1993.	?

*

Plašāk:

• Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
• Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
• Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona, play off)
• Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
• Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• HC Baltica profils facebook.com – facebook.com

[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Pārbaudes un melnraksti beigušies. Aprīļa „analīzes”

Nacionālās valstsvienības pietuvojušās savas sezonas kulminācijai – pasaules čempionātam. Aprīļa gaitā izlases vēl izcīnīja dažāda ranga pārbaudes spēles, bet tagad – melnraksti beigušies. Tiesa, dažās pasaules hokeja līgās bija vēl regulārās sezonas… Aprīļa labāko Latvijas hokejistu Top 7.

1. Mārtiņš Cipulis

Aprīļa gaitā Latvijas izlase ir aizvadījusi 7 spēles – sešas norisinājās Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros, viena bija ārpuskārtas spēle pret Francijas izlasi. Vienu no šīm spēlēm Latvijas valstsvienībai izdevās uzvarēt. Aprīļa spēļu summā rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs ir izrādījies uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kuram 5 spēlēs sakrāti 4 punkti (1+3) un neitrāls lietderības koeficients. Protams, nav rezultativitātes rekordi, bet tāds, nu, bija Latvijas izlases „dvēseles stāvoklis” aprīlī.

2. Edgars Kulda

Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Edgaram Kuldam (dz. 1994.) aprīlis ir bijis īpaši veiksmīgs. Kanādas junioru elites līgas WHL izslēgšanas spēlēs viņa pārstāvētā Edmonton Oil Kings komanda ir aizcīnījusies līdz līgas finālam. Bet Kulda-jaunākais aprīlī play off 11 spēlēs ir sakrājis 11 punktus (1+10) un apskaužamu lietderības koeficientu (+10). Jāatgādina, ka Edgars Kulda joprojām ir WHL izslēgšanas spēļu otrs rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie); šīs sezonas play off 16 spēlēs „izspiesti” 14 punkti (2+12).

3. Miks Indrašis

Trāpīgākais un otrs rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs aprīļa spēļu ciklā bija uzbrucējs Miks Indrašis, kurš 6 spēlēs sarūpēja 3 rezultativitātes punktus (2+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Jāpiebilst, ka Indrašis ir Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs visas 2012./2013. g. sezonas pirms pasaules čempionāta 15 aizvadīto spēļu summā. Miks Indrašis valstsvienībā cīnījās 14 spēlēs, kurās sakrāja 8 punktus (4+4) un neitrālu lietderības koeficientu.

4. Zemgus Girgensons

Viens no diviem Latvijas hokejistiem Ziemeļamerikas otrā ranga līgā AHL – Rochester Americans uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) aprīļa gaitā ir aizvadījis 11 spēles. AHL čempionāta regulārajā daļā iegadījās 9 spēles, kurās Girgensons iekrāja vien 3 punktus (2+1) un negatīvu lietderības koeficientu (-4). Taču mēneša vidējā rezultativitāte tika manāmi uzlabota AHL play off – Kaldera kausa izcīņas 2 spēlēs, kurās sastrādāti divi vārtu guvumi (2+0) un pozitīvs lietderības koeficients (+1). Nedaudz iekāpjot jau maija notikumos, var piebilst, ka play off trešajā spēlē Zemgus Girgensons arī tika pie vārtu guvuma, bet viņa Amerks vienība tomēr sēriju zaudēja ar sausu 0-3.

5. Kristers Gudļevskis

Aprīļa gaitā Latvijas izlases sastāvā salīdzinoši veiksmīgi iedebitējis 20 gadus vecais vārtsargs Kristers Gudļevskis, kuram bija uzticēta valstsvienības vārtu drošība 3 spēlēs. Vienu no šīm spēlēm Latvijas izlase uzvarēja (4:1 pret Baltkrievijas izlasi), bet divās piekāpās – 1:2 pret Zviedrijas, 1:3 pret Francijas nacionālajām izlasēm. 3 spēļu statistikas summā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) bija 2.01. Arī nav izcils skaitlis, bet ņemot vērā debitēšanas faktu un izlases kopējo varēšanu, jaunā vārtsarga sniegums ir pieklājīgs.

6. Aldis Āboliņš

Vai ir daudz tādu Latvijas hokeja pazinēju, kas atceras uzbrucēja Alda Āboliņa vārdu? Šis tagad 28 gadus vecais hokejists pirms dažiem gadiem vairākas sezonas nospēlēja sava laika Latvijas hokeja flagmaņos Rīga 2000 un Liepājas Metalurgs. Pērnsezon (2011./2012.) uzspēlēja Vācija Oberliga čempionātā, kas šajā valstī pēc stipruma ir trešais līmenis. Šo sezonu sāka Zemgale / JLSS komandā Latvijas Virslīgā, bet sezonas vidū pārcēlās uz Kazahstānas Augstākās līgas klubu Beibaris, kur Āboliņa uzvārds plašāku skanējumu ieguva Kazahstānas čempionāta izslēgšanas spēļu gaitā. Divkārtējā (2011., 2012.) Kazahstānas čempionvienība Beibaris šogad „buksēja” – regulāro sezonu noslēdza 4. vietā, bet play off-os aizkārpījās līdz finālam, kur tomēr piekāpās Ertis-Pavlodar vienībai. Atiravas Beibaris komandas izslēgšanas spēļu gaitā manāmu ieguldījumu deva arī latviešu hokejisti – Aldis Āboliņš un Mārtiņš Raitums.

Aldis Āboliņš aprīļa gaitā play off ietvaros aizvadīja 7 spēles, kurās tika pie četriem vārtu guvumiem (4+0). Bet visu Kazahstānas izslēgšanas spēļu summā Āboliņš ar 6 vārtu guvumiem (14 spēlēs) ieņēma dalītu 2.-4. vietu snaiperu Topā (t.sk., „daloties” ar Andreju Smirnovu, Arlan uzbrucēju). Āboliņam bija lielākais uzvaras vārtu skaits Kazahstānas izslēgšanas spēlēs visu spēlētāju konkurencē (3 reizes), otrs labākais vārtu guvumu skaits vairākumā (4 reizes) un arī labākais metienu realizācijas procents visā Kazahstānas play off-ā (26,08%).

7. Edgars Homjakovs

Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites ir atvadījusies, taču uz kopējā fona var atrast arī pa kādam salīdzinoši veiksmīgāk uzspēlējušam hokejistam. Uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.) ar 6 spēlēs nopelnītiem 3 punktiem (1+2) bija viens no diviem rezultatīvākajiem spēlētājiem izlasē. Taču salīdzinot ar cīņubiedru Georgu Golovkovu, kuram arī 1+2 punkti, Homjakovam lietderības koeficients bija -1 (Golovkovam -7). Edgars Homjakovs visa U-18 pasaules čempionāta summā bija 16.-ais labākais iemetienos (55,32%); Latvijas izlasē tas bija labākais rādītājs. Jāatgādina, ka E.Homjakovs pasaules čempionāta summā ir nosaukts arī par vienu no 3 labākajiem Latvijas U-18 izlases spēlētājiem.

P.S. Par mēneša Top 7

Ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.

Vēl ieskatam:

• Kazahstānas Augstākās līgas 2013. gada play off spēlētāju individuālie rekordi – icehockey.kz
• Citu mēnešu Top 7: tepat

[Mārtiņa Cipuļa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Zviedrijas izlasi 2013. gada 7. aprīlī. Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas ofic. profils facebook.com (Mārtiņš Aiše).]

Nedēļas „karaļi”. Un „gandrīz” Dinamo Tallinā

Latvijas hokeja norišu priekšplānā aprīlī savu ieņem nacionālās izlases vajadzības un gatavošanās pasaules čempionātam. Šo norišu fonā arī dažu hokejistu gaitas vēl dažos notiekošos vairāk vai mazāk nacionālos čempionātos, kā arī Latvijas U-18 izlases pieslīpēšanās savam pasaules čempionātam. Jā, un „igauniskas” Dinamo viesizrādes Leonīda Tambijeva trenētās HK Rīga vienības izpildījumā. 8. – 14. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Edgars Kulda

„Pilnās burās” un diezgan pārliecinoši izslēgšanas spēlēs jeb cīņā par Ed Chynoweth Cup kustās Kanādas junioru līgas WHL Austrumu konferences līderi un aktuālie kausa „īpašnieki” Edmonton Oil Kings. Pirms gada par WHL čempionu kopā ar Edmontonas komandu kļuva uzbrucējs Kristiāns Pelšs, bet šosezon kopā ar „naftiniekiem” arvien pārliecinošāk cīnās Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Edgars Kulda (dz. 1994.). Oil Kings izslēgšanas spēļu pirmo sēriju ir pārvarējuši ar 4-1, otru sēriju ar 4-0, bet tagad nonākuši līdz Austrumu konferences finālam pret Calgary Hitmen vienību. Austrumu finālsērijas sākums paredzēts 18. aprīlī.

Edmontonas vienība aizvadītajā nedēļā izcīnīja divas spēles, kurās Kulda-jaunākais nopelnīja 3 rezultativitātes punktus (0+3) un priecējošu lietderības koeficientu +3. Jāpiebilst, ka Edgars Kulda ir atvēries tieši izslēgšanas spēlēs. Piemēram, regulārās sezonas 64 spēlēs viņš saražoja 17 punktus (6+11), kas ir vidēji 0,27 punkti spēlē. Bet play off 9 spēlēs uzkrājums ir 9 punkti (2+7), kas veido „apaļu” rezultativitātes punktu vidēji spēlē. Ar šiem 9 punktiem 18-gadīgais Edgars Kulda ir WHL izslēgšanas spēļu šī brīža otrs rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie). Labāks „jauniņais” ir tikai dāņu brīnumbērns Oliver Bjorkstrand (dz. 1995.), kuram 13 punkti 10 spēlēs. Skatoties kopā visus WHL spēlētājus play off-ā, Edgars Kulda ar saviem ‘2+7’ ir 22.-ais rezultatīvākais. Katrā gadījumā, laba nedēļa un rezultatīvs play off!

2. Artūrs Ozoliņš

Kazahstānas Augstākās līgas izslēgšanas spēles ir sadalījušās… Kamēr tika gaidīta play off finālsērija, aizvadītajā nedēļā ir aizsācies „mazais fināls” – cīņa par 3. vietu, kurā nūjas krusto regulārās sezonas līderi Arlan un 3. vietas ieņēmēji – Aristan. Abās pusēs ir pa Latvijas pārstāvjiem. Aristan krāsās – uzbrucējs Edijs Brahmanis, bet Arlan ierindā pat trīs – uzbrucēji Artūrs Ozoliņš, Andrejs Smirnovs (kurš dz. 1983.) un aizsargs Renārs Demiters. Turklāt Arlan galvenais treneris šosezon, starp citu, ir sava laika dažādu vecumu Latvijas izlašu treneris Leonīds Beresņevs. Aizvadītajā nedēļā „mazajā finālā” noritējušas divas spēles, rezultāts līdzsvarā (1:1). Šo divu spēļu gaitā rezultatīvākais Latvijas hokejists bija Arlan uzbrucējs Artūrs Ozoliņš, kurš nopelnīja 3 rezultativitātes punktus (2+1).

3. Edijs Brahmanis

Savukārt Aristan pusē Kazahstānas izslēgšanas spēļu „3. vietas seriāla” 2 spēlēs 2 punktus (1+1) iekrāja bijušais prizmietis, metalurgs, „bebrs”, dinamietis utml. – Edijs Brahmanis. Jāpiebilst, ka Brahmanis bija Aristan vienības labākais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā, 51 spēlē sakrājot 46 punktus (28+18) un lietderības koeficientu +14. Starp citu, šodien 15. aprīlī sākās Kazahstānas čempionāta fināla sērija, kurā čempionu titulu mēģina nosargāt Beibaris – komanda, kurā, savukārt, cīnās divi latviešu hokejisti – Mārtiņš Raitums un Aldis Āboliņš. Viņiem pretiniekos regulārās sezonas 2. vietas ieguvēji Ertis-Pavlodar. Atgādinājumam: Beibaris šosezonas regulārajā daļā bija palikuši ceturtie. Piebilde: fināla sērijas pirmā spēle noslēgusies latviešiem labvēlīgi (4:1). Raitums sargāja vārtus.

4. Egils Kalns

8. – 14. aprīļa nedēļā Baltijas jūras krastos iegadījās viena, bet diemžēl sausi zaudēta Latvijas izlases spēle pret Zviedrijas valstsvienību, kā arī „apmēram” HK Rīga vienības pārbaudes spēles un Latvijas U-18 izlases gatavošanās jauniešu pasaules čempionātam. Aizvadītajā nedēļā papildinātais HK Rīga komplekts, kuru kaimiņi Igaunijā dēvēja par Riia Dinamo, aizvadīja divas pārbaudes spēles Tallinā pret Igaunijas nacionālo izlasi (9:5 un 5:4 PM), kā arī vienu spēli Ozolniekos pret Latvijas U-18 izlasi (4:3). Abām izlasēm tika līdzēts gatavoties aprīlī notiekošajiem pasaules čempionātiem, katrai savā vecumā un līmenī.

Kāpēc „apmēram” un „gandrīz” HK Rīga? Tāpēc, ka no 26 spēlētājiem, kas devās laukumā HK Rīga krāsās, vien 15 puiši šosezon bija uzspēlējuši šīs komandas sastāvā oficiālajās MHL spēlēs. Sešus hokejistus bija „atpūtis” rietumvējš no Liepājas Metalurgs komandām. Tiesa, no šiem „mečiem” četri puiši savulaik jau bija uzspēlējuši Leonīda Tambijeva virsvadībā HK Rīga sastāvā. Mazliet papildspēku bija no Dinamo saimniecības „mazajām komandām” – Juniors un SK Rīga-96, kā arī šosezon mazāk vai nemaz neredzētie – ex-rīdzinieks Raimonds Vilkoits uzbrukumā, kā arī Somijas un Kanādas U līgu ledus laukumus izbaudījušais vārtsargs Konstantīns Šipunovs.

Kopā 3 pārbaudes spēļu summā rezultatīvākie bija izrādījušies tieši „no malas” ņemtie liepājnieki un Vilkoits. Pats rezultatīvākais – uzbrucējs Egils Kalns, kuram 3 spēļu summā 6 punkti (3+3) un izšķirošs pēcspēles metiens. Pieklājīgi arī it kā neko nenozīmējošām pārbaudes spēlēm. Arī tāpēc, ka Dinamo saimniecības pārstāvji apskata puišus kontekstā ar iespējamiem sastāva papildinājumiem Rīgas Dinamo treniņnometnei. Cits stāsts par to, cik lielas perspektīvas ir/nav nokļūt uz KHL spēļu soliņa. Taču arī treniņnometne ir diezgan vērtīgs atskaites punkts.

„Apmēram” HK Rīga spēlētāju statistikas pārbaudes spēlēs 2013. g. aprīlī (kopā 3 spēles; t.sk. 2 spēles pret Igaunijas izlasi, 1 spēle pret Latvijas U-18 izlasi; LM = Liepājas Metalurgs, BEk = Baltkrievijas ekstralīga; saskaņā ar icehockey.ee un lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	izšķ PM	komanda 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Egils Kalns	1991.	3	3+3	4	1 (no 1)	LM (BEk); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
2.	Raimonds Vilkoits	1990.	2	2+3	0	–	MHC Mountfield Martin (Slovak. Ekstral.); Šahtjor (Soļogorska; BEk)
3.	Artūrs Mickēvičs	1991.	3	2+2	2	0 (no 1)	LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
4.	Bruno Zabis	1991.	3	0+4	2	–	LM (BEk); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Lat. Virslīga)
5.	Rustams Begovs	1993.	3	3+0	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
6.	Edgars Kurmis	1993.	3	1+2	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
7.	Andris Siksnis	1993.	3	1+2	4	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
8.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	3	0+3	0	–	LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
9.	Martins Lavrovs	1994.	3	1+1	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
10.	Deivids Sarkanis	1994.	3	1+0	0	1 neizšķ (no 1)	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
11.	Rodrigo Ābols	1996.	1	1+0	0	–	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Lat. Virslīga)
12.	Dāvis Straupe	1992.	3	0+1	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
13.	Ričards Kondrāts	1994.	2	0+0	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
14.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	0+0	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
15.	Emīls Potāpovs	1994.	3	0+0	4	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	AIZSARGI
1.	Raimonds Tūbelis	1991.	3	1+3	12	–	LM (BEk); LM-2 (Lat. Virslīga)
2.	Andrejs Smirnovs	1992.	3	1+1	8	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
3.-4.	Mikus Ābelītis	1993.	2	0+2	0	–	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
	Ēriks Ševčenko	1991.	2	0+2	0	–	LM (BEk)
5.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	0+2	4	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
6.	Edgars Dīķis	1991.	3	0+1	0	–	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
7.	Edmunds Augstkalns	1994.	3	0+0	4	–	HK Rīga (MHL)
8.	Patriks Škuratovs	1994.	2	0+0	8	–	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	SM	komanda 2012./2013.
1.	Rihards Cimermanis	1993.	1	60:00	3.00	0	HK Rīga (MHL); Juniors (Lat. Virslīga)
2.	Nils Grīnfogels	1994.	2	65:02	3.69	0	Juniors (MHL B; Lat. Virslīga)
3.	Konstantins Šipunovs	1993.	1	54:58	5.46	0	Sturgeon Falls Lumberjacks (GMHL: Kanāda)

*

P.S. Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti! Tiem, kam apnicis, mierinājums: sezona drīz būs galā!

Vairāk:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• HK Rīga (kā Rīgas Dinamo) un Igaunijas izlases spēļu kopsavilkumi – icehockey.ee (10. aprīlī; 11. aprīlī)
• HK Rīga un Latvijas U-18 izlases spēles protokols (2013-04-13) – lhf.lv

[Attēlā: Edgars Kulda Edmonton Oil Kings krāsās 2012./2013. g. sezonā; foto avots: oilkings.ca.]

Cik daudz ir jāiemet, lai būtu izlases līderis?

Latvijas izlases sastāvs pakāpeniski slīpējas, un pamazām valstsvienības aptverē nonāk vairums šosezon varošo cīnītāju. Aprīļa sākumā izlases kandidātiem iegadījušies vērtīgi un diezgan stipri pretinieki – Čehijas un Zviedrijas izlases. Lai arī ne visstiprākajos sastāvos, tomēr pieklājīgos, un arī tiem „netiekam klāt”. Vismaz aprīļa pirmajās 3 spēlēs. Vēl šur tur pasaules kartē – pa kādai regulārās sezonas „astei” un play off izskaņai. 1. – 7. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Miks Indrašis

Latvijas izlases aizvadīto Euro Hockey Challenge 3 spēļu summā rezultatīvākais spēlētājs bija neviens cits kā Rīgas Dinamo uzbrucējs Miks Indrašis. Viņš gan aizvadīja divas no 3 spēlēm un abas pret Čehijas valstsvienību, šo 2 spēļu summā tiekot pie diviem vārtu guvumiem un neitrāla lietderības koeficienta. Ņemot vērā, ka Latvijas izlase šajās „draudzības” spēlēs neiemeta daudz – 4 reizes (t.i., vidēji 1.33 spēlē), tad Indrašis ir īpaši nozīmīgs „aktīvs”, kura kontā ir puse no valstsvienības vārtu guvumiem šajā spēļu ciklā…

2. Herberts Vasiļjevs

Nu jau kā neiztrūkstoša Topu sastāvdaļa vairāku nedēļu garumā. Taču šīs sezonas turpinājumā, vismaz kontekstā ar DEL čempionātu, Vasiļjeva vārds Topā vairs netiks cilāts. Jo… Aizvadītajā nedēļā Herberta Vasiļjeva pārstāvētā Krefeld Pinguine komanda izspēlēja visas trīs DEL play off pusfināla spēles, kurās visās zaudēja Eisbären Berlin vienībai. Sērijas sausais atlikums un arī sausais zaudējums: 0-3… Atgādinājumam: DEL izslēgšanas spēļu pusfināli un fināls ilgst līdz 3 uzvarām (ceturtdaļfināls – līdz 4; kvalifikācija – līdz 2). Šajās pusfināla 3 spēlēs Herberts Vasiļjevs „uztaisīja” 3 vārtu guvumus (3+0) un lietderības koeficientu +2.

3. Ņikita Jevpalovs

Latvijas U-20 izlases uzbrucēja Ņikitas Jevpalova (dz. 1994.) pārstāvēta Armada de Blainville-Boisbriand vienība Kanādas elites junioru līgā Kvebekā (QMJHL) regulāro sezonu pabeidza kā līgas ceturtā stiprākā vienība, bet tā kā bija savas divīzijas uzvarētāja, tad play off „tīklā” ievietojās kā 3. vietas ieguvēji. Marta divdesmitajos datumos Armada astotdaļfināla sērijā ar 4-1 tika galā ar līgas 14. vietas ieņēmējiem Titan d’Acadie-Bathurst, bet aprīļa pirmajā nedēļā ir „pieķērušies” regulārās sezonas 11. vietas „laureātiem” Les Tigres de Victoriaville. Ceturtdaļfināla sērijā Armada pret „tīģeriem” ir vadībā (2-0), un abu šo spēļu summā Ņikita Jevpalovs iekrāja 4 rezultativitātes punktus (2+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

4. Zemgus Girgensons

AHL ir viena no tām līgām, kurā vēl norisinās regulārā sezona. Tiesa, katrai komandai līdz regulārās daļas beigām palikušas katrai pa 4 – 7 spēlēm. Rochester Americans komandai atlikušas 6 spēles, kas nozīmē, ka tās uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) paliks komandas rīcībā vismaz līdz 21. aprīlim, kad paredzēta regulārās sezonas pēdējā spēle. Tomēr Ročesteras vienība uzstājīgi pretendē uz vietu AHL Rietumu konferences astotniekā un izslēgšanas spēlēs. Pagaidām Amerks ierindojas 6. vietā, taču tabulā izvietoto komandu punktu līdzība pieļauj gan iespēju pakāpties augstāk, gan arī „nekvalificēties” kārotajam play off – Kaldera kausa izcīņai.

Pats Zemgus Girgensons aprīļa pirmās nedēļas gaitā aizvadīja 3 spēles Rochester Americans ierindā, tiekot pie 2 rezultativitātes punktiem (1+1) un pozitīva lietderības koeficienta +1.

Netālu no Topa

Latvijas izlases 3 spēļu summā lietderīgākais spēlētājs bija aizsargs Aleksandrs Jerofejevs, kurš aizvadīja tikai 2 spēles – abas pret Čehijas valstsvienību. Savās 2 spēlēs Jerofejevs uzkrāja lietderības koeficientu +2, kā arī tika pie viena rezultativitātes punkta (0+1). Taču par spīti statistikai Aleksandra Jerofejeva atbrīvošana no izlases kandidātu loka bija izsludināta jau pirms spēlēm pret Zviedrijas izlasi…

Kazahstānas Augstākās līgas izslēgšanas spēlēs pusfināla stadiju ir pārvarējusi Beibaris komanda, sērijā uzvarot ar 4-1 uzvarot regulārās sezonas līderus – Arlan un nonākot čempionāta finālā. Atgādinājumam: Beibaris komanda regulāro sezonu noslēdza 4. vietā. Aprīļa pirmajā nedēļā Beibaris aizvadīja pusfināla seriāla pēdējās divas spēles, un abās spēlēs izcēlās Beibaris sastāvā spēlējošie latviešu hokejisti. Vārtsargs Mārtiņš Raitums turpina būt komandas „pirmais numurs” – 2 spēles, 2 uzvaras, 3 vārtu zaudējumi (t.i. vidēji spēlē ap 1.5). Savukārt Beibaris uzbrucējs Aldis Āboliņš divu spēļu summā nokārtoja 4 vārtu guvumus!

Savukārt no „jaunās gvardes” vēl izceļams Edmonton Oil Kings uzbrucējs Edgars Kulda (dz. 1994.), kuram Kanādas junioru WHL līgas play off 2 spēlēs iekrāti 3 punkti (1+2) un atbilstošs lietderības koeficients +3. Atgādinājumam: WHL Austrumu konferences regulārās sezonas uzvarētāji – Edmontonas komanda ir pārvarējusi astotdaļfināla stadiju un aizvadītās nedēļas spēles jau attiecināmas uz ceturtdaļfināla sēriju, kurā Oil Kings ir vadībā ar 2-0 pret Medicine Hat Tigers.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Mika Indraša attēls fiksēts Latvijas izlases cīņu gaitās Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Joprojām nedēļas izcilnieks – Herberts Vasiļjevs

Regulāro sezonu un izslēgšanas spēļu beigšanās lielākajā daļā Eiropas komandu, ļauj nedaudz spilgtāk izskatīties hokejistiem, kuri citos apstākļos vairumā gadījumu paliek otrā plānā. Tomēr jāmāk uzspīdēt arī šādos apstākļos. Tiesa, aizvadītās nedēļas līderis – Vācijas DEL čempionātā spēlējošais uzbrucējs Herberts Vasiļjevs būtu pamanāms arī lielākā burzmā. 25. – 31. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Herberts Vasiļjevs

Aizvadītajā nedēļā Herberts Vasiļjevs laukumā devās Vācijas DEL čempionāta play off ceturtdaļfināla 3 spēlēs, kurās ir ticis pie 4 rezultativitātes punktiem (2+2) un lietderības koeficienta +3. Vasiļjeva sniegums palīdzēja regulārajā sezonā 3. vietu izcīnījušai Krefeld Pinguine komandai pārvarēt ceturtdaļfināla sēriju, ar 4-2 uzvarot regulārās sezonas 6. vietas ieņēmējus ERC Ingolstadt. Bet aprīļa pirmajā nedēļā Vasiļjevu un Krēfeldes „pingvīnus” sagaida DEL pusfināla sērijas spēles pret regulārās sezonas 4. vietas laureātiem – Eisbären Berlin. Šobrīd Herberts Vasiļjevs ar 5+2 punktiem 6 spēlēs ir DEL izslēgšanas spēļu 9.-ais rezultatīvākais „špīleris”. Te gan jāpiebilst, ka četru 7. – 10. vietu regulārajā čempionātā ieņēmušo komandu spēlētājiem bija „handikaps” 2 – 3 spēļu apjomā, jo šīm komandām bija jāizspēlē play off pirmā kārta līdz divām uzvarām, lai kvalificētos „īstajām” izslēgšanas spēlēm.

2. Mārtiņš Raitums

Iepriekšējā (2011./2012.) sezonā viens no Kazahstānas čempionu Beibaris titula svarīgākajiem „kalējiem” bija latviešu vārtsargs Mārtiņš Raitums. Taču šī (2012./2013.) sezona kā komandai, tā arī Raitumam ir gājusi kā pa viļņiem. Beibaris regulāro sezonu noslēdza 4. vietā, bet Mārtiņa Raituma pozīcijas veiksmīgi „apstrīdēja” somu vārtsargs Tommi Nikkilä, kurš uz Kazahstānas Augstāko līgu un tajā startējošo Beibaris vienību ieradās sezonas vidū no Slovākijas ekstralīgā startējošās HK Autofinance Poprad komandas. Un kļuva par Beibaris „pirmo numuru”. Lai arī statistikas summa Mārtiņam Raitumam regulārajā sezonā izskatās itin pieklājīga: 26 spēles; 92,44% atvairītu metieni; GAA (vārtu zaudējumi vidēji spēlē) 1.94. Tomēr Nikkilä cipariski labāks – 96,03% un GAA 1.20.

Raituma „stunda sita” 25. – 31. marta nedēļā, kad Beibaris aizvadīja play off pusfināla 3 spēles pret regulārās sezonas līderiem Arlan. Izslēgšanas spēles un arī sēriju pret Arlan sāka kolēģis Nikkilä, bet turpina Mārtiņš Raitums. Divās pirmajās sērijas spēlēs no sākuma vārtos stājās somu vārtsargs, bet viņu spēles gaitā aizstāja Raitums. Sērijas trešajā spēlē jau pilnībā strādāja tikai Mārtiņš Raitums, un panāca sausu uzvaru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, minams, ka sērijas ceturto spēli jau šajā nedēļā (1. aprīlī) Beibaris vārtus turpināja sargāt Mārtiņš Raitums, palīdzot savai vienībai uzvarēt un atrasties pusfināla sērijā vadībā ar 3-1. Sērija ilgst līdz 4 uzvarām.

3. Toms Hartmanis

Lielbritānijas stiprākais čempionāts EIHL (Elite Ice Hockey League) „iestūrējis” play off stadijā, kur veiksmīgu nedēļu aizvadījis latviešu uzbrucējs Toms Hartmanis. Statistiķi viņam aizvadītajā nedēļā fiksējuši dalību 2 spēlēs un 4 rezultativitātes punktus (0+4) skotu vienības Braehead Clan sastāvā. Šāda rezultativitāte ļauj ierindoties EIHL izslēgšanas spēļu rezultatīvāko spēlētāju 10./11. vietā. Tiesa, šī vieta nesaglabāsies ilgi, jo Braehead Clan vienība no dalības play off-ā ir „izkritusi”.

4. Roberts Lipsbergs

Pilnā sparā norisinās arī Kanādas junioru elites līgā WHL izslēgšanas spēles jeb cīņa par Ed Chynoweth Cup (agrāk – Prezidenta kauss). Latvijas U-20 izlases uzbrucēja Roberta Lipsberga (dz. 1994.) pārstāvēta Seattle Thunderbirds komanda, kas WHL play off-am kvalificējās kā 7. vietas ieņēmēja Rietumu konferencē, ir vadībā sērijā ar 3-2 pret WHL Rietumu konferences otrās vietas ieņēmējiem – Kelowna Rockets. Sietlas komanda 25. – 31. marta nedēļā aizvadīja 3 spēles, kuru gaitā Roberts Lipsbergs tika pie diviem vārtu guvumiem (2+0) un pozitīva lietderības koeficienta (+1). Sērija ilgst līdz četrām uzvarām, un nākamā (sestā) spēle ir šodien – 2. aprīlī.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Herberts Vasiļjevs – Krefeld Pinguine krāsās un kapteiņa pienākumos. Foto avots: rp-online.de.]

Latvijas „pensionāri” uz KHL ledus

Par aizvadītās nedēļas sniegumu Sandis Ozoliņš jau saņēmis pieklājīgu devu dažādu ekspertu un mediju uzmanības. Tomēr labu vārdu nevar būt par daudz. Īpaši apstākļos, kad to labo hokeja ziņu pietrūkst. Kā ūdens un skābekļa. Cita starpā, ir pieejams Ozoliņa un citu Latvijas „pensionāru” salīdzinājums ar vienaudžiem KHL-ā. Arī labi nobriedis 26. novembra – 2. decembra nedēļas Latvijas hokejistu Top 4.

1. Sandis Ozoliņš

KHL vecākais aizsargs Sandis Ozoliņš savos 40 joprojām spīd kā tikko kalts dālderis. Aizvadītās nedēļas 4 spēlēs gūtie 4 punkti (0+4) un lietderības koeficients +5 ir adekvāti novērtēti arī no KHL statistiķu puses ar nedēļas labākā KHL aizsarga titulu. Der atcerēties, ka šos „datus” iesniedz viens no līgas pieredzējušākajiem un arī vēl nesen tikai pārbaudes līgumiem apveltītajiem spēlētājiem. Laikam jau Maskavas apgabala Atlant menedžeri kopumā var būt apmierināti par savu izvēli.

2. Ervīns Muštukovs

Aizvadītā nedēļa bija arī vārtsarga Ervīna Muštukova „zīmē”. Minētais vārtsargs aizvadīja 2 spēles (120 minūtes) zviedru otrās līgas HockeyAllsvenskan čempionātā, palīdzot savai komandai Mora IK tikt pie uzvarām, bet pašam iekopjot pieklājīgu statistiku – 96,88% atvairītu metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.00. Šos ciparus ir pamanījuši arī zviedru hokeja apskatnieki. Varbūt Muštukova varēšanas ir vērts atkal apskatīt tuvāk arī kādā Latvijas izlases pārbaudes spēlē?

3. Roberts Lipsbergs

Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) arvien spilgtāk iestrādājas Seattle Thunderbirds ierindā Kanādas junioru WHL čempionātā. Aizvadītās nedēļas 4 spēlēs R. Lipsbergam 7 vārtu guvumi (!!!), bet lietderības koeficients neitrāls. Rezultativitāte „skan” ļoti cerīgi, gaidot uzbrucēja pievienošanos Latvijas U-20 izlasei pirms pasaules čempionāta, kura starts paredzēts decembra nogalē.

4. Atvars Tribuncovs

Pēc pusotra mēneša pauzītes Gomeļ komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā ir atpakaļ aizsargs Atvars Tribuncovs, kurš aizvadītajā nedēļā uz laukuma tika 2 spēlēs, saražoja 4 punktus (1+3) un pamanāmu lietderības koeficientu +7. Lai arī Tribuncova un Gomeļ pretiniekos nebija tās stiprākās BAČ komandas, kuras arī tika apspēlētas pamatīgi – HK Vitebsk (16:1), Novopolockas Himik-SKA (7:1), tomēr Tribuncova sniegumu tas neblamē. Aizvadītajā nedēļā arī Liepājas Metalurgs aizsargs Ēriks Ševčenko Baltkrievijas ekstralīgā ir ticis pie 4 punktiem (0+4), kas ir vērtīgs panākums; tomēr Atvars Tribuncovs ir bijis statistiski labāks blakus-parametros: lietderības koeficients (Ērikam Ševčenko +5); vārtu guvumu un piespēļu proporcija; statistika saražota mazākā spēļu skaitā.

Topa tuvumā

Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītajā nedēļā rezultatīvākie uzbrucēji bija Edgars Brancis (3 spēlēs 1+5 punkti un lietderība +4) un Lauris Bajaruns (3 spēlēs 2+3 punkti un lietderība +5). Acīmredzot Bajarunu pozitīvi stimulē nosaukšana Latvijas izlases kandidātu vidū pārbaudes spēļu turnīram Francijā. Pa četriem punktiem liepājnieku sastāvā BAČ-ā aizvadītajā nedēļā guvuši arī Māris Diļevka (2 sp., 3+1, +5), Jānis Straupe (3 sp., 2+2, +4), Artūrs Mickēvičs (3 sp., 2+2, -1).

MHL B grupas čempionātā ir atzīmējušies Liepājas Metalurgs jaunatnes vienības uzbrucēji Valters Freijs (dz. 1994.) un Bruno Zabis, abiem – pa 2 spēlēm, pa 4 punktiem (abiem 1+3), pa lietderības koeficientam +4. Savukārt MHL B grupas Prizma-Rīga ierindā izceļams uzbrucējs Deniss Baškatovs (dz. 1993.), kurš aizvadītās nedēļas 4 spēlēs sakrāja 5 punktus (2+3) un neitrālu lietderības koeficientu. Cits prizmiešu uzbrucējs Daniels Riekstiņš (dz. 1993.) aizvadīja 3 spēles, gūstot 4 punktus (3+1) un lietderību +3. Prizma-Rīga gadījumā gan jāpiemin, ka komanda divas spēles aizvadīja pret MHL B grupas čempionāta pastarīšiem Platina-Chişinău, kura bija nolēmusi spēlēt ar divām pilnām uzbrucēju maiņām… Cita starpā, Moldovas klubs ir aizvadījis 21 spēli, kurā nav guvis nevienu punktu!!! Tiesa, prizmiešu pretinieku spēkus sabalansēja fakts, ka nedēļas pārējās divas spēles bija pret MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas līderiem – Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu, kuru vienā spēlē prizmieši pieveica, sagādājot liepājniekiem tikai otro zaudējumu spēles pamatlaikā MHL B grupas čempionātā. Starp citu, pirmo zaudējumu pamatlaikā liepājniekiem bija nokārtojusi tā pati Prizma-Rīga.

Nedēļas Top4 tuvumā nosaucams arī vārtsargs Mārtiņš Raitums, kurš Beibaris komandas vārtus sargājis Kazahstānas Augstākās līgas 2 spēlēs, piedzīvojot vienu „sausu” uzvaru un tikai vienu vārtu zaudējumu. Attiecīgi Raitumam GAA bijis ap 0.50. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), kurš ASV koledžu hokeja galvenajā līmenī (NCAA D1) pazīstams kā Teddy Blueger, aizvadītajā nedēļā 2 spēles nocīnījās Minnesota State University komandas ierindā, nopelnot 3 punktus (0+3) un neitrālu lietderības koeficientu. Vēl atzīmējams uzbrucējs Kaspars Saulietis, kuram decembra-novembra mijas nedēļā saskaitītas 2 spēles, 3 punkti (1+2) un lietderības koeficients +3 Kijevas Sokil ierindā Ukrainas PHL čempionātā.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

P.S.

KHL uzbrucēji, kas dzimuši 1976. gadā un vecāki (pēc 2012-12-04 spēles):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	sp. laiks	komanda	valsts
1.	Randy Robitaille	1975.	31	8+18	-2	34	19:54	Metallurg (Novokuzņecka)	CAN
2.	Aleksandrs Koroļuks	1976.	27	13+7	+6	43	20:53	Vitjaz (Čehova)	RUS
3.	Miroslav Šatan	1974.	21	7+5	+2	22	19:14	HC Slovan Bratislava	SVK
4.	Oļegs Petrovs	1971.	25	2+9	-3	22	17:58	Spartak (Maskava)	RUS / CAN
5.	Andrejs Subotins	1973.	28	4+6	-10	12	14:50	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	RUS
6.	Ľuboš Bartečko	1976.	26	4+5	0	6	14:52	HC Lev Praha	SVK
7.	Ján Lipiansky	1974.	28	3+6	0	37	13:07	HC Slovan Bratislava	SVK
8.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	23	1+8	-8	4	14:29	Dinamo (Rīga)	LAT
9.	Viktors Kozlovs	1975.	18	1+5	-2	14	12:55	Lokomotiv (Jaroslavļa)	RUS
10.	Chris Simon	1972.	21	1+2	-2	22	6:47	Metallurg (Novokuzņecka)	CAN
11.	Ģirts Ankipāns	1975.	10	0+0	-5	8	11:08	Dinamo (Rīga)	LAT

*

KHL aizsargi, kas dzimuši 1976. gadā un vecāki (pēc 2012-12-04 spēles):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	sp. laiks	komanda	valsts
1.	Deron Quint	1976.	31	3+7	+9	15	20:25	Traktor (Čeļabinska)	USA
2.	Sergejs Gončars	1974.	27	2+18	+7	36	21:45	Metallurg (Magņitogorska)	RUS
3.	Aleksandrs Guskovs	1976.	31	3+7	+3	16	20:26	CSKA (Maskava) / Lokomotiv (Jaroslavļa)	RUS
4.	Oļegs Tverdovskis	1976.	18	0+3	+3	14	14:25	Metallurg (Magņitogorska)	UKR / RUS
5.	Dmitrijs Rjabikins	1976.	31	1+6	+2	24	20:56	Traktor (Čeļabinska)	RUS
6.	Aleksejs Troščinskis	1973.	31	1+5	+2	6	18:46	Vitjaz (Čehova)	KAZ / RUS
7.	Ľubomír Višňovský	1976.	23	5+8	+1	14	24:15	HC Slovan Bratislava	SVK
8.	Sandis Ozoliņš	1972.	22	1+9	+1	16	21:50	Atlant (Maskavas apg.)	LAT
9.	Aleksandrs Bojkovs	1975.	2	0+1	0	4	16:48	Dinamo (Maskava)	RUS
10.	Jevgeņijs Varlamovs	1976.	19	2+5	-1	6	20:35	Torpedo (Ņižņijnovgoroda)	RUS / EST
11.	Vitalijs Proškins	1976.	32	3+12	-5	32	21:59	Salavat Julajev (Ufa)	RUS
12.	Daņiils Markovs	1976.	29	1+1	-5	58	17:43	Vitjaz (Čehova)	RUS
13.	Rodrigo Laviņš	1974.	13	0+0	-5	10	17:53	Dinamo (Rīga)	LAT
14.	Jaroslav Obšut	1976.	23	1+4	-8	12	20:08	Donbass (Doņecka)	SVK
15.	Sergejs Gusevs	1975.	32	4+5	-9	26	19:13	Avtomobiļist (Jekaterinburga)	RUS
16.	Jere Karalahti	1975.	30	1+5	-11	51	23:54	Dinamo (Minska)	FIN

*

KHL vārtsargi, kas dzimuši 1976. gadā un vecāki (pēc 2012-12-04 spēles):

	vārtsargs	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	GAA	sp. laiks	komanda	valsts
1.	Andrejs Mezins	1974.	10	4:3	91.4%	2.41	473:10	Traktor (Čeļabinska)	BLR / RUS
2.	Maksims Sokolovs	1972.	14	6:4	90.4%	3.34	771:57	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	RUS
3.	Vitalijs Jeremejevs	1975.	10	3:5	89.0%	3.33	540:03	Baris (Astana)	KAZ / RUS
4.	Vadims Tarasovs	1976.	9	2:4	88.6%	2.99	521:51	Salavat Julajev (Ufa)	KAZ / RUS

*

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Maskavas apgabala Atlant aizsargs Sandis Ozoliņš. Viņš arī ne tikai KHL vecākais, bet arī nedēļas labākais aizsargs. Foto fiksēts 2012. gada rudenī; foto avots: atlant-mo.ru.]

Latvijas hokejista pieredze Kazahstānā

Jau pāris sezonas Kazahstānas čempionāts ir iecienīta darbavieta Latvijas hokejistiem, kuri dodas leģionāru gaitās. Vēl nesen Kazahstāna nebija ārvalstu hokejistu pieprasītāko maršrutu „ceļvežos”. Tagad ir. Tāpat kā tur ir līdzekļi, līdzjutēji un pat leģionāri no Kanādas. Par Kazahstānas Augstāko līgu „no iekšpuses” un savām hokejista gaitām stāsta aizsargs Renārs Demiters.

TUVPLĀNĀ: Renārs Demiters

• Dzimis 1986. gada 12. augustā
• Ampluā: aizsargs
• „Figūra”: 170 cm; 78 kg
• 2012./2013. g. sezonā Arlan (Kokšetau) sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā
• Iepriekšējās sezonas: Arlan, Beibaris Kazahstānā; Liepājas Metalurgs komandas; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma; Latvijas Bērzs
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005. sezonā U-20 PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2003. un 2004. gada U-18 PČ 1. divīzijā
• Pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Publiski pieejamās statistikas vietnēs par Tavu pirmo komandu nosaukta Prizma. Kā sākās Tavas gaitas hokejā? Kad un kāpēc nonāci līdz Prizmai?

Renārs Demiters: Tā, nu, gluži nevarētu teikt, ka Prizma bija mana pirmā komanda; vispār mana pirmā komanda bija Latvijas Bērzs, pie trenera Ojāra Rodes. Pēc tam tajā pašā Latvijas Bērzā veidojās tā saucamā specklase, pie trenera Jura Repa. Spēlēju, trenējos tur līdz izveidojās hokeja klubs Prizma 86, kur vāca kopā visus 86. gadā dzimušos jauniešus, tā ari es tur nokļuvu. Sētā bieži ar draugiem spēlēju hokeju no rīta līdz vakaram; tajā kompānijā bija mans bērnības draugs, kurš jau gāja hokejā. Viņš vienmēr man stāstīja, kā viņam iet pa treniņiem; es arī viņam vienmēr uzdevu visādus jautājumus, izprašņāju par hokeju – kas un kā tur. Viņš teica, ka man ir jāpamēģina; tā, nu, es saņēmies gāju pie tēva un lūdzos, lai mani aizved uz hokeju. Atceros tikai to, ka bija jāpalūdzas vairākas reizes; tā arī mani aizveda.

Tagad, noraugoties vecāku centienos savus bērnus „pieradināt” pie sporta nodarbībām, nereti nākas dzirdēt saucienus no laukuma malas – ja nedarīsi (nesportosi) nebūs Tev datora vai nebrauksim uz lielveikalu pēc mantām. Kā bija ar Tevi? Ar ko Tevi „nopirka”? Kas motivēja iet uz treniņiem, cīnīties?

Es pat nezinu, vai tas ir iespējams – pieradināt bērnu pie hokeja. Vai, nu, viņam tas patīk vai ari nē. Ja bērnu spiež ar varu iet uz hokeju un uzpērk, domāju, ka nekā laba no tā nesanāks, jo pēc tam, kad viņš paaugsies, vienu dienu viņš vienkārši pateiks, ka negrib vairs spēlēt hokeju. Vecākiem būs tikai izmesta nauda un laiks. Man pašam nekad tāda situācija nav bijusi, kad vecāki mēģina uzpirkt, lai ietu uz treniņiem vai lai es vienkārši spēlētu hokeju. Nekad mani nav spieduši spēlēt, jo pats izvēlējos hokeju. Tā bija mana izvēle; vecāki mani tikai atbalstīja tajā visā.

Šķiet, tieši 16 gadu vecumā Tev sākās „pirmais lielais” hokejs, kad 2002./2003. g. sezonā ar Prizma komandu startējāt EEHL B čempionātā. Kāds bija šī čempionāta formāts un līmenis? Ko šī sezona deva Tev un Tavai attīstībai? Ar ko bija atšķirīga no citām?

Līmenis bija labs; viegli negāja, it īpaši ar komandām no Baltkrievijas. Noteikti šī sezona deva lielāku pieredzi un pārliecību par saviem spēkiem. Savādāks šajā sezonā bija tas, ka spēlējām ar komandām no Baltkrievijas, Ukrainas un Igaunijas.

Prizmas komandā bija nolasījusies kompānija, no kuras salīdzinoši padaudz puišu ir tikuši tālāk – stiprās līgās, nacionālajā izlasē. Andersons, Bārtulis, Guntis Džeriņš, Galviņš, Karsums, Raitums. Vai tagad seko savu cīņubiedru gaitām? Sanākat vasarā, lai uzspēlētu hokeju vai futbolu?

Jā ,protams, sekoju līdzi, vienmēr internetā ieeju un izlasu ziņas. Jā, biežāk sanāk ar Bārtuli un Karsumu satikties, pat kopā vasarā trenējamies pirms gaidāmās sezonas, bet tā ar visiem sanāk satikties. Rīga jau ir maza!

Pēc Prizmas Tev fiksēta dalība Rīga 2000 un arī LSPA (SK Rīga-20) komandā pie Znaroka. Kuram trenerim vai treneriem ir bijusi īpaša nozīme Tavas karjeras veidošanā līdz pieaugušo hokejam? Un kāpēc?

Jā, no sākuma bija Rīga-20 pie Znaroka, pēc tam nāca Rīga 2000. No katra trenera, kas man ir bijis, esmu kaut ko iemācījies, bet noteikti visspilgtāk atmiņā ir palicis laiks, ko spēlēju pie Oļega Znaroka.

Lielākā daļa jauno hokejistu tā arī U-18 un U-20 vecuma barjeru nepārvar. Labākajā gadījumā uzspēlē jauniešu un/vai junioru izlasēs un profesionālajā hokejā dažādu iemeslu dēļ neiekļaujas. Kā Tev izdevās pāreja no jauniešu/junioru hokeja uz pieaugušo? Kas bija galvenās grūtības? Bet kas varbūt atviegloja šo ceļu?

Kā man tas izdevās, es pat īsti neatceros!!! Sākumā pats grūtākais pārejā no junioru hokeja uz pieaugušo hokeju ir noteikti fiziskā ziņā un domāšanas ātrumā uz laukuma, jo tur viss notiek ātrāk un fiziskāk, ir grūtāk spēlēt.

Pēc ilgiem gadiem Rīgas komandās 2009. gadā devies uz Liepājas Metalurgs hokeja piramīdu. Kas bija par pamatu šai izvēlei? Tikai fakts, ka tobrīd beidza pastāvēt Rīga 2000 komanda un Baltkrievijas ekstralīgā palika tikai divas komandas no Latvijas? Un kāpēc tieši Liepāja nevis, piemēram, Dinamo Juniors vai leģionāra gaitas?

Par pamatu manai pāriešanai uz Liepājas Metalurgu bija Rīgas 2000 izjukšana. Bija iespēja braukt uz Liepāju; nemaz nedomādams un nemeklēdams citus variantus, devos uz Liepāju. Dinamo Juniorā spēlēja gados jaunāki spēlētāji; es tur nevarētu spēlēt pat gribot.

Kas Tavā karjerā un dzīvē mainījās ar pārcelšanos uz Liepāju? Kas kļuva būtiski savādāk? Ar ko Liepājas Metalurgs bija savādāks ar Rīga 2000 ierasto? Gan uz ledus, gan apkārt tam?

Manā dzīvē īpaši nekas baigi nemainījās, izņemot to, ka bija jādzīvo Liepājā nevis Rīgā. Liepājā sadzīves ziņā ne par ko nebija jādomā – barošana 3 reizes dienā, dzīvoju tā saucamajā bāzē un viss, ko vajadzēja, bija. Rīgā tomēr par tām lietām pašam bija jāparūpējas, bet toties – tu dzīvo mājās. Hokeja ziņā nekas nemainījās – spēlē un centies pēc iespējas labāk darīt savu darbu, tas arī viss.

Kā kopumā vērtē savus divus gadus Liepājā? Kas ir tie zīmīgākie iespaidi?

Kopumā ļoti apmierināts esmu ar šiem diviem Liepājā pavadītiem gadiem; organizācija laba, sadzīves apstākļi – arī. Noteikti zīmīgākais iespaids palika tas, ka pirmo reizi kļuvu par Latvijas čempionu; pirms tam man tas nebija izdevies.

Iepriekšējā sezona (2011./2012.) Tev fiksēta kā pirmā leģionāra gaitās. Kādēļ izvēlējies tieši Kazahstānu nevis, piemēram, Somijas vai Zviedrijas trešā/ceturtā stipruma līgas, kas arī ir populāras Latvijas hokejistu vidū?

Katru gadu vasaras treniņnometnes Kazahstānas klubs Beibaris aizvada Latvijā; man piedāvāja aizbraukt atrādīties. Mēs tur sākumā pat kādi 7 latvieši bijām; tā, nu, sanāca, ka mani paturēja un tur arī paliku, par citām līgām nebiju interesējies.

Vai nebija bail doties vairāku tūkstošu kilometru attālumā uz austrumiem? Kas Tevi uztrauca pirms došanās? Un kas vēlāk izrādījās, par kurām lietām nebija vērts uztraukties? Kuri priekšstati izrādījās patiesība?

Bail nebija, bet tāda neziņa iekšā bija; nezināju pat īsti, ko gaidīt. Vienīgais, ko man bija stāstījuši, tas bija par treneri, ka viņš ļoti emocionāls. Zināju, kad aizbraukšu, visu redzēšu un uzzināšu.

Kā Tavs pirmais klubs Kazahstānas čempionātā nosaukts Beibaris (Atirau), kurā pārbaudījās vairāki Latvijas hokejisti. Tomēr statistikas ailītēs – nulles. Kas īsti nesaklājās ar Beibaris un kāpēc nācās pārcelties uz Arlan (Kokšetau)?

Nulles tur ir tādēļ, ka regulārajā čempionātā nenospēlēju nevienu spēli. Pirms sezonas sākuma nospēlēju pāris spēles Kazahstānas kausā un turnīrā Gomeļā. Tas bija arī viss; nezinu, treneris neuzticējās, un vēl pie tam, bija liekie aizsargi, kurus nemaz neģērba uz spēlēm. Tā arī es tur, sanāk, tikai trenējos visus trīs mēnešus.

Tad pie mums bija atbraukusi komanda Arlan uz spēlēm; Beresņevs arī nesen bija pievienojies tai komandai. Pēc spēles mēs satikāmies, jautāja: kā iet, kāpēc nespēlēju, piedāvāja braukt uz Arlanu. Tā mēs ar Ozoliņu nākamajā dienā jau gājām runāt ar treneri, lai palaiž mūs projām. Sarunas ne pie kā laba nenoveda, un mēs aizbraucām uz Rīgu, trīs nedēļas trenējāmies Rīgā, kamēr aģents sarunāja, lai mūs palaiž projām. Bija arī jāšķiras no noteiktas naudas summas, lai viņi palaistu vaļā; beigu beigās viss nokārtojās.

(Piebilde: Leonīds Beresņevs – kopš 2011. gada rudens Arlan komandas galvenais treneris; uzbrucējs Artūrs Ozoliņš (dz. 1988.) – Renāra Demitera komandas biedrs, t.sk. Beibaris un vēlāk Arlan komandā.)

Ar ko atšķīrās Beibaris un Arlan klubu saimniecība, kad pārcēlies? Tikai ar Kazahstānas čempionu Beibaris un vidusmēra komandas Arlan spēku samēru? Kas vēl bija citādi?

Arlan kluba saimniecība un vadība, man liekas, vairāk pārdzīvo par komandu, vienmēr prasa, kas pietrūkst vai kaut ko nevajag; tāda cilvēciskāka attieksme, teiksim tā. Aizbraucot uz Arlan, pārsteidza spēļu apmeklētība un fani, kas šeit ir tiešām vienreizēji. Atirau maz skatītāju nāca uz spēlēm.

Un ar ko atšķīrās Kaspijas jūras piekrastē esošā Atirau (Atirava) no dažus simtus kilometru attālās Kazahstānas ziemeļu reģiona Kokšetau (Kokšetava)? Kā mainījās Tava sadzīve?

Atirau vairāk dzīvoja Kazahstānas izcelsmes cilvēku, viņu tur bija daudz; šeit (Kokšetau) mazāk kazahu izcelsmes cilvēku. Atirau ir bišku lielāka pilsēta, bet tā ne ar ko īpašu vairāk neatšķiras. Sadzīvē viss palika tāpat, kā bija.

Tagad Kazahstānas Augstākās līgas līdervienība ir Tevis pārstāvētā Arlan komanda, bet, piemēram, Beibaris dzīvojas ap 7. vietu (no 10 komandām). Kas šosezon mainījies Kazahstānas čempionāta spēku samēros? Arlan kļuvuši ambiciozāki?

Ja runā par šo gadu un iepriekšējo, tad noteikti var teikt: šogad čempionāts ir daudz interesantāks, un līmenis arī ir cēlies. Ļoti līdzvērtīgas spēles šogad; prognozēt kādu spēli ir ļoti grūti. Ne mazāk svarīgs fakts ir tāds, ka daudzās komandās ir sabraukuši leģionāri; šogad viņu ir daudz vairāk nekā pagājušo gadu. Noteikti Arlan ir kļuvuši ambiciozāki; šogad mērķis ir medaļas, par to liecina arī leģionāru piesaistīšana. Pagājušo gadu leģionāri bijām tikai mēs no Latvijas, šogad – ir vēl divi kanādieši, divi angļi, kā arī trīs slovāki.

Jau pērnsezon Tev Arlan sastāvā nevajadzēja būt garlaicīgi – komandā, neskaitot Tevi, bija vēl 6 hokejisti no Latvijas, turklāt daļa ar kopīgu Liepājas pagātni – Valērijs Fiļimonovs, Edmunds Kniksts, Vladimirs Mamonovs, Artūrs Ozoliņš, Sergejs Tjoluškins, Dmitrijs Žabotinskis. Vai tik plaša „aizmugure” atviegloja cīņu laukumā un sadzīvi ārpus tā? Vai tieši pretēji – vienas un tās pašas sejas bija „piegriezušās” un visiem bija jāatbild par katra Latvijas pārstāvja „apgrēcībām” laukumā?

Jā, ar visiem minētajiem cilvēkiem biju kopā spēlējis Liepājas Metalurgā, izņemot Artūru Ozoliņu. Noteikti man tas ir tikai pluss, ja kāds latvietis ir ar tevi kopā komandā. Sadzīvē noteikti ir interesantāk, sadzīvojām visi labi, nebija nekādu problēmu; protams, citreiz jau gribas atslēgties no visiem un pabūt vienam, bet tas jau tikai normāli. Nē, par „apgrēcībām” laukumā jāatbild bija katram par sevi!

Šosezon Arlan ierindā joprojām ir parādījušies padaudz Latvijas pārstāvju – Tu, Artūrs Ozoliņš, Andrejs Smirnovs, Maksims Širokovs, arī galvenais treneris Leonīds Beresņevs – no Latvijas. Kā kopumā Kazahstānā un konkrēti Arlan klubā attiecas pret leģionāriem no Latvijas? Kā uztver skatītāji, līdzjutēji?

Klubā attiecas tāpat, kā pret visiem. Nekādu atšķirību nav; tāpat arī līdzjutēji atbalsta visus bez izņēmumiem.

No pērnās sezonas „Latvijas spēlētāju komplekta” Arlan sastāvā palikāt tikai divatā – Tu un Ozoliņš. Kāpēc nolēmi turpināt darbu Arlan vienībā? Kas Tevi tur piesaista?

Nolēmu palikt, jo mani šeit viss apmierināja – gan klubs, gan čempionāta līmenis.

(Piebilde: Arlan komandā no iepriekšējās sezonas palika arī galvenais treneris Leonīds Beresņevs.)

Daži zinātāji teic, ka Kazahstānas hokejā nauda ir. Lai nesauktu konkrētus ciparus, tad, ja Tev jāsalīdzina Latvijas klubu finansiālās varēšanas Baltkrievijas ekstralīgā „labajos laikos” un Kazahstānas klubu rocību, kā ir?

Jā, finansiālā ziņā šeit (Kazahstānā) noteikti naudas ir vairāk.

Kā ir ar līdzjutējiem un Kazahstānas Augstākās līgas spēļu apmeklētību? Kāda ir interese? Vai Kokšetau pilsētā, kur esot ap 130 – 140 tūkstoši iedzīvotāji, cilvēki uz ielām Tevi atpazīst?

Ir kādas četras komandas, kur skatītāju apmeklētība ir ļoti laba, pārējās komandās – mazāk skatītāju nāk, bet kopumā apmeklētība ir laba. Pie mums Kokšetavā ir halle uz 1500 skatītājiem; vienmēr uz spēlēm viss ir pilns, un atbalsts ir vienreizējs. Visi, kas šeit ir paspēlējuši, saka, ka pie mums līdzjutēji ir vienreizēji.

Jā, ir, kad atpazīst; citreiz tu cilvēku nezini, bet viņš nāk tev klāt un paspiež roku, patīkami. Mazie hokejisti vienmēr rindā stāv, ar visiem grib sasveicināties. Tā vien liekas, ka pilsētā visi dzīvo ar hokeju.

Ja Tev jāraksturo Kazahstānas čempionāta līmenis, tad kāds tas ir? Plašais leģionāru loks ienes dažādību?

Līmenis ir labs un interesants, jo visas spēles ir grūtas un aizraujošas, vāju komandu nav. Jā, noteikti leģionāru spēlētāji ienes dažādību čempionātā.

Ja Tev būtu jādod padoms savam labam draugam pirms viņam doties spēlēt hokeju Kazahstānā, ko Tu ieteiktu īpaši ņemt vērā, kam pievērst uzmanību, ar ko rēķināties?

Rēķināties vajadzētu noteikti ar garajiem pārbraucieniem, kas šeit ir. Kā jau visur spēlējot, jācenšas un jārāda savs labākais sniegums, jo sezonas laikā šeit komandās bieži mainās sastāvi, spēlētāji.

Lai veicas!

Izziņām:

• Renāra Demitera individuālās statistikas vietnes – arlanclub.kz, eliteprospects.com, eurohockey.com, pointstreak.com, statistika.lhf.lv, eurohockey.net
• Arlan kluba mājaslapa – arlanclub.kz
• Kazahstānas Hokeja (ar ripu) federācijas mājaslapa – icehockey.kz
• Arlan komandas spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā (periodiski papildināta; federācijas lapā reti papildināta, pēdējie papildinājumi 2012-11-05) –
  arlanclub.kz, icehockey.kz

[Pirmie četri foto no Renāra Demitera personīgā arhīva. Piektais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2011. gada 12. februārī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Sestais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Kijevas Sokil 2010. gada 27. decembrī; foto autors: Aigars Prūsis. Septītais – noslēdzošais – foto no arlanclub.kz lapas.]

Nedēļas labākie: liepājnieki & Co.

Oktobra trešā nedēļa Latvijas hokeja līdzjutējiem atnāca ar dažādiem notikumiem hokeja laukumos un ārpus tiem. Rīgas Dinamo vienība KHL čempionātā piedzīvoja divas konkrētas „mācību stundas” izbraukumā. Latvijas čempionvienība Liepājas Metalurgs piedalījās IIHF Kontinentālā kausa 2. posma spēlēs. Turpināja strādāt arī Latvijas leģionāri plašajā hokeja pasaulē. Uz visa tā fona ir hokejisti, kas „atzīmējās” ar savu sniegumu vairāk par citiem. 15. – 21. oktobra nedēļas Top 4.

1. Edgars Brancis

Aizvadītajā nedēļā Liepājas Metalurgs vienības vīriem Baltkrievijas ekstralīgas čempionātā bija „brīvdienas”, taču komanda devās uz starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) rīkotās Kontinentālā kausa (Continental Cup) izcīņas posmu Somijā. Tur nācās pacīnīties pret Kazahstānas, Somijas un Ungārijas pārstāvjiem. Lai arī liepājniekiem kā Latvijas čempionu titula „nesējiem” nācās pēc 19. – 21. oktobrī notikušā otrā posma spēlēm no minētā kausa izcīņas izstāties, „metalurgu” dalība turnīrā bija pieklājīga. „Sausā” veidā – 4 punkti 3 spēlēs un 3. vieta četru komandu konkurencē. Liepājas Metalurgs un visa turnīra Somijas posma rezultatīvākais spēlētājs bija uzbrucējs Edgars Brancis, kurš 3 spēlēs sarūpēja 7 punktus (3+4) un lietderības koeficientu +1.

2. Gunārs Skvorcovs

Otrs rezultatīvākais liepājnieks IIHF Kontinentālā kausa izcīņas spēlēs bija uzbrucējs Gunārs Skvorcovs. Tieši tas pats Skvorcovs, kuru pēc sezonas iesākuma Rīgas Dinamo ierindā deleģēja uz fārmklubu Liepājā. Gunārs Skvorcovs pamazām iejūtas savā „dzimtajā” Liepājas Metalurgā, ko arī apstiprina sniegums IIHF turnīra 3 spēlēs – 6 punkti (2+4) un +2 lietderības. Uz kopējā Latvijas hokejistu snieguma fona oktobra trešajā nedēļā pietiekoši, lai ieņemtu vietu labāko Topā.

3. Miks Indrašis

Dinamo izbraukumā un konkrēti aizvadītajā nedēļā skaistu spēļu rīdzinieku izpildījumā nebija. Sauss 0:5 un pēc tam 3:4, kas „palika pāri” pēc 3:0, nav labvēlīgākais fons, lai kādu no komandas izceltu. Tomēr ir vērts. Miks Indrašis šo divu spēļu summā bija rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo ierindā. Gūti gan „tikai” 2 punkti (1+1) un sakrāts lietderības koeficients +1, taču uz tautiešu snieguma fona Rīgas Dinamo un citos KHL klubos – ir labi. Priecīgā ziņa, ka Miks Indrašis spēj uzrādīt rezultativitāti arī pēc tam, kad ir sēdināts malā, izlaidis spēles un rotēts pa maiņām. Protams, viņam vēl tāls ceļš ejams, bet – ar atgriešanos!

4. Ņikita Jevpalovs

Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.) arvien labāk „iedzīvojas” Kanādas junioru līgu elitē. Oktobra trešajā nedēļā aizvadītas 3 spēles Kvebekas junioros (QMJHL), iekrāti 3 vārtu guvumi un lietderības koeficients +2. Armada de Blainville-Boisbriand vadība, jādomā, ka ir apmierināta ar savu izvēli CHL ne-Ziemeļamerikas spēlētāju draftā. Šosezon Ņikita Jevpalovs jau aizvadījis 13 spēles, kurās atzīmējies ar 8 punktiem (4+4) un lietderības summu +3.

Tuvu Topam – vārtsargi

Pamazām formu, spēles laiku un pārliecību KHL laukumos atgūst vārtsargs Edgars Masaļskis, kuram 2 spēles un 2 uzvaras Jugra ierindā ar „cipariem” – 94,44% atvairītu metienu un GAA (vidēji spēlē „caurlaistie” vārtu zaudējumi) 2.00. Cits Latvijas vārtsargs – Anžes Kopitara (Anže Kopitar) komandas biedrs Ervīns Muštukovs – oktobra trešajā nedēļā aizvadīja 2 spēles Zviedrijas otrajā stiprākajā līgā HockeyAllsvenskan. Kur veiksmīgi tika galā ar Mora IK vienības vārtu cementēšanu 2 spēlēs (sp. laiks 128:18), vienreiz kopā ar komandu uzvarot papildlaikā, bet otrreiz – „aizvelkot” līdz pēcspēles metieniem, kuros „neizlaida cauri” nevienu no diviem metieniem. Līdz ar to Muštukovam GAA 0.94. Savukārt cits Latvijas vārtsargs Mārtiņš Raitums palīdzēja savai Beibaris komandai no Kazahstānas uzvarēt IIHF Kontinentālā kausa posmā, tajā pašā, kur cīnījās liepājnieki. Raitums piedalījās 3 spēlēs (sp. laiks 134:57); komanda visās 3 spēlēs uzvarēja, bet tā kā Raitumam vienā spēlē nepilns spēles laiks, tad arī uzvaras viņam ieskaitītas divas. Pārējie cipari – GAA 1.78 un 93,94% atvairītu metienu.

Netālu no Topa vai vismaz papildu uzmanības vērts bija arī dažu citu Latvijas hokejistu sniegums. Britu stiprākajā līgā EIHL 3 vārtu guvumus 2 spēlēs sagādāja savai komandai Hull Stingrays uzbrucējs Jānis Ozoliņš. ASV koledžu hokeja nozīmīgākajā līmenī (NCAA D1) ar 2 punktiem (1+1) un lietderības koeficientu +2 atzīmējās šovasar NHL-ā draftētais uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), kurš startē Minnesota State University (Monkato) vienībā. Uzbrucējs Edgars Kulda (dz. 1994.) ticis pie 3 punktiem (1+2) un lietderības +2 Kanādas WHL junioru līgas komandā Edmonton Oil Kings. Somijas otrajā līgā (Mestis) vienu spēli Jokipojat ierindā aizvadīja uzbrucējs Vitālijs Pavlovs, bet guva 2 punktus (1+1) un sastrādāja lietderības koeficientu +1. HK Rīga ierindā 3 vārtu guvumus un lietderības koeficientu +4 MHL čempionātā „saražoja” uzbrucējs Juris Upītis. Bet MHL B grupas čempionātā 2 spēlēs Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvā visvairāk atzīmējās uzbrucēji – Edgars Ārinieks (dz. 1994.), gūstot 5 punktus (2+3), un Edgars Homjakovs (dz. 1995.), nopelnot 4 punktus (2+2). Lietderības koeficients abiem pa +4. Ukrainas galvenās līgas (PHL) čempionātā Bilij Bars komandas sastāvā uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins tika pie 3 punktiem (2+1) un neitrālas lietderības 3 spēlēs. Tāpat jānosauc Kazahstānas Augstākās līgas vienības Arlan uzbrucēji – Andrejs Smirnovs (aizvadītajā nedēļā 4+2 punkti) un Artūrs Ozoliņš (3+1 punkti); tiesa, Kazahstānas čempionāta statistikas uzskaites īpatnības neļauj pilnīgi droši secināt, vai punktu raža savākta 2 vai 3 spēlēs (komandai bija 3 spēles).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam:

OKTOBRA TOPI

• 1. – 7. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 8. – 14. oktobra nedēļas Top 4: atvērt

SEPTEMBRA TOPI

• 4. – 9. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 10. – 16. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 17. – 23. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 24. – 30. septembra nedēļas Top 4: atvērt

[Edgara Branča foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Kijevas Sokil 2010. gada 27. decembrī. Foto autors: Aigars Prūsis.]

Kristaps Stiģis. Latviešu vārtsarga karjeras līkloči

Sava laika Latvijas U-18 un Latvijas U-20 izlašu „pirmais numurs” – vārtsargs Kristaps Stiģis šogad nolēma izmēģināt spēkus Norvēģijā. Bet pirms tam sportista gaitas meta dažādus līkločus. Par Kristapa Stiģa gaitām – Znaroka sadusmošanu, CV sūtīšanu Sējējam, ASV „neiekarošanu”, Kazahstānas naudu, vārtsarga attīstībai nepieciešamo spēles laiku.

TUVPLĀNĀ: Kristaps Stiģis

• Dzimis 1987. gada 1. maijā
• Ampluā: vārtsargs
• „Figūra”: 186 cm; 82 kg
• 2012./2013. g. sezonā IL Kråkene sastāvā Norvēģijas treša stipruma līgā – 2. divisjon
• Iepriekšējās sezonas: Beibaris (Atirau) Kazahstānas Augstākajā līgā; Zemgale/JLSS; SMScredit.lv; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Liepājas Metalurgs; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005., 2006./2007. g. sezonās U-20 PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2004. un 2005. gada U-18 PČ 1. divīzijā
• Pirmais treneris: Jānis Kupčs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Kā sākās Tavs ceļš uz hokeju? Kāds no ģimenes locekļiem aizveda, pats rāvies, citi iemesli? Kāpēc, piemēram, ne basketbols vai futbols?

Kristaps Stiģis: Hokejā sāku trenēties 5 gadu vecumā. Kāpēc – sportot un tieši hokejs?! Laikam tāpēc, ka bērnībā biju super-enerģisks, vecāki netika galā. Sākuma veda mani uz futbolu Daugavas stadionā, bet tur bija krieviski runājošs treneris un tajā laika es neko nesapratu krieviski; izdomājām ieiet turpat blakus Daugavas ledus hallē, un, hops, – Jānis Kupčs uzņem mana gada spēlētājus, un mēs izlēmām pamēģināt. Tā arī sakās šis pasākums.

Cik ātri saprati, ka Tava vieta ir vārtos? Piemēram, daži vārtsargi jau bērnībā nonākuši šajā postenī dēļ vājās slidotprasmes. Kas bija Tavā gadījumā?

Īstenība pat neatceros, cik gados sāku stāvēt vārtos, varbūt astoņu, apmēram ap to laiku. Nē, slidot mācēju, bet visu laiku līdu vārtos ar laukuma spēlētāja formu, jo mums nebija vārtsarga. Treneris teica, vai nevēlos stāties „kastē” un pamēģināt, un, protams, ka piekritu, jo viss jaunais ir interesants.

Citi puikas no rītiem ilgāk pagulēja, vakaros aizgāja patusēt, bet Tu ar ekipējuma somu uz halli, no halles. Kā atradi motivāciju nemest visu pie malas un baudīt dzīvi ar pilnu krūti?

Domāju, tur liels nopelns maniem vecākiem. Un otrs, tajā vecumā (14 un vairāk), kad galvā ballītes, treneris Kupčs dēļ manas neapmierinošās uzvedības Austrijas turnīrā aizliedza trenēties kopā ar komandu no janvāra līdz sezonas beigām, kaut arī biju pirmais vārtsargs. Piezvanīju Jurim Repam un pajautāju, vai nevar patrenēties ar viņiem, un viņš piedāvāja, lai nāku uz Prizmu 86. Pie gadu vecākiem motivācija bija tik liela, ka pilnīgi par neko citu negribējās domāt. Spēlēju kopā ar visiem grandiem – Mārtiņu Karsumu, Oskaru Bārtuli, Gunti Galviņu, Jāni Andersonu, Renāru Demiteru utt.

Jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā, sāki regulāri spēlēt pieaugušo līmenī Latvijas čempionātā. Stāsta, ka vārtsargiem agra ieiešana pieaugušo hokejā esot vieglāka nekā laukuma spēlētājiem, kuri vēl fiziski nav pieauguši. Kā tad ir īstenībā? Cik viegli ir 16-17 gadu vecumā spēlēt pie lielajiem?

Es tā nedomāju, nav nemaz tik viegli; sākumā ļoti jutu, ka fiziski neesmu tik ātrs. Es domāju, ka labāk vārtsargam „iet” nesteidzoties ar savu vecum grupu; galvenais vārtsargam ir liela spēļu pieredze, bet pie večiem noteikti nebūs tāds spēles laiks kā pie savējiem.

Četru sezonu gaitā – līdz pat 2006./2007. – esi uzspēlējis piecos U pasaules čempionātos: divos U-18; trijos U-20 (viens bez spēlēm). Kurš no pasaules čempionātiem ir visvairāk palicis atmiņā? Ar ko un kāpēc?

Laikam jau pēdējais U-20 čempionāts (2006./2007. g. sezonā), kas notika Dānijā; palikām 2. vietā. Tajā čempī bijām labākie, vienkārši dāņiem paveicās. Bet īstenībā visi čempionāti ir bijuši īpaši, tie ir kā svētki. Vēl U-18 pasaules čempionātā Polijā palikām arī otrie; tas bija līdz tam brīdim augstākais sasniegums Latvijai!

Savā pēdējā U-20 sezonā (2006./2007.) uzspēlēji savā agrākajā SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) komandā un arī dažas spēles Liepājas Metalurgā (LM). Bet jau nākamajā sezonā spēlēji tikai Liepājā. Kas „vēju pilsētā” kļuva savādāk nekā Rīgā? Kā vērtē savu 1+ sezonas posmu Liepājā? Tā bija pareizā izvēle? Kāpēc jā/nē?

Pēc U-20 pasaules čempionāta vajadzēja kaut ko pamainīt. LM piedāvāju diezgan labu atalgojumu, un izlēmu braukt uz Liepāju. Znaroks bija nikns, jo biju pirmais vārtsargs LSPA. Tajā gadā mēs ar LSPA trijās spēlēs no četrām vinnējām Liepāju. Bet, kā jau teicu, vajadzēja kaut ko jaunu, kā arī atalgojums nospēlēja kaut kādu lomu. Liepājā cerēju uz lielāku spēles laiku, galvenais treneris solīja un solīja, bet nekā. Vārtsargam, ja grib augt, galvenais ir spēles laiks.

(Piebilde: Tolaik Oļegs Znaroks bija SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) vienības galvenais treneris.)

Jau iepriekš biji ticis pie atzinības U vecumā – U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijas labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta (92,2%), Latvijas U-20 līgas labākais vārtsargs. Bet 2007./2008. gadā kļuvi arī par Latvijas „pieaugušo” čempionu. Ko Tev nozīmē šie tituli, atzinības? Vai arī nepievērs tiem nekādu uzmanību?

Visi ir svarīgi un ir patīkami, ja esi novērtēts vai arī esi labākais U-18 pasaules čempionātā pēc atvairītā procenta. Tas ceļ pašapziņu. Tie mazie ierakstiņi spēlē ļoti lielu lomu tavā statistikā, varbūt ne Latvijā, bet – ja gribi spēlēt kaut kur citur.

Statistikas uzskaites internetā Tev 2008. gadā pieraksta dalību inline hokeja aktivitātēs. Tagad Latvijā ir pat divas konkurējošas inline hokeja jumta organizācijas ar saviem turnīriem. Cik nopietna ir/bija šī aizraušanās? Varbūt ir doma vasarās pieslēgties „sausajam” ledus hokejam nopietnāk? Kāpēc jā/nē?

Tie bija vispār inline hokeja pirmsākumi Latvijā; turnīri notika auto stāvvietā Purvciemā. Tas bija prieka pēc; labs draugs piedāvāja, un es piekritu. Šogad – tiešām nē, bet nākamgad varbūt arī pamēģināšu.

Pēc tam uz vienu sezonu ietrāpīji Ogrē. Tā sezona (2008./2009.) Latvijai bija „liela” – četri klubi Baltkrievijas ekstralīgā, viena superkomanda Dinamo iestartējās KHL-ā. Tev ASK Ogre sastāvā sanāca uzspēlēt kā Baltkrievijas, tā Latvijas čempionātos. Kā vērtē šo sezonu kopumā? Ar ko Tev Ogres laiks palika atmiņā visvairāk?

Tajā gadā biju izlēmis doties uz Ameriku, parakstīju līgumu ECHL komandu, bet septembrī viņi paziņoja, ka tomēr nesanāks, jo parakstīja līgumu ar citu vārtsargu, kuram bija 4 spēļu pieredze NHL; tas bija vienīgais japānis NHL – Yutaka Fukufuji. Līdz novembrim gaidīju citus variantus no ASV, bet bija jau par vēlu. Decembra sākumā sāku trenēties ar Ogri. Tad nelielu sadzīves traumu janvāra sākumā dabūja Mārtiņš (Raitums), un sāku spēlēt. Pirmo spēli ar Gomel vinnējām 3:1, un maisam gals bija vaļā; visas 11 spēles nospēlēju pēc kārtas. Sāku arī Latvijas čempionāta play off, bet pirmajā spēlē guvu nelielu traumu un izlaidu visas spēles līdz finālam; pēc 0:2 sērijā Leonīds Beresņevs pienāca un teica: „Rīt stāvēsi Tu, jo mūsu slepenais ierocis vēl nav izšauts”. Biju šokā, jo nedaudz vēl sāpēja kāja; protams, ka neko neteicu un stājos vārtos! 4:2 vinnējām, nākamajā spēlē 2:1 uzvarējām; sērijā bija 2:2, likās – nu tik būs, bet tomēr sērijā zaudējām ar 2:4.

(Piebilde: 2008./2009. g. sezonā Leonīds Beresņevs bija ASK Ogre galvenais treneris.)

Jautājums: ASK Ogre sastāvā zināmā mērā nācās būt aiz Mārtiņa Raituma muguras. Baltkrievijas ekstralīgā Raitumam – 36 spēles, Tev – 11, Aleksejam Terentjevam no Igaunijas – 14. Tev gan lielāks spēles laiks par Terentjevu. Ir dažādi spriedumi par vārtsargu attiecībām komandā. Kā bija Tavā gadījumā Ogrē? Bijāt nīgri konkurenti?

Ar Mārtiņu bija ļoti labas attiecības, bet ar Terentjevu ļoti maz kontaktējos. Attiecībām starp vārtsargiem jābūt labām, jo mēs – vārtsargi – esam cita publika, mums jāturas kopā. Nu, protams, ka uz ledus, treniņos katrs par sevi, bet arī tad mēs aprunājam, ko un kāpēc vajadzēja darīt savādāk.

Kā attiecības ar kolēģiem „vārtu rāmī” ir veidojušās pirms un pēc Ogres?

Man ar visiem vārtsargiem ir labas.

Tev nereti gadījies būt kā „pirmajam”, tā „otrajam numuram”. Kāda ir principiāla atšķirība starp abiem posteņiem psiholoģiskā ziņā? Runā, ka ne visi „otrie” var būt „pirmie”, un otrādi – ne visi spēj būt „otrie”. Kā ir īstenībā?

Kā teica Ervīns Muštukovs: „Vārtsarga profesija ir ļoti īpatnēja, vienu dienu esi pirmais, bet otru jau ceturtais”. Tā, ka katram ir iespējas. Katrs vārtsargs var būt pirmais; galvenais, lai viņš sev tic, un, ja tam plusā vēl treneris uzticas, tad ar to var tālu tikt. Vārtsargam viss ir galvā.

2009. gada pavasarī tika bieži cilāts Tavs vārds saistībā ar Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēm, kur atzinīgi pacīnījies. Pēc salīdzinoši sakarīgās sezonas ASK Ogre ierindā, Latvijas hokejā sākās „atkusnis”… Pabeidzās tādas komandas kā Rīga 2000, ASK Ogre; Baltkrievijas ekstralīgā palika 2 komandas no Latvijas, faktiski radot hokejistu pārprodukciju Latvijā. Daudzi sāka leģionāra gaitas. Latvijas hokejisti arvien vairāk sāka iepazīt jaunas līgas un pat salīdzinoši eksotiskas valstis. Vai nemēģināji „izspraukties” ārpus Latvijas? Kā sanāca un kāpēc jā/nē?

Aizsūtīju savu CV Normundam Sējējam uz Dinamo, domāju spēlēt Dinamo Juniors, sarunājam satikties, bet tajā diena viņš tomēr nevarēja, un es izlēmu tomēr mēģināt Ameriku. Otrais cēliens sapņu piepildīšanai ASV. Jūnijā parakstīju līgumu ar SPHL klubu Louisiana IceGators, arī Andrejs Lavrenovs parakstīja. Pirms došanās jau sākas problēmas ar vīzu; tajā gadā parādījās iespēja doties uz ASV bez vīzas, bet strādāt nevar, neviens nevar īsti paskaidrot, kas jādara. Piereģistrējamies uz tiem 3 mēnešiem un devāmies. Sākām treniņus Luiziānā, viss ok, līdz viņi sāka kārtot darba atļauju. Viņi nevar uztaisīt, jo uz robežas neparādījām dokumentu, vajagot atgriezties Latvijā un taisīt. Tā kā pēc pāris dienām viņiem sākās sezona, tam nebija laika; mēģināja uzzināt, vai nevaram izbraukt caur Meksiku un tad taisīt, bet arī tā nekā. Nu, sapnis palika nepiepildīts, atgriezos mājās. Un atkal lielā gaidīšana uz super-līgumu Eiropā; piedāvāja Rumāniju, Bulgāriju utt. Nu, uz tām zemēm tiešām negribējās braukt.

(Piebilde: SPHL = Southern Professional Hockey League. Profesionāla līga, kuras komandas bāzētas ASV dienvidaustrumu štatos.)

Nākamajā (2009./2010.) sezonā statistiķi Tev uzskaitījuši vien dažas spēles Ozolnieki/Monarch komandā Latvijas Virslīgā. Tas ir viss? Ko darīji visu to sezonu un kāpēc tā sanāca salīdzinoši tukša? Statistikas kļūda, traumas?

Oktobra beigās atgriezos no Amerikas. (SPHL sezona sākas oktobra beigās.) Kamēr gaidīju variantus jau bija pienācis decembris. Piezvanīju Ozolniekiem, un viņi ļoti laipni mani pieņēma. Paspēlēt vispār nevarēju, jo motivācijas vairs nebija.

2010./2011. g. sezona jau pilnāka turpat – Latvijas Virslīgā, bet SMScredit.lv komandas ierindā. Ar ko „kreditori” bija labāki par „vilkiem”? Kāpēc pamainīji komandu?

Bonusi bija labāki, draugu vairāk un, protams, ka arī tas, ka viņiem bija vairāk treniņu nekā Ozolniekiem.

Uzspēlēji arī Rīgas čempionātā (RAMH) Sāga komandā. Ja Tev jāsalīdzina RAMH ar Virslīgu, vai tas līmenis un azarts ir tik atšķirīgi?

Neko nemāku teikt, nospēlēju tikai pāris spēles pret vienu komandu.

Šajā (2011./2012.) sezonā Tev statistikas ailītēs parādās pirmais „importa” klubs – Beibaris (Atirau) Kazahstānā. Kādi bija pirmie iespaidi par Kazahstānu un tur spēlēto hokeju?

Labs līmenis Top komandām un ļoti labs – Beibaris. Visas komandas spēlē aizsardzības hokeju.

Aculiecinieki stāsta, ka Kazahstānas valsts un hokeja funkcionāri cenšas attīstīt Kazahstānas Augstāko līgu un hokeju Kazahstānā vispār. Bez KHL Kazahstānai ir tagad divi klubi VHL-ā, pērn bija divas komandas MHL-ā. Vai kazahstāniešu cenšanās augt bija pamanāma?

Nezinu, vai viņi grib ļoti attīstīt hokeju, bet zinu droši, ka nauda viņiem ir.

Tomēr Kazahstānas superklubos pašu kazahstāniešu ir maz. Baris ierindā padsmit leģionāru, bet pārējie Kazahstānas krievu izcelsmes hokejisti. Iespējams, vienīgais Baris kazahs – Talgats Žailauovs. Kā ir ar šīs valsts Augstāko līgu? Arī leģionāru jūra un liels vairums Krievijas hokejistu no pierobežas? Cik raibs tad ir Kazahstānas čempionāta komandu sastāvs un spēles manieres?

Vietējo spēlētāju, var teikt, vispār nav, tikai krievi ar Kazahstānas pasi. Tagad viņi (Kazahstānas klubi) sākuši parakstīt eiropiešus, jo var labi samaksāt.

Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Kazahstānas Augstākajā līgā no 10 klubiem piecos uzspēlēja Latvijas hokejisti. Turklāt palielā skaitā: Beibaris (Tavā) komandā – 7; Arlan – 6; Sariarka – 3; Kazcink-Torpedo otrajā komandā – 2; HK Astana – 1. Ar ko visvairāk Kazahstānas čempionāts mūsējiem ir pievilcīgs?

Viennozīmīgi ar labo atalgojumu, un, protams, arī līmenis ir ok, bet Eiropā neviens tādu līgu nezina. Es domāju, ir ļoti grūti pēc Kazahstānas aizbraukt uz Top līgām Eiropā. Viņi Kazahstānā pareizi dara, ka paraksta slovākus, čehus, kanādiešus utt. Vienīgi tā viņi var popularizēt savu līgu.

Kas Kazahstānas čempionātam varbūt pietrūkst? Ko prasītos attīstīt vairāk?

Viņiem ir ļoti liels bardaks ārpus ledus; nekas tur nebija sakārtots, visur panika.

Kāpēc sezonas laikā nācās pamest Kazahstānas Augstāko līgu? Līgums taču bija līdz sezonas beigām?

Treneris man neuzticējās, spēlēju tikai spēles beigas. Sezonas sākumā labi nospēlēju Baltkrievijā ar Lidu, treneris bija ļoti apmierināts. Tad atbraucu uz Latviju taisīt Kazahstānas vīzu, kādu nedēļu te nodzīvoju bez treniņiem, aizbraucu uz Astanu, kur turnīrs bija. Pēc trim dienām ielika vārtos – rezultāts 3:3, un bullīšos zaudējām; viena ripa bija uz manas sirdsapziņas, un dēļ tās arī visa neuzticība sākās.

Atgriezies Latvijā un ķēries pie darba Zemgale/JLSS komandā. Kāpēc gadījās tieši Jelgava? Un kāpēc play off-os vairs nepalīdzēji Zemgalei?

Viens no komandas sponsoriem ir ģimenes draugs, kas prasīja palīdzību; neatteicu. Sāku spēlēt, no sešām spēlēm piecas vinnēju, bija ok, un sāku lēnām atgūt formu, bet septītajā spēlē ielika Kristapu Krūzi, pret Lietuvas komandu. Trešajā periodā 50. minūtē izgāju es, neiesildījies un pirmajā izgājienā viens pret vienu neveiklie lietuviešu 100 kg uzgāzās man virsū, un krusteniskās saites pārrāvums bija garantēts. Turpināju spēlēt, bet jutu, ka celis krīt ārā no vietas un pieplūst ar asinīm, un, lūk, arī atbilde, kāpēc nepalīdzēju play off-os un 6 mēnešus pavadīju bez hokeja.

Aprīļa beigās Norvēģijas klubs IL Kråkene paziņoja, ka ir dabūjuši Tevi uz nākamo sezonu. Kā viņi tika Tev klāt un kāpēc nolēmi doties uz Norvēģiju, kas tomēr Latvijas hokejistu vidū ir mazāk populāra par to pašu Kazahstānu, Somiju, Zviedriju?

Gribēju pamēģināt mazāk skarto nišu. Pazinu galveno treneri, kurš jau februārī piedāvāja līgumu. Domāju pamēģināt, kāpēc gan nē. Plus komandai ir ļoti lielas ambīcijas un plāni uz nākotni – iekļūt Get Ligaen. Jauns izaicinājums un jauni mērķi.

(Piebilde: Get Ligaen – Norvēģijas stiprākā hokeja līga.)

Tevi nebiedē tas, ka IL Kråkene cīnās Norvēģijas 2. divīzijā? Stāsta, ka nereti otrajos un trešajos čempionātos tieši vārtsargi dabū atstrādāt visvairāk? Nav tādas aizdomas, ka esi „zem tanka” pameties? Vai arī mierina fakts, ka šajā līgā sezonas laikā spēļu nav daudz (piemēram, aizvadītajā sezonā – 18)?

Pēc 8 pārbaudes spēlēm nekas vairs nebiedē, un komanda cīnās. Labāk spēlēt, kad ir daudz metienu, nekad nav garlaicīgi.

Kā atpūties šovasar?

Šī vasara tika pavadīta, trenējoties un atgūstot formu pēc traumas. Ļoti daudz laika pavadīju zālē ar Alvja Stankēviča uzraudzību, viņš man ļoti palīdzēja – gan fiziski, gan morāli. Liels paldies viņam par to. Paldies arī ģimenei, tuvākiem draugiem un, protams, manai draudzenei Inesei par morālo atbalstu.

Lai veicas!

Izziņām:

• Kristapa Stiģa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, pointstreak.com, statistika.lhf.lv (neprecīzi dzimšanas dati), r-hockey.ru
• Kristaps Stiģis vienojas par spēlēšanu IL Kråkene (2012-04-27) – kraakene.no
• Norvēģijas 2. divisjon 2011./2012. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Vietne, kur atrodama Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas aktuālā tabula – n3sport.no
• Par Latvijas Virslīgas 2009. gada finālsēriju un Kristapa Stiģa sniegumu (2009-03-25) – diena.lv

[Pirmajos divos attēlos: Kristaps Stiģis norvēģu IL Kråkene krāsās; abi foto no hokejista personīgā arhīva (foto: Sofie Alexandra). Trešajā attēlā: Kristaps Stiģis Ozolnieki / Monarch ierindā; foto autors: Agris Krusts. Ceturtajā: Kristaps Stiģis SMScredit.lv rindās – spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 30. oktobrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektajā attēlā: Kristaps Stiģis Sāga komandas vārtos, spēlējot RAMH čempionātā pret SK Rīga-18 komandu 2011. gada 19. janvārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestajā (noslēdzošajā) attēlā: Kristaps Stiģis ASK Ogre sastāvā; foto no hokejista personīgā arhīva.]

TUVPLĀNĀ: Mārtiņš Raitums

vārtsargs Mārtiņš Raitums Latvijas izlasi ir pārstāvējis jau četros pasaules čempionātos, neskaitot dalību U-18 un U-20 pasaules forumos. lai arī vārtus sargāt pasaules čempionātos nav nācies bieži, jo “pirmais numurs” ir bijis cits, Raitums vienmēr, arī 2011. gada pavasarī pirms pasaules čempionāta, ir gatavs būt Latvijas izlases rīcībā.

2010./2011. g. sezonu Mārtiņš Raitums aizvada vienā no Kazahstānas galvenās līgas līderkomandām – Beibaris (Atirau). 2010. gada vasarā Raitums ieradās Beibaris nometnē, kas norisinājās Latvijā, labi “atrādījās”, t.sk. pārbaudes spēlē pret Liepājas Metalurgu, un palika sastāvā. viņš ir palicis Beibaris rindās arī tagad, kad daži Latvijas hokejisti šo komandu ir pametuši. jāpiebilst, ka šosezon Kazahstānas čempionāts un konkrēti Beibaris ir piedzīvojuši Latvijas hokejistu “uzlidojumu”…

Mārtiņš Raitums savās atbildēs par hokeju Lielbritānijā un Kazahstānā, par hokejistu sadzīvi, par spēlēšanu Beibaris rindās Kazahstānas čempionātā, par latviešu turēšanos kopā Kazahstānā, par Beibaris trenera prasīgumu un komunikācijas “skaistumu”.

izziņai: Mārtiņš Raitums

• dzimis 1985. gada 14. aprīlī
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 185 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Beibaris (Atirau) sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā (valsts stiprākā līga)
• iepriekšējās sezonas: Hull Stingrays (EIHL = Lielbritānijas stiprākā līga); ASK Ogre; Rīga 2000; Ņeman (Grodņa; Baltkrievijas ekstralīga); Prizma; HK Lido Nafta
• Latvijas izlases dalībnieks PČ 2005., 2006., 2007., 2010. gadā
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005. gada PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2002., 2003. gadu PČ 1. divīzijā
• pirmais treneris: Agris Beļickis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: iepriekšējo (2009./2010.) sezonu aizbrauci cīnīties uz Lielbritānijas stiprākās līgas (EIHL) klubu Hull Stingrays. kādi bija pirmie iespaidi britu hokejā? vai viss Lielbritānijā bija tā, kā biji paredzējis? kas bija savādāk?

Mārtiņš Raitums: Pirmie iespaidi visnotaļ pozitīvi. Pirmkārt, jau tāpēc, ka pēc traumas izdevās atrast klubu ārpus Latvijas, lai turpinātu savu hokeja karjeru. Lielbritānijā bija labāk nekā es biju pirms tam iztēlojies; jau ar debiju ļoti labi iejutos komandā, izdevās atrast kopīgu valodu gan ar treneri, gan ar kluba vadību. Sadzīves ziņā – Lielbritānijā pret hokejistu un viņa ģimeni attiecas ļoti labi – mūs tur ļoti labi sagaidīja, kā arī nodrošināja labus dzīves apstākļus.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu Hull Stingrays sastāvā? kāpēc nepaliki ilgāk britu hokejā?

Ar savu sniegumu Hull Stingrays sastāvā esmu apmierināts; vienmēr jau var vēlēties labāk, bet tā kā smagi strādāju un izgāju uz katru spēli ar 100% atdevi, tad kopumā ar visu esmu apmierināts.

Anglijā es nepaliku tāpēc, ka Pasaules čempionāta laikā izvirzīju sev augstākus mērķus, gribēju spēlēt augstākā līmenī, jo jutu, ka es to varu.

jautājums: kāds, Tavuprāt, ir EIHL līmenis, salīdzinājumā ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Ir grūti salīdzināt, vai augstāks hokeja līmenis ir  Baltkrievijas ekstralīgā vai EIHL. Jo Anglijā spēlē Ziemeļamerikas hokeju, kur ir ķoti daudz metienu pa vārtiem, savukārt Baltkrievijā ir vairāk Krievu hokeja skola. Noteikti es izvēlētos labāk spēlēt Anglijā, jo man ļoti iepatikās Ziemeļamerikas hokeja stils un  atmosfēra, kas valda ap hokeju.

jautājums: ko Tu ieteiktu Latvijas hokejistiem, kas plāno leģionāra gaitas Lielbritānijā? ar ko tur jārēķinās īpaši, ir kādi “zemūdens akmeņi”?

Laikam, kā jau visās līgās un klubos – varu tikai ieteikt kārtīgi trenēties un spēlēt labi, tad arī treneris un kluba vadība būs apmierināti, tad viss pārējais tiks nodrošināts.

jautājums: Beibaris vienība no Kazahstānas 2010. gada vasarā Latvijā aizvadīja treniņnometni, kurā aicināja arī virkni Latvijas hokejistu, ieskaitot Tevi. kā nonāci Beibaris redzeslokā? vai nebija grūti pieņemt lēmumu doties uz Kazahstānu, kas tomēr ir tālāk nekā Eiropa un ir mazāk pazīstama?

Beibaris redzeslokā nonācu nejaušības dēļ, jo gatavojos doties uz cita kluba treniņnometni. Bet dažādu iemeslu dēļ uz šo klubu neaizbraucu; tieši šajā laikā arī uzzināju, ka Beibaris treniņnometne notiek Latvijā, un tādēļ arī nolēmu doties uz Beibaris treniņnometni, kas notika tepat Kandavā.

Lēmumu nebija grūti pieņemt, jo agrāk jau biju spēlējis pret Kazahstānas līgas klubiem un zināju, ka tur līmenis ir diezgan labs.

jautājums: Beibaris sastāvā sezonas pirmajā pusē bija vairāk Latvijas hokejistu nekā tagad. daži puiši Atirau vienību ir pametuši. kas Kazahstānā ir tas grūtākais leģionāriem no Latvijas? sadzīve, spēles stils, kluba vadības prasības?

Leģionāriem, kas dodas uz Beibaris komandu bez sievām vai draudzenēm, ir diezgan grūti sadzīves apstākļi, jo viņiem ir jādzīvo bāzē, kas ir diezgan sliktā stāvoklī, pretēji pārējiem, kas dzīvo ar savām ģimenēm dzīvokļos. Arī ar komandas treneri ir jāmāk saprasties, kas nav viegli, jo viņš ir ļoti prasīgs, pie mazākās kļūdas spēlētāju var nolamāt, izmantojot visu savu “skaisto” leksiku. Jārēķinās, ka brīvā laika praktiski nav, jo treniņi ir divreiz dienā, pārbaucieni – tā kā Kazahstāna ir ļoti liela – arī ir ļoti gari.

jautājums: tagad Beibaris sastāvā esat fiksēti 3 Latvijas hokejisti – Tu, Andrejs Smirnovs un Sergejs Tjoluškins. vai laukumā un ārpus laukuma saprotaties vislabāk, turieties kopā?

No sākuma, kad komandā arī bija Kaspars Astašenko un Ričards Birziņš, tad arī visi latvieši turējāmies kopā; tagad nekas nav mainījies. Atirau pilsētas basketbola komandā spēlē viens latvietis – Edgars Čunda, arī viņš ar mums turas kopā.

jautājums: kāds ir Kazahstānas stiprākās līgas līmenis, salīdzinot, piemēram, ar to pašu Baltkrievijas ekstralīgu, Latvijas Virslīgu vai britu EIHL?

Uzskatu, ka mūsu komanda, kas ir pašreiz otrajā vietā, noteikti vinnētu Latvijas čempionātu, [bet] Anglijā un Baltkrievijā būtu viena no vadošajām komandām.

jautājums: kāda ir hokeja popularitāte un spēļu apmeklētība Kazahstānā? vai Lielbritānijā bija līdzīgi?

Hokeja popularitāte Kazahstānā, tāpat kā Anglijā, katrā pilsētā atšķiras. Bet kopumā Lielbritanijā hokejs ir apmeklētāks.

jautājums: esi bijis fiksēts Latvijas izlases sastāvā divos U-18, vienā U-20 un četros pieaugušo pasaules čempionātos. kādas saskati savas izredzes tikt izlases sastāvā arī šosezon?

Nesen runāju ar [izlases ģenerālmenedžeri] Māri Baldonieku, viņš man teica, lai gatavojos uz Pasaules čempionātu, jo viņi mani grib redzēt izlases sastāvā pavasarī. Tāpēc es būšu arī gatavs uz pirmajām pārbaudes spēlēm, kas notiks aprīlī.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz hokeja karjeru nākamajās sezonās? vai plāno “piezemēties” Kazahstānā uz ilgāku laiku vai ir doma mainīt mītneszemi? ja jā, kurā virzienā?

Vēl neko neesmu konkrēti izlēmis, jo pašreiz koncentrējos šai sezonai; pēc sezonas arī domāšu tālāk. Protams, savi plāni man ir, bet laiks rādīs!

lai veicas!

[pirmais Mārtiņa Raituma foto fiksēts iesildīsanās laikā pirms Latvijas izlases pārbaudes spēles pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; šajā spēlē Raitums kā otrais vārtsargs bez spēles laika. foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. otrs foto no hcbeibarys.kz.]

lasāmvielai & izziņām:

• Mārtiņa Raituma statistikas uzskaites – eliteprospects.com, balticsportsagency.com
• Beibaris spēlētāju aktuālā statistika – icehockey.kz, r-hockey.ru
• Beibaris kluba web lapa – hcbeibarys.kz
• Kazahstānas hokeja federācijas mājaslapa – icehockey.kz